Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 18.02.2014. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta rīkojums Nr.203

Rīgā 2010.gada 9.aprīlī (prot. Nr.15 54.§)
Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013.gadam

1. Apstiprināt Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013.gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt, ka:

2.1. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam stratēģijas īstenošanu 2010.–2013.gadā veic atbilstoši plānam;

2.2. Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanu veic atbilstoši plāna 3.pielikumam;

2.3. plāns neparedz atteikšanos no rīcībpolitikām un attīstības plānošanas dokumentiem, kas nav minēti plānā, tai skaitā Valsts stratēģiskā ietvardokumenta 2007.–2013.gada periodam.

3. Pārresoru koordinācijas centram 2012., 2013. un 2014.gadā sagatavot un līdz attiecīgā gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu.

(MK 09.05.2012. rīkojuma Nr.210 redakcijā)

4. Ministrijām un Valsts kancelejai, izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, nodrošināt to atbilstību plānam.

5. Finanšu ministrijai, izstrādājot valsts budžeta projektu 2011., 2012. un 2013.gadam, ņemt vērā plānā noteikto un ikgadējo valsts budžeta īstenošanas laika grafiku saskaņot ar valsts budžetam būtiskajām reformām.

6. Par plāna īstenošanu atbildīgajām ministrijām:

6.1. līdz 2010.gada 5.jūlijam iesniegt Finanšu ministrijā ziņojumu par plāna 3.pielikumā noteikto uzdevumu izpildi, kuri īstenoti līdz 2010.gada 30.jūnijam, un nākamajā pārskata periodā (ceturksnī) plānotajiem uzdevumiem;

6.2. sākot ar 2010.gada 5.oktobri un turpmāk reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piektajam datumam iesniegt Finanšu ministrijā ziņojumu par plāna 3.pielikumā noteikto uzdevumu izpildi kārtējā pārskata periodā (ceturksnī) un nākamajā pārskata periodā (ceturksnī) plānotajiem uzdevumiem;

6.3. šā rīkojuma 6.1. un 6.2.apakšpunktā minētajos ziņojumos par plāna 3.pielikumā noteikto uzdevumu izpildi papildus norādīt darbības, kas veiktas kārtējā pārskata periodā (ceturksnī) attiecībā uz darbības rezultātiem, kurus ir plānots sasniegt nākamajos pārskata periodos;

6.4. sniedzot priekšlikumus par nākamajos pārskata periodos veicamajiem uzdevumiem, ievērot plānā noteiktās prioritātes, makrolīmeņa rezultātus (plāna 1.pielikums) un politikas rezultātus (plāna 2.pielikums).

7. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna 3.pielikumā noteikto uzdevumu īstenošanu kārtējā pārskata periodā (ceturksnī).

8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009.gada 19.februāra rīkojumu Nr.123 "Par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 30., 49., 93., 106., 121., 149., 183.nr.; 2010, 37.nr.).

Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše

Vides ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis
(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2010.gada 9.aprīļa rīkojumu Nr.203)
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013.gadam

(Plāns grozīts ar MK 24.09.2010. rīkojumu Nr.572; MK 24.11.2010. rīkojumu Nr.678; MK 01.02.2011. rīkojumu Nr.38; MK 05.08.2011. rīkojumu Nr.361; MK 05.03.2012. rīkojumu Nr.112)

Saīsinājumi

AizM – Aizsardzības ministrija

ĀM – Ārlietu ministrija

EIB – Eiropas Investīciju banka

EIF – Eiropas Investīciju fonds

EK – Eiropas Komisija

EKS – dalība Elektroniskajā klīringa sistēmā

ELFLA - Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

EM – Ekonomikas ministrija

ES – Eiropas Savienība

FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisija

FM – Finanšu ministrija

IeM – Iekšlietu ministrija

IKP – Iekšzemes kopprodukts

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

KM – Kultūras ministrija

LB – Latvijas Banka

LESIA – Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāns

LGA – Latvijas Garantiju aģentūra

LHZM – VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”

LM – Labklājības ministrija

LOI – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 18.12.2008.)

LOI 2 – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 27.07.2009.)

LOI 3 – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 22.01.2010.)

LOI 4 – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 05.07.2010.)

LOI 5 – nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 09.05.2011.)

LOI 6 – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 08.12.2011.)

LTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

MK – Ministru kabinets

MOU – Nodomu protokols ar EK (Memorandum of Understanding 28.01.2009.)

MP – Ministru prezidents

MVU – mazie un vidējie uzņēmumi

NAP – Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam

NMP – neatliekamā medicīniskā palīdzība

NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra

OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organization for Economic Cooperation and Development)

PB – Pasaules Banka

PB_Matrix-N – Pasaules Bankas strukturālo izmaiņu ieteikumi (kur N - ieteikuma kārtējais numurs)

PISA – Programme for International Student Assessment

PKC – Pārresoru koordinācijas centrs

PPPO – Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizācijai

PVN – pievienotās vērtības nodoklis

SM – Satiksmes ministrija

SMOU – Grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 13.07.2009)

SMOU 2 – Grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 22.02.2010)

SMOU 3 – Grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 20.07.2010.)

SMOU 4 – grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 07.06.2011.)

SMOU 5 – Grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 21.12.2011.)

SVF – Starptautiskais valūtas fonds

TM – Tieslietu ministrija

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VesM – Veselības ministrija

VK – Valsts kanceleja

ZM – Zemkopības ministrija

Ievads

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (turpmāk – plāns) ir sagatavots atbilstoši Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas 2010.gada 3.februāra kopsēdes lēmumam (Protokolam Nr.11), kas nosaka, ka Ministru kabinetam jāiesniedz plāns ar prioritārajiem attīstības virzieniem un veicamajiem pasākumiem ekonomikas izaugsmes atjaunošanai, konkrētiem uzdevumiem, termiņiem un sasniedzamajiem rezultātiem.

Plāna būtība un uzbūve

Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 12.panta otro daļu, hierarhiski augstākais vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (turpmāk – NAP).

Ņemot vērā ekonomikas recesiju, vienlaikus ievērojot NAP noteikto valsts izaugsmes mērķi (dzīves kvalitātes paaugstināšana caur virzību no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanām un prasmēm balstītu ekonomikas attīstību), tika izstrādāts plāns, kurš piedāvā esošajai sociāli ekonomiskajai situācijai aktuālu stratēģisko mērķi prioritātes un rīcības virzienus, kas sasaistīti ar kvantitatīviem mērķa rādītājiem. Plānā ir ietverti uzdevumi, kuri nosaka izmaiņas valsts pārvaldes institūciju plānotajā rīcībpolitikā - uzdevumi, kas nosaka publiskās pārvaldes darbības un pakalpojumu efektīvāku (gan izmaksu, gan pieejamības) nodrošināšanu, produktivitātes paaugstināšanu (to izmaiņas ir panākamas caur dažādu produktivitāti ietekmējošo faktoru – tehniskajām, tehnoloģiskajām, vadības, infrastruktūras, institucionālajām struktūras izmaiņām). Tai pat laikā plāns neparedz atteikšanos no jau apstiprinātām rīcībpolitikām un spēkā esošiem attīstības plānošanas dokumentiem.

Saskaņā ar augstāk minēto, plāns nav veidots kā budžeta, tā ietvaros nodrošināmo funkciju un veicamo investīciju apraksts1. Vienlaikus Ministru kabineta noteiktie vidēja termiņa budžeta mērķi2 sekmēs plānā noteikto prioritāšu īstenošanu.

Lai īstenotu plānu, nepieciešams veikt izmaiņas esošajās rīcībpolitikās un īstenot ekonomikas recesijas situācijai atbilstošus uzdevumus, vienlaikus ievērojot nepieciešamo budžeta konsolidāciju.

Plāns ir veidots hierarhiskos līmeņos (1.attēls). Tas iekļauj veicamās darbības un to īstenošanas rezultātā sasniedzamos rezultātus:

1. plāna prioritātes un makro līmeņa rezultāti (1.pielikums), rīcības virzieni un politikas rezultāti (2.pielikums) nosaka vidēja termiņa politikas vadlīnijas līdz 2013.gadam;

2. plāna uzdevumi un darbības rezultāti (3.pielikums) nosaka izmaiņas plānotajās rīcībpolitikās, to izpildes termiņus un darbības rezultātus. Plānā nav iekļauti uzdevumi un darbības rezultāti rīcībpolitikās, kurās būtiskas izmaiņas nav plānotas.

1.attēls. Plāna stratēģija

Plāna izstrāde

Veidojot plānu, tika fiksēta esošā izejas sociālekonomiskā situācija, identificētas esošās problēmas un identificēti izaicinājumi, kuri ir jāņem vērā plānojot nozaru rīcībpolitikas tuvākos trīs gados. Izejot no minētā, tika noteikti vidējā termiņā sasniedzamie makro līmeņa rezultāti (benchmark). Balstoties uz šiem rezultātiem tika definēti pakārtoti rīcības virzieni un tiem atbilstoši politikas rezultāti. Visbeidzot rīcības virzienu ietvaros tika noteiktas konkrētās darbības, kas jāveic par attiecīgo politiku atbildīgajām ministrijām, un to īstenošanas rezultātā sasniedzamie rezultāti.

Izstrādājot plānu, tika organizētas vairākas atbildīgo institūciju pārstāvju un ministru diskusijas, kā arī plāna projekts tika izskatīts Reformu vadības grupā. Diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās par plāna prioritātēm, rīcības virzieniem, uzdevumiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Vienlaikus tika nolemts, ka esošajā situācijā efektīvākais risinājums, kā nodrošināt plāna izpildi, t.sk., sasaisti ar budžetu un starptautisko aizdevēju prasību ievērošanu, ir plāna rīcības daļu veidot uz Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna (turpmāk – LESIA) bāzes – LESIA tiek iekļauta kā plāna sastāvdaļa.

Vienlaikus plāna izstrādes laikā tika konstatētas šādas problēmas valsts attīstības plānošanā:

  1. Līdzšinējā prakse attīstības plānošanā liecina, ka ministrijas izmaiņas esošajās rīcībpolitikās virza caur nozaru plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem, tādējādi apgrūtinot vienotu un koordinētu stratēģisko plānošanu valsts pārvaldē. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc nozaru ministriju vērtējuma, būtiskākās izmaiņas nozaru politikās jau notikušas 2009.gadā.
  2. Pastāvošā rezultatīvo rādītāju sistēma ir nepilnīga. Lai gan plāna stratēģiskā (prioritātes) un rīcības daļa (uzdevumi) tika veidota, balstoties uz Latvijā pieņemto rezultatīvo rādītāju sistēmu (makro līmeņa rezultāti, politikas rezultāti un darbības rezultāti), vairākām ministrijām sagādāja grūtības noteikt precīzus rezultatīvos rādītājus, jo šāda pieeja mērķu un darbības rezultātu sasaistei valsts pārvaldē ir vāji attīstīta, kas liek secināta, ka valsts pārvalde ne vienmēr ir vērsta uz efektīvu rezultātu sasniegšanu savās darbībās.

Lai risinātu augstāk norādītās problēmas, tiek piedāvāts veikt regulāru plāna aktualizāciju, nodrošinot gan vienotu valsts pārvaldes skatījumu uz veicamajām reformām, gan virzību uz vienotu rezultatīvo rādītāju sistēmu.

Plāna īstenošana

Plāna vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni un sasniedzamie rezultāti nosaka rīcībpolitikas vadlīnijas 2010.-2013.gadam (1.pielikums). Plānā noteiktajiem rīcības virzieniem un politikas rezultātiem (2.pielikums) ir noteikti uzdevumi un darbības rezultāti (3.pielikums).

Plāna aktualizācija plānota reizi gadā, kamēr atbilstoši esošajai LESIA praksei plāna 3.pielikums tiks aktualizēta katru ceturksni, papildinot to ar plāna stratēģijai atbilstošām izmaiņām ministriju rīcībpolitikās. Sagatavojot priekšlikumus plāna 3.pielikumam, tiks ņemti vērā šādi nosacījumi:

1. lai nodrošinātu plāna ieguldījumu Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas īstenošanā, priekšlikumu sagatavošanā nepieciešams ņemt vērā tos uzdevumus, par kuru izpildi ir panākta vienošanas ar starptautiskajiem aizdevējiem (Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija);

2. tā kā plāna mērķis ir kāpināt tautsaimniecības konkurētspēju, tad priekšlikumu sagatavošanā tiks izvērtēti uzņēmēju priekšlikumi;

3. vērtējot gan uzņēmēju, gan citu institūciju un sabiedrības pārstāvju priekšlikumus, tiks analizētas šo priekšlikumu īstenošanas izmaksas un ieguvumi valsts budžetam un tautsaimniecībai.

Lai nodrošinātu plāna sasaisti ar valsts budžeta veidošanu, plānā noteiktās reformas, kas skar valsts budžeta veidošanas procesu, tiks iekļautas ikgadējā valsts budžeta projekta izstrādes un iesniegšanas grafikā.

Tā kā plāns neapkopo informāciju par visu valsts realizēto politiku, bet gan koncentrējas uz reformām, reizi gadā jāveic izvērtējums par Latvijā lielāko valsts budžeta finansēto projektu virzību un atdevi, ko tie sniedz mainīgajā sociālekonomiskajā situācijā (eksporta pieaugums/ importa aizstāšana, darba ražīguma pieaugums, ilgtermiņa ietekme uz nodarbinātību). Šāds izvērtējums jāveic, jo lielāko projektu realizācija atstāj būtisku ietekmi uz tautsaimniecību vidējā un īstermiņā.

