Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumus Nr. 187 "Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām".
Rīgā 2002.gada 20.augustā (prot. Nr.35 3.§)
1.punktu, 45.panta pirmo daļu un 46.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;
1.2. kārtību, kādā operators kontrolē piesārņojošo vielu emisiju gaisā, veic monitoringu un sniedz attiecīgu informāciju;
1.3. informācijas nodrošināšanu par stacionāro gaisu piesārņojošo avotu radīto gaisa piesārņojumu.
2. Emisijas robežvērtības iekārtām, kurās oksidē kurināmo (jebkura cieta, šķidra vai gāzveida degoša viela, izņemot atkritumus), lai iegūtu enerģiju (turpmāk - sadedzināšanas iekārta), noteiktas šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā.
3. Sadedzināšanas iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā līdz 1987.gada 1.jūlijam, piemēro:
3.1. šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības - līdz 2008.gada 1.janvārim;
3.2. šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības - pēc 2008.gada 1.janvāra.
4. Sadedzināšanas iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā laikposmā no 1987.gada 1.jūlija līdz 2002.gada 27.novembrim, un sadedzināšanas iekārtām, par kurām Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk - pārvalde) līdz 2002.gada 27.novembrim iesniegts iesniegums A vai B kategorijas atļaujas (turpmāk - atļauja) saņemšanai, lai tās sāktu ekspluatēt līdz 2003.gada 27.novembrim, emisijas robežvērtības noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā.
(Grozīts ar MK 01.11.2005. noteikumiem Nr.834; MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
5. Sadedzināšanas iekārtām, kuras saņēmušas atļaujas pēc 2002.gada 27.novembra, un sadedzināšanas iekārtām, par kurām pārvaldē iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai līdz 2002.gada 27.novembrim, bet tās sāk ekspluatēt pēc 2003.gada 27.novembra, emisijas robežvērtības noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā.
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
6. Šo noteikumu 3.punktā noteiktajām sadedzināšanas iekārtām piemēro šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības arī pēc 2008.gada 1.janvāra, ja operators līdz 2004.gada 30.jūnijam iesniegumā atļaujas saņemšanai pārvaldei norāda, ka sadedzināšanas iekārta tiks darbināta ne vairāk kā 20000 stundu laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim. Šādā gadījumā pārvalde atļaujā paredz attiecīgo iekārtas darbības laiku ar nosacījumu, ka operators katru gadu iesniedz pārvaldē atskaiti par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku.
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
6.1 Lai nodrošinātu nepārtrauktu elektroenerģijas un siltumenerģijas piegādi patērētājam, šo noteikumu 3. un 4.punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 MW, pārvalde līdz 2015.gada 31.decembrim, pamatojoties uz operatora rakstisku iesniegumu, piemēro šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības. Iesniegumā operators pamato, ka:
6.1 1. objektīvu apstākļu dēļ viņam nav pieejams atbilstošs un ekonomiski pamatots tehniskais nodrošinājums, lai nodrošinātu emisijas atbilstību šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām;
6.1 2. emisijas, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām robežvērtībām, nepasliktinās attiecīgās teritorijas gaisa kvalitāti un nepārsniegs gaisa kvalitātes normatīvus.
(MK 11.08.2008. noteikumu Nr.657 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.399)
7. Ja šo noteikumu 3. vai 4.punktā noteiktajai sadedzināšanas iekārtai, kurai nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar 50 MW vai lielāka, ievadīto siltuma jaudu palielina vismaz par 50 MW, jaunajai iekārtas daļai piemēro šo noteikumu 5.punktā noteiktās emisijas robežvērtības, kuras nosaka attiecībā pret iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu. Šī punkta nosacījumi neattiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kas noteiktas šo noteikumu 12. un 13.punktā.
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
8. Ja operators paredzējis veikt būtiskas izmaiņas sadedzināšanas iekārtā, kurai nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 50 MW, un šo izmaiņu dēļ sadedzināšanas iekārtas nominālā siltuma jauda kļūst vienāda ar 50 MW vai lielāka, sadedzināšanas iekārtai piemēro šo noteikumu 5.punktā noteiktās emisijas robežvērtības.
9. Šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības attiecas uz sadedzināšanas iekārtām neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida, izņemot:
9.1. sadedzināšanas iekārtas, kurās sadegšanas produktus tieši izmanto ražošanas procesos (tādos kā karsēšana, žāvēšana vai jebkāda cita priekšmetu vai materiālu apstrāde, piemēram, atkārtotas uzkarsēšanas krāsnis, termiskās apsildes krāsnis);
9.2. pēcdedzināšanas iekārtas - jebkuru tehnisku agregātu, kas paredzēts izplūdes gāzu (gāzveida izplūdes, kas satur cietu, šķidru vai gāzveida vielu emisiju, kuru tilpuma plūsmas ātrumu izsaka kubikmetros stundā (m3/h) standarta apstākļos (temperatūra 273 K, spiediens 101,3 kPa pēc korekcijas, ņemot vērā ūdens tvaika saturu)) attīrīšanai, tās sadedzinot, un kas netiek darbināts kā neatkarīga sadedzināšanas iekārta;
9.3. iekārtas krekinga procesa katalizatoru reģenerācijai;
9.4. iekārtas sērūdeņraža pārvēršanai sērā;
9.5. ķīmiskās rūpniecības reaktorus;
9.6. koksa krāsnis;
9.7. kauperus (domnas krāšņu gaisa sildītājus);
9.8. tehniskos agregātus, kas paredzēti sauszemes transportlīdzekļu, kuģu un lidaparātu piedziņai;
9.9. gāzturbīnas (jebkura rotācijas iekārta, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors un siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo un iegūtos degšanas produktus izmanto turbīnas piedziņai), kuras nodotas ekspluatācijā līdz 2002.gada 27.novembrim, vai gāzturbīnas, par kurām iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai līdz 2002.gada 27.novembrim, lai tās sāktu ekspluatēt līdz 2003.gada 27.novembrim;
9.10. gāzturbīnas uz platformām atklātā jūrā;
9.11. iekārtas, kuras darbina ar benzīna, gāzes un dīzeļdegvielas dzinējiem;
9.12. atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas.
(Grozīts ar MK 01.11.2005. noteikumiem Nr.834; MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
9.1 Ja atbilstoši pārvaldes vērtējumam divas vai vairākas atsevišķas šo noteikumu 4. vai 5.punktā minētās sadedzināšanas iekārtas ir uzstādītas tā, ka tehnisko un ekonomisko faktoru dēļ to dūmgāzes var aizvadīt caur vienu kopīgu dūmeni, tad atļaujā šo iekārtu apvienojumu var uzskatīt par vienu iekārtu.
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.126 redakcijā)
10. Emisijas robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām (sadedzināšanas iekārtas, kurās vienlaikus vai pārmaiņus var izmantot vismaz divu veidu kurināmos), kurās pārmaiņus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, nosaka atbilstoši katra izmantotā kurināmā veida emisijas robežvērtībai.
11. Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, emisijas robežvērtības nosaka šādi:
11.1. atbilstoši sadedzināšanas iekārtas nominālajai ievadītajai siltuma jaudai saskaņā ar šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumu katram kurināmā veidam un piesārņojošai vielai nosaka atbilstošo emisijas robežvērtību;
11.2. reizina katra kurināmā veida atbilstošo emisijas robežvērtību ar šī kurināmā ievadīto siltuma jaudu un katru reizinājumu dala ar visu kurināmā veidu ievadīto siltuma jaudu summu;
11.3. summē iegūtos dalījumus.
12. Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtās, kurās pašu patēriņam izmanto destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes vienlaikus ar citu kurināmo, emisijas robežvērtību nosaka:
12.1. kā kurināmajam ar augstāko emisijas robežvērtību (turpmāk - noteicošais kurināmais), ja noteicošā kurināmā ievadītā siltuma jauda ir vismaz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās ievadītās siltuma jaudas;
12.2. ja noteicošā kurināmā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās ievadītās siltuma jaudas, emisijas robežvērtība ir proporcionāla katra atsevišķā kurināmā veida ievadītās siltuma jaudas attiecībai pret visu kurināmo veidu ievadītās siltuma jaudas summu. To aprēķina šādi:
12.2.1. atbilstoši sadedzināšanas iekārtas nominālajai ievadītajai siltuma jaudai, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumu, katram kurināmā veidam un piesārņojošai vielai nosaka atbilstošo emisijas robežvērtību;
12.2.2. nosaka noteicošā kurināmā (kurināmais ar augstāko emisijas robežvērtību saskaņā ar šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumu vai kurināmais ar lielāku ievadīto siltuma jaudu, ja diviem kurināmā veidiem ir vienāda emisijas robežvērtība) emisijas robežvērtību. Šo vērtību iegūst, reizinot emisijas robežvērtību, kas attiecīgajam kurināmajam noteikta šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumā, ar koeficientu divi un no reizinājuma atņemot tā kurināmā emisijas robežvērtību, kuram šī vērtība ir vismazākā;
12.2.3. noteicošā kurināmā emisijas robežvērtību reizina ar noteicošā kurināmā ievadīto siltuma jaudu, pārējo kurināmā veidu emisijas robežvērtības - ar to ievadītajām siltuma jaudām. Katru reizinājumu dala ar visu kurināmā veidu ievadīto siltuma jaudu summu;
12.2.4. summē iegūtos dalījumus.
13. Šo noteikumu 12.2.apakšpunkta izpildei var piemērot arī šādu sēra dioksīda (turpmāk - SO2 ) emisijas robežvērtību (neatkarīgi no izmantoto kurināmā veidu kombinācijas):
13.1. 1000 mg/m3 šo noteikumu 3. un 4.punktā noteiktajām sadedzināšanas iekārtām, kas izvietotas konkrētā naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijā;
13.2. 600 mg/m3 šo noteikumu 5.punktā noteiktajām sadedzināšanas iekārtām, kas izvietotas konkrētā naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijā. Šī emisijas robežvērtība nav attiecināma uz gāzturbīnām.
14. Kopējās valstī maksimāli pieļaujamās SO2 un slāpekļa oksīda (turpmāk - NOx) emisijas šo noteikumu 3. un 4.punktā noteiktajām sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda vienāda ar 50 MW vai lielāka, noteiktas šo noteikumu 4.pielikumā.
15. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) katru gadu apkopo un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informāciju par šo noteikumu 14.punktā minētajām emisijām iepriekšējā kalendāra gadā.
(MK 02.03.2004. noteikumu Nr.126 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.11.2005. noteikumiem Nr.834; MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
15.1 Ja būtiska enerģijas patēriņa pieauguma, noteiktu kurināmo ierobežotas pieejamības vai konkrētu sadedzināšanas iekārtu tehnoloģisku problēmu dēļ tiek pārsniegtas šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās kopējās maksimāli pieļaujamās emisijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo rīcības programmu to sadedzināšanas iekārtu radītā piesārņojuma samazināšanai, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka (turpmāk – rīcības programma).
