Darbības ar dokumentu

2008

2009

2010

2011

2012

2013

-4,6

-18,0

-3,0

2,3

3,0

5,0

-5,5

-22,4

-5,9

2,5

3,0

4,7

1,5

-9,2

-5,9

0,5

1,0

1,0

-15,6

-37,7

-12,3

3,0

5,0

6,0

-1,3

-13,9

3,1

3,5

3,5

6,5

-13,6

-34,2

-3,3

2,7

4,1

5,3

Atbilstoši esošai situācijai un turpmākiem izaicinājumiem, plāna mērķis ir kāpināt valsts konkurētspēju:

1. sasniegt pozitīvu izaugsmi 2011.gadā (2,3%), 2012.gadā (vismaz par 3%) un 2013.gadā (vismaz par 5%);

2. samazināt bezdarba līmeni līdz 13% (2013.gadā).

Atbilstoši mērķim plāna prioritātes līdz 2013.gadam ir:

1. ekonomiskās izaugsmes veicināšana;

2. sociālā drošība;

3. publiskās pārvaldes reformas.

I Ekonomikas izaugsme

Ņemot vērā uzņēmēju intereses, attīstības mērķu sasniegšanai galvenie rīcības virzieni ekonomiskās izaugsmes veicināšanai ir:

1. makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana (mērķis samazināt budžeta deficītu līdz 2,9% 2012.gadā un 2,8% - 2013.gadā)

1.1. stingra fiskālā disciplīna, budžeta ieņēmumu un izdevumu konsolidācija atbilstoši fiskālajam mērķim;

1.2. nodokļu sloga pārdale no tiešajiem, ar darbaspēku saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem, ar patēriņu saistītajiem nodokļiem un cīņa ar ēnu ekonomiku;

1.3. Latvijas pievienošanās eirozonai, ieviešot eiro kā vienīgo maksājumu līdzekli;

1.4. finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana;

2. uzņēmējdarbības vides un atbalsta uzlabošana (mērķis 2013.gadā - nodrošināt 19.vietu „Doing Business” indeksā)

2.1. administratīvā sloga samazināšana;

2.2. MVU labvēlīgu nosacījumu ieviešana un Mazā biznesa akta īstenošana;

2.3. efektīva ES fondu finansējuma apguve, apgūstot pieejamo finansējumu pilnā apmērā un mazinot administratīvos šķēršļus fondu apguvei;

2.4. eksporta veicināšana;

2.5. transporta infrastruktūras sakārtošana;

2.6. vides infrastruktūras sakārtošana;

3. zināšanu ekonomika (mērķis 2013.gadā - pētniecībai un attīstībai novirzīt līdzekļus 0,89% apjomā no IKP)

3.1. palielināt augstākās izglītības kvalitāti un efektivitāti;

3.2. sadarbības veicināšana starp izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem, pilnveidojot tehnoloģijas un zināšanu pārnesi, sekmējot privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā;

3.3. jaunu un inovācijas jomā aktīvu uzņēmumu (jo īpaši – MVU) attīstības sekmēšana, t.sk. sniedzot atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā;

4. efektīvas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas piegādes nodrošināšana (mērķis 2013.gadā - panākt kopējo enerģētikas patēriņu, attiecinātu pret IKP (2000.gada salīdzināmās cenās), tonnas naftas ekvivalentā uz 1000 eiro 0,32)

4.1. energoapgādes drošības un energoefektivitātes līmeņa paaugstināšana, , kā arī Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus integrācija;

4.2. enerģijas infrastruktūras projektu attīstība Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros;

4.3. siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana.

II Sociālā drošība

Lai mazinātu ekonomikas recesijas ietekmi, galvenie rīcības virzieni sociālās drošības jomā ir:

1. nodarbinātība un sociālais atbalsts (mērķis līdz 2013.gadam - nepalielināt nabadzības risku (nabadzības riska indekss pēc sociāliem transfertiem 26%))

1.1. aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana, pilnveidošana un pārraudzība;

1.2. nepārtraukta nodarbināto konkurētspējas celšana;

1.3. efektīva ārkārtas sociālās drošības tīkla darbības nodrošināšana;

2. reģionu atšķirību mazināšana (mērķis līdz 2013.gadam – nepalielināt reģionālās atšķirības (reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju izkliede 44%))

2.1. atbalsts reģionu ekonomiskajai aktivitātei, nodrošinot mērķtiecīgus un koordinētus ieguldījumus attīstības centros un specifiskajās mērķa teritorijās;

2.2. pašvaldību finansiālās rīcībspējas paaugstināšana, paplašinot un dažādojot pašvaldību budžetu ieņēmumu bāzi;

2.3. pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšana visā Latvijas teritorijā;

3. veselība (mērķis līdz 2013.gadam – saglabāt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību esošajā līmenī (cilvēku īpatsvars, kuri norādījuši, ka nepieciešamības gadījumā neveica veselības pārbaudi ārstniecības pakalpojumu nepietiekamas pieejamības dēļ, 10,1%))

3.1. stacionārās veselības aprūpes plānveidīga konsolidācija;

3.2. primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla un komandas efektīva darbība;

3.3. ambulatorās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana, palielinot ambulatorajai veselības aprūpei paredzētos līdzekļus no kopējiem veselības nozares līdzekļiem;

3.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nodrošināšana;

4. izglītība (mērķis līdz 2013.gadam – saglabāt jauniešu īpatsvaru ar vismaz vidējo izglītību esošajā līmenī (jauniešu īpatsvars 20-24 gadu vecumā, kuriem ir vismaz vidējā izglītība, 80%))

4.1. paaugstināt izglītības efektivitāti (izmaksu efektivitāti);

4.2. paaugstināt izglītojamo mācību sasniegumus;

4.3. nodrošināt pedagogu izcilību;

5. fiziskā drošība (mērķis līdz 2013.gadam – ierobežot noziegumu skaitu līdz 260 noziegumiem uz 100 000 iedzīvotāju)

5.1. noziedzīgo nodarījumu prevencija un apkarošana;

5.2. kriminālsodu politikas pilnveidošana.

III Publiskās pārvaldes reformas

Lai uzlabotu publiskās pārvaldes darba efektivitāti un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem (mērķis līdz 2013.gadam – palielināt valsts pārvaldes efektivitāti (valsts pārvaldes efektivitātes indekss 84%)), galvenie rīcības virzieni publiskās pārvaldes reformu jomā ir:

1. publiskās pārvaldes funkciju un pakalpojumu optimizēšana

1.1. publiskās pārvaldes pakalpojumu un funkciju pārskatīšana, netipisko pakalpojumu un funkciju pārtraukšana, vai nodošana citam izpildītājam, kā arī līdzīgo funkciju centralizēšana (apvienošana);

1.2. „vienas pieturas aģentūras” principa ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā;

2. cilvēkresursu efektīva pārvaldība publiskajā sektorā

2.1. valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības sistēmas pilnveidošana un vienotās atlīdzības sistēmas paplašināšana un nostiprināšana;

3. e-pārvaldes veicināšana un birokrātisko procedūru atvieglošana valsts un pašvaldību iestāžu darbā

3.1. integrētas un sadarbspējīgas valsts un pašvaldību pārvaldes elektroniskās informācijas telpas veidošana;

3.2. iedzīvotāju e-prasmju pilnveide un 100% interneta pieejamības nodrošināšana.