Atbilstoši plāna 3.piroritātē „Publiskās pārvaldes reformas” iekļautajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem, tiks veikta publiskās pārvaldes funkciju un pakalpojumu izvērtēšana, lai nodrošinātu gan nepieciešamo budžeta konsolidāciju, gan labāku pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem (vienas pieturas aģentūras). Balstoties uz šajā izvērtējumā iegūtajiem rezultātiem un izmaksu un ieguvumu analīzi, tiks iesniegti priekšlikumi plāna aktualizācijai.

I Vidēja termiņa mērķi un prioritātes kā atbilde uz izaicinājumiem

Pasaules finanšu krīze ļoti smagi ietekmēja Latvijas tautsaimniecību. Iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) krīzes laikā ir samazinājies par ¼ daļu (2009.gada 4.ceturksnis pret 2007.gada 4.ceturksni, kas bija pēdējais ceturksnis ar pozitīvu izaugsmi), bezdarba līmenis ir palielinājies no 5,3% 2007.gada 4.ceturksnī līdz 18,5% 2009.gada beigās. 2009.gadā būtiski samazinājās iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumi un līdz ar to kopējais pieprasījums, ko pasliktināja arī ārējā pieprasījuma samazinājums saistībā ar lejupslīdi Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Būtiski samazinoties budžeta ienākumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts 2009.gadā ir sasniedzis gandrīz 10%.

Vissmagākais periods Latvijas ekonomikai bija 2008.gada beigās, kad finanšu sektorā un valsts budžetā izveidojās kritiska situācija un bija jālūdz starptautisko organizāciju (Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības (turpmāk – ES)) finanšu palīdzība. Valdības rīcība nepieļāva, ka situācija finanšu sektorā kļūst nekontrolējama. Lata kurss tika saglabāts nemainīgs, neviena no Latvijas komercbankām nenonāca līdz bankrotam un Latvijas valdība varēja pildīt savas finanšu saistības pret valsts iedzīvotājiem.

2008.gada decembrī Saeima pieņēma Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kurā tika noteikti galvenie ekonomiskās krīzes pārvarēšanas virzieni:

1. stingra un stabila monetārā politika, kas balstīta uz fiksētu nacionālās valūtas piesaisti vienotai Eiropas valūtai. Valdība veiks visus nepieciešamos soļus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu iespējami ātri;

2. stingra fiskālā politika – valsts un pašvaldību tēriņu sabalansēšana ar ieņēmumu sniegtajām iespējām. Lai nodrošinātu turpmāku kopbudžeta deficīta mazināšanos, fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā kā mērķis tiek izvirzīts 2012.gadā samazināt kopbudžeta deficītu līdz 3% no IKP;

3. Latvijas tautsaimniecībā (gan publiskajā sektorā – valsts pārvaldē un pakalpojumos, gan privātajā sektorā) nodarbināto atalgojuma līmeņa samazināšana un pieskaņošana tautsaimniecības produktivitātes sniegtajām iespējām;

4. valsts pārvaldes aparāta efektivizēšana, izglītības, veselības un citu publisko pakalpojumu sektoru reformas, samazinot un pārstrukturējot šajos sektoros nodarbinātos cilvēkresursus, ministriju un to padotībā esošo aģentūru darbības un skaita optimizēšana;

5. darba tirgus elastības palielināšana, veicinot bezdarbnieku pārkvalificēšanos un atgriešanos darbā;

6. ekonomikas konkurētspējas uzlabošana, koncentrējot ES struktūrfondu finansējumu, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem;

7. administratīvā sloga samazināšana komersantiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem;

8. finanšu sektora stabilizācija – valsts atbalsta sniegšana kredītiestāžu uzticamības un darbības spēju stiprināšanai līdz ar kredītiestāžu pastiprinātu uzraudzību;

9. sociālās aizsardzības pasākumu saglabāšana sociālās spriedzes mazināšanai.

Ekonomikas reālam sektoram viskritiskākais bija 2009.gada 1. un 2.ceturksnis, kad bija visstraujākais IKP un nodarbinātības samazinājums. 2009.gada 3. un 4.ceturksnī turpinājās ekonomiskā lejupslīde, bet jau daudz lēnākos tempos nekā iepriekšējos ceturkšņos un eksportā un rūpniecības izlaidē jau bija neliels uzlabojums. Tādejādi straujā ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta, samazinājuma tempi vairs nav tik strauji un situācija pakāpeniski stabilizējas. Pozitīva izaugsme var atsākties 2010.gada vidū.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātam tautsaimniecības attīstības mērķa scenārijam (skatīt 2.attēlu un 1.tabulu), lai atjaunotu izaugsmi un 2013.gadā tā būtu 5% līmenī, eksporta apjomam 2010.gadā jau jāpieaug vismaz par 3% un turpmākos gados arvien straujākos tempos.

2.attēls. Latvijas iekšzemes kopprodukts (%, 2004.gads = 100)*

* - Ekonomikas ministrijas prognoze, līdz 2009.gadam atspoguļoti faktiskie gada dati

Tā kā turpmāko periodu galvenais izaugsmes stimuls Latvijai jāsaista ar eksporta iespēju paplašināšanu, tad izšķiroša nozīme izaugsmes nodrošināšanai ir galvenās eksporta nozares – rūpniecības – konkurētspējai kā starptautiskos, tā pašmāju tirgos.

Pašreizējie krīzes apstākļi ar zemo pieprasījumu un striktiem budžeta ierobežojumiem, kad krietni tiek samazinātas algas sabiedriskajā sektorā, rada lielu spiedienu uz kopējo algu līmeni un cenām, kas daļēji uzlabo Latvijas ražotāju konkurētspēju. Tomēr jāņem vērā, ka līdz ar izaugsmes atjaunošanos pārējās ES valstīs uzturēt konkurētspēju Latvijas ekonomikā ar šīm metodēm nebūs iespējams, tāpēc izšķiroša nozīme būs atbilstošam produktivitātes kāpumam un eksporta produktu komplicētības pieaugumam, kas ļautu daudz veiksmīgāk konkurēt starptautiskajos tirgos.

1.tabula

IKP dinamika*, % pret iepriekšējo gadu

2008

2009

2010

2011

2012

2013

IKP

-4,6

-18,0

-3,0

2,3

3,0

5,0

Privātais patēriņš

-5,5

-22,4

-5,9

2,5

3,0

4,7

Valsts patēriņš

1,5

-9,2

-5,9

0,5

1,0

1,0

Kopējā pamatkapitāla veidošana

-15,6

-37,7

-12,3

3,0

5,0

6,0

Eksports

-1,3

-13,9

3,1

3,5

3,5

6,5

Imports

-13,6

-34,2

-3,3

2,7

4,1

5,3

* - Ekonomikas ministrijas prognoze

Galvenais risks turpmākai izaugsmei ir nepietiekoši efektīva struktūrpolitika ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai ierobežotos valsts budžeta un privātā finansējuma pieejamības apstākļos.

2011.-2013.gada ekonomiskās politikas galvenais uzdevums ir izvairīties no ilgstošas stagnācijas, kā arī veidot priekšnosacījumus turpmākai sabalansētai izaugsmei un pārejai uz augstāku ražošanas līmeni (augstāku produktivitāti).

Sociālā jomā galvenais uzdevums ir mazināt ekonomiskās krīzes ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, iespējām atgriezties darba tirgū, kā arī pievērst īpašu uzmanību valsts izdevumu efektivitātes uzlabošanai, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus (veselības aizsardzība, izglītība, iedzīvotāju drošība u.tml.) ierobežoto budžeta iespēju apstākļos.

Pašreizējās ekonomiskās politikas veidotājiem jāņem vērā kā vidēja termiņa, tā ilgtermiņa izaicinājumi. Vidējā termiņa (līdz 2013.gadam) Latvijas galvenie izaicinājumi valsts turpmākai attīstībai ir:

1. pielāgoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Globālās finanšu krīzes dēļ mainās ekonomiskās attīstības paradigma Latvijā. Ja iepriekšējos gados galvenais attīstības stimuls bija spēcīgs iekšējais patēriņš, kas balstīts uz apjomīgām ārējā kapitāla ieplūdēm, tad turpmāk noteicošā loma būs valstu konkurētspējai atvērtos preču un pakalpojumu tirgos. Tātad galvenais izaugsmes stimuls būs eksporta iespēju paplašināšanās;

2. nodrošināt efektīvu ekonomisko struktūrpolitiku, izmantojot ES struktūrfondus stingras fiskālās politikas apstākļos;

3. nodrošināt makroekonomiskos apstākļus, kas ļautu iestāties eiro zonā jau 2014.gadā. Ja Latvijas iestāšanās Eiropas Monetārajā savienībā notiks vēlāk nekā kaimiņvalstīs (Igaunijā un Lietuvā), tas var radīt problēmas ārvalstu tiešo investīciju un cita kapitāla piesaistē;

4. ar mērķtiecīgu politiku pārvarēt ilgstošo saspringto situāciju darba tirgū. No vienas puses tuvāko gadu Latvijas konkurētspēja pārsvarā balstīsies uz cenu konkurētspēju, t.sk. zemām darba spēka izmaksām, no otras puses – turpmāko ekonomisko attīstību vairāk noteiks produktivitātes pieaugums un mazākā mērā nodarbinātības palielināšanās (lēns nodarbinātības pieaugums). Tādejādi pastāv liels risks, ka pieaugs sociālā spriedze (nabadzība, atstumtība) un darbaspēka emigrācija, kas šoreiz var skart ne tikai zemas kvalifikācijas iedzīvotājus, kas bija raksturīgi iepriekšējos gados, bet arī augstas kvalifikācijas speciālistus;

5. mainīgos sociālekonomiskos apstākļos izšķiroša loma ir valsts pārvaldes efektivitātei un spējai īstenot nepieciešamās reformas. Pārskatot savus budžeta izdevumus atbilstoši ekonomiskajai realitātei, jāīsteno risinājumi, kas uzlabotu valsts pārvaldes darba efektivitāti un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem – sākot ar administratīvo procedūru pārskatīšanu valsts pārvaldes iekšienē, beidzot ar IKT risinājumiem un e-pakalpojumiem.

Ilgtermiņa (līdz 2020.gadam) Latvijas galvenie izaicinājumi ir:

1. veidot zināšanu ietilpīgu ekonomiku, kurā izaugsmes bāze ir vērtību radīšana ar zināšanu palīdzību (izglītība un pētniecība, inovācija un radošums, digitālā ekonomika);

2. nodrošināt ilgtspējīgu sociālo budžetu, ņemot vērā sabiedrības novecošanās problēmu;

3. nodrošināt enerģijas piegāžu diversifikāciju;

4. veidot videi draudzīgāku (zaļāku) ekonomiku.

Atbilstoši esošai situācijai un turpmākiem izaicinājumiem, plāna mērķis ir kāpināt valsts konkurētspēju:

1. sasniegt pozitīvu izaugsmi 2011.gadā (2,3%), 2012.gadā (vismaz par 3%) un 2013.gadā (vismaz par 5%);

2. samazināt bezdarba līmeni līdz 13% (2013.gadā).

Atbilstoši mērķim plāna prioritātes līdz 2013.gadam ir:

1. ekonomiskās izaugsmes veicināšana;

2. sociālā drošība;

3. publiskās pārvaldes reformas.

II Plāna stratēģija prioritāšu ietvaros

Ekonomikas recesija, tās dziļums un izteikta strukturālā nesabalansētība prasa neordinārus (netradicionālus) risinājumus un pieeju, kas atšķiras no tradicionālās attīstīto valstu piemērotās, kad galvenie pasākumi ekonomiskās lejupslīdes bremzēšanā un izaugsmes atjaunošanā ir finansiāli ietilpīgi valsts realizēti pasākumi (ekonomikas stimulēšana ar valsts patēriņa pieaugumu) pieprasījuma uzturēšanai un veicināšanai tādos sektoros kā infrastruktūras izbūve, valsts ieguldījumi izglītībā. Budžeta konsolidācijas process un uzņemtās vidēja termiņa saistības rada risku ekonomikas spirālveidīgai korekcijai un turpmākai stagnācijai vidējā termiņā.

Tāpēc strukturālās reformas ir īstenojamas ne tikai kā tiešs izmaksu samazināšanas pasākumu kopums, kā rezultātā tiek samazināts valsts sniegto pakalpojumu apjoms vai kvalitāte, bet arī ekonomiskās politikas jomā, kur valsts pārskata komercdarbību regulējošo vidi (t.sk. komercdarbības izmaksas, ko ietekmē valsts administratīvais regulējums, fiskālā politika) un sniegtā valsts atbalsta jomas, identificējot nozares un investīciju jomas, kurās ir potenciāli lielāka ieguldījumu atdeve (eksporta pieaugums, importa aizstāšana, darba ražīguma pieaugums, ilgtermiņa ietekme uz nodarbinātību).

Atbilstoši plāna mērķim (kāpināt valsts konkurētspēju), katrai ministrijai par galvenajiem uzstādījumiem jāizvirza rīcība ekonomiskās aktivitātes veicināšanai ministriju atbildības jomās, tieši ietekmējot recesijas seku mazināšanu nozarē un sekmējot tās ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē – eksporta izaugsmē, iekšējā patēriņa atjaunošanā, nodarbinātības veicināšanā un nozares starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā.

