Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 10.10.2023. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta rīkojums Nr.62

Rīgā 2015.gada 4.februārī (prot. Nr.5 66.§)
Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"

(Rīkojuma nosaukums MK 10.10.2023. rīkojuma Nr. 667 redakcijā)

1. Atbalstīt 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".

1.1 Atbalstīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" konsolidēto redakciju.

(MK 27.06.2022. rīkojuma Nr. 448 redakcijā)

1.2 Atbalstīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un tās 7. pielikuma konsolidēto redakciju.

(MK 10.05.2023. rīkojuma Nr. 259 redakcijā)

1.3 Atbalstīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" konsolidēto redakciju.

(MK 10.10.2023. rīkojuma Nr. 667 redakcijā)

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2014. gada 16. septembra rīkojumu Nr. 498 "Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" projektu 2014.–2020. gada plānošanas periodam" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 185. nr.).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministrs Jānis Reirs

(Darbības programma MK 10.10.2023. rīkojuma Nr. 667 redakcijā)

 

Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība"

Grozījumi: MK 03.05.2016. rīk. Nr.274 (L.V., 5.mai., nr. 86)

Grozījumi: MK 25.08.2016. rīk. Nr.484. (L.V. 29.AUG., nr.166)

Grozījumi: MK 29.03.2017. rīk. Nr.160 (L.V. 29. MAR., nr. 67)

Grozījumi: MK 16.08.2017. rīk. Nr. 433 (L.V. 18. AUG., nr. 164)

Grozījumi: MK 26.02.2018. rīk. Nr. 69 (L.V. 27. FEB., nr. 41)

Grozījumi: MK 03.10.2018. rīk. Nr. 485 (L.V. 5. OKT., nr. 197)

Grozījumi: MK 03.12.2019. rīk. Nr. 611 (L.V. 6. DEC., nr. 246)

Grozījumi: MK 22.01.2020. rīk. Nr. 25 (L.V. 24. JAN., nr. 17)

Grozījumi: MK 02.07.2020. rīk. Nr. 371 (L.V. 07. Jūl., nr. 128)

Grozījumi: MK 08.06.2021. rīk. Nr. 406 (L.V. 14. Jūn., nr. 113)

Grozījumi: MK 27.06.2022. rīk. Nr. 448 (L.V. 4. Jūl., nr. 126)

Latvijas Republikas Finanšu ministrija

Rīga, 2014

Saturs

Izmantotie saīsinājumi un termini

1. Ieguldījums stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā

1.1. Darbības programmas stratēģija ieguldījumam Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei

Ieguldījumu stratēģija

Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums

1.2. Plānoto investīciju pamatojums

2. Prioritāro virzienu apraksts

2.1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

2.2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

2.3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

2.4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

2.5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

2.6. Ilgtspējīga transporta sistēma

2.7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

2.8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

2.9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

ESF specifiskie noteikumi (kur piemērojams)

2.10. Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

2.11. Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

2.12. Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

2.13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)

2.14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)

Tehniskās palīdzības izmantošana citu prioritāro virzienu mērķu sasniegšanai

3. Finansējuma plāns

4. Integrētā pieeja teritoriālajai attīstībai

4.1. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

4.2. Integrēta pilsētvides attīstība

4.3. Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI)

4.4. Kārtība kādā darbības programmas ietvaros noris starpreģionu un starpvalstu sadarbība, kur ieguvēji/labuma guvēji atrodas vismaz vēl vienā citā dalībvalstī

4.5. Mehānisms, kas nodrošina koordināciju ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)

5. Īpašās vajadzības teritorijām ar visaugstāko nabadzības vai diskriminācijas risku, it sevišķi iedzīvotāju riska grupas

5.1. Teritorijas, kuras pakļautas vislielākajam nabadzības riskam

5.2. Stratēģija teritoriju ar visaugstāko nabadzības risku īpašajām vajadzībām

6. Teritorijas, kuras pakļautas vislielākajiem demogrāfiskajiem trūkumiem

7. Atbildīgās iestādes un svarīgo partneru loma vadības, kontroles un audita jautājumos

7.1. Partneri un iesaistītās institūcijas

7.2. Darbības programmas sagatavošana un partneru iesaiste

8. Atbalsta koordinācija starp fondiem

9. Ex-ante nosacījumi

10. Administratīvā sloga mazināšana finansējuma saņēmējiem

11. Horizontālie principi (HP)

11.1. Ilgtspējīga attīstība

11.2. Vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija

11.3. Vīriešu un sieviešu līdztiesība

12. Pielikumu saraksts

Izmantotie saīsinājumi un termini

ADTPAktīvā darba tirgus politika
AERAtjaunojamie energoresursi
AIIAugstākās izglītības institūcijas
AIMAizsardzības ministrija
ANOApvienoto Nāciju Organizācija
ĀMĀrlietu ministrija
ĀTIĀrvalstu tiešās investīcijas
ARACHNEEK izveidots risku vērtēšanas rīks, kas var palielināt projektu atlases efektivitāti, vadības pārbaudes un stiprināt krāpšanas identifikāciju, atklāšanu, novēršanu
CECilvēku ekvivalents
CEFEiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe facility)
CFLACentrālā finanšu un līgumu aģentūra
CSPCentrālā statistikas pārvalde
DPDarbības programma "Izaugsme un nodarbinātība"
DRNDabas resursu nodoklis
DVBDarba vidē balstīts
EAITEiropas augstākās izglītības telpa
EEZEiropas Ekonomikas zona
EJZFEiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds
EKEiropas Komisija
EK pozīcijas dokumentsEiropas Komisijas pozīcijas dokuments par Partnerības līguma un darbības programmu izstrādi 2014.–2020.gada plānošanas periodam Latvijā (nosūtīts Latvijai 2012.gada 24.oktobrī)
EPEiropas Padome
ES Dabas direktīvasEiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību
ESVEiropas standarti un vadlīnijas
ESSBJREiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam
ELFLAEiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
EMEkonomikas ministrija
ERAFEiropas Reģionālās attīstības fonds
ERAF regulaEiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013.gada 17.decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006
ERASMUSEiropas reģiona universitāšu studentu sadarbības shēma (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students)
E-pārvaldībaInformāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai
ESEiropas Savienība
ESCOEnergoservisa kompānija
ESFEiropas Sociālais fonds
ESF regulaEiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 2013.gada 17.decembris par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1081/2006
ESI fondiESF; ERAF; KF; ELFLA; EJZF
ES Padomes rekomendācijasEiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2013.gada nacionālo reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.–2016.gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2014.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014.gada stabilitātes programmu.
ETLElektrotransportlīdzekļi
ETSEiropas teritoriālā sadarbība
EUREiropas Savienības euro
EVCAEiropas Riska kapitāla asociācija
EQAREiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs
EQAVETEiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (European Quality Assurance in Vocational Education and Training)
FEADEiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (Fund for European Aid to the Most Deprived )
FMFinanšu ministrija
HPHorizontālie principi
HESHidroelektrostacija
IeMIekšlietu ministrija
IKPIekšzemes kopprodukts
IKTInformācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IKVDIzglītības kvalitātes valsts dienests
IZMIzglītības un zinātnes ministrija
ITInformācijas tehnoloģijas
ITIIntegrētās teritoriālās investīcijas
ĪADTĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas
JNIJauniešu nodarbinātības iniciatīva
KFKohēzijas fonds
KF regulaEiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013 (2013.gada 17.decembris) par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1084/2006
KMKultūras ministrija
KPKohēzijas politika
KP fondiESF, ERAF, KF
KPFIKlimata pārmaiņu finanšu instruments
LAP 2020Latvijas Lauku attīstības programma 2014.–2020.gadam (ELFLA)
LBASLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība
LDFLatvijas Dabas fonds
LDDKLatvijas Darba devēju konfederācija
LIKTALatvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija
LLFLatvijas Lauku forums
LLPALatvijas Lielo pilsētu asociācija
LKALatvijas Komercbanku asociācija
LMLabklājības ministrija
LTRKLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
MKMinistru kabinets
MVKMazie un vidējie komersanti
NAP 2020Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam
NAINotekūdeņu attīrīšanas iekārtas
NAT-programmaNatura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programma
NEETJaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training)
NEKPNacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam
NIPNacionālā industriālā politika
NRPLatvijas nacionālā reformu programma stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai
NVANodarbinātības valsts aģentūra
NVONevalstiskā organizācija
OECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)
P&A&IPētniecība un attīstība, un inovācijas
PAFNatura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma
PISAStarptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment)
PLPartnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2014.–2020.gada plānošanas periodam
PMPPriekšlaicīga mācību pārtraukšana
Projektu datiInformācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, informācija, kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei
PUKKP fondu Pagaidu uzraudzības komiteja
REPowerEUEiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 27.februāra Regula (ES) Nr. 2023/435, ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK
RIS3Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation)
RAKPReģionālās attīstības koordinācijas padome
Sadarbības partneriLatvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni
SAMSpecifiskais atbalsta mērķis – "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus
SAFESupport for Affordable Energy – Atbalsts enerģijas iegādei par pieņemamu cenu
SEGSiltumnīcefekta gāze
SMSatiksmes ministrija
Sociālie partneriDarba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības
SPKCSlimību profilakses un kontroles centrs
SPRKSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
STEMScience, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes,matemātika
Stratēģija "Eiropa 2020"Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei
Stratēģija "Latvija 2030"Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
SVIDStiprās un vājās puses, iespējas un draudi
SVVASabiedrības virzīta vietējā attīstība
TALISStarptautiskais mācīšanas un apguves pētījums (Teaching and Learning International Survey)
TEN-TEiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network)
TMTieslietu ministrija
UKKP fondu uzraudzības komiteja
VASValsts akciju sabiedrība
VARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Vietējās nodarbinātības iniciatīvasVietējo struktūru iesaistīšana ar nodarbinātību saistītu rīcībpolitiku izstrādē, vadīšanā un ieviešanā1
VIAAValsts izglītības attīstības aģentūra
VIISValsts izglītības informācijas sistēma
VISCValsts Izglītības satura centrs
Vispārējā regulaEiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Padomes regulu (EK) Nr.1083/2006
VPDValsts probācijas dienests
VMVeselības ministrija
VSACValsts sociālās aprūpes centrs
VKValsts kanceleja
VKPVides konsultatīvā padome
ZMZemkopības ministrija
ZTAIZinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

1. Ieguldījums stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā

1.1. Darbības programmas stratēģija ieguldījumam Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei

Ieguldījumu stratēģija

(1) DP ieguldījumu stratēģijas izklāsts tiek veidots uz PL ieguldījumu stratēģijas pamata, balstoties uz PL sniegto analīzi un piedāvātājiem risinājumiem. DP sniedz detalizētāku pamatojumu un piedāvāto risinājumu aprakstu, nodrošinot skaidrāku loģisko saikni starp Latvijas izaicinājumiem un KP fondu ietvaros finansējamām darbībām.

(2) Balstoties uz PL analizētiem konkurētspējas attīstību kavējošiem faktoriem, DP ietvaros tiek izvirzītas šādas vispārējas KP fondu attīstības prioritātes:

1) tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības, inovāciju, pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana;

2) ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra;

3) ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana;

4) augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā;

5) kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma;

6) līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība.

Tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības, inovāciju, pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana

(3) Salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, Latvijā ir uz pusi mazāks inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvars. Tas liecina, ka esošajā inovāciju sistēmā ir būtiskas nepilnības.

Inovāciju sistēmas nepilnības (RIS3):

1) pašreizējais biznesa modelis ir vāji orientēts uz inovāciju (ekonomiskās priekšrocības balstās uz lēto darbaspēku un dabas resursu izmantošanu);

2) zema produktivitāte un vājš inovācijas sniegums;

3) mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā;

4) nepietiekama zinātnes un pētniecības kapacitāte (pārāk mazs zinātnē nodarbināto skaits un nepietiekama atjaunotne; fragmentēta zināšanu bāze);

5) pašreizējā izglītības sistēma nenodrošina atbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu;

6) pārāk zems finansējums zinātnei un pētniecībai;

7) vāja sadarbība starp uzņēmējdarbības sektoru un zinātni;

8) reģionāli monocentriska attīstība.

(4) Papildus Eiropas Komisijas Inovācijas savienības rezultātu pārskatā (2013) uzsvērts, ka Latvijas inovācijas sistēmas attīstību kavē vājais zinātniskais sniegums; to mēra kā zinātniskās publikācijas to 10% publikāciju skaitā, kuras ir visvairāk citētas, un Latvijas rādītājs ir tikai 4%, kas ir ievērojami mazāk par vidējo ES rādītāju. 2012.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, Latvijas starptautisko zinātnisko publikāciju skaits ir pieaudzis par 399 un sasniedzis 1 247 publikācijas, no kurām 1 188 ir citējamas. Tomēr joprojām Latvijas zinātnieku publikāciju skaits ir zems. Laika periodā no 2003.–2012.gadam Scopus datu bāzē atrodamas 7 232 publikācijas, salīdzinājumā ar kaimiņvalsti Igauniju, kur 2003.–2012.gadu periodā Scopus datu bāzē ir atrodamas 14 791 publikācijas, no tām 2012.gadā – 2 211 publikācijas, un Lietuvu, kura 2003.–2012.gadā Scopus datu bāzē atrodamas 20 552 publikācijas, no tām – 2 708 publicētas 2012.gadā.

(5) RIS3 uzsvērts, ka Latvijas straujākas attīstības iespējas ir ierobežotas, jo nav plašas un dziļas zināšanu bāzes visās pamata zinātņu nozarēs un atbilstoša un zinoša cilvēkkapitāla. Bez atbilstoša cilvēkkapitāla Latvija nevar veidot un uzturēt mūsdienīgu zināšanu ekonomiku. Cilvēkkapitāla trūkums valstī ne vien kavē jaunu zināšanu veidošanos, bet arī neļauj efektīvi pielietot lielāko daļu jauno zināšanu, kas radītas citviet pasaulē. Bez zināšanu absorbcijas spējas valstij pastāv risks nonākt ekonomikas lejupslīdes spirālē, tādēļ ir nepieciešama valsts iejaukšanās.

(6) Inovācijas sistēmas nepilnības liecina, ka Latvijas ekonomikā dominē sistēmiskie tirgus izaicinājumi. Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu strauja, sabalansēta un noturīga pret ārējiem satricinājumiem, jāīsteno ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm un iedzīvotāju labklājības pieaugumam, ko var panākt, palielinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju, kas balstīta uz inovāciju.

(7) Sistēmisko tirgus izaicinājumu novēršanai RIS3 ietvaros ir noteikti šādi tautsaimniecības transformācijas virzieni:

1) ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs;

2) izaugsmes nozares, kurās eksistē produkti vai pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību vai ir iespējams tādus radīt;

3) nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā.

(8) Lai īstenotu tautsaimniecības transformāciju un ieviestu RIS3 izvirzītās prioritātes, KP fondu investīcijas tiks virzītas inovāciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī tādas inovāciju sistēmas veidošanai, kas veicina un sniedz atbalstu tehnoloģiskajam progresam tautsaimniecībā (RIS3 mērķis), izstrādājot risinājumus, kas primāri ir vērsti uz inovācijas sistēmas nepilnību un izaicinājumu novēršanu, vienlaikus nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību inovāciju, P&A, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās.

(9) Latvijas situācijā stratēģija inovācijas sekmēšanai prioritāri vērsta uz atbalstu ekonomikas transformācijai, vienlaikus iekļaujot elementus no inovācijas sekmēšanas stratēģijām, kas vērstas uz zinātnes un tehnoloģiju virzītu izaugsmi un virzību uz zināšanām balstītu spēju attīstību2. Tādējādi tiek veidota konceptuāli jauna un kompleksa stratēģija, kas ietver un paredz sabalansētu un papildinošu atbalsta instrumentu kopumu. Vienlaikus jāveicina ne tikai tehnoloģisko inovāciju, bet arī netehnoloģisko inovāciju attīstība.

(10) Izpildot ex-ante nosacījumu Nr.1.1. "ir jābūt Nacionālajai Reformu Programmai atbilstošai Viedās specializācijas stratēģijai, kas veicinātu privātos ieguldījumus pētījumiem un inovācijai, labi funkcionējošas pētniecības un inovācijas sistēmas ietvarā", ZTAI ir ietverta RIS3 – nacionālā ekonomiskās attīstības stratēģija, kas paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu koncentrēšanu zināšanu jomās, kur valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt.

(11) Priekšnoteikums KP fondu investīciju veikšanai 1.tematiskā mērķa ietvaros ir zinātnisko institūciju konsolidācijas īstenošana un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas uzlabošana, kas veikta, pamatojoties uz Zinātnes ārējā izvērtējuma rezultātiem un IZM ziņojumu par Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu līdz 2015.gada 1.jūlijam3. Tādējādi tiks novērsta turpmāka P&A finansējuma fragmentēšana un nodrošināta KP ieguldījumu mērķtiecīga koncentrēšana atbilstoši RIS3 noteiktajam.

(12) RIS3 paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa reģiona uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi.

(13) RIS3 uzdevums ir nodrošināt attīstības prioritāšu izvirzīšanu un regulāru pārskatīšanu, atvērtā, pārskatāmā procesā, kurā tiks iesaistīts zinātnes, augstākās izglītības, tautsaimniecības un valsts pārvaldes sektors un kas balstās uz uzņēmējdarbības atklājumu principiem, un investīciju mērķtiecīgu koncentrēšanu, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēli un monitoringa sistēmas izveidi, kas vērsti uz Latvijas konkurētspējas stiprināšanu reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī.

(14) RIS3 mērķu sasniegšanai indikatīvi noteikti šādi galvenie atbalsta virzieni un instrumenti:

1) izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības, inovācijas un uzņēmējdarbības integrācija (sadarbības un pārneses sistēmas inovācijas jomā stiprināšana);

2) nozaru inovācijas kapacitātes stiprināšana (inovācijas pieprasījuma stiprināšana);

3) zinātnes, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas kapacitātes un atdeves palielināšana (zināšanu kapacitātes un inovācijas piedāvājuma stiprināšana);

4) nozaru izaugsmes, eksportspējas un iekļaušanās globālajās vērtību ķēdēs sekmēšana;

5) izglītības sistēmas pilnveidošana darba tirgus disproporciju mazināšanai;

6) atbalsts publisko datu atkalizmantošanas pieauguma nodrošināšanai;

7) līdzsvarotas teritoriju attīstības veicināšana, radot priekšnosacījumus teritoriju attīstības potenciāla un resursu pilnvērtīgākai izmantošanai.

(15) ES padomes 2013. un 2014.gada rekomendācija nosaka nepieciešamību izstrādāt un īstenot efektīvu P&I politiku. Minētās rekomendācijas ieviešanai plānots īstenot šādas darbības: 1) pētniecības sistēmas stiprināšana, konsolidējot zinātniskās institūcijas galvenokārt ap zināšanu centriem, 2) zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla attīstīšana zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības, ieviešot RIS3 un īstenojot ZTAI, 3) nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību P&A&I, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās, kā arī 4) RIS3 ietvaros izvirzīto attīstības prioritāšu regulāra pārskatīšana, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēle un monitoringa sistēmas izveide, kas vērsti uz Latvijas konkurētspējas stiprināšanu reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī.

(16) Lai risinātu iepriekšminētās identificētās problēmas, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Tautsaimniecības ražīguma, inovāciju un pētniecības, un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana, tam paredzot investīcijas 1., 2., 3. un 11.tematiskā mērķa (1., 2., 3. prioritārā virziena) ietvaros.

(17) Tāpat KP fondu investīcijas tiks novirzītas, lai risinātu arī citus inovāciju sistēmas ietvaros identificētos galvenos izaicinājumus.

(18) Lai stiprinātu jau esošo MVK bāzi un radītu jaunus MVK, plānots izveidot finanšu instrumentu klāstu atbilstoši ex-ante izvērtējumam, kur MVK nav optimāla pieeja finansējumam.

(19) KP fondu investīcijas plānotas apstrādes rūpniecības saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām atbilstošas industriālās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai, tādējādi veicinot apstrādes rūpniecības attīstību, tās produktivitātes pieaugumu un īpatsvaru Latvijas IKP. Atbalsta apjoms industriālās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai 3.tematiskā mērķa ietvaros tiks analizēts vidusposma izvērtējuma ietvaros un tiks samazināts, ja netiks sasniegti plānotie rezultāti.

(20) KP fondu investīcijas plānots novirzīt nodarbināto personu apmācībām ar mērķi stiprināt komersantu konkurētspēju, piemēram, nodrošinot apmācības par resursu efektivitāti un efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu.

(21) Ar mērķi uzlabot saimnieciskās darbības vidi specifisks atbalsts paredzēts valsts pārvaldes efektivitātes celšanai un sociālā dialoga attīstībai, lai uzlabotu tiesu efektivitāti un mazinātu korupcijas izplatību. Atbilstoši ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijām, tiesu efektivitāti plānots uzlabot, nodrošinot KP finansējumu pētījumu veikšanai, lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu politikas attīstības virzienu definēšanu un tālāku ieviešanu, tāpat atbalsts paredzēts specifisku kvalifikācijas pilnveides programmu īstenošanai tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. KP fondu investīcijas tiks novirzītas atbilstošo valsts iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšanai par korupcijas apkarošanu un novēršanu.

(22) Tā kā RIS3 ietvaros IKT ir identificēta kā nozare ar nozīmīgu horizontālo ietekmi uz tautsaimniecību, proti, tā ir nozare, kas veido pamatu jauno – uz inovācijām balstīto-salīdzinošo priekšrocību attīstīšanai, KP fondu investīcijas plānots novirzīt elektronisko sakaru infrastruktūras nodrošināšanai lauku teritorijās, kā arī publiskās pārvaldes datu apmaiņas, datu publicēšanas un uzturēšanas infrastruktūrā un datu pieejamībā un to izmantošanas iespēju nodrošināšanā, tādējādi nodrošinot, ka IKT nozares jaunajās iespējas un risinājumi sniedz lielāku ieguldījumu citu nozaru attīstībā, būtiski paaugstinot to darba efektivitāti (IKT izglītības un e-prasmju attīstība, plaši pieejama piekļuve internetam, moderna un efektīva publiskā pārvalde, e-pakalpojumu un digitālā satura attīstība, pārrobežu sadarbība digitālā vienotā tirgus attīstībai, kā arī IKT pētniecības un inovācijas, uzticēšanās un drošības veicināšana).

(23) Ir jānodrošina, ka ESI fondu atbalsts nerada būtisku ietekmi uz darba vietu zudumu, ja tas tiek sniegts lielajiem uzņēmumiem, to esošajās atrašanās vietās ES.

Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra

(24) Autoceļu infrastruktūras kritiskais stāvoklis, ko negatīvi ietekmēja arī krīzes laikā veiktā valsts budžeta konsolidācija, ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību, jo ierobežo iedzīvotāju piekļuvi nodarbinātības, izglītības, sociāliem un veselības pakalpojumiem, kas vēl vairāk pasliktina demogrāfisko situāciju reģionos, kā arī ierobežo transporta un loģistikas sektora izaugsmi.

(25) Ņemot vērā, ka transporta un loģistikas nozares pienesums IKP ir 10% un tajā tiek nodarbināti 9% strādājošo, sliktais valsts ceļu stāvoklis un nepietiekamā dzelzceļa tīkla caurlaidība ierobežo ekonomikas tālāko attīstību.

(26) Saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam, Latvija ir spējusi izmantot tās ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības un noturēt savas līderpozīcijas starp Baltijas valstīm tranzīta kravu pārvadājumu un ostu apgrozījuma jomā.

(27) Taču, neraugoties uz uzlabojumiem ceļu satiksmes drošības jomā, Latvijā bojā gājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem joprojām ir 1,6 reizes augstāks nekā vidēji ES.

(28) Latviju raksturo sliktākā autoceļu stāvokļa kvalitāte Austrumeiropā, kas ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī tranzīta attīstību kavējošiem faktoriem. Tāpat sliktā ceļu kvalitāte būtiski sadārdzina autotransporta ekspluatācijas izmaksas.

(29) Uzlabota transporta infrastruktūra ir līdzsvarotas ekonomiskas izaugsmes priekšnosacījums, jo tā var pozitīvi ietekmēt gan ražošanu, gan sasniedzamību dažādos attālumos (līmeņos) un līdz ar to arī nevienlīdzības samazināšanu.

(30) Lai nodrošinātu starptautiska līmeņa efektīvu mobilitāti, ir nepieciešami uzlabojumi TEN-T tīkla infrastruktūrā gan autoceļos, gan dzelzceļa tīklos, un jānodrošina pilsētu savienojumi ar TEN-T tīklu. Tāpat ir būtiski nostiprināt Latvijas lielo ostu pieejamību un to darbības ietekmes uz vidi mazināšanu.

(31) Latvijas dzelzceļa tīklu raksturo zems elektrifikācijas īpatsvars un augsts esošās sistēmas nolietojums, kas sadārdzina pārvadājumus un negatīvi ietekmē vidi.

(32) Pilsētu centri ir noslogoti ar tranzītkravu pārvadājumiem, kas piesārņo pilsētvidi.

(33) Pieaugot pasažieru un kravu apgrozījumam Rīgas lidostā, pieaug gaisa satiksmes negatīvā ietekme uz vidi.

(34) Ņemot vērā aprakstītos izaicinājumus, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra tam paredzot investīcijas 7. tematiskā mērķa (6.prioritārā virziena) ietvaros.

(35) KP fondu investīcijas transporta nozarē ir balstītas Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, kas atspoguļo Latvijas redzējumu par konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, komodālu transporta sistēmu, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus.

(36) KP fondu investīcijas transporta infrastruktūrā tiks koncentrētas uz ilgtspējīgu transportu un ierobežojumu novēršanu svarīgākajos infrastruktūras savienojumos atbilstoši Transporta attīstības pamatnostādnēm. Lielākais investīciju apjoms tiks novirzīts TEN-T tīkla savienojumu uzlabojumiem.

(37) Elektrificējot un modernizējot galvenās dzelzceļa līnijas, tiks samazinātas dzelzceļa koridora kopējās izmaksas, paaugstināta konkurētspēja, piesaistītas papildu kravas, samazinātas ārējās izmaksas un slodze videi, nodrošināta atbilstība ES transporta politikai un ilgtermiņa mērķiem.

(38) Tāpat investīcijas plānotas TEN-T autoceļu infrastruktūrā ar mērķi samazināt ceļu posmus, ko var raksturot kā sliktas vai ļoti sliktas kvalitātes, tādējādi uzlabojot Baltijas jūras reģiona līmeņa mobilitāti.

(39) KP fondu investīcijas plānots novirzīt pilsētu savienojumiem ar TEN-T tīkliem, lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un izveidotu alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes plūsmām un samazinot piesārņojumu pilsētās.

(40) Būtisku KP fondu finansējuma daļu plānots novirzīt reģionālo ceļu rekonstrukcijai, kas paredz pastiprinātus KP fondu ieguldījumus perioda sākumā. Plānošanas perioda otrajā pusē tie pakāpeniski tiks aizstāti ar valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi nodrošinot KP fondu investīciju ilgtspēju. Ņemot vērā ierobežotos resursus, ieguldījumu koncentrēšana notiks nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros (9+21 modelis)4 ar mērķi radīt sinerģijas ar citām ESI fondu investīcijām, kas vērstas uz reģionu attīstību. Attiecīgi, rekonstruējamo valsts reģionālo autoceļu posmi ir noteikti, ievērojot reģionālās attīstības plānošanas 9+21 modeli un ņemot vērā:

1) autoceļu posmu tehnisko stāvokli;

2) satiksmes intensitātes uzskaites datus, vienlaikus modelējot iespējamo satiksmes intensitātes pieaugumu līdz 2020.gadam;

3) pakalpojumu sniedzēju (medicīniskās iestādes, izglītības iestādes, pasts, patēriņa preču tirdzniecība u.c.) izvietojumu;

4) sinerģiju ar citiem SAM;

5) komercdarbības attīstības iespējas.

(41) Multimodālas transporta sistēmas attīstībai ES ārējās konkurences kontekstā nepieciešamas arī investīcijas lielajās ostās drošības līmeņa uzlabošanai un uzlabojumiem transporta tīkla sasaistei ar ostu teritorijām. Tāpat KP fondu investīcijas plānotas vides aizsardzības pasākumiem starptautiskajā lidostā "Rīga".

Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana

(42) Atbilstoši PL stratēģijai un izaugsmes potenciāla analīzei būtiska ir ES padomes 2013.gadaun 2014.gada rekomendāciju ieviešana attiecībā uz enerģētiku un energoefektivitāti. Vienlaikus tiek paredzēts 2016.gadā pārskatīt KP fondu ietvaros plānotos pasākumus atbilstoši PL 101.rindkopā minētajam.

(43) RIS3 identificē energoefektivitāti un AER izmantošanu kā nozari ar nozīmīgu horizontālu ietekmi uz jaunu tautsaimniecības priekšrocību veidošanu. Zems energoefektivitātes līmenis rada gan enerģētiskās drošības, gan ilgtspējas, gan konkurētspējas riskus, savukārt šī līmeņa paaugstināšana ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais risku samazināšanas veids, vienlaikus radot papildu darbavietas un veicinot izaugsmi.

(44) Lielākais potenciāls ar valsts īstenojamiem atbalsta instrumentiem enerģijas ietaupījumam pastāv ēku siltumapgādes, transporta un rūpniecības sektorā. Latvijā ir augsts tautsaimniecības energointensitātes līmenis (enerģijas patēriņš pret IKP, izteikts kg naftas ekvivalentā uz tūkst. EUR). 2011.gadā energointensitātes līmenis bija 323,3 kg naftas ekvivalenta uz tūkst. EUR jeb 2,2 reizes augstāks nekā vidēji ES. Laika periodā no 2004. līdz 2011.gadam enerģijas patēriņš uz saražotas produkcijas vienību samazinājās par 13,7% (ES vidēji – par 14%).

(45) Latviju raksturo augsta blīvi apdzīvoto vietu siltumapgādes centralizācijas pakāpe, vienlaikus daļa no centralizētajām siltumapgādes sistēmām ir novecojušas. Tāpat arī dzīvojamo māju fondam ir ļoti zema energoefektivitāte. Daudzviet tiek izmantotas zemas energoefektivitātes un videi nedraudzīgas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, un nepietiekami tiek izmantoti AER.

(46) Papildus kā izaicinājums identificēts pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā.

(47) Vides acquis mērķu sasniegšanai jāturpina attīstīt dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, kā arī paplašināt atkritumu pārstrādes iespējas Latvijā.5

(48) Neraugoties uz ievērojamiem līdzšinējiem ieguldījumiem, atsevišķās teritorijās joprojām netiek pilnībā nodrošināta ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem atbilstoši ES direktīvu prasībām, kas palielina vides piesārņojuma risku. Novecojušajiem ūdensapgādes tīkliem raksturīgi lieli ūdens zudumi, kuru dēļ ūdens resursi netiek izmantoti ilgtspējīgi.

(49) Klimata pārmaiņu iespaidā pieaug jūras uzplūdu radīto plūdu ietekme uz Latvijas jūras krastu un lielo upju grīvām, skarot tuvumā esošās pilsētas. Plūdu rezultātā ir apdraudēta iedzīvotāju drošība, kā arī rodas zaudējumi lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.

(50) Atbilstoši ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.–2012.gadā ir konstatēts, ka tikai 13% biotopu un 28% sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, kas liecina par būtisku antropogēno slodzi uz dabas resursiem. Vides monitoringam nav atbilstoša tehniskā nodrošinājuma, lai īstenotu vides uzraudzību atbilstoši ES direktīvu prasībām.

(51) Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam6 norādīts, ka Latvijas bagātais dabas un kultūras mantojums šobrīd ir saimnieciskajai darbībai un reģionu attīstībai nepietiekami novērtēts resurss. Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2013.–2019.gadam kā vienu no rīcības virzieniem attīstības centru attīstībā iezīmē degradētu agrāko industriālo teritoriju sakārtošanu un attīstību. Daudzviet šādas Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas ir pamestas, turpina degradēt pilsētas vidi un netiek produktīvi izmantotas. Veicot investīcijas reģionu izaugsmē, šādu teritoriju sakārtošanai būtu jādod priekšroka pār investīcijām jaunas infrastruktūras un industriālo teritoriju attīstībā. Viena no Padomju Savienības industriālās rūpniecības ietekmētajām teritorijām atrodas Pierīgā, Inčukalna novadā, kur atrodas dažas no visvairāk piesārņotajām vietām ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Ir jāveic šo vēsturiski piesārņoto vietu sanācija, lai nepieļautu turpmāku teritorijas degradāciju un pazemes ūdeņu piesārņošanu ar bīstamiem ķīmisko vielu savienojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(52) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana, tam paredzot investīcijas 4., 5. un 6. tematiskā mērķa (4. un 5.prioritārā virziena) ietvaros.

(53) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieeju ekonomikas attīstībai, tiks nodrošināta multidisciplināra pieeja. KP fondu investīcijas ir vērstas uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu un esošo dabas vērtību saglabāšanu – atkritumu pārstrāde, ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Tāpat daļu KP fondu transporta investīciju plānots novirzīt uz pasākumiem ar tiešu pozitīvi ietekmi uz vidi – videi draudzīgs sabiedriskais transports un elektrotransports. Papildus DP ietvaros tiks atbalstīta jaunu resursus taupošu inovatīvu tehnoloģiju izstrāde, kā arī energoefektivitātes un AER īpatsvaru palielinoši pasākumi.

(54) Investīcijas energoefektivitātes pasākumos plānots veikt saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 noteikto, un ieguldījumus koncentrēt uz jomām, kurās ir lielākais ekonomiskais un tehniskais potenciāls panākt enerģijas patēriņa samazinājumu, proti, dzīvojamo ēku, publisko ēku un siltumapgādes sistēmu, kā arī apstrādes rūpniecības komersantu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku šo pasākumu ietekmi uz stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto AER mērķi, tiks atbalstīta arī pāreja uz AER izmantošanu ēkās un centralizētajā siltumapgādē. Papildu atbalsts plānots pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumiem, kas balstīts uz pašvaldību integrētām attīstības programmām.

(55) Tā kā viens no lielākajiem enerģijas galapatērētājiem ir transporta nozare, investīcijas plānots novirzīt elektrotransportlīdzekļu tirgus izveides veicināšanai un videi draudzīga sabiedriskā transporta modernizācijai, balstoties uz Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam noteiktajiem principiem un stratēģiju.

(56) Lai stiprinātu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, investīcijas plānots koncentrēt uz vides acquis izpildi attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas izveidi, atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi, kā arī bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoma samazināšanu apglabājamos atkritumos.

(57) Lai mazinātu vides riskus no nesavāktiem notekūdeņiem un uzlabotu dzeramā ūdens apgādes sistēmu, KP fondu investīcijas plānots veikt aglomerācijās ar CE virs 2000, kurās centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība nav visiem nodrošināta, kā arī apdzīvotās vietās ar CE zem 2000, kur notekūdeņi tiek nopludināti riska ūdens objektos. Uzsvars tiks likts uz faktisko pieslēgumu un to pieejamības nodrošināšanu.

(58) Pieaugot plūdu riskiem klimata pārmaiņu rezultātā, KP fondu investīcijas plānots novirzīt pasākumiem, kas mazinās jūras krastu eroziju un plūdu apdraudējumu. Vietās, kur jāizbūvē jaunas vai jāpaplašina esošās hidrotehniskās būves, prioritāri būs zaļās infrastruktūras risinājumi, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu risinājumu. Tāpat atbalsts tiks sniegts meliorācijas sistēmu un hidrobūvju renovācijai lauku teritorijās, lai nodrošinātu efektīvu zemes resursu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

(59) Latvija atrodas humīdajā klimatiskajā zonā (pārmitrājā) un ņemot vērā reljefa īpatnības, hidroloģisko režīmu un meteoroloģiskos apstākļus, iespējama netieša ietekme uz zonām, kas var ietekmēt Natura 2000, tāpēc plūdu risku novēršanas pasākumu ietvaros rekonstrukciju vai renovāciju neatbalstīs Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – dabas liegumos un dabas parka režīmu zonās (izņemot gadījumu, ja rekonstrukciju vai renovāciju paredz īpaši Natura 2000 teritorijas vai aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns), un mikroliegumos.

(60) Lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mazinātu antropogēno slodzi, KP fondu investīcijas plānots novirzīt darbībām, kas veicina īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu un ekosistēmu atjaunošanu, pilnveidojot antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru Natura 2000 teritorijās. Tāpat atbalsts plānots vides monitoringa un kontroles funkciju nodrošināšanai.

(61) Veicot KP fondu investīcijas, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētajām attīstības stratēģijām, plānots rast jaunas funkcijas šobrīd nepietiekoši izmantotiem starptautiskas nozīmes dabas un kultūras objektiem, kas kalpos par pamatu saimnieciskās darbības aktivizēšanai un pakalpojumu dažādošanai konkrētās teritorijās, kas tajās veicinās nodarbinātību. Investīcijas ir plānotas degradēto teritoriju reģenerācijas un revitalizācijas pasākumiem, veicot ieguldījumus nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstībā. Tādējādi sinerģijā ar pilsētas attīstības plānā paredzētām papildinošām aktivitātēm pieguļošajās teritorijās saimnieciskās darbības un sociālās iekļaušanas pasākumiem plānots revitalizēt konkrētās teritorijas.

Augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā

(62) Lai gan Latvijas bezdarba rādītāji ir pietuvinājušies ES vidējiem rādītājiem, valstī joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū un ilgtermiņa bezdarbs.

(63) Ienākumu nevienlīdzība, nabadzība un sociālā atstumtība, kas ir pastāvoša problēma jau daudzus gadus, ir šķērslis gan tautas attīstībai, gan ekonomikas attīstībai, t.sk. produktivitātes pieaugumam. Proti, nabadzības dēļ indivīds nespēj piekļūt nepieciešamajiem resursiem un pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem, kas savukārt ierobežo un kavē veiksmīgu integrāciju darba tirgū. Latvijā reģistrēti vieni no augstākajiem bērnu nabadzības rādītājiem ES, un bērnu nabadzība korelē ar vecāku zemu izglītības līmeni.

(64) Reģistrēto bezdarbu 2012.gada beigās raksturoja virkne rādītāju7, kas norāda uz mērķtiecīga atbalsta nepieciešamību ilgstošajiem bezdarbniekiem, personām ar zemu vai neaktuālu prasmju un kvalifikācijas līmeni, gados vecākiem darba meklētajiem, kā arī citām sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām. Jauniešu bezdarba līmenis 2012.gadā pārsniedza ES vidējo līmeni, it īpaši 15–19 gadu vecuma grupā (58,8%).

(65) Analizējot nabadzības cēloņus, konstatēts, ka cilvēku pakļautību nabadzības riskam ietekmē arī slikts fiziskās un garīgās veselības stāvoklis, kas ir pamats darbaspējīgo cilvēku nokļūšanai ekonomiski neaktīvo cilvēku vidū un priekšlaicīgai mirstībai. Atbilstoši statistikas datiem, 70% no jaunreģistrētajām personām ar invaliditāti Latvijā nestrādā, bet priekšlaicīga mirstība ir viena no augstākajām ES.

(66) Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus, tiek noteikta attīstības prioritāte Augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā, tam paredzot investīcijas 8. un 9.tematiskā mērķa (7. un 9.prioritārā virziena) ietvaros.

(67) KP fondu atbalstu plānots koncentrēt uz aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumiem, institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pasākumu nodrošināšanu un veselības pakalpojumu pieejamību, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju par aktīviem darba tirgus pasākumiem un jauniešu bezdarba mazināšanu īstenošanā, tostarp ieviešot Jauniešu garantijas un izmantojot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(68) Ar KP fondu palīdzību plānots atbalstīt aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumus, t.sk. jauniešu bezdarba problēmas risināšanai, apmācībām un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, darbavietu kvalitātes uzlabošanu un darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanu. Vienlaikus KP fondu finansējumu plānots izmantot atbalsta pasākumiem, kas veicinās gados vecāku cilvēku, neaktīvo un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (t.sk. personu ar invaliditāti) iekļaušanos darba tirgū. Tāpat atbalsts tiks sniegts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības dzīvesvietā un bērnu aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un veselības veicināšanas pasākumu īstenošanai, veselības tīklu attīstībai un deinstitucionalizācijas īstenošanai, vardarbības prevencijai, sociālā darba pilnveidei, dažādu etnisko grupu, t.sk. romu tautības pārstāvju integrācijai, kā arī diskriminācijas novēršanas pasākumiem. Papildus minētajam, KP finansējumu plānots izmantot uz ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializāciju vērstu pasākumu īstenošanai, kā arī atbalsta (mentoringa) sistēmas veidošanai šai sociālās atstumtības riska grupai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(69) Būtiskas investīcijas plānots novirzīt veselības aprūpes sistēmai ar mērķi nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riska grupām8, kā arī ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai ar mērķi uzlabot teritoriāli sabalansētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību9.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

Kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma

(70) Saskaņā ar RIS3, lai attīstītu inovācijas kapacitāti Latvijā, ir jānodrošina moderna un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstoša izglītības sistēma, t.sk. pētniecībā balstīta augstākā izglītība, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un RIS3 prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības līmeņos. Prioritāri jāattīsta zināšanu bāze un cilvēkkapitāls zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā.

(71) Latvijā absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās ir viens no zemākajiem Eiropā (15,7% 2011.g., Eurostat). Lai attīstītu inovāciju kapacitāti un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu cilvēkkapitālu, jāpalielina skolēnu motivācija un interese par dabaszinātnēm, vienlaikus paaugstinot sasniegumu līmeni, nodrošinot kompleksu un savstarpēji papildinošu atbalstu visos izglītības līmeņos, tajā skaitā pilnveidojot izglītības saturu un tā organizāciju.

(72) AII tīkls ir par plašu pašreizējai demogrāfiskajai situācijai. Šī iemesla dēļ ir spēcīga institūciju konkurence, zemas iestāšanās prasības AII un nepietiekama akadēmisko resursu sadale.

(73) Latvijas augstākās izglītības sistēma ir fragmentēta, vērojama studiju programmu dublēšanās un sadrumstalotība. Augstākā līmeņa studiju programmas – maģistratūra un doktorantūra – nav pietiekami produktīva vide pētniecībai, sagatavoto zinātņu doktoru skaits ir neliels, it īpaši dabas un inženierzinātnēs, un studējošo skaits šajās nozarēs joprojām nav pietiekams Latvijas izaugsmes vajadzībām. Latvijas augstākās izglītības studiju un pētniecības vide nav pietiekami atvērta starptautiskajai sadarbībai. Laboratoriju un pētniecības aprīkojums un IKT risinājumi AII augstākā līmeņa studiju programmu kvalitatīvai nodrošināšanai joprojām neatbilst Eiropas standartiem.

(74) Vispārējās izglītības iestāžu tīkls ir sadrumstalots, kas nenodrošina visiem izglītojamajiem pieeju kvalitatīvai vispārējai izglītībai. Padarot iestāžu tīklu efektīvāku, rodas iespēja optimāli izmantot pedagoģiskos un infrastruktūras resursus un nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai.

(75) Globalizācijas, IT attīstības un vērtību plurālisma apstākļos skolēniem nepieciešamas kompetences, lai orientētos mūsdienu pasaulē, ko raksturo nemitīgas pārmaiņas. Lai veicinātu indivīda izpratnes veidošanos un prasmju attīstību, kas ietver spēju patstāvīgi rīkoties ārpus mācību priekšmeta robežām, risinot problēmas dažādās dzīves situācijās un kontekstos, ir nepieciešama kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešana mācību procesā.

(76) Darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus pieprasījumam ir viens no būtiskākajiem strukturālā darbaspēka deficīta un bezdarba veidošanās iemesliem. Saimnieciskās darbības veicēju apsekojumu rezultāti liecina, ka atbilstoši kvalificēta darbaspēka trūkums arvien spēcīgāk ietekmē ražošanas attīstības iespējas. Izteiktākas neatbilstības ir vērojamas vidējās kvalifikācijas profesijās, galvenokārt darbaspēka piedāvājuma samazināšanās dēļ.

(77) Iedzīvotāju skaits, kas iesaistās mūžizglītībā, un nodarbināto skaits, kas pilnveido profesionālo kompetenci tālākizglītībā, joprojām ir neliels. Saskaņā ar darba devēju aptaujām jauniešu profesionālajā izglītībā iegūtās prasmes neatbilst darba tirgus vajadzībām. Profesionālās izglītības pievilcību negatīvi ietekmē tas, ka daļā profesionālās izglītības iestāžu mācību vide joprojām neatbilst mūsdienu prasībām un vērojams salīdzinoši zems profesionālās izglītības prestižs, tādēļ lielāka daļa pamatskolas beidzēju izvēlas turpināt mācības vispārējās vidējās izglītības iestādēs, nevis profesionālās izglītības iestādēs.

(78) Lai risinātu iepriekšminētās problēmas, DP ietvaros izvirzīta vispārējā attīstības prioritāte Kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma, tam paredzot investīcijas 10. tematiskā (8.prioritārā virziena) ietvaros.

(79) KP fondu investīcijas tiks īstenotas saskaņā ar 2014.–2020.gada Izglītības attīstības pamatnostādnēm un vērstas uz augstākās, vispārējās, profesionālās izglītības un pieaugušo izglītības uzlabošanu, ievērojot RIS3 definētos mērķus un uzdevumus.

(80) Atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam un ievērojot ES padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju par augstākās izglītības reformām, IZM turpinās īstenot uzsāktās reformas augstākās izglītības jomā, lai sasniegtu galveno mērķi – nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem.

(81) KP fondu investīcijas tiks novirzītas augstākās izglītības iestāžu stratēģiskās specializācijas stiprināšanai. Atbalsts plānots teritoriāli koncentrētas STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju un zinātniskā darba infrastruktūras attīstībai, t.sk. pirmā līmeņa STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, profesionālās augstākās izglītības programmu attīstībai koledžās. Sinerģijā ar iepriekš minētajām investīcijām, lai stiprinātu augstākās izglītības iestāžu stratēģisko specializāciju, plānots KP fondu ieguldījums 1) studiju programmu attīstībā, vienlaikus mazinot to kopējo skaitu un veicinot starptautisko konkurētspēju, 2) augstākās izglītības iestāžu institucionālās un akadēmiskās kapacitātes stiprināšanā, tajā skaitā koledžās. Augstākās izglītības iestāžu labākai pārvaldībai un starptautiskai konkurētspējai plānots atbalsts nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un kapacitātes stiprināšanai ar mērķi iekļūt EQAR.

(82) KP fondu investīcijas paredzētas kompleksam atbalstam vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, uzlabojot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, t.sk. atbalstot dabas zinātņu kabinetu aprīkošanu un inovatīvu IKT risinājumu ieviešanu mācību procesā.

(83) KP fondu atbalsts plānots uz kompetencēm balstīta vispārējās izglītības mācību satura un metodikas izstrādei, aprobācijai un ieviešanai, karjeras izglītības un karjeras attīstības atbalstam, izglītojamo iekļaujošas un kompetenču un prasmju attīstošas izglītības attīstībai, kā arī minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamā atbalsta personāla un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.

(84) Lai mazinātu priekšlaicīgas mācību pamešanas risku, jo īpaši trūcīgiem un maznodrošinātiem, un palielinātu NEET bērnu un jauniešu integrāciju izglītībā, apmācībās vai nodarbinātībā, KP fondu investīcijas plānots novirzīt preventīvu, intervences un kompensējošu pasākumu īstenošanai, tajā skaitā sniedzot ieguldījumu ES Padomes 2013.gada rekomendācijas par bērnu nabadzības mazināšanu ieviešanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(85) Profesionālās izglītības jomā KP fondu investīcijas paredzēts novirzīt profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai, nodrošinot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību, kā arī darba vidē un praksē balstītu mācību attīstību profesionālajā izglītībā, profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbības stiprināšanai, kā arī profesionālās izglītības personāla kompetences paaugstināšanai un mācību satura un līdzekļu pilnveidei.

(86) Pieaugušo izglītības jomā atbalsts tiks sniegts nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidei un kvalifikācijas ieguvei atbilstoši mainīgajiem darba tirgus apstākļiem, lai mazinātu darba tirgus disproporcijas, t.sk. paredzot atbalstu nodarbinātajiem ar zemu izglītības līmeni.

Līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība

(87) Latvijas reģionos vērojamas lielas atšķirības teritoriju attīstības rādītājos, un īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā. Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, īpaši austrumu pierobežā un pašvaldībās. Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas. Kopš 2007.gada iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai atsevišķās Pierīgas pašvaldībās. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam secināts, ka līdzšinējie reģionālās politikas pasākumi nav bijuši pietiekami veiksmīgi šo izaicinājumu risināšanā. Arī RIS3 līdzsvarota teritoriālā attīstība noteikta par vienu no attīstības prioritātēm, tādējādi skaidri norādot, ka reģionālā politika nav uzskatāma par resursu pārdales politiku, bet gan par būtisku ilgtspējīgas un gudras valsts ekonomikas attīstības elementu.

(88) DP plānotie ieguldījumi teritorijās ir balstīti uz Latvijas reģionālās attīstības stratēģiju, kas noteikta Stratēģijā "Latvija 2030", NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam. Latvijas reģionālā politika līdz 2020.gadam ir vērsta uz to, lai aktivizētu vietējās varas spēju pašai ietekmēt savas teritorijas attīstību, balstoties uz attiecīgām politikas nozaru pamatnostādnēm, pašvaldību attīstības programmām, specializācijas stratēģijām un teritorijas resursu potenciālu. Reģionālajā politikā tiek noteiktas jaunas mērķteritorijas jeb teritoriālais fokuss, plašāka teritoriālās pieejas izmantošana investīciju sniegšanā, tematiska koncentrēšanās reģionālās attīstības veicināšanā ar uzsvaru uz saimnieciskās darbības aktivitātes stimulēšanu teritorijās, kā arī uzsvars uz plašu dažādu pušu iesaisti reģionālās politikas mērķu sasniegšanā. Reģionālās politikas ietvaros tiks sniegtas attīstības iespējas ikvienai Latvijas teritorijai, vienlaikus nosakot konkrētu teritoriālu fokusu, lai sniegtais atbalsts būtu mērķtiecīgs un radītu maksimālu atdevi. Būtiskākā loma šajā kontekstā būs starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Tāpēc 2014.–2020.gada plānošanas periodā investīcijas teritorijās tiks balstītas uz vietējā un reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.

(89) Lai nodrošinātu atbalsta pielāgošanu katras teritorijas specifiskajām vajadzībām un investīciju lielāku atdevi teritoriju attīstībai, kā arī, lai teritorijām dotu iespēju izvirzīt savu attīstības stratēģiju un nodrošināt tās īstenošanu, atbalsts infrastruktūras attīstībai nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un to funkcionālajās teritorijās tiks sniegts, pielietojot bottom-up (augšupvērstu) pieeju investīciju plānošanā. Minēto investīciju plānošana un īstenošana balstās uz pašvaldību integrētajām attīstības programmām, kurās tiek sniegts teritorijas attīstības potenciāla izvērtējums un definēti uz pašvaldības attīstību mērķtiecīgi virzīti projekti, kuros ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt funkcionālo saikni starp pilsētām un lauku teritorijām.

(90) Ņemot vērā apdzīvojuma struktūru, ekonomiskās attīstības tendences un reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteikto valsts teritoriālās attīstības modeli (9+21), jāparedz vietējā potenciālā balstīti, ilgtspējīgi un iekļaujoši atbalsta pasākumi gan deviņu nacionālas nozīmes attīstības centru, gan 21 reģionālas nozīmes attīstības centra un to funkcionālo teritoriju attīstībai.

(91) Pilsētvides atbalsta pasākumus ERAF Regulas 7.panta izpratnē Latvijā plānots ieviest deviņos nacionālas nozīmes attīstības centros – Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils, izmantojot ITI ieviešanas mehānismu. Pilsētu teritorijas kopā aizņem 1,1% no valsts teritorijas un tajās dzīvo 51,1% Latvijas iedzīvotāju. Republikas pilsētās darbojas 69,7% no individuālo komersantu un komercsabiedrību kopskaita, tajās reģistrēti 39,6% no bezdarbnieku kopējā skaitā. Pašvaldību budžetā republikas pilsētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos veido 59,6%, bet demogrāfiskās slodzes rādītājs ir vidēji augstāks, nekā valstī kopumā – 553,8 darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā (valstī kopumā – 539,8). Pilsētvides attīstības jautājumi Latvijā nevar tikt skatīti atdalīti no reģionālās attīstības izaicinājumiem kopumā. Pilsētvides atbalsta instrumentiem jābūt virzītiem ne tikai uz vietēju un specifisku problēmu risināšanu, bet arī jāsniedz būtisks ieguldījums līdzsvarotā valsts attīstībā kopumā.

(92) Latvijā pilsētu jeb attīstības centru attīstības jautājumi netiek nodalīti no reģionālās politikas, jo Latvija ir maza valsts, un Latvijas pilsētām ir nozīmīga loma visas valsts teritorijas attīstībā, īpaši līdzsvarotākas teritoriju attīstības veicināšanā. Pakalpojumu un darbavietu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā būtiska loma ir pilsētu un lauku partnerībai.

(93) Plānoto pasākumu rezultātā tiks stiprināta pilsētu spēja būt apkārtējās teritorijas izaugsmes virzītājspēkiem, pilnvērtīgāk izmantojot to attīstības potenciālu, un tiks samazināta nepieciešamība iedzīvotājiem pārcelties no citām pašvaldībām uz Rīgas apkārtni vai citām valstīm augstākas labklājības un plašāku nodarbinātības iespēju dēļ, jo tās būs pieejamas tuvējā attīstības centrā. Rezultātā tiks mazināta turpmāka nesamērīga iedzīvotāju un ekonomiskās darbības koncentrēšanās Rīgas apkārtējās teritorijās. Tādējādi plānotie pasākumi sniegs ieguldījumu gan attīstības centru, gan visas valsts attīstībā.

(94) KP fondu finansētie aktīvie nodarbinātības un sociālo pakalpojumu pasākumi, profesionālās un mūžizglītības pasākumi, kā arī vispārējās izglītības pasākumi un veselības aprūpes pasākumi ir pielāgoti konkrēto reģionu situācijai un darba tirgus vajadzībām. Tāpat investīcijas reģionālo ceļu sakārtošanā vērstas uz līdzsvarotu nacionālo un reģionālo attīstības centru attīstību.

(95) KP fondu atbalsts prioritāro virzienu ietvaros paredzēts nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (9+21), pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumiem, piesārņoto un degradēto teritoriju revitalizācijai un pielāgošanai saimnieciskai darbībai, atbalsts sociālo pakalpojumu veicināšanai, kā arī atbalsts vispārējās izglītības iestāžu attīstībai.

(96) Lai palielinātu Latvijas pilsētu ieguldījumu visas valsts teritorijas attīstībā, samazinātu iedzīvotāju aizplūšanu no pārējiem reģioniem uz Rīgu un tās apkārtējām pašvaldībām, kā arī iedzīvotāju izceļošanu uz citām valstīm, sekmētu pašu pilsētu izaugsmi un risinātu pilsētu attīstību kavējošās problēmas, jāīsteno koordinēts pasākumu kopums, kas risinātu teritoriālās attīstības radītos izaicinājumus, attiecīgi DP ietvaros izvirzīta vispārējā attīstības prioritāte Līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriāla attīstība, indikatīvi paredzot ieguldījumus 3., 4., 6., 9. un 10.tematiskā mērķa (3., 4., 5., 8. un 9.prioritārā virziena) ietvaros.

(97) Liela daļa DP investīciju plānotas, ņemot vērā teritoriālo dimensiju un sasaistē ar integrētajām pašvaldību attīstības programmām, lai nodrošinātu pašvaldību un citu vietējo ieinteresēto pušu plašāku iesaisti un līdzatbildību, kā arī lai sekmētu investīciju savstarpējo sinerģiju un pēc iespējas efektīvāku izlietojumu attiecīgo konstatēto izaicinājumu risināšanā.

(98) Īpaši ir uzsvērta deviņu nacionālas nozīmes attīstības centru – lielo pilsētu – loma un īpašie pilsētu attīstības izaicinājumi, it sevišķi, attiecībā uz ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgas nodarbinātības, vides un dabas resursu ilgtspējīgas vadības, kā arī saimnieciski efektīva, ilgtspējīga un vietējai ekonomikas vajadzībām un attīstības perspektīvām atbilstoša vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu tīkla nodrošināšanu.

(99) Par galvenajiem kopīgajiem rīcības virzieniem nacionālo attīstības centru izaugsmē Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam izvirzīti investīciju piesaiste un tālredzīga uzņēmējdarbības vides uzlabošana, transporta infrastruktūras sakārtošana, investīciju teritoriālā koncentrēšana un teritoriju efektīva izmantošana, pakalpojumu "groza" attīstība (kultūra, veselība, sociālie pakalpojumi, izglītība, zinātne, jaunatne un sports), pašvaldību lomas un rīcības brīvības stiprināšana vietējās attīstības un pakalpojumu nodrošināšanā. Ņemot vērā šos uzdevumus, tiek plānots veidot integrētu pilsētvides attīstības pieeju, kas ļautu DP paredzēto SAM ietvaros atbalstīt projektus ar skaidri demonstrējamu ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti, prioritizējot tādus risinājumus, kas ietver vides ilgtspējas vai resursu efektivitātes elementus un paredz ietekmi uz vairāk kā viena tematiskā mērķa rezultātu sasniegšanu. Kā uzsvērts RIS3 stratēģijā, viens no gudras un ilgtspējīgas izaugsmes atslēgas elementiem ir efektīva izglītības politikas, darba tirgum un attīstībai nepieciešamo prasmju un zināšanu plānošanas un veidošanas instrumentu efektīva integrācija kopējā izaugsmes stratēģijā gan nacionālā, gan vietējā līmenī. RIS3 stratēģijā īpaši uzsvērta arī enerģētikas un energoefektivitātes horizontālā loma ilgtspējīgā tautsaimniecības izaugsmē, konkurētspējas celšanā un darbavietu radīšanā, tādēļ pašvaldību integrētai attīstībai pieejamo instrumentu "grozā" iekļaujami arī energoefektivitātes risinājumi, kas labvēlīgi ietekmēs vidi un veicinās pašvaldību ekonomisko rīcībspēju. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai (1.–6.klase) jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, savukārt vispārējā vidējā izglītība un profesionālā vidējā izglītība būtu koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, attiecīgi atbalsts plānots izglītības iestāžu tīkla optimizācijai reģionālā līmenī, t.sk. mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides pielāgošanai. Vienlaikus atbalsts paredzēts arī sociālās iekļaušanas un deinstitucionalizācijas jautājumu lokāliem risinājumiem. Paredzēts, ka pasākumi ne tikai tiešā veidā sekmēs DP un pašvaldību attīstības stratēģiju mērķu sasniegšanu, bet arī palīdzēs efektivizēt pašvaldību budžetus, lai risinātu tās vietējās vajadzības, kas atrodas ārpus DP mērķu ietvara.

(100) Taču ieguldījumi deviņos nacionālas attīstības centros nav vienīgie, kas būs nozīmīgi pašvaldību attīstības programmu īstenošanai. Visi SAM DP ietvaros ITI ietvarā nav iekļaujami dažādu iemeslu dēļ, un tāpēc, ka vairākumā gadījumu tie tiks īstenoti kā tematiskie jeb nozaru politiku atbalsta pasākumi, kas nodrošinās attiecīgo nacionālo politiku stratēģisko mērķu īstenošanu, vienotu pakalpojumu standartu ieviešanu, spēcīgāku atbalsta koordināciju nacionālā līmenī.

1001 COVID-19 pandēmijas seku mazināšana

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

1002 REACT-EU jeb Atveseļošanās palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām ir iniciatīva ar kuru EK turpina un paplašina 2020.gada pavasarī pieņemto Investīciju iniciatīvu koronavīrusa krīzes pārvarēšanai (CRII un CRII+), ar kuru ES centās mobilizēt visus esošos ES budžeta resursus, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm tūlītējai reaģēšanai uz koronavīrusa krīzi un tās ilgtermiņa ietekmi. CRII un CRII+ ietvēra palīdzību dalībvalstīm novirzot kohēzijas fondu finansējumu COVID-19 krīzes visvairāk skartajām jomām (veselība, uzņēmējdarbība, nodarbinātība), lai īstermiņā mazinātu krīzes radītās sekas. Izmantojot piedāvāto iespēju, Latvija sagatavoja attiecīgus grozījumus ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondu) 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", kas tika apstiprināti Ministru kabinetā (turpmāk – MK) 2020.gada 2.jūlijā un par ko EK 2020.gada 20.jūlijā pieņēma pozitīvu lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

1003 Tomēr, ja CRII un CRII+ grozījumi bija vairāk vērsti uz tūlītēju atbalstu krīzē nonākušajām jomām, tad REACT-EU atbalsts plānots kā ilgtermiņa krīzes seku mazināšanas iniciatīva, sniedzot papildu finansiālo atbalstu ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

1004 REACT-EU papildu finansējums mērķēts tām nozarēm, kam paredzama izšķiroša nozīme, lai Latvijas ekonomikas atlabšana būtu stabila, kā piemēram investīcijas darbvietu saglabāšanai, atbalsts jaunu darbvietu radīšanai un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī veselības nozares stiprināšanai. Šāds atbalsts iespējams dažādās ekonomikas nozarēs, t.sk. arī smagi skartajās tūrisma un kultūras nozarēs. Papildus piešķirtais atbalsts tiks izmantots arī investīcijām Eiropas zaļā kursa un digitālās pārkārtošanās pasākumos (īpašs uzsvars vērsts uz pasākumiem klimata jomā, kam atbilstoši REACT-EU regulai novirzāms noteikts finansējuma apjoms); tas stiprinās apjomīgās investīcijas, kas minētajās jomās jau šobrīd tiek veiktas ES kohēzijas politikas satvarā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

1005 Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem

1006 Reaģējot uz Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā radīto bēgļu krīzi, 2022.gada 5.martā spēkā stājies "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums" (https://likumi.lv/ta/id/330546-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likums), kas paredz atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēju atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai.

1007 DP atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šobrīd paredzēts sniegt esošo SAM un pasākumu ietvaros, nepieciešamības gadījumā (krīzei saasinoties), vērtējot īpaši mērķētu pasākumu izveidi un finansējuma pārdales iespējas starp SAM.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 1.1. (1)

Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums

(101) Tabulā sniegta koncentrēta informācija par izvēlēto tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojumu. Izvērstāks investīciju prioritāšu pamatojums PL 1.3.2.tabulā "ERAF, ESF un KF DP ietvaros izvēlēto tematisko mērķu un investīciju prioritāšu pamatojuma apkopojums".

Tematiskais mērķis

Ieguldījumu prioritāte

Pamatojums

1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovācijuUzlabot pētniecības un inovāciju (P&I) infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru izveidi.ES Padomes rekomendācija: efektīvas P&I politikas izstrāde un īstenošana, kas paredz veicināt uzņēmumu inovācijas, tostarp izmantojot nodokļu atvieglojumus, modernizēt infrastruktūru un racionalizēt pētniecības iestādes (2012.gads); īstenot pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts (2013.gads); veikt pasākumus integrētākai un visaptverošākai pētniecības sistēmai, tostarp koncentrējot finansējumu starptautiski konkurētspējīgām pētniecības iestādēm (2014.gads).

Lai nodrošinātu NRP mērķa sasniegšanu par ieguldījumiem P&A 1,5% apmērā no IKP 2020.gadā, investīcijas P&A tiks veiktas atbilstoši ZTAI un RIS3- nacionālā ekonomiskās attīstības stratēģija, kas paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu koncentrēšanu zināšanu jomās, kur valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt.

Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu.ES Padomes rekomendācija: skat. iepriekšējā punktā.

NRP izaicinājumi P&A ieguldījumu palielināšanai: mazs nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā (zinātnieku novecošanās, nepietiekams doktorantu skaits), mazattīstīta zinātnes un pētniecības infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, vājš pētījumu rezultātu komercializācijas potenciāls, vāja sadarbība starp zinātnes un rūpniecības sektoriem, Latvijas biznesa struktūru galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nav kapacitātes investēt R&D un mazs augsto tehnoloģiju sektors, nepietiekams valsts budžeta un privātā sektora finansējums, nodarbināto personu zināšanu un prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām.

Lai nodrošinātu NRP mērķa sasniegšanu par ieguldījumiem P&A 1,5% apmērā no IKP 2020.gadā, investīcijas P&A&I tiks veiktas atbilstoši ZTAI, NIP, Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam un saskaņā ar RIS3.

2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitātiPaplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām.NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, veicinot elektronisko sakaru vienlīdzīgu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" noteiktajam mērķim 2020.gadā jebkuram ES iedzīvotājam ir jābūt iespējai abonēt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu ≥ 30 Mbit/s un vismaz 50% no ES mājsaimniecībām abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar lejupielādes ātrumu ≥ 100 Mbit/s.

Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e-mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā.NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, paaugstinot IKT ieguldījumu visu tautsaimniecības nozaru izaugsmē un inovācijā.

Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" uzsvērts, ka ES dalībvalstīm jāveicina pilnībā sadarbspējīgu e-pārvaldes pakalpojumu izvēršanu un izmantošanu.

Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam mērķis ir, nodrošinot iespēju ikvienam izmantot IKT sniegtās iespējas, veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu publiskās pārvaldes efektivitātes, valsts konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanā un darbavietu radīšanā.

3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspējuVeicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību.NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, komersantu pieejas finansēm nodrošināšana ar mērķi atbalstīt produktīvās investīcijas.

Pieeja finansējumam tiks nodrošināta atbilstoši Finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzes rezultātiem, kā arī NIP.

Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos.NRP izaicinājumi: neliels MVK īpatsvars eksporta struktūrā; sarežģīta mārketinga aktivitāšu īstenošana ārvalstīs, MVK nodarbināto personu zināšanu un prasmju neatbilstība darba tirgus vajadzībām. Tiks ieviesta saskaņā ar RIS3, NIP, Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam.
Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai.NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana – viens no būtiskākajiem komersantu attīstības kapacitātes un spēju ierobežojošiem faktoriem ir ierobežots industriālo zonu un telpu piedāvājums, kā arī atbilstošas infrastruktūras trūkums – pievedceļi, elektrība, gāze, komunikācijas u.c. pakalpojumi.

Tiks ieviesta atbilstoši NIP un Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam.

4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēsVeicināt energoefektivitāti un AER izmantošanu uzņēmumos (KF).NRP mērķis: kopējais primārās enerģijas ietaupījums 2020.gadā 0,670 Mtoe un 40% AER bruto enerģijas galapatēriņā.

ES Padomes rekomendācijā aicināts turpināt veicināt energoefektivitāti, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem (2013.g.); [..] turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sistēmas energoefektivitāti (2014.g.).

NRP izaicinājumi: zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros.

Būtiski ir gan samazināt industrijas enerģijas patēriņu, gan veicināt AER izmantošanu enerģijas ražošanā saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām.

Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un AER izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļa sektorā (ERAF).NRP mērķis: skatīt iepriekšējo ieguldījumu prioritāti.

ES Padomes rekomendācijā aicināts turpināt uzlabot energoefektivitāti, īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām (2013.g.); [..] turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sietēmas energoefektivitāti (2014.g.).

NRP izaicinājumi: zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros, energoefektivitātes turpmāka veicināšana mājokļos, tajā skaitā pašvaldību ēkās.

Nepieciešamība renovēt valsts ēkas noteikta Direktīvā 2012/27/ES.

Dzīvojamo ēku sektorā energoefektivitātes pasākumiem ir būtiska ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem enerģijai.

Veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali (KF).NRP izaicinājumi un mērķi: energoefektivitātes potenciāla apgūšana un AER daļas palielināšana centralizētajā siltumapgādes sistēmā un siltumenerģijas zudumu mazināšana; 40% AER bruto enerģijas galapatēriņā 2020.gadā.

ES Padomes rekomendācija aicina turpināt uzlabot energoefektivitāti, tajā skaitā īpaši centrālapkures tīklos, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem(2013.g.); [..] turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sietēmas energoefektivitāti (2014.g.).

Tieši centralizētā siltumapgāde ir energoefektīvākais siltumapgādes veids, kuru plaši izmanto publisko un dzīvojamo ēku apsildei.

Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (ERAF).NRP mērķi un izaicinājumi: pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā.

Arī investīcijas transporta nozarē ir būtiskas pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, gan palielinot atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanas īpatsvaru, gan veicinot energoefektivitāti.

Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (KF).NRP mērķi un izaicinājumi: skatīt iepriekšējo ieguldījumu prioritāti.

Oglekļa emisiju samazināšanā un energoefektīva patēriņa stimulēšanā ieguldījumu dos pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana – jaunu videi draudzīga sabiedriskā transporta maršrutu izveidošana vai esošo maršrutu rekonstrukcija.

5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldībuAtbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmatojot uz ekosistēmām balstītas pieejas (KF)Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa" un ESSBJR stratēģiskā mērķa "Celt labklājību" apakšmērķis "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība" paredz pasākumu plūdu risku samazināšanai un novēršanai nepieciešamību. Tiks samazināta klimata pārmaiņu un pavasara palu ietekme, t.sk. lietusgāžu plūdi, kas apdraud iedzīvotājus, inženiertehniskās būves un infrastruktūru, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu pārtikas ražošanai.
6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitātiInvestēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības.

(KF)

NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot atkritumu saimniecības infrastruktūru, nodrošinot atkritumu pārstrādes/reģenerācijas palielināšanos un apglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu samazināšanos.

EK pētījumā10 Latvija ir saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos.

Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa" paredz, ka palielinot pārstrādes līmeni, samazināsies pieprasījums pēc primārajām izejvielām un tiks atkārtoti izmantoti vērtīgi materiāli. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas 1999/31/EK, Direktīvas 94/62/EK, Direktīvas 2012/19/EK un Direktīvas 2000/53/EK prasību izpildi.

Investēt ūdensapgādes nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības.

(KF)

Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas "Resursu ziņā efektīva Eiropa" ūdens resursu politikas prioritāte ir ūdens taupīšana un efektīva izmantošana, nodrošinot tā pieejamību pietiekamā daudzumā un atbilstošā kvalitātē, kā arī atgriežot to vidē pieņemamā kvalitātē.

NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot ūdenssaimniecības infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot atbilstību ES direktīvu prasībām. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 91/271/EEK un Direktīvas 98/83/EK prasību izpildi.

Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni, un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 tīkla palīdzību, un zaļo infrastruktūru.

(ERAF)

 

Latvijai jāizpilda vismaz 18 ES direktīvu un 6 konvenciju prasības vides monitoringa jomā, piemēram, Direktīvas 91/676/EEK, Direktīvas 2008/50/EK, Direktīvas 2004/107/EK, Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasības. Lai nodrošinātu iepriekš noteikto, tiks pilnveidots vides monitoringa tīkls, tiks palielināts teritoriju skaits, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām/biotopiem, pilnveidota jau izbūvētā infrastruktūra,sabiedrība un valsts institūcijas tiks nodrošinātas ar objektīvu informāciju par vides kvalitāti. Investīcijas tiks vērstas arī uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās.
Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni, un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 tīkla palīdzību, un zaļo infrastruktūru. (KF)Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās.
Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu.

(ERAF)

Saskaņā ar Tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam dabas un kultūras mantojums šobrīd ir komercdarbībai un reģionālajai attīstībai nepietiekami novērtēts un izmantots resurss. Šīs investīcijas jāveic, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētām attīstības programmām, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma aizsargāšanu, saglabāšanu, kā arī izmantošanu sociālā kapitāla attīstībai un vides kvalitātes pilnveidei.

NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā.

Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus (ERAF)NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību.

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadam nosaka nepieciešamību veicināt pilsētu revitalizāciju, nodrošinot vides kvalitātes uzlabošanos un investīciju piesaisti.

NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā.

Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam kā vienu no aktuālākajām problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā uzsver piesārņoto vietu sanāciju– ja tā netiek veikta, saglabājas gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības draudi.

Viens no NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu prioritātes ietvaros veicamajām darbībām.

7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrāsAtbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T. (KF)Baltajā grāmatā11 iecerēts līdz 2030.gadam izveidot funkcionējošu multimodālu TEN-T tīklu, nodrošinot efektīvus savienojumus starp svarīgākajām ES valstu pilsētām, ostām, lidostām un sauszemes robežšķērsošanas punktiem.

NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs minētais transporta politikas mērķis: transporta politikas attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti. Tā sasniegšanai jāstrādā divos galvenajos darbības virzienos – palielināt Latvijas tranzīta un loģistikas pakalpojumu konkurētspēju, un nodrošināt iekšējo un ārējo sasniedzamību un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā.

Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus. (KF)NRP mērķis: skatīt iepriekšējo ieguldījumu prioritāti.

NRP 2013. gada progresa ziņojumā uzsvērta nepietiekama dzelzceļa līniju caurlaides spēja atsevišķos līniju posmos, tāpēc nepieciešami nozīmīgi modernizācijas projekti sliežu ceļu rekonstrukcijā, sakaru un signalizācijas sistēmu modernizācijā u.tml., lai palielinātu kravu caurlaides spēju ar mērķi 2015.gadā sasniegt 85 milj. tonnu gadā.

Latvijas dzelzceļa tīkla kopgarums ir 1896,9 km, un tikai 257,4 km no tiem ir elektrificēti12. Dzelzceļa elektrifikācija samazinās dzelzceļa koridora kopējās izmaksas un slodzi videi, paaugstinās konkurētspēju, kā arī nodrošinās atbilstību ES transporta politikai un ilgtermiņa mērķiem.

Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai. (ERAF)NRP mērķis: skatīt iepriekšējo ieguldījumu prioritāti.

NRP 2013.gada progresa ziņojumā secināts, ka transporta infrastruktūras tīkls valstī ir pietiekams, un var nodrošināt mobilitāti iekšzemē un starptautisko sasniedzamību. Taču primāri būtiska ir šī tīkla kvalitāte un ilgtspējīga attīstība, vienlaikus uzsverot nepieciešamību sakārtot reģionālos autoceļus. Ieguldījumu prioritātes ietvaros plānota reģionālo autoceļu sakārtošana, priekšroku dodot tiem autoceļiem, kuri savieno nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus un dod ieguldījumu TEN-T tīkla attīstībā.

8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitātiNodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei. (ESF)NRP mērķi: nodarbinātības līmenis 73% (20–64 g.v. grupā) un nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks13.

ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti (2013.gads); Palielināt ADTP mērogu (2014.gads).

NRP izaicinājumi – strukturālā un cikliskā bez darba riska mazināšana, kvalifikācijas un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām.

 Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu. (ESF)NRP mērķis: nodarbinātības līmenis 73% (20–64 g.v. grupā).

ES Padomes rekomendācija: Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras konsultāciju sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību (2013.g.); gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā, tostarp īstenojot pasākumus to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā (2014.g.).

Nepieciešams nodrošināt jauniešu iesaisti darba tirgū, izmantojot iniciatīvu "Jauniešu garantija".

Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām. (ESF)NRP mērķi: nodarbinātības līmenis 73%; nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēku novērsts nabadzības vai atstumtības risks.

ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti (2013.gads); Palielināt aktīvās darba tirgus politikas mērogu (2014.g.).

Darba vietu kvalitātes pilnveide ir politikas virziens, ko stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai izvirza ar Padomes lēmumu apstiprinātās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes.

9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskriminācijuAktīva iekļaušana, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību (ESF)NRP mērķi: nodarbinātības līmenis 73%; nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēku novērsts nabadzības vai atstumtības risks.

ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti (2013.gads); Reformēt sociālo palīdzību un tās finansēšanu, lai nodrošinātu […] pastiprinātus aktivizēšanas pasākumus un mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus 2014.g.).

NRP izaicinājumi: augsts bezdarba līmenis, nepietiekamas/neatbilstošas prasmes; pastāvošie aizspriedumi un diskriminācija; nepietiekama pakalpojumu pieejamība.

Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem. (ESF)NRP mērķis: nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks.

ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, samazinātu bērnu nabadzību14 (2013.g.); Reformēt sociālo palīdzību, nodrošinot mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus. Palielināt ADTP mērogu. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību, kvalitāti un pieejamību (2014.g.).

NRP izaicinājumi: nepietiekama sociālās aizsardzības un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

SAFE15 iniciatīvas atbalsts novirzāms mazaizsargātām mājsaimniecībām izmaksu par enerģijas patēriņu no 01.02.2022. segšanai, ņemot vērā augsto enerģijas cenu problēmu, kas radusies kā sekas Krievijas agresijas karam pret Ukrainu.

Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem16. (ERAF)NRP mērķis: samazināt nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvaru līdz 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks.

ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un stiprinot pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumus. Pastiprināt īstenošanas mehānismus, lai efektīvi samazinātu bērnu nabadzību (2013.gads); Reformēt sociālo palīdzību un tās finansēšanu, lai nodrošinātu […] pastiprinātus aktivizēšanas pasākumus un mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus. Palielināt aktīvās darba tirgus politikas mērogu. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību, kvalitāti un pieejamību (2014.g.).

NRP izaicinājumi: nepietiekama pakalpojumu pieejamība un kvalitāte.

10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībāPriekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības. (ESF)NRP mērķis: mācību un apmācības priekšlaicīgas pārtraukšanas īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem mazāks par 13,4%.

ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu pārklājumu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību (2013.gads); Sniegt profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā, tostarp īstenojot pasākumus to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā (2014.g.).

Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām. (ESF)NRP mērķis: augstākajā izglītībā līdz 34–36% paaugstināt iedzīvotāju īpatsvaru vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem, kuriem ir pabeigta augstākā izglītība.

ES Padomes rekomendācija: Īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu (2013.g.); Paātrināt augstākās izglītības reformas īstenošanu, jo īpaši izveidojot neatkarīgu akreditācijas aģentūru un tādu finansēšanas modeli, kas stimulē kvalitāti (2014.g.).

NRP izaicinājumi: krīzes rezultātā pazeminājusies cilvēku maksātspēja, kas samazina studējošo skaitu maksas studijās; nepietiekami attīstīta augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskā bāze; nepietiekams docētāju un zinātnisko darbinieku skaits; studiju programmas ir sadrumstalotas, apdraudēta studiju kvalitāte.

Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu. (ESF)NRP mērķi: 15% no iedzīvotājiem (25–64 gadu vecumā) ir regulāri iesaistīti mācīšanās procesā; strukturālā bezdarba riska mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām

ES Padomes rekomendācija: Sniegt profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā (2014.gads).

NRP izaicinājums: nav pilnībā nodrošināta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, kā arī pastāv ierobežotas iespējas pieaugušajiem iegūt formālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, ierobežotas iespējas gados vecākiem cilvēkiem uzturēt kvalifikāciju, apgūt jaunas zināšanas.

Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi. (ESF)NRP mērķi: 15% no iedzīvotājiem (25–64 gadu vecumā) ir regulāri iesaistīti mācīšanās procesā; strukturālā bezdarba mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām.

ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu pārklājumu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību (2013.gads); Sniegt profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā (2014.gads).

Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru. (ERAF)NRP mērķis: 15% no iedzīvotājiem (25–64 gadu vecumā) ir regulāri iesaistīti mācīšanās procesā; strukturālā bezdarba riska mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām.

Jāturpina izglītības infrastruktūras uzlabošana un modernizācija, lai veicinātu visu līmeņu izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī veicinātu skolēnu motivāciju un interesi mācīties apgūt jaunas prasmes un iegūt kvalifikāciju.

11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitātiInvestīcijas institucionālajās spējās un efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību. (ESF)ES Padomes rekomendācija: pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu (2013.gads). Pabeigt tiesu reformas, tostarp sāktās reformas maksātnespējas, šķīrējtiesu un mediācijas jomā, lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai un patērētājiem labvēlīgāku tiesisko vidi. Pastiprināt publiskās pārvaldes reformas, tostarp īstenojot valsts uzņēmumu pārvaldības reformu un palielinot Konkurences padomes institucionālo

un finansiālo neatkarību (2014.gads).

NRP izaicinājumi: samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, uzlabot uzņēmējdarbības tiesību aktu kvalitāti un veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu.

12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanaiPalīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF)Atbilstoši REACT-EU regulas17 nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ERAF līdzekļi primāri plānoti veselības jomas pasākumu atbalstam (infrastruktūras pieejamības kontekstā), apgrozāmā kapitāla nodrošināšanai un investīcijām mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tūrisma un kultūras jomā sniedzot atbalstu kultūras un tūrisma uzņēmumiem, ko īpaši skārusi COVID-19 krīze.

Vienlaikus REACT-EU piedāvājumam jābūt orientētam uz zaļas un klimatdraudzīgas vides veidošanu.

Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF)Atbilstoši REACT-EU regulas nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ESF finansējums primāri plānots nodarbinātības pasākumiem, izglītības veicināšanai, apmācībām un prasmju pilnveidošanai (jo īpaši digitalizācijas jomā, ņemot vērā situāciju pasaulē), kā arī sociālās iekļaušanas un ārstniecības personāla atbalsta jautājumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

1.2. Plānoto investīciju pamatojums

(102) Lai sasniegtu "Eiropa 2020" stratēģijā noteikto mērķi – P&A ieguldījumiem sasniedzot 1,5% no IKP 2020.gadā, jāveic ieguldījumi 1.tematiskā mērķa ietvaros atbilstoši RIS3 noteiktajam, lai tādējādi nodrošinātu ekonomikas strukturālās izmaiņas, veicinot zinātnes un tehnoloģiju virzīto izaugsmi un virzību uz zināšanām balstītu spēju attīstībai, vienlaikus nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību inovāciju, P&A, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās.

(103) P&A&I jomai plānots novirzīt 18,18% no kopējā ERAF finansējuma, to koncentrējot divās ieguldījumu prioritātēs atbilstoši ERAF regulas 5.panta 1.punktā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(104) Lai sasniegtu pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" noteikto mērķi attiecībā uz platjoslas interneta pieejamību, stiprinātu un attīstītu pakalpojumus un IKT iespējas dažādās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, jāveic ieguldījumi 2.tematiskā mērķa ietvaros, kas ļaus uzlabot publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, datu pieejamību, elektronisko pakalpojumu saturu, komercdarbības vidi, darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu un mazinot administratīvo slogu. IKT jomai plānots novirzīt 6,93 % no kopējā ERAF finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(105) Atbilstoši NIP un RIS3 identificētajām vajadzībām un noteiktajām prioritātēm, kā arī lai dotu ieguldījumu "Eiropa 2020" stratēģijas mērķa sasniegšanā –uzlabot saimnieciskās darbības vidi, īpaši MVK, un atbalstīt stingra un ilgtspējīga rūpnieciskā pamata izveidi, jāveic ieguldījumi 3.tematiskā mērķa ietvaros attiecībā uz finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai dažādās tās attīstības stadijās, apstrādes rūpniecības infrastruktūras attīstībai un jaunu, radošu produktu radīšanai. MVK konkurētspējas stiprināšanai plānots novirzīt 14,30% no kopējā ERAF finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(106) 4.tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 11,78% no ERAF atbilstoši ERAF regulas 5. panta 4. punkta c) un e) apakšpunktam, ieguldījumu prioritātēm un 29,08% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4.panta a) apakšpunkta i), ii) un v) punktam ieguldījumu prioritātēm, sniedzot ieguldījumu primārās enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe un 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā nodrošināšanai, ņemot vērā, ka 2012. gadā AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā bija 35,8%.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(107) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" un ESSBJR mērķu sasniegšanu 5.tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 1,62% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5.panta a) apakšpunktam ieguldījumu prioritātei, plānoti ieguldījumi klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un erozijas risku apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājumam ap 30% no identificēta plūdu un erozijas riskam pakļauto iedzīvotāju skaita, kā arī plūdu apdraudējuma hidrobūvju aizsargāto platību samazināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(108) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, kā arī direktīvu prasību vides monitoringa, ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomā, Savienības vides acquis notekūdeņu apsaimniekošanas, ūdens resursu vides kvalitātes un gruntsūdeņu aizsardzības jomā izpildi, 6.tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 15,40% no KF kopējā finansējuma atbilstoši KF regulas 4.panta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktam ieguldījumu prioritātēm. 14,22% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 6. punkta c) un e) apakšpunktam ieguldījumu prioritātēm paredzēti ieguldījumiem nacionālās un reģionālas nozīmes attīstības centru revitalizācijā, vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstībā teritorijās ar atbilstošu potenciālu uz dabas un kultūras kapitāla pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(109) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ESSBJR, NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus, investīcijas 7.tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 47,44% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta d) apakšpunkta i) un iii) punktam ieguldījuma prioritātēm un 9,54% no ERAF finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 7. punkta b) apakšpunktam ieguldījuma prioritātei resursefektīvas transporta sistēmas izveidei, kas palīdz risināt ar klimata pārmaiņām un vidi saistītas problēmas un sekmēt teritoriālo kohēziju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(110) Lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķi – nodarbinātības līmenis 73% vecuma grupā 20–64 gadi (2012. g. 68,2%), jāveic ieguldījumi 8.tematiskā mērķa ietvaros. Ar KP fondu investīcijām plānots risināt NRP un Konverģences programmas novērtējumā izteikto nepieciešamību palielināt finansējumu bezdarbnieku aktivizēšanai un ADTP efektivitātes uzlabošanai, risināt jauniešu bezdarba problēmas, kā arī uzlabot darba drošību uzņēmumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(111) Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 16,28% no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i); ii) un v) punkts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(112) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9.tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta b) apakšpunkta i) un iv) punkts), kas veido 38,26% no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20% novirzīšanu 9.tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 10,78% apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. panta 9. punkta a) apakšpunkts). Vienlaikus tiks veikti ieguldījumi SAFE ietvaros, kas veido 4.81% no KF finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(113) Lai risinātu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijas par augstākās izglītības reformu īstenošanu, nodrošinātu karjeras atbalstu, uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, t.sk. stiprinot praksi un veicinot izglītojamo skaita proporcijas izmaiņas starp profesionālo un vispārējo izglītību apguvušajiem, panāktu progresu jauniešu nodarbināšanā, ieskaitot tos jauniešus, kuri nekur nemācās un nestrādā, un nav reģistrēti kā bezdarbnieki, jāveic investīcijas 10.tematiskajā mērķī.

(114) Lai nodrošinātu plānoto reformu īstenošanu izglītības jomā, ESF finansējumu 39,04% apmērā no ESF plānots novirzīt četrās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta c) apakšpunkta i); ii) iii) un iv) punkts) un ESF ieguldījumus papildinās plānotais ERAF finansējums 11,05% apmērā no ERAF vienā ieguldījumu prioritātē (ERAF regulas 5.panta 10) punkts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(115) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti, publisko pakalpojumu efektivitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi 11.tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,75% no ESF.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(116) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijās un NRP norādīto mērķu sasniegšanu ar KP fondu atbalstu, plānotas investīcijas KP fondu administrēšanā, katram no fondiem sniedzot ieguldījumu kopējā sistēmas vadības procesā – 3,31% no ESF, 1,59% no ERAF un 3,27% no KF tiks novirzīti TP.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(117) Lai izpildītu ESF regulas 4. panta 3.c) punkta nosacījumu, ka 60% no ESF finansējuma tiek koncentrēti vismaz piecās ieguldījumu prioritātēs, ESF finansējums 80,77% apmērā tiek koncentrēts piecās lielākajās ESF ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i) punkts, b) apakšpunkta i) un iv) punkts, un c) apakšpunkta i) un ii) punkts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(117)1 12.Tematiskā mērķa ietvaros, lai mazinātu COVID-19 krīzes izraisīto negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, plānoti 89,89 % ERAF un 10,11 % ESF ieguldījumi no kopējā REACT-EU finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 1.2. (2) Pārskats par programmas investīciju stratēģiju

Prioritārais virziens

Fonds

ES līdzfinansējums (EUR)

ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)

Tematiskais mērķis

Ieguldījumu prioritāte

Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis

Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs

1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijasERAF448 221 13910,14 %1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju1.1. Uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi1.1.1. Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrāValsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam
Vidējais zinātnisko publikāciju uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu skaits gadā
1.2. Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu1.2.1. Palielināt privātā sektora investīcijas P&APrivāto investīciju P&A apjoms
1.2.2. Veicināt inovāciju ieviešanu komersantosInovatīvo komersantu īpatsvars
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumiERAF171 083 8293,87%2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti2.1. Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām2.1.1. Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijāsMājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu (% no mājsaimniecībām)
Pieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars
  
2.2. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā2.2.1. Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbībuIedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus18
Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus19
Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspējaERAF352 505 2967,98%3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja3.1. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību3.1.1. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēsMVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem
MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto
3.1.2. Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaituStraujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma
3.2. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos3.2.1. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporcijuMVK eksporta apjoms
3.3. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai.3.3.1. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībāmNefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem20 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, EUR)
ESF17 799 8570,40%11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti3.4. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību3.4.1. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanaiTiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai
3.4.2. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanaiValsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās
Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits
4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēsERAF290 594 2296,58%4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs

 

4.2. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā4.2.1. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkāsVidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei
4.2.2. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkāsVidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei
4.4. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus4.4.1. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru LatvijāReģistrēto elektroauto skaits Latvijā
KF362 637 1288,21%4.1. Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos4.1.1. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā

Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā

4.3. Veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali4.3.1. Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādēAtjaunojamo energoresursu īpatsvars saražotajā centralizētajā siltumenerģijā

Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē

4.5. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus4.5.1. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūruVidei draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāteERAF390 526 4708,84%6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmasNodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem
Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām
5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumusPavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā
5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus5.6.1.

Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu

Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas
5.6.2.

Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām

Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas
5.6.3.

Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija

To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija
KF191 923 7244,34%5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas (KF)5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijāsTo piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā
5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijāsPlūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās
Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās
6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti 5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerācijuPārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu
5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējasIedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi
Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi
5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībāVides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām
5.4.3. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanaiNodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem
Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām
6. Ilgtspējīga transporta sistēmaERAF235 477 5635,33%7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās6.3. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai6.3.1. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitātiValsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu
KF591 358 03013.38% 6.1. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T 6.1.1. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitātiLaika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums
Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
6.1.2. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in)
Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība
6.1.3. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturuVidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks
6.1.4. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīkluLielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam
 6.1.5. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšanaValsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
6.1.6. Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveideTransporta nozares informācijas nacionālajā (valsts) piekļuves punktā pieejamo datu kategoriju skaits
6.1.7. Multimodāla transporta sistēmas iespējošanaVidējā sabiedriskā transporta aizkavējuma laika samazinājums
6.2. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus6.2.1. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitātiModernizētās dzelzceļa pasažieru infrastruktūras īpatsvars
Vilcienu kustības ātruma palielināšanās modernizētajā līnijā
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

 

ESF105 460 193

 

2,39%8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti 7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumamKvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām
7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometruIzveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma
7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvarosNodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas
Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumosAtbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības
7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātībuAtbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas
JNI58 021 2781,31%8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvarosKvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas
Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītībaERAF272 565 4406,17%10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā8.1. Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru8.1.1. Palielināt modernizēto STEM t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaituModernizēto augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to kopskaitā
8.1.2. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidiPilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaits
Izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to kopskaitā
8.1.3. Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaituPilnībā modernizēto profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā
8.1.4. Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžāsKoledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmas
ESF252 647 6485,72 %10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā8.2. Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām8.2.1. Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu.Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas
Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju
Atbalstīto jauno studiju programmu skaits ES valodās, kas nav latviešu valoda, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju
Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju
8.2.2. Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomāsAtbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un sešu mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijā
Atbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas sešu mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais personāls vai ārvalsts pasniedzējs)
Akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši kompetenci
8.2.3. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijāsAugstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību
8.2.4. Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildeiInstitūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām
8.3. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības

 

8.3.1. Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturuApstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu
8.3.2. Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībaiVispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai
8.3.3. Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībāNEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta ietvaros
8.3.4. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumusIzglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai
8.3.5. Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēsVispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas, nodrošina karjeras atbalstu izglītojamiem
8.3.6. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmuIeviesto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu skaits
8.4. Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu8.4.1. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenciNodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni
Nodarbināto personu skaits ar zemu izglītības līmeni vecumā no 17 gadiem, kuras pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās
8.5. Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi8.5.1. Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumāAtbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti
Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā
8.5.2. Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūraiAtbalstīto un apstiprināto profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits
8.5.3. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidiKvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi, administratori, prakses vadītāji un amata meistari, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci)
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošanaERAF265 728 6396,01%9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībāPalielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi
9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūruAmbulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās
Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai
ESF250 366 4485,67%9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību9.1.1. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgūNodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas
Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā
9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgūBijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus
9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitātiPilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē
Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem
9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgūNelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie
9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personāmSociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā)
Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā
9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniemPersonu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas
Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās
Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits
9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanaiIzstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits
Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits
9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiemIedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti
Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus
9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās un sabiedrības veselības krīžu novēršanai iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus RīgasAtbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas
9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijuĀrstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros
      9.2.7. Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanaiDalībnieku skaits, kas strādā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas
10. Tehniskā palīdzība " ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"ESF21 420 0400,48 %N/AN/A 10.1.1. Palielināt KP fondu izvērtēšanas kapacitātiPilnībā ieviesto izvērtējumu ieteikumu īpatsvars
KP fondu izvērtēšanā iesaistīto personu skaits
10.1.2. Paaugstināt informētību par KP fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiemSabiedrības vērtējums, ka Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi pozitīvi ietekmē Latvijas

tautsaimniecības un sabiedrības attīstību

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka informācija par ES fondiem ir pietiekamā apjomā
10.1.3. Atbalstīt un uzlabot KP fondu ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju, horizontālās politikas principu koordinēšanu un pilnveidot e-kohēzijuDarbinieku mainība
Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju
KP fondu vadībā, īstenošanā, uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas kompetenci pēc atbalsta saņemšanas
11. Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"ERAF39 180 5530,89 %N/A N/A 11.1.1. Atbalstīt un pilnveidot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroliDarbinieku mainība
KP fondu vadībā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas
12. Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"KF40 715 7100,92 %N/AN/A 12.1.1. Uzlabot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju un atbalstīt e-kohēzijuDarbinieku mainība
Projektu īpatsvars, kuros izmanto elektronisko datu apmaiņas sistēmu, pret kopējo projektu skaitu attiecīgajā kalendārajā gadā
Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju21
KP vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas
13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)ERAF199 954 500 12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai13.1. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF)13.1.1. Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē

13.1.2. Atveseļošanas pasākumi izglītības un pētniecības nozarē (ERAF)

13.1.3. Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā

13.1.4. Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā

13.1.5. Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ERAF)

13.1.6. atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)

 

MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem;

MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto, EUR (2010.gada salīdzināmajās cenās);

IT izglītībai saistībā ar COVID-19;

Pētniecības un attīstības granti Covid-19 infekcijas slimības izplatības ierobežošanai un iedzīvotāju aizsardzībai (ERAF izmaksas)

Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei;

Strādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru teritorija un to funkcionālās teritorijas;

Attīstīti jauni pakalpojumi;

Izveidota papildus gultas vieta Covid-19 pacientiem

Inovatīvo komersantu īpatsvars.

14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)ESF22 489 087 12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai14.1. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF)14.1.1. Atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē (ESF)

14.1.2. Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā

14.1.3. Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ESF)

NEET jaunieši, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu REACT-EU ESF finansējuma ietvaros;

Augstskolu skaits, kuras ieviesušas digitalizācijas iniciatīvas, kas veicina mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesu:

Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas;

Dalībnieku skaits, kas pēc dalības pasākumā un tā pabeigšanas iegūst kvalifikāciju, tādējādi cīnoties ar COVID-19 pandēmijas izraisītajām sekām;

15.

Pasākumi Krievijas Federācijas militārās agresijas seku mazināšanai (enerģētika)

KF60 000 0001.36%9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju15.1 Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem15.1.1. Atbalsta pasākumi centralizētās siltumapgādes jomāN/A

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2. Prioritāro virzienu apraksts

(118) Šajā sadaļā sniegta informācija par SAM, ar kuru palīdzību prioritāro virzienu ietvaros tiks īstenotas izvēlētās ieguldījumu prioritātēs noteiktās darbības. Izvērstāka vajadzību analīze ieguldījumiem izvēlētajās jomās, tematiskajos mērķos un prioritārajos virzienos sniegta PL 1.1. sadaļā "Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze".

2.1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

(119) 1.1.ieguldījumu prioritāte: uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi.

(120) 1.1.1.SAM: palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā.

(121) SAM ietvaros tiks palielināts valsts zinātnisko institūciju piesaistītā ārējā finansējuma apjoms un stiprināta pētniecības kapacitāte, ieguldot cilvēkresursos, zinātnisko institūciju sadarbībā ar industriju un augstākās izglītības institūcijām un P&A infrastruktūras attīstībā atbilstoši RIS3, Latvijas Zinātnes starptautiskā izvērtējuma rezultātiem un IZM ziņojumam par Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu, kā arī dots ieguldījums Latvijas zinātniskās un inovāciju kapacitātes celšanā, t.sk. attīstīta zinātniskā un tehnoloģiskā ekselence, veicināta cilvēkkapitāla atjaunotne, stiprināta zinātnisko institūciju starptautiskā sadarbība un konkurētspēja, sadarbība ar komersantiem, kuri rada un ievieš jaunus, zināšanu ietilpīgus un konkurētspējīgus produktus atbilstoši RIS3 noteiktajam.

Tabula Nr. 2.1.1. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.1.1.1.aValsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbamEUR63 400 000 (2013)160 600 000CSP datiReizi gadā
r.1.1.1.bVidējais zinātnisko publikāciju uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu skaits gadāPublikāciju skaits0,32

(2012)

0,48CSP dati,

SCI mago dati

Reizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(122) KP fondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu zinātnes sektora bāzes kapacitātes stiprināšanā, nodrošinot atbalsta piešķiršanu zinātnisko grupu pētījumiem, praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, t.sk. sadarbībā ar industriju, Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai un pētniecības infrastruktūras modernizēšanai, nodrošinot materiāltehniskās bāzes uzlabošanu pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros. Latvijas īstenotās augstākās izglītības un zinātnisko institūciju institucionālās sistēmas reformas ir vērstas uz funkcionālu resursu konsolidāciju, uzlabojot to pārvaldību. To īstenošanā tiek ievērots AII un zinātnisko institūciju autonomijas princips, vienlaikus sniedzot atbalstu institūciju attīstībai un veidojot tādu normatīvo vidi, kas motivē AII un zinātniskās institūcijas konsolidēt to struktūras, attīstīt pārvaldības spēju un uzlabot sava darba izcilību, kā arī īstenot izvirzītos augstākās izglītības un ZTAI pamatnostādnēs definētos politikas mērķus, ņemot vērā RIS3 noteikto. Zinātnisko institūciju un augstākās izglītības reformas, lai arī SAM līmenī nodalītas, tomēr ir savstarpēji papildinošas, jo ir vērstas uz pētniecībā balstītas augstākās izglītības un zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas nozares cilvēkkapitāla attīstību, kā arī Latvijas tautsaimniecības zināšanu absorbcijas spējas palielināšanu. Zinātnisko institūciju pārvaldības stiprināšanas aktivitātes tiek plānotas divās kārtās. ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda noslēgumā tiek veikta strukturāla un/vai teritoriāla zinātnisko institūciju konsolidācija ap Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā labi novērtētajām zinātniskajām institūcijām un universitātēm kā zināšanu centriem, un uzsākti to administratīvās spējas stiprināšanas pasākumi. Pilotprojektu veidā tiks atbalstīti "reformu čempioni", proti, tās zinātniskās institūcijas, kas šobrīd izrāda iniciatīvu un ir veikušas nepieciešamos priekšdarbus, lai uzsāktu strukturālo reformu īstenošanu. Nākošajā periodā tiks atbalstītas tās institūcijas, kas būs sasniegušas atbilstošo līmenī, uzsākot nākamo kārtu. Lai motivētu institūcijas veikt nepieciešamos priekšdarbus, IZM veic virkni izmaiņu normatīvajā regulējumā, kas nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts finansējums zinātniskajām institūcijām.

(123) Lai gan līdzšinējie ieguldījumi ir nozīmīgi pētniecības sektora attīstībai, ir nepieciešama mērķtiecīga pētniecības kapacitātes stiprināšana, ievērojot NRP, ZTAI un RIS3 noteiktos inovācijas sistēmas izaicinājumus, sasniedzamos mērķus un izaugsmes prioritātes.

(124) Lai risinātu pašreizējos izaicinājumus P&A&I jomā un novērstu inovāciju sistēmas nepilnības, RIS3 izvirza divus prioritāros rīcības virzienus RIS3 mērķu sasniegšanai – (1) inovācijas kapacitātes stiprināšana (zināšanu bāzes attīstība un zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstība, jo īpaši dabaszinātņu, inženierzinātņu, medicīnas, lauksaimniecības zinātņu un IKT jomā), kas sekmētu nākotnes izaicinājumu risināšanu un iespēju izmantošanu, un (2) inovācijas sistēmas attīstība, kas uzņēmējdarbības atklājuma procesā palīdzētu identificēt šos izaicinājumus un koncentrētu resursus risinājumu izstrādei. Papildus ZTAI kā būtisku uzdevumu nosaka zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas nozares efektīvu pārvaldību, mazinot pētniecības sistēmas sadrumstalotību un pārklāšanos un paaugstinot tās efektivitāti.

(125) Atbilstoši RIS3 nepieciešams attīstīt zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu zināšanu jomās, kur Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā – zināšanu-ietilpīgas bioekonomikas, biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģiju, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu, viedās enerģētikas, un IKT nozaru attīstības vajadzībām un EK identificētajās atslēgtehnoloģiju jomās.

(126) Inovācijas kapacitātes veidošanā būtiska ir ne vien cilvēkresursu kapacitātes veidošana un to starptautiskā konkurētspēja, bet arī atbilstošas P&A infrastruktūras attīstība, vienlaikus nodrošinot, ka ieguldījumi infrastruktūrā ir sabalansēti ar ieguldījumiem cilvēkresursu attīstībā. Līdz ar to ir nepieciešams turpināt uzsākto darbu P&A infrastruktūras uzlabošanā, kas, cita starpā, būtu pieejama studentiem un komersantiem, to mērķtiecīgi attīstot galvenajos valsts nozīmes zināšanu centros, ievērojot RIS3 stratēģiskos uzstādījumus un Latvijas zinātnes starptautiskā izvērtējuma ieteikumus, lai integrētu un stiprinātu pētniecības sistēmu, sekmētu zinātnisko institūciju pārēju uz augstāku veiktspējas līmeni un novērstu P&A finansējuma fragmentāciju.

(127) Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā norādīts, ka Latvijas zinātniskās institūcijas ir vairāk orientētas uz nacionāla līmeņa problēmjautājumu risināšanu, dalību vietējas nozīmes konferencēs un vietējo zinātniskās sabiedrības komunikācijas kanālu izmantošanu, kas neveicina Latvijas zinātnieku starptautisko sadarbību un konkurētspēju.

(128) Tāpat šajā izvērtējumā uzsvērts, ka kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav vērtējams kā apmierinošs, t.sk. nepieciešams pilnveidot zinātnisko institūciju pārvaldību, uzlabot zināntisko institūciju resursu izmantošanu un plānošanu. Vienlaicīgi pastāv atsevišķas augsta līmeņa institūcijas, kas var kalpot par centriem sistēmas konsolidācijai un nākotnes investīcijām, attīstot mazāku skaitu zinātnisko institūciju ar spēcīgu kritisko masu un nozīmīgu starptautisko profilu, nodrošinot Latvijas pilnvērtīgāku iesaisti starptautiskajā zinātniskajā apritē.

(129) Efektīva zinātnisko institūciju pārvaldība, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkresursu kritiskā masa un koncentrēta P&A infrastruktūra ir priekšnosacījums, lai investīcijas P&A&I būtu efektīvas, sekmētu starptautisko sadarbību un nodrošinātu pētniecības sasaisti ar industriju.

(130) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.2.ieguldījumu prioritāti, kā arī 2.tematisko mērķi un 3.tematisko mērķi atbilstoši RIS3 noteiktajam.

(131) SAM ietvaros tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar 8.1.1.SAM, kura ietvaros, savukārt, plānots modernizēt materiāltehnisko bāzi AII, kas nepieciešama studiju programmu īstenošanai un zinātnisko darbību veikšanai doktora zinātniskā grāda ieguvei. Infrastruktūras pamata lietotāji būs studējošie un akadēmiskais personāls. Savukārt 1.1.1.SAM ietvaros plānots attīstīt P&A infrastruktūru praktiskās pētniecības un tehnoloģiju pārneses īstenošanai zinātniskajās institūcijās atbilstoši RIS3, un šīs infrastruktūras pamata lietotāji būs zinātniskie darbinieki. SAM ietvaros tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar programmas "Horizonts 2020" atbalstu, lai veicinātu ciešāku zinātnisko institūciju sadarbību ar industriju un stiprinātu starptautisko sadarbību atbilstoši ZTAI22, jo īpaši papildinātību ar "Horizonts 2020" izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas aktivitātēm (mērķsadarbības, tīklošanās un sadraudzības pasākumi, "Eiropas Pētniecības telpas katedras" iniciatīva (ERA-chairs)).

(132) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts pētījumu projektu (tajā skaitā pēcdoktorantūras pētījumu un zinātnisko grupu pētījumu) īstenošanai, kas sekmē zināšanu pārnesi tautsaimniecībā atbilstoši RIS3 izvirzītajām stratēģiskajām prioritātēm, inovāciju grantiem studentiem, jo īpaši STEM, medicīnas un radošo industriju jomās, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, sadarbības projektiem ar komersantiem inovatīvu risinājumu izstrādei praktisku nozares problēmu risināšanai, Eiropas Pētniecības telpas bilaterālās un multilaterālās sadarbības projektu izstrādei un dalībai starptautiskos pētniecības, tīklošanās un sadraudzības pasākumos un Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma (ESFRI) infrastruktūras objektos, t.sk. atbalsts "Horizonts 2020" Nacionālā kontaktpunkta kapacitātes stiprināšanai, P&A infrastruktūras attīstībai atbilstoši RIS3 noteiktajām prioritātēm, zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšanai, ieviešot zinātnisko institūciju darbības kvalitātes ārējā izvērtējuma rekomendācijas konkurētspējas palielināšanai starptautiskā līmenī un mērķtiecīgiem zinātnisko institūciju apvienošanās pasākumiem.

(133) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: zinātniskās institūcijas.

(134) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.1.2. (5)

ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.1.1.1.ak

(CO25)

To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektosPilnslodzes ekvivalentsERAF2031Projektu īstenošanas atskaitesReizi gadā
i.1.1.1.bk

(CO24)

Jauno pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents)Pilnslodzes ekvivalentsERAF408Projektu īstenošanas atskaitesReizi gadā
i.1.1.1.ck

(CO26)

To komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijāmKomersantiERAF450Projektu īstenošanas atskaitesReizi gadā
i.1.1.1.dVirs kvalitātes sliekšņa novērtēto un ERAF atbalstīto Horizon 2020 un un Apvārsnis Eiropa programmas projektu pieteikumu skaits, t.sk. BalticBonus iniciatīvas ietvarosProjektu iesniegumu skaitsERAF558Projektu īstenošanas atskaitesReizi gadā
i.1.1.1.eZinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalstsZinātnisko rakstu skaitsERAF1926Projektu īstenošanas atskaitesReizi gadā
i.1.1.1.fPrivātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiemEURERAF15 953 000Projekta īstenošanas atskaitesReizi gadā
i.1.1.1.gJauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalstsProdukti un tehnoloģijasERAF500Projekta īstenošanas atskaitesReizi gadā
i.1.1.1.hJauno zinātnieku skaits (pilnas slodzes ekvivalents), kuriem projekta īstenošanas ietvaros pilnveidota kompetence, ieskaitot karjeras izaugsmes un personāla atjaunotnes procesusPilnslodzes ekvivalentsERAF172Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(135) 1.2.Ieguldījumu prioritāte: Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu.

