Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanai un vadīšanai Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās sanākšanas izveido Centrālo vēlēšanu komisiju kā pastāvīgi darbojošos valsts institūciju.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
2. pants. Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā ir deviņi locekļi — vēlētāji. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus — Augstākā tiesa savā plēnumā.
Pirmajā sēdē Centrālā vēlēšanu komisija, aizklāti balsojot, no sava vidus ievēlē priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006. likumu, kas stājas spēkā 09.05.2006.)
3. pants. Saeimas ievēlēto Centrālās vēlēšanu komisijas locekli Saeima var atsaukt no komisijas:
1) ja to pieprasa ne mazāk kā 10 Saeimas deputāti;
2) ja Saeima ir saņēmusi attiecīgā Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa iesniegumu par darbības izbeigšanu komisijā.
Augstākās tiesas ievēlēto Centrālās vēlēšanu komisijas locekli no komisijas var atsaukt Augstākā tiesa.
Ja kāds Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis izbeidz darbību komisijā, Saeima vai Augstākā tiesa viņa vietā ievēlē citu komisijas locekli.
4. pants. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi.
Veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros.
(05.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1998., 02.11.2000., 12.02.2004. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
5. pants. Centrālā vēlēšanu komisija likumu un savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, izdod nepieciešamos rīkojumus un instrukcijas, kas tiek publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Lēmumi un rīkojumi stājas spēkā to pieņemšanas dienā, instrukcijas — to publicēšanas dienā. Lēmumi, rīkojumi un instrukcijas ir jāievēro visām vēlēšanu komisijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām.
(05.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006. likumu, kas stājas spēkā 09.05.2006.)
6. pants. Centrālā vēlēšanu komisija:
1) nosaka valsts piešķirto naudas līdzekļu sadalījumu citām vēlēšanu komisijām;
2) rūpējas, lai attiecīgās valsts un pašvaldību institūcijas nodrošinātu vēlēšanu komisijas ar telpām, transportu un sakaru līdzekļiem, kā arī citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;
3) nosaka, kādām jābūt vēlēšanu kastēm un ar vēlēšanu norisi saistīto dokumentu paraugiem;
4) nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisiju protokoli un citi vēlēšanu (tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas) materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām;
5) nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu (tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas) materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai;
6) noklausās republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju ziņojumus par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu;
7) dod republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām norādījumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu procesa un gaitas nodrošināšanu atbilstoši likuma prasībām;
71) sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu apgabalos vai vēlēšanu iecirkņos;
72) informē vēlētājus par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas kārtību;
73) apkopo vēlēšanu vai tautas nobalsošanas rezultātus un publicē tos;
8) izskata sūdzības un iesniegumus par citu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību un atceļ to nelikumīgos lēmumus;
9) ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu;
10) pilda citus likumos noteiktos pienākumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996., 14.05.1998., 02.11.2000., 12.02.2004. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
7. pants. Centrālā vēlēšanu komisija gādā par visu vēlēšanu komisiju izveidošanu. Šajā nolūkā tā:
1) nosaka vēlēšanu komisiju izveidošanas termiņus, ja tie nav noteikti likumā;
2) likumā noteiktajā kartībā piedalās vēlēšanu komisiju izveidošanā;
3) ieceļ vēlēšanu komisijas, ja tās nav laikus izveidotas likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 08.12.1996.)
8. pants. Centrālā vēlēšanu komisija savas pilnvaras realizē atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” normām.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
11. pants. Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un norisi saistītajos jautājumos griezties ar iesniegumiem un priekšlikumiem valsts un pašvaldību institūcijās. Tām šie iesniegumi un priekšlikumi jāizskata ne vēlāk kā triju dienu laikā un jādod komisijai rakstveida atbilde. Komisijai ir tiesības uz savām sēdēm uzaicināt un tajās uzklausīt ministriju, departamentu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas jautājumos, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un norisi.
(05.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.12.1996.)