I Ekonomikas izaugsme

Ņemot vērā uzņēmēju intereses, attīstības mērķu sasniegšanai galvenie rīcības virzieni ekonomiskās izaugsmes veicināšanai ir:

1. makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana (mērķis samazināt budžeta deficītu līdz 2,9% 2012.gadā un 2,8% - 2013.gadā)

1.1. stingra fiskālā disciplīna, budžeta ieņēmumu un izdevumu konsolidācija atbilstoši fiskālajam mērķim;

1.2. nodokļu sloga pārdale no tiešajiem, ar darbaspēku saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem, ar patēriņu saistītajiem nodokļiem un cīņa ar ēnu ekonomiku;

1.3. Latvijas pievienošanās eirozonai, ieviešot eiro kā vienīgo maksājumu līdzekli;

1.4. finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana;

2. uzņēmējdarbības vides un atbalsta uzlabošana (mērķis 2013.gadā - nodrošināt 19.vietu „Doing Business” indeksā)

2.1. administratīvā sloga samazināšana;

2.2. MVU labvēlīgu nosacījumu ieviešana un Mazā biznesa akta īstenošana;

2.3. efektīva ES fondu finansējuma apguve, apgūstot pieejamo finansējumu pilnā apmērā un mazinot administratīvos šķēršļus fondu apguvei;

2.4. eksporta veicināšana;

2.5. transporta infrastruktūras sakārtošana;

2.6. vides infrastruktūras sakārtošana;

3. zināšanu ekonomika (mērķis 2013.gadā - pētniecībai un attīstībai novirzīt līdzekļus 0,89% apjomā no IKP)

3.1. palielināt augstākās izglītības kvalitāti un efektivitāti;

3.2. sadarbības veicināšana starp izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem, pilnveidojot tehnoloģijas un zināšanu pārnesi, sekmējot privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā;

3.3. jaunu un inovācijas jomā aktīvu uzņēmumu (jo īpaši – MVU) attīstības sekmēšana, t.sk. sniedzot atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā;

4. efektīvas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas piegādes nodrošināšana (mērķis 2013.gadā - panākt kopējo enerģētikas patēriņu, attiecinātu pret IKP (2000.gada salīdzināmās cenās), tonnas naftas ekvivalentā uz 1000 eiro 0,32)

4.1. energoapgādes drošības un energoefektivitātes līmeņa paaugstināšana, , kā arī Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus integrācija;

4.2. enerģijas infrastruktūras projektu attīstība Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros;

4.3. siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana.

II Sociālā drošība

Lai mazinātu ekonomikas recesijas ietekmi, galvenie rīcības virzieni sociālās drošības jomā ir:

1. nodarbinātība un sociālais atbalsts (mērķis līdz 2013.gadam - nepalielināt nabadzības risku (nabadzības riska indekss pēc sociāliem transfertiem 26%))

1.1. aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana, pilnveidošana un pārraudzība;

1.2. nepārtraukta nodarbināto konkurētspējas celšana;

1.3. efektīva ārkārtas sociālās drošības tīkla darbības nodrošināšana;

2. reģionu atšķirību mazināšana (mērķis līdz 2013.gadam – nepalielināt reģionālās atšķirības (reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju izkliede 44%))

2.1. atbalsts reģionu ekonomiskajai aktivitātei, nodrošinot mērķtiecīgus un koordinētus ieguldījumus attīstības centros un specifiskajās mērķa teritorijās;

2.2. pašvaldību finansiālās rīcībspējas paaugstināšana, paplašinot un dažādojot pašvaldību budžetu ieņēmumu bāzi;

2.3. pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšana visā Latvijas teritorijā;

3. veselība (mērķis līdz 2013.gadam – saglabāt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību esošajā līmenī (cilvēku īpatsvars, kuri norādījuši, ka nepieciešamības gadījumā neveica veselības pārbaudi ārstniecības pakalpojumu nepietiekamas pieejamības dēļ, 10,1%))

3.1. stacionārās veselības aprūpes plānveidīga konsolidācija;

3.2. primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla un komandas efektīva darbība;

3.3. ambulatorās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana, palielinot ambulatorajai veselības aprūpei paredzētos līdzekļus no kopējiem veselības nozares līdzekļiem;

3.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nodrošināšana;

4. izglītība (mērķis līdz 2013.gadam – saglabāt jauniešu īpatsvaru ar vismaz vidējo izglītību esošajā līmenī (jauniešu īpatsvars 20-24 gadu vecumā, kuriem ir vismaz vidējā izglītība, 80%))

4.1. paaugstināt izglītības efektivitāti (izmaksu efektivitāti);

4.2. paaugstināt izglītojamo mācību sasniegumus;

4.3. nodrošināt pedagogu izcilību;

5. fiziskā drošība (mērķis līdz 2013.gadam – ierobežot noziegumu skaitu līdz 260 noziegumiem uz 100 000 iedzīvotāju)

5.1. noziedzīgo nodarījumu prevencija un apkarošana;

5.2. kriminālsodu politikas pilnveidošana.

III Publiskās pārvaldes reformas

Lai uzlabotu publiskās pārvaldes darba efektivitāti un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem (mērķis līdz 2013.gadam – palielināt valsts pārvaldes efektivitāti (valsts pārvaldes efektivitātes indekss 84%)), galvenie rīcības virzieni publiskās pārvaldes reformu jomā ir:

1. publiskās pārvaldes funkciju un pakalpojumu optimizēšana

1.1. publiskās pārvaldes pakalpojumu un funkciju pārskatīšana, netipisko pakalpojumu un funkciju pārtraukšana, vai nodošana citam izpildītājam, kā arī līdzīgo funkciju centralizēšana (apvienošana);

1.2. „vienas pieturas aģentūras” principa ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā;

2. cilvēkresursu efektīva pārvaldība publiskajā sektorā

2.1. valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības sistēmas pilnveidošana un vienotās atlīdzības sistēmas paplašināšana un nostiprināšana;

3. e-pārvaldes veicināšana un birokrātisko procedūru atvieglošana valsts un pašvaldību iestāžu darbā

3.1. integrētas un sadarbspējīgas valsts un pašvaldību pārvaldes elektroniskās informācijas telpas veidošana;

3.2. iedzīvotāju e-prasmju pilnveide un 100% interneta pieejamības nodrošināšana.



1 Informācija par valsts budžetu, tā ietvaros īstenotajām funkcijām un veiktajām investīcijām pieejama Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, kā arī par noteiktu politikas jomu atbildīgo ministriju mājas lapās.

2 Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojumā Nr.91 „Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam" sagatavošanu” noteikti šādi vidēja termiņa budžeta mērķi:
1. uzņēmējdarbības vides konkurētspējas attīstīšana kā galvenais nosacījums Latvijas tautsaimniecības izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai;
2. sociālās drošības un atbalsta nodrošināšana, tai skaitā konsekventi turpinot Sociālās drošības tīkla stratēģijā iekļauto pasākumu īstenošanu, kā arī izvērtējot uz mērķgrupām vērstu sociālo pabalstu un atbalsta īstenošanu cilvēkdrošības stiprināšanai;
3. publiskās pārvaldes efektivitātes paaugstināšana, koncentrējot tās darbību un optimizējot veicamās funkcijas, orientējoties uz mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem vērstu publisko pārvaldi.

Vides ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis
1.pielikums
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam prioritātes un makro līmeņa rezultāti

(Pielikums grozīts ar MK 01.02.2011. rīkojumu Nr.38; MK 19.07.2011. rīkojumu Nr.332)

Prioritāte

Rādītājs

Atbildība

Bāzes gads

2010

2011

2012

2013

1. Ekonomikas izaugsmeRezultatīvie rādītāji (benchmarks)
Makroekonomiskās stabilitāteVispārējās valdības (general government) budžeta deficīts (% no IKP)

FM

-10,0 (2009.g.)
(ES 27 -2,3 2008.g.)

-8,5

-6,0

-2,9

-2,8

Uzņēmējdarbības videVieta Doing Business indeksā

EM

27 (2009.g.)
(Lietuva 26, Igaunija 24 2009.g.)

25

23

21

19

Zināšanu ekonomikaPētniecībai un attīstībai novirzīto līdzekļu apjoms (% no IKP)

EM

0,61 (2008.g.)
(ES-27 1,9 2008.g..)

0,61

0,61

0,61

0,89

Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, %

19,6 (2008.g.)
(ES-27 33,6)

19,6

24

EnergoefektivitāteKopējais enerģijas patēriņš, attiecināts pret IKP (2000.g. salīdzināmās cenās ) – tonnas naftas ekvivalentā uz 1000 eiro

EM

0,32 (2008.g.)
(ES-27 0,16 2007.g.)

0,40

0,39

0,38

0,36

2. Sociālā drošība
Nodarbinātība un sociālais atbalstsNabadzības riska indekss pēc sociāliem transfertiem, %

LM

26 (2009.g.)
(ES-27 17 2008.g.)

26

26

26

26

Reģionu atšķirību mazināšanaReģionālā IKP uz 1 iedz. izkliede, %1 (NUTS 3)

VARAM

45,6 (2007.g.)
(ES-27 32,7 2007.g.)

45,6

45,6

45,6

45,6

IzglītībaJauniešu izglītības līmenis (jauniešu īpatsvars 20 – 24 g. vecumā, kuriem ir vismaz vidējā izflītība, %)

IzM

80 (2008.g.)
(ES-27 78,5 2008.g.)

80

80

80

80

VeselībaCilvēku īpatsvars, kuri norādījuši, ka nepieciešamības gadījumā neveica veselības pārbaudi ārstniecības pakalpojumu nepietiekamas pieejamības dēļ (pārāk dārgi; pārāk tālu jābrauc; pārāk ilgi jāgaida uz pieņemšanu), %

VesM

10,1 (2008.g.)
(ES-27 3,2 2008.g.)

10,1

10,1

10,1

10,1

Fiziskā drošībaNoziegumu skaits uz 10 000 iedz.

IeM

254 (2008.g.)

270

270

265

260

3. Publiskās pārvaldes reformas
Valsts pārvaldes efektivitāteValsts pārvaldes efektivitātes indekss, %

VK, FM

70% (0,63) (2008.g.)
(Lietuvā 73% (0,68), Igaunijā 86% (1,24) 2008.g.)

72% (0,80)

75% (0,91)

80% (1,03)

84% (1,15)

1 Raksturo reģionu novirzi procentos no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, proti, valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP līmenis.

Vides ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis
2.pielikums
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam rīcības virzieni un politikas rezultāti

(Pielikums grozīts ar MK 24.11.2010. rīkojumu Nr.678; MK 01.02.2011. rīkojumu Nr.38; MK 13.05.2011. rīkojumu Nr.199; MK 19.07.2011. rīkojumu Nr.332)

1.

2.

3.

Prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi

Politikas rezultāts 2013.gadā

Galvenā atbildīgā un iesaistītās institūcijas

1. Ekonomikas izaugsme

1.1. Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana

1.1.1. Stingra fiskālā disciplīna, budžeta ieņēmumu un izdevumu konsolidācija atbilstoši fiskālajam mērķim

1.1.1.1. Fiskālās atbildības palielināšana. Tiks atbalstīts fiskālās disciplīnas likumprojekts, kas noteiks fiskālās disciplīnas pamatprincipus un fiskālos nosacījumus, nodrošinot preciklisku fiskālo politiku. Galvenais fiskālās disciplīnas īstenošanas instruments būs saistošs vidēja termiņa budžeta ietvars, kas tiks nostiprināts kā likums.

1.1.1.2. Pārskatīt parāda restrukturizācijas shēmu. Pārskatīt parāda restrukturizācijas shēmas darbību. Nepieciešams noteikt kārtību, kādā valsts vārdā tiek sniegti galvojumi vienīgā mājokļa kredītu saistību izpildei.

1.1.1.3. Sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu. Lai atvieglotu 2011.gada budžeta sagatavošanas procesu, nepieciešams sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu svarīgākajās nozarēs.

1.1.1.4. (Svītrots ar MK 24.11.2010. rīkojumu Nr.678)

1.1.1.5. Sagatavot izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Ņemot vērā ekonomiskās un demogrāfiskās prognozes, nepieciešams pilnveidot pensiju sistēmu, kā arī sociālās apdrošināšanas sistēmu, lai nodrošinātu tās ilgtspēju.

1.1.1.6. (Svītrots ar MK 24.11.2010. rīkojumu Nr.678)

Vispārējās valdības (general government) budžeta deficīts (% no IKP)

2013.g. - 2,8%

(2009.g. - 9,6%)

FM

LM

1.1.2. Nodokļu sloga pārdale no tiešajiem, ar darbaspēku saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem, ar patēriņu saistītajiem nodokļiem un cīņa ar ēnu ekonomiku

1.1.2.1. Sagatavot ilgtermiņa nodokļu politiku (nodokļu pamatnostādnes). Nodokļu pamatnostādnēm jānodrošina nepieciešamā fiskālā konsolidācija un jāveicina Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja .

1.1.2.2. Samazināt ēnu ekonomiku un nedeklarēto nodarbinātību. Nepieciešams pilnveidot kontrolējošo iestāžu darbu un administratīvo sodu piemērošanu.

Kopējais nodokļu slogs (% no IKP)

2013.g. 27,6%

(2009.g. 27,1%)

FM

1.1.3. Latvijas pievienošanās eirozonai, ieviešot eiro kā vienīgo
maksājumu līdzekli

1.1.3.1. Realizējot stingru fiskālo disciplīnu, budžeta ieņēmumu un izdevumu konsolidācija atbilstoši fiskālajam mērķim, nodrošināta Māstrihtas kritēriju izpilde (plašāk skatīt 1.1.1.apakšpunktu).

1.1.3.2. Realizēts Eiro ieviešanas projekts.

2014.g. 1.janvārī eiro ieviests Latvijā

FM

1.1.4. Finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana

1.1.4.1. Izveidot Attīstības banku – Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveidošana. Galvenā Attīstības bankas pamatdarbība būtu MVU finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsts, infrastruktūras un citu nacionālās attīstības projektu īstenošana.