Rādītājs

Atbildība

Bāzes gads

2010

2011

2012

2013

FM

-10,0 (2009.g.)
(ES 27 -2,3 2008.g.)

-8,5

-6,0

-2,9

-2,8

EM

27 (2009.g.)
(Lietuva 26, Igaunija 24 2009.g.)

25

23

21

19

EM

0,61 (2008.g.)
(ES-27 1,9 2008.g..)

0,61

0,61

0,61

0,89

19,6 (2008.g.)
(ES-27 33,6)

19,6

24

EM

0,32 (2008.g.)
(ES-27 0,16 2007.g.)

0,40

0,39

0,38

0,36

LM

26 (2009.g.)
(ES-27 17 2008.g.)

26

26

26

26

VARAM

45,6 (2007.g.)
(ES-27 32,7 2007.g.)

45,6

45,6

45,6

45,6

IzM

80 (2008.g.)
(ES-27 78,5 2008.g.)

80

80

80

80

VesM

10,1 (2008.g.)
(ES-27 3,2 2008.g.)

10,1

10,1

10,1

10,1

IeM

254 (2008.g.)

270

270

265

260

VK, FM

70% (0,63) (2008.g.)
(Lietuvā 73% (0,68), Igaunijā 86% (1,24) 2008.g.)

72% (0,80)

75% (0,91)

80% (1,03)

84% (1,15)

1.

2.

3.

Prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi

Politikas rezultāts 2013.gadā

Galvenā atbildīgā un iesaistītās institūcijas

1. Ekonomikas izaugsme

1.1.1. Stingra fiskālā disciplīna, budžeta ieņēmumu un izdevumu konsolidācija atbilstoši fiskālajam mērķim

1.1.1.1. Fiskālās atbildības palielināšana. Tiks atbalstīts fiskālās disciplīnas likumprojekts, kas noteiks fiskālās disciplīnas pamatprincipus un fiskālos nosacījumus, nodrošinot preciklisku fiskālo politiku. Galvenais fiskālās disciplīnas īstenošanas instruments būs saistošs vidēja termiņa budžeta ietvars, kas tiks nostiprināts kā likums.

1.1.1.2. Pārskatīt parāda restrukturizācijas shēmu. Pārskatīt parāda restrukturizācijas shēmas darbību. Nepieciešams noteikt kārtību, kādā valsts vārdā tiek sniegti galvojumi vienīgā mājokļa kredītu saistību izpildei.

1.1.1.3. Sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu. Lai atvieglotu 2011.gada budžeta sagatavošanas procesu, nepieciešams sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu svarīgākajās nozarēs.

1.1.1.4. (Svītrots ar MK 24.11.2010. rīkojumu Nr.678)

1.1.1.5. Sagatavot izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Ņemot vērā ekonomiskās un demogrāfiskās prognozes, nepieciešams pilnveidot pensiju sistēmu, kā arī sociālās apdrošināšanas sistēmu, lai nodrošinātu tās ilgtspēju.

1.1.1.6. (Svītrots ar MK 24.11.2010. rīkojumu Nr.678)

Vispārējās valdības (general government) budžeta deficīts (% no IKP)

2013.g. - 2,8%

(2009.g. - 9,6%)

FM

LM

1.1.2. Nodokļu sloga pārdale no tiešajiem, ar darbaspēku saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem, ar patēriņu saistītajiem nodokļiem un cīņa ar ēnu ekonomiku

1.1.2.1. Sagatavot ilgtermiņa nodokļu politiku (nodokļu pamatnostādnes). Nodokļu pamatnostādnēm jānodrošina nepieciešamā fiskālā konsolidācija un jāveicina Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja .

1.1.2.2. Samazināt ēnu ekonomiku un nedeklarēto nodarbinātību. Nepieciešams pilnveidot kontrolējošo iestāžu darbu un administratīvo sodu piemērošanu.

Kopējais nodokļu slogs (% no IKP)

2013.g. 27,6%

(2009.g. 27,1%)

FM

1.1.3. Latvijas pievienošanās eirozonai, ieviešot eiro kā vienīgo
maksājumu līdzekli

1.1.3.1. Realizējot stingru fiskālo disciplīnu, budžeta ieņēmumu un izdevumu konsolidācija atbilstoši fiskālajam mērķim, nodrošināta Māstrihtas kritēriju izpilde (plašāk skatīt 1.1.1.apakšpunktu).

1.1.3.2. Realizēts Eiro ieviešanas projekts.

FM

1.1.4. Finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana

1.1.4.1. Izveidot Attīstības banku – Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveidošana. Galvenā Attīstības bankas pamatdarbība būtu MVU finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsts, infrastruktūras un citu nacionālās attīstības projektu īstenošana.

1.1.4.2. Izstrādāt Parex bankas restrukturizācijas plānu. Priekšroku nepieciešams dod adekvātai kapitalizācijai un pārstrukturēt banku stabilai vadībai, kā arī finanšu stabilitātes un noguldītāju uzticības saglabāšanai.

1.1.4.3. Pilnveidot Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda darbību

· Izvērtēta "Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu ieguldījumu politika un ieguldīšanas kārtība" un nepieciešamības gadījumā tajā veiktas izmaiņas.

· Veikta Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda gada finanšu pārskatu auditēšana.

· Veikta situācijas testēšana (case study) saistībā ar garantēto atlīdzību izmaksāšanu noguldījumu nepieejamības gadījumā. Veikta rezultātu analīze un nepieciešamības gadījumā veikti uzlabojumi.

Māstrihtas kritērijs - ilgtermiņa % likme

Fakts uz 2009.gada beigām: 12,4% (kritērijs 2009.gada beigās 5,9%).

Mērķis: sākot ar 2012.gada janvāri atbilst Māstrihtas kritērijam

FM

1.2.1. Administratīvā sloga samazināšana

1.2.1.1. Samazināt uzņēmējiem administratīvo slogu. Identificējot galvenās problēmas saistībā ar Latvijas reitingu Pasaules bankas „Doing Business” uzņēmējdarbības vides indeksā, administratīvā sloga samazināšana Latvijā tiek plānota šādās „Doing Bussiness” jomās:

- uzņēmējdarbības uzsākšana;

- būvniecības atļauju saņemšana;

- administratīvais slogs maksājot nodokļus;

- nekustamā īpašuma reģistrācija.

1.2.1.2. „Vienas pieturas aģentūras” principa ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā (skatīt arī 3.1.2. punktu).

2013.gadā Pasaules Bankas Doing Business indeksa reitingā vismaz 30.vieta šādās jomās:

-  uzņēmējdarbības uzsākšana (2009.g. 51.v.);

-  būvniecības atļauju saņemšana (2009.g. 77.v.);

-  administratīvais slogs, maksājot nodokļus (2009.g. 56.v.);

-  nekustamā īpašuma reģistrācija (2009.g. 61.v.)