(136) 1.2.1.SAM: palielināt privātā sektora investīcijas P&A.

(137) SAM ietvaros tiks palielināti privātā sektora ieguldījumi P&A, tāpat tiks pilnveidota intelektuālā īpašuma pārvaldība zinātniskajās institūcijās, veicināta pētniecības rezultātu komercializācija, kā arī radošuma pārnese un netehnoloģisko inovāciju attīstība, intelektuālā īpašuma aizsardzība un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība un ieviešana ražošanā atbilstoši RIS3 noteiktajam.

Tabula Nr. 2.1.3. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

(2012. gadā)

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.1.2.1.aPrivātās investīcijas P&A, EUREUR, milj.32,86 (2012)265,68CSP datiReizi gadā

(138) 1.2.2.SAM: veicināt inovāciju ieviešanu komersantos.

(139) SAM ietvaros tiks palielināts inovatīvo komersantu īpatsvars ekonomikā, ar apmācībām un semināriem veicinot izpratni par inovācijām un motivējot uzsākt komercdarbību atbilstoši RIS3 noteiktajam.

Tabula Nr. 2.1.4. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

(2012.gadā)

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.1.2.2.aInovatīvo komersantu īpatsvars%29,9 (2010)40CSP Inovāciju apsekojuma rezultātiReizi trīs gados

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(140) KP fondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu sadarbības starp komersantiem un zinātniskajām institūcijām stiprināšanā, atbalsts tika sniegts praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, jo īpaši pētījumiem, kas veikti sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām, lai veicinātu zinātņietilpīgu produktu un produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādi, un pētījumiem ar augstu komercializācijas potenciālu.

(141) Tāpat, lai veicinātu privātā sektora investīcijas P&A&I, pilnveidotu pētniecības sektora izpratni par rūpniecības vajadzībām, kā arī veicinātu darbaspēka mobilitāti starp rūpniecības un pētniecības sektoriem, KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ir izveidoti seši kompetences centri, kas darbojas kā platformas zinātnieku un komersantu sadarbībai kopīgu rūpniecisko pētījumu veikšanai un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Lai gan šobrīd ir samazinājušies ārvalstu saistīto uzņēmumu ieguldījumi P&A&I, tomēr publiskā un privātā sektora zinātniskajai sadarbībai ir liels izaugsmes potenciāls.

(142) Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējas un eksporta apjomu palielināšanai nepieciešama jaunu produktu izstrāde, ko iespējams sasniegt veicinot ciešu, komerciālu sadarbību starp komersantiem un zinātni, līdz ar to arī privātā sektora interesi ieguldīt P&A&I.

(143) Viens no NIP identificētajiem izaicinājumiem ir zema produktivitāte (vājš inovācijas sniegums), kas ietekmē Latvijas uzņēmēju starptautisko konkurētspēju. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmenis būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa. Pašreizējā zemā inovācijas absorbcija mazina iespējas panākt ātru situācijas uzlabošanos, arī privātā sektora ieguldījumi P&A darbībās 2012.gadā veidoja tikai 24% no kopējiem ieguldījumiem P&A. Lai uzlabotu produktivitāti, inovācijas process ir jāsasaista ar salīdzinošo priekšrocību veidošanu, it īpaši Latvijai identificētajos perspektīvajos produktu tirgos. Tāpēc īpaši svarīga ir valsts atbalsta palielināšana jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē, to ieviešanai ražošanā, kā arī komersantu motivācijas veicināšanā, tādējādi palielinot arī privātā sektora ieguldījumus. Augsts tehnoloģiskais risks, profesionālo iemaņu trūkums, nepietiekami pašu resursi, ierobežotas iespējas piesaistīt finanšu resursus, nepietiekams nodrošinājums, nestabila (vai negatīva) naudas plūsma un augstais risks ierobežo inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu ar straujas izaugsmes potenciālu attīstību23. Līdz ar to atbalsta instrumentiem jākoncentrējas uz izmaksu un riska mazināšanu, sadarbības veicināšanu un prasmju pilnveidošanu. Finansējuma nodrošināšana šādu komersantu attīstībai veicinās gan privātā sektora investīciju palielinājumu P&A&I darbībām, gan inovatīvu ideju īstenošanu un tehnoloģiju pārnesi Latvijas tautsaimniecībā, palīdzot radīt produktus un tehnoloģijas ar augstāku pievienoto vērtību un eksporta potenciālu.

(144) Latvijai raksturīgs arī zems P&A rezultātu komercializācijas līmenis un nepietiekama zinātnes un privātā sektora sadarbība. Komersantiem ir ierobežota pieredze un prasmes identificēt pētniecības produktu attīstības vajadzības ilgtermiņā un iesaistīties pētniecībā agrīnā stadijā. Lielākā daļa komersantu veikto pētījumu ir eksperimentālās izstrādes stadijā, kas ir ar zemu risku un ļoti tuvu ieviešanai tirgū, tādēļ interese sadarboties ar zinātniskajām institūcijām ir neliela. Līdz ar to jāizveido vienota tehnoloģiju pārneses platforma, kas nodrošina atklātu pieeju infrastruktūrai P&A un inovatīvu projektu īstenošanai. Vienlaicīgi pilnveidojama rūpnieciskā īpašuma pārvaldība zinātniskajās institūcijās, veicinot pētniecības rezultātu komercializāciju, intelektuālā īpašuma aizsardzību un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, kā arī palielinot zinātnisko institūciju ienākumus no jaunradīto zināšanu komercializācijas, tās licencējot vai veidojot jaundibinātus komersantus.

(145) EK Inovācijas savienības rezultātu pārskatā uzsvērts, ka Latvijai ir jāuzlabo augstākās izglītības sistēmas kvalitāte un jāreaģē uz vajadzību labāk saskaņot pētniecisko darbību ar vietējās rūpniecības nozares vajadzībām, vienlaikus nostiprinot rūpniecības nozares spēju īstenot P&A&I darbības.

(146) RIS3 ietvaros veiktā pētījuma rezultātā izdarītie secinājumi apstiprina iepriekšminēto, ka netiek nodrošināta pietiekama sadarbība un koordinācija starp zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju institūcijām, augstāko izglītību un industriju, kā arī to, ka pašreizējā izglītības sistēma nenodrošina atbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, tāpēc nepieciešams risinājums zinātnisko institūciju sasaistei ar augstākās izglītības iestādēm un industriju.

(147) Lai stiprinātu zinātnieku un komersantu sadarbību un veicinātu sadarbības iesakņošanos inovāciju sistēmā, ir svarīgi turpināt pirms pāris gadiem uzsākto darbu un nodrošināt atbalsta sniegšanu kompetences centriem, pārskatot un izvērtējot līdzšinējos atbalsta programmas ieviešanas nosacījumus, nodrošinot pētniecisko darbību veiksmīgāku saskaņošanu ar vietējo rūpniecības nozaru vajadzībām.

(148) Investīcijas cilvēkresursos ir būtiskas, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku, kas sekmētu zināšanu pārnesi un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.

(149) Profesionālo prasmju pilnveidošana tiešā veidā sekmēs produktivitāti, veicinot ražošanas procesu optimizāciju, virzību uz resursu efektivitāti, efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu un inovāciju izstrādi un pārņemšanu.

(150) Augstāka produktivitāte un padziļinātas zināšanas sekmēs turpmāku specializāciju konkrētās jomās un nodrošinās atbilstību RIS3, tādejādi veicinot Latvijas iekļaušanos specifiskās globālās nišās.

(151) SAM ietvaros atbalsts paredzēts arī resursu efektivitātes veicināšanai, tādējādi stiprinot arī vienu no ESSBJR prioritārajām jomām "MVK — veicināt uzņēmējdarbību un nostiprināt MVK izaugsmi".

(152) Atbalsts jaunizveidotu komersantu attīstībai ir savstarpēji papildinošs pasākumu kopums, kas ietver gan finanšu pieejamību, gan atvieglotos nosacījumus mikrouzņēmumu dibināšanai, gan konsultatīvā atbalsta sistēmu, cita starpā, nodrošinot informatīvu un konsultatīvu atbalstu un apmācības ideju autoriem, t.sk. jaunajiem doktorantiem un potenciālajiem komercdarbības uzsācējiem, lai veidotu izpratni par inovāciju, motivāciju uzsākt saimniecisko darbību un pilnveidotu prasmes komercdarbības uzsākšanai. Pasākumi šīs ieguldījumu prioritātes ietvaros būs savstarpēji papildinoši ar atbalstu, kas tiks sniegts 3.prioritārā virziena "Mazo un vidējo uzņēmumu komersantu konkurētspēja"ietvaros. Vienlaikus 1.prioritārā virziena ietvaros ir būtiski stiprināt atbalstu inovatīvu produktu ražojošiem un eksportējošiem komersantiem, kas ir Latvijai stratēģiski svarīgi ilgtermiņā un sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(153) Paredzētie atbalsta pasākumi ietver visus produktu un tehnoloģiju izstrādes soļus: pētījumu veikšana -> projekta ekonomiskā un tehniskā priekšizpēte -> tehnoloģiju validēšana laboratorijā -> tehnoloģiju validēšana atbilstošā vidē -> tehnoloģiju demonstrēšana -> prototipa izstrāde -> produkta izstrāde -> produkta ieviešana ražošanā.

(1531) Atbilstoši Latvijas Bankas 2020.gada aprīlī publicētajiem secinājumiem par Covid-19 ietekmi tautsaimniecībā, apstrādes rūpniecība piedzīvos kritumu sākotnēji piegādes ķēžu pārtraukumu un sekojoša pieprasījuma sarukuma dēļ. Pieprasījuma pieaugums ir vērojams tikai atsevišķās šaurās jomās, līdz ar to paredzams, ka nozarē cietīs gan uz iekšzemes noietu vērstie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, gan eksports. Covid-19 izraisīta nedrošība un noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai tirgos turpmākajos mēnešos krasi ietekmēs lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanu un eksportspēju. Covid-19 krīzei ieilgstot un palielinoties neziņai par pasaules ekonomikas atgūšanās tempiem, plānotie investīciju projekti un to izstrāde varētu tikt atlikta, t.sk., ierobežotas finansējuma ar ilgu atmaksāšanas periodu pieejamības dēļ, tādējādi vēl vairāk samazinot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Pieprasījums pēc aizņēmumiem var pieaugt saistībā ar krājumu papildināšanu un uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanu. Līdz ar to ir jau šobrīd ir identificējams finanšu pieejamības trūkums tādiem vidējiem un lielajiem eksportējošajiem uzņēmumiem, kas ir Latvijai ilgtermiņā stratēģiski svarīgi uzņēmumi (t.i., sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP un veido ieņēmumus, uz kuriem varam balstīt valsts nākotnes izaugsmi), kuru darbība tehnoloģiski ir ļoti grūti atjaunojama pēc dīkstāves vai jaudu samazināšanas, kuri nodarbojas ar konkurētspējīgu vai inovatīvu ražošanu un produkciju eksportē, kā arī IT pakalpojumus eksportējošus uzņēmumus, vai uzņēmumus ar lielu ietekmi tautsaimniecībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(154) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.1.ieguldījumu prioritāti, kā arī 2.prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" un 3.prioritāro virzienu "Mazo un vidējo uzņēmumu komersantu konkurētspēja" atbilstoši RIS3 noteiktajam.

(155) 1.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts nepieciešamajai infrastruktūrai pētījumu izstrādei, kā arī atbalsta pētījumu izstrādei atbilstoši privātā sektora vajadzībām, jaunu produktu, pakalpojumu, tehnoloģiju un procesu izstrādei un ieviešanai ražošanā, t.sk., inovācijas vaučeri MVK un tehnoloģiju pārneses pakalpojumu nodrošināšanai vienotas tehnoloģiju pārneses sistēmas ietvaros, t.sk. jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, pētniecības rezultātu ar komercializācijas potenciālu sagatavošanai licencēšanai, tīklošanās iespēju radīšanai izglītības institūcijām, zinātniskajām institūcijām, studentiem un uzņēmējiem inovatīvu starpnozaru produktu un pakalpojumu izstrādei, testēšanai un ieviešanai tirgū. Tāpat būtiska atbalsta pieejamība aizdevumu formā privāto investīciju kapacitātes stiprināšanai Covid – 19 krīzes apstākļos, tādējādi sniedzot atbalstu vidējo un lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanai un eksportspējai viedās specializācijas (RIS3) jomās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(156) 1.2.1.SAM indikatīvās mērķa grupas: komersanti, pašnodarbinātas personas, zinātniskās institūcijas, dažādas zinātnes un komersantu sadarbības platformas.

(157) 1.2.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Atbalsta programmas tiks ieviestas saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot lielo uzņēmumu atbalstam.

(158) 1.2.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Atbalsts nodarbināto personu apmācībām, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku, kā arī atbalsts inovācijas motivācijai ar informatīviem, izglītojošiem un konsultatīviem pasākumiem par inovāciju un uzņēmējdarbības uzsākšanu; instrumenti un detalizētākas atbalstāmās darbības, t.sk., to savstarpējā sinerģija un demarkācija tiks noteiktas, ņemot vērā RIS3 monitoringa procesa rezultātus.

(159) 1.2.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: komersanti, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori).

(160) 1.2.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Atbalsta programmas tiks ieviestas saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot lielo uzņēmumu atbalstam.

Tabula Nr. 2.1.5. (5)

ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.1.2.1.ak (CO01)Atbalstīto komersantu skaitsKomersantiERAF473Projektu datiReizi gadā
i.1.2.1.bk

(CO02)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantusKomersantiERAF473Projektu datiReizi gadā
i.1.2.1.ck (CO28)To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktusKomersantiERAF473Projektu datiReizi gadā
i.1.2.1.dAtbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaitsProjektiERAF100Projektu datiReizi gadā
i.1.2.1.ek

(CO27)

Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiemEURERAF121 049 217Projektu datiReizi gadā
i.1.2.2.ak

(CO01)

Atbalstīto komersantu skaitsKomersantiERAF1300Projektu datiReizi gadā
i.1.2.2.bk

(CO02)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantusKomersantiERAF1300Projektu datiReizi gadā
i.1.2.2.cPersonu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstuPersonasERAF34 320Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.1.6. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gads

Mērķa vērtība

 

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Siev.

Vīr.

Kopā

Datu avots

Finanšu rādītājs (F01) Finanšu rādītājs 1.PV (ERAF)

EUR

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

83 094 259

527 318 988

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājsi.1.1.1.ak

To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos

(CO25)

Kopējais

pilnslodzes ekvivalents

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

2 031

Projektu datiRādītājs iekļauj darbības, kas saistītas zinātniskās infrastruktūras modernizēšanu un atbilst 20,95 % no kopējā prioritārā virziena finansējuma
Galvenais īstenošanas posmsi. 1.1.1.ak

Izsludināti iepirkuma konkursi, % no kopējā plānoto darbu apjoma

(S111)

Izsludināti iepirkuma konkursi par SAM ietvaros plānotajām infrastruktūras aktivitātēm % no kopējās plānotās mērķa rādītājam - To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos

%

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

30

Projektu dati

 

Iznākuma rādītājsi.1.2.1.a

i.1.2.2.a

Atbalstīto komersantu skaits

(CO01)

Kopējais

uzņēmumi

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

1 773

Projektu datiRādītājs ietver darbības no SAM 1.2.1. un 1.2.2. un atbilst

39,37 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam

Galvenais īstenošanas posmsi.1.2.1.a

i.1.2.2.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par projektu ieviešanu

(S121)

Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmējiem par specifiskā atbalsta mērķa projektu (tai skaitā ilgtermiņa projektu) īstenošanu.

Līgumi

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

55

Projektu dati 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.1.7. (7–12)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
5622 564 9381448 221 1391272 877 0207448 221 139N/AN/A1448 221 139
5722 564 938  210 607 360      
58111 453 724  7164 736 759‬      
60217 630 167‬          
6246 069 924          
6427 937 448          

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

2.2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

(161) 2.1.ieguldījumu prioritāte: paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām.

(162) 2.1.1.SAM: uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās.

(163) SAM ietvaros tiks uzlabota elektronisko sakaru tīklu pieejamība lietotājiem lauku teritorijās, nodrošinot attiecīgas infrastruktūras izbūvi, kur tā nav pieejama.

(164) Ieguldījumu prioritātes ietvaros plānots, ka tiks dubultots mājsaimniecību skaits lauku teritorijās, kurām pieejams platjoslas pakalpojums ar vismaz 30 Mbit/s ātrumu, ievērojami paplašinot to iedzīvotāju iespējas izmantot interneta un elektronisko pakalpojumu priekšrocības.

(165) Zemas ekonomiskās intereses teritorijās transporta tīkla attīstība veicinās komersantu interesi par pēdējās jūdzes24 attīstību, nodrošinot galalietotājiem stabilus un ātrus platjoslas pakalpojumus. Ņemot vērā, ka jau 2007.–2013.gada plānošanas periodā ERAF finansētā projekta "Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos" ietvaros uzsākta sadarbība ar privātā sektora komersantu pakalpojumu nodrošināšanā galalietotājiem. 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks veicināta Latvijas teritorijas līdzsvarota attīstība un samazināta digitālā plaisa starp zemas un augstas ekonomiskās intereses teritorijām. Tādējādi tiks veicināta ne tikai elektronisko sakaru komersantu interese izvērst komercdarbību šādās teritorijās, bet arī vietējo komersantu ekonomiskā aktivitāte, izmantojot kvalitatīvu platjoslas pakalpojumu sniegtās priekšrocības (piekļuve e-pakalpojumiem, liela apjoma informācijas pārraide, e-komercijas attīstība u.c.). Rezultātā tiks nodrošināta paaugstināta mobilitāte lauku teritorijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot attiecīgo teritoriju labklājību un komerciālo potenciālu.

Tabula Nr. 2.2.1. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

(2012.gadā)

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

R.2.1.1.aMājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu (% no mājsaimniecībām)% no mājsaimniecībām67,3%85%EK25Reizi gadā
R.2.1.1.bPieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars% no kopējā pieslēgumu skaita517526SPRK, CSPReizi gadā

(165)1 (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(165)2 (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.2.2.1. (3)

(Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(166) IKT un to pielietošanas attīstība ir radījusi komercdarbības un sociālekonomisko vidi, kas ir tieši balstīta uz elektronisko sakaru tīklu kvalitāti un drošību. Izcila komercdarbības vide ietver sakārtotu tiesisko bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz komersantu vajadzībām orientētus valsts pakalpojumus un administratīvo procedūru vienkāršošanu. IKT izmantošana saimnieciskajā darbībā, kā arī jauni elektronisko sakaru pakalpojumi, iekārtas un to izmantošanas veidi rada ievērojamu pārraidāmās informācijas apjoma pieaugumu elektronisko sakaru tīklos. Tādēļ tiks attīstīti nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīkli, jo tikai tie spēs nodrošināt lietotājiem atbilstošu elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti, ērtumu un drošību27.

(167) Pētījuma28 ietvaros tika konstatēts, ka Latvijā 363 teritoriālajās vienībās (pagastos un novados, kuru sastāvā ir viens pagasts), t.i. 71,2% no Latvijas teritoriālajām vienībām, neviens elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs nesniedz un tuvāko triju gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar uzlabotiem datu pārraides parametriem, izmantojot no optiskās šķiedras tīkla elementiem sastāvošus platjoslas piekļuves tīklus un nodrošinot datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s.

(168) Ņemot vērā minēto, ir nepieciešama platjoslas tīkla uzlabošana un digitālo pakalpojumu infrastruktūras platformu veidošana, kas ļauj saskaņoti un digitāli izmantot Eiropas sabiedriskos pakalpojumus, tādējādi uzlabojot Eiropas ekonomikas, tostarp MVK konkurētspēju, veicinot valstu tīklu savstarpēju savienošanu un pārrobežu sadarbspēju.

(169) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un 3.prioritāro virzienu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" atbilstoši RIS3 noteiktajam, kā arī mijiedarbībā ar pašvaldību integrētājās attīstības programmās noteikto.

(170) 2.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: elektronisko sakaru infrastruktūras izveide, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(171) 2.1.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Latvijas teritorija, kurā neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz un tuvāko triju gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s ("baltajās teritorijās").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(172) 2.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: informācijas sistēmu un e-pakalpojumu lietotāji – komersanti, iestādes un mājsaimniecības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173) 2.1.1.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)1 (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)2 (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)3 (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)4 (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)5 (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)6 (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)7 (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.2.2. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

I.2.1.1.aMājsaimniecību skaits atbalstāmajās administratīvajās teritorijās, kurās komersantiem ir nodrošināta iespēja pieslēgties 2.1.1. SAM ietvaros izbūvētajam atvilces maršrutēšanas tīklamMājsaimniecībasERAF83 800 SPRK, CSPReizi gadā
i.2.1.1.bIzglītības iestāžu skaits, kurās ierīkots optiskā tīkla piekļuves punktsIzglītības iestādesERAF6Projekta datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(174) 2.2.ieguldījumu prioritāte: stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā.

(175) 2.2.1.SAM: nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību.

(176) Sabiedrībai un publiskajai pārvaldei nav iespējas pilnvērtīgi piekļūt informācijai, kas ir valsts rīcībā. Netiek nodrošinātas sabiedrības intereses uz atvērtu, demokrātisku pārvaldi.

(177) SAM ietvaros tiks uzlabota un pilnveidota publiskās pārvaldes datu apmaiņas, datu publicēšanas un uzturēšanas infrastruktūra, datu pieejamība un to izmantošanas iespējas, pilnveidoti publiskās pārvaldes procesi (ietverot pasākumus administratīvā sloga samazināšanai un valsts pārvaldes organizatoriskā procesa efektivitātes palielināšanai). Tiks atvērti pārvaldes rīcībā esošie dati izmantošanai komercdarbībā, t.sk. jaunu inovatīvu biznesa ideju un produktu, biznesa automatizācijas produktu radīšanai, kas veicinās RIS3 aprakstītos ekonomikas transformācijas procesus. Papildus jau esošajiem pakalpojumiem tiks nodrošināta jaunu, iedzīvotājiem un komersantiem nepieciešamu pakalpojumu pieejamība elektroniski.

(178) Lai nodrošinātu Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā tirgū un nodrošinātu pārrobežu sadarbību, plānots nodrošināt nacionālo e-risinājumu sadarbspēju ar ES risinājumiem, tai skaitā izveidojot tehnoloģisko mašīntulkošanas bāzi.

(179) Ieguldījumu rezultātā tiks palielināta publiskās pārvaldes darbības efektivitāte, gan uzlabojot datu pieejamību, gan elektronisko pakalpojumu saturu, uzlabota uzņēmējdarbības vide, uzlabojot darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu, uzlabojot iedzīvotāju e-prasmes, veidojot pieejamus un iedzīvotājiem lietošanai draudzīgus elektroniskos pakalpojumus, kā arī veicot ieguldījumus veselības, izglītības, tiesību, kultūras jomas attīstībai un pakalpojumu pieejamībai.

Tabula Nr. 2.2.3. (3)

ERAF specifiskie rezultātu rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

R.2.2.1.aIedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus29%12,6 (2013)35EurostatReizi gadā
R.2.2.1.bKomersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus30%85,4 (2012)92EurostatReizi gadā
R.2.2.1.cVidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekssPunkti (no maks. 1340)200 (2016)800CSP datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(180) Investīciju virzieni ieguldījumu prioritātes ietvaros ir noteikti un tiks īstenoti saskaņā ar Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam. Investīcijas tiks veiktas, lai palīdzētu sasniegt RIS3 mērķi.

(181) Latvijā nav atbilstošas infrastruktūras, lai nodrošinātu visaptverošu publiskā sektorā esošu datu atvēršanu un publicēšanu, t.sk. mašīnlasāmā formātā. Latvijā publisko datu infrastruktūra ir balstīta uz informācijas sistēmām, kuras ir izveidotas dažādos laika posmos, un to izveide ir notikusi decentralizēti, nepielietojot vienotus IT standartus un metodes. Lai valsts pārvaldes datus padarītu tehniski, tiesiski un publiski pieejamus, tiks veidota un ieviesta IKT koplietošanas infrastruktūra valsts reģistros un pašvaldību rīcībā esošo datu nodošanai atkalizmantošanai, nodrošinot pašvaldību un valsts pārvaldes datu savstarpēju pieejamību un izveidots vienots, centralizēts datu katalogs, kā arī centralizēts datu izplatīšanas risinājums. Atbalsts plānots arī aktivitātēm, kas veicina atvērto datu pielietošanu jaunu un inovatīvu produktu radīšanai.

(182) Plānotās investīcijas publiskās pārvaldes elektronizācijai ietver arī e-veselības, e-izglītības, e-kultūras, e-iekļaušanas, e-labklājības, e-tieslietu un e-prasmju jomas attīstību, kā arī ievieš e-komercijas attīstībai nepieciešamos priekšnoteikumus.

(183) Līdzšinējā attīstības periodā Latvijā procesu elektronizācija tika veikta fragmentēti, kā rezultātā uzņēmēji un iedzīvotāji bija spiesti sazināties ar vairākām iestādēm, lai saņemtu saturiski vienu pakalpojumu. Tiks atbalstīta tādu darbības procesu pārskatīšana un pilnveidošana, kuru elektronizācija līdzšinējā plānošanas periodā vēl nav veikta vai veikta nepietiekoši, ne tikai resora, bet arī starpnozaru sadarbības mērogā, kā arī, kur iespējams, to pārveidošana uz "tikai elektroniski".

(184) Tiks atbalstīta izmaksu ziņā efektīva pakalpojumu elektronizācija (veselības, tieslietu, komercdarbības, vides aizsardzības u.c. jomās), kas tiks īstenota tikai vienlaikus ar pamatdarbības procesu pārbūvi un pilnveidošanu pārresoru skatījumā. Primāri tiks elektronizēti tie pakalpojumi, kas dos būtiskāko summāro ietekmi uz gala lietotājiem vai procesu efektivitātes paaugstināšanu (tiks ņemts vērā klientu bāzes novērtējums, pakalpojumu saņemšanas intensitāte un esošais administratīvais slogs). Plānots veikt, piemēram, kriminālprocesa digitalizāciju un administratīvā procesa digitalizāciju.

(185) Tiks attīstīti informācijas un datu pakalpojumi, ko var izmantot citu pakalpojumu radīšanā, t.sk. privātā sektorā e-biznesa un e-komercijas risinājumu attīstībā. E-rēķinu izmantošana ir uzskatāma par vienu no e-biznesa attīstību veicinošiem IKT investīciju aspektiem.

(186) Plānots veidot atbilstošu nacionālo infrastruktūru, lai nodrošinātu reģistru gatavību datu nodošanai pāri robežām, kā arī nodrošinātu pārrobežu procesu integrāciju, t.sk. paredzot šīs infrastruktūras mijiedarbību ar Eiropas centralizētajiem atvērto datu risinājumiem. Plānota arī pārrobežu pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu sadarbību ar ES mēroga infrastruktūras elementiem. Izmantojot šos elementus tiks pastiprināti attīstīta pārrobežu sadarbība e-iepirkumu, e-Veselības, e-Tieslietu un komercdarbības jomās.

(187) Valsts publisko datu infrastruktūras darbības nodrošināšanai plānots attīstīt vienotu, atbilstoši mākoņdatošanas principiem organizētu, publiskās pārvaldes centralizēto IKT platformu kompleksu, kas būs kā loģisks turpinājums jau 2007.–2013.gada periodā veiktajām investīcijām un kuru rezultātā plānots nodrošināta 150 elektronisko pakalpojumu, tai skaitā, publiski pieejamu elektronisko pakalpojumu un publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu, sistēmu izveide vai modernizācija (t.sk. iekšlietu, izglītības, tieslietu, veselības, būvniecības, labklājības, zemkopības, vides aizsardzības, ārlietu, satiksmes, finanšu jomās). Attiecīgi 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks izveidotas informācijas sistēmu sadarbspējas platformas, kurās tiktu nodrošināta pilnvērtīga publisko datu elektroniska apmaiņa starp sistēmām, nodrošinot, ka jebkura no 17231 sistēmām var centralizēti saņemt no citām informācijas sistēmām tās darbībai nepieciešamo informāciju, t.sk., nepieciešamības gadījumā nodrošinot sistēmu un saskarņu modernizāciju. Būtiski ir arī palielināt iespējas pašvaldību informācijas sistēmu datus nodot valsts informācijas sistēmām un pašvaldību informācijas sistēmām datus iegūt no valsts informācijas sistēmām, nodrošinot publiskās pārvaldes centralizēto IKT platformu sadarbspēju ar pašvaldību informācijas sistēmām, organizējot racionālus un ērtus datu apmaiņas procesus; nodrošinot valsts reģistru attīstību, īstenot pašvaldību informācijas sistēmu nepieciešamos uzlabojumus.

(188) Katra centralizētā IKT platforma tiks veidota kā centralizēts IKT kopums ar mērķi nodrošināt viena vai vairāku funkcionāli saistītu IKT pakalpojumu centralizētu sniegšanu, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanu. Šādu centralizētu platformu piemēri būs: loģiski vienota publiskās pārvaldes datu centra platforma, centralizēts atvērto datu katalogs ar datu izplatīšanas centralizētu funkcionalitāti, informācijas sistēmu sadarbspējas platforma, nodrošinot datu apmaiņu Latvijas ietvaros, kā arī pārrobežu datu apmaiņu, nozares līmeņa biznesa procesu, t.sk. informācijas resursu vadības platformas, e-adreses platforma, e-iekļaušanas platforma u.c. Vienotā publiskās pārvaldes WEB platforma nodrošinās sabiedrības iekļaušanu politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tādējādi attīstot e-iekļaušanas aplikācijas.

(189) E-veselības jomā 2007.–2013.gada plānošanas perioda izveidota e-veselības integrācijas platforma, kas ir pamats turpmākai veselības nozares informācijas sistēmu veiksmīgai un drošai integrācijai, kā arī sistēmas, kas būtiski pārveido esošos informācijas aprites procesus veselības nozarē apmeklējumu rezervēšanas un e-nosūtījumu, elektroniskās veselības kartes, e-receptes un integrācijas platformas risinājuma, kā arī nozares statistikas un datu analīzes informācijas sistēma.

(190) Ir izveidots vienotais e-veselības portāls, kurš nodrošinās iedzīvotājam ērtu piekļuvi saviem veselības datiem un ārstniecības personām – virtuālo darba vietu. 2007.-2013.gada plānošanas periodā tika likts uzsvars uz procesu pārveidi, risinājumu izveidi un integrēšanu, lai varētu uzsākt centralizētu, pilnvērtīgu darbu ar veselības nozares pārstāvjiem (slimnīcām, ārstniecības personām, u.c.), piedāvājot vienotus, drošus un savstarpēji integrētus risinājumus. Lai nodrošinātu izstrādāto informācijas sistēmu darbības tiesisko pamatu, tika izstrādāti MK noteikumi32. Noteikumi nosaka, ka ārstniecības iestādēm un aptiekām pacienta datu elektroniska apstrāde veselības informācija sistēmā jāuzsāk ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim.

(191) 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros plānots turpināt e-veselības risinājumu attīstīšanu un jaunu risinājumu izstrādi, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti, kā arī risinātu problēmas, kas saistītas ar novecošanos. Plānoto aktivitāšu ietvaros iedzīvotājiem un nozares pārstāvjiem kļūs pieejami un izmantojami e-veselības risinājumi, kuru mērķis ir paaugstināt veselības aprūpes efektivitāti un palielināt pacientu iesaisti veselības aprūpē. E-veselības risinājumi tiek plānoti, izstrādāti un attīstīti ņemot vērā gan esošos sabiedrības veselības izaicinājumus, piemēram, novecošanās, hroniskās saslimšanas, gan izvirzītos sabiedrības veselības mērķus, piemēram, pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, samazināt mirstību, u.c.

(192) Sekmīgai veselības aprūpes nodrošināšanai ES ietvarā plānots veicināt vienota ārstniecības personu identifikācijas un datu apmaiņas risinājuma ieviešanu ES dalībvalstīs. Uzmanība tiks pievērsta e-veselības risinājumu sadarbspējai un standartizācijai, t.sk. izmantojot ES projektu ietvaros izveidotos standartus un standartu ieviešanā iegūto labo praksi, atvērto un lietotāju ģenerēto datu izmantošanu. Efektīvai veselības aprūpei plānota individuāla aprūpes un veselīga dzīvesveida plāna izveide vienotajā e-veselības portālā, ar iespējām iedzīvotājiem sekot līdzi sava plāna izpildei un mērķu sasniegšanai.

(193) E-veselības tālāka attīstība ir plānota šādos virzienos: medicīnā izmantoto medicīnas dokumentu standartizācija IKT un integrācija datu pieejamības veicināšanai un telemedicīnas attīstībai; IKT risinājumi veselības politikas plānošanai un analīzei, ārstniecības kvalitātes uzlabošanai; noteiktām slimību grupām veidoti risinājumi ārstniecības personām un pacientiem; kvalitātes rādītāju sagatavošana sistēmas ietvaros; stacionāro veselības aprūpes iestāžu darba efektivitātes pilnveidošana – veselības aprūpes sistēmas pakalpojumu apmaksas sistēmas uzlabošana; kontrindikāciju, brīdinājumu moduļu izstrāde; pārrobežu sadarbības attīstība pacienta informācijas apmaiņai ar citām ES dalībvalstīm; e-veselības pakalpojumu un iespēju klāsta palielināšana iedzīvotājiem un vienotās e-veselības informācijas sistēmas drošības risinājumu turpmāka attīstība.

(194) 2007.–2013.gada periodā ir uzsākts darbs pie monolingvālā un paralēlo valodu korpusa izveides un tā integrēšanas e-pakalpojumu vidē. Lai veicinātu daudzvalodību digitālajā vidē, plānots izveidot tehnoloģisko bāzi un datorlingvistikas pētniecisko bāzi. Šim nolūkam tiks izveidots Latviešu valodas nacionālais korpuss, kas nepieciešams latviešu valodas datortehnoloģiju izstrādei, vārdnīcu izveidei, pētniecībai un attīstībai. Turpmāk tiks attīstītas un pielāgotas arī mašīntulkošanas tehnoloģijas, nodrošināta to integrēšana kopējā e-pārvaldes tehnoloģiskajā infrastruktūrā un ērta izmantošana, t.sk., paredzot mašīntulkošanas tehnoloģijas integrāciju ar CEF programmas ietvaros izveidoto mašīntulkošanas tehnoloģijas infrastruktūru (Digital Service Infrastructure on Automated Translation). Tiks attīstīta mašīntulkošanas kvalitāte, specializēto nozaru pārklājums un tulkošanas virzieni (piemēram, kultūras jomā).

(195) Investīcijas plānots turpināt arī e-izglītības risinājumu attīstīšanai. Turpmāk plānots attīstīt izglītības informācijas sistēmu, paplašinot tās funkcionalitāti (piemēram, pedagogu algu modelēšana, studentu reģistrs un absolventu nodarbinātības uzskaite darba tirgus analīzes un prognozēšanas vajadzībām) un veidojot integrāciju ar citām informācijas sistēmām, lai nodrošinātu datus un informāciju efektīvas izglītības politikas plānošanas un monitoringa sistēmai. IKT jomas investīcijas papildina plānotās investīcijas izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā (8.prioritārais virziens), kuru ietvaros plānoti ieguldījumi izglītības infrastruktūrā un aprīkojumā, tajā skaitā IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā, kā arī izglītības iestāžu metodiskā centra funkciju IKT jomā stiprināšanai, digitālo mācību materiālu izstrādei.

(196) E-tieslietu jomā, lai risinātu ar tiesu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņiem saistītās problēmas, nepieciešams attīstīt plašu mūsdienīgu uz IKT balstītu risinājumu pielietojumu tiesvedībā, kas pieejamos tiesu sistēmas resursus ļaus izmantot maksimāli efektīvi un būtiski tiktu ietaupīti valsts budžeta līdzekļi.

(197) Plānots nodrošināt efektīvu e-pakalpojumu un citu e-risinājumu izstrādi un ieviešanu iestādēs, kuru procesi nozīmīgi uzņēmējdarbības vides tiesiskuma un juridiskās noteiktības stiprināšanai un administratīvā sloga mazināšanai.

(198) Izmeklēšanas un tiesvedības procesu e-lietas risinājuma ieviešana ir nozīmīgs priekšnoteikums tiesiskās informācijas pieejamības nodrošināšanā visai sabiedrībai kopumā - uzņēmējiem, privātpersonām un valsts pārvaldes iestādēm. Lai uzlabotu procesā iesaistīto iestāžu un personu sadarbību, mazinātu administratīvo slogu un risinātu ar lietu izskatīšanas ilgumu saistītās problēmas, nepieciešams ieviest elektronisku procesu (e-tiesvedība), nodrošināt iespēju iegūt pilnīgu informāciju par savu lietu tiešsaistē, nodrošināt automatizētu tiesu spriedumu apstrādi un to publicēšanu tiesu mājas lapā internetā, ieviest tiesvedības procesa kvalitātes monitoringu, izveidot centralizētu elektronisku arhīvu informācijas sistēmu datiem.

(199) E-kultūras attīstībai ir būtiski nodrošināt, lai Latvijas kultūras mantojums pēc iespējas plaši un brīvi būtu pieejams vispasaules tīmeklī. Kultūras resursu digitalizācija ir viens no nozīmīgākajiem aspektiem informācijas sabiedrības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā un attīstībā, tāpēc ir svarīgi IKT iespējas izmantot kultūras pieejamības veicināšanai, kultūras klātbūtnei globālajā tīmeklī, gan sekmējot kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu un izplatīšanu plašākai sabiedrībai, gan arī veicinot jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu. 2007.–2013.gada periodā ir veikts ieguldījums kultūras mantojuma saglabāšanā, t.sk. izveidojot digitālās bibliotēkas e-pakalpojumus, izveidots Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs. Turpmāk tiks turpināts darbs pie kultūras mantojuma digitalizēšanas, un izveidotas publiski pieejamas digitālās kolekcijas, attīstīti saistītie e-pakalpojumi, kas pēc iespējas plaši nodrošinātu digitālā kultūras mantojuma un kultūras satura resursu pieejamību sabiedrībai. Latvijas digitālā kultūras mantojuma saturu plānots iekļaut Eiropas digitālajā bibliotēkā Europeana un citos starptautiskajos kultūras resursos. Detalizētāka rīcība kultūras mantojuma digitalizācijas jomā plānota kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam33.

(200) 2007.–2013.gada periodā Latvijā minimālā apmērā ir veikti pasākumi, kas vērsti uz iedzīvotāju un publiskās pārvaldes darbinieku izglītošanu un apmācību saistībā ar ERAF ietvaros izveidotajiem e-pakalpojumiem. Lai IKT iespējas tiktu izmantotas visefektīvāk un sniegtu maksimālo atdevi no ieguldītajām investīcijām, ir nepieciešami par e-iespējām informēti lietotāji. Saskaņā ar ES 2012.gada E-pārvaldes novērtējuma ziņojumu Latvijā pakalpojumus elektroniskā vidē neizmanto 58% iedzīvotāju, kā arī ir zema uzticēšanās šādu pakalpojumu drošībai, privātuma aizsardzībai34. Lai veicinātu SAM mērķa sasniegšanu, tiek plānota mērķtiecīga investīciju ieguldīšana izglītošanai un apziņas veidošanai par IKT sniegtajām iespējām dažādās dzīves situācijās, organizējot izglītojošas kampaņas un apmācības par e-iespējām, t.sk. investīcijas tiek plānotas komercdarbības veicēju izglītošanas aktivitātēs par e-komercijas risinājumu priekšrocībām un to izmantošanu komercdarbībā.

(201) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu un 3.prioritāro virzienu atbilstoši RIS3 noteiktajam.

(202) Plānotās investīcijas SAM ietvaros turpinās un papildinās KP fondu ieguldījumu iepriekšējos plānošanas periodos, kā arī papildinās KP fondu investīcijas, kas atbalsta MVK un tiesu darbības efektivitāti. Visi komersanti, neatkarīgi no to atrašanās vietas, varēs mijiedarboties ar valsts iestādēm bez došanās uz tuvāko pilsētu administratīvu procedūru kārtošanai, tādējādi nodrošinot tos pašus ieguvumus komersantiem, kuri veic komercdarbību pilsētu teritorijās. IKT iespējas uzlabos sabiedrības piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tai skaitā veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem.

(203) Indikatīvās atbalstāmās darbības: centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide un tām nepieciešamo informācijas sistēmu (t.sk. nozaru) modernizācija; t.sk. esošu saskarņu pārveidošana, modernizēšana un jaunu saskarņu izveide; semantiskā un tehnoloģiskā publiskās pārvaldes informācijas sistēmu savietošana; darbības procesu un pakalpojumu piegādes procesu analīze, transformācija, optimizācija un elektronizācija izvēloties izmaksu ziņā efektīvus risinājumus vienas pieturas aģentūras principa nodrošināšanai, kopīgu integrētu darbības procesu vai pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai: t.sk. lietotāju atbalsta nodrošināšanas funkcionalitātes izveide publisko datu sniedzējiem un saņēmējiem; IKT iespēju izmantošanas paaugstināšana; pakalpojumu (t.sk. e-komercija) pielāgošana sadarbībai Eiropas vienotajā tirgū; digitalizācija.

(204) Indikatīvie finansējuma saņēmēji35: valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, plānošanas reģioni, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), tiesu varas institūcijas.

(205) Projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(206) 2014.–2020.gada periodā primāri tiks atbalstīti tie projekti, kas:

1) atbilst valsts vienotai IKT arhitektūrai36, prioritāri atbalstot tos projektus, kuri paredz realizēt vienotās arhitektūras būtiskos elementus;

2) paredz tādu pakalpojumu elektronizāciju, kas dos būtiskāko summāro ietekmi uz gala lietotājiem (administratīvā sloga samazināšanas, izaugsmes veicināšanas formā) vai publiskās pārvaldes procesu efektivitātes paaugstināšanu, ņemot vērā klientu bāzes novērtējumu, pakalpojumu saņemšanas intensitāti un esošo administratīvo slogu (pakalpojumiem ar summāri lielāko ietekmi uz sabiedrību un summāri lielāko slogu būs jāplāno un jāīsteno pakalpojumu sniegšanas un iestāžu sadarbības procesu pilnveide, izmantojot IKT iespējas), kā arī ņemot vērā pakalpojumu grupas, kuru sniegšana no pakalpojumu saņēmēja viedokļa būtu organizējama vienota procesa ietvaros, sadarbojoties vairākiem resoriem (šajā gadījumā iesaistītajām iestādēm būs jāizstrādā pilnveidoti pakalpojumu sniegšanas procesi, kas ietver iestāžu sadarbību un pakalpojuma daudzkanālu pieejamību), kā arī tādu pakalpojumu elektronizāciju, kas var tikt izmantoti citu pakalpojumu radīšanā, t.sk. privātā sektorā.

Tabula Nr. 2.2.4. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

I.2.2.1.aPilnveidoti darbības procesi37Darbības procesiERAF205Projektu datiReizi gadā
I.2.2.1.bCentralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas38Informācijas sistēmu platformasERAF18Projektu datiReizi gadā

Tabula Nr. 2.2.5. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Rādītāja tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018.gads

Mērķa vērtība

 

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Siev.

Vīr.

Kopā

Datu avots

Finanšu rādītājs

(F02) Finanšu rādītājs 2.PV (ERAF)

EURERAFMazāk attīstītie reģioni

23 975 988

201 275 093Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

I.2.2.1.a

Pilnveidoti darbības procesi

Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu skaits, kas ir pilnveidoti projektu ietvaros.
Publiskās pārvaldes pamatdarbības process - noteiktu loģisku darbību/ notikumu secība, kas nodrošina kādu konkrētu rezultātu (piem.. pakalpojumu, saziņu, informācijas apmaiņu, u. tml.). Projekta iesnieguma ietvaros tiks definēts process, kurš tiks pilnveidots, un tiks norādīts, kā, ieviešot konkrēto risinājumu, attiecīgais process un tā izpildes rādītāji uzlabosies (piemēram, iedzīvotāju apkalpošanas izmaksas, uzturēšanas izmaksu samazinājums u. tml.).
Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu pilnveidošana nozīmē, ka ar IKT palīdzību tiek optimizēts viens vai vairāki darbības procesu posmi, t.sk., modernizēti publiskie pakalpojumi.
Darbības procesiERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

205

Projektu datiRādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu e-pakalpojumu pieejamību un tas atbilst

49,82% no prioritārā virziena finansējuma

Galvenais īstenošanas posms

I.2.2.1.a

Noslēgtie līgumi par informāciju sistēmu/ e-pakalpojumu izstrādi/piegādi procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita

(S221)

Noslēgti līgumi ar piegādātājiem par IS izstrādi/piegādi IKT darbības procesu pilnveidošanai, kas izteikti procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita.

Pilnveidots darbības process — ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai.

Viens līgums var aptvert vairāku darbības procesu pilnveidošanu.

%ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

30

Projektu datiGalvenais īstenošanas posms
Iznākuma rādītājs

I.2.2.1.b Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas, skaits

Centralizētu informācijas sistēmu platformu skaits, kas ir izveidotas projektu ietvaros.

Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai.

Projekta ietvaros tiks definēta konkrētā centralizētā informācijas sistēmas platforma, tās funkcijas un saturs.

Informāciju sistēmu platformasERAF

Mazāk attīstītie reģioni

4

18Projektu datiRādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu sistēmu savietojamību un tas atbilst

24,73% no prioritārā virziena finansējuma

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.2.6. (7–12)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
4642 274 1151171 083 8297128 809 7147171 083 829N/AN/A2171 083 829
487 000 000  342 274 115      
7842 423 858          
7954 585 880          
805 154 593          
817 000 000          
8212 645 383          

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

2.3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

(207) MVK konkurētspējas veicināšanai plānotas investīcijas, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, komersantu attīstību un produktivitātes pieaugumu, sadarbību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū, nodrošinot konkurētspēju veicinošus faktorus, kas vērsti uz tiešu atbalstu saimnieciskajai darbībai (ERAF finansējums) un netiešu atbalstu, sekmējot komercdarbību veicinošas infrastruktūras attīstību (ERAF finansējums), kā arī komercdarbības vides sakārtošanu (ESF finansējums), integrējot KP fondu ieguldījumus tematiskajos mērķos "Uzlabot MVK konkurētspēju" un "Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi".

(208) Tādējādi prioritārā virziena ietvaros paredzētais ESF un ERAF atbalsts sekmē ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju izpildi, kā arī Stratēģijas "Eiropa 2020" un NRP izvirzīto mērķu sasniegšanu MVK konkurētspējas uzlabošanā, veidojot sinerģiju un mērķētāku izvirzīto problēmu risināšanu, kas ir minēta PL 1.3.sadaļā (skat. "Uzlabot MVK konkurētspēju" un "Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi" aprakstā).

(209) 3.1.ieguldījumu prioritāte: veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību.

(210) 3.1.1.SAM: sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs.

(211) SAM ietvaros tiks veicināta jaunu komersantu veidošana, esošu komersantu izaugsme un apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugums, kam būs tieša ietekme uz jaunu darba vietu radīšanu, produktivitātes kāpumu un inovāciju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu. Sekmīgai komercdarbības atbalsta sistēmas funkcionēšanai tiks nodrošināts ne tikai nepieciešamais finansiālais atbalsts, bet arī konsultatīvie pakalpojumi un apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām atbilstoša infrastruktūra, t.sk. telpas, tādējādi veicinot kopējo atbalsta pasākumu efektivitāti – samazinot saimniecisko darbību pārtraukušo uzņēmējdarbības uzsācēju īpatsvaru un nodrošinot finansējuma pieejamību dzīvotspējīgu biznesa plānu īstenošanai. Atbalsts veicinās ārējā finansējuma piesaisti un risinās tirgus nepilnības finanšu pieejamības jomā.

Tabula Nr. 2.3.1. (1)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte

r.3.1.1.a

MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem

Komersanti

36,9 (2013)

40

Eiropas MVK ikgadējais ziņojums

Reizi gadā

r.3.1.1.b

MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto, EUR (2010.gada salīdzināmajās cenās)

EUR

12 196 (2013)16 757

Eiropas MVK ikgadējais ziņojums

Reizi gadā

(212) 3.1.2.SAM: palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu.

(213) SAM ietvaros tiks veicināts straujas izaugsmes komersantu skaita pieaugums, atbalstot jaunu straujas izaugsmes komersantu veidošanos un esošu turpmāku izaugsmi. Straujas izaugsmes komersantu skaita pieaugums sekmēs jaunu darba vietu radīšanu, konkurētspējas celšanu un ekonomikas straujāku izaugsmi. Lai veicinātu straujas izaugsmes komersantu skaita pieaugumu, tiks nodrošināts specifisks konsultatīvs un finansiāls atbalsts, ņemot vērā to vajadzības. Atbalsts dos spēju piesaistīt ārējo finansējumu un risinās tirgus nepilnības finanšu pieejamības jomā.

Tabula Nr. 2.3.2. (2)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaPlānotā vērtība (2023. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte

r.3.1.2.a

Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma

Komersanti

570 (2011)

625

CSP

Reizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(214) Visaptveroša komercdarbības atbalsta sistēma ir pamats ilgtspējīgai tautsaimniecības izaugsmei. Precīzi mērķēts atbalsts var sniegt būtisku ieguldījumu komercdarbības attīstībai un stiprināt tautsaimniecības konkurētspēju. Tā kā attīstības valstīm finanšu tirgus tradicionāli ir mazāk attīstīts kā attīstītajām valstīm, alternatīvi finansēšanas avoti papildus banku sektora piedāvātajam ir ļoti ierobežoti. Līdz ar to jaunu komersantu izveidei vai esošu attīstībai ir nepieciešami papildu mehānismi, lai novērstu pastāvošo tirgus nepilnību. Lai nodrošinātu sniegtā atbalsta efektivitāti, to ir nepieciešams papildināt ar konsultatīviem pakalpojumiem, it sevišķi attiecībā uz jaunizveidotiem komersantiem.

(215) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā īstenotas finanšu instrumentu programmas, kurām pieejamais KP fondu finansējums sasniedza 161 milj. EUR, nodrošinot aizdevumu pieejamību komercdarbības uzsācējiem, komercdarbības attīstībai un paplašināšanai, attīstot riska kapitāla tirgu. Būtisks atbalsts komersantu konkurētspējas veicināšanai ir arī aizdevumu un eksporta garantiju nodrošināšana. Īstenotās atbalsta programmas ir veidotas un pielāgotas atbilstoši tirgus nepilnību analīzei finanšu pieejamības jomā, un to ieviešana pozitīvi ietekmēja tautsaimniecības attīstību, it īpaši ekonomiskās krīzes laikā, kad komercbankas praktiski apturēja jaunu aizdevumu izsniegšanu.

(216) Lai sekmētu dzīvotspējīgu biznesa plānu īstenošanu, ir nepieciešams izveidot ilgtspējīgu mehānismu aizdevumu izsniegšanai. Komercbanku izsniegto aizdevumu apjoms komersantiem kopš 2008.gada turpina lēnām samazināties. Jaunu aizdevumu izsniegšanai bankas nosaka augstas nodrošinājuma prasības un tos piešķir uz īsu laika periodu, tādējādi atspoguļojot samazinātu riska toleranci un ierobežojot komersantu pieeju ilgtermiņa kapitāla investīcijām.

(217) Lai vecinātu jaunu komersantu veidošanos un attīstītu jaunas komercdarbības aktivitātes, ir nepieciešams nodrošināt atbalstu komercdarbības uzsākšanai. Latvijā ir specializētu mikrokreditēšanas un uz komercdarbības uzsācējiem vērstu institūciju trūkums. Komercbankas izvairās izsniegt mikrokredītus jaunām komercdarbības aktivitātēm un komercdarbības uzsācējiem, turklāt izvērtēšanas un administrēšanas izmaksas salīdzinājumā pret aizdevuma apjomu šādiem kredītiem ir augstas. Mikrokredīti tiek uzskatīti par augstāka riska aizdevumiem nodrošinājuma un informācijas trūkuma dēļ (piemēram, par komercdarbības uzsācēja, kurš plāno pirmoreiz uzsākt saimniecisko darbību, līdzšinējo darbību un kredītvēsturi).

(218) Komercdarbības uzsākšanai būtiska ir atbalsta nodrošināšana konsultatīva atbalsta veidā, veicinot finanšu instrumentu atbalsta pasākumu efektivitāti un atbalstīto biznesa plānu dzīvotspēju. Ņemot vērā, ka dažādām sabiedrības grupām var būt atšķirīga pieredze un spējas komercdarbības uzsākšanas sākuma fāzē, būtiski ir sniegt finansējuma pieejamības papildinošos pakalpojumus (apmācības un konsultācijas) un finansējuma saņemšanas nosacījumus pielāgot potenciālo finansējuma saņēmēju, tai skaitā jauniešu, pirmspensijas vecumā esošo personu, bezdarbnieku, reģionos dzīvojošo personu un citu sociālo grupu vajadzībām, tādējādi nodrošinot, ka finansējums ir pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai neatkarīgi no komercdarbības uzsācēja sociālā stāvokļa.

(219) Lai sekmētu komersantu izaugsmi un veicinātu eksporta darījumus, jāpiedāvā plašāks finanšu instrumentu klāsts, kas nodrošinātu piekļuvi finansējumam un pasargātu uz eksportu orientētus komersantus no starptautiskās tirdzniecības riskiem. Īpaši svarīgi ir nodrošināt tirgus vajadzībām atbilstošus atbalsta instrumentus ārkārtas situācijas izplatības seku pārvarēšanai valstī, kas tādējādi ne tikai mazinātu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet arī sniegtu ieguldījumu uzņēmējdarbības un arī nodarbinātības aktivitātes rādītājos (t.sk, radītu jaunas darba vietas), palielinātu nodokļu nomaksu, tādējādi uzlabojot IKP attīstības tempus. Lai veicinātu komersantu izaugsmi, nepieciešams nodrošināt mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamību to darbiniekiem, sevišķi reģionos, nodrošinot pieejamu finansējumu nekustamā īpašuma attīstīšanai (būvniecībai, rekonstrukcijai) to tālākai pārdošanai mājsaimniecībām. Tāpat nepieciešams atbalstīt komersantu paplašināšanos caur kapitāldaļu iegādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(220) Lai sekmētu komersantu izaugsmi un plānoto apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugumu līdz 3,6 miljr. EUR līdz 2020.gadam un produktivitātes kāpumu no 23,8 tūkst. līdz 30 tūkst., ir nepieciešams atbalsts industriālo telpu un teritoriju attīstībai.

(221) Investīciju trūkums ir skaidrojams ar ilgu atmaksāšanās termiņu, augstu investīciju risku (specifiskas telpas konkrētam ražotājam), MVK nespēja ar pašu kapitālu finansiāli nosegt investīcijas vai piesaistīt ārējo finansējumu attīstības investīciju izmaksu segšanai. Saskaņā ar CSP datiem39 2009.–2011.gadu periodā Latvijā vidēji ik gadu tika radīti ap 20 jauni, straujas izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma apstrādes rūpniecībā, veidojot bāzi pieprasījumam pēc industriālajām telpām. ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā bija pastiprināta interese par industriālo telpu un teritoriju būvniecību un rekonstrukciju. Tā kopumā tika apstiprināti projekti par 77 000 m2 industriālo telpu un teritoriju būvniecību un rekonstrukciju. Projektu ietvaros ir plānots radīt 450 jaunas darba vietas, tā sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas apstrādes rūpniecības attīstībā. Ņemot vērā, ka jau šobrīd ir ierobežota industriālo telpu pieejamība, tad ir nepieciešamas papildu investīcijas industriālo telpu un teritoriju rekonstrukcijā. 2014.gada 1.ceturksnī saskaņā ar Colliers40 International industriālo telpu tirgus apskatu īrei ir pieejami vien 3.3% no kopējās industriālo telpu platības (aptuveni 743 500 m2). 

(222) Ir paredzēta resursu koncentrācija un uz mērķi orientēts atbalsts, proti, atbalsts mērķēts uz MVK, kas pārstāv apstrādes rūpniecības nozari, ievērojot nosacījumu, ka telpās tiks veikta saimnieciskā darbība prioritāri RIS3 jomās, projektu ietvaros nodrošinot, ka labuma guvēji ir MVK, kas pārstāv apstrādes rūpniecības nozares un kuru ietvaros tiek radītas jaunas darba vietas ar atalgojumu, kas augstāks nekā vidēji nozarē, vienlaicīgi paredzot, ka finansējums tiks izmaksāts tikai, kad telpās tiks veikta saimnieciskā darbība apstrādes rūpniecības nozarēs un izveidotas jaunas darba vietas. Atbalsts industriālo telpu un teritoriju attīstībai ir neatņemams atbalsta sistēmas elements, kas nodrošinās ievērojami lielāku biznesa inkubatoru un citu agrīnās stadijas atbalsta programmu efektivitāti, jo tiks novērsta nākamā komercdarbības attīstības posma tirgus nepilnība, palielinot atbalstīto uzņēmējdarbības uzsācēju un saimniecisko darbību turpinošo uzņēmumu īpatsvaru atbalsta programmās. Investīcijas apstrādes rūpniecības MVK attīstībā radīs pamatu inovāciju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu nākotnē.

(223) Lai sekmētu jaunu komersantu veidošanos un nodrošinātu to dzīvotspēju, ir nepieciešams nodrošināt pirms-inkubācijas un inkubācijas pakalpojumus. Latvijā un pasaulē daudz jaundibinātu komersantu beidz saimniecisko darbību savas attīstības pirmajos gados, profesionālo iemaņu trūkuma un augsto risku dēļ tie nespēj piesaistīt ārējo finansējumu savu projektu un ideju attīstībai vai jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanai, kā arī to naudas plūsma ir ļoti nestabila (vai negatīva). Saskaņā ar Eurostat datiem 2009.gadā likvidēto uzņēmumu īpatsvars (% no kopējā aktīvo uzņēmumu skaita) vidēji ES-27 bija 10,32%, kamēr Latvijā šis rādītājs bija 14%. Komersanti bieži nespēj definēt savu produktu vai pakalpojumu, kā arī tā nišu un tam atbilstošāko biznesa attīstības modeli, tādēļ šai grupai ir nepieciešams konsultatīvais pirms-inkubācijas un inkubācijas pakalpojumu atbalsts.

(224) Balstoties uz KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda pieredzi, ieviešot darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.2.1.aktivitāti "Biznesa inkubatori", KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā ir paredzēts samaksu inkubatora operatoriem veikt, ņemot vērā komersantu sasniegtos darbības rādītājus (piemēram, samaksātie nodokļi, piesaistītais ārējais finansējums). Tāpat, uzņemot komersantu inkubatorā, tiks izstrādāts katra komersanta inkubācijas plāns – nepieciešamie pakalpojumi un finansējums, sasniedzamie rādītāji, laika grafiks. Inkubatora operators šos rādītājus regulāri uzraudzīs, lai nodrošinātu, ka inkubatorā notiek komersanta izaugsme un komersants atrodas inkubatorā tikai tik ilgi, kamēr tam ir nepieciešams atbalsts. Pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai tiks veidota atsevišķa nozares ekspertu komisija.

(225) Jaunu ideju un esošu komersantu attīstībai ar strauju izaugsmes potenciālu ir būtiski turpināt atbalsta sniegšanu riska kapitāla veidā. Vērtējot privātā kapitāla un riska kapitāla investīciju attiecību pret IKP, Latvijas rādītājs 2012.gadā (0,009%,) ir ievērojami zem ES vidējā rādītāja - 0,40 % (saskaņā ar EVCA datiem). 2014.gadā Latvijā darbojās tikai septiņi riska kapitāla fondi, no kuriem seši tiek daļēji finansēti no publiskajiem līdzekļiem.

(226) Lai palielinātu inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu jaundibinātu komersantu skaitu Latvijā ar strauju izaugsmes potenciālu, ir nepieciešams attīstīt tehnoloģiju akseleratorus. Atbalsts tehnoloģiju akseleratoriem tādu jaunu komersantu izveidei, kas vērsti uz inovāciju un tehnoloģiju attīstību ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu, kā arī tehnoloģiski intensīvu ideju dzīvotspējas veicināšanai ir vērsts uz šādu mērķu sasniegšanu:

1) panākt jaunu, uz inovāciju un tehnoloģiju attīstību ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu vērstu, ātri augošu komersantu izveidi;

2) nodrošināt AII studentiem iespējas iesaistīties saimnieciskajā darbībā;

3) nodrošināt finansējuma pieejamību visās komersantu izaugsmes stadijās;

4) piesaistīt privāto finansējumu agrīnam riska kapitālam.

Tehnoloģiju akseleratoru efektīvai darbībai nepieciešama to specializācija uz noteiktām tehnoloģiski intensīvām nišām, nodrošinot kvalitatīvu un pilnvērtīgu pakalpojumu klāstu nelielam komersantu skaitam.

(227) Ieguldījumu prioritāte ir papildinoša 1.prioritārajam virzienam "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un LAP 2020 apakšpasākumam 19.2. "Darbību īstenošana saskaņā ar SVVA stratēģiju".

(228) 3.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts jaunu MVK izveidei un esošu attīstībai, kas ietver finansējuma pieejamības veicināšanu, t.sk. garantiju, aizdevumu izsniegšanu, investīciju veikšanu, darījumu strukturēšanu, konsultācijas un apmācības. Vienlaikus tiks nodrošināti biznesa inkubatoru pakalpojumi (pirms-inkubācijas atbalsts, aizdevumi, konsultācijas, mentorings, semināri, atbalsts prototipu izstrādei u.c.), tai skaitā radošo industriju komersantiem un izveidota radošā inkubatora infrastruktūra. Papildus esošu MVK attīstībai tiks nodrošināta industriālo teritoriju un telpu izveide un attīstība.

(229) 3.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: MVK, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori). Industriālo teritoriju un telpu izveide un attīstības programmas mērķa grupa ir MVK, kas pārstāv apstrādes rūpniecības nozari.

(230) 3.1.1.SAM projektu atlase: skat. sadaļā "Projektu atlase" (atbalsts tiks sniegts gan tiešā veidā, gan caur finanšu starpniekinstitūcijām).

(231) 3.1.1.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: nepieciešamie valsts intervences veidi un instrumentu apjomi tiks noteikti, pamatojoties uz regulāri atjaunotu tirgus nepilnību analīzi finanšu pieejamības jomā, piedāvātie instrumenti tiks pielāgoti tirgus situācijai. SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 3.1.2.SAM par inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu izveides un attīstības veicināšanu un inovāciju motivācijas sekmēšanu, kā arī 13.1.1. SAM īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(232) 3.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Atbalsts tiks sniegts inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu jaunu un straujas izaugsmes komersantu izveidošanai un esošu turpmāku izaugsmei, veicot riska kapitāla investīcijas, izsniedzot aizdevumus un nodrošinot tehnoloģiju akselerācijas pakalpojumus, kas ietver finansējuma pieejamību un mentoringu.

(233) 3.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: MVK, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori).

(234) 3.1.2.SAM projektu atlase: skat. sadaļā "Projektu atlase" (atbalsts tiks sniegts caur finanšu starpniekinstitūcijām).

(235) 3.1.2.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: nepieciešamie valsts intervences veidi un instrumentu apjomi tiks noteikti, pamatojoties uz regulāri atjaunotu tirgus nepilnību analīzi finanšu pieejamības jomā, un piedāvātie instrumenti tiks pielāgoti tirgus situācijai. 3.1.2.SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 1.2.2.SAM un 3.1.1.SAM par inovatīvu komersantu attīstības veicināšanu, kā arī MVK attīstības, īpaši apstrādes rūpniecībā sekmēšanu

Tabula Nr. 2.3.3. (5)

ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.3.1.1.ak

(CO01)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstuKomersantiERAF1892Projektu datiReizi gadā
i.3.1.1.bk

(CO03)

To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav grantiKomersantiERAF1355Projektu datiReizi gadā
i.3.1.1.ck

(CO02)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantusKomersantiERAF456Projektu datiReizi gadā
i.3.1.1.dk

(CO05)

Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaitsKomersantiERAF1134Projektu datiReizi gadā
i.3.1.1.ek

(CO06)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir grantiEURERAF42 000 000Projektu datiReizi gadā
i.3.1.1.fk

(CO07)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem)EURERAF280 000 000Projektu datiReizi gadā
i.3.1.1.gk (CO08)Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumosPilnslodzes ekvivalentsERAF1 667Projektu datiReizi gadā
i.3.1.1.hk (CO04)To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstuKomersantiERAF1030Projektu datiReizi gadā
i.3.1.2.ak

(CO01)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstuKomersantiERAF100Projektu datiReizi gadā
i.3.1.2.bk

(CO03)

To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav grantiKomersantiERAF100Projektu datiReizi gadā
i.3.1.2.ck

(CO05)

Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaitsKomersantiERAF60Projektu datiReizi gadā
i.3.1.2.dk

(CO07)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem)EURERAF23 375 000Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(236) 3.2.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos.

(237) 3.2.1.SAM: Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju.

(238) SAM ietvaros tiks veicināta MVK internacionalizācija:

1) kam būs tieša ietekme uz MVK produktivitāti;

2) kas sekmēs eksporta struktūras maiņu, eksporta apjoma pieaugumu;

3) kas sekmēs inovāciju attīstību, zināšanu pārnesi un spējas iesaistīties reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un inovāciju procesos;

4) kas radīs jaunas darba vietas un augstas pievienotās vērtības produktus.

SAM ietvaros tiks īstenoti kompleksi un mērķtiecīgi pasākumi, lai veicinātu Latvijas produktu un pakalpojumu starptautisku atpazīstamību, komersantu spēju paplašināšanu starptautiskos tirgos un nodrošinātu starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus. Tiks atbalstīti pasākumi komersantu darbības paplašināšanai ārvalstu tirgos, nepieciešamo zināšanu attīstībai, kā arī sadarbība vietējā un starptautiskā līmenī un apvienošanās klasteros, kā arī tūrisma tirgus nišu attīstībai, kur iespējams sasniegt vislielāko atdevi. Pasākumu īstenošana veicinās RIS3 noteikto tautsaimniecības transformācijas mērķu sasniegšanu ilgtermiņā.

(239) SAM īstenošana sniegs ieguldījumu ESSBJR identificēto, ar MVK attīstību saistīto problēmu risināšanā – sadarbības veicināšanā, tai skaitā komercdarbības veicināšanā sektoros ar augstu izaugsmes un inovācijas potenciālu, tai skaitā ekoinovāciju izstrādē.

Tabula Nr. 2.3.4. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
i.3.2.1. aMVK eksporta apjoms (2010.gada salīdzināmajās cenās)EUR4 267 237 (2012)6 068 440CSPReizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(240) Eiropas MVK internacionalizācijas ziņojumā kā divi būtiskākie iekšējie šķēršļi internacionalizācijai ir minēti (1) produktu un pakalpojumu cena un (2) augstās izmaksas internacionalizācijai. Tāpat NIP kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem identificē izmaksas, kas saistītas ar komersanta darbības paplašināšanu jaunos tirgos, proti, sadarbības partneru apzināšana ietver sevī salīdzinoši lielus finanšu līdzekļus, kuru atdeve ne vienmēr ir prognozējama, kas ierobežo iespējas paplašināt eksporta tirgus. Tāpat secināts, ka eksporta tirgos, jo īpaši trešo valstu tirgos un attiecībā uz reglamentētajām produktu grupām, pircēji pieprasa katram eksporta tirgum specifiskas produkta reģistrācijas un kvalitātes nodrošināšanas prasības, kas palielina gan izmaksas, kas saistītas ar jauna produkta ieiešanu tirgū, gan esošo produktu ražošanas izmaksas, palielinoties pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu izmaksām.

(241) Lai nodrošinātu Latvijas konkurētspējas priekšrocību attīstību, tiks veicināta iekšējā un ārējā partnerība, ieiešana starptautiskajās ražošanas un piegādes ķēdēs, uzlabojot vadības prasmes, piesaistot ĀTI un aktīvi piedāvājot produktus globālajā tirgū. Vienlaikus, lai nodrošinātu augstāku eksportējamo preču un pakalpojumu pievienoto vērtību, ir jāorientējas nevis uz noteiktu nozaru atbalstu, bet uz atbalstu noteiktiem produktiem un nišām, kas sevī ietver prioritāšu maiņu un atbalstu eksporta veicināšanai par labu produktiem ar augstāku pievienoto vērtību un resursu efektīvu izmantošanu, tai skaitā atbalstot komersantus atslēgtehnoloģiju un inovatīvu zināšanu ietilpīgu pakalpojumu nozarēs, radošajās industrijās.

(2411) 2020.gadā Eiropā un pasaulē notiekošās izmaiņas un procesi saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību un izsludināto ārkārtas situāciju Latvijā, šobrīd atstāj negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Ņemot vērā to, ka nozaru starptautiskās izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas, konferences un citi uzņēmējdarbības un eksporta veicinošie pasākumi klātienē tiek atcelti vai pārcelti tiešsaistē, ir aktuāla nepieciešamība sniegt atbalstu Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem savas konkurētspējas nodrošināšanai digitālajā vidē (t.sk. dažādu digitālo risinājumu izstrāde (mājaslapas, aplikācijas, internetveikali u.c. digitālie rīki, virtuālo komunikāciju platformu. izstrāde), kā arī jaunu eksporta tirgu veiksmīgai apgūšanai caur dažādām tiešsaistes platformām. Šajā kontekstā būtiska loma ir vizualizācijas materiālu izstrādei un virtuālajiem stendiem, kas nodrošina komersantu pilnvērtīgu un lietderīgu dalību tiešsaistes un hibrīdpasākumos. Lai stiprinātu Latvijas uzņēmumu kompetenci kvalificēta pieprasījuma radīšanai starptautiskajos tirgos, veicinātu to ātrāku iekļūšanu tirdzniecības un eksporta datu bāzēs vai tiešsaistes platformās, kā arī nodrošinātu digitālo publikāciju un mārketinga materiālu kvalitatīvu izstrādi un profesionālu konsultāciju saņemšanu digitālo mārketinga mērķu sasniegšanai ir nepieciešams attīstīt un izstrādāt kvalitatīvus digitālos pakalpojumus. Tieši tiešsaistes tirdzniecība demonstrē izteiktu pieaugumu un plašas iespējas aizsniegt gala patērētājus eksporta tirgos. Ieilgstot COVID-19 ierobežojumiem kā papildus atbalsts ārvalstu eksporta tirgu apgūšanā komersantiem ir ārvalstu atbilstošās nozares eksperta piesaiste eksporta tirgos, kā arī tirgus pētījumu veikšana mērķa tirgos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(242) Lai celtu produktivitāti, ir nepieciešams veicināt komersantu sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī un apvienošanos klasteros, kas, cita starpā, sekmētu inovāciju attīstību. Viena no klasteru veidošanas priekšrocībām ir spēja MVK apvienoties un nodrošināt nepieciešamā apjoma pakalpojumu vai preču piegādi, ko komersanti nespētu izpildīt, darbojoties atsevišķi. Klasteru iniciatīvu ietvaros būtiski ir pilnveidot komersantiem pieejamo pakalpojumu loku, tai skaitā veicinot efektīvāku biznesa pārvaldības modeļu ieviešanu un konsultatīvo atbalstu, lai sagatavotu komersantu darbības paplašināšanai ārējos tirgos un veiksmīgai sadarbībai ar ārvalstu partneriem, tādējādi veicinot Latvijas MVK starptautisko konkurētspēju. Atbalsts klasteriem tiks sniegts, lai pilnveidotu to darbību atbilstoši Klasteru Izcilības Iniciatīvas (Cluster excellence initiative) ietvaros noteiktajiem klasteru kvalitātes un labas pārvaldības principiem. Klasteru iniciatīvu ietvaros atbalsts primāri tiks sniegts projektiem RIS3 jomās. Vienlaicīgi šāda veida atbalsts veicinās netehnoloģiskās, pieprasījuma un piedāvājuma inovācijas, komercdarbības modeļa inovācijas un ekoinovācijas, inovācijas pakalpojumu sektorā un dizainā, papildinot 1.prioritārajā virzienā "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" sniegto atbalstu. Šādu inovāciju attīstība līdztekus tehnoloģiskām inovācijām ir būtiska MVK un visas tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

(243) Klasteru iniciatīvas ietvaros tiks atbalstīta pasākumu koordinēšana, starptautiskās sadarbības veicināšana, atpazīstamības un mārketinga pasākumi, pakalpojumi klastera dalībniekiem (plānošanas un attīstības aktivitātes jaunām tehnoloģijām, produktiem un pakalpojumiem, marketings un aktivitātes, kas sekmē komerciālu sadarbību, resursu efektivitāti un produktivitātes uzlabojumus nozarē vai piegādes ķēdē u.c.), sadarbība ar izglītības un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā tirgus izpēte un nozares attīstības pētījumi, apmācības klasteru koordinatoriem.

(244) Kapacitātes palielināšana gan preču, gan pakalpojumu eksportā ir būtiska Latvijas konkurētspējas ārējos tirgos stiprināšanai. Tūrisms ir Latvijas vadošā pakalpojumu eksporta nozare, kas 2012.gadā valsts ekonomikā sniedza ieguldījumu 581,2 milj. EUR apmērā, veidojot 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta (saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu bilances datiem). 2014.gada 1.jūlijā tika apstiprinātas Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, kas paredz paaugstināt tūrisma piedāvājuma konkurētspēju, veicinot ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstību, samazinot sezonalitāti un pagarinot tūristu uzturēšanās ilgumu Latvijā. Lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un sniegtu vislielāko ieguvumu Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam identificē konkrētus mērķa tirgus un tirgus nišas, kur iespējams sasniegt vislielāko atdevi. Latvija ir definējusi vēl šaurākas nišas KP fondu ieguldījumiem – darījumu un pasākumu tūrisms (MICE41), kā arī labsajūtas tūrisms, kas ir noteikti kā prioritārie tūrisma sektori Latvijā. Atbalsts plānots tikai konkrēti definētām tirgus nišām. Atbalsta pasākumu īstenošana radīs labvēlīgāku vidi tūrisma sektora komersantiem, tā kā palielināsies maksātspējīgo tūristu skaits un tiks samazināta sezonalitātes ietekme tūristu plūsmā. Laikā, kad ceļotāji īpaši pārdomā nepieciešamību apmeklēt citas valstis, tieši starptautiska mēroga pasākuma apmeklēšana Latvijā var būt ceļotāja galvenā motivācija lēmuma pieņemšanai, lai ierastos Latvijā laikā, kad ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi tiks mazināti vai atcelti. Tāpēc tiek identificēta atsevišķa pasākumu grupa- starptautiski kultūras un sporta pasākumi Latvijā, kur ir potenciāls attīstīt Latvijas tūrisma starptautisko konkurētspēju. Atbalsts tiek sniegts starptautisku kultūras, sporta un starptautisku izstāžu pasākumu organizēšanai Latvijā. Atbalsta pasākumi veicinās informētību par MICE un labsajūtas tūrismu un, pieaugot investīciju atdevei, komersanti būs ieinteresēti veidot klasterus, lai piedāvātu kvalitatīvākus un diversificētākus pakalpojumus. Tāpat, specializējoties uz noteiktiem segmentiem, tūrisma nozares komersanti var specializēties un sasniegt augstāku kvalitāti piedāvātajos pakalpojumos. Lai nodrošinātu tūrisma nozares komersantu ātrāku atveseļošanos un to darbības uzsākšanu pēc COVID-19 izraisītās krīzes, veicinātu komersantu pielāgošanos jauniem apstākļiem un ļautu tiem veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū, atbalsts paredzēts gan vietējā, gan starptautiskā tūrisma veicināšanai. Atbalstot aktivitātes vietējam tirgum, komersantiem būs iespēja izstrādāt jaunus produktus un celt pakalpojumu kvalitāti, lai šos produktus varētu efektīvi piedāvāt starptautiskajai auditorijai, jo tie būs sasnieguši atbilstošu kvalitātes līmeni un kopumā veicinās starptautisko konkurētspēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(245) SAM turpinās KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" un 2.3.2.3.aktivitātes "Klasteru programma" ietvaros sniegto atbalstu. Klasteru programmu ieviesīs saskaņā Klasteru Izcilības Iniciatīvas labas pārvaldības principiem42.

(246) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un 2.prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" atbilstoši RIS3 noteiktajam un sasaistē ar LAP 2020 apakšpasākumu 19.3. "Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība". SAM īstenošana papildinās arī 8.prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros plānotos mūžizglītības pasākumus.

(247) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts klasteru attīstībai, kas ietver pasākumu koordinēšanu, starptautiskās sadarbības veicināšanu, atpazīstamības un mārketinga pasākumus, pakalpojumus klastera dalībniekiem, sadarbību ar izglītības un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā attiecībā uz tirgus izpēti un nozares attīstības pētījumiem, apmācībām u.c., kas stiprinās eksportspēju, uzlabos pakalpojumu kvalitāti un nišu pakalpojumu attīstību. Lai stiprinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju – MICE un labsajūtas tūrisma industrijas jomās, kā arī, lai veicinātu ārējo tirgu apgūšanu, tiks nodrošinātas konsultācijas un atbalsts komersantiem ārējo tirgu apgūšanai un ārvalstu investīciju piesaistei, atbalsts dalībai izstādēs (gan individuāli, gan nacionālos stendos, t.sk. arī tiešsaistes formātā ar virtuālo stendu Latvijā), konferencēs, dalībai tirdzniecības misijās un kontaktbiržās (atbalsts grantu veidā), atbalsts produkta vai komersantu akreditācijai, sertifikācijai, reģistrācijai, cita starpā, radošajās industrijās u.c.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(248) Indikatīvā mērķa grupa: MVK, saimnieciskās darbības veicēji.

(249) Projektu atlase: Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase"

Tabula Nr. 2.3.5. (5)

ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.3.2.1.ak

(CO01)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstuKomersantiERAF2395Projektu datiReizi gadā
i.3.2.1.bk

(CO02)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti)KomersantiERAF1770Projektu datiReizi gadā
i.3.2.1.ck

(CO04)

To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstuKomersantiERAF1 360Projektu datiReizi gadā
i.3.2.1.dk

(CO07)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir grantiEURERAF20 248 356Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(250) 3.3.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai.

(251) 3.3.1.SAM: palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām.

(252) SAM ietvaros tiks uzlabota uzņēmējdarbību veicinoša publiskā infrastruktūra un jaunradītas darba vietas, uzņēmējiem nodrošinot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai attiecīgajās teritorijās.

(253) Atbalsts komersantiem, kas darbojas apstrādes rūpniecības jomā, paredzēts 3.1.1.SAM ietvaros, tomēr analīze liecina, ka Latvijā ar tiešu atbalstu komersantiem vien nepietiek, ieguldījumu veicināšanai apstrādes rūpniecībā un inovatīvo komersantu attīstībā nepieciešams integrēts atbalsts, tai skaitā papildinošas neliela izmēra, specifiskas uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras un nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveide, cita starpā, investējot inženiertehniskajās komunikācijās (elektrība, gāzes, ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde). Teritorijās, kur nav atbilstošas publiskās infrastruktūras, nav iespējama arī uzņēmējdarbības attīstība. 3.3.1.SAM sniedz papildinošu atbalstu komersantiem, investējot publiskajā infrastruktūrā atbilstoši pašvaldību integrētajās attīstības programmās noteiktajam, kur ir privātā sektora pieprasījums un kas paredz privātā sektora investīcijas, kas ir tieši vērstas uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un liecina par privāto investoru gatavību veikt ieguldījumus (t.sk., nodrošinās komersantu izveidi vai darbības paplašināšanu, produktivitātes un eksporta apjoma pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, vairākkārtēju atdevi veiktajām investīcijām). Kopumā atbalsts 3.1.1SAM un 3.3.1.SAM ietvaros ir tieši saistīts ar MVK konkurētspējas uzlabošanu un komersantu investīcijām P&A&I un ir vērsts uz apstrādes rūpniecības īpatsvara palielināšanu Latvijas IKP.

Tabula Nr. 2.3.6. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.3.3.1.aNefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem43 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, eiro)EUR1 700 033 000

(2012)

2 125 683 000 –

2 438 753 000

CSPReizi gadā
r.3.3.1.bStrādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir visa Latvija, izņemot Rīgu.Strādājošo skaits429 900 (2011)446 300 – 475 100CSPReizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(254) Reģionālās attīstības pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam ir uzsvērts, ka dati par saņemtajām nefinanšu investīcijām liecina, ka teritorijas ārpus Rīgas un tai apkārtējās teritorijas piesaista būtiski mazāk nefinanšu investīciju (2011.gadā Rīgas plānošanas reģionā nefinanšu investīciju apjoms bija 2 227 EUR uz vienu iedzīvotāju, bet Latgales plānošanas reģionā – vairāk kā divas reizes mazāks – 1 074 EUR). Vienlaikus LIAA apkopotie dati liecina, ka ļoti neliela daļa investoru no tiem, kuri sākotnēji ir izrādījuši interesi par iespējām investēt Latvijā, to ir izdarījusi (piemēram, 2011.gadā interesi veikt investīcijas Latvijā izrādījuši 348 ārvalstu investori, taču pozitīvu lēmumu no tiem pieņēmuši tikai 17 (0,5%)). Tāpat periodā no 2011. līdz 2013.gadam 65–70% piesaistīto ārvalstu investoru izvēlējušies savu uzņēmumu izvietot kādā no nacionālas nozīmes attīstības centriem (vienlaikus to vidū 2011. un 2012.gadā izteikti dominē Rīga). Viens no iemesliem, kādēļ vairāki investīciju projekti nav īstenoti Latvijā, bet gan citās valstīs, ir rūpnieciskā zonējuma zemesgabalu trūkums ar atbilstošu infrastruktūru. Tādējādi jāsecina, ka pašvaldībām trūkst investoru vajadzībām atbilstošu piedāvājumu, ņemot vērā to ierobežotos resursus tādus nodrošināt.

(255) Industriālo pieslēgumu izveides, jaudu palielināšanas, kā arī atbilstošo teritoriju un telpu pielāgošanas izmaksas ir augstas, kas kavē jaunu ražošanas komersantu izveidi, esošo darbības produktivitātes pieaugumu un paplašināšanos. Investīciju veicināšanai apstrādes rūpniecības komersantiem tiks sniegts integrēts atbalsts specifiskas infrastruktūras un nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveidei. Īstenojot minētos pasākumus, tiks veicināta komersantu darbības paplašināšanās un produktivitātes pieaugums, radīta iespēja piesaistīt investīcijas, tai skaitā ĀTI, kā arī jaunas zināšanas, reģioni uzņēmējdarbības jomā attīstīsies līdzsvarotāk, tiks dots stimuls kopējai uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī veicināta nodarbinātība un labklājības līmeņa paaugstināšanās reģionos.

(256) Pasākumi komercdarbības uzsākšanas atbalstam ir jāskata kopā ar pasākumiem komercdarbības veicināšanai, reģionālajai attīstībai un apstrādes rūpniecības attīstībai. Atbalstot jaunu komersantu veidošanos un sniedzot tiem nepieciešamos konsultatīvos pakalpojumus komercdarbības uzsākšanas fāzē, tiek veicināta jaunu darbavietu radīšana un saglabāšana daudzu komersantu attīstībai kritiskajos darbības pirmajos gados. Reģionu sekmīgai attīstībai un to konkurētspējas priekšrocību izmantošanai ir būtiski atbalstīt komercdarbības uzsācējus dažādās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā apstrādes rūpniecībā, radošajās industrijās un citās nozarēs, veidojot sabalansētu tautsaimniecības struktūru.

(257) 2012.gadā veiktā pašvaldību nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru aptauja par pašreizējo situāciju un nepieciešamo atbalstu industriālo zonu attīstībai liecina, ka esošās un/vai perspektīvās industriālās zonas ir visās pašvaldībās un katrā no tām ir brīvas platības, kas varētu tikt izmantotas jaunu industriālo zonu izveidei/esošo paplašināšanai.

(258) Ņemot vērā stratēģisko vajadzību analīzi, kas ietverta NIP un NRP noteikto, kā arī pašvaldību veiktās uzņēmēju aptaujas rezultātus, lai atbalstītu uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstību, radītu jaunas darbavietas un palielinātu eksporta izlaides apjomu, ir nepieciešama pašvaldību aktīvāka līdzdalība, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru, īpaši izstrādājot atbalsta pasākumus arī ceļu un komunikāciju sakārtošanai (kā daļa no publiskās infrastruktūras).

(259) Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2013.–2019.gadam definē, ka policentriskai attīstībai jānodrošina ilgtspējīga uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība. VARAM apkopotā informācija liecina, ka industriālo zonu attīstībai, t.sk. piesaistot ārvalstu, kā arī vietējos investorus, ir nozīmīga ietekme uz darbavietu radīšanu pašvaldībā – viens projekts var radīt pat 1–5% no darbavietām pašvaldībā. Pašreizējās tendences investīciju piesaistē reģionos ļauj secināt, ka nozīmīga problēma ir nepilnīga pašvaldību infrastruktūra uzņēmēju piesaistei, kā arī nepietiekama pašvaldību kapacitāte darbā ar uzņēmējiem. Līdz ar to tiks veicināta starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru kā reģionu attīstības virzītājspēku ekonomiskā izaugsme, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, darbavietu un pakalpojumu pieejamībai un sasniedzamībai plašākas teritorijas iedzīvotājiem, tādējādi sekmējot starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmei nepieciešamās kritiskās masas veidošanu un nostiprināšanu.

(260) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.6.prioritātes "Policentriskā attīstība" ietvaros tika atbalstīti projekti, kas paredzēja ieguldījumus, kas atbilda pašvaldību attīstības programmās noteiktajam, bet kas ne vienmēr pietiekami tika izvērtēti no funkcionālo teritoriju un privāto investīciju piesaistes aspekta. Līdz ar to KP fondu 20014.–2020.gada plānošanas periodā prioritāri plānots atbalstīt tos projektus:

1) kas noteikti kā pašvaldību prioritātes un būs iekļauti pašvaldību integrētajās attīstības programmās, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām,

2) kuru ietvaros plānotās investīcijas papildinās citu pašvaldības integrēto attīstību veicinošo projektu ietvaros veiktos ieguldījumus,

3) kas paredz privātā sektora investīcijas, kas ir tieši vērstas uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un liecina par privāto investoru gatavību veikt ieguldījumus (t.sk., nodrošinās komersantu izveidi vai darbības paplašināšanu, produktivitātes un eksporta apjoma pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, vairākkārtēju atdevi veiktajām investīcijām).

Lai apliecinātu gatavību īstenot, cita starpā, augstākminētos uzstādījumus, nepieciešams komersanta noslēgts nodomu protokols ar vietējo pašvaldību, uzņemoties konkrētas saistības (darba vietu radīšana, apgrozījuma palielināšana, eksportspējas paaugstināšana, darbības rādītāju uzlabošana, investīciju piesaiste utml.).

(261) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas", 2.prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi", 5.prioritāro virzienu "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" un 8.prioritāro virzienu "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" atbilstoši RIS3 noteiktajam. Ieguldījumu prioritāte ir savstarpēji papildinoša 3.1.1.SAM ietvaros plānotajām investīcijām industriālo telpu un teritoriju attīstībai, kas vērsts uz MVK attīstības sekmēšanu, īpaši apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumu ekonomikā, savukārt kā papildinošas darbības SAM pasākumiem būs arī Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2020.gada periodā finansētā projekta ietvaros īstenoto pasākumu kopums, kas vērsts uz vietējo komersantu un ārvalstu investoru piesaistes sekmēšanu pašvaldībās, ELFLA darbības programmu ietvaros paredzētais atbalsts vietējo ceļu tīklam un LAP 2020 apakšpasākumu ietvaros paredzētās darbības atbilstoši SVVA stratēģijai, kā arī piekrastes teritorijās ar Rīcības programmas īpašo mērķi "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju zivsaimniecības jomās".

(262) Indikatīvās atbalstāmās darbības: investīcijas maza mēroga uzņēmējdarbības atbalsta publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai - nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveidei, nodrošinot papildinātību ar 3.1.1.SAM, kas vērsts uz MVK attīstības sekmēšanu, īpaši apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumu ekonomikā, tādējādi veicinot arī reģionu attīstību, komersantu attīstību kapacitātes paaugstināšanu, investīciju piesaisti un jaunu darbavietu radīšanu.

(263) Indikatīvās mērķteritorijas: investīcijas reģionos (ārpus Rīgas), t.sk., novada teritorijās ārpus attīstības centriem. 10 911 633 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam.

(264) Indikatīvā mērķa grupa: MVK.

(265) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam, kuras skar īpaši demogrāfiskie, sociālie un nabadzības riski, projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai. Atbalsts tiks sniegts tiem projektiem, kas noteikti kā pašvaldību prioritātes un būs iekļauti pašvaldību integrētajās attīstības programmās, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām, kuru ietvaros plānotās investīcijas papildinās citu pašvaldības integrēto attīstību veicinošo projektu ietvaros veiktos ieguldījumus, kas paredz privātā sektora investīcijas, kas ir tieši vērstas uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un liecina par privāto investoru gatavību veikt ieguldījumus (t.sk., nodrošinās komersantu izveidi vai darbības paplašināšanu, produktivitātes un eksporta apjoma pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, vairākkārtēju atdevi veiktajām investīcijām).

(266) Projektu atlasē un atbalsta pasākumu koordinēšanā ar citām investīcijām tiks iesaistīti pašvaldību un plānošanas reģionu pārstāvji. Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām (īpaši komersantu ieguldījumu) un attīstības instrumentiem.

(267) Projektu atlasē un īstenošanā tiks nodrošināta atbilstība valsts atbalsta regulējumam.

Tabula Nr. 2.3.7. (5)

ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.3.3.1.ak (CO01)To komersantu skaits, kuri saņēmuši atbalstuKomersantiERAF185Projektu datiReizi gadā
i.3.3.1.bk (CO08)Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumosPilnslodzes ekvivalentsERAF968Projektu datiReizi gadā

(268) 3.4.ieguldījumu prioritāte: investīcijas institucionālajās spējās un efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību.

(269) 3.4.1.SAM: paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai.

(270) Ar KP fondu palīdzību plānots celt tiesu un tiesībsargājošo iestāžu personāla kompetences un prasmju līmeni, tādējādi arī nodrošinot kvalitatīvu un savlaicīgu lietu izmeklēšanu un iztiesāšanu gan civillietās, gan krimināllietās. Ātra un efektīva tiesvedības procesa gadījumā tiek samazināts civillietās tiesvedības procesos "iesaldēto" (līdzekļi, par kuriem norit tiesvedība, piemēram, lai atgūtu parādu vai nodarītos zaudējumus) finanšu līdzekļu apjoms, kas pretējā gadījumā nav pieejams komersantiem.44 Līdz 29.05.2013. kopējā prasības summa neizskatītajās civillietās ("iesaldētie līdzekļi") pirmās instances tiesās ir 304,3 milj. EUR, ko nevar ieguldīt komercdarbības attīstībā un izaugsmē. Šobrīd saskaņā ar likumu45 tiesnešu un tiesas darbinieku mācību saturs tiek veidots autonomi no prokuroru un izmeklētāju un citu tiesu sistēmai piederīgo personu mācību satura, nepastāv vienota apmācību stratēģija. Trūkst vienotas likumu principu izpratnes un piemērošanas starp tiesu varu, tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu sistēmai piederīgajām personām. Tāpat tiesu un tiesībsargājošo iestāžu un citu juridisko profesiju personu profesionālās zināšanas daudzos jautājumos ir nepietiekams, kas neveicina lietu ātru un kvalitatīvu izskatīšanu un personu uzticēšanos tiesām. Lai īstenotu ES Padomes 2013.gada un 2014.gada rekomendāciju izpildi un kopumā veicinātu komercdarbības vides uzlabošanu Latvijā, tiek plānots veidot vienotu apmācību tīklu tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku profesionālas kompetences pilnveidei, ieviešot vienotas metodes un stratēģijas apmācību programmu īstenošanai.

(271) Būtiska nozīme strīdu risināšanas sistēmā ir alternatīvajiem domstarpību risināšanas (ADR) veidiem, jo īpaši mediācijai un šķīrējtiesām. Strīdu alternatīvo risināšanas metožu izmantošana veicina sabiedrības locekļu spēju pašiem uzņemties atbildību par savu domstarpību risināšanu tiesiskā veidā, turklāt tās būtiski atslogo tiesu sistēmu, veicinot to, ka līdz tiesai nonāk tikai tie strīdi, kuru risināšanai ir nepieciešama valsts varas (tiesu varas) iesaistīšana. Līdz ar to tiek nodrošināta strīdu risināšanas vides sabalansētība, proti – salīdzinoši maznozīmīgus strīdus un strīdus, kur puses pašas ir var panākt risinājumu, ir iespējams ātri un efektīvi atrisināt ar ADR metodēm. Savukārt komplicētākas lietas paliek tiesas kompetencē.

(272) Rezultātā tiks uzlabota to personu profesionālā kompetence, kuras nodarbojas ar parādu un zaudējumu piedziņas strīdu izskatīšanu un piedziņu, kas t.sk. ļaus samazināt civillietu skaita proporciju pirmās instances tiesās par parāda un zaudējumu piedziņu, kas izskatītas ilgāk par vienu gadu.

Tabula Nr. 2.3.8. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI46

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība (2013.gadā)

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.3.4.1.aTiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanaiMazāk attīstītie reģioniPersonu skaitsN/A614Skaits2 427Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(273) 3.4.2.SAM: valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(274) Globālās finanšu krīzes ietekmē īstenotie iestāžu funkciju, struktūru un darbības pārskatīšanas pasākumi valsts pārvaldē ir negatīvi ietekmējuši gan darbinieku motivācijas un atlīdzības politiku, gan arī mazinājuši iespējas iesaistīties profesionālās pilnveides pasākumos. Tas veicinājis gan nodarbināto skaita kopējo samazinājumu par 27,2%, gan arī augstu personāla mainību valsts centrālajā pārvaldē 29,7% apmērā, kas nozīmē gan to, ka valsts pārvaldē strauji zūd institucionālā atmiņa un līdz ar to tiek apdraudēta tās veiktspēja, gan nepieciešamību investēt nodarbināto apmācībā. Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, ir vērojamas tendences, ka darbu valsts pārvaldē pamet tieši profesionālākie darbinieki, kuri tiek piesaistīti darbā privātajā sektorā vai dodas strādāt ārpus valsts robežām. Tam pamatā ir atšķirības atlīdzības līmenī, motivācijā, izpratnē par veicamo uzdevumu mērķiem, kā arī izaugsmes un profesionālās pilnveides iespējās. Lai mazinātu negatīvās tendences, tiek veicināta pāreja no darbību procesa uzraudzības uz rezultāta sasniegšanu valsts pārvaldes darbā, ko plānots sekmēt ar mērķtiecīgu un sistematizētu apmācību programmas īstenošanu. Izstrādājot labāku tiesisko regulējumu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai,būtiska ir sociālo un sadarbības partneru līdzdalība un attīstīts sociālais dialogs kā konsultāciju un diskusiju instruments. Latvijā ir vāji attīstīts nozaru divpusējais sociālais dialogs, lai gan tam ir liels potenciāls uzlabot nozaru darba un uzņēmējdarbības vidi valstī kopumā. Nozares, kuras sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, bet kuru ietvaros ir nepietiekami attīstīts divpusējais sociālais dialogs, ir, piemēram, kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, būvniecība, transports un loģistika, telekomunikācijas un sakari. Divpusējo sociālo dialogu nozaru līmenī plānots stiprināt, veicinot nozaru ģenerālvienošanos slēgšanu starp nozaru asociācijām un arodbiedrībām, tas uzskatāms par uzņēmējdarbības vidi regulējošo instrumentu, lai apkarotu nelegālo nodarbinātību un ēnu ekonomiku, turklāt tādējādi tiktu sniegts ieguldījums Eiropas sociālo partneru darba programmas mērķu sasniegšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(275) Šobrīd kontrolējošām institūcijām ir nepietiekama administratīvā kapacitāte, tādēļ tām ir ierobežotas iespējas pietiekami kvalitatīvi noteikt korupcijas riskam pakļautās jomas un identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes. Citu valstu prakse un metodes operatīvās un stratēģiskās analīzes veikšanā netiek pilnvērtīgi izmantotas. Lai paaugstinātu izmeklējamo lietu kvalitāti, tiks uzlabotas stratēģiskās un operatīvās analīzes metodes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, ko plānots sekmēt ar kontrolējošo institūciju profesionālās pilnveides pasākumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(275)1No sabiedrības puses šobrīd ir skaidrs pieprasījums pēc valsts pārvaldes efektivitātes aspektu analīzes, novēršot iekšējo procesu pārklāšanos un tādējādi veicinot ekonomisku un produktīvu valsts pārvaldes funkcionēšanu un pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā ar mazāku resursu patēriņu tiktu sasniegts augstāks valsts pārvaldes institūciju darba ražīgums. To paredzēts panākt izstrādājot valsts un publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveides ietvaru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(276) Rezultātā tiks uzlabota valsts pārvaldes kapacitāte un tās sniegto publisko pakalpojumu efektivitāte, attīstīts sociālais dialogs un veicināta komercdarbības vides sakārtošana, ēnu ekonomikas un korupcijas mazināšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.3.9. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsReģiona kategorija vai JNI47MērvienībaKopējais iznākuma rādītājsSākotnējā vērtība (2013.gadā)Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienībaPlānotā vērtība (2023. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.3.4.2.aProfesionālo kompetenci paaugstinājušo personu skaits labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomāsMazāk attīstītie reģioniPersonu skaitsN/A823Skaits4 733Projektu datiReizi gadā
r.3.4.2.bNozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaitsMazāk attīstītie reģioniĢenerāl-vienošanās skaitsN/A1Skaits5Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(277) Tiesu un tiesībsargājošo institūciju nodarbināto, t.sk. prokuroru un izmeklētāju un citu tiesu sistēmai piederīgo personu, kuri nodarbojas ar parādu un zaudējumu piedziņas strīdu izskatīšanu un piedziņu, profesionālās kompetences paaugstināšana arī palīdzēs samazināt civillietu skaita proporciju pirmās instances tiesās par parāda un zaudējumu piedziņu, kas izskatītas ilgāk par vienu gadu.

(278) Zināšanu un profesionālās pilnveides pasākumi valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem, kā arī iekšējo procesu pārskatīšana veicinās valsts pārvaldes pieejamību, nodrošinot kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, veicot atbilstīgo darbību skaita samazināšanu un šo darbību skaidru mērķorientāciju uz reformu veikšanu publiskajā pārvaldē, panākot reālu efektivitātes pieaugumu attiecībā uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un novēršot veikto iniciatīvu sadrumstalotību (it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu u. tml. jomām, kā arī IKT izmantošanu) un sniedzot ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā. Paralēli tiks stimulēta tiesiskā pārvaldība, kas ietver koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un vadības profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, samazinot administratīvo procedūru radīto slogu, tādējādi stiprinot uz rezultātu un klientu orientētu valsts pārvaldes iestāžu darbību un nodrošinot komersantu vajadzībām atbilstošas vides veidošanu komercdarbības veikšanai. Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.–2020.gadā ar ESF palīdzību piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.–2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. Sociālo dialogu turpmāk paredzēts stiprināt nozaru līmenī divpusējā dialoga ietvaros, veicinot ģenerālvienošanos slēgšanu nozaru asociāciju un arodbiedrību starpā, kas apliecinātu abām pusēm pieņemamu sadarbības nosacījumu apstiprināšanu, tādējādi nodrošinot turpmāko izaugsmi un attīstību gan nozaru, gan nacionālā līmenī. Nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai kā atbalsta elements tiks izmantots arī sociālo partneru reģionālo struktūrvienību darbs, integrējot reģionālā līmeņa problēmjautājumus un rasto risinājumu rezultātus nozaru un nacionālā līmenī. Lai to veiksmīgi īstenotu, plānots attīstīt sociālo un sadarbības partneru profesionālo izaugsmi, nodrošinot atbalstu ekspertīžu sniegšanai nozaru labāka regulējuma izstrādei, kā arī veicināt sociālā dialoga atpazīstamību un atbalstu sabiedrībā, skaidrojot tā būtību un sniegtās priekšrocības darba ņēmēju un darba devēju interešu un tiesību aizstāvībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(279) 3.4.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts plaša satura starpdisciplināru un specifisku kvalifikācijas pilnveides programmu un apmācību īstenošanai, apmācību materiālu sagatavošanai tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem (tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, izmeklētājiem un tiesu ekspertiem), kā arī mācību materiālu sistēmas izveidei, pilnveidošanai un nepieciešamās datu bāzes izstrādei; tiesneša un prokurora amata kandidātu apmācība un Tiesu informatīvās sistēmas pilnveidošana; tiesu sistēmas izvērtējums, lai nodrošinātu uz pierādījumiem, secinājumiem un praksi balstītu politikas attīstības virzienu definēšanu un tālāku ieviešanu, kā arī ar tiesu praksi, organizatorisko vadību u. c. jautājumiem saistīti pētījumi. Kvalifikācijas pilnveide tiek plānota arī parādu, zaudējumu piedziņas, maksātnespējas, alternatīvo strīdu lietu izskatīšanā un likumdošanas izstrādē iesaistītajam personālam. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(280) 3.4.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgie darbinieki, tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, politikas veidotāji un politikas ieviesēji. Plānojot un īstenojot starpdisciplinārās apmācības, attiecīgos apmācību semināros atbilstoši apmācību saturam tiks piesaistīti brīvo juridisko profesiju pārstāvji (zvērināti advokāti, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji), šķīrējtiesneši, mediatori, maksātnespējas administratori un citu juridisko jomu profesionāļi, kā arī sociālie partneri un sadarbības partneri, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(281) 3.4.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Tiesu administrācija.

(282) 3.4.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase" .

(283) 3.4.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, mācību moduļu un materiālu izstrādei un apmācību, semināru un pieredzes apmaiņas īstenošanai valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem; sociālo un sadarbības partneru ekspertu piesaiste, konferenču, semināru, apmācību un citu pasākumu organizēšana nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei, politikas ietekmes uzņēmēju un iedzīvotāju aptaujas un izvērtējumi, valsts pārvaldes institūciju procesu analīze un pārveide, metodiku, rokasgrāmatu, izstrāde, sociālo partneru iekšējās darbības sistēmas pilnveidošana; atbalsts par ēnu ekonomikas apkarošanu atbildīgo un ar korupcijas riska novēršanu saistīto iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai: apmācības (tai skaitā par stratēģiskās un operatīvās analīzes metodēm), semināri un pieredzes apmaiņas programmas par korupcijas apkarošanu, novēršanu un iespējām mazināt ēnu ekonomiku. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(284) 3.4.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: valsts pārvaldes institūcijas un darbinieki, kas izstrādā normatīvos aktus, kam ir ietekme uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, komercdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, IKT izmantošanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu, koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu un citām jomām, kas saistītas ar MVK atbalstu, kā arī institūcijas, kas nodrošina darba devēju un darba ņēmēju organizāciju interešu pārstāvniecību nozaru sociālā dialoga stiprināšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(285) 3.4.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VK, Valsts administrācijas skola, VARAM, LBAS, LDDK, sadarbības partneri, kas gatavi sniegt kvalitatīvu ieguldījumu nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai, kā arī neatkarīga koleģiāla augstākās revīzijas iestāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(286) 3.4.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.3.10. (5)

ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.3.4.1.aTiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits , kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanaiPersonu skaitsESF 12 133Projektu datiReizi gadā
i.3.4.2.aApmācīto personu skaits labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomāsPersonu skaitsESF 29 795Projekta datiReizi gadā
i.3.4.2.bOrganizēto pasākumu skaits nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei sociālajā dialogāPasākumu skaitsESF25Projektu datiReizi gadā
i.3.4.2.cInstitūciju skaits, kurā īstenota pakalpojumu sniegšanas organizēšanas pārveideInstitūciju skaitsESF5Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.3.11. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018.gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes

vīrieši

kopā

Finanšu rādītājs(F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF)

EURERAF Mazāk attīstītie reģioni79 669 032

414 712 117Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma 
Finanšu rādītājs(F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF)

EURESF Mazāk attīstītie reģioni

7 012 838

20 941 009Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma 
Iznākuma rādītājsi.3.1.1.ak

i.3.1.2.ak

Atbalstīto komersantu skaits

(CO01)

KopējaisKomersantiERAFMazāk attīstītie reģioni120

1 892Projektu datiRādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubatoros). Rādītājs atbilst 60,59% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Iznākuma rādītājs

i.3.4.1.a

Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai

Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse komercdarbību regulējošos jautājumosPersonu skaitsESF

Mazāk attīstītie reģioni 

456

  12 133Projektu datiRādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku(tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 51,86 % no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.3.12. (712)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi
KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
511 803 3481216 505 2967293 488 5547293 488 554N/AN/A3352 505 296
75 901 674332 200 000110 911 633110 911 633    
215 901 674459 000 000337 193 476548 105 109    
3417 705 023544 800 000210 911 633      
636 200 001          
6658 766 698          
67160 900 000          
7265 652 225          
7519 674 653          

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.3.13. (712)

Intervences kategorijas

ESF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi
KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
11917 799 857117 799 857717 799 857717 799 857817 799 8571117 799 857

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

2.4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

(287) Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ir noteikta ES padomes 2013.gada rekomendācijā – attiecībā uz dzīvojamām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem, kā arī 2014.gada rekomendācijā – turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sistēmu energoefektivitāti.

(288) Prioritārā virziena ietvaros īstenojamie pasākumi ir saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai noteikto, kur energoefektivitātes paaugstināšana noteikta kā nacionāla prioritāte.

(289) Prioritārā virziena ietvaros definētie SAM paredz kompleksus pasākumus energoefektivitātes veicināšanai, AER izmantošanai un SEG emisiju apjoma mazināšanai. Tāpēc paredzēts īstenot gan ERAF, gan KF ieguldījumu prioritātes: KF un ERAF mērķi ir savstarpēji papildinoši, tādējādi šāda pieeja nodrošinās koncentrētu un mērķtiecīgu plānoto investīciju ieguldījumu prioritārā virziena ietvaros un kopējā resursu efektivitātes uzlabošanā.

(290) Investīcijām aptverot dažādus ēku sektorus, centralizēto siltumapgādi, kā arī transporta nozari, un īstenojot gan ERAF, gan KF ieguldījuma prioritātes, tiks sniegts ieguldījums Latvijas nacionālā mērķa Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā sasniegšanā. Ņemot vērā, ka ēku energoapgādē lielu siltuma īpatsvaru nodrošina tieši centralizētas siltumapgādes sistēmas, kas izmanto fosilos kurināmā resursus, siltumenerģijas patēriņa samazinājums ēkās ļaus palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā, kā arī samazināt valsts kopējo SEG emisiju apjomu. Tāpat būtiski ir sekmēt vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, rekonstruējot jau esošās sistēmas un būvējot jaunas, kā arī veicināt industriālo ēku energoefektivitāti un veicinot ekonomiski pamatotu vietējo AER izmantošanu industriālās ēkās – šo mērķu sasniegšanu veicinās KF finansējums. Savukārt publisko un dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai līdztekus valsts un privātām investīcijām paredzēts ERAF finansējums.

(291) Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas Nr.2012/27/ES "Par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK" (ES Oficiālais Vēstnesis, 2012.gada 14.novembris, L 315) 3.pantu ir paziņojusi valsts indikatīvo energoefektivitātes mērķi – sasniegt kopējo primārās enerģijas ietaupījumu 2020.gadā 0,670 Mtoe. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, Latvija plāno īstenot pasākumus visos enerģijas piedāvājuma posmos – enerģijas ražošanā, piegādē un patēriņā. DP ietver pasākumus, kas vērsti uz enerģijas gala patērētājiem ar vislielāko energoefektivitātes potenciālu (tas ir ēkām) un nodrošina uzlabojumus siltuma ražošanā un centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātē. Turklāt saskaņā ar Latvijas valdības apstiprināto koncepciju ("Koncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktos", MK 2013.gada 2.decembra rīkojums Nr.587) minētie pasākumi dzīvojamās, publiskās un ražošanas ēkās plānoti kā alternatīvie pasākumi, kurus paredzēts ieviest kombinējot ar valsts energoefektivitātes pienākumu shēmu, un šis risinājums notificēts EK Latvijas ziņojumā par Direktīvas 2012/27/ES 7.panta prasību ieviešanu.

