Darbības ar dokumentu

Šis likums attiecas uz rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem (turpmāk arī — tiesneši), nosaka viņu disciplinārās atbildības pamatu un regulē disciplinārlietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtību. Likums regulē arī ģenerālprokurora lēmumu un piemēroto disciplinārsodu (turpmāk — ģenerālprokurora lēmums) pārsūdzības un izskatīšanas kārtību Disciplinārtiesā Prokuratūras likumā noteiktajos gadījumos.

(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020.)

1. pants. Pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības

(1) Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:

1) tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā;

2) darba pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību;

3) necienīgu rīcību vai tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu;

4) (izslēgts no 01.07.2020. ar 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 5. punktu);

5) atteikšanos pārtraukt savu piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām;

6) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.

(2) Tiesas nolēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījies tā pieņemšanā, ja vien viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību lietas izskatīšanā.

(11.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020.)

2. pants. Tiesnešu disciplinārkolēģija

(1) Lietas par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu disciplinārajiem pārkāpumiem izskata tiesnešu disciplinārkolēģija.

(2) Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā ir viens Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās rajona tiesas tiesnesis un divi rajona (pilsētu) tiesneši, no kuriem viens ir specializējies civillietu izskatīšanā, bet otrs — krimināllietu izskatīšanā. Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļus uz četriem gadiem ievēlē tiesnešu konference, aizklāti balsojot.

(2¹) Tiesnešu disciplinārkolēģijas loceklis nevar vienlaikus būt Tieslietu padomes, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, Disciplinārtiesas vai Tiesnešu ētikas komisijas loceklis.

(3) Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē tiesnešu disciplinārkolēģija no savu locekļu vidus.

(4) Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties tieslietu ministrs un ģenerālprokurors vai viņu pilnvarotas personas, kā arī tiesnešu biedrību pilnvarotas personas.

(5) Tiesnešu disciplinārkolēģija darbojas saskaņā ar tiesnešu disciplinārkolēģijas apstiprinātu nolikumu.

(6) Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbību nodrošina Tiesu administrācija.

(15.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003., 10.06.2010., 08.10.2015., 22.06.2017., 06.09.2018. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)

2.¹ pants. Disciplinārtiesa

(1) Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu un Prokuratūras likumā noteiktajos gadījumos ģenerālprokurora lēmumu tiesiskuma izvērtēšanai saskaņā ar šo likumu Augstākajā tiesā tiek sasaukta Disciplinārtiesa.

(2) Disciplinārtiesas sastāvā ir seši Augstākās tiesas tiesneši (pa diviem no Civillietu departamenta, Krimināllietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta), kurus uz pieciem gadiem ievēlē Augstākās tiesas plēnums.

(3) No Disciplinārtiesas locekļu vidus Augstākās tiesas plēnums uz pieciem gadiem apstiprina Disciplinārtiesas priekšsēdētāju.

(4) Disciplinārtiesas locekļa pilnvaras izbeidzas, ja izbeidzas viņa tiesneša amata pilnvaras Civillietu departamentā, Krimināllietu departamentā vai Administratīvo lietu departamentā vai ja viņam uzlikts disciplinārsods. Šajā gadījumā Augstākās tiesas plēnums ievēlē jaunu Disciplinārtiesas locekli uz šā panta otrajā daļā noteikto pilnvaru termiņu.

(5) Disciplinārtiesas loceklis, ja pret viņu ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess, līdz disciplinārlietas izskatīšanai vai kriminālprocesa pabeigšanai aptur savu darbību Disciplinārtiesā.

(6) Disciplinārtiesas loceklis nevar vienlaikus būt Tieslietu padomes, Tiesnešu disciplinārkolēģijas, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas vai Tiesnešu ētikas komisijas loceklis.

(7) Disciplinārtiesas darbu nodrošina Augstākās tiesas administrācija.

(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

3. pants. Disciplinārlietas ierosināšana

(1) Ierosināt disciplinārlietu ir tiesīgi:

1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs — par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;

2) tieslietu ministrs — par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;

3) apgabaltiesu priekšsēdētāji — par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem un apgabaltiesu tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;

4) rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji — par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;

5) Tiesnešu ētikas komisija — par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem, ja tā konstatējusi Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu.