EM, TM, FM, VARAM

1.2.2. MVU labvēlīgu nosacījumu ieviešana un Mazā biznesa akta īstenošana

1.2.2.1. Ieviest finanšu atbalsta instrumentus investīcijām un apgrozāmiem līdzekļiem:

- aizdevumi, lai veicinātu investīcijas un mazinātu likviditātes problēmas;

- garantijas komersantiem, lai palielinātu iespēju saņemt kredītresursus komercdarbības veikšanai situācijās, kad komersanta rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekošs kredītresursu piesaistei nepieciešamā apjomā;

- riska kapitāla investīcijas uzņēmumu attīstībai.

1.2.2.2. Atbalstīt pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanu, organizējot apmācības jaunajiem komersantiem un sniedzot finansiālu un infrastruktūras atbalstu (biznesa inkubatori).

1.2.2.3. Atbalstīt klasteru sadarbības mehānisma ieviešanu, lai palielinātu Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot starpnozaru sadarbību ar vietējiem un Baltijas jūras reģiona komersantiem.

1.2.2.4. Īpašu programmu īstenošana mazo un mikrouzņēmumu darbības uzsākšanai. Līdz 2010.gada marta beigām tiks uzsākta programmas mazo un mikrouzņēmumu atbalstam īstenošana (t.i., izmaiņas nodokļu un grāmatvedības likumos, pieeja mikrokredītu finansējumam). Jānodrošina efektīva privāto uzņēmumu piekļuve finansējumam, īpaši MVU un uzņēmumiem, kas iesaistīti ES līdzfinansētu projektu īstenošanā. Šajā sakarā MVU kreditēšanas programmas, ko finansē EIB vai citi starptautiski donori, jāievieš pēc iespējas ātrāk un tām pilnā apjomā jāstrādā līdz 2010.gada beigām.

1.2.2.5. Izveidot Attīstības banku – Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveidošana. Galvenā Attīstības bankas pamatdarbība būtu MVU finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsts, infrastruktūras un citu nacionālās attīstības projektu īstenošana (skatīt arī 1.1.4.1.).

1.2.2.6. Izstrādāt un īstenot ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģiju (3.pielikumā skatīt 1.2.2.8.apakšpunktu).

Saimnieciskās darbības veicēju skaits uz 1000 iedzīvotājiem:

2013.g. 58

(2008.g. 56)

EM

1.2.3. Efektīva ES fondu finansējuma apguve, apgūstot pieejamo finansējumu pilnā apmērā un mazinot administratīvos šķēršļus fondu apguvei

1.2.3.1. Papildus līdzekļu novirzīšana ES fondu apguvei. Jebkuri papildu ieņēmumi vai ietaupījumi attiecībā pret deficīta mērķiem ir jāizmanto, lai sasniegtu budžeta deficītu, kas zemāks par plānoto, vai, apspriežoties ar EK un SVF, lai paātrinātu ES fondu apguvi noteikto budžeta deficīta mērķu ietvaros, vai lai palielinātu finansējumu aktīvās nodarbinātības un sociālās drošības tīkla pasākumiem. ES budžeta finansējumu, t.sk. tehniskās palīdzības pasākumiem, saistībā ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu izmanto pilnībā, un tas ir paredzēts budžetā. ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības, īpaši, ja tās apguve 2010.gadā tiks palielināta, pārvaldībai un īstenošanai tiks nodrošināti tehniskās palīdzības resursi, un tie tiks piešķirti attiecīgajai Vadošajai iestādei, Revīzijas iestādei, Sertifikācijas iestādei un starpniekinstitūcijām.

1.2.3.2. Stiprināt ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības Vadošo iestāžu kapacitāti. Nepieciešams nodrošināt kapacitāti, lai kontrolētu un lemtu par ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības izlietojumu, tostarp palielinot nozaru ministriju atbildību (piemēram, ceturkšņa finanšu plūsmas prognozes, uzraudzības sanāksmes u.c.), aģentūru un finansējuma saņēmēju atbildību, kā arī atbilstoši procedūrām, kas noteiktas Likumā par budžetu un finanšu vadību, pilnvarojot Vadošās iestādes pārdalīt budžeta līdzekļus no darbības jomām, kurās netiek sasniegti attiecīgie rezultāti.

1.2.3.3. Papildus, lai samazinātu deficītu, izvairīsimies no nodokļu samazinājumiem 2010.gadā, kad jebkura ieņēmumu pārpilde vai ietaupījums pret budžeta plāniem tiks izmantots, lai sasniegtu zemāku kā paredzēto budžeta deficītu vai – pēc konsultācijām ar EK un SVF – lai paātrinātu ES fondu izdevumus vai paplašinātu sociālās drošības tīkla izdevumus, vai aktīvās nodarbinātības politikas, iekļaujoties deficīta mērķos.

ES fondu finansējums apgūts atbilstoši Saprašanās memorandā noteiktajiem mērķiem 2010. un 2011.gadam:

1) 2010. gadā īstenot faktiskus izdevumus (ko izmaksājušas starpniekinstitūcijas) vismaz 66 miljonu EUR apmērā no Eiropas Sociālā fonda, 185 miljonu EUR apmērā no Kohēzijas fonda un 291 miljona EUR apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

2) 2010.gadā Latvijai jābūt spējīgai demonstrēt efektīvu līdzekļu izlietojumu (izdevumi, ko veikušas starpniekinstitūcijas) 99,7 miljonu LVL apmērā no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, 20,9 miljonu LVL apmērā no Eiropas Zivsaimniecības fonda un 90,8 miljonu LVL apmērā no Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda.

3) 2011.gada valsts budžeta likuma ietvaros paredzēt pietiekamus budžeta resursus plānotajām struktūrfondu līdzfinansētajām programmām. 2011.gadā Latvijai jācenšas sasniegt ikgadējos izdevumus (ko izmaksājušas starpniekinstitūcijas) vismaz 72 miljonu EUR apjomā no Eiropas Sociālā fonda, 201 miljona EUR apmērā no Kohēzijas fonda un 318 miljonu EUR apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

4) 2011.gadā Latvijai jācenšas sasniegt gada līdzekļu izlietojumu (izdevumi, ko veikušas starpniekinstitūcijas) vismaz 71,4 miljonu LVL apmērā no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, 4,1 miljona LVL apmērā no Eiropas Zivsaimniecības fonda un 136,5 miljonu LVL apmērā no Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda.

Pieaudzis finansējuma saņēmēju apmierinātības vērtējums par ES fondu ieviešanas sistēmu (1% gadā par katru „Centralizētais Eiropas Savienības fondu (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda) finansējuma saņēmēju apmierinātības izvērtējums” sadaļu).