(292) 4.1.ieguldījumu prioritāte: veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos.

(293) 4.1.1.SAM: veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē.

(294) Īstenojot SAM, tiks uzlabota energoefektivitāte apstrādes rūpniecībā, nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī atbalstīta pāreja uz AER. Investīcijas energoefektivitātē sniegs būtisku ieguldījumu, samazinot enerģijas patēriņu, iekšzemes kopprodukta radīšanai.

(295) SAM īstenošana ļaus uzlabot apstrādes rūpniecības konkurētspēju – rūpniecība un būvniecība ir trešais lielākais enerģijas galapatērētājs Latvijā. Neraugoties uz to, ka enerģijas gala patēriņš rūpniecībā un būvniecībā kopš neatkarības atgūšanas ir samazinājies, energoresursu turpmāka sadārdzināšanās ietekmē vairākas ekonomikā būtiskas nozares. Koksnes, metālu un pārtikas rūpniecība kopā veido lielāko daļu kopējā apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņa. Izejvielu izmaksas vienādi ietekmē gan Latvijas ražotājus, gan reģiona konkurentus, savukārt enerģijas izmaksas ir tās, kas var ietekmēt ražotāja reģionālo konkurētspēju. Tāpat ir būtiski ņemt vērā, ka energoefektivitāte būtiski atšķiras starp vienas nozares komersantiem. Līdz ar to atbalsta nepieciešamība ir vērtējama komersantu līmenī.

(296) SAM īstenošanai paredzētais KF līdzfinansējums veicinās saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju, kā arī sekmēs vides un ekonomisko ilgtspēju un resursu efektivitāti, ņemot vērā, ka enerģijas izmaksas ir tās, kuras atšķiras atkarībā no valsts, tai skaitā ņemot vērā izmantoto enerģijas resursu veidu. Tāpat saistībā ar apstrādes rūpniecības apjomu pieaugumu līdz 3,9 mljrd. EUR – augs kopējais pieprasījums pēc energoresursiem, attiecīgi tiks radīta būtiska ietekme uz visu enerģētikas politiku Latvijā. Līdz ar to arvien vairāk pieaugs nepieciešamība pēc risinājumiem energoefektivitātes jomā.

(297) Mērķtiecīgas investīcijas energoefektivitātei un vietējo, lētāko AER resursu izmantošana pašpatēriņam rūpniecības nozarē samazinās izdevumus par energoresursiem, veicinot gan nozares ilgtspēju un konkurētspēju, gan draudzīgumu videi.

Tabula Nr. 2.4.1. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtība

(2012.gadā)

Plānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.4.1.1.aEnerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā

(2010. gada salīdzināmajās cenās)

kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR329,9263,9EM (CSP datubāze)

Reizi gadā

r.4.1.1.bAtjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā%3851EM (CSP datubāze)

Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un atbalstāmās darbības

(298) NIP enerģijas izmaksu sadārdzinājums ir noteikts kā kritisks šķērslis Latvijas konkurētspējai vidējā termiņā, jo identificējams risks cenas priekšrocības uzturēšanai pie nosacījuma, ka paredzams dažādu resursu izmaksu sadārdzinājums. Pie nosacījuma, ka izejvielu bāze saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas šajā reģionā, ir viena un tā pati, līdz ar to izmaksu kāpums būs līdzvērtīgs visiem saimnieciskās darbības veicējiem, būtiski būs izvērtēt enerģijas resursu izmaksu kāpuma ietekmi uz cenas priekšrocības saglabāšanu.

(299) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā nav īstenoti pasākumi energoefektivitātes veicināšanai komersantiem, bet finansējums šādu darbību īstenošanai bija pieejams KPFI programmu ietvaros. Lai efektīvāk izmantotu publisko finansējumu un risinātu finanšu pieejamības tirgus nepilnības, saimnieciskās darbības veicējiem atbalsts iekārtu un ražošanas tehnoloģiju nomaiņai turpmāk primāri sniedzams, izmantojot finanšu instrumentus un pamatojoties uz dzīvotspējīgiem biznesa plāniem, savukārt energoefektivitātes pasākumu īstenošana apstrādes rūpniecības ēkās ir jākoncentrē pārsvarā uz ražotņu energoefektivitātes palielināšanu un efektīvu AER elektrības un siltumenerģijas ražošanas, kā arī ūdens sildīšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kas ir paredzētas pašpatēriņam. Ieviešot atbalsta mehānismu tiks regulāri apkopota informācija par uzstādītajām AER jaudām un sasniegto ietaupījumu energoresursu patēriņā atbalstītajos projektos.

(300) SAM ieviešanā plānots izmantot aizdevumu ar daļēju pamatsummas dzēšanu. Energoefektivitātes veicināšanai tiks mazināts administratīvais slogs energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, palielināta finanšu pieejamība un nodrošināta publiskā finansējuma ilgtspēja, tādējādi motivējot īstenot kompleksas renovācijas projektus un sasniegt augstu energoefektivitātes līmeni. Veiksmīgai atbalsta instrumenta izveidei ir būtiski mācīties no 2007.–2013.gada plānošanas periodā citās ES valstīs, it īpaši Baltijas valstīs, ieviesto finansēšanas modeļu piemēriem un veiksmēm. 2007.–2013.gada plānošanas periodā Latvijā tika noteiktas augstas prasības gan attiecībā uz sasniedzamo energoefektivitātes līmeni, gan ieguldītā finansējuma atdevi, un tas nodrošinājis, ka veiktās investīcijas ir ekonomiski pamatotas un sniedz augstu enerģijas ietaupījumu pret investīcijām. Būtiski, ka arī turpmākās investīcijas šajā sektorā tiek veiktas, izmantojot šādu pieeju.

(301) Indikatīvās atbalstāmās darbības: apstrādes rūpniecības komersantu ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai (norobežojošo konstrukciju siltināšana, ēkas inženiersistēmu rekonstrukcija, rekuperācijas, enerģijas kontroles un vadības iekārtu uzstādīšana), jaunu un efektīvu AER elektroenerģijas ražošanas, siltumenerģijas un ūdens sildīšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

(302) Indikatīvā mērķa grupa: apstrādes rūpniecības komersanti.

(303) Indikatīvie finanšu instrumenti: tiks vērtēta iespēja 4.1.1.SAM īstenošanai izmantot finanšu instrumentu.

(304) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

Tabula Nr. 2.4.2. (5)

KF specifiskie un kopējie iznākuma rādītāji

IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
i.4.1.1.aAtbalstu saņemošo komersantu skaitsKomersantiKF52Projektu datiReizi gadā
i.4.1.1.bEnerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušajiem komersantiemMWh/gadāKF140 132Projektu datiReizi gadā
i.4.1.1.ck

(CO30)

No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjaudaMWKF11,8Projektu datiReizi gadā
i.4.1.1.dk

(CO34)

Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadāCO2

ekvivalenta tonnas

KF15 378Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(305) 4.2.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā.

(306) 4.2.1.SAM: veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās.

(307) SAM ieviešanas rezultātā tiks uzlabota energoefektivitāte valsts un dzīvojamo ēku sektorā, samazinot siltumenerģijas patēriņu un nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu.

(308) Investīcijas nodrošinās ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju ilgtspējīgai izaugsmei, konkurētspējai un nodarbinātībai ievērošanu energoefektivitātes jomā, kā arī Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteiktā pienākuma izpildi – sākot no 2014.gada ik gadu renovēt 3% centrālās valdības ēku, lai nodrošinātu to atbilstību minimālām energoefektivitātes prasībām. Tāpat atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 5.pantam, projektējot ēku, tiek izvērtētas iespējas izmantot augstas efektivitātes sistēmas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, kas nodrošina Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu prasību izpildi, un to uzstādīšana ir ekonomiski pamatota.

(309) Valsts ēku renovācija nodrošinās publiskā sektora ēku vadošo lomu piemēra demonstrēšanā un sekmēs ēku energosertifikāciju saskaņā ar direktīvām 2010/31/ES un 2012/27/ES, savukārt investīcijas mājokļu sektora energoefektivitātes paaugstināšanai ir būtiskas resursu efektivitātes un kopējās labklājības veicināšanai. SAM ietvaros paredzētā valsts īpašumā vai izmantošanā esošu un dzīvojamo ēku energoefektīva renovācija ir būtiska plašai mērķa grupai visā Latvijas teritorijā. Ilgstošs investīciju atmaksāšanās periods un ierobežotie līdzekļi kavē energoefektivitātes pasākumu veikšanu valsts īpašumā esošajās ēkās, kā arī kavē daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieku un iedzīvotāju spēju vienoties par energoefektivitātes pasākumu veikšanu savās ēkās.

(310) SAM īstenošanas rezultātā samazināsies siltumenerģijas patēriņš apkurei, samazinot mājsaimniecību izdevumus enerģijai – pie esošā labklājības līmeņa Latvijā tā tiek patērēta apmēram divas reizes vairāk kā vidēji ES, pie tāda paša labklājības līmeņa, līdz ar to mājsaimniecības Latvijā par enerģiju tērē lielāku daļu no sava budžeta nekā vidēji ES. Ņemot vērā Cost-optimal pētījuma rezultātus un EM veiktos aprēķinus, apkures patēriņš pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas dzīvojamās un publiskās ēkās vidēji sasniedz 90 kWh/m2gadā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiks noteikts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas, pamatojoties uz ēkas energoefektivitātes novērtējumā veiktajiem aprēķiniem, nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā. Ēku energoefektivitātes novērtējumus veiks neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā, izmantojot ēku energoefektivitātes aprēķina metodi saskaņā ar Direktīvām 2010/31/EU un 2012/27/EU.

(311) SAM īstenošana sniegs ieguldījumu AER izmantošanas veicināšanā. Ēku sektorā ir potenciāls arī AER izmantošanai, kas ir atbalstāma, ja ēkā, veicot energoefektivitātes pasākumus, tiek sasniegti augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota.

Tabula Nr. 2.4.3. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.4.2.1.aVidējais siltumenerģijas patēriņš apkureikWh/m2/

gadā

150 (2012)120EM (CSP datu bāze)Reizi gadā

(312) 4.2.2.SAM: atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās.

(313) SAM ieviešanas rezultātā tiks samazināts siltumenerģijas patēriņš pašvaldību ēkās.

(314) Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteikts pienākums attiecībā uz valsts ēku renovāciju, savukārt atbalsts pašvaldību ēku energoefektivitātes veicināšanai plānojams atbilstoši pašvaldību integrētajās attīstības programmās noteiktajām prioritātēm.

(315) Investīcijas veicinās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, kā rezultātā samazināsies pašvaldību izdevumi par siltumapgādi. Situācijā, kad demogrāfijas prognozes liecina par negatīvu tendenci, pašvaldību izdevumu samazināšana ir būtisks priekšnosacījums reģionālās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus atbrīvojot pašvaldību līdzekļus, kurus var novirzīt sociālekonomisko jautājumu risināšanai.

(316) Vienlaikus pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu plašākai AER izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās; arī šādi risinājumi sekmēs pašvaldību ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu. Papildus pašvaldību ēku renovācijai, veicot lokālās siltumapgādes infrastruktūras rekonstrukciju, tiks nodrošināts atbalsts ilgtspējīgai resursu izmantošanai.

Tabula Nr. 2.4.4. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaPlānotā vērtība (2023. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.4.2.2.aVidējais siltumenerģijas patēriņš apkureikWh/m2/

gadā

150 (2012)120EM (CSP datu bāze)Reizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(317) Jau 2007.–2013.gada plānošanas periodā tika īstenotas vairākas atbalsta programmas ēku energoefektivitātei - daudzdzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi un publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana, - kas tika atbalstīta gan pilsētvides uzlabošanas projektu ietvaros, gan no KPFI finansējuma. KP fondu programmu ietvaros līdz šim renovēti 2,5% daudzdzīvokļu ēku (vismaz 800 ēkas).

(318) Joprojām izmaksu efektīvā veidā var renovēt 60–70% no Latvijas ēku sektora – dzīvojamo ēku sektorā tie ir ap 25 tūkst. daudzdzīvokļu māju, kuru kopplatība ir 38 milj. m2. Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti, pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, un tiem ir zems energoefektivitātes līmenis. Kopējās nepieciešamās investīcijas renovācijai ir ap 5,3 miljr. EUR.

(319) Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku potenciālu enerģijas ietaupījumu. Pēc piederības statusa Valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas 4967 pašvaldībām piederošas ēkas ar 6,29 milj. m2 platību, t.sk. izglītības un veselības aprūpes iestāžu ēkas. Izvērtējot Valsts kadastra informācijas sistēmas datus par publiskajām (valsts un pašvaldību) ēkām, gadā renovējamā platība (3%) veido 280 tūkst. m2.

(320) Gan publisko, gan dzīvojamo ēku sektorā ir potenciāls arī AER izmantošanai, kas ir atbalstāma, ja ēkā, veicot energoefektivitātes pasākumus, tiek sasniegti augsti energoefektivitātes rādītāji, un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota. Ņemot vērā, ka vairumam ēku Latvijā joprojām ir ļoti zemi energoefektivitātes rādītāji, prioritāri jāsamazina to enerģijas patēriņš. Tādējādi veicamo pasākumu kopums ēkās ir jāvērtē kompleksi, un piemērojamie risinājumi, piemēram, saules kolektoru vai lokālas AER izmantojošas apkures un ūdens sildīšanas sistēmas izmantošana, ir atkarīgi no ēkas energoefektivitātes līmeņa, paredzamā investīciju atmaksāšanās perioda un izmantotā siltumenerģijas piegādes veida.

(321) Ievērojot Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam noteikto, ka energoefektivitāte ir viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu energoresursu izmantošanas ekonomisko, sociālo un vides ilgtspējību, atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai pašvaldību ēkās un AER izmantošanai publiskajā infrastruktūrā plānots piešķirt pašvaldības integrētajās attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, nepieciešamības gadījumā veidojot partnerību ar apkārtējām pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem, energopakalpojumu (ESCO) sniedzējiem. Atbilstība pašvaldības integrētas attīstības programmai, t.sk. investīciju plānam tiks paredzēta kā nosacījums KP fondu finansējuma saņemšanai pašvaldību ēku energoefektivitātes projektiem.

(322) Attiecīgi prioritāri plānots atbalstīt tos projektus, kas noteikti kā pašvaldību prioritātes, saistīti ar citiem integrēto attīstību veicinošiem projektiem, tiešā veidā vērsti uz pašvaldību izdevumu samazināšanu un pašvaldības iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu izmaksas veidojošo komponenšu pārskatīšanu.

(323) 4.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: valsts un dzīvojamo ēku renovācija energoefektivitātes paaugstināšanai, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai (norobežojošo konstrukciju siltināšana, ēkas inženiersistēmu rekonstrukcija, rekuperācijas, enerģijas kontroles un vadības iekārtu uzstādīšana, tai skaitā viedie skaitītāji), kā arī AER izmantošana ēkās, ja tiek sasniegti īpaši augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota. Būtiskākais atbalsta kritērijs ir pozitīva investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētājiem.

(324) 4.2.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: dzīvojamo māju īpašnieki, valsts institūcijas, valsts kapitālsabiedrības (ja īpašumtiesības uz attiecīgo ēku ir nostiprinātas uz valsts vārda un ēku izmanto valsts pārvaldes, izglītības, kultūras, veselības vai sociālo funkciju veikšanai), biedrības un nodibinājumi (ja ēkā veic valsts deleģētus uzdevumus vai pienākumus sociālā jomā), energopakalpojumu sniedzēji (ESCO)48.

(325) 4.2.1.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: SAM atlases kārtas "Energoefektivitātes pasākumi dzīvojamās ēkās" īstenošanai tiks vērtēta iespēja izmantot finanšu instrumentu un dažādu atbalsta formu kombināciju (t.sk., iespēju izmantot ESCO). Šāda mehānisma izmantošana ļaus radīt ilgtermiņa risinājumu dzīvojamo ēku energoefektivitātes pasākumu veikšanai, tā kā būs iespēja reciklēt KP fondu finansējumu vairākkārtīgi. Attiecīgi ilgtermiņā tiks renovēta lielāka proporcija no dzīvojamā fonda ēkām. Energoefektivitātes veicināšanai tiks mazināts administratīvais slogs energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, palielināta finanšu pieejamība un nodrošināta publiskā finansējuma ilgtspēja, tādējādi motivējot īstenot kompleksas renovācijas projektus un sasniegt augstu energoefektivitātes līmeni. Kā galvenais projektu atlases kritērijs tiks noteikts - augstas prasības gan attiecībā uz sasniedzamo energoefektivitātes līmeni, gan ieguldītā finansējuma atdevi, lai nodrošinātu, ka veiktās investīcijas ir ekonomiski pamatotas un sniedz augstu enerģijas ietaupījumu un enerģijas galapatērētāju izmaksu samazinājumu pret investīcijām.

(326) 4.2.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām tiks veikta pašvaldību ēku renovācija un rekonstrukcija energoefektivitātes paaugstināšanai, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai (norobežojošo konstrukciju siltināšana, ēkas inženiersistēmu rekonstrukcija, rekuperācijas, enerģijas kontroles un vadības iekārtu uzstādīšana, tai skaitā viedie skaitītāji un ventilācijas sistēmas), kā arī AER izmantošana ēkās, ja tiek sasniegti īpaši augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota. Būtiskākais atbalsta kritērijs ir pozitīva investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētājiem.

(327) Atbalsta demarkācija ar 4.3.1.SAM, kas paredz atbalstu centralizētajām siltumapgādes sistēmām – atbalsts 4.2.2.SAM tiks sniegts tikai lokālajām siltumapgādes sistēmām.

(328) 4.2.2.SAM indikatīvās mērķteritorijas: visa Latvija. 15 696 829 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam.

(329) 4.2.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldības, pašvaldību iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, energopakalpojumu sniedzēji (t.sk. ESCO)49.

(330) 4.2.2.SAM projektu atlase: investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu. Īpaši tiks vērtēta projektu ilgtspēja, nodrošinot, ka atbalsts tiks sniegts tikai tādai infrastruktūrai, par kuras turpmāko pielietojumu ir skaidrs attīstības stratēģijās nostiprināts redzējums.

(331) Kā galvenais projektu atlases kritērijs tiks noteiktas augstas prasības gan attiecībā uz sasniedzamo energoefektivitātes līmeni, gan arī pozitīva investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētajiem. Tiks nodrošināta vienlīdzīga pieeja kvalitātes kritēriju noteikšanā ar 4.2.1.SAM

(332) 4.2.1.SAM un 4.2.2.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

Tabula Nr. 2.4.5. (5)

ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
i.4.2.1.ak

(CO31)

Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikācijuMājsaimniecībasERAF16 186Projektu datiReizi gadā
i.4.2.1.bk

(CO32)

Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkāskWh/gadāERAF34 676 000Projektu dati

Reizi gadā

i.4.2.1.cVidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās pēc energo-efektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanaskWh/m2/gadāERAF90Projektu dati

Reizi gadā

i.4.2.1.dk

(CO30)

No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjaudaMWERAF1,2Projektu dati

Reizi gadā

i.4.2.1.ek

(CO34)

Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadāCO2

ekvivalenta tonnas

ERAF21 889Projektu dati

Reizi gadā

i.4.2.2.ak

(CO32)

Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkāskWh/gadāERAF18 241 412Projektu dati

Reizi gadā

i.4.2.2.bk

(CO30)

No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjaudaMWERAF0,939Projektu dati

Reizi gadā

i.4.2.2.ck

(CO34)

Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadāCO2

ekvivalenta tonnas

ERAF4 600Projektu dati

Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(333) 4.3.ieguldījumu prioritāte: veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali.

(334) 4.3.1.SAM: veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

(335) Īstenojot SAM, tiks uzlabota energoefektivitāte centralizētās siltumapgādes sistēmās, un veicināta AER izmantošana.

(336) Centralizētā siltumapgāde ir energoefektīvākais siltumapgādes veids, kuru plaši izmanto publisko un dzīvojamo ēku apsildei. SAM īstenošana tiks līdzfinansēta no KF, kas paredz ieguldījumus enerģētikā gadījumos, ja tie ir videi draudzīgi, sekmē energoefektivitāti un AER izmantošanu. AER izmantošana siltuma ražošanai ir cieši saistīta ar centralizētās siltumapgādes energoefektivitāti. Investīcijas centralizētās siltumapgādes sistēmā sniegs būtisku ieguldījumu AER 40% īpatsvara sasniegšanai 2020.gadā. Kopā ir plānota siltumavotu rekonstrukcija un būvniecības projekti ar kopējo AER siltumjaudu vismaz 143 MW, no tiem – 70 MW ar KP fondu atbalstu, bet atlikušie no privātiem resursiem. Primāri tiks atbalstīta pāreja no fosilajiem resursiem uz AER un AER siltumavotu modernizācija un būvniecība ar augstu efektivitāti.

(337) Plānoto investīciju rezultātā tiks uzlabota centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitāte, vienlaikus papildinot investīcijas ēku energoefektivitātē. Būtiska daļa kurināmā centralizētai siltumapgādei ir jāimportē – 2011.gadā 62,9% katlumājās izmantoja dabasgāzi. Daudzviet tiek izmantotas zemas energoefektivitātes un videi nedraudzīgas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, un nepietiekami izmantoti AER. Lielākā daļa centralizētās siltumapgādes sistēmu ir būvētas vairāk kā pirms 25 gadiem, tās ir novecojušas un ar lieliem zudumiem.

Tabula Nr. 2.4.6. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtība

(2012.gadā)

Plānotā vērtība (2023. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.4.3.1.aAtjaunojamo energoresursu īpatsvars pārveidošanas sektorā saražotajā siltumenerģijā%22,660EMReizi gadā
r.4.3.1.bKopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda pārveidošanas sektorāMW1 171,41820CSPReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(338) Arī KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā tika īstenota atbalsta programma centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanai, siltumenerģijas zudumu mazināšanai un AER izmantošanai, atbalstot vairāk kā 300 MW AER siltumenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanu. Lai sasniegtu rezultātus, ir būtiski turpināt investīcijas šajā jomā. 2004.–2006.gada plānošanas perioda ietvaros ir rekonstruēti 50 km siltumtrašu, bet KP 2007.–2013.gada plānošanas periodā – 143 km. Lai tiktu nostiprinātas iepriekš veiktās investīcijas, sevišķi būtiski ir nodrošināt, lai paralēli ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem tiktu īstenoti arī siltuma avotu un siltumtīklu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

(339) Kopējais siltumtīklu garums Latvijā ir apmēram 2000 km, no kuriem 676 km ir Rīgas siltumtīkli. Pēdējos gados veiktie energoefektivitātes pasākumi ļāvuši siltumenerģijas zudumus tīklos Rīgā samazināt līdz 13%, kamēr citās siltumapgādes sistēmās siltumenerģijas zudumi sasniedz pat 30%. Pilnībā no šiem zudumiem un izdevumiem izvairīties nav iespējams, un to izmaksas sedz siltumenerģijas lietotāji. Tādēļ viens no svarīgākajiem virzieniem efektivitātes paaugstināšanai aizvien ir siltumenerģijas piegādes zudumu samazināšana.

(340) Indikatīvās atbalstāmās darbības: rekonstrukcija siltumavotu energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz AER izmantošanu centrālapkurē, t.sk. tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana, kā arī siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu rekonstrukcija un būvniecība ar mērķi samazināt enerģijas zudumus (lai samazinātu kurināmā patēriņu uz vienu MWh) vai samazināt patērētā fosilā kurināmā apjomus (lai samazinātu atkarību no trešo valstu enerģijas importa) vai paaugstināt AER katlumāju efektivitāti.

(341) Indikatīvā mērķa grupa: siltumenerģijas lietotāji.

(342) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: energoapgādes komersanti, kas nodarbojas ar siltumapgādi.

(343) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešana: ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(344) Projektu atlase: Skat. sadaļā "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.4.7. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
i.4.3.1.ak

(CO30)

No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjaudaMWKF21Projektu datiReizi gadā
i.4.3.1.bAtjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumražošanas jaudu modernizācija un pieaugums centralizētajā siltumapgādēMWKF240Projektu datiReizi gadā
i.4.3.1.cRekonstruētie siltumtīklikmKF61Projektu datiReizi gadā
i.4.3.1.dSiltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos siltumtīklosMWh/gadāKF47 086Projektu datiReizi gadā
i.4.3.1.ek

(CO34)

Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadāCO2

ekvivalenta tonnas

KF195 963Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(345) 4.4.ieguldījumu prioritāte: veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (ERAF).

(346) 4.4.1.SAM: attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā.

(347) Īstenojot SAM, tiks izveidoti ETL ātrās uzlādes punkti, tādējādi veicinot elektromobilitātes attīstību Latvijā.

(348) ES Baltā50 grāmata paredz līdz 2030.gadam uz pusi samazināt "tradicionālās degvielas" automobiļu izmantošanu pilsētas transportā, līdz 2050.gadam pakāpeniski pārtraukt to izmantošanu pilsētās un līdz 2030.gadam lielākajos apdzīvotajos centros panākt pilsētu loģistiku praktiski bez CO2 emisijām. Direktīvas Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei (paredzēts, ka Direktīva stāsies spēkā līdz 2014.gada beigām un dalībvalstīm būs jāizstrādā nacionālie ietvari tās izpildei divu gadu laikā kopš tās stāšanās spēkā) izpildei arī būs nepieciešamas investīcijas tajā paredzēto prasību izpildei gan attiecībā uz elektromobilitāti, gan arī citām alternatīvajām degvielām. Saskaņā ar starptautiskās enerģētikas aģentūras datiem ir paredzams, ka līdz 2050.gadam iekšdedzes transportlīdzekļus pakāpeniski aizstās jaunās tehnoloģijas51, tai skaitā ETL. Investīcijas SAM ietvaros tiks veiktas atbilstoši Elektromobilitātes attīstības plānā 2014.–2016.gadam izvirzītajām prioritātēm, ļaujot nodrošināt elektromobilitātes attīstībai nepieciešamo vienotu nacionāla līmeņa uzlādes infrastruktūras pārklājumu un nodrošinot sinerģiju un papildinātību ar jau veiktajām un plānotajām nacionālā finansējuma un KPFI investīcijām elektromobilitātes attīstībai.

(349) Veicinot ETL izmantošanu transporta sektorā, tiks paaugstināta atjaunojamās enerģijas izmantošana transportā un samazināts piesārņojums, kā arī mazināts fosilās degvielas importa apjoms. Transporta jomā vislielāko piesārņojumu rada vieglais pasažieru transports – 73% no kopējā apjoma. Tas ir izskaidrojams ar transporta līdzekļu skaita pieaugumu, ko tikai daļēji kompensē transporta līdzekļu efektivitātes palielinājums, jo jauno transporta līdzekļu iegādes ziņā Latvija ievērojami atpaliek no ES valstīm un attiecīgi Latvijā ir lielākais vidējais transporta līdzekļu vecums starp ES valstīm, proti, 16 gadi, likumsakarīgi novedot pie liela emisiju daudzuma uz kilometru – 176,9 g CO2.

(350) ETL uzlādes punktu tīkla ieviešana veicinās energoefektīvo autotransporta līdzekļu tirgus attīstību, kā rezultātā arvien vairāk tiks izmantoti ETL, palielināsies to turpmākas attīstības potenciāls, veicināta AER izmantošana autotransportā, un attiecīgi samazināsies piesārņojums. Tīkla vadības operatora programmatūra nodrošinās visu uzlādes sistēmas darbību.

Tabula Nr. 2.4.8. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.4.4.1.aReģistrēto elektroauto skaits LatvijāElektroauto skaits16 (2012)693VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"Reizi gadā piecu gadu uzraudzības periodā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(351) Šobrīd Latvijā atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā patērētās elektroenerģijas ziņā ir salīdzinoši augsts – pateicoties lielajam elektrības īpatsvaram, kas tiek saražots, izmantojot HES (3627 GWh, kas bija 53% no kopējās AS "Latvenergo" saražotās elektroenerģijas 2012.gadā), Latvija Eiropā ieņem trešo vietu aiz Norvēģijas un Zviedrijas ar 33,1% atjaunojamās enerģijas kopējā enerģijas patēriņā. Taču no transportā izmantotās enerģijas Latvijā tikai 3% ir videi draudzīgā atjaunojamā enerģija, un Latvija ievērojami atpaliek no, Latvijai Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu noteiktā un saistošā 10% mērķa, kas jāsasniedz līdz 2020.gadam. ETL uzlādes punktu tīkla ieviešana veicinās energoefektīvu autotransporta līdzekļu tirgus attīstību, kā rezultātā tiks veicināta AER izmantošana autotransportā, un attiecīgi samazināts piesārņojums, pakāpeniski sabiedrībai aizstājot piesārņojošos iekšdedzes dzinēju transporta līdzekļus.

(352) Funkcionējoša uzlādes tīkla esamība ir būtisks priekšnoteikumus ETL skaita pieaugumam – kamēr ETL ir salīdzinoši maz, uzlādes infrastruktūras izveide ir komerciāli neizdevīga, tādēļ būtiskas ir publiskās investīcijas. Lai panāktu ETL veiksmīgu ienākšanu Latvijas automobiļu tirgū un to pozīciju nostiprināšanu, salīdzinot ar automašīnām ar iekšdedzes dzinēju, jāpanāk būtisku šķēršļu novēršana vai to negatīvās ietekmes mazināšana; nacionālās uzlādes infrastruktūras izveide ir galvenais ETL nodrošinošais pasākums, kas padarīs iespējamu ETL lietošanu visā Latvijas teritorijā. Atbilstoši pašreizējiem datiem, ETL spēj nobraukt vidēji no 80 līdz 150 km no pilnas uzlādes, tāpēc, ņemot vērā esošo ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā, ierobežotais nobraukums no vienas uzlādes ir būtisks ETL attīstību kavējošs iemesls.

(353) Savukārt ETL uzlādes staciju tīkla operators ir svarīgākā infrastruktūras sastāvdaļa, lai nodrošinātu ETL uzlādi Latvijas teritorijā. Operatora galvenās funkcijas ir saistīt viedās uzlādes stacijas ar datubāzu sistēmu, kas atļauj uzlādes staciju lietošanu un uzrauga to aktivitāti.

(354) Indikatīvās atbalstāmās darbības: nacionāla līmeņa ETL uzlādes infrastruktūras un to vadības operatoru centra programmatūras izveide.

(355) Indikatīvā mērķa grupa: ETL lietotāji.

(356) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: atbilstoši Elektromobilitātes attīstības plānā 2014.–2016.gadam noteiktajam, SM ar tiesībām deleģēt uzdevumu izpildi citām juridiskām personām.

(357) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(358) Projektu atlase: Skat. sadaļā "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.4.9. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
i.4.4.1.aUzstādīto uzlādes staciju skaitsUzlādes stacijasERAF139Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(359) 4.5.ieguldījumu prioritāte: veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (KF).

(360) 4.5.1.SAM: attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.

(361) SAM ieviešanas rezultātā tiks veicināta videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošana. Īstenojot SAM, rezultāts būs pasažieru pieaugums videi draudzīgā sabiedriskajā transportā.

(362) SAM īstenošanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā transporta izmantošana – palielināsies videi draudzīgu sabiedrisko transporta līdzekļu un to maršrutu skaits, kā arī tiks stiprināta dzelzceļa loma pasažieru pārvadājumos, tādejādi veicinot iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu un integrētu sabiedrisko transportu. Ieguldījumi modernā un efektīvā sabiedriskā transporta infrastruktūrā ir būtisks nosacījums turpmākai ilgtspējīgas intermodālās mobilitātes attīstībai. Sabiedriskā transporta līdzekļu un to maršrutu skaita pieaugums veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un ļaus efektīvāk organizēt sabiedriskā transporta pasažieru plūsmas, veicinot ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās. Tas ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu, mazinot autotransporta plūsmu pilsētās. Tādējādi tiks attīstīta efektīvāka pilsētu transporta infrastruktūra, samazināta autotransporta radītā ietekme uz klimata pārmaiņām (transporta sektors Latvijā rada 29% no visām siltumnīcefekta gāzēm) un mazināts gaisa piesārņojums. Laba gaisa kvalitāte ir svarīgs priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pilsētās, kur aktīvi norisinās ekonomiskā darbība, kā arī vērojama intensīva transporta plūsma. Nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir tieši autotransports – no kopējām slāpekļa dioksīda emisijām transports veido apmēram 42%, un transportlīdzekļu emisiju daudzumu gaisā pārsvarā nosaka vieglās automašīnas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(363) Attīstot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, kā arī modernizējot Rīgas aglomerācijas un piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmu un efektīvāk integrējot to Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, tiks samazināta nepieciešamība izmantot vieglos transportlīdzekļus pilsētas satiksmē, tādējādi sekmējot iepriekš minēto problēmu risināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.4.10. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtība

(2012.gadā)

Plānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.4.5.1.aVidei draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieriPasažieri (milj./gadā)89,7189,92CSP datu bāzeReizi gadā piecu gadu uzraudzības periodā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(364) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Ņemot vērā, ka sliežu transporta kustību neietekmē laika apstākļi un sastrēgumi, tas ir pievilcīgāka alternatīva autotransportam, tomēr tramvaju sliežu transporta infrastruktūra sabiedriskajam transportam pieejama tikai trīs valstspilsētās – Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Tādējādi, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu efektīvāku videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī pārējās valstspilsētās, līdztekus tramvaju maršrutu tīklu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstībai tiks veicināta AER izmantošana sabiedriskajā transportā. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos, tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Sabiedriskā transporta pakalpojumi Rīgas teritorijā tiek nodrošināti ar tramvaju, trolejbusu, maršruta autobusu, maršruta mikroautobusu un elektrificētā vilciena palīdzību. Vidēji gadā Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā tiek pārvadāti 146 miljoni pasažieru un elektrovilcienus izmanto vidēji 2,7 miljoni pasažieru gadā. Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas elektrovilcieni ir uzskatāmi par svarīgu pasažieru pārvadājumu veidu, un, lai veicinātu sabiedriskā transporta attīstību, jāveicina Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un sasaiste ar Rīgas sabiedriskā transporta sistēmu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(365) Attiecīgi investīcijas ir plānotas ar mērķi veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu kopumā, vienlaikus veicinot vides mērķu (klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšana) sasniegšanu un tieši videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstību. Gadījumos, kad ir paredzētas ievērojamas investīcijas infrastruktūrā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši pilsētu attīstības plāniem, kā arī pirms SAM īstenošanas uzsākšanas tiks veikts padziļināts sākotnējais izvērtējums ar mērķi noskaidrot efektīvāko investīciju veidu un mērķteritorijas. Savukārt gadījumos, kad ir paredzētas investīcijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras attīstībā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši nozares attīstības plāniem. Plānotajām investīcijām jābūt paredzētām atbilstošā dokumentā, kas attiecas uz ilgtspējīgu pilsētu mobilitāti (kā atsevišķs dokuments vai daļa no pilsētas attīstības plāna), lai nodrošinātu, ka investīcijas veicinās ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu, multimodālu pilsētu mobilitāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(366) Indikatīvās atbalstāmās darbības: valstspilsētās Rīgā, Liepājā un Daugavpilī – tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, pārbūve, jaunu līniju būvniecība un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas, Daugavpilī un Rīgā – jauna videi draudzīga sabiedriskā transporta (autobusu) iegāde, savukārt Rīgā, Pierīgā un Rīgas aglomerācijā – dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. Valstspilsētās, kurās nav tramvaju maršrutu tīkla, – jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(367) Indikatīvās mērķteritorijas: valstspilsētas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(368) Lielie projekti: Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(369) Lielā projekta ietvaros plānota pasažieru elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, un plānotās izmaksas veido ne mazāk kā 40% no SAM plānotā finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(370) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(371) Projektu atlase: Skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.4.11. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
I.4.5.1.ak

(CO15)

Jaunuzbūvēto vai uzlaboto tramvaja un metro

līniju kopējais garums

kmKF20Projektu datiReizi gadā
I.4.5.1.bJaunu videi draudzīgu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu skaitsTransportlīdzekļiKF123Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.4.12. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018.gads

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Siev.Vīr.Kopā
Finanšu rādītājs(F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF)

 EURKF

31 678 051

 426 631 917Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma 
Finanšu rādītājs(F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF)

 EURERAF

56 161 288

 

 341 875 566Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma 
Iznākuma rādītājsi.4.2.1.ak

Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju

(CO31)

KopējaisMājsaimniecībasERAF

0

16 186Projektu datiIznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 49,42 % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posmsi.4.2.1.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421)

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanuLīgumiERAF

70

Projektu dati 
Iznākuma rādītājsi.4.5.1.ak

Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un

metro līniju kopējais garums (CO15)

KopējaiskmKF

0

20Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 35,24 % no kopējā finansējuma.
Galvenais īstenošanas posmsi.4.5.1.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju

(S451)

Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanuLīgumiKF

2

Projektu dati 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.10.2018. rīkojumu Nr.485 (L.V., 5.OKT., NR.197)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.4.13. (7–12)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
13142 469 4671271 884 179125 616 1227241 482 734N/AN/A4290594229
14 141 493 31749 355 0257264 978 107125 616 122    
43 5 425 68659 355 025  523 495 373    
441 205 759          

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.4.14. (7–12)

Intervences kategorijas

KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences

kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
7011 866 9131343 491 787791 133 8557362 637 128N/AN/A4362 637 128
1126 305 544419 145 3411271 503 273      
1632 692 300          
43 279 905 458          
6811 866 913          

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2.5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

(372) Lai palielinātu resursu izmantošanas efektivitāti un ietekmi uz vides aizsardzību, veicinot pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldību, prioritārā virziena ietvaros paredzēts sniegt ERAF un KF atbalstu, vienlaikus apvienojot ieguldījumu prioritātes, kas noteiktas tematisko mērķu "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību" un "Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti" ietvaros, ņemot vērā, ka īstenojamās plānotās darbības ir cita citu papildinošas un nodrošinās iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojot uz ilgtspējīgu attīstību vērstas darbības, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli. Tādējādi tiks nodrošināti koncentrētāki un mērķtiecīgāki plānoto investīciju ieguldījumi DP 1.sadaļā definēto problēmu risināšanai.

(373) 5.1.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas.

(374) 5.1.1.SAM: novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās (KF).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(375) Plūdu un erozijas rezultātā izraisītie postījumi nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicina vides piesārņojuma izplatīšanu Baltijas jūrā. Pielāgojoties klimata pārmaiņām, būtiski ir samazināt plūdu riskus pilsētām, infrastruktūras, kultūrvēsturiskiem un saimnieciskās darbības objektiem, lai nodrošinātu labvēlīgu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Veicot SAM paredzētās darbības, tiks panākts klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudēto pilsētu iedzīvotāju skaita samazinājums pilsētās.

(376) SAM plānotie pasākumi mazinās jūras krastu erozijas un upju plūdu rezultātā izraisīto apdraudējuma ietekmi gan uz nozīmīgiem infrastruktūras objektiem, piemēram, Liepājas NAI, gan ceļu posmiem, gan uz apdzīvotajām vietām, piemēram Ogri. Attiecīgi tiks samazināts plūdu un erozijas apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā, tiks saglabāta vides kvalitāte un nodrošināta sabiedriski nozīmīgu vietu un infrastruktūras objektu aizsardzība.

(377) Ieguldītās investīcijas, īpaši jūras krastu erozijas risku samazināšanā, līdz minimumam samazinās arī iespējama piesārņojuma izplatīšanu Baltijas jūrā, kas varētu negatīvi ietekmēt ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī visu Baltijas reģionu. Tās veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršana un vadība" noteikto problēmu risināšanu.

Tabula Nr. 2.5.1. (3)

KF specifiskais rezultāta rādītājs

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Sākotnējā vērtība

 

 

(2013.gadā)

 

 

Plānotā vērtība (2023.gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

r.5.1.1.a
Piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos šo vietu applūšanas gadījumā, skaits
Objektu skaits
88
74-58
VARAM sagatavotās atskaites par pretplūdu pasākumu īstenošanu
Reizi gadā

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(378) 5.1.2. SAM: samazināt plūdu riskus lauku teritorijās (KF).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(379) Ieguldītās investīcijas mazinās lauku teritorijas applūšanas riskus. SAM ietvaros paredzēts palielināt polderu hidrobūvju un aizsargdambju noturību un īstenot potamālo upju regulēto posmu atjaunošanu vai pārbūvi, kā rezultātā tiks novērstas stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu u.c.) applūšanas iespējas un samazināsies applūstošo teritoriju skaits.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(380) Plānotie pasākumi samazinās plūdu apdraudējumu hidrobūvju aizsargātajās un potamālajām upēm pieguļošajās platībās, kas vienlaikus ļaus veicināt uzņēmējdarbības attīstību un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Ieguldītās investīcijas papildus palielinās dabas teritorijas vērtību un pievilcīgumu, kā arī stimulēs to produktīvo izmantošanu.

Tabula Nr. 2.5.2. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Sākotnējā vērtība

 

 

(2012. gadā)

 

 

Plānotā vērtība (2023.gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

r.5.1.2.a
Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās
ha
82 300
35 000
Meliorācijas kadastra dati.52 Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma
Reizi divos gados
r.5.1.2.b
Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijā
Iedzīvotāju skaits
21 000
8 500
Meliorācijas kadastra dati. Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas atskaites
Reizi divos gados

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(381) Klimata pārmaiņu problēmas ar katru gadu kļūst arvien nopietnākas, un to ietekme dažādos reģionos ir atšķirīga. Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē paaugstinās plūdu apdraudējums, un novērojama pastiprināta krastu erozija. Plūdu un krastu erozijas gadījumi var nodarīt bīstamus postījumus, proti, var tikt appludināti uzņēmumi, kas veic piesārņojošās darbības, vai citi objekti, kas var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu vai atstāt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un ekosistēmu darbību.

(382) Latvijas upju baseinu apgabalos kopumā ir uzskaitītas ap 200 tūkst. ha pavasara palu vai vasaras - rudens plūdu, kā arī jūras uzplūdu apdraudētās teritorijas (t.sk. katastrofāli – ap 100 tūkst ha), kurās upju un ezeru paaugstinātie līmeņi apdraud cilvēku radītās materiālās vērtības, veselību un dzīvību.

(383) Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet nokrišņiem bagātos gados pat par 500 mm un vairāk. Applūšanas riska teritorijas visvairāk sastopamas potamālo, jeb samērā lēzeno upju posmos. Plūdu laikā, īpaši ledus sastrēguma rezultātā tiek appludinātas lielas apdzīvotas, vai citādi saimnieciski intensīvi izmantotas platības, nodarot zaudējumus saimnieciskajai un sociālajai videi53. Ar Daugavas HES kaskādi saistītā bīstamība ir tieši saistīta arī Rīgas HES inženieraizsardzības būvju – sūkņu staciju iespējamo avārijas situāciju (force major) potenciālo ietekmi Rīgas un Ogres teritorijās un to tuvējā apkārtnē, kas nenovēršamas gruntsūdeņu celšanās rezultātā novedīs pie plūdiem. Šobrīd Rīgas HES ūdenskrātuvju inženieraizsardzības būvju – sūkņu staciju spēka un vadības instalācijas ir jau kalpojušas 25 gadus, līdz ar to fiziski un morāli novecojušas, kas rada draudus apkārtējai sabiedrībai un videi54.

(384) Būtiska problēma ir arī jūras krastu noskalošanās. Jūras uzplūdu rezultātā katru gadu tiek noskalotas jūras piekrastes teritorijas. Jūras krasta kopgarums Latvijā ir ap 496 km, no kuriem jūras uzplūdu tieši ietekmētās platības jūras krastu zonās ir kopumā ap 130 km garumā ar dažādu joslas platumu no 200 m līdz pat 1500 m. Vētru pastiprināšanās rezultātā jau pašlaik 25% no 496 km garās jūras piekrastes notiek intensīva krastu noskalošanās, gadā vidēji noskalojot aptuveni 20 ha zemes. Baltijas jūras līmenis līdz 2100.gadam celsies par vismaz 18 cm. Līdz ar to ir apdraudēti gan nozīmīgi infrastruktūras objekti, piemēram, Liepājas un Engures NAI, Užavas bāka, Kuivižu osta, ceļu posmi, gan apdzīvotas vietas.

(385) Esošā kritiskā situācija norāda uz vitālo nepieciešamību uzsākt pretplūdu un krasta erozijas pārvaldības pasākumus. Galvenais uzdevums šo pasākumu īstenošanai ir riska novēršana vai samazināšana blīvi apdzīvotu vietu un piesārņojošu darbību veicošu objektu teritorijās. Tādējādi tiks novērsta vai samazināta ar iepriekš minētājiem riskiem saistītā nelabvēlīgā ietekme, īpaši uz cilvēku veselību un dzīvi, vidi, kultūras mantojumu, saimniecisko darbību un infrastruktūru. Pasākumi samazinās arī virszemes ūdensobjektu iespējamā piesārņojuma risku un krasta erozijas procesus jūras, upju, ezeru un HES uzpludinājumu krastos.

(386) Par īpaši apdraudētajām teritorijām un tāpēc par prioritārām vietām aizsardzības pasākumu plānošanai tiek uzskatītas visas teritorijas, kuras kā visapdraudētākās izvērtētas plūdu novērtēšanas plānā, Daugavas HES kaskāde, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasts. Kā galvenie apdraudējuma kritēriji tiek atzīti iepriekš notikuši nopietni plūdi, kam ir bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, un kas joprojām turpmāk varētu atkārtoties līdzvērtīgā vai pat lielākā apjomā, ja netiek veikti iespējamie pasākumi to novēršanai vai mazināšanai. Saskaņā ar šo klasifikāciju nepieciešams finansējums plūdu apdraudētām teritorijām, kurās atrodas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/271/EEK (1991.gada 21.maijs) izbūvētas vai izbūvējamas komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (piemēram, Rīga, Daugavpils un Liepāja)55.

(387) Lai nodrošinātu klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un erozijas risku apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājumu, ir paredzēti pasākumi blīvi apdzīvoto vietu un salīdzinoši nelielā teritorijā koncentrēto iedzīvotāju un infrastruktūras objektu aizsardzībai. Ievērojot ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu lomu plūdu un erozijas riska mazināšanā, zaļās infrastruktūras izveide būs primārais risinājums vides risku mazināšanai vietās, kur to pielietošana ir tehniski un ekonomiski iespējama un efektīva. Tomēr zaļās infrastruktūras risinājumi nav piemērojami situācijās, kad klimata pārmaiņas un to izraisītās ārkārtējās dabas parādības jau apdraud izveidoto infrastruktūru (piemēram, esošās NAI applūšana vai daļēja ieskalošanas jūrā, izraisot ievērojamu vides piesārņojumu). Lai veicinātu zaļās infrastruktūras pielietošanu un attiecīgu projektu ieviešanu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos tiks noteikts projekta iesniedzēja pienākums iesniegt sagatavotu analīzi par izvēlēto risinājumu, zaļās infrastruktūras pielietošanas iespējām konkrētās teritorijas plūdu risku mazināšanai un alternatīvu izvērtējumu, t.sk., par iespējām izmantot zaļo infrastruktūru kā papildinošu risinājumu tradicionālajiem risinājumiem (infrastruktūras būves), ņemot vērā faktu, ka zaļā infrastruktūra pilnībā neizslēdz citu risinājumu iespējamību, bet drīzāk tos papildina.

(388) Atbalsts paredzēts plūdu risku un krastu erozijas samazināšanai, primāri izvērtējot ekosistēmu pakalpojumus un zaļās infrastruktūras izmantošanas iespējas, hidrotehnisko būvju izveidei, paplašināšanai un rekonstrukcijai pilsētu un apdzīvotu vietu aizsardzībai, primāri atbalstot objektus ar vislielāko potenciālo kaitējumu videi un iedzīvotāju labklājībai un veselībai, kā arī erozijas risku mazinošus pasākumus:

1) Latvijas pilsētu un apdzīvoto vietu aizsardzībai ar blīvu apdzīvotību (indikatīvi – Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Ogre, Jelgava u.c.) aizsardzības pasākumi pret applūduma risku, kas citā starpā ir saistīts ar jūras uzplūdiem vai upju gultnes piesērējumu, vai virszemes noteces ietekmi uz pilsētu lietus kanalizācijas sistēmām, pretplūdu aizsardzības pasākumi, t.sk. zaļās infrastruktūras pielietošana, hidrotehnisko būvju un aizsargbūvju rekonstrukcija un jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība;

2) Baltijas jūras Kurzemes piekrastē esošo sabiedriski nozīmīgu objektu aizsardzības pasākumi, objektus ietekmējošo erozijas un applūšanas risku novēršanai un jūras krastu aizsardzībai.

(389) Atbalsts paredzēts Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmā 2008.– 2015.gadam paredzētajiem, bet neīstenotajiem plūdu riska samazināšanas pasākumiem, Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.–2021.gadam noteiktajām pretplūdu aktivitātēm un Liepājas NAI aizsardzībai no jūras krastu erozijas. Visi pasākumi plūdu aizsardzības jomā tiks īstenoti saskaņā ar Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmu 2008.–2015.gadam un Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.–2021.gadam iekļautajiem plūdu risku pārvaldības plāniem un tajos noteiktajiem mērķiem, pasākumiem un prioritātēm. Plūdu riska pārvaldības plāni teritorijām, kuros pastāv vai varētu rasties plūdu risks, tiks izstrādāti līdz 2015.gada beigām. Jāatzīmē, ka, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu riskus, un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, ir nepieciešama arī aizsargdambju pārbūve (Rīgas HES inženieraizsardzības būves un Lubāna ezera hidrotehniskās būves – aizsargdambji), vairāku polderu sūkņu staciju pārbūve un potamālo upju regulēto posmu atjaunošana. Polderu darbības mērķis ir regulēt augsnes mitrumu polderos un to ietekmes zonā, lai novērstu stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu, pilsētu u.c.) applūšanas iespēju. Polderu teritorijās atrodas 39 ciemi un saimniecisko darbību veic 3561 saimniecība. Papildus tiks pārbūvētas 29 nozīmīgas būves, ievērojot nosacījumu, ja šīs darbības nemazina Natura 2000 teritoriju dabas vērtību, kā arī potamālo upju regulēto posmu atjaunošana 207 km garumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(390) 5.1.1.SAM indikatīvas atbalstāmās darbības ir jūras krastu erozijas samazināšanas pasākumi, virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras (t.sk. atbilstoša zaļā infrastruktūra) būvju sakārtošana un attīstīšana, plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzība, veicot gan esošo hidrotehnisko būvju rekonstrukciju, gan jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecību un zaļās infrastruktūras izveidi atbilstoši plūdu riska pārvaldības plāniem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(391) 5.1.1.SAM mērķteritorija – plūdu apdraudētās teritorijas, kā arī krasta erozijas apdraudētās apdzīvotās vietas un publiskās infrastruktūras objekti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(392) 5.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji – pašvaldības, iestādes vai komersanti, kuriem, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem ir jānodrošina pretplūdu pasākumi, kas noteikti Upju baseinu apsaimniekošanas plānos, un kuru saimnieciskā darbība nav izraisījusi plūdu draudus. Īstenojamajām pretplūdu aktivitātēm jābūt saskaņā ar nacionālajiem plānošanas dokumentiem plūdu risku pārvaldības jomā. Ievērojot paredzēto darbību un pasākumu nozīmīgumu teritoriālā kontekstā, SAM mērķu īstenošana tiek plānota ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un pašvaldību integrētājām attīstības programmām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(393) 5.1.2.SAM indikatīvas atbalstāmās darbības ir hidrotehnisko būvju – Lubāna ezera hidrotehnisko būvju, polderu sūkņu staciju un aizsargdambju – pārbūve, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(394) 5.1.2.SAM mērķteritorija – plūdu apdraudētās Latvijas lauku teritorijas un vietas ar risku publiskajai infrastruktūrai. Ievērojot plānoto darbību specifiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(395) 5.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji – valsts iestādes un kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ekspluatē un uztur valsts un valsts nozīmes pretplūdu būves un nodrošina pretplūdu pasākumus Latvijas lauku teritorijā. Lai efektīvāk sasniegtu SAM izvirzītos mērķus, tā ietvaros paredzētas darbības plānots īstenot mijiedarbībā ar pašvaldību integrētajām attīstības programmām, pastiprinātu uzmanību pievēršot kritiski apdraudētajām teritorijām un nodrošinot ieguldīto investīciju efektīvāko atdevi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(396) 5.1.1.SAM, 5.1.2.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes un atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.56

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(397) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.5.3. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Finansējums avots

 

 

Plānotā vērtība (2023.gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

i.5.1.1.ak

 

(CO20)

 

Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem
Iedzīvotāju skaits
KF
180 208
Finansējuma saņēmēju iesniegtie pārskati
Reizi gadā
i.5.1.2.a
Pārbūvēto būvju skaits
Būves
KF
29
Projektu dati
Reizi gadā
i.5.1.2.b
Pārbūvēto/ atjaunoto valsts nozīmes ūdensnoteku garums
km
KF
207
Projektu dati
Reizi gadā

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(398) 5.2.ieguldījumu prioritāte: investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības; vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana.

(399) 5.2.1.SAM: veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

(400) SAM paredzētas darbības veicinās vides acquis prasību izpildi atkritumu jomā (piemēram, Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīva 2012/19/EK, 2000/53/EK utt.), it īpaši attiecībā uz atkritumu pārstrādi.

(401) Ievērojot atkritumu pārstrādes un apglabāšanas mērķi – palielināt atkritumu sagatavošanu dažādu materiālu otrreizējai lietošanai un citu atkritumos esošo materiālu pārstrādei, nodrošinot, ka atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē – SAM paredz atkritumu saimniecības attīstību, ieguldot investīcijas dalītas atkritumu vākšanas sistēmas attīstībā, atdalot pārstrādājamo iepakojumu, kā arī veicinot atkritumu apstrādes un pārstrādes jaudas palielināšanu Latvijā un no atkritumiem iegūtā kurināmā ražošanu un tā turpmāku izmantošanu enerģijas ražošanai.

Tabula Nr. 2.5.4. (3)

KF specifiskais rezultāta rādītājs

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Sākotnējā vērtība

 

 

(2012.gadā)

 

 

Plānotā vērtība (2023.gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

r.5.2.1.a
Pārstrādātais un reģenerētais atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu57
%
34,97
59
Informācija no statistiskajiem pārskatiem
Reizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(402) Izvērtējot Latvijas iespējas sasniegt atkritumu apsaimniekošanai uzstādītos mērķus, identificētas problēmas atsevišķās jomās:

1) uzsāktā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide nenodrošina:

a. nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu. Atkritumu dalītas savākšanas sistēma papīram, metālam, plastmasai un stiklam nenodrošinās šo pakalpojuma pieejamību visā valsts teritorijā, kā arī problēmas būs sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus (Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu),

b. priekšnosacījumus iepakojuma un izlietotā iepakojuma reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši Direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu,

c. priekšnosacījumus nolietoto transportlīdzekļu savākšanai, reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši Direktīvai 2000/53/EK par nolietotajiem transportlīdzekļiem;

2) problemātiski būs samazināt bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu apglabājamos atkritumos līdz 35% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma (Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem).

(403) Latvija daudzos aspektos neizpilda vides acquis atkritumu jomā (Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīva 2012/19/EK, 2000/53/EK) prasības, it īpaši attiecībā uz atkritumu pārstrādi. 2010.gadā bioloģiski noārdāmie atkritumi radīti 382 099 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 40,11% (direktīvā noteiktais mērķis – 65%). Sadzīves (mājsaimniecības) un tiem līdzīgie atkritumi 2010. gadā radīti 649 485 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 16,2% (direktīvā noteiktais mērķis – 50%), savukārt radītais iepakojums apjoms ir 213 906 tonnas, no kā pārstrādāti 48,92% (direktīvā noteiktais mērķis – 55%). Attiecībā uz nolietotajiem transportlīdzekļiem un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, 2010.gadā tika saražotas attiecīgi 10 640 un 5 020 tonnas, savukārt pārstrādāti 85% no savāktā daudzuma (direktīvā noteiktais mērķis nolietotajiem transportlīdzekļiem ir 95% un elektroniskajiem un elektronisko iekārtu atkritumiem – 85%). Laika posmā līdz 2020.gadam varētu būt sarežģīti sasniegt dalītās savākšanas un pārstrādes mērķus atsevišķām atkritumu plūsmām, it īpaši attiecībā uz Direktīvā 2008/98/EK, Direktīvā 94/62/EK, Direktīvā 2012/19/EK, kā arī Direktīvā 1999/31/EK noteikto apjomu. Tomēr, ir plānots, ka 2022. gadā tiks nodrošināta atkritumu apsaimniekošanas jomas direktīvu prasību izpilde 100% apmērā attiecībā uz atsevišķu atkritumu veidu pārstrādi un reģenerāciju. Lai sasniegtu minētos mērķus, normatīvajos aktos pārņemti ES noteiktie mērķi dažādu atkritumu plūsmu savākšanai un pārstrādei, kā arī tiks izmantoti KP fondu līdzekļi, kas ļaus nodrošināt daļu no šo mērķu īstenošanas apjomiem. Lai pilnībā sasniegtu direktīvu prasības, ir izstrādāta valsts politika, kas, tostarp, noteikta Valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā, kas paredz piesaistīt gan komersantu, gan pašvaldību ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tāpat Latvijas normatīvajos aktos ir noteikta atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto iestāžu un komersantu pienākumi un atbildība attiecībā uz direktīvās noteikto mērķu izpildi, tajā skaitā, īstenojot paplašināto ražotāja atbildību. Ražotāja atbildība ir noteikta par atsevišķu veidu preču atkritumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas nodrošināšanu (piemēram, elektriskās un elektroniskās iekārtas, baterijas un akumulatori, riepas, smēreļļas un eļļas filtri). Atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi veicina arī dažādi ekonomiski instrumenti, piemēram, DRN par atkritumu apglabāšanu poligonos vai par videi kaitīgo preču realizāciju. Ir jāizvērtē nepieciešamība noteikt atbildību un, iespējams, administratīvos sodus par direktīvās noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī jākontrolē atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu atbilstība normatīvo aktu prasībām.

(404) Latvija ir izpildījusi Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un to atkritumiem izvirzītās savākšanas un pārstrādes prasības, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu reģenerācijas un pārstrādes prasības atbilstoši Direktīvai 2012/19/EK. Latvija jau šobrīd izpilda arī Direktīvā 2008/98/EK noteikto mērķi, kopumā pārstrādājot 333 tūkst. tonnu jeb 94,7% no 2012.gadā Latvijā būvniecībā savākto atkritumu apjoma, apglabājot 6813 tonnas minēto atkritumu.

(405) Saskaņā ar valsts statistikas datiem lielākā daļa no dalīti savāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem tiek eksportēta. 2012.gadā vairāk nekā 80% apmērā eksportēts papīra un kartona iepakojums,papīrs un kartons, ~90% apmērā eksportēts plastmasas iepakojums un plastmasa, būtisks ir arī metāla atkritumu eksports – 75% no savāktā58, jo atkritumu pārstrādes jaudas Latvijā nav pietiekamas vai arī saimnieciski izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei uz ārzemēm. Lai pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas vietai valstī izmantotu atkritumus kā resursu un samazinātu atkritumu pārvadāšanas rezultātā vidē nonākošā piesārņojuma apjomu, jāpalielina atkritumu pārstrādes jaudas, tostarp ievērojot kaimiņvalstu atkritumu pārstrādes iespējas. Piemēram, tikai 25% no nepieciešamajiem ekonomiski pamatotiem atkritumu dalītas vākšanas punktiem ir ierīkoti līdz 2012.gada beigām (ar KP fondu atbalstu ierīkoti vairāk nekā 1000 dalītās vākšanas punktu, 29 atkritumu šķirošanas laukumi, 11 kompostēšanas laukumi un 15 šķirošanas un pārkraušanas centri). Atsevišķās teritorijās raksturīgs zems iedzīvotāju blīvums (lielākoties novadu lauku teritorijas), tādēļ šajās teritorijās nav ekonomiski lietderīgi izveidot dalītās atkritumu vākšanas punktus vai laukumus un iedzīvotājiem līdz dalītās vākšanas punktam vai laukumam ir jāmēro liels attālums, kas neveicina iedzīvotāju iesaistīšanos dalītās atkritumu savākšanas sistēmā. Iepriekš minētie faktori apdraud vides acquis izpildi attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas efektīvu darbību (papīram, metālam, plastmasai un stiklam), atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, kā arī attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi. 2010.gadā pārstrādāti 16,2% mājsaimniecības un tiem līdzīgu atkritumu, 2011.gadā – 17,8 % un 2012.gadā – 18,4% šo atkritumu59.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(406) Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam atkritumu sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, reģenerācijai un pārstrādei izmantojamās metodes ir noteiktas MK noteikumos par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem. Plāna darbības laikā no valsts puses tiks veicināta:

1) atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju atbalstošās infrastruktūras veidošana, tādējādi veicinot atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, it īpaši attiecībā uz mājsaimniecību un bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem (loģistika);

2) bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana un anaerobā pārstrāde;

3) atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, ja turpmākā atkārtotā izmantošana būs zināma;

4) atkritumu sagatavošana pārstrādei vai reģenerācijai;

5) esošo atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumu jaudu palielināšana;

6) jaunu atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumu izveide, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti.

(407) Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.–2020.gadam noteikto netiks atbalstīti tādi atkritumu pārstrādes veidi, kas saistīti ar atkritumu uzglabāšanu pirms citu pārstrādes un reģenerācijas darbību veikšanas, ja nebūs apliecinājuma tam, ka minētā pārstrāde un reģenerācija tiešām notiks.

(408) Tas palīdzētu izmantot atkritumus kā resursu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas vietai, samazinātu atkritumu pārvadāšanas rezultātā vidē nonākošā piesārņojuma apjomu un atkritumu eksporta īpatsvaru.

(409) Pārstrādājamo atkritumu plūsmas prioritārā secībā ir sekojošas:

1. Mājsaimniecības un tiem līdzīgiem atkritumiem, t.sk., tajos esošais papīrs, metāls, stikls un plastmasa.

2. Bioloģiski noārdāmie atkritumi.

3. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi.

4. Izlietotais iepakojums.

5. Nolietoti transportlīdzekļi.

6. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi.

(410) Lai izpildītu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā, nepieciešams palielināt bioloģiski noārdāmo atkritumu, sadzīves un tiem līdzīgo atkritumu, iepakojuma pārstrādes apjomu, kā arī attīstīt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, tādējādi samazinot apglabāto atkritumu apjomu un palielinot atkritumu pārstrādes apjomu. Pozitīvu efektu rada ne tikai dalītā atkritumu savākšana punktos un laukumos, bet arī specializētā autotransporta izmantošana, kas veicina atkritumu radītāja iesaisti un nodrošina veiksmīgu sistēmas darbību. Tiks noteikti kvalitātes kritēriji komposta/fermentācijas atliekām, lai to varētu izmantot citur tautsaimniecībā (lauksaimniecība, būvniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, u.tml.). Tiks izvērtētas arī iespējas normatīvajos aktos noteikt ierobežojumu vai aizliegumu apglabāt poligonos bioloģiski noārdāmos atkritumus vai atkritumus, kuriem pastāv pārstrādes iespējas. Tiks izvērtētas un noteiktas arī diferencētas DRN likmes par atkritumu apglabāšanu apsvērta DRN likmju palielināšana par atkritumu apglabāšanu poligonos un palielinātas nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu poligonos, kā arī tiks izvērtēta DRN piemērošanas efektivitāte un nepieciešamība palielināt DRN likmes par videi kaitīgām precēm, iepakojumu nolietotiem transportlīdzekļiem, kā arī izvērtēta nepieciešamība paplašināt ražotāju atbildības sistēmas piemērošanu (piemēram, preses izdevumiem un reklāmām). Vienlaikus jāizvērtē arī no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas un turpmākās izmantošanas iespējas, novērtējot bioloģisko atkritumu izmantošanas potenciālu, tai skaitā iespēju tos izmantot enerģijas ražošanai, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti atkritumu apsaimniekošanas sistēmas turpmākās attīstības kontekstā. Labāku sistēmas darbības sniegumu var nodrošināt, pašvaldībām savstarpēji sadarbojoties un ņemot vērā reģionālās attīstības nosacījumus. Lai nodrošinātu izveidotās atkritumu apsaimniekošanas darbību, tiks pastiprināta sabiedrības informēšana un izglītošana par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem un atkritumu dalīto vākšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(411) Lai uzlabotu un pilnveidotu situāciju atkritumu saimniecības sektorā, it īpaši palielinātu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomus un šīs darbības veiktu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas avotam, piemērojot atklāta konkursa procedūru, 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros atbalsts tiek prioritāri vērsts uz vides acquis izpildi. Plānošanas perioda ietvaros lielākais atbalsts tiks sniegts atkritumu dalītās vākšanas attīstībai (papīrs, metāls, stikls un plastmasa), bioloģisko atkritumu apglabāšanas poligonos novēršanai, kā arī atkritumu pārstrādei un reģenerācijai.

Prioritārā secībā atbalsts plānots:

1. Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai, tai skaitā, veicinot visu veidu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

2. Atkritumu pārstrādes jaudu palielināšanai;

3. Atkritumu reģenerācijas jaudu palielināšanai.

5.2.1.SAM ietvaros plānots atbalstīt:

1) atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstību (dalītas vākšanas punktu izveidi un aprīkošanu, kā arī dalītas vākšanas laukumu izveidi un aprīkošanu, specializēto transportlīdzekļu iegādi atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai) );

2) atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veicināšanu:

a. bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi (tai skaitā sagatavošanu pārstrādei, ja nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai);

b. citu atkritumu veidu pārstrādes jaudu palielināšanu (tai skaitā sagatavošanu pārstrādei, ja tas nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai);

c. atkritumu reģenerācijas jaudu palielināšanu (tai skaitā sagatavošanu reģenerācijai, ja tas nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai).

Īpaša uzmanība tiks pievērsta iekārtu tehniski ekonomiskajiem aspektiem un iekārtu efektīvai darbībai, lai nodrošinātu virzību un atkritumu jomas vides aquis izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(412) Lai nodrošinātu atkritumu saimniecības jomas infrastruktūras trūkumu un vajadzību analīzi un detāli izvērtētu 2014.–2020.gada finanšu plānošanas perioda potenciāli atbalstāmās aktivitātes un to apjomu, VARAM ir iepirkusi pakalpojumu "2014.–2020.gada finanšu plānošanas perioda potenciāli atbalstāmo vides aizsardzības aktivitāšu ekonomisko ieguvumu novērtējums". Šī līguma ietvaros paredzēts:

1) sagatavot novērtējumu par atkritumu apjomu dinamiku, tajā skaitā prognozes laika posmam līdz 2020.gadam;

2) apkopot informāciju par izveidoto atkritumu savākšanas punktiem un atkritumu šķirošanas laukumiem un to skaitu Latvijas pašvaldībās, kā arī sagatavot priekšlikumus, par šo punktu un laukumu attīstības nepieciešamībām;

3) sagatavot izvērtējumu par esošām iekārtām atkritumu sagatavošanai, apglabāšanai vai reģenerācijai, atkritumu reģenerācijai un pārstrādei un to jaudām, iekļaujot informāciju par attiecīgajās iekārtās notiekošo procesu efektivitāti un esošo iekārtu potenciālām jaudām, kā arī sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem un iespējamo atbalstu no KP fondiem;

4) izvērtēt no no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas iespējas Latvijā un izmantošanas iespējas Latvijā un tuvākajās ārvalstīs;

5) novērtēt enerģijas ražošanā izmantojamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu un pieejamību, kā arī esošās un papildu nepieciešamās jaudas;

6) novērtēt ekonomiskos ieguvumus;

7) sniegt priekšlikumus par prioritāri atbalstāmām darbībām no KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda līdzekļiem un par KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda līdzekļiem finansēto projektu vērtēšanas kritērijiem.

Šī pētījuma rezultāti, kas iekļaus atkritumu sektora izvērtējumu direktīvās noteikto mērķu sasniegšanas kontekstā, t.sk., ņemot vērā arī 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenoto projektu sasniegtos rezultātus, tiks atspoguļoti Partnerības līguma starpposma ziņojumā, kas tostarp aprakstīs, kā un ar kādiem papildu resursiem tiks risinātas identificētās nozares vajadzības, lai izpildītu vides acquis prasības atkritumu nozarē.

(413) Ieguldītās KF investīcijas un veiktās darbības nodrošinās pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzuma palielinājumu par 24.03% attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu, veicinās sabiedrības informētību par atkritumu dalītas vākšanas sistēmu un iedzīvotāju aktīvu dalību iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(414) KF ieguldītās investīcijas veicinās to, lai ekonomiskajā apritē tiktu nodrošināta kvalitatīvu pārstrādātu materiālu izmantošana, kas savukārt sekmēs ekonomikas attīstību un izaugsmi. Atkritumu dalītas savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas attīstība nodrošinās arī nodarbinātības situācijas uzlabošanos, līdz ar to atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstības rezultātā radīsies jaunas darba vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(415) Atbalstot atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstību, atkritumu pārstrādes veicināšanu un iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas attīstību, kā arī piemērojot citas nacionālās iniciatīvas – paaugstinātas nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu un uzlabojot normatīvos aktus atkritumu hierarhijas ieviešanas veicināšanai, tiks samazināts radīto atkritumu apjoms un sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzums un palielināts otrreizēji pārstrādāto un reģenerācijai nodoto atkritumu īpatsvars, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu.

(416) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība, tai skaitā, atkritumu dalītas vākšanas punktu un laukumu izveide un aprīkošana, kā arī specializēto transportlīdzekļu iegāde atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai), atkritumu pārstrādes un reģenerācijas jaudu palielināšana, tai skaitā, bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana un anaerobā pārstrāde, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(417) Indikatīvā mērķa grupa: iedzīvotāji, saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības un visa sabiedrība kopumā. Lai efektīvāk sasniegtu SAM izvirzītos mērķus, tā ietvaros pašvaldību paredzētas darbības, kas vērstas uz pašvaldību autonomo funkciju izpildi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, plānots īstenot atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām.

(418) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

(419) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.60

Tabula Nr. 2.5.5. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Finansējuma avots

 

 

Plānotā vērtība (2023.gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

i.5.2.1.ak

 

(CO17)

 

Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums
Tonnas gadā
KF

 

141 69661

 

Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati
Reizi gadā
i.5.2.1.c
Atkritumu reģenerācijas ar enerģijas atguvi jaudas pieaugums
Tonnas gadā
KF

 

11 000

 

Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati
Reizi gadā

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(420) 5.3. ieguldījumu prioritāte: investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības.

(421) 5.3.1. SAM: attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas.

(422) SAM ietvaros tiek veicināta ES vides acquis direktīvu prasību izpilde, ieguldot investīcijas kanalizācijas tīklu paplašināšanā un rekonstrukcijā, NAI darbības uzlabošanā, kā arī dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai attiecīgi veicinot ūdenssaimniecības pakalpojumu faktisko lietojumu un mazināt vides piesārņojumu.

(423) Ir plānots, ka ar ieguldītajām investīcijām ūdenssaimniecības pakalpojumos iedzīvotāju īpatsvars aglomerācijās ar CE lielāku par 2 000, kam nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamība, paaugstināsies no 93% (pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu izpildes) līdz 97% katrā aglomerāciju grupā (I grupa CE > 100 000, II grupa CE 10 000 – 100 000, III grupa CE 2000 – 10 000). Savukārt faktisko kanalizācijas pieslēgumu skaita īpatsvars pieaugs no 79% 2012.gadā līdz 92% 2023.gadā, izmantojot KP fondu līdzekļus un nacionālās likumdošanas iniciatīvas.

(424) Uzmanība tiks pievērsta arī kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai. Lai veicinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ir plānoti arī sabiedrības informēšanas pasākumi.

(425) SAM paredzēti pasākumi vienlaicīgi veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Skaidrs ūdens jūrā" plānoto rezultātu sasniegšanu.

Tabula Nr. 2.5.6. (3)

KF specifiskais rezultāta rādītājs

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Sākotnējā vērtība

 

 

(2013.gadā)

 

 

Plānotā vērtība (2023.gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

r.5.3.1.a
Iedzīvotāju skaits, kam nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi
Iedzīvotāji
1 279 57862
1 321 368
Projektu dati
Reizi gadā
r.5.3.1.b
Iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi
%
79
92
Projektu dati
Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(426) Vēl arvien aglomerācijās nav rekonstruēta liela daļa ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, izraisot vides piesārņojumu nolietotu kanalizācijas tīklu radīto noplūžu dēļ. Pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas 22 no 89 aglomerācijām būs izpildītas ES direktīvas 91/271/EEK prasības, bet vēl 67 aglomerācijās būs jāveic ieguldījumi notekūdeņu savākšanas sistēmās, lai centralizēti tiktu savākti visi aglomerācijā radītie notekūdeņi. Iedzīvotājiem, it īpaši no sociālā riska grupām, nav pietiekamu finanšu resursu, lai izbūvētu pievadus un māju iekšējos tīklus savā nekustamajā īpašumā, kas ļautu izmantot centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus.

(427) Atbilstoši 2007.–2013.gada plānošanas perioda pabeigto ūdenssaimniecības projektu ieviešanas rādītājiem, zudumi no dzeramā ūdens tīkliem samazinājušies kopumā par 42% gadā, bet notekūdeņu tīklu noplūdes vidēji projektos samazinātas par 22%. Savukārt attiecībā uz novadīto piesārņojumu BSP5 īpatsvars samazinājies no ~85% 2008.gadā līdz ~48% 2012.gadā, kopējā slāpekļa īpatsvars no ~94% uz ~75% un kopējā fosfora – no ~93% līdz ~64%. Indikatīvi noteikts, ka pēc 2007.–2013.gada projektu īstenošanas, vienlaikus nodrošinot reālus pakalpojumu pieslēgumus 89 aglomerācijās ar CE>2000, vidē novadītā piesārņojuma apjoms 2015.gadā būs samazinājies par gandrīz 50%, salīdzinot ar 2007.gadu.

(428) Lai veicinātu pieslēgumus pie centralizētām ūdenssaimniecības sistēmām, saskaņā ar likumprojektu "Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums" ir plānots noteikt, ka ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumu izveidi lietotājs varēs apmaksāt pa daļām, vienojoties par to ar pakalpojumu sniedzēju, un vietējā pašvaldība, pamatojoties uz apstiprināto pašvaldības budžetu kārtējam gadam, varēs pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu nekustamā īpašuma pieslēgšanai pie centralizētajām sistēmām. "Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums" (pēc apstiprināšanas Saeimā) noteiks prasības pakalpojumu lietotājam nodrošināt publisko finansēšanas avotu finansētā ūdenssaimniecības projektā plānoto pieslēgumu izveidi atbilstoši projektā paredzētajam pieslēgumu nodrošinājuma plānam ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas. Likumprojektā ir arī dots deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus par ūdenssaimniecības sistēmu lietošanu un aizsardzību, tai skaitā noteikt prasības ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai savā administratīvajā teritorijā, kā arī administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.

(429) Bez pieslēgumu izveides un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju uzlabošanas iekārtās, kuras rada papildu slodzi riska ūdensobjektiem, jo nenodrošina notekūdeņu atbilstošu attīrīšanu no biogēnajiem elementiem, tai skaitā eitrofikāciju limitējošā biogēnā elementa – fosfora, nebūs iespējams nodrošināt arī riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanos atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas prasībām. 24 aglomerācijās notekūdeņi tiek novadīti tieši riska ūdensobjektos, bet 11 aglomerācijās – riska ūdensobjektu sateces baseinos. Pēc 2015.gada vairākās aglomerācijās ar CE virs 2000 būs jāuzlabo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ja upju baseinu apsaimniekošanas plānos ir rekomendēts nepieciešamais papildu pasākums – trešējā notekūdeņu attīrīšana. Arī 14 aglomerācijām ar CE 200 – 2000 nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana, jo to notekūdeņi tiek novadīti riska ūdens objektos. Turklāt riska statusa cēlonis ir notekūdeņos esošie biogēni. Riska cēloņi tika noteikti upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes gaitā, izvērtējot visu par ūdensobjektu pieejamo informāciju (gan ūdensobjekta stāvokli, gan iespējamos ūdensobjekta piesārņojuma avotus).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(430) Saskaņā ar Veselības inspekcijas novērtējumu, izņēmuma stāvoklis attiecībā uz ūdens pazemināta nekaitīguma vai kvalitātes prasībām ūdens kvalitātes nodrošināšanai ir noteikts vairākām aglomerācijām ar iedzīvotāju skaitu virs 2000. Tās ietver īpašās normas attiecībā uz dzelzs, sulfātu vai mangāna saturu. Izņēmuma stāvoklis aglomerācijām noteikts pat līdz 2016.gadam. Ja pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas ūdens kvalitātes normas arī minētajās apdzīvotajās vietās netiks sasniegtas, var būt nepieciešami papildu nelieli ieguldījumi ūdens nekaitīguma vai kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši direktīvai EC 98/83/EC.

(431) Ir plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu varēs, pirmkārt, atbalstīt notekūdeņu savākšanas tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju tajās aglomerācijās ar CE virs 2000, kurās centralizēto notekūdeņu savākšanas pakalpojumu pieejamība nesasniedz 97%, un ar likumdošanas iniciatīvām un projektu īstenošanas noteikumiem stimulējot faktisko pieslēgumu veidošanu. Otrkārt, plānots nodrošināt notekūdeņu intensīvāku attīrīšanu, t.sk., lai nodrošinātu riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanu apdzīvotās vietās ar CE zem 2000. Uzsvars tiks likts uz ūdenssaimniecības pakalpojumu faktisko saņemšanas iespēju uzlabošanu un notekūdeņu radītās vides slodzes samazināšanu tieši lielākajās aglomerācijās, kur iedzīvotāju skaita dēļ tiek radīti lielāki vides riski. Finansējums tiks novirzīts arī tām apdzīvotajām vietām ar CE 200 – 2000, kur nepieciešams uzlabot vides stāvokli šo apdzīvoto vietu ietekmētajos riska ūdensobjektos, kuru riska cēlonis ir notekūdeņos esošo biogēnu ieplūde no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, un kuras ir noteiktas Upju baseinu apsaimniekošanas plānos.

(432) Indikatīvās atbalstāmās darbības: kanalizācijas tīklu paplašināšana un kvalitātes prasībām neatbilstošu kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, t.sk. māju kanalizācijas pievadu izbūve; notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiju uzlabošana; ūdensapgādes sistēmas attīstība dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanai, sabiedrības informēšanas pasākumi.

(433) Ievērojot to, ka lielākās aglomerācijas rada būtiskāko kopējo slodzi uz vidi, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju koncentrēšanos lielākajās apdzīvotajās vietās (it īpaši nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros) un negatīvās dabiskā pieauguma un emigrācijas tendences, ir plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu prioritāri tiks atbalstīta ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība aglomerācijās ar lielāku iedzīvotāju skaitu, kurās centralizēto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu pakalpojumu pieejamība nesasniedz 97 %. Aktivitātes tiks īstenotas prioritārā secībā, izvērtējot ekonomisko lietderību un demogrāfiskās tendences un ievērojot ietekmi uz vidi un riska ūdensobjektiem:

1. Kanalizācijas tīklu pieejamības uzlabošana katrā aglomerāciju grupā (I grupa CE>100 000, II grupa CE 10 000–100 000, III grupa CE 2000–10 000).

2. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošana, nodrošinot trešējo attīrīšanu aglomerācijās, kur CE>2000, saskaņā ar upju baseinu apsaimniekošanas plāniem.

3. Pieslēgumu izveide notekūdeņu savākšanas tīkliem, izmantojot samazinātu atbalsta likmi, nodrošinot, ka par šo pakalpojumu lietotājiem kļūst 92% aglomerāciju iedzīvotāju, īpašu atbalstu sniedzot nabadzības un sociālās atstumtības riska pakļautajām iedzīvotāju grupām.

4. Papildu pasākumu veikšana notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošanai apdzīvotās vietās, kur CE 200–2000, uzlabojot riska ūdensobjektu vides stāvokli.

5. Dzeramā ūdens infrastruktūras attīstība, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti atbilstoši direktīvai 98/83/EC.

Lai nodrošinātu izveidotās infrastruktūras faktisku lietojumu, finansējuma saņēmējam tiks noteikts pienākums gan izstrādāt pieslēgumu nodrošinājuma plānu, kurā, cita starpā norādāma informācija par finansiālo un administratīvo kapacitāti plāna izpildei, gan nodrošināt ūdenssaimniecības projektā plānoto pieslēgumu centralizētajai ūdenssaimniecības sistēmai izveidi atbilstoši plānam ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(434) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji. Lai efektīvāk sasniegtu SAM izvirzītos mērķus, tā ietvaros paredzētās darbības plānots īstenot sadarbībā ar pašvaldībām, atbilstoši pašvaldību plānošanas dokumentiem. Izvēlētām ūdenssaimniecības aktivitātēm jābūt tehniski un ekonomiski pamatotām to ūdenssaimniecības aglomerāciju robežās.

(435) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

(436) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.63

Tabula Nr. 2.5.7. (5)

KF kopējie iznākuma rādītāji

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Finansējums avots

 

 

Plānotā vērtība (2023.

 

 

gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

i.5.3.1.ak

 

(CO19)

 

Uzlaboto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums
Iedzīvotāju ekvivalents
KF
32 78264
Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati
Reizi gadā

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(437) 5.4.ieguldījumu prioritāte: aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp izmantojot Natura 2000 un zaļo infrastruktūru.

(438) 5.4.1.SAM: saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas.

(439) (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(440) Lai nodrošinātu dabas vērtību nenoplicināšanu, dabas mantojuma saglabāšanu un ekoloģisko prasību ievērošanu, tiks veikti teritorijas labiekārtojumi, tādējādi novirzot iespējamās tūrisma plūsmas uz Natura 2000 teritorijas daļām ar lielāku vides ietilpību vai to piegulošajām teritorijām, rezultātā palielinot to dzīvotņu platību, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi. Integrētas investīcijas nodrošinās dabas vērtību ekoloģiskajām prasībām nepieciešamo aizsardzības un apsaimniekošanas režīmu, vienlaikus līdzsvarojot dabas aizsardzības un ekonomiskās attīstības intereses, rezultātā palielinot to teritoriju skaitu, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Plānotie pasākumi Natura 2000 teritorijās, ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu (Priority action framework – PAF) un tiks īstenoti saskaņā ar dabas aizsardzības plānos noteikto. Projektu iesniegumu atlases laikā tiks prioritāri atbalstīti pasākumi, kas vienlaikus ar dabas aizsardzību dos arī lielāku pienesumu ekonomikas attīstībā un IKP pieaugumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.5.8. (3)

ERAF specifiskais rezultāta rādītāji

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Sākotnējā vērtība

 

 

(2012.gadā)

 

 

Plānotā vērtība (2023.gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

r.5.4.1.a
Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem
%
13
60
Ziņojumi par biotopu un sugu stāvokli
Reizi divos gados
r.5.4.1.b
Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām
%
28
60
Ziņojumi par biotopu un sugu stāvokli
Reizi divos gados

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(441) 5.4.2.SAM: nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā.

(442) SAM paredzētās investīcijas nodrošinās vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu, kā arī tiks vērstas primāri uz Direktīvas 86/278/EEK, Direktīvas 2000/60/EK, Direktīvas 2004/107/EK, Direktīvas 2008/105/EK, Direktīvas 2009/90/EK un Direktīvas 2010/75/EK, kā arī Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK prasību izpildi.

(443) ES direktīvu prasību izpildei un sekmīgai vides politikas ieviešanai būtiska nozīme ir vides informācijas, tostarp vides monitoringa datu, kvalitātei un pieejamībai, kā arī vides izglītībai, veicinot zaļo domāšanu, lai nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos valstij būtisku attīstības, t.sk. arī infrastruktūras attīstības, projektu izvērtēšanā. SAM ietvaros paredzētās darbības veicinās vides monitoringa datu kvalitātes paaugstināšanu un vides aizsardzības efektivitāti, palielinot vides monitoringa vietu skaitu papildus par ~270 vietām un nodrošinot direktīvām atbilstošo vides monitoringu gaisa, ūdens, augsnes un bioloģiskās daudzveidības jomā.

(444) Ieplānotās aktivitātes veicinās sabiedrības nodrošināšanu ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju augstas vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī sniegs atbalstu efektīvai un operatīvai kontrolei un ļaus novērtēt citu tautsaimniecības nozaru īstenoto pasākumu ietekmi, tai skaitā, pasākumus, kuriem izmantots KP fondu finansējums.

(445) Paredzēti pasākumi vienlaikus veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule" īstenošanu.

Tabula Nr. 2.5.9. (3)

KF specifiskais rezultāta rādītājs

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Sākotnējā vērtība

 

 

(2012. gadā)

 

 

Plānotā vērtība (2023. gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

r.5.4.2.a
Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām
Monitoringa vietu skaits

 

927

 

1100–1120
VARAM
Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(445)1 5.4.3.SAM: pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai.

(445)2 Latvijā sastopami 60 biotopu veidi, kas iekļauti Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā "Prioritāri aizsargājamie biotopi". KF investīcijas SAM ietvaros paredzētas, lai virzītos uz ES stratēģisko mērķu sasniegšanu bioloģiskās daudzveidības jomā, veicot pasākumus ES nozīmes biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai, kā arī kompleksu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanai Natura 2000 teritorijās, lai mazinātu antropogēnās slodzes, tai skaitā eitrofikāciju, eroziju, vides piesārņojumu un nenoplicinātu dabas vērtības saistībā ar palielinājušos dabas tūrisma popularitāti Covid-19 pandēmijas apstākļos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(445)3 Īpaši nepieciešama to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai pasliktinās. Atjaunojot un saglabājot biotopus, īpaša vērība jāpievērš nelabvēlīgās antropogēnās ietekmes apturēšanai un samazināšanai, tādējādi atjaunojot ilgtspējīgai biotopu pastāvēšanai piemērotus apstākļus.

(455)4 Antropogēnu slodzi mazinošas un epidemioloģiski drošas infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās nodrošinās ilgtspējīgu dabas tūrismu, dabas resursu apsaimniekošanu un dabas vērtību saglabāšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(445)5 SAM aktivitātes tiks veiktas saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, Natura 2000 teritoriju nacionālo aizsardzības un apsaimniekošanas programmu un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto datu izvērtējumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.5.9. (3)1

KF specifiskie rezultāta rādītāji

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Sākotnējā vērtība

 

 

(2012. gadā)

 

 

Plānotā vērtība (2023. gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

r.5.4.3.a.
Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem
%
13
60
Ziņojumi par biotopu un sugu stāvokli
Reizi divos gados
r.5.4.3.b
Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām
%
28
60
Ziņojumi par biotopu un sugu stāvokli
Reizi divos gados

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(446) Atbilstoši ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.–2012.gadā ir konstatēts, ka Latvijā tikai 13% biotopu un 28%65 sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī. Lai īstenotu ES Dabas direktīvā nospraustos mērķus, jāveic valsts nozīmes ES biotopu stāvokļa apzināšana un atjaunošana66. Tā kā bieži sugu un biotopu aizsardzībai vajadzīgie apsaimniekošanas pasākumi tiek skatīti atsevišķi no teritorijas saimnieciskās attīstības, un biotopu apsaimniekošanas resursi ir ierobežoti, ĪADT dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi netiek pilnībā ieviesti. Tādējādi netiek nodrošināts atbilstošs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām, un strauji samazinās vērtīgu biotopu nozīmība kopējā bioloģiskās daudzveidības sistēmā. Lai nodrošinātu ES direktīvās paredzētā sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu, jāveic biotopu atjaunošana un jānovirza apmeklētāju plūsmas uz tūrismam piemērotām dabas teritorijām, tur iekārtojot tūrisma infrastruktūru. Tāpat jāveic vispārēja valsts aizsargājamo sugu un biotopu kartēšana, to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir nelabvēlīgs, kā arī jāaktualizē ĪADT dabas aizsardzības plāni prioritāri tajās ĪADT, kurās vāji organizētas atpūtas aktivitātes ir apdraudējums bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Jūras biotopi ir labā aizsardzības stāvoklī, un ieguldījumi to atjaunošanai nav nepieciešami.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(446)1Covid-19 pandēmija ir aktualizējusi bioloģiskās daudzveidības samazināšanas un neilgstpējīgu dabas resursu izmantošanu, apliecinot, ka iedzīvotāju veselība, labklājība un tautsaimniecība nav iespējama bez ekosistēmu aizsardzības un ilgtspējīgas apsaimniekošanas. Covid-19 pandēmijas laikā būtiski audzis apmeklētāju skaits dabas tūrisma objektos, kas dažviet pārsniedz esošās infrastruktūras kapacitāti. Tāpat saistībā ar dabas tūrisma popularitāti tiek veidoti jauni maršruti, kur nav ierīkota labiekārtota infrastruktūra, tādejādi radot kaitējumu ES nozīmes dzīvotnēm. Apmeklētāju skaits dažos dabas objektos 2020.gadā bija tik liels, ka nebija iespējams nodrošināt epidemioloģiski drošu to pārvietošanos, tāpēc tika slēgti vairāki objekti. Lai pārvaldītu pieaugošo dabas tūrisma pieprasījumu, nenoplicinot dabas vērtības un saglabājot ekoloģisko līdzsvaru, ĪADT, ir vajadzīga kompleksu risinājumu ieviešana gan veidojot antropogēno slodzi mazinošu un epidemioloģiski drošu dabas tūrisma un izglītības infrastruktūru, gan atjaunojot sugu un biotopu dzīvotnes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(447) Lai nodrošinātu dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, saglabājot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, nepieciešams:

1) saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras, kā arī vietējo savvaļas sugu daudzveidību;

2) nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem;

3) atjaunot degradētos biotopus, kuriem steidzami nepieciešami atjaunošanas pasākumi;

4) saistīt sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus ar teritorijas saimniecisko attīstību;

5) mazināt antropogēnās slodzes, tostarp tūrisma, eitrofikācijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, veidojot kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu

6) uzlabot epidemioloģisko drošību dabas objektos, radot risinājumus drošai apmeklētāju plūsmas nodrošināšanai ĪADT.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(448) Lai sasniegtu minēto, ar 2014.–2020.gada plānošanas perioda investīcijām un citiem finansējuma piesaistes instrumentiem plānots īstenot šādas darbības:

1) apzināt valstī esošo biotopu stāvokli un ar tiem saistītos ekosistēmu pakalpojumus;

2) veikt īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu un ekosistēmu atjaunošanu (pēc EK lēmuma par snieguma ietvaru, atbilstoši izstrādātajai NAT-programmai un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto rezultātu izvērtējumam);

3) izveidot antropogēno slodzi mazinošu un epidemioloģiski drošu infrastruktūru t.sk. veicot esošās infrastruktūras rekonstrukciju Natura 2000 teritorijās un to funkcionālajās teritorijās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(448)1 Ieguldītās investīcijas un plānotās darbības 5.4.1.SAM un 5.4.3.SAM tiks vērstas uz Dabas direktīvu prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās, lai nodrošinātu, ka tiek paaugstināts ES nozīmes biotopu un sugu skaita īpatsvars ar labvēlīgu aizsardzības statusu. Tiks veicināta arī ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijās līdz 2020.gadam un 2030.gadam paredzēto mērķu sasniegšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(449) Pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Natura 2000 teritorijās ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu PAF un NAT-programmu. Kompensāciju maksājumu veikšana darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros netiek paredzēta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(450) Dabas objektu aizsardzības, apskates infrastruktūras attīstības un biotopu atjaunošanas aktivitātes (t.sk. ievērojot epidemioloģiskos drošību) ir virzītas arī uz valsts sociālekonomisko attīstību, jo tas palīdzēs nodrošināt antropogēnās slodzes mazināšanu īpaši aizsargājamajiem un dabas tūrisma un to pavadošā biznesa attīstību, kā arī veicinās un attīstīs Latvijas "zaļo tēlu" un sabiedrības veselību. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai prioritāri tiks veikti vietās, kurās būs lielāka sociālekonomiskā ietekme. Veicot projektu atlasi tiks ņemts vērā gan esošais sugu un biotopu aizsardzības stāvoklis, gan tūrisma plūsma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(451) Lai uzlabotu ES vides prasību ieviešanu dabas aizsardzības jomā, kā arī saskaņot dabas aizsardzības un sociāli ekonomiskās intereses, ir paredzēts veikt aizsardzības pasākumus Natura 2000 teritorijās, izstrādājot un īstenojot izstrādātos dabas un sugu aizsardzības plānus. Dabas aizsardzības plānos tiks paredzētas gan biotopu atjaunošanai, gan sugu populāciju saglabāšanai nepieciešamās rīcības, t.sk., paredzot tādas darbības, kas samazinās barības vielu ieplūdi ūdeņos. Vairumā teritoriju ir sastopami vairāki ES nozīmes biotopi un sugas, kā arī lielā daļā Natura 2000 teritoriju ir jālīdzsvaro dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības intereses. Natura 2000 teritorijas dabas aizsardzības plānā tiks izvērtēta teritorijas "atvēršanas tūristiem" nepieciešamība, pieļaujamība un iespējamās vietas. Ņemot vērā, ka daļa ES nozīmes sugu sastopamas arī ārpus Natura 2000 teritorijām, tad šo sugu populāciju saglabāšanai tiks izstrādāti sugu aizsardzības plāni, kas paredzētu nepieciešamās darbības ne tikai aizsargājamās teritorijās, bet arī ārpus tām.

(452) SAM mērķu sasniegšanai (dabas aizsardzības plānu izstrāde, infrastruktūras izbūve) tiks izvēlētas Natura 2000 teritorijas ar lielāko antropogēno slodzi, no kurām jānovirza apmeklētāju plūsma, lai saglabātu īpaši aizsargājamos biotopus un sugas. Prioritāri tiks atbalstītas tās teritorijas, kurās atrodas tie ES nozīmes biotopi un sugas, kuru vērtība strauji samazinās kopējā bioloģiskajā daudzveidības sistēmā, vienlaikus izvērtējot teritorijā ieguldīto investīciju efektīvāko ekonomisko atdevi.

(453) ES direktīvu prasību izpildē un sekmīgai vides politikas ieviešanā būtiska nozīme ir vides informācijas, tostarp vides monitoringa, kvalitātei un pieejamībai. Vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu kavē arī kvalitatīvu izejas datu un kartogrāfiskā materiāla trūkums. Izvērtējot esošo situāciju vides monitoringa jomā Latvijā, konstatēts vides kvalitatīvas informācijas trūkums un nepietiekams monitoringa vietu skaits. Lai nodrošinātu vismaz 18 ES direktīvu un sešu konvenciju prasību izpildi, ir jāpilnveido gaisa, arī meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguves, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu īstenošana, attīstot un modernizējot vides monitoringa infrastruktūru, jāpaplašina vides monitoringa tīkls, lai vides novērojumi aptvertu visu valsts teritoriju. Jāatzīmē, ka gadījumā, ja Latvija turpmāk neveiks vides monitoringu tādā apjomā, kas dotu pietiekamus datus un informāciju, EK ir tiesības uzsākt tiesvedības procesu par direktīvas prasību un uzņemto saistību neizpildi.

(454) Lai sasniegtu SAM nospraustos mērķus tiek plānota vides monitoringa un kontroles sistēmai nepieciešamā tehniskā nodrošinājuma iegāde, kartogrāfiskā materiāla izstrāde, vides apziņas veicināšana un vides informācijas un izglītības centru pilnveidošana. Paredzētās darbības tiks veiktas, par prioritātēm izvirzot vides monitoringa jomas, kurās šobrīd ir konstatēti nozīmīgākie sistēmas trūkumi attiecībā pret direktīvu prasību izpildi. Kopumā atbalsts plānots četrām monitoringa un kontroles jomām šādā prioritārajā secībā:

1. Ūdens.

2. Bioloģiskā daudzveidība.

3. Gaiss un klimata pārmaiņas.

4. Zeme.

(455) KP fondu finansējums palīdzēs nodrošināt ES prasību ieviešanu un valsts Vides monitoringa programmas īstenošanu, aptverot visu valsts teritoriju, tai skaitā nodrošināt ūdeņu monitoringu (ķīmisko vielu, tai skaitā prioritāro vielu monitoringu ūdens vidē un biotā un bioloģiskās kvalitātes monitoringu) atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas prasībām un, izstrādājot upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus un pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai, izmantot virszemes, jūras ūdeņu un pazemes ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa novērtējumam vides monitoringa rezultātus. Tāpat monitoringa aktivitāšu ieviešana palīdzēs nodrošināt vides kontroli savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju, t.sk. kartogrāfisko informāciju, par vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošināt vides informācijas pieejamību, izmantojot arī interaktīvu vides datu atspoguļošanu un izveidojot un attīstot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centrus.

(456) Lai panāktu klimata pārmaiņu, dabas un energoresursu patēriņa, vides piesārņojuma samazināšanu un veicinātu situācijas uzlabošanos, tiks attīstīta un pilnveidota sabiedrības vides apziņa un zaļā domāšana, kā arī jāattīsta sabiedrības izpratne par politikas rīcību pamatotību vides jomā. 2014.–2020.gada plānošanas periodā būtiska nozīme ir arī vides informācijas, tostarp vides monitoringa kvalitātei un pieejamībai, kā arī vides izglītībai, veicinot zaļo domāšanu, lai nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos valstij būtisku attīstības, arī infrastruktūras attīstības, projektu izvērtēšanā.

(457) Sabiedrības līdzdalības veicināšana ir integratīvs un iesaistošs pasākumu komplekss, kas ne tikai veido sabiedrības izpratni par vidi, bet arī nodrošina sabiedrības iesaistīšanos vides aizsardzības jautājumu risināšanā un attīstīta vides jautājumus par prioritāti līdzsvarotā attīstībā. Ar pasākumu kompleksu tiek saprasta tematiskās informācijas pieejamības nodrošināšana, t.sk., par KP fondu investīcijām vides jomā, attieksmes veidošana, izglītošana, pielietojot neformālās apmācību un prasmju apguves metodes, tādējādi veicinot KP fondu projektu īstenošanas rezultātu sasniegšanu un faktisku pielietošanu. Īpaša nozīme šo pasākumu ieviešanā tiek paredzēta vides izglītības centru aktivizēšanai.

(458) Lai sasniegtu SAM nospraustos mērķus, tiek plānotas sabiedrības līdzdalību veicinošas aktivitātes un nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru67 pilnveidošana. Lai panāktu klimata pārmaiņu, dabas un energoresursu patēriņa, vides piesārņojuma samazināšanu un veicinātu situācijas uzlabošanos, tiks attīstīta un pilnveidota visas sabiedrības un konkrētu mērķgrupu izpratne par politikas rīcību pamatotību vides jomā, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību valstij būtisku attīstības, tajā skaitā infrastruktūras attīstības, projektu izvērtēšanā un videi draudzīgas rīcības īstenošanā. Plānojot un īstenojot vides izglītības un sabiedrības līdzdalības pasākumus, maksimāli izmantojami jau funkcionējošie mehānismi iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu sadarbībai vides jautājumu risināšanā, tai skaitā iesaistot vietējās kopienas. Pasākumi būs tematiski saistīti ar tām prioritātēm vides pārvaldībā Latvijā, kas saistītas ar ES direktīvu prasību pārņemšanu un ES politiku uzstādījumu īstenošanu vides, klimata un dabas aizsardzības jomās. Sabiedrības līdzdalības veicināšanai paredzēti šādi prioritārie pasākumi: sabiedrības informēšanas, izglītošanas pasākumi un iesaistes aktivitātes – vides izglītības programmas, projekti, kampaņas, konferences un diskusijas nacionālā, reģionālā un pašvaldību līmenī sadarbībā ar valsts, pašvaldību un zinātnes institūcijām, nevalstisko un privāto sektoru, un ekspertiem, videi draudzīgo tehnoloģiju un pieeju demonstrēšana, videi draudzīgā dzīvesveida popularizēšana, veidojot interaktīvu vides komunikāciju un veicinot plašas sabiedrības iesaistīšanos un informatīvo materiālu nodrošinājumu šādās jomās:

1) KP fondu investīcijas vides aizsardzībā un projektu rezultātu lietošana;

2) klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām;

3) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu funkciju un pakalpojumu saglabāšana;

4) videi draudzīgo AER ieguves un izmantošanas attīstība;

5) resursu efektivitāte (dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, atkritumu slodzes samazināšana, energoefektivitāte);

6) zaļais iepirkums un zaļais patēriņš;

7) zema oglekļa ekonomika;

8) sabiedrības informēšana par vides politikas izstrādi un ieviešanu;

9) nevalstiskā sektora līdzdalības veicināšana noteiktu vides jautājumu risināšanā kā mediatoram vides komunikācijai ar citām mērķa grupām un sabiedrību kopumā, ar mērķi pilnveidot videi draudzīgas dzīves modeli.

Tādējādi Latvijas plānotās aktivitātes veicinās EK Resursu efektīvas izmantošanas ceļa kartē iekļauto pasākumu efektīvu ieviešanu, kā arī dos ieguldījumu vispārējas informētības uzlabošanā.

(459) 5.4.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve, saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(460) 5.4.1.SAM indikatīvā mērķteritorija – Natura 2000 teritorijas un to funkcionālās teritorijas68. 5.4.1.SAMmērķa grupa paredzēti aizsargājamo teritoriju apsaimniekotāji un apmeklētāji, pašvaldības, valsts iestādes, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību, biedrības un nodibinājumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(461) 5.4.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir vides monitoringa un kontroles sistēmu tehniskā nodrošinājuma iegādes un infrastruktūras attīstība, kartogrāfiskā materiāla izstrāde un iegāde, nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru pilnveidošana, sabiedrības informēšanas, izglītošanas un iesaistes aktivitātes, dabas aizsardzības plānu, sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrāde.

(462) 5.4.2.SAM mērķteritorija – Latvijas teritorija un tās ekskluzīvā ekonomiskā zona saskaņā ar normatīvajiem tiesību aktiem jūras vides aizsardzības un pārvaldības jomā.

(463) 5.4.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: institūcijas un kapitālsabiedrības, kas veic vides monitoringu un kontroli, kā arī vides informācijas apkopošanu, apstrādi un uzkrāšanu, nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centri, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi, plānošanas reģioni. Īpaša sadarbība ar biedrībām un nodibinājumiem, kā arī ar pašvaldībām tiek plānota vides izglītības jautājumu risināšanā.

(463)1 5.4.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir pasākumi biotopu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai un sugu aizsardzības pasākumi (t.sk. kompleksi pasākumi, kas ietver dzīvotņu atjaunošanu, infrastruktūras izbūvi un rekonstrukciju), saskaņā ar dabas, sugu un biotopu aizsardzības plāniem, PAF un NAT-programmu, kā arī epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas prasībām, prioritāri veicot pasākumus vietās, kurās tiks nodrošināta lielāka sociālekonomiskā ietekme.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(463)2 5.4.3.SAM indikatīvā mērķteritorija – ĪADT un mikroliegumi, t.sk. Natura 2000 teritorijas un to funkcionālās teritorijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(463)3 5.4.3. SAM mērķa grupa: aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekotāji, apmeklētāji, pašvaldības, institūcijas, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(464) 5.4.1.SAM, 5.4.2.SAM un 5.4.3.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.69

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(465) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.5.10. (5)

KF un ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Finansējuma avots

 

 

Plānotā vērtība (2023.gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

i.5.4.1.ak

 

(CO23)

 

To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi
Hektāri
ERAF
48 672
Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati
Reizi gadā
i.5.4.3.ak (CO23)
To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi
Hektāri
KF
21 000
Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati
Reizi gadā
i.5.4.2.a
Atbilstoši direktīvu prasībām īstenotas monitoringa programmas (jomas)70
Monitoringa programmas
KF
4
Projektu dati
Reizi gadā
i.5.4.2.b
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni
Aizsardzības plāni
KF
20
Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols",projektu dati
Reizi gadā
i.5.4.2.c
Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plāni
Aizsardzības plāni
KF
5
Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols",

 

projektu dati

 

Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(466) 5.5.Ieguldījumu prioritāte: saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu.

(467) 5.5.1.SAM: saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus.

(468) Nozīmīga kultūras un dabas mantojuma saglabāšana ilgtermiņā un tā ilgtspējīga attīstība, kā arī tā apmeklētības pieaugums veicinās pakalpojumu attīstību dažādās ekonomikas nozarēs attiecīgajā teritorijā, tādējādi nodrošinot vietējās uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu pieaugumu. Kultūras un dabas mantojuma objektu71 attīstība veicinās arī vairākdienu tūristu skaita palielināšanos, tai skaitā Baltijas jūras piekrastē, kur neorganizētas sezonas atpūtnieku plūsmas rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. Vienlaikus tiks veicināta attiecīgās teritorijas vides kvalitāte un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kas ir būtiski, lai mazinātu depopulācijas tendences.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu NR. 433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(469) Investīciju rezultātā tiks nodrošināta ne vien kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un aizsardzība, bet arī jaunu funkciju attīstība kultūras un dabas mantojuma objektos, nodrošināta objektu dziļāka integrācija vietējā ekonomikas struktūrā (sadarbībā ar komersantiem) ar mērķi veicināt to finansiālo patstāvību, un mazinot slogu uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Tabula Nr. 2.5.11. (3)

ERAF specifiskais rezultāta rādītājs

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Sākotnējā vērtība

 

 

(2013.gadā)

 

 

Plānotā vērtība (2023.gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas regularitāte

 

r.5.5.1.a
Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā
Pavadītās naktis/gadā
3 775 195
6 852 024

 

 

 

CSP dati
Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(470) Investīcijas vērstas uz to, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu šobrīd nepietiekoši izmantotās kultūras un dabas mantojuma teritorijas un objektus, padarot tos pievilcīgākus un pieejamākus, kā arī paplašinot to saturisko piedāvājumu un rodot tiem jaunas funkcijas, lai veicinātu to kvalitatīvu izmantošanu. Investīcijām kultūras un dabas mantojumā ir tieša ietekme uz kultūras un dabas tūrisma izaugsmi, kas ilgtermiņā rada sociālu un ekonomisku labumu.

(471) Baltijas jūras piekraste ir nozīmīga gan kā ekonomisko aktivitāšu teritorija, gan vienlaikus ir starptautiski atzīta un pieprasīta teritorija ar unikālu dabas un kultūras mantojumu, kuras potenciāls ir apzināts, bet netiek pilnvērtīgi izmantots. Piekraste kalpo arī par Latvijas vizītkarti un sadarbības platformu ar pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm.

(472) Investīcijas paredzētas teritorijās ar pilnvērtīgi neizmantotu attīstības potenciālu – kultūrvēsturisko teritoriju un ainavu koncentrācijas vietās ar izcilām kultūras un dabas vērtībām, izņemot Natura 2000 tīklā Latvijā iekļautās teritorijas, kurās ieguldījumi tiks veikti 5.4.1.SAM ietvaros, un esošām apmeklētāju plūsmām, kas ir identificējamas, integrēti skatot Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, Stratēģijas "Latvija 2030" telpiskās attīstības perspektīvu, Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnes "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam72, Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam73 un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadam74. Teritoriālā koncentrācija nodrošinās, ka investīcijas tiks veiktas teritorijās, kurās dabas un kultūras mantojuma attīstībai ir lielākā potenciālā ietekme uz reģionālās attīstības, vietējās izaugsmes, komercdarbības, nodarbinātības un izaugsmes veicināšanu. Investīcijas kultūras un dabas mantojuma objektos var papildināt atbalsts 3.2.1.SAM ietvaros pakalpojumu eksportam tūrisma jomā75.

