Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Attēlotā redakcija: 28.11.2003. - 30.12.2003. / Vēsturiskā

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 23. decembra noteikumus Nr. 736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju".

Latvijas Republikas noteikumi Nr. 155

Rīgā (prot. nr.22 4.§) 1997.gada 22.aprīlī

Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par dabas resursu nodokli" 10.panta pirmo daļu
un likuma "Par zemes dzīlēm" 10.panta pirmo daļu

I. Noteikumos lietotie termini

(Nodaļa MK 17.11.1998. noteikumu Nr. 437 redakcijā)

Iekšējie piekrastes ūdeņi — ūdeņi zemes pusē no līnijas, no kuras tiek mērīts teritoriālo ūdeņu platums, ūdensteču gadījumā to paplašina līdz saldūdens robežai.

Izplūdes prasības — prasības, kas atbilstoši noteiktajai robežkoncentrācijai izvirzītas bīstamo vielu koncentrācijai notekūdeņos to izplūdes vietā.

Karpveidīgo zivju ūdeņi — ūdeņi, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpveidīgo zivju, kā arī citu zivju sugu (līdakas, asari, zuši) eksistenci.

Komunālie notekūdeņi — sadzīves notekūdeņi, sadzīves un ražošanas notekūdeņu sajaukums un lietus notekūdeņi. Šo noteikumu izpratnē:

1) sadzīves notekūdeņi ir notekūdeņi, kas radušies sabiedriskajās, dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnisko un sadzīves darbību rezultātā;

2) ražošanas notekūdeņi ir notekūdeņi, kas tiek novadīti no tirdzniecības vai ražošanas vajadzībām paredzētajām vietām;

3) lietus notekūdeņi ir atmosfēras nokrišņi, kā arī drenāžas un laistīšanas notekūdeņu notece no apdzīvoto vietu un uzņēmumu teritorijām.

Kvalitātes prasības — skaitļos izteikta maksimālā vielu robežkoncentrācija, kāda ir pieļaujama notekūdeņos un dabas ūdeņos.

Lašveidīgo zivju ūdeņi — ūdeņi, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu, foreļu, alatu un sīgu eksistenci .

Limitējošā koncentrācija — piesārņojuma rādītāju robežkoncentrācija notekūdeņos, kas noteikta atsevišķam piesārņojumam konkrētā notekūdeņu izplūdes vietā noteiktā laikposmā. Limitējošo koncentrāciju nosaka ūdens lietošanas atļaujā, ko izsniedz Vides ministrijas pilnvarotā institūcija.

Limits — ūdens lietošanas atļaujas nosacījumos ietverti ūdens lietošanas kvantitatīvi un kvalitatīvi ierobežojumi, ko attiecīgajam laikposmam noteikušas Vides ministrijas pilnvarotas institūcijas, pamatojoties uz ūdens lietotāja pieteikumu ūdens lietošanas atļaujas saņemšanai un ūdens resursu atjaunošanas un kvalitātes saglabāšanas spējām.

Notekūdeņi — ūdeņi, kas cilvēka darbības rezultātā mainījuši savas sākotnējās fizikālās, ķīmiskās vai bioloģiskās īpašības.

Piesārņojuma slodze — piesārņojuma daudzums, kas noteiktā laikposmā (dienā, gadā) ar notekūdeņiem tiek novadīts ūdenstilpē vai kanalizācijas sistēmas tīklos. Piesārņojuma slodze gadā (PSg) saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināma, izmantojot notekūdeņu daudzumu gadā un vidējo limitējošo koncentrāciju gadā.

Piesārņojums — tieša v ai netieša antropogēnas izcelsmes vielu novadīšana ūdens vidē un termiskā režīma izjaukšana, kas apdraud cilvēka veselību, rada kaitējumu bioloģiskajiem resursiem un ūdens ekosistēmām, kā arī traucējumus ūdens resursu izmantošanā.

Ūdens ieguves vieta — vieta ūdens apgādes sistēmā, no kuras tiek ņemti pazemes vai virszemes ūdenstilpju ūdeņi.

Ūdens lietošana — darbība, kas rada ietekmi uz ūdens kvantitatīvajiem vai kvalitatīvajiem rādītājiem virszemes un pazemes ūdeņos (izņemot kuģu balasta ūdeņus, kuru lietošanu nosaka citi normatīvie akti), ja ir kāds no šādiem nosacījumiem:

1) notekūdeņu daudzums konkrētā izplūdes vietā pārsniedz 5 m3 diennaktī;

2) pazemes ūdeņu ieguve pārsniedz 10 m3 diennaktī;

3) tiek iegūti minerālūdeņi, kas nav paredzēti personīgām vajadzībām;

4) tiek ietekmēts virszemes ūdenstilpes hidroloģiskais režīms vai virszemes saldūdeņu patēriņš pārsniedz 20 m3 diennaktī;

5) iepriekš minētie daudzumi netiek pārsniegti, bet ūdens ieguves vai emisijas dēļ ir iespējama būtiska ietekme uz vidi.

Ūdens lietošanas atļauja — dokuments, kas atļauj ūdens lietotājam lietot ūdeni un reglamentē ūdens lietošanas nosacījumus, apstākļus un noteikumus, kā arī nosaka limitus.

Ūdens lietošanas nosacījumi — prasību kopums, kas reglamentē ūdens lietotāja darbību, tiesības, pienākumus un atbildību.

Ūdens lietotājs — ikviena fiziska vai juridiska persona, kas iegūst ūdeņus vai lieto tos saimnieciskajā darbībā.

Ūdens patēriņa norma — ūdens daudzums, kas nepieciešams produkcijas vienības ražošanai vai konkrētam patērētājam diennaktī, ja ūdeni izmanto racionāli un lieto tehnoloģiju, kas dod iespēju taupīt ūdeni.

Ūdeņi — Latvijas Republikas virszemes saldūdeņi, iekšējie piekrastes ūdeņi un pazemes ūdeņi.

Virszemes saldūdeņi — visi stāvošie un tekošie virszemes saldūdeņi.

(MK 17.11.1998. noteikumu Nr. 437 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.01.2002. noteikumiem Nr. 35; MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119; MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)

II. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā pieprasāma un izsniedzama ūdens lietošanas atļauja (turpmāk - atļauja), kā arī ūdens lietotāja un atļaujas izsniedzēja tiesības un pienākumus.

2. Atļauja apliecina attiecīgā ūdens lietotāja tiesības lietot ūdeni un nosaka ūdens lietošanas veidu, daudzumu, termiņus, kā arī ūdens lietotāja pienākumus ūdeņu aizsardzībā.

3. Atļauja reglamentē iekšējo piekrastes ūdeņu, virszemes saldūdeņu un pazemes ūdeņu lietošanu Latvijas Republikas teritorijā, tā ir obligāta un tās nosacījumi ir saistoši ikvienam ūdens lietotājam.

(MK 17.11.1998. noteikumu Nr. 437 redakcijā)

4. Atļaujas pieprasītājam, ūdens lietotājam un atļaujas izsniedzējam jāievēro apbūves un teritorijas plānojuma noteikumi.

(MK 22.01.2002. noteikumu Nr. 35 redakcijā)

III. Kārtība, kādā pieprasāma un izsniedzama atļauja

5. Atļaujas pieprasītājs reģionālajai vides pārvaldei iesniedz ar pagasta vai pilsētas pašvaldību saskaņotu aizpildītu pieteikumu ūdens lietošanas atļaujas saņemšanai (turpmāk - pieteikums) (1.pielikums), kas ir obligāts nosacījums atļaujas saņemšanai. Pieteikumā atbilstoši ūdens lietošanas veidam sniedzamas šādas ziņas un pievienojami attiecīgi dokumenti:

5.1. par ūdens saimniecības sistēmu, kurā ūdens tiek ņemts un tiek novadīts:

5.1.1. pamatojums nepieciešamajai ūdens ieguvei;

5.1.2. ūdens ieguves vietas, ūdens lietošanas veida un ūdens kvalitātes raksturojums (ja ūdeni iegūst no virszemes saldūdeņiem, pieteikumam pievieno to ierīču pases kopiju, kuras aizsargā zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā);

5.1.3. īpatnējais ūdens patēriņš (m³ uz vienu iedzīvotāju diennaktī un/vai m³ uz vienu produkcijas vienību diennaktī);

5.1.4. ūdens ieguves avoti, daudzums un ūdens lietošanas veidi;

5.1.5. ūdens ieguves un lietošanas režīma raksturojums;

5.1.6. kompetentas atbilstības novērtēšanas institūcijas sniegts atzinums par ūdens atbilstību tā specifiskās lietošanas (dzeramais, laistīšanas, dzesēšanas u.c.) prasībām;

5.1.7. ūdensapgādes sistēmas tehniskās pases kopija;

5.1.8. ūdens lietošanas bilance;

5.1.9. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu raksturojums;

5.1.10. notekūdeņu izcelsme un tehnoloģisko procesu raksturojums;

5.1.11. notekūdeņu daudzums un piesārņojums konkrētajā izplūdes vietā (m³ diennaktī, m³ gadā, piesārņojuma paredzamā vidējā koncentrācija gadā, paredzamās kvalitātes prasības nelabvēlīgos ekspluatācijas apstākļos un kopējā piesārņojuma slodze gadā);

5.1.12. notekūdeņu novadīšanas režīms un vieta;

5.1.13. ūdens kvalitātes vērtējums augšpus un lejpus notekūdeņu izplūdes vietas;

5.1.14. kanalizācijas sistēmas tehniskās pases kopija;

5.1.15. notekūdeņu attīrīšanas nosēdumu, notekūdeņu apstrādes tehnoloģisko procesu blakusproduktu un dūņu daudzums un sastāvs, kā arī to iespējamā izmantošana un/vai izvietošana;

5.1.16. veicamie pasākumi ārkārtējās situācijās un epidēmiju laikā;

5.1.17. ūdens ieguves un notekūdeņu novadīšanas uzskaites datu raksturojums (kāda mēraparatūra datu ieguvē tiks izmantota, cik bieži tiks veikta uzskaite, kādas analīzes un cik bieži tiks veiktas);

5.2. par ūdens saimniecības sistēmu, kurā tiek ņemts ūdens:

5.2.1. pamatojums nepieciešamajai ūdens ieguvei;

5.2.2. ūdens ieguves vietas, ūdens lietošanas veida un ūdens kvalitātes raksturojums (ja ūdeni iegūst no virszemes saldūdeņiem, pieteikumam pievieno to ierīču pases kopiju, kuras aizsargā zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā);

5.2.3. īpatnējais ūdens patēriņš (m³ uz vienu iedzīvotāju diennaktī un/vai m³ uz vienu produkcijas vienību diennaktī);

5.2.4. ūdens ieguves avoti, daudzums un ūdens lietošanas veidi;

5.2.5. ūdens ieguves un lietošanas režīma raksturojums;

5.2.6. kompetentas atbilstības novērtēšanas institūcijas sniegts atzinums par ūdens atbilstību tā specifiskās lietošanas (dzeramais, laistīšanas, dzesēšanas u.c.) prasībām;

5.2.7. ūdensapgādes sistēmas tehniskās pases kopija;

5.2.8. ūdens lietošanas bilance;

5.2.9. ūdens ieguves uzskaites datu raksturojums (kāda mēraparatūra datu ieguvē tiks izmantota, cik bieži tiks veikta uzskaite, kādas analīzes un cik bieži tiks veiktas);

5.3. par ūdens saimniecības sistēmu, kurā tiek novadīts ūdens:

5.3.1. ūdens lietošanas bilance;

5.3.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu raksturojums;

5.3.3. notekūdeņu izcelsme un tehnoloģisko procesu raksturojums;

5.3.4. notekūdeņu daudzums un piesārņojums konkrētajā izplūdes vietā (m³ diennaktī, m³ gadā, piesārņojuma paredzamā vidējā koncentrācija gadā, paredzamās kvalitātes prasības nelabvēlīgos ekspluatācijas apstākļos un kopējā piesārņojuma slodze gadā);

5.3.5. notekūdeņu novadīšanas režīms un vieta;

5.3.6. ūdens kvalitātes vērtējums augšpus un lejpus notekūdeņu izplūdes vietas;

5.3.7. kanalizācijas sistēmas tehniskās pases kopija;

5.3.8. notekūdeņu attīrīšanas nosēdumu, notekūdeņu apstrādes tehnoloģisko procesu blakusproduktu un dūņu daudzums un sastāvs, kā arī to iespējamā izmantošana un/vai izvietošana;

5.3.9. veicamie pasākumi ārkārtējās situācijās un epidēmiju laikā;

5.3.10. notekūdeņu novadīšanas uzskaites datu raksturojums (kāda mēraparatūra datu ieguvē tiks izmantota, cik bieži tiks veikta uzskaite, kādas analīzes un cik bieži tiks veiktas).

(Grozīts ar MK 20.01.1998. noteikumiem Nr. 17; MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437; MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)

6. (Svītrots ar MK 20.01.1998. noteikumiem Nr. 17)

7. Ja ūdensapgādei izmanto centralizēto ūdensvadu sistēmu, dokumenti atļaujas saņemšanai iesniedzami atbilstoši šo noteikumu 5.3.apakšpunktam (tikai par notekūdeņu novadīšanu). Ja notekūdeņus novada centralizētajā kanalizācijas sistēmā, dokumenti atļaujas saņemšanai iesniedzami atbilstoši šo noteikumu 5.2.apakšpunktam (tikai par ūdensapgādes sistēmu). Minētajos gadījumos dokumentiem pievieno ar centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju noslēgtu līgumu.

(Grozīts ar MK 22.01.2002. noteikumiem Nr. 35; MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)

8. Pieteikums iesniedzams ne vēlāk kā četras nedēļas pirms kārtējās atļaujas derīguma termiņa beigām, un tam jābūt saskaņotam ar attiecīgā pagasta vai pilsētas pašvaldību.

9. Vienlaikus ar pieteikumu ūdens lietotājs reģionālajā vides pārvaldē iesniedz ražošanas tehnoloģiskajos procesos radītā piesārņojuma samazināšanas, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektivitātes un kontroles sistēmas uzlabošanas perspektīvo plānu (turpmāk — perspektīvais plāns). Perspektīvajā plānā norāda konkrētus izpildes termiņus un veicamos pasākumus, lai izpildītu normatīvajos aktos par pazemes un virszemes ūdeņu kvalitāti noteiktos normatīvus.

(MK 12.03.2002. noteikumu Nr. 119 redakcijā)

10. Perspektīvais plāns ir atļaujas neatņemama sastāvdaļa, un tā izpildi kontrolē reģionālā vides pārvalde. Ja perspektīvais plāns netiek pildīts, reģionālā vides pārvalde var samazināt atļaujā noteiktos kvantitatīvos limitus proporcionāli plānā paredzēto kvalitatīvo rādītāju neizpildītajai daļai.

11. Atļauju, pamatojoties uz ūdens lietotāja pieteikumu, izsniedz attiecīgā reģionālā vides pārvalde (2.pielikums), un to paraksta reģionālās vides pārvaldes direktors.

12. Katram ūdens lietotājam izsniedz atļauju (3.pielikums), piešķirot tai kārtas numuru, kurā norāda arī attiecīgās reģionālās vides pārvaldes kodu. Atļaujas pielikumos norāda izvirzītos nosacījumus konkrētam ūdens lietošanas veidam vai atsevišķam objektam.

13. Pašvaldība ir tiesīga pieprasīt anulēt atļauju vai pieprasīt izdarīt grozījumus tajā. Ūdens lietotājs vai citas ieinteresētās fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas pārsūdzēt reģionālās vides pārvaldes lēmumu par ūdens lietošanas atļaujas izsniegšanu vai atsevišķiem atļaujas nosacījumiem Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā. Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs secina, ka saskaņā ar izsniegto atļauju netiek garantēta cilvēku dzīvības, veselības vai vides drošība vai nav ņemtas vērā šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu atcelt reģionālās vides pārvaldes lēmumu vai atsevišķus atļaujas nosacījumus, kā arī uzdod pārvaldei izsniegt jaunu atļauju, mainot atļaujas nosacījumus.

(Grozīts ar MK 12.03.2002 noteikumiem Nr. 119)

14. Reģionālā vides pārvalde četru nedēļu laikā pēc pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas no ūdens lietotāja izsniedz atļauju vai izdara tajā grozījumus, vai divu nedēļu laikā paziņo par motivētu atteikumu izsniegt atļauju. Ja atļauja ūdens lietotājam tiek piešķirta pirmo reizi, lēmums par tās piešķiršanu vai atteikums piešķirt atļauju ūdens lietotājam jāpaziņo sešu nedēļu laikā no pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas dienas.

15. Atļauju izsniedz trīs oriģināleksemplāros, no kuriem vienu izsniedz ūdens lietotājam, bet divus - reģionālajai vides pārvaldei.

16. Reģionālā vides pārvalde reģistrē izsniegtās un anulētās atļaujas, kā arī tās, kurās ir izdarīti grozījumi, un atteikumus piešķirt atļaujas.

17. Atļaujas derīguma termiņu nosaka reģionālā vides pārvalde, ņemot vērā atļaujā izvirzīto nosacījumu un perspektīvā plāna izpildi, bet tas nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem. Ja mainās ūdens lietošanas tehnoloģija, ūdens lietotājs griežas attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, un tās Ekspertīzes nodaļa izvērtē, vai esošā atļauja var tikt pagarināta vai nepieciešama jauna atļauja.

18. Ja atļauja nepieciešama jaunbūvēta objekta īpašniekam, to izsniedz pirms attiecīgā objekta nodošanas ekspluatācijā. Ierīkojot jaunu urbumu, dziļāku par 20 m, nepieciešama Ģeoloģijas dienesta izdota zemes dzīļu izmantošanas licence. Ja ūdens nepieciešams objekta celtniecības laikā, reģionālā vides pārvalde izsniedz īstermiņa atļauju.

(Grozīts ar MK 20.01.1998. noteikumiem Nr. 17)

19. Lai veicinātu vienotu pieeju ūdens resursu apsaimniekošanai un lietošanai un vienotu tehnisko risinājumu piemērošanu valstī, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izveido konsultatīvu institūciju — ūdens resursu lietošanas padomi (turpmāk — padome) — un apstiprina tās personālsastāvu un nolikumu. Padomē darbojas četri pārstāvji no Vides ministrijas, pa vienam pārstāvim no Latvijas Vides aģentūras, Valsts Ģeoloģijas dienesta, Vides valsts inspekcijas, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja, Veselības ministrijas un Pašvaldību lietu pārvaldes.

(MK 12.03.2002. noteikumu Nr. 119 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)

20. (Svītrots ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)

IV. Ūdens ieguve un lietošana

21. Reģionālā vides pārvalde katrai ūdens ieguves vietai izstrādā un apstiprina ūdens ieguves nosacījumus, kas tiek norādīti ūdens lietošanas atļaujas 1.pielikumā. Ūdens lietošanas atļaujas 1.pielikums ir atļaujas neatņemama sastāvdaļa, un tajā norāda:

21.1. objekta nosaukumu;

21.2. ūdens ieguves avota ģeogrāfiskās koordinātes, ūdenssaimniecisko kodu un teritoriālo kodu;

21.3. atļauto ūdens ieguves daudzumu (m³ diennaktī, m³ gadā);

21.4. nosacījumus par ūdens ieguves režīmu;

21.5. nosacījumus par ūdens ieguves datu uzskaites kārtību.