1.1.4.2. Izstrādāt Parex bankas restrukturizācijas plānu. Priekšroku nepieciešams dod adekvātai kapitalizācijai un pārstrukturēt banku stabilai vadībai, kā arī finanšu stabilitātes un noguldītāju uzticības saglabāšanai.

1.1.4.3. Pilnveidot Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda darbību

· Izvērtēta "Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu ieguldījumu politika un ieguldīšanas kārtība" un nepieciešamības gadījumā tajā veiktas izmaiņas.

· Veikta Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda gada finanšu pārskatu auditēšana.

· Veikta situācijas testēšana (case study) saistībā ar garantēto atlīdzību izmaksāšanu noguldījumu nepieejamības gadījumā. Veikta rezultātu analīze un nepieciešamības gadījumā veikti uzlabojumi.

Māstrihtas kritērijs - ilgtermiņa % likme

Fakts uz 2009.gada beigām: 12,4% (kritērijs 2009.gada beigās 5,9%).

Mērķis: sākot ar 2012.gada janvāri atbilst Māstrihtas kritērijam

FM

1.2. Uzņēmējdarbības vides un atbalsta uzlabošana

1.2.1. Administratīvā sloga samazināšana

1.2.1.1. Samazināt uzņēmējiem administratīvo slogu. Identificējot galvenās problēmas saistībā ar Latvijas reitingu Pasaules bankas „Doing Business” uzņēmējdarbības vides indeksā, administratīvā sloga samazināšana Latvijā tiek plānota šādās „Doing Bussiness” jomās:

- uzņēmējdarbības uzsākšana;

- būvniecības atļauju saņemšana;

- administratīvais slogs maksājot nodokļus;

- nekustamā īpašuma reģistrācija.

1.2.1.2. „Vienas pieturas aģentūras” principa ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā (skatīt arī 3.1.2. punktu).

2013.gadā Pasaules Bankas Doing Business indeksa reitingā vismaz 30.vieta šādās jomās:

-  uzņēmējdarbības uzsākšana (2009.g. 51.v.);

-  būvniecības atļauju saņemšana (2009.g. 77.v.);

-  administratīvais slogs, maksājot nodokļus (2009.g. 56.v.);

-  nekustamā īpašuma reģistrācija (2009.g. 61.v.)

EM, TM, FM, VARAM

1.2.2. MVU labvēlīgu nosacījumu ieviešana un Mazā biznesa akta īstenošana

1.2.2.1. Ieviest finanšu atbalsta instrumentus investīcijām un apgrozāmiem līdzekļiem:

- aizdevumi, lai veicinātu investīcijas un mazinātu likviditātes problēmas;

- garantijas komersantiem, lai palielinātu iespēju saņemt kredītresursus komercdarbības veikšanai situācijās, kad komersanta rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekošs kredītresursu piesaistei nepieciešamā apjomā;

- riska kapitāla investīcijas uzņēmumu attīstībai.

1.2.2.2. Atbalstīt pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanu, organizējot apmācības jaunajiem komersantiem un sniedzot finansiālu un infrastruktūras atbalstu (biznesa inkubatori).

1.2.2.3. Atbalstīt klasteru sadarbības mehānisma ieviešanu, lai palielinātu Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot starpnozaru sadarbību ar vietējiem un Baltijas jūras reģiona komersantiem.

1.2.2.4. Īpašu programmu īstenošana mazo un mikrouzņēmumu darbības uzsākšanai. Līdz 2010.gada marta beigām tiks uzsākta programmas mazo un mikrouzņēmumu atbalstam īstenošana (t.i., izmaiņas nodokļu un grāmatvedības likumos, pieeja mikrokredītu finansējumam). Jānodrošina efektīva privāto uzņēmumu piekļuve finansējumam, īpaši MVU un uzņēmumiem, kas iesaistīti ES līdzfinansētu projektu īstenošanā. Šajā sakarā MVU kreditēšanas programmas, ko finansē EIB vai citi starptautiski donori, jāievieš pēc iespējas ātrāk un tām pilnā apjomā jāstrādā līdz 2010.gada beigām.

1.2.2.5. Izveidot Attīstības banku – Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveidošana. Galvenā Attīstības bankas pamatdarbība būtu MVU finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsts, infrastruktūras un citu nacionālās attīstības projektu īstenošana (skatīt arī 1.1.4.1.).

1.2.2.6. Izstrādāt un īstenot ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģiju (3.pielikumā skatīt 1.2.2.8.apakšpunktu).

Saimnieciskās darbības veicēju skaits uz 1000 iedzīvotājiem:

2013.g. 58

(2008.g. 56)

EM

1.2.3. Efektīva ES fondu finansējuma apguve, apgūstot pieejamo finansējumu pilnā apmērā un mazinot administratīvos šķēršļus fondu apguvei

1.2.3.1. Papildus līdzekļu novirzīšana ES fondu apguvei. Jebkuri papildu ieņēmumi vai ietaupījumi attiecībā pret deficīta mērķiem ir jāizmanto, lai sasniegtu budžeta deficītu, kas zemāks par plānoto, vai, apspriežoties ar EK un SVF, lai paātrinātu ES fondu apguvi noteikto budžeta deficīta mērķu ietvaros, vai lai palielinātu finansējumu aktīvās nodarbinātības un sociālās drošības tīkla pasākumiem. ES budžeta finansējumu, t.sk. tehniskās palīdzības pasākumiem, saistībā ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu izmanto pilnībā, un tas ir paredzēts budžetā. ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības, īpaši, ja tās apguve 2010.gadā tiks palielināta, pārvaldībai un īstenošanai tiks nodrošināti tehniskās palīdzības resursi, un tie tiks piešķirti attiecīgajai Vadošajai iestādei, Revīzijas iestādei, Sertifikācijas iestādei un starpniekinstitūcijām.

1.2.3.2. Stiprināt ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības Vadošo iestāžu kapacitāti. Nepieciešams nodrošināt kapacitāti, lai kontrolētu un lemtu par ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības izlietojumu, tostarp palielinot nozaru ministriju atbildību (piemēram, ceturkšņa finanšu plūsmas prognozes, uzraudzības sanāksmes u.c.), aģentūru un finansējuma saņēmēju atbildību, kā arī atbilstoši procedūrām, kas noteiktas Likumā par budžetu un finanšu vadību, pilnvarojot Vadošās iestādes pārdalīt budžeta līdzekļus no darbības jomām, kurās netiek sasniegti attiecīgie rezultāti.

1.2.3.3. Papildus, lai samazinātu deficītu, izvairīsimies no nodokļu samazinājumiem 2010.gadā, kad jebkura ieņēmumu pārpilde vai ietaupījums pret budžeta plāniem tiks izmantots, lai sasniegtu zemāku kā paredzēto budžeta deficītu vai – pēc konsultācijām ar EK un SVF – lai paātrinātu ES fondu izdevumus vai paplašinātu sociālās drošības tīkla izdevumus, vai aktīvās nodarbinātības politikas, iekļaujoties deficīta mērķos.

ES fondu finansējums apgūts atbilstoši Saprašanās memorandā noteiktajiem mērķiem 2010. un 2011.gadam:

1) 2010. gadā īstenot faktiskus izdevumus (ko izmaksājušas starpniekinstitūcijas) vismaz 66 miljonu EUR apmērā no Eiropas Sociālā fonda, 185 miljonu EUR apmērā no Kohēzijas fonda un 291 miljona EUR apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

2) 2010.gadā Latvijai jābūt spējīgai demonstrēt efektīvu līdzekļu izlietojumu (izdevumi, ko veikušas starpniekinstitūcijas) 99,7 miljonu LVL apmērā no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, 20,9 miljonu LVL apmērā no Eiropas Zivsaimniecības fonda un 90,8 miljonu LVL apmērā no Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda.

3) 2011.gada valsts budžeta likuma ietvaros paredzēt pietiekamus budžeta resursus plānotajām struktūrfondu līdzfinansētajām programmām. 2011.gadā Latvijai jācenšas sasniegt ikgadējos izdevumus (ko izmaksājušas starpniekinstitūcijas) vismaz 72 miljonu EUR apjomā no Eiropas Sociālā fonda, 201 miljona EUR apmērā no Kohēzijas fonda un 318 miljonu EUR apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

4) 2011.gadā Latvijai jācenšas sasniegt gada līdzekļu izlietojumu (izdevumi, ko veikušas starpniekinstitūcijas) vismaz 71,4 miljonu LVL apmērā no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, 4,1 miljona LVL apmērā no Eiropas Zivsaimniecības fonda un 136,5 miljonu LVL apmērā no Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda.

Pieaudzis finansējuma saņēmēju apmierinātības vērtējums par ES fondu ieviešanas sistēmu (1% gadā par katru „Centralizētais Eiropas Savienības fondu (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda) finansējuma saņēmēju apmierinātības izvērtējums” sadaļu).

FM, ZM

1.2.4. Eksporta veicināšana

1.2.4.1. Izstrādāt un realizēt Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu 2010.-2011.gadam, lai:

- nodrošinātu informatīvo un konsultatīvo atbalstu Latvijas komersantiem eksporta uzsākšanai un paplašināšanai;

- veicinātu tūrisma nozares apgrozījuma un īpatsvara pieaugumu ekonomikā un tūrisma pakalpojumu eksportspējas palielināšanos vidējā termiņā, (Latvijas tēla atpazīstamības veicināšana, tūrisma informatīvie pasākumi u.c.);

- nodrošinātu komersantiem finanšu instrumentu pieejamību, t.sk. eksporta kredītu garantijas;

- sekmētu komersantiem prioritāro eksporta tirgu apgūšanu (Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbība, diplomātisko pārstāvniecību atbalsts, atbalsts komersantiem dalības izstrādēs u.c.);

- uzlabotu līgumtiesisko nodrošinājumu, t.sk. paplašinātu līgumtiesisko bāzi ārējās ekonomiskās sadarbības jomā ar Latvijai nozīmīgiem ekonomiskās sadarbības partneriem ārpus ES, veidotu labvēlīgus tirdzniecības līgumtiesiskos nosacījumus ES Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros un aktivizētu un paplašinātu divpusējo ekonomisko sadarbību starp līgumslēdzēju valstu uzņēmējiem un valsts institūcijām, kā arī sniegtu atbalstu uzņēmējiem, novēršot radušos šķēršļus un problēmas uzņēmēju divpusējai sadarbībai u.c.

1.2.4.2. Attīstīt radošo industriju un palielināt kultūras pakalpojumu eksportu. Nodrošināt labvēlīgu vidi jaunu kultūras un tūrisma produktu attīstībai un pieejamībai (uzdevums vienlaicīgi saistīts ar 2.prioritāti „Sociālā drošība” kā sabiedrības garīgo vērtību veidotājs un kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespēja).

1.2.4.3. Attīstīt augstākās izglītības eksportu.

1.2.4.4. Attīstīt veselības aprūpes pakalpojumu eksportu

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoma pieaugums (% pret iepriekšējo gadu)

2011.-2013.g. vidēji par 3% ik gadu

Eksporta pieaugums jaunās pakalpojumu nozarēs:

1) Radošo industriju, t.sk. kultūras pakalpojumu, eksports (% no kopējā eksporta)

2013.g. 2%

(2008.g. 0,73%)

2) Izglītības eksports – ārvalstu studentu īpatsvars Latvijā (% no kopējo studentu skaita)

2013./2014.m.g. 2,3%

(2008./2009.m.g. 1,2%)

3) Veselības pakalpojumu eksports – iebraucēji (tūristi), kuru apmeklējuma mērķis ir ārstniecības pakalpojumi (% no kopējo skaita)

2013.g. 1%

(2007.g. 0,2%)

EM, ĀM, KM, IZM, VesM, ZM

1.2.5. Transporta infrastruktūras sakārtošana

1.2.5.1. Valsts autoceļus sakārtot darbspējīgā līmenī.

1.2.5.2. Novērst tehniskās ekspluatācijas ierobežojumus un nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu drošības līmeni atbilstoši ES normatīvajiem aktiem.

1.2.5.3. Nodrošināt ostu pieejamību.

1.2.5.4. Attīstīt lidostu Rīga kā nozīmīgu Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centru.

Valsts autoceļi un pilsētu tranzītielas sakārtotas darbspējīgā līmenī: vismaz apmierinošā stāvoklī esošo valsts autoceļu īpatsvars % 2013.g.: asfaltētie – 55%, grantētie -65%

(2009.g. asfaltētie – 54,4%, grantētie – 63,8%)

Saglabāts vilcienu kustības ātrums, novēršot tehniskās ekspluatācijas ierobežojumus: kravas vilcienu kustības vidējais tehniskais ātrums 2013.g. 42,8 km/h

Rekonstruēti auto, dzelzceļa pievedceļi, kuģu kanāli, viļņlauži, kā rezultātā palielināta ostas caurlaides spēja, kas ir viens no priekšnosacījumiem kravu apgrozījuma ikgadējam pieaugumam ostās 2010.-2013.g.: apgrozījuma pieaugums 2%

Apkalpoto pasažieru skaita ikgadējs pieaugums lidostā Rīga 2010.-2013.g. 5%

SM

1.2.6. Vides infrastruktūras sakārtošana

1.2.6.1. Nodrošināt vides aizsardzības prasībām atbilstošus ūdenssaimniecības pakalpojumus

Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstoši ūdenssaimniecības pakalpojumi, % no kopējā iedzīvotāju skaita:

2013.gadā 68 %

(bāzes vērtība 2009.gadā 50 %)

VARAM
1.2.6.2. Nodrošināt vides aizsardzības prasībām atbilstošus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus

Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi, % no kopējā iedzīvotāju skaita:

2013.gadā 90 %

(bāzes vērtība 2009.gadā 80 %)

1.2.6.3. Samazināt plūdu draudus, nodrošinot priekšnoteikumus teritoriju ilgtspējīgai attīstībaiIedzīvotāju skaits, kuriem samazināti plūdu draudi,
2013.gadā 65 tūkst. iedzīvotāju
1.2.6.4. Samazināt antropogēno slodzi Natura 2000 teritorijās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanaiTādu Natura 2000 teritoriju īpatsvars kopējā Natura 2000 teritoriju platībā, kur veikti vides aizsardzības infrastruktūras izveides pasākumi,

2013.gadā 11 %

1.2.6.5. Nodrošināt ES direktīvām atbilstošu vides kontroli un monitoringu

Gaisa un ūdens kvalitātes monitoringam un kontrolei nepieciešamās informācijas nodrošinājums

2013.gadā 100 %

(bāzes vērtība 2009.gadā 70 %)

1.3. Zināšanu ekonomika

1.3.1.Palielināt augstākās izglītības kvalitāti un efektivitāti

1.3.1.1. Uzlabot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu. Pēc Augstākās izglītības likuma pieņemšanas sagatavot attiecīgus MK noteikumus, kas nodrošinās valsts budžeta finansējuma efektīvāku izmantošanu, īstenojot principu „nauda seko kvalitātei” (tiks ieviests uz rezultātiem orientēts finansējuma piešķiršanas princips, tas ir – valsts finansējums tiks piešķirts, ņemot vērā augstākās izglītības institūcijas efektivitātes un kvalitātes rādītājus).

