Darbības ar dokumentu
1. pants. Likuma uzdevumi
(1) Šā likuma uzdevums ir reglamentēt autoceļu lietošanu, pārvaldi, aizsardzību un attīstību.
(2) Pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā, un to uzturēšanas un lietošanas kārtību nosaka šīs iestādes. Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz ielām, ja šā likuma tekstā nav tieši noteikts citādi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 17.11.2010.)
2. pants. Autoceļš
(1) Autoceļš ir kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem.
(2) Autoceļu kompleksā ietilpst:
zemes klātne, ceļa braucamā daļa, mākslīgās būves (piemēram, tilti, ceļu pārvadi, tuneļi, estakādes, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas), ceļu inženierbūves (piemēram, autobusu pieturvietas un paviljoni, paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvlaukumi, stāvvietas, atpūtas laukumi, sniega aizsargsētas, apstādījumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas) un satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (piemēram, ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, vertikālais un horizontālais marķējums).
(3) Autoceļu kompleksā ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles ceļu zemes nodalījuma joslā, ciktāl tas nepieciešams transportlīdzekļu satiksmei un ceļa elementu izmantošanai un aizsardzībai.
(4) Iela ir transportlīdzekļu satiksmei paredzēta inženierbūve pilsētas teritorijā.
(5) Autoceļiem ārpus pilsētas robežām apdzīvotās vietās var piešķirt nosaukumu “iela”, bet tas nemaina autoceļa piederību un tiesisko statusu.
(6) Tranzīta iela ir pašvaldības īpašumā esoša pilsētas iela, kura ir valsts autoceļa sākums vai turpinājums un pa kuru notiek tranzīta satiksme.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 18.12.2008. un 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
3. pants. Autoceļu iedalījums
(1) Visi Latvijas autoceļi pēc to nozīmes iedalāmi:
— valsts autoceļos;
— pašvaldību ceļos;
— komersantu ceļos;
— māju ceļos.
(11) Šā likuma izpratnē ar terminu "komersantu ceļi" saprotami arī ceļi, kas pieder uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) kā tiesību subjektiem, kā arī citām privāto tiesību juridiskajām personām.
(2) Māju ceļš nesavieno citus augstāka līmeņa ceļus.
(3) Valsts autoceļi iedalāmi:
1) galvenajos autoceļos, kas valsts autoceļu tīklu savieno ar citu valstu galvenās nozīmes autoceļu tīklu un galvaspilsētu — ar pārējām valstspilsētām vai kas ir valstspilsētu apvedceļi;
2) reģionālajos autoceļos, kas novadu administratīvos centrus savieno savā starpā vai ar valstspilsētām vai galvaspilsētu, vai ar galvenajiem vai reģionālajiem autoceļiem vai savā starpā valstspilsētas;
3) vietējos autoceļos, kas novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus.
(4) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 10.05.2007., 18.12.2008., 05.03.2009. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
4. pants. Autoceļu piederība
(1) Valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, kas nodots valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" pārziņā.
(11) Atsevišķos gadījumos ar Ministru kabineta lēmumu valsts autoceļus un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījumu joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm var nodot pašvaldību pārziņā.
(2) Hidrotehniskās būves šķērsojoša un to sastāvā ietilpstoša ceļa posma uzturēšanas un rekonstrukcijas noteikumus nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un attiecīgā resora īpašu vienošanos.
(3) Pašvaldību un komersantu ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, kā arī māju ceļi ir attiecīgo pašvaldību, komersantu vai fizisko personu īpašums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 10.11.2005., 10.05.2007., 18.12.2008. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
5. pants. Autoceļu lietošanas tiesības
(1) Ceļu lietotājiem ir tiesības transportlīdzekļu satiksmei lietot visus autoceļus, uz kuriem neattiecas īpašs aizliegums, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus un Ministru kabineta noteikumus par autoceļu valsts aizsardzību.
(2) Autoceļu lietošanu uz laiku var aizliegt vai ierobežot nelabvēlīgu ceļa vai klimatisko apstākļu dēļ, kā arī citos gadījumos, kad braukšana pa autoceļiem kļūst bīstama.
(3) Kārtību, kādā uz valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem aizliedzama vai ierobežojama transportlīdzekļu satiksme, nosaka Ministru kabinets.
(4) Par komersantu ceļu un māju ceļu lietošanas aizliegumu, ierobežojumiem vai to atcelšanu lemj autoceļa īpašnieks, saskaņojot to ar attiecīgo vietējo pašvaldību.