(MK 02.03.2004. noteikumu Nr.126 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
15.2 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavoto rīcības programmu iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.
(MK 02.03.2004. noteikumu Nr.126 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
15.3 Pēc rīcības programmas apstiprināšanas Ministru kabinetā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju saskaņo rīcības programmu ar Eiropas Komisiju.
(MK 02.03.2004. noteikumu Nr.126 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
16. Šīs nodaļas nosacījumi attiecas uz stacionārām iekārtām, kurās veic vienu vai vairākas šo noteikumu 5.pielikumā minētās darbības, pārsniedzot šo noteikumu 6.pielikumā noteiktos organisko šķīdinātāju patēriņa lielumus, kā arī citas tehnoloģiski saistītas darbības attiecīgajā iekārtā, un kurām ir vai var būt ietekme uz gaistošo organisko savienojumu emisiju (turpmāk - gaistošos organiskos savienojumus emitējošas iekārtas).
17. Gaistošos organiskos savienojumus emitējošajām iekārtām nosaka:
17.1. emisijas robežvērtības saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu;
17.2. emisijas limitus gaistošo organisko savienojumu emisijām, kas jāsasniedz noteiktā laikposmā (turpmāk - mērķa emisijas limits), saskaņā ar šo noteikumu 19.punkta prasībām.
18. Operators nodrošina, ka emisijas no gaistošos organiskos savienojumus emitējošām iekārtām atbilst šo noteikumu 18.1. vai 18.2.apakšpunkta prasībām:
18.1. nepārsniedz šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības izplūdes gāzēs un difūzo emisiju robežvērtības vai arī kopējās emisijas robežvērtības un citas šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās prasības katrai konkrētai darbībai;
18.2. nepārsniedz saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu noteikto mērķa emisijas limitu.
19. Mērķa emisijas limitu nosaka saskaņā ar šādiem principiem:
19.1. gaistošo organisko savienojumu emisijas samazinājums, piemērojot mērķa emisijas limitu, ir tāds pats vai mazāks, kāds tas būtu, piemērojot emisijas robežvērtības katrai konkrētai šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajai darbībai;
19.2. ja lietošanā esošo šķīdinātāju aizstājēji, kuros ir samazināts organisko šķīdinātāju daudzums vai kuri nesatur organiskos šķīdinātājus, ir izstrādes procesā un nav pieejami vai izmantojami, laikposmu mērķa emisijas limita sasniegšanai nosaka līdz laikam, kad attiecīgo šķīdinātāju aizstājēji kļūst pieejami un izmantojami.
20. Mērķa emisijas limitu nepiemēro šo noteikumu 23. un 24.punktā noteiktajiem gaistošajiem organiskajiem savienojumiem.
21. Darbībās ar pārklājumiem, lakām, saistvielām vai iespiedkrāsām mērķa emisijas limitu nosaka šādi (drīkst izmantot arī citu metodi, kas dod līdzvērtīgus rezultātus):
21.1. saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikuma 1.punkta nosacījumiem nosaka references gada emisijas vērtību (emisijas vērtība, kas atskaites gada laikā tiek emitēta no iekārtas un kas atbilst emisijas vērtībai, kas tiek emitēta bez pasākumu īstenošanas gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai);
21.2. saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikuma 2.punkta nosacījumiem nosaka mērķa emisijas limitu gaistošo organisko savienojumu emisijām;
21.3. saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikuma 3.punkta nosacījumiem nosaka laikposmu mērķa emisijas limita sasniegšanai.
22. Gaistošos organiskos savienojumus emitējošām iekārtām, kurām ir noteikts mērķa emisijas limits, pēc šo noteikumu spēkā stāšanās nepieciešamas gāzu attīrīšanas iekārtas, kas nodrošina šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.
23. Ja tiek emitēti šo noteikumu 45.punktā noteiktie gaistošie organiskie savienojumi un to kopējā masas plūsma (emitētais gaistošo organisko savienojumu daudzums, kas izteikts masas vienībās stundā) ir vienāda ar 10 g/h vai lielāka, emisijas robežvērtība ir 2 mg/m3. Emisijas robežvērtību nosaka atsevišķu gaistošo organisko savienojumu masas summai un to piemēro katrai šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajai darbībai.
24. Ja tiek emitēti halogēnus saturoši gaistošie organiskie savienojumi, kuru vielas iedarbības raksturojums ir R40, un to kopējā masas plūsma ir vienāda ar 100 g/h vai lielāka, emisijas robežvērtība ir 20 mg/m3. Emisijas robežvērtību nosaka atsevišķu savienojumu masas summai un to piemēro katrai šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajai darbībai.
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
25. Operators normatīvajos aktos par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi noteiktajā kārtībā iesniegumam A vai B kategorijas atļaujas saņemšanai pievieno emisijas limitu projektu, lai nodrošinātu, ka stacionārā piesārņojuma avota emisiju dēļ piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, tai skaitā augšējos piesārņojuma novērtēšanas sliekšņus (piesārņojošām vielām, kurām tādi noteikti), un emisija no stacionāra gaisa piesārņojuma avota nepārsniedz emisijas robežvērtības, ņemot vērā šādus nosacījumus:
25.1. emisijas limitu izsaka kā vielas koncentrāciju (mg/m3) un masu, ko atļauts emitēt gaisā noteiktā laika vienībā (g/s, t/gadā);
25.2. emisijas limitu atbilstību šajā punktā noteiktajām prasībām novērtē, izmantojot piesārņojuma izkliedes datorprogrammas, ievērojot vietējo apbūvi, ģeogrāfiskos un meteoroloģiskos apstākļus.
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.126 redakcijā)
26. Gaistošos organiskos savienojumus emitējošās iekārtas operators iesniedz iesniegumu B kategorijas atļaujas saņemšanai, ja attiecīgajai iekārtai nav nepieciešama A kategorijas atļauja un:
26.1. organisko šķīdinātāju patēriņš iekārtā pārsniedz šo noteikumu 6.pielikumā noteikto šķīdinātāju patēriņa lielumu;
26.2. iekārtā paredzēts veikt būtiskas izmaiņas, pēc kurām organiskā šķīdinātāja patēriņš pārsniegs šo noteikumu 6.pielikumā noteikto šķīdinātāju patēriņa lielumu.
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
27. Gaistošos organiskos savienojumus emitējošās iekārtas operators reizi gadā (ne vēlāk kā līdz 1.martam) sastāda un iesniedz pārvaldē iekārtai raksturīgo šķīdinātāju apsaimniekošanas bilanci par iepriekšējo kalendāra gadu (8.pielikums), lai nodrošinātu:
27.1. gaistošo organisko savienojumu emisiju noteikšanu;
27.2. šo noteikumu izpildes pārbaudi;
27.3. emisijas samazināšanas iespēju apzināšanu;
27.4. informācijas sniegšanu pārvaldei un sabiedrībai.
28. Ja šķīdinātāju apsaimniekošanas bilance norāda, ka tiek pārsniegtas gaistošo organisko savienojumu emisijas robežvērtības vai mērķa emisijas limits, pārvaldei ir tiesības mainīt atļaujas nosacījumus, lai nodrošinātu šo noteikumu prasību izpildi.
28.1 Ja sadedzināšanas iekārtu, kurā saskaņā ar atļaujas nosacījumiem paredzēts izmantot kurināmo ar zemu sēra saturu, operators nevar nodrošināt ar atbilstošu kurināmo tā deficīta dēļ:
28.1 1. operators, dokumentāri pierādot atbilstošā kurināmā deficīta faktu, var lūgt pārvaldei atļauju izmantot kurināmo ar augstāku sēra saturu, nekā paredzēts atļaujā;
28.1 2. pārvaldei ir tiesības uz laiku līdz sešiem mēnešiem dot atļauju izmantot kurināmo ar augstāku sēra saturu, pieļaujot šajos noteikumos noteikto SO2 emisijas robežvērtību un atļaujā noteikto SO2 emisijas limitu pārsniegšanu;
28.1 3. pārvalde par šajā punktā minēto gadījumu nekavējoties informē Eiropas Komisiju.
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.126 redakcijā)
28.2 Ja iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ tiek pārtraukta gāzveida kurināmā piegāde un operators nevar nodrošināt ar gāzveida kurināmo sadedzināšanas iekārtu, kurā izmanto tikai gāzveida kurināmo un kurā, izmantojot cita veida kurināmo, emisijas limita ievērošanai būtu nepieciešams uzstādīt dūmgāzu attīrīšanas iekārtas:
28.2 1. operators var izmantot cita veida kurināmo un pieļaut šajos noteikumos noteikto emisijas robežvērtību un atļaujā noteikto emisijas limitu pārsniegšanu, ja nekavējoties pārvaldei tiek iesniegti dokumenti, kas pierāda, ka negaidīti tika pārtraukta gāzveida kurināmā piegāde. Šī atkāpe piemērojama uz laiku līdz 10 dienām vai uz ilgāku laiku, ja, ņemot vērā ietekmi uz sabiedrības veselību vai ņemot vērā uzņēmuma saimnieciskās darbības veidu, nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi;
28.2 2. pārvalde izvērtē operatora iesniegtos dokumentus un par šajā punktā minēto gadījumu nekavējoties informē Eiropas Komisiju.
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.126 redakcijā)
28.3 Ja pārvalde saskaņā ar šo noteikumu 28.12.apakšpunktu ir atļāvusi izmantot kurināmo ar augstāku sēra saturu vai saskaņā ar 28.22.apakšpunktu ir atļāvusi izmantot cita veida kurināmo, tā nekavējoties iesniedz centrā attiecīgajai sadedzināšanas iekārtai izsniegtās atļaujas kopiju un norāda izmantošanai paredzētā kurināmā daudzumu, sēra procentuālo daudzumu tajā un paredzamo emisiju apjomu laikposmā, kādā atļauts izmantot šo kurināmo.
(MK 02.03.2004. noteikumu Nr.126 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.11.2005. noteikumiem Nr.834; MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
28.4 Pēc šo noteikumu 28.3 punktā minētās informācijas saņemšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par gadījumiem, kad tiek izmantots kurināmais ar paaugstinātu sēra saturu vai gāzveida kurināmā vietā tiek izmantots cita veida kurināmais. Minētā informācija tiek ievietota arī centra mājas lapā internetā.
(MK 02.03.2004. noteikumu Nr.126 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.11.2005. noteikumiem Nr.834; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.399; MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
29. Ja paredzēta tādu šo noteikumu 5., 7. un 8.punktā minēto sadedzināšanas iekārtu būvniecība, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW un lielāka, ierosinātājs paredzētās darbības iesniegumam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, un kārtību, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, pievieno kombinētās siltuma un elektroenerģijas ražošanas iespēju tehnisko un ekonomisko izvērtējumu. Ja, ņemot vērā tirgus un piegādes apstākļus, kā arī atbilstoši ierosinātāja sagatavotajam izvērtējumam kombinētā siltuma un elektroenerģijas ražošanas iespēja apstiprinās, tas ierīko šādas iekārtas.