FM, ZM

1.2.4. Eksporta veicināšana

1.2.4.1. Izstrādāt un realizēt Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu 2010.-2011.gadam, lai:

- nodrošinātu informatīvo un konsultatīvo atbalstu Latvijas komersantiem eksporta uzsākšanai un paplašināšanai;

- veicinātu tūrisma nozares apgrozījuma un īpatsvara pieaugumu ekonomikā un tūrisma pakalpojumu eksportspējas palielināšanos vidējā termiņā, (Latvijas tēla atpazīstamības veicināšana, tūrisma informatīvie pasākumi u.c.);

- nodrošinātu komersantiem finanšu instrumentu pieejamību, t.sk. eksporta kredītu garantijas;

- sekmētu komersantiem prioritāro eksporta tirgu apgūšanu (Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbība, diplomātisko pārstāvniecību atbalsts, atbalsts komersantiem dalības izstrādēs u.c.);

- uzlabotu līgumtiesisko nodrošinājumu, t.sk. paplašinātu līgumtiesisko bāzi ārējās ekonomiskās sadarbības jomā ar Latvijai nozīmīgiem ekonomiskās sadarbības partneriem ārpus ES, veidotu labvēlīgus tirdzniecības līgumtiesiskos nosacījumus ES Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros un aktivizētu un paplašinātu divpusējo ekonomisko sadarbību starp līgumslēdzēju valstu uzņēmējiem un valsts institūcijām, kā arī sniegtu atbalstu uzņēmējiem, novēršot radušos šķēršļus un problēmas uzņēmēju divpusējai sadarbībai u.c.

1.2.4.2. Attīstīt radošo industriju un palielināt kultūras pakalpojumu eksportu. Nodrošināt labvēlīgu vidi jaunu kultūras un tūrisma produktu attīstībai un pieejamībai (uzdevums vienlaicīgi saistīts ar 2.prioritāti „Sociālā drošība” kā sabiedrības garīgo vērtību veidotājs un kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespēja).

1.2.4.3. Attīstīt augstākās izglītības eksportu.

1.2.4.4. Attīstīt veselības aprūpes pakalpojumu eksportu

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoma pieaugums (% pret iepriekšējo gadu)

2011.-2013.g. vidēji par 3% ik gadu

Eksporta pieaugums jaunās pakalpojumu nozarēs:

1) Radošo industriju, t.sk. kultūras pakalpojumu, eksports (% no kopējā eksporta)

2013.g. 2%

(2008.g. 0,73%)

2) Izglītības eksports – ārvalstu studentu īpatsvars Latvijā (% no kopējo studentu skaita)

2013./2014.m.g. 2,3%

(2008./2009.m.g. 1,2%)

3) Veselības pakalpojumu eksports – iebraucēji (tūristi), kuru apmeklējuma mērķis ir ārstniecības pakalpojumi (% no kopējo skaita)

2013.g. 1%

(2007.g. 0,2%)

EM, ĀM, KM, IZM, VesM, ZM

1.2.5. Transporta infrastruktūras sakārtošana

1.2.5.1. Valsts autoceļus sakārtot darbspējīgā līmenī.

1.2.5.2. Novērst tehniskās ekspluatācijas ierobežojumus un nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu drošības līmeni atbilstoši ES normatīvajiem aktiem.

1.2.5.3. Nodrošināt ostu pieejamību.

1.2.5.4. Attīstīt lidostu Rīga kā nozīmīgu Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centru.

Valsts autoceļi un pilsētu tranzītielas sakārtotas darbspējīgā līmenī: vismaz apmierinošā stāvoklī esošo valsts autoceļu īpatsvars % 2013.g.: asfaltētie – 55%, grantētie -65%

(2009.g. asfaltētie – 54,4%, grantētie – 63,8%)

Saglabāts vilcienu kustības ātrums, novēršot tehniskās ekspluatācijas ierobežojumus: kravas vilcienu kustības vidējais tehniskais ātrums 2013.g. 42,8 km/h

Rekonstruēti auto, dzelzceļa pievedceļi, kuģu kanāli, viļņlauži, kā rezultātā palielināta ostas caurlaides spēja, kas ir viens no priekšnosacījumiem kravu apgrozījuma ikgadējam pieaugumam ostās 2010.-2013.g.: apgrozījuma pieaugums 2%

Apkalpoto pasažieru skaita ikgadējs pieaugums lidostā Rīga 2010.-2013.g. 5%

SM

1.2.6. Vides infrastruktūras sakārtošana

1.2.6.1. Nodrošināt vides aizsardzības prasībām atbilstošus ūdenssaimniecības pakalpojumus

Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstoši ūdenssaimniecības pakalpojumi, % no kopējā iedzīvotāju skaita:

2013.gadā 68 %

(bāzes vērtība 2009.gadā 50 %)

Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi, % no kopējā iedzīvotāju skaita:

2013.gadā 90 %

(bāzes vērtība 2009.gadā 80 %)

2013.gadā 11 %

Gaisa un ūdens kvalitātes monitoringam un kontrolei nepieciešamās informācijas nodrošinājums

2013.gadā 100 %

(bāzes vērtība 2009.gadā 70 %)

1.3.1.Palielināt augstākās izglītības kvalitāti un efektivitāti

1.3.1.1. Uzlabot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu. Pēc Augstākās izglītības likuma pieņemšanas sagatavot attiecīgus MK noteikumus, kas nodrošinās valsts budžeta finansējuma efektīvāku izmantošanu, īstenojot principu „nauda seko kvalitātei” (tiks ieviests uz rezultātiem orientēts finansējuma piešķiršanas princips, tas ir – valsts finansējums tiks piešķirts, ņemot vērā augstākās izglītības institūcijas efektivitātes un kvalitātes rādītājus).

1.3.1.2. Nodrošināt studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām. Definēt noteiktus studiju rezultātus zināšanu un prasmju izteiksmē katrai studiju programmai atbilstoši vienotai kvalifikāciju ietvarstruktūrai, kā rezultātā tiks veicināta studiju procesa orientācija uz noteiktu tautsaimniecības vajadzībām atbilstošu zināšanu un prasmju apguvi. Vismaz 80% studiju programmām ir definēti mācīšanās rezultāti (learning outcome pieeja).

Augsta līmeņa sagatavoto speciālistu skaits (doktora un maģistra grādu ieguvušo īpatsvars kopējā absolventu skaitā)

2013.g. 15%

(2009.g. 11%)

IZM, EM

1.3.2. Sadarbības veicināšana starp izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem, pilnveidojot tehnoloģijas un zināšanu pārnesi, sekmējot privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā

1.3.2.1. Veicināt un atbalstīt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi. Izveidot kompetences centrus un tehnoloģiju pārneses kontaktpunktus augstskolās.

1.3.2.2. Pilnveidot intelektuālā īpašuma, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības, pārraudzības un izmantošanas kārtību.

1.3.2.3. Atbalstīt Latvijas zinātnieku un komersantu dalību ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās (EUREKA, EUROSTARS, ARTEMIS, Eiropas Kosmosa aģentūra).

1.3.2.4. Atbalstīt 10 valsts nozīmes pētniecības centru izveidi un darbību.

Pētniecībai un attīstībai novirzīto līdzekļu apjoms (% no IKP)

2013.g. 0,89%

(2008.g. 0,61%)

Privātās investīcijas pētniecībai un attīstībai (% no visām investīcijām šiem mērķiem)

2013.g. 50%

(2008.g. 27%)

EM, IZM

1.3.3. Jaunu un inovācijas jomā aktīvu uzņēmumu (īpaši – MVU) attīstības sekmēšana, t.sk. sniedzot atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā

1.3.3.1. Atbalstīt Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto komersantu un valsts zinātnisko institūtu praktiskas ievirzes pētniecības projektus.

1.3.3.2. Atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.

1.3.3.3. Īstenot pasākumus motivācijas celšanai inovatīvas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.