(5) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)
(6) (Izslēgta ar 01.10.1997. likumu)
(61) Lai veiktu pārvadājumus pa autoceļiem un ielām ar tādiem transportlīdzekļiem vai to sastāviem (ar kravu vai pasažieriem vai bez kravas vai pasažieriem), kuru gabarīti, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos pieļaujamos lielumus (smagsvara vai lielgabarīta transportlīdzekļi), nepieciešams saņemt lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauju, izņemot šā panta 6.2 daļā minētos gadījumus. Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauja dod tiesības pārvietoties pa tajā norādīto maršrutu. Šo atļauju sagatavo un izsniedz valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi”.
(62) Gadījumus, kad, veicot smagsvara vai lielgabarīta pārvadājumus, nav nepieciešams saņemt šo pārvadājumu atļauju, nosaka Ministru kabinets.
(7) Kārtību, kādā izsniedz lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauju, kā arī kārtību, kādā tiek veikti šie pārvadājumi, nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 10.05.2007., 18.12.2008., 08.10.2009., 06.11.2013. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
6. pants. Maksa par autoceļu lietošanu
(1) Valsts autoceļi un pašvaldību autoceļi un ielas lietojamas bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.
(2) Ja tiek veikti lielgabarīta vai smagsvara pārvadājumi pa komersantu ceļiem vai māju ceļiem, par šo ceļu lietošanu var ņemt maksu, ja tā noteicis attiecīgā ceļa īpašnieks.
(3) Par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanu (šā likuma 5.panta 6.1 daļa) maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atbrīvojumus nosaka Ministru kabinets. Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
(4) Maksu var ņemt par tādu autoceļu lietošanu, kas izbūvēti par privātiem līdzekļiem. Šādos gadījumos maksu nosaka autoceļa īpašnieks.
(41) Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem var paredzēt, ka par transportlīdzekļa novietošanu uz pašvaldības autoceļa vai ielas stāvēšanai drīkst iekasēt maksu. Šajos noteikumos norādāms attiecīgais autoceļš vai iela (to posms), vai konkrēta teritorija, kurā ietilpst autoceļi vai ielas (to komplekss), noteikts laiks, kurā stāvēšanai novietotā transportlīdzekļa atrašanās uz pašvaldības autoceļa vai ielas ir par maksu (piemēram, noteikts diennakts, nedēļas laiks), maksas apmērs un tās iekasēšanas kārtība.
(42) Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs var novietot transportlīdzekļus, kuriem izsniegta Ceļu satiksmes likuma 45. panta otrajā daļā paredzētā caurlaide, uz pašvaldības autoceļa vai ielas maksas autostāvvietās stāvēšanai bez maksas uz laiku, ne ilgāku par 30 minūtēm, ievērojot caurlaides lietošanas kārtību.
(5) Ceļu lietotāju maksājumu elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpējas izmantojamības kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu.)
(7) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu.)
(8) Par valsts galveno autoceļu lietošanu ar kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā maksājama autoceļu lietošanas nodeva.
(9) Valsts autoceļu kompleksā ietilpstošus stāvlaukumus, kas paredzēti kravas transportlīdzekļu drošai novietošanai, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iznomāt komersantam, paredzot komersantam pienākumu nodrošināt tajos apsardzes un citus drošības pakalpojumus, kuru minimālo apjomu nosaka Ministru kabinets. Par kravas transportlīdzekļu novietošanu šādos stāvlaukumos komersants ir tiesīgs ņemt maksu.
(10.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.10.2006., 08.11.2007., 18.12.2008., 08.10.2009., 21.10.2010., 20.12.2010., 06.11.2013., 05.12.2013., 18.01.2018. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
6.1 pants. Ceļa servitūts
(1) Ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.
(2) Servitūtu nodibina Civillikumā noteiktajā kārtībā. Strīdus sakarā ar servitūta nodibināšanu izskata tiesa.
(01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1997.)
6.2 pants. Ceļa servitūta blakus tiesības
(1) Ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašnieks nevar liegt servitūta lietotājam izmantot ceļa aizsargjoslas apakšzemes un virszemes komunikāciju ierīkošanai likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Ja ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašnieks nenosaka ceļa aizsargjoslu vai nenosaka to pietiekami lielu, strīdu izšķir tiesa.
(3) Servitūta lietotājs sedz zaudējumus, kas ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašniekam rodas ceļa servitūta blakus tiesību izmantošanas rezultātā.
(01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1997.)
7. pants. Iestādes, kas īsteno autoceļu valsts pārvaldi, un to kompetence
(1) Autoceļu valsts pārvaldi īsteno Satiksmes ministrija.