22. Ūdens ieguves nosacījumus izstrādā, ņemot vērā:

22.1. ūdens lietotāja pieteikumu;

22.2. ūdens ieguves avotu un tā nodrošinājumu ar ūdens resursiem;

22.3. ūdens lietošanas mērķus;

22.4. ūdens patēriņa normas;

22.5. esošās un perspektīvās tehnoloģijas;

22.6. iespēju attīrīt notekūdeņus.

V. Notekūdeņu novadīšana

23. Reģionālā vides pārvalde katrai notekūdeņu izplūdei izstrādā un apstiprina notekūdeņu novadīšanas nosacījumus, kas tiek norādīti ūdens lietošanas atļaujas 2.pielikumā. Ūdens lietošanas atļaujas 2.pielikums ir atļaujas neatņemama sastāvdaļa, un tajā norāda:

23.1. notekūdeņu novadīšanas vietu, tās ģeogrāfiskās koordinātes, ūdenssaimniecisko kodu un teritoriālo kodu;

23.2. ūdeņu kvalitāti lejpus notekūdeņu izplūdes vietas atbilstoši ūdensteces straumes ātrumam vai ūdenstilpes vidējam dziļumam, kā arī ņemot vērā to normatīvo aktu prasības, kas nosaka virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;

23.3. kopējo notekūdeņu daudzumu katrā izplūdes vietā;

23.4. notekūdeņu raksturojumu;

23.5. notekūdeņu izplūdes datu uzskaites kārtību un laboratoriskās kontroles biežumu;

23.6. piesārņojumu notekūdeņos, katram piesārņojuma parametram konkrētā notekūdeņu izplūdes vietā obligāti nosakot:

23.6.1. limitējošo koncentrāciju vidēji gadā (mg/l);

23.6.2. limitējošo koncentrāciju, kas maksimāli pieļaujama nelabvēlīgos ekspluatācijas apstākļos (mg/l);

23.6.3. piesārņojuma slodzi gadā (t gadā), kuru nosaka, izmantojot kopējo notekūdeņu daudzumu un limitējošo koncentrāciju vidēji gadā;

23.7. notekūdeņu novadīšanas papildu nosacījumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.

(Grozīts ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437; MK 22.01.2002 noteikumiem Nr. 35; MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)

24. Ražošanas notekūdeņiem to rašanās vietā vai pirms to sajaukšanās ar citiem notekūdeņiem jāatbilst atļaujā izvirzītajiem nosacījumiem.

25. Reģionālā vides pārvalde nosaka limitējošo koncentrāciju, pieļaujamo piesārņojuma slodzi un piemēro bīstamo vielu izplūdes prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, ņemot vērā:

25.1. virszemes saldūdeņu — ūdenstilpju (4.pielikums) un ūdensteču (5.pielikums) — kvalitātes atbilstību noteiktajam mērķim;

25.2. valsts programmu “Ūdens apgāde un notekūdeņu attīrīšana Latvijas mazpilsētās” (800+);

25.3. fona koncentrāciju dzesēšanas ūdeņiem ūdens ieguves avotā;

25.4. vispārīgās virszemes saldūdeņu kvalitātes prasības nosaka atbilstoši lietojuma mērķim un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktajiem normatīviem. Virszemes ūdeņiem, kuri nav klasificēti kā prioritārie zivju ūdeņi, peldūdeņi vai dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi, kvalitātes prasības nosaka atbilstoši karpveidīgo zivju ūdeņiem noteiktajiem normatīviem.

(MK 22.01.2002. noteikumu Nr. 35 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)

26. Ūdens lietotājam ir tiesības lūgt padomei izdarīt grozījumus atļaujas nosacījumos.

27. Reģionālā vides pārvalde izstrādā un apstiprina notekūdeņu attīrīšanas nosēdumu, notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģisko procesu blakusproduktu un dūņu daudzuma un sastāva, kā arī limitējošo koncentrāciju nosacījumus, kas tiek norādīti ūdens lietošanas atļaujas 3.pielikumā, kā arī izvērtē sniegto informāciju par minēto blakusproduktu un dūņu iespējamo izmantošanu vai izvietošanu. Ūdens lietošanas atļaujas 3.pielikums, kā arī izvērtējums ir atļaujas neatņemama sastāvdaļa.

28. Reģionālā vides pārvalde ūdens lietošanas atļaujā var iekļaut lietus notekūdeņu novadīšanas nosacījumus.

29. Epidēmiju laikā Sabiedrības veselības aģentūrai vai tās filiālēm ir tiesības noteikt papildu prasības, lai novadāmajos notekūdeņos samazinātu bakterioloģisko piesārņojumu.

(MK 12.03.2002. noteikumu Nr. 119 redakcijā)

VI. Atļauju izsniegšana citiem ūdens lietošanas veidiem

30. Atļaujas pieprasītājs pieteikumā atspoguļo to konkrēto saimniecisko darbību, kas saistīta ar ietekmi uz ūdens resursiem, to kvalitāti vai režīma izmaiņu, norādot izmaiņu mērogu, vietu un laiku.

31. Reģionālā vides pārvalde atļaujā norāda reglamentējošos nosacījumus attiecīgajam ūdens lietošanas veidam.

VII. Ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas tehniskā pase

(Nodaļa MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

32. Apdzīvotās vietas ūdensapgādes sistēmas vai kanalizācijas sistēmas tehnisko pasi aizpilda attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbinieki vai tās juridiskās personas darbinieki, kuras pārziņā atrodas ūdensapgādes sistēma vai kanalizācijas sistēma, un apstiprina attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai juridiskās personas vadītājs.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

33. Ūdensapgādes sistēmas tehniskajā pasē (8.pielikums) sniedzama šāda informācija:

33.1. vispārīgajā daļā (veidlapa ŪI) — informācija par apdzīvoto vietu vai tās daļu, kuru apkalpo attiecīgā ūdensapgādes sistēma (pilsētas vai pagasta nosaukums, iedzīvotāju skaits un citi raksturojoši lielumi), kā arī informācija par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), juridisko vai fizisko personu, kura apsaimnieko attiecīgo ūdensapgādes sistēmu (uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, struktūra, vispārīgi uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) raksturojoši dati; fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods);

33.2. ūdensapgādes sistēmas vispārīgs raksturojums (tabula Ū1);

33.3. ūdens ieguves avotu tehniskie dati (tabula Ū2);

33.4. tehniskie dati par sūkņu stacijām un to iekārtām (tabula Ū3);

33.5. ūdens attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskie rādītāji un ģeometriskie izmēri (tabula Ū4);

33.6. ūdens dezinfekcijas ierīču tehnoloģiskie rādītāji un ģeometriskie izmēri (tabula Ū5);

33.7. dati par ūdensvada tīklu (tabula Ū6);

33.8. ūdens rezervju uzkrāšanas elementi (objekti) ūdensapgādes sistēmā (tabula Ū7);

33.9. dati par ūdens mērītājiem (tabula Ū8).

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

34. Kanalizācijas sistēmas tehniskajā pasē (9.pielikums) sniedzama šāda informācija:

34.1. vispārīgajā daļā (veidlapa KI) — informācija par apdzīvoto vietu vai tās daļu, kuru apkalpo attiecīgā kanalizācijas sistēma (pilsētas vai pagasta nosaukums, iedzīvotāju skaits un citi raksturojoši lielumi), kā arī informācija par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), juridisko vai fizisko personu, kura apsaimnieko attiecīgo kanalizācijas sistēmu (uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, struktūra, vispārīgi uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) raksturojoši dati; fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods);

34.2. kanalizācijas sistēmas vispārīgs raksturojums (tabula K1);

34.3. dati par kanalizācijas cauruļvadiem (tabula K2);

34.4. dati par sūkņu stacijām (tabula K3);

34.5. informācija par attīrīšanas ietaisēm (tabula K4);

34.6. dati par gaisa pūtējiem (tabula K5);

34.7. dati par elektrosaimniecību (tabula K6);

34.8. dati par dūņu apstrādes iekārtām (tabula K7);

34.9. dati par mehāniskajām dūņu apstrādes iekārtām (tabula K8);

34.10. dati par notekūdeņu nostādināšanas baseiniem (tabula K9);

34.11. dati par bioloģiskajiem dīķiem (tabula K10);

34.12. dati par bioloģiskajām un kompaktajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (tabula K11);

34.13. dati par biofiltriem (tabula K12);

34.14. dati par septiķiem, emšeru akām un citām mazajām attīrīšanas iekārtām (tabula K13).

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

35. Tehniskās pases grafiskajā daļā jānorāda pilsētas, pagasta vai attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ūdensapgādes sistēmas vai kanalizācijas sistēmas shēma. Ūdensapgādes sistēmu un kanalizācijas sistēmu grafiski var attēlot atsevišķi.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

36. Ūdensapgādes sistēmas shēmā jānorāda ūdens ņemšanas akas vai vietas, ūdens mērītāju atrašanās vietas, maģistrālie vadi, ūdensvada ielu tīkls ar diametru 100 mm un lielāks, hidranti, aizbīdņi, skatakas, ūdenstorņi, tīrā ūdens rezervuāri, ūdens attīrīšanas iekārtas un dezinficēšanas ierīces.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

37. Kanalizācijas sistēmas shēmā jānorāda kanalizācijas ielu tīkls (dalītais, kombinētais, lietus un rūpniecības kanalizācijas tīkls) ar diametru 150 mm un lielāks, skatakas, pārgāzes kameras, kanalizācijas sūkņu stacijas, notekūdeņu attīrīšanas stacijas (iekārtas, ēku eksplikācija u.c.).

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

38. Pilsētas ūdensapgādes sistēmu un kanalizācijas sistēmu tīkli jānorāda pilsētas apbūves plānā mērogā 1:5000 vai 1:10000, norādot to diametrus un skatakas. Kanalizācijas skatakām jānorāda vāka un caurules teknes augstuma atzīmes. Uz plāna jābūt ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas elementu atšifrējumam, ak u un ierīču savienojumiem ar ielu tīklu, kā arī, ja attiecīgajā apdzīvotajā vietā ir divas vai vairākas sistēmas, plānā jābūt norādītām katras sistēmas robežām un numuram.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

39. Dzeramā ūdens sagatavošanas vai notekūdeņu attīrīšanas stacijas plānā ar horizontālēm mērogā 1:1000 vai 1:500 jānorāda visas attīrīšanas ietaises, palīgsaimniecības objekti, komunikācijas starp atsevišķiem attīrīšanas stacijas elementiem, ceļi, uzbērumi un iebrauktuves. Plāna tehniskajā zīmējumā jānorāda attīrīšanas stacijas komunikāciju nosacītie apzīmējumi, visu ietaišu un ēku eksplikācija, kā arī hidrauliskie profili pa notekūdeņu un nogulšņu kustības virzienu (horizontālais mērogs tāds pats kā plānā, vertikālais — 1:100).

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

40. Tehniskie zīmējumi jāizpilda saskaņā ar Latvijas būvnormatīvos noteiktajām prasībām un jāapstiprina ar stūra spiedogu un atbildīgā tehniskā darbinieka parakstu.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

41. Ūdensapgādes sistēmas tehnisko pasi un kanalizācijas sistēmas tehnisko pasi ir tiesīgi izstrādāt speciālisti ar augstāko izglītību inženierceltniecībā un atbilstošām praktiskajām iemaņām. Minētās iemaņas apliecina Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā piešķirts būvprakses sertifikāts ūdensapgādes un kanalizācijas specialitātē.

(MK 12.03.2002. noteikumu Nr. 119 redakcijā)

42. Ja ūdensapgādes sistēmā vai kanalizācijas sistēmā tiek veiktas tehniska rakstura izmaiņas, atbildīgajai amatpersonai mēneša laikā attiecīgās izmaiņas jānorāda tehniskajā pasē.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

VIII. Ūdens lietošanas uzskaites kārtība

(Nodaļa MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

43. Katrs ūdens lietotājs veic ūdens ieguves un lietošanas un notekūdeņu novadīšanas datu uzskaiti (turpmāk — uzskaite), reģistrē minētos datus attiecīgos uzskaites žurnālos, ko paraksta atbildīgā amatpersona, un atbilstoši žurnālos reģistrētajiem mērījumu rezultātiem iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pārskatu par ūdens lietošanu.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

44. Attiecīgo datu uzskaites biežumu, paraugu ņemšanas vietas un pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka reģionālā vides pārvalde, ņemot vērā to normatīvo aktu prasības, kas nosaka piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un dzeramā ūdens nekaitīgumu.

(MK 12.03.2002. noteikumu Nr. 119 redakcijā)

45. Jāuzskaita un jāreģistrē šādi dati:

45.1. ūdens ieguves un lietošanas kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji;

45.2. notekūdeņu un to piesārņojuma kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji izplūdes vietās;

45.3. dūņu daudzums un kvalitāte.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

46. Lai uzskaitītu no ūdens ieguves vietām un ūdensvadu tīkliem vai citām ūdensapgādes sistēmām saņemto ūdens daudzumu, kā arī to ūdens daudzumu, kas tiek novadīts vai nonāk ūdenstilpēs, kanalizācijas tīklos, filtrācijas laukos, iztvaicētājos, uzkrājējos un tamlīdzīgi, jāpielieto instrumentālās uzskaites metodes un rezultāti jāreģistrē ūdens lietošanas instrumentālās uzskaites žurnālā (10.pielikums).

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

47. Lai uzskaitītu saņemto ūdens daudzumu no ūdens ieguves vietām un ūdensvadu tīkliem vai citām ūdensapgādes sistēmām, kā arī to ūdens daudzumu, kas tiek novadīts vai nonāk ūdenstilpēs, kanalizācijas tīklos, filtrācijas laukos, iztvaicētājos, uzkrājējos un tamlīdzīgi, un ja tā uzskaitei pagaidām nav atbilstošu iekārtu un aprīkojuma, jāpielieto netiešās uzskaites metodes un rezultāti jāreģistrē ūdens lietošanas netiešās uzskaites žurnālā (11.pielikums).

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

48. Lai reģistrētu to notekūdeņu kvalitāti, kuri novadīti dabiskajās ūdenstilpēs un ūdenstecēs (pazemes un virszemes) vai filtrācijas laukos vai nodoti kanalizācijas tīklā vai citiem ūdens lietotājiem, katrai izplūdei atsevišķi (neatkarīgi no tās lieluma un tipa) obligāti jāreģistrē ūdens kvalitāte notekūdeņu kvalitātes reģistrācijas žurnālā (12.pielikums).

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

49. Katrā no ūdens ieguves un notekūdeņu novadīšanas vietām veic atsevišķu uzskaiti, un datus reģistrē atsevišķā ūdens lietošanas uzskaites žurnālā. Visām žurnāla lapām jābūt numurētām un cauršūtām, un tas saskaņā ar lietvedības prasībām uzglabājams piecus gadus. Ja uzskaite ir datorizēta, katru mēnesi veic izdrukas un uzglabā tās kā uzskaites žurnālu.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

50. Lai sniegtu pilnīgu pārskatu par ņemtā ūdens un notekūdeņu daudzumu un kvalitāti un kontrolētu ūdens resursu izmantošanas lietderību, tiek sagatavota ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas bilances shēma.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

51. Iegūtā un novadītā ūdens caurteci mēra instrumentāli katrā ūdens ieguves vietā un katrā notekūdeņu izplūdes vietā, kā arī katrā vietā, kur ūdens tiek ņemts no cita ūdens lietotāja vai nodots citam ūdens lietotājam.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

52. Ūdens lietošanas instrumentālā uzskaite veicama metriskajā sistēmā. Nepieciešamo mērierīču un mēraparātu izvēle ir atkarīga no ūdens lietojuma mērķiem, nosakāmā ūdens daudzuma (maksimālā un minimālā), plūsmas maiņām, ūdens ņemšanas aprīkojuma jaudas, notekūdeņu kvalitātes u n citiem parametriem.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

53. Ja ūdens lietotājs ūdens lietošanas uzskaiti veic aprēķinu ceļā (atbilstoši saražotās produkcijas vai pakalpojumu daudzumam), patērēto ūdens daudzumu uzņēmumiem nosaka, pamatojoties uz aprēķina perioda darbadienu skaitu, bet individuālo patēriņu, — uz aprēķina perioda kalendāra dienu skaitu.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

54. Ūdens lietošanas uzskaite netiek piemērota atkārtotai ūdens izmantošanai, ja tai nav neatkarīgas papildu ūdens apgādes (arī darba cikla papildināšanai) vai atsevišķas notekūdeņu novadīšanas. Ja ūdens tiek izmantots atkārtoti (ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem, kuru darbībā ūdens ar priekšsagatavošanu vai bez tās tiek izmantots atkārtoti vai daudzkārtēji), sistēmas gada ūdens patēriņš tiek noteikts kā viss gada laikā sistēmai padotais svaigais ūdens daudzums un viss pārskata periodā izveidotais notekūdeņu daudzums.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

55. Uzskaitei nepieciešamā ūdens un notekūdeņu kvalitātes laboratoriskā pārbaude veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Analīzes var veikt tikai noteiktajam analīžu veidam akreditēta laboratorija.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)

56. Ūdens lietošanas uzskaites un kontroles ierīces un aprīkojums jānorobežo, un to ekspluatācija ir pieejama tikai atbilstoši apmācītam personālam.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

57 . (Svītrots ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)

58. (Svītrots ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)

IX. Maksājumi par ūdens lietošanu

(Nodaļa MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

59. Ūdens lietotājs par ūdens ieguvi un notekūdeņu novadīšanu maksā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

60. Ja pārsniegta atļaujā noteiktā termiskā piesārņojuma norma vai notekūdeņi ir toksiski, maksu aprēķina par tādu ūdens apjomu, kāds teorētiski nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgā kvalitātes rādītāja pieļaujamos parametrus.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

61. Ja nav ierīkota piesārņojuma kontroles sistēma, maksu par piesārņojuma novadīšanu no īpaši projektētām dabiskām notekūdeņu attīrīšanas sistēmām aprēķina, izmantojot attiecīgās attīrīšanas sistēmas projektā paredzēto notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

62. Ja vides aizsardzības institūciju kontroles dati nesakrīt ar ūdens lietotāja uzskaites datiem, strīdu izskata reģionālās vides pārvaldes izveidota komisija, kurā pieaicina attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldības pārstāvjus un kura noskaidro datu atšķirības iemeslu, un reģionālās vides pārvaldes direktors pieņem lēmumu par attiecīgo datu korekciju.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

X. Ūdens lietotāja pienākumi un atbildība

(Nodaļa MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

63.Ūdens lietotājam ir šādi pienākumi:

63.1. saņemt atļauju pirms ūdens lietošanas uzsākšanas;

63.2. pieteikumā sniegt objektīvas ziņas un izpildīt atļaujā minētos nosacījumus;

63.3. saskaņā ar atļaujā minētajiem nosacījumiem regulāri sniegt reģionālajai vides pārvaldei pārskatu par perspektīvā plāna izpildi;

63.4. izmantojot standartizētu vai metroloģiski pārbaudītu mēraparatūru, nodrošināt ūdens lietošanas datu kvantitatīvu un kvalitatīvu uzskaiti saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu;

63.5. noteiktajos termiņos vai pēc pieprasījuma sniegt objektīvus ūdens lietošanas uzskaites datus, kā arī, pamatojoties uz tiem, aizpildīt valsts statistisko pārskatu “2-Ūdens” vai veikt jebkuru citu sekundāro uzskaiti un aprēķinus;