(2) Persona, kas tiesīga ierosināt disciplinārlietu, ja ir pamats ierosināt šādu lietu, organizē saņemto materiālu vispusīgu iepriekšējo pārbaudi un pieprasa tiesneša rakstveida paskaidrojumu.

(2¹) Tiesnešu ētikas komisija, lai izvērtētu Tiesnešu ētikas kodeksa normu iespējamu rupju pārkāpumu saistībā ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, ne retāk kā reizi sešos mēnešos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasa no Sodu reģistra šādu informāciju par tiesneša izdarīto administratīvo pārkāpumu:

1) normatīvā akta normu, kurā paredzēts pārkāpums, par kura izdarīšanu tiesnesis saukts pie administratīvās atbildības;

2) institūciju, kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, lēmuma numuru un pieņemšanas datumu;

3) uzliktā soda veidu;

4) datumu, kad stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.

(3) Par disciplinārlietas ierosināšanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs, apgabaltiesas priekšsēdētājs, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs un Tiesnešu ētikas komisija pieņem lēmumu, bet tieslietu ministrs izdod rīkojumu. Lēmumā vai rīkojumā norāda iepriekšējā pārbaudē konstatētā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, pārkāpuma atklāšanas dienu un likumā paredzēto disciplinārlietas ierosināšanas pamatu. Lēmumu vai rīkojumu kopā ar iepriekšējās pārbaudes materiāliem nosūta izskatīšanai tiesnešu disciplinārkolēģijā.

(4) Pirms disciplinārlietas materiālu nosūtīšanas tiesnešu disciplinārkolēģijai tiesnesim, par kuru ierosināta disciplinārlieta, tiek paziņots par to, ka iepriekšējā pārbaude ir pabeigta, un par laiku, kad viņš var iepazīties ar pārbaudes materiāliem.

(5) Tiesnesis, par kuru ierosināta disciplinārlieta, ir tiesīgs iepazīties ar attiecīgās lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus un iesniegt lūgumus.

(6) Līdz lietas izskatīšanai tiesnešu disciplinārkolēģijā lēmumu vai rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu persona, kas to ir ierosinājusi, var atsaukt ar motivētu lēmumu vai rīkojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1997., 15.10.1998., 11.12.2003., 10.06.2010., 22.06.2017. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020. 2¹ daļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. Pārejs noteikumu 5. punktu)

4. pants. Disciplinārsoda uzlikšanas un disciplinārlietas izskatīšanas termiņi

(1) Disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt triju mēnešu laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas dienas, neskaitot tiesneša pagaidu prombūtnes laiku, bet ne vēlāk kā četru gadu laikā pēc disciplinārā pārkāpuma izdarīšanas dienas. Par pagaidu prombūtnes laiku tiek uzskatīts atvaļinājums, pārejošas darbnespējas laiks vai laiks, kad tiesnesis nepilda amata pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Par pagaidu prombūtni šā likuma izpratnē netiek uzskatīts laiks, kurā tiesnesis ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

(2) Disciplinārlietu izskata mēneša laikā pēc tās saņemšanas Tiesnešu disciplinārkolēģijā. Ja tiesnesis, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, atrodas pagaidu prombūtnē, izskatīšanas laiks pagarinās par attiecīgo laikposmu.

(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)

5. pants. Disciplinārlietas sagatavošana izskatīšanai tiesnešu disciplinārkolēģijā

(1) Līdz disciplinārlietas izskatīšanas sākumam tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs var uzdot vienam no kolēģijas locekļiem papildus pārbaudīt, vai ir pamats saukt tiesnesi pie disciplinārās atbildības. Ja nepieciešams, pieprasāmi papildu dokumenti un materiāli, tāpat arī tiesu lietas, kuru izskatīšanā tiesnesis pieļāvis likuma pārkāpumu.

(1¹)  Pēc disciplinārlietas saņemšanas tiesnešu disciplinārkolēģija nekavējoties rakstveidā izskata jautājumu par tiesneša atstādināšanu. Ja nepieciešams, tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs jautājuma izskatīšanai var sasaukt šīs kolēģijas sēdi. Šādā gadījumā sēdē piedalās tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un ne mazāk kā četri šīs kolēģijas locekļi.

(2) Laiks un vieta, kad un kur disciplinārlieta tiks izskatīta tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē, ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas jāpaziņo personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu, un tiesnesim, par kuru tā ierosināta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020.)