(2) Kārtību, kādā tiek pārraudzīta pašvaldību autoceļu uzturēšana, nosaka Ministru kabinets.
(3) Satiksmes ministrija deleģē valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, valsts autoceļu tīkla finansējuma administrēšanu un ar to saistīto darbu programmu vadību un izpildes kontroli, iepirkumu organizēšanu valsts vajadzībām (tostarp par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu), valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un to veikšanas kontroli, valsts autoceļu būvniecības programmu vadību un būvniecības uzraudzību, ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību, kā arī pašvaldību autoceļu uzturēšanas pārraudzību valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" saskaņā ar deleģēšanas līgumu.
(31) (Izslēgta no 01.01.2021. ar 17.12.2020. likumu)
(4) Lai nodrošinātu Padomes 1999.gada 21.jūnija regulas (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, 30.panta 4.punktā un Padomes 2006.gada 11.jūlija regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ regulu (EK) Nr. 1260/1999, 57.panta 1.punktā minētās prasības, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" ir tiesīga slēgt līgumus par valsts autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslas nodošanu pašvaldībām bezatlīdzības lietošanā.
(10.11.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2007., 06.11.2013., 27.04.2017. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020. Trešās daļas jaunā redakcija un grozījums par 3.1 daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 25. punktu)
AUTOCEĻU VALSTS REĢISTRĀCIJA, ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA.
AUTOCEĻU BŪVNIECĪBAS, REKONSTRUKCIJAS UN UZTURĒŠANAS FINANSĒŠANA
(Sadaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)
8. pants. Autoceļu valsts reģistrācija un uzskaite
(1) Valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstus nosaka Ministru kabinets.
(2) Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.
(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2009. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2009. Sk. pārejas noteikumus.)
9. pants. Autoceļu nosaukumi, numerācija un garuma atskaites punkti
(1) Autoceļa nosaukumā jānorāda ceļa sākumpunkta un galapunkta apdzīvotās vietas nosaukums, bet, ja nepieciešams, — arī ceļa starpposmu galveno apdzīvoto vietu nosaukumi. Autoceļa nosaukumā var arī norādīt tikai galapunkta apdzīvotas vietas vai ģeogrāfiskā objekta nosaukumu.
(2) Valsts autoceļiem piešķir maršruta indeksus.
(3) Autoceļa maršruta garumu nosaka no tā sākumpunkta līdz galapunktam.
(4) Par autoceļa maršruta garuma atskaites punktiem atzīst:
— autoceļiem, kas savieno apdzīvotās vietas, — pasta ēku vai, kur tādas nav, citu ēku, kas atrodas apdzīvotās vietas centrā;
— autoceļiem, kas savieno citus autoceļus vai pievienojas tiem, — savienojamo ceļu asu krustpunktus;
— autoceļiem, kas savieno ģeogrāfiskos objektus, — šo objektu robežas.
10. pants. Informācija par Latvijas Republikas autoceļiem
Oficiālo Latvijas ceļu karšu izdošana un ar autoceļiem saistītās informācijas izmantošana komercnolūkiem jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju.
11. pants. Autoceļu attīstības plānošana
(1) Autoceļu attīstību plāno Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, ievērojot ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās attīstības tendences, valsts un pašvaldību intereses un par pamatu izvirzot reģionu vienlīdzīgas attīstības principu.
(2) Projektus izstrādā un saskaņo būvnoteikumos un būvnormatīvos paredzētajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. un 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)
12. pants. Autoceļu finansēšana
(1) Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana, projektēšana, renovācija, rekonstrukcija un būvniecība tiek finansēta no valsts līdzekļiem. Valsts autoceļu uzturēšanas, projektēšanas, renovācijas, rekonstrukcijas un būvniecības finansēšanai var izmantot arī privātos līdzekļus.
(2) Pašvaldību ceļu un ielu pārvaldīšana, uzturēšana, projektēšana, renovācija, rekonstrukcija un būvniecība tiek finansēta no pašvaldību līdzekļiem un valsts līdzekļiem. Pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanas, projektēšanas, renovācijas, rekonstrukcijas un būvniecības finansēšanai var izmantot arī privātos līdzekļus.
