Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) dabas resursu lietošana ir:
a) dabas resursu ieguve vai izmantošana, tajā skaitā arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi,
b) piesārņojošo vielu ievadīšana vai noplūde vidē,
c) videi kaitīgu preču patērēšana,
d) jebkura darbība vai bezdarbība, kas degradē vidi vai dabas resursus;
2) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
3) dabas resursu lietošanas limiti ir dabas resursu ieguves, vidi piesārņojošo vielu ievadīšanas vai citi šo darbību kvantitatīvi ierobežojumi, kurus noteiktam laika periodam noteikušas Vides ministrijas pilnvarotas institūcijas;
4) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
5) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);
6) saimnieciskā darbība ir dabas resursu lietošana, preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un cita veida par atlīdzību veikta darbība;
7) iepakojuma vienība ir visu iepakojuma materiālu kopums, kas pabeigtā veidā pievienots precei. Iepakojuma sastāvdaļa ir viens no iepakojuma materiāliem, kas veido iepakojuma vienību; atsevišķa iepakojuma sastāvdaļa var nepildīt visas iepakojuma funkcijas, bet ir būtiska, lai nodrošinātu attiecīgās funkcijas kompleksā ar pārējām sastāvdaļām;
8) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);
9) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996., 06.04.2000., 20.12.2001., 20.11.2003. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004. Pirmā punkta "a" apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2005. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)
2. pants. Dabas resursu nodokļa mērķis
Dabas resursu nodokļa (turpmāk — nodoklis) mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu, atbalstīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā, kā arī veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu.
3. pants. Nodokļa ieņēmumu izmantošana
(1) Nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos atbilstoši šā likuma 11.pantā noteiktajam sadalījumam. No valsts pamatbudžeta vispārējiem ieņēmumiem valsts budžeta programmai “Latvijas vides aizsardzības fonds” (turpmāk — fonds) piešķirtās dotācijas apmērs ir ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.
(2) Fondam piešķirtā dotācija no valsts pamatbudžeta vispārējiem ieņēmumiem un pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu līdzekļi izmantojami tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas saistīti ar vides aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vides monitoringu, vides aizsardzības iestāžu veiktspējas stiprināšanu, vides izglītību un saziņu, atkritumu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu pārvaldību, dabas resursu izpēti vai atjaunošanu, nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu.
(20.11.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004. Grozījums otrajā daļā (attiecībā uz nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu) stājas spēkā 01.07.2005. Sk. pārejas noteikumu 11. punktu)
3.1 pants. Fonda finansējuma izlietojums
(1) Fonda finansējuma izlietojumu nosaka Latvijas vides aizsardzības fonda padome (turpmāk — fonda padome), ievērojot tās nolikumā paredzēto kārtību. Vides ministrs izveido fonda padomi, apstiprina tās nolikumu un personālsastāvu. Vides ministrs ir fonda padomes priekšsēdētājs.
(2) Fonda līdzekļu turētājs ir Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija (turpmāk — fonda administrācija). Fonda administrācija ir Vides ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Ministru kabinets apstiprina fonda administrācijas nolikumu. Fonda administrācija atbilstoši fonda padomes lēmumiem izsludina konkursus un organizē projektu izvērtēšanu fonda finansējuma saņemšanai.
(3) Lai nodrošinātu fonda finansējuma izlietojuma atklātumu, vides ministrs izveido fonda konsultatīvo padomi (turpmāk — konsultatīvā padome). Vides ministrs apstiprina konsultatīvās padomes nolikumu. Konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
4.pants. Nodokļa maksātāji
(1) Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu atļauju vai licenci, vai apliecinājumu C kategorijas piesārņojošai darbībai (ja attiecīgie normatīvie akti paredz šādas atļaujas, licences vai apliecinājuma nepieciešamību) veic kādu no šādām darbībām:
1) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) jebkuras saimnieciskās darbības rezultātā iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;
2) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;
3) Latvijas Republikas teritorijā:
a) realizē videi kaitīgas preces,
b) izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot;
4) Latvijas Republikas teritorijā:
a) realizē preces iepakojumā (ieskaitot kopā ar preci ievesto, precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu),
b) izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iepakojumā iegādātas preces (ieskaitot kopā ar preci ievesto, precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot;
5) realizē mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas gatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to laminātu ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas (turpmāk — vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi);
6) izmanto savā darbībā radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams apglabāt Latvijas Republikas teritorijā;
7) reģistrē pirmo reizi Latvijas Republikā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa;
8) emitē savas darbības rezultātā no likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētajām iekārtām vidē siltumnīcefekta gāzes;
9) izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi.