5.¹ pants. Lēmuma par tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas pieņemšanas kārtība, tā saturs un paziņošanas kārtība

(1) Lēmumu par tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas pieņem ar to tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļu balsu vairākumu, kuri piedalījušies jautājuma izskatīšanā. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir sēdes priekšsēdētāja balss. Lēmumu noformē rakstveidā. To paraksta sēdes priekšsēdētājs un kolēģijas locekļi.

(2) Pieņemtajā lēmumā norāda tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, jautājuma izskatīšanas vietu un laiku, tā tiesneša vārdu, uzvārdu un amatu, kurš tiek saukts pie disciplinārās atbildības, disciplinārā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un pamatu tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības, tiesneša paskaidrojumus, ja tādi saņemti, kā arī pieņemto lēmumu un tā motīvus.

(3) Lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.

(4) Lēmumu paziņo tiesnesim un attiecīgās tiesas priekšsēdētājam. Ja lēmums pieņemts par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, tiesnešu disciplinārkolēģija lēmumu nekavējoties paziņo arī tieslietu ministram. Ja lēmums pieņemts par Augstākās tiesas tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, tiesnešu disciplinārkolēģija lēmumu nekavējoties paziņo arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Ja lēmums par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas pieņemts tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē, kurā piedalās tieslietu ministrs vai viņa pilnvarota persona vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona, lēmums uzskatāms par paziņotu tā pieņemšanas brīdī.

(14.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2020.)

6. pants. Disciplinārlietas izskatīšanas kārtība

(1) Tiesnešu disciplinārkolēģija disciplinārlietu izskata kolēģijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka un ne mazāk kā četru kolēģijas locekļu sastāvā.

(2) Tiesnesim, kas tiek saukts pie disciplinārās atbildības, jāpiedalās tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē. Ja tiesnesis kolēģijas sēdē nav ieradies neattaisnotu iemeslu dēļ vai ir lūdzis disciplinārlietu izskatīt bez viņa klātbūtnes, kolēģija ir tiesīga disciplinārlietu izskatīt, viņam klāt neesot.

(3) Disciplinārlietas izskatīšanā ir tiesīga piedalīties persona, kas ierosinājusi šo lietu, vai tās pārstāvis, kā arī citi tiesneši.

(4) Sēdes priekšsēdētājs pasludina sēdi par atklātu un paziņo tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu. Līdz lietas izskatīšanas sākumam tiesnesis, kas tiek saukts pie disciplinārās atbildības, var pieteikt kolēģijas locekļiem noraidījumu, kuru izskata tiesnešu disciplinārkolēģija.

(5) Disciplinārlietas izskatīšana sākas ar sēdes priekšsēdētāja vai tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa ziņojumu. Pēc tam kolēģija noklausās pie disciplinārās atbildības saucamā tiesneša, kā arī, ja nepieciešams, citu uz sēdi uzaicināto personu paskaidrojumus, izpēta lietas materiālus un citus dokumentus.

(6) Tiesnesis, kas tiek saukts pie disciplinārās atbildības, ir tiesīgs jebkurā sēdes brīdī, pirms kolēģija aiziet apspriesties lēmuma pieņemšanai, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

(7) Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēde tiek protokolēta. Protokolu raksta sēdes sekretārs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. un 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

7. pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Izskatot disciplinārlietu, tiesnešu disciplinārkolēģija lēmumu pieņem apspriežu istabā.

(2) Tiesnešu disciplinārkolēģija var pieņemt lēmumu:

1) uzlikt disciplinārsodu;

2) nosūtīt disciplinārlietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu;

3) ierosināt tiesnesi atcelt no amata;

4) (izslēgts ar 10.06.2010. likumu);

5) izbeigt disciplinārlietu.

(3) (Izslēgta ar 15.10.1998. likumu)

(4) Disciplinārsodi, kurus tiesnešu disciplinārkolēģija var uzlikt tiesnesim, ir šādi:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas.

(5) Uzliekot disciplinārsodu, tiesnešu disciplinārkolēģijai jāņem vērā disciplinārā pārkāpuma raksturs, tā sekas, tiesneša vainas pakāpe nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo viņa personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā. Par katru disciplināro pārkāpumu tiesnesim var uzlikt tikai vienu disciplinārsodu.