(473) Investīcijas tiks veiktas saskaņā ar attiecīgās pašvaldības attīstības programmu, kur šāda veida investīcijas pamatoti uzskatāmas par ekonomiskās attīstības prioritātēm, paredzot ne tikai attiecīgā kultūras un dabas mantojuma objekta attīstību, bet arī tā sasaisti ar citām publiskajām un privātajām investīcijām attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā vietējos apstākļus un potenciālu, paredzot līdzsvarotu ilgtspējīgu teritorijas attīstību kopumā. Nosacījums investīcijām kultūras mantojuma objektos ir arī attiecīgā objekta investīciju atdeves ilgtermiņa darbības stratēģija, kas pamato pieprasījumu objektā nodrošinātajiem pakalpojumiem, kā arī paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā, neradot papildu finanšu slogu pašvaldībai un valstij. Investīcijām objektos jāatbilst nosacījumiem, ka sociālekonomiskie ieguvumi ir lielāki par objekta uzturēšanas izmaksām.

(474) Indikatīvās atbalstāmās darbības: uz attīstības programmām balstīta, nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu un saistītās infrastruktūras atjaunošana, pārbūve un restaurācija, jaunas infrastruktūras būvniecība ar mērķi pilnveidot kultūras un dabas mantojuma objektā nodrošinātos pakalpojumus, kā arī jaunu pakalpojumu izveidi.

(475) Indikatīvās mērķteritorijas: Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam76, Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam77 un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam integrēti iezīmētās kultūrvēsturisko teritoriju un ainavu koncentrācijas vietas ar izcilām kultūras un dabas vērtībām un esošām apmeklētāju plūsmām, tajā skaitā Baltijas jūras piekrastē.

(476) Indikatīvā mērķa grupa: pašvaldības, saistīto pakalpojumu sniedzēji (MVK), iedzīvotāji, vietējie un starptautiskie tūristi.

(477) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.5.12. (5)

ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

i.5.5.1.aAtbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaitsDabas un kultūras mantojuma objektiERAF47Projektu datiReizi gadā
i.5.5.1.bk

(CO09)

Atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu paredzamā skaita pieaugumsApmeklējumi gadāERAF323 499Projektu datiReizi gadā
i.5.5.1.cJaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektosPakalpojumiERAF80Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(478) 5.6.Ieguldījumu prioritāte: veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus.

(479) 5.6.1.SAM: veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu.

(480) Rīgā ir pieejamas brīvas teritorijas (apkaimes) ar ievērojamu izaugsmes un attīstības potenciālu, ko raksturo izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, kvalitatīva infrastruktūras bāze vai labi priekšnosacījumi tās izveidei, privātā sektora interese un pašvaldības gatavība investēt šajās teritorijās, bet kurās iespējamo attīstību un investīciju ieplūdi kavē tādi faktori kā slikti sociālekonomisko vidi raksturojošie parametri (salīdzinot ar vidējiem rādītājiem pilsētā) – augsts bezdarba līmenis, noziedzība, zemi iedzīvotāju vidējie ieņēmumi, zema esošā uzņēmējdarbības aktivitāte, augsta degradēto objektu un teritoriju78 koncentrācija.

(481) SAM ietvaros tiks revitalizētas un attīstītas šādas pilsētas teritorijas, veicināta ekonomiskā un sociālā aktivitāte, novērsta to turpmāka degradācija, rekonstruējot un izveidojot maza mēroga sabiedriskus objektus (piemēram, integrētus kultūras, darījumu tūrisma un sporta objektus), kas kalpos par katalizatoru attiecīgās teritorijas attīstībai, papildinot un veicinot citu, it īpaši privāto, investīciju piesaistīšanu, kā arī veicinās komercdarbību, nodarbinātību un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos attiecīgajās teritorijās.

(482) SAM ietvaros tiks atbalstīta tādu degradēto teritoriju attīstība, kuras kvantitatīvā izteiksmē paredzēs lielāko revitalizācijas efektu un lielākos privātos līdzieguldījumus, kā arī nodrošinās pievienoto vērtību nacionālā līmenī atbilstoši nacionālajos plānošanas dokumentos kultūras, sporta, tūrisma vai citās nozarēs noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

(483) Lai nodrošinātu integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā 5.6.1.SAM ietvaros, teritorijas revitalizācijas projektos attīstot publisko infrastruktūru tiks nodrošināta maksimāla šīs infrastruktūras multifunkcionalitāte, multimodalitāte un veicināta to finansiālā pašpietiekamība un atvērtība komercdarbībai un vietējām kopienām. Sabiedriska objekta izveide radīs sinerģiju un nodrošinās objekta apmeklējuma pieaugumu. Tūristu piesaiste minētajiem objektiem radīs multiplikatora efektu pakalpojumu sektora MVK attīstībā, radot pozitīvu ietekmi uz ekonomiku un papildu pieprasījumu sabiedriskā transporta jaunas kapacitātes attīstībai.

Tabula Nr. 2.5.13. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Sākotnējā vērtība

 

 

(2012. gadā)

 

 

Plānotā vērtība (2023. gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

r.5.6.1.a
Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas
EUR
150 000 000
210 000 000
Pašvaldības informācija; pētījumi
Reizi trīs gados

(484) 5.6.2.SAM: teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām.

(485) SAM īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta videi draudzīga un vides ilgtspēju veicinoša teritoriāla izaugsme un jaunu darbavietu radīšana, revitalizējot pilsētvidi un reģenerējot degradētās teritorijas, ņemot vērā, ka saskaņā ar VARAM 2013.gadā veikto nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību analīzi tika konstatēts, ka Latvijā pašlaik ir 5826 ha degradētās teritoriju platības, kuru attīstību pašvaldības novērtēja kā perspektīvu. No 5826 ha degradētajām platībām tiek plānots revitalizēt 471 ha jeb 8,08 % degradēto teritoriju. Rezultātā tiks veikti ieguldījumi bijušo rūpniecisko teritoriju un citu degradēto teritoriju sakārtošanā, un tādējādi tiks novērsti piesārņojuma riski vai likvidēti esošie vides piesārņojumi, vienlaikus veicinot teritoriju pieejamību uzņēmējdarbībai un palielinot strādājošo skaitu uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri. SAM tostarp ļaus veicināt Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam izvirzīto pakalpojumu piedāvājumu attīstības mērķu sasniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(486) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri jeb pilsētas ir teritorijas, kurās jau šobrīd koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, saimnieciskās darbības aktivitāte, publiskie pakalpojumi, t.sk. AII un ekonomiskā aktivitāte. Tas nozīmē, ka plānojot attīstību, īpaša uzmanība jāpievērš vides kvalitātes aspektam.

Tabula Nr. 2.5.14. (3)

ERAF/KF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.5.6.2.aStrādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru teritorija un to funkcionālās teritorijas.Strādājošo skaits429 900 (2011) 446 300 - 475 100CSPReizi gadā

(486)1 5.6.3.SAM: Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija.

(486)2 SAM īstenošanas rezultātā plānots pabeigt Latvijā divu vēsturiski piesārņotāko vietu teritorijas sanāciju, kurās piesārņojošo vielu koncentrācija ir visaugstākā un piesārņojuma izplatība apdraud dabas vērtības, apdzīvotās vietas un iedzīvotāju veselību. Sanācijas rezultātā tiks ne tikai samazināta piesārņojuma negatīvā ietekme, bet arī veicināta teritorijas turpmāka izmantošana saimniecisko darbību veikšanai vai publiskajai lietošanai 7 – 9 ha platībā.

(486)3 Ieguldījumi, lai pabeigtu piesārņoto vietu sanāciju, ir saskaņā ar Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam veikto izvērtējumu, kur noteikts, ka viena no aktuālākajām problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā ir piesārņoto vietu sanācija, ko neveicot saglabājas gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības draudi. Savukārt viens no NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu prioritātes ietvaros veicamajām darbībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.5.14. (3) 1

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Sākotnējā vērtība

 

 

(2016. gadā)

 

 

Plānotā vērtība (2023. gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

r.5.6.3.a
To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija
Piesārņotās vietas
9
7
Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs
Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(487) Degradēto teritoriju atjaunošana, kas balstīta integrētā stratēģiskā plānojumā, uzlabos pilsētas telpisko, publiskās ārtelpas, sociālās un darījumu vides struktūru. Tiks veicināta gan Rīgas pilsētas, gan revitalizējamo teritoriju turpmākā sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanās, t.sk. sekmēta jaunu darbavietu veidošanās, paplašināta sabiedrisko pakalpojumu pieejamība, uzlabotas vides perspektīvas un sociālā drošība.

(488) Degradētās teritorijas efektīva izmantošana nav uzsākama bez mērķtiecīgas intervences un ievērojamiem ieguldījumiem tās revitalizācijā. Veicot ieguldījumus, īpaša uzmanība tiks pievērsta vides kvalitātes veidošanai un uzturēšanai, kā arī kultūras vērtību iedzīvināšanai (plašākā nozīmē). Teritorijas reģenerācijas procesā tiks nodrošināts līdzsvars starp sociālajiem, vides un ekonomiskajiem attīstības faktoriem gan teritorijā kopumā, gan to veidojošajos objektos atsevišķi, ņemot vērā ilgtermiņa un īstermiņa vajadzības. Investīcijas veicamas, ievērojot arī attiecīgā objekta ilgtermiņa darbības stratēģiju, kas pamato pieprasījumu objekta nodrošinātajiem pakalpojumiem, kā arī paredz objekta uzturēšanu. Veicot mērķtiecīgu intervenci attiecīgajās teritorijās, arī apkārtesošie komersanti tiks motivēti attīstīties, papildinot pakalpojumu klāstu un uzlabojot to kvalitāti un pieejamību.

(489) Vienlaikus investīcijām jānodrošina arī atbilstība stratēģijas "Eiropa 2020" un nacionāla līmeņa attīstības prioritātēm, kas noteiktas NAP 2020 un citos plānošanas dokumentos. Piemēram, Eiropas darba kārtībā Kultūrai darba plānā 2011.–2014.gadam norādīts, ka kultūras objektiem ir stratēģiska nozīme, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visos ES reģionos un pilsētās.

(490) Ieguldījumi pilsētvides revitalizācijā 5.6.1.SAM ietvaros, rekonstruējot maza mēroga sabiedriskus objektus, ir plānoti saskaņā ar NAP 2020 noteiktajām prioritātēm, pašvaldību attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā (līdz 2025.gadam) ietvertajiem uzdevumiem, Rīgas teritorijas plānojumā iekļautajām attīstības teritorijām, kā arī Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādņu "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam noteiktajiem uzdevumiem. Tiks veikta izpēte, lai noteiktu piemērotākās teritorijas, kurās varētu veikt šādas investīcijas, lai visefektīvākajā veidā sasniegtu SAM rezultātus.

(491) 5.6.2.SAM ietvaros prioritāri plānots atbalstīt tos projektus, kas noteikti kā pašvaldību prioritātes, saistīti ar citiem integrēto attīstību veicinošiem projektiem, tiešā veidā vērsti uz nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību attiecīgo teritoriju daļu vides kvalitātes uzlabošanu. Ievērojot Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam noteikto, atbalstu pilsētvides kvalitātes paaugstināšanai plānots piešķirt pašvaldības integrētajās attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, kurus īsteno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības, nepieciešamības gadījumā veidojot partnerību ar apkārtējām pašvaldībām, saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem. Uz 2014.gada 31.decembri visām pašvaldībām, kas paredzētas kā atbalsta saņēmējas, ir apstiprinātas aktuālas attīstības programmas 2014.–2020.gada periodam, vai arī to izstrādi ir plānots pabeigt tuvākajā laikā.

(492) Rīgas pilsētā ir identificētas vairākas potenciālās atbalstāmās teritorijas, kurās ir plānotas un jau veiktas ievērojamas investīcijas, sabiedriskas infrastruktūras izveide ar kultūras vai sporta funkciju šajās teritorijās ne tikai papildinās jau veiktās un plānotās investīcijas, bet galvenokārt nodrošinās apmeklējuma pieauguma kritisko apjomu un teritorijā sniegto publisko pakalpojumu attīstību un pieejamību, kas nepieciešams, lai panāktu būtiskas izmaiņas attiecīgo teritoriju izmantošanā. Revitalizācijas pasākumu ietvaros papildus sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai tiks uzlabota attiecīgās teritorijas vides kvalitāte, kas ir būtiski, lai mazinātu depopulācijas tendences.

(493) Lai veicinātu Rīgas revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, uzlabotu nodarbinātību sociālekonomisko situāciju, kā arī nodrošinātu integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, nepieciešams revitalizēt un attīstīt pilsētas degradētās teritorijas, kurās tiktu atjaunota ekonomiskā un sociālā attīstība un novērsta turpmākā vides un sociālekonomiskā stāvokļa degradācija, kā arī tiktu rekonstruēta un attīstīta maza mēroga sabiedriskā infrastruktūra.

(494) Investīcijas plānotas, lai nodrošinātu degradēto teritoriju revitalizāciju (funkcionālo aktivizēšanu, ieskaitot degradēto teritoriju komunikāciju pieslēgumus kopējām pilsētu komunikāciju tīklam) saskaņā ar pašvaldību integrētas attīstības programmām, tādā veidā veicinot pašvaldību turpmākās sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanos, kā arī risinot piesārņojuma problēmas. Sekmējot pilsētu attīstību, svarīgi panākt līdzsvaru starp ekonomiskās darbības, kopienas attīstības un vides kvalitātes aspektiem, kas ir būtiski pilsētu pievilcības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas priekšnoteikumi.

(495) Tikai maza apjoma kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūra atbilstoši ERAF regulas 3.panta pirmās daļas "e" apakšsadaļā minētajam var tikt atbalstīta veicot ERAF ieguldījumus saskaņā ar ERAF regulas 5.panta sestās daļas "c" apakšsadaļu. Atbalsts netiek plānots liela mēroga kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstībai, ieguldījumi, kas satur vairākus nelielus objektus infrastruktūrā, var tikt atbalstīti kā daļa no plašākas teritorijas attīstības stratēģijas, ieskaitot papildu atbalsta pasākumus, lai maksimāli palielinātu to izaugsmi un radītu darbavietu potenciālu. Tas jo īpaši attiecasuz ieguldījumiem dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai (ERAF regulā noteiktā investīciju prioritāte 6c) teritorijās, kur potenciāls, lai radītu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, ir augstāks kā vidēji citur.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(495)1 Joprojām Latvijas teritorijā ir saglabājušās intensīva vēsturiskā piesārņojuma zonas, no kurām piesārņojums izplatās tālāk, nonākot pazemes un virszemes ūdeņos, ietekmējot vides kvalitāti ne tikai tiešā piesārņotās vietas apgabalā, bet izplatoties ļoti plašā teritorijā. Ūdens vidē noturīgo ķīmisko vielu piesārņojums akumulējas ekosistēmās un procesus veicinošos apstākļos izplatās plašā areālā, ietekmējot arī pazemes dzeramā ūdens horizontus. Lielākos draudus rada piesārņojums ar bīstamajām ķīmiskajām vielām.

(495)2 Lai varētu samazināt vēsturiskā piesārņojuma radītās sekas, nepieciešama šādu teritoriju sanācija, jo ir būtiski mazināt risku, ko rada piesārņojuma ietekme uz bioloģisko daudzveidību, pazemes ūdensgūtnēm un upju baseiniem, augsni, līdz ar to arī uz iedzīvotāju veselību un dabas resursiem. Šādu piesārņoto vietu sanācijai ir nepieciešamas specifiskas attīrīšanas tehnoloģijas, kā arī individuāli risinājumi sanācijas procesā savāktā piesārņojuma utilizācijai vai apglabāšanai.

(495)3 Vispiesārņotākās vietas Latvijā ir Inčukalna sērskābā gudrona dīķi, kuru sanācija uzsākta jau 2007.–2013.gada plānošanas periodā. Projekta īstenošanas laikā tika konstatētas gudrona netipiskas ķīmiskās un fizikālās īpašības, kas būtiski kavēja ekskavētā gudrona pārstrādes un utilizācijas procesu, tādējādi bija nepieciešams veikt izmaiņas gudrona pārstrādes un utilizācijas tehnoloģiskajā risinājumā, un tas sadārdzināja sanācijas darbu izmaksas. 2015.gada vidū projekta finansējuma saņēmējs pārtrauca sanācijas darbu līgumu, jo sanācijas darbu veicējs nenodrošināja sanācijas darbu līgumā noteikto saistību izpildi. 2015.gada beigās tika sagatavoti un noteiktā kārtībā Eiropas Komisijā iesniegti priekšlikumi grozījumiem projektā. Eiropas Komisija tos apstiprināja 2016.gada 7.jūnijā, atzīstot neparedzamu apstākļu rašanos projekta īstenošanas laikā, kā rezultātā palielinājās projekta kopējais budžets, kā arī apstiprināja projekta īstenošanas dalīšanu posmos pa ES fondu plānošanas periodiem. Līdz ar to projekts īstenojams divu plānošanas periodu ietvarā, 2014.–2020.gada plānošanas periodā pabeidzot Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(496) 5.6.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktajiem sabiedriski nozīmīgajiem objektiem un prioritāri atbalstāmo degradēto teritoriju revitalizēšanai, veikt maza mēroga sabiedrisku, kultūras, un sporta objektu izveidi un rekonstrukciju, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu.

(497) 5.6.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīgas pilsētas degradētās apkaimes.

(498) 5.6.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: iedzīvotāji, saimnieciskās darbības veicēji, investori, tūristi.

(499) 5.6.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: projektus plānots realizēt sadarbībā starp pilsētas pašvaldību (t.sk. tās uzņēmumiem), valsts pārvaldes iestādēm (t.sk. valsts kapitālsabiedrībām), kā arī investoriem un attīstītājiem.

(500) 5.6.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(501) 5.6.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalstu plānots sniegt integrētajās pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju projektiem, kas vērsti uz pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto (deprived areas) teritoriju79 atjaunošanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra), t.sk. attiecināmajās izmaksās paredzēts iekļaut ēku būvniecību/rekonstrukciju un aprīkojumu (ierobežotā apjomā). Latgales plānošanas reģionā investīcijas plānotas nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un to funkcionālās teritorijās (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra un apkārtējās pašvaldībās). Sakārtotās degradētās teritorijas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās. Atbilstība integrētai pašvaldības attīstības programmai, t.sk. investīciju plānam tiks paredzēta kā nosacījums KP fondu finansējuma saņemšanai. Nacionālās nozīmes centri veic projektu definēšanu atbilstoši ERAF Regulas 7. Panta noteiktajam par integrēto pilsētvides attīstību un kas noteikti kā pašvaldību prioritārie projekti saskaņā ar pašvaldības specializāciju, vienlaikus ir saistīti ar degradēto teritoriju atjaunošanu un sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanu attiecīgajā teritorijā.

(502) 5.6.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldības, saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji.

(503) 5.6.2.SAM indikatīvās mērķteritorijas: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un to funkcionālās teritorijas (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra un apkārtējās pašvaldības, īpaši Latgales reģiona pašvaldības). EUR 92 138 673 indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7. pantam.

(504) 5.6.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019. gadam, kuras skar īpaši demogrāfiskie, sociālie un nabadzības riski, projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai, īpaši Latgales reģiona pašvaldībām. Noteikta apjoma finansējumu varēs izmantot tikai attīstības centru un to funkcionālo teritoriju sadarbības projektiem. Atbalsts tiks sniegts tiem projektiem, kas būs noteikti pašvaldību integrētajās attīstības programmās, t.sk. attīstības centriem nosakot potenciālos sadarbības projektus ar tās funkcionālo teritoriju un savstarpēji saskaņojot to. Projektus, kuriem finansējumu plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam, noslēdzot deleģēšanas līgumu ar vadošo iestādi un sadarbības iestādi atlasīs deviņas pilsētas, kas ir nacionālas nozīmes attīstības centri un jau sākotnēji, izstrādājot vai aktualizējot savas attīstības programmas, iekļaus potenciālo projektu sarakstu, attiecīgi Reģionālās attīstības koordinācijas padome (sadarbības un koordinācijas mehānisms), kuras sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās organizācijas – pilsētu pašvaldības un pašvaldību apvienības, kā arī KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas, saskaņos izstrādātās vai aktualizētās attīstības programmas. Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu.

(505) Lai nodrošinātu tematisko demarkāciju starp ieguldījumiem 5.6.1. un 5.6.2.SAM ietvaros, atbalsts 5.6.1.SAM vērsts uz degradēto teritoriju sakārtošanu kultūras un sporta pakalpojumu attīstības nolūkā, savukārt 5.6.2.SAM atbalstu plānots sniegt pašvaldību prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju projektiem, kas vērsti uz pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanu.

(506) Projektu atlasē un īstenošanā tiks nodrošināta atbilstība valsts atbalsta regulējumam.

(506)1 5.6.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: piesārņojuma avota likvidācija, piesārņotās teritorijas sanācija, sanācijas procesā izņemtā piesārņojuma utilizācija vai apglabāšana, lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, atjaunojot vides kvalitāti.

(506)2 5.6.3.SAM finansējuma saņēmējs: valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir organizēt vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju.

(506)3 5.6.3.SAM lielie projekti: indikatīvi plānots īstenot lielo projektu "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta".

(506)4 5.6.3.SAM projektu atlase: skatīt pielikumu "Projektu atlase".

(506)5 Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu tādu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.5.15. (5)

ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

i.5.6.1.ak

(CO38)

Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpam2ERAF 10 000Pašvaldības informācijaReizi gadā

i.5.6.1.bk (CO39)

Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās vai komercēkas pilsētāsm2ERAF20 000Projektu datiReizi gadā
i.5.6.1.cAtjaunoto, izveidoto un rekonstruēto sabiedrisko un infrastruktūras objektu skaitsObjektu skaitsERAF12Pašvaldības informācijaReizi gadā
i.5.6.2.ak

(CO22)

Kopējā atjaunotās zemes platībahaERAF471Projektu datiReizi gadā
i.5.6.3.ak

(CO22)

Kopējā atjaunotās zemes platībahaERAF2.5Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.5.16. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tipsID.
Rādītāja nosaukums
DefinīcijaMērvienībaFondsReģiona kategorijaStarposma vērtība 2018.gadsMērķa vērtība Datu avotsRādītāja nozīmīguma apraksts
Siev.Vīr.Kopā
Finanšu rādītājs(F07) Finanšu rādītājs 5.PV (ERAF)

EURERAFMazāk attīstītie reģioni109 957 466

459 462 907Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma 
Finanšu rādītājs (F08) Finanšu rādītājs 5.PV (KF)

EURKFMazāk attīstītie reģioni35 200 539

225 792 618

 

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma 
Iznākuma rādītājsi.5.3.1.ak Uzlabotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums (CE)

(CO19)

kopējaisIedzīvotāju ekviavalentsKFMazāk attīstītie reģioni1175

32 782Projektu datiRādītājs iekļauj darbības SAM 5.3.1. ietvaros, kur plānotas investīcijas notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrā.

Rādītājs atbilst 53,44 % no kopējā KF finansējuma prioritārajam virzienam.

Iznākuma rādītājsi.5.6.2.ak

Kopējā atjaunotās zemes platība (CO22)

kopējaishaERAFMazāk attīstītie reģioni0  471Projektu datiRādītājs atspoguļo SAM 5.6.2. investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanā un rūpniecisko teritoriju sakārtošanā.

Rādītājs atbilst 49,79 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam

Galvenais īstenošanas posms5.6.2.

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu

(S562)

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmāmLīgumiERAFMazāk attīstītie reģioni10   Projektu datiN/A

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.10.2018. rīkojumu Nr.485 (L.V., 5.OKT., NR.197)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.5.17. (7–12)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
511 826 2191390 526 470788 984 817 754 528 752N/AN/A539 856 031
711 826 219  1172 521 464192 138 673  6350 670 439
2111 826 219  336 881 5165243 859 045    
3423 652 438  292 138 673      
7282 783 529          
86 3 072 721          
8739 856 031           
89186 592 539          
92 700 555          
94 18 390 000          

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Tabula Nr. 2.5.18. (7–12)

Intervences kategorijas

KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
1744 998 656 1191 923 724789 361 217

 

7191 923 724N/AN/A50
189 184 249  151 367 342    6191 923 724
191 588 415  328 127 809      
21102 562 507  223 067 356      
220          
8529 224 830          
864 365 067          
870          

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2.6. Ilgtspējīga transporta sistēma

(507) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu transporta infrastruktūru un labas kvalitātes transporta un loģistikas pakalpojumus, kas nodrošina darbavietas un pienesumu pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumam, prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" ietvaros jākombinē gan KF, gan ERAF atbalsta pasākumi, veicinot ilgtspējīgu un efektīvu rezultātu sasniegšanu. Ieguldījumi prioritārā virziena ietvaros plānoti atbilstoši Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam, kā arī, lai papildinātu 2007.–2013.gada plānošanas periodā veiktās investīcijas, nodrošinot to ilgtspēju. No ESI fondiem plānotās investīcijas ceļu infrastruktūrā tiks papildinātas un to uzturēšana nodrošināta nacionālā finansējuma ietvaros atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2020.gadam.

(508) KF un ERAF atbalsts ir plānots tā, lai sekmētu kvalitatīvas transporta infrastruktūras (ceļi, dzelzceļš, TEN-T sasaiste ar pilsētām, lidosta "Rīga", lielās ostas) nodrošināšanu, kas ir pamats konkurētspējīgas, ilgtspējīgas, komodālas transporta sistēmas attīstībai, vienlaikus veicinot augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus. Atbalsts tiek sniegts dažāda mēroga nozīmes ceļu infrastruktūras pilnveidošanai un attīstībai, novēršot ceļu sabrukšanu, lielo ostu un lidostas "Rīga" drošības pasākumu uzlabošanai un vides piesārņojuma mazināšanai, kā arī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, nodrošinot vienotu transporta sistēmu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(509) 6.1.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T (KF).

(510) 6.1.1.SAM: palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti.

(511) Īstenojot SAM, tiks uzlabots drošības līmenis ostās, un novērsti vājo punktu radītie ierobežojumi TEN-T transporta infrastruktūras darbībā.

(512) Lai ūdens transporta sektorā samazinātu esošo piesārņojumu, kura iemesls ir efektīvas ūdens infrastruktūras trūkums un vāji attīstīts ūdens transporta un sauszemes transporta savienojums, būtiski ir nodrošināt atbilstošu autoceļu un dzelzceļa caurlaides spēju un savienojumu ar ostām. Attiecīgi SAM ietvaros plānots uzlabot kuģošanas ceļu un sauszemes savienojumus ostām (jaunas infrastruktūras izbūve, esošas infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana,jūras transporta infrastruktūras, t.sk., ostas kuģošanas ceļa padziļināšana, paplašināšana un iztaisnošana, kuras mērķis ir kuģošanas drošības paaugstināšana, kas vienlīdzīgi ietekmēs ostas lietotājus kopumā un ļaus novērst TEN - T tīkla problemātisko posmu radīto negatīvo ietekmi uz kuģošanas drošības līmeni lielajās ostās). Jūras ostām ir svarīga loma kā loģistikas centriem, un tām ir vajadzīgi droši un efektīvi savienojumi ar iekšzemi. Investīciju rezultātā tiks nodrošināta atbilstoša TEN-T tīklā iekļauto ostu infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve, kā arī atbalstīta sauszemes pievadceļu funkcionalitātes palielināšana, sekmējot kravas operāciju novirzīšanu no pilsētām, lai mazinātu sastrēgumus, saudzētu vidi un paaugstinātu drošību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(513) Rekonstruētās hidrotehniskās būves un uzlabotā jūras transporta infrastruktūra uzlabos kuģošanas drošību un ostas funkcionalitāti, atļaujot kuģu kustību nelabvēlīgos laika apstākļos, kādos kuģu kustība pašlaik tiek apturēta. Tas ļaus palielināt kuģošanas drošību, kā arī samazināt kuģu dīkstāves, atrodoties reidā, tādējādi mazinot kuģu dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas. Ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošana radīs priekšnosacījumus vidēji ar vienas ostā pārkrautās tonnas pārvadāšanu saistītās negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 25.08.2016. rīkojumu. Nr.484 (L.V. 29.AUG., NR.166)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(514) Veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves, uzlabota jūras transporta infrastruktūra lielajās ostās un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas drošību un uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, dodot ieguldījumu ESSBJR mērķa "Glābt jūru" sasniegšanā, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātes "Tīra un droša kuģošana" ietvaros. No KP fondiem tiks finansēts tikai atbalsts publiskai infrastruktūrai, un tikai gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti. Direktīvas Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei izpildei (paredzēts, ka Direktīva stāsies spēkā līdz 2014.gada beigām un dalībvalstīm būs jāizstrādā nacionālie ietvari tās izpildei divu gadu laikā kopš tās stāšanās spēkā) arī būs nepieciešamas investīcijas tajā paredzēto prasību izpildei attiecībā uz alternatīvajām degvielām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.6.1. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (2023. gadā)Datu avotsZiņošanas biežums
r.6.1.1.aLaika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājumsStundas170

(2012.gads)

KF100Projektu datiProjektu īstenošanas noslēgumā
r.6.1.1.bPievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars%62

(2014.gads)

KF47Lielo ostu pārvalžu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(515) 6.1.2.SAM: veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga".

(516) SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlaboti vides un drošības pasākumi starptautiskajā lidostā "Rīga", kā arī tiks uzlabota gaisa telpas drošība gaisa satiksmes vadības zonā. KP fondu investīcijas starptautiskajā lidostā "Rīga" tiks veiktas gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(517) Lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams turpināt lidostas "Rīga" infrastruktūras modernizēšanu un attīstību, kas saistīta ar ietekmes uz vidi mazināšanu un drošības prasību paaugstināšanu atbilstoši pieaugošajam lidojumu, pasažieru un kravu skaitam.

(518) Lai samazinātu lidostas darbības negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinot lidostas infrastruktūras sakārtošanu un pilnveidojot energoefektivitāti, tiks veikta otras ātrās nobrauktuves izbūve, kas ļaus samazināt gaisa kuģu manevrēšanai ar ieslēgtiem dzinējiem nepieciešamo laiku un gaisa kuģu dzinēju radīto CO2 emisiju apjomu un trokšņa piesārņojumu. Tāpat plānots veikt ieguldījumus lidostas tehnisko un darbībai nepieciešamo ēku rekonstrukcijā, paaugstinot ēku energoefektivitāti, samazinot siltumnīcas efekta radītās globālās klimata izmaiņas, limitējot emisijas (tai skaitā arī CO2 emisijas), kas kaitīgas videi un cilvēka veselībai, ka ari ieguldījumi tehniskajā aprīkojumā. Ieguldījumi publiskās daļas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijā un ielu rekonstrukcijā samazinās piesārņojošo vielu emisijas no lietusūdeņiem lidostas teritorijā. Uguņu ierīkošana peronu manevrēšanas ceļu ass līnijās nodrošinās, ka sliktas redzamības laika apstākļos gaisa kuģi varēs ātri nobraukt uz gaisa kuģu stāvvietām, atbrīvojot skrejceļu, un tādejādi mazinot gaisa kuģu sastrēgumu, kuri gaida uz nolaišanos, kas savukārt sekmēs gaisa kuģu radīto CO2 emisiju samazinājumu gaisā. Veicot apgaismojuma nomaiņu lidostas teritorijā tiks samazināts elektroenerģijas patēriņš un CO2 emisiju apjoms. Savukārt nodrošinot lidlauka turpmāku uzlabošanu atbilstoši CAT II standartiem tiks uzlabota gaisa kuģu kustības drošība pie nelabvēlīgiem (samazinātas redzamības) laika apstākļiem.

(518)1 Lai gaisa telpas izmantošana starptautiskās lidostas "Rīga" gaisa satiksmes vadības zonā un gaisa telpā citur Latvijā būtu droša un pieņemtie lēmumi gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzības jomā Latvijas gaisa telpā būtu balstīti uz faktisko informāciju par gaisa telpas izmantotāju ieradumiem, tiks veikta bezpilota gaisa kuģu un to uztveršanas iekārtu iegāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.6.2. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

IDRādītājs (rādītāja nosaukums)MērvienībaSākotnējā vērtība

(2012. gadā)

Finansējuma avotsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas biežums
r.6.1.2.aIelidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in)kg211KF179VAS Starptautiskā lidosta "Rīga"Reizi gadā
r.6.1.2.bNotekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtībamg/l168KF<125VAS Starptautiskā lidosta "Rīga"Reizi gadā

(519) 6.1.3.SAM: nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu.

(520) SAM īstenošanas rezultātā tiks samazināti sastrēgumi uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem, un novērsti infrastruktūras pārrāvumi esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā.

(521) Rīgas transporta infrastruktūrā, atbilstoši Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānam un Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, īpaši nozīmīga ir integrētas transporta sistēmas veidošana un pilsētas centrālās daļas atbrīvošana no tranzīta satiksmes. To veicot, mazināsies maģistrālo ielu fragmentārais raksturs, kā arī tiks sakārtota tranzītkravu kustība, palielinot transporta tīkla caurlaides spēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(522) SAM īstenošanas rezultātā tiks novērsti pārrāvumi esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā, un izveidota nepārtraukta pilsētas maģistrāle ziemeļu – dienvidu virzienā, kravas transports tiks novirzīts no lielu sabiedrisku objektu tuvumā esošām ielām, kā arī tiks samazināts ceļu satiksmes negadījumu konfliktpunktu skaits.

(523) (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246))

Tabula Nr. 2.6.3. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2012.g.)

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.1.3.aVidējais transportlīdzekļa aizkavējuma laiksMinūtes23,83KF15,77Rīgas domeReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(524) 6.1.4.SAM: pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu.

(525) SAM īstenošanas rezultātā tiks novērsti infrastruktūras pārrāvumi pilsētās, un radīts alternatīvs maršruts tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām.

(526) Pilsētu maģistrālo ielu fragmentārais raksturs, pieaugošā privātā un kravas transporta intensitāte ir faktori, kas nosaka investīciju nepieciešamību maģistrālo ielu tīkla izveidei. Sabiedriskā transporta nodalīšana no kravu transporta kustības, tranzītkravu nodalīšana no pilsētas centra ir galvenie šo maģistrālo ielu uzdevumi, saglabājot pilsētu satiksmes funkcionalitāti.

(527) Investīciju rezultātā tiks veicināta lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrēta sasaiste TEN-T tīklā; tādējādi attīstot pilsētu tranzītmezgla funkcijas, paaugstinot maģistrālo ielu caurlaides spējas, uzlabojot transporta plūsmas vidējo ātrumu un saīsinot pārvietojoties nepieciešamo laiku, vienlaikus veicinot ekoloģiskās un dzīves vides kvalitātes uzlabošanos pilsētas iedzīvotājiem. Minēto rezultātu sasniegšana, nosakot atbilstošus projektu iesniegumu atlases kritērijus, kā arī rādītājus, tiks nodrošināta projektu līmenī. Lai nodrošinātu transporta jomas ex ante nosacījumu izpildi atbilstoši PL noteiktajam tiks izstrādāts projektu saraksts, kura ietvaros tiks veikts novērtējums par 6.1.4.SAM ietekmi uz maģistrālo ielu caurlaides spēju un laika ietaupījumu.

Tabula Nr. 2.6.4. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

IDRādītājs (rādītāja nosaukums)MērvienībaSākotnējā vērtība (2012.g.)Finansējuma avotsPlānotā vērtība (2023. gadā)Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.1.4.aLielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tīkla tranzīta un kravu transportamPilsētas1KF4Projektu datiReizi gadā

(528) 6.1.5.SAM: valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana.

(529) Īstenojot SAM, tiks uzlabota to valsts galveno autoceļu kvalitāte, kas atrodas TEN-T autoceļu tīklā.

(530) Lai novērstu valsts autoceļu tīklā konstatētās problēmas, laika periodā no 2014.–2020.gadam tajā ir jāveic valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumi, t.sk. valsts galveno autoceļu pārbūve. Veicot pārbūvi, par 80% tiks samazināti valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars.

(531) Nozīmīgs ieguvums no kvalitatīva autoceļu tīkla ir valsts konkurētspējas ievērojama paaugstināšanās. Labā kvalitātē uzturēts autoceļu tīkls nodrošina valsts ekonomikas funkcionēšanu un veicina attīstību, nodrošina iespēju pārvietoties iedzīvotājiem, pārvietot preces un sniegt pakalpojumus par iespējami zemākām izmaksām, kā arī tas ir nozīmīgs satiksmes drošības faktors un veicina tūrisma attīstību.

(532) Investīciju rezultātā rekonstruētie ceļi ļaus nodrošināt trūkstošo sasaistes posmu ar TEN-T tīklu attīstību, savukārt kvalitatīva transporta infrastruktūra samazinās tās uzturēšanas izmaksas. Investīcijas plānotas tā, lai sniegtu ieguldījumus arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, t.sk. ievērojot direktīvā 2008/96/EK noteiktās prasības kā arī ļaus samazināt pārvietošanās ilgumu.

Tabula Nr. 2.6.5. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2012.g.)

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.1.5.aValsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars%46,3KF10VAS "Latvijas Valsts ceļi"Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)1 6.1.6.SAM: Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(532)2 Šobrīd publiskajā pārvaldē autoceļu un transporta datu pārvaldība ir decentralizēta un nav harmonizēta to efektīvas koplietošanas nodrošināšanai. Datus par satiksmi, autoceļiem un to izmaiņām uztur vairākas publiskās pārvaldes iestādes, taču nav skaidri definētas to savstarpējās atbildības datu izmaiņu uzturēšanai un apziņošanai, kā arī nav vienotu reglamentētu standartu ar transportu saistītu datu klasifikācijā un apmaiņā starp dažādām publiskās pārvaldes iestādēm (datu apmaiņas kārtību nosaka divpusēji līgumi individuāli katrā gadījumā). Standartizācijas trūkums palielina jaunu inteliģentās transporta sistēmas (turpmāk – ITS) pakalpojumu izveides izmaksas un sarežģītību, kā arī rada potenciālu vairāku avotu datu nesavietojamību un samazina to kopējās analīzes iespējas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(532)3 Lai apzinātu pašreizējo ITS attīstības situāciju Latvijā un sniegtu pamatotas rekomendācijas nacionālas nozīmes ITS pakalpojumu saskaņotai ieviešanai un sasaistei ar citiem transporta veidiem, veikta izpēte, kuras ietvaros tika identificēti pasākumi, kurus nepieciešams veikt, lai nodrošinātu koordinētu ITS attīstību. Latvijā, kā viens no nepieciešamajiem pasākumiem tika identificēta nepieciešamība izveidot transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.6.5.1. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2012.g.)

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.1.6.aTransporta nozares informācijas nacionālajā (valsts) piekļuves punktā pieejamo datu kategoriju skaits80Datu kategoriju skaits0KF20Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" izveidotajā nacionālās piekļuves punktā iekļautās datu kategorijasProjekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(532)4 6.1.7.SAM: Multimodāla transporta sistēmas iespējošana

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)5 Saistībā ar Rail Baltica dzelzceļa stacijas izbūvi nepieciešami nozīmīgi transporta un infrastruktūras pārkārtojumi Rīgas centrā, kas veidos Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju par multimodālu transporta mezglu un uzlabos sasaisti starp Maskavas priekšpilsētu, centru un Daugavas kreisā krasta teritoriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)6 Rail Baltica lokālplānojuma izstrādes ietvaros ir apzinātas nepieciešamās papildu darbības, kas neiekļaujas Rail Baltica projekta teritorijā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rajonā, bet ir nepieciešamas multimodālā transporta mezgla funkcionalitātes uzlabošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)7 Transporta un mobilitātes jautājumi īpaši aktuāli ir Rīgā un tās apkārtnē, jo Rīgas pilsētas morfoloģiskā robeža sniedzas tālu pāri tās administratīvajām robežām, ko stimulē dažādas ekonomiskās aktivitātes. Ap galvaspilsētu Rīgu ir izveidojusies funkcionāli cieši saistīta ekonomiskās un sociālās kustības telpa – Rīgas metropoles areāls, ko veido Rīgas pilsēta kopā ar tuvējām dažāda lieluma pilsētām un Pierīgas novadu pašvaldībām, kurās izteikta iedzīvotāju ikdienas svārstmigrācija. Ātra un efektīva sasniedzamība ir vienlīdz izšķiroša gan vietējā mērogā ikdienas mobilitātei un pakalpojumu pieejamībai, gan starptautiskā mērogā konkurētspējas stiprināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)8 SAM īstenošanas rezultātā tiks optimizēta transporta plūsma mezgla tuvumā, kā arī uzlabota gājēju un velotransporta piekļuve Rīgas Centrālās stacijas multimodālajam transporta mezglam. Veiktas priekšizpētes integrēta Rīgas metropoles areāla multimodāla sabiedriskā transporta plāna priekšlikuma izstrādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.6.5.2. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2020.g.)

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.1.7.aVidējā sabiedriskā transporta aizkavējuma laika samazinājumsMinūtes4KF3Rīgas pilsētas pašvaldībaProjekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(533) Kompleksas investīcijas ieguldījumu prioritātes ietvaros vērstas uz visaptverošu transporta sistēmas attīstību, sniedzot ieguldījumu videi draudzīgākas un efektīvākas transporta sistēmas izveidei. Investīcijas visos SAM plānotas, lai stratēģiski papildinātu un turpinātu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ar KP fondu atbalstu īstenotās aktivitātes trūkumu novēršanai TEN-T tīkla infrastruktūrās, tajā skaitā īstenotos projektus Rīgas un Rīgas ostas integrēšanai TEN-T tīklā, investīcijas Rīgas brīvostā un lidostā "Rīga".

(534) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros Latvijas lielajās ostās īstenoti projekti ostas akvatorijas padziļināšanai, piestātņu būvniecībai un rekonstrukcijai, kā arī kompleksam saistītās infrastruktūras inženiertīklu būvniecībai. Tomēr joprojām tiks novērsti vājo punktu ierobežojumi TEN-T tīkla infrastruktūras darbībā, kas ostu gadījumā īpaši attiecas uz vāji attīstītu ūdens transporta un sauszemes transporta savienojumu, tāpēc SAM ietvaros investīcijas paredzētas publiskajā infrastruktūrā, lai nodrošinātu piekļuvi gan no jūras, gan sauszemes puses. Investīcijas lielajās ostās tiks vērstas uz piesārņojuma mazināšanu ūdens transporta sektorā, kura iemesls ir efektīvas ūdens infrastruktūras trūkums un vāji attīstīts ūdens transporta un sauszemes transporta savienojums. Detalizēta informācija par ostu vajadzībām minēta ostu izvērtējuma ziņojumā81.

(535) Lidostā "Rīga" KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros veikta skrejceļa segas virskārtas renovācija, lidjoslas un ziemeļu gala drošības zonas nostiprināšana, II kategorijas gaismu sistēmas izbūve skrejceļa ziemeļu galā, peronu rekonstrukcija, divu pretapledošanas apstrādes laukumu izveide. Lidosta "Rīga" no saviem līdzekļiem ir uzsākusi īstenot projektu, kas saistīts ar kapacitātes palielināšanu; papildus minētajam, atbilstoši EK nostājai82, 6.1.2.SAM ietvaros starptautiskajā lidostā "Rīga" paredzēts risināt jautājumus saistībā ar vides un drošības pasākumu uzlabošanu. Lai sasniegtu plānotos rezultātus attiecībā uz lidostas "Rīga" attīstību, jāveic kompleksi ieguldījumi lidostas attīstībai nepieciešamajā infrastruktūrā un materiāltehniskajā bāzē, lai vienlaikus tiktu sekmēta klimata politikas mērķu sasniegšana, atbilstoši pieaugošajiem apgrozījuma apjomiem.

(536) Rīgai nozīmīgo integrēto transporta sistēmu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes iespējams attīstīt, rekonstruējot un izbūvējot būtiskākos maģistrālo ceļu posmus. Nozīmīgs punkts iebraukšanai un izbraukšanai no pilsētas ar autobusu, lidmašīnu vai vilcienu tiek veidots, savstarpēji integrējot Centrālo dzelzceļa staciju un Starptautisko autoostu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(537) Pilsētu transporta infrastruktūras sasaistes TEN-T tīklā ietvaros tranzītmezgla funkciju attīstīšanai jāveic nozīmīgāko transporta infrastruktūras posmu attīstība un integrēšana TEN-T tīklā, lai paaugstinātu caurlaides spējas, uzlabotu transporta plūsmas ātrumu un saīsinātu brauciena laiku, vienlaikus uzlabojot ekoloģisko un dzīves vides kvalitāti pilsētas iedzīvotājiem.

(538) Lai novērstu valsts autoceļu tīklā apzinātās problēmas, atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2020.gadam jāveic valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumi – pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. Investīcijas valsts autoceļu atjaunošanā tiks veiktas, lai pēc iespējas turpinātu 2007.–2013.gada plānošanas perioda autoceļu atjaunošanas programmas ietvaros iesāktos maršrutus un transporta koridorus. Papildus SAM ietvaros plānotās investīcijas tiks papildinātas un to uzturēšana nodrošināta nacionālā finansējuma ietvaros.

(539) 6.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu drošības līmeni ostās un novērstu vājo punktu radītos ierobežojumus TEN-T transporta infrastruktūras darbībā, plānots veikt molu un viļņlaužu pārbūvi vai atjaunošanu, ostas kuģu kanāla padziļināšanu, paplašināšanu un iztaisnošanu infrastruktūras kompleksam piederošo inženiertīklu būvniecību, autotransporta un dzelzceļa pievadceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecību, nodrošināt ar ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasību ievērošanu, kā arī veikt ar citu drošības prasību ievērošanu saistītās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(540) 6.1.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīga, Ventspils un Liepāja.

(541) 6.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Lielo ostu pārvaldes.

(542) 6.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības:

1) vides un drošības pasākumu uzlabošana starptautiskajā lidostā "Rīga" – manevrēšanas ceļu tīkla uzlabošana un aprīkošana ar ass gaismām, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija, kā arī energoefektīvākas tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegāde, apgaismojuma infrastruktūras modernizācija;

2) gaisa telpas drošības uzlabošana, veicot bezpilota gaisa kuģu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidi un pasīvā rakstura bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas iegādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(543) 6.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: pasažieri, kravu un pasažieru pārvadātāji, visu transporta veidu satiksmes dalībnieki.

(544) 6.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(545) 6.1.2.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(546) 6.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes, mazinot maģistrālo ielu fragmentāro raksturu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(547) 6.1.3.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīga.

(548) 6.1.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldība, pašvaldības uzņēmumi.

(549) 6.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: jaunu maģistrālo ielu, maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar Eiropas komunikāciju tīklu elementiem (alternatīvu kravas ceļu izbūvi, rekonstrukciju vai modernizāciju).

(550) 6.1.4.SAM indikatīvās mērķteritorijas: nacionālās nozīmes attīstības centri.

(551) 6.1.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: SM, pašvaldības.

(552) 6.1.5.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: valsts galveno autoceļu TEN-T tīklā rekonstrukcija, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

(553) 6.1.5.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: SM.

(554) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(554)1 6.1.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(554)2 6.1.6.SAM indikatīvās mērķteritorijas: visa Latvija

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(554)3 6.1.6.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas Valsts ceļi

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(554)4 6.1.7.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi saistīto infrastruktūras pārkārtojumu nodrošināšana Rīgas pilsētas centrā un pieguļošajā teritorijā, tai skaitā transporta, gājēju un velobraucēju infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, sekmējot Baltijas mēroga multimodāla transporta mezgla izveidi un pilnvērtīgu funkcionēšanu. Pētījumu un plānošanas dokumentu sagatavošana, kas saistīti ar integrētu un koordinētu multimodāla sabiedriskā transporta plāna izstrādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(554)5 6.1.7.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīga.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(554)6 6.1.7.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Rīgas pilsētas pašvaldība, Satiksmes ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.6.6. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.6.1.1.aRekonstruētās hidrotehniskās būvesHidrotehniskās būvesKF4Projektu datiReizi gadā
i.6.1.1.bRekonstruēto ielu un dzelzceļa garumskmKF12Projektu datiReizi gadā
i.6.1.2.aIzbūvēta peronu manevrēšanas ceļa otrā ātrā nobrauktuvem2KF12 090Projektu datiReizi gadā
i.6.1.2.bModernizēto peronu manevrēšanas ceļu kopējais garumsmKF11 330Projektu datiReizi gadā
i.6.1.2.cBezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas un gaisa telpas drošības uzlabošanas sistēmas izveidekomplektsKF1Projekta datiProjekta īstenošanas noslēgumā
i.6.1.3.aRekonstruēto vai izbūvēto tiltu, pārvadu un tuneļu kopējais garumskmKF4,087Projektu datiReizi gadā
i.6.1.4.aIzbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto alternatīvo kravas ceļu, ielu un pārvadu kopējais garums sasaistei ar TEN-TkmKF12,86Projektu datiReizi gadā
i.6.1.5.ak

(CO14a)

Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garumskmKF327Projektu datiReizi gadā
i.6.1.6.aIzveidots transporta nozares informācijas nacionālais piekļuves punktsgab.KF1Projektu datiProjekta īstenošanas noslēgumā
i.6.1.7.aPārbūvēto krustojumu skaitsgab.KF3Projektu datiProjekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(555) 6.2.ieguldījumu prioritāte: attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus (KF).

(556) 6.2.1.SAM: nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti.

(557) Veicot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, vienlaikus īstenojot arī drošības pasākumus, tiks uzlabota cilvēku un kravu mobilitāte dzelzceļa pārvadājumos, tādejādi attīstot dzelzceļu kā ilgtspējīga transporta sistēmas nozīmīgu komponenti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(558) (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246))

(559) Investīcijas Rīgas dzelzceļa mezglā sekmēs TEN-T dzelzceļa tīkla attīstību, veicinot tā drošību, kvalitāti, kapacitāti, vienlaikus paaugstinot pārvadājumu efektivitāti. Investīciju vilcienu kustības ātruma palielināšanā būtiskākais ieguvums saistāms ar blīvi apdzīvoto centru sasniegšanu, kuros vērojama liela pasažieru plūsmas apgrozība, samazinot vilcienu braukšanas laiku. Ieviešot drošības pasākumus dzelzceļa infrastruktūrā, sevišķi blīvi apdzīvotās vietās ar intensīvu satiksmi tiks samazināti negadījumu riski publiskās dzelzceļa infrastruktūras šķērsošanas vietās un paaugstināta gājēju drošība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(560) Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas rezultātā tiks nodrošināta visu pasažieru kategoriju, t.sk. pasažieru ar īpašām vajadzībām, droša un ērta apkalpošana uz pasažieru platformām un stacijas ēkās.

Tabula Nr. 2.6.7. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Sākotnējā vērtība (2012.gadā)

 

 

Finansējuma avots

 

 

Plānotā vērtība (2023.gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

r.6.2.1.c
Modernizētās dzelzceļa pasažieru infrastruktūras īpatsvars
%
18%
KF
49%
VAS "Latvijas dzelzceļš"
Projektu īstenošanas noslēgumā
r.6.2.1.d
Vilcienu kustības ātruma palielināšanās modernizētajā līnijā
km/h
līdz 120 km/h
KF
līdz 140 km/h
VAS "Latvijas dzelzceļš"
Projekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(561) Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā un tam ir būtiska loma pasažieru un kravu pārvadājumos. Pieaugot dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem ir būtiski modernizēt un attīstīt dzelzceļa infrastruktūru, kas šobrīd ir mūsdienu prasībām neatbilstoša, tajā skaitā, nepiemērota personām ar īpašām vajadzībām. Negadījumu risku samazināšana un gājēju drošība, palielinoties pasažieru pārvadājumu apjomiem, ir būtisks faktors ilgtspējīgas dzelzceļa infrastruktūras attīstībā. Lai dzelzceļa transports kļūtu pievilcīgāks pasažieriem, kā viens no ietekmējošiem faktoriem ir laiks, ko pasažieri pavada ceļā līdz gala mērķim, savukārt, kravu pārvadājumos ir būtiski paaugstināt efektivitāti, attiecīgi, veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā, paaugstinot vilcienu kustības ātrumu, uzlabojot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti savstarpējiem savienojumiem ar Eiropas transporta tīkla komponentēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(562) SAM ietvaros paredzētās kompleksās investīcijas dzelzceļa sistēmā, attīstot Rīgas dzelzceļa mezglu un modernizējot pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, nodrošinot vilcienu kustības ātruma palielināšanu un drošību, sniegs ieguldījumu dzelzceļa pārvadājumu efektivitātes uzlabošanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(563) Investīcijas SAM ietvaros plānotas, lai nodrošinātu KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā veikto investīciju ilgtspēju, stratēģiski papildinot īstenotos projektus sliežu ceļu rekonstrukcijai, ritošā sastāva modernizēšanai, pasažieru infrastruktūras modernizēšanai u.c.Vienlaikus investīcijas nodrošinās sinerģiju ar CEF ietvaros plānoto Rail Baltica projektu (detalizētākā informācija PL 2.1.apakšsadaļā "Atbalsta koordinācija")

(564) Indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu dzelzceļa sistēmas efektivitāti un drošību, tiks veikta esošās infrastruktūras modernizācija, tai skaitā, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija un jaunas dzelzceļa infrastruktūras izveide.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(565) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS "Latvijas dzelzceļš".

(566) Lielie projekti: N/A.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(567) (Svītrots Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))

(568) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(569) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.6.8. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.6.2.1.ak

(CO12a)

Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garumskmKF100Projekta datiProjekta īstenošanas noslēgumā
i.6.2.1.bStaciju skaits kurās uzbūvēti paaugstinātie peroniStacijasKF45Projekta datiProjekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 25.08.2016. rīkojumu. Nr.484 (L.V. 29.AUG., NR.166)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(570) 6.3.ieguldījumu prioritāte: pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai (ERAF).

(571) 6.3.1.SAM: palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti.

(572) SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlabota valsts reģionālo ceļu pieejamība un to kvalitāte.

(573) Lai novērstu valsts reģionālo autoceļu tīklā konstatētās problēmas, kas ir minētās PL un DP 1.1. sadaļā, ir jāveic valsts reģionālo autoceļu pārbūve. Veicot pārbūvi, sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu īpatsvars tiks samazināts par 50%.

(574) Reģionālo ceļu rekonstruēšana ļaus palielināt iedzīvotāju mobilitāti, ņemot vērā, ka saimnieciskās darbības atbalsta un pakalpojumu infrastruktūras attīstības kontekstā ļoti nozīmīgs ir sasniedzamības jautājums – iespēja nokļūt līdz darbavietām un pakalpojumiem. Laba ceļu kvalitāte ļaus samazināt iedzīvotāju izdevumus, kas saistīti ar neapmierinošu ceļu infrastruktūru.

(575) Tāpat reģionālajiem ceļiem ir būtiska papildinoša nozīme TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla attīstībā, jo tie nodrošina piekļuvi ne tikai visaptverošajam, bet arī pamattīklam. Attiecīgi uzlabojot reģionālo autoceļu stāvokli, tiks sniegts ieguldījums viena no EK izvirzītajiem mērķiem sasniegšanā – panākt, lai lielākajai daļai Eiropas iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem ceļā līdz šim tīklam nebūtu jāpavada ilgāk par 30 minūtēm.

Tabula Nr. 2.6.9. (3)

ERAF specifiskie rezultātu rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.3.1.aValsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars%53,7 (2012)ERAF26VAS "Latvijas Valsts ceļi"Reizi gadā
r.6.3.1.bVidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumuSekundes5 (2013)ERAF9VAS "Latvijas Valsts ceļi"Reizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(576) Lai novērstu valsts reģionālajā autoceļu tīklā apzinātās problēmas, atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2020.gadam jāveic reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumi – ceļu pārbūve un modernizācija, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. Projekti tiks atlasīti pēc tādiem kritērijiem kā satiksmes intensitāte, autoceļa tehniskais stāvoklis, potenciāla ietekme uz sasniedzamības uzlabošanu, sezonālie ierobežojumi kravas izmantošanai. Tāpat tiks ņemts vērā pakalpojumu sniedzēju izvietojums un sinerģija ar citiem SAM. Investīcijas valsts reģionālo autoceļu atjaunošanā tiks veiktas, lai pēc iespējas turpinātu 2007.–2013.gada plānošanas perioda autoceļu atjaunošanas programmas ietvaros iesāktos maršrutus. Papildus SAM ietvaros plānotās investīcijas tiks papildinātas, un to uzturēšana nodrošināta nacionālā finansējuma ietvaros.

(577) Risinot sasniedzamības uzlabošanas jautājumus, prioritāte ir nodrošināt starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru sasniedzamību no apkārtējās teritorijas. Ievērojot stratēģijā "Latvija 2030" noteikto, teritoriāli Latvijas reģionālās politikas centrā ir policentriskas attīstības veicināšana kā instruments līdzsvarotai valsts attīstībai, kā arī reģionu un pilsētu konkurētspējas stiprināšanai starptautiskā mērogā. Līdz ar to policentriskas attīstības veicināšana nozīmē līdztekus Rīgas attīstībai sekmēt stratēģijā "Latvija 2030" definēto starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes centru kā reģionu izaugsmes virzītājspēku attīstību, paaugstinot infrastruktūras, cilvēkresursu un reģionu un pašvaldību institucionālo kapacitāti, kā arī nodrošinot pievilcīgu, kvalitatīvu un radošu vidi gan iedzīvotājiem, gan investoriem. SAM ietvaros tiks īstenoti projekti, kas nodrošina ekonomisko centru sasaisti ar TEN-T tīklu. SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlabota sasniedzamība, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu maršrutus, kas savieno reģionālos attīstības centrus ar nacionālajiem attīstības centriem vai Rīgu.

(578) Indikatīvās atbalstāmās darbības: to valsts reģionālo autoceļu pārbūve, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu.

(579) Indikatīvās mērķteritorijas: stratēģijā "Latvija 2030" noteiktās nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldību teritorijas.

(580) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: SM.

(581) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam, kuras skar demogrāfiskie, sociālie, nabadzības un diskriminācijas riski, projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai.

Tabula Nr. 2.6.10. (5)

ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte
i.6.3.1.ak

(CO14)

Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garumskmERAF305Projekta datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.6.11. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018.gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

SievietesVīriešiKopā
Finanšu rādītājs(F09) Finanšu rādītājs 6.PV (ERAF)

EURERAFMazāk attīstītie reģioni72 852 630

277 032 428Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs(F10) Finanšu rādītājs 6.PV (KF)

EURKFMazāk attīstītie reģioni306 148 623

695 715 333Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājsi.6.1.5.ak

Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (TEN-T)

(CO14a)

KopējaiskmKFMazāk attīstītie reģioni0

327Projektu datiRādītājs ietver 6.1.5. plānotās investīcijas TEN-T ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst

32,72 %no KF finansējuma prioritārajam virzienam.

Galvenais īstenošanas posmsi.6.1.5..a

Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita.

(S615)

Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam.%KFMazāk attīstītie reģioni50

Projektu dati 
Iznākuma rādītājsi.6.2.1.ak

Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums

(CO12a)

KopējaiskmKFMazāk attīstītie reģioni0

100Projektu datiRādītājs iekļauj SAM 6.2.1. plānotās investīcijas dzelzceļa un līniju rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst

18,89 %

no KF finansējuma prioritārajam virzienam.

Galvenais īstenošanas posmsi.6.2.1.a

Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 6.2.1. SAM finansējuma.

(S621)

Ar projekta īstenotāju noslēgts līgums par summu % no SAM ietvaros paredzētā finansējuma%KFMazāk attīstītie reģioni15

Projektu dati 
Iznākuma rādītājsi.6.3.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums

(CO14)

KopējaiskmERAFMazāk attīstītie reģioni0

305Projektu datiRādītājs atbilst 100,00% no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Rādītājs ietver 6.3.1. plānotās investīcijas reģionālo ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā
Galvenais īstenošanas posmsi.6.3.1.a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita.

(S631)

Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam%ERAFMazāk attīstītie reģioni20

Projektu dati 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.6.12. (7–12)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijasFinansējuma veidsTeritorijaTeritoriālie sasniegšanas mehānismiESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi
KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKods. EUR
34235 477 5631235 477 5637235 477 5637235 477 563N/AN/A7235 477 563

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.6.13. (7–12)

Intervences kategorijas

KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
132 106 6401591 358 0307182 094 0267591 358 030N/AN/A7591 358 030
221 015 580  1409 264 004      
2438 030 809          
2525 056 949          
262 500 000          
33414 371 731          
3438 301 151          
379 862 545          
3955 112 625          
445 000 000          

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

2.7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

(582) PL 1.1. un 1.3.sadaļā definēto stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanai darba tirgus jomā KP fondu ieguldījumus plānots veikt tematiskajā mērķī "Veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti". ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju izpildei un stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanai prioritārā virziena ietvaros plānotas ESF investīcijas, kas vērstas uz izvirzīto problēmu risināšanu, kas ir minētas PL 1.1. un 1.3.sadaļā (skat. "Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti).

(583) 7.1.ieguldījumu prioritāte: nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei.

(584) 7.1.1.SAM: paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam.

(585) Saskaņā ar EM vidēja termiņa prognozēm83 darbaspēka pieprasījums turpinās pieaugt. Sagaidāms, ka nodarbināto skaits līdz 2020.gadam, salīdzinot ar 2012.gadu, varētu palielināties par 5,6% jeb aptuveni 49,7 tūkst., kas absorbēs daļu pašreizējo darba meklētāju. Tomēr vidējā termiņā saglabāsies jūtamas disproporcijas starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. No vienas puses, to noteiks neatbilstības starp darba tirgū pieprasītām un piedāvātām prasmēm, no otras – darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma reģionālās disproporcijas.

(586) Ar ESF atbalstu plānots nodrošināt, ka 2014.–2020.gada periodā ik gadu ap 7% no prognozētā darba meklētāju skaita tiek iesaistīti profesionālās pilnveides vai tālākizglītības programmās, iegūstot vai paaugstinot kvalifikāciju darba tirgū pieprasītās jomās, vai pēc konkrēta darba devēja pieprasījuma, t.sk. darba vietā, savukārt 10–15% no prognozētā darba meklētāju skaita gadā piedalās neformālās izglītības programmās, apgūstot darba tirgū pieprasītas prasmes. Pasaules Bankas pētījuma84 ietvaros tika vērtēta NVA īstenoto programmu efektivitāte. Tika secināts, ka visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem būtiski uzlabo darba tirgus iznākumu – gan drīz pēc apmācību beigšanas, gan vidējā termiņā. Savukārt, konstatētās atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem starp programmu veidiem tiks ņemtas vērā, turpmāk veidojot apmācību pasākumu piedāvājumu.

(587) Rezultātā tiks palielināta bezdarbnieku darbiekārtošanās pēc atbalsta saņemšanas, mazinot konstatētās neatbilstības starp bezdarbnieku prasmēm, kvalifikāciju un darba tirgus prasībām.

Tabula Nr. 2.7.1. (4)

ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI85

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.7.1.1.akKvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībāsMazāk attīstītie reģioniDalībnieku skaitsBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki6 0882012Dalībnieku skaits26 354Projekta datiDivas reizes gadā
r.7.1.1.bPasākuma dalībnieki nodarbinātībā 6 mēnešus pēc pasākuma beigāmMazāk attīstītie reģioniDalībnieku skaitsBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki6 0872012Dalībnieku skaits24 994Administratīvo datubāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID)Divas reizes gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(588) 7.1.2.SAM: izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru.

(589) Vidējā un ilgtermiņa prognozes ir pamats, lai savlaicīgi sagatavotos un pielāgotos sagaidāmajām strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā. Noteiktu nodarbinātības politikas problēmjautājumu risināšanai līdzšinēji ir izveidotas un darbojas vairākas specializētas grupas (piemēram, nozaru ekspertu padomes), tomēr politikas veidotāji atzīst sistēmiska un koordinēta risinājuma nepieciešamību, kas ietver arī strukturētas pierādījumu bāzes sagatavošanu un piemērošanu. Īstenojot pasākumus konkrētā SAM ietvaros, tiks izveidots sadarbības ietvars, kas nodrošinās savlaicīgu un saskaņotu valsts institūciju, biedrību un nodibinājumu un sociālo partneru savstarpējo sadarbību darba tirgus pārmaiņu paredzēšanā un nepieciešamo pārkārtojumu ieviešanā, it īpaši izglītības jomā, lai nodrošinātu sabalansētu darba tirgus attīstību ilgtermiņā. Savukārt sinerģijā ar 2.tematiskā mērķa atbalstu plānota infrastruktūras atbalsta elementu ieviešana – IT platformas izveide, darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas elementu saskaņotas un koordinētas darbības nodrošināšanai (interaktīva Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu analīzes un karjeras plānošanas instrumenta izveide un sasaiste ar NVA Nodarbinātības barometru)86.

(590) SAM papildinās 7.1.1.SAM, jo apmācību jomas, izglītības programmas, profesijas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu apmācības, tiks noteiktas atbilstoši prognozētajam darba tirgus pieprasījumam. NVA karjeras konsultanti un nodarbinātības aģenti tiks apmācīti lietot un interpretēt prognožu rezultātus ikdienas darbā ar klientiem. SAM sniegs ieguldījumu 10. tematiskā mērķa sasniegšanā, jo uz prognožu rezultātiem tiks balstīts gan pieaugušo izglītības programmu piedāvājums, gan profesionālās un augstākās izglītības programmu piedāvājums, lai salāgotu darbaspēka piedāvājumu un darbaspēka pieprasījumu. Tāpat prognožu rezultāti būs izmantojami karjeras attīstības atbalsta pasākumos vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.

(591) Lai nodrošinātu ieguldījumu efektivitāti, plānota ADTP pasākumu regulāra izvērtēšana un pilnveide.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(592) Rezultātā tiks izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma, to sasaistot ar Nodarbinātības barometru un nodrošinot informāciju un analīzi par situāciju un tendencēm darba tirgū.

Tabula Nr.2.7.2. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI87

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.7.1.2.aIzveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmaMazāk attīstītie reģioniKvalitatīvs rādītājsN/AEM informatīvais ziņojums (MK 09.07.2013. prot. Nr. 39, 44§)

LM informatīvais ziņojums (MK 21.05.2013. prot. Nr. 30, 53§)88

2012Kvalitatīvs rādītājsIzveidota sistēma89IzvērtējumsVienu reizi plānošanas periodā –projektam noslēdzoties

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(593) Stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanas kontekstā Latvijas PL izvirzītā mērķa sasniegšanai plānoti politikas virzieni gan darbaspēka piedāvājuma, gan darbaspēka pieprasījuma pusē. Bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspējas palielināšana darba tirgū, t.sk. prasmju pilnveidošana, ir galvenais Latvijas nodarbinātības politikas elements darbaspēka piedāvājuma puses stiprināšanai.

(594) Savlaicīgas informācijas pieejamība par darba tirgus situāciju un vakancēm ES veicinās darbaspēka mobilitāti un darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanu, tādējādi sniedzot tiešu ieguldījumu stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktā nodarbinātības līmeņa mērķa sasniegšanā.

(595) Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla EURES uzsāktās reformas ietvaros EURES nacionāla līmeņa aktivitāšu finansēšana no 2014.gada tiek paredzēta, izmantojot ESF atbalstu ar darbaspēka mobilitāti saistītās informācijas un konsultāciju nodrošināšanai gan klātienē, gan interneta vidē darba meklētājiem un darba devējiem Latvijā un ES.

(596) 7.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, apmācība pie darba devēja (t.sk. nevalstiskajā sektorā), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas", "neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u.c.), neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi, specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšana mērķa grupu bezdarbniekiem apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrāde un īstenošana personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. Vienlaikus, sākot ar 2019.gadu, SAM ietvaros ir atbalstāma jauniešu bezdarbnieku dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli, ievērojot jauniešu bezdarbnieku intereses un vajadzības. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, izglītības iestādēm, īpaši profesionālās izglītības kompetences centriem. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, tiks pilnveidota un nodrošināta bezdarbnieku apmācībā iesaistīto izglītības iestāžu uzraudzība un mācību procesa kvalitātes kontrole, t.sk. nodrošinot apmācību programmu ekspertīzi, metodoloģisko vadību un ieviešanas uzraudzību. Izglītības programmas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, vismaz reizi gadā nosaka sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citiem kompetentiem valsts un pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem un ekspertiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(597) 7.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: NVA reģistrēti bezdarbnieki un darba meklētāji, īpaši ar zemu un darba tirgus prasībām neatbilstošu prasmju un kvalifikācijas līmeni.

(598) 7.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA.

(599) 7.1.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(600) 7.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas organizatoriskā ietvara un sadarbības modeļa apzināšana un izveide (izpēte, organizāciju un ekspertu tīkla izveide), Web bāzētas IT platformas izveide, ADTP pasākumu efektivitātes novērtējums, darba tirgus iestāžu darbinieku apmācības, informācijas nodrošināšana EURES ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(601) 7.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: izglītības, nodarbinātības un sociālās politikas veidotāji un īstenotāji, darba tirgus dalībnieki.

(602) 7.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA, EM (atbildīgā institūcija par darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izveidi un uzturēšanu, darba tirgus konjunktūras analīzi un prognozēšanu).

(603) 7.1.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.7.3. (5)

ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
i.7.1.1.akBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbniekiDalībniekiESF

 92 486

Projektu datiReizi gadā
i.7.1.1.bAtbalstu saņēmušie bezdarbnieki vecumā 50+DalībniekiESF

30 513

Projektu datiReizi gadā
i.7.1.2.aAtbalstīto informatīvo EURES pasākumu skaitsPasākumu skaitsESF

800

Projektu datiReizi gadā
i.7.1.2.bDarba tirgu apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveidei nepieciešamo dokumentu skaitsDokumentu skaitsESF

3

Projektu datiReizi plānošanas periodā - projektam noslēdzoties.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(604) 7.2.ieguldījumu prioritāte: jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu.

(605) 7.2.1.SAM: palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros.

(606) ES Padome 2013. gadā aicināja dalībvalstis uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, proti, nodrošināt, lai visi jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības iegūšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Latvija ir izstrādājusi plānu Jauniešu garantijas īstenošanai un ar 2014. gada janvāri uzsākusi tā īstenošanu. Jauniešu bezdarba līmenis 2012. gadā Latvijā bija 28,4 % jeb 29,1 tūkst. jauniešu, savukārt to jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā un nemācās, 2012. gadā bija 14,9 %, bet 2020. gadam izvirzītais mērķis ir – 12,2 %. 7.2.1. SAM atbalstīs minēto negatīvo rādītāju samazināšanu un Jauniešu garantijas plāna īstenošanu. JNI finansējums Latvijā90 ir plānots šā SAM ietvaros. 7.2.1. SAM, iesaistot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītus jauniešus, tiks īstenots ar JNI finansējumu, savukārt nodarbināto jauniešu iesaistei tiek plānots ESF finansējums (un tam atbilstoši izvirzīts iznākuma rādītājs). Lielākajai daļai jauniešu trūkst prasmju, kas ir pieprasītas darba tirgū (gandrīz 70 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem un gandrīz 80 % no visiem nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītiem jauniešiem (turpmāk – NEET grupas jaunieši) ir iegūta tikai vispārējā vidējā izglītība vai zemāks izglītības līmenis), vai darba pieredzes (vidēji 60 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem nav darba pieredzes). Lai uzlabotu jauniešu prasmes, tiem tiks piedāvāta dalība profesionālās un neformālās izglītības programmās, darbnīcās jauniešiem, kā arī tiks piedāvātas konsultācijas karjeras jautājumos un citi ar apmācību saistīti pasākumi. Darba pieredzes iegūšana tiks nodrošināta subsidētās nodarbinātības un pirmās darba pieredzes pasākumos no jauna izveidotās darba vietās. Tā kā jaunieši nav viendabīga grupa, pasākumi tiks piedāvāti, ņemot vērā jauniešu individuālās vajadzības un veicot profilēšanu. Šis SAM atbalstīs jauniešus vecumā līdz 29 gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(607) Ieguldījumus 7.2.1. SAM papildinās 8.3.3. SAM "Palielināt NEET jauniešu iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā", tā ietvaros identificējot, aktivizējot un motivējot tos jauniešus, kas nav reģistrējušies NVA, reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki, bet nepiedalās vai neizmanto NVA pasākumus vai nav pieteikušies jauniešu garantijas klienta statusa saņemšanai. Tādējādi, jaunieši, kas 8.3.3. SAM ietvaros tiks aktivizēti un reģistrēsies NVA, varēs saņemt atbalstu dalībai nodarbinātības vai apmācību pasākumos 7.2.1. SAM ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(608) Atbalsta demarkācija ar citu SAM ietvaros plānotajiem nodarbinātības, izglītības, motivācijas un iekļaušanas pasākumiem tiks noteikta pēc dalībnieku vecuma.

(609) Rezultātā jaunieši tiks iesaistīti apmācībās un būs ieguvuši darba tirgus prasībām nepieciešamo kvalifikāciju vai būs iesaistīti ilgtspējīgā nodarbinātībā, īstenojot JNI un Jauniešu garantiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

Tabula Nr. 2.7.4.

JNI kopējie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI91

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.7.2.1.aKvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībāsJNIPersonu skaitsNA1 6832012.Personu skaits12 271Projektu datiDivas reizes gadā
r.7.2.1.bk

(CR01)

Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenciJNIDalībnieku skaitsBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

2 9352012.Dalībnieku skaits12 920Projektu datiReizi gadā
r.7.2.1.ck

(CR02)

Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumuJNIDalībnieku skaitsBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

1 7602012.Dalībnieku skaits11 266Projektu datiReizi gadā
r.7.2.1.dk

(CR03)

Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātiJNIDalībnieku skaitsBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

1 7602012.Dalībnieku skaits11 266Projektu datiReizi gadā
r.7.2.1.ek

(CR04)

Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenciJNIDalībnieku skaitsIlgstošie bezdarbnieki

(CO02)

2 7652012.Dalībnieku skaits3 420Projektu datiReizi gadā
r.7.2.1.fk

(CR05)

Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanasJNIDalībnieku skaitsIlgstošie bezdarbnieki

(CO02)

1 6592012.Dalībnieku skaits2 052Projektu datiReizi gadā
r.7.2.1.gk

(CR06)

Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātiJNIDalībnieku skaitsIlgstošie bezdarbnieki

(CO02)

1 6592012.Dalībnieku skaits2 052NVA datiReizi gadā
r.7.2.1.h

(CR07)

Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenciJNIDalībnieku skaitsIzglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas

(CO04)

6902012.Dalībnieku skaits6 756Projektu datiReizi gadā
r.7.2.1.ik

(CR08)

Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanasJNIDalībnieku skaitsIzglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas

(CO04)

1 0532012.Dalībnieku skaits2 838Projektu datiReizi gadā
r.7.2.1.jk

(CR09)

Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātiJNIDalībnieku skaitsIzglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas

(CO04)

1 0532012.Dalībnieku skaits3 310Projektu datiReizi gadā
r.7.2.1.kk

(CR10)

Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanasJNIDalībnieku skaitsN/A5262012.Dalībnieku skaits1 673Projektu datiReizi gadā
r.7.2.1.lk

(CR11)

Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanasJNIDalībnieku skaitsBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

1 3762012.Dalībnieku skaits6 781Administratīvo datu bāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID)Reizi gadā
r.7.2.1.mk

(CR12)

Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanasJNIDalībnieku skaitsBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

142012.Dalībnieku skaits80AptaujaReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.7.5. (4)

ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaKopējais iznākuma rādītājsSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsSākotnējās un mērķa vērtības mērvienībaPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.7.2.1.mKvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībāsDalībnieku skaitsNodarbinātās personas9802012Dalībnieku skaits1 496Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(610) Indikatīvās atbalstāmās darbības: Darba meklēšanas atbalsta pasākumi, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (individuālās konsultācijas un grupu nodarbības), karjeras konsultācijas (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesijā vai jomā), ADTP pasākumu īstenošana, tai skaitā, darba tirgū pieprasītas profesionālās un neformālās izglītības programmas, darbavieta pirmās darba pieredzes iegūšanai, subsidētās darbavietas īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem (t.sk. ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem), t.sk. specifisku pakalpojumu sniegšana mērķa grupas bezdarbniekiem ar invaliditāti, piemēram, atbilstoši ergoterapeita atzinumam, darbavietu pielāgošana, ergoterapeita, surdotulka, asistenta pakalpojumi, specializētā transporta pakalpojumi personām ar invaliditāti; atbalsts pašnodarbinātības vai saimnieciskās darbības uzsākšanai; sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana, t.sk. arodizglītības programmas otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei viena mācību gada laikā, profesionālās vidējās izglītības programmas trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei pusotra mācību gada laikā un izglītības programmas, kas tiek īstenotas ieslodzījuma vietās vispārējo pamatprasmju apguvei, profesionālai tālākizglītībai, profesionālajai pilnveidei un karjeras atbalsta pasākumu īstenošana profesionālās izglītības veicināšanai. Ievērojot jaunieša intereses un vajadzības, atbalstāma dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli (t.sk. darbnīcas jauniešiem), kā arī atbalsts reģionālajai mobilitātei un motivācijas programmu īstenošanai. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem un profesionālās izglītības iestādēm, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem; komersantiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(611) Indikatīvā mērķa grupa: jaunieši līdz 29 gadu vecumam (ieskaitot), prioritāri atbalstu sniedzot mērķa grupai vecumā 15–24 gadi (ieskaitot) un jauniešiem, kuri nemācās un nav nodarbināti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(612) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA, VIAA.

(613) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.7.6. (5)

ESF un JNI kopējie iznākuma rādītāji

IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
i.7.2.1.aBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbniekiDalībniekiJNI

19 000

Projektu datiReizi gadā
i.7.2.1.bIzglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personasDalībniekiJNI

10 078

Projektu datiReizi gadā
i.7.2.1.cIlgstošie bezdarbniekiDalībniekiJNI

5 700

NVA datiReizi gadā
i.7.2.1.dJNI atbalstīto pasākumu dalībnieki kopāDalībniekiJNI

29 078

Projektu datiReizi gadā
i.7.2.1.fNodarbinātās personasDalībniekiESF

2 206

Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(614) 7.3.ieguldījumu prioritāte: darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām.

(615) 7.3.1.SAM: uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos.

(616) Atbilstoši Valsts darba inspekcijas nelaimes gadījumu statistikas analīzei (2010.–2012.gads) smago un letālo nelaimes gadījumu skaits bīstamo nozaru uzņēmumos veido lielāko daļu no kopējā smago un letālo nelaimes gadījumu skaita (vidēji 76%), kā arī aptuveni 66% no visiem negadījumiem notiek tieši bīstamo nozaru uzņēmumos (pēc NACE klasifikatora A – Lauksaimniecība, C – Apstrādes rūpniecība, F – Būvniecība, G – Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, H – Transports un uzglabāšana), salīdzinot ar smago un letālo negadījumu skaitu visās nozarēs kopā.

(617) SAM vērsts uz darba drošības uzlabošanu, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos, kuros ir augsta nelaimes gadījumu iespējamība un ir liels smago un letālo nelaimes gadījumu skaits. Pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013" rezultāti parāda, ka no darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību viedokļa riska grupa attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanu uzņēmumos ir mikro un mazie uzņēmumi, kur uzņēmumos ar darbinieku skaitu līdz 24 situācija ir pasliktinājusies. Tādējādi, atbalsta ietvaros uzmanība vairāk tiks pievērsta uzņēmumiem, kuros nodarbināto skaits ir līdz 50 nodarbinātajiem (mikro, MVK). Monitoringa sistēma ļaus veikt situācijas analīzi par darba apstākļiem un riskiem uzņēmumos, dažādām slēptās nodarbinātības formām, kā arī tiks īstenoti izglītošanas un informēšanas pasākumi par elastīgu nodarbinātības formu izmantošanu un darba tiesību un darba aizsardzības nodrošināšanu

(618) Rezultātā tiks nodrošināta labāka darba aizsardzības prasību ievērošana bīstamo nozaru uzņēmumos, darbinieki ilgāk saglabās vietu darba tirgū, uzlabosies darba tiesību un darba aizsardzības situācija uzņēmumos, paaugstināsies preventīvās kultūras līmenis, samazināsies pārkāpumu skaits uzņēmumos un nelaimes gadījumu skaits darba vietās.

Tabula Nr. 2.7.7. (4)

ESF specifiskais rezultāta rādītājs

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI92

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.7.3.1.aAtbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības93Mazāk attīstītie reģioni%Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits28,52012%75VDI datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(619) 7.3.2.SAM: paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību.

(620) Gados vecāki (t.i. vecumā 50 gadi un vairāk) bezdarbnieki ir lielākā riska grupa reģistrēto bezdarbnieku vidū. Šīs grupas īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā pieaug – 2010.gada beigās tas veidoja 10,5%, 2011.gada beigās – 12,3%, bet 2012.gada beigās jau 13,4%. Reģistrēto bezdarbnieku skaits vecumā virs 50 gadiem 2012.gada decembra beigās bija 37 753 bezdarbnieki, un 56% no tiem bija ilgstošie bezdarbnieki. Pasaules Bankas īstenotā pētījuma94 ietvaros tika izdalītas specifiskas grupas ar individuāliem riska faktoriem, kas tiek saistīti ar augstu bezdarba un nestabila darba risku: personas, kas tradicionāli tiek asociētas ar grūtībām iekļauties darba tirgū; grupas, kas parasti netiek saistītas ar darba tirgus problēmām un uz ko netiek koncentrēta nodarbinātības politika. Trīs no specifiskajām grupām veido gados vecākas personas ar hroniskām slimībām, kas jau līdz šim ir uzskatīta par riska grupu. Tomēr augsts bezdarba risks pastāv arī tādu vecāku personu vidū, kam nav veselības problēmas, kas traucētu strādāt.

(621) LM 2013.gada septembrī iesniedza projekta iesniegumu EK (VP/2013/009), lai izstrādātu aktīvas novecošanās stratēģiju. 2013.gada 9.decembrī saņemts paziņojums par projekta apstiprināšanu, tā rezultāti būs pieejami 2015.gadā, un ESF atbalsts būs pieejams rekomendāciju īstenošanai.

(622) ESF atbalsts plānots gados vecāku nodarbināto spēju, prasmju un veselības stāvokļa novērtēšanai, cilvēkresursu attīstības plānošanai, informatīvi konsultatīvam atbalstam saimnieciskās darbības veicējiem ar mērķi sekmēt gados vecāku cilvēku ilgāku palikšanu darba tirgū. Plānotais atbalsts papildina, vienlaikus nodrošinot atbalsta demarkāciju pēc mērķa grupas, 10.tematiskā mērķa ietvaros īstenojamos mūžizglītības pasākumus, kas paredz atbalstu t.sk. gados vecāku cilvēku iesaistei mūžizglītībā. Par papildinošiem uzskatāmi arī 9.2.4.SAM un 9.2.5.SAM, kas paredz veselības veicināšanas un slimību profilakses, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu iedzīvotājiem, t.sk. gados vecākiem cilvēkiem, tādējādi paildzinot arī nodarbināto darbspēju saglabāšanu.

(623) Rezultātā tiks pārbaudīti un īstenoti risinājumi, kas sekmē gados vecāku cilvēku ilgāku palikšanu darba tirgū.

Tabula Nr. 2.7.8. (4)

ESF specifiskais rezultāta rādītājs

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI95

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.7.3.2.aAtbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanasMazāk attīstītie reģioniDalībnieku skaitsN/A4162012Dalībnieku skaits250Apsekojums2023.gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(624) Monitoringa veikšana ļauj sekot darba tiesību, darba aizsardzības un nodarbināto (it īpaši jauniešu un gados vecāko darbinieku) situācijai nozarēs, uzņēmumos, tendencēm un problēmām darba tirgū. Plānotais monitorings palīdzēs noteikt atbilstošus pasākumus situācijas uzlabošanai, kā arī savlaicīgi veikt grozījumus normatīvajos aktos un plānot nozares politiku ilgtermiņā, kā arī veikt preventīvas darbības.

(625) Saskaņā ar Eurostat datiem gados vecāku cilvēku nodarbinātības līmenis (vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem) Latvijā 2003.–2012.gada periodā pārsniedz ES vidējo līmeni, izņemot 2010.gadu, kad Latvijas sniegums pazeminājās līdz ES vidējam rādītājam. Tomēr, ņemot vērā augsto ekonomiskās aktivitātes līmeni, arī bezdarba līmenis gados vecākiem iedzīvotājiem (50–64 g.) Latvijā pārsniedz ES vidējo līmeni, 2012.gadā pat divas reizes. 2012.gadā bezdarba līmenis šajā vecuma grupā bija 14,3%, kamēr ES vidējais rādītājs bija 7,4%. Preventīvie un izpratni par daudzveidīgu vecuma grupu potenciālu veicinoši pasākumi veidos esošo un potenciālo darba tirgus dalībnieku, jo sevišķi bīstamo nozaru darba devēju un nodarbināto izpratni par darba drošību, drošām darba metodēm un kvalitatīvām darba vietām.

(626) 7.3.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: informēšanas, izglītošanas, apmācību un konsultāciju aktivitātes, atbalsts (kolektīvā formātā) iekļaujošas nodarbinātības veicināšanai, t.sk. kolektīvajām pārrunām starp darba devējiem un darba ņēmējiem , situācijas monitorings un analīze darba apstākļu un risku, darba tiesību un darba aizsardzības jomā, elektronisko un vizualizēto darba vides palīgrīku un izglītojošo materiālu izveide, Valsts darba inspekcijas inspektoru zināšanu un prasmju uzlabošana. Minētais atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar sociālajiem partneriem (darba devēju, darba ņēmēju organizācijām un to apvienībām), citiem kompetentiem ekspertiem, biedrībām un nodibinājumiem, komersantiem, zinātniskajām institūcijām, izglītības iestādēm kā pakalpojuma sniedzējiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(627) 7.3.1. SAM indikatīvā mērķa grupa: Darba devēji un darba ņēmēji (it īpaši bīstamajās nozarēs), izglītības iestāžu audzēkņi, darba aizsardzības speciālisti, Valsts darba inspekcija.

(628) 7.3.1. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Valsts darba inspekcija.

(629) 7.3.1. SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(630) 7.3.2. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: gados vecāku nodarbināto spēju, prasmju un veselības stāvokļa novērtēšana, cilvēkresursu attīstības plānošana, informatīvi konsultatīvs atbalsts darba devējiem, lai sekmētu gados vecāku cilvēku ilgāku palikšanu darba tirgū (veselīgas novecošanās, drošu darba metožu, elastīgu darba formu, personāla politikas un karjeras plānošanas u.c. jautājumos); prasmju pilnveidošanas pasākumi; darba vides novērtēšana un darba vietas pielāgošana, starppaaudžu pieredzes nodošanas pasākumi (mentorings); izmēģinājumprojekts –sistēmas izveide, kas sekmētu tādu nodarbināto, kam konstatēts prasmju trūkums, veselības traucējumi vai citi kavēkļi, kas ierobežo darba pienākumu veikšanu, nepieciešamo rehabilitāciju un/vai atbilstošu pārkvalifikāciju tajā pašā nozarē vai radniecīgā nozarē. Minētais atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar uzņēmumiem, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, Sociālās integrācijas valsts aģentūru, pētniecības iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, arodbiedrībām, Valsts darba inspekciju.

(631) 7.3.2. SAM indikatīvā mērķa grupa: Gados vecākas nodarbinātas personas, darba devēji.

(632) 7.3.2. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: darba devēju organizācijas vai to apvienības; NVA.

(633) 7.3.2. SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: informatīvi konsultatīvs atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem, lai sekmētu gados vecāku cilvēku ilgāku palikšanu darba tirgū, darba vides novērtēšana un darba vietas pielāgošana; izmēģinājumprojekts –sistēmas izveide, kas sekmētu tādu nodarbināto, kam konstatēts prasmju trūkums, veselības traucējumi vai citi kavēkļi, kas ierobežo darba pienākumu veikšanu, nepieciešamo rehabilitāciju un/vai atbilstošu pārkvalifikāciju.

(634) 7.3.2. SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.7.9. (5)

ESF kopējais un specifiskais iznākuma rādītājs

IDRādītājsMērvienībaFinansējums avotsPlānotā vērtība

(2023.gadā)

Datu avotsZiņošanas regularitāte
i.7.3.1.akAtbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaitsSaimnieciskās darbības veicējiESF

900

Projektu datiReizi gadā
i.7.3.1.bDarba vietu skaits bīstamajās nozarēs, kurās veikts darba vides risku novērtējumsDarba vietu skaitsESF

3 600

Projektu datiReizi gadā
i.7.3.2.aAtbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaitsDalībniekiESF

500

Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Tabula Nr. 2.7.10. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tipsID.
Rādītāja nosaukums
DefinīcijaMērvienībaFondsReģiona kategorijaStarpposma vērtība 2018.gadāMērķa vērtībaDatu avotsRādītāja nozīmīguma apraksts
sievietesvīriešikopā
Finanšu rādītājs(F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF)

EURESFMazāk attīstītie reģioni49 376 694  124 072 041

 

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs(F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI)

EURJauniešu nodarbinātības iniciatīvaMazāk attīstītie reģioni 48 708 012  63 140 805Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājsi.7.1.1.ak

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)

KopējaisDalībniekiESFMazāk attīstītie reģioni42 000  92 486Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 85 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājsi.7.2.1.a

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)

KopējaisDalībniekiJauniešu nodarbinātības iniciatīvaMazāk attīstītie reģioni19 000  19 000Projektu datiIznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.7.11. (7–12)

Intervences kategorijas

 

ESF: Mazāk attīstītie reģioni

 

 

Intervences kategorijas

 

 

Finansējuma veids

 

 

Teritorija

 

 

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

 

 

ESF sekundāras tēmas

 

 

(tikai ESF)

 

 

Tematiskie mērķi

 

Kods
EUR
Kods
EUR
Kods
EUR
Kods
EUR
Kods
EUR
Kods
EUR
102
98 037 442
1
163 481 471
7
163 481 471
7
163 481 471
8
163 481 471
8
163 481 471
103
58 021 278
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
106
7 422 751
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2.8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

(635) Lai mazinātu augstākās izglītības sistēmas un studiju programmu fragmentāciju, stiprinātu augstākās izglītības institūciju stratēģisko specializāciju un labāku pārvaldību, nodrošinātu bērniem un jauniešiem kvalitatīvas pamatizglītības un vidējās izglītības pieejamību, uzlabotu profesionālās izglītības pieejamību un atbilstību darba tirgus vajadzībām, t.sk. attīstot darba vidē balstītas mācības un sadarbību ar uzņēmumiem programmu īstenošanā un profesionālās izglītības iestāžu pārvaldībā, kā arī pilnveidotu nodarbināto personu profesionālo kompetenci, nepieciešami ESF un ERAF ieguldījumi, kas papildinātu valsts un pašvaldību finansējumu un paplašinātu pieejamos atbalsta instrumentus. Ieguldījumus profesionālās izglītības iestāžu un augstākās izglītības institūciju materiāltehniskās bāzes pilnveidei plānots veikt, ievērojot RIS3 noteiktos mērķus un izaugsmes prioritātes. Atbalsts ieguldījumiem augstākajā izglītībā tiks skatīts kontekstā ar AII attīstības stratēģijām, kas izstrādātas vai pilnveidotas, ņemot vērā ES Padomes rekomendācijas 2014.gadam, studiju programmu kvalitātes, sadarbības un ilgtspējas novērtējuma96 un zinātnes ārējā izvērtējuma secinājumus un rekomendācijas. Lai nodrošinātu indivīda profesionālo un sociālo prasmju atbilstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē, tiks veicināta uzņēmējspēju un e-prasmju attīstīšana visos izglītības līmeņos.

(636) Tiks nodrošināts ESF un ERAF atbalsta mērķtiecīgums un papildinātība, sekmējot stratēģijas "Eiropa 2020" un NRP 2020.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu un ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju izpildi, veidojot sinerģiju un mērķtiecīgi risinot PL 1.1. un 1.3.sadaļā (skat. "Nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums" un "Ieguldīt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā" aprakstā) definētās problēmas.

(637) 8.1. ieguldījumu prioritāte: Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru

(638) 8.1.1.SAM: palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu

(639) Latvijas augstākās izglītības resursi ir fragmentēti, nav attīstīta šo resursu koplietošana, tajā skaitā ar zinātniskajām institūcijām. Laboratoriju un pētniecības aprīkojums AII augstākā līmeņa studiju programmu kvalitatīvai nodrošināšanai joprojām neatbilst Eiropas standartiem, nepietiekami tiek izmantotas e-risinājumu iespējas studijās un pētniecībā. Bibliotēku resursi kvalitatīvai studiju programmu īstenošanai ir nepietiekami (salīdzinājumā ar labākajiem ārvalstu standartiem). Zinātnisko pētījumu datu bāzu pieejamība ir nepietiekama akadēmiskajam un pētniecības darbam. Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu informatīvajā ziņojumā (2013.gads)97 kā viens no virzieniem darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstības risināšanai ir uzlabot nodrošinājumu ar mūsdienīgām iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģijām tādos prioritāros studiju virzienos kā dabas zinātnes, matemātika un IT, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība.

(640) Augstskolu strukturāliem pārveidojumiem, lai konsolidētu studiju programmas vai apvienotu vairāku augstskolu resursus, ir nepieciešami kapitālieguldījumi, jo pašreizējā fragmentētā infrastruktūra, it īpaši Rīgā, ir būtisks šķērslis kopējas teritoriāli koncentrētas studiju telpas izveidošanai. Investīcijas veicinātu resursu konsolidāciju un koplietošanu, nodrošinot papildinātību ar 2007.–2013. gada perioda ieguldījumiem augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūrā.

(641) SAM ietvaros tiks nodrošināta sinerģija ar prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" ietvaros plānotajām investīcijām cilvēkresursu un infrastruktūras attīstībā. 8.1.1.SAM ietvaros plānots modernizēt materiāltehnisko bāzi AII, kas nepieciešama studiju programmu īstenošanai, kuru ietvaros tiek veikta arī zinātniskā darbība doktora zinātniskā grāda ieguvei. Infrastruktūras pamata lietotāji attiecīgi būs studējošie un akadēmiskais personāls. Savukārt 1.1.1.SAM ietvaros plānots attīstīt P&A infrastruktūru praktiskās pētniecības un tehnoloģiju pārneses īstenošanai zinātniskajās institūcijās atbilstoši RIS3, un šīs infrastruktūras pamata lietotāji būs zinātniskie darbinieki, tādējādi nodrošinot demarkāciju ar 8.1.1.SAM.

(642) Plānots, ka 8.1.1.SAM rezultātā tiks izveidota teritoriāli koncentrēta un uzlabota studiju un zinātniskā darba bāze STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, virzienos.

Tabula Nr. 2.8.1. (3)

ERAF specifiskais rezultāta rādītājs

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsPlānotā vērtība (2023. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.8.1.1.aModernizēto augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to kopskaitā%19,62013100IZM dati, projekta datiDivas reizes plānošanas periodā

(643) 8.1.2.SAM: uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi

(644) Vispārējās izglītības iestāžu tīkls ir sadrumstalots un nenodrošina visiem izglītojamajiem pieeju atbilstošai kvalitatīvai vispārējai izglītībai. Demogrāfiskās prognozes norāda, ka esošais visu pakāpju izglītības iestāžu tīkls nākotnē netiks racionāli izmantots. Latvijas demogrāfiskās prognozes ir nozīmīgs priekšnosacījums izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai nākamajos septiņos gados. Padarot izglītības iestāžu tīklu efektīvāku, rodas iespēja optimāli izmantot pedagoģiskos un infrastruktūras resursus un nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai.

(645) Demogrāfijas iespaidā vidējo izglītību 2014.–2020.gadā sagaida nozīmīgs skolēnu skaita samazinājums, un tas ietekmēs institucionālā tīkla pilnveidi, kurā svarīga loma ir pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai. Kvalitatīvas un resursu efektīvas izglītības pieejamības nodrošināšanai nepieciešami pārdomāti risinājumi resursu koncentrācijai un izglītības kvalitatīva pakalpojuma pieejamības pārstrukturizācijai, vērtējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības modeļus.

(646) Saskaņā ar IZM datiem šobrīd 27,97% vidusskolu skolēnu skaits 10.–12.klasē kopā nepārsniedz 50. Ir maināms vispārējās izglītības iestāžu skaita proporcionālais sadalījums pa izglītības pakāpēm, vispārējās vidējās izglītības (10.–12.klase) piedāvājumu pamatā koncentrējot reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, stiprinot sākumskolas izglītības pakalpojuma pieejamību (1.–6.klase) pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, kā arī atbalstot profesionālās izglītības programmu integrāciju vispārējā izglītībā, iestāžu konsolidācijas rezultātā.

(647) KP fondu 2004.–2006.gada un 2007.–2013.gada plānošanas periodā vispārējās izglītības iestādes ir saņēmušas atbalstu atsevišķu infrastruktūras elementu uzlabošanai. ERAF atbalsts dabaszinātņu kabinetu modernizēšanai vidusskolās aptvēra 27,8% no visām vispārējās izglītības iestādēm (72% no visām vidusskolām), 69% vispārējās izglītības iestāžu saņēma atbalstu informatizācijai (datortehnikas iegādei) un 4,46% izglītības iestāžu pielāgošanai izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem. Papildus, vispārējās izglītības iestādes ir saņēmušas atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, fasāžu renovācijai un teritoriju labiekārtošanai ERAF un KPFI ietvaros. KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānots attīstīt trūkstošos infrastruktūras elementus, rezultātā radot pievilcīgu mācību vidi kvalitatīva un mūsdienu prasībām atbilstoša mācību procesa nodrošināšanai, it īpaši vidējās izglītības posmā.

(648) Statistikas dati liecina, ka 45% no kopējā vispārizglītojošo izglītības iestāžu esošo sporta zāļu skaita ir nepieciešama rekonstrukcija vai renovācija. Šo skolu skolēniem nav iespējas pilnvērtīgi nodarboties ar sportu, līdz ar to netiek nodrošināts kvalitatīvs un pilnvērtīgs izglītības process valstī, un ilgtermiņā tas rada negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselību. Līdz ar to komplekss atbalsts izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai ietver arī sporta zāļu rekonstrukciju vai renovāciju.

(649) 8.1.2.SAM ietvaros plānots komplekss atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai reģionālā līmenī, balstoties uz pašvaldības vai pašvaldību apvienību izglītības attīstības stratēģijām, koncentrējot resursus un uzlabojot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi.

(650) Rezultātā tiks palielināts izglītojamo skaits, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide.

Tabula Nr. 2.8.2. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.8.1.2.aPilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaitsIestāžu skaits65982013100-115Projektu datiDivas reizes plānošanas periodā
r.8.1.2.bIzglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to kopskaitā%4,5201320-25Projektu datiDivas reizes plānošanas periodā

(651) 8.1.3.SAM: palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu

(652) Profesionālās izglītības kvalitātes un efektivitātes uzlabošana atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām, kā arī racionāla un mērķtiecīga pieejamo finanšu resursu izmantošana ir būtiska tautas saimniecības struktūras pilnveidošanai. Ņemot vērā EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes99, tuvākajā nākotnē vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem bez izglītības kādā no profesijām. Lai nodrošinātu nepieciešamo speciālistu skaitu tautsaimniecības attīstībai, līdz 2020.gadam jāpalielina proporcija starp vispārizglītojošo skolu skolēniem un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem līdz 50/50. Profesionālās izglītības pievilcības un konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešams komplekss atbalsts profesionālās izglītības mācību vides, t.sk. sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras, modernizēšanai, lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo izglītību atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības tendencēm.

(653) 2014.–2020. gada plānošanas periodā plānots turpināt profesionālās izglītības iestāžu, it īpaši profesionālās izglītības kompetences centru, modernizāciju. Plānots nodrošināt mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai, atbalstu piešķirot tādu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, kas nesaņēma atbalstu struktūrfondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam, tādu profesionālās izglītības iestāžu modernizācijas pilnai pabeigtībai, kurām ir profesionālās izglītības kompetences centra statuss un kuras ir izveidotas, reorganizējot vairākas profesionālās izglītības iestādes, kā arī jaunu, reģiona ekonomiskās attīstības vajadzībās balstītu profesionālās izglītības programmu izveidei. Informācija par modernizētajām profesionālās izglītības programmās 2007.–2013.gada plānošanas periodā un vajadzībām ir atspoguļota 6.pielikumā "ERAF ieguldījumi Latvijā īstenoto profesionālās izglītības programmu mācību infrastruktūras modernizēšanai 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodā".

(654) Rezultātā palielināsies audzēkņu skaits, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta profesionālas izglītības iestāžu infrastruktūra atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai.

Tabula Nr. 2.8.3. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsPlānotā vērtība (2023. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.8.1.3.aPilnībā modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā%16,33201470-80Projektu dati, IZM datiDivas reizes plānošanas periodā

(655) 8.1.4.SAM: uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās

(656) Koledžās studējošo skaits ik gadu pieaug100, kas norāda uz to, ka koledžas kā AII ieņem svarīgu vietu augstākās izglītības sistēmā, to piedāvātā izglītība kļūst atpazīstama un pieprasīta darba tirgū. Gandrīz katrs sestais cilvēks, kas studē Latvijas augstākās izglītības institūcijās, studē koledžās. Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu informatīvajā ziņojumā (2012.gads, 2013.gads) kā viens no priekšlikumiem darba tirgus piedāvājuma uzlabošanai norādīta nepieciešamība palielināt profesionālās augstākās izglītības 1.līmeņa (koledžu) piedāvājumu, kā arī uzsvērts, ka turpmākajos gados vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem bez profesionālās kvalifikācijas.

(657) Ņemot vērā, ka koledžas līmeņa izglītības programmas ir īsākas par augstskolās īstenotajām, koledžas spēj ātrāk reaģēt uz darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām darba tirgū un nodrošina absolventu augstāku nodarbinātību (2011.gadā tādu personu īpatsvars, kas ieguvuši 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību un tajā pašā gadā reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki, ir tikai 1,1%).

(658) Ņemot vērā tautsaimniecības vajadzības un darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kā arī līdzšinējos ieguldījumus koledžu studiju bāzes attīstībā, īpaši stiprināmas koledžas, kas īsteno gan 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, gan profesionālās vidējās izglītības programmas, nodrošinot pēctecību starp abām izglītības pakāpēm.

(659) Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, programmās, t.sk. saistītajās vidējās profesionālajās izglītības programmās, tiks veikta koledžu ēku renovācija vai rekonstrukcija, un aprīkojuma modernizācija. Tāpat ir nepietiekams koledžu nodrošinājums ar mūsdienīgu datortehniku – 65% valsts koledžu datortehnika ir 10 un vairāk gadus veca.

(660) Veikto investīciju rezultātā tiks palielināts koledžu skaits ar uzlabotu studiju un zinātniskā darba bāzi STEM 1.līmeņa profesionālo augstākās izglītības studiju programmu īstenošanai.

Tabula Nr. 2.8.4. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.8.1.4.aKoledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmas%38,9201361IZM dati, projekta datiDivas reizes plānošanas periodā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(661) Augstākās izglītības augstākā līmeņa studiju programmas – maģistratūra un doktorantūra – nav pietiekami produktīva vide mācībām un pētniecībai, tajā skaitā sadarbības īstenošanai ar uzņēmējiem un studentu biznesa ideju attīstībai. Tiks turpināta modernizēt augstskolu darba telpas, lai nodrošinātu mūsdienīgus studiju un pētniecības apstākļus un veicinātu AII tīkla resursu koncentrāciju un izglītības pieejamību, tajā skaitā radot vairāk STEM studiju vietu. Atbalstu infrastruktūras modernizācijai plānots piešķirt, nodrošinot studiju un zinātniskā darba bāzes teritoriāli telpisko koncentrāciju.

(662) Par sadrumstalotu vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu liecina fakts, ka 2011./2012.mācību gadā 26% vispārizglītojošo skolu bija mazāk par 100 skolēniem, 19% skolās skolēnu skaits bija no 101 līdz 150 skolēniem, savukārt 16% skolās – 151–250 skolēni. Statistikas dati liecina, ka laikā kopš 2010. gada pieaug pirmsskolas vecuma bērnu skaits – 2009./2010. m.g. bija 72 111 pirmsskolas vecuma bērni, 2010./2011. m.g – 75 979 bērni, savukārt 2011./2012. m.g. – 77 795 bērni, līdz ar to, sākot no 2017. gada palielināsies bērnu skaits pamatizglītības pakāpē. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai (1.–6.klase) jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, savukārt vispārējā vidējā izglītība un profesionālā vidējā izglītība būtu koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, attiecīgi atbalsts plānots izglītības iestāžu tīkla optimizācijai reģionālā līmenī, t.sk. mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides uzlabošanai.

(663) Prognozētais izglītojamo skaita samazinājums rezultējas nepieciešamībā pārstrukturizēt vispārējās izglītības iestāžu tīklu, attiecīgi svarīga loma ir sakārtotu dienesta viesnīcu pieejamībai.

(664) Lai nodrošinātu eksakto un dabaszinātņu priekšmetu apguves (matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas, dabaszinību) kvalitātes paaugstināšanu pamatizglītībā, un ievērojot to, ka līdzšinējie KP fondu ieguldījumi dabaszinātņu kabinetu modernizēšanai tika veikti vidusskolās, KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānota dabaszinātņu kabinetu modernizēšana pamatskolās (7.–9.klase). Papildus plānots, ka mācību metodiskais nodrošinājums tiks veidots elektroniskajā vidē vienlaikus ar inovatīvu IKT risinājumu ieviešanu mācību procesā.

(665) Lai paaugstinātu izglītības kvalitāti un veicinātu mūsdienīgas metodikas izmantošanu izglītībā, atbalsts plānots valsts ģimnāzijām metodisko funkciju stiprināšanai īpaši STEM un IKT jomā .

(666) Papildus, ņemot vērā izglītojamo skaita samazināšanos un tā ietekmes rezultātā iestāžu konsolidācijas tendences, tiks turpināta profesionālās izglītības iestāžu padotības maiņa, apvienojot (integrējot) tās ar vispārējās izglītības iestādi. 2007.–2013.gada plānošanas periodā ERAF atbalsta ietvaros tika izveidotas četras šādas izglītības iestādes.

(667) Veicot ieguldījumus infrastruktūrā un īstenojot 8.3.1.SAM un 8.3.2.SAM darbības, tiks sekmēta skolēnu mācību sasniegumu pozitīvā dinamika, un samazināts priekšlaicīgas skolu pamešanas gadījumu skaits. Atbalstot metodiskā darba pilnveidi, t.sk. STEM un IKT jomā vispārējā izglītībā valsts ģimnāzijās, tiks veicināta izglītojamo mācību sasniegumu paaugstināšana, un nodrošināts atbalsts mācību, pētnieciskajam un izziņas darbam. Papildus tiks veicināta vispārējās izglītības iestāžu t.sk. speciālās izglītības iestāžu, pedagogu profesionālās kompetences pilnveide atbilstoši pilnveidotajam vispārējās izglītības saturam.

(668) Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam jāpaaugstina profesionālās izglītības prestižs un pievilcība. Saskaņā ar EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm vidējā izglītības pakāpē palielināsies speciālistu deficīts tādās tematiskajās grupās kā inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (galvenokārt metālapstrādes, mašīnzinību un kokapstrādes jomās), dabas zinātnes, matemātika un IT, kā arī pakalpojumi (galvenokārt viesnīcu un restorānu pakalpojumu, transporta pakalpojumu un personu un īpašuma aizsardzības jomās). Lai nodrošinātu profesionālās izglītības iestāžu prestižu un nodarbināto prasmju atbilstību darba tirgus prasībām, tiek modernizēta profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūra prioritārās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās.

(669) Koledžas piedāvā elastīgas, salīdzinoši īsā laikā (2–3 gadi) apgūstamas profesionālās izglītības programmas, kas spēj sniegt operatīvus un kvalitatīvus risinājumus tautsaimniecības vajadzību un darba tirgus interesēs. Latvijā arī pie relatīvi neliela studējošo skaita pastāv objektīvi faktori, kas nosaka un arī turpmāk noteiks tādu koledžas līmeņa programmu pastāvēšanas nepieciešamību, kurās speciālistu sagatavošana notiek atbilstoši valsts vai darba devēju konkrētam pasūtījumam; speciālistu sagatavošana notiek tautsaimniecības nozarēs, kas atzītas par prioritārām. Lai nodrošinātu speciālistu sagatavošanu darba tirgus prasībām atbilstošā vidē, tiks modernizēta infrastruktūra koledžās, kuras īsteno STEM pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas.