(2) Ja personas šā panta pirmajā daļā minētās darbības veic bez nepieciešamās atļaujas vai licences vai nesaņemot apliecinājumu C kategorijas piesārņojošai darbībai un izvairās no nodokļa maksāšanas, tām piemērojami šā likuma 19.panta noteikumi.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004. Pirmās daļas 9.punkts stājas spēkā 01.07.2005. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)
5. pants. Ar nodokli apliekamie objekti
Ar nodokli apliek:
1) jebkuras saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos dabas resursus, kas minēti šā likuma 1. un 2.pielikumā;
2) vides piesārņojumu — atkritumus, izmešus un piesārņojošās vielas, kas minētas šā likuma 3.— 6. pielikumā;
3) videi kaitīgas preces, kas minēti šā likuma 7.pielikumā;
4) preču iepakojumu atbilstoši šā likuma 8.pielikumam;
5) radioaktīvās vielas, kas minētas šā likuma 9.pielikumā;
6) vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus atbilstoši šā likuma 8.pielikumam;
7) transportlīdzekļus, kas minēti šā likuma 10.pielikumā;
8) iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā atbilstoši šā likuma 4.pielikumam;
9) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, atbilstoši šā likuma 1.pielikumam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996., 06.04.2000., 20.12.2001. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004. Devītais punkts stājas spēkā 01.07.2005. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)
6. pants. Nodokļa likmes
Nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm un papildlikmēm. Pamatlikmes dabas resursu lietošanas veidiem, par kuriem jāmaksā nodoklis, noteiktas šā likuma pielikumos. Par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem un par Iepakojuma likumā noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu neievērošanu nodokļa aprēķiniem vienlaikus piemēro pamatlikmes, kā arī papildlikmes, kuras ir trīs reizes augstākas par attiecīgajām pamatlikmēm. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piemērojamas papildlikmes par Iepakojuma likumā noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu neievērošanu un kārtību, kādā aprēķināms nodoklis par iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
7. pants. Dabas resursu lietošanas limitēšana
(1) Dabas resursu lietošanas limitus nosaka, izsniedzot attiecīgajam darbības veidam paredzēto atļauju.
(2) Nodokļa maksātājam visu veidu dabas resursu ieguvei un izmantošanai, piesārņojošo vielu ievadīšanai vidē ir jāsaņem attiecīga atļauja vai licence, vai apliecinājums C kategorijas piesārņojošai darbībai. Atļauju vai licenci, izvērtējot dabas resursu krājumus, vides stāvokli un konkrēto ražošanas (ieguves) tehnoloģiju, izsniedz Vides ministrijas pilnvarotas institūcijas un citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas.
(3) (Izslēgta ar 07.04.2004. likumu)
(4) (Izslēgta ar 07.04.2004. likumu)
(5) Atļauja vai licence nav nepieciešama dabas resursu lietotājiem, kuri lieto dabas resursus sava nekustamā īpašuma robežās, ja lietošana nav saistīta ar šo resursu realizāciju pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā (resursu iesaistīšanu saimnieciskajā darbībā), kā arī ja šī lietošana nerada nelabvēlīgas vides pārmaiņas ārpus nekustamā īpašuma robežām. Šā noteikuma ierobežojumus nosaka likums “Par vides aizsardzību” un likums "Par zemes dzīlēm".