Inovatīvu uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem)

2013.g. 24%

(2008.g. 19,6%)

EM, IZM

1.4.1. Energoapgādes drošības un energoefektivitātes līmeņa paaugstināšana

1.4.1.1. Vietējo primāro energoresursu pašnodrošinājuma palielināšana primāro energoresursu struktūrā, t.sk. lai palielinātu no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daļu bruto gala enerģijas patēriņā saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK, sasniedzot 40 % daļu 2020.gadā

1.4.1.2. Elektroenerģijas ģenerēšanas pašnodrošinājuma palielināšana (jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstība)

1.4.1.3. Enerģijas ietaupījuma palielināšana gala enerģijas patēriņā (energoefektivitātes pasākumu plāna izstrāde)

Elektroenerģijas ģenerēšanas pašnodrošinājums:

2013.gadā 80 %

(2008.gadā 60 %)

Enerģijas intensitāte (kopējais enerģijas patēriņš pret IKP 2000.gadā salīdzināmās cenās – tonnas naftas ekvivalentā uz EUR 1000):

2013.gadā 0,36

(2008.gadā 0,32)

EM, ĀM, VARAM

1.4.2. Enerģijas infrastruktūras projektu attīstība Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros

1.4.2.1. Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus integrācija, lai novērstu Baltijas valstu enerģijas tirgus izolētību.

1.4.2.2. Elektroenerģijas starpsavienojumi, lai nodrošinātu energoapgādes ilgtspējīgu attīstību.

1.4.2.3. Gāzes starpsavienojumi, lai nodrošinātu energoapgādes ilgtspējīgu attīstību.

Ieviesta Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža (NordPool)

Attīstīts pārvades tīkls Kurzemes reģionā

Modernizēts Latvijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums

EM

1.4.3. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana

1.4.3.1. Veicināt investīcijas siltumnīcefekta (SEG) gāzu emisiju samazināšanai, īstenojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansētos projektus

Realizētajos projektos panāktais SEG samazinājums tehnoloģiju dzīves laikā:

1,2 milj. tonnu CO₂ ekvivalenta

2. Sociālā drošība

2.1.1. Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana, pilnveidošana un pārraudzība

2.1.1.1. Noteikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības jomas un prioritāros virzienus. Nepieciešams informēt MK un pamatot, kādās profesijās un jomās bezdarbniekiem un darba meklētājiem tiks piedāvātas apmācības un kādas vispārīgas prasmes tiks piedāvāts apgūt, kā arī par ar to saistītām papildus rīcībām.

2.1.1.2. Izstrādāt stratēģiju pārejai no krīzes (īstermiņa) pasākumiem uz ilgtermiņa pasākumiem (apmācības, pārkvalifikācija un citi aktivizēšanas pasākumi), tos nepārtraukti pilnveidojot un piemērojot aktuālajām darba tirgus vajadzībām, šim mērķim piesaistot arī darba tirgus politikas jomas ekspertus. Stratēģija noteiks īstermiņa un ilgtermiņa pasākumu sadalījumu 2010. un 2011.gadā, kā arī laika periodus, kādos plānots pārtraukt vai samazināt īstermiņa pasākumu īstenošanas apmērus.

2.1.1.3. Stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitāti, kā arī nodrošināt tās darbības un noslodzes monitoringu. Nepieciešams sagatavot ziņojumu par NVA kapacitātes stiprināšanas pasākumiem, kā arī raksturojošiem rādītājiem - vidējais klientu apmeklējumu skaits uz vienu NVA filiāles darbinieku, kas veic klientu apkalpošanu; laiks, kas atvēlēts viena klienta apkalpošanai; klientu apkalpošanas biežums.

2.1.1.4. Regulāri informēt Ministru prezidentu par aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ieviešanas gaitu. Ziņojumā iekļauta informācija par dalībnieku skaitu (kopējais plānotais skaits / kopējais bezdarbnieku skaits, programmā nodarbināto stipendiātu skaits), esošajām problēmām un piedāvātajiem risinājumiem.

Līdz 2013.gadam aktīvās darba tirgus politikas pasākumi un bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi veicina personu konkurētspēju un iekļaušanos darba tirgū:

1) Bezdarbnieku, kas piedalījušies jebkāda veida aktīvās darba tirgus politikas pasākumos vai bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos īpatsvars no vidējā reģistrēto bezdarbnieku skaita periodā - 80%

2) Pēc aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pabeigšanas 6 mēnešu laikā darbā iekārtojušos bezdarbnieku īpatsvars no aktīvo nodarbinātības pasākumu pabeigušo skaita - 30%

LM,EM

2.1.2. Nepārtraukta nodarbināto konkurētspējas celšana

2.1.2.1. Pilnveidot mūžizglītības sistēmu, izvēršot pieaugušo izglītības aktivitātes, to ietvaros īpaši atbalstot sociālās atstumtības riskam vairāk pakļautās iedzīvotāju grupas. Pieaugušo izglītības pasākumi, piedāvājot apgūt neformālās izglītības programmas visu astoņu ES līmenī akceptēto pamatkompetenču jomās (saziņa valsts valodā, saziņa svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, digitālā prasme, mācīšanās prasme, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kultūras izpratne un izpausme), kā arī piedāvājot apgūt profesionālās pilnveides programmas. Pasākumi paredz indivīdu finansiālu līdzdalību. No finansiālas līdzdalības tiks atbrīvotas noteiktas sociālās atstumtības riskam pakļautās grupas.

LM

2.1.3. Efektīva ārkārtas sociālās drošības tīkla darbības nodrošināšana

2.1.3.1. Nodrošināt Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanu un uzraudzību. Izveidot Sociālās drošības tīkla stratēģijas uzraudzības sistēmu, kas nodrošina efektīvu sociālā atbalsta pasākumu ieviešanu labklājības, izglītības, veselības un transporta jomās negatīvās sociālās ietekmes samazināšanai līdz 2011.gada 31.decembrim.

2.1.3.2. Sagatavot izvērtējumu par nabadzību, veselības aprūpi un pensijām. Nepieciešams regulāri informēt MK par situāciju katrā no šīm jomām.

Sociālās drošības tīklā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars:

1) Garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (%)

2011.g. 4,4%

(2008.g. 1,2%)

2) Piecgadīgo bērnu, kas iesaistīti izglītības procesā, īpatsvars piecgadīgo bērnu kopskaitā (%)

2011.g. 93%

(2009.g. 89%)

3) Trūcīgo pacientu, kam nodrošināta veselības aprūpe veselības aprūpes iestādēs, īpatsvars no trūcīgajiem pacientiem, kam nepieciešama veselības aprūpe (%)

2011.g. 90%

(2009.g. 20%)

4) Pārvadāto pasažieru īpatsvars, kam sniegti sabiedriskā transporta pakalpojumi, piemērojot braukšanas maksas atvieglojumus, no kopējā pasažieru skaita reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos

2011.g. 12,7 %

(2009.g. 10%)

LM, VesM, IZM, SM

2.2.1. Atbalsts reģionu ekonomiskajai aktivitātei, nodrošinot mērķtiecīgus un koordinētus ieguldījumus attīstības centros un specifiskajās mērķa teritorijās

2.2.1.1. Reģionālās politikas aktualizācija/izstrāde – papildus finansējuma piesaiste pašvaldību projektu īstenošanai, kas sekmē ekonomisko attīstību reģionos. Izstrādāts priekšlikums finansējuma piesaistei Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās prioritātes „Policentriska attīstība” pasākumiem. Izstrādāts Piekrastes attīstības pamatnostādņu projekts un īstenots rīcības plāns piekrastes attīstībai. Sagatavots priekšlikums ELFLA finansējuma piesaistei infrastruktūras sakārtošanai īpaši atbalstāmajās teritorijās.