(3) Valsts autoceļu pārvaldīšanu, uzturēšanu, projektēšanu un renovāciju finansē no valsts pamatbudžetā valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem. Valsts pamatbudžetā valsts autoceļu fonda programmai piešķirtos līdzekļus izlieto arī mērķdotācijai pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai un attīstībai (turpmāk — mērķdotācija) un pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas un atjaunošanas līdzfinansēšanai. Valsts pamatbudžetā valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas un pilsētu tranzīta ielu līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. Valsts autoceļu sakārtošanai un atjaunošanai finansējums tiek piešķirts saskaņā ar Valsts autoceļu sakārtošanas programmu. Plānojot gadskārtējo budžetu, valsts budžeta izdevumus programmai "Valsts autoceļu fonds" samazina par summu, kas ceļu nozarei ir pieejama no Eiropas Savienības fondiem attiecīgajā finanšu gadā. Ikgadējai mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem un ielām piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par 25 procentiem no programmai "Valsts autoceļu fonds" piešķirtā valsts budžeta finansējuma, neskaitot prognozētos ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas.
(5) Valsts autoceļu rekonstrukcija un būvniecība un tam nepieciešamā projektēšana tiek finansēta no valsts pamatbudžeta programmām.
(6) Valsts autoceļu un pašvaldību pārziņā esošo ceļu un ielu finansēšanai izmantotos līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzskaita Satiksmes ministrija un pašvaldības.
(7) Mērķdotāciju pārskaita pašvaldībām. Mērķdotācijas daļas lielumu, kārtību, kādā tā sadalāma starp pašvaldībām, mērķdotācijas izlietošanas kārtību, tās izlietošanas likumības un pareizības kontroles kārtību un kārtību, kādā pašvaldības sniedz pārskatu par mērķdotācijas izlietošanu, nosaka Ministru kabinets.
(8) (Izslēgta ar 17.12.2020. likumu)
(30.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005., 20.10.2005., 10.05.2007., 15.12.2011., 06.11.2013. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
13.1 pants. Autoceļu vērtība
Valsts autoceļu un pašvaldību ceļu vērtību veido būvniecībā ieguldītie līdzekļi un šo ceļu nolietojums, ko atspoguļo grāmatvedības uzskaitē. Valsts autoceļu un pašvaldību ceļu vērtības noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)
14. pants. Autoceļu lietošanas kārtība
Autoceļu lietošanas kārtību nosaka šis likums, Ceļu satiksmes likums, kā arī Ministru kabineta noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību un ceļu satiksmes noteikumi, ko izdod Ministru kabinets.
(01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1997.)
15. pants. Autoceļu saglabāšana
(1) Lai nodrošinātu autoceļu saglabāšanu, ir aizliegts:
— veikt darbības, kuru rezultātā var tikt bojāti vai iznīcināti ceļa elementi;
— piegružot, piesārņot vai aizsprostot ceļa braucamo daļu, nomales, sadales joslas, ceļu inženierbūves un ceļu zemes nodalījuma joslu;
— rīkot uz autoceļiem sporta sacensības un treniņus, kā arī masu pasākumus bez valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" vai ceļa īpašnieka atļaujas;
— veikt uz autoceļiem mašīnu vai mehānismu izmēģinājumus bez valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" vai ceļa īpašnieka atļaujas;
— izmantot autoceļus tādu transportlīdzekļu un mehānismu pārvietošanai un kravu pārvadāšanai, kas aizliegti ceļu satiksmes noteikumos un Ministru kabineta noteikumos par autoceļu valsts aizsardzību.
(2) Transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras konstatējušas uz ceļiem vai ceļa inženierbūvēs apstākļus, kas apdraud satiksmes drošību vai ceļa saglabāšanu, nekavējoties par to jāziņo valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", pašvaldību vai ceļu policijas iestādēm, kā arī jāveic pasākumi, lai brīdinātu pārējos satiksmes dalībniekus un, ja iespējams, novērstu konstatētos apstākļus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 10.11.2005. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
16. pants. Autoceļu aizsargjoslas
(1) Aizsargjoslas gar valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem nosaka, izmanto un uztur saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.
(2) Autoceļu aizsargjoslas zemes paliek zemju lietotāju rīcībā un tiek izmantotas, ievērojot Aizsargjoslu likuma noteikumus.
(3) (Trešā daļa izslēgta ar 10.05.2007. likumu.)
(4) Par autoceļu aizsargjoslu noteikšanu un to režīmu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" paziņo zemju lietotājiem.
(5) Autoceļu būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas darbi nedrīkst pasliktināt hidroloģisko režīmu autoceļu aizsargjoslā, kā arī traucēt ceļam blakus esošo un ceļu šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 10.11.2005., 10.05.2007. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
17. pants. Apkalpes dienestu izvietošana gar autoceļiem
(Izslēgts ar 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007. Sk. pārejas noteikumus.)