(6) Disciplinārsoda uzlikšana neizslēdz tiesneša kriminālo un civiltiesisko atbildību, izņemot likuma «Par tiesu varu» 13. panta piektajā daļā norādītos gadījumus.

(7) Tiesnešu disciplinārkolēģija disciplinārlietu izbeidz:

1) ja disciplinārlieta ierosināta nepamatoti;

2) ja notecējuši šā likuma 4. panta pirmajā daļā paredzētie termiņi tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības.

(8) Izņēmuma gadījumā tiesnešu disciplinārkolēģija var aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu.

(9) Vienlaikus ar šā panta otrās daļas 1. punktā, septītās daļas 2. punktā vai šā panta astotajā daļā minēto lēmumu Tiesnešu disciplinārkolēģija var noteikt tiesnesim profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Ja Tiesnešu disciplinārkolēģija ir pieņēmusi šā panta otrās daļas 1. punktā minēto lēmumu, lēmums par tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanas noteikšanu stājas spēkā vienlaikus ar lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998., 10.06.2010., 22.06.2017., 06.09.2018. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020. Piektās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)

8. pants. Lēmuma pieņemšanas kārtība un tā saturs

(1) Disciplinārlietā lēmumu pieņem ar to Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļu balsu vairākumu, kuri piedalījušies lietas izskatīšanā. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir sēdes priekšsēdētāja balss. Lēmumu noformē rakstveidā. To paraksta sēdes priekšsēdētājs un kolēģijas locekļi.

(2) Disciplinārlietā pieņemtajā lēmumā norāda: tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu; lietas izskatīšanas vietu un laiku; pie disciplinārās atbildības sauktā tiesneša vārdu, uzvārdu un amatu; disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un pamatu tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības; tiesneša paskaidrojumus un ziņas, kas raksturo viņa personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā; pieņemtā lēmuma motivējumu, pamatojoties uz pierādījumiem; tiesnešu disciplinārkolēģijas secinājumus par uzlikto disciplinārsodu, tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanas noteikšanu, disciplinārlietas izbeigšanu, ierosinājumu atcelt tiesnesi no amata, disciplinārlietas materiālu nosūtīšanu Ģenerālprokuratūrai.

(3) Disciplinārlietā pieņemtais lēmums tiek pasludināts tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē.

(4) Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums stājas spēkā un ir izpildāms pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai Disciplinārtiesā un sūdzība nav iesniegta. Ja Disciplinārtiesa atteikusies pieņemt sūdzību vai atstājusi Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu negrozītu un sūdzību noraidījusi, Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums stājas spēkā Disciplinārtiesas lēmuma paziņošanas brīdī.

(5) Šā likuma 7.panta otrās daļas 2. un 5.punktā minētie Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi nav pārsūdzami un ir galīgi, izņemot šā likuma 11.⁵ panta pirmajā daļā paredzēto gadījumu. Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums par tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanas noteikšanu nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998., 10.06.2010. un 06.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 05.10.2018.)

9. pants. Lēmuma noraksta izsniegšana

(1) Ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc lēmuma pasludināšanas tā noraksts jāizsniedz vai jānosūta tiesnesim, par kuru tas pieņemts, tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai un personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu, kā arī Tiesu administrācijai vai Augstākās tiesas administrācijai pievienošanai tiesneša personas lietai.

(2) Ja tiesnešu disciplinārkolēģija pieņēmusi lēmumu nosūtīt disciplinārlietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu, šāda lēmuma noraksts kopā ar disciplinārlietas materiāliem septiņu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas nosūtāms ģenerālprokuroram. Ja tiesnešu disciplinārkolēģija pieņēmusi lēmumu ierosināt tiesnesi atcelt no amata, šāda lēmuma noraksts kopā ar disciplinārlietas materiāliem piecu dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas nosūtāms Saeimai.

(3) (Izslēgta ar 10.06.2010. likumu)

(4) (Izslēgta ar 10.06.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998., 10.06.2010., 22.06.2017. un 06.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 05.10.2018.)

9.¹ pants. Pārrakstīšanās kļūdu labošana

(1) Tiesnešu disciplinārkolēģija pēc savas iniciatīvas vai pēc personas, kas ierosinājusi disciplinārlietu, vai tiesneša, par kuru pieņemts lēmums, pieteikuma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās kļūdas.