1.3.1.2. Nodrošināt studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām. Definēt noteiktus studiju rezultātus zināšanu un prasmju izteiksmē katrai studiju programmai atbilstoši vienotai kvalifikāciju ietvarstruktūrai, kā rezultātā tiks veicināta studiju procesa orientācija uz noteiktu tautsaimniecības vajadzībām atbilstošu zināšanu un prasmju apguvi. Vismaz 80% studiju programmām ir definēti mācīšanās rezultāti (learning outcome pieeja).

Augsta līmeņa sagatavoto speciālistu skaits (doktora un maģistra grādu ieguvušo īpatsvars kopējā absolventu skaitā)

2013.g. 15%

(2009.g. 11%)

IZM, EM

1.3.2. Sadarbības veicināšana starp izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem, pilnveidojot tehnoloģijas un zināšanu pārnesi, sekmējot privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā

1.3.2.1. Veicināt un atbalstīt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi. Izveidot kompetences centrus un tehnoloģiju pārneses kontaktpunktus augstskolās.

1.3.2.2. Pilnveidot intelektuālā īpašuma, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības, pārraudzības un izmantošanas kārtību.

1.3.2.3. Atbalstīt Latvijas zinātnieku un komersantu dalību ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās (EUREKA, EUROSTARS, ARTEMIS, Eiropas Kosmosa aģentūra).

1.3.2.4. Atbalstīt 10 valsts nozīmes pētniecības centru izveidi un darbību.

Pētniecībai un attīstībai novirzīto līdzekļu apjoms (% no IKP)

2013.g. 0,89%

(2008.g. 0,61%)

Privātās investīcijas pētniecībai un attīstībai (% no visām investīcijām šiem mērķiem)

2013.g. 50%

(2008.g. 27%)

EM, IZM

1.3.3. Jaunu un inovācijas jomā aktīvu uzņēmumu (īpaši – MVU) attīstības sekmēšana, t.sk. sniedzot atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā

1.3.3.1. Atbalstīt Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto komersantu un valsts zinātnisko institūtu praktiskas ievirzes pētniecības projektus.

1.3.3.2. Atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.

1.3.3.3. Īstenot pasākumus motivācijas celšanai inovatīvas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.

Inovatīvu uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem)

2013.g. 24%

(2008.g. 19,6%)

EM, IZM

1.4. Efektīvas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas piegādes nodrošināšana

1.4.1. Energoapgādes drošības un energoefektivitātes līmeņa paaugstināšana

1.4.1.1. Vietējo primāro energoresursu pašnodrošinājuma palielināšana primāro energoresursu struktūrā, t.sk. lai palielinātu no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daļu bruto gala enerģijas patēriņā saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK, sasniedzot 40 % daļu 2020.gadā

1.4.1.2. Elektroenerģijas ģenerēšanas pašnodrošinājuma palielināšana (jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstība)

1.4.1.3. Enerģijas ietaupījuma palielināšana gala enerģijas patēriņā (energoefektivitātes pasākumu plāna izstrāde)

Elektroenerģijas ģenerēšanas pašnodrošinājums:

2013.gadā 80 %

(2008.gadā 60 %)

Enerģijas intensitāte (kopējais enerģijas patēriņš pret IKP 2000.gadā salīdzināmās cenās – tonnas naftas ekvivalentā uz EUR 1000):

2013.gadā 0,36

(2008.gadā 0,32)

EM, ĀM, VARAM

1.4.2. Enerģijas infrastruktūras projektu attīstība Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros

1.4.2.1. Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus integrācija, lai novērstu Baltijas valstu enerģijas tirgus izolētību.

1.4.2.2. Elektroenerģijas starpsavienojumi, lai nodrošinātu energoapgādes ilgtspējīgu attīstību.

1.4.2.3. Gāzes starpsavienojumi, lai nodrošinātu energoapgādes ilgtspējīgu attīstību.

Ieviesta Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža (NordPool)

Attīstīts pārvades tīkls Kurzemes reģionā

Modernizēts Latvijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums

EM

1.4.3. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana

1.4.3.1. Veicināt investīcijas siltumnīcefekta (SEG) gāzu emisiju samazināšanai, īstenojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansētos projektus

Realizētajos projektos panāktais SEG samazinājums tehnoloģiju dzīves laikā:

1,2 milj. tonnu CO2 ekvivalenta

VARAM

2. Sociālā drošība

2.1. Nodarbinātība un sociālais atbalsts

2.1.1. Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana, pilnveidošana un pārraudzība

2.1.1.1. Noteikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības jomas un prioritāros virzienus. Nepieciešams informēt MK un pamatot, kādās profesijās un jomās bezdarbniekiem un darba meklētājiem tiks piedāvātas apmācības un kādas vispārīgas prasmes tiks piedāvāts apgūt, kā arī par ar to saistītām papildus rīcībām.

2.1.1.2. Izstrādāt stratēģiju pārejai no krīzes (īstermiņa) pasākumiem uz ilgtermiņa pasākumiem (apmācības, pārkvalifikācija un citi aktivizēšanas pasākumi), tos nepārtraukti pilnveidojot un piemērojot aktuālajām darba tirgus vajadzībām, šim mērķim piesaistot arī darba tirgus politikas jomas ekspertus. Stratēģija noteiks īstermiņa un ilgtermiņa pasākumu sadalījumu 2010. un 2011.gadā, kā arī laika periodus, kādos plānots pārtraukt vai samazināt īstermiņa pasākumu īstenošanas apmērus.

2.1.1.3. Stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitāti, kā arī nodrošināt tās darbības un noslodzes monitoringu. Nepieciešams sagatavot ziņojumu par NVA kapacitātes stiprināšanas pasākumiem, kā arī raksturojošiem rādītājiem - vidējais klientu apmeklējumu skaits uz vienu NVA filiāles darbinieku, kas veic klientu apkalpošanu; laiks, kas atvēlēts viena klienta apkalpošanai; klientu apkalpošanas biežums.

2.1.1.4. Regulāri informēt Ministru prezidentu par aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ieviešanas gaitu. Ziņojumā iekļauta informācija par dalībnieku skaitu (kopējais plānotais skaits / kopējais bezdarbnieku skaits, programmā nodarbināto stipendiātu skaits), esošajām problēmām un piedāvātajiem risinājumiem.

Līdz 2013.gadam aktīvās darba tirgus politikas pasākumi un bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi veicina personu konkurētspēju un iekļaušanos darba tirgū:

1) Bezdarbnieku, kas piedalījušies jebkāda veida aktīvās darba tirgus politikas pasākumos vai bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos īpatsvars no vidējā reģistrēto bezdarbnieku skaita periodā - 80%

2) Pēc aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pabeigšanas 6 mēnešu laikā darbā iekārtojušos bezdarbnieku īpatsvars no aktīvo nodarbinātības pasākumu pabeigušo skaita - 30%

LM,EM

2.1.2. Nepārtraukta nodarbināto konkurētspējas celšana

2.1.2.1. Pilnveidot mūžizglītības sistēmu, izvēršot pieaugušo izglītības aktivitātes, to ietvaros īpaši atbalstot sociālās atstumtības riskam vairāk pakļautās iedzīvotāju grupas. Pieaugušo izglītības pasākumi, piedāvājot apgūt neformālās izglītības programmas visu astoņu ES līmenī akceptēto pamatkompetenču jomās (saziņa valsts valodā, saziņa svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, digitālā prasme, mācīšanās prasme, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kultūras izpratne un izpausme), kā arī piedāvājot apgūt profesionālās pilnveides programmas. Pasākumi paredz indivīdu finansiālu līdzdalību. No finansiālas līdzdalības tiks atbrīvotas noteiktas sociālās atstumtības riskam pakļautās grupas.

Mūžizglītības pasākumos iesaistīto dalībnieku īpatsvars, kas 6 mēnešus pēc pasākuma pabeigšanas nebija reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki - 90%

LM

2.1.3. Efektīva ārkārtas sociālās drošības tīkla darbības nodrošināšana

2.1.3.1. Nodrošināt Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanu un uzraudzību. Izveidot Sociālās drošības tīkla stratēģijas uzraudzības sistēmu, kas nodrošina efektīvu sociālā atbalsta pasākumu ieviešanu labklājības, izglītības, veselības un transporta jomās negatīvās sociālās ietekmes samazināšanai līdz 2011.gada 31.decembrim.

2.1.3.2. Sagatavot izvērtējumu par nabadzību, veselības aprūpi un pensijām. Nepieciešams regulāri informēt MK par situāciju katrā no šīm jomām.

Sociālās drošības tīklā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars:

1) Garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (%)

2011.g. 4,4%

(2008.g. 1,2%)

2) Piecgadīgo bērnu, kas iesaistīti izglītības procesā, īpatsvars piecgadīgo bērnu kopskaitā (%)

2011.g. 93%

(2009.g. 89%)

3) Trūcīgo pacientu, kam nodrošināta veselības aprūpe veselības aprūpes iestādēs, īpatsvars no trūcīgajiem pacientiem, kam nepieciešama veselības aprūpe (%)

2011.g. 90%

(2009.g. 20%)

4) Pārvadāto pasažieru īpatsvars, kam sniegti sabiedriskā transporta pakalpojumi, piemērojot braukšanas maksas atvieglojumus, no kopējā pasažieru skaita reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos

2011.g. 12,7 %

(2009.g. 10%)

LM, VesM, IZM, SM

2.2. Reģionu atšķirību mazināšana

2.2.1. Atbalsts reģionu ekonomiskajai aktivitātei, nodrošinot mērķtiecīgus un koordinētus ieguldījumus attīstības centros un specifiskajās mērķa teritorijās

2.2.1.1. Reģionālās politikas aktualizācija/izstrāde – papildus finansējuma piesaiste pašvaldību projektu īstenošanai, kas sekmē ekonomisko attīstību reģionos. Izstrādāts priekšlikums finansējuma piesaistei Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās prioritātes „Policentriska attīstība” pasākumiem. Izstrādāts Piekrastes attīstības pamatnostādņu projekts un īstenots rīcības plāns piekrastes attīstībai. Sagatavots priekšlikums ELFLA finansējuma piesaistei infrastruktūras sakārtošanai īpaši atbalstāmajās teritorijās.

Pilsētu / lauku iedzīvotāju attiecība

2013.g. 70% / 30%

(2009.g. 67,8% / 32,2%)

VARAM

2.2.2. Pašvaldību finansiālās rīcībspējas paaugstināšana, paplašinot un dažādojot pašvaldību budžetu ieņēmumu bāzi

2.2.2.1. Nodokļu sistēmas pilnveidošana, lai motivētu pašvaldības veicināt attīstību savā teritorijā.

2.2.2.2. Atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismu. Nepieciešams pilnveidot principus pēc kādiem notiek pašvaldību finanšu izlīdzināšanās.

Pašvaldību finansiālās kapacitātes novērtējums autonomo funkciju veikšanai (labs vai ļoti labs novērtējums)

2013.g. 17,4%

(2005.g. 17,4%)

VARAM

2.2.3. Pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšana visā Latvijas teritorijā

2.2.3.1. Nodrošināt iespēju visiem iedzīvotājiem nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darba vietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā darba laikā ar sabiedrisko transportu

Pagastu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi autobusu reisi dienā, kas savieno tos ar novada centru 2013.g.: 100%

Novadu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi autobusu reisi dienā, kas savieno tos ar reģiona centru vai galvaspilsētu 2013.g.: 100%

SM

2.3.Veselība

2.3.1. Stacionārās veselības aprūpes plānveidīga konsolidācija

2.3.1.1. Izveidot izmaksu efektīvu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklu, paredzot izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā. Izveidot slimnīcu apvienības. Samazināt kopējo gultu skaitu stacionāros, tuvojoties rādītājam 4,65 gultas uz 1000 iedzīvotājiem.