(670) Balstoties uz KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda veiktajām investīcijām augstākās izglītības, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības infrastruktūrā, tiek plānotas investīcijas izglītības infrastruktūras turpmākā modernizācijā KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā. Lai nodrošinātu ERAF investīciju izmantošanas efektivitāti un mērķtiecīgumu, tika izstrādāts Rīcības plāns izglītības infrastruktūras kartējuma izstrādei, kas iekļauts PL 11.pielikumā. Kartējuma izstrādes ietvaros tiks nodrošināta visu izglītības līmeņu ieguldījumu infrastruktūrā analīze, sniedzot vajadzību izvērtējumu. Ņemot vērā 2007.–2013.gada plānošanas perioda veikto investīciju novērtējuma rezultātus, var tikt precizēta darbības programma, tai skaitā bāzes vērtības.

(671) Ieguldījumu prioritātes ietvaros tiks nodrošināta ERAF un ESF investīciju savstarpēja papildinātība vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā. Nodrošinot modernu mācību vides infrastruktūru atbilstošu jaunajam izglītības saturam vispārējā un profesionālajā izglītībā, plānots maksimāli efektīvi sasniegt plānotos rezultātus izglītības pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai, kā arī agrīnas mācību pamešanas gadījumu skaita mazināšanai – t.i., 8.1.2.SAM papildinās 8.3.1.SAM un 8.3.2.SAM; 8.1.3.SAM papildinās 8.5.1.SAM, 8.5.2.SAM un 8.5.3.SAM. Pieaugušo izglītības īstenošanai tiek plānots izmantot esošo infrastruktūru (izglītības iestādes, tai skaitā profesionālās izglītības kompetenču centrus). Savukārt augstākajā izglītībā 8.1.1.SAM un 8.1.4.SAM ietvaros veiktās ERAF investīcijas AII infrastruktūrā papildinās 8.2.1.SAM, 8.2.2.SAM, 8.2.3.SAM ietvaros veiktās ESF investīcijas AII ar mērķi konsolidēt un efektīvi izmantot pieejamos resursus, stiprināt izcilību studiju programmās, kā arī stiprināt akadēmiskā personāla kapacitāti un AII pārvaldību. 8.1.2 SAM plānotie ieguldījumi STEM mācību priekšmetu apguvē – dabaszinātņu kabinetu modernizācija pamatizglītībā (7.-9.klase), inovatīvu IKT risinājumu ieviešana mācību procesā, kā arī atbalsts metodisko funkciju īstenošanai valsts ģimnāzijās, t.sk. STEM jomās, vienlaikus nodrošinās sinerģiju ar 8.1.1. SAM, kas ir vērsts uz STEM studiju virzienu attīstību. 8.1.2 SAM īstenošanā tiks nodrošināta sinerģija arī ar LAP 2020 apakšpasākumu 19.2. "Darbību īstenošana saskaņā ar SVVA stratēģiju" un Rīcības programmas Zivsaimniecības attīstībai finansētajām prioritātēm.

(672) 8.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts teritoriāli koncentrētas studiju un zinātniskā darba infrastruktūras attīstībai AII stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, iekārtu un aprīkojuma iegādei (t.sk. tālmācības rīku, IKT risinājumu, programmatūras, bibliotēku resursu iegādei, kā arī pieejai datu bāzēm) STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju virzienos. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, kā arī vides pieejamības ekspertu konsultācijas.

(673) 8.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: AII.

(674) 8.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: augstskolas, kas īsteno STEM, t.sk. medicīnas un radošas industrijas, studiju programmas.

(675) 8.1.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(676) 8.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts mācību vides infrastruktūras uzlabošanai vispārējās izglītības iestādēs dažādās izglītības pakāpēs, ievērojot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un izglītības pakalpojuma attīstības stratēģijas, un paredzot iespēju pašvaldībām pretendēt uz vienu vai vairākiem šādiem investīciju veidiem, lai kompleksā veidā sakārtotu izglītības iestāžu tīklu attiecīgajā teritorijā: atbalsts dabaszinātņu kabinetu iekārtošanai pamatizglītības programmas īstenošanai (7.–9.klase); mācību vides uzlabošanai integrētās izglītības iestādēs (apvienojot vispārējās izglītības iestādi un profesionālās izglītības iestādi), t.sk. mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādei; integrēto izglītības iestāžu, nacionālas vai reģionālas nozīmes vidusskolu un valsts ģimnāziju dienesta viesnīcu sakārtošanai; nacionālas nozīmes vidusskolu un valsts ģimnāziju infrastruktūras izveidei un modernizācijai; inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā un mācību vides ergonomiskai iekārtošanai vispārējās izglītības iestādēs, jo īpaši nacionālas vai reģionālas nozīmes vidusskolās un valsts ģimnāzijās; metodisko funkciju attīstībai, t.sk. STEM un IKT jomā, valsts ģimnāzijās; vispārizglītojošo skolu sporta infrastruktūras pilnveidei, izglītības iestāžu, kas īsteno izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei, inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā un mācību vides ergonomiskai iekārtošanai, kā arī mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, kā arī vides pieejamības ekspertu konsultācija.

(677) 8.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: vispārējās izglītības iestādes.

(678) 8.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldības un to apvienības. 58 131 500 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7. pantam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(679) 8.1.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar skolēnu demogrāfiju, vispārējās izglītības iestāžu piepildījumu, pašvaldību attīstības specializāciju, vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu.

(680) 8.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts plānots profesionālās izglītības iestāžu, it īpaši profesionālās izglītības kompetences centru, infrastruktūras, t.sk. sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras, izveidei un sakārtošanai, mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, t.sk. infrastruktūras attīstībai jaunu profesionālo izglītības programmu īstenošanai prioritārajās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, kā arī vides pieejamības ekspertu konsultācijas.

(681) 8.1.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: profesionālās izglītības iestādes.

(682) 8.1.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: profesionālās izglītības iestādes, pašvaldības. 5 711 177 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(683) 8.1.3.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu.

(684) 8.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts plānots koledžu, kas īsteno STEM, t.sk. medicīnas un radošas industrijas, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas, ēku renovācijai un aprīkojuma modernizācijai atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, kā arī vides pieejamības ekspertu konsultācijas.

(685) 8.1.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: koledžas.

(686) 8.1.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: koledžas, kas īsteno STEM, sk. medicīnas un radošas industrijas, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas

(687) 8.1.4.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.8.5. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.8.1.1.aPakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā augstākās izglītības infrastruktūrāPersonu skaitsERAF29 900Projektu datiReizi gadā
i.8.1.2.aPakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajās vispārējās izglītības iestādēs, ieskaitot tās, kuras īsteno profesionālās izglītības programmasPersonu skaitsERAF45 600Projektu datiReizi gadā
i.8.1.3.aPakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā profesionālās izglītības infrastruktūrāPersonu skaitsERAF10 800Projektu datiReizi gadā
i.8.1.4.aPakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā koledžas izglītības infrastruktūrāPersonu skaitsERAF3 100Projektu datiReizi gadā
i.8.1.IP

(CO35)

Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrāPersonu skaitsERAF 89 400

 

Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(688) 8.2.ieguldījumu prioritāte: augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.

(689) 8.2.1.SAM: samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu

(690) Latvijā vērojama augstākās izglītības studiju programmu pārlieka dublēšanās un fragmentācija, ko apliecina studējošo skaitam un tā dinamikai neatbilstoši liels studiju programmu skaits. Laika posmā no 2006.gada līdz 2012.gadam, samazinoties studējošo skaitam par 28%, piedāvāto studiju programmu skaits salīdzinājumā ar 2006./2007. ak.g. sākumu (616 programmas) 2012./2013. ak.g. sākumā ir pieaudzis līdz 912 programmām.

(691) Studiju programmu ārējā izvērtējumā101 uzsvērtas studiju programmu kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas problēmas, t.sk. doktorantūras līmenī. Vērojamas krasas kvalitātes atšķirības studiju virzienu ietvaros, vienlaikus kā kopīgi trūkumi norādīti neskaidri definēti programmu mērķi, studiju iznākumi, novērojama programmu dublēšanās, resursu nevienmērīga pieejamība un sadrumstalotība, nav attīstīta resursu koplietošana, maz attīstīta kopīgo studiju programmu īstenošana. Nereti AII no darba devēju puses tiek pārmesta nepietiekama spēja veidot tādu izglītības programmu saturu, kas varētu nodrošināt uzņēmumu vajadzībām atbilstošu rezultātu. Tas ietekmē iespēju nodrošināt kvalitatīvu, pieprasītu, tautsaimniecības vajadzībām atbilstošu mūžizglītības un tālākizglītības produktu veidošanu.

(692) Studiju programmu kvalitātes novērtējumā secināts, ka bakalaura un īpaši maģistra līmeņa studenti netiek pietiekami iesaistīti praktiskos projektos un zinātniskos pētījumos, nepietiekami piedalās zinātniskajās konferencēs, īpaši STEM studiju virzienos. Valstī ir pārāk daudz līdzīga satura doktora studiju programmu, kas ir drauds to pastāvēšanai ilgākā laika periodā. Šī iemesla dēļ studiju programmas nav pietiekami koncentrētas uz lielāku ieguldījumu zinātniskajos pētījumos, uz lielāku devumu Latvijas rūpniecības un tautsaimniecības attīstībai.

(693) 2012./2013.akad. gadā ārvalstu studentu īpatsvars veidoja 3,7% no kopējā studējošo skaita, kas vērtējams kā neliels. Migrācijas sistēma Latvijā attiecībā uz ārvalstu studentiem ir uzskatāma par liberālu102, attiecīgi nelielo ārvalstu studentu skaitu lielā mērā ietekmē tas, ka Latvijā nav pietiekams skaits kvalitatīvu studiju programmu angļu valodā.

(694) Investīcijas studiju programmu attīstībā vērtējamas kontekstā ar AII stratēģisko specializāciju un AII attīstības stratēģiju, kas tostarp ietver pārvaldības pilnveidi (t.sk. studiju virzienu padomju darba efektivitātes paaugstināšanu un kopīgo doktorantūras skolu attīstību), akadēmiskā personāla attīstības plānu, programmu saturisko konsolidāciju studiju virzienu ietvaros. 8.2.1.SAM ieviešanā tiek nodrošināta sinerģija un papildinātība ar 8.1.1.SAM, 8.1.4.SAM, 8.2.2.SAM un 8.2.3.SAM, balstoties uz AII visaptverošu attīstības stratēģiju.

(695) Veicot investīcijas, tiks uzlabota augstākās izglītības studiju programmu kvalitāte un konkurētspēja, konsolidējot un attīstot AII īstenotās studiju programmas, veidojot kopīgas doktorantūras studiju programmas un studiju programmas ES valodās.

Tabula Nr. 2.8.6. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Reģiona kategorija vai JNI103

 

 

Mērvienība

 

 

Kopējais iznākuma rādītājs

 

 

Sākotnējā vērtība (2013.gadā)

 

 

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

 

 

Plānotā vērtība (2023.gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas biežums

 

r.8.2.1.a
Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju
Mazāk attīstītie reģioni
Programmu skaits
N/A

 

0

 

Programmu skaits

 

11

 

IZM dati, projekta dati
Divas reizes plānošanas periodā
r.8.2.1.b
Atbalstīto jauno studiju programmu skaits ES valodās, kas nav latviešu valoda, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju
Mazāk attīstītie reģioni
Programmu skaits
N/A

 

5

 

Programmu skaits

 

62

 

VIAA dati, projekta dati
Divas reizes plānošanas periodā
r.8.2.1.c
Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas
Mazāk attīstītie reģioni
Programmu skaits
N/A

 

60

 

Programmu skaits

 

220

 

IZM dati, projekta dati
Projekta

 

īstenošanas noslēgumā, reizi gadā

 

r.8.2.1.d
Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju
Mazāk attīstītie reģioni
Programmu skaits
N/A

 

0

 

Programmu skaits

 

22

 

IZM dati, projekta dati
Projekta

 

īstenošanas noslēgumā

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(696) 8.2.2.SAM: stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās.

(697) Studiju kvalitāte ir cieši saistīta ar akadēmiskā personāla kvalifikāciju, zinātnisko darbību un tautsaimniecību. Pēdējos gados ir samazinājies akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars, ir ierobežotas iespējas piesaistīt kvalificētu ārvalstu akadēmisko personālu (zems atalgojums un obligāta latviešu valodas prasība); notiek akadēmiskā personāla "novecošanās", mācībspēku sastāva atjaunošana un nomaiņa un iesaiste tālākizglītībā ir nepietiekama; ir nepietiekama zinātniskās darbības intensitāte un augstākās izglītības sasaiste ar tautsaimniecību un zinātniskajām institūcijām.

(698) AII joprojām nav izvērsta un mērķtiecīga akadēmiskā personāla attīstības plāna jauno pasniedzēju un ārvalstu pasniedzēju piesaistei, esošo pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšanai. Nepietiekamās akadēmiskā personāla svešvalodas zināšanas negatīvi ietekmē studiju programmu kvalitāti, īpaši augstākās izglītības modernizācijas un internacionalizācijas kontekstā.

(699) Investīcijas akadēmiskā personāla stiprināšanā vērtējamas kontekstā ar AII stratēģisko specializāciju un AII attīstības stratēģiju, kas tostarp ietver pārvaldības pilnveidi (t.sk. studiju virzienu padomju darba efektivitātes paaugstināšanu un kopīgo doktorantūras skolu attīstību), akadēmiskā personāla attīstības plānu, programmu saturisko konsolidāciju studiju virzienu ietvaros. 8.2.2.SAM ieviešanā tiek nodrošināta sinerģija un papildinātība ar 8.1.1.SAM, 8.1.4.SAM, 8.2.1.SAM un 8.2.3.SAM, balstoties uz AII visaptverošu attīstības stratēģiju.

(700) Investīciju rezultātā tiks stiprināts AII akadēmiskā personāla cilvēkkapitāls.

Tabula Nr. 2.8.7. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI104

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība (2013.gadā)

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.8.2.2.aAtbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un 6 mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijāMazāk attīstītie reģioniPersonu skaitsN/A

1 914105

Personu skaits

378

Projektu datiProjekta

īstenošanas noslēgumā

r.8.2.2.bAtbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas 6 mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais personāls vai kā ārvalsts pasniedzējs)Mazāk attīstītie reģioniPersonu skaitsN/A

10

Personu skaits

90

Projektu datiProjekta

īstenošanas noslēgumā

r.8.2.2.cAkadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši kompetenciMazāk attīstītie reģioniPersonu skaitsNA

417

Personu skaits

1 116

VIAA dati, projektu datiProjekta

īstenošanas noslēgumā

(701) 8.2.3.SAM: nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institucijās.

(702) Augstskolu stratēģiskajā vadībā maz iesaistītas ārējās ieinteresētās organizācijas un grupas, t.sk. pašvaldības un nozaru asociācijas. Augstskolu savstarpējā sadarbība studiju programmu īstenošanā un pētniecībā ir vāji attīstīta. Augstskolu pārvaldības spēja ir neatbilstoša izvirzītajiem institucionālās izcilības mērķiem.

(703) Studiju satura pārvaldības mehānisma efektivitāte vērtējama kā nepietiekama – 2013./2014.akad.gadā augstskolās un koledžās kopā ir 901 studiju programmas, kas tiek vadītas studiju programmu līmenī ar nepietiekamu darba devēju un nozares profesionāļu iesaisti to pārvaldībā.

(704) EK darba dokumentā par 2012.gada NRP ieviešanas progresā uzsvērts, ka Latvijā vērojama nepietiekama sadarbība starp augstāko izglītību un darba devējiem. Arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam norādīts, ka augstskolu stratēģiskajā vadībā ir maz iesaistītas ārējās ieinteresētās organizācijas un grupas, tajā skaitā pašvaldības un nozaru asociācijas. Ir jāstiprina studiju virzienu padomju darbs, palielinot darba devēju lomu un studiju programmu satura attīstībā iesaistot attiecīgās nozares profesionāļus, lai veicinātu studiju programmu satura kvalitāti, saikni ar darba tirgu un prakses iespējām, tajā skaitā attīstot studiju virzienu pamata programmas un lemjot par studiju programmu konsolidāciju.

(705) AII ir objektīvāk jānovērtē savs darbs, lielāku uzmanību veltot SVID analīzei un tās rezultātiem. Bez optimālas ieinteresēto pušu pārstāvniecības AII pārvaldībā, kas vienlaikus būtu līdzsvarota ar akadēmiskās brīvības aizsardzības iespējām, mūsdienu apstākļos nebūs iespējams panākt lielāku objektivitāti tajās aktivitātēs, kas nosaka AII darbības kritisku novērtēšanu un pilnveidošanu.

(706) Pārskatāms ir augstskolu filiāļu skaits un vērtējama to integrācija augstskolās – lai gan filiāles nodrošina augstākās izglītības pieejamību reģionos, ne vienmēr tajās ir pietiekama mācību bāze un nodarbināti augstākās kvalifikācijas mācībspēki, vērtējams filiāļu studiju programmu piedāvājums un to pārklāšanās reģiona ietvaros. Arī Studiju programmu ārējā izvērtējumā106 uzsvērta atšķirīgā kvalitāte filiālēs. Balstoties uz individuālu izvērtējumu, vērtējama arī koledžu integrācija augstskolās.

(707) Investīcijas AII pārvaldības pilnveidei vērtējamas kontekstā ar AII stratēģisko specializāciju un AII attīstības stratēģijām, kas izstrādātas, ievērojot veicamos pārvaldības uzlabojumus valsts budžeta līdzekļu piešķīruma saņemšanai pilnveidotā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ietvaros. 8.2.3.SAM ieviešanā tiek nodrošināta sinerģija un papildinātība ar 8.1.1.SAM, 8.1.4.SAM, 8.2.1.SAM un 8.2.2.SAM.

(708) Investīciju rezultātā tiks ieviesti pārvaldības uzlabojumi, kas noteikti AII attīstības stratēģijā, t.sk. attīstot stratēģiskās partnerības ar zinātnes un uzņēmējdarbības sektoru augstskolu un studiju procesa pārvaldībā un studiju programmu īstenošanā.

Tabula Nr. 2.8.7. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI107

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība (2013.gadā)

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.8.2.3.aAugstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldībuMazāk attīstītie reģioniInstitūciju skaitsN/A

0

Institūciju skaits

20

IZM dati, projekta datiProjekta

īstenošanas noslēgumā

(709) 8.2.4.SAM: nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei

(710) Eiropas Padomes (2013.gada) rekomendācija Latvijai nosaka izveidot neatkarīgu akreditācijas aģentūru. Lai veicinātu augstākās izglītības kvalitātes kultūras108 attīstību atbilstoši labākajiem standartiem EAIT, veicinātu Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību, vienlaikus palielinot uzticamību Latvijas augstākajai izglītībai, ESF finansējumu plānots novirzīt nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un kapacitātes stiprināšanai ar mērķi iekļūt EQAR. Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijai, lai iekļūtu EQAR reģistrā ir jānodrošina institucionālā atbilstība (organisational eligibility) un atbilstība (pēc būtības) ESV standartiem un vadlīnijām.

(711) Investīciju rezultātā plānots izveidot institūciju Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām.

Tabula Nr. 2.8.8. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI109

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība (2013. gadā)

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.8.2.4.aInstitūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībāmMazāk attīstītie reģioniInstitūciju skaitsN/A

0

Institūciju skaits

1

EQAR datiProjekta

īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(712) Kopējai augstākās izglītības kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanai, modernizācijas un internacionalizācijas veicināšanai ir būtiski uzlabot akadēmiskā personāla kompetenci, veicināt ārvalstu pasniedzēju piesaisti darbam Latvijas AII, kā arī nodrošināt, ka AII 20% no kopējā studiju programmas apjoma īsteno kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav valsts valoda110.

(713) Lai novērstu doktorantūras studiju programmu fragmentāciju un veicinātu darba tirgus prasībām atbilstošu kvalificētu augstākā līmeņa speciālistu sagatavošanu, plānots attīstīt starpaugstskolu kopīgās doktorantūras studiju programmas.

(714) Kā uzsvērts studiju programmu ārējā izvērtējumā111, ieteicams veidot plašākus augstākās izglītības konsorcijus ar mērķi izmantot labākā akadēmiskā personāla pieredzi, labāko infrastruktūru, ieviešot labas pārvaldības praksi, attīstīt starptautisko sadarbību un veicināt Latvijas augstākās izglītības eksportspēju.

(715) Globalizācija, ekonomikas integrācija un lielāka mobilitāte augstākās izglītības jomā palielināja nepieciešamību profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārpus tās valsts robežām, kurā tā iegūta. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam paredz izveidot starptautiski konkurētspējīgu nacionālo augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūciju un atbalsta pasākumus tās iekļūšanai EQAR kā akreditācijas institūcijai ne vēlāk kā līdz 2018.gadam. Nacionālo aģentūru plānots izveidot 2015.gadā, izveides izmaksas sedzot no valsts budžeta līdzekļiem. EQAR aģentūras izmantošana akreditācijā veicinās augstākās izglītības kvalitātes kultūras attīstību112 atbilstoši labākajiem standartiem EAIT, vienlaikus palielinās uzticamību Latvijas augstākajai izglītībai un tajā iegūtajiem diplomiem, kā arī palīdzēs veidot kontaktus ar partneriem ārvalstīs, tādejādi sekmējot starptautisko sadarbību.

(716) Augstākās izglītības resursu sadrumstalotības un kvalitātes problēmu risināšanai plānotas savstarpēji papildinošas ESF un ERAF investīcijas ar mērķi konsolidēt un efektīvi izmantot pieejamos resursus, stiprināt izcilību studiju programmās, jo īpaši augstākā līmeņa STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmās, sekmējot vairākām augstskolām kopīgu doktorantūras studiju programmu izveidi, un izveidot eksportspējīgas studiju programmas ES valodās ārvalsts studentu piesaistei, kā arī stiprināt akadēmisko personālu un AII pārvaldību, un sniedzot atbalstu nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un kapacitātes stiprināšanai ar mērķi iekļūt EQAR.

(717) 8.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kopīgo doktorantūras studiju programmu, studiju programmu ES valodās un pedagoģijas studiju programmu izstrāde, aprobācija un akreditācija, tai skaitā akreditācijas izmaksu segšana starptautiskajās profesionālajās organizācijās; izstrādāto un akreditēto studiju programmu starptautiskā publicitāte. Īstenojot atbalstāmās darbības, tiks ievērots vienlīdzīgu iespēju un pozitīvās diskriminācijas princips, kur iespējams, piesaistot mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā AII.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(718) 8.2.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: augstākās izglītības institūcijas, tai skaitā koledžas.

(719) 8.2.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: AII, tai skaitā koledžas.

(720) 8.2.1.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

(721) 8.2.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts ārvalsts pasniedzēju piesaistei; atbalsts akadēmiskā personāla kompetenču un prasmju pilnveidei, t.sk. stažēšanās uzņēmumos; jauno pasniedzēju piesaiste, atbalstot doktorantu akadēmisko darbu augstākās izglītības institūcijā. Īstenojot atbalstāmās darbības, tiks ievērots vienlīdzīgu iespēju un pozitīvās diskriminācijas princips, kur iespējams, piesaistot mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā AII.

(722) 8.2.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: akadēmiskais personāls, ārvalstu pasniedzēji un doktoranti.

(723) 8.2.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: augstākās izglītības institūcijas, tai skaitā koledžas.

(724) 8.2.2.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

(725) 8.2.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: AII attīstības stratēģiju ieviešana: atbalsts attīstības stratēģiju izstrādei, pilnveidei un to ārējam novērtējumam; atbalsts studiju virzienu padomju darbam, tostarp veicot studiju programmu satura pārstrukturizāciju un aktualizāciju, studiju programmu konsolidāciju; atbalsts AII iekšējas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitātes paaugstināšanai atbilstoši standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā, tostarp personāla atalgojuma un promocijas sistēmas ārējam novērtējumam un sistēmas pilnveidei; atbalsts e-risinājumu, t.sk. e-koplietošanas mehānismu un starpinstitūciju sadarbības risinājumu, attīstībai; atbalsts augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas ieviešanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(726) 8.2.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: AII, tai skaitā koledžas.

(727) 8.2.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: augstākās izglītības institūcijas, tai skaitā koledžas, Izglītības un zinātnes ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(728) 8.2.3.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase"

(729) 8.2.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un personāla apmācībai.

(730) 8.2.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: nacionālā augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra.

(731) 8.2.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: nacionālā augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra.

(732) 8.2.4.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase"

Tabula Nr. 2.8.9. (6)

ESF specifiskais iznākuma rādītājs

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.8.2.1.a

Kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalstsProgrammu skaitsESF11Projektu datiReizi gadā
i.8.2.1.bStudiju programmu skaits ES valodās, izņemot latviešu valodu, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalstsProgrammu skaitsESF62Projektu datiReizi gadā
i.8.2.1.cJauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalstsProgrammu skaitsESF22Projektu datiReizi gadā
i.8.2.2.aDoktorantu skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijāPersonu skaitsESF420Projektu datiReizi gadā
i.8.2.2.b.Ārvalstu pasniedzēju skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā LatvijāPersonu

skaits

ESF300Projektu datiReizi gadā
i.8.2.2.c.Akadēmiskā personāla, skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu profesionālās kompetences pilnveideiPersonu

skaits

ESF1140Projektu datiReizi gadā
i.8.2.3.aAugstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanaiInstitūciju skaitsESF20Projektu datiReizi gadā
i.8.2.4.aInstitūciju skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildeiInstitūciju skaitsESF1Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(733) 8.3.ieguldījumu prioritāte: priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības.

(734) 8.3.1.SAM: attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu

(735) Vispārējā izglītībā līdz 2020.gadam tiks uzlabota izglītības kvalitāte un atbilstība mūsdienu prasībām, ieviešot kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Mācību satura un metožu pilnveide ir īpaši svarīga pamatizglītības beigu posmā un vispārējās vidējās izglītības pakāpē (7.-12.klase), lai veicinātu darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvi.

(736) Rezultātā tiks aprobēts un ieviests kompetenču pieejā balstīts mācību saturs pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē.

Tabula Nr. 2.8.9.1. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsReģiona kategorija vai JNIMērvienībaKopējais iznākuma rādītājsSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsSākotnējās un mērķa vērtības mērvienībaPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.8.3.1.aApstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanuMazāk attīstītie reģioniVadlīniju un valsts standartu skaits

N/A

1

2012.

Skaits

3

IZM dati, projektu uzraudzības datiProjekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(737) 8.3.2.SAM: palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai

(738) OECD PISA 2006., 2009. un 2012.gada rezultāti rāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels īpatsvars skolēnu ar augstiem sasniegumiem lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs. Kaut arī Latvija ir panākusi būtisku progresu dabaszinātnēs, aktuāla ir lasītprasmes un matemātikas kompetenču pilnveide, nodrošinot NAP 2020 uzstādīto mērķi (zemākie kompetenču līmeņi lasītprasmē 2017.gadā – 15%, 2020.gadā – 13%) un stratēģijā "Eiropa 2020" uzstādītos mērķus – līdz 2020.gadam nodrošināt, ka šajās trijās kompetencēs vājš sniegums ir tikai 15% attiecīgās grupas jauniešiem.

(739) Aktuāla ir bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām saskarsmes prasmju, socializēšanās un iekļaušanās sekmēšana un iekļaušanas kompleksu pasākumu piedāvājums, kas t.sk. veicinātu sabiedrības izpratni par viņu ierobežojumiem un vajadzībām. Svarīga ir izglītojamo individuālo spēju attīstība un talantu pilnveide, veicinot mācību sasniegumu paaugstināšanos un motivāciju turpināt izglītības ieguvi un sekmēt pāreju uz nodarbināmību.

(740) Skolās tiek pievērsta nepietiekama uzmanība bērnu dažādo mācīšanās vajadzību apmierināšanai. Skolās tiks attīstītas sistēmas agrīnai mācīšanās grūtību noteikšanai un jāsniedz atbalsts šo grūtību novēršanai, tā sekmējot vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem. 2007.–2013.gada plānošanas perioda 1.2.2.4.1.apakšaktivitātes113 ietvaros tika izstrādāta atbalsta sistēma sociālās atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs, t.sk. atbalstot pozitīvu uzvedību, īstenojot sociāli emocionālo audzināšanu un vienaudžu mācīšanos lasītprasmes apguves veicināšanai. Atbalsta sistēmas aprobācijā tika iesaistītas 25 izglītības iestādes visos Latvijas reģionos, t.sk. divas profesionālās izglītības iestādes. Sociālās atstumtības mazināšanas programmas ietvaros tika sniegts vispusīgs atbalsts visiem iesaistīto izglītības iestāžu bērniem un jauniešiem, minimizējot tādus izglītības apguvi kavējošus faktorus, kā mācīšanās grūtības, mācīšanās traucējumi, ģimenes atbalsta trūkums, sociāli-emocionālas problēmas, veicinot starpinstitucionālu sadarbību, iesaistot problēmu risināšanā pašvaldību iestādes, vecākus.

(741) Sekmīgai individualizētas pieejas ieviešanai skolā svarīgs arī atbalsts pedagogu un atbalsta personāla kompetences pilnveidei, t.sk. uzņēmējspēju, IKT prasmju attīstībai, kā arī vardarbības problemātikas risināšanai. Pedagoga izglītība un profesionalitāte būtiski ietekmē skolēnu mācību sasniegumus, to apliecina Latvijas pieredze, OECD PISA un TALIS starptautiski salīdzinošie izglītības pētījumu rezultāti. Liela loma ir pedagogu spējai motivēt skolēnus sadarboties un veicināt skolēnu pozitīvu saskarsmi. Negatīvi Latvijā tiek vērtētas pedagogu prasmes paaugstināt skolēnu mācību motivāciju (23% uzskata par drīzāk vai ļoti vājām), skolēnu savstarpēju sadarbību, prasmes veidot starpdisciplināru mācību saturu (19%), problēmrisināšanas kompetence (19%), svešvalodu prasmes (19%), kritiskā domāšana (18%).

(742) Rezultātā, sniedzot kompleksu atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, atbilstošam un kompetentam personālam, tiks nodrošināta izglītības pakalpojuma daudzveidība, uzlabojot bērnu un jauniešu kompetences un mācību sasniegumus.

Tabula Nr. 2.8.10. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsReģiona kategorija vai JNIMērvienībaKopējais iznākuma rādītājsSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsSākotnējās un mērķa vērtības mērvienībaPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.8.3.2.aVispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībaiMazāk attīstītie reģioniIestāžu skaitsN/A

23

2013.skaits272Projektu uzraudzības informācijaProjekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(743) 8.3.3.SAM: attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(744) Saskaņā ar CSP datiem, 2013.gadā Latvijā dzīvoja 308,4 tūkstoši jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem, to skaitā 243,2 tūkst. bija vecumā no 15 līdz 24 gadiem, t.i., 12% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. CSP dati liecina, ka 2013.gadā aptuveni 142,8 tūkst. jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija neaktīvi (pārsvarā tie bija skolēni vai studenti, kas studēja pilna laika klātienē un nestrādāja), 21,5 tūkst. jauniešu meklēja darbu, bet 67,1 tūkst. jauniešu bija darba ņēmēji un 4 tūkst. jauniešu bija pašnodarbinātie. Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā pēdējos gados pieauga NEET jauniešu īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem – no 11,4% 2008.gadā līdz 14,9% 2012.gadā, kamēr ES-28 vidējais rādītājs 2013.gadā bija zemāks – 13,0%, bet vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem NEET jauniešu īpatsvars 2013.gadā bija 15,6%.

(745) Saskaņā ar CSP Darbaspēka izlases veida apsekojuma rezultātiem 2014.gada 1.ceturksnī Latvijā 23,6 tūkst. jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nestrādāja, nemācījās un neapguva arodu, tomēr tikai 8 tūkst. no tiem bija reģistrēti NVA kā bezdarbnieki.

(746) Līdz šim ir īstenoti vienīgi fragmentāri pasākumi NEET jauniešu atsevišķu problēmu risināšanai, tādēļ nepieciešams darbu ar NEET jauniešiem sistematizēt, t.i., īstenošanā iesaistīt pašvaldības, biedrības un nodibinājumus (īpaši, jauniešu organizācijas), kā arī citas institūcijas (piemēram, jauniešu centrus, darba devēju organizācijas, probācijas dienestus, policiju, izglītības iestādes, sporta iestādes, uzņēmumus, nozaru asociācijas u.c.), izstrādāt vienotas vadlīnijas darbam ar šiem jauniešiem, kuras aptver plašu resocializācijas pasākumu kopumu, kas vērsts uz NEET jaunieša prasmju attīstību, kā arī apmācīt darbā ar jaunatni iesaistīto organizāciju pārstāvjus, lai nodrošinātu atbalstu pēc vienotas metodoloģijas un augstā kvalitātē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(747) Ar ESF atbalstu tiks īstenoti NEET jauniešu reintegrācijas pasākumi, piemērojot kompleksu pieeju centienos sasniegt, motivēt un strādāt kopā ar jaunieti, lai attīstītu tā prasmes, kas veicinātu iesaisti mācībās, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros, nodarbinātībā, nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Turklāt tiks nodrošināta dažādu jomu pārstāvju iesaistīšanās šajā procesā, lai NEET jaunietis saņemtu pēc iespējas vispusīgāku un individuālajām vajadzībām atbilstošu atbalstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(748) Īstenojot atbalsta pasākumus NEET jauniešiem 8.3.3.SAM ietvaros, tiks nodrošināta savstarpēja papildinātība, tai skaitā informācijas un pieredzes apmaiņa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(749) Rezultātā tiks attīstītas NEET jauniešu prasmes un veicināta to iesaiste izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Tabula Nr. 2.8.11. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI114

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.8.3.3.a

NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta ietvarosMazāk attīstītie reģioniPersonu skaitsNA

2 554

2013Personu skaits

2 965

Projekta dati

Projekta

īstenošanas

noslēgumā,

reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(750) 8.3.4.SAM: samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus

(751) 2013.gadā atbilstoši Eurostat datiem skolu nepabeigušo jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem īpatsvars Latvijā bija 9,8%115.

(752) 2012.gadā laukos no 18–24 gadus veciem jauniešiem mācības priekšlaicīgi pameta 13,8 %, pilsētās 8,8 %. No kopējā priekšlaicīgi skolu pametušo skaita 6,2 % bija sievietes, 14,5 % vīrieši116.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(753) OECD PISA 2012 rezultāti parāda sakarību starp izglītojamo sociālekonomisko stāvokli un mācību sasniegumiem. Īstenotā izglītības iestāžu tīkla optimizācija un ģimeņu sociālekonomiskais stāvoklis var radīt izglītības pieejamības risku un palielināt PMP gadījumu skaitu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 25.08.2016. rīkojumu. Nr.484 (L.V. 29.AUG., NR.166)

(754) Kā norādīts EK ziņojumā117, PMP ir saistīta ar mācīšanās grūtībām, diskrimināciju, vienaudžu noraidījumu, ierobežotu pieejamību izglītībai un nepietiekamu reģionālo mobilitāti. Pašvaldību sociālie dienesti kā nozīmīgākās jauniešu problēmas min motivācijas trūkumu mācīties, iesaistīties brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs, kam seko uzvedības un socializācijas problēmas, mācību kavējumi, nepietiekama vecāku uzraudzība, finanšu trūkums un zems izglītības līmenis118.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(755) Plānots izstrādāt preventīvo un intervences pasākumu plānu PMP risku grupu izglītojamiem, tai skaitā izvērtējot ikdienējo un neformālo mācīšanos kā nozīmīgu instrumentu pašapziņas un mācību motivācijas veidošanai. Esošā PMP monitoringa sistēma, un analīze par PMP iemesliem nav pilnīga. Paredzēts atbalsts izglītības iestādēs nereģistrēto obligātā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaites sistēmas pilnveidei, tai skaitā sasaistei ar augstāko, pieaugušo un interešu izglītību. Ir veikti uzlabojumi Valsts izglītības informācijas sistēmā attiecībā uz PMP datu uzkrāšanu un tiek pilnveidots attiecīgais normatīvais regulējums, nosakot atbildību attiecībā uz datu uzkrāšanu un mācību kavējumu novēršanu skolas, pašvaldības un valsts līmenī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 25.08.2016. rīkojumu. Nr.484 (L.V. 29.AUG., NR.166)

(756) 2014.–2015.gadā tika veikti vairāki pētījumi, kas ļāva identificēt PMP problēmā iesaistīto pušu viedokli par nepieciešamajiem preventīvajiem un intervences pasākumiem. Rezultāti liecina, ka izglītības iestāžu pārstāvju un jauniešu viedokļi atšķiras: pirmie kā būtiskāku PMP riska faktoru minēja vecāku nepietiekamu iesaisti bērnu audzināšanā, bet jauniešu vērtējumā lielāka nozīme ir faktoriem, kas saistīti ar skolas vidi, tai skaitā motivācijas trūkums mācīties. Izglītības iestāžu darbinieku vērtējumā nepieciešama lielāka pašvaldības iesaiste PMP riska gadījumos, papildu ekonomiska rakstura atbalstam skolēniem un atbalstam skolas personālam konfliktējošu attiecību risināšanai. 8.3.4. SAM ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija ar 8.3.3. SAM, kurā paredzēts atbalsts NEET jauniešiem (tai skaitā NEET jauniešu iesaistei izglītībā (arī pēc pārtraukuma)), ar 8.3.5. SAM, kurā paredzēts karjeras atbalsts izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, ar 8.3.2. SAM, kurā paredzēts atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, un ar 8.3.1. SAM, kurā paredzēts attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(756.1)Rezultātā tiks nodrošināta sistēmiska pieeja koordinētai PMP prevencijai, tādējādi veicinot PMP mazināšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

Tabula Nr. 2.8.12. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI119

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.8.3.4.aIzglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanaiMazāk attīstītie reģioniIzglītības iestāžu skaitsN/A

25

2012.Izglītības iestāžu skaits665Projekta datiVienu reizi projekta noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(757) 8.3.5.SAM: uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs

(758) Karjeras atbalsta politika un karjeras pakalpojumu nodrošināšana indivīdam netiek ieviesti kā horizontāla sistēma, kas saista izglītību, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu. No 2006.gada izveidota karjeras atbalsta sadarbības padome (iesaistot IZM, LM, EM, un LDDK pārstāvjus), kas darbojas kā starpnozaru informācijas apmaiņas un konsultatīva institūcija.

(759) Karjeras atbalsts LM kompetences ietvaros virzīts uz personu nodarbinātības veicināšanu un sociālo iekļaušanu, atbalstot konkrētas mērķa grupas vecumā no 15 gadiem (bezdarbnieki, jaunieši u.c.).

(760) No 2008.gada karjeras izglītības jautājumi ir iekļauti vispārējās izglītības mācību priekšmetu saturā120, kā arī ir pieejami ārpusstundu pasākumos (ēnu dienas, ekskursijas, interešu pulciņi u.c.) un konsultāciju veidā.

(761) Karjeras atbalsts profesionālās izglītības iestādēs pieejams individuālu konsultāciju veidā, organizējot atvērto durvju dienas, pasākumus karjeras izaugsmes iespēju apzināšanai izvēlētajā nozarē un izvēlētās nozares iepazīšanai.

(762) No 2012.gada pedagoģisko darbinieku sarakstā ir iekļauts pedagoga karjeras konsultanta amats. Vispārējā izglītībā pedagogu-karjeras konsultantu skaits palielinājies no 66 2012./2013.m.g. līdz 87 2013./2014.m.g. no 807 vispārizglītojošām skolām, savukārt profesionālajā izglītībā 2013./2014.m.g. nodarbināti 11 karjeras konsultanti (no 66 profesionālās izglītības iestādēm). Minētās skolas ir izstrādājušas karjeras pasākumu plānu vai programmu, kura ir integrēta visā skolas izglītības procesā.

(763) VIAA izstrādā informatīvos un metodiskos materiālus skolotājiem un organizē mācību un pieredzes apmaiņas pasākumus karjeras atbalsta speciālistiem jaunu metožu apguvei izglītojamo konsultēšanā, darbā ar vecākiem jauniešu karjeras izvēles jautājumos un informatīvus seminārus par tautsaimniecības nozaru attīstības tendencēm un izmaiņām nodarbināto kvalifikācijas prasībās.

(764) Karjeras atbalsts palīdz izglītojamajiem saprast savas intereses un spējas un izdarīt izvēli saistībā ar mācībām un turpmāko profesionālo karjeru. Īstenojot karjeras pasākumus, panāktas pozitīvas izmaiņas karjeras atbalsta nodrošināšanā, tomēr sadarbība, karjeras pakalpojumu klāsts un to pieejamība izglītības iestādēs joprojām ir nepietiekoša.

(765) Lai nodrošinātu sistemātisku un kvalitatīvu karjeras atbalsta pakalpojumu pieejamību, nepieciešams attīstīt metodoloģisko atbalstu, uzlabot starpinstitucionālo koordināciju, pilnveidot pedagogu, karjeras konsultantu kompetences gan karjeras pasākumu īstenošanai, gan komunikācijai, t.sk. ar darba devējiem un NVA, gan informācijas apstrādē.

(766) SAM ietvaros plānots atbalsts karjeras pakalpojumu pasākumu izstrādei, karjeras izglītības attīstībai un pakalpojumu pieejamības paplašināšanai un dažādošanai vispārējā un profesionālajā izglītībā visā Latvijā.

(767) Rezultātā tiks nodrošināti sistemātiski karjeras atbalsta pasākumi izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.

Tabula Nr. 2.8.13. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID
Rādītājs
Reģiona kategorija vai JNI
Mērvienība
Kopējais iznākuma rādītājs
Sākotnējā vērtība
Sākotnējās vērtības gads
Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība
Plānotā vērtība (2023.gadā)
Datu avots
Ziņošanas regularitāte
r.8.3.5.a
Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas nodrošina karjeras atbalstu izglītojamajiem
Mazāk attīstītie reģioni
Iestāžu skaits

 

N/A

 

 

86

 

 

2013

 

 

skaits

 

 

328

 

IZM dati, projektu uzraudzības dati
Projekta īstenošanas noslēgumā, apkopojot projekta datus

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(768) 8.3.6.SAM: ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu

(769) Latvijā pastāv vairāki izglītības kvalitātes novērtēšanas procesi, neveidojot vienotu sistēmu. No 1999.gada ir ieviesta vienotā valsts pārbaudes darbu sistēma un tiek veikta statistiskās informācijas apkopošana vispārējai (3., 6., 9., 12.kl.) un profesionālajai izglītībai (3., 4.kurss, t.sk. profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultāti) aktuālos jautājumos. Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu (skolu) līmenī izglītības kvalitāte no 2005.gada tiek vērtēta skolas darbības kvalitātes novērtēšanas kontekstā (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes), organizējot akreditācijas procesu – tiek veikta attiecīgo izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācija un to vadītāju atestācija. No 2009.gada notiek pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana (78% pedagogu ir ieguvuši vienu no piecām kvalitātes pakāpēm). Pašreizējā situācijā objektīvi novērtēt izglītības kvalitāti un konkurētspēju palīdz starptautiskie izglītības pētījumi, kuros Latvija piedalās (OECD PISA, OECD TALIS).

(770) Latvijā nav noteikti valsts mērogā vienoti, izmērāmi un konkrēti izglītības kvalitātes rādītāji, kas radītu iespēju vienotā sistēmā veikt daudzpusīgu vērtējumu par izglītības kvalitāti katrā izglītības iestādē un valstī kopumā. Lai sekmētu izglītības politikas pilnveidošanu, izglītības kvalitātes novērtēšanai jābalstās uz sistemātisku, ilgstošu un nepārtrauktu metodiski pamatotu informācijas apkopošanu. Tādēļ jāizveido un jāievieš izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, kas balstās uz informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu, valsts līmeņa skolēnu sasniegumu un citu skolas raksturojošu indikatoru mērīšanu, kā arī centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi un skolu akreditācijas, pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas informācijas izmantošanu. Lai nodrošinātu iespēju salāgot dažādus pētījumus, SAM ietvaros plānots sniegt atbalstu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izstrādei, aprobācijai un ieviešanai.

(771) Lai nodrošinātu efektīvas uz pierādījumiem balstītas izglītības politikas veidošanu, ar ESF atbalstu tiks izveidots un ieviests izglītības kvalitātes monitorings, paredzot atbalstu izglītības pētījumiem, monitoringa instrumentu izstrādei, monitoringa īstenošanai, rezultātu analīzei un ieteikumu izstrādei. Lai noteiktu Latvijas izglītības kvalitāti, kā arī salīdzinātu to ar citām valstīm, ir jānodrošina Latvijas dalība starptautiskajos pētījumos.

(772) Rezultātā tiks izveidots un ieviests mācību rezultātu monitorings.

Tabula Nr. 2.8.14. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Reģiona kategorija vai JNI

 

 

Mērvienība

 

 

Kopējais iznākuma rādītājs

 

 

Sākotnējā vērtība

 

 

Sākotnējās vērtības gads

 

 

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

 

 

Plānotā vērtība (2023.gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas regularitāte

 

r.8.3.6.a
Ieviesto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu skaits
Mazāk attīstītie reģioni
Sistēmu skaits

 

N/A

 

 

0

 

 

2012

 

 

skaits

 

 

1

 

IZM dati, projektu uzraudzības dati
Projekta īstenošanas noslēgumā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(773) Izglītības kvalitāti visos izglītības līmeņos nosaka izglītības saturs, kas veicina indivīdu zināšanu, kompetenču un prasmju attīstību un nostiprināšanu, profesionāli un kompetenti mācībspēki, kas nodod šo izglītības saturu izglītojamiem, mūsdienīga izglītības vide un izglītības process, kas veicina satura uztveri un apguvi, kā arī iekļaujošas izglītības princips, kas paredz vienādu iespēju neatkarīgi no izglītojamo vajadzībām un spējām, mantiskā, sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģijas un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, dzīvesvietas un nodarbošanās pieejamā, cienošā un atbalstošā vidē, iedzīvināšanu. Kompetenču pieejā balstītais mācību saturs, īpaši matemātikā un dabaszinātnēs, tam piemērota skolotāju mācību metodika un modernizēta mācību vide veicinās skolēnu motivāciju mācīties un samazinās priekšlaicīgas skolas pamešanas gadījumu skaitu.

(774) Lai nodrošinātu karjeras atbalsta pieejamību, karjeras attīstības atbalsta sistēmas ietvaros plānots pilnveidot karjeras izglītības informatīvo un metodisko bāzi, nodrošināt pedagodu, karjeras konsultantu tālākizglītību; nodrošināt karjeras konsultācijas izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, kā arī īstenot citus karjeras atbalsta pasākumus sadarbībā ar darba devējiem, t.sk. sadarbībā ar augstskolām skolēnu motivācijas un intereses par dabaszinātnēm palielināšanai, kā arī mazinātu profesiju stereotipus un paaugstinātu jauniešu motivāciju apgūt profesijas, kurās vērojams darbaspēka trūkums. Karjeras izglītības atbalsta pieejamības uzlabošanai plānots piemērot šādus galvenos principus: 1) karjeras izglītība un karjeras atbalsta pasākumi izglītojamajiem ir pieejami izglītības iestādē, 2) karjeras izglītību un atbalsta pasākumus nodrošina izglītības iestādes personāls, ja nepieciešams, piesaistot karjeras konsultantus, 3) karjeras izglītība un atbalsta pasākumi tiek īstenoti sadarbībā ar vietējo kopienu un darba devējiem.

(775) PMP problēmas risināšanai tiks nodrošināta kompleksa pieeja, īstenojot gan uz individuāliem, gan uz institucionāliem faktoriem vērstas darbības. Plānotie preventīvie un intervences pasākumi, kā arī pasākumi izglītojamiem, kas tikko atgriezušies izglītības sistēmā, izglītības pieejamībai un PMP mazināšanai nodrošinās: 1) to, ka PMP riska grupā esošs izglītojamais turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un absolvē to, vai iegūst darba tirgū izmantojamu kvalifikāciju; 2) jauniešu iesaistīšanos aktivitātēs ārpus formālās izglītības, tai skaitā aktivitātēs un interešu izglītības pasākumos, ko organizē jauniešu NVO un tās NVO, kas veic darbu ar jaunatni, lai jaunietis sekmīgi iekļautos gan izglītības sistēmā, gan darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Minētie pasākumi papildina tematiskā mērķa "Sociālā iekļaušana, nabadzības un jebkāda veida diskriminācijas apkarošana" ietvaros paredzētos pasākumus. Tiks nodrošināta arī savstarpējā papildinātība un demarkācija ar FEAD un valsts atbalsta programmām 1.–4.klases izglītojamiem (brīvpusdienas). Atbalsta pasākumi mērķa grupas identificēšanā tiks nodrošināti, pašvaldības institūcijām sadarbojoties ar izglītības iestāžu speciālistiem, tai skaitā ievērojot attiecīgās pašvaldības paredzēto atbalstu un nodrošinot savstarpēju papildinātību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(776) Latvijā pamatizglītības ieguve ir obligāta, pašvaldību (skolu) līmenī tiek veikti pasākumi, lai izglītojamie atgrieztos izglītības iestādē, tāpēc pamatizglītības pakāpē PMP izglītojamo īpatsvars ir ļoti neliels, pašvaldībām ir ierobežotas iespējas sniegt atbalstu jauniešiem, kuri ir ieguvuši pamatizglītību, bet mācības pamet vidējās izglītības pakāpē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(777) Izglītības iestādēm attīstot individualizētu izglītības pakalpojuma piedāvājumu sadarbībā ar vecākiem, un nevalstiskajām organizācijām, tiks veicināta sadarbības mehānisma veidošanās ilgtermiņā, kā arī PMP gadījumu skaita samazināšanās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(778) Lai apzinātu un motivētu (t.sk. piesaistot mentorus) tos mērķa grupai atbilstošos NEET jauniešus, kas nav reģistrēti NVA un neapmeklē izglītības iestādi (priekšlaicīgi pametuši mācības), tiks izmantots pašvaldībās izveidotais institucionālais ietvars darbam ar jaunatni, pašvaldībām piesaistot to teritorijā esošās jaunatnes organizācijas, biedrības un nodibinājumus, kuriem ir pieredze darbā ar jaunatni, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. Atbalsta sistēmas ietvaros jauniešiem tiks nodrošināts individuāls atbalsts (t.sk. izmantojot neformālās un informālās izglītības metodes), attīstot to prasmes, kas veicinātu šo NEET jauniešu iesaisti mācībās, NVA īstenotajos pasākumos, nodarbinātībā, nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

(779) 8.3.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kompetenču pieejā pilnveidotā vispārējās izglītības (t.sk. pirmsskolas, speciālās un iekļaujošās izglītības) satura aprobācija, metodiku un mācību līdzekļu, t.sk. digitālo, izstrāde un aprobācija; atbalsts mācīšanās traucējumu diagnostikas izstādei un aprobācijai. Vispārējās izglītības satura, metodiku un mācību līdzekļu, t.sk. digitālo, izstrādē integrēti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes vai etniskās piederības. Tiks veikta atsevišķu mācību līdzekļu un metodiku izstrāde vai pielāgošana izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

(780) 8.3.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: Valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīgas par izglītības satura izstrādi un pārraudzību.

(781) 8.3.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VISC, izglītības iestādes, komersanti.

(782) 8.3.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(783) 8.3.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts izglītojamo kompetenču attīstošas izglītības un iekļaujošas izglītības pasākumu īstenošanai vispārējās izglītības iestādēs, t.sk. atbalsta pasākumi izglītojamo talantu atklāšanai un izkopšanai, kā arī izglītojamajiem ar mācību grūtībām un mācīšanās traucējumiem; atbalsts nepieciešamā pedagoģiskā un atbalsta personāla nodrošināšanai un pasākumiem jauniešu ar īpašām vajadzībām iekļaušanai vispārējās izglītības iestādēs, t.sk. mācīšanās traucējumu diagnosticēšana; atbalsts iesaistīto pedagogu kompetences pilnveidei, t.sk. uzņēmējspēju, IKT, u.c. kompetenču un prasmju attīstībai, kā arī labās prakses apmaiņai individualizētas mācību pieejas īstenošanā. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu tiks nodrošināta izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācija vispārējās izglītības iestādēs, tai skaitā atbilstoša pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšana un atbalsta personāla nodrošināšana; izglītojamo kompetenču un prasmju attīstība atbilstoši individuālām vajadzībām un interesēm, tai skaitā mazinot stereotipus par spējām un prasmēm atkarībā no dzimuma; pedagogu tālākizglītībā integrēti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem diskriminācijas veidiem izglītības pakalpojuma nodrošināšanai dažādām personām vai personu grupām.

(784) 8.3.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: vispārējās izglītības iestādes.

(785) 8.3.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldības vai to apvienības, izglītības iestādes, biedrības un nodibinājumi, VISC.

(786) 8.3.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(787) 8.3.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts to NEET jauniešu apzināšanas, motivēšanas un aktivizēšanas pasākumiem, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu; NEET jaunieša profilēšana, individuālas pasākumu programmas izstrādāšana katram iesaistītajam NEET jaunietim, individuālas pasākumu programmas īstenošana un uzraudzība. Kompensējošie individuālā atbalsta pasākumi neietvers atbalstu, kas tiks sniegts darbības programmas FEAD īstenošanai Latvijā 2014.-2020. gadā ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(788) 8.3.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kas var būt reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki (ir atteikušies piedalīties un nav izmantojuši nevienu no piedāvātajiem atbalsta pasākumiem, kas noteikti individuālajā darba meklēšanas plānā vai ir pārtraukuši bezdarbnieku dalību bezdarbnieku apmācību pasākumos, subsidētajā nodarbinātībā, pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā" un nav iesaistīti citos NVA atbalsta pasākumos). Kompensējoši pasākumi NEET jauniešiem tiks nodrošināti neatkarīgi no dzimuma, invaliditātes vai etniskās piederības. Tiks īstenoti neformālās un informālās izglītības pasākumi, tai skaitā mazinot stereotipus par spējām un prasmēm atkarībā no dzimuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(789) 8.3.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām.

(790) 8.3.3.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(791) 8.3.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts individuālā PMP riska mazināšanas plāna izstrādei un īstenošanai PMP riskam pakļautajiem izglītojamiem (tai skaitā speciālistu konsultācijas, mentoru piesaiste, konsultācijas mācību priekšmetos); atbalstošas skolas vides veidošana (tai skaitā informatīvs un izglītojošs atbalsts pedagogiem un pašvaldību speciālistiem problēmsituāciju risināšanai, informatīva kampaņa vecāku informētības līmeņa paaugstināšanai un iesaistei, interaktīva rīka nodrošināšana izglītības iestādēm PMP risku novērtēšanai un vadīšanai); izglītības pakalpojuma pieejamības nodrošināšana PMP riskam pakļautajiem izglītojamiem; atbalsts jauniešu NVO un to NVO, kas veic darbu ar jaunatni, organizēto ārpus formālās izglītības aktivitāšu un iniciatīvu īstenošanai, jauniešu projektiem un PMP mērķa grupas jauniešu iesaistei šajās aktivitātēs; atbalsts PMP rādītāju dinamikas uzskaites un analīzes nodrošināšanai; vadlīniju sagatavošana un pilnveide koordinētai PMP problēmas mazināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(792) 8.3.4.SAM indikatīvā mērķa grupa:

vispārējās izglītības iestāžu 1.–12. klases izglītojamie, profesionālās izglītības iestāžu 1.–4. kursa izglītojamie, izglītības iestāžu pedagoģiskais un atbalsta personāls.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(793) 8.3.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Izglītības kvalitātes valsts dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(794) 8.3.4.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(795) 8.3.5.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: karjeras izglītības atbalsta pasākumu īstenošana izglītības iestādēs, tajā skaitā karjeras konsultāciju nodrošināšana izglītojamajiem visos Latvijas novados un republikas pilsētās, kā arī atbalsts izglītojamo profesionālās meistarības konkursu organizēšanai un dalībai starptautiskajos konkursos; atbalsts karjeras pakalpojuma plāna izstrādei un aprobācijai, t.sk. metodisko un informatīvo materiālu izstrādei; atbalsts karjeras pedagogu vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs profesionālās kompetences pilnveidei.

(796) Metodisko un informatīvo materiālu saturā, kā arī karjeras pedagogu apmācībā tiks integrēti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes vai etniskās piederības, nodrošinot pakalpojumu dažādām personām vai personu grupām. Metodisko materiālu izstrādē un pasākumu īstenošanā iekļauti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no dzimuma, jo īpaši, kas attiecas uz profesionālās studiju jomas vai profesijas izvēli, tādā veidā mazinot darba tirgus segregāciju pēc dzimuma.

(797) 8.3.5.SAM indikatīvā mērķa grupa: vispārējās, t.sk. speciālās, un profesionālās izglītības iestādes.

(798) 8.3.5.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VIAA, vispārējās, t.sk. speciālās un profesionālās izglītības iestādes, pašvaldības.

(799) 8.3.5.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(800) 8.3.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: izglītības kvalitātes monitoringa izstrāde un ieviešana visos izglītības līmeņos, atbalstot nacionālo pētījumu veikšanu un dalību starptautiskos izglītības pētījumos.

(801) 8.3.6.SAM indikatīvā mērķa grupa: valsts institūcijas, kas ir atbildīgas par izglītības satura izstrādi, pārraudzību, izglītības kvalitātes novērtēšanu, kā arī starptautisko pētījumu īstenošanu izglītības un zinātnes politikas jomā.

(802) 8.3.6.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: IZM ar tiesībām deleģēt padotības iestādei.

(803) 8.3.6.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.8.15. (5)

ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.8.3.1.aVadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalstsVadlīniju un valsts standartu skaitsESF3Projektu datiReizi gadā
i.8.3.1.bKompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalstsMācību un metodisko līdzekļu skaitsESF61Projektu datiReizi gadā
i.8.3.1.cIzglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalstsMācību un metodisko līdzekļu skaitsESF15Projektu datiReizi gadā
i.8.3.2.aVispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu personalizētas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo individuālo kompetenču attīstībaiIestāžu skaitsESF272Projektu datiReizi gadā
i.8.3.3.aNEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvarosPersonu skaitsESF4 235 Projektu datiReizi gadā
i.8.3.4.aIzglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu PMP riska mazināšanaiIzglītības iestāžu skaitsESF665Projektu datiReizi gadā
i.8.3.5.aVispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstamIestāžu skaitsESF328Projektu datiReizi gadā
i.8.3.6.aAtbalstīto starptautisko pētījumu skaitsPētījumu skaitsESF5Projektu datiProjekta īstenošanas noslēgumā
i.8.3.6.bAtbalstīto nacionāla mēroga pētījumu skaitsPētījumu skaitsESF9Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(804) 8.4.ieguldījumu prioritāte: formālas, neformālas un ikdienējas mācīšanās pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu.

(805) 8.4.1.SAM: pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci.

(806) Saskaņā ar CSP datiem 2013.gadā 31% no nodarbinātajiem bija ar zemu izglītības līmeni – pabeigtu vai nepabeigtu pamata vai vispārējo vidējo izglītību.121 Atsevišķās profesijās vērojams atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka trūkums (IT nozarē, programmētāji), citur vērojams darbaspēka pārpalikums (pārvaldes darbinieki, tirdzniecības aģenti), tādējādi iedzīvotāji ar atbilstošo izglītību un pieredzi spiesti strādāt zemāka līmeņa darbos122. Turklāt saskaņā ar CSP datiem123 Rīgas reģionā 2013.gadā nodarbinātības līmenis sasniedza 62,8%, bet Latgalē tas bija tikai 51,5%.

(807) Lai samazinātu strukturālā bezdarba risku pēc EM datiem124, līdz 2020.gadam profesionālā tālākizglītība nepieciešama ~20% (120 tūkst.) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni. Pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem, bet mazkvalificēta darbaspēka pieprasījums samazināsies par 1/4 daļu.

(808) Pēc CSP apsekojuma datiem 2011.gadā kā kavējošus faktorus līdzdalībai mācībās iedzīvotāji minēja izmaksas (53%), laika grafiku (35,0%) un ģimenes apstākļus (30,8%). Būtiskas atšķirības vērojamas arī reģionālajā griezumā –35,7% Rīgas reģiona un 17,3% Pierīgas reģiona pieaugušie iesaistījušies dažādos formālās un neformālās izglītības pasākumos. Pieaugušo izglītības pasākumos 2013.gadā iesaistīti 11% iedzīvotāju ar augstāko izglītību un tikai 2,7% iedzīvotāji ar pamatizglītību vai bez tās.

(809) Lai novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju, nepieciešams attīstīt kompetences formālā izglītībā, kā arī ārpus formālās izglītības visa mūža garumā.

(810) Pieaugušo izglītības politikas īstenošanā iesaistītas vairākas puses: pašvaldības, nozares ministrijas, privātie uzņēmēji, īstenojot mācības noteiktām mērķa grupām. Lai novērstu atbildību un funkciju sadrumstalotību, izstrādāts pieaugušo izglītības politikas modelis, kas paredz konsultatīvās padomes izveidi, tajā ietverot pieaugušo izglītībā iesaistīto ministriju un organizāciju pārstāvjus, kas nodrošinās kopējo sistēmas pārraudzību. Pieaugušo izglītības pārvaldību katra savā jomā īstenos trīs ministrijas – IZM, EM un LM.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(811) Mācības tiks veiktas strādājošo konkurētspējas un darba produktivitātes paaugstināšanai, nodrošinot efektīvu un ātru atbalstu profesionālās kompetences pilnveidei. Mācības tiks īstenotas sadarbībā ar nozaru asociācijām, nodrošinot, iegūto prasmju un zināšanu atbilstību darba tirgus vajadzībām un straujām tehnoloģiju izmaiņām, paaugstinot nodarbināto karjeras izaugsmi gan vienas nozares ietvaros, gan starp dažādām nozarēm.

(812) Investīciju rezultātā tiks palielināts nodarbināto iedzīvotāju skaits, kas paaugstinājuši kvalifikāciju vai pārkvalificējušies atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām.

Tabula Nr. 2.8.16. (5)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI125

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.8.4.1.aNodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeniMazāk attīstītie reģioniPersonu skaitsN/A6 5172013Personu skaits43 000Projektu datiProjekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā
r.8.4.1. bNodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībāsMazāk attīstītie reģioniPersonu skaitsN/A1 3422013Personu skaits15 374Projektu datiProjekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(813) Nodrošinot koordinētu pieaugušo iedzīvotāju izglītošanu atbilstoši straujajām darba tirgus izmaiņām un vajadzībām reģionu griezumā un valstī kopumā, pieaugušo izglītības atbalsts plānots, ievērojot vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Lai nodrošinātu SAM ietvaros plānoto pieaugušo izglītības pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, tiks noteiktas finansējuma reģionālās kvotas proporcionāli nodarbināto iedzīvotāju skaitam attiecīgajā reģionā.

(814) Līdz 2014.gada decembrim plānots izstrādāt rīcības plānu Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam, kas atspoguļos pieaugušo izglītības modeļa īstenošanas pasākumus, tai skaitā iesaistīto institūciju atbildību sadalījumu un mērķa grupu.

(815) Lai nodrošinātu nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidi saskaņā ar reģionu un tautsaimniecības attīstības vajadzībām, kā arī sekmētu nodarbināto konkurētspēju, ievērojot vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, tiks izstrādāts nodarbināto mācību un pārkvalifikācijas ieviešanas plāns, t.sk. paredzot atbalsta mehānismu sociālai atstumtībai pakļauto personu iesaistei. Pieaugušo izglītību, ietverot formālo izglītību un neformālo izglītību, nodrošinās izglītības institūcijas, t.sk. vispārējās vidējās izglītības institūcijas, profesionālās vidējās izglītības institūcijas un augstākās izglītības institūcijas (prioritāri profesionālās izglītības kompetenču centri), pašvaldību pieaugušo izglītības centri, privātie izglītības centri, kā arī biedrības, nodibinājumi un uzņēmumi. Mācības plānots īstenot gan klātienē, tai skaitā vakara kursos, gan neklātienē un tālmācībā, efektīvi sadarbojoties ar komersantiem (prioritāri reģionos) un uzsverot praktisko darbu, nodrošinot attiecīgās kompetences apguvi pēc iespējas īsākā laikā. Mācības tiks nodrošinātas pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai un darbavietai, optimāli izmantojot tuvumā esošo mācību infrastruktūru, plašo programmu piedāvājumu un mācībspēku pieejamību esošajā skolas vidē, kā arī sadarbības iespējas ar saimnieciskās darbības veicējiem, t.sk. ātru vajadzību apzināšanu un prakses vietu nodrošināšanu. Papildus tam, tiks stiprināta arī starpreģionu sadarbība efektīvākam un daudzpusīgākam pieaugušo izglītības piedāvājumam.

(816) SAM ietvaros plānots īstenot pieaugušo izglītību atbilstoši reģiona un tautsaimniecības vajadzībām, ievērojot indivīda intereses un līdzšinējo kvalifikāciju. Apmācību saturu, veidu un piedāvājumu plānots pielāgot konkrētā nodarbinātā vajadzībām un iespējām.

(817) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts paredzēts nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kompetences pilnveidei un neformālās izglītības programmu apguvei, tai skaitā darba vajadzībām nepieciešamo e-prasmju apguvei, kā arī karjeras konsultēšanas pakalpojumiem, lai savlaicīgi novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu atbilstoši darba tirgus prasībām. Apmācību ieviešanā tiks paredzēti atbalsta mehānismi sociālajai atstumtībai pakļauto personu iesaistei (paredzot papildu atbalsta pasākumus, piemēram, bērna pieskatīšana, transporta izmaksu nodrošinājums, nepieciešamā atbalsta personāla nodrošinājums). Mācības tiks nodrošinātas neatkarīgi no mērķa grupas dzimuma, vecuma (no 17 gadiem, ievērojot demarkāciju ar atbalstu citos SAM), invaliditātes vai etniskās piederības; pasākumi dzimuma stereotipu mazināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(818) Indikatīvā mērķa grupa: nodarbinātie iedzīvotāji vecumā no 17 gadiem, t.sk. ar zemu izglītības līmeni, izglītību specialitātē, kurā vērojams darbaspēka trūkums vai ar izglītību specialitātē, kurā cilvēkresursu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Atbalstāmā mērķa grupa ietver tās personas, kas netiek atbalstītas 3.2. ieguldījumu prioritātes "atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos" 3.2.1. SAM "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju", 7.2. ieguldījumu prioritātes "jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu" 7.2.1. SAM "Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros", 7.3. ieguldījumu prioritātes "Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām" 7.3.2. SAM "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību", 9.1. ieguldījumu prioritātes "Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību", 9.1.2. SAM "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" ietvaros un 9.2. ieguldījumu prioritātes "Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem" 9.2.1. SAM "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" un 9.2.6. SAM "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(819) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: VIAA.

(820) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.8.17. (5)

ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.8.4.1.aNodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeniPersonu skaitsESF68 000Projektu datiReizi gadā
i.8.4.1.bNodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai apmācībāsPersonu skaitsESF19 734Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(821) 8.5.ieguldījumu prioritāte: darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi.

(822) 8.5.1.SAM: palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā

(823) Profesionālajā izglītībā tiek īstenotas trīs veidu mācību prakses: praktiskie un laboratorijas darbi mācību priekšmetos saskaņā ar izglītības programmu, kas tiek organizēti visas izglītības programmas apguves laikā, praktiskās mācības, t.sk. mācību prakse, kas atbilstoši izglītības programmai parasti tiek organizēta 2. un 3.kursā, un kvalifikācijas prakse, kas parasti tiek organizēta 3. un 4.kursā. Saskaņā ar IZM datiem praktiskās mācības uzņēmumos tiek organizētas 27% gadījumu, kvalifikācijas prakses – 94% gadījumu. Lai pēc iespējas ātrāk, veidotu audzēkņu izpratni par apgūstamo profesiju, nepieciešams pirms kvalifikācijas prakses dot iespēju audzēkņiem apgūt mācību praksi uzņēmumos.

(824) DVB profesionālās izglītības attīstība ir viena no galvenajām Latvijas izglītības un nodarbinātības politikas viena no prioritātēm. 2013./2014.m.g. ir uzsākta nelielu DVB mācību pilotprojektu īstenošana atsevišķās profesijās, uz kuru pieredzes bāzes turpmākajos gados sadarbībā ar sociālajiem partneriem plānota DVB un praksē balstītas pieejas (elementu) ieviešana visā profesionālajā izglītībā. 2014./2015.mācību gadā plānots, ka vairāk kā 20 profesionālās izglītības iestādes iesaistīs vismaz 500 audzēkņus un sadarbībā ar 177 darba devējiem turpinās pilotprojektus.

(825) Saskaņā ar ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijām tiek īstenotas reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē, uzlabojot mācību prakses kvalitāti un pieejamību. Lai nodrošinātu sistēmisku DVB mācību ieviešanu, kura tiks nostiprināta arī Latvijas normatīvajos aktos, ir nepieciešama vēl vairāku lielāka mēroga pilotprojektu īstenošana, kas aptvertu lielāku skaitu profesiju, profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu. Pirmā gada pilotprojektos ir identificēti DVB turpmākai attīstību galvenie kavējošie faktori, piemēram, audzēkņu apdrošināšana praktisko mācību un prakses laikā, uzņēmumu motivācijas trūkums, praktisko mācību vietu un mācību prakses vietu ģeogrāfiskā pieejamība un mācību prakses vadītāju apmācību trūkums126

(826) SAM ietvaros ir paredzēts atbalsts pasākumiem, kuru izveide un aprobācija pilotprojektu veidā ļaus risināt iepriekš minētās problēmas un nonākt pie optimālākā un Latvijas apstākļiem atbilstošākā DVB mācību piedāvājuma, kā arī sekmēs kvalifikācijas prasībām atbilstošas mācību prakses norises uzņēmumā īpatsvara pieaugumu, īpaši programmas apguves pirmajos gados.

(827) SAM ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība ar Eiropas Māceklības alianses un ERASMUS+ sniegtajām iespējām.

(828) Rezultātā tiks paaugstināta profesionālās kvalifikāciju ieguvušo personu konkurētspēja darba tirgū, nodrošinot to prasmju atbilstību darba tirgus prasībām.

Tabula Nr. 2.8.18. (4)

ESF specifiskie rezultātu rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI127

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2022.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.8.5.1.aAtbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās ir ieguvuši profesijas apguves vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbinātiMazāk attīstītie reģioni%NA

68

2013%70-80Projektu dati, IZM datiProjekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā
r.8.5.1.bAtbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguves vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbinātiMazāk attīstītie reģioni%NA

68

2013%70-73Projektu dati, IZM datiProjekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(829) 8.5.2.SAM: nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai

(830) Darba vidē balstītu mācību ieviešanu plānots īstenot kontekstā ar uzsākto profesionālās izglītības satura reformu. Tās ietvaros plānots izveidot kvalitatīvu un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības saturu sasaistē ar darba vidē balstītu mācību īstenošanu, kā arī regulāri izvērtēt un atjaunot profesionālās izglītības saturu atbilstoši aktualizētajai nozaru kvalifikāciju struktūrai.

(831) Attīstot profesionālās izglītības saturu, 2007.–2013.gada ESF 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes "Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija" ietvaros, pamatojoties uz apakšaktivitātē iepriekš veiktās 12 tautsaimniecības nozaru izpētes rezultātiem (t.i., nozaru aprakstu un nozaru profesionālo kvalifikāciju struktūru), ir izstrādāts/ aktualizēts apmēram 33% no nepieciešamā satura (t.i., 61 profesijas standarts (pamatprofesijām) un 19 profesionālo kvalifikāciju pamatprasības (saistītajām profesijām un specializācijām). Šobrīd tiek izstrādātas 56 profesionālās izglītības programmas ar modulāro pieeju, kas balstīta uz sasniedzamo rezultātu definēšanu. Modulārās izglītības programmas nodrošinās iespēju izglītojamajiem ērtākā veidā iegūt vai turpināt izglītību jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Šāda elastīga jaunas profesijas apguve nodrošina darbaspēka konkurētspēju un mobilitāti atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām un nepārtrauktu zināšanu un prasmju apguvi visa mūža garumā.

(832) Nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru plānots ieviest atbilstoši Eiropas Padomes rekomendācijām, līmeņu aprakstos iekļaujot norādes par iegūto profesionālo kvalifikāciju un attiecīgi nodrošinot pāreju uz pieeju, kas balstīta uz mācīšanās (sasniedzamajiem) rezultātiem.

(833) Rezultātā tiks izstrādāts profesionālās izglītības saturs, kas atbildīs mainīgajām darba tirgus prasībām.

Tabula Nr. 2.8.19. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI128

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2022.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.8.5.2.aAtbalstīto un apstiprināto profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaitsMazāk attīstītie reģioniStandartu un pamatprasību skaitsN/A

80

2014Standartu un pamatprasību skaits160VISC datiReizi gadā

(834) 8.5.3.SAM: nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi.

(835) Saskaņā ar 2014.gada vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm129 turpmākajos gados vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem bez izglītības kādā no profesijām. Prognozes liecina, ka vidējā termiņā darbaspēka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu gan kvalifikācijas, gan zemākās kvalifikācijas profesiju grupās. Savukārt vairākās vidējās kvalifikācijas profesiju pamatgrupās būs iztrūkums, piemēram, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku, iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru, kā arī kvalificētu strādnieku un amatnieku profesiju pamatgrupās. Līdz ar to KP fondu atbalsts profesionālās izglītības attīstībai ir būtisks, lai palielinātu darba tirgus nozīmi profesionālajā izglītībā un veicinātu pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kā arī uzlabotu profesionālās izglītības kvalitāti.

(836) Attīstot profesionālajā izglītībā iesaistītā personāla kompetenci, 2007.–2013.gada ESF 1.2.1.1.2.apakšaktivitātes "Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana" ietvaros, tika nodrošināta profesionālās izglītības pedagogu kompetenču paaugstināšana apgūstot teorētiskus moduļus (kopā 1 428 dalībnieku), kā arī īstenotas praktiskas mācības semināros, pieredzes apmaiņa, nozares pasākumi, kā arī stažēšanās vietējos un ārvalstu uzņēmumos un profesionālās izglītības kompetences centros (kopā praktiskajā sadaļā piedalījās 1 827 dalībnieku).

(837) Kā viens no efektīvākajiem veidiem profesionālo iemaņu pilnveidē 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros ir atzīta pedagogu un prakšu vadītāju stažēšanās, jo stažēšanās laikā iespējams gūt praktiskas zināšanas un attīstīt iemaņas pozitīvu piemēru pārņemšanai un ieviešanai savā pedagoģiskajā un skolas vadības darbā, tādēļ plānots šo mācīšanās veidu turpināt praktizēt arī turpmāk, organizējot stažēšanos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

(838) Pilnveidojot profesionālās izglītības pedagogu, prakses vadītāju un amata meistaru pedagoģisko un profesionālo kompetenci, tiks sekmēta t.sk. iekļaujoša izglītība, kā arī profesionālās izglītības reformu sekmīga ieviešana un atbilstība tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām. Profesionālo priekšmetu pedagogu atjaunotne jāsekmē, piesaistot darbam profesionālo izglītības programmu pasniegšanā nozares speciālistus.

(839) Rezultātā tiks paaugstināta profesionālās izglītības iestāžu darbības efektivitāte un kvalitāte, attīstot stratēģisko partnerību ar nozaru pārstāvjiem skolas pārvaldībā un pilnveidojot profesionālās izglītības pedagogu profesionālo kompetenci, prakses vadītāju pedagoģisko kompetenci, kā arī nodrošinot pedagogu atjaunotni.

Tabula Nr. 2.8.20. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI130

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2022.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.8.5.3.aKvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi, administratori, prakses vadītāji un amata meistari, nozares pārstāvji, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci)Mazāk attīstītie reģioniPersonu skaitsNA

1 933

2013.Personu skaits4 428Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(840) KP fondu ieguldījumi profesionālajā izglītībā tiek plānoti saskaņā ar uzsākto profesionālās izglītības satura reformu, īstenojot ESF darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes "Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija" projektu, kā arī ievērojot ES Padomes 2014.gada rekomendāciju, kas nosaka nepieciešamību uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību. KP fondu atbalstu plānots novirzīt 1) profesionālās izglītības satura pilnveidei, pabeidzot aktualizēt profesiju standartus, ieviešot izglītības programmu modulāro pieeju un izstrādājot nepieciešamos mācību līdzekļus programmu sekmīgai īstenošanai, 2) atbalstam darba vidē balstītu mācību un māceklības īstenošanai, darba devēja vadītām praktiskām mācībām un mācību praksei, kā arī 3) iesaistītā personāla kompetenču pilnveidei un atbalsta sniegšanai profesionālās izglītības iestāžu pārvaldības izmaiņu ieviešanai.

(841) Lai nodrošinātu iedzīvotāju prasmju atbilstību darba tirgus prasībām, ir nepieciešams stiprināt profesionālās izglītības iestāžu kapacitāti darbam ar pieaugušiem un sadarbību ar darba devējiem profesionālās izglītības pārvaldībā un profesionālās izglītības programmu īstenošanā. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu, lai dotu iespēju sekmīgi īstenot darba vidē balstītu mācību (duālās izglītības elementi) sistēmas ieviešanu izglītības sistēmā, nepieciešams valsts un pašvaldību dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs izveidot jaunu koleģiālu pārvaldes institūciju – konventu, kas ar uzraudzības un padomdevēja funkcijām darbotos profesionālās izglītības iestādē, nodrošinot situāciju, kurā tiktu nodrošināts darba devēju pieprasījums un notiktu pāreja uz darba vidē balstītas izglītības sistēmu. Sekmīgai pārvaldības izmaiņas ieviešanai nepieciešams sniegt atbalstu iesaistītajām pusēm.

(842) Profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšana ir atkarīga no vairākiem faktoriem – profesionālās izglītības programmu un mācību infrastruktūras atbilstības aktuālākajām darba tirgus prasībām, kā arī profesionālās izglītības pedagogu kvalifikācijas, lai audzēkņiem varētu ar aktuālām metodēm mācīt uzlaboto profesionālās izglītības saturu, gan spētu praktiski uz jauniegādātajām mācību iekārtām un aparatūras demonstrēt un skolot audzēkņus.

(843) Profesionālās izglītības satura reformas sekmīgai īstenošanai ir izstrādāti Grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas apstiprināti Ministru kabinetā 2014.gada 12.augustā, un kas veicina profesionālās izglītības pievilcību un darba devēju iesaistes palielināšanu. Minētajā Likumprojektā tajā skaitā 1) ietverts regulējums par profesionālās kvalifikācijas līmeņu atbilstību Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem (kas, savukārt, atbilst Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai); pāreja uz pieeju, kas balstīta uz mācīšanās (sasniedzamajiem) rezultātiem, 2) noteikta nozaru ekspertu padomju izveidošana un kompetence; 3) ietverts regulējums par profesionālās izglītības iestāžu konventa izveidošanu un konventa kompetenci, dodot iespēju sekmīgi īstenot darba vidē balstītu mācību sistēmas ieviešanu izglītības sistēmā; 4) paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības.

(844) Ar KP fondu palīdzību paredzēts paaugstināt profesionālās izglītības pedagogu profesionālās iemaņas, ievērojot mainīgās darba tirgus prasības un tehnoloģiju attīstību, kā arī atjaunoto profesionālās izglītības saturu. Turklāt, lai nodrošinātu arvien kvalitatīvāku mācību praksi un kvalifikācijas praksi un paaugstinātu darba devēju iesaisti profesionālās izglītības īstenošanā, plānots paaugstināt pedagoģisko kompetenci prakšu vadītājiem.

(845) Šīs ieguldījumu prioritātes ietvaros sadarbībā ar sociālajiem partneriem tiks pabeigta profesiju standartu, profesionālo kvalifikāciju pamatprasību, profesionālās izglītības programmu un kvalifikācijas eksāmenu satura izstrāde saskaņā ar nacionālās kvalifikācijas ietvarstruktūru, sasaistot to ar Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru. Rezultātā tiks pilnveidota profesionālās izglītības satura struktūra, kā arī nodrošināta sociālo partneru dalība profesiju standartu, programmu un kvalifikācijas eksāmenu izstrādē un ieviešanā. Tāpat ir paredzēts nodrošināt mācību prakses profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, ieviešot darba vidē balstītas mācības sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm, sociālajiem partneriem un nozares uzņēmumiem, kā arī veicināt aroda apguvi pie amata meistara (māceklību). Īstenojot paredzētos pasākumus, tiks sekmēta profesionālas izglītības satura kvalitātes paaugstināšana, audzēkņu motivācija pabeigt mācības un iegūt profesionālo kvalifikāciju, tādejādi sekmējot šo audzēkņu nodarbināmību un iekļaušanos darba tirgū.

(846) Tāpat ir paredzēts pilnveidot profesionālo izglītības iestāžu personāla darba kompetences un paaugstināt profesionālās izglītības iestāžu darbības kapacitāti.

(847) Plānotais atbalsts 8.5.1.SAM, 8.5.2.SAM un 8.5.3.SAM sinerģijā ar 8.1.3.SAM, kas paredz ieguldījumus pilnīgai profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai, nodrošina kompleksu atbalstu pieejamības nodrošināšanai, profesionālās izglītības prestiža paaugstināšanai un kvalitātes uzlabošanai. Ieguldījumu rezultātā plānots sekmēt elastīgākas profesionālās izglītības ieviešanu, kas ir piemērotāka mūžizglītības principiem (dažādām mērķa grupām) un kas ātrāk reaģē uz darba tirgus izmaiņām (darba devēju iesaiste, pasūtījums, programmu pilnveide), kā arī sekmējot audzēkņu nodarbināmību un iekļaušanos darba tirgū.

(848) ESF un ERAF ieguldījumu rezultātā tiks paaugstināts profesionālās izglītības prestižs.

(849) 8.5.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts darba vidē balstītu mācību īstenošanai, paredzot segt audzēkņu apdrošināšanas izdevumus, izdevumus par individuālajiem drošības līdzekļiem un transporta un dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijas izmaksas audzēknim, kas DVB dodas vietā, kas atrodas ārpus administratīvās teritorijas, kurā izvietota profesionālās izglītības programmas apguves iestāde, kā arī kompensācija uzņēmējam par DVB nodrošināšanu; atbalsts mācību prakses īstenošanai pie darba devēja uzņēmumā, paredzot segt audzēkņu apdrošināšanas izdevumus, izdevumus par individuālajiem drošības līdzekļiem un transporta un dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijas izmaksas audzēknim, kas mācību praksē dodas vietā, kas atrodas ārpus administratīvās teritorijas, kurā izvietota profesionālās izglītības programmas apguves iestāde, kā arī kompensācija uzņēmējam par kvalifikācijas prasībām atbilstošas mācību prakses nodrošināšanu, t. sk. nodrošinot uzņēmējdarbības un e-prasmju apguvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(850) Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks nodrošināta izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācija profesionālās izglītības iestādēs, tai skaitā atbilstoša pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšana un atbalsta personāla nodrošināšana; izglītojamo kompetenču un prasmju attīstība atbilstoši individuālām vajadzībām un interesēm, tai skaitā mazinot stereotipus par spējām un prasmēm atkarībā no dzimuma.

(851) 8.5.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: profesionālo izglītības programmu audzēkņi.

(852) 8.5.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VISC, LDDK, LBAS, LTRK, Latvijas Amatniecības kamera, profesionālās izglītības iestādes, pašvaldības.

(853) 8.5.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(854) 8.5.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts nozaru izpētei un nozares kvalifikācijas struktūras izstrādei, profesiju standartu un specializācijas pamatprasību izstrādei, profesionālās izglītības pamatprogrammu un profesionālo kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādei; atbalsts modulāro profesionālās izglītības programmu un mācību līdzekļu un metodiskos materiālu, t.sk. novērtēšanas materiālus un darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanai, izstrādei.

(855) Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu mācību līdzekļu un metodisko materiālu izstrādē tiks veicināta izpratne par vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no dzimuma, jo īpaši, kas attiecas uz profesionālās studiju jomas vai profesijas izvēli, tādā veidā mazinot darba tirgus segregāciju pēc dzimuma.

(856) 8.5.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: VISC, profesionālās izglītības iestādes.

(857) 8.5.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VISC, LDDK, LBAS, LTRK, Latvijas Amatniecības kamera, profesionālās izglītības iestādes, pašvaldības.

(858) 8.5.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(859) 8.5.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Atbalsta pasākumi profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences pilnveidei, t.sk. 8.5.2. SAM ietvaros jaunizstrādātā mācību satura apguvei, tai skaitā nodrošinot e-prasmju apguvi, un stažēšanās pasākumiem; metodoloģiskais atbalsts un apmācības jaunajiem pedagogiem; atbalsts prakšu vadītāju un amata meistaru pedagoģiskās kompetences pilnveidei, izglītības iestāžu vadītāju kompetenču pilnveidei pieaugušo izglītības procesa vadībā; atbalsts nozaru pārstāvju kapacitātes celšanai darbam profesionālās izglītības iestāžu pārvaldībā, iesaistoties mācību satura novērtējumā, prakšu organizēšanā un mācību procesa pārvaldībā.

(860) Pedagogu, prakšu vadītāju un amatu meistaru tālākizglītībā integrēti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem diskriminācijas veidiem izglītības pakalpojuma nodrošināšanai dažādām personām vai personu grupām.

(861) 8.5.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: profesionālo priekšmetu pedagogi, prakses vadītāji, administratori, amata meistari, profesionālo izglītības iestāžu vadītāji, nozaru pārstāvji.

(862) 8.5.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VISC, profesionālās izglītības iestādes, LDDK, LBAS, LTRK, Latvijas Amatniecības kamera, pašvaldības.

(863) 8.5.3.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.8.21. (5)

ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2022.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.8.5.1.aAudzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvarosPersonu skaitsESF4 150Projektu datiReizi gadā
i.8.5.1.bAudzēkņu skaits, kas piedalījušies mācību praksē uzņēmumā ESF atbalsta ietvarosPersonu skaitsESF15 125Projektu datiReizi gadā
i.8.5.2.aProfesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalstsProfesiju standartu un kvalifikācijas pamatprasību skaitsESF160Projektu datiReizi gadā
i.8.5.2.bModulāro profesionālās izglītības programmu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalstsProgrammu skaitsESF184Projektu datiReizi gadā
i.8.5.3.aNodarbinātās personas, kas saņēmušas ESF atbalstu mācībām (pedagogi, administratori, prakses vadītāji, amata meistari, nozaru pārstāvji)Personu skaitsESF5 775Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.8.22. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018.gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietesvīriešikopā
Finanšu rādītājs(F14) Finanšu rādītājs 8. PV (ERAF)

EURERAFMazāk attīstītie reģioni80 534 872

320 665 225Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs(F15) Finanšu rādītājs 8. PV (ESF)

EURESFMazāk attīstītie reģioni36 865 959

 

297 232 532Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājsPakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā

(CO35)

KopējaisPersonasERAFMazāk attīstītie reģioni12 162

89 400

 

Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1.,

8.1.2.,

8.1.3. un

8.1.4. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros.

Iznākuma rādītājsi.8.2.1.c

Jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts

Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts jauno pedagoģijas studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un publicitāti.Pro-grammu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni16  22Projektu datiIznākuma rādītājs ietver 8.2.1. SAM plānotās investīcijas jauno pedagoģijas studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 1,33 % (3 975 594 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājsi.8.2.2.b Ārvalstu pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā.Ārvalstu pasniedzēji, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā.

Ārvalsts pasniedzējs – ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40.pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents)

Personu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni50  300Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj 8.2.2. SAM plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs aptver 7,63 % (22 687 155 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājsi.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas)Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanaiInstitū-ciju skaitsESFMazāk attīstītie reģioni10  20Projektu datiIznākuma rādītājs i.8.2.3.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 6,34 %
(18 852 242 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājsi.8.3.1.b

Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts

Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalstsMācību un meto-disko līdzekļu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni10  61Projektu datiRādītājs i.8.3.1.b iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,22 %
(9 578 275 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājsi.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru , aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalstsVadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalstsVadlīniju un valsts standartu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni3  3Projektu datiRādītājs i.8.3.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 5,49 %
(16 318 466 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājsi.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībaiVispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībaiIestāžu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni180  272Projektu datiRādītājs i.8.3.2.a iekļauj 8.3.2. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 11,49 % (34 145 389 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājsi.8.3.3.a

NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros

NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvarosPersonu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni1 950  4 235Projektu datiIznākuma rādītājs i.8.3.3.a iekļauj SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 2,84 %
( 8 460 330 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājsi.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstamVispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/ vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas)Iestāžu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni295  328Projektu datiRādītājs i.8.3.5.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 7,5 % (22 280 687 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājsi.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeniNodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeniPersonu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni11 562  68 000Projektu datiRādītājs i.8.4.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver 11,26 % (33 457 580 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājsi.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros (personu skaits)Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvarosPersonu skaitsESFMazāk attīstītie reģioni756  4 150Projektu datiRādītājs i.8.5.1.a iekļauj SAM atbalstāmās darbības, kas vērstas uz darba devēja vadītām mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 3,69 %
(10 961 776 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.8.23. (7–12)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
4944 002 4861272 565 4401131 269 5937180 659 300N/AN/A10272 565 440
5063 925 718  299 779 053191 906 140    
51118 556 969  341 516 794      
1346 080 267          

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Tabula Nr.2.8.24. (7–12)

Intervences kategorijas

ESF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
115126 936 4211252 647 6487252 647 6487252 647 6488252 647 64810252 647 648
11656 431 260          
11739 818 339          
11829 461 628          

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

2.9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

(864) PL 1.1. un 1.3.sadaļā definēto stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanai sociālās iekļaušanas un nabadzības apkarošanas jomā, KP fondu ieguldījumus plānots veikt tematiskajā mērķī "Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkāda veida diskrimināciju". Lai nodrošinātu atbalstu un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem, personām ar invaliditāti un viņu ģimenēm pašvaldībās, kā arī, lai novērstu personu ar invaliditāti nonākšanu institūcijas aprūpē un ļautu atgriezties dzīvē ārpus institūcijas, nepieciešami gan ESF, gan ERAF ieguldījumi, kas līdztekus valsts un pašvaldību finansējumam palīdzētu paplašināt atbilstošu instrumentu pieejamību, attīstot pakalpojumu infrastruktūru un cilvēkresursus, lai stiprinātu indivīdus un ģimenes un nodrošinātu uz personu vērstus pakalpojumus.

(865) Tādējādi prioritārā virziena ietvaros paredzētais ESF un ERAF atbalsts sekmēs ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju izpildi, kā arī stratēģijas "Eiropa 2020" un NRP 2020. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu sociālās iekļaušanas un nabadzības apkarošanas kontekstā, veidojot sinerģiju un mērķētāku izvirzīto problēmu risināšanu, kas ir minēti PL 1.1. un 1.3.sadaļā (skat. "Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju" aprakstā).

(866) 9.1. ieguldījumu prioritāte: aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību.

(867) 9.1.1. SAM: palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(868) 2012.gada beigās vidējais reģistrēto bezdarbnieku bezdarba ilgums sasniedza 17,1 mēnešus (2008. gada beigās – 7,4 mēneši), attiecīgi 44,5% no NVA reģistrēto bezdarbnieku skaita. 2012.gada beigās bezdarba ilgums pārsniedza vienu gadu. Ilgstošā bezdarba risks vairāk skar gados vecākus darba meklētājus un cilvēkus ar zemāku izglītības līmeni.

(869) Mērķēti ADTP pasākumi, tos koordinējot ar sociālajiem pakalpojumiem un īstenojot sadarbībā ar pašvaldībām, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, sociālās saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, palīdzēs aktivizēt un iekļaut darba tirgū ilgstošos bezdarbniekus un citas nestrādājošu darbspējīgu personu grupas ar vāju piesaisti darba tirgum.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(870) Pasākumu īstenošana plānota sinerģijā ar 9.2.1.SAM., kura ietvaros tiks atbalstīta sadarbības modeļu izveide starp sociālo dienestu, sociālā darba speciālistiem un NVA un tās darbiniekiem, kā arī ar 9.2.4.SAM un 9.2.5.SAM, kas paredz veselības veicināšanas un slimību profilakses, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu iedzīvotājiem, tādējādi mazinot darbnespējas riskus, kas saistīti ar veselības stāvokli, un veicina ātrāku atgriešanos darba tirgū.

(871) Rezultātā palielinās nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, kuri pēc atbalsta saņemšanas ir iesaistīti nodarbinātībā.

Tabula Nr. 2.9.1. (4)

ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI131

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.1.1.akNodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanasMazāk attīstītie reģioniDalībnieku skaitsBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

1 0672012Dalībnieku skaits5 462Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšanaDivas reizes gadā
r.9.1.1.bPasākuma dalībnieki izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumāMazāk attīstītie reģioniDalībnieku skaitsBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

 

1 0672012Dalībnieku skaits6 959Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšanaDivas reizes gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(872) 9.1.2. SAM: palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

(873) Efektīvu un tieši ieslodzītā vajadzībām un noziedzīgās uzvedības riskiem atbilstošu resocializācijas līdzekļu piemērošana brīvības atņemšanas soda izpildes laikā ieslodzījuma vietās un VPD ir būtisks priekšnoteikums personas integrācijai sabiedrībā, un tai skaitā legālai nodarbinātībai pēc ieslodzījuma.

(874) Ieslodzījuma vietās nepastāv iespēja saņemt sistemātisku un uz darba tirgus izmaiņām reaģējošu profesionālo orientāciju un atbalstu karjeras plānošanā ieslodzījuma laikā, tāpēc profesionālās orientācijas un atbalsta karjeras plānošanas pasākumi tiks ieviesti kā brīvības atņemšanas soda izpildes sastāvdaļa. SAM ietvaros īstenotās aktivitātes veidos sinerģiju ar pasākumiem, kas paredzēti nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes un sociālās iekļaušanas prioritātē, kā arī sinerģiju ar izglītības investīciju prioritāti, sniedzot atbalstu vispārējo pamatprasmju apguvei, profesionālai tālākizglītībai, profesionālajai pilnveidei un profesionālās orientācijas pasākumiem profesionālās izglītības veicināšanai ieslodzījuma vietās (7.2.1.SAM., 8.1.2.SAM, 9.1.3.SAM).

(875) Latvijā nepastāv specifiski pasākumi atbalsta sniegšanai bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā, kuriem saglabājas noziedzīgas uzvedības riski pēc soda izpildes beigām, tāpēc resocializācijas mērķa sasniegšanai, tai skaitā integrācijai darba tirgū, ir nepieciešams turpināt bijušā ieslodzītā resocializāciju arī sabiedrībā (pašvaldību sociālo dienestu sniegtais atbalsts saistās ar indivīda sadzīves pamatvajadzību apmierināšanu, taču nav vērsts uz noziedzīgās uzvedības risku mazināšanu). Tāpēc ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem tiks radīta iespēja saņemt brīvprātīgo darba, (tai skaitā līdzgaitniecības) atbalstu jau ieslodzījuma vietā un pēc tās, bijušajiem ieslodzītajiem būs iespēja iesaistīties akreditētās atbalsta programmās, kas vērstas uz noziedzīgās uzvedības risku novēršanu, sabiedrībā tiks veidotas īpašas starpinstitucionālās sadarbības (MAPPA – Multi – Agency Public Protection Arrangements) grupas un atbalsta un atbildīguma apļi, kas turpinās specifiska atbalsta sniegšanu bijušajiem notiesātajiem arī pēc soda izpildes beigām. Tiks ieviesti arī specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(876) SAM īstenošanas rezultātā tiks palielināts to ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits, kuri pēc resocializācijas atbalsta saņemšanas ir iesaistīti darba meklēšanā vai nodarbinātībā.

Tabula Nr. 2.9.2. (4)

ESF specifiskais rezultāta rādītājs

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI132

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.1.2.aBijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumusMazāk attīstītie reģioniDalībnieku skaitsNA1 0932012Dalībnieku skaits1 000NVA datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(877) 9.1.3.SAM: paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti

(878) Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas koncepcijā ietvertais notiesāto resocializācijas modelis aptver periodu, ko ar brīvības atņemšanu notiesātais pavada ieslodzījuma vietā un VPD uzraudzībā. Atzīstot nepieciešamību paredzēt bijušo ieslodzīto atbalsta posmu pēc soda izciešanas un Latvijā veiktā pētījuma133 rezultātus, koncepcija tiks pārstrādāta, pilnveidojot pastāvošo resocializācijas sistēmu ieslodzījumu vietās un VPD, un paredzot bijušo ieslodzīto resocializācijas posmu sabiedrībā, kas balstīsies uz valsts, pašvaldības un sabiedrībā pieejamo resursu apvienošanu noziedzīgo risku mazināšanai bijušajiem ieslodzītajiem. Ieslodzījuma vietās esošās resocializācijas programmas neaptver visus ieslodzīto noziedzīgās uzvedības riskus, tāpēc, lai palīdzētu ieslodzītajiem sasniegt labākus resocializācijas rezultātus, t.sk. integrēties sabiedrībā un darba tirgū, ar ESF atbalstu tiks veikta esošo resocializācijas programmu izvērtēšana un pilnveidošana, trūkstošo programmu iegūšana, veidojot visiem noziedzīgas uzvedības riskiem atbilstošas resocializācijas programmas ieslodzījuma vietās un VPD.

(879) Eiropas Padomes 2014.gada rekomendācija par bīstamajiem noziedzniekiem paredz valstīm pienākumu izveidot sistēmu darbam ar bīstamajiem noziedzniekiem, t.sk. pēc ieslodzījuma, paredzot arī specifisku ieslodzītā izvērtējumu. Tāpēc tiks pētīta esošo riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) efektivitāte un tie tiks pilnveidoti, tiks ieviesti specializēti RVN instrumenti un psihometrijas testi, kā arī apmācīti ieslodzījuma vietu un probācijas darbinieki šo instrumentu izmantošanā, panākot precīzu ieslodzītā riska un vajadzību izpēti, atbilstošāko resocializācijas pasākumu piemērošanu, kas veidos nepieciešamos priekšnosacījumus šo personu veiksmīgākai integrācijai darba tirgū (sinerģijā ar 9.1.2.SAM).

(880) Esošā ieslodzījuma vietu darbinieku apmācību sistēma nespēj nodrošināt pietiekami kvalitatīvu134 personāla sagatavošanu – nav pieejamas programmas dažādu kategoriju darbinieku apmācībai, apmācību procesā netiek izmantotas specifiskas apmācību un testēšanas metodes, pietrūkst Mācību centra personāla kapacitātes modernu apmācību īstenošanai. Nenotiek sistemātiska ieslodzījuma vietu un probācijas darbinieku kopīga apmācība tajos specifiskajos jautājumos, kas ir abām iestādēm kopīgi, netiek plānoti profesionālās noturības pasākumi abu iestāžu darbiniekiem. Tāpēc tiks pilnveidota esošā ieslodzījuma vietu un VPD darbinieku apmācību sistēma, nodrošinot kvalitatīvu pasniedzēju piesaisti, nepieciešamo apmācību kvalitāti un kvantitāti, metodes, ilgumu un biežumu, kā arī veidojot kopīgas apmācības abu iestāžu darbiniekiem un regulārus profesionālo noturību veicinošus pasākumus.

(881) Rezultātā tiks pilnveidota esošā resocializācijas sistēma un tā tiks papildināta ar jaunu posmu – atbalsta sistēmu sabiedrībā.

ESF specifiskais rezultāta rādītājs

Tabula Nr. 2.9.3. (5)

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI135

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.1.3.aPilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē.Mazāk attīstītie reģioniRVN instrumentiNA02014RVN instrumenti7Projektu datiVienu reizi projekta laikā
r.9.1.3.bProfesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiemMazāk attīstītie reģioniPersonasNA1872013Personu skaits1 925Projektu datiVienu reizi projekta laikā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(882) 9.1.4. SAM: palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(883) Nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautie cilvēki ir indivīdi vai cilvēku grupas, kuru iekļaušanās sabiedrībā un darba tirgū ir apgrūtināta invaliditātes, nepietiekamas izglītības, etniskās izcelsmes, prasmju, seksuālās orientācijas, nepietiekamu valodas zināšanu, ģeogrāfiskās nošķirtības vai citu apstākļu dēļ, tādējādi nespējot īstenot savas tiesības un izmantot iespējas. Atbalsts plānots personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. diskriminācijas riskiem pakļautajiem iedzīvotājiem, kā arī valsts,pašvaldību iestāžu, biedrību un nodibinājumu darbinieku apmācībām par diskriminācijas un dažādības jautājumiem, lai mazinot sabiedrības aizspriedumus un stereotipus, veicinātu sabiedrības integrāciju. Personas ar invaliditāti saskaras ar lielākām grūtībām pašu spēkiem iekļauties darba tirgū, ņemot vērā, ka gandrīz pusei (47 %) ir pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība. Attiecībā uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem 63 % uzskata, ka diskriminācija pret iedzīvotājiem pēc 55 gadu vecuma Latvijā ir izplatīta, un tikai 2,5 % Latvijas darba devēju priekšroku dotu darbiniekiem pēc 50 gadu vecuma136. Romiem ir zemākais izglītības līmenis – 85 % ir pamatskolas vai zemāks izglītības līmenis137, un Latvijas darba devēji viskritiskāk vērtē iespēju romiem iegūt darbu – 26 % uzskata, ka romiem būs problemātiski iekārtoties darbā138. Vairāk nekā puse aptaujāto (64 %) piekrīt apgalvojumam, ka romu kopiena joprojām ir pakļauta diskriminācijas riskam. 32 % Latvijas iedzīvotāju (64 % ES iedzīvotāju) uzskata, ka personu diskriminācija etniskās izcelsmes ir ļoti izplatīta139. Attiecībā uz cilvēkiem ar atšķirīgu seksuālo orientāciju, 26 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas sabiedrībā ir izplatīta diskriminācija pret LGBT cilvēkiem140.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(884) SAM ietvaros paplašinātas profesijas apgūšanas iespējas personām ar smagu invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem radīs priekšnoteikumu šo personu integrācijai darba tirgū. Izpēte par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un pielietojumu Latvijas izglītības iestādēs un funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas pilnveide ļaus efektīvāk kompensēt funkcionēšanas ierobežojumus, veicinās izglītības ieguvi un integrāciju sabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(885) Plānotie pasākumi paredz atbalstu neaktīvo personu motivēšanai un līdzdalībai sabiedrībā un darba tirgū, tai skaitā veicinot sabiedrībā izplatīto stereotipu un aizspriedumu mazināšanu pret sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautām grupām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(886) SAM īstenošana paredzēta sinerģijā ar 9.3.1.SAM, kura ietvaros plānoti papildinoši ieguldījumi funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveidei nepieciešamo telpu iekārtošanai un aprīkojuma iegādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(887) Rezultātā palielināsies personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, kuri pēc atbalsta saņemšanas ir iesaistīti izglītībā vai nodarbinātībā.

Tabula Nr. 2.9.4. (6)

ESF kopējais rezultāta rādītājs

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI141

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.1.4.akNelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātieMazāk attīstītie reģioniDalībnieku skaitsNA1 2542007Dalībnieku skaits1 020Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(888) Sociālie pakalpojumi tiek uzsvērti ne tikai kā atbalsta instruments indivīda pamattiesību izmantošanai un cienīgu dzīves apstākļu radīšanā, bet arī kā instruments indivīdu potenciāla un integrācijas sabiedrībā veicināšanai.

(889) Viens no NRP noteiktajiem pasākumiem nabadzības līmeņa mazināšanai ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu līdzdalības darba tirgū veicināšana. Līdz ar to ESF atbalstīs darbu ar ilgstošajiem bezdarbniekiem un dažāda veida diskriminācijai pakļautām sabiedrības grupām – personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, etniskām minoritātēm, t.sk. romiem, cilvēkiem ar vājām valsts valodas zināšanām u.c., lai nodrošinātu personu integrāciju sabiedrībā un to pienesumu tautsaimniecībā, tos integrējot darba tirgū. NRP mērķa sasniegšanai paredzēts pilnveidot pašvaldību sociālo dienestu un NVA sadarbību, tomēr kā papildus būtiska komponente ir vietējo kopienu iesaiste personu līdzdalības veicināšanai, izmantojot tādus resursus kā skolas, biedrības un nodibinājumi, bibliotēkas, kultūras centri un citas kultūras institūcijas, lai minētajām mērķa grupām palīdzētu iekļauties sabiedrībā un darba tirgū.

(890) Pastāvošā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sistēma nenodrošina pilnvērtīgu atbalstu bijušajiem ieslodzītajiem (aprobežojas ar ierobežotiem sociālajiem pakalpojumiem), turklāt šī sistēma nerisina tos noziedzīgās uzvedības riskus, kas saglabājas personai atbrīvojoties no ieslodzījuma vietas vai pabeidzot uzraudzību VPD, kā arī nerisina tos riskus, kas rodas personai sastopoties ar nekontrolētu dzīvi sabiedrībā pēc ilgstošas izolācijas un bijušā ieslodzītā stigmu – grūtības atrast legālu nodarbošanos, atgriešanās vidē, kur noziedzīgais nodarījums izdarīts, krimināli draugi, ģimenes atbalsta zaudēšana.

(891) Ieslodzījuma laikā panāktais resocializācijas efekts mazinās142, ja bijušajam ieslodzītajam pirmajā periodā pēc atbrīvošanas nav iespējams saņemt tādu atbalstu, kas samazina noziedzīgās uzvedības riskus. Tāpēc tiks veidota iespēja bijušajam ieslodzītajam saņemt specifiskas atbalsta programmas, ar kurām tiks panākta jauna nozieguma riska samazināšana kā priekšnoteikums, lai bijušais ieslodzītais sekmīgi integrētos sabiedrībā un darba tirgū.

(892) Esošais resocializācijas programmu klāsts neaptver visus noziedzīgas uzvedības riskus, turklāt ir nepieciešams regulārs izvērtējums par to, vai tās sasniedz uzstādītos mērķus, ar sekojošu programmu precizēšanu. Būtiska resocializācijas sistēmas sastāvdaļa ir notiesātā riska un vajadzību novērtējums (RVN). Ņemot vērā minēto, tiks pētīta ieslodzījuma vietās un probācijā izmantotā RVN instrumentu atbilstība, tiks pilnveidoti attiecīgie instrumenti un iegūti jauni.

(893) Esošā ieslodzījuma vietu darbinieku apmācību sistēma nespēj nodrošināt prasībām atbilstošu143 personāla sagatavošanu, jo nav pieejamas attiecīgas programmas dažādu kategoriju darbinieku apmācībai, tāpat apmācību procesā netiek izmantotas specifiskas metodes, kas ļautu noteikt personas atbilstību darbam ar ieslodzītajiem, Mācību centra personāla kapacitāte ir nepietiekama. Tāpat nenotiek sistemātiska ieslodzījuma vietu un probācijas darbinieku kopīga apmācība tajos specifiskajos jautājumos, kas ir abām iestādēm kopīgi, nav pasākumu darbinieku profesionālās noturības nodrošināšanai. Tāpēc tiks pilnveidota esošā ieslodzījuma vietu un VPD darbinieku apmācību sistēma, nodrošinot nepieciešamo apmācību kvalitāti un kvantitāti, metodes, ilgumu un biežumu, kā arī veidojot kopīgas apmācības abu iestāžu darbiniekiem un regulārus profesionālo noturību veicinošus pasākumus.