63.6. iesniegt saņemtās atļaujas kopiju attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldībā.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437)

64. Ja, veicot saimniecisko darbību, ūdens tiek lietots bez atļaujas vai netiek ievēroti attiecīgajā atļaujā minētie nosacījumi, ūdens lietotāju var saukt pie likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

XI. Reģionālās vides pārvaldes tiesības, pienākumi un atbildība, izsniedzot atļaujas

(Nodaļa MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

65.Izsniedzot atļaujas, reģionālajai vides pārvaldei ir šādas tiesības:

65.1. atteikt atļauju, ja nav sniegta pilnīga informācija vai nav ievērota šajos noteikumos noteiktā kārtība, kā arī apturēt vai anulēt atļauju, ja ūdens lietošanas veids ir pretrunā ar šiem noteikumiem vai citiem tiesību aktiem;

65.2. samazināt pieprasīto limitu, ja ūdens lietošana nav racionāla (ūdens netiek izmantots atkārtoti, ja tas ir tehnoloģiski iespējams, augstas kvalitātes ūdeni izmanto vajadzībām, kur tas tehnoloģiski nav nepieciešams, ir nepamatoti augsts ūdens patēriņš uz vienu produkcijas vienību) vai ja tas nepieciešams, lai izpildītu prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī;

65.3. ja nepieciešams, izsniegt atļauju citiem ūdens lietošanas veidiem (piemēram, organizētai rekreācijai, ūdenssportam);

65.4. izvirzīt papildu prasības ūdens ņemšanas, lietošanas un notekūdeņu novadīšanas datu uzskaitei;

65.5. saukt ūdens lietotāju pie likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)

66.Reģionālajai vides pārvaldei ir šādi pienākumi:

66.1. patstāvīgi izsniegt atļaujas atbilstoši šiem noteikumiem;

66.2. kontrolēt atļaujā minēto nosacījumu ievērošanu un perspektīvā plāna izpildi, kā arī ūdens lietošanas uzskaites žurnālos reģistrētos ierakstus un to atbilstību patiesajam stāvoklim, sastādīt pārbaudes aktu un izdarīt attiecīgajā uzskaites žurnālā atzīmi par veikto pārbaudi un piezīmēm;

66.3. strīda gadījumos izsniegt atļaujas saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra lēmumu;

66.4. izskatīt pašvaldību pieprasījumus par atļauju anulēšanu vai grozījumu izdarīšanu tajās;

66.5. kontrolēt šo noteikumu 44.punktā minēto prasību izpildi.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437; MK 22.01.2002. noteikumiem Nr. 35)

67. Reģionālā vides pārvalde ir atbildīga par:

67.1. prasību atbilstību vides aizsardzības politikas plānā noteiktajiem principiem;

67.2. (svītrots ar MK 22.01.2002 noteikumiem Nr. 35);

67.3. sadarbību ar attiecīgajām pašvaldībām atļauju izsniegšanā;

67.4. ūdens lietošanas uzskaites datu kontroli.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

XII. Noslēguma jautājumi

(Nodaļa MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

68. (Svītrots ar MK 22.01.2002 noteikumiem Nr. 35)

69. (Svītrots ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437)

70. Līdz 1997.gada 31.martam izsniegtās atļaujas tiek atjaunotas saskaņā ar ūdens lietošanas atļauju izskatīšanas padomes apstiprināto grafiku, bet ne vēlāk kā 2000.gada 1.janvārī. Reģionālā vides pārvalde ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš rakstiski informē ūdens lietotāju par termiņu, kurā jāiesniedz pieteikums jaunas atļaujas saņemšanai.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

71. Šo noteikumu 4. un 5.pie likumā minēto ūdensteču garumi un ūdenstilpju platības jāņem vērā, nosakot aizsargjoslu platumu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

72. Ūdens ņemšanas instrumentālā uzskaite jāievieš līdz 1998.gada 1.septembrim un notekūdeņu novadīšanas instrumentālā uzskaite — līdz 2000.gada 1.janvārim, ja ūdens lietošanas atļaujas nosacījumos nav atrunāts citādi.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

73. Notekūdeņu tiešajām izplūdēm jūrā, kas pārsniedz 10 000 CE, instrumentālā uzskaite jāievieš ne vēlāk kā 1998.gada 31.decembrī.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

74. Paralēli tiešajiem mērījumiem pieļaujami notekūdeņu atklātās plūsmas mērījumi, izmantojot īpaši iekārtotas vietas — atklātās teknes, trapus un citas ierīces, kuru mērījumu rezultāti ir apstrādājami un atzīmējami uzskaites žurnālos. Minētās ierīces līdz 1998.gada 1.septembrim atkārtoti jāpārkalibrē, jāsagatavo atbilstoša tehniskā dokumentācija un līdz 2000.gada 1.janvārim jāpārveido instrumentālajai uzskaitei.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

75. Līdz 2000.gada 1.janvārim visas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas jāaprīko paraugu noņemšanai un caurteces mērījumiem īpašās kontroles akās tieši aiz attīrīšanas iekārtas, ja ūdens lietošanas atļaujas nosacījumos nav noteikts citādi.

(MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

Ministru prezidents A.Šķēle

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

1. pielikums
Ministru kabineta
1997. gada 22. aprīļa
noteikumiem Nr. 155

(Pielikums grozīts ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437)

10. Paredzētais novadāmo notekūdeņu daudzums un piesārņojums konkrētajā izplūdes vietā

Notekūdeņu novadīšanas vietas nosaukums	Teritorijas kods	Kopējais notekūdeņu daudzums (m³ diennaktī, m³ gadā)	Komunālie notekūdeņi (m³ diennaktī, m³ gadā)	Ražošanas notekūdeņi (m³ diennaktī, m³ gadā)	Lietus notekūdeņi* (l/s)	Piesārņojošā viela, parametrs	K_vid (paredzētā koncentrācija vidēji gadā (mg/l))	K_max (paredzētā koncentrācija, kas maksimāli pieļaujama nelabvēlīgos ekspluatācijas apstākļos (mg/l))	PS_g (piesārņojuma slodze gadā (t/g))	Sadzīves notekūdeņi (m³ diennaktī, m³ gadā)

______________________________
1 Netiek skaitīti pie kopējā notekūdeņu daudzuma

12. Notekūdeņu izcelsme un tehnoloģisko procesu raksturojums

13. Informācija par ūdens kvalitāti ūdenstilpē — atbilstoši tās vidējam dziļuma rādītājam vai ūdenstecē — atbilstoši tās straumes ātruma rādītājam.

13.1. augšpus notekūdeņu izplūdes

13.2. lejpus notekūdeņu izplūdes

14. Notekūdeņu novadīšanas režīms un vieta

15. Notekūdeņu attīrīšanas nosēdumu, notekūdeņu apstrādes tehnoloģisko procesu blakusproduktu un dūņu daudzums un sastāvs, kā arī to iespējamā izmantošana un/vai izvietošana

16. Ūdens ieguves un notekūdeņu novadīšanas datu raksturojums (kāda mēraparatūra datu ieguvē tiks izmantota, cik bieži tiks veikta uzskaite, kādas analīzes un cik bieži tiks veiktas)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

2.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 22.aprīļa noteikumiemnr.155

Ūdens lietošanas atļauju izsniegšana atbilstoši attiecīgās reģionālās vides pārvaldes darbības kompetencei

Nr.p.k.	Reģionālā vides pārvalde	Teritoriālais iedalījums	Reģionālās vides pārvaldes kods
1.	Daugavpils reģionālā vides pārvalde	Daugavpils	DAT-6
		Daugavpils rajons	DAT-6
		Jēkabpils rajons	DAT-9
		Krāslavas rajons	DAT-11
		Preiļu rajons	DAT-18
2.	Jelgavas reģionālā vides pārvalde	Jelgava	JET-10
		Bauskas rajons	JET-4
		Dobeles rajons	JET-7
		Jelgavas rajons	JET-10
3.	Lielrīgas reģionālā vides pārvalde	Rīga	RIT-R
		Jūrmala	RIT-J
		Rīgas rajons	RIT-20
		Ogres rajons	OGR-17
4.	Liepājas reģionālā vides pārvalde	Liepāja	LIT-13
		Kuldīgas rajons	LIT-12
		Liepājas rajons	LIT-13
		Saldus rajons	LIT-21
5.	Madonas reģionālā vides pārvalde	Alūksnes rajons	MAT-2
		Gulbenes rajons	MAT-8
		Madonas rajons	MAT-16
		Aizkraukles rajons	MAT-1
6.	Rēzeknes reģionālā vides pārvalde	Rēzekne	RET-19
		Balvu rajons	RET-3
		Ludzas rajons	RET-15
		Rēzeknes rajons	RET-19
7.	Valmieras reģionālā vides pārvalde	Cēsu rajons	VAT-5
		Limbažu rajons	VAT-14
		Valkas rajons	VAT-24
		Valmieras rajons	VAT-25
8.	Ventspils reģionālā vides pārvalde	Ventspils	VET-26
		Talsu rajons	VET-22
		Tukuma rajons	VET-23
		Ventspils rajons	VET-26
9.	Jūras vides pārvalde	Kompetencē esošajiem objektiem	BJT-27

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

3.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 22.aprīļa noteikumiemnr.155

(Pielikums grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)

Vides ministrija
______________________________ reģionālā vides pārvalde

Ūdens lietošanas atļauja
Nr.___

1. Izsniegta ūdens lietotājam
	(norādīt fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un

tālruņa nr. vai juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas nr., juridisko adresi un tālruņa nr.)
šādiem ūdens lietošanas veidiem

	(norādīt attiecīgo ūdens lietošanas veidu)

2. Ūdens lietošanas atļaujai ir pievienoti šādi pielikumi:
Nr. ________
Nr. ________
Nr. ________

3. Ūdens lietošanas atļauja izsniegta trīs eksemplāros saskaņā ar
			pieteikumu,
(norādīt ūdens lietotāju)
kas 199 __. gada _____________ saskaņots ar
		(norādīt attiecīgā pagasta vai pilsētas pašvaldību)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

4.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 22.aprīļa noteikumiem nr.155

(Pielikums grozīts ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437)

Virszemes saldūdeņu — ūdenstilpju — kvalitātes atbilstība noteiktajam mērķim

Nr. p.k.	Rajons / ūdenstilpes nosaukums	Platība (ha)	Ūdeņu izmantošanas mērķi	Piezīmes
1	2	3	4	5
	Aizkraukles rajons
1.	Odzes ezers	269	K, P
2.	Pļaviņu HES ūdenskrātuve	3490	K, P
	Alūksnes rajons
3.	Alūksnes ezers	1591	L, P
4.	Baltiņš (ezers)	10	K, P
5.	Dzilnas ezers	12	K, P
6.	Garais ezers	19	K, P
7.	Indzeris (ezers)	146	L, P
8.	Ķiploka ezers	25	K, P
9.	Lielsloku ezers	12	K, P
10.	Liepnicas ezers	13	K, P
11.	Lukstu ezers	11	K, P
12.	Lukumītis (ezers)	51	K, P
13.	Muratu ezers	11	K, P
14.	Pilskalna ezers	15	K, P
15.	Pullānu ezers	18	K, P
16.	Raipaļa ezers	36	L, P
17.	Sudalu ezers	182	L, P	daļa Gulbenes rajonā
18.	Vaidavas ezers	24	K, P
19.	Veclaicenes ezers	10	K, P
20.	Zvārtavas ezers	34	K, P
	Balvu rajons
21.	Balvu ezers	167	K, P
22.	Baževas ezers	28	K, P
23.	Ilganču ezers	27	K, P
24.	Kalnis (ezers)	119	K, P	daļa Gulbenes rajonā
25.	Lazdags (ezers)	148	K, P	daļa Gulbenes rajonā
26.	Nastrovas ezers	23	K, P
27.	Pērkonu ezers	230	K, P
28.	Sproģu ūdenskrātuve	58	K, P
29.	Svētūnes ezers	36	K, P
30.	Vectilžas ezers	19	K, P
31.	Viļakas ezers	138	K, P
	Bauskas rajons
32.	Rukšu ezers	5	K, P
33.	Staņķu ezers	3	K, P
	Cēsu rajons
34.	Alauksts (ezers)	774	L
35.	Driškins (ezers)	18	K, P
36.	Drustu(Skolas ezers	34	K, P
37.	Ilzes(Lodes ezers	42	K, P
38.	Inesis (ezers)	519	L, P
39.	Juveris (ezers)	77	K, P
40.	Raiskuma ezers	78	K, P
41.	Ratnieku ezers	44	K, P
42.	Riebiņu ezers	75	K, P
43.	Sārumezers	189	L
44.	Taurenes ezers	32	K, P
45.	Ungura ezers	394	K, P
	Daugavpils rajons
46.	Ardavas ezers	72	K, P	daļa Preiļu rajonā
47.	Baltezers	48	K, P
48.	Baltais ezers	20	K, P
49.	Briģenes ezers	136	L, P
50.	Černovu ezers	86	L, P
51.	Demenes ezers	30	K, P
52.	Ilzes (Ilzenes) ezers	19	K, P
53.	Kaminčas ezers	28	K, P
54.	Kazemirvaldes ezers	16	K, P
55.	Kāša ezers	59	K, P
56.	Kirjanišķu ezers	40	K, P
57.	Klapiņu ezers	34	K, P
58.	Krīvānu ezers	12	K, P
59.	Kumpinišķu ezers	44	K, P	daļa Lietuvā
60.	Kurcuma ezers	12	K, P
61.	Lielais Ilgas ezers	115	L, P
62.	Lielais Kalupes ezers	175	K, P	daļa Preiļu rajonā
63.	Lielais Stropu ezers	418	L, P
64.	Luknas ezers	409	K, P
65.	Lustberga ezers	20	K, P
66.	Marijas ezers	19	K, P
67.	Mazais Kalupes ezers	110	K, P
68.	Mazais Stropu ezers	37	K, P
69.	Meduma ezers	268	L, P
70.	Pabērzu ezers	16	K, P
71.	Patmalnieku ezers	26	K, P
72.	Puru ezers	17	K, P
73.	Riču ezers	587	L, P	daļa Baltkrievijā
74.	Sasaļu ezers	27	K, P
75.	Seiļu ezers	17	K, P
76.	Sila ezers	262	L, P
77.	Skirnates ezers	32	K, P	daļa Lietuvā
78.	Smilginas ezers	49	K, P
79.	Subates ezers	51	K, P
80.	Sventes ezers	739	L, P
81.	Sviļu ezers	11	K, P
82.	Svīļu ezers	32	K, P
83.	Šķirstenes ezers	26	K, P
84.	Šuņezers (ezers)	15	K, P
85.	Ugarinku ezers	30	K, P
86.	Viragnes ezers	84	K, P	daļa Preiļu rajonā
87.	Višķu ezers	360	K, P
	Dobeles rajons
88.	Annenieku ūdenskrātuve	27	K, P
89.	Apguldes ezers	38	K, P
90.	Augstkalnes dzirnezers	17	K, P
91.	Bēnes dzirnezers	25	K, P
92.	Dziļezers	3	K, P
93.	Gaurātas ezers	14	K, P
94.	Indrānu ezers	24	K, P
95.	Klūnu ūdenskrātuve	12	K, P
96.	Kroņauces dzirnezers	14	K, P
97.	Lielauces ezers	372	K, P
98.	Sesavas ezers	17	K, P
99.	Spārņu ezers	14	K, P
100.	Zebrus ezers	443	K, P
	Gulbenes rajons
101.	Augulienas ezers	78	K, P
102.	Ludza ezers	281	K, P
103.	Pintelis (ezers)	66	K, P
104.	Pogas ezers	28	K, P
105.	Siladzirnavu ezers	48	K, P
106.	Stāmerienas ezers	93	K, P
107.	Sudalu ezers	182	L, P	daļa Alūksnes rajonā
108.	Ušuru ezers	160	L, P
	Jelgavas rajons
109.	Ānes dīķis	15	K, P
110.	Branku dīķis	30	K, P
111.	Griķu dīķis	20	K, P
112.	Jānīšu karjers	1,3	K, P
113.	Jāņu dīķis	10	K, P
114.	Libertu dīķis	40	K, P
115.	Karjers pie Mauriņiem	3	K, P
116.	Ozolnieku ūdenskrātuve (karjers)	18	K, P
117.	Pūteļu karjers	5	K, P
118.	Ruļļukalna karjers	14	Dz
119.	Senču dīķis	35	K, P
120.	SIA "Spartaks" karjers	120	K, P
121.	Ūbeļu dīķis	10	K, P
122.	Viesturu dīķis	25	K, P
	Jēkabpils rajons
123.	Baltezers	45	K, P
124.	Baļotes ezers	149	K, P
125.	Biržu ūdenskrātuve	8	K, P
126.	Ildzenieku ezers	27	K, P
127.	Laukezers	50	L, P
128.	Marinzejas ezers	74	K, P
129.	Radžu ūdenskrātuve	54	K, P
130.	Rubeņu ūdenskrātuve	5	K, P
131.	Saukas ezers	718	K, P
132.	Viesītes ezers	232	K, P
133.	Vīķu ezers	85	K, P
134.	Zasas ūdenskrātuve	4	K, P
	Krāslavas rajons
135.	Ardavas ezers	229	L, P
136.	Cārmaņu ezers	221	L, P
137.	Dagdas ezers	498	L, P
138.	Drīdzis (ezers)	753	L, P
139.	Ežezers	1065	L, P
140.	Garais ezers	103	L, P
141.	Ilzas-Geraņimovas ezers	327	L, P
142.	Jazinka ezers	263	L, P
143.	Kustaru ezers	144	L, P
144.	Lejas ezers	177	L, P
145.	Lielais Gusēna ezers	120	L, P
146.	Ojātu ezers	31	L, P
147.	Ormijas ezers	66	L, P
148.	Sīvers (ezers)	1759	L, P
149.	Stirna ezers	148	L, P
150.	Tērpes ezers	134	L, P
151.	Užuņu ezers	265	L, P
152.	Zirga ezers	38	K, P
	Kuldīgas rajons
153.	Āpu ezers	21	K, P
154.	Ķikuru ezers	22	K, P
155.	Lielais Nabas ezers	71	K, P
156.	Mazais Nabas ezers	65	K, P
157.	Padūres dīķis	18	K, P
158.	Pinku ezers	29	L, P
159.	Vilgales ezers	242	K, P
160.	Zvirgzdu ezers	75	L, P
	Liepājas rajons
161.	Liepājas ezers	3715	K, P	L - migrācijai
162.	Papes ezers	1205	K, P
163.	Sēpenes ezers	67	K, P
	Limbažu rajons
164.	Aģes ezers	111	K, P
165.	Aijažu ezers	311	K, P
166.	Augstrozes Lielezers	400	K, P
167.	Auziņu ezers	56	L, P
168.	Āsteres ezers	82	K, P
169.	Bīriņu ezers	18	K, P
170.	Dziļezers	32	L
171.	Dūņezers	156	K, P
172.	Lādes ezers	246	K, P
173.	Limbažu Lielezers	256	K, P
174.	Primmas ezers	17	K, P
175.	Riebezers	82	L
176.	Ungurpils dzirnezers	22	K, P
	Ludzas rajons
177.	Bižas ezers	168	L
178.	Cirma ezers	1261	K, P
179.	Dukānu ezers	143	K, P
180.	Dziļezers	151	K, P
181.	Istras ezers	155	K, P
182.	Križūtu ezers	67	K, P
183.	Kurjanovas ezers	129	K, P
184.	Lauderu ezers	55	K, P
185.	Lielais Kurmas ezers	84	K, P
186.	Lielais Ludzas ezers	846	K, P
187.	Lielais Zurzu ezers	77	K, P
188.	Mazais Ludzas ezers	36	K, P
189.	Mazais Zurzu ezers	55	K, P
190.	Nirzas ezers	557	L, P
191.	Pildas ezers	295	K, P
192.	Plisūnas ezers	480	K, P
193.	Porkaļu ezers	48	K, P
194.	Rogaižu ezers	58	K, P
195.	Sološu ezers	88	K, P
196.	Šķaunes ezers	254	K, P
197.	Zilezers	216	K, P	daļa Krievijā
198.	Zvirgzdenes ezers	134	K, P
	Madonas rajons
199.	Baltiņš (ezers)	16	K, P
200.	Gulbēris (ezers)	87	K, P
201.	Ilziņš (ezers)	22	K, P
202.	Jumurdas ezers	174	K, P
203.	Kalsnavas ezers	23	K, P
204.	Kanepēnu ezers	60	K, P
205.	Kāla ezers	407	L, P
206.	Kārzdabas ezers	12	K, P
207.	Labones ezers	26	K, P
208.	Lazdonas ezers	30	K, P
209.	Lielais Līderis (ezers)	125	K, P
210.	Lubānas ezers	8210	K, P	daļa Rēzeknes rajonā
211.	Odzienas ezers	47	K, P
212.	Puduļu ezers	20	K, P
213.	Pulgosnis (ezers)	93	K, P
214.	Rāceņu ezers	35	K, P
215.	Salas ezers	32	K, P
216.	Salājs (ezers)	44	K, P
217.	Sāvienas ezers	58	K, P
218.	Talejas ezers	79	K, P
219.	Ūberis (ezers)	31	K, P
220.	Vecmuižas ezers	17	K, P
221.	Viešūrs (Kaķīšu ezers)	176	L, P
222.	Virānes ezers	47	K, P
	Ogres rajons
223.	Ķeguma ūdenskrātuve	2490	K, P
224.	Lobes ezers	520	K, P
225.	Plaužu ezers	96	K, P
226.	Rīgas ūdenskrātuve	4220	K, Dz, P	daļa Rīgas rajonā
227.	Selēku ezers	9	K, P
	Preiļu rajons
228.	Bešona ezers	64	K, P
229.	Bērzgaļu ezers	272	K, P
230.	Bicānu ezers	149	L, P
231.	Cirišs (ezers)	630	L, P
232.	Eikša ezers	57	L, P
233.	Feimaņu ezers	625	K, P	daļa Rēzeknes rajonā
234.	Iesalnieku ezers	17	K, P
235.	Ilzas ezers	33	K, P
236.	Jašas ezers	107	K, P
237.	Jersikas ezers	41	K, P
238.	Karpa ezers	61	K, P
239.	Kategrades ezers	133	K, P
240.	Kaucers (ezers)	49	K, P
241.	Lielais Dubuļkas ezers	28	K, P
242.	Lielais Kalupes ezers	175	K, P	daļa Daugavpils rajonā
243.	Lielais Ostrovas ezers	53	K, P
244.	Lielais Solkas ezers	48	K, P
245.	Limankas ezers	55	K, P
246.	Mazais Solkas ezers	27	K, P
247.	Pakalnis (ezers)	55	K, P
248.	Pelēču ezers	82	K, P
249.	Rušona ezers (Sekstes ezers)	2373	L, P	daļa Rēzeknes rajonā
250.	Salmejs (ezers)	104	K, P
251.	Silavu ezers	14	K, P
252.	Stupānu ezers	32	K, P
253.	Terehovas ezers	13	K, P
254.	Zalvu ezers	364	K, P
	Rēzeknes rajons
255.	Adamovas ezers	186	K, P
256.	Ancovas ezers	29	K, P
257.	Balinovas ezers	13	K, P
258.	Baltais ezers	26	K, P
259.	Bižas ezers	140	K, P
260.	Čeratogas ezers	27	K, P
261.	Černostjes ezers	221	K, P
262.	Dziļūkšņu ezers	11	K, P
263.	Dziļūts (ezers)	33	K, P
264.	Feimaņu ezers	626	K, P	daļa Preiļu rajonā
265.	Gadrinkas ezers	34	K, P
266.	Gaiduļu ezers	66	K, P
267.	Gailumu ezers	24	K, P
268.	Galdička ezers (Galdacis)	14	K, P
269.	Harčenku ezers	12	K, P
270.	Idzipoles ezers	72	K, P
271.	Ilzas ezers	40	K, P
272.	Ismeru- Žogotu ezers	157	K, P
273.	Ižoru ezers	22	K, P
274.	Jūseris (ezers)	13	K, P
275.	Kauguru ezers	52	K, P
276.	Kaunatas ezers	54	K, P
277.	Kovališķu ezers	11	K, P
278.	Kraku ezers	19	K, P
279.	Lielais Kūriņa ezers	66	K, P
280.	Lielais Svētiņu ezers	19	K, P
281.	Lubānas ezers	8210	K, P	daļa Madonas rajonā
282.	Meirānu ezers	106	K, P
283.	Micānu ezers	123	K, P
284.	Niperovas ezers	12	K, P
285.	Ošura ezers	22	K, P
286.	Partovas ezers	83	K, P
287.	Pušas ezers	241	L, P
288.	Puškrievu (Kugras) ezers	12	K, P
289.	Rāznas ezers	5756	L, P
290.	Rēzeknes ezers	22	K, P
291.	Rikopoles ezers	12	K, P
292.	Rušona ezers	2373	L, P	daļa Preiļu rajonā
293.	Salājs (ezers)	175	K, P
294.	Sedzeris (ezers)	58	K, P
295.	Sološnieku ezers	81	K, P
296.	Sološu ezers	66	K, P
297.	Soročkas ezers	11	K, P
298.	Spruktu ūdenskrātuve	153	K, P
299.	Stibrīšu ezers	45	K, P
300.	Stogoršņu (Stagariņu/ Klaugu ) ezers	19	K, P
301.	Stoļerovas ezers	15	K, P
302.	Svātavas ezers	135	K, P
303.	Šostu ezers	17	K, P
304.	Špeļu ezers	19	K, P
305.	Tiskādu ezers	179	K, P
306.	Tuzeris (Tuzerītis) (ezers)	38	K, P
307.	Umaņu ezers	56	K, P
308.	Vaišļu ezers	29	K, P
309.	Vertukšņas ezers	53	K, P
310.	Viraudas (I) ezers	124	L, P
311.	Viraudas (II) ezers	95	K, P
312.	Zosnas ezers	156	K, P
313.	Žirklītis (ezers)	20	K, P
	Rīgas rajons
314.	Babītes ezers	2555	K, P
315.	Beberbeķu ezers	10	K, P
316.	Dzirnezers	173	K, P
317.	Gaiļezers	7,6 (8)	K, P
318.	Juglas ezers	570	L,Dz, P	L - migrācijai
319.	Kadagas ezers	25	K, P
320.	Ķīšezers	1730	L, P	L - migrācijai
321.	Lielais Baltezers	597	K, P
322.	Līlastes ezers	274	K, P
323.	Linezers	2,3	K, P
324.	Mazais Baltezers	198	Dz, P
325.	Melnezers	10	K, P