Samazināts vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā

2013.g. 7,8 dienas

(2008.g. 9,4 dienas)

Palielināta stacionāro gultu noslodze

2013.g. 85%

(2008.g. 76,6%)

VesM

2.3.2. Primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla un komandas efektīva darbība

2.3.2.1. Izveidot efektīvu primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklu, paredzot izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā. Ģimenes ārsta komandas paplašināšana, piesaistot ģimenes ārsta praksei otru māsu. Ģimenes ārstu skaita palielināšana, pārkvalificējot slimnīcu ārstus, kuri reformas rezultātā zaudējuši darbu.

Samazināta pacientu ar 1.līmeņa diagnozēm hospitalizācija līdz 1 % no kopējā hospitalizēto skaita

Palielināts apmeklējumu skaits pie ģimenes ārsta (ģimenes ārsta konsultāciju skaits uz 1 reģistrēto pacientu)

2013.g. 3,1

(2008.g. 3,0)

VesM

2.3.3. Ambulatorās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana,
palielinot ambulatorajai veselības aprūpei paredzētos līdzekļus no kopējiem veselības nozares līdzekļiem

2.3.3.1. Palielināt ambulatorās veselības aprūpes pieejamību, paredzot izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā. Mājas aprūpes vizīšu nodrošināšana. Garīgās veselības aprūpes centru izveide, sabiedrībā balstītu garīgās veselības aprūpes iestāžu pakalpojumu pieejamības palielināšanai.

Palielināts ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārsta uz 1 iedzīvotāju

2013.g. 1,6

(2008.g. 1,3)

VesM

2.3.4. Neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nodrošināšana

2.3.4.1. Izveidot izmaksu efektīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēju tīklu, paredzot izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā. Pašvaldībās esošo neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju iekļaušana vienotajā palīdzības dienestā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu skaita palielināšana, pārkvalificējot slimnīcu ārstus, kuri reformas rezultātā zaudējuši darbu.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšana dzīvībai bīstamās situācijās

80% gadījumu tiek nodrošināta 15 minūšu laikā pilsētā un 25 minūšu laikā pārējās teritorijās no pakalpojuma

pieteikšanas brīža

(2008.g. 75% gadījumu)

VesM

2.4. Izglītība

2.4.1. Paaugstināt izglītības efektivitāti (izmaksu efektivitāti)

2.4.1.1. Nodrošināt pakāpeniskas, uz efektīvu izglītības kvalitātes paaugstināšanu vērstas izmaiņas vispārējā izglītībā Efektivitāti plānots nodrošināt, palielinot skolnieku proporciju pret pedagogiem. Izvērtēt finansēšanas principa „nauda seko skolēnam” īstenošanas sekas un problēmas 2009./2010.m.g. Izvērtēt izmaksu efektivitātes palielināšanas līdzsvarotību ar izglītības pieejamības nodrošināšanu. Izstrādāt atbilstošus grozījumus kārtībā, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, nodrošinot efektīvu finansējuma izlietojumu.

2.4.1.2. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu optimizāciju un diferenciāciju. Tiek plānots samazināt profesionālo izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot esošo iestāžu efektīvāku darbību.

Nodrošināts efektīvs izglītības finansējuma izlietojums - skolēnu un pedagogu proporcija pilsētā/novadā

2013.g. 12/10

(2009.g. 10,2/8)

IZM

2.4.2. Paaugstināt izglītojamo mācību sasniegumus

2.4.2.1. Satura pilnveide pamatizglītības posmā. Tiek plānots izstrādātas jaunas mācību priekšmetu programmas visos priekšmetos 1.-6.klasei un matemātikā un dabaszinātnēs 7.-9.klasei. Ieviest jaunos mācību priekšmetu standartus un mācību priekšmetu programmas, nodrošinot metodisko atbalstu, skolotāju tālākizglītību un skolēnu sasniegumu monitoringu.

2.4.2.2. Nodrošināt izglītojamo teorētisko zināšanu praktisku lietošanu, lai sekmētu konkurētspēju globālās ekonomikas apstākļos. Lai attīstītu izglītojamo prasmes pielietot teorētiskās zināšanas, plānots sekmēt pedagogu tālākizglītību un attiecīgu materiālu izstrādi, kā arī dabas zinātņu mācību priekšmetu valsts pārbaudījumos par vispārējo vidējo izglītību papildināt ar praktisko daļu, kurā tiek novērtēta izglītojamo teorētisko zināšanu praktiska lietošana.

Piecpadsmitgadīgo skolēnu īpatsvars ar augstiem (OECD PISA 5-6.līmenis) sasniegumiem matemātikā un dabaszinātnēs

2013.g. 8,8%

(2009.g. 4,1%)

IZM

2.4.3. Nodrošināt pedagogu izcilību

2.4.3.1. Pilnveidot uzņemšanas kritērijus pedagoģiskajās programmās. Lai pedagoģiskajās programmās tiktu uzņemti tikai labākie vidusskolu absolventi, tiks ieviests profesionālās atbilstības tests. Vienlaikus, lai samazinātu to vidusskolnieku absolventu uzņemšanu, kas izvēlas pedagoģijas programmas, jo netiek uzņemti citās programmās, tiks paaugstināta studiju maksa (atbilstoši augstākās izglītības tirgus cenai).

2.4.3.2. Uzlabota pedagogu studiju kreditēšanas sistēma. Tiks paātrināta kredītu dzēšana strādājošiem pedagogiem.

2.4.3.3. Pilnveidot pedagogu tālākizglītības kvalitāti. Tiks sagatavotas jaunas pedagogu tālākās izglītības programmas, lai nodrošinātu pedagogu kvalifikācijas celšanu.

2.4.3.4. Pilnveidot pedagoģisko studiju programmu kvalitāti. Tiks pārskatīti pedagoģiskās prakses nosacījumi, ieviešot skolās mentoringa sistēmu.

Pedagoga profesijas prestiža celšana un jauno pedagogu piesaiste – jauno pedagogu, kas aiziet strādāt uz skolu, īpatsvars

2013.g. 40%

(2009.g. 10%)

IZM

2.5. Fiziskā drošība

2.5.1. Noziedzīgo nodarījumu prevencija un apkarošana

2.5.1.1. Latvijas vienotā nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa izveide un ieviešana. Viena no ES prioritātēm ir Eiropas Kriminālizlūkošanas modeļa ieviešana, nodrošinot augstu kriminālizlūkošanas kvalitātēs standartu. Šis modelis nosaka vienotu metodoloģiju, kura jāievēro visām ES dalībvalstīm un aģentūrām (īpaši Eiropolam) ar mērķi nodrošināt efektīvu informācijas plūsmu starp tiesībsargājošām iestādēm organizētās un pārrobežu noziedzības apkarošanā. Kriminālizlūkošanas modelis ir efektīvi realizēta stratēģija cīņai ar noziedzīgiem nodarījumiem, īpaši organizēto noziedzību, kura balstīta uz kriminālizlūkošanas procesā iegūtajiem rezultātiem.

2.5.1.2. Veikt valsts pamatnostādņu narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanai un kontrolei izstrādi un nodrošināt to īstenošanu. Pamatnostādnēs tiks aptverti galvenie turpmākās politikas pamatprincipi un nepieciešamie pasākumi gan narkomānijas profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas, gan nelegālo narkotiku izplatīšanas apkarošanas jomās.

Valsts policijā uzsākto kriminālprocesu atklāšanas īpatsvars (%)

2013.g. 33,8%

(2008.g. 33,8%)

Noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar narkotisko vielu nelikumīgu izgatavošanu, glabāšanu vai realizēšanu, īpatsvars (no kopējā noziegumu skaita %)

2013.g. 4%

(2009.g. 4%)

IeM

2.5.2. Kriminālsodu politikas pilnveidošana

2.5.2.1. Vienkāršot un efektivizēt kriminālsodu izpildes procesu. Līdz 2013.gadam ieviest tās ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas modeļa sastāvdaļas, kas neprasa papildus finansējumu. Nepieciešams pāriet uz divām režīma pakāpēm daļēji slēgtajos cietumos 2010.gadā, precizēt naudas soda un piespiedu darba izpildes kārtību.

Notiesāto, kurus ieslodzījuma vietās nodarbina komersanti, skaita pieaugums

(2013.gadā par 15% pret 2010.gada rādītāju)

TM

3. Publiskās pārvaldes reformas

3.1. Publiskās pārvaldes funkciju un pakalpojumu optimizēšana

3.1.1. Publiskās pārvaldes pakalpojumu un funkciju pārskatīšana, netipisko pakalpojumu un funkciju pārtraukšana vai nodošana citam izpildītājam, kā arī līdzīgo funkciju centralizēšana (apvienošana)

3.1.1.1. Turpināt funkciju vērtēšanu. Pārskatīt publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu un funkciju ekonomisko un funkcionālo efektivitāti, atsakoties no nelietderīgām funkcijām un pakalpojumiem, kā arī izvērtējot iespējas pakalpojumu sniegšanu un funkciju veikšanu nodot zemākam publiskās pārvaldes līmenim vai privātajam sektoram.

3.1.1.2. Izstrādāt risinājumu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos. Nepieciešams izvērtēt dažādu iestāžu atrašanās vietu, nekustamos īpašumus, to piederību, tehnisko stāvokli, piemērotību noteiktu funkciju veikšanai un izpildei, izmaksas par telpu lietošanu. Atbilstoši šādam izvērtējumam nepieciešams optimālāk un finansiāli izdevīgāk izvietot iestādes.

3.1.1.3. Noteikt vienotu fondu dibināšanas kārtību un darbības pamatprincipus visā valsts pārvaldē. Nosakot vienotu fondu dibināšanas kārtību visā valsts pārvaldē, nepieciešams sniegt arī priekšlikumus par funkcionāli saistīto fondu apvienošanu.

3.1.1.4. Izstrādāt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kompetentas un profesionālas pārvaldības modeli, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļu efektīvu pārvaldi.

3.1.1.5. (Svītrots ar MK 19.07.2011. rīkojumu Nr.332)

3.1.1.6. Samazināt MK izskatāmo dokumentu skaitu. Ministru kabinetā šobrīd tiek skatītu visu nozaru noteikumi un citi tiesību akti. Izvērtējot pašreiz MK izskatāmo dokumentu veidu virzības lietderību MK Kārtības rullim atbilstošajā kārtībā, tiktu rasti risinājumi dokumentu aprites mazināšanai MK un paātrināts lēmumu pieņemšanas process.

3.1.1.7. E-iepirkumu sistēmas pilnveidošana. E-iepirkumu sistēmas izveidošana un izmantošana ir būtisks priekšnosacījums, lai uzlabotu iepirkumu efektivitāti un caurspīdīgumu.

3.1.1.8. Izstrādāt noteikumus par iestāžu iekšējās kontroles sistēmu.

Vispārējās valdības (general government) izdevumi, % no IKP

2013.g. 40,0%

(2009.g. 42,9%)

VK, FM, TM, VARAM sadarbībā ar visām ministrijām, EM

3.1.2. „Vienas pieturas aģentūras” principa ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā

3.1.2.1. Izveidot vienas pieturas aģentūras. Vienas pieturas aģentūras ļaus iedzīvotājam saņemt pieprasīto informāciju un pārvaldes pakalpojumus vienuviet – klātienē un/vai elektroniski, personīgi nevēršoties kompetentajā iestādē pie atbildīgās amatpersonas (valsts pārvaldes reģionālo iestāžu efektīvāks izvietojums).

3.1.2.2. Ieviest vienas pieturas aģentūras reģionālajā (pašvaldību) līmenī, kas strādā tieši ar klientiem, bet atbalsta funkcijas centralizēt un, ciktāl iespējams, nodot privātiem partneriem.

3.2. Cilvēkresursu efektīva pārvaldība publiskajā sektorā

3.2.1. Valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības sistēmas pilnveidošana un vienotas atlīdzības sistēmas paplašināšana un nostiprināšana

3.2.1.1. Vienkāršot personāla vadības procedūras civildienestā. Nepieciešams izstrādāt koncepciju par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu, tostarp attiecinot šo sistēmu arī uz pašvaldību līmeni. Vienlaikus nepieciešams izstrādāt ieteikumu iestāžu struktūru veidošanai.

3.2.1.2. Stiprināt cilvēkresursu vadības sistēmas komponentes: karjeras attīstība un amatpersonu vērtēšanas sistēma. Līdz 2010.gada beigām, balstoties uz pieņemto valsts sektora vienoto atalgojumu sistēmu un izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību, stiprināt šādas cilvēkresursu vadības sistēmas komponentes: karjeras attīstība; ikgadēja amatpersonu un darbinieku vērtēšanas sistēma, pamatojoties uz kompetencēm un sasniegtajiem rezultātiem; uz sasniegtajiem rezultātiem balstīta atlīdzība, tādējādi stimulējot kvalificētākos valsts sektora darbiniekus.

3.2.1.3. Progress valsts sektora nominālā atalgojuma un darbinieku skaita samazināšanā, ieskaitot minēto darbību īstenošanu pašvaldībās, valsts aģentūrās un citās valsts iestādēs.

3.2.1.4. Vienotas atlīdzības sistēmas paplašināšana un nostiprināšana. Paplašināt amatu katalogu1, nodrošinot, ka pašvaldību darbinieku atalgojums nepārsniedz valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma augšējos ierobežojumus. Pašvaldībām būtu jānodrošina samazinājums 2010.gada pašvaldību budžeta atalgojuma sadaļā saskaņā ar paredzētajiem ietaupījumiem fiskālās konsolidācijas paketē. Vienlaikus nepieciešams izstrādāt iekšējās kontroles sistēmas, kas preventīvi novērš resursu nelietderīgu izmantošanu.