12. pants. Ja Saeimas vēlēšanās, Eiropas Parlamenta vēlēšanās, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās vai tautas nobalsošanā atsevišķos vēlēšanu iecirkņos pieļauti vēlēšanu tiesību pārkāpumi un tie ietekmējuši vēlēšanu (tautas nobalsošanas) rezultātus, Centrālā vēlēšanu komisija lemj par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa vēlēšanu (tautas nobalsošanas) rezultātu anulēšanu. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumus par vēlēšanu komisijas vai iecirkņa komisijas lēmumu atcelšanu var pārsūdzēt tiesā attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā.
(15.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
13. pants. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi, kuru pārsūdzēšanas kārtība nav noteikta attiecīgajā likumā, pārsūdzami tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(15.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2010.)
14. pants. Centrālā vēlēšanu komisija par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem informē sabiedrību ar preses izdevumu, televīzijas un radio palīdzību. Tās sēdēs var būt klāt valsts un pašvaldību institūciju un Centrālajā vēlēšanu komisijā akreditēto masu informācijas līdzekļu pārstāvji.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 08.12.1996.)
15. pants. Centrālajai vēlēšanu komisijai ir juridiskās personas tiesības.
Centrālās vēlēšanu komisijas organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina Centrālās vēlēšanu komisijas sekretariāts.
(Trešā daļa izslēgta ar 13.06.2002. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1998. un 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2002.)
16. pants. Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu un darbinieku atlīdzību (mēneša amatalgu, piemaksas, sociālās garantijas u.c.) nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.
(Otrā daļa izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi savu pienākumu pildīšanas laikā pēc komisijas lēmuma ir atbrīvojami no pienākumiem savā darbavietā, saglabājot viņu amatu (darba vietu). Centrālā vēlēšanu komisija vēlēšanu un tautas nobalsošanas sagatavošanā var iesaistīt jebkuru valsts amatpersonu.
(Ceturtā daļa izslēgta ar 15.05.2008. likumu)
(13.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006., 15.05.2008. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
16.1 pants. (1) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka un sekretāra komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
(2) Uz valsts amatpersonu, kas ievēlēta par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli, neattiecas tie likumos noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kuri aizliedz ieņemt Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatu.
(3) Ja Centrālā vēlēšanu komisija vēlēšanu vai tautas nobalsošanas sagatavošanā iesaista kādu valsts amatpersonu, uz šo valsts amatpersonu neattiecas tie likumos valsts amatpersonai noteiktie ierobežojumi, kuri aizliedz valsts amatpersonu iesaistīt iepriekšminētajās darbībās un saņemt atlīdzību par to veikšanu.
(15.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2008.)
17. pants. Centrālās vēlēšanu komisijas sēdes sasauc tās priekšsēdētājs, paziņojot par to komisijas locekļiem.
Ja komisijas loceklis nevar ierasties uz sēdi, viņš laikus par to informē priekšsēdētāju.
Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz pieci komisijas locekļi. Komisijas loceklis, kurš nepiekrīt lēmumam, ir tiesīgs pievienot protokolam rakstveidā savu atsevišķo viedokli.
Komisijas lēmumus, rīkojumus un instrukcijas paraksta tās priekšsēdētājs un sekretārs.
Centrālās vēlēšanu komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 08.12.1996.)
18. pants. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs:
1) vada komisijas sēdes; nodrošina iespēju komisijas locekļiem laikus iepazīties ar sēdes darba kārtību un sēdē izskatāmajiem materiāliem;
2) dod komisijas locekļiem uzdevumus, kas attiecas uz vēlēšanu un tautas nobalsošanas, un likumu ierosināšanas sagatavošanu un norisi, nodrošina viņus ar dokumentiem, kas saistīti ar komisijas darbu;
3) uzaicina uz komisijas sēdi valsts un pašvaldību pārstāvjus, citu vēlēšanu komisiju vadītājus, kā arī citas personas;
4) pārstāv komisiju valsts institūcijās, pašvaldībās, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās;
41) pārstāv komisiju Eiropas Savienības institūcijās un starptautiskajās organizācijās jautājumos, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas sagatavošanu un vadīšanu;
5) kontrolē pieņemto lēmumu izpildi;
6) informē Saeimu par Centrālās vēlēšanu komisijas darbu, par tās pieņemtajiem lēmumiem;
61) Saeimas vēlēšanu likumā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā noteiktajos gadījumos paziņo attiecīgajām institūcijām, kurš kandidāts stājas tāda deputāta vietā, kas atteicies no Saeimas vai Eiropas Parlamenta deputāta mandāta vai kāda cita iemesla dēļ to zaudējis;
7) ja to pieprasa ne mazāk kā 10 Saeimas deputāti, sniedz pārskatu Saeimai par vēlēšanu un tautas nobalsošanas, un likumu ierosināšanas sagatavošanu;
8) atver un slēdz Centrālās vēlēšanu komisijas kontus kredītiestādēs, rīkojas ar Centrālās vēlēšanu komisijas naudas līdzekļiem;
9) pilda citus ar vēlēšanām un tautas nobalsošanu, un likumu ierosināšanu saistītus pienākumus.
Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa amata pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks, bet priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka prombūtnes laikā — Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996., 12.02.2004., 06.04.2006. un 06.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2010.)
19. pants. Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis vienlaikus nevar būt citas vēlēšanu komisijas loceklis.
Ja Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis tiek pieteikts par deputāta kandidātu Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās, viņa darbība komisijā izbeidzas ar brīdi, kad vēlēšanu komisijai tiek iesniegts attiecīgais saraksts.
Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis:
1) iesniedz priekšlikumus un jautājumus, kas izskatāmi komisijas sēdēs, piedalās šo jautājumu apspriešanā;
2) pārbauda citu vēlēšanu komisiju darbu pēc savas iniciatīvas vai priekšsēdētāja uzdevumā un par pārbaudes rezultātiem informē Centrālo vēlēšanu komisiju;
3) pieņem iestāžu un organizāciju pārstāvjus un pilsoņus ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas, un likumu ierosināšanas sagatavošanu un norisi saistītajos jautājumos.
Centrālās vēlēšanu komisijas loceklim tiek garantēta to izdevumu apmaksa, kas radušies, viņam izpildot uzdevumus, kuri saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas, un likumu ierosināšanas sagatavošanu un to norises pārbaudi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996. un 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2004.)
20. pants. Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs:
1) organizē fizisko un juridisko personu individuālo vai kolektīvo rakstveida iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanu;
2) atbild par Centrālās vēlēšanu komisijas izdoto dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumu ievērošanu, šo dokumentu saglabāšanu un nodošanu glabāšanā valsts arhīvā;
3) (izslēgts ar 12.02.2004. likumu);
4) izstrādā komisijas lēmumu projektus un citus dokumentus, sagatavo tos izskatīšanai komisijas sēdēs;
5) sagatavo komisijas dokumentus par Saeimas deputātu kandidātu stāšanos bijušo deputātu vietā;
6) pieņem Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās no sarakstu iesniedzējiem kandidātu sarakstus un tiem pievienotos dokumentus, pārbauda to pietiekamību un atbilstību likuma prasībām;
7) gatavo kandidātu sarakstu reģistrāciju komisijas sēdēs;
8) veic citus ar vēlēšanām, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu saistītos pienākumus.
Komisijas sekretāra prombūtnes laikā viņa amata pienākumus pilda kāds no komisijas locekļiem, kuram tas tiek uzdots ar komisijas lēmumu.
(05.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2000. un 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2004.)
2. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu spēku zaudē ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 2. decembra lēmumu apstiprinātais Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas nolikums (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 51/52).
4. Šā likuma 16.panta pirmā daļa (par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu amatalgām, piesaistot tās Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajam statistikas paziņojumam), otrā daļa (par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu un darbinieku apdrošināšanu, pabalstu un kompensāciju sistēmu, kā arī dzīvojamās telpas īres vai viesnīcas izdevumu kompensāciju, nepārsniedzot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēru) un trešā daļa (par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu darba vietu saglabāšanu) stājas spēkā 2002.gada 1.novembrī.
(13.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2002.)
5. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (amatalgu, kompensācijas u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.
(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 13. janvārī.
 |
 |
 |
 |