Pilsētu / lauku iedzīvotāju attiecība

2013.g. 70% / 30%

(2009.g. 67,8% / 32,2%)

VARAM

2.2.2. Pašvaldību finansiālās rīcībspējas paaugstināšana, paplašinot un dažādojot pašvaldību budžetu ieņēmumu bāzi

2.2.2.1. Nodokļu sistēmas pilnveidošana, lai motivētu pašvaldības veicināt attīstību savā teritorijā.

2.2.2.2. Atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismu. Nepieciešams pilnveidot principus pēc kādiem notiek pašvaldību finanšu izlīdzināšanās.

Pašvaldību finansiālās kapacitātes novērtējums autonomo funkciju veikšanai (labs vai ļoti labs novērtējums)

2013.g. 17,4%

(2005.g. 17,4%)

VARAM

2.2.3. Pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšana visā Latvijas teritorijā

2.2.3.1. Nodrošināt iespēju visiem iedzīvotājiem nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darba vietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā darba laikā ar sabiedrisko transportu

Pagastu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi autobusu reisi dienā, kas savieno tos ar novada centru 2013.g.: 100%

Novadu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi autobusu reisi dienā, kas savieno tos ar reģiona centru vai galvaspilsētu 2013.g.: 100%

SM

2.3.1. Stacionārās veselības aprūpes plānveidīga konsolidācija

2.3.1.1. Izveidot izmaksu efektīvu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklu, paredzot izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā. Izveidot slimnīcu apvienības. Samazināt kopējo gultu skaitu stacionāros, tuvojoties rādītājam 4,65 gultas uz 1000 iedzīvotājiem.

Samazināts vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā

2013.g. 7,8 dienas

(2008.g. 9,4 dienas)

Palielināta stacionāro gultu noslodze

2013.g. 85%

(2008.g. 76,6%)

VesM

2.3.2. Primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla un komandas efektīva darbība

2.3.2.1. Izveidot efektīvu primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklu, paredzot izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā. Ģimenes ārsta komandas paplašināšana, piesaistot ģimenes ārsta praksei otru māsu. Ģimenes ārstu skaita palielināšana, pārkvalificējot slimnīcu ārstus, kuri reformas rezultātā zaudējuši darbu.

Samazināta pacientu ar 1.līmeņa diagnozēm hospitalizācija līdz 1 % no kopējā hospitalizēto skaita

Palielināts apmeklējumu skaits pie ģimenes ārsta (ģimenes ārsta konsultāciju skaits uz 1 reģistrēto pacientu)

2013.g. 3,1

(2008.g. 3,0)

VesM

2.3.3. Ambulatorās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana,
palielinot ambulatorajai veselības aprūpei paredzētos līdzekļus no kopējiem veselības nozares līdzekļiem

2.3.3.1. Palielināt ambulatorās veselības aprūpes pieejamību, paredzot izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā. Mājas aprūpes vizīšu nodrošināšana. Garīgās veselības aprūpes centru izveide, sabiedrībā balstītu garīgās veselības aprūpes iestāžu pakalpojumu pieejamības palielināšanai.

Palielināts ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārsta uz 1 iedzīvotāju

2013.g. 1,6

(2008.g. 1,3)

VesM

2.3.4. Neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nodrošināšana

2.3.4.1. Izveidot izmaksu efektīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēju tīklu, paredzot izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā. Pašvaldībās esošo neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju iekļaušana vienotajā palīdzības dienestā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu skaita palielināšana, pārkvalificējot slimnīcu ārstus, kuri reformas rezultātā zaudējuši darbu.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšana dzīvībai bīstamās situācijās

80% gadījumu tiek nodrošināta 15 minūšu laikā pilsētā un 25 minūšu laikā pārējās teritorijās no pakalpojuma

pieteikšanas brīža

(2008.g. 75% gadījumu)

VesM

2.4.1. Paaugstināt izglītības efektivitāti (izmaksu efektivitāti)

2.4.1.1. Nodrošināt pakāpeniskas, uz efektīvu izglītības kvalitātes paaugstināšanu vērstas izmaiņas vispārējā izglītībā Efektivitāti plānots nodrošināt, palielinot skolnieku proporciju pret pedagogiem. Izvērtēt finansēšanas principa „nauda seko skolēnam” īstenošanas sekas un problēmas 2009./2010.m.g. Izvērtēt izmaksu efektivitātes palielināšanas līdzsvarotību ar izglītības pieejamības nodrošināšanu. Izstrādāt atbilstošus grozījumus kārtībā, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, nodrošinot efektīvu finansējuma izlietojumu.

2.4.1.2. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu optimizāciju un diferenciāciju. Tiek plānots samazināt profesionālo izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot esošo iestāžu efektīvāku darbību.

Nodrošināts efektīvs izglītības finansējuma izlietojums - skolēnu un pedagogu proporcija pilsētā/novadā

2013.g. 12/10

(2009.g. 10,2/8)

IZM

2.4.2. Paaugstināt izglītojamo mācību sasniegumus

2.4.2.1. Satura pilnveide pamatizglītības posmā. Tiek plānots izstrādātas jaunas mācību priekšmetu programmas visos priekšmetos 1.-6.klasei un matemātikā un dabaszinātnēs 7.-9.klasei. Ieviest jaunos mācību priekšmetu standartus un mācību priekšmetu programmas, nodrošinot metodisko atbalstu, skolotāju tālākizglītību un skolēnu sasniegumu monitoringu.

2.4.2.2. Nodrošināt izglītojamo teorētisko zināšanu praktisku lietošanu, lai sekmētu konkurētspēju globālās ekonomikas apstākļos. Lai attīstītu izglītojamo prasmes pielietot teorētiskās zināšanas, plānots sekmēt pedagogu tālākizglītību un attiecīgu materiālu izstrādi, kā arī dabas zinātņu mācību priekšmetu valsts pārbaudījumos par vispārējo vidējo izglītību papildināt ar praktisko daļu, kurā tiek novērtēta izglītojamo teorētisko zināšanu praktiska lietošana.

Piecpadsmitgadīgo skolēnu īpatsvars ar augstiem (OECD PISA 5-6.līmenis) sasniegumiem matemātikā un dabaszinātnēs

2013.g. 8,8%

(2009.g. 4,1%)

IZM

2.4.3. Nodrošināt pedagogu izcilību

2.4.3.1. Pilnveidot uzņemšanas kritērijus pedagoģiskajās programmās. Lai pedagoģiskajās programmās tiktu uzņemti tikai labākie vidusskolu absolventi, tiks ieviests profesionālās atbilstības tests. Vienlaikus, lai samazinātu to vidusskolnieku absolventu uzņemšanu, kas izvēlas pedagoģijas programmas, jo netiek uzņemti citās programmās, tiks paaugstināta studiju maksa (atbilstoši augstākās izglītības tirgus cenai).