18. pants. Komunikāciju izvietošana ceļu zemes nodalījuma joslā
(1) Šķērsot autoceļus ar kanāliem, sakaru un elektropārvades līnijām, cauruļvadiem, dzelzceļiem un citām komunikācijām, ierīkot tās gar ceļiem to zemes nodalījuma joslās, ierīkot aizsprostus, padziļināt upju gultnes pie tiltiem un caurtekām, paaugstināt vai pazemināt uzbērumu dzelzceļa līnijām, kas šķērso valsts autoceļus, var tikai ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" atļauju, bet pašvaldību vai komersantu ceļus — ar attiecīgā īpašnieka atļauju, ievērojot šajā likumā noteiktās prasības.
(2) Ja minēto būvju dēļ rodas nepieciešamība izdarīt ceļa pārbūvi, šie darbi jāveic būvētājiem, bet, ja viņi tos neveic, to izdara valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" uz būvētāju rēķina.
(3) Visāda veida komunikāciju izvietošana, pārvietošana vai rekonstrukcija ceļu zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt autoceļa, kā arī ceļa elementu ekspluatācijas īpašības un satiksmes drošību.
(4) Komunikācijas, kuras atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā un nav saistītas ar ceļu lietošanu, jāuztur kārtībā un ceļu rekonstrukcijas vai rekonstrukcijas gadījumā jāpārbūvē to īpašniekiem par saviem līdzekļiem pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" pieprasījuma.
(5) Būvējot ceļus, izdevumus, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu pārbūvi, sedz būvniecības ierosinātājs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 10.11.2005., 10.05.2007., 18.12.2008. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
19.pants. Autoceļu pievienošanas kārtība
(1) Lai pievienotos autoceļam, nepieciešama autoceļa īpašnieka rakstveida atļauja.
(2) Autoceļa pievienošana citam autoceļam nedrīkst apdraudēt satiksmes drošību.
(3) Pašvaldību, komersantu un māju ceļus pievieno valsts autoceļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(4) Autoceļa pievienošana citam autoceļam bez autoceļa īpašnieka rakstveida atļaujas ir patvaļīga būvniecība. Juridiskajai vai fiziskajai personai, kura veikusi patvaļīgu pievienojumu autoceļam, tas jānojauc par saviem līdzekļiem vai jāatlīdzina nojaukšanas izmaksas autoceļa īpašniekam.
(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007. Sk. pārejas noteikumus.)
20. pants. Tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas, citu pakalpojumu objektu un to reklāmas izvietošana gar autoceļiem
(Izslēgts ar 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007. Sk. pārejas noteikumus.)
21.pants. Darbu veikšana uz autoceļiem
Juridiskās un fiziskās personas, kuras veic darbus uz autoceļiem un ceļu zemes nodalījuma joslā, nodrošina ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" saskaņotas tehnoloģijas ievērošanu, darbu veikšanu noteiktos termiņos un pienācīgā kvalitātē un satiksmes drošību, kā arī aprīko darbu veikšanas vietas ar nepieciešamajiem norobežojumiem un ceļa zīmēm.
(10.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
22. pants. Autoceļa īpašnieka tiesības autoceļu lietošanas un aizsardzības nodrošināšanā
Lai nodrošinātu autoceļa lietošanu un aizsardzību, autoceļa īpašniekam ir šādas tiesības:
1) aizvākt no autoceļa klātnes un ceļu zemes nodalījuma joslas izbirušus kravas priekšmetus, kokmateriālus, kā arī augošus un gāztus kokus vai krūmus un citas lietas, kas apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu, un pieprasīt juridiskajām vai fiziskajām personām ar šo priekšmetu pārvietošanu un uzglabāšanu saistīto zaudējumu atlīdzināšanu;
2) pieaicināt kompetentās iestādes vai amatpersonas, lai apturētu transportlīdzekli, kas bojā vai piesārņo autoceļu vai pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos gabarītus, svaru vai ass slodzi, kā arī pieprasīt juridiskajām vai fiziskajām personām, lai minētais transportlīdzeklis tiktu novietots ārpus autoceļa braucamās daļas;
3) atbilstoši normatīvajiem aktiem pārtraukt jebkuru neatļautu darbību, kas ir pretrunā ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto autoceļu lietošanas, saglabāšanas un aizsardzības kārtību, un pieprasīt juridiskajām vai fiziskajām personām ar neatļautās darbības seku likvidēšanu saistīto zaudējumu atlīdzināšanu;
4) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt juridiskajām vai fiziskajām personām autoceļa īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)
23. pants. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" un ceļu īpašnieka pienākumi
(1) Lai nodrošinātu satiksmes drošību, kā arī ceļu saglabāšanu, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" un ceļu īpašniekam ir pienākums:
— savlaicīgi veikt autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, lai tiktu nodrošināta transportlīdzekļu satiksme pa ceļiem atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu prasībām;
— saskaņā ar valsts standartiem un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" noteikto aprīkot autoceļus ar tehniskajiem regulēšanas līdzekļiem un veikt citus pasākumus satiksmes drošības garantēšanai;
— norobežot un norādīt ar ceļa zīmēm transportlīdzekļu satiksmei bīstamās vietas;
— pētīt un analizēt satiksmes negadījumu cēloņus un veikt nepieciešamos tehniskos un citus pasākumus to novēršanai;
— Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzskaitīt autotransporta gada nobraukumu uz valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem ārpus apdzīvotām vietām.