326.	Rīgas HES ūdenskrātuve	4220	K, Dz,P	daļa Ogres rajonā
327.	Sudrabezers	31	Dz
328.	Vecdaugava (ezers)	130	K, P
	Saldus rajons
329.	Baltezers	35	K, P
330.	Brocēnu ezers	43	K, P
331.	Cieceres ezers	227	L, P
332.	Miču ezers (Luknis)	6	K, P
333.	Oldzīnu (Zvārdes) ezers	20	K, P
334.	Pakuļu ūdenskrātuve	172	K, P
335.	Remtes ezers	75	K, P
336.	Saldus ezers	22	K, P
337.	Svētaiņu ezers	30	K, P
	Talsu rajons
338.	Engures ezers	3141	K, P	daļa Tukuma rajonā
339.	Gulbju ezers	115	K, P
340.	Kalvenes ezers	26	K, P
341.	Laidzes ezers	171	K, P
342.	Lubezers	130	K, P
343.	Mordangas- Kaņu ezers	78 8	K, P
344.	Sasmakas ezers	252	K, P
345.	Spāres ezers	201	K, P
346.	Uguņu ezers	17	K, P
	Tukuma rajons
347.	Dzirciema ezers	27	K, P
348.	Engures ezers	3141	K, P	daļa Talsu rajonā
349.	Kaņieris (ezers)	1123	K, P
350.	Kliģu ezers	22	K, P
351.	Rideļu ūdenskrātuve	45	K, P
352.	Seklis (ezers)	34 4	K, P
353.	Sēmes ezers	49	K, P
354.	Valguma ezers	60	L, P
	Valkas rajons
355.	Bērzu ezers	15	K, P
356.	Cepšu ezers	25	K, P
357.	Dutkas ezers	15	K, P
358.	Lizdoles ezers	54	K, P
359.	Niedrājs (ezers)	17	K, P
360.	Salainis (ezers)	77	K, P
361.	Spicieris (ezers)	16	K, P
362.	Teperis (ūdenskrātuve)	10 0	K, P
363.	Valdis (ezers)	25	K, P
364.	Zāģezers	13 3	K, P
	Valmieras rajons
365.	Burtnieku ezers	4006	K, P
	Ventspils rajons
366.	Būšnieku ezers	30	K, P
367.	Puzes ezers	520	L, Dz
368.	Tirukšezers	46	K, P
369.	Usmas ezers	3892	L, Dz, P

Pielikumā lietotie saīsinājumi:

Dz - dzeramā ūdens kvalitātei atbilstoši ūdeņi;

K — karpveidīgo zivju ūdeņi;

L — lašveidīgo zivju ūdeņi;

P - peldēšanai un citiem rekreācijas pasākumiem piemēroti ūdeņi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

5.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 22.aprīļa noteikumiem nr.155

(Pielikums grozīts ar MK 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437)