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.126 redakcijā)
29.1 Ja paredzēta tādas sadedzināšanas iekārtas būvniecība, kuras elektroenerģijas ražošanas jauda ir 300 MW vai lielāka un kurai atļauja elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai izsniegta pēc 2009.gada 25.jūnija, paredzētās darbības ierosinātājs atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, sagatavo izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu ģeoloģiskās struktūrās. Ja tehniskā un ekonomiskā iespējamība uztvert un uzglabāt oglekļa dioksīdu ģeoloģiskās struktūrās apstiprinās, ierosinātājs paredz piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas un saspiešanas iekārtai.
(MK 13.12.2011. noteikumu Nr.961 redakcijā)
29.2 Pārvalde šo noteikumu 29.1 punktā minētās iekārtas operatoram izsniegtajā piesārņojošās darbības atļaujā iekļauj nosacījumus par nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa uztveršanas un saspiešanas iekārtai atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā par ietekmes novērtējuma ziņojumu noteiktajiem paredzētās darbības nosacījumiem.
(MK 13.12.2011. noteikumu Nr.961 redakcijā)
29.3 Ja paredzētajai darbībai, kas ietver šo noteikumu 29.1 punktā minētās iekārtas būvniecību, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts paredzētās darbības akcepts, iekārtas operators piesārņojošās darbības atļaujas iesniegumam pievieno izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu ģeoloģiskās struktūrās atbilstoši normatīvajos aktos, kas reglamentē kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, noteiktajiem kritērijiem, kuri saistīti ar piemērotas oglekļa dioksīda uzglabāšanas vietas pieejamību likuma "Par piesārņojumu" izpratnē, tehnisko un ekonomisko iespējamību transportēt oglekļa dioksīda plūsmu un pielāgot sadedzināšanas iekārtu oglekļa dioksīda uztveršanai. Pārvalde izvērtē kritēriju izpildi un, ja nepieciešams, piesārņojošās darbības atļaujā iekļauj nosacījumus attiecībā uz nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas un saspiešanas iekārtai.
(MK 13.12.2011. noteikumu Nr.961 redakcijā)
30. Sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar 50 MW vai lielāka un kuras aprīkotas ar gāzu attīrīšanas iekārtām, jebkurā 12 mēnešus ilgā laikposmā darbības kopējais ilgums bez gāzu attīrīšanas iekārtām nedrīkst pārsniegt 120 stundas. Atļaujā var paredzēt izņēmumus šī punkta izpildei, ja:
30.1. sadedzināšanas iekārtai ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi;
30.2. sadedzināšanas iekārtu, kurai nedarbojas gāzu attīrīšanas iekārtas, iespējams aizstāt vienīgi ar tādu sadedzināšanas iekārtu, kuras darbība palielinātu emisiju.
32. Izplūdes gāzes (tai skaitā attīrītās) no sadedzināšanas iekārtām izvada caur dūmvadiem (skursteņiem), kuri speciāli aprīkoti emisijas mērīšanai un kontrolei un kuru projektētais augstums nodrošina, ka sadedzināšanas iekārtas ekspluatācijā netiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi (tai skaitā augšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi piesārņojošām vielām, kurām tādi noteikti).
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
33. Ja sadedzināšanas iekārtai saskaņā ar atļaujas nosacījumiem nedarbojas izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas vai arī tās ir bojājas, operators 48 stundu laikā par to ziņo pārvaldei un veic nepieciešamos pasākumus, lai maksimāli ierobežotu piesārņojošo vielu emisiju. Ja attīrīšanas iekārtas nedarbojas un 24 stundu laikā netiek nodrošināti normāli ekspluatācijas apstākļi, pārvalde pieprasa sadedzināšanas iekārtas darbības pārtraukšanu vai darbības ierobežošanu, vai arī iekārtas darbināšanu, izmantojot kurināmo, kas nodrošina atļaujā noteikto emisijas limitu.
34. Operators mērījumiem izmanto tādas ierīces, kas nodrošina nepieciešamo sadedzināšanas procesa parametru, apstākļu un koncentrāciju noteikšanu.
35. Operators vismaz reizi gadā pārbauda un testē nepārtrauktās mērīšanas iekārtas, veicot papildu mērījumus ar references metodēm.
36. Sadedzināšanas iekārtas operators izplūdes gāzēs veic šādus mērījumus:
36.1. nepārtraukti mēra SO2, putekļu jeb daļiņu, NOx, skābekļa (turpmāk - O2) un ūdens tvaiku koncentrāciju, temperatūru un spiedienu sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir 100 MW un vairāk;
36.2. ne retāk kā reizi sešos mēnešos mēra SO2, putekļu jeb daļiņu un NOx koncentrāciju sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir no 50 MW līdz 100 MW;
36.3. veic citus mērījumus atbilstoši atļaujas nosacījumiem.
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
37. Šo noteikumu 36.1.apakšpunktā noteiktos nepārtrauktos mērījumus var neveikt:
37.1. sadedzināšanas iekārtām, kuras sākot ar 2002.gada 27.novembri paredzēts darbināt ne vairāk par 10000 stundām;
37.2. ūdens tvaika koncentrācijai, ja izplūdes gāzes paraugi pirms emisijas analīzes tiek izžāvēti;
37.3. SO2 un putekļiem jeb daļiņām sadedzināšanas iekārtās, kurās par kurināmo izmanto tikai dabas gāzi;
37.4. SO2 sadedzināšanas iekārtās (ieskaitot gāzturbīnas), kurās izmanto šķidro kurināmo (no naftas produktiem) ar atļaujā noteikto sēra saturu un kurās nav uzstādītas sēra atdalīšanas iekārtas;
37.5. SO2 sadedzināšanas iekārtās, kurās dedzina biomasu, ja SO2 emisija nekādos apstākļos nevar pārsniegt atbilstošo emisijas robežvērtību.
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
38. Biomasa ir produkti, kuru sastāvā ir tādi augu izcelsmes materiāli, kurus var izmantot enerģijas iegūšanai, un šādas atliekas, kuras izmanto kā kurināmo:
38.1. augu atliekas no lauksaimniecības un mežniecības;
38.2. augu atliekas no pārtikas pārstrādes rūpniecības, ja iegūto siltumu izmanto enerģijas iegūšanai;
38.3. šķiedraugu atliekas no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tās līdzsadedzina ražošanas vietā un iegūto siltumu izmanto enerģijas iegūšanai;
38.4. korķa atliekas;
38.5. koksnes atliekas, izņemot koksnes atliekas, kurās pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli, un koksnes atliekas, kas rodas būvdarbos vai būvju nojaukšanas darbos.
39. Operators reizi ceturksnī iesniedz pārvaldē šo noteikumu 36.1.apakšpunktā noteikto nepārtraukto mērījumu rezultātus. Mērījumu rezultātus iesniedz saskaņā ar atļaujā noteikto formu.
40. Ja sadedzināšanas iekārtā tiek mainīts kurināmā veids vai mainās iekārtas darbināšanas režīms, operators nekavējoties rakstiski informē pārvaldi par darbības izmaiņām. Pamatojoties uz saņemto informāciju, pārvaldei ir tiesības atļaujā noteikt citus piesārņojošo vielu mērījumu režīmus.
41. Šo noteikumu 3. un 4.punktā noteiktās sadedzināšanas iekārtas, kurās saskaņā ar šo noteikumu 36.1.apakšpunktu veic nepārtrauktus piesārņojošo vielu mērījumus, atbilst atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem, ja mērījumu rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, gada laikā, neņemot vērā laikposmus, kas noteikti šo noteikumu 30. un 33.punktā, kā arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas periodus, tiek ievērotas visas šīs prasības:
41.1. neviena emisijas mēneša vidējā vērtība nepārsniedz atļaujā noteikto emisijas limitu;
41.2. nosakot sēra dioksīda un putekļu jeb daļiņu vidējo vērtību 48 stundās, emisija 97 % gadījumu nepārsniedz 110 % no atļaujā noteiktā emisijas limita;
41.3. nosakot vidējo slāpekļa oksīdu vērtību 48 stundās, emisija 95 % gadījumu nepārsniedz 110 % no atļaujā noteiktā emisijas limita.
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
42. Šo noteikumu 5.punktā noteiktās sadedzināšanas iekārtas, kurās saskaņā ar šo noteikumu 36.1.apakšpunktu veic nepārtrauktus piesārņojošo vielu mērījumus, atbilst atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem, ja mērījumu rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, gada laikā:
42.1. validētās emisijas diennakts vidējās vērtības nepārsniedz atļaujā noteikto emisijas limitu;
42.2. validētās emisijas stundas vidējās vērtības 95 % gadījumu nepārsniedz 200 % no atļaujā noteiktās emisijas limita;
42.3. emisijas vērtības ir validētas, ja:
42.3.1. atsevišķa mērījuma rezultāta ticamības intervāla vērtības 95 % gadījumu nav lielākas par šādu procentos izteiktu emisijas limita daļu:
42.3.1.1. 20 % sēra dioksīdam (SO2);
42.3.1.2. 20 % slāpekļa oksīdiem (NOx);
42.3.1.3. 30 % putekļiem jeb daļiņām;
42.3.2. validētās stundas un diennakts vidējās vērtības nosaka no izmērītajām validētajām stundas vidējām vērtībām atņemot ticamības intervāla vērtību, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 42.3.1.apakšpunktu;
42.3.3. nosakot mērījuma rezultātus, neņem vērā dienas, kurās vairāk nekā trīs stundas vidējās vērtības nav ticamas nepārtraukto mērīšanas iekārtu nepareizas darbības vai tehnisko apkopju un kārtējā remonta dēļ. Ja gada laikā minēto iemeslu dēļ vairāk nekā desmit dienu mērījumu rezultāti nav atzīstami par ticamiem, operators veic atbilstošus pasākumus nepārtrauktās mērījuma sistēmas drošuma uzlabošanai. Par veiktajiem pasākumiem operators informē pārvaldi;
42.3.4. laikposmi, kas noteikti šo noteikumu 30. un 33.punktā, kā arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas periods netiek ņemti vērā.
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
43. Sadedzināšanas iekārtas, kurās tiek veikti periodiskie piesārņojošo vielu mērījumi, atbilst šo noteikumu prasībām, ja mērījumu rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, emisijas vērtības nepārsniedz atļaujā noteikto emisijas limitu.
44. Operators nodrošina mērīšanas sistēmu darbību un to regulāras pārbaudes. Minētās pārbaudes rezultātus, kā arī kontroles mērījumus, kurus saskaņā ar šo noteikumu 57.punktā noteiktajiem standartiem veic attiecīgajā jomā akreditēta laboratorija, operators dokumentē.