(2) Gadījumos, kad ceļu izmanto satiksmei uz servitūta pamata, ceļa uzturēšanas pienākums ir servitūta lietotājam.
(3) Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju izraugās atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem (teritorijām).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 10.10.2002., 04.11.2004., 10.11.2005. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020. Trešā daļa stājas spēkā 01.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu)
23.1 pants. Ceļu tīkla drošības klasificēšana Eiropas ceļu tīklā
(Izslēgts no 17.12.2021. ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu)
23.2 pants. Valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" pienākumi atbilstoši tai deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem
(1) (Izslēgts no 01.05.2022. ar 17.12.2020. likumu)
(2) (Izslēgts no 01.01.2021. ar 17.12.2020. likumu)
(3) Ministru kabinets nosaka publiskos pakalpojumus, ko sniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs", un to cenu noteikšanas metodiku.
(4) Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu nodrošināšanai valsts akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs" organizē pakalpojumu un preču iepirkumus un uzņemas saistības savā vārdā.
(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020. Grozījums par pirmās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 26. punktu)
24. pants. Apkārtējās vides aizsardzība
(1) Autoceļu aizsargjoslā izbūvējamas īpašas konstrukcijas, lai transportlīdzekļu izplūdes gāzu, trokšņu un citu kaitīgo faktoru ietekme uz apkārtējo vidi atbilstu sanitārajām normām.
(2) (Otrā daļa izslēgta ar 01.10.1997. likumu)
(3) Veicot būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas darbus ceļu zemes nodalījuma joslā, pēc iespējas tiek saglabāta vides daudzveidība un kultūrvēsturiskā ainava.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.1994., 01.10.1997. un 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.)
25. pants. Valsts un pašvaldību autoceļu un ielu būvniecības kvalitātes vispārīgās prasības
Ministru kabinets nosaka valsts un pašvaldību autoceļu un ielu būvniecības kvalitātes vispārīgās prasības.
(27.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.05.2017.)
25.1pants. Minimālās drošības prasības Eiropas ceļu tīkla tuneļiem
Kārtību, kādā ceļu lietotājiem nodrošina minimālo drošības līmeni Eiropas ceļu tīkla tuneļos, kas garāki par 500 metriem, nosaka Ministru kabinets.
(19.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.2006.)
26. pants. Zemju piešķiršana autoceļu vajadzībām
(Izslēgts ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1997.)
27. pants. Ceļu zemes nodalījuma josla
(Izslēgts ar 10.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)
27.1 pants. Valsts, pašvaldību un komersantu autoceļu ceļu zemes nodalījuma josla
(1) Valsts, pašvaldību un komersantu autoceļu būvniecībai, uzturēšanai un aizsardzībai tiek noteikta ceļu zemes nodalījuma josla.
(2) Valsts, pašvaldību un komersantu autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslas minimālais platums no autoceļa ass uz katru pusi ir:
1) 25 metri — divu brauktuvju autoceļam ar sadalošo joslu līdz 10 metriem;
2) 15,5 metri — vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no 12,5 metriem līdz 20 metriem;
3) 13,5 metri — vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no 10,5 metriem līdz 12 metriem;
4) 11 metru — vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no 8,5 metriem līdz 10 metriem;
5) 9,5 metri — vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu līdz 8 metriem.
(3) Ja saskaņā ar būvniecības projektu nepieciešams izvietot autoceļa konstrukcijas daļas, ceļu zemes nodalījuma joslas platums var būt lielāks par minimālo platumu.
(4) Par valsts vai pašvaldības zemi zem būvēm (ēkām), kas atrodas valsts vai pašvaldību ceļu zemes nodalījuma joslā, nomas maksa netiek ņemta.