Virszemes saldūdeņu — ūdensteču — kvalitātes atbilstība noteiktajam mērķim

Nr.p.k.	Nosaukums	Garums (km)	Ūdensteces kods attiecīgajā baseinā	Baseina laukums (km²)	Administratīvais rajons	Ūdeņu izmantošanas mērķi	Baseins aiz valsts robežas (km²)
1	2	3	4	5	6	7	8
Baltijas jūras baseinā (baseina kods - 33)
1.	Šventāja (upe)	73	336	77,5	Liepājas rajons,
					Lietuva	K, P	471
2.	Kaņava (upe)	15	3362	30,0	Liepājas rajons,
					Lietuva	K, P	35,5
3.	Lukne (upe)	13 3	3364	22,5	Liepājas rajons,
					Lietuva	K, P	35,1
4.	Papes ezera kanāls		338	240,3	Liepājas rajons	K, P
	Paurupes-Līgupes kanāls	7	3382	134,3	Liepājas rajons	K, P
6.	Paurupe	17 7	33822	40,8	Liepājas rajons	K, P
7.	Līgupe	20	33824	77,5	Liepājas rajons	K, P
8.	Tukleru kanāls	8	3384	34,0	Liepājas rajons	K, P
Baltijas jūras baseinā (baseina kods - 34)
9.	Ostas kanāls- Liepājas ezers	3	34	1772,8	Liepājas rajons,
					Lietuva	K, P	2520,3
10.	Ālande (upe)	24	344	241,0	Liepājas rajons	K, P
11.	Nocietinājuma kanāls	11	3442	71,9	Liepājas rajons	K, P
12.	Kazupe	7	3446	30,4	Liepājas rajons	K
13.	Otaņķe (upe)	32 2	346	143,8	Liepājas rajons	K, P
14.	Polderu kanāls	10	3462	26,4	Liepājas rajons	K
15.	Bārta (upe)	98	348	1226,5	Liepājas rajons,
					Lietuva	L, P	1974
16.	Tosele (upe)	10	3482	94,5	Liepājas rajons	K
17.	Kaņiere (upe)	12	34824	59,2	Liepājas rajons	K
18.	Jēčupe	28	3484	93,1	Liepājas rajons	K
19.	Ķiburu strauts	13	34854	47,6	Liepājas rajons	L
20.	Kārklupe	12	34856	24,9	Liepājas rajons	L
21.	Vārtāja (upe)	64	3486	541,3	Liepājas rajons	L
22.	Birztala (upe)	25	34862	69,1	Liepājas rajons	L
23.	Virga (upe)	29	34864	142,4	Liepājas rajons	L
24.	Lašupīte	12	3486422	12,7	Liepājas rajons	L
25.	Padones strauts	10	34866	76,7	Liepājas rajons	L
26.	Pluģupe	13	348662	23,5	Liepājas rajons	L
27.	Kalējupīte	9	348664	27,0	Liepājas rajons	K
28.	Ādìere (upe)	8	34868	44,4	Liepājas rajons	L
29.	Apše (upe)	45	3488	233,1	Liepājas rajons,
					Lietuva	L	364,8
30.	Āžu strauts	6	34882	27,1	Liepājas rajons	L
31.	Ruņa (upe)	31	34884	185,8	Liepājas rajons	L
32.	Vidvide (upe)	21	348842	54,3	Liepājas rajons	L
33.	Augustupe	10	348848	27,6	Liepājas rajons	L
34.	Sārte (upe)	12	34886	10,2	Liepājas rajons,
					Lietuva	K, P	19,1
Baltijas jūras baseinā (baseina kods - 35)
35.	Kārļupīte	11	3514	15,1	Liepājas rajons	K
36.	Bubiere (upe)	12	3516	44,2	Liepājas rajons	K
37.	Bubierpieteka	12	35162	24,3	Liepājas rajons	K
38.	Ziemupe	8	3518	30,7	Liepājas rajons	K
39.	Rudupe	10	3534	44,7	Liepājas rajons	K
40.	Saka (upe)	6	354	1110,0	Liepājas rajons	L
41.	Mindes Orga (upe)	12	3542	31,2	Liepājas rajons	L
42.	Durbe (upe)	47	3544	477,3	Liepājas rajons	L
43.	Kārpa (upe)	8	354412	26,8	Liepājas rajons	K
44.	Cepļupe	10	354438	18,5	Liepājas rajons	L
45.	Dubeņa (upe)	14	35444	36,7	Liepājas rajons	L
46.	Akmene (upe)	15	35446	29,9	Liepājas rajons	L
47.	Ilmuts (upe)	6	354474	29,0	Liepājas rajons	K
48.	Lāņupe	17	354492	72,1	Liepājas rajons	K
49.	Tebra (upe)	69	3546	584,6	Liepājas rajons	L
50.	Grāpste (upe)	17	35462	54,1	Liepājas rajons	L
51.	Alokste (upe)	48	35464	292,3	Liepājas rajons	L
52.	Skalda (upe)	18	354642	120,4	Liepājas rajons,
					Kuldīgas rajons	L
53.	Lapupe	18	3546424	37,8	Liepājas rajons,
					Kuldīgas rajons	L
54.	Vaipa (upe)	10	354644	27,7	Liepājas rajons,
					Kuldīgas rajons	K
55.	Laža (upe)	16	35466	21,6	Liepājas rajons	L
56.	Rīva (upe)	53	356	229,4	Liepājas rajons	L
57.	Ēnava (upe)	10	35712	18,1	Liepājas rajons,
					Ventspils rajons	K
58.	Muižupīte	11	35714	17,6	Ventspils rajons	L
59.	Sārnate (upe)	6	3572	44,4	Ventspils rajons	K
60.	Užava (upe)	67	358	601	Ventspils rajons,
					Kuldīgas rajons	L, P
61.	Tērande (upe)	15	3582	59,2	Ventspils rajons	L
62.	Vanka (upe)	30	3584	85,6	Kuldīgas rajons	L
63.	Kauliņa (upe)	26	3586	84,4	Kuldīgas rajons	L
64.	Siliņa (upe)	7	35874	31,7	Kuldīgas rajons	K
65.	Stirna (upe)	10	3588	39,7	Kuldīgas rajons	L
Baltijas jūras baseinā - Kurzeme (baseina kods - 37)
66.	Lūžupe	10	3718	25,6	Ventspils rajons	K
67.	Irbe (upe)	32	372	1960	Ventspils rajons	L
68.	Dižgrāvis	12	37214	49,6	Ventspils rajons	K
69.	Rinda (upe)	29	37221	141,4	Ventspils rajons	L
70.	Zviede (upe)	13	372214	31,1	Ventspils rajons	L
71.	Svēte (upe)	12	372232	40,2	Ventspils rajons	K
72.	Riekste (upe)	12	372238	22,7	Ventspils rajons	K
73.	Baņģava (upe)	20	372252	43,2	Ventspils rajons	K
74.	Kāņupe	14	372258	50,0	Kuldīgas rajons,
					Talsu rajons	K
75.	Vidusupe	24	37229	106,7	Talsu rajons	K
76.	Stende (upe)	12	3723	1160	Ventspils rajons,
					Talsu rajons	L
77.	Briežupe	15	372292	35,8	Talsu rajons	K
78.	Trumpe (upe)	18	37232	49,1	Ventspils rajons	L
79.	Lonaste (upe)	-	3724	555,1	Ventspils rajons	L
80.	Ostupe (upe)	29	372412	90,1	Ventspils rajons,
					Talsu rajons	L
81.	Rūšupe	10	3724136	16,2	Ventspils rajons	L
82.	Pāce (upe)	15	37242	169,7	Ventspils rajons,
					Talsu rajons	L
83.	Vīgriežupe	13	37242152	30,6	Talsu rajons	L
84.	Engure (upe)	20	37223	160,6	Ventspils rajons,
					Talsu rajons	L, Dz
85.	Alokste (upe)	15	372422	31,9	Talsu rajons	L
86.	Štēburupīte	12	372424	40,0	Talsu rajons	K
87.	Raķupe	34	37244	202,0	Ventspils rajons,
					Talsu rajons	L
88.	Pārkakte (upe)	7	372444	36,8	Talsu rajons	K
89.	Ģibzdes valks	12	3724444	12,2	Talsu rajons	K
90.	Veciere (upe)	12	372446	53,2	Ventspils rajons	L
91.	Stende (upe)	100	3725	526,5	Talsu rajons	L
92.	Upatu valks	20	372538	35,8	Ventspils rajons	L
93.	Lūšupīte (upe)	12	372572	65,5	Talsu rajons	K
94.	Sēme (upe)	8	3725722	27,5	Talsu rajons	K
95.	Silupe	12	372576	30,9	Talsu rajons	L
96.	Dzelzupe	10	372592	26,5	Talsu rajons	K
97.	Mazirbe (upe)	26	3732	84,2	Talsu rajons,
					Ventspils rajons	L
98.	Pitragupe	14	3734	41,0	Talsu rajons	L
99.	Vaides grāvis-
	Vecročupe	11	37352	34,0	Talsu rajons	K
100.	Melnsilupe	-	3736	100,1	Talsu rajons	L, P
101.	Mīlgrāvis	17	37366	50,0	Talsu rajons	L
102.	Lorumupe	12	37368	30,3	Talsu rajons	K
103.	Pilsupe	22	3738	95,5	Talsu rajons	L, P
104.	Lieknsupe	6	37382	35,6	Talsu rajons	K
105.	Roja (upe)	78	374	477,7	Talsu rajons	L, P
106.	Velkumupe	16	37412	51,2	Talsu rajons	K
107.	Jaunarāja (upe)	10	374122	18,9	Talsu rajons	L
108.	Planču valks	9	37416	25,4	Talsu rajons	K
109.	Vērums (upe)	11	37436	25,8	Talsu rajons	K
110.	Mazroja (upe)	20	37454	50,4	Talsu rajons	K
111.	Ķeižupe	6	37472	26,9	Talsu rajons	K
112.	Žulniekvalks	12	3754	56,9	Talsu rajons	L
113.	Grīva	10	3758	141,3	Talsu rajons	L, P
114.	Engures kanāls	4	376	688,4	Talsu rajons	L
115.	Dzedrupe	9	3764	266,1	Talsu rajons	L, P
116.	Jādekša (upe)	17	37644	66,3	Talsu rajons	L
117.	Šķēde (upe)	20	37646	136,9	Talsu rajons	L
118.	Okte (upe)	14	376492	17,5	Talsu rajons	L
119.	Odre (upe)	4	376469	30,3	Talsu rajons	K
120.	Dursupe	28	3766	111,7	Talsu rajons	L
121.	Oksle (upe)	14	37664	26,1	Talsu rajons	L
122.	Jurģupe	11	3768	67,1	Tukuma rajons	L
123.	Liekņa (upe)	14	37682	37,0	Tukuma rajons,
					Talsu rajons	K
124.	Kalnupe	20	37694	44,2	Tukuma rajons	K
125.	Melnupe	13	37698	15,9	Tukuma rajons	K
126.	Teitupīte	14	3774	29,1	Tukuma rajons	L
127.	Lāčupe	31	3778	92,9	Tukuma rajons	L
128.	Slocene (upe)	44	37812	315,1	Tukuma rajons	K
129.	Starpiņupe	1	378	367,3	Tukuma rajons	K
130.	Smirdgrāvis	10	3782	27,1	Tukuma rajons	K
131.	Skujupīte	20	3784	47,6	Tukuma rajons	K
132.	Vašleja (upe)	18	3786	98,8	Tukuma rajons	K
Baltijas jūras baseinā - Venta (baseina kods - 36)
1.	Venta (upe)	346	36	6602,6	Ventspils rajons, Kuldīgas rajons,
					Saldus rajons	L, P	11795,9
2.	Packule (upe)	-	3612	225,1	Ventspils rajons	K
3.	Platene (upe)	16	36124	106,2	Ventspils rajons	K
4.	Platenes kanāls	11	361242	72,7	Ventspils rajons	K
5.	Elkšķene (upe)	17	36126	96,3	Ventspils rajons	K
6.	Mauriņupe	9	361266	34,2	Ventspils rajons	K
7.	Standze (upe)	9	36134	25,6	Ventspils rajons	K
8.	Medoles strauts	6	36152	24,1	Ventspils rajons	K
9.	Vēždūka (upe)	30	3616	180,6	Ventspils rajons	K
10.	Gārzdes strauts	12	361614	27,7	Ventspils rajons	K
11.	Kreziņģe (upe)	10	361632	14,4	Ventspils rajons	K
12.	Cērsupe	10	36174	25,0	Ventspils rajons	K
13.	Dzirnavupe	18	36194	63,0	Ventspils rajons	K
14.	Kažas strauts	11	361944	21,2	Ventspils rajons	K
15.	Naba (upe)	-	36196	39,3	Kuldīgas rajons	K
16.	Abava (upe)	134	362	2042,0	Kuldīgas rajons,
					Tukuma rajons,
					Talsu rajons,
					Ventspils rajons	L, P
17.	Bebrupīte	11	362114	22,2	Ventspils rajons,
					Kuldīgas rajons	L
18.	Kroja (upe)	11	362118	19,9	Ventspils rajons	L
19.	Dzirupe	10	362136	18,5	Kuldīgas rajons	K
20.	Īvande (upe)	26	36214	61,1	Talsu rajons,
					Kuldīgas rajons	L
21.	Valgale (upe)	22	36216	56,1	Talsu rajons,
					Kuldīgas rajons	L
22.	Karone (upe)	23	3622	98,1	Talsu rajons	L, P
23.	Andumupe	11	36228	46,0	Talsu rajons	L
24.	Rumbulīte (upe)	10	36232	20,8	Talsu rajons,
					Tukuma rajons	L
25.	Imula (upe)	45	3624	276,2	Tukuma rajons,
					Saldus rajons	L
26.	Briežupīte	12	362412	32,2	Tukuma rajons	L
27.	Dimžave (upe)	13	362418	28,5	Tukuma rajons	L
28.	Buļļupe	30	36242	80,7	Tukuma rajons,
					Saldus rajons	L
29.	Amula (upe)	44	3626	198,4	Tukuma rajons,
					Saldus rajons	L, P
30.	Punču strauts	11	36264	29,5	Tukuma rajons	L
31.	Kazu strauts	10	36266	21,9	Tukuma rajons	L
32.	Mellupe	12	362712	24,4	Tukuma rajons	L
33.	Kurzemnieku strauts	11	362714	14,2	Tukuma rajons	L
34.	Līgupe	17	36272	77,6	Tukuma rajons,
					Talsu rajons	L
35.	Bebrupe	11	362732	35,4	Tukuma rajons	L
36.	Pūre (upe)	18	36274	112,6	Tukuma rajons	L
37.	Sīļupe	8	362744	27,7	Tukuma rajons	L
38.	Vēdzele (upe)	32	36276	111,3	Tukuma rajons	L
39.	Roja (upe)	15	362772	36,8	Tukuma rajons	L
40.	Žīdu strauts	11	362774	24,4	Tukuma rajons	K
41.	Viesata (upe)	41	3628	194,4	Tukuma rajons,
					Saldus rajons	L
42.	Prūsene (upe)	11	36282	45,5	Tukuma rajons	K
43.	Ķīpa (upe)	10	36284	14,9	Kuldīgas rajons,
					Saldus rajons	K
44.	Bez nosaukuma	10	36292	40,3	Kuldīgas rajons,
					Saldus rajons	K
45.	Rudupe	18	36312	54,1	Kuldīgas rajons	L
46.	Padures upe	20	36314	69,3	Kuldīgas rajons	L
47.	Riežupe	42	3632	259,7	Kuldīgas rajons	L
48.	Veldze (upe)	31	36322	71,3	Kuldīgas rajons	L
49.	Mērgola (upe)	22	363234	47,8	Kuldīgas rajons	L
50.	Alekšupīte	8	36336	30,2	Kuldīgas rajons	L
51.	Ēda (upe)	6	3634	306,7	Kuldīgas rajons	L
52.	Vārme (upe)	6	36342	120,5	Kuldīgas rajons	L
53.	Dūrupe	17	363422	57,8	Kuldīgas rajons,
					Saldus rajons	L
54.	Ķīšupe	11	363424	19,6	Kuldīgas rajons,
					Saldus rajons	L
55.	Šķēde (upe)	32	36344	176,4	Kuldīgas rajons,
					Saldus rajons	L, P
56.	Ūdrupe	10	3634414	20	Kuldīgas rajons,
					Saldus rajons	L
57.	Karpene (upe)	10	3634412	19,6	Kuldīgas rajons	L
58.	Grauzdupe	8	3634434	34,3	Saldus rajons,
					Kuldīgas rajons	L
59.	Lējējupe	19	3636	153,2	Kuldīgas rajons	L
60.	Sprincupe	18	36362	77,4	Kuldīgas rajons	L
61.	Mazupe	14	36372	48,1	Kuldīgas rajons	L
62.	Ēnava (upe)	19	36376	83,0	Kuldīgas rajons	L
63.	Dzirnavupe	8	363762	42,2	Kuldīgas rajons	K
64.	Ponakste (upe)	27	3638	101,6	Kuldīgas rajons	L
65.	Robalts (upe)	13	36382	45,9	Kuldīgas rajons	L
66.	Garūdene (upe)	22	36394	78,2	Kuldīgas rajons,
					Liepājas rajons	K
67.	Ciecere (upe)	51	364	542,6	Kuldīgas rajons,
					Saldus rajons	L, P
68.	Paksīte (upe)	26	36412	52,6	Saldus rajons	L
69.	Krimelda (upe)	25	3642	78,9	Saldus rajons	L
70.	Bukupe (upe)	14	3644	36,8	Saldus rajons	L
71.	Dīcmaņu strauts	11	36454	14,6	Saldus rajons	K
72.	Vēršāda (upe)	16	3646	85,5	Saldus rajons	K, P
73.	Kazenieku strauts	13	36464	34,1	Saldus rajons	K
74.	Mazupe	17	36494	74,7	Saldus rajons	L
75.	Klūga (upe)	17	36512	84,3	Kuldīgas rajons,
					Saldus rajons	L
76.	Sīļupīte	7	365124	40,4	Saldus rajons	K
77.	Sumata (upe)	11	36514	24,8	Kuldīgas rajons	L
78.	Bērzene (upe)	12	36516	32,1	Kuldīgas rajons	K
79.	Koja (upe)	25	36518	97,7	Kuldīgas rajons,
					Liepājas rajons	L
80.	Šķervelis (upe)	15	3652	104,1	Kuldīgas rajons,
					Liepājas rajons	L
81.	Dzelda (upe)	24	36522	76,9	Kuldīgas rajons,
					Liepājas rajons	L
82.	Lanka (upe)	10	365226	26,6	Liepājas rajons	L
83.	Lētīža (upe)	32	3654	127,4	Kuldīgas rajons,
					Liepājas rajons,
					Saldus rajons	L
84.	Velda (upe)	7	36548	29,6	Liepājas rajons	L
85.	Zaņa (upe)	48	3656	256,9	Liepājas rajons	L
86.	Kārklupe	12	365636	37,3	Saldus rajons	L
87.	Losis (upe)	30	36572	58,7	Saldus rajons,
					Liepājas rajons	L	183
88.	Spinnis (upe)	11	365724	17,7	Saldus rajons	L
89.	Skutule (upe)	13	36576	1,5	Saldus rajons,
					Lietuva	K	14,1
90.	Vārduva (upe)	97	3658	-	Lietuva	L	765,0
91.	Vadakste (upe)	82	366	775,1	Saldus rajons,
					Dobeles rajons	L, P	1250
92.	Pestile (upe)	9	36612	25	Saldus rajons	K
93.	Ašta (upe)	33	36616	-	Lietuva	K	159,7
94.	Suste (upe)	17	3662	44	Saldus rajons	L
95.	Ezere (upe)	48	3664	387	Saldus rajons	K
96.	Bruzile (upe)	23	366412	68,9	Saldus rajons	L
97.	Līkupe	40	366414	113,2	Saldus rajons	L
98.	Šarlote (upe)	12	3664142	25,2	Saldus rajons	L
99.	Vērteža (upe)	11	3664144	27,3	Saldus rajons	L
100.	Druve (upe)	22	366454	40,8	Saldus rajons,
					Dobeles rajons	K
101.	Alkšņupe	22	366514	34,3	Saldus rajons	L
102.	Agluona (upe)	23	366552		Saldus rajons	L	182
103.	Mežupīte	9	366556	1,5	Saldus rajons	L	37,5
104.	Avīkne (upe)	28	3666	78,4	Saldus rajons,
					Dobeles rajons	L
105.	Līgotne (upe)	14	36674	48,9	Dobeles rajons	L
Lielupes baseinā (baseina kods - 38)
1.	Lielupe	116	38	8775,5		K, P	17628,4
2.	Miglupīte	10	38124	19,2	Rīgas rajons	K
3.	Neriņa (upe)	18	38128	115,2	Rīgas rajons	K
4.	Dzilnupe	13	381282	51	Rīgas rajons	K
5.	Vecslocene (upe)	8	3814	134,2	Rīgas rajons,
					Tukuma rajons	K
6.	Vēršupīte	18	38142	100,2	Rīgas rajons,
					Tukuma rajons	K
7.	Pārupju grāvis	9	38158	29,6	Tukuma rajons	K
8.	Vecbērzes polderu kanāls	18	3816	497	Tukuma rajons,
					Dobeles rajons	K
9.	Kauguru kanāls	10	38162	255,8	Jelgavas rajons,
					Tukuma rajons	K
10.	Vecslampe (upe)	8	38164	54,7	Tukuma rajons,
					Dobeles rajons	K
11.	Slampe (upe)	18	381622	93,4	Tukuma rajons	K
12.	Skudrupīte	12	3816222	24,3	Tukuma rajons	K
13.	Džūkste (upe)	20	381624	145,7	Tukuma rajons	K
14.	Lestenes upe	11	3816246	47,9	Tukuma rajons	K
15.	Pienava (upe)	28	38166	75,5	Jelgavas rajons,
					Dobeles rajons,
					Tukuma rajons	K
16.	Gaurata (upe)	15	38168	51,1	Dobeles rajons,
					Jelgavas rajons	K
17.	Klīves kanāls	19	3818	54,3	Jelgavas rajons,
					Rīgas rajons	K
18.	Svēte (upe)	123	382	1872,9		K, P	2380,6
19.	Bērze (upe)	107	3822	903,9	Dobeles rajons,
					Saldus rajons,
					Jelgavas rajons	K
20.	Ālave (upe)	36	38222	108,2	Dobeles rajons	K
21.	Apguldes ezera
	strauts	12	382224	17,8	Dobeles rajons	K
22.	Jugliņa (upe)	13	382228	21	Dobeles rajons	K
23.	Sesava (upe)	25	38224	102,4	Dobeles rajons	K
24.	Gardene (upe)	17	382254	68,6	Dobeles rajons	K
25.	Bikstupe	32	38226	143,8	Dobeles rajons,
					Tukuma rajons	K, P
26.	Rūšu strauts	16	382264	51,7	Tukuma rajons	K
27.	Balžiņa (upe)	14	382272	37,1	Dobeles rajons	K
28.	Zušupīte	3	382274	27,8	Dobeles rajons	K
29.	Blīdene (upe)	16	38228	64,1	Saldus rajons	K
30.	Smukupīte	11	382292	37,3	Dobeles rajons,
					Saldus rajons	K
31.	Līčupe	14	382294	26,3	Dobeles rajons,
					Saldus rajons	K
32.	Auce (upe)	86	3824	309,8	Jelgavas rajons,
					Dobeles rajons	K
33.	Dorupīte	10	38242	28,3	Jelgavas rajons	K
34.	Govainis (upe)	14	38244	17,1	Dobeles rajons	K
35.	Rīgava (upe)	13	38246	29,7	Dobeles rajons	K
36.	Tērvete (upe)	68	3826	440	Dobeles rajons,
					Jelgavas rajons	K
37.	Bramberìas strauts	28	38262	50,6	Jelgavas rajons	K
38.	Eglone (upe)	12	382632	41,9	Dobeles rajons,
					Jelgavas rajons	K
39.	Ailes strauts	18	38264	47	Dobeles rajons,
					Jelgavas rajons	K
40.	Skujaine (upe)	32	38266	102,8	Dobeles rajons	K
41.	Svētaine (upe)	18	382662	43,8	Dobeles rajons	K
42.	Svēpaine (upe)	26	38268	45,5	Dobeles rajons	K
43.	Reņìe (upe)	13	382692	20,6	Dobeles rajons	K
44.	Cērpaine (upe)	16	382694	17,7	Dobeles rajons	K
45.	Vilce (upe)	48	3828	70	Jelgavas rajons	K	318,5
46.	Rukūze (upe)	25	38284	14,6	Jelgavas rajons	K	70,4
47.	Ķīve (upe)	23	38286	11,4	Jelgavas rajons	K	79,1
48.	Kaņupe	12	38288	3,8	Jelgavas rajons	K	19,7
49.	Iecava (upe)	160	384	2075,7	Jelgavas rajons,
					Bauskas rajons,
					Aizkraukles rajons	K, P
50.	Misa (upe)	108	3842	902,6	Jelgavas rajons,
					Rīgas rajons,
					Bauskas rajons	K, Dz, P
51.	Cena (upe)	14	38422	103,7	Jelgavas rajons,
					Rīgas rajons	K
52.	Medaine (upe)	13	384232	26,8	Rīgas rajons	K
53.	Olaine (upe)	13	38424	55,3	Rīgas rajons	K
54.	Zvirgzde (upe)	30	38426	132	Bauskas rajons,
					Ogres rajons	K
55.	Augstupe	10	384266	17,4	Ogres rajons	K
56.	Taļķe (upe)	31	38428	148	Bauskas rajons,
					Ogres rajons	K
57.	Vīksniņa (upe)	22	384282	63,9	Bauskas rajons,
					Ogres rajons	K
58.	Vārnupe	17	384292	64,3	Bauskas rajons,
					Aizkraukles rajons	K
59.	Miļļupīte	11	384294	34,6	Bauskas rajons	K
60.	Biržiņa (upe)	15	38432	43,1	Jelgavas rajons,
					Rīgas rajons	K
61.	Baložu kanāls	22	38434	72	Jelgavas rajons,
					Rīgas rajons	K
62.	Smakupe	19	3844	100,9	Jelgavas rajons,
					Bauskas rajons,
					Rīgas rajons	K
63.	Jāņupe	19	38442	67,2	Bauskas rajons,
					Rīgas rajons	K
64.	Putrupe	12	384422	26,1	Bauskas rajons,
					Rīgas rajons	K
65.	Ikstrums (upe)	28	38452	103,1	Bauskas rajons	K
66.	Verģupīte	15	38454	34,6	Bauskas rajons	K
67.	Ģedulis (upe)	11	38456	30,5	Bauskas rajons	K
68.	Briede (upe)	10	38458	23,3	Bauskas rajons	K