(894) 9.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: pagaidu nodarbinātības pasākumi, subsidētas darbavietas bezdarbniekiem, t.sk. bezdarbniekiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, komplekss atbalsts personu ar invaliditāti iekļaujošai nodarbinātībai, tajā skaitā darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti, integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi, ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi apvienojumā ar atbalstu sociālās situācijas risināšanai, motivācijai un darba meklēšanai, atbalsts sociālās uzņēmējdarbības144 īstenošanai un darbavietu izveidei, t.sk. iekārtu, aprīkojuma iegādei, speciālistu (psihologu u.c.) konsultācijas, mentorings, atbalsts reģionālajai mobilitātei, nodarbinātības šķēršļu mazināšana, t.sk. atbalsts atkarību pārvarēšanai. Minētais atbalsts tiks sniegts sadarbībā ar darba devējiem, t.sk. sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem, Sociālās integrācijas valsts aģentūru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(895) 9.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: bezdarbnieki, t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki, īpaši ilgstošie bezdarbnieki, bezdarbnieki ar apgādājamiem un gados vecāki bezdarbnieki, sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, sociālās uzņēmējdarbības veicēji, bezdarba riskam pakļautās nodarbinātas personas ar invaliditāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(896) 9.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA, LM.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(897) 9.1.1.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: darbavietu pielāgošana, atbalsta personāls un zemāku produktivitāti kompensējoša algas subsīdija personu ar invaliditāti nodarbināšanai; speciālistu (psihologu, rehabitologu u.c.) konsultācijas.

(898) 9.1.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(899) 9.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi ieslodzītajiem, pasākumi ieslodzīto karjeras plānošanai; specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai, jaunu atbalsta metožu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem (bijušo ieslodzīto iesaiste starpinstitucionālās sadarbības grupās (MAPPA) un atbalsta un atbildīguma apļos, atbalsta programmu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem), brīvprātīgo darbs ar ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās un ar bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā; atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto ģimenēm, pasākumi ieslodzīto un viņu tuvinieku pozitīvo sociālo saišu uzturēšanai. Darbības tiks īstenotas sadarbībā ar VPD un NVA, atsevišķās darbībās iesaistot arī nevalstiskās organizācijas (piemēram, piesaistot brīvprātīgos vai uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(900) 9.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: ieslodzītie un bijušie ieslodzītie, ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(901) 9.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Ieslodzījuma vietu pārvalde. Darbības tiks īstenotas sadarbībā ar VPD un NVA. Atsevišķās darbībās tiks iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas (piemēram, piesaistot brīvprātīgos vai uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(902) 9.1.2.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva.Visas darbības ir vērstas uz sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto mērķa grupu – notiesātajiem un bijušajiem notiesātajiem. Atbalsta pasākumu (piemēram, profesionālās piemērotības noteikšanas un karjeras plānošanas pasākumi) ietvaros tiks īstenotas specifiskas darbības, kas mazina aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā jomā, tiks sniegts individuāls atbalsts t.sk. personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī personām ar dažādu etnisko piederību.

(903) 9.1.2. SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(904) 9.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Resocializācijas programmu pilnveidošana (resocializācijas programmu standarta, t.sk. rokasgrāmatas, izstrāde, resocializācijas programmu akreditācijas sistēmas izveide, pasākumi programmu vadītāju atlasei, apmācība un sertifikācija, esošo programmu kvalitātes pārbaude, trūkstošo programmu pielāgošana vai izstrāde); integrētu profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumu ieslodzītajiem, pasākumu ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras attīstīšanai izstrāde; atbalsta programmu bijušajiem ieslodzītajiem sertificēšanas sistēmas izveide (t.sk. sertificēšanas kritēriju un metodikas izstrāde); jaunu mācību programmu izstrāde ieslodzījuma vietu darbiniekiem, darbinieku testēšanas metožu ieviešana, darbā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem iesaistītā personāla (ieslodzījuma vietu, probācijas, pašvaldību, biedrību un nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbinieki) apmācība un profesionālās kapacitātes stiprināšana, kopīgu apmācību organizēšana ieslodzījuma vietu un probācijas darbiniekiem; riska un vajadzību novērtēšanas instrumenta pilnveidošana (validitātes izpēte, pilnveidošana), jaunu specializētu riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu piesaistīšana; psihometrijas testu ieviešana; informatīvi un labās prakses popularizēšanas pasākumi stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem. Darbības tiks īstenotas sadarbībā ar VPD.

(905) 9.1.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: Ieslodzījuma vietu pārvaldes un VPD, citu iesaistīto institūciju (pašvaldību, biedrību un nodibinājumu un reliģisko organizāciju) darbinieki.

(906) 9.1.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Ieslodzījuma vietu pārvalde.

(907) 9.1.3.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase’’

(908) 9.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: pakalpojumu izveide un sniegšana personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālajai iekļaušanai – profesionālās rehabilitācijas programmu izstrāde un īstenošana, prasmju sertificēšana, funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveide un ieviešana un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte; invaliditātes noteikšanas sistēmas nepilngadīgām personām izvērtējums un pilnveide; atbalsta pakalpojumu izveide un sniegšana sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautajām personām, indivīdu informēšana par līdzdalības iespējām sabiedriskajās aktivitātēs un motivāciju piedalīties darba tirgū, sadarbību un savstarpēju sapratni veicinoši informatīvi pasākumi ar publisko pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem; informatīvi un izglītojoši pasākumi par diskrimināciju un dažādību. Minētais atbalsts tiks sniegts sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem kā pakalpojumu sniedzējiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(909) 9.1.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautās personu grupas – personas ar funkcionāliem traucējumiem, personas, kuras pakļautas diskriminācijai dzimuma vai vecuma dēļ, etniskās minoritātes, tai skaitā romi, patvēruma meklētāji, personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu, bezpajumtnieki u. c.; darba devēji, valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(910) 9.1.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Sabiedrības integrācijas fonds, Sociālās integrācijas valsts aģentūra, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" , Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija.

(911) 9.1.4.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: visas specifiskā mērķa ietvaros paredzētās darbības vērstas uz nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju sabiedrībā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu, t.sk. tiks īstenoti informatīvi un izglītojoši pasākumi par diskrimināciju (jo īpaši, pēc dzimuma, vecuma un invaliditātes) un dažādību, funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(912) 9.1.4.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase’’

Tabula Nr. 2.9.5. (5)

ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

IDRādītājsMērvienībaFinansējums avotsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
i.9.1.1.akBezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbniekiDalībniekiESF

34 098

Projektu datiReizi gadā
i.9.1.1.bAtbalstīto sociālo uzņēmumu skaitsUzņēmumiESF

194

Projektu datiReizi gadā
i.9.1.2.aResocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaitsDalībniekiESF

10 400

Projektu datiReizi gadā
i.9.1.3.aApmācīto ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiemPersonas (IeVP un VPD darbinieki)ESF

1 636 IeVP un 289 VPD darbinieku, kas strādā ar klientu

Projektu datiReizi gadā
i.9.1.3.bRiska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuru pilnveidei sniegts ESF atbalstsRVN instrumentiESF

7

Projektu datiReizi gadā
i.9.1.4.aAtbalstu saņēmušo nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju skaitsDalībniekiESF

6 300

Projektu datiReizi gadā
i.9.1.4.bĪstenots izmēģinājumprojekts atbalsta pasākumu sniegšanai bezpajumtniekiemIzmēģinājumprojektsESF

1

Projekta datiReizi plānošanas periodā - uz 31.12.2023.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(913) 9.2.ieguldījumu prioritāte: piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem.

(914) 9.2.1.SAM: paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām.

(915) Pastāvošie demogrāfiskie izaicinājumi – sabiedrības novecošanās, dzimstības un darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās, migrācija, kā arī augstie nabadzības un sociālās atstumtības rādītāji un ierobežotie valsts un pašvaldību finanšu resursi rada izaicinājumus sociālās drošības sistēmai un nosaka nepieciešamību pēc tādas sociālo pakalpojumu sistēmas, kas vērsta uz indivīda sociālā un ekonomiskā potenciāla maksimālu atjaunošanu un personas integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

(916) Ar ESF atbalstu tiks paaugstināta profesionālā sociālā darba prakses kvalitāte darbam ar riska situācijā esošām personām, tādējādi nodrošinot efektīvu atbalstu iedzīvotājiem krīzes situācijā, mazinot sociālās atstumtības risku un veicinot darbspējīgo personu integrāciju darba tirgū. Priekšlikums paredz ieviest sociālajos dienestos vadības kvalitātes principus, uzlabot starpinstitucionālo un starpprofesionāļu sadarbību (tai skaitā ar ārstniecības iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, NVA u. c.), ieviest slodzes kritērijus un sociālā darba prakses rezultatīvos rādītājus, nodrošināt supervīzijas, izstrādāt apmācību programmas un apmācīt sociālā darba speciālistus darbam ar aktuālām sociālo dienestu klientu mērķa grupām, attīstīt sociālo darbu kopienā, īstenot sociālā darba speciālistu regulāras profesionālās kompetences pilnveides pasākumus. Starpinstitūciju un starpprofesionāļu sadarbība tiks veicināta arī bērnu tiesību aizsardzības un vardarbības profilakses jautājumos, tai skaitā izveidojot konsultatīvo punktu (kabinetu) un sniedzot atbalstu un pakalpojumus bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, vienlaikus paplašinot speciālistu zināšanas un izglītojot sabiedrības grupas, lai agrīni atpazītu sociālos riskus, izprastu to cēloņus un sadarbotos starpinstitucionālā līmenī situāciju risināšanā. Tādējādi 9.2.1. SAM īstenošana sinerģiski papildina 9.2.2. SAM rezultātu sasniegšanu, jo sociālā darba kvalitāte, darbinieku profesionalitāte un starpinstitūciju sadarbība preventīvi mazinās risku, ka bērni nonāk ārpusģimenes aprūpē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(917) Regulārs nabadzības situācijas monitorings un politikas instrumentu efektivitātes izvērtēšana atbalstīs savlaicīgas, mērķētas un situācijas analīzē balstītas nabadzības mazināšanas un sociālās iekļaušanas, īpaši, personu ar invaliditāti atbalsta politikas izstrādi, ieviešanas uzraudzību un efektivitātes izvērtēšanu.

(918) Rezultātā tiks palielināta profesionāla sociālā darba prakses kvalitāte, speciālistu profesionalitāte un sadarbība darbam ar riska situācijā esošām personām.

Tabula Nr. 2.9.6. (4)

ESF specifiskais rezultāta rādītājs

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI145

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.2.1.aSociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā)Mazāk attīstītie reģioniPersonasN/A7822013Personu skaits1 400Projektu datiReizi gadā
r.9.2.1.bSpeciālistu skaits, kas cēluši profesionālo kvalifikāciju
bērnu tiesību aizsardzības jomā
Mazāk attīstītie reģioniPersonasNA6002013Personu skaits6 776Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas datiReizi gadā
r.9.2.1.cPašvaldību sociālo dienestu speciālistu, fizisku un juridisku personu, kuri sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci, skaitsMazāk attīstītie reģioniPersonasN/A1082020Personu skaits90Projekta datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(919) 9.2.2.SAM: palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem.

(920) Nepietiekamais sabiedrībā balstītu pakalpojumu klāsts, pakalpojumi, kuri tiek sniegti izolētā vidē, kā arī nepietiekama virzība uz katra pakalpojuma saņēmēja individuālām vajadzībām ir uzskatāmi par galvenajiem šķēršļiem, kuri šobrīd Latvijā ierobežo personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskiem pakļauto personu vienlīdzīgas tiesības būt līdzvērtīgam sabiedrības loceklim. Minētā situācija ietekmē ne tikai personas, kurām nepieciešami sociālie pakalpojumi, bet arī viņu ģimenes locekļus, kuri, lai nodrošinātu šādu personu aprūpi ģimenē, nereti ir spiesti izstāties no darba tirgus un zaudēt savu kvalifikāciju, bieži pēc ilgstošas piespiedu prombūtnes vairs nespējot atgriezties darba tirgū.

(921) Plānots, ka ar ESF atbalstu izveidotie pakalpojumi ļaus par 60% samazināt to bērnu skaitu, kas ir ievietoti un atrodas bērnu sociālās aprūpes iestādēs ilgāk par trīs mēnešiem (vecumā līdz trīs gadiem) vai ilgāk par 6 mēnešiem (vecumā no 4 līdz 18 gadiem). Plānots, ka tiks samazināts klientu vietu skaits valsts finansētajās sociālās aprūpes institūcijās personām ar garīga rakstura traucējumiem, un uz dzīvi sabiedrībā no minētajām institūcijām dosies 700 klienti, kā rezultātā paredzēts slēgt trīs VSAC filiāles. Atbalsta personu pakalpojumi personām, kurām garīga rakstura traucējumu dēļ ir ierobežota rīcībspēja, palīdzēs integrēties sabiedrībā bijušajiem ilgstošās sociālās aprūpes institūciju klientiem, kā arī mazinās nepieciešamību šīm personām tikt ievietotām aprūpes institūcijā. Pakalpojumi ģimenēm, kurās ir bērni ar dažāda rakstura funkcionāliem traucējumiem, sekmēs bērnu vecāku iesaistīšanos darba tirgū un mazinās ģimeņu sociālās atstumtības risku. Lai nodrošinātu sekmīgu deinstitucionalizācijas procesu, KP fondi atbalstīs sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidi un nodrošināšanu, tiks pārskatīti esošie finansiālās motivācijas mehānismi alternatīvo pakalpojumu attīstīšanai, kā arī ieviests princips "nauda seko klientam".

(922) 9.2.2.SAM tiks īstenots sinerģijā ar 9.3.1.SAM, kura ietvaros ar ERAF atbalstu tiks izveidoti ģimeniskai videi pietuvināti aprūpes pakalpojumu sniedzēji ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, izveidota sabiedrībā balstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu infrastruktūra bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī attīstīta infrastruktūra sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem (piem. dienas centri, dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi, mājokļi, specializētās darbnīcas).

(923) Rezultātā tiks nodrošināta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība personām ar garīga rakstura traucējumiem, nodrošināti ģimeniskai videi pietuvināti aprūpes pakalpojumi bērniem, vienlaikus samazinoties institucionālās aprūpes saņēmēju skaitam.

Tabula Nr. 2.9.7. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI146

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.2.2.aPersonu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijasMazāk attīstītie reģioniKlientu skaitsN/A792012Klientu skaits525LM datiReizi gadā
r.9.2.2.bInstitucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanāsMazāk attīstītie reģioniBērnu skaitsN/A1 7992012Bērnu skaits720LM datiReizi gadā
r.9.2.2.cSlēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaitsMazāk attīstītie reģioniInstitūciju/

filiāļu skaits

N/A12011Institūciju/

filiāļu skaits

3LM datiDivas reizes plānošanas periodā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(924) 9.2.3.SAM: atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(925) SAM īstenojams ciešā sasaistē ar 9.2.2., 9.2.4., 9.2.5., 9.2.6., 9.2.7., 9.3.1. un 9.3.2.SAM, kas nodrošinās SAM ietvaros definēto pasākumus īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(926) SAM ietvaros tiks izstrādātas un ieviestas veselības tīklu attīstības vadlīnijas, kas uzlabos pacientu plūsmu, noteiks optimālu veselības aprūpes organizāciju dažādos līmeņos, veicinot kvalitatīvu veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, kā arī integrētu pieeju un koordinētas multisektorālas sadarbības attīstību starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (t.sk. deinstitucionalizācijas un sociālās iekļaušanas kontekstā).

(927) Papildus veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādei un ieviešanai SAM ietvaros tiks izstrādāta un ieviesta arī kvalitātes nodrošināšanas sistēma vienotas ārstniecības iestāžu darbības kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai dažādos ārstniecības profilos, tai skaitā izvērtējot iespējas uzlabot sadarbību starp veselības aprūpes sistēmas dalībniekiem un pašvaldībām, līdz ar to kopumā uzlabojot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda)aprūpes un garīgās veselības) veselības jomās. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana stacionāro iestāžu ietvaros sekmēs pozitīvu dinamiku neatliekamās medicīniskās aprūpes līmenī, nodrošinot pozitīvas izmaiņas aprūpes kvalitātē ar līdzvērtīgu dinamiku arī citos aprūpes līmeņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(928) Rezultātā tiks izstrādātas un ieviestas veselības tīklu attīstības vadlīnijas un kvalitātes nodrošināšanas sistēma kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpe un garīgā veselība) veselības jomās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

Tabula Nr. 2.9.8. (4)

ESF specifiskais rezultāta rādītājs

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI147

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.2.3.aIzstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaitsMazāk attīstītie reģioniVadlīnijasN/A02014Skaits4Projektu datiReizi gadā
r.9.2.3.bIzstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaitsMazāk attīstītie reģioniKvalifikācijas nodrošināšanas sistēmasN/A02014Skaits1Projektu datiReizi gadā

(929) 9.2.4.SAM: uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem.

(930) Ar ESF atbalstu nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem paredzēts īstenot kompleksus veselības veicināšanas pasākumus, kas izglītotu par iespējām uzlabot un saglabāt veselību (piemēram, interešu grupu nodarbību organizēšana, jauniešu izglītošana līdzaudžu programmās par veselīga dzīvesveida paradumiem, dalība interaktīvās izglītojošās nodarbībās, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumu organizēšana pašvaldībās u.c.).

(931) SAM ietvaros, akcentējot orientāciju uz rezultātu, pasākumu īstenošana līdz 70% apjomā plānota ar pašvaldību un biedrību un nodibinājumu kā projektu īstenotāju palīdzību, sadarbībā ar vietējā kopienām (community based) mērķa grupas sasniegšanā un ņemot vērā katras mērķa grupas individuālās problēmas un to risinājumus. Profilaktisko apskašu programmu ietvaros primārajā veselības aprūpē (tai skaitā attiecībā uz terciāro profilaksi) plānots īstenot pasākumus saistībā ar prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu problēmām, akcentējot profilakses nozīmi, kur svarīga ir tieši ģimenes ārsta loma. SAM ietvaros tiks īstenoti pasākumi, stiprinot iespējas iedzīvotājiem rūpēties par savu veselību vēl pirms saslimšanas, lai samazinātu riskus, kas izraisa veselības traucējumus. Šo pasākumu ietvaros plānots, ka, piemēram, ģimenes ārsts (arī ģimenes ārsta prakses māsa) individuāli vai informatīvu nodarbību laikā izglītos pacientus par veselīga dzīvesveida nozīmi un iespējām, kā arī dzīvesveida paradumiem, kas ļauj saglabāt veselību un izvairīties no saslimšanām (piemēram, aptaukošanās, fiziskās aktivitātes, hronisko slimību profilakse, psiho emocionāla stresa novēršana, depresijas un atkarību izraisošo vielu lietošanas atpazīšana u.c.) kā arī ģimenes ārsta praksēs tiks veiktas profilaktiskās apskates, īpašu nozīmi pievēršot, piemēram, asinsspiediena un pulsa mērīšanas, sirds auskultācijas, ķermeņa masas noteikšanas u.c. pasākumiem. Tā rezultātā samazināsies saslimstība, invaliditāte un priekšlaicīga mirstība, atbalstu sniedzot jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, tai skaitā lauku reģionos dzīvojošiem iedzīvotājiem, personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, trūcīgām personām u.c.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(932) Rezultātā būs palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kas veselības dēļ ir mainījuši dzīvesveida paradumus (piemēram, samazinājuši sāls lietošanu, palielinājuši dārzeņu lietošanu, samazinājuši alkohola lietošanu, kļuvuši fiziski aktīvāki), kā arī palielinājies nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, kuri ir apmeklējuši ģimenes ārstu slimību profilakses vai veselības veicināšanas nolūkos, kas ļaus iedzīvotājiem ilgāk saglabāt veselību un novērst saslimšanu.

Tabula Nr. 2.9.10. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI148

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.2.4.aIedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.rindkopu), un kas apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklētiMazāk attīstītie reģioniIedzīvotāju skaits gadāN/A

 

309 5672013Skaits356 002-371 480NVD datiReizi gadā
r.9.2.4.bIedzīvotāju, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.rindkopu), skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumusMazāk attīstītie reģioniIedzīvotāju skaitsN/A70 5412012Skaits75 000 – 100 000Pētījuma / aptaujas datiReizi gadā

(933) 9.2.5.SAM: uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās un sabiedrības veselības krīžu novēršanai iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(934) Ņemot vērā nevienlīdzību reģionos ienākumu un ekonomiskās aktivitātes ziņā, arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir atšķirīga dažādu teritoriju iedzīvotājiem. Analizējot datus par ārstu nodrošinājumu salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijā ir vienas no lielākajām atšķirībām ārstu reģionālajā izvietojumā, kur ārsti lielākoties strādā galvaspilsētā149. Rīgā uz 10 000 iedzīvotājiem ir 66,4 ārsti, Pierīgā – 15,7, Zemgalē - 18,0, Kurzemē 20,6, Latgalē 21,1, Vidzemē 21,8150. Nodrošinājuma ar māsām uz 10 000 iedzīvotājiem tendences ir līdzīgas151 – vairāk māsu ir Rīgā (71,7) un Latgalē (48,7), citos reģionos rādītājs ir no 30-37,3. Mazākas atšķirības ir ģimenes ārstu izvietojumā – uz 10 000 iedzīvotājiem Rīgā primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošina 7,7 ģimenes ārsti, bet reģionos vidēji 6. Ārstu vecuma struktūra ir novecojoša – lielākā daļa ārstu ir vecumā no 50-54 gadiem (16,7%), bet pensijas vecumā un vecāki ir 13,4%, kamēr vecumā līdz 35 gadiem ir 12,8%, bet no 35-39 gadiem 8,7%152. Ārstniecības personu vecuma struktūra reģionos ir ar izteiktāku novecošanās tendenci kā galvaspilsētā, jo Rīgā ir lielākās izglītības un ārstniecības iestādes, kas ir arī jauno speciālistu mācību bāzes un vairumā gadījumu darba vietas.

(935) Lai nodrošinātu ārstniecības personu pieejamību reģionos, svarīgi piesaistīt konkrētus speciālistus konkrētiem reģioniem atbilstoši veselības nozares identificētajām cilvēkresursu un izvietojuma attīstības vajadzībām, piemēram, ieviešot reğionālo komandējumu sistēmu un pārcelšanās pabalstus ārstniecības personām darbam ārpus Rīgas, kā arī nodrošinot jauno speciālistu apmācību. SAM tiks īstenots pamatojoties uz 9.2.3.SAM ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām153, īstenojot mērķtiecīgus pasākumus154 (attīstot veselības tīklus, un veicot personāla piesaisti reģioniem), veicinot tieši jaunos speciālistus izvēlēties savu profesionālo darbību uzsākt un turpināt reģionos. Tādējādi tiks uzlabota pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem, t.sk. skrīninga programmām, agrīnai slimību diagnostikai, kur svarīgs ir primārās un ambulatorās aprūpes posms, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus savlaicīgi - agrīnā saslimstības fāzē. Līdz ar to mazināsies iedzīvotāju teritoriālās atstumtības risks saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu ierobežotu pieejamību veselības aprūpes personāla trūkuma dēļ.

(936) Rezultātā tiks nodrošināta pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, uzlabojot pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotājiem ārpus Rīgas, t.sk. nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kā arī sabiedrības veselības krīžu situācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Tabula Nr. 2.9.10.1. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI155

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.2.5.aAtbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas

Mazāk attīstītie reģioni

Personas

N/A

0

2012

Personu skaits

506156

Projektu dati

Reizi gadā

(937) 9.2.6.SAM: Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju

(938) Lai nodrošinātu ārstniecības procesā iesaistītā personāla prasmes un zināšanas atbilstoši veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajai specifikai, prioritātēm, sadarbības mehānismiem, kā arī ņemot vērā straujo medicīnas zinātnes attīstības gaitu, nepieciešams nodrošināt tālākizglītības apmācību pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta procesā iesaistītajam personālam prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) jomās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(939) Atbalsts veselības aprūpes procesā iesaistītajam personālam paredzēts veselības aprūpes sistēmas efektivizēšanas ietvaros, nodrošinot personāla prasmju un kompetenču pilnveidi, tādējādi papildinot pārējās investīcijas sabiedrības veselībā un nodrošinot kompleksu atbalstu veselības aprūpes (tai skaitā medicīniskās rehabilitācijas) pakalpojumu kvalitātes celšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(940) SAM ietvaros tiks uzlabota sadarbība starp medicīnas un sociālo pakalpojumu sniedzējiem (sociālajā jomā strādājošo speciālistu sadarbība ar ģimenes ārstiem, speciālistiem u.tml.), tai skaitā nodrošinot sociālajā jomā strādājošo speciālistu apmācību. SAM ietvaros tiks atbalstītas cilvēkresursu apmācības un profesionālā izaugsme ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot personu kvalifikācijas un iemaņu atbilstību prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajām prasībām, kā arī veselības nozares plānošanas dokumentos identificētajām cilvēkresursu attīstības vajadzībām. SAM ietvaros tiks nodrošināta ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu kvalifikācijas uzlabošana atbilstoši 9.2.3.SAM ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām, nodrošinot personāla prasmju un kvalifikācijas atbilstību noteiktajām prasībām, savukārt turpmākā vispārējā kvalifikācijas uzturēšana tiks īstenota atbilstoši līdz šim valstī noteiktajai kārtībai, kas paredz, ka ārstniecības persona reizi piecos gados veic resertifikāciju par saviem vai darba devēja līdzekļiem. Pasākumi ir veicami ciešā sasaistē ar deinstitucionalizācijas mērķiem (tai skaitā garīgās veselības ietvaros), un to īstenošanā tiks nodrošināta koordinēta pakalpojumu attīstības plānošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 25.08.2016. rīkojumu. Nr.484 (L.V. 29.AUG., NR.166)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(941) Rezultātā tiks uzlabota ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un sociālajā jomā strādājošo speciālistu kvalifikācija, prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidotas zināšanas , uzlabojot veselības veicināšanas un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

Tabula Nr. 2.9.11. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI157

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.2.6.aĀrstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvarosMazāk attīstītie reģioniPakalpojumu sniedzējiN/A47 6852012.Skaits28 000–

30 000

Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(9411)9.2.7.SAM: Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(9412)COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi virkni problēmu veselības aprūpes pakalpojumu jomā, kas arī citu sabiedrības veselības krīžu situācijā radītu riskus sabiedrībai, tai skaitā Latvijā pakalpojumu pieejamību būtiski ietekmē ārstniecības personu trūkums slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Rīgā, kur COVID-19 pacientu skaits ir vislielākais (Rīgā uz 17.06.2020. bija 651 pozitīvs COVID-19 pacients, kas ir vairāk kā puse no visiem gadījumiem Latvijā158) un kur tiek ārstēti smagākie saslimšanas gadījumi visās diagnonožu grupās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(9413)Būtiskākās ar veselības jomas personāla pieejamību saistītās problēmas Rīgā ir:

1. Medicīnas māsu un māsu palīgu, kā arī ārstu palīgu trūkums. Praktizējošo ārstniecības personu ar vidējo medicīnisko izglītību uz 10 000 iedzīvotāju skaits pēdējos gados Rīgā samazinās – 2013.gadā šis skaits bija 115,9, savukārt 2017.gadā jau tikai 109,9. Latvijā uz 10 000 iedzīvotājiem ir 45,7 praktizējošas māsas, kas ir 3.zemākais rādītājs ES159. Viena no problēmām tieši veselības aprūpē Rīgā ir tā, ka māsas strādā vairākās darba vietās, līdz ar to bieži vien darba slodze ir pārāk liela un rada izdegšanas riskus, līdz ar to īpaši COVID-19 krīzes apstākļos tieši māsu nepieejamība negatīvi ietekmēja veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Rīgā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu galvenais cilvēkresurss ir ārstu palīgi – sabiedrības veselības krīzes apstākļos tieši šī veselības aprūpes personāla iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā ir būtiska gan slimnīcās, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbā.

2. Ģimenes ārstu novecošanās (līdz 2020.gada beigām Rīgā strādās 130 ģimenes ārsti, kas jau sasnieguši pensijas vecumu) – minētais aspekts būtiski ietekmē ģimenes medicīnas pieejamību Rīgā COVID-19 izplatības apstākļos, jo šie ģimenes ārsti ir slimības riska grupā un krīzes situācijā tiek apdraudēta pensijas vecuma ārsta iespējas sniegt veselības aprūpes pakalpojumu, turklāt ģimenes ārstam kā primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir būtiska loma COVID-19 un citu slimību ierobežošanā. Ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa ir preventīvs pasākums veselības krīzes situācijas novēršanai – ja pirms vai krīzes laikā ģimenes ārsti pensijas vecumā pārtrauks darbu, operatīvi nenododot pacientus nākamai ārstu paaudzei, tas var ierobežot primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(9414)Lai risinātu minētās problēmas, nepieciešams nodrošināt ārstniecības personu motivācijas sistēmu, sniedzot papildu atbalstu māsām, māsu palīgiem un ārstu palīgiem, ja tie pēc izglītības iegūšanas vai ārstniecības personām, kas šobrīd strādā citās nozarēs, izvēlas uzsākt darbu valsts apmaksātajā veselības aprūpē. Tāpat problēmas risināšanai nepieciešams atbalstīt pensijas vecuma ģimenes ārstu motivāciju nodot praksi un zināšanas jaunajam ģimenes ārstam, lai mazinātu primārās veselības aprūpes ierobežotās pieejamības risku ārkārtas situācijas apstākļos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(9415)Minētais risinājums nodrošinās labāku ārstniecības iestāžu gatavību nodrošināt pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanu gan COVID-19 krīzes gadījumā, gan citu slimību uzliesmojumu gadījumā, gan arī sniedzot kvalitatīvus un savlaicīgus veselības aprūpes pakalpojumus ikdienā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Tabula Nr. 2.9.11.1. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI160

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.2.7.a

(CVR1)

Dalībnieku skaits, kas strādā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas

Mazāk attīstītie reģioni

Personas

N/A

0

2020.

Personu skaits

270

Projektu dati

Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(942) Sociālā aprūpe: Lai risinātu identificētos trūkumus un nepilnības sociālā darbā jomā, "Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam" paredz izveidot vienotu sistēmu, kurā katram pašvaldības sociāla dienesta klientam tiktu nodrošināts profesionāla sociālā darba speciālista vispusīgs sociālās situācijas izvērtējums un mērķtiecīgs atbalsts klienta sociālo problēmu risināšanā, piesaistot katrā gadījumā atbilstošus resursus.

(943) Atbalsts pārejai no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā nodrošinās neatkarīgas dzīves iespējas personām, kuras, saņemot atbilstošus atbalsta pakalpojumus, spēj iekļauties sabiedrībā. Atbalsts deinstitucionalizācijai ļaus būtiski samazināt vietu skaitu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās personām ar garīga rakstura traucējumiem (2013.gada sākumā no valsts budžeta tiek finansētas 4911 vietas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās). Vienlaikus pakalpojumu pieejamības paplašināšana dzīvesvietā būs vērsta uz tām personām, kas būtu pretendējušas uz aprūpes pakalpojumu saņemšanu institūcijā. KP fondu atbalsts plānots, ievērojot Eiropas Kopējās vadlīnijas par pāreju no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi un Rokasgrāmatu par Eiropas Savienības fondu izmantošanu, lai īstenotu pāreju no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi161. Pakalpojumu attīstības plānošanā tiks nodrošināta koordinēta pieeja, tai skaitā ar veselības tīklu attīstības plānošanu, un multisektorāla sadarbība ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

(944) 2012.gadā iestādēs atradās 1793 bērni, kam būtu jānodrošina vieta ģimeniskā vidē. Latvijā alternatīvas vecāku aprūpei (aprūpei ģimenē) līdz brīdim, kad bērns varēs atgriezties pie saviem vecākiem, tiks adoptēts vai sasniegs pilngadību, ir aprūpe audžuģimenē, pie aizbildņa vai ārpusģimenes aprūpes iestādē. 2012.gada beigās Latvijā bija 4083 aizbildņi, 325 adoptētāji un 582 audžuģimenes162. KP fondu ieguldījumi stiprinās alternatīvo ģimeņu kustību, pilnveidos ārpusģimenes aprūpes laikā bērnam sniegtos pakalpojumus, kā arī sekmēs ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs un jauniešu sagatavotību dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes. Ņemot vērā, ka bērna pamešana novārtā, neatbilstoša aprūpe un vardarbība ģimenē ir viens no iemesliem bērna nonākšanai ārpusģimenes aprūpē, ir jāveic preventīvie pasākumi sabiedrības un speciālistu izpratnes maiņai. KP fondu ieguldījumi sekmēs speciālistu un sabiedrības izglītošanu, savukārt programmu izstrāde un īstenošana darbam ar riska situācijā esošām ģimenēm, t.sk. bērniem ar deviantu uzvedību, mazinās bērna pamešanu novārtā un neatbilstošas aprūpes risku.

(945) Saskaņā ar VDEĀVK sniegto informāciju pirmreizējā invaliditāte bērniem līdz 18 gadu vecumam 2012.gadā tika noteikta 938 bērniem. Sociālajiem pakalpojumiem bērniem ar invaliditāti jābūt vērstiem uz to, lai, pirmkārt, nodrošinātu nepieciešamo atbalstu bērnu ar invaliditāti integrācijai sabiedrībā un primāri – vispārējās izglītības sistēmā, kas nākotnē sekmētu viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos un palielinātu kvalitatīvas nodarbinātības iespējas. Otrkārt, sociālajiem pakalpojumiem jāsniedz iespēja arī šo bērnu vecākiem iesaistīties darba tirgū, mazinot ģimenes nabadzības risku, ienākumu līmeņa palielināšanos un vecāku dzīves kvalitātes uzlabošanos.

(946) Veselības aprūpe: Identificēto trūkumu un nepilnību risināšanai veselības jomā, plānots attīstīt veselības tīklus prioritārajās163 veselības jomās, kā arī īstenot pasākumus veselības aprūpē, kas nodrošinātu ārstniecības personu pieejamību dažādu sabiedrības veselības krīžu situācijās, tai skaitā ievērojot arī EK Padomes rekomendāciju Latvijai 2014.-2015.gadam "uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu efektivitāti, kvalitāti un pieejamību". Veselības tīklu attīstības vadlīniju mērķis ir izstrādāt efektīvu un ilgtspējīgu sistēmu, uzlabojot kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un samazinot vidējo laiku diagnozes noteikšanai. Ņemot vērā augstos saslimstības, hospitalizācijas un mirstības rādītājus prioritārajās164 veselības jomās165 Latvijā, būtiski pilnveidot primāro veselības aprūpi slimību profilaksei un ārstēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(947) Latvijā veselības jomā pastāv nevienlīdzība sociāli ekonomisko faktoru ietekmē, par ko liecina dažādu iedzīvotāju grupu atšķirīgie veselības rādītāji. Nabadzība ir faktors, kas ietekmē veselību, jo finanšu līdzekļu trūkums ir ļoti nozīmīgs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ierobežojošs faktors. 2012.gadā EU-SILC aptaujā 10,4% respondentu Latvijā atbildēja, ka nevar finansiāli atļauties medicīniskos izmeklējumus, kas ir augstākais rādītājs ES valstīs166, norādot, ka mājsaimniecības ar ar zemākiem ienākumiem ir vairāk pakļautas riskam nesaņemt medicīnisko palīdzību.

(948) Primārā veselības aprūpes līmenī jānodrošina, lai konsultācijas slimību profilaksei ir pieejamas pie ģimenes ārsta, uzsverot darbu ar sociālās un teritoriālās atstumtības, kā arī nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Prioritāro167 veselības jomu attīstības pamatā būs pacientu plūsmas sakārtošana un optimāla veselības aprūpes organizācija dažādos līmeņos (ģimenes ārsti, speciālisti u.c.) un tiks pievērsta liela uzmanība reģionālās nevienlīdzības mazināšanai kontekstā ar veselības aprūpes pieejamību. Katra veselības tīkla ietvaros attiecīgās ārstniecības iestādes uzņemsies pilnu aprūpes ciklu (t.i., profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, paliatīvo aprūpi, veselības veicināšanu, slimību profilaksi, rehabilitāciju u.c.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(949) Uzlabojot agrīnas diagnostikas un ārstniecības pieejamību, tiks nodrošināts saslimstības pieauguma tempa samazinājums ilgtermiņā, samazināsies invaliditāte un priekšlaicīga mirstība.

(950) Sabiedrības novecošanās ir būtiskāks izaicinājums sociālo un veselības pakalpojumu jomās. Iedzīvotāju vidējā mūža ilguma palielināšanās pati par sevi nav uzskatāma par sociālo pakalpojumu pieprasījumu ietekmējošu faktoru, tomēr hronisko saslimšanu pieaugums, vispārējais iedzīvotāju veselības stāvoklis, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju zemais veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaits Latvijā168 rada risku, ka nākotnē pieprasījums pēc ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem var palielināties. Tāpēc ir jānodrošina veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumi, īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, veicinot veselīgu dzīvesveidu, popularizējot veselīgus paradumus un stiprinot slimību profilaksi, tā uzlabojot iedzīvotāju veselības stāvokli.

(951) Analizējot datus par ārstu nodrošinājumu reģionālajā griezumā salīdzinājumā ar citām ES valstīm, secināms, ka Latvijā ir vienas no lielākajām atšķirībām ārstu reģionālajā izvietojumā, kur ārsti lielākoties strādā galvaspilsētā169. Savukārt, vidējais nodrošinājums ar māsām Latvijā, būtiski atpaliek no vidējiem ES valstu rādītājiem170. KP fondi ļaus uzlabot veselības aprūpes personāla sniegto pakalpojumu teritoriālo pieejamību lauku iedzīvotājiem, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā, lai savlaicīgi saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Plānojot veselības aprūpes cilvēkresursu attīstību, tiks akcentēti ambulatoro pakalpojumu sniedzēji, īpaši to piesaiste un attīstība reģionos, tāpat tiks nodrošināta ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla reģionālā izvietojuma atšķirību mazināšana, uzlabojot pakalpojumu pieejamību attālākajos reģionos teritoriālās atstumtības mazināšanai.

(952) 9.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kvalitātes vadības un atalgojuma noteikšanas sistēmas izveide pašvaldību sociālajos dienestos, sociālā darba programmu (metodiku) izstrāde un pilotēšana, sociālā darba speciālistu apmācība (t.sk. apmācību saturā integrējot vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumus), supervīzija, metodiskā vadība, profesionālās kompetences pilnveide, izvērtējuma veikšana, vadlīniju un profesionālās literatūras sagatavošana, sociālais darbs ar grupu, konsultatīvā punkta (kabineta) pakalpojuma izveide un īstenošana, kā arī speciālistu apmācība darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un darbam ar vardarbības ģimenē gadījumiem; nabadzības situācijas monitorings un pētījumi, t.sk. nodarbinātības kontekstā. Atbalstāmās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar pašvaldībām, kā arī biedrībām un nodibinājumiem sociālā darba jomā (Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību, Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociāciju, Sociālo darbinieku biedrību, u.c.), plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienību, augstskolām kā pakalpojumu sniedzējiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(953) 9.2.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: Sociālās politikas veidotāji, sociālā darba speciālisti, valsts un pašvaldību iestāžu speciālisti, kuri saskaras ar vardarbības ģimenē gadījumiem un kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā; fiziskas un juridiskas personas, kuri sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu; sociālā riska situācijā esošas personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(954) 9.2.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: LM, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

(955) 9.2.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(956) 9.2.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Ilgstošās aprūpes institūciju skaita samazināšanai un bērnu, bērnu ar invaliditāti un pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem nonākšanas institūcijās novēršanai – klientu individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu sagatavošana, deinstitucionalizācijas plānu izstrāde, informatīvi un izglītojoši pasākumi sabiedrības attieksmes maiņai, audžuģimeņu un aizbildņu skaita palielināšanai, ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveide ārpusģimenes aprūpes iestādēs esošiem bērniem, VSAC klientu sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā, sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide un nodrošināšana personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgai dzīveisabiedrībā, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, individuālā budžeta modeļa izstrāde un ieviešana, speciālistu apmācība sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai; atbalsta personu pakalpojuma izveide un ieviešana personām ar garīga rakstura traucējumiem; rezultātu novērtēšana un klientu aptaujas. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, biedrībām un nodibinājumiem.

(957) 9.2.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši, potenciālie aizbildņi, adoptētāji, audžuģimenes; pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, kā arī personas, kuras potenciāli var nonākt VSAC, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļi.

(958) 9.2.2. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: plānošanas reģioni, LM, Sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(959) 9.2.2. SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: Visas specifiskā mērķa ietvaros paredzētās darbības vērstas uz nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju sabiedrībā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu. T.sk. sabiedrībā balstīti pakalpojumi personām ar garīga rakstura traucējumiem, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, Speciālistu apmācību saturā un informācijā sabiedrības attieksmes maiņai integrējami jautājumi par nediskrimināciju, t.sk. dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti tiesībām, etnisko piederību un dažādību.

(960) 9.2.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(961) 9.2.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Veselības tīklu attīstības vadlīniju, kas nosaka pacientu plūsmas kārtību prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpe un garīgā veselība) veselības jomu ietvaros, izstrāde un ieviešana, īpaši primārās veselības aprūpes atbalstīšanai, kā arī ar tām saistītās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kas ir atbildīga par vienotiem kvalitātes kritērijiem dažādos ārstniecības profilos, izstrāde un ieviešana. Veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros paredzēts realizēt šādus galvenos pasākumus:

1) veselības aprūpes tīkla attīstības plānošana, tai skaitā veselības pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras nodrošināšana, pacientu plūsmas plānošanas, veselības veicināšanas pasākumu plānošana, veselības aprūpes līmeņa izvēles kritēriji un veselības aprūpes klīniskās vadlīnijas;

2) nepieciešamās informācijas sistēmas identificēšana, paredzot risinājumu efektīvai informācijas apmaiņai starp veselības aprūpes līmeņiem un informācijas (datu) uzkrāšanai, analizēšanai, kvalitātes nodrošināšana;

3) veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības plānošana, kas ietver arī cilvēkresursu apmācības un piesaistes reģioniem plānojumu, t.sk. darbam ar sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, atbilstoši veselības tīklu attīstībai. Pasākuma ietvaros tikts nodrošināta koordinēta multisektorāla sadarbība deinstitucionalizācijas un sociālās iekļaušanas kontekstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(962) 9.2.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: Nacionālais veselības dienests, Veselības ministrija, Veselības inspekcija, Slimību profilakses un kontroles centrs, ārstniecības iestādes, pašvaldības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(963) 9.2.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Nacionālais veselības dienests.

(964) 9.2.3.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(965) 9.2.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpe, garīgā veselība un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistīto) veselības jomu ietvaros, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem (trūcīgās personas, bērni, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki171 u.c.), tai skaitā organizēti slimību profilakses pasākumi un informatīvie pasākumi par slimību profilakses un veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, veselības veicināšanas koordinatoru un atbildīgo amatpersonu apmācības, interešu grupu nodarbību organizēšana, jauniešu izglītošana līdzaudžu programmās par veselīga dzīvesveida paradumiem, dalība interaktīvās izglītojošās nodarbībās, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumu organizēšana pašvaldībās, pētījumu veikšana u.c.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(966) 9.2.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši teritoriālās sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas (teritoriālās atstumtības riskam pakļautie – iedzīvotāji, kuri dzīvo apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju blīvumu; trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; bezdarbnieki; personas ar invaliditāti; iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem; bērni).

(967) 9.2.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: valsts pārvaldes iestādes, biedrības un nodibinājumi, ārstniecības iestādes, pašvaldības, saimnieciskās darbības veicēji.

(968) 9.2.4.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Tiks nodrošināta slimību profilakses, konsultēšana nelabvēlīgākā situācijā esošām iedzīvotāju grupām – personas ar invaliditāti, trūcīgās personas, vecāka gadagājuma cilvēki u.c. sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās personas; pasākumi, kas vērsti uz atšķirību mazināšanu sieviešu un vīriešu paredzamajā mūža ilgumā; sabiedrībā valdošo stereotipu un priekšstatu maiņas pasākumi par sievietes un vīrieša lomām un tām atbilstošu uzvedību attiecībā uz rūpēm par savu veselību un dzīvesveidu, īpaši izdalot vīriešus kā mērķa grupu.

(969) 9.2.4.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(970) 9.2.5.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts ārstniecības personu (ģimenes ārstu, speciālistu, māsu u.c.) piesaistīšanai darbam ārpus Rīgas: reģionālo komandējumu apmaksu segšana, pārcelšanās pabalsti (t.sk. mājokļa nodrošināšanai un īres maksas kompensācijai), apmācības u.c.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(971) 9.2.5.SAM indikatīvā mērķa grupa: Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(972) 9.2.5. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldības, ārstniecības iestādes, valsts pārvaldes iestādes.

(973) 9.2.5.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(974) 9.2.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kvalifikācijas celšanas apmācību programmu izstrāde un ieviešana, ieskaitot specifisku prasmju pilnveidošanai, kas saistīta ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm četru prioritāro tīklu ieviešanai un COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu seku mazināšanai, tai skaitā, piemēram, ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, sociālā darba speciālistiem (prasmēm sociālā pakalpojuma sniegšanas ietvaros identificēt nepieciešamību piesaistīt ārstniecības personālu) u.c. Veselības un sociālās jomas cilvēkresursu apmācību saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi - neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem diskriminācijas veidiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(975) 9.2.6. SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāls, sociālajā jomā strādājošie speciālisti un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR.164)

(976) 9.2.6.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VM.

(977) 9.2.6.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(9771) 9.2.7.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kompensācijas ārstniecības personu (māsu, māsu palīgu un ārstu palīgu u.c.) piesaistīšanai darbam ārstniecības iestādēs un atbalsts ģimenes ārstu paaudžu nomaiņai Rīgā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(9772) 9.2.7.SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(9773) 9.2.7.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Veselības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(9774) 9.2.7.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Tabula Nr. 2.9.12. (5)

ESF specifiskie iznākuma rādītāji

IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
i.9.2.1.aSociālā darba speciālistu skaits, kuri piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē- supervīzijā un apmācībāsDalībniekiESF2 000Projektu datiReizi gadā
i.9.2.1.bSpeciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomāDalībniekiESF6 776Projektu datiReizi gadā
i.9.2.1.cBērnu ar saskarsmes grūtībām skaits, kuriem izstrādātas atbalsta programmasPersonasESF1 640Projektu datiReizi gadā
i.9.2.1.dSpeciālistiem un bērnu ar saskarsmes grūtībām likumiskajiem pārstāvjiem un aprūpētājiem bērnu uzvedības korekcijai sniegto rekomendāciju skaitsRekomendāciju skaitsESF3 690Projektu datiReizi gadā
i.9.2.1.eIekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi (izvērtējumi, metodoloģija), kuru izstrādei sniegts atbalstsPētījumiESF10Projektu datiReizi gadā
i.9.2.1.fKonsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojektu skaitsIzmēģinā-jumprojektsESF1Projekta datiReizi plānošanas periodā - uz 31.12.2023.
i.9.2.1.gPašvaldību sociālo dienestu speciālistu, fizisku un juridisku personu, kuras sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu un uzsākuši profesionālās kompetences pilnveidi, skaitsPersonasESF90Projekta datiReizi gadā
i.9.2.2.aPersonu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumusdzīvesvietāPersonasESF1 575Projektu datiReizi gadā
i.9.2.2.bBērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem ESF atbalstītus sociālos pakalpojumusPersonasESF3 866Projektu datiReizi gadā
i.9.2.2.cPieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ar ESF atbalstu veikts individuālo vajadzību izvērtējumsPersonasESF2 100Projektu datiReizi gadā
i.9.2.2.dBērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējumsPersonasESF1 198Projektu datiReizi gadā
i.9.2.2.eSlēgšanai atbalstīto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaitsInstitūciju/filiāļu skaitsESF3Projektu datiReizi plānošanas periodā- uz 31.12.2016.
i.9.2.2.fIzstrādāti sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas mehānismiFinansēšanas mehānismiESF2Projektu datiReizi plānošanas periodā – uz 31.12.2018.
i.9.2.2.gIzstrādāts atbalsta personas pakalpojums un ieviešanas mehānismsPakalpojumsESF1Projektu datiReizi plānošanas periodā – uz 31.12.2017.
i.9.2.3.aAttīstībai un ieviešanai atbalstīto veselības tīklu attīstības vadlīniju skaitsVadlīniju skaitsESF4Projektu datiReizi gadā
i.9.2.3.bStacionāro ārstniecības iestāžu skaits, kuras nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un ir atbalstītas kvalitātes sistēmas un veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādāšanai un ieviešanaiIestāžu skaitsESF 21Projektu datiReizi gadā
i..9.2.4..aIedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumosPersonu skaitsESF45 000Projektu datiReizi gadā
i.9.2.4.bIedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.rindkopu) un kas piedalījušies ESF veselības veicināšanas pasākumosPersonu skaitsESF175 000Projektu datiReizi gadā
i.9.2.4.cESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu skaitsPasākumu skaitsESF60 197Projekta datiReizi gadā
i.9.2.4.dESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu skaitsKampaņu skaitsESF5Projekta datiReizi gadā
i.9.2.5.aReģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus RīgasPersonu skaitsESF1 533172Projektu datiReizi gadā
i.9.2.6.aVeselības un sociālās aprūpes jomā strādājošās personas, kuras saņēmušas ESF atbalstītās apmācības veselības jomāDalībnieku skaitsESF35 000Projektu datiReizi gadā
i.9.2.7.a

(CVHC)

Ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas ESF atbalstuPersonu skaitsESF270Projekta datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(978) 9.3.ieguldījumu prioritāte: Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību, un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem.

(979) 9.3.1.SAM: attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā.

(980) Viens no veidiem, kā palīdzēt jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes apgūt patstāvīgai dzīvei nepieciešamās iemaņas, ir izveidot bērnu aprūpes iestādēs dzīvojošiem jauniešiem "jauniešu mājas". Tajās pusaudzim dota iespēja apgūt zināšanas un prasmes, kas ir būtiskas sekmīgai patstāvīgas dzīves uzsākšanai un pilnvērtīgai integrācijai sabiedrībā pēc pilngadības sasniegšanas. Tas vienlaikus arī samazina potenciālo risku jauniešiem turpmāk kļūt par sociālo dienestu klientiem, jo viņi ir apguvuši prasmes patstāvīgai dzīvei.

(981) Ar savstarpēji papildinošu ESF un ERAF atbalstu tiks atbalstīts deinstitucionalizācijas process, tai skaitā izveidojot SOS Bērnu ciematiem līdzīgu pakalpojumu, nodrošinot ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu (vienā grupā uzturoties ne vairāk kā 8 bērniem) ārpus institūcijas vai kādas citas pašvaldības iestādes (integrējot sabiedriskā vidē).

(982) Lai nodrošinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem pāreju no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā, kā arī mazinātu riskus pašvaldībās dzīvojošu personu ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem nonākšanai ilgstošās aprūpes institūcijās, tiks veikti ieguldījumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā pašvaldībās, radot iespēju sniegt institūcijām alternatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Rezultātā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas atstājušas VSAC, tiks nodrošināta dzīvesvieta un atbalsta pakalpojumi pašvaldībā, kā arī tiks samazināts risks nonākt VSAC nepietiekama atbalsta pašvaldībā dēļ. Savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem tiks radīta iespēja saņemt jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(983) Lai palielinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spējas, uzlabotu komunikāciju un atvieglotu mācību procesu, tiks izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēma. Ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā (pašvaldību dienas aprūpes centros, atelpas brīža pakalpojumā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumos) atbalstīs to ģimeņu sociālo iekļaušanu, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, palielinās bērnu vecāku iesaistīšanos darba tirgū un mazinās ģimeņu sociālās atstumtības risku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(984) 9.3.1.SAM tiks īstenots sinerģijā ar 9.2.2.SAM, kura ietvaros ar ESF atbalstu tiks izstrādāti deinstitucionalizācijas plāni. Izvērtējot klientu individuālās vajadzības, esošo sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošinājumu un aprūpes institūciju pārveides iespējas, plāns paredzēs rīcības un arī nepieciešamos ieguldījumus pakalpojumu infrastruktūras attīstībai reģiona ietvaros. Savukārt sinerģijā ar ESF līdzfinansēto 9.1.4.SAM tiks iekārtotas telpas un iegādāts aprīkojums funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveidei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.9.13. (3)

ERAF specifiskais rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Plānotā vērtība (2022. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.9.3.1.aPalielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi%20201226–45LM datiReizi gadā

(985) 9.3.2.SAM: uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru173

(986) SAM īstenošana ļaus nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda), garīgās veselības un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības jomās, attīstot veselības aprūpē tehnisko nodrošinājumu un izveidojot infrastruktūru kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanai. Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru, SAM ietvaros notiks ciešā sasaistē ar 9.2.3.SAM, kura ietvaros izstrādātās prioritāro veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijas noteiks katra aprūpes līmeņa kompetences un nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, tai skaitā atrunājot nosacījumus pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai sociālās atstumtības un nabadzības riska grupām, un nosakot kritērijus un principus veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai un izvietojumam (kartējums). Vienlaicīgi 9.2.3.SAM ietvaros izstrādātais kartējums174 nodrošinās izvietojuma ietvaru veselības attīstības tīkliem, nodrošinot ERAF un ESF SAM sasaisti prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu ietvaros. 9.2.3.SAM, 9.2.4.SAM, 9.2.5.SAM, 9.2.6. un 9.2.7.SAM ietvaros pakalpojumu pieejamība ir cieši saistīta ar teritoriālo aspektu, kas tiks izmantots prioritāro veselības jomu veselības attīstības tīklu detalizētā izstrādē, lai nodrošinātu, ka veselības pakalpojumi vienlīdz kvalitatīvi tiek nodrošināti gan iedzīvotājiem pilsētās, gan lauku teritorijās, kā arī sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām grupām, paredzot efektīvu un ilgtspējīgu sistēmu, kādā tiek nodrošināta attiecīgā līmeņa pakalpojumi pacienta dzīvesvietas tuvumā vai uzlabota pacientu piekļūšana augstākas specializācijas pakalpojumam no dzīvesvietas attālāk esošās iestādēs. Rezultātā tiks nodrošināta kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, t.sk. nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Tabula Nr. 2.9.14. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Plānotā vērtība (2022. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.9.3.2.aAmbulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētāsApmeklējumu skaits3,920122,5 – 2,8SPKCReizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(987) Sociālā aprūpe: 2012. gada beigās darbojās 40 valsts, pašvaldību un citu organizāciju bērnu sociālās aprūpes centri, un tajos uzturējās 1793 ārpusģimenes aprūpē esoši bērni, no tiem 364 bērni vecumā līdz 3 gadiem175.

(988) Plānoti ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā pašvaldībās, kas nodrošina bērnu un personu ar garīga rakstura traucējumiem pāreju no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā. Vienlaikus tiks izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēma, lai palielinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spējas, uzlabotu komunikāciju un atvieglotu mācību procesu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(989) Veselības aprūpe: Analizējot statistikas rādītājus176, var secināt, ka līdz šim veiktās veselības nozares reformas (tai skaitā izmantojot KP fondu investīcijas) uzlaboja sabiedrības veselības stāvokli, piemēram, standartizētie mirstības rādītāji uz 100 000 iedzīvotāju kopš 2008. gada ir samazinājušies (tai skaitā, no galvenajiem nāves cēloņiem – sirds un asinsvadu slimībām, ļaundabīgajiem audzējiem, ārējiem nāves cēloņiem), neraugoties uz to, ka ekonomikas krīzes laikā tika samazināts valsts finansējums veselības nozarei. Veiktās reformas nodrošināja veselības nozares finansējuma restrukturizāciju pa aprūpes līmeņiem un ārstniecības iestādēm, savukārt ieguldījumi infrastruktūrā un cilvēkresursu attīstībā palīdzēja saglabāt pakalpojumu pieejamību un paaugstināt to kvalitāti. SAM ietvaros ir plānots turpināt uzsākto veselības nozares reformu ieviešanu un nodrošināt pēctecību, paaugstinot veselības nozares efektivitāti un produktivitāti.

(990) Atbalsta ietvaros uzlabosies veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte, tiks uzlabota slimību savlaicīgas diagnostikas un ārstniecības pakalpojumu pieejamība, kā arī stiprināta ambulatorā (t.sk. primārā) un stacionārā aprūpe. Uzlabojoties kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, samazināsies iedzīvotāju saslimstība, invaliditāte un priekšlaicīga mirstība, tai skaitā īpaši pievēršot uzmanību pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai (tajā skaitā akcentējot vides pieejamības problēmu risināšanu) personām ar invaliditāti, lauku iedzīvotājiem, senioriem un citiem sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto grupu pārstāvjiem.

(991) Prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) un garīgās veselības) veselības jomās, plānojot investīcijas atbilstoši veselības nozares vajadzību analīzei, tiks nodrošināta līdzšinējo investīciju pēctecība (tajā skaitā atbalstīta pāreja no stacionāriem uz ambulatoriem pakalpojumiem) un ilgtspēja. Papildus pakalpojumu stiprināšanai reģionālajās slimnīcās jāatbalsta arī vietējo stacionāro un ambulatoro pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, ievērojot izmaksu efektivitātes aspektu, tādējādi nodrošinot savlaicīgi pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, it īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām grupām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(992) 9.3.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem –dienas aprūpes centru, grupu māju (dzīvokļu), specializēto darbnīcu izveide, labiekārtošana; sabiedrībā balstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, dienas aprūpes centru, atelpas brīža pakalpojuma infrastruktūras izveide bērniem ar funkcionāliem traucējumiem; "jauniešu māju" izveide un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (līdz astoņiem bērniem grupā) ārpus institūcijas; funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem kā pakalpojumu sniedzējiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(993) 9.3.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši, pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās vai kurām ir risks nokļūt institucionālā aprūpē, personas ar invaliditāti, personas ar prognozējamu invaliditāti, ģimenes, kurās ir bērns ar funkcionāliem traucējumiem.

(994) 9.3.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: plānošanas reģioni, pašvaldības; valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", institūcija, kas veic valsts deleģētus pienākumus tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu jomā. 15 300 000 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7. pantam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(995) 9.3.1.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā pašvaldībās, "jauniešu māju" izveide, ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (līdz astoņiem bērniem grupā) ārpus institūcijas, funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide, vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, vides pieejamības ekspertu konsultācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(996) 9.3.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(997) 9.3.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības aprūpes jomu ietvaros ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošana (t.sk. telpu attīstība un aprīkošana) visos aprūpes līmeņos ieskaitot pakalpojumu kvalitātes sistēmas ieviešanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(998) 9.3.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības iestādes

(999) 9.3.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: ārstniecības iestādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(999)1 Lielie projekti: VSIA " Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A korpusa otrās kārtas attīstība. Lielā projekta ietvaros plānots modernizēt un paplašināt slimnīcas A korpusu, tādējādi uzlabojot slimnīcas sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un nodrošinot slimnīcas efektīvu funkciju nodrošināšanu un finanšu līdzekļu pārvaldību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(1000) 9.3.2.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: tiks veikti ieguldījumi veselības aprūpes infrastruktūrā, vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumos personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem; tiks nodrošinātas vides pieejamības ekspertu konsultācijas.

(1001) 9.3.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.9.15. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

IDRādītājsMērvienībaFinansējuma avotsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
i.9.3.1.aIzveidoto un/ vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidēVietu skaitsERAF132Projektu datiReizi gadā
i.9.3.1.bIzveidoto un labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiemVietu skaitsERAF2 473Projektu datiReizi gadā
i.9.3.1.cIzveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas infrastruktūraInfrastruktūraERAF1Projektu datiVienu reizi plānošanas periodā –projektam noslēdzoties.
i.9.3.2.aUzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanaiĀrstniecības iestāžu skaitsERAF607Projektu datiReizi gadā
i.9.3.2.b

(CO36)

Iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumiCilvēku skaitsERAF1 839 598Projektu datiReizi gadā
i.9.3.2.c

(CV12)

Attīstītās infrastruktūras vērtība COVID-19 seku mazināšanaiKopējās publiskās izmaksas, EURERAF30 356 471Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.9.16. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018.gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietesvīriešikopā
Finanšu rādītājs (F16) Finanšu rādītājs 9.PV (ESF)

EURESFMazāk attīstītie reģioni

47 915 277

294 548 766 Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs (F17) Finanšu rādītājs 9.PV (ERAF) EURERAFMazāk attīstītie reģioni7 796 118

312 621 930Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājsi.9.1.1.ak

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

 DalībniekiESFMazāk attīstītie reģioni12 500  34 098Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 39 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājsi.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietāTo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietāPersonasESFMazāk attīstītie reģioni

210

  1 575Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 16 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājsi.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumosIedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumosIedzīvotājiESFMazāk attīstītie reģioni

20 000

  

45 000

Projektu datiIznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 16 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājsi.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanaiĀrstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu. specifiskā atbalsta mērķa ietvarosĀrstniecības iestādesERAFMazāk attīstītie reģioni

0

607

Projektu datiIznākuma rādītājs atbilst

70 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ERAF atbalsta ietvaros

Galvenais īstenošanas posms9.3.2.a

Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma

(S932)

Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma%ERAFMazāk attīstītie reģioni30

Projektu dati 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.9.17. (7–12)

Intervences kategorijas

 

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

 

 

Intervences kategorijas

 

 

Finansējuma veids

 

 

Teritorija

 

 

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

 

 

ESF sekundāras tēmas

 

 

(tikai ESF)

 

 

Tematiskie mērķi

 

Kods
EUR
Kods
EUR
Kods
EUR
Kods
EUR
Kods
EUR
Kods
EUR
53
220 032 906
1
265 728 639
1
212 359 007
7
252 898 574
N/A
N/A
9
265 728 639
55
45 390 655
 
 
2
44 134 855
1
12 830 065
 
 
 
 
13
305 078
 
 
3
9 234 777
 
 
 
 
 
 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.9.18. (7–12)

Intervences kategorijas

 

ESF: Mazāk attīstītie reģioni

 

 

Intervences kategorijas

 

 

Finansējuma veids

 

 

Teritorija

 

 

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

 

 

ESF sekundāras tēmas

 

 

(tikai ESF)

 

 

Tematiskie mērķi

 

Kods
EUR
Kods
EUR
Kods
EUR
Kods
EUR
Kods
EUR
Kods
EUR
109
116 078 213
1
250 366 448
7
250 366 448
7
250 366 448
8
250 366 448
9
250 366 448
112
134 288 235
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

ESF specifiskie noteikumi (kur piemērojams)

Starptautiskā sadarbība

(1002) Lai veicinātu informācijas un pieredzes apmaiņu, labās prakses un metožu pārņemšanu, kā arī sekmētu kopīgu risinājumu izstrādi un īstenošanu, atbalsts ESF starptautiskajai sadarbībai tiks sniegts prioritāro virzienu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja", "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte", "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" un "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros, atbilstoši elastīgajai pieejai (flexible approach), paredzot, ka darbības tiek integrētas SAM DP ietvaros.

(1003) Starptautiskā sadarbība nodrošina plašas iespējas salīdzināšanai, rezultātu un ideju izvērtēšanai, vienotu standartu un normu noteikšanai, ekspertu piesaistei. Pieredzes apmaiņa, praktisko pieeju pārņemšana un integrēšana var sekmēt inovatīvu darbību izstrādi un īstenošanu. Kā arī starptautiskās sadarbības īstenošana stiprina un paaugstina iesaistīto institūciju un organizāciju kapacitāti sadarbības īstenošanā un kopīgu risinājumu formulēšanā.

(1004) Starptautiskās sadarbības izmaksas tikt noteiktas kā attiecināmas, jo īpaši izmaksas saistībā ar informācijas, pieredzes, rezultātu un labās prakses apmaiņu, kā arī papildu metožu attīstību un koordinētu vai kopīgu darbību. Atsevišķi ESF līdzekļi starptautiskajai sadarbībai nav iezīmēti, bet izmaksas, kas attiecas uz iepriekš minēto atbalstu starptautiskajai sadarbībai, tiks apstiprinātas līdz ar attiecīgo projektu īstenošanu, ja šādu līdzekļu nepieciešamība projektā tiks pietiekami pamatota. Lai novērstu dubultā finansējuma risku, ESF projekta īstenotājam būs jāapliecina, ka konkrētās darbības nav tikušas vai netiek finansētas no citiem ES politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības.

(1005) Starptautiskajai sadarbībai nav plānota īpaša uzraudzības un vadības struktūra. Tās īstenošanā un koordinēšanā tiks iesaistītas atbildīgās iestādes, sociālie partneri, kā arī nozaru sadarbības partneri.

(1006) Lai veicinātu Baltijas jūras reģiona konkurētspējas paaugstināšanu, ilgtspējīgu attīstību un labklājības līmeņa celšanu reģionā, īpašs uzsvars paredzēts ESF starptautiskās sadarbības īstenošanai ESSBJR ietvaros. Papildinot citu ES politiku instrumentu ietvaros sniegto atbalstu, ESF līdzekļi sniegs ieguldījumu minētās stratēģijas sociālās dimensijas stiprināšanā, sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanā reģionā, īstenojot pasākumus prioritāro virzienu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja", "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte", "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" un "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros.

Tabula Nr. 2.1.

Prioritārā virziena apraksts

Prioritārais virziens

Apraksts

MVK konkurētspējaStarptautiskā sadarbība var tikt īstenota vienotu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšanas sistēmas izstrādes ietvaros, īstenojot vieslektoru seminārus un lekcijas mērķauditorijai, kā arī atbalstot stažēšanos citu ES dalībvalstu attiecīgajās institūcijās vai mācību centros.

Starptautiskās sadarbības būtība ir vērsta uz jau esošo mehānismu adaptēšanu Latvijas situācijai, kā arī kopīgu risinājumu izstrādi, kuri ir izmantojami ne tikai Latvijā, bet arī citās dalībvalstīs, tādējādi mazinot risinājumu ieviešanas kopējās izmaksas.

Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāteStarptautiskā sadarbība ar mērķi veicināt nodarbinātību var tikt īstenota pieredzes apmaiņas atbalsta pasākumos, veicot starptautisku konferenču un semināru organizēšanu un dalību tajos, darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanai un darbaspēka mobilitātes veicināšanai, veicot citu valstu darba tirgus pārkārtojuma sistēmu un to organizatorisko modeļu izpēti un izvērtējumu.
Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošanaStarptautiskā sadarbība ar mērķi sekmēt sociālo iekļaušanu var tikt īstenota pieredzes apmaiņas pasākumos, dalība semināros, izzinot un pārņemot citu valstu pieredzi pakalpojumu nodrošināšanā, sociālā darba programmu (metodiku) izstrādei; deinstitucionalizācijas īstenošanā.
Izglītība, prasmes un mūžizglītībaStarptautiskā sadarbība profesionālās izglītības atbalstam var tikt īstenota profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšanai pieaugušo izglītībā, atbalstot stažēšanos ārvalstu institūcijās un uzņēmumos pieredzes apmaiņai; mācību prakses nodrošināšanai profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, sniedzot iespēju mācību praksi īstenot arī ārvalstīs.

Starptautiskā sadarbība augstākās izglītības atbalstam var tikt īstenota akadēmiskā un zinātniskā personāla mobilitātei, labās prakses pārņemšanai, īstenojot sadarbību ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām, ārvalstu pasniedzēju piesaistei.

Sociālās inovācijas

(1007) LM 2013. gada septembrī iesniedza projekta pieteikumu ES Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmai (PROGRESS 2007–2013), lai piesaistītu finansējumu projektam "Latvijas visaptverošas aktīvās novecošanās stratēģijas izveide iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai" (Latvia: Developing a Comprehensive Active Aging Strategy for Longer and Better Working Lives). 2013. gada decembrī saņemts EK paziņojums, ka projekta pieteikums ir apstiprināts. Projekta mērķis ir izstrādāt uz pierādījumiem balstītu Latvijas aktīvās novecošanās stratēģiju, kura, ņemot vērā ievērojamās demogrāfiskās izmaiņas, veicinātu ilgāku un veselīgāku Latvijas iedzīvotāju darba mūžu. Projekta ietvaros izstrādātās rekomendācijas plānots īstenot 7.3.2.SAM ietvaros. Savukārt 9.2.2.SAM paredzēts pārbaudīt, vai individuālo budžetu ieviešana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir dzīvotspējīga alternatīva, kas var aizvietot tradicionālo pakalpojumu sniegšanas modeli, palielināt klientu apmierinātību un dzīves kvalitāti un novērst jaunu klientu nonākšanu ilgstošās aprūpes institūcijās. Rezultāti tiks izmantoti ESF projektu īstenošanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā, samazinot aprūpes institūcijās esošo klientu skaitu, atbalstot institūcijām alternatīvu pakalpojumu nodrošinājumu dzīvesvietā.

(1008) RIS3 ir ekonomiskās attīstības stratēģija, kas paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu fokusēšanu zināšanu jomās, kur valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai arī eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt. Viens no tās mērķiem ir inovāciju komercializācijas veicināšana (tostarp eko un sociālo inovāciju). Atbilstoši RIS3 3. prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" SAM "Palielināt radošo industriju uzņēmumu konkurētspēju" ietvaros plānots sniegt atbalstu arī inovatīvu sociālu pakalpojumu izstrādei un attīstībai, tādējādi veicinot sociālās izmaiņas un sociālo problēmu risināšanu.

ESF izvēlētais 1.–7. tematiskais mērķis

(1009) Attiecībā uz ESF ieguldījumu 1.–7. tematiskā mērķa sasniegšanā, Latvija nav izvēlējusies veikt ieguldījumus sekundārajos ESF tematiskajos mērķos, koncentrējot ESF atbalstu 8.-11. tematiskajam mērķim, tādējādi nodrošinot maksimālu atbalstu nodarbinātības veicināšanai un ieguldījumiem cilvēkresursu attīstībā.

2.10. Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

(1010) 10.1.1.SAM: palielināt KP fondu izvērtēšanas kapacitāti.

(1011) Ņemot vērā 2007.–2013 gada plānošanas perioda izvērtēšanas pieredzi, ir identificējami vairāki jautājumi, kurus nepieciešams risināt 2014.–2020.gada plānošanas perioda kontekstā. Neskatoties uz to, ka Latvija ir viena no dažām ES dalībvalstīm, kurās ir reglamentēts process izvērtējumu rekomendāciju ieviešanai, tā funkcionalitātei ir traucējusi zema izvērtējumu rekomendāciju kvalitāte. Zemās izvērtējumu rekomendāciju kvalitātes pamatā ir bijuši gan strukturāli (augsta darbinieku mainība), gan institucionāli (funkciju un amata pienākumu sadalījums) faktori, kas ir ierobežojis valsts pārvaldes iespējas specializēties izvērtēšanas uzdevumu formulēšanā un tehnisko specifikāciju izstrādē. Tāpat arī pakalpojuma sniedzēju specializēšanās trūkums ar KP saistītos jautājumos bieži veicinājis vispārīgu secinājumu un pārāk vienkāršotu rekomendāciju un piedāvāto risinājumu izteikšanu, kā rezultātā nav bijusi iespējama mācīšanās no pieļautajām kļūdām.

(1012) Ne mazāk svarīga mācība no 2007.–2013.gada plānošanas perioda ir nepieciešamība sasaistīt izvērtēšanu ar uzraudzības un plānošanas ciklu. 2007.–2013.gada izvērtēšanas plāna laika grafiks un veiktie izvērtējumi ir nodrošinājuši ierobežotu pierādījumu bāzi, uz kuru pamata varētu tikt veidota 2014.–2020.gada darbības programma. Tādējādi ne visos gadījumos ir bijis iespējams uzskatāmi demonstrēt ieguldījumu sasniegumus sabiedrībai. Izrietoši no saistošā regulējuma un iepriekšējās pieredzes, 2014.–2020.gada plānošanas periodā daudz lielāku uzmanību plānots veltīt izvērtēšanas procesa papildinātībai ar pārējiem KP fondu ieguldījumu īstenošanas cikla posmiem (plānošanu, ieviešanu, uzraudzību).

(1013) SAM ietvaros paredzēts sniegt atbalstu 2014.–2020.gada izvērtēšanas plāna ieviešanai, iekļaujot tajā arī nozaru politikas izvērtējumus, kas līdz šim tikuši veikti nesaistīti. Izvērtēšanas plāna īstenošanas ietvaros paredzēts veikt pārdomātus nozaru specifiskus izvērtējumus, vērtējot KP fondu ieguldījumus, vienlaikus sasniedzot augstāku izvērtējumu kvalitāti.

(1014) Rezultātā tiek sagaidīts, ka palielināsies to izvērtējumu rekomendāciju īpatsvars, kuras tiek pilnībā ieviestas.

Tabula Nr. 2.10.1. (12)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.10.1.1.a

(RTP1)

Pilnībā ieviesto izvērtējumu ieteikumu īpatsvars

%

802014

85

Ieteikumu ieviešanas plāns (vadošā iestāde)Reizi divos gados
r.10.1.1.b

(RTP2)

KP fondu izvērtēšanā iesaistīto personu skaits

Personas

252014

40

Vadošās iestādes informācijaReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1015) 10.1.2.SAM: paaugstināt informētību par KP fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem

(1016) Lai nodrošinātu KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā izvirzīto mērķu sasniegšanu, nepieciešams nodrošināt uz konkrētu rezultātu orientētu un izmaksu ziņā maksimāli efektīvu informācijas un publicitātes pasākumu realizēšanu. Lai arī kopumā publicitāte par KP fondiem iepriekšējā plānošanas periodā noritējusi veiksmīgi, par ko liecina arī pētījumu dati (respondenti, kuri uzskata ka nav pietiekama informācija par KP fondiem 2007.g. – 35%, bet 2012.g. – 21,3 %), ir vairāki jautājumi, kas uzlabojami jaunā plānošanas perioda ietvaros.

(1017) Būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan KP fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā, turpmāk nodrošinot informāciju par KP fondiem iespēju robežās katrā pašvaldības teritorijā. 2007.–2013.gada plānošanas periodā tika veiktas vairākas strukturālas reformas attiecībā uz komunikācijas funkciju nodrošināšanu, būtiski samazinot iesaistīto cilvēkresursu skaitu KP fondu komunikācijas nodrošināšanā. Tādējādi netika pilnībā nodrošināta komunikācijas aktivitāšu sabalansēta plānošana (KP fondu komunikācija tika nodrošināta nevienlīdzīgi, atkarībā no iestādes, savukārt citos gadījumos KP fondu informatīvie pasākumi pārklājās).

(1018) Veicot ES fondu komunikācijas stratēģijas 2007.–2015.gadam izvērtējumu, tika identificēti vairāki trūkumi, kuri neļauj nodrošināt pilnīgu un izsekojamu informāciju par sasniegto progresu pārskata periodā. Pirmkārt, konstatēts mērķu un rezultātu sasaistes trūkums. Otrkārt, nav noteikts, kuri pasākumi un kuri izvirzītie rādītāji ir paredzēti attiecīgā mērķa sasniegšanai. Treškārt, stratēģijā ir noteikti iznākuma un ietekmes rādītāji, kuri ir nosaukti par rezultatīvajiem rādītājiem, bet iztrūkst sākotnēji noteiktu rezultāta rādītāju. Tādēļ nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu Komunikācijas stratēģijas izstrādi, kurā jānosaka precīzi izmērāmi un salīdzināmi dati, rezultatīvo radītāju plānošana jānodrošina gada ietvaros, tāpat jāpārskata stratēģijas mērķa grupas un to saikne ar plānotajiem rādītājiem.

(1019) Stratēģiskie informācijas un publicitātes mērķi tiks definēti "KP fondu komunikācijas stratēģijā 2014.–2022.gadam". Stratēģijas izstrādi paredzēts balstīt uz "2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes ex-post komunikācijas pasākumu izvērtējamā" gūtajiem rezultātiem un EK rekomendācijām.

(1020) Rezultātā tiks palielināta mērķauditoriju informētība par KP fondu finansējuma iegūšanas iespējām, fondu ieguldījumu un to pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā.

Tabula Nr. 2.10.2. (12)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.10.1.2.a

(RTP3)

Sabiedrības vērtējums, ka Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi pozitīvi ietekmē Latvijas

tautsaimniecības un sabiedrības attīstību

%79,5201385Pētījums "Sabiedrības informētība par ES fondu līdzekļu apguvi Latvijā"2018, 2022
r.10.1.2.b

(RTP4)

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka informācija par ES fondiem ir pietiekamā apjomā%72,8201375-80Pētījums "Sabiedrības informētība par ES fondu līdzekļu apguvi Latvijā"2018, 2022

(1020)1 10.1.3. Atbalstīt un uzlabot KP fondu ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju, horizontālās politikas principu koordinēšanu un pilnveidot e-kohēziju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1020)2 KP fondu 2007.–2013.gada izvērtējuma 175 rekomendācijas attiecībā uz fondu ieviešanas sistēmas efektivizāciju 2014.–2020.gada plānošanas periodā ir saistāmas ar centralizācijas līmeņa palielināšanu, precīzāk nosakot operatīvo darbību procedūras īstenošanas iestādēm, labāk koordinējot aktivitātes, kas tiek veiktas kontroles funkcijas ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1020)3 Lai sniegtu EK pārliecību par Latvijas deklarēto izdevumu likumību un atbilstību, revīzijas iestādei jāspēj veikt revīzijas ar pienācīgu rūpību, atbilstoši augstiem kvalitātes standartiem un visefektīvākā veidā, vienlaikus iespējami samazinot pārbaudāmo iestāžu un finansējuma saņēmēju administratīvo slogu. Lai nodrošinātu minētās prasības, revīzijas iestādes darbinieki tiek apmācīti, motivēti, kā arī to rīcībā tiek nodots pienācīgs aprīkojums un IKT rīki.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1020)4 Tāpat tiks stiprināta kapacitāte publisko iepirkumu, transporta un vides tehniskās specifikācijas, valsts atbalsta, krāpšanas apkarošanas un korupcijas novēršanas jomā, t.sk. tiks veikti ieguldījumi attiecīgo iesaistīto darbinieku un ekspertu (gan valsts, gan nevalstiskā sektora), t.sk. UK dalībnieku, zināšanu uzlabošanā, kā arī nodrošināta kompetentu darbinieku un ekspertu pieejamība KP fondu administrēšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1020)5 Lai samazinātu darbinieku augsto mainību, kas saskaņā ar pieejamajiem datiem atsevišķās iestādēs sasniedz pat 25%, un nodrošinātu motivētu ekspertu piesaisti, nepieciešama efektīvāka un mērķtiecīga cilvēkresursu vadīšanas stratēģija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1020)6 KP fondu Vadības informācijas sistēma tiks pielāgota administratīvajām izmaiņām un tiks nodrošināts, ka datu apmaiņu starp finansējuma saņēmējiem un iestādēm, kas ir atbildīgas par ieviešanu un kontroli, varētu veikt elektroniski, kur iespējams. Projektu iesniedzējiem paliks iespēja iesniegt projektu pieteikumus un dokumentus gan papīra, gan elektroniskā veidā, bet tiks veikti dažādi pasākumi, lai palielinātu to projektu iesniedzēju skaitu, kas ar projektiem saistītos dokumentus iesniedz, izmantojot KP fondu Vadības informācijas sistēmu. No veiktajiem sistēmas uzlabojumiem sagaidāms liels atdeves potenciāls administratīvā sloga mazināšanai, KP fondu administrēšanas vienkāršošanai, informācijas pieejamības un caurskatāmības uzlabošanai, tādējādi radot iespēju paātrināt mērķu sasniegšanu, samazinot izmaksas, un ļaujot koncentrēties uz rezultātiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1020)7 Tehniskās palīdzības līdzekļi ļaus bez pārtraukumiem starp plānošanas periodiem turpināt darbu pie KP fondu vadības un kontroles sistēmas optimizācijas un vienkāršošanas, nodrošinot tās ilgtspēju un maksimālu atdevi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1020)8 Rezultātā tiks izveidota vēl efektīvāka un pārliecinošāka KP fondu administrēšanas sistēma, t.sk. uzlabojot maksājumu pieprasījumu apstrādes ātrumu un mazinot administratīvos šķēršļus finansējuma saņēmējiem, un KP fondu administrētājiem, tuvinoties vienas pieturas aģentūras modelim kā arī nodrošinot KP fondu administrēšanā iesaistīto institūciju kapacitātes celšanu, lai īstenotu KP fondu ieviešanu, t.sk. HP, kontroli, uzraudzību, revīziju un integrēto teritoriālo investīciju īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Tabula Nr. 1.10.2.1. (12)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

 

ID

 

 

Rādītājs

 

 

Mērvienība

 

 

Sākotnējā vērtība

 

 

Sākotnējās vērtības gads

 

 

Plānotā vērtība (2023.gadā)

 

 

Datu avots

 

 

Ziņošanas regularitāte

 

r.10.1.3.a

 

(RTP7)

 

Darbinieku mainība
%
25
2012
16
Personāla dati
Reizi gadā
r.10.1.3.c

 

(RTP9)

 

Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju
Darbadienas
70
2013
50
Projekta dati, uzrau-dzības dati
Reizi gadā
r.10.1.3.d

 

(RTP10)

 

KP fondu vadībā, īstenošanā, uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugsti-nājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas
Personas
0
2013
51
Personāla dati
Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

Izvērtējumi un pētījumi

(1021) Lai nodrošinātu izmaksu un rezultātu ziņā maksimāli efektīvu un sekmīgu KP fondu ieviešanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā un orientāciju uz rezultātiem, plānots veikt vairākus izvērtēšanas pasākumus, kas skar visu KP fondu ieviešanas sistēmu, prioritāro virzienu ieviešanu un ar to saistītās problēmas, stratēģiska rakstura izvērtējumus par nozaru politikām, to savstarpējo mijiedarbību, kā arī analizēt jautājumus, kas aktuāli KP fondu projektu ieviešanas periodā.

(1022) Plašākas pierādījumu bāzes izveidei un kopējo noteikumu regulas prasību izpildei, 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros paredzēts nodrošināt katra prioritārā virziena lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtēšanu, tos papildinot ar nozaru tematiskajiem izvērtējumiem un atsevišķiem nacionālās rīcībpolitikas izvērtējumiem. Katra konkrētā prioritārā virziena izvērtēšanas laiks tiks noteikts izrietoši no faktiskā ieviešanas progresa un brīža, kad sagaidāmi pirmie SAM rezultāti.

(1023) Tiek paredzēts, ka 2014.–2020.gada plānošanas periodā KP fondu ieguldījumu lietderība, efektivitāte un ietekmes izvērtēšana tiks veikta pastāvīgās izvērtēšanas ietvaros, izvērtēšanas laika grafiku sasaistot ar KP fondu ieguldījumu veikšanas laika grafiku, tādējādi nodrošinot izvērtējumu rezultātu izmantojamību turpmākai KP fondu ieguldījumu plānošanas un ieviešanas pilnveidošanai.

(1024) Pastāvīgās izvērtēšanas ietvaros plānošanas perioda sākumā, pirms KP fondu ieguldījumu uzsākšanas, paredzēta SAM sākotnējo novērtējumu veikšana ar mērķi uz iepriekšējās KP fondu ieviešanas pieredzes bāzes izstrādāt pamatotu un pārdomātu turpmāko KP fondu ieguldījumu veikšanu un prognozēt ieguldījumu sociālekonomisko ietekmi. Perioda vidū paredzēta ieguldījumu lietderības un efektivitātes izvērtēšana, ļaujot izdarīt secinājumus par ieviešanas mehānisma izmaksu efektivitāti un spēju sasniegt SAM iznākumus. Perioda noslēgumā, pēc ieguldījumu veikšanas, paredzēta noslēguma izvērtēšana, izvērtējot ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi, lai uz izvērtēšanas rezultātu bāzes būtu iespējama turpmāka KP fondu ieguldījumu plānošana, nepieciešamības gadījumā tos pilnveidojot.

(1025) Ņemot vērā, ka 2007.–2013.gada plānošanas periodā līdzšinējie izvērtējumu rezultāti par KP fondu ieguldījumu ietekmi ir ierobežoti, 2014.–2020.gada plānošanas perioda sākumposmā paredzēta arī noslēguma izvērtēšana par 2007.–2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu ietekmi un izmaksu efektivitāti.

(1026) Izvērtējumu kvalitātes nodrošināšanai plānota regulāra un sistemātiska izvērtēšanā iesaistīto darbinieku apmācība izvērtēšanas jautājumos, nodrošinot darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm kvalitatīvu izvērtēšanas uzdevumu formulēšanā un izvērtējuma kvalitātes uzraudzību tā veikšanas laikā. Izvērtēšanas kapacitātes celšanas pasākumi ir būtiski gan izvērtējumu kvalitātes nodrošināšanai, gan rekomendāciju atbilstības nodrošināšanai politikas plānošanas un ieviešanas vajadzībām.

Informēšana un publicitāte

(1027) Balstoties uz Komunikācijas stratēģijā izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem, KP fondu vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes ik gadu izstrādā ikgadēju komunikācijas plānu, tādā veidā nosakot katras iestādes prioritāros komunikācijas virzienus kalendārajā gadā. Pievērsta pastiprināta uzmanība iestāžu līdzvērtīgai komunikācijas nodrošināšanai, tādā veidā sasniedzot līdzsvarotu katras nozares izvirzīto mērķu sasniegšanu.

(1028) Lai nodrošinātu komunikācijas aktivitāšu sabalansētu plānošanu, 2014.–2020.gada plānošanas periodā šī problēma varētu tikt daļēji risināta uz strukturālās reformas pamata – komunikāciju nodrošinās mazāks iesaistīto iestāžu skaits, komunikācija notiks centralizēti, būs vienkāršāka komunikācijas aktivitāšu administrēšana.

(1029) 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks veikta KP fondu mājas lapas www.esfondi.lv pārveide, radot lietotājam draudzīgu un vienkāršu rīku, kas laika gaitā tikts papildināts ar interaktīviem rīkiem, tādā veidā uzlabojot informācijas pieejamību mājas lapas lietotājiem (potenciālajiem finansējuma saņēmējiem, KP fondu vadībā iesaistītajām iestādēm).

(1030) 2014.–2020.gada plānošanas periodā komunikācijā plānots pēc iespējas izmantot jaunākos komunikācijas rīkus (Web risinājumus, mobilās aplikācijas u.c.), tādā veidā KP fondu komunikāciju padarot efektīvu, modernu un nodrošinot plašāku mērķauditoriju sasniegšanu.

(1031) Tiks izstrādāti praktiski un KP fondu specifikai piemēroti internetā veidoti komunikācijas rīki, piemēram, projektu meklētājs jaunajam plānošanas periodam, atbalstīta vienotas KP fondu kartes izveide, kurā iekļauta informācija par projektiem, diskusiju forumi starp noteiktām grupām (t.i. starp fondu saņēmējiem, fondu pretendentiem) un diskusiju forumi noteiktos fondu apguves posmos (t.i. atskaišu sagatavošanas, audita, projektu noslēguma laikā). Potenciālajiem un esošajiem finansējuma saņēmējiem, kā arī sabiedrībai kopumā, tiks nodrošināta informācija par KP fondu iespējām, organizējot informatīvos pasākumus, un sniedzot konsultācijas.

(1032) Tiks uzlabota apmaksāto preses publikāciju sagatavošanas kvalitāte, rakstu veidotājus nodrošinot ar kvalitatīviem informatīvajiem materiāliem, kontaktiem no projektu labuma guvēju vidus. Nepieciešamības gadījumā tiks veikta rakstu veidotāju apmācība.

(1033) Tiks nodrošināta kopēja mediju satura analīze, tādā veidā iegūstot rezultatīvo rādītāju monitoringu un kopējo informāciju par mediju toni attiecībā uz KP fondiem. Šāds monitorings šobrīd ir pārtraukts, šobrīd atsevišķas iestādes iepērk individuālus satura monitoringus, kuru izmantošana nav pietiekami aktīva. 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānota centralizēta monitoringa atjaunošana.

(1034) 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānots turpināt Komunikāciju vadības grupas sanāksmju organizēšanu (vismaz vienu reizi ceturksnī), dienas kārtībā iekļaujot organizatoriskos jautājumus, pieredzes apmaiņu – dalīšanos ar labās prakses piemēriem komunikācijas jomā, informācijas apmaiņa par jauninājumiem no EK darba grupām, kopīgi izstrādāt jautājumus skaidrojošas metodikas.

(1035) Komunikācijas kvalitātes nodrošināšanai plānota regulāra un sistemātiska KP fondu komunikācijā iesaistīto darbinieku apmācība informēšanas un publicitātes jautājumos, nodrošinot darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm kvalitatīvu komunikācijas pasākumu plānošanā un realizēšanā. Komunikācijā iesaistīto speciālistu profesionalitātes celšanas pasākumi ir būtiski aizvien jaunu un inovatīvu risinājumu nodrošināšanai KP fondu komunikācijā.

Revīzija, e-kohēzija, integrēto teritoriālo investīciju īstenošana un horizontālās politikas koordinēšana

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1035)1 Lai nodrošinātu gudru un iekļaujošu izaugsmi, sasniegtu NRP definētos mērķus un NAP 2020 izvirzītos mērķus Latvijas izaugsmei, kurus plānots sasniegt ar KP fondu ieguldījumu, ir jāīsteno efektīva KP fondu ieviešana. Tāpēc jāpilnveido KP fondu administrēšanas, uz rezultātiem vērsta vadības un kontroles sistēma, balstoties uz drošas finanšu pārvaldības, proporcionalitātes un partnerības principiem, kas rada pēc iespējas mazāku administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1035)2 Tehniskās palīdzības līdzekļus plānots ieguldīt KP fondu attiecīgo vadības un kontroles sistēmas funkciju pilnveidošanā, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus atsevišķās jomās, tai skaitā novirzīt līdzekļus uzraudzības, kā arī vadības kontroles sistēmas atbalsta funkciju īstenošanai, ieskaitot atbalstu sadarbības partneriem kapacitātes celšanai uzraudzības funkcijas veikšanai uzraudzības komitejas ietvaros, kas veicinās efektīvāku KP fondu apguvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1035)3 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības sistēma tiks veidota, optimizējot iestāžu savstarpējās kontroles un vairāk koncentrējoties uz rezultātu pārbaudēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1035)4 Lai nodrošinātu KP fondu iestāžu administratīvās kapacitātes stiprināšanu un celšanu, tiks turpināts izmantot 2007.–2013. gada plānošanas periodā veiktos pasākumus, iestādēm nosakot tehniskās palīdzības finansējumu par Vispārējā regulā noteikto iestāžu (revīzijas, sertifikācijas) funkciju veikšanu, tai skaitā vadības, uzraudzības un kontroles darbību veikšanu, kas palīdz iestādēm uzlabot, vienkāršot un nodrošināt KP fondu vadību un tās efektivitāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1035)5 Lai efektivizētu revīzijas iestādes darbību, tas darbinieki tiks apmācīti, motivēti, kā arī to rīcībā tiks nodots pienācīgs aprīkojums un IKT rīki.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1035)6 Efektīvākai KP fondu pārvaldībai, kā arī, lai mazinātu administratīvo slogu KP fondu finansējuma saņēmējiem, tiks uzlabota KP fondu vadības informācijas sistēma (KP VIS) un elektroniskās datu apmaiņas platforma (e-kohēzija) informācijas apmaiņai starp KP fondu administrējošo iestādi un KP fondu finansējuma saņēmējiem. Platformu plānots izmantot arī projekta iesniegumu fāzē, vienlaikus projekta iesniedzējam un/vai finansējuma saņēmējam dodot iespēju izvēlēties, vai izmantot elektroniskās datu apmaiņas platformu vai iesniegt projektu papīra dokumentu veidā (izņemot publisko sektoru). Elektroniskās datu apmaiņas platforma, no vienas puses, nodrošinās efektivitātes pieaugumu projekta iesniedzējam/finansējuma saņēmējam un, no otras puses, KP fondu administrējošajām iestādēm ļaus novirzīt vairāk resursu sasniedzamo rādītāju uzraudzībai. Tiks pilnveidota KP fondu vadības un kontroles sistēma, kas spēj reaģēt uz ārējo apstākļu (budžeta samazinājums u.c. faktori) un iekšējās vides (prioritāšu izmaiņas, funkciju pārdale u.c. faktori) izmaiņām, vienlaikus nezaudējot koncentrēšanos uz noteiktajiem mērķiem un rezultātiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1035)7 Būtisks uzdevums vadības un kontroles sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā ir piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus speciālistus, atbalstot institūciju kapacitātes paaugstināšanu un darbinieku zināšanu un prasmju pilnveidošanu. KP fondu administrēšanā iesaistītā personāla kapacitātes celšanai tiks veidots vienots cilvēkresursu attīstības plāns, nodrošinot vienotu pieeju apmācībām, tai skaitā izmantojot tiesībaizsardzības institūciju zināšanas un pieredzi korupcijas un krāpšanas risku identificēšanā un novēršanā un paplašinot sadarbību ar šīm iestādēm. Tādējādi tiek identificētas kopīgās vajadzības un iespēju redzējums, kompetences celšanas virzieni un tendences, izmantojot un stiprinot esošās zināšanas un kompetences.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1035)8 Vienlaikus tiks sniegts atbalsts sadarbības partneru kapacitātes stiprināšanai partnerības principa ietvaros (UK sastāvā esošie partneri), sniedzot atbalstu apmācībām ar mērķi pilnveidot partneru zināšanas KP fondu ieviešanā, uzraudzībā un korupcijas un krāpšanas risku identificēšanā un novēršanā. Balstoties uz partneru kapacitātes paaugstināšanu, caur kuriem atbalsts, zināšanas un sadarbība tiks nodotas partneru organizācijām, īpaši tiks stiprināta un būtiski celta partneru loma un kapacitāte krāpšanas apkarošanas un pretkorupcijas jomā KP fondu ieviešanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1035)9 Tiks pilnveidota KP fondu vadības un kontroles sistēma, padarot to drošāku, uzticamāku, spējīgu reaģēt uz ārējo apstākļu (budžeta samazinājums u.c. faktori) un iekšējās vides (prioritāšu izmaiņas, funkciju pārdale u.c. faktori) izmaiņām, vienlaikus nezaudējot koncentrēšanos uz noteiktajiem mērķiem un rezultātiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1035)10 Lai īstenotu EK noteiktos principus attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas nodrošināšanu, prioritāro virzienu un SAM īstenojamo darbību ietvaros tehniskās palīdzības atbalsts tiks sniegts HP "Vienlīdzīgas iespējas" koordinēšanai un KP fondu administrēšanā, ieviešanā, uzraudzībā un kontrolē iesaistītā personāla, UK dalībnieku un finansējuma saņēmēju izglītošanai un konsultēšanai nediskriminācijas, dzimumu līdztiesības un personu ar invaliditāti tiesību jautājumos neatkarīgi no to dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas, vecuma, kā arī vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem nodrošināšanai. Tehniskās palīdzības atbalsts tiks sniegts HP "Ilgtspējīga attīstība" koordinēšanai un KP fondu administrēšanā, ieviešanā, uzraudzībā un kontrolē iesaistītā personāla, UK dalībnieku un finansējuma saņēmēju izglītošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1036) 10.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: izvērtējumu veikšana, izvērtējuma ziņojumu tulkošana, atbalsts dalības nodrošināšanai starpvalstu pētījumos par KP jautājumiem, atbalsts izvērtējumu izstrādei par nozares politikām kontekstā ar ex-ante nosacījumiem, atbalsts izvērtēšanas kapacitātes stiprināšanai, atbalsts metodisko dokumentu izstrādei KP fondu ietekmes un efektivitātes izvērtēšanai, atbalsts tematiskās izvērtēšanas konsultatīvās darba grupas funkciju nodrošināšanai.

(1037) 10.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: KP fondu vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes un to darbinieki; sadarbības partneri.

(1038) 10.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: KP fondu vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes.

(1039) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(1040) 10.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts informatīvajām kampaņām un publicitātei, atbalsts interaktīvajiem komunikācijas risinājumiem un web risinājumu nodrošināšanai, publicitātes izvērtējumu ziņojumu izstrādes iepirkšana, ikgadējo izvērtēšanas pārskatu (t.sk. drukātā formā) izstrādes iepirkšana, atbalsts komunikācijas kapacitātes stiprināšanai, atbalsts dalības nodrošināšanai starpvalstu komunikācijas grupās par KP fondu jautājumiem, atbalsts KP fondu komunikācijas vadības darba grupas funkciju nodrošināšanai.

(1041) 10.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: KP fondu vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes, sadarbības partneri, potenciālie finansējuma saņēmēji, sabiedrība kopumā.

(1042) 10.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: KP fondu vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes.

(1043) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(1043)1 10.1.3.SAM Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts KP fondu ieviešanas sistēmā iesaistīto institūciju kapacitātes stiprināšanai, t.sk. atalgojumam un kapacitātes un kvalifikācijas celšanas pasākumiem; apmācības KP fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm un sadarbības partneriem; atbalsts KP fondu plānošanas, vadības un kontroles sistēmas uzlabošanai; KP fondu uzraudzībai; atbalsts revīzijas un kontroļu īstenošanai, t.sk finanšu kontroļu īstenošanai; atbalsts e-kohēzijas izveidei, attīstībai un administrēšanai; atbalsts horizontālās politikas koordinēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1043)2 10.1.3.SAM Indikatīvā mērķa grupa: KP fondu plānošanā, vadībā, uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes un darbinieki; sadarbības partneri; KP fondu revīzijas iestāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1043)3 10.1.3.SAM Indikatīvie finansējuma saņēmēji: KP fondu plānošanā, vadībā, uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes; sadarbības partneri; KP fondu revīzijas iestāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(1043)4 Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Tabula Nr. 2.10.3. (13)

ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

i.10.1.1.a

(ITP1)

Prioritāro virzienu skaits, kam vismaz reizi periodā veikts ietekmes izvērtējumsPrioritārie virzieni9Projektu dati
i.10.1.1.b

(ITP2)

KP vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas saņēmušas atbalstu kapacitātes stiprināšanai izvērtēšanas jomāPersonas60Projektu dati
i.10.1.2.a

(ITP3)

Atbalstītie ikgadējie obligātie177 publicitātes pasākumiPasākumi9Projektu dati
i.10.1.3.a

(ITP6)

Darbinieku skaits, kuru algas līdzfinansē TPSkaits

(pilna laika slodzes ekvivalents)

51Projektu dati
i.10.1.3.b

(ITP7)

KP fondu vadībā, īstenošanā, revīzijā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas piedalījušās apmācībāsPersonas51Projektu dati
i.10.1.3.c

(ITP8)

Izveidota un ieviesta e-kohēzijas sistēmaSistēmas1Projektu dati

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Tabula Nr. 2.10.5. (14–16)

Intervences kategorijas

ESF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
12215 300 000121 420 040721 420 040N/AN/A821 420 040N/AN/A
1236 120 040          

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2.11. Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

(1044) 11.1.1. SAM: Atbalstīt un pilnveidot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli

(1045) Lai nodrošinātu gudru un iekļaujošu izaugsmi, sasniegtu NRP definētos mērķus un NAP 2020 izvirzītos mērķus Latvijas izaugsmei, kurus plānots sasniegt ar KP fondu ieguldījumu, jāīsteno efektīva KP fondu ieviešana. Tāpēc ir jāpilnveido KP fondu administrēšanas, uz rezultātiem vērsta, vadības un kontroles sistēma, kas balstīta uz drošas finanšu pārvaldības, proporcionalitātes un partnerības principiem un rada pēc iespējas mazāku administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem. 2007.-2013.gada plānošanas perioda izvērtējumā178 secināts, ka KP fondu vadības sistēma kopumā sekmīgi nodrošina to ieviešanas, vadības un uzraudzības funkciju, kā arī nodrošina iespēju reaģēt uz izmaiņām ārējā vidē un ekonomiskajā situācijā.

(1046) KP fondu 2007.–2013.gada izvērtējuma rekomendācijas attiecībā uz fondu ieviešanas sistēmas efektivizāciju 2014.–2020.gada plānošanas periodā ir saistāmas ar centralizācijas līmeņa palielināšanu, precīzāk nosakot operatīvo darbību procedūras īstenošanas iestādēm, labāk koordinējot aktivitātes, kas tiek veiktas kontroles funkcijas ietvaros.

(1047) Fondu vadības sistēma ietver plašu kontrolējošo institūciju klāstu finansējuma izlietojuma kontrolei, bet sistēmā iesaistīto iestāžu savstarpējā kontroļu koordinēšana ir vāja un kontroļu veicēji savstarpēji nepaļaujas cits uz cita vērtējumu. Kontroles pārsvarā bija vērstas uz izdevumu atbilstības kontrolēm, taču ir vairāk jākoncentrējas uz rezultātu uzraudzības un mērķu atbilstības kontrolēm, kā rezultātā 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības sistēma tiks veidota, optimizējot iestāžu savstarpējās kontroles un vairāk koncentrējoties uz rezultātu pārbaudēm.

(1048) Tāpat Latvijai jāstiprina kapacitāte publisko iepirkumu, transporta un vides tehniskās specifikācijas, valsts atbalsta, krāpšanas apkarošanas un korupcijas novēršanas jomā. Lai to īstenotu, tiks veikti ieguldījumi attiecīgo iesaistīto darbinieku un ekspertu (gan valsts, gan nevalstiskā sektora), t.sk. UK dalībnieku, zināšanu uzlabošanā, kā arī jānodrošina kompetentu darbinieku un ekspertu pieejamība KP fondu administrēšanā.

(1049) Lai samazinātu darbinieku augsto mainību, kas saskaņā ar pieejamajiem datiem atsevišķās iestādēs sasniedz pat 25%, un nodrošinātu motivētu ekspertu piesaisti, nepieciešama efektīvāka un mērķtiecīga cilvēkresursu vadīšanas stratēģija.

(1050) Tehniskās palīdzības līdzekļi ļaus bez pārtraukumiem starp plānošanas periodiem turpināt darbu pie KP fondu vadības un kontroles sistēmas optimizācijas un vienkāršošanas, nodrošinot tās ilgtspēju un maksimālu atdevi. Nepieciešamības gadījumā Tehniskās palīdzības līdzekļus plānots izmantot KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda efektīvas un maksimāli sekmīgas darbības programmu slēgšanas nodrošināšanai.

(1051) Rezultātā tiks pilnveidota KP fondu administrēšanas sistēma, t.sk. nodrošinot ātrāku maksājumu aprites ātrumu, un mazināti administratīvie šķēršļi finansējuma saņēmējiem un KP fondu administrētājiem, tuvinoties vienas pieturas aģentūras modelim. Kā arī nodrošināta KP fondu administrēšanā iesaistīto institūciju kapacitātes celšana, lai īstenotu KP fondu plānošanu, ieviešanu, kontroli, uzraudzību un pēcuzraudzību.

Tabula Nr. 2.11.1. (12)

ERAF specifiskie rezultātu rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsPlānotā vērtība (2023. gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.11.1.1.a

(RTP5)

Darbinieku mainība%25201216Personāla datiReizi gadā
r.11.1.1.b

(RTP6)

KP fondu vadībā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas kompetenci pēc atbalsta saņemšanasPersonas02013477Personāla datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(1052) Ņemot vērā, ka KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda vadības un kontroles sistēma funkcionē labi, nav plānotas būtiskas izmaiņas nākamajā periodā. Tehniskās palīdzības līdzekļus plānots ieguldīt KP fondu attiecīgo vadības un kontroles sistēmas funkciju pilnveidošanā, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus atsevišķās jomās, tai skaitā novirzīt līdzekļus uzraudzības un pēcuzraudzības, kā arī vadības kontroles sistēmas atbalsta funkciju īstenošanā, ieskaitot atbalstu sadarbības partneriem kapacitātes celšanai, uzraudzības funkcijas veikšanai, kas veicinās efektīvāku KP fondu apguvi.

(1053) Lai nodrošinātu KP fondu iestāžu administratīvās kapacitātes stiprināšanu un celšanu, tiks turpināts izmantot 2007.–2013.gada plānošanas periodā veiktos pasākumus, iestādēm nosakot tehniskās palīdzības finansējumu par Vispārējā regulā noteikto iestāžu (vadošā, sertifikācijas) funkciju veikšanu, tai skaitā vadības, uzraudzības, pēcuzraudzības un kontroles darbību veikšanai, kas palīdz iestādēm uzlabot, vienkāršot un nodrošināt KP fondu vadību un tās efektivitāti.

(1054) Būtisks uzdevums vadības un kontroles sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā ir piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus speciālistus, atbalstot institūciju kapacitātes paaugstināšanu un darbinieku zināšanu un prasmju pilnveidošanu. KP fondu administrēšanā iesaistītā personāla kapacitātes celšanai tiks veidots vienots cilvēkresursu attīstības plāns, nodrošinot vienotu pieeju apmācībām, izmantojot tai skaitā tiesībsargājošo institūciju zināšanas un pieredzi korupcijas un krāpšanas risku identificēšanā un novēršanā un paplašinot sadarbību ar šīm iestādēm. Tādējādi tiek identificētas kopējas vajadzības, kompetences celšanas virzieni un tendences, izmantojot un stiprinot esošās zināšanas un kompetences.

(1055) Vienlaikus tiks sniegts atbalsts sadarbības partneru kapacitātes stiprināšanai partnerības principa ietvaros (UK sastāvā esošie partneri), sniedzot atbalstu apmācībām ar mērķi pilnveidot partneru zināšanas KP fondu ieviešanā, uzraudzībā un korupcijas un krāpšanas risku identificēšanā un novēršanā. Balstoties uz partneru kapacitātes paaugstināšanu, caur kuriem atbalsts, zināšanas un sadarbība tiks nodotas partneru organizācijām, īpaši tiks stiprināta un būtiski celta partneru loma un kapacitāte krāpšanas apkarošanas un pretkorupcijas jomā KP fondu ieviešanā. Korupcijas un citu risku mazināšanai tiks izstrādāta Valsts krāpšanas apkarošanas stratēģija KP fondiem un KP fondu riska vadības stratēģija, kas t.sk. ietvers pretkrāpšanas un pretkorupcijas risku identificēšanas un mazināšanas pasākumus. Valsts krāpšanas apkarošanas stratēģijas KP fondiem un KP fondu riska vadības stratēģijas ietvaros plānotie pasākumi tiks finansēti no tehniskās palīdzības līdzekļiem..

(1056) Tiks pilnveidota KP fondu vadības un kontroles sistēma, padarot to drošāku, uzticamāku, spējīgu reaģēt uz ārējo apstākļu (budžeta samazinājums u.c. faktori) un iekšējās vides (prioritāšu izmaiņas, funkciju pārdale u.c. faktori) izmaiņām, vienlaikus nezaudējot koncentrēšanos uz noteiktajiem mērķiem un rezultātiem.

(1057) Veicamo funkciju/pienākumu uzskaite un finansēšanas avots uzraudzības, pēcuzraudzības un 2007-2013.gada plānošanas perioda slēgšanas funkciju nodrošināšanai būs skaidri nodalīts ar rīkojumu un atrunāts darbinieka amata aprakstā, tādejādi nodrošinot skaidru pieeju attiecībā uz šo funkciju apjomu un finansēšanas avotu, izslēdzot dubultā finansējuma risku.

(1058) Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no viena perioda uz nākamo, pamatojoties uz 2007.–2013.gada plānošanas perioda secinājumiem, tiks nodrošināta efektīvāko risinājumu pielietošana 2014.–2020.gada plānošanas periodā, t.sk. labās prakses pārņemšana, mācīšanās no citām dalībvalstīm un personāla apmācība attiecīgajās jomās, kā arī veicot citas darbības, lai nodrošinātu DP definēto mērķu sasniegšanu.

(1059) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts KP fondu ieviešanas sistēmā iesaistīto institūciju kapacitātes stiprināšanai, t.sk. atalgojumam un kapacitātes un kvalifikācijas celšanas pasākumiem; apmācības KP fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm un sadarbības partneriem; atbalsts KP fondu plānošanas, vadības un kontroles sistēmas uzlabošanai; KP fondu uzraudzībai; 2007.–2013.gada perioda pēcuzraudzībai; atbalsts kontroļu īstenošanai, t.sk finanšu kontroļu īstenošanai.

(1060) Indikatīvā mērķa grupa: KP fondu plānošanā, vadībā, uzraudzībā un pēcuzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes un darbinieki; sadarbības partneri.

(1061) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: KP fondu plānošanā, vadībā, īstenošanā, uzraudzībā un pēcuzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes.