(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.399 redakcijā)
44.1 Dokumentētos ierakstus operators pēc pieprasījuma uzrāda pārvaldes inspektoram.
(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.399 redakcijā)
45. Ķīmiskās vielas vai maisījumus, kurus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām klasificē kā kancerogēnus, mutagēnus vai reproduktīvajai sistēmai toksiskus tajos ietilpstošo gaistošo organisko savienojumu dēļ un kuri marķēti ar vielas iedarbības raksturojumiem R45, R46, R49, R60, R61, aizstāj ar mazāk kaitīgām vielām vai maisījumiem atļaujā noteiktajā termiņā.
(MK 15.02.2011. noteikumu Nr.126 redakcijā)
46. Operators nodrošina šo noteikumu 23. un 24.punktā noteikto gaistošo organisko savienojumu emisiju slēgtos apstākļos (apstākļi, kuros iekārtu ekspluatē tā, lai attiecīgajās darbībās emitētie gaistošie organiskie savienojumi tiek uztverti un izvadīti pa skursteni vai gāzu attīrīšanas iekārtu un tādēļ nav uzskatāmi par pilnībā difūzām emisijām).
47. Lai pārbaudītu gaistošo organisko savienojumu emisijas atbilstību šo noteikumu 23. un 24.punktā noteiktajām emisijas robežvērtībām, nosaka atsevišķo gaistošo organisko savienojumu masas summu. Emisija atbilst noteiktajai emisijas robežvērtībai, ja tā nepārsniedz atsevišķo gaistošo organisko savienojumu masas summu.
48. Operators nodrošina iespējami mazas gaistošo organisko savienojumu emisijas iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus, īstenojot atbilstošus piesardzības pasākumus. Nosacījumus šā punkta izpildei iekļauj atļaujas nosacījumos.
49. Operators gaistošo organisko savienojumu izplūdes kanālu (kas savienoti ar gāzu attīrīšanas iekārtām) gala izplūdes punktos mēra:
49.1. nepārtraukti - kopējo organisko oglekli, ja gala izplūdes punktā tā emisija ir 10 kg/h vai vairāk;
49.2. periodiski (ne retāk kā reizi gadā) - kopējo organisko oglekli, ja gala izplūdes punktā tā emisija ir mazāka par 10 kg/h. Katrā mērījumu sērijā nodrošina vismaz trīs nolasījumus.
50. Šo noteikumu 49.punktā noteiktie mērījumi nav nepieciešami, ja šo noteikumu 17.punktā noteikto emisijas robežvērtību un mērķa emisijas limitu ievērošanu var īstenot bez gāzu attīrīšanas iekārtu uzstādīšanas.
51. Ja mērījumi ir nepārtraukti, emisijas robežvērtības uzskata par ievērotām, ja neviena 24 stundu vidējā vērtība normālas ekspluatācijas apstākļos nepārsniedz emisijas robežvērtības un neviena stundas vidējā vērtība šajā periodā nepārsniedz emisijas robežvērtības vairāk par 1,5 reizēm.
52. Ja mērījumi ir periodiski, emisijas robežvērtības uzskata par ievērotām, ja visu nolasījumu vidējā vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības un neviena stundas vidējā vērtība šajā periodā nepārsniedz emisijas robežvērtības vairāk par 1,5 reizēm.
53. Izplūdes gāzēm pieļaujams pievienot citas gāzes, lai tās atdzesētu vai atšķaidītu, ja to nosaka atbilstošās tehnoloģijas. Nosakot piesārņojošo vielu masas koncentrācijas izplūdes gāzēs, pievienoto gāzu koncentrācijas netiek ņemtas vērā.
54. Iekārta atbilst šo noteikumu 23. un 24.punkta prasībām, ja katra atsevišķā gaistošā organiskā savienojuma masas summa atbilst noteiktajai emisijas robežvērtībai.
55. Gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 23. un 24.punktā, iekārtas atbilst šo noteikumu prasībām, ja kopējā organiskā oglekļa masa emisijā (ja šo noteikumu 6.pielikumā konkrētai darbībai nav noteikts citādi) nepārsniedz noteiktās emisijas robežvērtības.
56. Operators nodrošina paraugu ņemšanas un emisijas mērīšanas vietas ierīkošanu atbilstoši standartam LVS EN 15259:2008 “Gaisa kvalitāte. Stacionāro avotu izmešu mērījumi. Mērījumu posmu un vietu prasības un mērījumu mērķa, plāna un pārskata prasības”, LVS ISO 9096:2006 “Stacionāro avotu izmeši. Cieto daļiņu masas koncentrācijas manuāla noteikšana” vai LVS ISO 10780:2002 “Stacionāro avotu izmeši – Gāzu ātruma un plūsmas mērīšana cauruļvados”, kā arī nodrošina gāzu attīrīšanas iekārtu efektivitātes pārbaudi.
(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.399 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 30.12.2011., sk. grozījumu 2. punktu)
57. Paraugus ņem un testē testēšanas laboratorijas, kuras ir akreditētas atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un LVS CEN/TS 15675:2008 “Gaisa kvalitāte. Stacionāro avotu izmešu mērījumi. EN ISO/IEC 17025:2005 pielietojums periodiskiem mērījumiem”. Piesārņojošo vielu koncentrācijas mērīšanai lieto bāzes (references) metodes vai citas metodes ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju. Bāzes (references) metodes emisijas mērījumus veic saskaņā ar šādiem standartiem:
57.1. paraugu ņemšana un gāzu plūsmu mērījumi – LVS ISO 9096:2006 “Stacionāro avotu izmeši. Cieto daļiņu masas koncentrācijas manuāla noteikšana” un LVS ISO 10780:2002 “Stacionāro avotu izmeši – Gāzu ātruma un plūsmas mērīšana cauruļvados”;
57.2. paraugu ņemšana automātiskai gāzu koncentrācijas noteikšanai – LVS ISO 10780:2002 “Stacionāro avotu izmeši – Gāzu ātruma un plūsmas mērīšana cauruļvados”;
57.3. slāpekļa oksīdu (NOx) noteikšana – LVS ISO 10849:2001 “Stacionāro avotu izmeši – Slāpekļa oksīdu masas koncentrācijas noteikšana – Automātisko mērīšanas sistēmu veiktspējas raksturlielumi” un LVS ISO 11564:2002 “Stacionāro avotu izmeši – Slāpekļa oksīdu masas koncentrācijas noteikšana – Naftiletilēndiamīda fotometriskā metode”;
57.4. sēra (IV) oksīda noteikšana – LVS ISO 7934:1989 “Stacionāro avotu izmeši – Sēra dioksīda masas koncentrācijas noteikšana – Ūdeņraža peroksīda/bārija perhlorāta/torīna metode”;
57.5. cieto daļiņu koncentrācijas mērījumi – LVS ISO 9096:2006 “Stacionāro avotu izmeši. Cieto daļiņu masas koncentrācijas manuāla noteikšana”;
57.6. kopējā organiskā oglekļa noteikšana – LVS EN 12619:2004 “Stacionāro avotu izmeši – Mazu kopējā gāzveida organiskā oglekļa masas koncentrāciju noteikšana dūmgāzēs – Nepārtrauktā mērīšanas metode, lietojot liesmas jonizācijas detektoru”.
(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.399 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 30.12.2011., sk. grozījumu 2. punktu)
58. Reizi gadā operators iesniedz pārvaldē informāciju par mērīšanas sistēmu pārbaudēm, kā arī rezultātus par noteikumu ievērošanai nepieciešamo mērījumu rezultātiem.
59. Centrs:
59.1. izveido un uztur šo noteikumu 2.punktā noteikto sadedzināšanas iekārtu, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar 50 MW vai lielāka, un to radītā gaisa piesārņojuma datu bāzi;
59.2. izveido un uztur iekārtu, kas emitē gaistošos organiskos savienojumus, un to radītā gaisa piesārņojuma datu bāzi;
59.3. ievieto internetā centra mājas lapā šādu iekārtu sarakstus:
59.3.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā nominālā siltuma jauda ir vienāda ar 50 MW vai lielāka;
59.3.2. iekārtas, kas emitē gaistošos organiskos savienojumus;
59.4. sniedz Eiropas Komisijai informāciju par šo noteikumu izpildi atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem atskaitīšanās periodiem un atskaites formām;
59.5. ievieto šo noteikumu 59.4.apakšpunktā minētās atskaites (valsts valodā) internetā centra mājas lapā mēneša laikā pēc nosūtīšanas Eiropas Komisijai.
(Grozīts ar MK 01.11.2005. noteikumiem Nr.834; MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
60. Šo noteikumu 36.1. un 36.2.apakšpunkts stājas spēkā saskaņā ar šādu laika grafiku:
60.1. attiecībā uz šo noteikumu 5.punktā noteiktajām sadedzināšanas iekārtām - ar 2002.gada 27.novembri;
60.2. attiecībā uz šo noteikumu 3. un 4.punktā noteiktajām sadedzināšanas iekārtām - ar 2004.gada 27.novembri.
61. Šo noteikumu 17., 27. un 49.punkts attiecībā uz gaistošos organiskos savienojumus emitējošajām iekārtām stājas spēkā saskaņā ar šādu laika grafiku:
61.1. iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās un kurām noteiktas emisijas robežvērtības saskaņā ar šo noteikumu 17.1.apakšpunktu, - ar 2007.gada 31.oktobri;
61.2. iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās un kurām noteikti mērķa emisijas limiti saskaņā ar šo noteikumu 17.2.apakšpunktu, - ar 2005.gada 31.oktobri.
62. Gaistošos organiskos savienojumus emitējošām iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās un kurām paredzēts veikt būtiskas izmaiņas saskaņā ar šo noteikumu 26.2.apakšpunktu, attiecībā uz iekārtas daļu, kurā šādas izmaiņas veic, piemēro nosacījumus, kas noteikti iekārtām, par kurām iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.
(Grozīts ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
63. Gaistošos organiskos savienojumus emitējošām iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, kurās izmanto gāzu attīrīšanas iekārtas un kuru emisijas atbilst šādām emisijas robežvērtībām - 50 mg C/m3 sadedzināšanai (kur C ir kopējais organiskais ogleklis) vai 150 mg C/m3 jebkurai citu gāzu attīrīšanas iekārtai, nepiemēro šo noteikumu 6.pielikumā noteikto izplūdes gāzu emisijas robežvērtību līdz 2014.gada 1.janvārim, ja kopējā emisija no iekārtas nepārsniedz emisiju, kas rastos iekārtā, ievērojot visas šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās prasības.
64. Atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.154 "Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli", ir spēkā līdz to termiņa beigām, ja tas nepārsniedz Ministru kabineta noteikto termiņu A kategorijas atļaujas saņemšanai iekārtai, kurai nepieciešama A kategorijas atļauja.
66. Šo noteikumu 15.3 un 28.4 punkts, kā arī 59.4. un 59.5.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
(MK 02.03.2004. noteikumu Nr.126 redakcijā)
67. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumus Nr.154 "Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli".