(6) (Izslēgta ar 07.04.2004. likumu)
(7) (Izslēgta ar 07.04.2004. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996., 06.04.2000., 20.12.2001., 20.11.2003. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
8. pants. Nodokļa aprēķināšana par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu
(1) Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm par katru dabas resursu vai piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves apjomu, vides piesārņojuma veidiem un apjomu, kā arī par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes apjomu, pamatojoties uz maksātāja dabas resursu ieguves, izmantošanas un vides piesārņojuma uzskaites datiem un atļaujā vai licencē noteiktajiem limitiem, vai par C kategorijas piesārņojošo darbību atbilstoši piesārņotāja deklarētajam piesārņojuma veidam un apjomam. Piesārņojuma veida un apjoma deklarācijas veidlapas paraugu, aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Par dabas resursu lietošanu limitos noteiktajos apjomos nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm.
(3) Par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu, ja tie uzrādīti pārskata dokumentos, nodokli aprēķina, summējot pamatlikmi un papildlikmi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. un 07.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2005. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)
9.pants. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm, par preču iepakojumu, par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, par radioaktīvajām vielām un par transportlīdzekļiem
(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm aprēķina pēc nodokļa likmēm pa preču veidiem atbilstoši šā likuma 7.pielikumā minētajai klasifikācijai.
(2) Nodokli par videi kaitīgu preču realizāciju Latvijas Republikā aprēķina latos par katru preces fizisko vienību, svara vienību vai procentos no to realizācijas cenas, kurā neietilpst pievienotās vērtības nodoklis.
(3) Par videi kaitīgu preču izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai nodokli aprēķina latos par katru preces fizisko vienību, svara vienību vai procentos no preces iegādes cenas, kurā neietilpst pievienotās vērtības nodoklis.
(4) Nodokli par preču iepakojumu aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību.
(5) Iepakojuma materiāla veidu un svaru pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina preču iepakojuma uzskaiti. Ministru kabinets izdod noteikumus par šīs daļas piemērošanas kārtību, nosakot:
1) iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu veidus, kā arī šajos dokumentos iekļaujamo informāciju;
2) institūciju, kura var izsniegt iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošu dokumentu gadījumos, kad nodokļu maksātājs pats nevar nodrošināt iepakojuma materiāla veida un svara pamatošanu ar uzskaites dokumentiem;
3) iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanas metodes gadījumos, kad maksātāja rīcībā nav nepieciešamie iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinoši dokumenti.
(6) Nodokli par vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizēšanu mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru galda trauku vai piederumu kilogramu. Galda trauku un piederumu svaru pamato ar uzskaites dokumentiem.
(7) Nodokli par radioaktīvajām vielām, pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 9.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas.
(8) Nodokli par transportlīdzekļiem aprēķina atbilstoši šā likuma 10.pielikumā noteiktajai likmei par katru transportlīdzekli.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004. Astotā daļa stājas spēkā 01.10.2004. Sk. pārejas noteikumu 11. punktu)
10.pants. Nodokļa aprēķina un nomaksas kārtība
(1) Dabas resursu lietošanas limitu noteikšanas, vides piesārņojuma un videi kaitīgu preču, preču iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, radioaktīvo vielu uzskaites kārtību, kā arī nodokļa aprēķina, samaksas kārtību un par aprēķināto dabas resursu nodokli iesniedzamās pārskata veidlapas paraugu (turpmāk — pārskats) un tās aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Pārskatu par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un nodokļa aprēķinu pirms iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta iestādēm nodokļa maksātājs saskaņo ar Vides ministrijas pilnvarotu institūciju. Pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams pilnvarotajai institūcijai līdz nākamā mēneša desmitajam datumam papīra vai elektroniskā formātā. Nodokļa aprēķiniem izmantojami tikai tādi dabas resursu ieguves vai piesārņojuma dati, kas pamatoti ar noteiktā kārtībā akreditētu (atestētu) vai Vides ministrijas novērtētu un atzītu laboratoriju analīžu rezultātiem vai standartizētām aprēķinu metodikām.