Vispārējās valdības sektorā nodarbināto īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita, (%)

2013.g. 8,0%

(2009.g. 8,6%)

VK, FM

3.3. E-pārvaldes veicināšana un birokrātisko procedūru atvieglošana valsts un pašvaldību iestāžu darbā

3.3.1. Integrētas un sadarbspējīgas valsts un pašvaldību pārvaldes elektroniskās informācijas telpas veidošana

3.3.1.1. Izveidot Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vidi. Sistēmai jānodrošina elektroniska dokumentu aprite starp publiskās pārvaldes iestādēm.

3.3.1.2. Pārveidot iestāžu pakalpojumu sniegšanu tā, lai pilnā mērā tiktu nepastarpināti izmantoti pārvaldes iestāžu informācijas resursi, neprasot šo informāciju iestādē iesniegt iedzīvotājam izziņas veidā.

3.3.1.3. Nodrošināt uz dzīves situāciju modeļa bāzētu vienotu piekļuves punktu valsts pārvaldes pakalpojumiem portālā www.latvija.lv.

E-pakalpojumu pieejamība (% no tiešsaistē pieejamajiem 20 ES ieteiktajiem e-pakalpojumiem)

2013.g. 90%

(2009.g. 65%)

VARAM, SM

3.3.2. Iedzīvotāju e-prasmju pilnveide un 100% interneta pieejamības nodrošināšana

3.3.2.1. E-prasmju pilnveidošana iedzīvotājiem. E-risinājumu izmantošanā publiskajā un privātajā sektorā būtiska loma ir potenciālo lietotāju zināšanu līmenim jeb e-prasmēm, kas nodrošina pilnvērtīgu e-produktu izmantošanu. Līdz ar to, lai nodrošinātu pilnvērtību e-pārvaldes darbu un e-pakalpojumu izmantošanu, nepieciešams pilnveidot iedzīvotājiem e-prasmes (apmācības un informatīvie pasākumi).

3.3.2.2. Bezmaksas bezvadu interneta pieejamības nodrošināšana publiskās pārvaldes iestādēs - ieviest bezvadu internetu vienas pieturas aģentūrās. Izmantojot bezmaksas bezvadu interneta pieeju, iedzīvotāji un uzņēmēji varēs piekļūt vienotajam valsts un pašvaldību pakalpojumu portālam.

3.3.2.3. Elektronisko sakaru vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā Latvijas teritorijā - nodrošināt iespēju pieslēgt platjoslas pakalpojumus.

Samazinās iedzīvotāju īpatsvars ar zemām datorprasmēm

2013.g. 8%

(2009.g. 11%)

VARAM, SM



1 Amatu katalogā jāiekļauj Nacionālās radio un televīzijas padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstākās izglītības padomes, tiesu un prokuratūras darbinieku, pašvaldību un to izveidoto iestāžu, kā arī zinātnisko institūtu darbiniekus, kas neieņem akadēmiskos amatus, un valsts dibinātu augstskolu vispārējais personāls, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus.

Vides ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis
3.pielikums
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam uzdevumi un darbības rezultāti

(Pielikums grozīts ar MK 24.09.2010. rīkojumu Nr.572; MK 24.11.2010. rīkojumu Nr.678; MK 01.02.2011. rīkojumu Nr.38; MK 13.05.2011. rīkojumu Nr.199; MK 05.08.2011. rīkojumu Nr.361; MK 17.11.2011. rīkojumu Nr.609; MK 05.03.2012. rīkojumu Nr.112; MK 15.05.2012. rīkojumu Nr.221; MK 07.08.2012. rīkojumu Nr.370; MK 12.11.2012. rīkojumu Nr.534; MK 19.02.2013. rīkojumu Nr.59; MK 06.06.2013. rīkojumu Nr.234; MK 22.08.2013. rīkojumu Nr.394; MK 31.10.2013. rīkojumu Nr.517; MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)

1.

2.

3.

4.

5.

6.

N.p.k.

Uzdevums

Darbības rezultāts

Atbildīgā institūcija

Termiņš

Atsauce

(dokuments, punkts)

1. Ekonomikas izaugsme

1.1. Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana

1.1.1. (Svītrots ar MK 12.11.2012. rīkojumu Nr.534)
1.1.2. (Svītrots ar MK 12.11.2012. rīkojumu Nr.534)
1.1.3. Latvijas pievienošanās eirozonai, ieviešot eiro kā vienīgo maksājumu līdzekli
1.1.3.1.Realizējot stingru fiskālo disciplīnu, budžeta ieņēmumu un izdevumu konsolidācija atbilstoši fiskālajam mērķim, nodrošināta Māstrihtas kritēriju izpilde (plašāk skatīt 1.1.1.apakšpunktu)Īstenots Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns

FM

31.12.2013.

SMOU 2 - 6.punkts
1.1.3.2.Realizēts Eiro ieviešanas projekts
1.1.4. Finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana
1.1.4.1.(Svītrots ar MK 22.08.2013. rīkojumu Nr.394)
1.1.4.2.Akciju sabiedrību "Citadele banka" un "Parex banka" pārdošanas stratēģiju izstrāde un īstenošanaSasniegts akciju sabiedrību "Citadele banka" un "Parex banka" pārdošanas stratēģijā izvirzītais mērķis – pārdotas akciju sabiedrības "Citadele banka" komerciālās daļas

EM

31.12.2013.


SMOU 5 – Annex 1, 6; LOI 6 – 25;

MK 27.12.2011. sēdes protokols Nr.76, 66.§

1.1.4.3.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
1.1.4.4.(Svītrots ar MK 06.06.2013. rīkojumu Nr.234)

1.2. Uzņēmējdarbības vides un atbalsta uzlabošana

1.2.1. Administratīvā sloga samazināšana
1.2.1.1.(Svītrots ar MK 06.06.2013. rīkojumu Nr.234)
1.2.2. MVU labvēlīgu nosacījumu ieviešana un Mazā biznesa akta īstenošana
1.2.2.1.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
1.2.2.2.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
1.2.2.3.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
1.2.2.4.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
1.2.2.5.(Svītrots ar MK 15.05.2012. rīkojumu Nr.221)
1.2.2.6.(Svītrots ar MK 17.11.2011. rīkojumu Nr.609)
1.2.2.7.(Svītrots ar MK 12.11.2012. rīkojumu Nr.534)
1.2.2.8.(Svītrots ar MK 17.11.2011. rīkojumu Nr.609)
1.2.3. Efektīva ES fondu finansējuma apguve, apgūstot pieejamo finansējumu pilnā apmērā un mazinot administratīvos šķēršļus ES finansējuma apguvei
1.2.3.1.Nodrošināt atbilstošu, efektīvu un caurskatāmu ES fondu vadību un apguvi
B) Uzlabota izvērtējumu kvalitāte, lai noteiktu, kā ES fondu atbalsts ietekmē sagaidāmo rezultātu sasniegšanu

FM

31.12.2014.

SMOU 4 – Annex 1,9.b
C) Nodrošināts, ka starpniekinstitūcijas izdevumi ERAF apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" ietvaros no ERAF sasniedz vismaz EUR 60 milj. 2013. gadā, vismaz EUR 90 milj. 2014. gadā un vismaz EUR 110 milj. 2015. gadā

IZM

31.12.2013.

SMOU 5 – Annex 1, 9.a

1.2.3.2.

Sagatavoties 2014.–2020.gada plānošanas periodamSagatavoti nākamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ES fondu investīcijas ir vairāk koncentrētas un vērstas uz mazāku skaitu prioritāšu salīdzinājumā ar 2007.–2013.gada periodu

FM

31.12.2013.

SMOU 5 – Annex 1, 9.e
1.2.4. Eksporta veicināšana
1.2.4.1.(Svītrots ar MK 07.08.2012. rīkojumu Nr.370)
1.2.4.2.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
1.2.4.3.Attīstīt augstākās izglītības eksportuĪstenot augstākās izglītības atbalsta pasākumus

IzM

31.12.2013.

1.2.4.4.(Svītrots ar MK 12.11.2012. rīkojumu Nr.534)
1.2.4.5.(Svītrots ar MK 06.06.2013. rīkojumu Nr.234)
1.2.5. Transporta infrastruktūras sakārtošana

1.2.5.1.

Sakārtot valsts autoceļus darbspējīgā līmenīĪstenoti 100 pilsētu satiksmes drošības uzlabošanas projekti

SM

31.12.2013.

Uzlabota lielo pilsētu infrastruktūra sasaistei ar TEN-T: īstenoti divi projekti

SM

31.12.2013.

1.2.5.2.Novērst tehniskās ekspluatācijas ierobežojumus un nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu drošības līmeni atbilstoši ES normatīvajiem aktiemIzbūvēt un rekonstruēt TEN dzelzceļa sliežu ceļus: izbūvēti 52 km, rekonstruēti 260 km

SM

31.12.2013.

_

1.2.5.3.Nodrošināt ostu pieejamībaRīgas, Ventspils, Liepājas ostās veiktas investīcijas pieejamības un hidrotehnisko būvju uzlabošanai

SM

29.03.2015.
Nodrošināta elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apmaiņa starp kravu pārvadāšanā iesaistītām institūcijām un uzņēmējiem

SM

29.03.2015.

1.2.5.4.

Attīstīt lidostu Rīga kā nozīmīgu Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centruVeikta lidostas skrejceļa un perona paplašināšana un modernizācija, lai nodrošinātu plānotās pasažieru plūsmas apkalpošanu

SM

31.12.2013.
Noslēgti divpusējie starpvaldību nolīgumi par gaisa satiksmi: noslēgi 14 jauni nolīgumi

SM

31.12.2013.
1.2.5.5.Uzlabot dzelzceļa transporta infrastruktūruNodrošināts ievērojams progress saistībā ar TEN T finansēto Rail Baltica izbūvi, jo īpaši tiešā dzelzceļa savienojumā (nodrošinot ātrumu 120 km/h) maršrutā Rīga–Kauņa un Valka–RīgaSM31.12.2011.SMOU 4 –
Annex 1, 16.d
1.2.6. Vides infrastruktūras sakārtošana
1.2.6.1.Nodrošināt vides aizsardzības prasībām atbilstošus ūdenssaimniecības pakalpojumusModernizēto ūdenssaimniecību skaits: 400
VARAM
31.12.2013.
1.2.6.2.Nodrošināt vides aizsardzības prasībām atbilstošus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus

Rekultivēto izgāztuvju skaits: 70

Sanēto vēsturiski piesārņoto teritoriju skaits: 2

VARAM
31.12.2013.
1.2.6.3.Samazināt plūdu draudus, nodrošinot priekšnoteikumus teritoriju ilgtspējīgai attīstībaiPlūdu apdraudēto teritoriju risku samazināšanas projekti, skaits: 3
VARAM
31.12.2013.
1.2.6.4.Samazināt antropogēno slodzi Natura 2000 teritorijās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanaiNatura 2000 teritorijas, kur veikti vides aizsardzības infrastruktūras izveides pasākumi, skaits: 47

VARAM

31.12.2013.
1.2.6.5.Nodrošināt ES direktīvām atbilstošu vides kontroli un monitoringu

Uzlaboto gaisa kvalitātes monitoringa staciju skaits: 5

Automātisko hidroloģisko novērojumu tīkla paplašināšana, stacijas: 28

Uzlaboto pazemes ūdens hidroģeoloģisko novērojumu staciju skaits: 49

VARAM
31.12.2013.

1.3. Zināšanu ekonomika

1.3.1. Palielināt augstākās izglītības kvalitāti un efektivitāti
1.3.1.1.Uzlabot augstākās izglītības finansēšanas sistēmuIzstrādāts un sagatavots ieviešanai no 2014.gada principiāli jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis, lai veicinātu maksimālu augstākās izglītības pieejamību, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un taisnīgumu

IZM

31.12.2013.

LOI - 28; IzM_PB Matrix 6
1.3.1.2.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
1.3.2. Sadarbības veicināšana starp izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem, pilnveidojot tehnoloģijas un zināšanu pārnesi, sekmējot privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā
1.3.2.1.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
1.3.2.2.(Svītrots ar MK 06.06.2013. rīkojumu Nr.234)
1.3.2.3.Atbalstīt Latvijas zinātnieku un komersantu dalību ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās (EUREKA, EUROSTARS, ARTEMIS, Eiropas Kosmosa aģentūra)Nodrošināta Latvijas zinātnieku un komersantu dalība ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās (EUREKA, EUROSTARS, ARTEMIS, Eiropas Kosmosa aģentūra)

IZM

30.12.2013.

1.3.2.4.(Svītrots ar MK 13.05.2011. rīkojumu Nr.199)
1.3.3. Jaunu un inovācijas jomā aktīvu uzņēmumu (īpaši – MVU) attīstības sekmēšana, t.sk. sniedzot atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā
1.3.3.1.Atbalstīt Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto komersantu un valsts zinātnisko institūtu praktiskas ievirzes pētniecības projektus darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.1.1.aktivitātes „Atbalsts zinātnei un pētniecībai” ietvarosĪstenoti praktiskas ievirzes pētniecības projekti

IZM

30.12.2013.

1.3.3.2.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
1.3.3.3.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)

1.4. Efektīvas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas piegādes nodrošināšana

1.4.1. Energoapgādes drošības un energoefektivitātes līmeņa paaugstināšana, kā arī Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus integrācija
1.4.1.1.(Svītrots ar MK 13.05.2011. rīkojumu Nr.199)
1.4.1.2.(Svītrots ar MK 31.10.2013. rīkojumu Nr.517)
1.4.1.3.(Svītrots ar MK 17.11.2011. rīkojumu Nr.609)
1.4.1.4.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
1.4.2. Enerģijas infrastruktūras projektu attīstība Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros
1.4.2.1.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
1.4.2.2.Elektroenerģijas starpsavienojumiA/s "Latvenergo", AB "Lietuvos Energija" (Lietuva) un "Svenska Kraftnat" (Zviedrija) Baltijas–Zviedrijas starpsavienojuma attīstības projekts "NordBalt"

EM

01.12.2016.