69.	Lambartes kanāls	14	3846	45,8	Bauskas rajons	K
70.	Avotu grāvis	6	38472	26	Bauskas rajons	K
71.	Dzērvīte (upe)	11	38474	23	Bauskas rajons	K
72.	Smārde (upe)	12	3848	29,1	Aizkraukles rajons	K
73.	Ìirupe	12	38496	28,1	Aizkraukles rajons	K
74.	Kūmupe	6	38498	31,1	Aizkraukles rajons	K
75.	Platone (upe)	69	3852	190,5	Jelgavas rajons	K	444,8
76.	Zemdegu strauts	16	38522	71,8	Jelgavas rajons	K
77.	Režas strauts	21	385222	32	Jelgavas rajons	K
78.	Lielplatones grāvis	12	38524	11,2	Jelgavas rajons	K
79.	Sidrabe (upe)	49	38526	11,7	Jelgavas rajons	K, P	147
80.	Vircava (upe)	69	38532	153,4	Jelgavas rajons	K, P	446,5
81.	Eleja (upe)	35	385322	51	Jelgavas rajons	K	54,6
82.	Audruve (upe)	52	385324	33,3	Jelgavas rajons	K	142
83.	Sesava (upe)	58	3854	215,2	Jelgavas rajons,
					Bauskas rajons	K	263,9
84.	Rēda (upe)	25	38542	17,4	Jelgavas rajons	K
85.	Skursteņu strauts	26	38544	27,5	Jelgavas rajons	K
86.	Oglaine (upe)	26	38546	43	Jelgavas rajons	K	48,8
87.	Dzirnavu grāvis	12	385462	5,9	Jelgavas rajons	K
88.	Jodupe	12	385464	12	Bauskas rajons,
					Jelgavas rajons	K
89.	Upele (upe)	19	38548	22,9	Bauskas rajons,
					Jelgavas rajons	K	34,6
90.	Svitene (upe)	80	3856	168,8	Bauskas rajons,
					Jelgavas rajons	K	419,2
91.	Liepare (upe)	43	38562	23,8	Bauskas rajons,
					Jelgavas rajons	K	62,9
92.	Kapupe	25	38564	55,5	Bauskas rajons,
					Jelgavas rajons	K
93.	Virsīte (upe)	40	38568	7,4	Bauskas rajons	K	104
94.	Garoze (upe)	25	38572	48,8	Bauskas rajons,
					Jelgavas rajons	K
95.	Īslīce (upe)	70	3858	211	Bauskas rajons,
					Jelgavas rajons	K, P	623
96.	Bērstele (upe)	12	385821	16,8	Bauskas rajons	K
97.	Melnupīte	16	385832	13,5	Bauskas rajons	K	16,1
98.	Svirkale (upe)	28	38584	19,6	Bauskas rajons	K	55,2
99.	Plānīte (upe)	35	38586	43,1	Bauskas rajons	K	109,6
100.	Maučuve (upe)	19	38588	8	Bauskas rajons	K	78,3
101.	Zizma (upe)	15	38592	43,3	Bauskas rajons	K
102.	Kaucis (upe)	13	38594	28,6	Bauskas rajons	K
103.	Mēmele (upe)	191	386	2142,2	Bauskas rajons,
					Aizkraukles rajons	K, P	4060
104.	Vecsaules strauts	14	38612	36,8	Bauskas rajons	K
105.	Žūru strauts	9	38614	32,5	Bauskas rajons	K
106.	Rīkanu strauts	13	38616	53,9	Bauskas rajons	K
107.	Kadiķu grāvis	13	386162	31,6	Bauskas rajons	K
108.	Bardžīņu grāvis	6	386172	8,1	Bauskas rajons	K	28,9
109.	Viesīte (upe)	61	3862	438,2	Aizkraukles rajons,
					Jēkabpils rajons	K
110.	Cēzīte (upe)	10	386212	16,8	Aizkraukles rajons	K
111.	Dzilna (upe)	12	386216	28,1	Aizkraukles rajons	K
112.	Jūga (upe)	10	38622	33	Aizkraukles rajons	K
113.	Sunīte (upe)	8	38626	31,5	Aizkraukles rajons	K
114.	Mazsunākstes
	ezera strauts	11	386272	19,8	Aizkraukles rajons	K
115.	Dienvidsusēja (upe)	114	3864	1191,6	Aizkraukles rajons,
					Jēkabpils rajons,
					Daugavpils rajons	K, P	1220
116.	Krācējgrāvis	15	386412	32,7	Aizkraukles rajons	K
117.	Zalvīte (upe)	36	38642	255,1	Aizkraukles rajons,
					Jēkabpils rajons	K
118.	Jesnupe	12	386426	40,3	Jēkabpils rajons	K
119.	Dešupīte	10	386428	47,5	Jēkabpils rajons	K
120.	Dūņupe	14	38644	137	Jēkabpils rajons,
					Aizkraukles rajons	K
121.	Klauce (upe)	17	3864452	39,2	Jēkabpils rajons	K
122.	Salāte (upe)	12	38646	60	Jēkabpils rajons,
					Aizkraukles rajons	K
123.	Arālīte (upe)	15	386476	95,1	Jēkabpils rajons	K
124.	Goba (upe)	7	3864762	27	Jēkabpils rajons	K
125.	Tomeiku grāvis	10	3864764	26,4	Jēkabpils rajons	K
126.	Radžupe	21	38648	129,8	Jēkabpils rajons	K
127.	Elsīte (upe)	15	386492	28,8	Jēkabpils rajons	K	33,5
128.	Dobe (upe)	13	386494	58,5	Jēkabpils rajons,
					Daugavpils rajons	K
129.	Dorupīte	11	3866	15,1	Aizkraukles rajons	K
130.	Vilkupe	13	3864942	25,9	Aizkraukles rajons	K
131.	Nereta (upe)	25	3868	34,2	Aizkraukles rajons	K	108
132.	Mūsa (upe)	164	388	151,5	Bauskas rajons	K, P	5320
133.	Ceraukste (upe)	30	3884	62,6	Bauskas rajons	K	156,9
Daugavas baseinā augavas baseinā - no Daugavas grīvas līdz Aiviekstei (baseina kods - 41)
1.	Daugava	0-151	41	4022
2.	Hapaka grāvis	15	4114	65,3	Rīgas rajons	L
3.	Lāčupīte	10	41142	22,8	Rīgas rajons	L
4.	Mīlgrāvis		412	1840	Rīgas rajons	L
5.	Gaujas- Daugavas kanāls	12	41216	62,1	Rīgas rajons	L
6.	Piķurga (upe)	17	41218	36,7	Rīgas rajons	K
7.	Jugla (upe)	3	4123	63,9	Rīgas rajons	L
8.	Lielā Jugla	62	41252	1626	Rīgas rajons,
					Ogres rajons	L
9.	Krievupe	48	4125232	109,8	Rīgas rajons	L
10.	Tumšupe	49	412524	156,5	Rīgas rajons	L
11.	Arupīte	14	4125244	38,7	Rīgas rajons	L
12.	Pietēnupe	14	4125252	35,9	Rīgas rajons	L
13.	Ērmaņu urga	16	41252534	18,4	Rīgas rajons	K
14.	Suda (upe)	38	412526	169,6	Rīgas rajons,
					Cēsu rajons	L
15.	Dūņupe	13	4125262	25,6	Rīgas rajons	K
16.	Teiļupīte	6	4125264	34,9	Rīgas rajons	K
17.	Mergupe	53	412528	285,0	Rīgas rajons,
					Cēsu rajons,
					Ogres rajons	L
18.	Zaube (upe)	29	4125282	72,9	Rīgas rajons,
					Cēsu rajons	L
19.	Mazā Jugla	119	41254	675,3	Rīgas rajons,
					Ogres rajons,
					Cēsu rajons	L
20.	Ķivuļurga	16	412542	16	Rīgas rajons	K
21.	Lēģerurga	18	412544	35,4	Ogres rajons,
					Rīgas rajons	L
22.	Lēvenstrauts	11	4125456	22	Ogres rajons	K
23.	Abza (upe)	26	412546	118	Ogres rajons	L
24.	Sise (upe)	6	4125466	27,9	Ogres rajons	L
25.	Bērzupe	11	412548	72,8	Ogres rajons,
					Cēsu rajons	L
26.	Mārupīte	11	41312	35,4	Rīgas rajons	K
27.	Sausā Daugava (upe)	14	4132	296	Rīgas rajons	K
28.	Titurga (upe)	8	41322	36,5	Rīgas rajons	K
29.	Ķekava (upe)	29	41324	181,7	Rīgas rajons	L
30.	Sūnupīte	8	4132416	27,5	Rīgas rajons	K
31.	Bērzene (upe)	15	41328	54,7	Rīgas rajons	L
32.	Apvadkanāls (upe)	8	41332	25,8	Rīgas rajons	K, Dz
33.	Kausupe (upe)	13	41338	51,9	Ogres rajons,
					Rīgas rajons	K
34.	Ogre (upe)	188	414	1730	Ogres rajons,
					Madonas rajons,
					Cēsu rajons	L	līdz Ērgļiem
35.	Ranka (upe)	21	41412	60,8	Ogres rajons	L
36.	Aviekste (upe)	28	4142	91,4	Ogres rajons	L
37.	Lobe (upe)	19	4144	275,3	Ogres rajons,
					Aizkraukles rajons	L
38.	Lokmene (upe)	21	41444	72,8	Ogres rajons,
					Aizkraukles rajons	K
39.	Bebrupe	28	41446	129,9	Aizkraukles rajons	K
40.	Lantupīte	10	414462	35,9	Aizkraukles rajons	K
41.	Skolasupe	14	41452	43,2	Ogres rajons	L
42.	Līčupe	40	4146	160,4	Ogres rajons,
					Cēsu rajons	L
43.	Kazupīte	10	41464	23,4	Ogres rajons,
					Cēsu rajons	K
44.	Vedze (upe)	12	41466	26	Ogres rajons,
					Cēsu rajons	L
45.	Sumulda (upe)	12	414712	27,8	Ogres rajons,
					Madonas rajons	L
46.	Nāruža (upe)	12	41472	38,1	Madonas rajons,
					Ogres rajons	L
47.	Valola (upe)	17	41474	106,6	Madonas rajons	K
48.	Andrupīte	11	414942	27,5	Madonas rajons	K
49.	Meltne (upe)	13	414752	40	Cēsu rajons,
					Madonas rajons	K
50.	Alainīte (upe)	12	41476	29,9	Cēsu rajons,
					Madonas rajons	K
51.	Risene (upe)	5	41478	34,2	Cēsu rajons	K
52.	Sustala (upe)	4	4148	115,4	Madonas rajons	K
53.	Ilzīte (upe)	12	41492	25,8	Madonas rajons	K
54.	Viešupe	9	41498	41,4	Madonas rajons	K
55.	Ķilupe	17	415114	47,3	Ogres rajons,
					Bauskas rajons	L
56.	Līčupe	17	415116	44,6	Ogres rajons	L
57.	Melderupe	10	41512	48,4	Ogres rajons	K
58.	Kaibala (upe)	16	4152	40,8	Ogres rajons	L
59.	Gribuļupīte	14	41522	18,6	Ogres rajons	K
60.	Rite (upe)	9	415312	29,2	Ogres rajons	K
61.	Vitkopupīte	9	415332	27,2	Aizkraukles rajons,
					Ogres rajons	K
62.	Mazīte (upe)	14	41542	51,8	Aizkraukles rajons	L
63.	Brasla (upe)	24	41544	60,6	Rīgas rajons,
					Cēsu rajons,
					Limbažu rajons	L
64.	Dīvaja (upe)	2	4154	113,4	Aizkraukles rajons	L
65.	Vecsērene (upe)	10	41552	18,6	Aizkraukles rajons	K
66.	Kāriekste (upe)	10	41554	16,4	Aizkraukles rajons	L
67.	Lauce (upe)	33	4156	186,6	Aizkraukles rajons	L
68.	Melnupe	8	41564	33,4	Aizkraukles rajons	K
69.	Secene (upe)	10	41566	27,2	Aizkraukles rajons	L
70.	Pērse (upe)	50	416	325	Aizkraukles rajons,
					Madonas rajons	L, P
71.	Pelava (upe)	22	4162	114,7	Aizkraukles rajons	L
72.	Odze (upe)	7	41622	40	Aizkraukles rajons	K
73.	Stalānupīte	8	41714	34,5	Aizkraukles rajons	K
74.	Pikstere (upe)	20	4172	94,2	Jēkabpils rajons,
					Aizkraukles rajons	K
75.	Skanstupīte	7	41736	25,1	Aizkraukles rajons	K
Daugavas baseinā - Aiviekste (baseina kods - 42)
76.	Aiviekste (upe)	182	42	9126,6	Jēkabpils rajons,
					Balvu rajons,
					Rēzeknes rajons	L, P
77.	Braslava (upe)	15	42114	54,7	Jēkabpils rajons	L
78.	Bērzaune (upe)	28	4212	120,5	Jēkabpils rajons	L, P
79.	Alūksnīte (upe)	7	42126	29	Jēkabpils rajons,
					Madonas rajons	L
80.	Veseta (upe)	56	4214	314	Madonas rajons,
					Aizkraukles rajons	L, P
81.	Antonīca (upe)	14	42142	29,4	Madonas rajons	L
82.	Savīte (upe)	25	42144	55,8	Madonas rajons	L
83.	Arona (upe)	44	4216	329,4	Madonas rajons	L, P
84.	Bērzaune (upe)	29	42162	126,5	Madonas rajons	L
85.	Taleja (upe)	20	421624	34,1	Madonas rajons	L, P
86.	Svētupe	15	4218	60,7	Madonas rajons	L, P
87.	Niedruška (upe)	12	42182	31,3	Madonas rajons	L, P
88.	Kuja (upe)	77	422	673	Madonas rajons	L, P
89.	Ilga (upe)	12	42212	38,6	Madonas rajons	K, P
90.	Upsts (upe)	16	4222	59,3	Madonas rajons	K
91.	Padauklis (upe)	11	42234	34,1	Madonas rajons	K
92.	Rieba (upe)	21	4224	89,7	Madonas rajons	K
93.	Lisa (upe)	10	42242	33,3	Madonas rajons	K
94.	Libe (upe)	18	4226	46	Madonas rajons	K, P
95.	Ižupīte	13	42262	19,3	Madonas rajons	K
96.	Sūla (upe)	20	4228	47,2	Madonas rajons	K, P
97.	Ārupīte	10	42282	10,4	Madonas rajons	K
98.	Apiņupe	13	42292	34,2	Madonas rajons	K
99.	Lāčupīte	15	42294	25,9	Madonas rajons	K
100.	Cilmija (upe)	10	42298	14,9	Madonas rajons	K
101.	Joša (upe)	13	42312	28	Madonas rajons	K
102.	Vabiņa (upe)	12	42314	27,4	Madonas rajons	K
103.	Isliena (upe)	25	4232	102	Madonas rajons	K
104.	Meirānu kanāls	25	4234	672,6	Madonas rajons	K
105.	Zvidzes kanāls	15	42342	34,4	Madonas rajons	K
106.	Īdeņu kanāls	20	42344	95,5	Madonas rajons,
					Rēzeknes rajons	K
107.	Vecmalta (vecupe)	4	423444	37,9	Rēzeknes rajons	K
108.	Lisiņa (upe)	18	42346	166	Madonas rajons	K
109.	Dīrīte (upe)	14	423466	65,4	Madonas rajons	K
110.	Teicija (upe)	25	423472	79,7	Madonas rajons,
					Jēkabpils rajons	K
111.	Malmute (upe)	25	42348	205,6	Madonas rajons,
					Rēzeknes rajons	K, P
112.	Komorsta strauts	10	423482	29,4	Madonas rajons	K
113.	Kažauka (upe)	15	423484	60,1	Madonas rajons,
					Rēzeknes rajons,
					Preiļu rajons	K
114.	Varakļānu upe	13	4234842	32	Madonas rajons,
					Preiļu rajons,
					Jēkabpils rajons	K
115.	Moroza grāvis	10	4236	36,9	Madonas rajons	K
116.	Liede (upe)	60	4238	358,4	Gulbenes rajons,
					Madonas rajons	L, P
117.	Mandauga (upe)	17	42382	50,4	Gulbenes rajons,
					Madonas rajons	L
118.	Niedrīte (upe)	18	42384	20,2	Gulbenes rajons,
					Madonas rajons	L, P
119.	Ušurupe	12	42386	68,1	Gulbenes rajons	L
120.	Asarupe	14	423862	28,1	Gulbenes rajons	L
121.	Pededze (upe)	159	424	1523,3	Alūksnes rajons,
					Balvu rajons,
					Gulbenes rajons,
					Madonas rajons	L, P	1690
122.	Tīrumgrāvis	16	42414	58,4	Gulbenes rajons	L
123.	Audīle (upe)	17	42416	77,8	Gulbenes rajons	L
124.	Knerša (upe)	10	424162	24,5	Gulbenes rajons	L
125.	Bebrupe	11	424172	25,9	Gulbenes rajons	L
126.	Krustalice (upe)	24	42418	104	Gulbenes rajons	L, P
127.	Asarupe	13	424182	19,5	Gulbenes rajons	L
128.	Āriņupīte	11	424186	9,4	Gulbenes rajons	K
129.	Mugurve (upe)	12	424192	23,8	Gulbenes rajons	L
130.	Melnupīte	23	4242	143	Gulbenes rajons	L
131.	Pogupe	23	42422	84,1	Gulbenes rajons	L
132.	Kaugurupīte	14	424222	30,7	Gulbenes rajons	L
133.	Sita (upe)	41	4244	175,4	Gulbenes rajons,
					Alūksnes rajons,
					Balvu rajons	L
134.	Apkārtupe	12	42442	12,4	Gulbenes rajons	K
135.	Dzirla (upe)	23	42444	38,6	Balvu rajons	L
136.	Guldupīte	9	42454	26,1	Balvu rajons	L
137.	Paparde (upe)	27	4246	166,2	Alūksnes rajons,
					Gulbenes rajons	L
138.	Umāra (upe)	17	42464	34,4	Alūksnes rajons	L, P
139.	Uranažu strauts	8	42468	26,9	Alūksnes rajons	K
140.	Ievedne (upe)	22	42472	85,4	Alūksnes rajons	L, P
141.	Svarīte (upe)	12	424722	25,1	Alūksnes rajons	K, P
142.	Igrīve (upe)	17	42474	54,7	Alūksnes rajons	L, P
143.	Liepkalnu strauts	12	42476	17	Alūksnes rajons	L
144.	Dambīte (upe)	12	42478	23,1	Alūksnes rajons	L
145.	Alūksne (upe)	24	4248	115	Alūksnes rajons	L, P
146.	Jērupīte	10	42486	19,7	Alūksnes rajons	K
147.	Virgulica (upe)	20	42494	45,2	Alūksnes rajons	L
148.	Akaviņa (upe)	22	42496	59,8	Alūksnes rajons	L
149.	Abaine (upe)	10	4252	46	Balvu rajons,
					Madonas rajons	K
150.	Balupe	80	4254	936	Balvu rajons	K, P
151.	Vārniena (upe)	50	42542	370,8	Balvu rajons	K
152.	Pokratiņa (upe)	20	425422	46,1	Balvu rajons	K
153.	Sudarbe (upe)	22	425424	110,4	Balvu rajons	K
154.	Kārnīte (upe)	14	425426	45,4	Balvu rajons	K
155.	Dobupe	10	4254262	18,3	Balvu rajons	K
156.	Robežupe	11	425428	25,8	Balvu rajons	K
157.	Teterupe	24	42544	52,1	Balvu rajons	K
158.	Dūrupe	12	42546	40,9	Balvu rajons	K
159.	Kurna (upe)	26	42548	56,3	Balvu rajons	K
160.	Pelnupe	14	425492	21,1	Balvu rajons	K
161.	Ašasila strauts	10	425496	18,5	Alūksnes rajons,
					Balvu rajons	K
162.	Šļapikova (upe)	14	425498	29,8	Alūksnes rajons,
					Balvu rajons	K
163.	Piestiņa (upe)	15	4256	109,7	Balvu rajons	K
164.	Palaciņa (upe)	13	42564	53,9	Balvu rajons	K
165.	Saipīte (upe)	11	425642	21,6	Balvu rajons	K
166.	Zvidze (upe)	11	4258	23,2	Madonas rajons	K
167.	Iča (upe)	68	426	1060	Balvu rajons,
					Ludzas rajons,
					Rēzeknes rajons	K, P
168.	Dziļaune (upe)	10	42612	26,6	Balvu rajons	K
169.	Paukule (upe)	20	42614	40,1	Balvu rajons	K
170.	Ķeiba (upe)	28	4262	94,5	Balvu rajons	K
171.	Skujatne (upe)	13	42622	27	Balvu rajons	K
172.	Maziča (upe)	38	4264	141,1	Rēzeknes rajons	K, P
173.	Tilža (upe)	40	4266	239,2	Balvu rajons	K
174.	Dūkšupe	18	42664	76,7	Balvu rajons,
					Ludzas rajons	K
175.	Raicene (upe)	13	42666	41,7	Balvu rajons	K
176.	Starica (upe)	12	42672	38,6	Ludzas rajons	K
177.	Zušupe	14	42674	35,8	Ludzas rajons	K
178.	Salas-Ruskulovas
	strauts	19	4268	66,8	Ludzas rajons	K
179.	Strodu strauts	15	42692	40,4	Ludzas rajons	K
180.	Desas strauts	10	42694	25,5	Rēzeknes rajons,
					Ludzas rajons	K
181.	Odziņa (upe)	10	42698	14,2	Rēzeknes rajons,
					Ludzas rajons	K
182.	Krēsle (upe)	20	42712	33,8	Rēzeknes rajons	K, P
183.	Rēzekne (upe)	116	428	2021,7	Rēzeknes rajons	K, P
184.	Malta (upe)	105	4282	882,9	Rēzeknes rajons	K, P
185.	Lauza (upe)	9	428214	26,4	Rēzeknes rajons	K
186.	Sperga (upe)	9	428216	25	Rēzeknes rajons	K
187.	Tiskade (upe)	15	42822	59,4	Rēzeknes rajons	K
188.	Līčupe	12	428232	39,8	Rēzeknes rajons	K, P
189.	Čornaja (upe)	10	428234	15,7	Rēzeknes rajons,
					Preiļu rajons	K
190.	Liska (upe)	18	42824	67,2	Rēzeknes rajons	K
191.	Prezma (upe)	5	42826	76,9	Rēzeknes rajons	K
192.	Mozgupe	10	428272	12,2	Rēzeknes rajons	K, P
193.	Vertukšņa (upe)	14	428274	26,4	Rēzeknes rajons	K
194.	Aina (upe)	9	428276	25,5	Rēzeknes rajons	K
195.	Balda (upe)	24	42828	129,9	Rēzeknes rajons,
					Krāslavas rajons	K
196.	Sūļupe	14	4284	104,3	Rēzeknes rajons	K
197.	Livžanka (upe)	26	42852	64,3	Rēzeknes rajons	K, P
198.	Čečora (upe)	19	4286	81,3	Rēzeknes rajons	K
199.	Živuha (upe)	7	42872	26,5	Rēzeknes rajons	K
200.	Rodupe (upe)	10	428732	31,8	Rēzeknes rajons	K
201.	Kovšupe	10	428734	18,4	Rēzeknes rajons	K
202.	Taudejāņu strauts	6	42874	44,4	Rēzeknes rajons	K
203.	Križutu grāvis	3	42876	44,4	Rēzeknes rajons	K
204.	Geikinu strauts	12	428772	32,7	Rēzeknes rajons	K
205.	Pārtava (upe)	8	42878	61,2	Rēzeknes rajons	K
206.	Aukstie avoti	9	42892	27,5	Rēzeknes rajons,
					Krāslavas rajons	K
207.	Rāznas kanāls	1	42894	46,8	Rēzeknes rajons	K
208.	Rubčinku strauts	5	428942	43,4	Rēzeknes rajons	K
Daugavas baseinā - no Baltkrievijas robežas līdz Aiviekstei (baseina kods - 43)
209.	Daugava (upe)	151-382	43	8640		L, Dz,P	71284
210.	Kārklupīte	10	43114	10,8	Jēkabpils rajons	L
211.	Saka (upe)	7	4312	568,7	Jēkabpils rajons	K
212.	Rudzaite (upe)	14	43122	44,5	Jēkabpils rajons	K
213.	Ziemeļsusēja (upe)	52	43124	490,7	Jēkabpils rajons	K
214.	Piestiņa (upe)	15	431242	82	Jēkabpils rajons	K
215.	Podvāze (upe)	20	431244	121,4	Jēkabpils rajons	K
216.	Vārzgūne (upe)	3	431246	48,7	Jēkabpils rajons	K
217.	Ērmīte (upe)	10	43124632	26,6	Jēkabpils rajons	K
218.	Vecaldaunīca (upe)	11	4312474	33,6	Jēkabpils rajons	K
219.	Zasa (upe)	14	431248	42,8	Jēkabpils rajons	K
220.	Pelīte (upe)	9	43126	25,8	Jēkabpils rajons	K
221.	Donaviņa (upe)	11	43132	30	Jēkabpils rajons	K
222.	Dārzupīte	10	4314	33,3	Jēkabpils rajons	K
223.	Nereta (upe)	46	4316	574,4	Jēkabpils rajons,
					Preiļu rajons	K, P
224.	Odze (upe)	29	43166	187,3	Jēkabpils rajons,
					Madonas rajons	K
225.	Apozole (upe)	11	431664	48,6	Jēkabpils rajons	K
226.	Dēmenīša (upe)	6	431666	36,1	Madonas rajons	K
227.	Ataša (upe)	27	43168	215,3	Jēkabpils rajons,
					Preiļu rajons	K, P
228.	Mārsna (upe)	16	431682	38	Jēkabpils rajons	K
229.	Dubna (upe)	105	432	2785,4	Preiļu rajons,
					Daugavpils rajons,
					Krāslavas rajons	K, P
230.	Dabiņa (upe)	10	43212	15,7	Preiļu rajons	K
231.	Oša (upe)	60	4322	638,2	Preiļu rajons	K, P
232.	Sumanka (upe)	15	43222	55,7	Preiļu rajons	K
233.	Borovka (upe)	16	43224	66,9	Preiļu rajons	K
234.	Melnupīte	10	432254	13,7	Preiļu rajons	K
235.	Sauna (upe)	41	43226	190	Preiļu rajons	K, P
236.	Jašores strauts	13	432262	28,2	Preiļu rajons	K
237.	Ivaisis (upe)	10	432272	28,8	Preiļu rajons	K
238.	Zvergža (upe)	11	432274	32,4	Preiļu rajons	K, P
239.	Lečija (upe)	10	43228	46,9	Preiļu rajons	K
240.	Feimanka (upe)	72	4324	385,4	Preiļu rajons,