(2) Jautājumu par pārrakstīšanās kļūdu labošanu Tiesnešu disciplinārkolēģija izskata rakstveida procesā, par ko paziņo personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu, un tiesnesim, par kuru pieņemts lēmums.

(3) Lēmuma par pārrakstīšanās kļūdu labošanu norakstu Tiesnešu disciplinārkolēģija piecu dienu laikā nosūta tiesnesim, par kuru tas pieņemts, tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai un personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu, kā arī Tiesu administrācijai vai Augstākās tiesas administrācijai pievienošanai tiesneša personas lietai.

(4) Lēmums par pārrakstīšanās kļūdu labošanu nav pārsūdzams.

(06.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.10.2018.)

10. pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(Izslēgts ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)

11. pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(Izslēgts ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)

11.¹ pants. Tiesnešu disciplinārkolēģijas un ģenerālprokurora lēmumu pārsūdzēšana

(1) Šā likuma 7.panta otrās daļas 1. un 3.punktā minēto Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesnesis, uz kuru tas attiecas, septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt Disciplinārtiesā. Ģenerālprokurora lēmumu prokurors, uz kuru tas attiecas, septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt Disciplinārtiesā.

(2) Sūdzībā norāda:

1) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama;

2) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

3) kādā apjomā lēmumu pārsūdz;

4) sūdzības pamatojumu un argumentus;

5) Disciplinārtiesai izteikto lūgumu;

6) sūdzības sastādīšanas laiku.

(3) Sūdzību paraksta tās iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja sūdzību iesniedz pārstāvis, viņš sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, no kura izriet pārstāvja tiesības iesniegt sūdzību.

(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017.)  

11.² pants. Sūdzības par disciplinārlietā pieņemtā lēmuma sagatavošanu izskatīšanai Disciplinārtiesā

(1) Disciplinārtiesas priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā kāds no Disciplinārtiesas locekļiem pārbauda iesniegtās sūdzības atbilstību šā likuma 11.¹ panta prasībām.

(2) Ja sūdzība iesniegta, pārkāpjot šā likuma 11.¹ panta pirmajā daļā noteikto termiņu un sūdzības iesniedzējs nav lūdzis nokavēto termiņu atjaunot, sūdzību atstāj bez virzības un nosaka termiņu, kurā var iesniegt motivētu lūgumu par nokavētā termiņa atjaunošanu. Lūguma iesniegšanai noteiktais termiņš nevar būt garāks par septiņām dienām. Par lēmumu nekavējoties informē sūdzības iesniedzēju.

(3) Ja sūdzība neatbilst šā likuma 11.¹ panta otrās vai trešās daļas prasībām, nosaka termiņu konstatēto trūkumu novēršanai, un tas nevar būt garāks par septiņām dienām. Par lēmumu nekavējoties informē sūdzības iesniedzēju.

(4) Sūdzību nepieņem un atdod atpakaļ iesniedzējam, ja:

1) noteiktajā termiņā sūdzības iesniedzējs konstatētos trūkumus nav novērsis vai nav iesniedzis lūgumu par nokavētā termiņa atjaunošanu;

2) sūdzības iesniedzēja norādītie apstākļi, kas bijuši par pamatu termiņa nokavējumam, nav atzīti par attaisnojošiem;

3) sūdzība iesniegta par nepārsūdzamu Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.

(5) Disciplinārtiesas priekšsēdētājs nosaka sūdzības izskatīšanas laiku un vietu.

(6) Līdz sūdzības izskatīšanas uzsākšanai Disciplinārtiesas priekšsēdētājs var uzdot vienam no Disciplinārtiesas locekļiem sagatavot ziņojumu par iesniegto sūdzību, var lūgt Tiesnešu ētikas komisiju sniegt atzinumu un skaidrojumu par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, var pieprasīt papildu paskaidrojumus un dokumentus, kā arī uzaicināt uz sēdi citas personas paskaidrojumu sniegšanai.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

11.³ pants. Disciplinārtiesā iesniegtās sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Ne vēlāk kā 14 dienas pirms sūdzības izskatīšanas Disciplinārtiesas sēdē par sēdes laiku un vietu paziņo tiesnesim, kas iesniedzis sūdzību, vai prokuroram, kas pārsūdzējis ģenerālprokurora lēmumu (turpmāk — sūdzības iesniedzējs), un personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu.