2.4.3.2. Uzlabota pedagogu studiju kreditēšanas sistēma. Tiks paātrināta kredītu dzēšana strādājošiem pedagogiem.

2.4.3.3. Pilnveidot pedagogu tālākizglītības kvalitāti. Tiks sagatavotas jaunas pedagogu tālākās izglītības programmas, lai nodrošinātu pedagogu kvalifikācijas celšanu.

2.4.3.4. Pilnveidot pedagoģisko studiju programmu kvalitāti. Tiks pārskatīti pedagoģiskās prakses nosacījumi, ieviešot skolās mentoringa sistēmu.

Pedagoga profesijas prestiža celšana un jauno pedagogu piesaiste – jauno pedagogu, kas aiziet strādāt uz skolu, īpatsvars

2013.g. 40%

(2009.g. 10%)

IZM

2.5.1. Noziedzīgo nodarījumu prevencija un apkarošana

2.5.1.1. Latvijas vienotā nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa izveide un ieviešana. Viena no ES prioritātēm ir Eiropas Kriminālizlūkošanas modeļa ieviešana, nodrošinot augstu kriminālizlūkošanas kvalitātēs standartu. Šis modelis nosaka vienotu metodoloģiju, kura jāievēro visām ES dalībvalstīm un aģentūrām (īpaši Eiropolam) ar mērķi nodrošināt efektīvu informācijas plūsmu starp tiesībsargājošām iestādēm organizētās un pārrobežu noziedzības apkarošanā. Kriminālizlūkošanas modelis ir efektīvi realizēta stratēģija cīņai ar noziedzīgiem nodarījumiem, īpaši organizēto noziedzību, kura balstīta uz kriminālizlūkošanas procesā iegūtajiem rezultātiem.

2.5.1.2. Veikt valsts pamatnostādņu narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanai un kontrolei izstrādi un nodrošināt to īstenošanu. Pamatnostādnēs tiks aptverti galvenie turpmākās politikas pamatprincipi un nepieciešamie pasākumi gan narkomānijas profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas, gan nelegālo narkotiku izplatīšanas apkarošanas jomās.

Valsts policijā uzsākto kriminālprocesu atklāšanas īpatsvars (%)

2013.g. 33,8%

(2008.g. 33,8%)

Noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar narkotisko vielu nelikumīgu izgatavošanu, glabāšanu vai realizēšanu, īpatsvars (no kopējā noziegumu skaita %)

2013.g. 4%

(2009.g. 4%)

IeM

2.5.2. Kriminālsodu politikas pilnveidošana

2.5.2.1. Vienkāršot un efektivizēt kriminālsodu izpildes procesu. Līdz 2013.gadam ieviest tās ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas modeļa sastāvdaļas, kas neprasa papildus finansējumu. Nepieciešams pāriet uz divām režīma pakāpēm daļēji slēgtajos cietumos 2010.gadā, precizēt naudas soda un piespiedu darba izpildes kārtību.

Notiesāto, kurus ieslodzījuma vietās nodarbina komersanti, skaita pieaugums

(2013.gadā par 15% pret 2010.gada rādītāju)

TM

3. Publiskās pārvaldes reformas

3.1.1. Publiskās pārvaldes pakalpojumu un funkciju pārskatīšana, netipisko pakalpojumu un funkciju pārtraukšana vai nodošana citam izpildītājam, kā arī līdzīgo funkciju centralizēšana (apvienošana)

3.1.1.1. Turpināt funkciju vērtēšanu. Pārskatīt publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu un funkciju ekonomisko un funkcionālo efektivitāti, atsakoties no nelietderīgām funkcijām un pakalpojumiem, kā arī izvērtējot iespējas pakalpojumu sniegšanu un funkciju veikšanu nodot zemākam publiskās pārvaldes līmenim vai privātajam sektoram.

3.1.1.2. Izstrādāt risinājumu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos. Nepieciešams izvērtēt dažādu iestāžu atrašanās vietu, nekustamos īpašumus, to piederību, tehnisko stāvokli, piemērotību noteiktu funkciju veikšanai un izpildei, izmaksas par telpu lietošanu. Atbilstoši šādam izvērtējumam nepieciešams optimālāk un finansiāli izdevīgāk izvietot iestādes.

3.1.1.3. Noteikt vienotu fondu dibināšanas kārtību un darbības pamatprincipus visā valsts pārvaldē. Nosakot vienotu fondu dibināšanas kārtību visā valsts pārvaldē, nepieciešams sniegt arī priekšlikumus par funkcionāli saistīto fondu apvienošanu.

3.1.1.4. Izstrādāt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kompetentas un profesionālas pārvaldības modeli, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļu efektīvu pārvaldi.

3.1.1.5. (Svītrots ar MK 19.07.2011. rīkojumu Nr.332)

3.1.1.6. Samazināt MK izskatāmo dokumentu skaitu. Ministru kabinetā šobrīd tiek skatītu visu nozaru noteikumi un citi tiesību akti. Izvērtējot pašreiz MK izskatāmo dokumentu veidu virzības lietderību MK Kārtības rullim atbilstošajā kārtībā, tiktu rasti risinājumi dokumentu aprites mazināšanai MK un paātrināts lēmumu pieņemšanas process.

3.1.1.7. E-iepirkumu sistēmas pilnveidošana. E-iepirkumu sistēmas izveidošana un izmantošana ir būtisks priekšnosacījums, lai uzlabotu iepirkumu efektivitāti un caurspīdīgumu.

3.1.1.8. Izstrādāt noteikumus par iestāžu iekšējās kontroles sistēmu.

Vispārējās valdības (general government) izdevumi, % no IKP

2013.g. 40,0%

(2009.g. 42,9%)

3.1.2. „Vienas pieturas aģentūras” principa ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā

3.1.2.1. Izveidot vienas pieturas aģentūras. Vienas pieturas aģentūras ļaus iedzīvotājam saņemt pieprasīto informāciju un pārvaldes pakalpojumus vienuviet – klātienē un/vai elektroniski, personīgi nevēršoties kompetentajā iestādē pie atbildīgās amatpersonas (valsts pārvaldes reģionālo iestāžu efektīvāks izvietojums).

3.1.2.2. Ieviest vienas pieturas aģentūras reģionālajā (pašvaldību) līmenī, kas strādā tieši ar klientiem, bet atbalsta funkcijas centralizēt un, ciktāl iespējams, nodot privātiem partneriem.

3.2.1. Valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības sistēmas pilnveidošana un vienotas atlīdzības sistēmas paplašināšana un nostiprināšana

3.2.1.1. Vienkāršot personāla vadības procedūras civildienestā. Nepieciešams izstrādāt koncepciju par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu, tostarp attiecinot šo sistēmu arī uz pašvaldību līmeni. Vienlaikus nepieciešams izstrādāt ieteikumu iestāžu struktūru veidošanai.