(MK 01.11.2005. noteikumu Nr.834 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.961)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1999.gada 11.marta Direktīvas 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 23.oktobra Direktīvas 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
(Pielikums MK 15.02.2011. noteikumu Nr.126 redakcijā)
Nr. | Kurināmā veids | Nominālā ievadītā siltuma jauda (MW) | Emisijas robežvērtība (mg/m3)1 | Skābekļa saturs | |||
SO2 | NOx2 | CO | putekļi jeb daļiņas | ||||
1. | Gāzveida kurināmais | līdz 50 | 35 | 350 | 500 | 20 | 3 |
2. | Šķidrais kurināmais | līdz 10 | 1700 | 450 | 800 | 100 | 3 |
3. | Cietais kurināmais | līdz 10 | 4000 | 650 | 3000 | 3000 | 6 |
Piezīmes.
1 Emisijas robežvērtība aprēķināta, dalot vielas masu ar dūmgāzu tilpumu, ņemot vērā noteikto skābekļa saturu dūmgāzēs.
2 Slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta NO2.
(Pielikums MK 15.02.2011. noteikumu Nr.126 redakcijā)
Nr. | Kurināmā | Nominālā ievadītā siltuma jauda | Emisijas robežvērtība (mg/m3)1 | Skābekļa saturs dūmgāzēs | |||
SO2 | NOx2 | CO | putekļi jeb daļiņas | ||||
| 1. | Gāzveida kurināmais | līdz 50 50–300 300–500 virs 500 | 353 353 353 353 | 300 300 300 200 | 150 100 100 100 | 54 54 54 54 | 3 |
| 2. | Šķidrais kurināmais | līdz 10 10–50 50–300 300–500 virs 500 | 1700 1700 1700 1700–4005 400 | 450 450 450 450 400 | 400 400 300 300 300 | 506 506 506 506 50 | 3 |
| 3. | Cietais kurināmais | līdz 10 | 2500 | 6008 | 2000 | 1000 | 6 |
10–50 | 2300 | 6008 | 2000 | 500 | |||
50–100 | 20007 | 6008 | 1000 | 100 | |||
100–500 | 2000–4005, 7, 9 | 6008 | 1000 | 100 | |||
virs 500 | 4007, 9 | 5008, 10, 11 | 1000 | 5012 | |||
Piezīmes.
1 Emisijas robežvērtība aprēķināta, dalot vielas masu ar dūmgāzu tilpumu, ņemot vērā noteikto skābekļa saturu dūmgāzēs.
2 Slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta NO2.
3 SO2 emisijas robežvērtība sašķidrinātai gāzei – 5 mg/m3. Gāzēm ar zemu kaloritāti, kuras iegūst no naftas produktu pārstrādes pārpalikumu gazifikācijas un koksa iegūšanas, un domnas krāšņu gāzēm, SO2 emisijas robežvērtība ir 800 mg/m3.
4 Emisijas robežvērtība domnas krāšņu gāzu putekļiem jeb daļiņām ir 10 mg/m3 un gāzēm, kas rodas metālpārstrādes rūpniecībā, – 50 mg/m3.
5 Atbilstoši jaudai lineāri dilstošā secībā.
6 Ja kurināmā darba masas pelnu saturs ir lielāks par 0,06 %, emisijas robežvērtība putekļiem jeb daļiņām ir 100 mg/m3.
7 Ja emisijas robežvērtību nav iespējams nodrošināt kurināmā sēra satura dēļ, sēra atdalīšanas pakāpei (noteiktā laikposmā no sadedzināšanas iekārtas atmosfērā neizvadītā sēra daudzuma attiecība pret sēra daudzumu tajā pašā laikposmā sadedzināšanas iekārtā izmantotajā kurināmajā) jābūt vismaz 60 %, ja sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir no 50 MW līdz 100 MW, 75 % –, ja sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir no 100 MW līdz 300 MW, un 90 % –, ja sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 300 MW. Sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 500 MW, sēra atdalīšanas pakāpe ir vismaz 94 % vai vismaz 92 %, ja līgumā noteikts, ka pirms 2001.gada 1.janvāra uzstādīta izplūdes gāzu atsērošanas vai kaļķa inžekcijas iekārta.
8 Līdz 2018.gada 1.janvārim cietajam kurināmajam, kura darba masas saturā ir mazāk par 10 % gaistošo vielu, NOx robežvērtība ir 1200 mg/m3.
9 SO2 emisijas robežvērtība ir 800 mg/m3 tām sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir 400 MW un lielāka, ja tās gada laikā darbina (piecu gadu perioda vidējais rādītājs):
1) mazāk par 2000 stundām – līdz 2015.gada 31.decembrim;
2) mazāk par 1500 stundām – no 2016.gada 1.janvāra.
10 Ar 2016.gada 1.janvāri NOx robežvērtība ir 200 mg/m3.
11 Sadedzināšanas iekārtām, kuras, sākot ar 2008.gadu, tiek darbinātas mazāk par 2000 stundām gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), līdz 2015.gada 31.decembrim un šo noteikumu 3.punktā noteiktajām sadedzināšanas iekārtām ar 2008.gada 1.janvāri NOx robežvērtība ir 600 mg/m3. Ar 2016.gada 1.janvāri sadedzināšanas iekārtām, kuras tiek darbinātas mazāk par 1500 stundām gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), NOx robežvērtība ir 450 mg/m3.
12 Robežvērtību 100 mg/m3 var piemērot šo noteikumu 3.punktā noteiktajām sadedzināšanas iekārtām, kas sadedzina cieto kurināmo ar sadegšanas siltumu (darba masas kaloritāti) mazāku par 5800 kJ/kg, mitruma saturu, lielāku par 45 % no svara, kopējo mitruma un pelnu saturu, lielāku par 60 % no svara, un kalcija oksīda saturu, lielāku par 10 %.
Ministru kabineta
2002.gada 20.augusta noteikumiem Nr.379
(Pielikums grozīts ar MK 02.03.2004. noteikumiem Nr.126; MK 01.11.2005. noteikumiem Nr.834; MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.399; MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
1.tabula
Nr. p.k. | Kurināmā veids | Nominālā ievadītā siltuma jauda (MW) | Emisijas robežvērtība (mg/m3)1 | Skābekļa saturs izplūdes gāzēs (O2 %) | |||
SO2 | NOx2 | CO | putekļi jeb daļiņas | ||||
1. | Gāzveida kurināmais | līdz 10 10–50 virs 50 | 353 353 353 | 350 350 2004 | 150 150 100 | 55 55 55 | 3 |
2. | Šķidrais kurināmais | līdz 10 10–50 50–100 100–300 virs 300 | 1700 1700 850 400–2006 200 | 400 400 400 200 200 | 400 400 300 300 300 | 507 507 50 30 30 | 3 |
3. | Cietais kurināmais | līdz 10 | 25008 | 600 | 2000 | 1000 | 6 |
10–50 | 23008 | 600 | 2000 | 500 | |||
50–100 | 8508, 9 | 400 | 1000 | 50 | |||
100–300 | 2008, 9 | 200 | 1000 | 30 | |||
virs 300 | 2008, 10 | 200 | 1000 | 30 | |||
Piezīmes.
1 Emisijas robežvērtība aprēķināta, dalot vielas masu ar dūmgāzu tilpumu, ņemot vērā noteikto skābekļa saturu dūmgāzēs.
2 Slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta NO2. Neattiecas uz gāzturbīnām.
3 SO2 emisijas robežvērtība sašķidrinātai gāzei – 5 mg/m3, gāzēm ar zemu kaloritāti, kuras iegūst no koksa, – 400 mg/m3 un zemas kaloritātes domnas krāšņu gāzēm – 200 mg/m3.
4 NOx emisijas robežvērtība dabas gāzei (dabiskas izcelsmes metānam, kurā inerto gāzu un citu sastāvdaļu ir ne vairāk kā 20 % no tilpuma) – 150 mg/m3 sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu no 50 līdz 300 MW un 100 mg/m3 – sadedzināšanas iekārtām ar ieejas siltuma jaudu, lielāku par 300 MW.
5 Emisijas robežvērtība domnas krāšņu gāzu putekļiem jeb daļiņām ir 10 mg/m3 un gāzēm, kas rodas metālpārstrādes rūpniecībā, – 30 mg/m3.
6 Atbilstoši jaudai lineāri dilstošā secībā.
7 Ja kurināmā darba masas pelnu saturs ir lielāks par 0,06 %, emisijas robežvērtība putekļiem jeb daļiņām ir 100 mg/m3.
8 SO2 emisijas robežvērtība biomasai – 200 mg/m3.
9 Ja emisijas robežvērtību nav iespējams nodrošināt kurināmā sēra satura dēļ, nodrošina, ka SO2 emisijas robežvērtība nepārsniedz 300 mg/m3, vai nodrošina, ka sēra atdalīšanas pakāpe ir vismaz 92 %.
10 Ja emisijas robežvērtību nav iespējams nodrošināt kurināmā sēra satura dēļ, nodrošina, ka SO2 emisijas robežvērtība nepārsniedz 400 mg/m3, vai nodrošina, ka sēra atdalīšanas pakāpe ir vismaz 95 %.
II. NOx emisijas robežvērtības gāzturbīnām1
NOx emisijas robežvērtības izsaka mg/m3 (pie O2 satura izplūdes gāzēs - 15 %) un piemēro katrai atsevišķai gāzturbīnai ar slodzi virs 70 %.
2.tabula
Kurināmais | Virs 50 MW |
Dabas gāze3 | 504 |
Šķidrais kurināmais5 | 120 |
Gāzveida kurināmais (izņemot dabas gāzi) | 120 |
Piezīmes.
1 Emisijas robežvērtības nav attiecināmas uz gāzturbīnām, ko paredzēts darbināt ārkārtējās situācijās un kuras darbina mazāk par 500 stundām gadā. Šādu iekārtu operatori reizi gadā atskaitās Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei par iekārtas darbināšanas ilgumu kalendāra gada laikā.
2 Noteikta saskaņā ar LVS ISO standartu nosacījumiem.
3 Dabiskas izcelsmes metānam, kurā inerto gāzu un citu sastāvdaļu ir ne vairāk par 20 % no tilpuma.
4 Emisijas robežvērtība ir 75 mg/m3 šādos gadījumos (gāzturbīnas lietderības koeficients ir noteikts pie LVS ISO noteiktajiem bāzes slodzes apstākļiem):
1) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētajās siltuma un enerģijas sistēmās ar kopējo lietderības koeficientu virs 75 %;
2) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētā cikla iekārtās ar vidējo gada elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficientu virs 55 %;
3) gāzturbīnām, ko izmanto mehāniskai piedziņai;
4) gāzturbīnu ciklam, kas neatbilst nevienai no iepriekš noteiktajām kategorijām, bet kuru lietderības koeficients ir lielāks par 35 %, kas noteikts LVS ISO noteiktajos bāzes slodzes apstākļos, emisijas robežvērtība ir
50 x η/35, kur
η - procentuāli izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients (LVS ISO noteiktajiem bāzes slodzes apstākļiem).