(2) Disciplinārtiesa sūdzību izskata ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Sēdi vada Disciplinārtiesas priekšsēdētājs vai viņa norīkots Disciplinārtiesas loceklis.

(3) Sūdzību izskata slēgtā sēdē, ja Disciplinārtiesa nenolemj citādi.

(4) Sūdzības iesniedzējs piedalās sēdē.

(5) Ja sūdzības iesniedzējs ir atvaļinājumā, viņam ir pārejoša darbnespēja vai viņš nav darbā citu attaisnojošu iemeslu dēļ, sūdzības izskatīšanu var atlikt uz attiecīgu laikposmu, kas netiek ieskaitīts likumā noteiktajā disciplinārsoda uzlikšanas termiņā.

(6) Ja sūdzības iesniedzējs bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sēdi vai ir lūdzis sūdzību izskatīt bez viņa klātbūtnes, sūdzību var izskatīt, viņam klāt neesot.

(7) Sūdzības izskatīšanā sūdzības iesniedzējam ir tiesības pieaicināt pārstāvi.

(8) Sūdzības izskatīšanā var piedalīties un izteikt savu viedokli persona, kas ierosinājusi disciplinārlietu, vai tās pārstāvis.

(9) Līdz sūdzības izskatīšanas sākumam sūdzības iesniedzējs var pieteikt Disciplinārtiesas loceklim noraidījumu. Ja noraidījums pieteikts vienam Disciplinārtiesas loceklim, to izlemj pārējais Disciplinārtiesas sastāvs. Balsīm sadaloties līdzīgi, Disciplinārtiesas loceklis tiek noraidīts. Ja noraidījums pieteikts vairākiem Disciplinārtiesas locekļiem, to ar balsu vairākumu izlemj pati Disciplinārtiesa pilnā sastāvā.

(10) Sūdzības izskatīšana sākas ar Disciplinārtiesas priekšsēdētāja vai Disciplinārtiesas locekļa ziņojumu par sūdzību. Pēc tam uzklausa sūdzības iesniedzēja, kā arī, ja nepieciešams, citu uz sēdi uzaicināto personu paskaidrojumus, iepazīstas ar disciplinārlietas materiāliem un citiem dokumentiem.

(11) Sūdzības iesniedzējs jebkurā sēdes brīdī, pirms Disciplinārtiesa aiziet apspriesties lēmuma pieņemšanai, var sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

(12) Sūdzības izskatīšana sēdē tiek protokolēta vai fiksēta audioierakstā. Protokolu raksta sēdes sekretārs. Attiecīgais informācijas nesējs tiek pievienots lietai. Ja nepieciešams, pēc audioieraksta var sagatavot rakstveida protokolu.

(13) Par citiem šajā likumā neregulētiem jautājumiem, kas saistīti ar sūdzības izskatīšanas kārtību, lemj Disciplinārtiesa.

(14) Pēc paskaidrojumu uzklausīšanas un iepazīstināšanas ar lietā papildus saņemtajiem paskaidrojumiem vai atzinumiem, ja tādi ir, Disciplinārtiesa aiziet apspriesties lēmuma pieņemšanai, par to paziņojot sēžu zālē esošajiem.

(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

11.⁴ pants. Disciplinārtiesas lēmums

(1) Disciplinārtiesa lēmumu par sūdzību pieņem ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Disciplinārtiesas priekšsēdētāja balss.

(2) Izskatot sūdzību, Disciplinārtiesa var:

1) atstāt lēmumu negrozītu un sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izbeigt disciplinārlietu;

3) grozīt lēmumu, nepasliktinot sūdzības iesniedzēja stāvokli.

(3) Disciplinārtiesas lēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(4) Disciplinārtiesas lēmuma ievaddaļā norāda:

1) Disciplinārtiesas sastāvu, kas izskatīja sūdzību;

2) sūdzības izskatīšanas vietu un laiku;

3) sūdzības iesniedzēja vārdu un uzvārdu.

(5) Disciplinārtiesas lēmuma aprakstošajā daļā norāda:

1) īsu disciplinārpārkāpuma apstākļu izklāstu;

2) pārsūdzētā lēmuma būtību;

3) sūdzības motīvus;

4) sēdē sniegto paskaidrojumu būtību.