_
Latvijas rietumu reģiona pārvades tīklu (Kurzemes loks) stiprināšanas projekts

EM

01.12.2013.

_
1.4.2.3.(Svītrots ar MK 06.06.2013. rīkojumu Nr.234)
1.4.3.1.Veicināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu, finansējot projektus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvarosKopējais īstenoto projektu skaits siltumnīcefekta (SEG) gāzu emisiju samazināšanai: 200
VARAM
31.12.2013.

2. Sociālā drošība

2.1. Nodarbinātība un sociālais atbalsts

2.1.1. Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana, pilnveidošana un pārraudzība
2.1.1.1.(Svītrots ar MK 06.06.2013. rīkojumu Nr.234)
2.1.1.2.Īstenot Stratēģiju pārejai no īstermiņa krīzes sekas mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem uz tradicionālajiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem (apmācība, pārkvalifikācija un citi aktivizēšanas pasākumi), tos nepārtraukti pilnveidojot un piemērojot aktuālajām darba tirgus vajadzībāmAktīvās darba tirgus politikas pasākumiem paredzētā finansējuma īpatsvars, kas vērsts uz ilgtermiņa aktivizācijas pasākumiem (apmācības, pārkvalifikācija un līdzīgi) – aptuveni 85 %LM

31.12.2013.

2.1.1.3.(Svītrots ar MK 15.05.2012. rīkojumu Nr.221)
2.1.1.4.(Svītrots ar MK 06.06.2013. rīkojumu Nr.234)
2.1.1.5.(Svītrots ar MK 19.02.2013. rīkojumu Nr.59)
2.1.2. (Svītrots ar MK 17.11.2011. rīkojumu Nr.609)
2.1.3. Sociālās drošības sistēmas pilnveidošana
2.1.3.1.Nodrošināt Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanu un uzraudzībuInformatīvie ziņojumi par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu iesniegti MK, ietverot Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas analīzi un priekšlikumus turpmākajai rīcībai

LM

05.02.2013.

SMOU 5 – Annex 2
2.1.3.2.(Svītrots ar MK 31.10.2013. rīkojumu Nr.517)
2.1.3.3.Adekvāta finansējuma nodrošināšana sociālajām vajadzībām un caurskatāmas un izmaksu ziņā efektīvas sociālās palīdzības sniegšanas nodrošināšana

Veikts pētījums par sociālās palīdzības sistēmu, tai skaitā novērtējot:

1) pabalstu saņēmēju atkarību no sociālās palīdzības un motivāciju strādāt;

2) sociālās palīdzības ietekmi uz nabadzības mazināšanu;

3) sociālās palīdzības saņēmēja līdzdalības prasības praktisko ieviešanu;

4) iespējas ieviest trūcīgas personas ienākumu līmeņa gradāciju (viena noteikta līmeņa vietā)

LM

30.12.2013.

SMOU 5 – Annex 1, 4.b;

LOI 6 – 18

2.2. Reģionu atšķirību mazināšanaaa

2.2.1. Atbalsts reģionu ekonomiskajai aktivitātei, nodrošinot mērķtiecīgus un koordinētus ieguldījumus attīstības centros un specifiskajās mērķa teritorijās
2.2.1.1.Reģionālās politikas aktualizācija/izstrāde – papildu finansējuma piesaiste pašvaldību projektu īstenošanai, kas sekmē ekonomikas attīstību reģionosVeiktas ELFLA investīcijas 20 milj. latu apmērā 44 novadu pašvaldībās – īpaši atbalstāmajās teritorijās

VARAM

30.12.2013.

MK 07.04.2009. sēdes protokola Nr.23 47.§ 3.punkts
2.2.2. Pašvaldību finansiālās rīcībspējas paaugstināšana, paplašinot un dažādojot pašvaldību budžetu ieņēmumu bāzi
2.2.2.1.Nodokļu sistēmas pilnveidošana, lai motivētu pašvaldības veicināt attīstību savā teritorijāSagatavoti un iesniegti MK priekšlikumi par pašvaldību budžetu finanšu avotu palielināšanu un dažādošanu

VARAM

01.12.2013.

2.2.2.2.Atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismuSagatavots un iesniegts MK likumprojekts par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu

VARAM

30.12.2013.

Likuma „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” pārejas noteikumu 13.punkts
2.2.3. (Svītrots ar MK 13.05.2011. rīkojumu Nr.199)

2.3. Veselība

2.3.1. Stacionārās veselības aprūpes plānveidīga konsolidācija
2.3.1.1.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
2.3.1.2.Sagatavot ziņojumu par veselības aprūpi, iekļaujot veikto/ plānoto pasākumu aprakstu un galveno indikatoru analīziZiņojums par veselības aprūpi, iekļaujot veikto/ plānoto pasākumu aprakstu un galveno indikatoru analīzi, iesniegts MK

VesM

05.08.2013., 05.05.2014.

SMOU 5 – Annex 2
2.3.2.Primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla un komandas efektīva darbība
2.3.2.1.Izveidot efektīvu primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklu, paredzot izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā576 ģimenes ārstu praksēm piesaistīta otra māsa

VesM

31.12.2013.

2.3.3.Ambulatorās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana, palielinot ambulatorajai veselības aprūpei paredzētos līdzekļus no kopējiem veselības nozares līdzekļiem
2.3.3.1.Palielināt ambulatorās veselības aprūpes pieejamību, paredzot izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībāKopējais valsts apmaksāto mājas aprūpes vizīšu skaits: 300 000

VesM

31.12.2013.

_
Pacientu skaits ar garīgās veselības traucējumiem, kas saņēmuši aprūpi dienas centros: 2 270

VesM

31.12.2013.

_
2.3.4. Neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nodrošināšana
2.3.4.1.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)

2.4. Izglītība

2.4.1. Paaugstināt izglītības efektivitāti (izmaksu efektivitāti)
2.4.1.1.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
2.4.1.2.Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu optimizāciju un diferenciāciju. Tiek plānots samazināt profesionālās izglītības iestāžu skaitu, nodrošinot esošo iestāžu efektīvāku darbībuOptimizēts un modernizēts profesionālās izglītības iestāžu tīkls: 2010.g. 59, 2015.g. 29, t.sk. 13 profesionālās izglītības kompetences centri un 2 profesionālās izglītības iestādes pamatiemaņu apgūšanai

IZM

31.12.2015.

LOI - 28
2.4.2. Paaugstināt izglītojamo mācību sasniegumus
2.4.2.1.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)

2.4.2.2.

(Svītrots ar MK 31.10.2013. rīkojumu Nr.517)
2.4.3. Nodrošināt pedagogu izcilību
2.4.3.1.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
2.4.3.2.Uzlabota pedagogu studiju kreditēšanas sistēmaPaātrināta kredītu dzēšana strādājošiem pedagogiem (2009.gadā 10 gadu laikā, 2013.gadā piecu gadu laikā)

IZM

31.12.2013.

LOI - 28
2.4.3.3.(Svītrots ar MK 31.10.2013. rīkojumu Nr.517)
2.4.3.4.(Svītrots ar MK 12.11.2012. rīkojumu Nr.534)

2.5.Fiziskā drošība

2.5.1.Noziedzīgo nodarījumu prevencija un apkarošana
2.5.1.1.Latvijas vienotā nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa izveide un ieviešanaKriminālizlūkošanas modeļa ieviešana, izstrādājot projekta pieteikumu, piesaistot Eiropas Komisijas ISEC programmas finansējumu programmā „Noziedzības novēršana un apkarošana”

IeM

31.12.2013.

2.5.1.2.Veikt valsts pamatnostādņu narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanai un kontrolei izstrādi un nodrošināt to īstenošanuIzstrādāt pamatnostādnes un nodrošināt to turpmāko īstenošanu

IeM

31.12.2013.

2.5.2. Kriminālsodu politikas pilnveidošana
2.5.2.1.Vienkāršot un efektivizēt kriminālsodu izpildes procesuDaļēji slēgo cietumu administratīvās komisijas darba apjoms samazinājies aptuveni par 20%

TM

30.12.2013.

3. Publiskās pārvaldes reformas

3.1. Publiskās pārvaldes funkciju un pakalpojumu optimizēšana

3.1.1. Publiskās pārvaldes pakalpojumu un funkciju pārskatīšana, netipisko pakalpojumu un funkciju pārtraukšana vai nodošana citam izpildītājam, kā arī līdzīgo funkciju centralizēšana (apvienošana)
3.1.1.1.(Svītrots ar MK 05.03.2012. rīkojumu Nr.112)
3.1.1.2.Izstrādāt risinājumu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumosIzstrādāta koncepcija turpmākai valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanas restrukturizācijai, tostarp izvērtējot finansēšanas modeli un administratīvo un apsaimniekošanas funkciju centralizāciju

FM

31.12.2013.

SMOU 4 – Annex 1, 13.c
3.1.1.3.Noteikt vienotu fondu dibināšanas kārtību un darbības pamatprincipus visā valsts pārvaldēPriekšlikumu sagatavošana normatīvo aktu izmaiņām, lai ieviestu valsts dibināto fondu sistēmas turpmāko attīstības modeli

VK

31.12.2013.

VK revīzijas ieteikums, PPPO 1.7., 1.10.
3.1.1.4.(Svītrots ar MK 07.08.2012. rīkojumu Nr.370)
3.1.1.5.(Svītrots ar MK 17.11.2011. rīkojumu Nr.609)
3.1.1.6.(Svītrots ar MK 24.11.2010. rīkojumu Nr.678)
3.1.1.7.E-iepirkumu sistēmas pilnveidošanaE-iepirkumu sistēmā iesaistīto publiskās pārvaldes iestāžu īpatsvars (%) kopējā iestāžu skaitā: 100 %

VARAM

31.12.2013.

MOU – Q2
3.1.1.8.(Svītrots ar MK 07.08.2012. rīkojumu Nr.370)
3.1.1.9.(Svītrots ar MK 01.02.2011. rīkojumu Nr.38)
3.1.1.10.(Svītrots ar MK 22.08.2013. rīkojumu Nr.394)
3.1.1.11.(Svītrots ar MK 17.11.2011. rīkojumu Nr.609)
3.1.1.12.Publiskā iepirkuma stiprināšana2012.gada budžeta ietvaros piešķirt pietiekamus līdzekļus (papildus 0,3 milj. latu salīdzinājumā ar 2011.gada budžetu) papildu personālam un resursiem Iepirkumu uzraudzības birojam un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai: pirmspārbaužu skaita palielināšanai; administratīvās atbildības/sodu ieviešanai par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā no 2013.gada aprīļa; pieaugošā sūdzību skaita mazināšanai par iepirkumu procedūrām; EIS papildināšanai ar jauniem katalogiem (t.i., degvielu katalogiem)

FM, VARAM

31.12.2012.

SMOU 5 – Annex 1, 14.a
3.1.2. „Vienas pieturas aģentūras” principa ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā
3.1.2.1.Izveidot vienas pieturas aģentūru (VPA)Pakāpeniski ieviests vienas pieturas aģentūras princips publisko pakalpojumu sniegšanā
VARAM
31.12.2013.
PPPO 3.3.
3.1.2.2.(Svītrots ar MK 12.11.2012. rīkojumu Nr.534)

3.2. Cilvēkresursu efektīva pārvaldība publiskajā sektorā

3.2.1. Valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības sistēmas pilnveidošana un vienotas atlīdzības sistēmas paplašināšana un nostiprināšana
3.2.1.1.(Svītrots ar MK 06.06.2013. rīkojumu Nr.234)
3.2.1.2.(Svītrots ar MK 07.08.2012. rīkojumu Nr.370)
3.2.1.3.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
3.2.1.4.(Svītrots ar MK 24.09.2010. rīkojumu Nr.572)

3.2.1.5.

Uzlabot cilvēkresursu pārvaldību, darba rezultātus un lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē
Sagatavots informatīvais ziņojums par MK darba atslogošanu, tādējādi nodrošinot plašāku subsidiaritātes principa piemērošanu lēmumu pieņemšanā, tai skaitā deleģējot lielāku atbildību attiecībā uz tehnisku un administratīvu lēmumu pieņemšanu ministriju līmenī, piemēram, izvērtējot un nosakot tos rīkojumus, kurus nav nepieciešams izdot Ministru kabinetam, bet kurus var izdot ministrs

VK, TM

31.12.2013.

SMOU 5 – Annex 1, 10.c

3.3. E-pārvaldes veicināšana un birokrātisko procedūru atvieglošana valsts un pašvaldību iestāžu darbā

3.3.1. Integrētas un sadarbspējīgas valsts un pašvaldību pārvaldes elektroniskās informācijas telpas veidošana
3.3.1.1.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
3.3.1.2.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
3.3.1.3.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
3.3.2. Iedzīvotāju e-prasmju pilnveide un 100% interneta pieejamības nodrošināšana
3.3.2.1.Ieviest bezvadu internetu vienas pieturas aģentūrāsIzveidoti 600 bezvadu interneta (WIFI) punkti

VARAM

30.06.2015.

3.3.2.2.(Svītrots ar MK 18.02.2014. rīkojumu Nr.76)
3.3.2.3.Īstenot aktivitāti "Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā"75% mājsaimniecībām nodrošināta iespēja pieslēgt platjoslas pakalpojumus

SM

31.12.2015.

3.3.2.4.(Svītrots ar MK 01.02.2011. rīkojumu Nr.38)
Vides ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis
18.02.2014