5 Attiecas uz gāzturbīnām, kuras darbina ar vieglajiem un vidējiem destilātiem.
Ministru kabineta
2002.gada 20.augusta noteikumiem Nr.379
(Pielikums grozīts ar MK 02.03.2004. noteikumiem Nr.126)
SO2 emisijas 1980.gadā (kt/gadā) | Kopējās maksimāli pieļaujamās emisijas (kt/gadā) | Procentuālais samazinājums pret 1980.gadu |
60,2 | 25 | 60 |
II. Kopējās maksimāli pieļaujamās emisijas NOx no sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar 50 MW vai lielāka
2.tabula
NOx emisijas 1980.gadā | Kopējās maksimāli pieļaujamās emisijas (kt/gadā) | Procentuālais samazinājums pret 1980.gadu |
10,4 | 9,3 | 10 |
(Pielikums grozīts ar MK 01.11.2005. noteikumiem Nr.834; MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
1. Šajā pielikumā minētās darbības attiecas uz iekārtu tīrīšanu, bet neattiecas uz produktu tīrīšanu, ja konkrētai darbībai nav speciāli noteikts citādi.
2. Organiskie savienojumi ir savienojumi, kas satur elementu oglekli un vienu vai vairākus ūdeņraža, halogēnu, skābekļa, sēra, fosfora, silīcija vai slāpekļa atomus, izņemot oglekļa oksīdus un neorganiskos karbonātus.
3. Gaistošie organiskie savienojumi ir organiskie savienojumi, kuriem 293,15 K temperatūrā tvaika spiediens ir 0,01 kPa vai lielāks vai arī šāda gaistamība ir konkrētos izmantošanas apstākļos. Kreozota frakcija, kura pārsniedz minēto tvaika spiedienu 293,15 K temperatūrā, tiek uzskatīta par gaistošo organisko savienojumu.
4. Organiskie šķīdinātāji ir gaistoši organiskie savienojumi, ko lieto atsevišķi vai kombinācijā ar citām ķīmiskām vielām vai maisījumiem un kas, ķīmiski nemainoties, šķīdina izejvielas, produktus vai atkritummateriālus vai ko izmanto par tīrīšanas līdzekli, disperģējošu vidi, viskozitātes korektoru, virsmas spraiguma korektoru, plastifikatoru vai konservantu.
5. Organisko šķīdinātāju patēriņš ir kopējā organisko šķīdinātāju ievade (organisko šķīdinātāju daudzums, arī to daudzums maisījumos, ko izmanto, veicot darbības, ieskaitot iekārtā vai ārpus tās reģenerētos organiskos šķīdinātājus, ko aprēķina katru reizi, kad tos izmanto darbības veikšanai) iekārtā, kas emitē gaistošos organiskos savienojumus, kalendāra gadā vai jebkurā citā 12 mēnešu ilgā laikposmā, atskaitot no gaistošajiem organiskajiem savienojumiem reģenerētos organiskos šķīdinātājus atkārtotai izmantošanai (no iekārtas reģenerētu organisko šķīdinātāju izmantošana tehniskiem vai komerciāliem nolūkiem, ieskaitot to izmantošanu par degvielu un izņemot šādu reģenerēto organisko šķīdinātāju apglabāšanu kā atkritumu).
6. Saistvielu (maisījums, kurā ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas nepieciešami atsevišķu produkta daļu sasaistei) klāšana - jebkura darbība, ar kuru uz virsmas uzklāj saistvielu, izņemot iespieddarbos veikto saistvielu klāšanu un laminēšanu.
7. Pārklājuma (maisījums, kurā ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas nodrošina virsmai dekoratīvu, aizsargājošu vai citu funkcionālu efektu) klāšana - jebkura darbība, kuras laikā vienu vai vairākas reizes uzklāj nepārtrauktu kārtu:
7.1. uz šādiem transportlīdzekļiem:
7.1.1. M1 kategorijas jaunām automašīnām;
7.1.2. N1 kategorijas jaunām automašīnām, ja tās pārklāj tādās pašās iekārtās kā M1 kategorijas automašīnas;
7.1.3. kravas automašīnu kabīnēm, kas noteikta kā vadītājam paredzētā telpa, un visam tehniskajam aprīkojumam N2 un N3 kategorijas transport- līdzekļiem;
7.1.4. furgoniem un kravas automašīnām (N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi), neskaitot kravas automašīnu kabīnes;
7.1.5. autobusiem (M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi);
7.2. uz piekabēm (O1, O2, O3 un O4 kategorija);
7.3. uz metāla un plastmasas virsmām, arī lidmašīnu, kuģu un vilcienu virsmām;
7.4. uz koka virsmām;
7.5. uz audekla, plēvju un papīra virsmām;
7.6. uz ādām.
8. Šā pielikuma 7.punktā noteikto pārklājumu klāšana neattiecas uz metāla virsmu pārklāšanu ar aizsargkārtām, izmantojot elektroforēzes un ķīmiskas smidzināšanas paņēmienus.
9. Ja pārklājuma klāšana ietver posmu, kur priekšmets tiek apdrukāts ar jebkādu tehnisku paņēmienu, iespieddarbu posms ir uzskatāms par pārklājuma klāšanu.
10. Slokšņu pārklāšana - jebkura darbība, kur velmēto tēraudu, nerūsējošu tēraudu, vara sakausējumus vai alumīnija sloksnes nepārtrauktā procesā pārklāj ar aizsargkārtu, kas veido plēvi vai lamināta aizsargkārtu.
11. Ķīmiskā tīrīšana - jebkura rūpnieciska vai komerciāla darbība, kurā izmanto gaistošos organiskos savienojumus iekārtās, kas paredzētas apģērbu, saimniecības piederumu un līdzīgu patēriņa preču tīrīšanai, izņemot gadījumus, ja traipu un plankumu tīrīšanai tekstilrūpniecībā un šūšanas rūpniecībā izmanto roku darbu.
12. Apavu ražošana - jebkura darbība, kuras laikā tiek ražoti vai komplektēti apavi vai to daļas.
13. Pārklājumu, laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošana - attiecīgo produktu un to starpproduktu izgatavošana, ja to veic vienuviet, sajaucot pigmentus, sveķus un saistvielas ar organiskiem šķīdinātājiem vai citiem nesējiem (transportvielām), ieskaitot disperģēšanas un pirmsdisperģēšanas darbības, viskozitātes un toņa korekciju un gala produkta iepildi tam paredzētā traukā.
14. Farmaceitisko produktu ražošana - ķīmiskā sintēze, fermentācija, ekstrakcija, formulēšana un pilnīga pabeigšana, kā arī starpproduktu ražošana, ja tā tiek veikta tajā pašā iekārtā.
15. Iespieddarbi - jebkura teksta un attēlu reproducēšana, ar iespiedformu pārnesot iespiedkrāsu (maisījums, kurā ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas nepieciešami iespieddarbos, lai iespiestu uz virsmas tekstu vai attēlus) uz jebkuru virsmu, ieskaitot lakošanu, pārklājumu klāšanu un laminēšanu, izmatošanai šādos apakšprocesos:
15.1. fleksogrāfijā - darbībā, kurā iespiešanai tiek izmantota gumijas vai elastīgu fotopolimēru iespiedforma, kam iespieduma laukumi atrodas virs laukumiem, kas iespiešanu neveic un kur izmanto šķidras iespiedkrāsas, kas izžūst iztvaikojot;
15.2. termofiksācijas ruļļu ofsetiespiešanā - iespieddarbi ar lentes padevi, kur izmanto iespiedformu, kurā iespiedlaukumi un laukumi, kas neiespiež, atrodas vienā plaknē, turklāt lentes padeve nozīmē, ka iespiežamo materiālu mašīnai padod no ruļļa, nevis ar atsevišķām lapām. Laukumi, kas neiespiež, tiek apstrādāti tā, lai tie saistītu ūdeni un atgrūstu iespiedkrāsu. Iespiedlaukumus apstrādā tā, lai tie uztvertu un padotu iespiedkrāsu uz iespiešanai paredzētās virsmas. Iztvaikošana notiek krāsnī, kur iespiežamo materiālu sasilda ar karstu gaisu;
15.3. ar laminēšanu saistītos iespieddarbos - laminātu ražošana, savienojot divus vai vairākus lokanus materiālus;
15.4. izdevumu rotācijas dobspiedumos - rotācijas dobspiedumu iespieddarbi, ko izmanto, iespiežot uz žurnālu, brošūru, katalogu un līdzīgu izdevumu papīra ar iespiedkrāsām uz toluola bāzes;
15.5. rotācijas dobspiedumos - iespieddarbi, kur izmanto cilindrisku iespiedformu, kam iespiedlaukumi atrodas zem laukumiem, kas neiespiež, lietojot šķidras iespiedkrāsas, kas žūst iztvaikojot. Padziļinājumus piepilda ar iespiedkrāsu, un to pārpalikums tiek noņemts no laukuma, kas neiespiež, pirms iespiedlaukums saskaras ar cilindru un noņem iespiedkrāsu no padziļinājumiem;
15.6. rotācijas rastra iespiedumos - iespieddarbi ar lentes padevi, kur iespiedkrāsu padod uz virsmas, to izspiežot caur porainu iespiedformu ar atklātu iespiedlaukumu, un kur lieto šķidras iespiedkrāsas, kas žūst iztvaikojot. Laukumi, kas neiespiež, ir noslēgti. Lentes padeve nozīmē, ka materiālu, uz kā uzspiež, mašīnai padod no ruļļa, nevis ar atsevišķām lapām;
15.7. lakošanā - darbība, ar ko laka (caurspīdīgs pārklājums) vai saistviela tiek uzklāta uz lokana materiāla, kuru izmanto iepakojamo materiālu aizzīmogošanai.
16. Gumijas pārveidošana - dabīgas vai sintētiskas gumijas sajaukšana, sasmalcināšana, samaisīšana, kalandrēšana, ekstrūzija un vulkanizācija un palīgdarbības, lai pārveidotu dabīgo vai sintētisko gumiju gatavos produktos.
17. Virsmu tīrīšana - jebkura darbība, izņemot ķīmisko tīrīšanu ar organiskajiem šķīdinātājiem, lai atbrīvotu materiāla virsmu no netīrumiem, ieskaitot attaukošanu. Virsmu tīrīšanu, kas sastāv no vairāk nekā vienas fāzes vai kuru veic pēc jebkuras citas darbības, uzskata par vienu tīrīšanas darbību. Šī darbība neattiecas uz aprīkojuma tīrīšanu, bet attiecas uz produktu virsmas tīrīšanu.
18. Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un eļļas rafinēšana - jebkura darbība, lai iegūtu augu eļļu no sēklām un citām augu izcelsmes vielām, sausnas pārstrāde lopbarības ražošanai, tauku un no sēklām iegūto augu eļļu, kā arī augu izcelsmes un dzīvnieku izcelsmes vielu attīrīšana.