3.2.1.2. Stiprināt cilvēkresursu vadības sistēmas komponentes: karjeras attīstība un amatpersonu vērtēšanas sistēma. Līdz 2010.gada beigām, balstoties uz pieņemto valsts sektora vienoto atalgojumu sistēmu un izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību, stiprināt šādas cilvēkresursu vadības sistēmas komponentes: karjeras attīstība; ikgadēja amatpersonu un darbinieku vērtēšanas sistēma, pamatojoties uz kompetencēm un sasniegtajiem rezultātiem; uz sasniegtajiem rezultātiem balstīta atlīdzība, tādējādi stimulējot kvalificētākos valsts sektora darbiniekus.

3.2.1.3. Progress valsts sektora nominālā atalgojuma un darbinieku skaita samazināšanā, ieskaitot minēto darbību īstenošanu pašvaldībās, valsts aģentūrās un citās valsts iestādēs.

3.2.1.4. Vienotas atlīdzības sistēmas paplašināšana un nostiprināšana. Paplašināt amatu katalogu¹, nodrošinot, ka pašvaldību darbinieku atalgojums nepārsniedz valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma augšējos ierobežojumus. Pašvaldībām būtu jānodrošina samazinājums 2010.gada pašvaldību budžeta atalgojuma sadaļā saskaņā ar paredzētajiem ietaupījumiem fiskālās konsolidācijas paketē. Vienlaikus nepieciešams izstrādāt iekšējās kontroles sistēmas, kas preventīvi novērš resursu nelietderīgu izmantošanu.

Vispārējās valdības sektorā nodarbināto īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita, (%)

2013.g. 8,0%

(2009.g. 8,6%)

VK, FM

3.3.1. Integrētas un sadarbspējīgas valsts un pašvaldību pārvaldes elektroniskās informācijas telpas veidošana

3.3.1.1. Izveidot Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vidi. Sistēmai jānodrošina elektroniska dokumentu aprite starp publiskās pārvaldes iestādēm.

3.3.1.2. Pārveidot iestāžu pakalpojumu sniegšanu tā, lai pilnā mērā tiktu nepastarpināti izmantoti pārvaldes iestāžu informācijas resursi, neprasot šo informāciju iestādē iesniegt iedzīvotājam izziņas veidā.

3.3.1.3. Nodrošināt uz dzīves situāciju modeļa bāzētu vienotu piekļuves punktu valsts pārvaldes pakalpojumiem portālā www.latvija.lv.

E-pakalpojumu pieejamība (% no tiešsaistē pieejamajiem 20 ES ieteiktajiem e-pakalpojumiem)

2013.g. 90%

(2009.g. 65%)

VARAM, SM

3.3.2. Iedzīvotāju e-prasmju pilnveide un 100% interneta pieejamības nodrošināšana

3.3.2.1. E-prasmju pilnveidošana iedzīvotājiem. E-risinājumu izmantošanā publiskajā un privātajā sektorā būtiska loma ir potenciālo lietotāju zināšanu līmenim jeb e-prasmēm, kas nodrošina pilnvērtīgu e-produktu izmantošanu. Līdz ar to, lai nodrošinātu pilnvērtību e-pārvaldes darbu un e-pakalpojumu izmantošanu, nepieciešams pilnveidot iedzīvotājiem e-prasmes (apmācības un informatīvie pasākumi).

3.3.2.2. Bezmaksas bezvadu interneta pieejamības nodrošināšana publiskās pārvaldes iestādēs - ieviest bezvadu internetu vienas pieturas aģentūrās. Izmantojot bezmaksas bezvadu interneta pieeju, iedzīvotāji un uzņēmēji varēs piekļūt vienotajam valsts un pašvaldību pakalpojumu portālam.

3.3.2.3. Elektronisko sakaru vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā Latvijas teritorijā - nodrošināt iespēju pieslēgt platjoslas pakalpojumus.

Samazinās iedzīvotāju īpatsvars ar zemām datorprasmēm

2013.g. 8%

(2009.g. 11%)

VARAM, SM

1.

2.

3.

4.

5.

6.

N.p.k.

Uzdevums

Darbības rezultāts

Atbildīgā institūcija

Termiņš

Atsauce

(dokuments, punkts)

1. Ekonomikas izaugsme

1.1. Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana

FM

31.12.2013.

EM

31.12.2013.

SMOU 5 – Annex 1, 6; LOI 6 – 25;

MK 27.12.2011. sēdes protokols Nr.76, 66.§

1.2. Uzņēmējdarbības vides un atbalsta uzlabošana

FM

31.12.2014.

IZM

31.12.2013.

1.2.3.2.

FM

31.12.2013.

IzM

31.12.2013.

1.2.5.1.

SM

–

SM

–

SM

31.12.2013.

_

SM

SM

1.2.5.4.

SM

SM

Rekultivēto izgāztuvju skaits: 70

Sanēto vēsturiski piesārņoto teritoriju skaits: 2

VARAM

Uzlaboto gaisa kvalitātes monitoringa staciju skaits: 5

Automātisko hidroloģisko novērojumu tīkla paplašināšana, stacijas: 28

Uzlaboto pazemes ūdens hidroģeoloģisko novērojumu staciju skaits: 49

1.3. Zināšanu ekonomika

IZM

31.12.2013.

IZM

30.12.2013.

IZM

30.12.2013.

1.4. Efektīvas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas piegādes nodrošināšana

EM

01.12.2016.

EM

01.12.2013.

2. Sociālā drošība

2.1. Nodarbinātība un sociālais atbalsts

31.12.2013.

LM

05.02.2013.

Veikts pētījums par sociālās palīdzības sistēmu, tai skaitā novērtējot:

1) pabalstu saņēmēju atkarību no sociālās palīdzības un motivāciju strādāt;

2) sociālās palīdzības ietekmi uz nabadzības mazināšanu;

3) sociālās palīdzības saņēmēja līdzdalības prasības praktisko ieviešanu;

4) iespējas ieviest trūcīgas personas ienākumu līmeņa gradāciju (viena noteikta līmeņa vietā)

LM

30.12.2013.

SMOU 5 – Annex 1, 4.b;

LOI 6 – 18

2.2. Reģionu atšķirību mazināšanaaa

VARAM

30.12.2013.

VARAM

01.12.2013.

VARAM

30.12.2013.

2.3. Veselība

VesM

05.08.2013., 05.05.2014.

VesM

31.12.2013.

VesM

31.12.2013.

VesM

31.12.2013.

2.4. Izglītība

IZM

31.12.2015.

2.4.2.2.

IZM

31.12.2013.

2.5.Fiziskā drošība

IeM

31.12.2013.

IeM

31.12.2013.

TM

30.12.2013.

3. Publiskās pārvaldes reformas

3.1. Publiskās pārvaldes funkciju un pakalpojumu optimizēšana

FM

31.12.2013.

VK

31.12.2013.

VARAM

31.12.2013.

FM, VARAM

31.12.2012.

3.2. Cilvēkresursu efektīva pārvaldība publiskajā sektorā

3.2.1.5.

VK, TM

31.12.2013.

3.3. E-pārvaldes veicināšana un birokrātisko procedūru atvieglošana valsts un pašvaldību iestāžu darbā

VARAM

30.06.2015.

SM

31.12.2015.