(10.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2009.)
28. pants. Vispārizplatīto derīgo izrakteņu iegulu piešķiršana ceļu būvniecībai, rekonstrukcijai un uzturēšanai
(1) Ceļu būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas vajadzībām nepieciešamos derīgos izrakteņus ceļa īpašnieks saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm" bez īpašas atļaujas un maksas drīkst iegūt ceļa zemes nodalījuma joslā.
(2) Valsts, pašvaldību un meža ceļu būvniecībai, rekonstrukcijai un uzturēšanai nepieciešamos derīgos izrakteņus valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" un pašvaldības var iegūt saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 10.11.2005., 05.12.2013. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
29. pants. Autoceļu un ceļu inženierbūvju aizsardzības noteikumu pārkāpšana
Par šā likuma pārkāpumiem, kā arī par Ministru kabineta noteikumu par autoceļu valsts aizsardzību pārkāpumiem vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
(01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1997.)
30. pants. Autoceļiem un ceļu inženierbūvēm nodarītā kaitējuma atlīdzināšana
(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas nodarījušas kaitējumu autoceļam, ceļu inženierbūvēm vai satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, tos bojājot vai iznīcinot, atlīdzina autoceļa īpašniekam nodarītos zaudējumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Juridiskās un fiziskās personas, kas veikušas patvaļīgu būvniecību ceļu zemes nodalījuma joslā vai citus prettiesiskus darbus tajā, pēc autoceļa īpašnieka vai tā pilnvarotas personas pieprasījuma nodrošina uzcelto būvju nojaukšanu un ceļu zemes nodalījuma joslas sakārtošanu, attiecīgos izdevumus sedzot no saviem līdzekļiem.
(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)
31. pants. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" un amatpersonu atbildība par autoceļu un ceļu inženierbūvju uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu
(1) Par šā likuma 23. pantā paredzēto pienākumu neizpildīšanu, kā rezultātā autoceļu lietotājiem ir nodarīts kaitējums, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" atlīdzina tiem radīto kaitējumu saskaņā ar likumu.
(2) Amatpersonas par autoceļu un ceļu inženierbūvju uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu vai par pasākumu neveikšanu, lai savlaicīgi aizliegtu vai ierobežotu satiksmi atsevišķos ceļa posmos, kuru lietošana var apdraudēt satiksmes drošību, sauc pie disciplinārās, administratīvās vai citas atbildības saskaņā ar likumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 10.11.2005. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
6. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.februārim izdod šā likuma 13.1 pantā minētos noteikumus.
(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)
7. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 12.panta septītajā daļā minētos noteikumus par mērķdotācijas daļas lielumu, kārtību, kādā tā sadalāma starp pašvaldībām, mērķdotācijas izlietošanas kārtību, tās izlietošanas likumības un pareizības kontroles kārtību un kārtību, kādā pašvaldības sniedz pārskatu par mērķdotācijas izlietošanu. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumi Nr.217 "Noteikumi par pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai un attīstībai piešķirto mērķdotāciju", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)
8. Šā likuma grozījumi attiecībā uz 17. un 20.panta izslēgšanu un 19.panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2007.gada 1.oktobrī. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 17., 19. un 20.pantā ar terminu "uzņēmumu ceļš" saprotams komersantu ceļš šā likuma 3.panta pirmās un 1.1 daļas izpratnē.
(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)
9. Līdz šo pārejas noteikumu 8.punktā minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tiem atbilstošus šā likuma 19.panta trešajā daļā (jaunajā redakcijā) minētos noteikumus.
(10.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)
10. Šā likuma 27.1 pantā minētais ceļu zemes nodalījuma joslas platums ir attiecināms tikai uz tiem pašvaldību un komersantu ceļiem, kuru būvniecība uzsākta pēc šā panta spēkā stāšanās dienas. Līdz šā likuma 27.1 panta spēkā stāšanās dienai uz izbūvētiem pašvaldību un komersantu ceļiem attiecināms tas pašvaldību, komersantu un māju ceļu zemes nodalījuma joslas platums, kas noteikts līdz šā panta spēkā stāšanās dienai. Ja līdz šā likuma 27.1 panta spēkā stāšanās dienai izbūvēta pašvaldības un komersanta ceļa platums ir mazāks par šajā pantā noteikto, to var palielināt, ja autoceļa īpašnieks un autoceļam piegulošo zemju īpašnieks par to savstarpēji ir vienojušies.
(10.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2009.)
11. Šā likuma grozījumi par 3.panta ceturtās daļas izslēgšanu un 8.panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2009.)