(3) Nodokļa maksātājs aprēķina nodokli saskaņā ar šo likumu un maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
(4) Nodokļa maksātājs aprēķina nodokli saskaņā ar šo likumu un maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim par:
1) C kategorijas piesārņojošu darbību rezultātā vidē novadīto piesārņojumu;
2) aprēķināto nodokli, kas gadā pēc pamatlikmēm nepārsniedz 100 latu.
(5) Nodokli par transportlīdzekļiem nodokļu maksātājs aprēķina saskaņā ar šo likumu un maksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā pirms transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas Latvijas Republikā.
(6) Nodokļa maksātājs iesniedz pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta iestādei par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats iesniedzams par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 20.janvārim.
(7) Personas, kuras maksā nodokli par transportlīdzekļa pirmo reģistrāciju Latvijas Republikā, pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli neiesniedz. Ceļu satiksmes drošības direkcija par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 5.datumam elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijas Republikā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.
(8) Nodokļa maksājumu sadali pa budžetiem veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes pēc nodokļa maksātāja reģistrācijas vietas.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004. Piektā un septītā daļa stājas spēkā 01.10.2004. Sk. pārejas noteikumu 11. punktu)
11.pants. Nodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā
(1) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus, limitos noteiktajos apjomos ieskaita:
1) 40 procentus — valsts pamatbudžetā;
2) 60 procentus — tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.
(2) Nodokļa maksājumus par radioaktīvo vielu izmantošanu ieskaita:
1) 70 procentus — valsts pamatbudžetā;
2) 30 procentus — tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.
(3) Nodokļa maksājumus par:
1) bīstamo atkritumu sadedzināšanu ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība;
2) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, — tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (vairāku pašvaldību gadījumā — proporcionāli izmantotajai teritorijai).
(4) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgām precēm, preču iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, transportlīdzekļiem, iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā, par dabas resursu ieguvi un lietošanu virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu ieskaita valsts pamatbudžetā.
(5) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas ieskaita valsts pamatbudžetā.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004. Trešā daļa stājas spēkā 01.07.2005. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)
Licenču tirgus izmantošana nodokļa administrēšanā
(Nodaļa izslēgta ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
12. pants. Licencēšanas ieviešana nodokļa administrēšanā
(Izslēgts ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
14. pants. Licenču izdošana, realizācija un dzēšana
(Izslēgts ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
15. pants. Licenču brīva tirdzniecība
(Izslēgts ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
Nodokļa atlaides, atvieglojumi, atmaksāšana un atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas
(Nodaļas nosaukums 20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2002.)
16. pants. Nodokļa atlaides
(1) Nodokļa maksātājs, kas finansē projektus, kuru mērķis ir samazināt vides piesārņošanu vai dabas resursu patēriņu, veicot tehnoloģiskus uzlabojumus vai vides aizsardzības pasākumus, var saņemt nodokļa atlaidi par summu, kas nepieciešama šā projekta realizācijai.
(2) Nodokļa maksātājs, kuram nav nodokļu parādu, var saņemt nodokļa atlaidi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Lēmumu par atlaides piešķiršanu no valsts pamatbudžeta pieņem Finanšu ministrija, bet no pašvaldības vides aizsardzības speciālā budžeta — attiecīgā pašvaldība, balstoties uz Vides ministrijas atzinumu.
(3) Nodokļa atlaidi var piešķirt uz visu projekta īstenošanas termiņu, bet ikgadējo atlaidi — par tādu maksimālo summu, kādu veido nodokļa maksājumi šajā gadā pēc pamatlikmēm par projektā paredzēto piesārņojuma apjoma samazinājumu.
(4) Nodokļa atlaides saņemšana neatceļ dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma limitus. Nodokļa maksājumi par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un par virslimita piesārņojumu maksājami šajā likumā paredzētajā kārtībā.