					Rēzeknes rajons	K, P
241.	Sanaužas strauts	14	43242	35,6	Preiļu rajons	K
242.	Preiļupe	19	43244	104,4	Preiļu rajons	K
243.	Kalupe	32	43254	129,2	Preiļu rajons,
					Daugavpils rajons	K
244.	Odzene (upe)	17	432552	33,6	Preiļu rajons	K
245.	Šusta (upe)	14	43256	86,8	Preiļu rajons	K
246.	Dzilna (upe)	15	432566	30,1	Preiļu rajons	K
247.	Jāša (upe)	28	43258	191	Preiļu rajons	K, P
248.	Gubaika (upe)	10	432582	23,4	Preiļu rajons,
					Daugavpils rajons	K
249.	Medupe	16	432594	37,6	Daugavpils rajons	K
250.	Tartaks (upe)	18	4326	474,5	Daugavpils rajons,
					Preiļu rajons	K, P
251.	Pušica (upe)	11	432694	79,4	Rēzeknes rajons	K
252.	Dunsku strauts	9	432696	29,3	Krāslavas rajons	K
253.	Randovka (upe)	5	4326984	49,4	Krāslavas rajons	K
254.	Skujupīte	10	4332	23,7	Jēkabpils rajons	K
255.	Izteka (upe)	10	4334	30,6	Preiļu rajons	K
256.	Eglaine (upe)	3	4336	251,1	Jēkabpils rajons	K
257.	Rožupīte	8	43362	37,4	Jēkabpils rajons	K
258.	Bērze (upe)	16	43366	57,8	Jēkabpils rajons	K
259.	Lāčupīte	8	43368	40,8	Jēkabpils rajons	K
260.	Dzirnavupīte	10	433682	24,4	Jēkabpils rajons	K
261.	Gaiļupe	10	43372	21,8	Jēkabpils rajons,
					Daugavpils rajons	K
262.	Jāņupe	18	4338	98,7	Daugavpils rajons	K
263.	Bez nosaukuma (iztek no Baltezera)	7	43384	28,1	Daugavpils rajons	K
264.	Berezovka (upe)	2	434	525,3	Daugavpils rajons	K	677,8
265.	Dviete (upe)	33	4342	250,8	Daugavpils rajons,
					Jēkabpils rajons	K, P
266.	Viesīte (upe)	11	43424	40,3	Daugavpils rajons	K
267.	Akmeņupe	12	43426	21,2	Daugavpils rajons	K
268.	Ilzupīte	12	43428	28,7	Daugavpils rajons,
					Jēkabpils rajons	K
269.	Ilūkste (upe)	53	4344	273	Daugavpils rajons	K, P	425,5
270.	Šēdere (upe)	12	43444	29,1	Daugavpils rajons	K
271.	Eglaine (upe)	10	43446	71,7	Daugavpils rajons	K	77
272.	Lašupīte (upe)	10	434462	22,2	Daugavpils rajons	K
273.	Rauda (upe)	7	43448	9,1	Daugavpils rajons	K	125
274.	Līksna (upe)	47	4352	308,9	Daugavpils rajons	K, P
275.	Augstiņa (upe)	13	43522	47,5	Daugavpils rajons	K
276.	Strope (upe)	8	43526	60,2	Daugavpils rajons	K
277.	Veižalka (upe)	10	435262	11,6	Daugavpils rajons	K
278.	Silupe	13	4354	45,6	Daugavpils rajons	K
279.	Laucesa (upe)	29	436	454,1	Daugavpils rajons	L, P	728
280.	Dervānišķu ezerastrauts	4	4362	27,5	Daugavpils rajons	K
281.	Jāņupīte-Kumbule	18	4364	103,8	Daugavpils rajons	K
282.	Kumpota (upe)	18	4366	98,7	Daugavpils rajons	L, P	166
283.	Straumene (upe)	5	43664	29,5	Daugavpils rajons	L
284.	Pakrāce (upe)	11	43672	53	Daugavpils rajons	L
285.	Ilgas upe	4	43692	47,9	Daugavpils rajons	K	56,5
286.	Glinovka (upe)	12	43712	23	Daugavpils rajons	K
287.	Marjanovka (upe)	12	43714	19,3	Daugavpils rajons	K
288.	Putānu strauts	10	43716	20,2	Daugavpils rajons	K
289.	Balta (upe)	15	43718	31	Daugavpils rajons	K
290.	Poguļanka (upe)	24	4372	80	Daugavpils rajons	K
291.	Tartaciņa (upe)	11	43722	32	Daugavpils rajons	K
292.	Rudņa (upe)	16	43732	101,5	Krāslavas rajons	K
293.	Borne (upe)	19	437332	36,5	Daugavpils rajons	K	48,5
294.	Jāņupīte	15	43734	59,4	Krāslavas rajons	K
295.	Skaista (upe)	16	43736	37,5	Krāslavas rajons	K
296.	Vileika (upe)	12	437372	36,5	Krāslavas rajons	K	70,1
297.	Stirna (upe)	13	43738	62,5	Krāslavas rajons	K
298.	Indrica (upe)	32	4374	242,5	Krāslavas rajons	K
299.	Izovas strauts	7	43744	31	Krāslavas rajons	K
300.	Kaļedovka (upe)	8	43746	34,6	Krāslavas rajons	K
301.	Dzeguze (upe)	25	437492	93,1	Krāslavas rajons	K
302.	Silupe	2	437692	77,4	Krāslavas rajons	K	90,5
303.	Rosica (upe)	7	4378	111	Krāslavas rajons	K	226
304.	Ostupe	14	43782	39,9	Krāslavas rajons	K	1047
305.	Sarjanka (upe)	77	438	842,3	Krāslavas rajons	K	482
306.	Asūnīca (upe)	35	4382	455,7	Krāslavas rajons	K
307.	Aktīca (upe)	13	43822	61,6	Krāslavas rajons	K
308.	Lukševa (upe)	14	438222	40,2	Krāslavas rajons	K
309.	Akmenīca (upe)	11	43824	15,5	Krāslavas rajons	K
310.	Ormjanka (upe)	8	43826	47,3	Krāslavas rajons	K
311.	Narūta (upe)	9	438292	179	Krāslavas rajons	K
312.	Gušča (upe)	13	4382922	46,3	Krāslavas rajons	K
313.	Paulinka (upe)	10	43829252	20,3	Krāslavas rajons	K
314.	Akmenīca (upe)	16	43829254	25,8	Krāslavas rajons,
					Rēzeknes rajons	K
315.	Čaušica (upe)	21	4384	84,6	Krāslavas rajons	K
316.	Malciņa (upe)	11	4386	31,3	Krāslavas rajons	K
317.	Vanagupīte	9	43876	32,6	Ludzas rajons,
					Krāslavas rajons	K
318.	Dēnica (upe)	11	4388	40,4	Krāslavas rajons	K
319.	Volčica (upe)	12	43892	28,4	Ludzas rajons,
					Krāslavas rajons	K
Gaujas baseinā (baseina kods - 52)
1.	Gauja (upe)	452	52	7921		L, Dz, P	9083,5
2.	Straujupīte	17	5212	46,9	Rīgas rajons	L
3.	Loja (upe)	19	5214	88	Rīgas rajons	L
4.	Egļupe	15	5216	134,9	Rīgas rajons	L
5.	Lorupe	11	5218	22,5	Rīgas rajons	L
6.	Vējupīte	14	52194	16	Rīgas rajons	L
7.	Brasla (upe)	69	522	548,8	Rīgas rajons,
					Cēsu rajons,
					Limbažu rajons	L	Līdz 8.km
8.	Jugla (upe)	20	5222	48,6	Limbažu rajons	K
9.	Cūkdambis	10	52234	46,3	Cēsu rajons	K
10.	Nabe (upe)	18	5224	682,2	Cēsu rajons	K
11.	Speltes upe	10	52242	13,9	Cēsu rajons	K
12.	Divupe	12	5226	59,5	Cēsu rajons	K
13.	Jencelis (upe)	8	52272	25,8	Limbažu rajons,
					Cēsu rajons	K
14.	Iesala (upe)	19	5228	70	Limbažu rajons	K
15.	Urpele (upe)	12	52282	12,7	Limbažu rajons	K
16.	Vildoga (upe)	10	52312	30,2	Cēsu rajons	L
17.	Draņķupīte	11	52314	15,9	Cēsu rajons	L
18.	Līgatne (upe)	31	52316	88,9	Cēsu rajons	L
19.	Skaļupe	16	52318	40	Cēsu rajons	L
20.	Amata (upe)	66	5232	386	Cēsu rajons	L
21.	Kumada (upe)	13	52322	46	Cēsu rajons	L
22.	Grūba (upe)	11	523222	20,9	Cēsu rajons	L
23.	Pērļupe	12	523232	18,9	Cēsu rajons	L
24.	Nediene (upe)	10	52324	27	Cēsu rajons	L
25.	Dadžupe	11	523252	18,3	Cēsu rajons	L
26.	Melnupe	6	52326	35,4	Cēsu rajons	L
27.	Maiļupe	12	523272	14,9	Cēsu rajons	L
28.	Rakšupe	12	52334	76,9	Cēsu rajons	L
29.	Lenčupe	23	5234	124,9	Cēsu rajons	L
30.	Sveķupīte	4	52342	39,1	Cēsu rajons	L
31.	Dzirnupīte	6	52344	30,5	Cēsu rajons	K
32.	Strīķupe	10	5236	95,1	Cēsu rajons,
					Valmieras rajons	L
33.	Rauna (upe)	50	5238	407,4	Cēsu rajons	L
34.	Vaive (upe)	18	52382	74,1	Cēsu rajons	L
35.	Raunis (upe)	22	52384	80,5	Cēsu rajons	L
36.	Cimziņa (upe)	12	52386	31	Cēsu rajons	L
37.	Līčupe	14	52388	38,7	Cēsu rajons	L
38.	Grīviņupīte	10	52392	30,1	Cēsu rajons	L
39.	Miegupe	23	52394	84,9	Valmieras rajons,
					Cēsu rajons	L
40.	Jumara (upe)	20	52396	74,1	Valmieras rajons	L
41.	Anuļa (upe)	9	523964	25,9	Valmieras rajons	L
42.	Rātsupīte	13	523972	24,3	Valmieras rajons	L
43.	Viltums (upe)	13	52398	23,9	Valmieras rajons	L
44.	Abuls (upe)	52	524	429,9	Cēsu rajons,
					Valkas rajons,
					Valmieras rajons	L
45.	Lisa (upe)	31	5242	118,6	Cēsu rajons,
					Valkas rajons,
					Valmieras rajons	L
46.	Kaņupīte	13	52424	21,2	Valmieras rajons,
					Valkas rajons	L
47.	Mutulīte (upe)	26	5244	138	Valkas rajons	L
48.	Nigra (upe)	25	52442	79,2	Valkas rajons	L
49.	Brantupīte	10	524424	11,1	Valkas rajons	L
50.	Narvelis (upe)	10	5246	25,5	Valkas rajons	L
51.	Dranda (upe)	11	5248	25,8	Valkas rajons	L
52.	Mellupīte	14	52514	28	Valmieras rajons	L
53.	Dedums (upe)	19	52516	49,9	Valkas rajons	L
54.	Lielupe	6	5252	100,2	Valkas rajons	L
55.	Andrupe	10	52522	32,3	Valmieras rajons	L
56.	Viburupe	12	52526	34	Valmieras rajons	L
57.	Austrumu strauts	8	52524	26,5	Valkas rajons	L
58.	Strenčupīte	15	52532	33,6	Valkas rajons	L
59.	Stakļupīte	22	5254	77,1	Valkas rajons	L
60.	Vadžupīte	9	52552	26,5	Valkas rajons	L
61.	Vija (upe)	62	5256	455,8	Valkas rajons	L
62.	Daudzupīte	12	525612	30,8	Valkas rajons	L
63.	Stampupe	16	525614	29,6	Valkas rajons
64.	Kamalda (upe)	7	525641	75,4	Valkas rajons	L
65.	Pubuļupe	16	52566	25,8	Valkas rajons	L
66.	Ļaužu kanāls	8	52568	48,4	Valkas rajons	L
67.	Kaičupe	17	52576	17,2	Valkas rajons	L
68.	Alkšņupīte	10	52594	20,1	Valkas rajons	L
69.	Stepupe	18	52596	52,2	Valkas rajons	L
70.	Melnupe	73	5262	380,4	Alūksnes rajons	L	424
71.	Bebrupīte	8	526236	24,9	Alūksnes rajons	L
72.	Blīgzna (upe)	26	52624	74	Alūksnes rajons	L
73.	Ploskava (upe)	7	526244	31,3	Alūksnes rajons	L
74.	Baltiņupe	17	52626	60	Alūksnes rajons	L
75.	Dzirnavupīte	10	526262	17,7	Alūksnes rajons	L
76.	Medņupe	12	52628	18,7	Alūksnes rajons	L
77.	Vaidava (upe)	72	5264	355,4	Alūksnes rajons	L, P	559
78.	Cekuļupīte	13	52642	35,9	Alūksnes rajons	L
79.	Zvirgzdupīte	11	526422	17,3	Alūksnes rajons	L
80.	Apšupīte	11	526434	12,3	Alūksnes rajons	L
81.	Vārnupīte	15	52644	34,9	Alūksnes rajons	L
82.	Dūņupīte	11	52646	11	Alūksnes rajons	L
83.	Kura (upe)	20	52648	0	Alūksnes rajons	L	67,7
84.	Pērļupīte	41	5266	44,1	Alūksnes rajons	L	203
85.	Aima (upe)	11	52712	22	Alūksnes rajons,
					Valkas rajons	L
86.	Melderupīte	8	52716	25,8	Alūksnes rajons	L
87.	Vecā Palsa (upe)	21	5272	263,3	Alūksnes rajons,
					Valkas rajons	L
88.	Rauza (upe)	35	52729	100,4	Alūksnes rajons,
					Valkas rajons	L
89.	Šepka (upe)	24	52728	80,4	Valkas rajons	L
90.	Lipsa (upe)	16	527286	32,3	Valkas rajons	L
91.	Ruņìu strauts	7	527296	25,9	Valkas rajons	L
92.	Vizla (upe)	26	5274	296,1	Alūksnes rajons,
					Valkas rajons	L, P
93.	Palsa (upe)	68	52742	238,3	Valkas rajons,
					Gulbenes rajons,
					Cēsu rajons	L, P
94.	Kļavaisa (upe)	17	527422	34,2	Valkas rajons	L
95.	Vidaga (upe)	24	5276	116,1	Gulbenes rajons,
					Alūksnes rajons,
					Valkas rajons	L
96.	Niedrīte (upe)	14	52762	36,9	Gulbenes rajons	L
97.	Tirziņa (upe)	13	5278	124,8	Alūksnes rajons,
					Gulbenes rajons	L
98.	Svārbe (upe)	7	52786	38,4	Gulbenes rajons	L
99.	Dzērve (upe)	14	52792	65,9	Alūksnes rajons,
					Gulbenes rajons	L
100.	Pīļupīte	11	52794	17,9	Alūksnes rajons,
					Gulbenes rajons	L
101.	Iežupe	14	52796	47	Alūksnes rajons,
					Gulbenes rajons	L
102.	Tirza (upe)	80	528	753,8	Gulbenes rajons,
					Madonas rajons	L, P
103.	Sudaliņa (upe)	9	5282	147	Gulbenes rajons	L
104.	Mudaža (upe)	10	52822	34,3	Gulbenes rajons	K
105.	Cirstupe	12	528252	40,8	Alūksnes rajons	K
106.	Olekšupīte	5	528254	48,5	Gulbenes rajons	K
107.	Dzēsupe	10	5282546	12,4	Gulbenes rajons	K
108.	Lāčupīte	12	52832	36,9	Gulbenes rajons	L
109.	Vijata (upe)	18	52834	55,4	Gulbenes rajons	L
110.	Gosupe (upe)	19	5284	69,7	Gulbenes rajons	K
111.	Īsliņa (upe)	13	52842	19,2	Gulbenes rajons	K
112.	Alkšņupīte	10	52852	25,4	Gulbenes rajons	L
113.	Virāne (upe)	9	5286	64,9	Madonas rajons	L
114.	Azanda (upe)	19	5288	69,8	Gulbenes rajons	L
115.	Sace (upe)	11	52882	22,7	Gulbenes rajons	L
116.	Vilaune (upe)	18	52892	61,3	Gulbenes rajons	L
117.	Aiša (upe)	13	52896	42,7	Madonas rajons	L
118.	Egļupe	10	528962	15,5	Madonas rajons	L
119.	Uriekste (upe)	23	5292	55,9	Gulbenes rajons	L
120.	Tulija (upe)	17	5294	57,1	Cēsu rajons	L
121.	Ubeja (upe)	11	52952	26,8	Cēsu rajons	L
122.	Gailīšupīte	10	52956	24,7	Cēsu rajons	L
123.	Pērļupīte	14	52954	24,1	Cēsu rajons	L
124.	Straujupīte	10	529592	11	Cēsu rajons	L
125.	Dzestrene (upe)	16	5296	48,9	Cēsu rajons	L
126.	Dzērbe (upe)	16	52972	33	Cēsu rajons	L
127.	Meļļupīte	18	52974	48,5	Cēsu rajons	L
128.	Pīsla (upe)	13	5298	53,2	Cēsu rajons	L
Rīgas jūras līcis - Vidzeme (baseina kods - 53(55)
1.	Līlaste (upe)	1	5312	142	Rīgas rajons	K
2.	Puska (upe)	23	531272	78,8	Rīgas rajons	K
3.	Strauts no Lieluikas ezera	9	531274	28,8	Rīgas rajons	K
4.	Inčupe	12	5314	33,4	Rīgas rajons	L
5.	Pēterupe	46	532	154,8	Limbažu rajons,
					Rīgas rajons	L, P
6.	Tarupe	10	5326	30,7	Limbažu rajons	L
7.	Ķīšupe	37	5332	102,6	Limbažu rajons,
					Rīgas rajons	L
8.	Aìe (upe)	43	534	213,9	Limbažu rajons	L, P
9.	Mazupīte	16	5342	30,7	Limbažu rajons	L
10.	Tora (upe)	13	5344	39	Limbažu rajons	L
11.	Liepupe	21	5354	55,8	Limbažu rajons	L
12.	Zaķupe	16	5356	55,4	Limbažu rajons	L
13.	Kurliņupe	12	5358	27,5	Limbažu rajons	L
14.	Vitrupe	36	536	197,2	Limbažu rajons	L
15.	Cimeļupe	12	53652	50,6	Limbažu rajons	L
16.	Reiņupe	6	53656	32,7	Limbažu rajons	L
17.	Svētupe	58	538	475,2	Limbažu rajons	L
18.	Ārupīte	14	5382	59,1	Limbažu rajons	L
19.	Sausupe	11	5384	41,6	Limbažu rajons	L
20.	Pērļupe	21	5386	61,4	Limbažu rajons	L
21.	Lūdiņupe	22	5388	75,9	Limbažu rajons	L
22.	Salaca (upe)	95	54	3183,8	Valmieras rajons,
					Limbažu rajons	L, P	3420
23.	Korìe (upe)	33	5412	112,1	Limbažu rajons	L
24.	Neriņa (upe)	11	54132	40,8	Limbažu rajons	L
25.	Melnupe	14	54134	39,7	Limbažu rajons	L
26.	Pužupe	10	54136	26	Limbažu rajons	L	43
27.	Glāžupe	18	5414	81,8	Limbažu rajons	L	89,2
28.	Jogla (upe)	31	54154	72,5	Limbažu rajons	L
29.	Runga (upe)	10	541542	16,2	Limbažu rajons	L
30.	Iìe (upe)	51	542	237,5	Valmieras rajons,
					Limbažu rajons	L
31.	Ramata (upe)	30	5432	154,1	Valmieras rajons	L	195
32.	Krūkļupīte	10	54322	22,5	Valmieras rajons	L
33.	Ķīšupe	7	54324	25,9	Valmieras rajons	L	40,7
34.	Nātrene (upe)	13	54332	29,5	Valmieras rajons	L
35.	Ķirele (upe)	14	5434	37,9	Valmieras rajons,
					Limbažu rajons	L
36.	Rūja (upe)	77	5452	792	Valmieras rajons	K, P	962,3
37.	Melnupīte	15	545212	36,6	Valmieras rajons	K
38.	Oļa (upe)	19	54522	51,3	Valmieras rajons	K
39.	Palmute (upe)	14	54524	62,1	Valmieras rajons	K
40.	Vidzemnieku grāvis	10	545242	18,4	Valmieras rajons	K
41.	Virķe (upe)	13	545252	23,7	Valmieras rajons	K
42.	Sapraša (upe)	24	54526	86,1	Valmieras rajons	K	100,4
43.	Acupīte	39	54528	252,3	Valmieras rajons,
					Valkas rajons	K	275,7
44.	Ķire (upe)	14	545282	103	Valmieras rajons,
					Valkas rajons	K
45.	Akmene (upe)	5	5452824	32,6	Valkas rajons	K
46.	Silene (upe)	8	54528242	26,2	Valkas rajons	K
47.	Gulbene (upe)	18	545284	45,4	Valmieras rajons	K	57,9
48.	Juldurga (upe)	12	545292	24,6	Valmieras rajons	K	29
49.	Raudava (upe)	12	545296	10,4	Valmieras rajons	K	23,4
50.	Seda (upe)	62	5454	542,5	Valmieras rajons,
					Valkas rajons	K	543,1
51.	Buļļupe	18	54542	55,2	Valmieras rajons	K
52.	Timbas upe	12	545422	18,4	Valmieras rajons	K
53.	Baložupe	14	545432	16,9	Valmieras rajons	K
54.	Ošupīte	12	54544	24	Valkas rajons,
					Valmieras rajons	K
55.	Sūnupe	14	54546	34,6	Valkas rajons	K
56.	Purgaile (upe)	13	545474	25,8	Valkas rajons	K
57.	Rikanda (upe)	24	54548	99,7	Valkas rajons	K	100,3
58.	Dūre (upe)	12	54554	22,5	Valmieras rajons	K
59.	Ēķinupe	16	5456	55,3	Valmieras rajons	K
60.	Briede (upe)	42	5458	443,9	Valmieras rajons,
					Cēsu rajons	K
61.	Drona (upe)	10	545812	37,4	Valmieras rajons	K
62.	Budze (upe)	6	54582	30,9	Valmieras rajons	K
63.	Paktene (upe)	13	545838	25,4	Valmieras rajons,
					Limbažu rajons	K
64.	Mazbriede (upe)	19	54584	90,6	Valmieras rajons,
					Limbažu rajons	K
65.	Zunda (upe)	10	545842	15,3	Valmieras rajons,
					Limbažu rajons	K
66.	Grūžupīte	10	54586	52,6	Valmieras rajons,
					Limbažu rajons	K
67.	Ziede (upe)	12	54588	42	Valmieras rajons,
					Cēsu rajons	K
68.	Bauņupīte	14	54592	28,2	Valmieras rajons,
					Limbažu rajons	K
69.	Krišupīte	10	5512	30,3	Limbažu rajons	K
70.	Blusupīte	15	5516	30,4	Limbažu rajons	K
Veļikajas baseinā (baseina kods - 63)
1.	Pedele (upe)	12	63288	Valkas rajons	K
Veļikajas baseinā (baseina kods - 68)
1.	Kūdupe	83	6814	114,5	Alūksnes rajons	K
2.	Bērzupīte	12	68146	31,8	Alūksnes rajons	K
3.	Vjada (upe)	43	682	609,8	Balvu rajons	K	87
4.	Kira (upe)	34	6822	216,1	Balvu rajons	K	59
5.	Niedrupīte	21	68222	56,9	Balvu rajons	K
6.	Meirupīte	11	68224	20,2	Balvu rajons	K
7.	Liepna (upe)	39	6824	241,8	Balvu rajons,
					Alūksnes rajons	K, P
8.	Voroža (upe)		682412	35,6	Alūksnes rajons	K
9.	Varubka (upe)	8	68242	40,9	Alūksnes rajons	K
10.	Kokova (upe)	47	6832	458,5	Balvu rajons,
					Ludzas rajons	K
11.	Ļudonka (upe)	25	68322	45,5	Balvu rajons	K
12.	Rika (upe)	38	68324	126,8	Balvu rajons	K
13.	Stiglava (upe)	7	683244	28,6	Balvu rajons	K
14.	Supenka (upe)	21	68326	93,4	Balvu rajons	K
15.	Grūšļovas strauts	10	683262	19,7	Balvu rajons	K
16.	Ašarovas strauts	6	683264	35,7	Balvu rajons	K
17.	Pazlauka (upe)	10	68328	44,9	Balvu rajons	K
18.	Rītupe	176	684	1441,0	Ludzas rajons,
					Rēzeknes rajons	K, P	107
19.	Ludza (upe)	155	6842	918,7	Ludzas rajons	K	92
20.	Bez nosaukuma (iztek no ezera)	12	6842114	20,6	Ludzas rajons	K
21.	Čodarānu upe	19	6842121	27,3	Ludzas rajons	K
22.	Djatlovkas strauts	10	684214	45,5	Ludzas rajons	K
23.	Istalsna (upe)	20	684232	86,6	Ludzas rajons	K
24.	Pilda (upe)	10	684234	324,6	Ludzas rajons	K
25.	Kivdolica (upe)	22	6842342	91,7	Ludzas rajons	K
26.	Līdūkšņa (upe)	17	6842344	66,5	Ludzas rajons	K
27.	Porkaļu upe	12	68423476	27,7	Ludzas rajons	K
28.	Aunejas strauts	10	6842348	38,5	Ludzas rajons	K
29.	Runtorta (upe)	5	684236	89,8	Ludzas rajons	K
30.	Paborga (upe)	15	6842364	31,4	Ludzas rajons	K
31.	Zeiļu strauts	1	6842366	40,5	Ludzas rajons	K
32.	Lada (upe)		6844	30,1	Ludzas rajons	K
33.	Ziblas strauts	14	6846	35,8	Ludzas rajons	K
34.	Ijevkas strauts	12	68474	29,2	Ludzas rajons	K
35.	Strauja (upe)	24	6848	120,6	Ludzas rajons	K
36.	Zilupe	94	686	768,8	Ludzas rajons	K, P	195
37.	Robeža (upe)	8	68612	36,1	Ludzas rajons	K
38.	Kurjanka (upe)	11	6862	52,6	Ludzas rajons	K
39.	Pernovka (upe)	11	68632	22,5	Ludzas rajons	K
40.	Jučevas strauts	12	6864	32,8	Ludzas rajons	K
41.	Pudupe	13	68652	23,8	Ludzas rajons	K
42.	Istra (upe)	39	6866	303,8	Ludzas rajons	K
43.	Grīva (upe)	6	68662	26,4	Ludzas rajons	K
44.	Lauderu strauts	3	686616	43,0	Ludzas rajons	K
45.	Gumeņīcas strauts	11	686618	17,6	Ludzas rajons	K
46.	Zeiļovas strauts	7	686632	32,7	Ludzas rajons,
					Krāslavas rajons	K
47.	Cigeļņa (upe)	17	686634	56,0	Ludzas rajons	K
48.	Plusona (upe)	13	6868	82,8	Ludzas rajons	K