(1062) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.11.2. (13)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

i.11.1.1.a

(ITP4)

Darbinieku skaits, kuru algas līdzfinansē TPSkaits

(pilna laika slodzes ekvivalents)

202Projektu dati
i.11.1.1.b

(ITP5)

KP fondu vadībā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas piedalījušās apmācībāsPersonas477Projektu dati

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.11.3. (14–16)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
12139 180 553139 180 553739 180 553N/AN/AN/AN/AN/AN/A

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2.12. Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

(1063) 12.1.1.: Uzlabot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju un atbalstīt e-kohēziju.

(1064) KP fondu 2007.–2013.gada izvērtējuma179 rekomendācijas attiecībā uz fondu ieviešanas sistēmas efektivizāciju 2014.–2020.gada plānošanas periodu ir saistāmas ar centralizācijas līmeņa palielināšanu, precīzāk nosakot operatīvo darbību procedūras īstenošanas iestādēm, labāk koordinējot aktivitātes, kas tiek veiktas kontroles funkcijas ietvaros.

(1065) Lai sniegtu EK pārliecību par Latvijas deklarēto izdevumu likumību un atbilstību, Revīzijas iestādei jāspēj veikt revīzijas ar pienācīgu rūpību, atbilstoši augstiem kvalitātes standartiem un visefektīvākā veidā, tai pat laikā iespējami samazinot pārbaudāmo iestāžu un finansējuma saņēmēju administratīvo slogu. Lai nodrošinātu minētās prasības, Revīzijas iestādes darbinieki tiek apmācīti, motivēti, kā arī to rīcībā tiek nodots pienācīgs aprīkojums un IKT rīki.

(1066) Tāpat tiks stiprināta kapacitāte publisko iepirkumu, transporta un vides tehniskās specifikācijas, valsts atbalsta, krāpšanas apkarošanas un korupcijas novēršanas jomā, t.sk. tiks veikti ieguldījumi attiecīgo iesaistīto darbinieku un ekspertu (gan valsts, gan nevalstiskā sektora), t.sk. UK dalībnieku, zināšanu uzlabošanā, kā arī jānodrošina kompetentu darbinieku un ekspertu pieejamība KP fondu administrēšanā.

(1067) Lai samazinātu darbinieku augsto mainību, kas saskaņā ar pieejamajiem datiem atsevišķās iestādēs sasniedz pat 25%, un nodrošinātu motivētu ekspertu piesaisti, nepieciešama efektīvāka un mērķtiecīga cilvēkresursu vadīšanas stratēģija.

(1068) KP fondu Vadības informācijas sistēma tiks pielāgota administratīvajām izmaiņām un tiks nodrošināts, ka datu apmaiņa starp finansējuma saņēmējiem un iestādēm, kas ir atbildīgas par ieviešanu un kontroli, līdz 2015.gada 31.decembrim būtu iespējams veikt elektroniski, kur iespējams. Projektu iesniedzējiem paliks iespēja iesniegt projektu pieteikumus un dokumentus gan papīra, gan elektroniskā veidā, bet tiks veikti dažādi pasākumi, lai palielinātu to projektu iesniedzēju skaitu, kas ar projektiem saistītos dokumentus iesniedz elektroniski. No veiktajiem sistēmas uzlabojumiem sagaidāms liels atdeves potenciāls administratīvā sloga mazināšanai, KP fondu administrēšanas vienkāršošanai, informācijas pieejamības un caurskatāmības uzlabošanai, tādējādi radot iespēju paātrināt mērķu sasniegšanu, samazinot izmaksas, un ļaujot koncentrēties uz rezultātiem.

(1069) Tehniskās palīdzības līdzekļi ļaus bez pārtraukumiem starp plānošanas periodiem turpināt darbu pie KP fondu vadības un kontroles sistēmas optimizācijas un vienkāršošanas, nodrošinot tās ilgtspēju un maksimālu atdevi. Nepieciešamības gadījumā Tehniskās palīdzības līdzekļus plānots izmantot KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda efektīvas un maksimāli sekmīgas darbības programmu slēgšanas nodrošināšanai.

(1070) Rezultātā tiks izveidota vēl efektīvāka un pārliecinošāka KP fondu administrēšanas sistēma, t.sk. uzlabojot maksājumu pieprasījumu apstrādes ātrumu un mazināti administratīvie šķēršļi finansējuma saņēmējiem, un KP fondu administrētājiem, tuvinoties vienas pieturas aģentūras modelim kā arī nodrošināta KP fondu administrēšanā iesaistīto institūciju kapacitātes celšana, lai īstenotu KP fondu plānošanu, ieviešanu, t.sk. HP, kontroli, uzraudzību, revīziju un pēcuzraudzību.

Tabula Nr. 2.12.1. (12)

KP specifiskie rezultāta rādītāji

IDRādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaSākotnējās vērtības gadsPlānotā vērtība (2023.gadā)Datu avotsZiņošanas regularitāte
r.12.1.1.a

(RTP7)

Darbinieku mainība%25201216Personāla datiReizi gadā
r.12.1.1.b

(RTP8)

Projektu īpatsvars, kuros izmanto elektronisko datu apmaiņas sistēmu, pret kopējo projektu skaitu attiecīgajā kalendāra gadā%0,2201350Uzraudzības datiReizi gadā
r.12.1.1.c

(RTP9)

Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju180Darbadienas70201350Projekta dati, uzraudzības datiReizi gadā
r.12.1.1.d

(RTP10)

KP fondu vadībā, īstenošanā, uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas kompetenci pēc atbalsta saņemšanasPersonas02013472Personāla datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(1071) Lai nodrošinātu gudru un iekļaujošu izaugsmi, sasniegtu NRP definētos mērķus un NAP 2020 izvirzītos mērķus Latvijas izaugsmei, kurus plānots sasniegt ar KP fondu ieguldījumu, ir jāīsteno efektīva KP fondu ieviešana. Tāpēc jāpilnveido KP fondu administrēšanas, uz rezultātiem vērsta vadības un kontroles sistēma, balstoties uz drošas finanšu pārvaldības, proporcionalitātes un partnerības principiem, kas rada pēc iespējas mazāku administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem.

(1072) Ņemot vērā, ka KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda vadības un kontroles sistēma funkcionē labi, nav plānotas tās būtiskas izmaiņas nākamajā periodā. Tehniskās palīdzības līdzekļus plānots ieguldīt KP fondu attiecīgo vadības un kontroles sistēmas funkciju pilnveidošanā, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus atsevišķās jomās, tai skaitā novirzīt līdzekļus uzraudzības un pēcuzraudzības, kā arī vadības kontroles sistēmas atbalsta funkciju īstenošanā, ieskaitot atbalstu sadarbības partneriem kapacitātes celšanai uzraudzības funkcijas veikšanai uzraudzības komitejas ietvaros, kas veicinās efektīvāku KP fondu apguvi.

(1073) Fondu vadības sistēma ietver plašu kontrolējošo institūciju klāstu finansējuma izlietojuma kontrolei, bet sistēmā iesaistīto iestāžu savstarpējā kontroļu koordinēšana ir vāja un kontroļu veicēji savstarpēji nepaļaujas cits uz cita vērtējumu. Kontroles pārsvarā bija vērstas uz izdevumu atbilstības kontrolēm, taču ir vairāk jākoncentrējas uz rezultātu uzraudzības un mērķu atbilstības kontrolēm.

(1074) 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības sistēma tiks veidota, optimizējot iestāžu savstarpējās kontroles un vairāk koncentrējoties uz rezultātu pārbaudēm.

(1075) Lai nodrošinātu KP fondu iestāžu administratīvās kapacitātes stiprināšanu un celšanu, tiks turpināts izmantot 2007.–2013.gada plānošanas periodā veiktos pasākumus, iestādēm nosakot tehniskās palīdzības finansējumu par Vispārējā regulā noteikto iestāžu (vadošā, revīzijas, sertifikācijas) funkciju veikšanu, tai skaitā vadības, uzraudzības, pēcuzraudzības un kontroles darbību veikšanai, kas palīdz iestādēm uzlabot, vienkāršot un nodrošināt KP fondu vadību un tās efektivitāti.

(1076) Lai efektivizētu Revīzijas iestādes darbību, tas darbinieki tiks apmācīti, motivēti, kā arī to rīcībā tiks nodots pienācīgs aprīkojums un IKT rīki.

(1077) Efektīvākai KP fondu pārvaldībai, kā arī, lai mazinātu administratīvo slogu KP fondu finansējuma saņēmējiem, būtiski tiks uzlabota KP fondu vadības informācijas sistēma (KP VIS) un izveidota elektroniskās datu apmaiņas platforma (e-Kohēzija) informācijas apmaiņai starp KP fondu administrējošo iestādi un KP fondu finansējuma saņēmējiem. Elektroniskās datu apmaiņas platformu plānots izveidot un sākt lietot 2015.gada pirmajā ceturksnī. Platformu plānots izmantot arī projekta iesniegumu fāzē vienlaikus projekta iesniedzējam un/vai finansējuma saņēmējam dodot iespēju izvēlēties vai izmantot elektroniskās datu apmaiņas platformu vai arī iesniegt projektu papīra dokumentu veidā (izņemot publisko sektoru). Elektroniskās datu apmaiņas platforma no vienas puses nodrošinās efektivitātes pieaugumu projekta iesniedzējam/finansējuma saņēmējam un no otras puses KP fondu administrējošajām iestādēm ļaus novirzīt vairāk resursus sasniedzamo rādītāju uzraudzībai. Tiks izveidota droša un uzticama KP fondu vadības un kontroles sistēma, kas spēj reaģēt uz ārējo apstākļu (budžeta samazinājums u.c. faktori) un iekšējās vides (prioritāšu izmaiņas, funkciju pārdale u.c. faktori) izmaiņām, vienlaikus nezaudējot koncentrēšanos uz noteiktajiem mērķiem un rezultātiem.

(1078) Būtisks uzdevums vadības un kontroles sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā ir piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus speciālistus, atbalstot institūciju kapacitātes paaugstināšanu un darbinieku zināšanu un prasmju pilnveidošanu. KP fondu administrēšanā iesaistītā personāla kapacitāte celšanai tiks veidots vienots cilvēkresursu attīstības plāns, nodrošinot vienotu pieeju apmācībām, izmantojot tai skaitā tiesībsargājošo institūciju zināšanas un pieredzi korupcijas un krāpšanas risku identificēšanā un novēršanā un paplašinot sadarbību ar šīm iestādēm. Tādējādi tiek identificētas kopējas vajadzības un iespēju redzējums, kompetences celšanas virzieni un tendences, izmantojot un stiprinot esošās zināšanas un kompetences.

(1079) Vienlaikus tiks sniegts atbalsts sadarbības partneru kapacitātes stiprināšanai partnerības principa ietvaros (UK sastāvā esošie partneri), sniedzot atbalstu apmācībām ar mērķi pilnveidot partneru zināšanas KP fondu ieviešanā, uzraudzībā un korupcijas un krāpšanas risku identificēšanā un novēršanā. Balstoties uz partneru kapacitātes paaugstināšanu, caur kuriem atbalsts, zināšanas un sadarbība tiks nodotas partneru organizācijām, īpaši tiks stiprināta un būtiski celta partneru loma un kapacitāte krāpšanas apkarošanas un pretkorupcijas jomā KP fondu ieviešanā. Korupcijas un citu risku mazināšanai tiks izstrādāta Valsts krāpšanas apkarošanas stratēģija KP fondiem un KP fondu riska vadības stratēģija, kas t.sk. ietvers pretkrāpšanas un pretkorupcijas risku identificēšanas un mazināšanas pasākumus. Valsts krāpšanas apkarošanas stratēģijas KP fondiem un KP fondu riska vadības stratēģijas ietvaros plānotie pasākumi tiks finansēti no tehniskās palīdzības līdzekļiem.

(1080) Tiks pilnveidota KP fondu vadības un kontroles sistēma, padarot to drošāku, uzticamāku, spējīgu reaģēt uz ārējo apstākļu (budžeta samazinājums u.c. faktori) un iekšējās vides (prioritāšu izmaiņas, funkciju pārdale u.c. faktori) izmaiņām, vienlaikus nezaudējot koncentrēšanos uz noteiktajiem mērķiem un rezultātiem.

(1081) Lai īstenotu EK noteiktos principus attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas nodrošināšanu, prioritāro virzienu un SAM īstenojamo darbību ietvaros Tehniskās palīdzības atbalsts tiks sniegts HP "Vienlīdzīgas iespējas" koordinēšanai un KP fondu administrēšanā, ieviešanas, uzraudzības un kontrolē iesaistītā personāla, UK dalībnieku un finansējuma saņēmēju izglītošanai un konsultēšanai nediskriminācijas, dzimumu līdztiesības un personu ar invaliditāti tiesību jautājumos neatkarīgi no to dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas, vecuma, kā arī vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem nodrošināšanai. Tehniskās palīdzības atbalsts tiks sniegts HP "Ilgtspējīga attīstība" koordinēšanai un KP fondu administrēšanā, ieviešanā, uzraudzībā un kontrolē iesaistītā personāla, UK dalībnieku un finansējuma saņēmēju izglītošanai.

(1082) Veicamo funkciju/pienākumu uzskaite un finansēšanas avots uzraudzības, pēcuzraudzības un 2007.–2013.gada plānošanas perioda slēgšanas funkciju nodrošināšanai būs skaidri nodalīts ar rīkojumu un atrunāts darbinieka amata aprakstā, tādejādi nodrošinot skaidru pieeju attiecībā uz šo funkciju apjomu un finansēšanas avotu, izslēdzot dubultā finansējuma risku.

(1083) Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no viena perioda uz nākamo, pamatojoties uz 2007.–2013.gada plānošanas perioda secinājumiem, tiks nodrošināta efektīvāko risinājumu pielietošana 2014.–2020.gada plānošanas periodā, t.sk. labās prakses pārņemšana, mācīšanās no citām dalībvalstīm un personāla apmācība attiecīgajās jomās, kā arī veicot citas darbības, lai nodrošinātu DP definēto mērķu sasniegšanu.

(1084) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts KP fondu ieviešanas sistēmā iesaistīto institūciju kapacitātes stiprināšanai, t.sk. atalgojumam un kapacitātes un kvalifikācijas celšanas pasākumiem; apmācības KP fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm un sadarbības partneriem; atbalsts KP fondu plānošanas, vadības un kontroles sistēmas uzlabošanai; KP fondu uzraudzībai; KP fondu 2007.–2013.gada perioda pēcuzraudzībai, atbalsts revīzijas un kontroļu īstenošanai, t.sk finanšu kontroļu īstenošanai; atbalsts e-kohēzijas izveidei, attīstībai un administrēšanai; atbalsts horizontālās politikas koordinēšanai

(1085) Indikatīvā mērķa grupa: KP fondu plānošanā, vadībā, uzraudzībā un pēcuzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes un darbinieki; sadarbības partneri; KP fondu revīzijas iestāde.

(1086) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: KP fondu plānošanā, vadībā, uzraudzībā un pēcuzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes; sadarbības partneri; KP fondu revīzijas iestāde.

(1087) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.12.2. (13)

KF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

i.12.1.1.a

(ITP6)

Darbinieku skaits, kuru algas līdzfinansē TPSkaits (pilna laika slodzes ekvivalents)197Projektu dati
i.12.1.1.b

(ITP7)

KP fondu vadībā, īstenošanā, revīzijā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas piedalījušās apmācībāsPersonas472Projektu dati
i.12.1.1.c

(ITP8)

Izveidota un ieviesta e-kohēzijas sistēmaSistēmas1Projektu dati

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Tabula Nr. 2.12.3. (14–13)

Intervences kategorijas

KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
12140 715 710140 715 710740 715 710N/AN/AN/AN/AN/AN/A

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2.13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)

(1087)1 13.1. ieguldījumu prioritāte: palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)2 13.1.1.SAM: atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)3 Mērķis – Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs (SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 3.1.1.SAM un 3.2.1 SAM atbalsta mērķi). SAM ietvaros tiks veicināta jaunu komersantu veidošana, esošu komersantu izaugsme un apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugums, kam būs tieša ietekme uz jaunu darba vietu radīšanu, produktivitātes kāpumu un inovāciju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu. Ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību tiks veicināta uzņēmējdarbība, īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā. Tiks novērsta nākamā komercdarbības attīstības posma tirgus nepilnība, palielinot atbalstīto uzņēmējdarbības uzsācēju un saimniecisko darbību turpinošo uzņēmumu īpatsvaru atbalsta programmās. Lai sekmētu komersantu izaugsmi un veicinātu eksporta darījumus, jāpiedāvā plašāks atbalstu instrumentu klāsts, kas nodrošinātu piekļuvi finansējumam un pasargātu uz eksportu orientētus komersantus no starptautiskās tirdzniecības riskiem. Īpaši svarīgi ir nodrošināt tirgus vajadzībām atbilstošus atbalsta instrumentus ārkārtas situācijas izplatības seku pārvarēšanai valstī. Lai veicinātu komersantu izaugsmi, nepieciešams nodrošināt mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamību to darbiniekiem, sevišķi reģionos, nodrošinot pieejamu finansējumu nekustamā īpašuma attīstīšanai (būvniecībai, rekonstrukcijai) to tālākai pārdošanai mājsaimniecībām. Tāpat nepieciešams atbalstīt komersantu paplašināšanos caur kapitāldaļu iegādi. Sekmīgai komercdarbības atbalsta sistēmas funkcionēšanai tiks nodrošināts nepieciešamais finansiālais atbalsts, tādējādi veicinot kopējo atbalsta pasākumu efektivitāti – samazinot saimniecisko darbību pārtraukušo uzņēmējdarbības uzsācēju īpatsvaru un nodrošinot finansējuma pieejamību dzīvotspējīgu biznesa plānu īstenošanai, jo īpaši Covid-19 ietekmes mazināšanai tautsaimniecībā. Atbalsts veicinās ārējā finansējuma piesaisti un risinās tirgus nepilnības finanšu pieejamības jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)4 Mērķis – sniegt atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai, lai samazinātu mājsaimniecību izdevumus par siltumenerģiju, kā arī veicinātu novecojošo māju renovāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)5 13.1.1.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 3.1.1. SAM un 4.2.1. SAM. Mērķis "Sniegt atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai" tiks īstenots ciešā sasaistē ar 4.2.1.1. SAM "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās", nodrošinot atbalstu tiem projektiem, kuri nesaņēma atbalstu 4.2.1.1. SAM nepietiekamā finansējuma dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.13.1. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Plānotā vērtība181 (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.13.1.1.a

MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiemKomersanti36,9 (2013)

40

Eiropas MVK ikgadējais ziņojumsReizi gadā

r.13.1.1.b

MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto, EUR (2010.gada salīdzināmajās cenās)EUR12 196 (2013)

16 757

Eiropas MVK ikgadējais ziņojumsReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)6 13.1.2.SAM: atveseļošanas pasākumi izglītības un pētniecības nozarē (ERAF).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)7 13.1.2.SAM mērķis ir palielināt Latvijas zinātnisko institūciju P&I kapacitāti un sniegt papildu atbalstu 1.1.1. SAM pētniecības darbībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)8 Finansējums ir novirzīts ekonomikas atlabšanai, Covid 19 seku mazināšanai, P&I jomā atbilstoši Latvijas noteiktajām prioritātēm ar mērķi lai nodrošināt samērīgu P&A finansējumu sekmēt strukturālas pārmaiņas ekonomikā un sabiedrības vajadzību nodrošināšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)9 Praktiskas ievirzes pētniecība tiks īstenota šādās tematiskās jomās:

1. Covid-19 izplatības ierobežošana un iedzīvotāju aizsardzība:

1.1. metodes Covid-19 ārstēšanai un diagnostikai, faktoru izpēte, kas nosaka uzņēmību pret infekciju un slimības uzliesmojumus, pēcinfekcijas sekas, vīrusa klātbūtni ārējā vidē,klīniskie, epidemioloģiskie un sabiedrības veselības pētījumi;

1.2. inženiertehniskie risinājumi, t.sk. cilvēka drošības palielināšanai, infekcijas ātrai noteikšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādei, attālināto pakalpojumu nodrošināšanai veselības aprūpē un izglītībā.

2. strukturālu pārmaiņu ieviešana ekonomikā un sabiedrības vajadzību nodrošināšana:

2.1. veselības aprūpe, t.sk. sirds un asinsvadu slimību vai vēža profilakse, personalizēta pacientu aprūpe, integrētā aprūpe;

2.2. kiberdrošība un sabiedrības drošība, t.sk. tiešsaistes darbības, neatliekamās palīdzības pakalpojumu un krimināltiesību sistēmas funkciju optimizācija;

2.3. reģionālā ekonomiskā attīstība un sociālā politika;

2.4. ilgtspējīga resursu izmantošana un klimatneitralitāte, t.sk. risinājumi energoaprites sistēmu integrācijai un energoefektivitātes uzlabošanai urbānā vidē, rūpniecībā vai pakalpojumu sniegšanā; inovatīvu alternatīvo degvielu tehnoloģiju un mobilitātes risinājumi; atjaunojamā enerģija vietējām enerģijas sistēmām, risinājumi atkritumu atkalizmantošanai, drošas pārtikas sistēmas, precīzā un bioloģiskā lauksaimniecība, mežu ilgtspēja, inovatīvi koksnes produkti, ūdens resursu apsaimniekošana;

2.5. kvantu tehnoloģijas, tai skaitā algoritmi un programmatūra, nanoelektronika, fotonika, kriptogrāfija, komunikācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)10 Praktiskas ievirzes pētījumu rezultātā plānots izstrādāt jaunu produktu un tehnoloģiju prototipus ar ieguldījumu Covid -19 seku mazināšanai un inovācijas sistēmas attīstībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)11 01.09.2020. stājās spēkā valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standarti, kas stiprina pārmaiņas izglītības saturā un pieejā, lai ieviestu tādu izglītības saturu un pieeju mācībām, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā svarīgās kompetences. Standartu saturu veido caurviju prasmes, tostarp digitālā pratība, kas paredz digitālo tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, tā koplietošanai un komunikācijai. Minēto standartu ieviešanai tiek izmantoti digitālie mācību līdzekļi, kuru loma mācību procesā palielināties. Saistībā ar Covid-19 Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība attālinātā mācību procesa nozīmībai formālajā izglītībā. Attālinātās mācības arī ir iespēja izglītojamajam iegūt un attīstīt digitālās prasmes, kas ir viena no pilnveidotā mācību satura obligātajiem elementiem. Lai īstenotu un nodrošinātu attālinātas mācības, ir kritiski svarīgs tehnoloģiskais nodrošinājums izglītības iestādēm, pedagogiem un izglītojamiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)12 Lai risinātu minētos izaicinājums, ir nepieciešamas turpmākas investīcijas izglītības iestāžu IKT aprīkojuma iegādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)13 13.1.2.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 1.1.1. SAM un 8.1.2. SAM.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.13.2. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2020. gadā)

Plānotā vērtība182 (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.13.1.2.a

(CV4c)

IT izglītībai saistībā ar COVID-19EUR4 406 73213 302 173Projektu dati2023.gadā
r.13.1.2.bPētniecības un attīstības granti Covid-19 infekcijas slimības izplatības ierobežošanai un iedzīvotāju aizsardzībai (ERAF izmaksas)EUR02 543 098Projektu dati2023.gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)14 13.1.3.SAM: atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)15 EK 2019.gada ziņojumā183 par Latviju norādīts, ka vajadzīgi papildu centieni, lai sasniegtu vērienīgākus enerģētikas un klimata mērķus 2030.gadam. Investīciju mērķis ir uzlabot pašvaldību infrastruktūras energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos SEG emisiju samazinošos pasākumus divos virzienos - pašvaldību ēku un ūdenssaimniecības pakalpojumu tehnoloģisko procesu energoefektivitātes paaugstināšanai un siltumnoturības uzlabošanai (kas iekļauj: ēku energoefektiviātes pasākumus, esošu ēku un lokālās vai autonomās siltumapgādes infrastruktūras pārbūvi vai atjaunošanu, ūdenssaimniecības tehnoloģisko procesu iekārtu nomaiņu un inženierbūvju pārbūvi, atjaunošanu, nojaukšanu vai ierīkošanu, kā arī AER izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu, viedo tehnoloģiju izmantošanu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)16 (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)17 Valsts ekonomikas lejupslīdes laikā, lai mazinātu Covid-19 sekas reģionos, daļa no React-EU finansējuma tiks novirzīta komersantu vajadzībām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai degradētajās teritorijās - ceļu satiksmes, komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšanai, kā arī nepieciešamo industriālo pieslēgumu nodrošināšanai un teritorijas labiekārtošanai. Rezultātā tiks veikti ieguldījumi bijušo rūpniecisko teritoriju un citu degradēto teritoriju sakārtošanā, un tādējādi tiks novērsti piesārņojuma riski vai likvidēti esošie vides piesārņojumi, vienlaikus veicinot teritoriju pieejamību uzņēmējdarbībai un palielinot strādājošo skaitu uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri. Kvalitatīva publiskā infrastruktūra ir būtisks investīciju virziens, lai atbalstītu komercdarbības attīstību. Tā ir iespēja komersantiem ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās telpas un teritorijas nomāt, nevis ieguldīt savus resursus to izbūvē un attīstīšanā un nodrošinot nepieciešamos inženiertehniskos pieslēgumus un sasniedzamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)18 13.1.3.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 4.2.2.SAM un 5.6.2.SAM.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.13.3. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Plānotā vērtība184 (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.13.1.3.aVidējais siltumenerģijas patēriņš apkureikWh/m2/gadā150 (2012)120EM (CSP datu bāze)Reizi gadā
r.13.1.3.cStrādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālasnozīmes attīstības centru teritorija un to funkcionālās teritorijasStrādājošo skaits429 900 (2011)446 595 – 475 395CSPReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)19 13.1.4.SAM: atveseļošanas pasākumi kultūras jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)20 Ārkārtējās situācijas laikā Latvijā kultūras iestādes nevar pilnvērtīgi strādāt un līdztekus valsts budžeta dotācijai gūt pašu ieņēmumus darbības nodrošināšanai, tostarp darbinieku atalgojumam. Aprēķini liecina, ka kultūras sektorā krīze ietekmējusi ap 1298 darba devēju un 11 637 darba ņēmēju. Vienlaikus nozarē liela daļa ir pašnodarbinātie (aptuveni 30%) un mazie un vidējie komersanti (MVK) ar nepietiekamu sociālo aizsardzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)21 Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, kultūras nozarē kopumā strādā 45 244 nodokļu maksātāji, kas kopumā nodokļos gadā ir samaksājušas 269 809 euro. Atbilstoši NACE klasifikācijas kodam 90 reģistrēto uzņēmumu pievienotās vērtības nodokļa samaksātais apmērs 2020.gadā līdz novembrim, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2019.gadā, krities par 53%. Salīdzinot ar 2019. gadu, kultūras pasākumu organizēšanā iesaistīto Latvijas uzņēmumu saimnieciskās darbības vidējais apgrozījums ir samazinājusies par 85-95%.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)22 Saskaņā ar Latvijas Kultūras akadēmijas veiktu pētījumu 41% radošo personu vērtē, ka to radošā darba apjoms krīzes laikā ir samazinājies, 26% personu darba nav vispār, 54% personu darba apstākļi ir pasliktinājušies, 50% personu ir samazinājušies ienākumi, savukārt 20% personu ienākumu vairs nav vispār.185 Savukārt 52% kultūras iestāžu un organizāciju vērtē, ka to darba apjoms krīzē ir samazinājies, t.sk. 33% nevalstisko organizāciju un 44% uzņēmumu norāda, ka to darbība iesaldēta pilnībā, un 33% NVO un uzņēmumu ienākumu krīzes laikā nav bijis vispār. Covid-19 krīze ir smagi ietekmējusi arī organizācijas, kuru mērķis nav peļņas gūšana, bet gan dažādu nekomerciālu kultūras pakalpojumu sniegšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)23 Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, paredzēts atbalstīt kultūras nozares ilgtspēju, izaugsmi, jaunradi un ekonomisko aktivitāti, dodot stimulu nozarei atgūties pēc krīzes un stiprinātu visa sektora spēju labāk reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un attīstīt kultūras un radošās ekosistēmas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)24 Atbalsts paredzēts kultūras nozares organizācijām (nevaldības organizācijām, kultūrizglītības iestādēm, maziem un vidējiem komersantiem) darbības pārstrukturēšanai, lai nodrošinātu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem, tādējādi saglabājot darbavietas organizācijās, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs, un mazinātu augsti kvalificētu profesionāļu aizplūšana no nozares.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)25 Vienlaikus atbalsts paredzēts, lai paātrinātu kultūras nozares organizāciju pielāgošanos digitālajai videi, veicinot inovatīvu un digitālu kultūras pakalpojumu attīstību un kultūras saturu pieejamību digitālajā vidē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)26 Ņemot vērā kopienu vajadzības un prasības, stiprinot partnerības starp kultūras nozari un citām politikas nozarēm, kā arī starp vietējām kopienām, pašvaldībām un vietējiem kultūras dalībniekiem un veicinot sociālo saikni ar kultūru kā vērtīgu reakciju uz sociālās nošķiršanas un digitālās mijiedarbības sekām, ieguldījumi nodrošinās plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību, radot pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī reģionālās kultūrvides aktivizēšanos un ekonomisko attīstību, tai skaitā stiprinot kultūras operatoru kā vietējo kopienu centru lomu un veicinot darba vietu saglabāšanu un jaunu darba vietu radīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.13.4. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2020.gadā)

Plānotā vērtība186 (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.13.1.4.aAttīstīti jauni pakalpojumiPakalpojumu skaits046Projekta datiPēc projekta īstenošanas

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)27 13.1.5.SAM: atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ERAF).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)28 Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ārkārtējo situāciju gadījumos, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)29 Kopš 2020.gada sākuma Covid – 19 izplatība ir strauji pieaugusi un pieaudzis pacientu skaits ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu, kuriem ir nepieciešama ārstēšanās stacionārā. Lai operatīvi reaģētu uz COVID19 pandēmiju un mazinātu infekcijas izplatību un tās sekas Latvijā un nodrošinātu ārstēšanu Covid-19 pacientiem, vienlaikus saglabājot piekļuvi arī citiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ir nepieciešams veikt ieguldījumus infrastruktūrā ārstniecības iestādēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)30 SAM īstenošana uzlabos IV līmeņa slimnīcu un V līmeņa universitāšu tipa slimnīcu kapacitāti cīņā ar Covd-19 pandēmijas radītajām sekām ārstniecības iestādēs, kā arī ļaus sagatavot minētās ārstniecības iestādes nepārtrauktai gatavībai arī citu ārkārtējo situāciju gadījumos, uzlabojot veselības aprūpes infrastruktūras un materiāltehnisko nodrošinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)31 Vienlaikus infrastruktūras uzlabošana Covid-19 seku novēršanai un mazināšanai stiprinās ārstniecības iestāžu vispārējo kapacitāti un ļaus nodrošināt kvalitatīvu un nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)32 13.1.5.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 9.3.2. SAM.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.13.5. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2020. gadā)

Plānotā vērtība187 (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.13.1.5.a (CV8)Izveidota papildus gultas vieta Covid-19 pacientiemGultas vietu skaits0 (pirms Covid-19 pandēmijas)449VM, NMPD2023.gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)33 13.1.6.SAM: atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)34 Mērķis - Inovāciju ieviešana komersantos (SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 1.2.2. SAM atbalsta mērķi). Investīcijas cilvēkresursos ir būtiskas, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku, kas sekmētu zināšanu pārnesi un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā, jo īpaši Covid-19 ietekmes mazināšanai tautsaimniecībā. Profesionālo prasmju pilnveidošana, ietverot nozarēm specifisko un digitālo prasmju apmācības un augsta līmeņa apmācības uzņēmumu vadītājiem, tiešā veidā sekmēs produktivitāti un eksportspēju, veicinot augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu risinājumu izstrādi un eksportu, lai panāktu pēc iespējas augstāku konkurētspēju pasaules tirgū. Komersantu transformācija, ieviešot digitālus risinājumus, jaunus, konkurētspējīgus produktus un palielinot ražošanas jaudas un eksportu, ir īpaši svarīga Covid-19 krīzes izraisītajos apstākļos, kad bez šādas attīstības uzņēmumi zaudē konkurētspēju, bet toties attīstītākie nostiprina savu pozīciju pasaules tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)35 13.1.6.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 1.2.2. SAM

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.13.6. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2020. gadā)

Plānotā vērtība188 (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.13.1.6.a

Inovatīvo komersantu īpatsvars

%

29,9 (2010)

35

CSP Inovāciju apsekojuma rezultāti

Reizi trīs gados

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(1087)36 Precīzi mērķēts atbalsts var sniegt būtisku ieguldījumu komercdarbības attīstībai un stiprināt tautsaimniecības konkurētspēju, kas ir jo īpaši svarīgi Covid-19 izplatības apstākļos, kad ir vērojama piesardzīga komercsektora piedāvāto finanšu darījumu aktivitāte un atturīga uzņēmēju rīcība uz biznesa projektu uzsākšanai vai tālākai attīstīšanai. Līdz ar to ir būtiska valsts atbalsta piesaiste kā alternatīvs finansēšanas avots papildus komercsektora piedāvājumam. Jaunu komersantu izveidei vai esošu attīstībai ir nepieciešami papildu mehānismi, lai novērstu pastāvošo tirgus nepilnību. Lai nodrošinātu sniegtā atbalsta efektivitāti, atbalsts tiks sniegts jaunu MVK izveidei un esošu attīstībai, kas ietver finansējuma pieejamības veicināšanu, t.sk. garantiju, aizdevumu izsniegšanu, investīciju veikšanu, darījumu strukturēšanu, konsultācijas un atbalsts nodarbināto personu apmācībām, tai skaitā augsta līmeņa un uzņēmumu vadītāju augsta līmeņa apmācībām, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku. Tas ne tikai nodrošinātu piekļuvi finansējumam, bet arī pasargātu uz eksportu orientētus komersantus no starptautiskās tirdzniecības riskiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai valstī, kurā ir izsludināta ārkārtas situācija vai vīrusa izplatības noteiktie ierobežojumi, sniedzot ieguldījumu uzņēmējdarbības un nodarbinātības aktivitātes rādītājos, palielinātu nodokļu nomaksu, tādējādi uzlabojot IKP attīstības tempus. Kā arī atbalsts tiks sniegts daudzdzīvokļu māju siltināšanai, lai samazinātu mājsaimniecību izdevumus par siltumenerģiju, kā arī veicinātu novecojošo māju renovāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)37 Līdzās Covid-19 pandēmijas ietekmei uz komercsektoru, ar to saistītā ārkārtējā situācija un ar tās izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, ir ļoti būtiski ietekmējuši kultūras un radošās nozares, kur strādājošo radošo personu un organizāciju darbība tikusi pat pilnībā apturēta, tādējādi atbalsts, kas mērķēts COVID-19 pandēmijas izraisīto krīzes seku mazināšanai kultūras jomā, sniedzot atbalstu kultūras uzņēmumiem un NVO, ir vērtējams kā īpaši nozīmīgs un nepieciešams ekonomiskās situācijas uzlabošanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)38 Vienlaikus, lai sekmētu ekonomikas atjaunošanos un nodrošinātu sabiedrības vajadzības, pielāgojoties pārmaiņām, būtiski veikt ieguldījumus COVID-19 pandēmijas seku izprašanā un mazināšanā, investējot gan zinātnē un pētniecībā, gan veselības jomā (infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanā, lai veicinātu infekciju slimību ierobežošanu ārstniecības iestādēs, stiprinot ārstniecības iestāžu kapacitāti, uzlabojot piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, t.sk., pilnveidojot drošu ambulatoro un stacionāro, t.sk. neatliekami hospitalizējamo pacientu plūsmas nodrošināšanu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)39 Neskatoties uz COVID-19 izraisīto krīzi, Latvijai būtiski turpināt arī uzņemto kursu enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)40 13.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts jaunu MVK izveidei un esošu attīstībai, kas ietver finansējuma pieejamības veicināšanu, t.sk. garantiju, aizdevumu izsniegšanu, investīciju veikšanu, darījumu strukturēšanu. Kā arī atbalsts tiks sniegts energoefektivitātes paaugstināšanai un viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)41 13.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: MVK, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori), jaunuzņēmumi, mājsaimniecības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)42 13.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Altum.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)43 13.1.1.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: MVU aizdevumi, aizdevumi daudzdzīvokļu māju siltināšanai, garantijas (piedāvātie instrumenti tiks pielāgoti tirgus situācijai), granti daudzdzīvokļu māju siltināšanai. SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 3.1.1.SAM atbalsta mērķi sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)44 13.1.1.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva ietekme uz HP IA ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumiem. HP IA īstenošanai finanšu starpniekinstitūcija noteiks kritērijus un nosacījumus Ministru kabineta noteikumos par specifisko atbalsta mērķu ieviešanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)45 13.1.1.SAM projektu atlase: atbalsts tiks sniegts caur finanšu starpniekinstitūcijām (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)46 13.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Atbalsts tiks sniegts valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm, kas nodrošina vispārējās izglītības programmu īstenošanu, informāciju un komunikāciju tehnoloģiju aprīkojuma iegādei attālinātā un tiešsaistes mācību procesa nodrošināšanai. 13.1.2.1.pasākumā atbalsts tiks sniegts praktiskas ievirzes pētniecībai, t.sk. rūpnieciskiem pētījumiem, eksperimentālai izstrādei, un tehnoloģiju tiesību (nemateriālo aktīvu) iegūšanai, apstiprināšanai un aizstāvēšanai. Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts kā papildinošs atbalsts 1.1.1.SAM pētījumu projektu īstenošanai, kas sekmē zināšanu un tehnoloģiju pārnesi tautsaimniecībā, sadarbības projektiem ar saimnieciskās darbības veicējiem inovatīvu risinājumu izstrādei praktisku tautsaimniecības nozaru problēmu risināšanai un sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)47 13.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: Valsts un pašvaldību dibinātas izglītības iestādes, kas nodrošina vispārējās izglītības programmu īstenošanu. Zinātniskās institūcijas, Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti komersanti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)48 13.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Izglītības un zinātnes ministrija. Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai. Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)49 13.1.2.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)50 13.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes pasākumu ietvaros atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām tiks veikta pašvaldību ēku pārbūve un atjaunošana, AER izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegāde un uzstādīšana, lokālās un autonomās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana, ūdenssaimniecības iekārtu nomaiņa un inženierbūvju pārbūve, atjaunošana, nojaukšana vai ierīkošana, energoefektivitāti veicinošu viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana. Atbalsta rezultātā jānodrošina investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētājiem. Reģionālās attīstības jomā, atbilstoši nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību apstiprinātajām attīstības programmām, tiks veikta komersantu vajadzībām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība degradētajās teritorijās - ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana, komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana, teritorijas potenciāla attīstīšanai nepieciešamo industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana, kā arī teritorijas labiekārtošana. Tiek plānots, ka projektā vienai no atbalstāmajām darbībām (ēkām, ceļiem, teritorijas labiekārtošanai) ir jābūt ar vismaz vienu zaļās infrastruktūras vai enerģiju taupošu risinājumu: vismaz vienā publiskajā iepirkumā jāizmanto zaļā publiskā iepirkuma kritēriji vai principi vai projektā jāizmanto risinājums, kas samazina SEG emisijas vai palielina CO2 piesaisti, vai arī projektā jāizmanto risinājums, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)51 13.1.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes jomā– pašvaldības, to saimnieciskās darbības veicēji, savukārt reģionālās attīstības jomā - nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldības, saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)52 13.1.3.SAM indikatīvās mērķteritorijas: pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes jomā - nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centra pašvaldības, savukārt reģionālās attīstības jomā un pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes pasākumiem - nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un to funkcionālās teritorijas (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra un apkārtējās pašvaldības).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)53 13.1.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes jomā – pašvaldības, pašvaldību iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības; savukārt reģionālās attīstības jomā – nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)54 13.1.3.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes pasākumiem – tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. 13.1.3. SAM darbībām, kas tiks vērstas uz komersantu vajadzībām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstību degradētajās teritorijās ir netieši pozitīva ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība", ņemot vērā, ka projektā vienai no atbalstāmajām darbībām (ēkām, ceļiem, teritorijas labiekārtošanai) ir jābūt ar vismaz vienu zaļās infrastruktūras vai enerģiju taupošu risinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)55 13.1.3.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)56 13.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: reģionālo daudzfunkcionālo centru darbībai/daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos. Atbalsts kino industrijas uzņēmumiem, veicinot to profesionālo kapacitāti un izaugsmi. Atbalsts nevaldības organizācijām, mazinot krīzes izraisītās sekas, veicinot noturību, profesionālo kapacitāti un izaugsmi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)57 13.1.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: Latvijā reģistrēta kultūras nevaldības organizācija;

mazie un vidējie uzņēmumi, kas darbojas radošajā nozarē; juridiskas personas, kas reģistrētas Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestā kā patstāvīgas vienības ar nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru un kuru statūtos vai nolikumā kā pamatdarbības veids ir noteikta ar kultūru vai mākslu saistīta darbība; juridiskas personas, kas veic regulāru Latvijas filmu izplatīšanu un izrādīšanu Latvijā; uzņēmumi, kas darbojas radošajā nozarē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)58 13.1.4.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Visa Latvijas teritorija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)59 13.1.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)60 13.1.4.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)61 13.1.5.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)62 13.1.5.SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības iestādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)63 13.1.5.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: ārstniecības iestādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)64 13.1.5.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva ietekme, Darbības HP ieviešanai: tiks veikti ieguldījumi veselības aprūpes infrastruktūrā, vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumos personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem; tiks nodrošinātas vides pieejamības ekspertu konsultācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)65 13.1.5.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)66 13.1.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts nodarbināto personu apmācībām, t.sk. nozarei specifisku, augsta līmeņa un uzņēmumu vadītāju augsta līmeņa apmācībām, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)67 13.1.6.SAM indikatīvā mērķa grupa: lielie, MVK.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)68 13.1.6.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: atbalstāmo nozaru asociācijas, LIAA.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)69 13.1.6.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva ietekme uz HP IA.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)70 13.1.6.SAM projektu atlase: atbalsts tiks sniegts caur nozaru asociācijām, LIAA (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.13.7. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība189 (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.13.1.1.a (CV26)To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti

Komersanti

REACT-EU ERAF

65

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.1.b (CV27)Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam

EUR

REACT-EU ERAF

20 000 000

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.1.c (CO31)Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju

Mājsaimniecības

REACT-EU ERAF

2 627

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.1.dAtbalstīto komersantu skaits

Komersanti

REACT-EU

40

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.1.eAtbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus

Komersanti

REACT-EU

32

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.1.fTo komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu

Komersanti

REACT EU

30

Projektu dati

Reizi gadā

i.13.1.2.aIzglītības iestādes, kas saņēmušas mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamo informāciju un tehnoloģiju aprīkojumu

Izglītības iestāžu skaits

REACT-EU ERAF

474

Projekta dati

2023.gads

i.13.1.2.bJauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalstsPrototipu skaitsREACT-EU ERAF

18

Projektu dati2023.gads
i.13.1.3.a (CO32)Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkāskWh/gadāREACT-EU ERAF

4 702 062

Projektu datiReizi gadā
i.13.1.3.b (CO34)Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadāCO2 ekvivalenta tonnasREACT-EU ERAF

1 818

Projektu datiReizi gadā
i.13.1.3.d

(CO22)

Kopējā atjaunotās zemes platībahaREACT-EU ERAF

19,88

Projektu datiReizi gadā
i.13.1.4.aAtbalstīto kultūras nozares organizāciju skaitsOrganizāciju skaitsREACT-EU ERAF

46

Projekta datiPēc projekta pabeigšanas
i.13.1.5.aUzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanaiĀrstniecības iestāžu skaitsREACT-EU ERAF

7

Projektu dati2023.gadā
i.13.1.5.b

(CV12)

Attīstītās infrastruktūras vērtība COVID-19 seku mazināšanaiKopējās publiskās izmaksas, EURREACT-EU ERAF

51 573 785

Projektu datiReizi gadā
i.13.1.6.a

(CV28)

Atbalstīto komersantu skaitsKomersantiREACT-EU ERAF

170

Projektu datiReizi gadā
i.13.1.6.b

(CV29)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantusKomersantiREACT-EU ERAF

170

Projektu datiReizi gadā
i.13.1.6.cPersonu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstuPersonasREACT-EU ERAF

1 008

Projektu datiReizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.13.8. (7–12)

Intervences kategorijas

ERAF190: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
51 208 2751176 368 105181 576 234552 973 746N/AN/A12199 954 500

 

71 208 275413 546 599233 964 3377146 980 754    
1328 808 246510 039 79631 852 075      
1429 482 994  782 561 854      
211 208 275          
342 416 550          
518 895 441          
5351 573 785          
607 327 942          
627 766 409          
644 886 441          
664 700 684          
6721 901 654          
728 457 925          
75336 949          
899 666 200          
955 054 228          
1065 054 227          

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2.14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)

(1087)71 14.1. ieguldījumu prioritāte "Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF)"

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)72 14.1.1.SAM: atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē (ESF).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)73 Covid-19 krīze pirmo reizi ir radījusi tādus apstākļus, kad izglītību un mācības var nodrošināt vienīgi izmantojot digitālās tehnoloģijas. Tas rada vajadzību īsā laikā rast efektīvus risinājumus studiju procesa kvalitatīvai nodrošināšanai. Apzinot situāciju augstskolās saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem, tika identificēts, ka augstskolas kopumā spēj nodrošināt rutīnas studiju procesa nepārtrauktību, taču izaicinājumu rada praktisko nodarbību, laboratorijas darbu un studiju pētniecības daļas īstenošana. Šāda tendence arī iezīmējas augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējumā191.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)74 Ņemot vērā Digitālās izglītības rīcības plāna 2021.-2027.gadam "Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam"192 1. stratēģisko prioritāti "Augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstības veicināšana", REACT-EU finansējuma ietvaros kā 14.1.1.SAM sastāvdaļa, tiek plānota 8.2.3.SAM "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" papildinoša kārta, kas būtu orientēta uz digitalizācijas iniciatīvu ieviešanu augstskolās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)75 Attiecīgi, viens no 14.1.1.SAM mērķiem ir veicināt augstākās izglītības (studiju) izcilību, atbalstot digitalizācijas iniciatīvas, lai studiju procesā mainītu tradicionālo mācīšanas un mācīšanās (Teaching and Learning) pieeju uz mūsdienīgu mācību pieredzi, integrējot digitālās tehnoloģijas studiju procesā, pedagoģiskajos paņēmienos un mācību novērtēšanas praksē, tādējādi stiprinot personalizētu mācīšanos, veicinot jēgpilnas individuālās un grupu mācības, labāku mācīšanās organizāciju, tostarp resursu koplietošanu un efektīvāku atgriezenisko saiti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)76 Pasākuma rezultātā augstskolās tiks ieviesti radoši un inovatīvi digitālo tehnoloģiju risinājumi, kas nodrošina izcilu studiju kvalitāti, efektivizē studiju procesu un nodrošina atbalstu zināšanu apguvē, tostarp attīstot digitālās un virtuālās studiju vides, piem., simulatorus un digitālās laboratorijas, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrāciju studiju procesā u.c.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)77 Vienlaikus ar atbalstu, kas mērķēts studiju procesa uzlabošanai krīzes apstākļos, nepieciešams sniegt arī operatīvu atbalstu jauniešiem Covid -19 krīzes situācijā, nodrošinot atbalsta pieejamību un sasniedzamību NEET jauniešiem visā Latvijas teritorijā un veicinot šo jauniešu informētību par atbalsta iespējām iesaistei izglītībā, nodarbinātībā vai aroda apguvē pie amata meistara, lai neradītu priekšnosacījumus mazaizsargāto jauniešu sociālajai marginalizācijai, bet veicinātu sociālo iekļaušanos un apstākļus NEET jauniešu ilgtspējīgai integrācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)78 Attiecīgi, papildus atbalstam augstskolu veiktspējai COVID – 19 krīzes apstākļos, 14.1.1.SAM ietvaros plānots sniegt atbalstu arī tai mērķa grupai, kas atrodas ārpus izglītības procesiem, bet kuru sasniegšana un informētība šajos krīzes apstākļos ir tikpat nozīmīga, proti, papildinoši 8.3.3.SAM, REACT-EU finansējuma ietvaros paredzēts sniegt atbalstu arī NEET jauniešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)79 14.1.1.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 8.2.3.SAM un 8.3.3.SAM.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.14.1. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2020.gadā)

Plānotā vērtība193 (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.14.1.1.aNEET jaunieši, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu REACT-EU finansējuma ietvarosPersonu skaits0401Projekta dati2023.gadā
r.14.1.1.bAugstskolu skaits, kuras ieviesušas digitalizācijas iniciatīvas, kas veicina mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesuAugstskolu skaits07Projekta datiProjekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)80 14.1.2.SAM: atveseļošanas pasākumi labklājības jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)81 Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas nelabvēlīgās sekas uz darba tirgu, NVA reģistrētajiem klientiem (klientu grupām atbilstoši "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam"194) paredzēts sniegt paplašinātu un vēl vairāk individualizētu atbalstu prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, ieskaitot digitālās prasmes un paplašinātu attālinātām mācībām piemērotu atbalstu (apgūstamas tiešsaistē) kopā ar esošajiem NVA ADTP pasākumiem. 2019. gadā ADTP piedalījās 74 606 unikālās personas, savukārt dalību skaits sasniedza 176 825 (dalību skaits vienā vai vairākos pasākumos). Pieaugušie, ieskaitot jauniešus, t.sk. NEET grupas jauniešus, ar NVA karjeras konsultantu un citu speciālistu izvērtējumu noskaidros savas stiprās puses, saņems informāciju par Latvijā pieejamām darbavietām, iegūs darba tirgum nepieciešamās prasmes, t.sk. jaunu izglītību, kas nepieciešama darba tirgum transformējoties, kā arī saņems atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Katram dalībniekam piemērotu pasākumu izvēle tiks noteikta, balstoties uz profilēšanas rezultātiem, t.sk., ņemot vērā personas iepriekšējo pieredzi darba tirgū, iegūto izglītību, kā arī iemaņu un prasmju līmeni, motivāciju. Pieteikties atbalsta saņemšanai būs iespējams NVA 25 filiālēs visā Latvijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)82 14.1.2.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 7.1.1 SAM.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.14.2. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Plānotā vērtība (2023.gadā)195

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.14.1.2.a (CR06)Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanasDalībnieku skaits

5 826 (2019)

3 093

Administratīvo datubāžu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID)

Divas reizes gadā
r.14.1.2.b (CVR2)Dalībnieku skaits, kas pēc dalības pasākumā un tā pabeigšanas iegūst kvalifikāciju, tādējādi cīnoties ar COVID-19 pandēmijas izraisītajām sekāmDalībnieku skaits

6 096 (2020)

3 170

Projekta datiDivas reizes gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)83 14.1.3.SAM: atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ESF).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)84 Atbalsts ārstniecības un citām ārstniecībā iesaistītām personām, kas nodrošina sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanu un ierobežošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)85 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) strādā vairāk nekā 3000 darbinieku, lielākā daļa ir brigāžu darbinieki, Opereatīva medicīnas centra ārstniecības personas un Specializētā medicīnas centra ārstniecības personas, kuru ikdienas darbs ir tieši saistīts ar palīdzības sniegšanu dzīvībai kritiskās situācijās. Vienlaikus NMPD šobrīd veic arī svarīgus uzdevumus Covid-19 slimības ierobežošanai – gan analīžu paraugu paņemšanu mobilajā punktā, lidostā, patversmēs un sociālās aprūpes iestādēs, gan sniedz palīdzību un nogādā slimnīcās Covid-19 inficētus pacientus, kad stāvoklis ir kritisks un saslimšanas simptomi smagi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)86 Līdz ar Covid-19 straujo izplatību, ir būtiski pieaudzis Covid-19 pacientu izsaukumu skaits, kas izgaismo problēmu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, ko ietekmē darbinieku trūkums NMPD. Papildu slodzi uz NMPD rada arī lielais saslimušo vai pašizolācijā esošo darbinieku skaits. Tādējādi vairāk kā iepriekš aktualizējas cilvēkresursu trūkums, kā arī darbinieku "izdegšana".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)87 Lai risinātu minētās problēmas, nepieciešams nodrošināt motivācijas sistēmu, sniedzot papildu atbalstu piemaksu veidā NMPD darbiniekiem par darbu Covid-19 apstākļos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)88 14.1.3.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 9.2.7 SAM.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(1087)89 COVID - 19 izraisītās krīzes ietekme būs ilgtermiņa un tādējādi jāparedz tālredzīgi risinājumi seku mazināšanai vairāku gadu perspektīvā. COVID - 19 krīzes ietekmē novērojams bezdarba pieaugums, nabadzības pieaugums, nevienlīdzības pieaugums, kas īpaši skar sabiedrības neaizsargātākās grupas, t.sk. jauniešus un tostarp arī NEET jauniešus, kam šajos apstākļos īpaši būtiski nodrošināt informētību par atbalsta iespējām iesaistei izglītībā, nodarbinātībā vai aroda apguvē pie amata meistara, tādējādi veicinot to integrāciju. Varētu sacīt, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze pirmo reizi ir radījusi tādus apstākļus, kad izglītību un mācības var nodrošināt vienīgi izmantojot digitālās tehnoloģijas. Tas rada vajadzību īsā laikā rast efektīvus risinājumus gan mācību, gan studiju procesa kvalitatīvai nodrošināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)90 Vienlaikus ar ietekmi uz izglītības procesu, 2020.gada pirmajā pusē Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze īpaši negatīvi ietekmējusi arī darba tirgus situāciju, veicinot strauju reģistrētā bezdarba rādītāju pieaugumu, līdzās kolektīvās atlaišanas pieteikumu skaitam. 2020. gadā NVA tika saņemti paziņojumi par kolektīvo atlaišanu no 58 darba devējiem - kopumā par 5 703 darbinieku plānoto atbrīvošanu no darba saistībā ar situāciju, ko ietekmējis Covid-19 vīrusa izplatības apdraudējums pasaulē un Latvijā . Pretstatā ar iepriekšējiem gadiem, 2020.gada beigās bezdarbnieku skaits ir pieaudzis visās izglītības programmu grupās, ko var vistiešākajā mērā skaidrot ar Covid-19 negatīvo ietekmi un bezdarbnieku augošo pieprasījumu pēc pārkvalifikācijas un prasmju paaugstināšanas iespējām, kas varētu tiem nodrošināt ātrāku atgriešanos darba tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)91 Atveseļošanas pasākumu veselības nozarē īstenošana stiprinās NMPD kapacitāti, t.sk. sniegt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem palielinātas neatliekami hospitalizējamu pacientu plūsmas apstākļos, tādējādi stiprinot visas veselības aprūpes sistēmas kapacitāti nodrošināt savlaicīgu, pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)92 14.1.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: augstskolu digitālās kapacitātes stiprināšana, izstrādājot un ieviešot inovatīvus digitālus risinājumus studiju procesā, t.sk. starpinstitūciju sadarbības risinājumus; modernu digitālu tehnoloģiju integrēšana studiju programmās; digitālu risinājumu ieviešana attālinātu praktisko un pētniecisko darbu īstenošanai, simulētās un virtuālās studiju vides attīstīšana, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrēšana studiju programmu saturā un studiju procesā. Atbalsts NEET jauniešu apzināšanas, uzrunāšanas, motivēšanas un aktivizēšanas pasākumiem, t.sk. NEET jauniešu, kuri Covid-19 pandēmijas krīzes ietekmē zaudējuši darbu, pārtraukuši mācības (izglītības ieguvi vai aroda apguvi), NEET jauniešu profilēšana, individuālās pasākumu programmas izstrāde katram iesaistītajam NEET jaunietim, individuālās pasākumu programmas īstenošana un uzraudzība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)93 14.1.1. SAM indikatīvā mērķa grupa: Augstskolas. Jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)94 14.1.1. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Augstskolas. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)95 14.1.1. SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)96 14.1.2. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu apguve, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, augstākās iestādes studiju moduļu vai kursu apguve, tiešsaistes mācību platformu kursi, apmācība pie darba devēja, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, to izstrāde un īstenošana elastīgu apmācību formā, karjeras konsultācijas, neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi, specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšana mērķa grupu bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautām personām apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrāde un īstenošana personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. SAM ietvaros ir atbalstāma jauniešu bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto personu dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, izglītības iestādēm, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautām personām, tiks pilnveidota un nodrošināta apmācībā iesaistīto izglītības iestāžu uzraudzība un mācību procesa kvalitātes kontrole, t.sk. nodrošinot apmācību programmu ekspertīzi, metodoloģisko vadību un ieviešanas uzraudzību. Izglītības programmas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto personu apmācību, vismaz reizi gadā nosaka LM Apmācību komisija, kurā iesaistās sociālie partneri un citi valsts un pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu eksperti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)97 14.1.2. SAM indikatīvā mērķa grupa: NVA reģistrēti bezdarbnieki un darba meklētāji, īpaši ar zemu un darba tirgus prasībām neatbilstošu prasmju un kvalifikācijas līmeni, bezdarba riskam pakļautās personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(1087)98 14.1.2. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)99 14.1.2. SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)100 14.1.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: piemaksas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem par darbu Covid-19 apstākļos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)101 14.1.3. SAM indikatīvā mērķa grupa: Veselības ministrija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)102 14.1.3. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Veselības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1087)103 14.1.3. SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.14.3. (6)

ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība196  (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.14.1.1.aNEET jaunieši, kas saņēmuši atbalstu REACT-EU atbalsta ietvarosPersonu skaitsREACT-EU ESF

573

Projekta dati2023.gadā
i.14.1.1.bAugstskolu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu digitalizācijas iniciatīvu ieviešanai, kas veicina mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesuAugstskolu skaitsREACT-EU ESF

7

Projekta datiReizi gadā
i.14.1.2.a (CV31)Dalībnieku skaits, kuri ir saņēmuši atbalstu, lai cīnītos un mazinātu COVID-19 pandēmijas izraisītās sekasDalībnieku skaitsREACT-EU ESF

11 592

Projekta datiReizi gadā
i.14.1.3.a

(CV30)

ESF aktivitāšu vērtība, lai cīnītos pret Covid-19 pandēmijuEURREACT-EU ESF

4 259 331

Projektu dati

Reizi gadā

i.14.1.3.b

(CVHC)

Veselības aprūpes personāls, kas saņēmis ESF atbalstuPersonu skaitsREACT-EU ESF

1 146

Projektu dati

Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.14.4. (7–12)

Intervences kategorijas

ESF197: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
10211 527 850122 489 08725 627 882722 489 087822 489 0871222 489 087
1124 259 331  716 861 205      
1151 074 024          
1165 627 882          

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2.15. Pasākumi Krievijas Federācijas militārās agresijas seku mazināšanai (enerģētika)

(1087)104 Augstās cenas energoresursu tirgū ir problēma, kurai ir globālā mēroga cēloņi, līdz ar to nevajadzētu pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas ilgtermiņā varētu negatīvi ietekmēt ES iekšējo elektroenerģijas vai dabasgāzes tirgu. Ilgtermiņā no AER ražotas elektroenerģijas apjoma palielināšanai ES, it īpaši Baltijas reģionā, lai mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem, un energoefektivitātes pasākumi ir vienīgais risinājums, lai izvairītos no neprognozējamās enerģijas cenu svārstības, ko rada importētie fosilie energoresursi. Tomēr pašlaik ir nepieciešams ieviest pasākumus, kas īstermiņā mazinās elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sociālekonomiskās sekas gan uz iedzīvotāju labklājību, gan tautsaimniecību kopumā.

Apzinoties, ka pašreizējais energoresursu, ieskaitot elektroenerģiju, cenu kāpums prasa ātru un koordinētu reakciju un pastāvošais tiesiskais regulējums ļauj dalībvalstīm šādu rīcību organizēt, 2021.gada 13.oktobrī EK nāca klajā ar paziņojumu "Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti". EK paziņojumā ir ietverts "Instrumentu kopums" (Toolbox) sastāv no īstermiņa un vidēja termiņa pasākumiem, ko dalībvalstis varētu īstenot, lai mazinātu augsto enerģijas cenu negatīvo ietekmi. EK ir uzsvērusi, ka tūlītējai reakcijai jeb īstermiņa risinājumiem jāfokusējas uz pasākumiem, kas varētu pēc iespējas ātrāk mazināt cenu pieauguma negatīvu ietekmi uz mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Vienlaikus no EK puses piebilstams, ka īstermiņa pasākumiem ir jābūt viegli pielāgojamiem izmaiņām globālajā līmenī, lai novērstu iejaukšanos ES iekšējā tirgū, kad situācija uzlabosies.

(1087)105 Prioritārā virziena ietvaros paredzētais KF atbalsts sekmēs ES Padomes 2022.gada rekomendāciju izpildi: 2023. gadā nodrošināt, ka valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums atbilst vispārējai neitrālai politikas nostājai, ņemot vērā nepārtraukto pagaidu un mērķtiecīgo atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu kāpumiem un cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas.

(1087)106 15.1. ieguldījumu prioritāte "Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem"

 (1087)107 15.1.1. SAM: Atbalsta pasākumi centralizētās siltumapgādes jomā.

(1087)108 Līdz šim nepieredzēti ģeopolitiski notikumi, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir būtiski ietekmējuši sabiedrību un ekonomiku, izraisot enerģētisko krīzi un kā sekas enerģijas cenu kāpumu, kas īpaši skāris mazaizsargātas mājsaimniecības. Reaģējot uz izveidojušos situāciju, EK izveidoja REPowerEU plānu, kas paredz SAFE iniciatīvu, lai risinātu augsto enerģijas cenu kāpumu, atbalstot tieši mazaizsargātas mājsaimniecības. Elastīgi izmantojot resursus no ERAF, ESF un KF, no 2022. gada 1. februāra ir iespēja daļēji segt enerģijas izmaksas mazaizsargātām mājsaimniecībām. Attiecīgi, SAM mērķis ir samazināt mazaizsargāto mājsaimniecību 2022./2023. gada sezonas centrālās apkures rēķinus.

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(1087)109 Ņemot vērā minētos ES ieteikumus un kopējo tendenci ES dalībvalstīs sniegt īstermiņa valsts atbalstu, ir izstrādāts Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums198, kas nosaka vairākus terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību, tas ir:

1) par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim segt visiem galalietotāju maksu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un OIK, ieskaitot attiecīgi piemērojamo pievienotās vērtības nodokli;

2) par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, piemēro maksas par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem samazinājumu šādā apmērā: a) ja lietotāja mēneša patēriņš ir no 221 kWh/mēn. līdz 5269 kWh/mēn. (ieskaitot) (no 21 m³ līdz 500 m³ (ieskaitot)), tad 0,03045 euro (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par vienu kWh, kā arī uz maksas samazinājumu piemēroto pievienotās vērtības nodokli; b) ja lietotāja mēneša patēriņš ir virs 5275 kWh/mēn. (virs 500 m³), tad 0,02279 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par vienu kWh, kā arī uz maksas samazinājumu piemēroto pievienotās vērtības nodokli;

3) par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim piemērot mājsaimniecības lietotājiem centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) šādā apmērā: a) ja centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedz siltumapgādes komersants, kas siltumapgādes pakalpojumu sniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, nosaka kā starpību starp attiecīgā kalendārā mēnesī piemērojamo tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu MWh; b) ja pakalpojuma sniedzējs ir siltumapgādes komersants, kas siltumapgādes pakalpojumu nesniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, vai pašvaldības iestāde: 1. starpību starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo tarifu vai cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir mazāka par 2022.gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu; 2. starpību starp 2022.gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir lielāka par 2022.gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu;

4) pensijas vecumu sasniegušās personām, apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti, it īpaši tām personām ar invaliditāti, kurām ir ļoti smaga invaliditāte, izmaksājot atbalstu 20 euro mēnesī periodā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim, tas ir, 4 mēneši x 20 euro);

5) ģimenēm, kuras audzina bērnus, izmaksājot atbalstu par katru bērnu 50 euro mēnesī periodā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim, tas ir, 4 mēneši x 50 euro;

6) nodrošināt līdzvērtīgu atbalstu visās pašvaldībās zemu ienākumu mājsaimniecībām, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu visa gada garumā, ne tikai mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensionāri un personas ar invaliditāti, bet arī pārējās mājsaimniecībās, kuru ienākumi nedaudz pārsniedz šobrīd Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto ienākumu slieksni.

(1087)110 Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums ir viens no iepriekš minētiem valsts atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma kompensācijai Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma199 ietvaros, kas ir sniegts visām mājsaimniecībām. Atbalsts paredz, ka visas mājsaimniecības saņem samazinātu centrālās apkures rēķinu 2022./2023.gada apkures sezonā, gadījumos, kur izmaksas par 1 Mwh ir pārsniegušas 68 eiro. 50% no izmaksām tiek segti par cenu intervālu no 68 euro līdz 150 euro par Mwh, savukārt 90% no izmaksām virs 150 euro par Mwh. Uzņēmumi, kas piegādā apkuri mājsaimniecībām, kompensāciju automātiski iekļauj rēķinā saviem klientiem.

(1087)111 Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma izstrādes laikā Ekonomikas ministrija norādīja, ka ārkārtas enerģijas cenu pieaugums rada sarežģījumus vismaz 80% mājsaimniecību savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par patērēto enerģiju. Līdz ar to 2022./2023. gada apkures sezonā minētais atbalsts tika piešķirts visām mājsaimniecībām. Siltumapgādes cenas laika periodā no 2022.gada februāra līdz 2023.gada maijam pieredzēja inflāciju 75,5% apmērā, savukārt elektrības cenas šajā pašā laika periodā pieauga par 127.%. Lai nodrošinātu, ka DP ietvaros atbalsts tiek sniegts konkrēti mazaizsargātām mājsaimniecībām, šīs ārkārtas enerģijas izmaksu krīzes apstākļos tiek īpaši definēta mazaizsargāta mājsaimniecība – tāda, kuras rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir zem vidējā valstī.

(1087)112 15.1.1.SAM ietvaros tiek plānots izstrādāt un piemērot vienreizējo maksājumu, ņemot vērā, ka kompensācija ir jau sniegta no valsts budžeta 2022./2023.gada apkures sezonā. Fiksētas summas maksājuma metodoloģija paredz izmantot Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) datus par izmaksātām kompensācijām siltumenerģijas ražotājiem, kas tālāk šo cenu pieauguma daļējo kompensāciju novadīja līdz mājsaimniecībām samazinātu rēķinu formā atbilstoši likumā deleģētām funkcijām. BVKB dati noteiks kopējo izmaksāto atbalsta summu X.

(1087)113 Atbalsta slieksnis 68 euro par megavatstundu un atbalsta apmērs ir noteikts energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likuma 7.pantā, kas paredz daļēju siltumenerģijas cenu pieauguma kompensāciju mājsaimniecības lietotājiem, kuru objekts ir daudzīvokļu dzīvojamā māja. Tāpat CSP pieejami dati no mājsaimniecību apsekojuma atspoguļo, ka 2020.gadā mājsaimniecības par centralizēto siltumapgādi vidēji maksāja 57 EUR par megavatstundu un 2015.gadā 44 EUR par megavatstundu.

(1087)114 CSP dati liecina, ka 2021.gadā 61% Latvijas mājsaimniecībās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija zem vidējā valstī. Līdz ar to par mazaisargātām mājsaimniecībām uzskatāmas 61% Latvijas mājsaimniecību.

(1087)115 Lai nodrošinātu, ka daudzīvokļu ēkās dzīvojošās mājsaimniecības ir pielīdzināmas visām Latvijas mājsaimniecībām pēc ienākumu līmeņa, tiks iegūti dati no CSP par mājokļu tipiem dalījumā pa ienākumu kvintilēm no pēdējās tautas skaitīšana datiem. Nepieciešamības gadījumā 61% tiks koriģēti, lai pēc iespējas precīzāk atspoguļotu mazaizsargāto mājsaimniecību proporciju, kas dzīvo daudzīvokļu ēkās.

(1087)116 Lai nonāktu pie fiskētās summas maksājuma, X tiks reizināts ar daudzīvokļu ēkās dzīvojošo mazaizsargāto mājsaimniecību proporciju. Fiksētās summas metodoloģijas apraksts ir indikatīvs.

(1087)117 15.1.1.SAM tiks īstenots ciešā sasaistē ar 4.3.1.SAM.

(1087)118 15.1.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: enerģijas izmaksu segšana, energoresursu cenu kāpuma kompensācija.

(1087)119 15.1.1. SAM indikatīvā mērķa grupa: mazaizsargātas mājsaimniecības.

(1087)120 15.1.1. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Būvniecības valsts kontroles birojs.

(1087)121 15.1.1. SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

Tabula Nr. 2.15.1. (5)

KF specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023.gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.15.1.1.aAktivitāšu vērtība mazāk aizsargāto mājsaimniecību (ar ienākumiem uz vienu locekli zem vidējā valstī) enerģijas patēriņa izmaksu segšanaiEURKF60 000 000Projekta datiReizi gadā

Tabula Nr. 2.15.2. (7–12)

Intervences kategorijas

ESF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

KodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEURKodsEUR
11260 000 000160 000 000760 000 000760 000 000860 000 000960 000 000

Tehniskās palīdzības izmantošana citu prioritāro virzienu mērķu sasniegšanai

(1088) Tehniskās palīdzības prioritāšu virzieni un to SAM palīdz sasniegt citu prioritāšu virzienos noteiktos mērķus, rezultātus un rādītājus.

(1089) Zemāk esošajā tabulā parādīta Tehniskās palīdzības saistība ar citiem prioritārajiem virzieniem.

Tabula Nr. 2.13. (13)

Tehniskās palīdzības saistība ar citiem prioritārajiem virzieniem

Prioritārais virziens
Apraksts
1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas
Tehniskās palīdzības līdzekļi tiks novirzīti 1.prioritārā virziena "Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" plānošanā, vadībā, uzraudzībā un kontrolē iesaistīto iestāžu kapacitātes celšanai, t.sk. apmācībām, kā arī izvērtējumiem un pētījumiem, kas ir tieši saistīti ar minēto prioritāro virzienu ieviešanu, t.sk. ex-ante nosacījumu izpildi.
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi
Tehniskās palīdzības līdzekļi tiks novirzīti 2.prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" plānošanā, vadībā, uzraudzībā un kontrolē iesaistīto iestāžu kapacitātes celšanai, t.sk. apmācībām, kā arī izvērtējumiem un pētījumiem, kas ir tieši saistīti ar minēto prioritāro virzienu.
3. Mazo un vidējo komersantukonkurētspēja
Tehniskās palīdzības līdzekļi tiks novirzīti 3.prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" plānošanā, vadībā, uzraudzībā un kontrolē iesaistīto iestāžu kapacitātes celšanai, t.sk. apmācībām, kā arī izvērtējumiem un pētījumiem, kas ir tieši saistīti ar minēto prioritāro virzienu.
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs
Tehniskās palīdzības līdzekļi tiks novirzīti 4.prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs" plānošanā, vadībā, uzraudzībā un kontrolē iesaistīto iestāžu kapacitātes celšanai, it īpaši energoefektivitātes jomā, t.sk. apmācībām, kā arī izvērtējumiem un pētījumiem, kas ir tieši saistīti ar minēto prioritāro virzienu.
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte
Tehniskās palīdzības līdzekļi tiks novirzīti 5.prioritārā virziena "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" plānošanā, vadībā, uzraudzībā un kontrolē iesaistīto iestāžu kapacitātes celšanai, t.sk. apmācībām, kā arī izvērtējumiem un pētījumiem, kas ir tieši saistīti ar minēto prioritāro virzienu.
6. Ilgtspējīga transporta sistēma
Tehniskās palīdzības līdzekļi tiks novirzīti 6.prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" plānošanā, vadībā, uzraudzībā un kontrolē iesaistīto iestāžu kapacitātes celšanai, t.sk. apmācībām, kā arī izvērtējumiem un pētījumiem, kas ir tieši saistīti ar minēto prioritāro virzienu.
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte
Tehniskās palīdzības līdzekļi tiks novirzīti 7.prioritārā virziena "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" plānošanā, vadībā, uzraudzībā un kontrolē iesaistīto iestāžu kapacitātes celšanai, t.sk. apmācībām, kā arī izvērtējumiem un pētījumiem, kas ir tieši saistīti ar minēto prioritāro virzienu.
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība
Tehniskās palīdzības līdzekļi tiks novirzīti 8.prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" plānošanā, vadībā, uzraudzībā un kontrolē iesaistīto iestāžu kapacitātes celšanai, t.sk. apmācībām, kā arī izvērtējumiem un pētījumiem, kas ir tieši saistīti ar minēto prioritāro virzienu ieviešanu, t.sk. ex-ante nosacījumu izpildi.
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana
Tehniskās palīdzības līdzekļi tiks novirzīti 9.prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" plānošanā, vadībā, uzraudzībā un kontrolē iesaistīto iestāžu kapacitātes celšanai, t.sk. apmācībām, kā arī izvērtējumiem un pētījumiem, kas ir tieši saistīti ar minēto prioritāro virzienu, ieviešanu, t.sk. ex-ante nosacījumu izpildi.

3. Finansējuma plāns

Tabula Nr. 3.1. (17)

ESF, ERAF un KF finansējuma sadalījums pa gadiem, milj. EUR

NRFondsReģions2014, EUR2015, EUR2016, EUR2017, EUR2018, EUR2019, EUR2020, EUR2021, EUR2022, EUR200Kopā, EUR
(1)ERAFMazāk attīstīts reģions277 214 930291 536 583328 768 552342 810 774357 274 862394 164 452474 113 005N/AN/A2 465 883 158
 PamatsummaMazāk attīstīts reģions260 582 034274 044 388309 042 439322 242 128335 838 370370 514 585449 544 066N/AN/A2 321 808 010
 RezerveMazāk attīstīts reģions16 632 89617 492 19519 726 11320 568 64621 436 49223 649 86724 568 939N/AN/A144 075 148
(5)ESFMazāk attīstīts reģions101 569 026105 377 52587 428 10191 162 29495 008 67076 968 199119 191 010N/AN/A676 704 825
 PamatsummaMazāk attīstīts reģions96 452 77199 817 62582 182 41585 692 55689 308 15072 350 107114 328 513N/AN/A640 132 137
 RezerveMazāk attīstīts reģions5 116 2555 559 9005 245 6865 469 7385 700 5204 618 0924 862 497N/AN/A36 572 688
(9)JNIN/A16 298 11212 712 52700000N/AN/A29 010 639
 PamatsummaN/A16 298 11212 712 52700000N/AN/A29 010 639
 RezerveN/AN/AN/AN/AN/AN/AN/AN/AN/AN/AN/A
(10)KFN/A167 454 594175 995 293185 012 112193 047 173200 965 711209 486 800114 672 909N/AN/A1 246 634 592
 PamatsummaN/A157 407 318165 435 575173 911 385181 464 343188 907 768196 917 592101 625 729N/AN/A1 165 669 710
 RezerveN/A10 047 27610 559 71811 100 72711 582 83012 057 94312 569 208 13 047 180N/AN/A 80 964 882
(12)Kopā 562 536 662585 621 928601 208 765627 020 241653 249 243680 619 451707 976 924004 418 233 214
 REACT-EU ERAFN/AN/AN/AN/AN/AN/AN/AN/A183 254 95916 699 541199 954 500
 REACT-EU ESFN/AN/AN/AN/AN/AN/AN/AN/A20 610 8721 878 21522 489 087
(12)Kopā ar REACT-EU 562 536 662585 621 928601 208 765627 020 241653 249 243680 619 451707 976 924203 865 83118 577 7564 640 676 801

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 3.2. (18A)

Finansējuma plāns darbības programmai

Kods

Prioritārais virziens

Fonds

Reģions

Publiskās attiecināmās izmaksas, EUR

Savienības atbalsts, EUR

Nacionālais finansējums, EUR

Nacionālais publiskais finansējums, EUR

Nacionālais privātais finansējums, EUR

Kopējais finansējums, EUR

Līdzfinansējuma likme, %

100% co-financing rate for accounting year 2020-2021*

EIB līdzdalība, EUR

Pamatpiešķīrums bez rezerves, EUR

Rezerve, EUR

Rezerves apjoms, %

1

1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijasERAFMazāk attīstīts reģions506 155 828448 221 13979 097 84957 934 68921 163 160527 318 98885N/A0419 704 66128 516 4786

2

2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumiERAFMazāk attīstīts reģions196 147 515171 083 82930 191 26425 063 6865 127 578201 275 09385N/A0160 544 83710 538 9926

31

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspējaERAFMazāk attīstīts reģions376 629 305352 505 29662 206 821

 

24 124 00938 082 812414 712 11785N/A0334 439 03618 066 2606

32

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspējaESFMazāk attīstīts reģions20 941 00917 799 8573 141 1523 141 152020 941 00985N/A016 676 5831 123 2746

41

4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēsERAFMazāk attīstīts reģions341 875 566290 594 22951 281 33751 281 3370341 875 56685N/A0273 128 59317 465 6366

42

4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēsKFN/A396 788 795362 637 12863 994 78934 151 66729 843 122426 631 91785N/A0350 618 51412 018 6144

51

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāteERAFMazāk attīstīts reģions459 462 907390 526 47068 936 43768 936 4370459 462 90785N/A0364 120 59126 405 8796

52

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāteKFN/A196 932 988

 

191 923 72433 868 8945 009 26428 859 630225 792 61885N/A0180 160 490 11 763 2346

61

6. Ilgtspējīga transporta sistēmaERAFMazāk attīstīts reģions277 032 428235 477 56341 554 86541 554 8650277 032 42885N/A0221 114 55214 363 0116

62

6. Ilgtspējīga transporta sistēmaKFN/A668 329 718591 358 030104 357 30376 971 68827 385 615695 715 33385N/A0534 174 99657 183 0348

72

7. Nodarbi-nātība un darbaspēka mobilitāteESFMazāk attīstīts reģions121 918 798105 460 19318 611 84816 458 6052 153 243124 072 04185N/A098 486 2196 973 9747

73

7. Nodarbi-nātība un darbaspēka mobilitāteJNIN/A 58 318 70658 021 2785 119 527 297 4284 822 09963 140 80592N/A058 021 278N/AN/A

81

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītībaERAFMazāk attīstīts reģions320 665 225272 565 44048 099 78548 099 7850320 665 22585N/A0255 641 65216 923 7886

82

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītībaESFMazāk attīstīts reģions295 991 006252 647 64844 584 88443 343 3581 241 526297 232 53285N/A0238 173 88714 473 7616

91

9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošanaERAFMazāk attīstīts reģions300 036 673265 728 63946 893 29134 308 03412 585 257312 621 93085N/A0253 933 53511 795 1046

92

9.Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošanaESFMazāk attīstīts reģions283 315 652250 366 44844 182 31832 949 20411 233 114294 548 76685N/A0236 364 769

 

14 001 6796

10

10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai"ESFMazāk attīstīts reģions25 200 04821 420 0403 780 0083 780 008025 200 04885N/A021 420 04000

11

11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai"ERAFMazāk attīstīts reģions46 094 76939 180 5536 914 2166 914 216046 094 76985N/A039 180 55300

12

12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"KFN/A47 900 83640 715 7107 185 1267 185 126047 900 83685N/A040 715 71000

13

Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanaiREACT-EU ERAFMazāk attīstīts reģions199 954 500201199 954 500000199 954 5001000199 954 500N/AN/A

14

Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanaiREACT-EU ESFMazāk attīstīts reģions22 489 08720222 489 08700022 489 087100022 489 087N/AN/A

15

Pasākumi Krievijas Federācijas militārās agresijas seku mazināšanai (enerģētika)KFMazāk attīstīts reģions60 000 00060 000 00000060 000 000100060 000 000N/AN/A

0

KopāERAFMazāk attīstīts reģions2 824 100 2162 465 883 158435 175 865358 217 05876 958 8072 901 059 02385 02 321 808 010144 075 148

0

KopāESFMazāk attīstīts reģions747 366 513647 694 186114 300 21099 672 32714 627 883761 994 39685 0611 121 49836 572 688

0

KopāJNI 58 318 70658 021 2785 119 527297 4284 822 09963 140 80592 058 021 2780

0

KopāKFN/A1 369 952 3371 246 634 592209 406 112123 317 74586 088 3671 456 040 70485 01 165 669 71080 964 882

0

Kopā

4 999 737 7724 418 233 214764 001 714581 504 558182 497 1565 182 234 92885 04 156 620 496261 612 718

"

0Kopā ar REACT-EU

5 222 181 3594 640 676 801764 001 714581 504 558182 497 1565 404 678 51585  4 379 064 083 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 25.08.2016. rīkojumu. Nr.484 (L.V. 29.AUG., NR.166)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 3.3. (18B)

Finansējuma sadalījums starp ESF finansējumu jauniešu nodarbinātības pasākumiem un Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas specifisko piešķīrumu203, kā arī līdzfinansējuma likme Jauniešu nodarbinātības iniciatīvai

Fonds

Reģions

Publiskā finansējuma apjoms, milj. EUR

ES atbalsts
[1]

Nacionālais līdzfinansējums, milj. EUR
[2=3+4]

Indikatīvais nacionālais publiskais līdzfinansē-jums, milj. EUR
[3]

Indikatīvais privātais līdzfinansējums milj. EUR
[4]

Kopējais finansējuma apjoms, milj. EUR
[5=1+2]

Līdzfinansējuma likme, %
[6=1/5]

Jauniešu nodarbinātības iniciatīvaN/A29 010 63929 010 63900029 010 639100%
JNI REACT-EUN/A0000000%
ESF salīdzināmais finansējumsMazāk attīstīts reģions 29 308 06729 010 639 5 119 526297 4284 822 098 34 130 16585%
Kopā

58 318 70658 021 278 5 119 526297 4284 822 098 63 140 80492%
ProporcijaMazāk attīstīts reģions

1

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 3.4. (18C)

Finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem mērķiem

Prioritārais virziens

Fonds

Reģions

Tematiskais mērķis

Savienības atbalsts, EUR

Nacionālais finansējums, EUR

Kopējais finansējums, EUR

1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijasERAFMazāk attīstīts reģions1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju448 221 13979 097 849527 318 988
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumiERAFMazāk attīstīts reģions2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti171 083 82930 191 264201 275 093
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspējaERAFMazāk attīstīts reģions3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju352 505 29662 206 821414 712 117
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspējaESFMazāk attīstīts reģions11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi17 799 8573 141 15220 941 009
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēsERAFMazāk attīstīts reģions4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs290 594 22951 281 337341 875 566
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēsKFN/A4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs362 637 12863 994 789426 631 917
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāteERAFMazāk attīstīts reģions5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību
6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti
390 526 47068 936 437459 462 907
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāteKFN/A6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti191 923 72433 868 894225 792 618
6. Ilgtspējīga transporta sistēmaERAFMazāk attīstīts reģions7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās235 477 56341 554 865277 032 428
6. Ilgtspējīga transporta sistēmaKFN/A7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās591 358 030104 357 303695 715 333
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāteESFMazāk attīstīts reģions8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti105 460 19318 611 848124 072 041
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāteJNIN/A8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti58 021 2785 119 52763 140 805
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītībaERAFMazāk attīstīts reģions10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā272 565 44048 099 785320 665 225
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītībaESFMazāk attīstīts reģions10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā252 647 64844 584 884297 232 532
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošanaERAFMazāk attīstīts reģions9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību265 728 63946 893 291312 621 930
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošanaESFMazāk attīstīts reģions9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību250 366 44844 182 318294 548 766
10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai"ESFMazāk attīstīts reģionsNA21 420 0403 780 00825 200 048
11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai"ERAFMazāk attīstīts reģionsNA39 180 5536 914 21646 094 769
12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"KFN/ANA40 715 7107 185 12647 900 836
13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)REACT-EU ERAFMazāk attīstīts reģions12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai199 954 5002040199 954 500
14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)REACT-EU ESFMazāk attīstīts reģions12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai22 489 087205022 489 087
15. Pasākumi Krievijas Federācijas militārās agresijas seku mazināšanai (enerģētika)KFMazāk attīstīts reģions9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību60 000 000060 000 000
Kopā

4 418 233 214764 001 7145 182 234 928
Kopā ar REACT-EU

4 640 676 801764 001 7145 404 678 515

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 3.5. (19)

Indikatīvais atbalsta klimata pārmaiņu mērķim

Prioritārais virziens

Indikatīvais finansējums apjoms, milj. EUR

Proporcija no kopējā piešķīruma

1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

0

0%

2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

0

0%

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

2 360 670

0.05%

4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs

481 309 215

10.37%

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

100 276 568

2.16%

6. Ilgtspējīga transporta sistēma

52 386 793

1.13%

7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

0

0.00%

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

46 080 267

0.99%

9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

305 078

0.01%

13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)

58 774 550206

1,27%

14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)

0

0,00%

15. Pasākumi Krievijas Federācijas militārās agresijas seku mazināšanai (enerģētika)

0

0,00%

Kopā

741 493 142

15.98%

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

4. Integrētā pieeja teritoriālajai attīstībai

(1090) Teritoriālo atbalsta pasākumu ietvaros tiks risināti izaicinājumi, kas ir izšķiroši nozīmīgi, lai veicinātu līdzsvarotu teritoriju attīstību un kas skar vairākas nozares. Šie pasākumi tiks balstīti uz bottom-up pieeju, ietvers pārnozaru skatījumu un tiks īstenoti, balstoties uz vietējām attīstības prioritātēm, kas identificētas pašvaldību integrētajās attīstības programmās. Vienlaikus arī nozaru atbalsta pasākumi veicinās teritoriju attīstību, kaut arī tie primāri vērsti uz nozaru problēmjautājumu risināšanu. Ieguldījumi uzņēmējdarbības attīstībai ITI ietvaros tiks īstenoti ciešā sasaistē ar prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas", prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e- pārvalde un pakalpojumi", prioritāro virzienu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja", prioritāro virzienu "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" un prioritāro virzienu "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam. Kā papildinošas darbības būs arī 2014.–2020.gada plānošanas periodā ETS un Norvēģijas finanšu instrumenta finansēta projekta ietvaros īstenoto pasākumu kopums, kas vērsts uz vietējo komersantu un ārvalstu investoru piesaistes sekmēšanu pašvaldībās, kā arī ELFLA darbības programmu ietvaros paredzētais atbalsts vietējo ceļu tīklam. Papildus LAP 2020 pasākumā "Investīcijas materiālajos aktīvos", kas ir nozīmīgākās investīcijas lauku reģionos, plānots novirzīt arī pēc reģionālā principa, lai nodrošinātu vienmērīgu teritorijas attīstību. SVVA finansējumu LAP 2020 LEADER pieejas pasākumiem plānots proporcionāli vairāk novirzīt vietējās rīcības grupām, kuru teritorijā ir zemāks iedzīvotāju blīvums, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.

(1091) Rezultātā, īstenojot teritoriālo pasākumu kopumu izmantojot ITI pieeju, pašvaldībām integrēti plānojot ieguldījumus izglītības un resocializācijas infrastruktūrā, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrā un degradētās vides revitalizācijā, tiks panākts tautsaimniecības un nodarbinātības pieaugums ar sinerģisku efektu. Detalizēti rezultāti atspoguļojas SAM ietvaros definētajos iznākuma un rezultāta rādītājos.

(1092) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru lomu līdzsvarotā valsts attīstībā, statistiski raksturojot vajadzības, kā arī nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos reģionālās attīstības jomā uzsvērtās pārnozariskās, gudrās un stratēģiski tālredzīgās vietējās attīstības plānošanas būtiskums detalizētāk aprakstīts DP 1.sadaļā "Ieguldījums stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā". Detalizētāku informāciju par teritoriālās attīstības vajadzību analīzi skatīt PL 1.1.apakšsadaļā "Teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība".

4.1. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

(1093) Atbalsts DP ietvaros netiek plānots.

4.2. Integrēta pilsētvides attīstība

(1094) ERAF Regula paredz, ka vismaz 5% valstij pieejamā ERAF finansējuma jānovirza ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, vides un klimata izaicinājumu risināšanai pilsētās, balstoties uz integrētām pašvaldību attīstības programmām, ņemot vērā arī pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību.

(1095) Integrētajā pilsētvides attīstībā apvienotas investīcijas no pieciem dažādiem tematiskajiem mērķiem, prioritārajiem virzieniem un ieguldījumu prioritātēm un septiņiem dažādiem SAM, paredzot investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam un investīciju piesaistei, degradēto teritoriju revitalizācijai un pielāgošanai saimnieciskai darbībai, kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, aizsargāšanai un attīstīšanai, nodarbinātības, energoefektivitātes pasākumu veicināšanai, kā arī sociālās infrastruktūras un vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai. ITI pieeju plānots izmantot ekonomisko, demogrāfisko, sociālo, vides ilgtspējas un izglītības izaicinājumu risināšanai nacionālas nozīmes attīstības centros (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī), novirzot ERAF finansējumu 230,84 milj. EUR apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(1096) Minētie SAM (3.3.1., 4.2.2., 5.5.1., 5.6.2., 8.1.2., 8.1.3., 9.3.1.) izvēlēti īstenošanai ITI ietvarā, pamatojoties uz vietējo vajadzību un attīstības potenciāla izpēti un izvērtējot, kuri no DP ietvertajiem SAM visefektīvāk risināmi ITI ietvarā, ļaujot pilsētām īstenot daudzpusīgas, specializētas un tālredzīgas pašvaldību integrētās attīstības programmas un vienlaikus sniedzot ieguldījumu arī stratēģijas "Eiropa 2020", kā arī nacionālo politikas mērķu sasniegšanā. Minēto SAM ietvaros finansējuma saņēmējam būs jāizvēlas vismaz divi SAM, kas nodrošinās pašvaldību integrētajās attīstības programmās identificēto problēmu risināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(1097) Plānoto ieguldījumu ieviešanas mehānisms būs atbilstošs ERAF regulas 7.panta prasībām. RAKP darbosies kā konsultatīva institūcija. Tās sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās organizācijas – KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas - pilsētu pašvaldības un pašvaldību apvienības (atbilstoši ERAF regulas 7.panta 3.punktam), kā arī KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas. ITI ieviešanas shēmā var izdalīt sekojošus posmus:

1) pašvaldības integrēto attīstības programmu saskaņošana – nacionālas nozīmes attīstības centri izstrādā vai aktualizē un apstiprina savas integrētās attīstības programmas (stratēģijas), paredzot īpašas sadaļas ITI projektu īstenošanai, kurās ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt saikni starp pilsētām un lauku teritorijām, kuras saskaņo RAKP;

2) deleģēšanas līguma starp vadošo iestādi, pilsētas pašvaldību un sadarbības iestādi noslēgšana;

3) ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlase un vērtēšana – pilsētu pašvaldības ITI ietvaros izstrādā un atlasa ITI ietvaros atbalstāmos projektus, kas atbilst iepriekš apstiprinātajām pilsētu stratēģijām un specifisko atbalsta mērķu nosacījumiem, sadarbojoties ar komersantiem un nodrošinot caurspīdīgu ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlases ieviešanu;

4) vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšana.

Tabula Nr. 4.1. (20)

Indikatīvais ERAF apjoms ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais ESF apjoms integrētām darbībām

 

Avots

 

 

Indikatīvais ERAF atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais ESF atbalsts integrētiem pasākumiem (EUR)

 

 

Daļa no kopējā fonda piešķīruma (%)

 

ERAF bez REACT-EU

 

230 848 621

 

 

9,60%

 

ERAF REACT-EU

 

0

 

 

0

 

ESF bez REACT-EU

 

0

 

 

0

 

ESF REACT-EU

 

0

 

 

0

 

Kopā

 

230 848 621

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

4.3. Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI)

(1098) ITI plānots ieviest deviņās pilsētās – nacionālas nozīmes attīstības centros: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī atbilstoši ERAF regulas 7.pantam, novirzot ERAF finansējumu EUR 230,84 milj. apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai. Skat. DP 4.2.apakšsadaļu "Integrēta pilsētvides attīstība".

4.4. Kārtība kādā darbības programmas ietvaros noris starpreģionu un starpvalstu sadarbība, kur ieguvēji/labuma guvēji atrodas vismaz vēl vienā citā dalībvalstī

[šī sadaļa nav attiecināma]

4.5. Mehānisms, kas nodrošina koordināciju ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)

(1099) Lai nodrošinātu KP fondu ieguldījumu savstarpēju koordināciju ar ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, paredzēta vairāku līmeņu rīcība: ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta iesaiste UK, kā arī FM kā PL koordinatora dalība ESSBJR koordinācijas darba grupā (izveidota ar MK rīkojumu Nr.577207, nosakot ĀM koordinatora funkcijas ESSBJR Rīcības plāna īstenošanai), kā arī ĀM aktīva dalība nacionālā līmeņa normatīvo aktu par atbalsta ieviešanu izstrādē, lai veicinātu finansējuma piesaisti ESSBJR nozīmes projektiem.

(1100) ĀM izveidotās koordinācijas darba grupas ietvaros tiek paredzēts, ka viena no nozares ministrijām vai iestādēm nodrošina Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES līmenī katrā ESSBJR Rīcības plāna prioritātes jomā. Ņemot vērā šādu atbildības sadalījumu, attiecīgās nozares ministrijas ir aicinātas nodrošināt atbilstošās ESSBJR Rīcības plāna prioritārās jomas Latvijas interešu apzināšanu un finansējuma piesaisti šīs prioritārās jomas projektu realizēšanai, izmantojot gan nacionālo, gan ES finansējumu.

(1101) ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta iesaiste UK nodrošinās nepieciešamās informācijas apmaiņu par ESSBJR projektu finansēšanas iespējām, t.i., attiecīgo SAM uzsākšanas termiņiem un atlases kritērijiem, atsevišķos gadījumos atlases kritērijos iestrādājot atvieglotas finansējuma saņemšanas iespējas ESSBJR projektiem, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu ESSBJR projektu izstrādi, t.sk. ņemot vērā noteiktās SAM prasības.

(1102) Var izcelt vairākas jomas, kur Latvijas nacionālās intereses atbilst ESSBJR mērķiem: enerģētiskā drošība un neatkarība, uz sadarbību orientēta sabiedrība, inovāciju veicinošas infrastruktūras izveidošana, transporta infrastruktūras uzlabošana, reģionālās attīstības atšķirību mazināšanās u.c. Detalizētāka informācija par Latvijas nacionālajām interesēm un līdzšinējo pieredzi pieejama PL 3.1.4.apakšsadaļā. Tieši šo jomu ESSBJR projekti prioritāri finansējami arī no KP fondu līdzekļiem.

(1103) Darbības programmas ietvaros tiks īstenota virkne SAM, kuru ietvaros veiktās darbības orientētas arī uz ESSBJR noteikto mērķu sasniegšanu (skat. 7.pielikumu). Šo SAM ietvaros, iespējama arī ESSBJR paraugprojektu finansēšana, nosakot īpašus projektu iesniegumu atlases kritērijus

5. Īpašās vajadzības teritorijām ar visaugstāko nabadzības vai diskriminācijas risku, it sevišķi iedzīvotāju riska grupas

5.1. Teritorijas, kuras pakļautas vislielākajam nabadzības riskam

(1104) Latvijas reģionos vērojamas lielas atšķirības teritoriju attīstības rādītājos. Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, īpaši austrumu pierobežā un lauku novados. Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas.

(1105) Statistikas dati par nabadzības riska indeksu208 Latvijā ir pieejami statistisko reģionu (NUTS3) līmenī, un 2012.gadā rādītājs variēja no 10,7% Rīgā līdz 30,5% Latgales reģionā (Pierīgā – 17,3%, Kurzemē – 19,6%, Zemgalē – 22,3%, Vidzemē – 30,7%). Tādējādi Latvijas vidējais rādītājs – 19,4% nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju, neatspoguļo teritoriālās atšķirības, kas vērojamas starp reģioniem. Tāpat lauku iedzīvotāji ir vairāk pakļauti nabadzības riskam nekā pilsētu iedzīvotāji. PL izstrādes laikā Latvijā nav pieejami statistikas dati par nabadzības riska indeksu vietējo administratīvo teritoriju – novadu un pilsētu griezumā. Tomēr par neviendabīgo situāciju statistisko reģionu ietvaros liecina, piemēram, LM operatīvie dati par personu skaitu, kurām spēkā ir trūcīgas personas statuss (sk. PL pielikumā "Iedzīvotāju skaits, kam 2013.gada janvārī ir spēkā trūcīgas personas statuss"). Aprēķinot iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem ir spēkā trūcīgas personas statuss, no visiem attiecīgās pilsētas vai novada iedzīvotājiem, secināms, ka 2013.gada janvārī trūcīgu personu īpatsvars variēja no 0,88% iedzīvotāju Mārupes novadā līdz 25,27% Ciblas novadā, kamēr vidēji Latvijā minētajā periodā trūcīgas personas statuss bija spēkā 5,37% iedzīvotāju. Latgalē novērojams lielākais novadu skaits ar augstu trūcīgo personu īpatsvaru. Latvijas rīcības nabadzības līmeņa samazināšanai balstītas uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi, kā arī valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu; ESF atbalsts tiek plānots veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu pieejamības veicināšanai, profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam. Nodarbinātības pasākumu īstenošanā tiks ņemtas vērā reģionu atšķirības atbilstoši konkrētā pasākuma saturam (t.sk. plānojot vairāk resursu ilgtermiņa bezdarbnieku aktivizēšanas programmām un mobilitātes atbalstam reģioniem ar augstāku bezdarba līmeni un mazāku skaitu brīvo darbavietu).

(1106) Mērķa grupas, kuras visvairāk pakļautas nabadzības riskam, ir nepilnas ģimenes, daudzbērnu ģimenes, mājsaimniecības, kurā ir tikai viens loceklis. Šo grupu situāciju paredzēts uzlabot nodokļu un pabalstu sistēmu izmaiņu rezultātā, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un stiprinot sociālo darbu pašvaldībās. Personām ar invaliditāti atbalsts plānots vairākos virzienos – iekļaujošas izglītības attīstībai, nodarbinātības atbalstam un pakalpojumu nodrošināšanai dzīvesvietā, lai veicinātu personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi sabiedrībā. Īpaša uzmanība tiks veltīta, lai nodrošinātu KP fondu atbalstītās fiziskās vides, transporta, IKT, citu sabiedrībai paredzēto objektu un pakalpojumu pieejamības uzlabošanu personām ar invaliditāti. Detalizētākā informācija par plānoto atbalstu ir norādīta 5.1.tabulā.

5.2. Stratēģija teritoriju ar visaugstāko nabadzības risku īpašajām vajadzībām

(1107) Izvērtējot un ņemot vērā jauno reģionālās politikas paradigmu, starptautiskā un nacionālā līmeņa dokumentus, kas attiecas uz reģionālo attīstību, kā arī līdzšinējo Latvijas pieredzi, Latvijas reģionālā politika līdz 2020.gadam ir vērsta uz to, lai aktivizētu vietējās varas spēju pašai ietekmēt savas teritorijas attīstību, balstoties uz vietējās teritorijas resursu potenciālu. Reģionālajā politikā tiek noteiktas jaunas mērķteritorijas jeb teritoriālais fokuss, jauna investīciju plānošanas un atbalsta sniegšanas sistēma teritorijām, tematiska koncentrēšanās reģionālās attīstības veicināšanā ar uzsvaru uz saimnieciskās darbības aktivitātes stimulēšanu teritorijās, kā arī uzsvars uz plašu dažādu pušu iesaisti reģionālās politikas mērķu sasniegšanā. Reģionālās politikas ietvaros tiks sniegtas attīstības iespējas ikvienai Latvijas teritorijai, vienlaikus nosakot konkrētu teritoriālu fokusu, lai sniegtais atbalsts būtu mērķtiecīgs un radītu maksimālu atdevi. Būtiskākā loma šajā kontekstā būs starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Tāpēc 2014.–2020.gada plānošanas periodā investīcijas teritorijās tiks balstītas uz vietējā un reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.

(1108) Latvijas rīcība nabadzības līmeņa samazināšanai balstīta uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi, kā arī valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu. ESF atbalsts tiek plānots veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu pieejamības veicināšanai, profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam. Nodarbinātības pasākumu īstenošanā tiks ņemtas vērā reģionu atšķirības atbilstoši konkrētā pasākuma saturam (t.sk. plānojot vairāk resursu ilgtermiņa bezdarbnieku aktivizēšanas programmām un mobilitātes atbalstam reģioniem ar augstāku bezdarba līmeni un mazāku brīvo darbavietu skaitu). ERAF atbalsts plānots uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem un energoefektivitātes un sociālās aprūpes pasākumiem.

(1109) Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām, kuras skar demogrāfiskie, sociālie un nabadzības riski, saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai.

Tabula Nr. 5.1. (22)

Sniegums teritorijām/mērķa grupām, kuras pakļautas vislielākajam nabadzības riskam

Mērķa grupa/ ģeogrāfiskais rajons

Galvenās atbalstāmās darbības kā daļa no integrētas pieejas

Prioritārais virziens

Finansējuma avots

Ieguldījumu prioritāte

MVK, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori)/visa LatvijaFinansējuma pieejamības nodrošināšana jaunu komersantu veidošanai un esošu komersantu izaugsmei – garantiju, aizdevumu izsniegšana, investīciju veikšana, konsultācijas, apmācības, atbalsts biznesa inkubatoru pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā radošo industriju komersantiem, radošā inkubatora infrastruktūras attīstīšana, atbalsts apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām atbilstošas infrastruktūras izveidei, t. sk.telpām, atbalsts straujas izaugsmes komersantu izveidošanai un attīstībai – riska kapitāla, tehnoloģiju akseleratoru investīciju veikšana u. c.Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

ERAF

Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību
Investīcijas reģionos (ārpus Rīgas), t. sk. novada teritorijās ārpus attīstības centriem.Saimniecisko darbību veicinošas publiskās infrastruktūras attīstībaMazo un vidējo komersantu konkurētspēja

ERAF

Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai
Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri ar zemāku sociālekonomisko attīstībuSaimniecisko darbību veicinošas publiskās infrastruktūras attīstībaVides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

ERAF

Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus
Jaunieši, kuri nemācās un nav nodarbinātiJauniešiem – darba meklēšanas atbalsta pasākumi, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, darbavieta pirmās darba pieredzes iegūšanai, subsidētās darba vietas; atbalsts pašnodarbinātības vai saimnieciskās darbības uzsākšanaiNodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

JNI

Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu
Gados vecākas nodarbinātas personasGados vecāku nodarbināto spēju, prasmju un veselības stāvokļa novērtēšana, prasmju pilnveidošanas pasākumi; darba vietas pielāgošanaNodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

ESF

Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām
Bezdarba riskam pakļautie nodarbinātie, t.sk. vecāki par 45 gadiemNodarbināto iedzīvotāju profesionālās kvalifikācijas un kompetences pilnveide un neformālās izglītības programmu apguveIzglītība, prasmes un mūžizglītība

ESF

Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu
Nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki un diskriminācijas riskam pakļautie iedzīvotājiSubsidētas darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, mentorings, nodarbinātības šķēršļu mazināšanaSociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

ESF

Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību
Teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupasVeselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, jo īpaši trūcīgajiem un teritoriālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiemSociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

ESF

Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem.
Āpus ģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši, pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, personas ar invaliditāti, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautie iedzīvotāji."Jauniešu māju" izveide, ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveide ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem ārpus institūcijas; sociālo pakalpojumu sniegšana dzīvesvietā; prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības aprūpes jomu ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanaSociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

ERAF

Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

6. Teritorijas, kuras pakļautas vislielākajiem demogrāfiskajiem trūkumiem

(1110) Latvijā pastāv pārāk lielas disproporcijas teritoriju attīstības rādītājos, kas ir ievērojamas arī ES mērogā. Saskaņā ar Eurostat datiem pēc reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju dispersijas209 NUTS 3 statistisko reģionu grupā Latvija 2009.gadā uzrādīja ceturto sliktāko rezultātu starp ES dalībvalstīm (43,3%). Līdzīgas tendences ir arī citos teritoriju sociālekonomiskās attīstības rādītājos. Iedzīvotāju skaits laikā no 2000.–2011.gadam ir pieaudzis tikai teritorijās ap galvaspilsētu, pārējā valsts teritorijā tas ir samazinājies; atsevišķās attālākās pašvaldībās samazinājums sasniedz 25-30% (Tautas skaitīšanas dati). Īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā210.

(1111) Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām. ES NUTS 3 reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju 2009.gadā svārstās no 136 500 EUR (Inner London – West reģions Lielbritānijā) līdz 2 300 EUR (Silistra reģions Bulgārijā), savukārt Latvijas statistisko reģionu – no 13 800 EUR Rīgas reģionā līdz 4 500 EUR uz vienu iedzīvotāju Latgales reģionā.

(1112) Austrumu pierobežas novadi aizņem 20,6% Latvijas teritorijas, taču tajos dzīvo tikai 7,4% Latvijas iedzīvotāju. Laikā no 2007.gada sākuma līdz 2012.gada sākumam iedzīvotāju skaits austrumu pierobežas novados sarucis trīs reizes straujāk nekā novados vidēji un 2,5 reizes straujāk nekā Latvijā kopumā, turklāt tajos ir augsts iedzīvotāju virs darbspējas vecuma īpatsvars un zems iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam īpatsvars. Arī Lietuvas un Igaunijas pierobežā raksturīgi nozīmīgi izaicinājumi teritoriju attīstībā, taču tie ir līdzīgi citās attālākajās lauku teritorijās esošajiem. Detalizētāku informāciju skatīt PL sadaļā "Teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība".

(1113) Lai risinātu demogrāfiskos izaicinājumus attiecībā uz teritoriju apdzīvotību, reģionālo un pilsētu politiku ietvaros nepieciešams revitalizēt attīstības centrus teritorijās, kas strauji iztukšojas, kā arī sekmēt integrētu plānošanu pilsētu un tām pieguļošo teritoriju attīstībai, cieši sasaistot pilsētu un lauku teritorijas (piemēram, sasaistot lauku teritorijas, kas iztukšojas, ar pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits pieaug).

(1114) Latvijas reģionālajā politikā tiek noteiktas jaunas mērķteritorijas jeb teritoriālais fokuss, jauna investīciju plānošanas un atbalsta sniegšanas sistēma teritorijām, tematiska koncentrēšanās reģionālās attīstības veicināšanā ar uzsvaru uz saimnieciskās darbības aktivitātes stimulēšanu teritorijās, kā arī uzsvars uz plašu dažādu pušu iesaisti reģionālās politikas mērķu sasniegšanā. Būtiska loma šajā kontekstā būs starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Tāpēc 2014.–2020.gada plānošanas periodā investīcijas teritorijās tiks balstītas uz vietējā un reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritoriju attīstības un nozaru plānošanas dokumentos.

(1115) Reģionālās politikas ilgtermiņa rezultāti un rezultatīvie rādītāji, kas sasniedzami līdz 2030.gadam: kāpināts attīstībā atpalikušo reģionu attīstības temps, lai maksimāli pietuvotos valsts vidējā IKP līmenim, sekmējot reģionālo atšķirību samazināšanos – dispersija pēc IKP uz vienu iedzīvotāju mazāka par 30 (bāzes vērtība 2006.gadā ir 46,8); veicināta policentriska apdzīvojuma struktūra, saglabājot pilsētu/lauku iedzīvotāju attiecību 70/30 (t.i. ierobežot lauku iedzīvotāju pārcelšanos uz pilsētām, ko pilnībā apturēt nav iespējams) (bāzes vērtība 2009.gadā ir 67,8/32,2).

(1116) Lai risinātu minētās problēmas, KP fondu investīcijas tiks izmantotas reģionu potenciāla attīstībai, saimnieciskās darbības vides sakārtošanai un nodarbinātības veicināšanas pasākumiem un izglītībai, jo īpaši konkrētas investīcijas plānojot nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem un Latgales pašvaldībām (piemēram, 5.6.2.SAM ietvaros). Vienlaikus tiks nodrošināts, ka reģionālajā un vietējā līmenī īstenotie pasākumi sniedz ieguldījumu nozaru politiku īstenošanā uz vietām. Tādējādi jaunās investīciju plānošanas pieejas darbības ietvaros tiks salāgots nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa skatījums par katrā teritorijā veicamajiem ieguldījumiem. Papildus, sniegumu t.sk. teritorijām, kuras pakļautas vislielākajiem demogrāfiskiem izaicinājumiem, skatīt Tabulā Nr.5.1. (22).