(5) Pēc ikgadējās nodokļa atlaides termiņa izbeigšanās Vides ministrija novērtē projekta īstenošanas kvalitāti un sagatavo atzinumu Finanšu ministrijai un attiecīgajai pašvaldībai. Ja projekts nav savlaicīgi un kvalitatīvi īstenots, atlaide jāatmaksā pilnībā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
16.1 pants. Nodokļa atvieglojumi uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas
Vides ministrija, pamatojoties uz Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglojumus līdz 80 procentiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu saskaņā ar vides ministra noteiktajiem kritērijiem un prasībām. Ministru kabinets nosaka nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtību.
(20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
17.pants. Nodokļa atmaksāšanas kārtība
(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā samaksātais nodoklis par videi kaitīgām precēm atmaksājams no fondam gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās dotācijas subsīdiju veidā juridiskajām personām, kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju Latvijas Republikas teritorijā, vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kā arī mērķprogrammu realizācijai. Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija izsludina atklātu konkursu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) subsīdiju saņemšanai, pamatojoties uz nolikumu, ko apstiprina fonda padome.
(2) Atmaksājuma normatīvi noteikti šā likuma 7.pielikumā.
(3) Maksājumi, kas ieskaitīti valsts pamatbudžetā par radioaktīvo vielu izmantošanu, atmaksājami nodokļa maksātājam, ja slēgts starojuma avots, kas satur attiecīgās radioaktīvās vielas, pēc tā lietošanas beigšanas tiek nosūtīts atpakaļ uz valsti, kurā atrodas attiecīgā lietotā jonizējošā starojuma avota ražotājs vai piegādātājs.
(4) Maksājumi, kas ieskaitīti valsts pamatbudžetā par radioaktīvo vielu izmantošanu, atmaksājami šā likuma 17.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētajām institūcijām un iestādēm un normatīvajos aktos noteiktajiem radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumiem, ja tie nav izmantojuši radioaktīvās vielas vai ir pierādījuši, ka radioaktīvās vielas ir saņemtas un izmantotas šā likuma 17.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētajām darbībām.
(5) Maksājumi par radioaktīvo vielu izmantošanu atmaksājami 80 procentu apmērā no valsts pamatbudžetā ieskaitītajiem nodokļa ieņēmumiem par šajā panta daļā minēto vielu izmantošanu normatīvajos aktos noteiktajiem radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumiem, lai apglabātu un uzglabātu visus radioaktīvos atkritumus, kas radušies attiecīgajā kalendāra gadā, un nodrošinātu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnēs tādu brīvā tilpuma rezervi, kas pietiekama, lai apglabātu vai uzglabātu radioaktīvos atkritumus, kuri var rasties piecu gadu laikā.
(6) Ministru kabinets nosaka atmaksāšanas normatīvus un kārtību, kādā samaksātais nodoklis par transportlīdzekli atmaksājams subsīdiju veidā nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumiem par savāktajiem (arī savāktajiem atmestajiem nolietotajiem transportlīdzekļiem) un apstrādātajiem transportlīdzekļiem, kā arī mērķprogrammu realizācijai atbilstoši Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumam. Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums nevar saņemt subsīdijas par apstrādātajiem transportlīdzekļiem, par kuru apsaimniekošanu apstrādes uzņēmums noslēdzis līgumu ar attiecīgo transportlīdzekļu būvētāju vai tā pilnvaroto pārstāvi, ja transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis ir atbrīvots no nodokļa maksāšanas.