Pielikumā lietotie saīsinājumi:

Dz - dzeramā ūdens kvalitātei atbilstoši ūdeņi;

K — karpveidīgo zivju ūdeņi;

L — lašveidīgo zivju ūdeņi;

P - peldēšanai un citiem rekreācijas pasākumiem piemēroti ūdeņi.

Vides aizsardzības un reìionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

6.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.155

Prasības komunālo notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijai un tās samazinājumam

(Pielikums svītrots ar MK 22.01.2002. noteikumiem Nr. 35)

7.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.155

Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamā virszemes saldūdens kvalitātes prasības

(Pielikums svītrots ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)

8. pielikums
Ministru kabineta
1997. gada 22. aprīļa
noteikumiem Nr.155

(Pielikums MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā, kas grozīta ar 17.11.1998. noteikumiem Nr. 437)

Ūdensapgādes sistēmas tehniskā pase

9. pielikums
Ministru kabineta
1997. gada 22. aprīļa
noteikumiem Nr.155

(Pielikums MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

Kanalizācijas sistēmas tehniskā pase

10. pielikums
Ministru kabineta
1997. gada 22. aprīļa
noteikumiem Nr.155

(Pielikums MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

Ūdens lietošanas instrumentālās uzskaites žurnāla paraugs

11. pielikums
Ministru kabineta
1997. gada 22. aprīļa
noteikumiem Nr.155

(Pielikums MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

Ūdens lietošanas netiešās uzskaites žurnāla paraugs

Norādījumi ūdens lietošanas netiešās uzskaites žurnāla aizpildīšanai

1. Ja primāro uzskaiti veic, pamatojoties uz elektroenerģijas patēriņu, kāds nepieciešams viena kubikmetra ūdens pārsūknēšanai (to atzīmē žurnāla 2. ailē), tad žurnāla 3. ailē atzīmē kopējo elektroenerģijas patēriņu pārskata periodā (mēnesī, gadā; tūkstošos kilovatstundu). Kopējo ūdens daudzumu nosaka, dalot žurnāla 3. ailē norādīto skaitli ar 2. ailē norādīto skaitli, un iegūto lielumu ieraksta 4. ailē.

2. Sūkņu stacijās ūdens daudzumu aprēķina, pamatojoties uz sūkņu jaudu un nostrādāto stundu skaitu. Sūkņu jaudu nosaka, pamatojoties uz sūkņu tehnisko dokumentāciju. Papildus nepieciešams žurnālā atzīmēt katra sūkņa ieslēgšanas un izslēgšanas laiku,

3. Ja uzskaiti veic, pamatojoties uz saražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu daudzumu, tad žurnāla 3. ailē atzīmē vidējo diennaktī saražoto produkcijas daudzumu (atbilstošās mērvienībās), bet 2. ailē - vienas produkcijas vienības ražošanai (izstrādei, pakalpojuma sniegšanai) nepieciešamo ūdens daudzumu. Diennaktī pārsūknētā ūdens daudzumu nosaka, reizinot žurnāla 2. ailē norādīto skaitli ar 3. ailē norādīto skaitli, un iegūto lielumu ieraksta 4. ailē.

4. Žurnāla ierakstu pareizību pārbauda un žurnālu paraksta par ūdens lietošanas uzskaiti atbildīgā amatpersona.

12. pielikums
Ministru kabineta
1997. gada 22. aprīļa
noteikumiem Nr.155

(Pielikums MK 20.01.1998. noteikumu Nr. 17 redakcijā)

Notekūdeņu kvalitātes reģistrācijas žurnāla paraugs

Norādījumi notekūdeņu kvalitātes reģistrācijas žurnāla aizpildīšanai

1. Žurnāls paredzēts to piesārņojošo elementu (ingredientu) uzskaitei, kas nonāk ūdens objektos notekūdeņu sastāvā katrā konkrētā to novadīšanas vietā. Ierakstus šī žurnāla 2. un 3. ailē izdara atbilstoši veikto fizikālo, ķīmisko un bioloģisko analīžu rezultātiem.

2. Notekūdeņu caurtece mērāma vienlaikus ar analīžu ņemšanu, un mērījuma rezultāts ierakstāms žurnāla 4. ailē.

3. Ja notekūdeņu analīzes tiek veiktas katru dienu, piesārņojošo vielu daudzumu diennaktī nosaka, reizinot konkrētā ingredienta fiksēto koncentrāciju vidē novadīto notekūdeņu daudzumu diennaktī, un iegūto rezultātu ieraksta žurnāla 5. ailē. Ja notekūdeņu kvalitāte tiek pārbaudīta periodiski, vidē ievadīto piesārņojošo vielu daudzumu iegūst, reizinot iegūtās vidējās ingredientu koncentrācijas ar novadīto notekūdeņu daudzumu pārskata periodā.

4. Vidē ievadītais kopējais piesārņojošo vielu daudzums mēnesī un gadā uzrādāms žurnāla 5. ailē kilogramos vai tonnās atbilstoši norādījumiem valsts statistiskā pārskata "2-Ūdens" aizpildīšanai.

5. Žurnāla ierakstu pareizību pārbauda un žurnālu paraksta par ūdens lietošanas uzskaiti atbildīgā amatpersona.

13.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.155

Vispārīgās virszemes saldūdeņu kvalitātes prasības

(Pielikums svītrots ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 119)

14.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.155

Bīstamo vielu izplūdes prasības

(Pielikums svītrots ar MK 22.01.2002. noteikumiem Nr. 35)

15.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.155

Peldūdeņu kvalitātes prasības

(Pielikums svītrots ar MK 22.01.2002. noteikumiem Nr. 35)

Darbības ar dokumentu

Ūdens lietošanas atļaujaNr.___

Ūdens lietošanas netiešās uzskaites žurnāla paraugs

Ūdens lietošanas atļauja
Nr.___