7. Atbildīgās iestādes un svarīgo partneru loma vadības, kontroles un audita jautājumos

(1117) Šajā sadaļā iekļauta informācija par partneriem un iesaistītajām institūcijām, kā arī iestādēm, kas nodrošinās KP fondu ieviešanas koordinēšanu.

7.1. Partneri un iesaistītās institūcijas

(1118) 2014.–2020.gadā institūcijas, kas iesaistītas KP fondu vadībā un kontrolē noteiktas atbilstoši Vispārējai regulai un 2013.gada 4.jūnijā MK apstiprinātajai koncepcijai par ESI fondu ieviešanu 2014.–2020.gadā Latvijā. KP fondu ieviešanā iesaistītās atbildīgās iestādes tiks noteiktas atbilstoši DP specifiskajiem mērķiem.

Tabula Nr. 7.1. (23)

Iestāžu kontaktinformācija

Iestāde/struktūraIestādes/struktūras, departamenta vai nodaļas noasukumsIestādes vadītājs (ieņemamais amats)
Vadošā iestādeFMValsts sekretāra vietnieks ESSFKF jautājumos
Sertifikācijas iestādeValsts kaseValsts kases pārvaldnieks
Revīzijas iestādeFMES fondu revīzijas departamenta direktors
Iestāde, kurai EK veiks maksājumusValsts kaseValsts kases pārvaldnieks

(1119) Vadības un kontroles sistēma veidota, pamatojoties uz Vispārējās regulas prasībām, iezīmētajiem virzieniem – uz administratīvā sloga mazināšanu finansējuma saņēmējiem, skaidru funkciju sadalījumu starp KP fondu administrēšanā esošajām iestādēm, orientēšanos uz rezultātu, skaidras risku pārvaldības stratēģijas esamību un uz rezultātu balstītu novērtēšanas sistēmu.

(1120) Līdz ar to ievērots arī, ka Revīzijas iestāde ir funkcionāli neatkarīga struktūrvienība, tas ir, nodalīta no vadošās iestādes un citām FM funkcijām. Vieni no būtiskiem priekšnosacījumiem, kas ieviesti, lai nodrošinātu Revīzijas iestādes vajadzīgo neatkarību, ir arī atsevišķa budžeta līnija, pakļautības un ziņošanas procesa skaidra nodalīšana (tas ir, Revīzijas iestāde ziņo finanšu ministram un MK), kā arī MK, pamatojoties uz Revīzijas ziņojumu, apstiprina vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Darba kvalitāte tiek nodrošināta ar līdz šim izveidotajiem pieredzējušiem, profesionāliem un kompetentiem cilvēkresursiem, ikdienas darbā ievērojot starptautiski atzītus revīzijas standartus.

(1121) Aprakstu par partneru lomu vadības, kontroles un audita jautājumos sk. PL sadaļā "Horizontālie principi". DP izstrādē iesaistīto partneru sarakstu sk. 4.pielikumā "Darbības programmas izstrādē iesaistītie partneri".

7.2. Darbības programmas sagatavošana un partneru iesaiste

(1122) FM sadarbībā ar nozaru ministrijām, VK, Pārresoru koordinācijas centru un partnerībā ar sadarbības un sociālajiem partneriem un nevalstisko sektoru ir izstrādājusi DP.

(1123) NAP 2020 ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā, PL un DP sagatavošana tika uzsākta pēc NAP 2020 apstiprināšanas Saeimā 2012.gada 20.decembrī. Saskaņā ar valdības nostāju, ESI fondu finansējums 2014.–2020.gada plānošanas periodam plānojams saskaņā ar NAP 2020 stratēģiju un tajā noteiktajām prioritātēm. DP un PL izstrādē izmantots NRP, Padomes rekomendācijās un nozares plānošanas dokumentos noteiktais. NAP 2020 prioritātēm pakārtoto rīcības virzienu un to uzdevumu, vajadzību un sasniedzamo mērķu, kā arī finansējuma identificēšanā piedalījās visas nozaru ministrijas, kā arī VK un citas tiešās valsts pārvaldes iestādes.

(1124) FM izstrādāja laika grafiku, nosakot atbildīgās institūcijas informācijas sagatavošanai sadalījumā pa DP sadaļām. Atbildīgās institūcijas, savas kompetences ietvaros un konsultējoties ar sadarbības partneriem, sagatavoja un sniedza informāciju FM.

(1125) FM nozaru ministriju saņemto informāciju pa daļām nosūtīja sadarbības partneriem, kuri iekļauti PUK sastāvā, izskatīšanai un komentēšanai.

(1126) Sadarbības partneri, kuri izteica komentārus par nozaru ministriju iesniegto informāciju, laika periodā no 2013.gada februāra līdz aprīļa beigām tika aicināti uz sanāksmēm, lai kopīgi diskutētu par izteiktajiem komentāriem. 2013.gada maijā notika DP pirmā projekta publiskā apspriede, dodot iespēju plašākam sabiedrības lokam sniegt ieguldījumu DP projekta saturā. No 2013.gada 29.jūlija līdz 29.augustam notika atkārtota PL un DP publiskā apspriede, paralēli PL un DP projekti tika iesniegti izvērtēšanai Valsts sekretāru sanāksmes procedūras ietvaros. DP izstrādes procesā tika organizētas vairāk kā 30 tematiskās diskusijas, kā arī nodrošināta dalība vairākās pašvaldību un partneru rīkotās konferencēs, kurās partneri un ieinteresētās personas un organizācijas izteica komentārus, kas dokumenta izstrādes procesā tika vērtēti un iestrādāti DP. Konstruktīva un produktīva sadarbība ar partneriem bija viens no DP izstrādes procesa priekšnosacījumiem.

(1127) Iebildumus un priekšlikumus aktīvi sniedza plānošanas reģioni, pašvaldību organizācijas, tādas kā LPS, LLPA, kā arī pašvaldības, darba devēju un darbinieku organizācijas – LBAS un LDDK, dažādas biedrības un nodibinājumi: LKA, LDF, VKP, LLF, LIKTA, Eiropas Kustība Latvijā, Latvijas Vecāku kustība, biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", Latvijas ģimenes ārstu biedrība un citas. Dokumentu izstrādē aktīvi iesaistījās arī saimnieciskās darbības veicēji.

(1128) Plānošanas reģioni, pašvaldību organizācijas un pašvaldības vairākkārt norādīja uz nepieciešamību iesaistīt tās KP fondu 2014.–2020.gadam plānošanas perioda plānošanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu pārklājumu Latvijā, vienlaikus aicinot dažādu SAM ietvaros noteikt pašvaldības kā finansējuma saņēmējus.

(1129) Vairums partneru aicināja paplašināt SAM īstenošanas teritorijas, palielināt plānoto finansējuma apmēru, t.sk. noteiktiem SAM, paplašināt finansējuma saņēmēju loku (īpaši ar biedrībām un nodibinājumiem), kā arī ierosināja veidot jaunus SAM, kuri nav iekļauti NAP 2020 vai nav atbalstāmi no KP.

(1130) Paralēli DP saskaņošanas procesam atbildīgās nozaru ministrijas pastāvīgi organizēja sanāksmes ar ekspertiem, sadarbības partneriem par ESI fondu plānošanas un ieviešanas jautājumiem 2014.–2020.gada plānošanas periodā, kas skar PL un DP saturu.

Papildu formas partnerības principa nodrošināšanai KP fondu plānošanas procesā

(1131) Plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā kā papildu forma partnerības principa īstenošanai un KP fondu plānošanas dokumentu kvalitātes nodrošināšanai izveidota PUK.

(1132) KP fondu PUK darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā tika iesaistīti ESI fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un sadarbības partneru, biedrību, nodibinājumu, kā arī citu ESI fondu plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. PUK darbības laikā tās sastāvs tika vairākkārt papildināts ar dažādu institūciju pārstāvjiem, kas izrādīja interesi aktīvi piedalīties PUK darbā. PUK galvenie uzdevumi ir šādi:

1) uzraudzīt ESI fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda PL izstrādi;

2) uzraudzīt 2014.–2020.gada plānošanas perioda KP darbības programmas izstrādi;

3) uzraudzīt PL un DP saskaņošanas procesu;

4) uzraudzīt sarunu procesu ar EK par PL, DP apstiprināšanu;

5) vienoties par noteiktajiem starpposma mērķiem un to sasniedzamajām vērtībām.

Partneru iesaiste turpmākā KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā

(1133) 2014.–2020.gadā paredzēta partneru plaša un mērķtiecīga iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru mērķu sasniegšanā, piemēram, sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā, saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā, izglītībā, u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru pieredzes un zināšanu izmantošanu nozaru ietvaros.

(1134) Turpinot KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda labo praksi, vadošā iestāde pēc KP fondu plānošanas dokumentu apstiprināšanas kā galveno partneru iesaistes formu izveidos KP fondu UK, tajā iesaistot pārstāvjus no publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, sociālo, sadarbības partneru un biedrību un nodibinājumu pārstāvjus. Tāpat vadošā iestāde informēs UK dalībniekus par regulāriem (vismaz divas reizes gadā) KP fondu ieviešanas progresa ziņojumiem valdībai.

(1135) UK un tās apakškomitejas izvērtēs izstrādātos SAM īstenošanas nosacījumus un specifiskos projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, sniedzot viedokli par to atbilstību ekonomikas izrāviena un SAM sociālekonomiskās ietekmes izvērtēšanas nodrošināšanā.

(1136) Lai pārraudzītu pašvaldību īstenoto projektu secīgu īstenošanu, VARAM, pildot savu pašvaldību darbības attīstības funkciju, nodrošina pašvaldību attīstības programmu saskaņošanu, kā arī nodrošina Koordinācijas padomes (sadarbības un koordinēšanas mehānisms ar plašu dalībnieku loku, t.sk. KP fondu ieviešanā iesaistītās institūcijas un sociālie partneri) darbību, tādējādi novēršot KP fondu atbalsta pārklāšanās risku. Tāpat, lai nodrošinātu integrētu plānošanu un KP fondu ieviešanu, ir būtiski ņemt vērā izaugsmes izaicinājumus un koordinēt plānotās investīcijas ar pašvaldību organizācijām, saskaņojot SAM ieviešanas nosacījumus un normatīvo regulējumu ar minētajiem partneriem, jo īpaši, attiecībā uz ieguldījumiem transporta, vides, nodarbinātības, izglītības un sociālo pakalpojumu jomās.

(1137) Turpinot KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda labo praksi, vadošā iestāde veidos KP fondu tematiskās izvērtēšanas konsultatīvo darba grupu ar mērķi nodrošināt izvērtēšanas organizēšanu par KP fondu DP prioritārajiem virzieniem, tematiskajiem mērķiem un ieguldījumu prioritātēm, lai noteiktu to ieviešanas efektivitāti noteiktajā laika periodā. Partnerības princips KP fondu izvērtēšanas procesā tiks nodrošināts, darba grupas sastāvā iekļaujot KP fondu plānošanā, ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā iesaistītos partnerus. Darba grupā nepieciešamības gadījumā tiks iekļauti arī ETS programmu, ELFLA un EJZF vadošās iestādes pārstāvji, un piesaistīti attiecīgie eksperti, tādējādi nodrošinot visu ESI fondu papildinātību un sinerģiju.

(1138) Vadošā iestāde KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā turpinās KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā īstenoto labo praksi un, gatavojot gadskārtējos ziņojumus EK par KP fondu DP īstenošanu, saskaņošanas procesu ar partneriem organizēs UK darbības ietvaros.

Sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu iesaiste DP īstenošanā

(1139) Ņemot vērā, ka ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā sniegts atbalsts sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu kapacitātes stiprināšanai, tad DP SAM īstenošanā liela nozīme būs sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu atbalstam, īstenojot projektos plānotās darbības, ņemot vērā viņu uzkrāto pieredzi un uzlabotās prasmes darboties un pārstāvēt konkrētās jomas un nozares. Zemāk ir norādīti SAM piemēri, kuru ieviešanā var tikt iesaistīti sociālie partneri, biedrības un nodibinājumi. Pēc diskusijām par SAM ieviešanas mehānismu, nacionālajos normatīvajos aktos par SAM ieviešanu tiks precīzāk norādīti finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri.

(1140) Prioritārā virziena "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.4.2.SAM "Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā." ietvaros biedrības un nodibinājumi ir potenciālie finansējuma saņēmēji, kā arī īpaša sadarbība ar biedrībām un nodibinājumiem, kā arī ar pašvaldībām tiek plānota vides izglītības jautājumu risināšanā.

(1141) Prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni" 4.2.1.SAM "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" biedrības un nodibinājumi ir iespējamie finansējuma saņēmēji, ja ēkā veic valsts deleģētus uzdevumus vai pienākumus sociālā jomā.

(1142) Prioritārā virziena "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" ietvaros 7.3.1.SAM "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" tiks īstenots sadarbībā ar sociālajiem partneriem, tādējādi nodrošinot informēšanu un izglītošanu, apmācības un konsultācijas, kā arī elektronisko un vizualizēto darba vides palīgrīku un izglītojošo materiālu izveidi, darba tiesību un darba aizsardzības jomā. 7.2.1.SAM "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" tiks īstenots sadarbībā ar darba devējiem, biedrībām un nodibinājumiem, lai palīdzētu jauniešiem četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības beigšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, prakses vai stažēšanās piedāvājumu.

(1143) Prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, darba devējiem, biedrībām un nodibinājumiem tiks īstenots 9.1.1.SAM "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū, un 9.1.4.SAM "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū", lai palīdzētu aktivizēt un iekļaut darba tirgū tos darba meklētājus un neaktīvos iedzīvotājus, kas visvairāk pakļauti ilgstoša bezdarba un nabadzības un sociālās atstumtības riskam. 9.2.2.SAM "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" īstenošanā galvenie partneri būs pašvaldības un to piesaistītās biedrības un nodibinājumi ar mērķi atbalstīt iedzīvotājus, kas ilgstoši atradušies sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, pārejai no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā, 9.2.4.SAM "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" ietvaros biedrības un nodibinājumi kā potenciālie finansējuma saņēmēji varēs īstenot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, tāpat plānota sadarbība ar pašvaldībām plānojot un īstenojot pasākumus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai reģionos.

(1144) Prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.3.1.SAM "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" un 8.3.2.SAM "Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ietvaros biedrības un nodibinājumi kā potenciālie finansējuma saņēmēji varēs saņemt atbalstu mācību atbalsta materiālu izstrādei, pedagogu kompetences pilnveidei un pasākumu veikšanai iekļaujošas izglītības īstenošanai vispārējā izglītības sistēmā. 8.4.1.SAM "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci darba tirgus disproporcijas mazināšanai" ietvaros sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem tiks nodrošinātas nodarbināto iedzīvotāju apmācības, lai savlaicīgi novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju.

(1145) Kopumā sociālajiem partneriem, biedrībām un nodibinājumiem ir iespējas pretendēt uz finansējumu 319 milj. EUR apmērā, līdzvērtīgi konkurējot ar pārējiem finansējuma saņēmējiem projektu iesniegumu atlases kārtās un kā pakalpojumu sniedzējiem piedalīties projektos ar plānoto finansējuma apmēru 195 milj. EUR.

(1146) Lai veicinātu biedrību, nodibinājumu un sociālo partneru iesaistīšanos pakalpojumu sniegšanā, katra SAM ietvaros tiks vērtēta iespēja minētajiem finansējuma saņēmējiem nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējumu vai 100 % KP fondu atbalstu.

8. Atbalsta koordinācija starp fondiem

(1147) ESI regulās, EK pozīcijas dokumentā tiek uzsvērta ESI fondu un pārējo ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu koordinācija, savstarpēja papildinātība un sinerģija. Nepieciešama investīciju vispusīga koordinācija, lai nodrošinātu to nepārklāšanos, lai ieguldījumi būtu savstarpēji papildinoši un veicinātu stratēģijas "Eiropa 2020", ESSBJR definēto mērķu sasniegšanu.

(1148) ESI fondu plānošanas dokumentu izstrāde 2014.–2020.gadam notiek pamatā uz NAP 2020 noteiktajām prioritātēm un mērķiem, un ieviešanas instruments ir valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, KP un kopējās lauksaimniecības politikas fondu, un citu ES budžeta instrumentu investīcijas, ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, un privātais finansējums, līdz ar to, FM kā PL izstrādātāja sadarbībā ar PKC un ZM veic visu augstāk minēto dalītā pārvaldībā esošo finanšu resursu koordinēšanu, nodrošinot uz PL definētajiem mērķiem vērstas investīcijas.

(1149) Papildus, lai nodrošinātu NAP 2020 uzraudzību un ESI fondu un pārējo ārvalstu finanšu instrumentu un palīdzības koordinācijas principa ievērošanu un integrētu teritoriālo attīstību, FM izveidos PL vadības grupu. Tās ietvaros tiks nodrošināta PL paredzēto un īstenošanā esošo pasākumu un rezultātu augstāka līmeņa virsuzraudzība un koordinācija, nodrošinot visu nozaru ministriju, Valsts kancelejas, plānošanas reģionu un sadarbības partneru iesaisti.

(1150) KP fondu DP ir izveidota UK, kas ļauj nodrošināt plānoto investīciju koordināciju, vienuviet koncentrējot informāciju par visiem trīs KP fondiem. Lai nodrošinātu prioritāro virzienu administrēšanu, efektīvāku ieviešanu un uzraudzību, tiks izveidotas UK apakškomitejas. Apakškomiteju mērķis ir nodrošināt nozaru ministriju, plānošanas reģionu un sadarbības partneru sadarbību, informācijas apmaiņu un iesaisti SAM plānošanā, projektu iesniegumu kritēriju noteikšanā, ieviešanas nosacījumu noteikšanā, to ieviešanā, uzraudzībā, un nodrošināt savlaicīgu identificēto plānošanas un īstenošanas problēmu risināšanu, veicinot efektivitāti.

(1151) Valsts atbalstam piešķiršanas brīdī ir jāatbilst spēkā esošajām valsts atbalsta procedūrām un noteikumiem, identificējot, kuram EK dokumentam valsts atbalsta jomā atbilst pasākumi.

(1152) Būtiska ir KP fondu koordinācija ar ELFLA, EJZF, ETS programmu un citu ārvalstu finanšu palīdzību, kā arī KP fondu ieguldījumu savstarpējā koordinācija, nodrošinot ETS programmu savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos ar DP, kā arī atbilstības nodrošināšana ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm.

(1153) Lai nodrošinātu koordināciju ar ELFLA un EJZF, DP sagatavošanas gaitā FM konsultējās ar minēto nozaru atbildīgo ministriju, ZM, par plānošanas dokumentos iekļaujamajiem pasākumiem un nosacījumiem finansējuma saņemšanai. DP ieviešanas gaitā koordinācija tiks nodrošināta, vadošās iestādes pārstāvim piedaloties ELFLA un EJZF uzraudzības komitejās (vadības grupās), kā arī ZM pārstāvim piedaloties UK. Koordinācija un demarkācija LAP 2020 ieviešanas laikā tiks nodrošināta, ZM sadarbojoties ar FM atbalsta pasākumu īstenošanu regulējošo normatīvo aktu izstrādes procesā, nosakot detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus, saskaņojot atbilstības un projektu atlases kritērijus, kā arī nodrošinot sadarbību un informācijas apmaiņu maksājumu aģentūru līmenī visā programmu īstenošanas un uzraudzības laikā.

(1154) Latvija ir iesaistījusies trīs ETS programmās (Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma, Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma, Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma), kā arī divās Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta programmās (Latvija-Lietuva-Baltkrievija un Latvija-Krievija). Attiecībā uz ETS programmu, VARAM izveidojusi ETS programmu konsultatīvo darba grupu, iesaistot ministriju pārstāvjus, PKC, plānošanas reģionus un sociālos partnerus ar uzdevumu uzraudzīt ETS programmu sagatavošanas procesu un sasaisti ar NAP 2020. ETS programmu prioritātes noteiktas atbilstoši Latvijas nacionālajai pozīcijai un ETS noteiktajām prioritātēm visām dalībvalstīm. Ņemot vērā iespējamo ETS un KP fondu DP pārklāšanos, ar FM tiek un tiks skaņotas visas ETS programmas, nodrošinot KP abu mērķu koordināciju. ETS programmu ieviešanai un uzraudzībai tiks piemērota līdzšinējā 2007.–2013.gada plānošanas perioda pieredze. Attiecīgi tiks izveidota ETS programmu nacionālā apakškomiteja, kas nodrošina padomdevēja funkcijas nacionālajai atbildīgajai iestādei par iesniegto projektu atbilstību nacionāliem un reģionāliem plānošanas dokumentiem, to prioritātēm, Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbalstīšanu vai noraidīšanu, papildus nosacījumu izvirzīšanu finansējuma piešķiršanai attiecīgās programmas uzraudzības komitejā. Informācijas pieejamības nodrošināšanai par ETS programmu ietvaros atbalstītajām darbībām, nacionālā atbildīgā iestāde informēs citas ESI fondu un finanšu instrumentu ieviešanā iesaistītās institūcijas.

(1155) Lai pārraudzītu pašvaldību īstenoto projektu secīgu īstenošanu, VARAM, pildot savu pašvaldību darbības attīstības funkciju, nodrošina pašvaldību attīstības programmu saskaņošanu, kā arī nodrošina Koordinācijas padomes (sadarbības un koordinēšanas mehānisms ar plašu dalībnieku loku, t.sk. KP fondu ieviešanā iesaistītās institūcijas un sociālie partneri) darbību, tādējādi novēršot ESI fondu atbalsta pārklāšanās risku. Tāpat, lai nodrošinātu integrētu plānošanu un KP fondu ieviešanu, būtiski ņemt vērā izaugsmes izaicinājumus un koordinēt plānotās investīcijas ar pašvaldību organizācijām, skaņojot SAM ieviešanas nosacījumus un normatīvo regulējumu ar minētajiem partneriem, jo īpaši transporta, vides, nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļaušanas jomās, lai nodrošinātu nepieciešamo ieguldījumu precīzāku identificēšanu un efektīvāku plānošanu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi visiem finansējuma saņēmējiem.

(1156) Latvijas iesaiste ESSBJR īstenošanā ir aprakstīta DP 4.5.apakšsadaļā "Mehānisms, kas nodrošina koordināciju ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)".

(1157) Detalizētāka informācija par ESI fondu un dažādu EK tiešās un dalītās pārvaldības finanšu instrumentu savstarpējo papildinātību un sinerģiju pieejama PL 2.1.apakšsadaļā "Atbalsta koordinācija".

9. Ex-ante nosacījumi

(1158) Atbilstoši Vispārējās regulas 96. panta 6. punktam informācija par ex-ante nosacījumu izpildi iekļauta PL 2.3. nodaļā "Kopsavilkums par Ex-ante nosacījumu izpildi".

10. Administratīvā sloga mazināšana finansējuma saņēmējiem

(1159) Lai nodrošinātu administratīvā sloga mazināšanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā, tiks nodrošināts pasākumu kopums, kas atvieglos finansējuma saņēmēju slogu, sākot ar projektu plānošanas posmu un turpinot ar to ieviešanu un ilgtspējas nodrošināšanu.

(1160) KP fondu administrēšanā tiks pilnveidota vadības un kontroles sistēma, samazinot administrēšanā iesaistīto iestāžu skaitu līdz vienai centrālajai iestādei, plānošanas un analītiskās kapacitātes nodrošināšana KP fondu vadības sistēmā, labāka plānotā atbalsta koordinācija; sadarbība starp iestādēm, koordinācija un veicamo funkciju nedublēšanās, panākot efektīvu KP SAM plānošanas procesa sasaisti ar politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem un nodrošinot savstarpēji saistītu SAM secīgu īstenošanu un attiecīgu finansējuma plānošanu211; efektīvāka uzraudzības un kontroļu sistēmas izveide, t.sk. e-kohēzijas ieviešana; sinerģija starp dažādām politiku atbalsta shēmām (KP fondu plānošanas dokumentu līmenī investīciju koordinācija un dubultā finansējuma riska mazināšana); izvērtējumu un pētījumu lomas stiprināšana. Veikta efektīvāka partneru un nevalstiskā sektora iesaiste KP fondu plānošanā un apguvē.

(1161) Faktori, kurus jāņem vērā, attīstot KP fondu vadības sistēmu, saistāmi ar centralizācijas līmeņa palielināšanu, precīzāk nosakot operatīvo darbību procedūras īstenošanas iestādēm, centralizējot un paplašinot informācijas sistēmas lietojumu līdz finansējuma saņēmējam, kā arī labāk koordinējot aktivitātes, kas tiek veiktas kontroles funkcijas ietvaros.212

(1162) 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros jau ir veikta virkne būtisku pasākumu sistēmas pilnveidošanai:

1) stiprināta vadošās iestādes kontrole, virsuzraudzība un iekšējā audita loma KP fondu sistēmā, noteikta nacionālā procedūra izdevumu deklarēšanas apturēšanai EK, nodrošinot lielāku pārliecību EK par kontroles sistēmas drošumu Latvijā;

2) optimizēta un vienādota prakse pārbaužu veikšanai projektu īstenošanas vietās, pieļaujot maksājumu pieprasījumu pārbaudes veikšanas apvienošanu ar pārbaudi projekta īstenošanas vietā;

3) vienādota prakse neatbilstību administrēšanā un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanā;

4) vienkāršota projekta iesniegumu sagatavošana, izstrādājot standartveida veidlapas, paātrināta projekta īstenošana, saīsinot līgumu slēgšanai un projekta grozījumu saskaņošanai atvēlēto laiku;

5) noteikta netiešo izmaksu nemainīgā likme projekta administratīvajām izmaksām;

6) finansējuma saņēmējiem, kuri ir privātpersonas, avansa maksājuma saņemšanai atļauts atvērt kontu arī kredītiestādē (iepriekš varēja tikai Valsts kasē);

7) finansējuma saņēmējam ir mazāks finanšu un kontroles slogs, paredzot iespēju maksājumu pieprasījumu pārbaudes veikt izlases veidā, kā arī skaidri izvirzot prasības attiecībā uz attiecināmo izmaksu pamatojošajiem dokumentiem.

(1163) Pamatojoties uz Valsts kontroles revīzijas, Revīzijas iestādes auditu un izvērtētāju rekomendācijām, galvenie pasākumi, kas ieviešami 2014.–2020.gada plānošanas periodā attiecībā uz administratīvā sloga mazināšanu, ir:

1) optimizētas institucionālās sistēmas izveide. Uzsākot jauno plānošanas periodu, sadarbības iestādes funkcijas KP fondu ieviešanā veiks viena institūcija (CFLA). 2013.gada 17.decembrī apstiprināts informatīvais ziņojums par vadības un kontroles sistēmu 2014.–2020.gadam;

2) izvairīšanās no funkciju pārklāšanās, t.i. normatīvajos aktos skaidri noteikts funkciju sadalījums starp atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādi attiecībā uz funkciju pārdali un atbildībām, tādējādi panākot efektīvāku un drošāku KP fondu ieviešanas sistēmas izveidi, stiprinot vadības un kontroles sistēmu. 2014.gada 3.jūlijā tika pieņemts Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likums un līdz 2015.gada martam plānots izstrādāt nepieciešamos MK noteikumus par dažādiem ES fondu vadības posmiem;

3) e-kohēzijas īstenošana. Tiks izveidota viena centrāla IT sistēma visām KP fondu vadībā iesaistītajām iestādēm un projektu iesniedzējiem/finansējuma saņēmējiem. Sistēma tiks veidota uz jau funkcionējošas CFLA projektu vadības informācijas sistēmas bāzes, to papildinot ar jauniem moduļiem atbilstoši Vispārējā regulā noteiktajām un dalībvalsts identificētajām prasībām. 2015.gada sākumā VIS tiks nodrošināta iespēja projektu iesniedzējiem/finansējuma saņēmējiem elektroniski tiešsaistes veidā iesniegt projekta iesniegumu, maksājuma pieprasījuma prognozes, maksājuma pieprasījumus un to pamatojošos dokumentus, piekļūt projektu dokumentu arhīvam, elektroniski apmainīties ar informāciju ar sadarbības iestādi, apskatīt aktuālāko informāciju par projekta statusu, maksājumiem, pārbaužu rezultātiem un konstatējumiem. Lai samazinātu papīra dokumentu apriti finansējuma saņēmēja un KP fondus administrējošo iestāžu starpā, informāciju, ko finansējuma saņēmējs iesniegs, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas risinājumu, atkārtoti vairs nebūs jāiesniedz papīra dokumenta veidā;

4) vienotu standartu ieviešana. Tiks veidota vienota prakse un principi starp KP fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm, nodrošinot vienotu pieeju kontrolēm un uzraudzībai, samazinot finansējuma saņēmēju iesniedzamo pamatojošo dokumentu apjomu, izstrādājot standarta līguma formu utt., tādējādi atvieglojot iestāžu, finansējuma saņēmēju darbu un mazinot neatbilstoši veikto izdevumu rašanās risku KP fondu projektos. Tiks noteikti vienoti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, lai samazinātu administratīvo slogu projektu iesniegumu izvērtēšanas kritēriju izstrādes un grozījumu procesā un lai veicinātu noteiktību to piemērošanā. Papildus nozarē tiks izstrādāti specifiskie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji;

5) lai veidotu vienotu praksi apstrīdēto sadarbības iestādes lēmumu izskatīšanā, un pastiprinot sadarbības iestādei deleģēto uzdevumu izpildes uzraudzības kvalitāti, turpmāk apstrīdētos sadarbības iestādes lēmumus izskatīs vadošā iestāde, nevis atbildīgā iestāde kā iepriekšējā plānošanas periodā;

6) vienkāršoto izmaksu plašāka piemērošana, lai finansējuma saņēmējiem nebūtu jāatskaitās par katru iztērēto euro un jāsniedz visi izmaksu pamatojošie dokumenti. Plānots veikt izvērtējumu, kura ietvaros analizēs vienkāršoto izmaksu piemērošanas pieredzi 2007–2013.gada plānošanas periodā un iespēju piemērot dažādus vienkāršoto izmaksu veidus KP fondu SAM un līdz 2014.gada beigām sagatavot metodiku vienkāršoto izmaksu izmantošanai;

7) elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) izmantošana (ieviesta no attiecināmības perioda uzsākšanas).

11. Horizontālie principi (HP)

(1164) Horizontālās politikas mērķis ir salāgot ekonomiskās, sociālās un vides intereses un nepieciešamību, lai pēc iespējas paplašinātu darbību pozitīvo ietekmi plašākai sabiedrības daļai, tādēļ DP tiek noteiktas divi HP "Ilgtspējīga attīstība" un "Vienlīdzīgas iespējas".

11.1. Ilgtspējīga attīstība

(1165) HP "Ilgtspējīga attīstība" īstenošana paredzēta:

1) ieviešot specifiskas darbības, kuru mērķi atbilst HP mērķiem, vērtējot projektu sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus;

2) piemērojot specifiskus projektu iesniegumu atlases kritērijus, tā nodrošinot prioritāru atbalstu projektiem ar ietekmi ilgtermiņā vides kvalitātes uzlabošanas jomā, (piemēram, projektu iesniegumu vērtējumā paredzot papildu punktus, ja projekta ietvaros tiek plānoti negatīvas ietekmes uz vidi samazinoši pasākumi, tiek plānots piemērot "zaļo iepirkumu" u.c.), kā arī atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas īstenošanai, tostarp atkritumu rašanās novēršanai un radīto atkritumu apjoma un bīstamības samazināšanai;

3) paredzot atbalstāmās darbības vides kvalitātes saglabāšanai un negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai MK noteikumos par SAM īstenošanu.

(1166) UK tiks iesaistīts HP "Ilgtspējīga attīstība" koordinējošās institūcijas pārstāvis.

(1167) Vides aizsardzības jomā augstas vides kvalitātes saglabāšanai un vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai tiks īstenoti pasākumi atkritumu un ūdenssaimniecības apsaimniekošanas sistēmu pilnveidošanā, kā arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EC, tiks pielietota kā viens no kritērijiem atkritumu saimniecības projektu atlasē un izvērtēšanā. Uzlabojot kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un pieaugot centralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņēmēju skaitam, tiks samazinātas aglomerāciju radītās vidē un tātad arī Baltijas jūrā novadītās piesārņojošo vielu emisijas.

(1168) Klimata pārmaiņu samazināšanas un resursu efektīvākas izmantošanas jomā, lai samazinātu piesārņojošo vielu emisiju daudzumu enerģētikas, rūpniecības un transporta nozarēs, tiks atbalstīta jaunu resursus taupošu inovatīvu tehnoloģiju izstrāde, ražošanas procesu un ēku energoefektivitātes paaugstināšana un energoapgādes infrastruktūras uzlabošana videi draudzīgu rīcību ieviešanai un tehnoloģiju izmantošanai.

(1169) Būtisks atbalsts transporta pārejai no fosilās degvielas izmantošanas uz jaunākās paaudzes degvielām (2G, 3G) un elektroenerģijas izmantošanu. Svarīga loma ir risku novēršanas, profilakses un pārvaldības pasākumiem. 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros tiks veikti ieguldījumi vides monitoringa un kontroles, tostarp iekšējo ūdeņu zvejas kontroles, tehniskās bāzes pilnveidošanā un uzlabošanā atbilstoši ES prasībām, sabiedrības zaļās domāšanas veidošanā ilgtspējīgas dzīves veicināšanai.

(1170) Līdzīgi kā 2007.–2013.gada plānošanas periodā, KP fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā tiks ieteikts piemērot "zaļo iepirkumu" saskaņā ar izstrādājamā zaļā publiskā iepirkuma veicināšanas plānā noteiktajām prioritārajām produktu un pakalpojumu kategorijām, iesakot piešķirt papildu punktus šī iepirkuma ieviesējiem.

(1171) HP "Ilgtspējīga attīstība" īstenošanas uzraudzība tiks nodrošināta:

1) pēc projektu pabeigšanas, piemērojot SAM ar tiešu pozitīvu ietekmi uz šo HP iznākuma un rezultāta rādītājus, kā arī izvērtējot, vai finansējuma saņēmējs nodrošinājis projektu iesniegumu vērtēšanā ar papildpunktiem novērtēto plānoto pasākumu īstenošanu;

2) projektu piecu gadu pēcieviešanas uzraudzības periodā, apkopojot finansējuma saņēmēju sniegto informāciju atbilstoši projektā sasniedzamajiem mērķiem par vidē novadīto piesārņojošo vielu emisijām, tostarp SEG (CO2) emisijām, un par dabas un energoresursu izmantošanas efektivitāti;

3) veicot rezultātu monitoringu un pētījumus par KP fondu ieguldījumu ietekmi uz vides kvalitāti.

(1172) Attīstot infrastruktūru sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecība, energoapgāde un ražošana, atkritumu apglabāšana) nodrošināšanai un efektivitātes uzlabošanai, maksas par pakalpojumu saņemšanu (tarifa) noteikšanā tiek piemērots princips "piesārņotājs maksā". Šis princips ir arī DRN pamatā.

(1173) Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā pielietotie instrumenti ir maksa par atkritumu apsaimniekošanu, tarifs par atkritumu apglabāšanu, DRN, kas īsteno principu "piesārņotājs maksā" un stimulē ražotāju atbildības īstenošanu. Līdz 2015.gadam paredzēts attīstīt iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu.

(1174) Ietekmes uz vides kvalitāti monitorings tiks veikts HP "Ilgtspējīga attīstība" ietvaros. Pirmais ietekmes uz vides kvalitāti ziņojums tiks izstrādāts saskaņoti ar ziņojumu HP "Ilgtspējīga attīstība" iesniegšanai EK 2018.gada decembrī.

(1175) NAP 2020 vides pārskatā iekļauta t.s. "nulles alternatīva" – sniegta informācija par iespējamajām izmaiņām Latvijas dabas resursos, vides kvalitātē un nozaru griezumā, ja attiecīgais plānošanas dokuments netiku ieviests. KP fondu investīciju iztrūkums DP kontekstā attiecīgi skatāms iepriekš minētā dokumenta ietvaros.

(1176) Tehniskās palīdzības prioritāro virzienu un SAM ieviešana tieši nav saistāma ar HP "Ilgtspējīgas attīstības", tomēr tiks ievēroti ilgtspējīgas attīstības principi, tai skaitā iepirkumu jomā un ieviešot e-pārvaldi.

11.2. Vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija

(1177) Pārskats par Latvijā spēkā esošo politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu ietvaru, kā arī to īstenošanas un uzraudzības praksi vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā sniegts PL 1.5.2.apakšsadaļā. Savukārt šajā un nākamajā DP apakšsadaļā konkrētāk aprakstītas plānotās KP fondu atbalsta aktivitātes.

(1178) Lai nodrošinātu EK regulu priekšlikumos noteikto horizontālo principu213 – dzimumu līdztiesība, nediskriminācija, pieejamība –ievērošanu, tie tiks koordinēti vienotā ietvarā, proti, kā HP "Vienlīdzīgas iespējas". HP "Vienlīdzīgas iespējas" koordinēšanai tiks piesaistīti nepieciešamie cilvēkresursi, t.sk. eksperts dzimumu līdztiesības jautājumos.

(1179) Ņemot vērā Latvijas starptautiski uzņemtās saistības, ratificējot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kā arī ievērojot Vispārējo regulu un Vienotajā stratēģiskajā ietvarā noteikto prasību vadošajām iestādēm nodrošināt KP fondu līdzfinansēto un sabiedrībai paredzēto izstrādājumu, preču, pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību personām ar invaliditāti, 2014.–2020.gada plānošanas periodā īpaša uzmanība tiks veltīta, lai nodrošinātu KP fondu atbalstītās fiziskās vides, transporta, IKT, citu sabiedrībai paredzēto objektu un pakalpojumu pieejamības uzlabošanu personām ar invaliditāti. To paredzēts panākt, iesaistot vides pieejamības ekspertus KP fondu projektu tehniskās dokumentācijas izstrādes procesā un projektu īstenošanas un uzraudzības procesos, kā arī sekojot, lai attiecināmos gadījumos KP fondu projekti paredzētu darbības un izmaksas projekta rezultātu pieejamības nodrošināšanai.

(1180) DP ietvaros plānotas darbības, lai veicinātu piekļuvi KP fondu finansējumam un mazinātu sociālās atstumtības risku, jo īpaši, šādām iedzīvotāju grupām:

1) personām ar invaliditāti (atbalstot subsidētu darbavietu izveidi un darbu sociālajos uzņēmumos, paredzot atbalsta personāla – surdotulku, asistentu – pakalpojumus, piedaloties aktīvās nodarbinātības pasākumos, attīstot un īstenojot profesionālās rehabilitācijas programmas, nodrošinot KP fondu atbalstītās infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību, veidojot tehnisko palīglīdzekļu apmaiņas fondu izglītības iestādēm, attīstot sociālās aprūpes, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā u.c.);

2) gados vecākiem bezdarbniekiem un nodarbinātajiem (piedāvājot ADTP pasākumus – tālākizglītību, darba tirgū nepieciešamo prasmju apguvi un pilnveidi, informāciju un konsultācijas darba drošības jomā u.c.);

3) jauniešiem, kas nemācās un nestrādā (ar ESF atbalstu īstenojot izglītības un nodarbinātības pasākumus Jauniešu garantijas ietvaros);

4) bērniem un jauniešiem, kuri saņem ārpusģimenes aprūpi vai pamet to (atbalstot ģimenes aprūpei pietuvinātus pakalpojumus, ar ERAF atbalstu izveidojot "jauniešu mājas" ārpusģimenes aprūpē esošajiem jauniešiem u.c.);

5) preventīvi pasākumi nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem (izglītības pieejamībai un agrīnas skolas pamešanas gadījumu skaita mazināšanai).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(1181) UK tiks iesaistīts HP "Vienlīdzīgas iespējas" koordinējošās institūcijas pārstāvis un biedrību un nodibinājumu pārstāvji, lai sniegtu viedokli par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas aspektiem.

(1182) HP "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošanas uzraudzība tiks nodrošināta, veicot rezultātu monitoringu un pētījumus par dzimumu līdztiesības integrēto pieeju un KP fondu ieguldījumu ietekmi uz vienlīdzīgu iespēju mērķu sasniegšanu.

(1183) Ievērojot dzimumu līdztiesības integrēto pieeju (gender mainstreaming), DP ieguldījums sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanā tiks nodrošināts, īstenojot pasākumus, kas vērsti uz dzimumu aspekta integrēšanu nozaru politikās (izglītība, veselība, vide, saimnieciskā darbība u.c.), t.sk. nodrošinot kvalitatīvu analīzi par situāciju konkrētajā nozarē no dzimuma perspektīvas. HP "Vienlīdzīgas iespējas" ietvaros tiks veicināta KP fondu administrēšanā iesaistīto speciālistu, kā arī projektu iesniedzēju un projektu vērtētāju izpratne par dzimumu līdztiesības aspekta ievērošanu un īstenošanu projektos.

(1184) LM kā par HP "Vienlīdzīgas iespējas" atbildīgā ministrija, piesaista papildu partnerus, lai veiksmīgi nodrošinātu HP ievērošanu plānošanas dokumentu izstrādes procesā. 2012.gada septembrī un 2013.gada 21.februārī notika Invalīdu lietu nacionālā padome. Sanāksmēs piedalījās pārstāvji no Latvijas Invalīdu biedrības, Latvijas Nedzirdīgo savienības, Latvijas Neredzīgo biedrības, Latvijas asociācijas "Rūpju bērns", Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons", Latvijas kustības par neatkarīgu dzīvi resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem "Zelda". Tikšanās bija informatīvas, LM sniedza savu redzējumu par nākamo plānošanas periodu, aktuālo informāciju par KP fondu plānošanas dokumentu izstrādi, diskutēja par nepieciešamajām aktivitātēm, tika uzklausīti priekšlikumi par atbalsta jomām.

(1185) Specifiskās darbības, kas vērstas uz HP ieviešanu, iekļautas to SAM aprakstos, kam identificēta tieša pozitīvā ietekme uz horizontālo prioritāti. Savukārt detalizētākā informācija par ietekmes pakāpi, atbilstošajām specifiskajām darbībām un rādītājiem tiek noteikta nacionālā līmeņa normatīvajos dokumentos.

11.3. Vīriešu un sieviešu līdztiesība

(1186) Atbilstoši ESF regulas 7.pantā noteiktajam, visos DP aspektos un sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmos savlaicīgi un saskaņoti tiks ņemti vērā dzimumu līdztiesības mērķi, vienlaikus nodrošinot specifiskas darbības, kas veicina sieviešu finansiālo neatkarību, izglītību, kvalifikācijas celšanu, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu abu dzimumu pārstāvjiem, sieviešu un vīriešu veselības rādītāju uzlabošanu, dzimumu lomu un stereotipu mazināšanu, sabiedrības un speciālistu izglītošanu par dzimumu līdztiesības principa nozīmi un integrēšanu visās dzīves jomās.

(1187) Piemēram, SAM, kuru ietvaros ir paredzētas mērķa grupu apmācības, mācību materiālu izstrāde vai pilnveidošana, apmācību un mācību materiālu saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi, tādi kā vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem diskriminācijas veidiem (9.1.4., 9.2.1., 3.4.2.SAM). Specifiskas apmācības par ES tiesību aktiem un politiku dzimumu līdztiesības jomā, kā arī integrēto pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai tiks īstenotas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē iesaistīto iestāžu personālam 11.prioritārā virziena "Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai" un 12.prioritārā virziena "Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"" ietvaros. Informatīvas un izglītojošas aktivitātes par vīriešu un sieviešu līdztiesību un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju plānots īstenot 9.1.4.SAM "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" ietvaros.

(1188) Integrētājās pašvaldību attīstības programmās un projektu iesniegumos tiks apzināta situācija no dzimuma aspekta, piemēram, kādi ir nodarbinātības rādītāji sievietēm un vīriešiem konkrētā pašvaldībā.

(1189) Sabiedrības informēšanas pasākumi par ietekmi uz vidi tiks īstenoti, ņemot vērā dzimuma aspektu, piemēram, ja ir paredzēta sabiedrības informēšana par atkritumu šķirošanu, tiks ņemti vērā socioloģiskie pētījumi vai aptaujas par sieviešu un vīriešu atšķirīgo rīcību un vajadzībām attiecībā uz dabas resursu izmantošanu (5.4.2.SAM).

(1190) Organizējot karjeras izvēles atbalsta un profesionālās apmācības pasākumus bezdarbniekiem, tiks īstenotas darbības, kas mazina aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas", "neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u.c.) (7.1.1., 7.2.1.SAM).

(1191) Sagatavojot darba tirgus prognozes par tautsaimniecībā nodarbināto struktūru un darbaspēka piedāvājumu, informācija, kur iespējams, tiks analizēta sadalījumā pēc dzimumiem (7.1.2.SAM).

(1192) Tiks īstenoti izglītošanas un informēšanas pasākumi par elastīgu nodarbinātības formu izmantošanu un darba tiesību un darba aizsardzības nodrošināšanu (7.3.1.SAM) un pasākumi gados vecāku nodarbināto ilgākai palikšanai darba tirgū (7.3.2.SAM).

(1193) Veselības jomas attīstības projektos tiks īstenotas darbības, kas vērstas uz atšķirību mazināšanu sieviešu un vīriešu paredzamajā mūža ilgumā, piemēram, sabiedrībā valdošo stereotipu un priekšstatu maiņas pasākumi par sievietes un vīrieša lomām un tām atbilstošu uzvedību attiecībā uz rūpēm par savu veselību un dzīvesveidu, īpaši izdalot vīriešus kā specifisku mērķa grupu. Tiks veicināts dzimumu līdzsvars ārstniecības personāla piesaistē, kā arī specifiski pasākumi viena vai otra dzimuma veselības uzlabošanai, uzrunājot atsevišķi vīriešu un sieviešu mērķauditoriju (9.2.4., 9.2.5. SAM).

(1194) Lai mazinātu dzimumu segregāciju izglītības nozarē, tiks īstenotas šādas specifiskas darbības.

(1195) Veidojot kopīgas studiju programmas, sadarbībā ar karjeras konsultantiem, ģimnāzijām, vidusskolām un darba devējiem, tiks īstenoti pasākumi, lai ieinteresētu mazāk pārstāvēto dzimumu izvēlēties attiecīgās STEM studiju programmas (8.2.1.SAM).

(1196) Akadēmiskā personāla kapacitātes celšanā un piesaistē tiks ievērots vienlīdzīgu iespēju un pozitīvās diskriminācijas princips, piesaistot mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā augstskolā un zinātnes jomā (8.2.1., 8.2.2.SAM).

(1197) Izglītības pētījumi, rezultātu analīze un ieteikumu izstrāde tiks veikta ņemot vērā dzimuma, vecuma, invaliditātes un etniskās piederības aspektu (dati vākti, analizēti, ieteikumi izstrādāti arī dzimuma aspektā). Izstrādājot monitoringa sistēmu, tiks vākti un apkopoti dati par zēnu un meiteņu sasniegumiem pārbaudes darbos, olimpiādēs u.c. (8.3.6.SAM).

(1198) Izstrādājamo mācību un metodisko materiālu saturs nevairos stereotipus par kādas profesijas piemērotību sievietēm vai vīriešiem, bet tieši otrādi, tiks iekļauti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām zēniem un meitenēm neatkarīgi no dzimuma, jo īpaši, kas attiecas uz profesionālās studiju jomas vai profesijas izvēli, tādā veidā mazinot darba tirgus segregāciju pēc dzimuma.

(1199) Pedagoģiskā personāla apmācību saturā tiks iekļauti arī jautājumi par vienlīdzīgām iespējām sievietēm un vīriešiem, novecojušu stereotipu laušana un mūsdienīgu uzskatu veicināšana, kā mazināt skolas pamešanu zēnu vidū un ieinteresēt meitenes un zēnus par netipisku profesiju izvēli, vienlīdzīgas attieksmes jautājumi pret mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā profesionālajā jomā u.c. (8.4.1.SAM).

(1200) Papildus specifiskās darbības, kas vērstas uz vīriešu un sieviešu līdzdalības jautājumiem skatīt attiecīgo SAM aprakstos.

12. Pielikumu saraksts

1. Kopsavilkums

2. Projektu atlase

3. Lielo projektu saraksts

4. Darbības programmas izstrādē iesaistītie partneri

5. Darbības programmas izstrādē iesaistīto partneru būtiskākie komentāri

6. ERAF ieguldījumi Latvijā īstenoto profesionālās izglītības programmu mācību infrastruktūras modernizēšanai 2007.–2013.gada un 2014.–2020.gada plānošanas periodā

7. Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)


1 http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=104&langId=lv; http://europa.eu.int/comm/employment_social/local_employment/index_en.htm

2 Balstoties uz OECD ilggadējo pieredzi reģionu inovācijas kapacitātes izvērtēšanā un politikas veidošanā Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm, izstrādājot viedās specializācijas stratēģiju inovācijas sekmēšanai, izvēlēties kādu no zemāk minētajām attīstības stratēģijām:
− izaugsme, balstoties uz esošajām priekšrocībām (zinātnes vai tehnoloģiju virzīta izaugsme);
− atbalsts ekonomikas transformācijai (jaunu izaugsmes jomu identificēšana un attīstīšana);
− panākšana (Catching up) jeb virzība uz zināšanām balstītu spēju attīstību.

3 Apstiprināts Ministru kabineta 2014.gada 19.augustā sēdē (Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 44, 47.§).

4 NAP 2020 348. rindkopā minētais modelis.

5 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.–2020.gadam

6 Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40300395&mode=mk&date=2014-07-01

7 NVA dati

8 Šeit un turpmāk tekstā attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu - teritoriālās atstumtības riskam pakļautie – iedzīvotāji, kuri dzīvo apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju blīvumu; trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; bezdarbnieki; personas ar invaliditāti; iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem; bērni (līdz 18 gadu vecumam).

9 Veselības aprūpes reformas īstenošanas gadījumā Latvija nodrošinās diskusijas ar EK, lai vienotos par nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Darbības programmā.

10 EK pētījums "Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs"

11 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF

13 Mērķis ietver divus rādītājusnabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012. gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkst.iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās

14 Rekomendācijas daļa, kas attiecas uz reformām sociālajā palīdzībā, uzlabojot pabalstu adekvātumu, tiek īstenota valsts budžeta ietvaros.

15 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/435 (2023. gada 27. februāris),ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK

16 "Pašvaldību pakalpojumi" — sabiedrībā balstīti pakalpojumi. Ieguldījumu prioritātes nosaukums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006.

17 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

18 Iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.

19 Uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.

20 (C) Apstrādes rūpniecība
(F) Būvniecība
(H) Transports un uzglabāšana
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

21 Darba dienas, kuras viens auditors velta tikai audita veikšana (audita dienās netiek ieskaitītas, laiks, kas paredzēts - citiem darbiem, mācībām, darba nespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām)

22 ZTAI 2014.-2020.gadam 7.1.4.sadaļa "Atbalstīt zinātnes internacionalizāciju un starptautisko sadarbību" (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4608)

23 Saskaņā ar CSP inovāciju apsekojuma rezultātiem 2010. gadā tikai 29,9% komersantu bija veikuši inovatīvas darbības.

24 Abonimentlīnijas

25 https://digital-agenda-data.eu/datasets/digital_agenda_scoreboard_key_indicators/visualizations, Analyse one indicator and compare countries/Rural NGA broadband coverage

26 Rādītāja pieaugums plānots SAM īstenošanas, kā arī privāto investīciju rezultātā

27 Nacionālā līmeņa stratēģiskais dokuments "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.–2020. gadam"

28 Pēc SM pasūtījuma 2011. gada vasarā SIA "Corporate Solutions" veica pētījumu par nākamās paaudzes tīklu pieejamību un attīstību.

29 To iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski

30 To uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski

31 Valsts informāciju sistēmā reģistrētās sistēmas https://www.visr.eps.gov.lv/visr/

32 MK 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"

33 Pieejamas: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29

34 VARAM veikts apsekojums, 2013. g. http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/pet_Eparv/?doc=14321

35 Identificējot neefektīvus procesus, kuru atsevišķos posmos ir iesaistītas pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrības kā pārvaldes deleģēto funkciju veicējas, šo procesu pilnveidošanas ietvaros var tikt plānota arī pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrību IT risinājumu pilnveide, pašvaldību, valsts kapitālsabiedrību un valsts IT risinājumu sadarbspējas pilnveide utml. Pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību kā pārvaldes deleģēto funkciju veicēju atbalsts var tikt realizēts arī caur atvērto datu un atvērto saskarņu principu.
Plānošanas reģionu iesaiste ir iespējama, tos piesaistot kā partnerus e-iespēju veicināšanas projektu īstenošanā, tiem deleģējot konkrētu projektu aktivitāšu īstenošanu. Minētā pieeja uzlabotu koordinētu un visaptverošu informācijas izplatību sabiedrībā dažādu mērķu grupu informēšanā par e-iespējām.

36 Tiks noteikts izstrādes procesā esošā VARAM informatīvajā ziņojumā par publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) arhitektūru un tās ieviešanai veicamo pasākumu koncepcijām.

37 Pilnveidots darbības process — ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai.

38 Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai.

39 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzreg/uzreg__ikgad__02_demo/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

40 http://www.colliers.com/en-lv/latvia/insights#.U_7rC_mSyG4

41 kopīgs apzīmējums vairākiem darījumu tūrisma veidiem, no "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exhibitions"

42 http://www.cluster-excellence.eu/

43 (C) Apstrādes rūpniecība
(F) Būvniecība
(H) Transports un uzglabāšana
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

44 Līdz 29.05.2013. kopējā prasības summa neizskatītajās civillietās ("iesaldētie līdzekļi") 1. instances tiesās ir 212 milj. latu, kas ir "izņemti" no tautsaimniecības un civiltiesiskās apgrozības.

45 "Par tiesu varu" 107.panta otrās daļas 9. punkts.

46 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

47 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

48 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē.

49 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē.

50 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF

51 http://www.iea.org/topics/transport/ Technology Roadmap: Electric and plug-in hybrid electric vehicles, IEA, 2011.g. atjaunotais izdevums

52 Meliorācijas kadastrs: http://www.zmni.lv/lv/page/melioracija-kadastrs

53 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008.–2015.gadam

54 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008.–2015.gadam

55 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008.–2015. gadam

56 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

57 Plānotā vērtība 2023. gadā, ko plānots sasniegt, izmantojot samazinātu atbalsta likmi. Rezultāta rādītājs parāda atkritumu daudzumu gadā, pārstrādāts un reģenerēts, pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu. Mērķa vērtība noteikta, ievērojot pārstrādāto atkritumu daudzumu, ES direktīvu prasības, kā arī pieejamo finansējuma apjomu.

58 http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=wasteReports&incrementCounter=1

59 Minētais aprēķins ir veikts atbilstīgi Lēmuma 2011/753/ES 3. panta 1. punktam izvēlētajai 4. metodei

60 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

61 Plānotā vērtība 2023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma ar samazinātu atbalsta likmi

62 Vērtība, ko plānots sasniegt 2023.gadā, novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei un izmantojot likumdošanas instrumentus faktisko pieslēgumu veicināšanai. Rezultāta rādītājs parāda iedzīvotāju skaitu, kam nodrošināti faktiski centralizēto kanalizācijas pakalpojumu pieslēgumi. Rezultāta rādītāja bāzes vērtība noteikta, ņemot vērā VARAM veikto apkopojumu par KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā pabeigtajiem un ieviešanā esošajiem ūdenssaimniecību projektiem, kas vērsti uz ūdenssaimniecību infrastruktūras attīstību aglomerācijās, kur CE ir lielāks par 2000. Ņemot vērā notekūdeņu savākšanas pakalpojuma aglomerācijas zonā jau šobrīd faktisko lietotāju skaitu 1 182 299 iedzīvotāji jeb 79% no aglomerācijas zonas iedzīvotājiem, kā arī ar KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā īstenoto projektu pēcieviešanas periodā plānoto faktisko pieslēgumu izveidi, plānots, ka pēc visu projektu pēcuzraudzības perioda iedzīvotāju īpatsvars, kuri izmantos tiem pieejamo pakalpojumu veidu, sasniegs 1 279 578 iedzīvotājus jeb 85,5% attiecībā uz centralizēto kanalizācijas tīklu izmantošanu, kas norādīti kā bāzes vērtība. Īstenojot 2014.–2020.gada plānošanas perioda projektus tiks panākts, ka iedzīvotāju skaita palielinājums notekūdeņu aglomerācijās ar CE>2000, kuriem šī SAM ietvaros tiks radīts pieslēgums centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kopumā palielināsies par 6.5 %, sasniedzot 92 % no visiem notekūdeņu aglomerācijā ar CE>2000 dzīvojošajiem iedzīvotājiem jeb 1 321 368 iedzīvotājus. Ja būs pieejams papildu finansējums, līdzfinansējuma likme tiks pārskatīta.

63 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

64 Plānotā vērība 2023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei

65 Saskaņā ar 2013.gada ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai laikā starp 2013. gada ziņojumu un 2007. gada ziņojumu, ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju lietošana. Jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu

66 Atjaunošana — noteiktu, cilvēka darbības vai nepietiekošās iedarbības ietekmētu biotopu struktūru vai funkciju uzlabošana.

67 Nacionālais botāniskais dārzs, Rīgas Zooloģiskais dārzs un Dabas muzejs

68 Ieguldījumi plānoti visā Latvijas teritorijā, izņemot antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūras būvniecību un rekonstrukciju Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās, izņemot to Ķemeru nacionālā parka un Slīteres nacionālā parka teritorijas daļu, kas atrodas valsts īpašumā.

69 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

70 Vides monitoringa programmu (jomu) skaits, kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta to atbilstība direktīvu prasībām.

71 Šeit un turpmāk attiecībā uz SAM Nr. 5.5.1. ar objektu tiek apzīmētas arī kultūras un dabas mantojuma vietas un teritorijas:- kultūras mantojuma objekti ir objekti, kuriem atbilstoši likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss;
- dabas mantojuma objekti ir objekti un vietas Baltijas jūras piekrastē ar unikālu nacionālu un starptautisku nozīmi, kas veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu (definēts Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam; http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634)
(Šī atsauce neattiecas uz projektiem, kuri tiek īstenoti integrētu teritoriālo investīciju veidā saskaņā ar ERAF regulas 7.panta prasībām);

72 Pieejamas: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29

73 Piejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634

74 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019. gadam, pieejamas http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4525

75 ES dalībvalstīs vēršas plašumā radošo teritoriju tīkls – tie ir inovāciju un attīstības centri, kuru izveidē būtiska loma ir kultūras un radošām industrijām, kas maina pilsētu un reģionu publisko tēlu, veido radošu atmosfēru, ceļ iedzīvotāju pašapziņu, sekmē tūrisma attīstību. Arī Latvijā iezīmējas spilgtas radošās pilsētas, novadi un lauku teritorijas, kurās vērojama nozīmīga kultūras un radošo aktivitāšu koncentrēšanās un kuras savā attīstībā mērķtiecīgi izmanto arī kultūras kapitālu. Tādas ir Cēsis, Kuldīga, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, kā arī Vecpiebalgas un Kandavas novadi. Pēdējos gados ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu ir veiktas investīcijas reģionu kultūras kapitālā – izveidots daudzfunkcionāls kultūras centrs Rēzeknē un Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī, tādi top arī Cēsīs un Liepājā. Investīcijas veiktas Kuldīgā, Daugavpilī un citur, veidojot pamatu radošai kultūrvidei. ES struktūrfondu finansējuma ieguldījums ir sekmējis arī pilsētu apmeklētību un atpazīstamību, piemēram, Latgales vēstniecību GORS Rēzeknē pusgada laikā ir apmeklējuši 96136 apmeklētāji, savukārt Daugavpils Marka Rotko mākslas centru apmeklējuši 74339 apmeklētāji, kas šo kultūras iestāžu apmeklējumā iekļāva arī pilsētu apskati. Investīcijas kultūras infrastruktūrā sekmē gan apmeklējuma pieaugumu, ko parāda 2007.gadā ES investīcijas Rundāles pilī - 2012.gadā Rundāles pils apmeklējums salīdzinot ar 2006.gadu ir pieaudzis par 59%, gan arī dod Iespēju veidot jaunus pakalpojumus sekmējot arī nodarbinātības pieaugumu. 2012.gadā Rundāles pils darbinieku skaits salīdzinot ar 2006.gadu ir pieaudzis par 24%. Papildus tiek sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi – salīdzinot ar 2006.gadu 2012.gadā tie pieauguši par 88%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 39%. 2012.gadā Turaidas muzejrezervāta apmeklējums salīdzinot ar 2009.gadu ir pieaudzis par 20%. Tiek sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi – salīdzinot ar 2009.gadu 2012.gadā tie pieauguši par 71%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 11%.

76 Pieejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4877

77 Pieejamas: http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/telp_plan/?doc=12701

78 Degradēta teritorija ir vieta vai pilsētas daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota, apbūvēta vai plānota uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd tur uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī. Teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji pamesti vai nolaisti vai arī nereti — piesārņoti.

79 Skat. degradētā teritoriju definīciju Partnerības līgumā.

80 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010.gada 7.jūlija 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem

81 Reimbursable Advisory Services To the Ministry of Transport of Latvia "REVIEW OF THE PORTS SECTOR OF LATVIA: COMPETITIVENESS AND GOVERNANCE"

82 Komisijas darba dokuments — Pavaddokuments pie Komisijas paziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai — Rīcības plāns saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā — Ietekmes novērtējuma kopsavilkums {COM(2006) 819 galīgā redakcija} {SEC(2006) 1686} /* SEC/2006/1687 */

http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407

Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēc krīzes politikas izvēļu izvērtējums" — http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/almp_presentation31.pdf

85 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407
Nodarbinātības barometrs - darba tirgus tendences monitorējošs un prognozējošs instruments ar konkrētai darba tirgus dalībnieku grupai (nodarbinātiem, bezdarbnieki, darba devēji, skolēni, NVA inspektori u.c.) paredzētu saskarni. Lai veiktu darba tirgus pastāvīgu monitoringu, instruments savietos dažādajās valsts IT sistēmās pieejamo informāciju, tas atspoguļos arī teorētiskā modeļa radītas un darba devēju izteiktās prognozes par darba spēka pieprasījumu, tautsaimniecībā nodarbināto struktūru, darba spēka piedāvājumu no reģistrēto bezdarbnieku vidus u.c., kā arī izglītības sistēmas sniegumu darba tirgus pieprasījuma apmierināšanai, lai darba tirgus dalībnieki varētu pieņemt informātus lēmumus.

87 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

88 EM informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, LM informatīvais ziņojums par darba tirgus īstermiņa prognozēm un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem

89 Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma, tas ir, veiktas šādas darbības:
- veiksts pētījums par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējām un darba tirgus prognožu sasaisti ar rīcībpolitiku, izplatīti pētījuma rezultāti;
- pilnveidota īstermiņa darba tirgus prognozēšanas metodoloģija, tai skaitā sagtavotas īstermiņa prognozes prasmju griezumā un izstrādātas vadlīnijas metodoloģijas lietotājiem;
- veiktas darba devēju aptaujas darba tirgus īstermiņa prognožu atjaunošanai, izstrādāta
- tehniskā specifikācija darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma prognožu atspoguļošanas platformas izveidei, nodrošināti informatīvie un apmācību pasākumi nodarbinātības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju darbiniekiem un amatpersonām.

88 http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1176&langId=lv

91 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

92 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

93 Ieviesuši darba aizsardzības prasības — uzņēmums ir izpildījis vismaz šādas darba aizsardzības prasības: 1) izveidota darba aizsardzības organizatoriskā struktūra atbilstoši Darba aizsardzības likumam; 2) veikts darba vides risku novērtējums un sastādīts pasākumu plāns.

94 Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? — "Pēckrīzes politikas izvēļu          izvērtējums" — http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/lv_profiling_270513.pdf

95 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)

96 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013, http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm.

97 http://em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_21062013.pdf.

98 Bāzes vērtība var mainīties, ņemot vērā ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu vispārējās izglītības infrastruktūrā novērtējuma rezultātus

99 Informatīvais ziņojums "Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm", EM, 2013. http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf

100 2010.gadā uzņemti 4867 studenti (t.sk. valsts koledžās 2798), 2012.gadā uzņemti 5142 (t.sk. valsts koledžās 3634), 2013.gadā uzņemti 5560 studenti (t.sk. valsts koledžās 3322).

101 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013

102 Ārvalstsu studentu migrācija Latvijā; Eiropas migrācijas tīkls, Rīga, 2012
http://www.emn.lv/wp-content/uploads/Arvalstu%20studentu%20imigracija%20Latvija_FINAL.pdf

103 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

104 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

105 līdzīga veida atbalsta programmā netika mērīts, cik no atbalstu guvušajiem doktorantiem tālāk strādā par akadēmisko personālu

106 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm

107 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

108 Berings, D. Reflection on quality culture as a substantial element of quality management in higher education. http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf

109 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

110 Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 2. punkts

111 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013
http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm

112 Berings, D. Reflection on quality culture as a substantial element of quality management in higher education. http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf

113 Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana

114 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

115 http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/europe_2020_indicators/headline_indicators

116 CSP dati - mācības pārtraukušie jaunieši 18-24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma (%).

117 European Commission, DG for Employment, Social Affairs and Inclusion "Social Europe. Current challenges and the way forward", Annual Report of the Social Protection Committee (2012), pp.59.

118 http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/lmzin_jg_171213.pdf.

119 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

120 IZM veiktās izmaiņas: 2013.gada 21.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem"; 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.715 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" un 2012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.533 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām"

121 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0350.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

122 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm; http://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf

123 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

124 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm;

125 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

126 Avots: IZM informatīvais ziņojums MK "Par darba vidē balstītu mācību īstenošanas iespējām Latvijas profesionālās izglītības kontekstā"

127 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI).

128 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)

129 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2014. Ekonomikas ministrija. http://em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf.

130 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI)

131 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

132 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

133 Ķipēna K., Zavackis A., Ņikišins J. Sodu izcietušo personu noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Jurista Vārds, 27.08.2013., Nr. 35 (786), 12.-17.lpp. Pieejams arī: http://www.juristavards.lv/doc/259267-sodu-izcietuso-personu-noziedzigo-nodarijumu-recidivs;

134 Šādas prasības izvirza, piemēram, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem utt.

135 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

136 Pētījuma atskaite "Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju ekonomiskā potenciāla izvērtējums" (2013), pieejams http://www.nva.gov.lv/docs/30_53467172815903.14600513.pdf

137 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti. Centrālā statistikas pārvalde, 2012.

138 Mihails Hazans. Ethnic Minorities in the Latvian Labour Market, 1997–2009// How Integrated is Latvian Society? An Audit. Ed. Nils Muižnieks. Rīga: Latvijas Universitāte, 2010. – 148.p.

139 Eurobarometra dati "Diskriminācija ES 2015.gadā" Diskriminācijas uztvere sabiedrībā

140 Eirobarometrs; http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_lv_lv.pdf

141 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

142 Pētījums "Recidīva rādītāji, to noteikšanas kārtība un piemērošana VPD un Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbā" (A.Judins Rīga, 2011) Izdevums pieejams internetā www.politika.lv un www.probacija.lv. Pētījums rāda, ka aptuveni divas trešdaļas bijušo ieslodzīto, kas izcieta pilnu sodu ieslodzījuma vietā un izdarīja jaunu noziedzīgo nodarījumu, jauno noziegumu izdarīja tieši pirmajās 300 dienās pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

143 Šādas prasības izvirza, piemēram, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem utt.

144 Sociālais uzņēmums tiek definēts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regulas Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai 2(1) pantā noteiktajai definīcijai, pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:347:0238:0252:LV:PDF

145 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

146 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

147 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

148 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

149 VM dati

150 VM dati, pamatojoties uz VI Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem 2013.gada1.janvārī

151 VM dati

152 SPKC "Latvijas veselība saprūpes statistikas gadagrāmata 2012", 2013.gads

153 Precīzi atbalsta pasākumi tiks noteikti pamatnostādnēs "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2015.-2020.gadam", tai skaitā paredzot sinerģiju ar citiem veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības jautājumiem (piemēram, pašvaldību īstenotajiem pasākumiem, kā arī pasākumiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar veselības jomas izglītības iestādēm)

154 Precīzs kartējums un teritoriju ārpus Rīgas konkrētās vajadzības tiks norādītas SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajās veselības tīklu attīstības vadlīnijās.

155 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

156 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))

157 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

158 SPKC dati (https://spkc.maps.arcgis.com/apps/opsdashboard/index.html#/4469c1fb01ed43cea6f20743ee7d5939)

159 EUROSTAT dati par 2017.gadu.

160 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)

161 http://deinstitutionalisationguide.eu/

162 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2012. gadā, http://www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/statistika/?doc=3204&page=

163 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) un garīgās veselības joma

164 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās

165 SPKC dati

166 EUROSTAT dati

167 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās

168 SPKC dati

169 VM dati

170 VM dati

171 Pensijas vecuma cilvēki

172 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))

173 Atbilstoši SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām tiks izvērtēta nepieciešamība veikt attiecīgus grozījumus Darbības programmā.

174 Kartējumu plānots izstrādāt vēlākais līdz 2016.gada 1.janvārim.

175 LM dati, Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2012. gadā, http://www.lm.gov.lv/text/2486

176 Atbilstoši SPKC datiem kopš 2006. gada mirstība no galvenajiem nāves cēloņiem (sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji, mirstība no ārējiem un citiem cēloņiem) uz 100 000 iedzīvotājiem ir samazinājusies

177 Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2. daļas 2. punktam Dalībvalsts vai vadošā iestāde ir atbildīga par viena plaša informācijas pasākuma organizēšanu gadā.

178 "2007.–2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums"

179 "2007.–2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums"

180 Darbadienas, kuras viens auditors velta tikai audita veikšanai (audita dienās netiek ieskaitīts laiks, kas paredzēts citiem darbiem, mācībām, darbnespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām).

181 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

182 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

183 Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par Latviju. Brisele, 27.2.2019, SWD(2019) 1013final Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf

184 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

185 Latvijas Kultūras akadēmija. Pētījums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari

186 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

187 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

188 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

189 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

190 REACT-EU summas norādītas atbilsoši EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam.

191 Augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējums. 2021, PricewaterhouseCoopers pēc LR Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma

192 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam "Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam"" (Briselē, 30.9.2020.COM(2020) 624 final)

193 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

194 https://likumi.lv/ta/id/62539-bezdarbnieku-un-darba-mekletaju-atbalsta-likums

195 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

196 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu.

197 REACT-EU summas norādītas atbilstoši EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam.

198 Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums
Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums

199 Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums: https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums

200 2022.gada REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

201 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

202 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

203 This table has to be completed for every (part of a) priority axis, which implements the YEI.

204 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

205 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

206 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu

207 MK 2009.gada 25.augusta rīkojums Nr.577 "Par darba grupu, lai koordinētu Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāna īstenošanu"

208 Nabadzības risks atspoguļo iedzīvotāju īpatsvaru, kuru ienākumi ir mazāki par 60% no ienākumu mediānas.

209 Variācijas koeficients, izteikts procentos. Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, t.i., valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP.

210 Pēc Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā sastādīja tikai 6990 (Latvijā – 13 200, ES-27 – 24 500), t.i., mazāk kā 30% no ES-27 vidējā rādītāja.

211 Ieteikumu par šo pasākumu nepieciešamību ir izteikusi arī Valsts kontrole savā auditā Nr. A 5.1-2-17/2010.

212 "2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums" (Pamata daļa) Izvērtēšanas ziņojums-2011.gads

213 Vispārējā regula, 1303/2013, 7. pants

PIELIKUMS NR.1
Kopsavilkums

(1) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – darbības programma) mērķis ir definēt Kohēzijas politikas fondu (turpmāk – KP fondi) prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020", Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.–2020. gadam, Nacionālo reformu programmu, Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.–2016. gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu, nacionālajām nozaru stratēģijām un citiem plānošanas dokumentiem, kā arī noteikt vispārējos principus darbības programmā minēto KP fondu līdzfinansēto prioritāšu ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.

(2) KP fondu līdzfinansētie ieguldījumi līdz šim 2007.–2013. gada plānošanas perioda ietvaros ir radījuši būtisku stimulējošo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, un sagatavotā darbības programma nosaka to stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu, lai nodrošinātu, ka pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību palielinātos un saglabātos arī turpmākajos gados.

(3) Turpmākai sekmīgai KP fondu ieviešanai kopumā pieejami 4 418,2 milj. EUR (ieskaitot Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējumu 29 milj. EUR apjomā). KP fondu ieguldījumu plānošanai un īstenošanai sagatavota darbības programma, kurā apvienots KP fondu ieviešanai pieejamais finansējums, nodrošinot tematiski koncentrēta un savstarpēji papildinoša atbalsta sniegšanu identificētajām prioritārajām vajadzībām.

(4) Darbības programmā izvēlēti un izveidoti deviņi prioritārie virzieni, kā arī trīs prioritāri virzieni tehniskajai palīdzībai un norādīts tiem pieejamais KP fondu finansējums. Katram prioritārajam virzienam ir izvēlētas ieguldījumu prioritātes, kas atbilst KP fondu regulām. Prioritāro virzienu un ieguldījumu prioritāšu īstenošanai noteikti specifiskie atbalsta mērķi, kuriem savukārt noteikti sasniedzamie rezultāti un indikatīvās īstenojamās darbības šo rezultātu sasniegšanai.

(5) Darbības programma saturiski strukturēta atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātajai veidlapai. Darbības programmā noteikti mehānismi savstarpējai atbalsta koordinācijai starp fondiem, plānotajām darbībām administratīvā sloga mazināšanai finansējuma saņēmējiem, atspoguļoti plānošanas periodā ieviešamie horizontālie principi, sniegta informācija par darbības programmas ieviešanas administratīvo ietvaru, plānotajiem izvērtēšanas pasākumiem.

(6) Prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" ietvaros atbalsts tiks sniegts pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšanai, veicinot cilvēkkapitāla atjaunotni, atbalstot pielietojamu pētījumu īstenošanu un pētniecības rezultātu komercializāciju, veicinot zinātnisko institūciju strukturālo reformu īstenošanu (konsolidācijas un rīcībspējas uzlabošanas pasākumi), uzlabojot pētniecības infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi, veicinot starptautiskās sadarbības iespējas, kā arī sadarbību starp zinātniskajām institūcijām, industriju un augstākās izglītības institūcijām, atbalstot tehnoloģiju pārnesi, jaunu, zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju izstrādi. Prioritārā virziena ietvaros atbalsts tiks sniegts arī radošuma pārnesei un netehnoloģisko inovāciju attīstībai, tai skaitā jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā atbilstoši RIS3 noteiktajam, kā arī sniegts atbalsts nodarbināto personu apmācībām un inovācijas motivācijai un uzņēmējdarbības uzsākšanai, tādējādi veicinot inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvara palielināšanos un privātā sektora investīciju palielināšanos pētniecībā un attīstībā.

(7) Prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" ietvaros atbalsts tiks sniegts visas Latvijas teritorijas līdzsvarotas attīstības veicināšanai, izveidojot vai uzlabojot elektronisko sakaru infrastruktūru, vienlaikus attīstot saimniecisko darbību veicinošu vidi, kas balstās uz pieejamu informāciju, publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, publiskā un privātā sektora integrētiem IKT risinājumiem un Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā digitālā tirgū, kā arī uzlabojot iedzīvotāju kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu pakalpojumu pieejamībā, sabiedrības produktivitātes paaugstināšanā, administratīvā sloga samazināšanā un mobilitātes paaugstināšanā.

(8) Prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" ietvaros plānots atbalstīt jaunu komersantu veidošanos, esošo komersantu izaugsmi un apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumu, veicinot finansējuma pieejamību komersantiem, nodrošinot biznesa inkubatoru pakalpojumus (pirmsinkubācijas atbalsts, konsultācijas, mentorings, semināri), tai skaitā radošo industriju komersantiem. Papildus esošo MVK attīstībai tiks nodrošināta industriālo telpu un teritoriju infrastruktūras (atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām) izveide un attīstība, veicināta ārējo tirgu apguve un Latvijas starptautiskās konkurētspējas stiprināšana – MICE1 un labsajūtas tūrisma industrijas jomās, attīstīta klasteru darbība. Papildus minētajam tiks uzlabota tiesu sistēma un celta valsts pārvaldes kapacitāte, lai veicinātu saimnieciskās darbības vides uzlabošanu saimnieciskās darbības veicējiem.

(9) Prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" kopējais mērķis ir primārās enerģijas patēriņa samazināšana un efektīvas un ilgtspējīgas energoresursu izmantošanas veicināšana dažādās nozarēs. Mērķa sasniegšanu sekmēs investīcijas gan enerģijas patēriņa samazināšanai rūpniecībā, gan energoefektivitātes paaugstināšanai un AER izmantošanas veicināšanai publiskajās un dzīvojamās ēkās, kā arī uzlabojot siltumavotu efektivitāti un veicinot vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, paredzot samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās. Papildus paredzētas investīcijas arī videi draudzīga transporta attīstībā, nodrošinot CO2 gāzu emisiju apjoma samazināšanos.

(10) Prioritārā virziena "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" ietvaros atbalsts tiks sniegts pasākumiem, kas paredz pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu, pasākumiem, kas nodrošina apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanos un dažādu veidu atkritumu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas palielināšanos, līdztekus nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu. Papildus paredzēti pasākumi, kas nodrošinās Latvijas iekšzemes un jūras ūdeņu labu vides stāvokli, kā arī ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, attīstot un uzlabojot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību atbilstoši ES direktīvu prasībām, kā arī nodrošinās dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, saglabājot bioloģisko daudzveidību un aizsargājot ekosistēmas, vienlaikus nodrošinot sabiedrību un kompetentās institūcijas ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju augstas vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Vienlaikus plānoti pasākumi, kas veicina integrētu reģionālo attīstību, nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma izmantošanu, kā arī pasākumi, kas veicina pilsētu degradēto teritoriju reģenerāciju atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām.

(11) Prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta attīstība" ietvaros atbalsts tiks sniegts, lai nodrošinātu komodālu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu transporta infrastruktūru, veicinot transporta un loģistikas pakalpojumu attīstību, samazinot vides piesārņojuma līmeni, kā arī radītu priekšnosacījumus līdzsvarotai reģionālajai attīstībai, veicinot jaunu darbavietu radīšanu un ievērojamu pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumu.

(12) Prioritārā virziena "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" ietvaros plānots atbalstīt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanu, pilnveidojot bezdarbnieku prasmes un kvalifikāciju, atbalstot reģionālo un starptautisko darbaspēka mobilitāti, veicinot jauniešu nodarbinātību un nodrošinot informāciju par darba tirgus situāciju un tendencēm ilgtermiņā. Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā ieguldījumi paredzēti arī darbavietu kvalitātes pilnveidei un gados vecāku strādājošo ilgākas nodarbinātības veicināšanai.

(13) Prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ietvaros tiks atbalstīta nelabvēlīgākā situācijā esošo darbspējīgo iedzīvotāju aktivizēšana un šķēršļu mazināšana iesaistei darba tirgū, ko sekmēs arī profesionāla sociālā darba attīstība un sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības pilnveide, tai skaitā īstenojot pāreju no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem.

(14) Prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros tiks nodrošināta kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai. Tā ietvaros atbalsts tiks sniegts, lai uzlabotu augstākās izglītības studiju programmu kvalitāti un veicinātu to atbilstību tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām, nodrošinātu vispārējās izglītības pieejamību un satura pilnveidi, tai skaitā sekmējot darba tirgum atbilstošas karjeras izvēli, mazinot bērnu un jauniešu nabadzību un novēršot priekšlaicīgu izglītības sistēmas pamešanu, kā arī lai uzlabotu profesionālās un pieaugušo izglītības kvalitāti, pieejamību un atbilstību mainīgajām darba tirgus prasībām, tai skaitā pilnveidojot nodarbināto profesionālo kvalifikāciju un kompetences.


1 Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumu tūrisma veidiem, no "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exhibitions".

Finanšu ministrs Jānis Reirs
PIELIKUMS NR.2
Projektu atlase

ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā paredzēti divi ES KP fondu līdzfinansēto projektu atlases veidi:

1) ierobežota projektu atlase – ja iepriekš ir zināms noteikts ES KP fondu projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projekta iesniegumu;

2) atklāta projektu atlase – ja starp ES KP fondu projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un KP fonda finansējuma piešķiršanu.

DP SAM ieviešanas veids tiek noteikts nacionāla līmeņa normatīvajā aktā, kuru apstiprina Ministru kabinets.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju projektu iesniegumu atlasei, tiks izstrādāti vienoti atbilstības un administratīvie kritēriji, kas tiks piemēroti horizontāli visiem SAM, savukārt kvalitatīvie kritēriji un specifiskie atbilstības kritēriji tiks noteikti atšķirīgi, ņemot vērā katra SAM specifiku. Vienotie atbilstības un administratīvie kritēriji tiks apstiprināti vienu reizi un pēc tam pievienoti attiecīgā SAM projektu iesniegumu atlases nolikumam.

Lai nodrošinātu SAM ietvaros plānotā rezultāta labāku sasniegšanu, partnerības principa ievērošanu un procedūru caurspīdīgumu atbilstoši Vispārējās regulas 110.panta 2.punkta a) apakšpunktam, 2014.–2020.gada plānošanas periodā UK tiks apstiprināti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases metodoloģija, kur arī tiks panākta vienošanās par atlases kritēriju kopumu, kas nodrošina labāko projektu iesniegumu atlasi.

Finanšu ministrs Jānis Reirs
PIELIKUMS NR.3
Lielo projektu saraksts

(Pielikums MK 02.07.2020. rīkojuma Nr. 371 redakcijā)

Nosaukums

Projekta

iesniegšanas laiks EK (gad, cet.)

Plānotais projekta īstenošanas uzsākšanas laiks (gads, cet.)

Plānotais projekta pabeigšanas laiks (gads, cet.)

Ieguldījuma prioritāte

Prioritārais virziens

Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde

2022/2

2019/3

2023/4

Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus

Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta

2017/3

2017/3

2023/4

Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus

Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A korpusa otrās kārtas attīstība

2018/3

2017/3

2023/4

Investēt veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem

Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

PIELIKUMS NR.4
Darbības programmas izstrādē iesaistītie partneri

(12.3.)

Publiskās pārvaldes institūcijas

- Finanšu ministrija;

- Zemkopības ministrija;

- Ekonomikas ministrija;

- Izglītības un zinātnes ministrija;

- Kultūras ministrija;

- Labklājības ministrija;

- Satiksmes ministrija;

- Veselības ministrija;

- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

- Tieslietu ministrija;

- Aizsardzības ministrija;

- Ārlietu ministrija;

- Valsts kanceleja;

- Pārresoru koordinācijas centrs;

- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;

- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra;

- Nodarbinātības valsts aģentūra;

- Valsts izglītības attīstības aģentūra;

- Valsts reģionālās attīstības aģentūra;

- Sabiedrības integrācijas fonds;

- Rīgas plānošanas reģions;

- Kurzemes plānošanas reģions;

- Vidzemes plānošanas reģions;

- Zemgales plānošanas reģions;

- Latgales plānošanas reģions.

Sociālie partneri

- Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība;

- Latvijas Darba devēju konfederācija;

Pārējie iesaistītie sadarbības partneri

- Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO;

- Latvijas Pašvaldību savienība;

- Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu amatniecības padome;

- Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija;

- Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija;

- Biedrība "Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija";

- Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība;

- Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse";

- Biedrība "BIRTI";

- Vides aizsardzības klubs;

- Augstākās izglītības padome;

- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera;

- Valsts kase;

- Saeimas Eiropas lietu komisija;

- Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome;

- Vides konsultatīvā padome;

- Latvijas Lielo pilsētu asociācija;

- Biedrība "Eiropas Savienības projektu vadītāju apvienība";

- Latvijas Disleksijas biedrība;

- Latvijas kūdras ražotāju asociācija;

- Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs";

- Latvijas Vecāku kustība;

- Latvijas Lauku forums;

- Biedrība "Latvijas Datortehnoloģijas asociācija";

- Latvijas Dabas fonds;

- Jūrmalas pilsētas dome;

- Liepājas pilsētas dome;

- Alūksnes pilsētas dome;

- Daugavpils pilētas dome;

- Valmieras pilsētas dome;

- Ventspils pilsētas dome;

- Rīgas pilsētas dome;

- Baldones novada dome;

- Rīgas uzņēmēju biedrība;

- Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome;

- Latvijas Zinātnes padome;

- Latvijas Komercbanku asociācija;

- Latvijas Jauno zinātnieku apvienība;

- Sabiedriskās politikas centrs "Providus";

- Biedrība "Publiskās un privātās partnerības asociācija";

- Iepirkumu uzraudzības birojs;

- Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs";

- SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs";

- Biedrība "Latvijas Lauku forums";

- Biedrība "Latvijas zaļā kustība";

- Latvijas Banka;

- VAS "Valsts Nekustāmie īpašumi";

- Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks";

- A/S "Latvenergo".

Finanšu ministrs Jānis Reirs
PIELIKUMS NR.5
Darbības programmas izstrādē iesaistīto partneru būtiskākie komentāri

Nr.
p.k.

Prioritārais virziens

Komentāru sniedzēji

Komentāru būtība

Komentāru statuss, argumenti

1.Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēsLatvijas Pašvaldību savienībaLatvijas Pašvaldību savienība ir norādījusi uz nepieciešamību direktīvu ieviešanai plānotos finanšu resursus (biotopu aizsardzībai, dzeramā ūdens, notekūdeņu infrastruktūras attīstībai) maksimāli novirzīt citām prioritārajām vajadzībām, piemēram, transporta infrastruktūrai.

Nav ņemts vērā.

ES direktīvu ieviešanai ir jānovirza pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nodrošinātu vienotu prasību ieviešanu vides aizsardzības jomā un nodrošinātu vienmērīgu attīstību un pakalpojumu pieejamību ūdenssaimniecības, kā arī atkritumu apsaimniekošanas jomās.

2.Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēsLatvijas Pašvaldību savienība

Uzskatām, ka "Eiropa 2020" stratēģijā izvirzītā prioritārā mērķa "Atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs" īstenošanai izvirzītie rezultatīvie rādītāji (siltumnīcefekta gāzu apjoma samazinājums, gala enerģijas patēriņa no atjaunojamajiem energoresursiem apjoms un energoefektivitātes pieaugums) jāsasniedz, piemērojot pieeju, ka katrai ES dalībvalstij tiek piemēroti atšķirīgi sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, ņemot vērā katras konkrētās dalībvalsts emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu un attiecīgi nosakot nepieciešamo siltumnīcefekta gāzu absorbcijas apjomu. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām biroja (UNFCC) 2010. gada datiem Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas absorbē vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā emitē. Savukārt saskaņā ar ES Statistikas biroja Eurostat datiem par enerģijas patēriņu no jauna atjaunojamiem enerģijas avotiem Eiropas Savienībā 2010. gadā, Latvija ierindojās otrajā vietā aiz Zviedrijas ar 32,6% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā patēriņā.

Tātad Latvijai būtiskākais mērķis ir ar ES fondiem sasniegt ES Kohēzijas politikas pamatmērķi — sociālekonomisko atšķirību samazināšana starp ES reģioniem vienotajā un atvērtajā ES kopējā tirgū ir ieguldījumi transporta infrastruktūrā un ražojošajos uzņēmumos.

Šajās sadaļās var tikt atbalstītas tikai tādas aktivitātes, kas vienlaicīgi dod visaugstāko pievienoto vērtību vai efektīvā veidā samazina iedzīvotāju nabadzību.

Ņemot vērā Apstrādes rūpniecības apakšnozaru ārkārtīgi plašo spektru, lūdzam sniegt izvērtējumu par attiecināmību uz pilnīgi visām apakšnozarēm.

Nav ņemts vērā.

Uzsveram, ka Latvijai ir saistoši stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi, kas saskaņā ar Latvijas NRP noteiktajiem kvantificētajiem mērķiem paredz:

- Panākt, ka 40% no kopējā enerģijas gala patēriņa veido atjaunojamie energoresursi.

- Panākt 0,670 Mtoe primārās enerģijas ietaupījumu.

- Ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko neierobežo ES ETS, lai pieaugums nepārsniegtu 17% salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Norādām, ka sasniedzamie mērķi katrai dalībvalstij ir noteikti atšķirīgi, ņemot vērā dalībvalstu vajadzības. Šo mērķu sasniegšanai ES fondu investīcijas ir būtisks instruments. Norādām, ka AER īpatsvars 2012. gadā bija 33,5% no bruto enerģijas patēriņa, tātad Latvija, lai arī ierindojas starp ES valstīm ar augstākajiem AER izmantošanas rādītājiem, vēl nav sasniegusi savus mērķus, un nav pamata no tiem atkāpties.

Papildus norādām, ka minēto stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšana netiek plānota tikai ar ES fondu ieguldījumiem, savukārt tematiskā mērķa ietvaros plānotās darbības nenoliedzami vērstas arī uz iedzīvotāju labklājības palielināšanu un uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu, mazinot apkures rēķinus, palielinot centralizētās siltumapgādes efektivitāti, attīstot efektīvu sabiedrisko transportu u.c., kas attiecīgi atspoguļojas arī DP izvirzītajos rezultāta un iznākuma rādītājos.

3.Pāreja uz ekonomikuar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēsLatvijas Pašvaldību savienībaSAM 4.3.1 "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" indikatīvos finansējuma saņēmējus papildināt ar pašvaldībām

Nav ņemts vērā.

Saskaņā ar Enerģētikas likuma 1. panta 2. punktu energoapgāde — enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kuru ir nepieciešams licencēt vai reģistrēt un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību; un saskaņā ar 46. pantu siltumapgādi veic energoapgādes komersanti. Turklāt Enerģētikas likuma 1. panta 3. punkts definē, ka energoapgādes komersants ir licencēts vai reģistrēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi.

Atbilstoši Komerclikuma 1. panta 2. daļai komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 1. panta 1. daļu komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

Ņemot vērā minēto, pašvaldība vai saskaņā ar Publisko aģentūru likumu izveidota pašvaldības aģentūra nevar kvalificēties, jo neatbilst energoapgādes komersanta definētajiem kritērijiem.

4.Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēsLatvijas Lielo pilsētu asociācija

SAM Nr. 4.4.1. attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā.

1) Uzskatām, ka šāds specifiskais atbalsta mērķis būtu izslēdzams, jo Latvija saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām biroja (UNFCC) 2010. gada datiem ir vienīgā ES dalībvalsts, kas absorbē vairāk SEGnekā emitē, līdz ar to būtu nepieciešams, lai pārējās ES dalībvalstis veic ES fondu ieguldījumus siltumnīcefekta gāzu samazināšanai. Uzskatām, ka Latvijai šādas aktivitātes īstenošana nav lietderīga, kamēr pārējās valstis nav sasniegušas Latvijas līmeni .

2) Ierosinām pārdalīt specifiskajam atbalsta mērķim paredzēto finansējumu Darbības programmas Pilsētvides tipa aktivitātēm vai iedzīvotāju lauku apvidos mobilitātes nodrošināšanai.

Uzskatām, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras attīstīšana Latvijā ir kā luksus prece, kura nebūtu atbalstāma Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Uzskatām, ka šāda veida investīcijas būtu veicamas uz komercnosacījumiem, kur vērojama ieguldījumu atmaksāšanās.

Papildus iepriekš minētajam, lūdzam atspoguļot indikatīvi plānotā finansējuma sadalījumu teritoriāli pašvaldībās. Rezultātu rādītājus indikatīvi jāizsaka katras pašvaldības dalījumā.

Būtiski jāuzlabo rezultātu rādītāji, it īpaši ņemot vērā uzdevumu samazināt nabadzības riskus un sociālo atstumtību, kā arī nodrošināt mobilitāti un pakalpojumu pieejamību (kurus praktiski nevar un nevajadzētu nodrošināt attālināti, izmantojot internetu).

Nav ņemts vērā.

Latvijas elektromobilitātes kā transporta apakšnozares mērķis ir cieši saistīts ar Transporta attīstības pamatnostādnēs noteikto transporta politikas mērķi — konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES fondus.

Uzlādes staciju tīkla attīstīšana ir svarīgs elektromobilitātes attīstības faktors. Pieejams uzlādes staciju tīkls ir nepieciešams, lai novērstu elektrotransportlīdzekļu lietotājos tā saucamās "attāluma bažas" jeb elektromobilitātes lietotāja bailes, ka transporta līdzeklis ar atlikušo akumulatora uzlādi nespēs sasniegt galamērķi (patērētāji nosaka galveno lomu elektromobilitātes attīstībā, kas ģenerē elektromobilitātes veiksmīgu tirgus ieviešanu un apjomradīta ietaupījuma sasniegšanu). Salīdzinoši nelieli attālumi padara Latviju par piemērotu valsti elektromobilitātes tehnoloģijas ieviešanai. Cilvēki Latvijā vidēji nobrauc līdz 50 km dienā, kamēr vidējā elektromobiļa nobraukuma kapacitāte ir 80–150 km atkarībā no braukšanas stila un laikapstākļiem. Tāpēc uzlādes staciju tīkla mērķis ir nodrošināt elektrotransportlīdzekļu lietošanas iespēju visā Latvijā, tādējādi novēršot elektrotransportlīdzekļu braukšanas attāluma ierobežojumu.

Balstoties uz Eiropas Savienības kopējo transporta politiku, kas paredz, ka transportam jāpatērē mazāk enerģijas un tīrāka enerģija, labāk jāizmanto moderna infrastruktūra un jāsamazina negatīvā ietekme uz vidi, Latvijas elektromobilitātes plāna mērķis ir mazināt Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabojot sistēmas efektivitāti, nodrošinot mobilitāti un veicinot inovatīvu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu Latvijas transporta nozarē.

Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana ir viens no galvenajiem elektromobilitātes plāna rezultātiem, jo, palielinot uzņēmumu konkurētspēju, tiks gūti jauni ienākumi, kas atpelnīs veiktās investīcijas elektromobilitātē un ļaus gūtos līdzekļus izmantot turpmākai labklājības celšanai.

Veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā, ka Latvija ir pēdējā vietā Eiropā inovāciju jomā, un inovācijas ir nākotnes konkurētspējas stūrakmens.

Līdz ar to valstij ir primāri jāsniedz atbalsts, kas vērsts uz konkurētspējas paaugstināšanu un sadarbību starp uzņēmējiem un zinātniekiem jaunu, eksportspējīgu produktu radīšanai un tiešo investīciju veicināšanai elektromobilitātes nozarē, lai pārējos plānā paredzētos rezultātus (Latvijas energoneatkarības palielināšana un piesārņojuma un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšana) sasniegtu ar Latvijā izstrādātu un ražotu produkciju.

Vienlaikus informējam, ka specifiskā atbalsta mērķa rādītāji atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013 (2013.gada 17.decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 ieguldījuma mērķiem, proti, attīstīt un uzlabot videi nekaitīgas transporta sistēmas, tostarp ar zemu trokšņa līmeni un zemu CO2 oglekļa emisiju līmeni.

NAP 2020 kā viens no tautsaimniecības izaugsmes rīcības virzieniem minēta energoefektivitāte un enerģijas ražošana. Mērķu sasniegšanai minētajā attīstības plānā ir paredzētas vairākas atbalsta programmas, tostarp arī pasākumi saistībā ar pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem transporta sektorā un attiecīgas infrastruktūras nodrošināšanu. Elektromobilitāte ir viena no transporta jomas sastāvdaļām, un ilgtermiņā tā pilnībā ietilps transporta jomas politikā. Tā sevī ietver elektromobiļu (videi draudzīgi transportlīdzekļi, kas pamatā tiek darbināti ar elektromotoru) segmentu un to uzlādes infrastruktūru. Elektromobilitāte skar vienlaikus dažādas jomas: vides aizsardzības un ilgstpējības nodrošināšanu, enerģētiku, uzņēmējdarbību, transportu, līdz ar to elektromobilitātei ir vērā ņemams potenciāls turpmākajā Latvijas ekonomikas attīstībā. Balstoties uz Eiropas Savienības kopējo transporta politiku, kas paredz, ka transportam jāpatērē mazāk enerģijas un tīrāka enerģija, labāk jāizmanto moderna infrastruktūra un jāsamazina negatīvā ietekme uz vidi, elektromobilitātes mērķis ir mazināt Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabojot sistēmas efektivitāti, nodrošinot mobilitāti un veicinot inovatīvu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu Latvijas transporta nozarē. Uzlādes staciju tīkla attīstīšana ir svarīgs elektromobilitātes attīstības faktors, ierobežotais nobraukums no vienas uzlādes ir galvenais iemesls, kādēļ jāattīsta plaša un vispārpieejama uzlādes infrastruktūra, lai elektromobilitāti varētu izmantot pilnvērtīgi. SAM paredzētā finansējuma ietvaros plānota tikai infrastruktūras attīstība, jo, nodrošinot pieejamu infrastruktūru, tiks stimulēta privātā sektora iesaistīšanās. Līdztekus vēršam uzmanību, ka SM sadarbībā ar CSDD izstrādājusi Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016. gadam, kurā ietverti priekšlikumi elektrotransportlīdzekļu iegādes atbalstam.

Atbilstoši Latvijas elektromobilitātes attīstības plānam 2014.–2016. gadam (projekts) nacionālā līmeņa ETL uzlādes staciju tīkla mērķis ir nodrošināt ETL lietošanas iespēju visā Latvijā, tādējādi novēršot ETL braukšanas attāluma ierobežojumu. Nacionālā līmeņa infrastruktūra attiecas uz TEN-T ceļiem un to savstarpēji savienojošajiem ceļiem. Detalizēta nacionālā līmeņa infrastruktūras izvietojumam paredzēts izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu;

noskaidrojot potenciālās atrašanās vietas pēc vispārējiem kritērijiem, proti, maksimālais attālums starp stacijām 30–50 km, apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu virs 5000 iedzīvotājiem (viena uzlādes stacija uz 1000 iedzīvotājiem). Veicot detalizētu izpēti pēc ceļu lietošanas intensitātes un potenciālo lietotāju skaita noteikšanai;

veicot detalizētu izpēti pēc pieejamās elektropieslēgumu infrastruktūras, novērtējot pieslēgumu izmaksas un nosakot optimālos uzlādes stacijas tehniskos parametrus, jo elektropieslēgumu izveide ir visdārgākā infrastruktūras izmaksu komponente.

Saskaņā ar izveidoto plānu tiks veikta tehnisko specifikāciju sagatavošana, līgumu slēgšana par uzstādīšanas vietām, tehnisko plānu izstrādāšana un saskaņošana, uzlādes staciju uzstādīšana un visbeidzot savienošana ar tīkla vadības programmatūru un nodošana ekspluatācijā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un SAM specifiku, informējam, ka SAM investīciju plānošana pašvaldību griezumā netiek plānota, kamēr nav izstrādāta nepieciešama dokumentācija.

5.Ilgtspējīga transporta sistēmaLatvijas Pašvaldību savienībaPar specifisko atbalsta mērķi Nr. 6.1.4. "Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu" — paredzētais finansējuma apjoms nav pietiekams mērķu sasniegšanai. Ir jāparedz indikatīvais finansējuma sadalījums katras pašvaldības teritorijā, kuru šķērso attiecīgie ceļi.

Nav ņemts vērā.

Informācijas iekļaušana šādā detalizācijas pakāpē Darbības programmas ietvaros nav paredzēts.

Finanšu ministrs Jānis Reirs
PIELIKUMS NR.6
ERAF ieguldījumi Latvijā īstenoto profesionālās izglītības programmu mācību infrastruktūras modernizēšanai 2007.–2013.gada un 2014.–2020.gada plānošanas periodā1


1 IZM dati

Finanšu ministrs Jānis Reirs
PIELIKUMS NR.7
Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)

(Pielikums MK 10.05.2023. rīkojuma Nr. 259 redakcijā)

Nr. p.k.

ESSBJR mērķi1

ESSBJR apakšmērķi

ESSBJR prioritārās joma

Atbilstošie darbības programmas SAM

SAM ieguldījuma apraksts

1.

Glābt jūru

Skaidrs ūdens jūrāLīdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu ieplūdi jūrā5.3.1.SAMSAM ietvaros paredzēts attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu un kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas. Uzmanība tiks pievērsta arī kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai. Lai veicinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ir plānoti arī sabiedrības informēšanas pasākumi. SAM ietvaros paredzētie pasākumi vienlaicīgi veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Skaidrs ūdens jūrā" plānoto rezultātu sasniegšanu.
Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasauleSaglabāt dabiskās zonas un bioloģisko daudzveidību, tostarp zvejniecības5.4.1.SAM.SAM ietvaros paredzētie pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai un ekosistēmas aizsargāšanai vienlaikus veicinās arī ESSBJR apakšmēŗķa "Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule".
Samazināt bīstamo vielu izmantošanu un ietekmi5.2.1.SAMSAM ietvaros paredzēts palielināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstādi un reģenerāciju, lai samazinātu atkritumu ietekmi uz vidi.
Tīra un droša kuģošanaKļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu6.1.1.SAM6.1.1.SAM ietvaros veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves lielajās ostās un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas drošību, uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, dodot ieguldījumu ESSBJR mērķa "Glābsim jūru" sasniegšanā, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātes "Tīra kuģošana" ietvaros.

SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 6. prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" apraksta.

Kļūt par vadošo reģionu jūras drošības un aizsardzības jomā6.1.1.SAM
2.

Nodrošināt reģiona pieejamību

Labi transporta apstākļiUzlabot iekšējos un ārējos transporta savienojumus6.1.4., 6.1.5., 6.2.1. un 6.3.1.SAMMinētie SAM tiešā veidā vērsti uz transporta savienojumu uzlabošanu.

6.1.4.SAM paredzētas investīcijas pilsētu sasaistei ar TEN-T.

6.1.5.SAM investīcijas uzlabos to valsts galveno autoceļu kvalitāti, kas atrodas TEN-T autoceļu tīklā.

6.2.1.SAM tiks īstenots ar mērķi nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti.

6.3.1.SAM ietvaros tiks īstenoti projekti, kas nodrošina ekonomisko centru sasaisti ar TEN-T tīklu, kā rezultātā tiks uzlabota sasniedzamība, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu maršrutus, kas savieno reģionālos attīstības centrus ar nacionālajiem attīstības centriem vai Rīgu.

Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 6.prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" apraksta.

Uzticami enerģijas tirgiUzlabot enerģijas tirgu pieejamību, efektivitāti un drošību4.1.1., 4.2.1., t.sk. papildinošās investīcijas 13.1.1. un 13.1.3.SAM ietvaros un 4.2.2., 4.3.1. SAMVisi minētie SAM ir vērsti uz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem privātajā un publiskajā sektorā, t.sk. 13.1.1.SAM paredz papildus atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai un 13.1.3.SAM paredz papildus atbalstu pašvaldības ēku energoefektivitātes veicināšanai. Izceltie SAM tiešā veidā sniegs ieguldījumu attiecīgās ESSBJR prioritārās jomas rādītājiem, kas attiecas uz enerģijas ietaupījumu līmeni un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas veicināšanu un izmantošanas līmeni.

SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 4.prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" un 13.prioritārā virziena "Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)" apraksta.

Labāka sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanāPārrobežu noziedzības apkarošana2.2.1.SAMĪstenojot 2.2.1.SAM cita starpā tiks attīstīta ciešāka sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, kur tiks izvērtētas ciešākas sadarbības iespējas, piemēram, ātrai un drošai nodokļu informācijas apmaiņai. Investīcijas pārrobežu e-pakalpojumu attīstībā sniegs ieguldījumu ESSBJR apakšmērķa "Labāka sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā" sasniegšanā.

SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 2.prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" apraksta.

3.

Palielināt labklājību

ESSBJR kā līdere vienotā tirgus nostiprināšanā un īstenošanāŠķēršļu likvidēšana iekšējam tirgum2.1.1.,3.4.2.SAMĪstenojot 2.1.1.SAM cita starpā tiks attīstīta ciešāka sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, kur tiks izvērtētas ciešākas sadarbības iespējas, piemēram, ātrai un drošai nodokļu informācijas apmaiņai, attiecīgi sniedzot ieguldījumu arī ESSBJR prioritārajā jomā "Šķēršļu likvidēšana iekšējam tirgum". SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 2. prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" apraksta.

Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.–2020.gadā ar ESF palīdzību 3.4.2.SAM ietvaros piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.–2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 3.prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" apraksta.

Uzlabota Baltijas jūras reģiona konkurētspēja pasaulē"MVU" — veicināt uzņēmējdarbību un nostiprināt MVU izaugsmi3.1.1.,

 

3.1.2., t. sk. papildinošās investīcijas 13.1.1. SAM ietvaros, 3.2.1., t. sk. papildinošās investīcijas 13.1.1. SAM ietvaros, 3.3.1. un 3.4.2. SAM

3.1.1. un 3.1.2.SAM ir vērsti uz uzņēmējdarbības sekmēšanu, jo īpaši veicinot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un jaunu uzņēmumu veidošanu, tostarp ar uzņēmējdarbības inkubatoru un tehnoloģiju akseleratoru palīdzību, cita starpā atbalstot finansējuma pieejamību jaunu uzņēmumu veidošanai un esošo attīstībai, kā arī atbalstot apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām atbilstošas infrastruktūras izveidi. 3.1.2. SAM un 3.2.1. SAM papildinošās investīcijas 13.1.1.SAM ietvaros vērstas uz atveseļošanas pasākumiem ekonomikas nozarē (MVU izveide un attīstība, starptautiskās konkurētspējas veicināšana).

3.2.1.SAM ir vērsts uz MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos atbalstīšanu un iesaistīšanās veicināšanu inovāciju procesos.

3.3.1.SAM ir vērsts uz uzlabotu spēju radīšanas un paplašināšanas preču un pakalpojumu attīstībai atbalstīšanu, tā ietvaros palielinot privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām.

Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.–2020.gadā ar ESF palīdzību 3.4.2.SAM ietvaros piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.–2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu.

Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 3. prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" un 13.1.1. SAM "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē".

"Inovācija" — visa reģiona potenciāla izmantošana pētniecības un inovācijas jomā1.1.1. (t.sk skaitā papildinošās investīcijas 13.1.2. SAM ietvaros), 1.2.1. un 1.2.2. (tai skaitā papildinošās investīcijas 13.1.6. SAM ietvaros)Visi ieguldījumi 1.tematiskā mērķa ietvaros tiks veikti atbilstoši Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam.

1.1.1.SAM un 13.1.2.SAM ir vērsts uz pētniecību viedās specializācijas stratēģijas jomās (atveseļošanās pasākumi pētniecības un inovāciju jomā), P&I infrastruktūras uzlabošanu un P&I izcilību spēju attīstīšanu, kā arī kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveides veicināšanu.

Savukārt 1.2.1., un 1.2.2. SAM ir vērsti uz uzņēmumu investīciju P&I sekmēšanu, veidojot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicinot investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, eko-inovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstot tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu. 1.2.2.SAM papildinošās investīcijas 13.1.6.SAM ietvaros ir vērstas uz atveseļošanās pasākumiem ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības.

Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 1.prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un 13.prioritārā virziena "Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)" apraksta.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība"Drošība" — aizsardzība pret ārkārtas situācijām un negadījumiem uz sauszemes5.1.1. un 5.1.2.SAMSAM ietvaros paredzēts novērts plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās, kā arī samazināt plūdu riskus laiku teritorijās. Ieguldītās investīcijas, īpaši jūras krastu erozijas risku samazināšanā, līdz minimumam samazinās arī iespējama piesārņojuma izplatīšanu Baltijas jūrā, kas varētu negatīvi ietekmēt ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī visu Baltijas reģionu. Tās veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un pārvaldība" noteikto problēmu risināšanu.

1 http://www.mfa.gov.lv/data/file/REGIO-2013-00811-00-00-LV-TRA-00.pdf
10.10.2023