(06.04.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001., 20.11.2003. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004. Sestā daļa stājas spēkā 01.10.2004. Sk. pārejas noteikumu 11. punktu)
17.1 pants. Atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu
No nodokļa maksāšanas atbrīvo:
1) fona piesārņojumu, kura līmeni nodokļa maksātājs ir pierādījis ar attiecīgās Vides ministrijas institūcijas noteiktajām prasībām atbilstoša monitoringa datiem;
2) ūdeņu lietošanu (caurplūdi) hidrotehniskajos un zivsaimniecības objektos, arī hidroelektrostacijās, ūdenskrātuvēs, zivju audzētavās un dīķsaimniecībās, izņemot ūdens apjomus, kas ūdens lietošanas atļaujā noteikti patēriņam ražošanas, saimnieciskajām un sadzīves vajadzībām;
3) termālo un tehnisko ūdeņu apjomiem, kas pēc izmantošanas iesūknēti atpakaļ ūdeņu ieguves horizontā, nemainot ūdeņu ķīmisko sastāvu (izņemot atsāļošanu);
4) organiskā mēslojuma, minerālmēslu, pesticīdu, augu augšanas regulatoru un veterinārpreparātu transportēšanu un glabāšanu, par dzīvnieku, augsnes, augiem kaitīgo organismu un nevēlamo augu apstrādi, ja minēto līdzekļu lietošana ir agrotehniski un agroekoloģiski pamatota;
5) balasta smilšu izgāšanu tam noteiktās vietās, kas saskaņotas ar attiecīgo pašvaldību;
6) piesārņojuma ievadīšanu augsnes vai grunts filtrācijas slānī (absorbentā), ja attīrīšanas iekārtu projektā tā paredzēta kā piesārņojuma attīrīšanas metode;
7) atkritumiem, kuri saskaņotās vietās uz ierobežotu laiku tiek uzkrāti turpmākai pārstrādei, arī kompostēšanai, sadedzināšanai, pārstrādei;
8) avārijas noplūdes dēļ nelikumīgi vidē nonākušā piesārņojuma apjomu, ko vainīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu un Jūras vides pārvaldes noteiktajiem termiņiem un prasībām.
9) gruntsūdens līmeņa pazemināšanas procesā atsūknētajiem ūdeņiem, ja to atsūknēšana saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi, izņemot ūdens apjomus, kas ūdens lietošanas atļaujā noteikti patēriņam ražošanas, saimnieciskajām un sadzīves vajadzībām;
10) ražošanas vajadzībām izmantojamo ūdeni, ja to pēc attīrīšanas izmanto atkārtoti.
(20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
17.2 pants. Atbrīvojumi no nodokļa par radioaktīvo vielu izmantošanu
(1) No nodokļa par radioaktīvo vielu izmantošanu savu funkciju veikšanai atbrīvo valsts pārvaldes institūcijas, kuras nodrošina:
1) radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;
2) metroloģiju;
3) gatavību radiācijas avārijām;
4) radiometrisko kontroli uz valsts robežas;
5) kriminālprocesuālo darbību veikšanu.
(2) No nodokļa par radioaktīvo vielu izmantošanu atbrīvo ārstniecības iestādes, kurām radioaktīvās vielas ir nepieciešamas onkoloģisko, kardioloģisko un kardioķirurģisko slimību ārstēšanai un diagnostikai, mātes un bērna veselības aprūpes nodrošināšanai, nieru transplantācijai un ar HIV inficēto pacientu aprūpes nodrošināšanai valsts programmu ietvaros.
(3) No nodokļa par radioaktīvo vielu izmantošanu atbrīvo radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumus.
(4) No nodokļa par radioaktīvo vielu izmantošanu atbrīvo personas, kas izmanto radioaktīvās vielas demonstrēšanai uz laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas.
(5) Persona, kas izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā dabas resursu nodokli, ja pirkuma līgumā ietvertas garantijas lietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij.