15. Ar citos normatīvajos aktos lietoto terminu “1.šķiras autoceļi” saprot šajā likumā lietoto terminu “reģionālie autoceļi”, bet ar terminu “2.šķiras autoceļi” — terminu “vietējie autoceļi”.
(05.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
16. Šā likuma grozījumi par 6.panta pirmās, otrās un trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.
(08.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2009.)
17. Šā likuma 6.panta 4.1 daļa stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.
(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.11.2010.)
18. Līdz attiecīgu ierakstu izdarīšanai komercreģistra iestādes reģistros šajā likumā lietotais termins "valsts akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs"" atbilst citos tiesību aktos lietotajam terminam "akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs"", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
20. Šā likuma 6.panta devītajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2014.gada 31.janvārim.
(05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
21. Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. septembrim izdod šā likuma 7. panta otrajā daļā (jaunajā redakcijā) minētos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā tiek pārraudzīta pašvaldību autoceļu uzturēšana. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017. gada 1. septembrim piemērojami Ministru kabineta 2008. gada 8. janvāra noteikumi Nr. 10 "Kārtība, kādā tiek pārraudzīta pašvaldību ceļu, komersantu ceļu un māju ceļu būvniecība, rekonstrukcija un uzturēšana", ciktāl tie nav pretrunā ar likumu.
(27.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.05.2017.)
22. Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 25. pantā (jaunajā redakcijā) minētos noteikumus par valsts un pašvaldību autoceļu un ielu būvniecības kvalitātes vispārīgām prasībām.
(27.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.05.2017.)
23. Valsts budžeta programmai "Valsts autoceļu fonds" piešķirto finansējumu no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem palielina šādā apmērā, līdz tiek sasniegts likuma "Par autoceļiem" 12. panta ceturtajā daļā noteiktais apmērs:
1) no 2018. gada — par summu, kas nav mazāka par starpību starp valsts budžeta faktiskajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem un gadskārtējā valsts budžeta likumā plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja faktiskie ieņēmumi attiecīgajā gadā pārsniedz plānotos ieņēmumus, par bāzes gadu pieņemot pēdējo gadu, par kuru zināmi akcīzes nodokļa par naftas produktiem faktiskie ieņēmumi;
2) papildus šā punkta 1. apakšpunktā minētajam no 2020. gada — par vismaz pieciem procentiem gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā valsts budžeta programmai "Valsts autoceļu fonds" novirzīto valsts budžeta finansējumu, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug vismaz par pieciem procentiem.
(22.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)
25. Šā likuma grozījumi par 7. panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un 3.1 daļas izslēgšanu, 23.2 panta nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, otrās daļas izslēgšanu un ceturtās daļas vārda "kompleksās" izslēgšanu stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
26. Šā likuma grozījums par 23.2 panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Šā likuma 23.2 panta pirmā daļa ir spēkā līdz 2022. gada 30. aprīlim.
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
27. Šā likuma grozījums par 23. panta papildināšanu ar trešo daļu stājas spēkā 2022. gada 1. maijā. Lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" ir tiesīga no 2021. gada 1. janvāra uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu, iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem (teritorijām).
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
28. Satiksmes ministrs slēdz deleģēšanas līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas autoceļu uzturētājs" par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim.
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
29. Gadījumā, ja atbilstoši šo pārejas noteikumu 27. punktā noteiktajam iepirkuma līgums vai iepirkuma daļas līgums netiek noslēgts līdz 2022. gada 31. janvārim, Satiksmes ministrija, lai nodrošinātu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu, deleģē valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu attiecīgajā reģionā (teritorijā) valsts akciju sabiedrībai "Latvijas autoceļu uzturētājs" uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
30. Šā likuma grozījums par 23.1 panta izslēgšanu stājas spēkā 2021. gada 17. decembrī.
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
31. Šā likuma grozījums par informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 1. punkta izslēgšanu stājas spēkā 2021. gada 19. oktobrī.
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
32. Šā likuma grozījums par informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 3. punkta izslēgšanu stājas spēkā 2021. gada 17. decembrī.
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
33. Šā likuma grozījums par informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām papildināšanu ar 4. punktu stājas spēkā 2021. gada 19. oktobrī.
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
(19.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) (Izslēgts no 19.10.2021. ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020. Sk. Pārejas noteikumu 31. punktu);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem;
3) (Izslēgts no 17.12.2021. ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020. Sk. Pārejas noteikumu 32. punktu);
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta direktīvas (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā (pārstrādātā redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ).
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
 |
 |
 |
 |