(6) Disciplinārtiesas lēmuma motīvu daļā norāda argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta, vai argumentus, kuru dēļ atcelts pārsūdzētais lēmums. Ja Disciplinārtiesa, izskatot sūdzību, atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sava lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pārsūdzētā lēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

(7) Disciplinārtiesas lēmuma rezolutīvajā daļā norāda Disciplinārtiesas lēmumu saskaņā ar šā panta otro daļu.

(8) Disciplinārlietā pieņemtā lēmuma rezolutīvo daļu paziņo Disciplinārtiesas sēdē, vienlaikus nosakot laiku, kad būs sastādīts pilns lēmums. Ja Disciplinārtiesa atzīst, ka šajā sēdē nav iespējams pieņemt lēmumu un paziņot tā rezolutīvo daļu, Disciplinārtiesa nosaka datumu tuvāko 30 dienu laikā pēc sēdes, kurā tika izskatīta disciplinārlieta, kad lēmums būs sastādīts un pieejams. Šis datums uzskatāms par lēmuma paziņošanas datumu.

(9) Lēmumu noformē rakstveidā. Tā norakstu 10 dienu laikā no lēmuma sastādīšanas dienas izsniedz vai nosūta tiesnesim, par kuru tas pieņemts, personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu, kā arī Tiesu administrācijai vai Augstākās tiesas administrācijai pievienošanai tiesneša personas lietai un Tiesnešu disciplinārkolēģijai.

(9¹) Šā panta devītajā daļā minētā lēmuma norakstu, ja tas pieņemts, izskatot sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu, 10 dienu laikā no lēmuma sastādīšanas dienas izsniedz vai nosūta prokuroram, kas pārsūdzējis ģenerālprokurora lēmumu, un ģenerālprokuroram.

(10) Disciplinārtiesas lēmums stājas spēkā tā paziņošanas brīdī un nav pārsūdzams.

(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. un 06.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 05.10.2018.)

11.⁵ pants. Disciplinārlietas atkārtotas izskatīšanas kārtība

(1) Ja Saeima nobalso pret tiesneša atcelšanu no amata un ģenerālprokurors atzīst, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, disciplinārlietu nodod atpakaļ Tiesnešu disciplinārkolēģijai tās atkārtotai izskatīšanai.

(2) Laiks no lēmuma nosūtīšanas Saeimai vai ģenerālprokuroram netiek ieskaitīts šā likuma 4.pantā paredzētajā disciplinārsoda uzlikšanas termiņā.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

12. pants. Disciplinārsoda dzēšana un noņemšana

(1) Disciplinārsods uzskatāms par dzēstu, ja gada laikā no dienas, kad tas uzlikts, tiesnesim netiek uzlikts jauns disciplinārsods.

(2) Pēc disciplinārlietu ierosinājušās personas priekšlikuma, kā arī pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma vai pēc rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja lūguma tiesnešu disciplinārkolēģija var šo sodu noņemt pirms termiņa, bet ne ātrāk par sešiem mēnešiem no soda uzlikšanas dienas.

(3) Jautājumu par disciplinārsoda noņemšanu izskata ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts priekšlikums vai lūgums par disciplinārsoda noņemšanu. Par šā jautājuma izlemšanas laiku un vietu tiek paziņots tiesnesim, kuram uzlikts disciplinārsods, un personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)

1. (Izslēgts ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1990. gada l. marta likums «Par nolikuma «Par Latvijas PSR tiesnešu disciplināro atbildību, tiesnešu un tautas piesēdētāju atsaukšanu un pirmstermiņa atbrīvošanu» apstiprināšanu» (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 12).

3. Pēc tam, kad stājušies spēkā šā likuma 2.panta grozījumi par Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, Tiesnešu disciplinārkolēģija var turpināt savu darbu līdz kārtējās tiesnešu konferences sanākšanai.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

4. Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs, kas ievēlēts līdz šā likuma 2. panta otrās daļas grozījuma par tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu spēkā stāšanās dienai, turpina savu darbu līdz jauna Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāva ievēlēšanai kārtējā tiesnešu konferencē.

(06.09.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.10.2018.)

5. Grozījums šā likuma 1. pantā par pirmās daļas 4. punkta izslēgšanu, grozījums šā likuma 2. pantā par pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums šā likuma 3. pantā attiecībā uz tā papildināšanu ar 2.¹ daļu, grozījums šā likuma 4. pantā par pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un grozījums šā likuma 7. pantā par piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(14.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2020.)