19. (Svītrots ar MK 01.11.2005. noteikumiem Nr.834.)
20. Pārklājumu klāšana uz stiepļu pinumiem - pārklājuma klāšana uz metāla vadītājiem, ko izmanto transformatoru un motoru tinumos.
21. Koksnes piesūcināšana - jebkura darbība, lai koksnē ievadītu konservantus.
22. Koka un plastmasas laminēšana - jebkura darbība, lai saistītu koku vai plastmasu, veidojot laminētus produktus.
Ministru kabineta
2002.gada 20.augusta noteikumiem Nr.379
(Pielikums grozīts ar MK 01.11.2005. noteikumiem Nr.834; MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
I. Vispārīgie nosacījumi
1. Gaistošos organiskos savienojumus emitējošas iekārtas emisijas robežvērtība ir gaistošo organisko savienojumu masa, izteikta konkrētos parametros. Koncentrāciju, procentuālo attiecību un emisiju līmeni, aprēķinātu standarta apstākļos, nav atļauts pārsniegt vienā vai vairākos laikposmos.
2. Gaistošos organiskos savienojumus emitējošas iekārtas izplūdes gāzes ir gaistošos organiskos savienojumus vai citas piesārņojošās vielas saturošas gāzes, kas izplūst no skursteņa vai gāzu attīrīšanas iekārtām un ko mēra m3/h standarta apstākļos (273,15 K temperatūrā un 101,3 kPa spiedienā).
3. Difūzās emisijas ir gaistošo organisko savienojumu emisijas gaisā, augsnē un ūdenī, ja šo noteikumu 6.pielikumā nav noteikts citādi, kā arī produkcijā esošie organiskie šķīdinātāji. Tās ietver neuztvertās emisijas caur nehermētiskiem logiem, durvīm, un līdzīgām atverēm.
4. Kopējās emisijas ir difūzo un izplūdes gāzēs esošo emisiju summa.
II. Šķīdinātāju patēriņa līmeņa vērtības, emisiju robežvērtības un specifiski nosacījumi
5. Šī pielikuma 1.tabulā noteiktas emisiju robežvērtības un specifiski nosacījumi konkrētām piesārņojošām darbībām, ja šķīdinātāja patēriņa līmenis pārsniedz noteiktās vērtības.
1.tabula
Nr. | Darbība | Šķīdinātāja patēriņa lielums | Emisijas robežvērtības izplūdes gāzēs | Difūzās emisijas robežvērtības | Kopējās emisijas | Specifiski nosacījumi | ||
jaunas iekārtas | esošas iekārtas | jaunas iekārtas | esošas iekārtas | |||||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 |
1. | Termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedums (> 15) | 15-25 > 25 | 100 20 | 30(1) 30(1) | (1) Šķīdinātāja atlikumu gala produkcijā neuzskata par difūzo emisiju | |||
2. | Izdevumu rotācijas dobspiedums | > 25 | 75 | 10 | 15 | |||
3. | Citi rotācijas dobspiedumi, fleksogrāfija, rotācijas rastra iespiedums, laminēšana un lakošana (> 15), iespiedums uz audekla, auduma un kartona (> 30) | 15-25 > 25 > 30 (1) | 100 100 100 | 25 20 20 | (1) Sliekšņa vērtība rotācijas rastra iespiedumam uz audekla un kartona | |||
4. | Virsmas tīrīšana(1) (> 1) | 1-5 > 5 | 20(2) 20(2) | 15 10 | (1) Izmantojot šo noteikumu 23. un 24.punktā norādītos savienojumus (2) Robežvērtība attiecas uz savienojumu masu mg/m3, nevis uz kopējo oglekļa daudzumu | |||
5. | Cita virsmu tīrīšana (>2) | 2-10 > 10 | 75(1) 75(1) | 20(1) 15(1) | (1) Ja nodrošina, ka vidējais organisko šķīdinātāju saturs visos izmantotajos tīrīšanas līdzekļos nepārsniedz 30 % no to svara, iekārtas ir atbrīvotas no šo vērtību ievērošanas | |||
6. | Pārklājuma klāšana uz transportlīdzekļiem (< 15) | > 0,5 | 50(1) | 25 | (1) Ar 15 minūšu vidējiem mērījumiem pierāda, ka tiek izpildīts šo noteikumu 52.punkts | |||
7. | Slokšņu pārklāšana (> 25) | > 25 | 50(1) | 5 | 10 | (1) Iekārtām, kurās izmanto tehnoloģijas, kas ļauj atkārtoti izmantot reģenerēto šķīdinātāju, emisijas robežvērtība ir 150 mg C/m3 | ||
8. | Citu pārklājumu klāšana, ieskaitot pārklājumu klāšanu uz metāla, plastmasas, audekla (5), plēves un papīra (> 5) | 5 - 15 > 15 | 100(1) (4) 50/75(2) (3) (4) | 20(4) 20(4) | (1) Emisijas robežvērtība attiecas uz pārklājumu klāšanu un žāvēšanu, ko veic slēgtos apstākļos (2) Pirmā emisijas robežvērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem, bet otrā - uz pārklājumu klāšanu (3) Audekla pārklāšanas iekārtās, kurās izmanto tehnoloģijas, kas ļauj atkārtoti izmantot reģenerēto šķīdinātāju, kopējā emisijas robežvērtība pārklājumu klāšanas un žāvēšanas procesiem ir 150 mg C/m3 (4) Šīs vērtības neattiecas uz pārklājumu klāšanu, ko nevar veikt slēgtos apstākļos (piemēram, kuģubūvē, lidaparātu krāsošana) (5) Rotācijas rastra iespiedums ietilpst šīs tabulas 3.punktā noteiktajā darbībā | |||
9. | Stiepļu tinumu pārklāšana (> 5) | > 5 | 10 g/kg(1) 5 g/kg(2) | (1) Attiecas uz iekārtām, kur vidējais stieples diametrs ir vienāds vai lielāks par 0,1 mm (2) Attiecas uz pārējām iekārtām | ||||
10. | Aizsargkārtu klāšana uz koka virsmām (> 15) | 15-25 > 25 | 100(1) 50/75(2) | 25 20 | (1) Emitēto vielu robežvērtība attiecas uz pārklājuma klāšanas un žāvēšanas procesiem, ko veic slēgtos apstākļos. (2) Pirmā vērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem | |||
11. | Ķīmiskā tīrīšana | 20 g/kg(1) (2) | (1) Izteikta kā šķīdinātāja masa, kas tiek emitēta no iztīrot un izžāvējot viena ražojuma kilograma (2) Šo noteikumu 24.punktā noteiktā emisijas robežvērtība nav attiecināma uz šo nozari | |||||
12. | Koksnes piesūcināšana (> 25) | > 25 | 100(1) | 45 | 11 kg/m3 | (1) Nav attiecināma uz piesūcināšanu ar kreozotu | ||
13. | Ādas pārklāšana ar aizsargkārtu | 10-25 > 25 (> 10(1) | 85 g/m2 75 g/m2 150 g/m2 | Emisijas robežvērtības izsaka šķīdinātāja gramos, kas izdalās uz vienu izgatavotā ražojuma m2 (1) Pārklājumu klāšanai uz ādas, saimniecības priekšmetiem un ādas izstrādājumiem, ko lieto galantērijā piemēram, somām, jostām, maciņiem utt. | ||||
14. | Apavu izgatavošana (> 5) | > 5 | 25 g uz pāri | Kopējās emisijas robežvērtības izsaka ar šķīdinātāja emisiju gramos uz izgatavoto apavu komplektu | ||||
15. | Koksnes un plastmasas laminēšana (> 5) | > 5 | 30 g/m2 | |||||
16. | Saistvielu klāšana (> 5) | 5-15 > 15 | 50(1) 50(1) | 25 20 | (1). Iekārtām, kurās izmanto tehnoloģijas, kas ļauj atkārtoti izmantot reģenerēto šķīdinātāju, emisijas robežvērtība izplūdes gāzēs ir 150 mg C/m3 | |||
17. | Aizsargkārtu maisījumu, laku, iespiedkrāsas un saistvielu izgatavošana (> 100) | 100-1000 > 1000 | 150 150 | 5 3 | 5 % no ievadītā šķīdinātāja 3 % no ievadītā šķīdinātāja | Difūzās emisijas daudzumā neiekļauj šķīdinātāju, ko izplata kā pārklājumu sastāvdaļu hermētiskā traukā | ||
18. | Gumijas pārveidošana (> 15) | > 15 | 20(1) | 25(2) | 25 % no ievadītā šķīdinātāja | (1) Iekārtām, kurās izmanto tehnoloģijas, kas ļauj atkārtoti izmantot reģenerēto šķīdinātāju, emisijas robežvērtība izplūdes gāzēs ir 150 mg C/m3 (2) Difūzās emisijas daudzumā neiekļauj šķīdinātāju, ko izplata kā produktu vai maisījumu hermētiskā traukā | ||
19. | Augu eļļas un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšana (> 10) | > 10 | Dzīvnieku tauki - 1,5 kg/t, rīcineļļa - 3 kg/t, rapšu sēklas - 1 kg/t, saulespuķu sēklas - 1kg/t, sojas pupas (normāls malums) - 0,8 kg/t, sojas pupas (baltās pārslas) - 1,2 kg/t, citas sēklas un citas augu izcelsmes vielas - 3 kg/t(1), 1,5 kg/t(2), 4kg/t(3) | (1) Emisijas robežvērtības iekārtām, kurās pārstrādā atsevišķas sēklu partijas un citas augu izcelsmes vielas, nosaka, par pamatu ņemot attiecīgās nozares labākos pieejamos tehniskos risinājumus (2) Piemērojams visiem frakcionēšanas procesiem, izņemot atsveķošanu (sveķu atdalīšanu no eļļas) (3) Piemērojams atsveķošanai | ||||
20. | Farmaceitisko produktu ražošana (> 50) | > 50 | 20(1) | 5(2) | 15(2) | 5 % no | 15 % no | (1) Iekārtām, kurās izmanto tehnoloģijas, kas ļauj atkārtoti izmantot reģenerēto šķīdinātāju, emisijas robežvērtība izplūdes gāzēs ir 150 mg C/m3 (2) Difūzās emisijas daudzumā neiekļauj šķīdinātāju, ko izplata kā produktu vai maisījumu hermētiskā traukā |
III. Emisiju robežvērtību noteikšana transportlīdzekļu apstrādē
6. Kopējās emisijas robežvērtības izsaka emitētā šķīdinātāja masas gramos attiecībā pret produkcijas virsmas laukumu (m2) (virsmas laukums ir laukums, ko aprēķina tāpat kā ar elektroforēzi uzklātā pārklājuma pilnu laukumu, un jebkuras transportlīdzekļa daļas virsma, kam turpmākajās klāšanas procesa fāzēs uzklāj tādu pārklājumu, kāds izmantots attiecīgajam ražojumam, vai pilns virsmas laukums ražojumam, kam attiecīgajā iekārtā uzklāj pārklājumu) un emitētā šķīdinātāja masas kilogramos (kg) attiecībā pret transportlīdzekļa korpusu.
7. Ar elektroforēzi uzklātā pārklājuma virsmu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
2 x kopējais produkcijas korpusa svars
___________________________________________________
vidējais metāla loksnes biezums x metāla loksnes blīvums
8. Šī pielikuma 7.punktā noteikto formulu izmanto arī citām transportlīdzekļa daļām, kurām uzklāj pārklājumus un kas izgatavotas no metāla loksnēm.
9. Lai aprēķinātu citu pievienojamo daļu virsmu laukumus vai kopējo pārklājamās virsmas laukumu, izmanto datorizētas konstruēšanas metodi vai citas līdzvērtīgas metodes.
10. Šī pielikuma 2.tabulā noteiktā kopējās emisijas robežvērtība attiecas uz visām procesa stadijām, ko veic vienā iekārtā, sākot ar pārklājuma klāšanu, izmantojot elektroforēzi vai citu metodi, līdz galīgajai virskārtas vaskošanai un pulēšanai, kā arī tā attiecas uz šķīdinātāja izmantošanu, lai notīrītu aprīkojumu, tai skaitā smidzināšanas kameras un citu stacionāru aprīkojumu gan ražošanas laikā, gan pēc tā.
11. Kopējo emisijas robežvērtību izsaka kā organisko savienojumu masas summu uz pārklātās produkcijas kopējo virsmas laukumu kvadrātmetros (m2) un kā organisko savienojumu masas summu uz transportlīdzekļa korpusa.
12. Šī pielikuma 2.tabulā noteiktas emisijas robežvērtības konkrētām piesārņojošām darbībām, ja šķīdinātāja patēriņa līmenis pārsniedz noteiktās vērtības transportlīdzekļu apstrādē.
2.tabula
Darbība | Produkcijas lielums | Kopējās emisijas robežvērtība | |
jaunas iekārtas | esošas iekārtas | ||
Pārklājuma klāšana jaunām automašīnām (>15) | > 5000 | 45 g/m2 vai 1,3 kg/korpusu + 33g/m2 | 60 g/m2 vai 1,9 kg/korpusu + 41 g/m2 |
< 5000 monokorpusam1 vai > 3500 uz šasijas | 90 g/m2 vai 1,5 kg/korpusu + 70 g/m2 | 90 g/m2 vai 1,5 kg/korpusu + 70 g/m2 | |
Pārklājuma klāšana jaunām kravas automašīnu kabīnēm (> 15) | < 5000 > 5000 | 65 g/m2 55 g/m2 | 85 g/m2 75 g/m2 |
Pārklājuma klāšana jauniem furgoniem un kravas automašīnām (> 15) | < 2500 > 2500 | 90 g/m2 70 g/m2 | 120 g/m2 90 g/m2 |
Pārklājuma klāšana jauniem autobusiem (> 15) | < 2000 > 2000 | 210 g/m2 150 g/m2 | 290 g/m2 225 g/m2 |
Piezīme.
1 Konstrukcijām, kurās korpuss nav atdalīts no šasijas.
13. Iekārtās, kurās pārklājuma klāšana transportlīdzekļiem nepārsniedz 2.tabulā noteikto šķīdinātāju patēriņa līmeni, ievēro šā pielikuma 1.tabulas 6.punktā noteiktās prasības transportlīdzekļu galīgajai apdarei.
(Pielikums grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.399; MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.126)
1. References gada emisijas vērtību nosaka šādi:
1.1. nosaka kopējo cieto vielu masu gada laikā patērētajās iespiedkrāsās, pārklājumos, lakās un saistvielās. Cietās vielas ir visi iespiedkrāsu, pārklājumu, laku un saistvielu materiāli, kas sacietē pēc ūdens vai gaistošo organisko savienojumu iztvaikošanas;
1.2. noteikto kopējo cieto vielu masu reizina ar atbilstošo koeficientu no šī pielikuma 1.tabulas.
Koeficienti references gada emisijas vērtības noteikšanai
1.tabula
Darbība | Koeficients |
Rotācijas dobspiedumu iespiešana; fleksogrāfija; laminēšana kā iespieddarbu sastāvdaļa; lakošana kā iespieddarbu sastāvdaļa; koksnes pārklāšana, audeklu, plēves vai papīra pārklāšana; saistvielu pārklāšana | 4 |
Slokšņu pārklāšana, transportlīdzekļu galīgā apdare | 3 |
Pārklājumi saskarē ar pārtikas produktiem | 2,33 |
Citi pārklājumi un rotācijas rastra iespiedumi | 1,5 |
2. Mērķa emisijas limits gaistošo organisko savienojumu emisijām ir vienāds ar references gada emisijas vērtību, kas reizināta ar procentos izteiktu:
2.1. šo noteikumu 6.pielikuma 1.tabulas 6., 8. un 9.punktā noteiktajām difūzās emisijas robežvērtībām, kurām pieskaitīts skaitlis 15;
2.2. šo noteikumu 6.pielikumā pārējām darbībām noteiktajām difūzās emisijas robežvērtībām, kurām pieskaitīts skaitlis 5.
3. Laikposmu mērķa emisijas limita sasniegšanai nosaka saskaņā ar šī pielikuma 2.tabulu.
Mērķa emisijas limita sasniegšanai nepieciešamā laikposma noteikšana
2.tabula
Laikposms | Pieļaujamā kopējā gada gaistošo organisko savienojumu emisija | |
jaunajām iekārtām | esošajām iekārtām | |
Sākot ar 01.01.2003. | Sākot ar 31.10.2005. | mērķa emisijas limits x 1,5 |
Sākot ar 31.10.2004. | Sākot ar 31.10.2007. | mērķa emisijas limits |
1. Pielikumā noteikti šķīdinātāju apsaimniekošanas bilances (turpmāk - bilance) sastādīšanas un piemērošanas nosacījumi.
2. Bilances aprēķiniem izmanto šādus parametrus:
2.1. organisko šķīdinātāju ievade - organisko šķīdinātāju daudzums (arī organisko šķīdinātāju daudzums maisījumos vai starpproduktos), ko izmanto, veicot attiecīgas darbības, ieskaitot iekārtā vai ārpus tās reģenerētos organiskos šķīdinātājus, ko aprēķina katru lietošanas reizi (apzīmē ar I):
2.1.1. organisko šķīdinātāju daudzums (arī organisko šķīdinātāju daudzums izmantotajos maisījumos vai starpproduktos), ko ievada laikposmā, par kuru tiek aprēķināta masu bilance (apzīmē ar I 1);
2.1.2. organisko šķīdinātāju daudzums (arī organisko šķīdinātāju daudzums maisījumos vai starpproduktos), kas ir reģenerēts un atkārtoti izmantots ievadīšanai. Reģenerētais šķīdinātājs tiek aprēķināts katru lietošanas reizi (apzīmē ar I 2);
2.2. organisko šķīdinātāju izvade (apzīmē ar O) ietver:
2.2.1. gaistošo organisko savienojumu emisiju izplūdes gāzēs (apzīmē ar O1);
2.2.2. organisko šķīdinātāju zudumus ūdenī (apzīmē ar O2) vai šī pielikuma 2.2.5.apakšpunktā noteikto (O5), kad tiek apstrādi notekūdeņi;
2.2.3. organisko šķīdinātāju daudzumu, kas paliek kā piesārņojums vai atlikums procesa galaproduktos (apzīmē ar O3);
2.2.4. neuztvertās gaistošo organisko savienojumu emisijas gaisā (apzīmē ar O4). Tās ietver vispārējo telpu ventilāciju, ar kuru gaiss tiek izlaists ārējā vidē pa logiem, durvīm, ventilācijas kanāliem un līdzīgām atverēm;
2.2.5. organisko šķīdinātāju un organisko savienojumu zudumus ķīmiskajās un fizikālajās reakcijās (apzīmē ar O5) (piemēram, ieskaitot tos, ko iznīcina sadedzinot vai attīrot izplūdes gāzes vai notekūdeņus, vai uztverot un absorbējot tiktāl, ka tie netiek iekļauti šī pielikuma 2.2.6., 2.2.7. un 2.2.8.apakšpunktā noteiktajās O6, O7 vai O8 izvadēs;
2.2.6. organiskos šķīdinātājus savāktajos atkritumos (apzīmē ar O6);
2.2.7. organiskos šķīdinātājus vai tos saturošus maisījumus vai starpproduktus, ko izplata (pārdod) vai vēlas izplatīt kā komerciālu produktu (apzīmē ar O7);
2.2.8. organiskos šķīdinātājus maisījumos vai starpproduktos, kas ir reģenerēti atkārtotai izmantošanai, bet ne ievadīšanai procesā (apzīmē ar O8), ciktāl tie nav noteikti šī pielikuma 2.2.7.apakšpunktā noteiktajā O7 izvadē;
2.2.9. organiskos šķīdinātājus, kas izdalās citādi (apzīmē ar O9).
3. Lai pārbaudītu, vai nav pārsniegts mērķa emisija limits, katru gadu, piemērojot bilanci, nosaka organisko šķīdinātāju patēriņu (apzīmē ar C), izmantojot šādu formulu:
Nosaka arī cieto vielu masu, ko izmanto pārklājumos, lai noteiktu references gada emisijas vērtību un atbilstību mērķa emisijas limitam.
4. Katru gadu, piemērojot bilanci, aprēķina kopējo emisiju (E), kas izteikta kā gaistošo organisko savienojumu emisija uz produkcijas vienību vai citādi, ja to nosaka šo noteikumu 6.pielikums. Kopējo emisiju (E) aprēķina, izmantojot šādu formulu:
F nosaka saskaņā ar šī pielikuma 6.punktā noteikto, un emisijas vērtību dala ar atbilstošo produkcijas parametru.
5. Lai novērtētu šo noteikumu 18.punkta prasību izpildi, katru gadu, piemērojot bilanci, nosaka kopējo emisiju no visām darbībām. Šo noteikumu 6.pielikuma prasības attiecībā uz raksturīgajām darbībām ir izpildītas, ja iegūtā vērtība atbilst kopējām emisijām katrai konkrētai darbībai.
6. Lai salīdzinātu ar šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām difūzās emisijas robežvērtībām, nosaka difūzo emisiju, izmantojot šādas formulas:
Difūzo emisiju vērtības var noteikt arī, veicot tiešos emisijas mērījumus vai veicot līdzvērtīgus aprēķinus, izmantojot gaistošo organisko savienojumu emisiju uztveršanas efektivitāti procesā.
7. Difūzās emisijas vērtību izsaka kā difūzo emisiju pret kopējo organisko šķīdinātāju ievadi (F/I), kur kopējo organisko šķīdinātāju ievadi nosaka, izmantojot šādu formulu:
 |
 |
 |
 |