(20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
17.3 pants. Atbrīvojumi no nodokļa par transportlīdzekļiem, kurus reģistrē pirmo reizi Latvijas Republikā
No nodokļa par transportlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvo transportlīdzekļu būvētājus vai to pilnvarotos pārstāvjus, kuri izveidojuši un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas, tajā skaitā nodrošinot nolietotu transportlīdzekļu savākšanu, un noslēguši līgumu par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un tās piemērošanu ar Vides ministriju saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 8.panta prasībām. Ministru kabinets nosaka iesniedzamos dokumentus, līguma paraugu un citus nodokļa atbrīvojuma saņemšanai nepieciešamos nosacījumus.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004. Pants stājas spēkā 01.10.2004. Sk. pārejas noteikumu 11. punktu)
17.4 pants. Atbrīvojumi no nodokļa par oglekļa dioksīda emisijām
Nodokli par oglekļa dioksīda (CO2) emisijām nemaksā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas piedalās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā likumā “Par piesārņojumu” noteiktajā kārtībā.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
17.5 pants. Atbrīvojumi no nodokļa par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu
No nodokļa par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu atbrīvo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kurš atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām izmanto ozona slāni noārdošo vielu par izejvielu, kas ķīmiskajā pārveides procesā pilnībā maina savu ķīmisko sastāvu, citu ķīmisko vielu ražošanai.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
18. pants. Nodokļa administrācijas kompetence
(1) Dabas resursu lietošanu un nodokļa aprēķinu kontrolē Vides ministrija un tās pilnvarotas institūcijas. Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes.
(2) Ministru kabinets apstiprina kārtību, kādā atbilstoši šā likuma pielikumos noteiktajam iedalījumam nosaka:
1) konkrēto dabas resursu, piesārņojošo vielu, preču un radioaktīvo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām;
2) dabas resursu ieguves ikgadējos apjomus un ieguves tehniskos nosacījumus atsevišķiem resursu veidiem;
3) vides piesārņojuma normatīvus un ikgadējos apjomus atsevišķiem piesārņojuma veidiem;
4) to konkrēto videi kaitīgo preču klasifikāciju un tehniskos raksturojumus, par kuriem jāmaksā nodoklis.
(3) Ministru kabinets nosaka pieļaujamās svara noviržu normas iepakojumam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001., 20.11.2003. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
19.pants. Atbildība par datu slēpšanu vai sagrozīšanu
(1) Par pārskatos neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi un izmantošanu, vidē ievadītā piesārņojuma, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto preču, preču iepakojuma un radioaktīvo vielu apjomu, kā arī šā likuma 4.panta otrajā daļā minētajos gadījumos papildus noslēptajai nodokļa summai no maksātāja tiek piedzīta soda nauda divkāršā nenomaksātā nodokļa apmērā.
(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto soda naudu par preču iepakojumu aprēķina šā likuma 9.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ievērojot nosacījumu, ka Ministru kabineta noteiktās institūcijas pakalpojuma izdevumus, kas saistīti ar atzinuma izsniegšanu, sedz nodokļu maksātājs.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
20. pants. Nokavējuma naudas
Nokavējuma naudas aprēķina un iekasē atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajai kārtībai.
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par dabas resursu nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3. un 23.nr.; 1992, 1.nr.).
(Numerācija 06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)
2. Grozījumi 4.pielikumā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.
(06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)
3. Grozījumi 9.panta ceturtajā daļā un tiem atbilstošie grozījumi 7.pielikuma 1.punktā, kā arī grozījumi 8.pielikumā stājas spēkā 2000.gada 1.oktobrī.
(06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)
4. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2000.gada 1.oktobrim ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumi nr.188 "Kārtība, kādā nosakāmi dabas resursu nodokļa atvieglojumi uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)
5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumi nr.356 “Likuma “Par dabas resursu nodokli” atsevišķu normu piemērošanas kārtība”;
2) Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumi nr.377 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu un atlaižu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu”;
3) Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumi nr.378 “Iepakojuma apsaimnieko™anas padomes nolikums”;
4) Ministru kabineta 1996.gada 9.jūlija noteikumi nr.256 “Latvijas Vides aizsardzības fonda nolikums”.
(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2002.)
6. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūlijam spēkā ir Ministru kabineta 2002.gada 18.jūnija noteikumi nr.244 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(20.11.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
7. Ar 2004.gada 1.janvāri spēku zaudē likums “Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.; 2001, 23.nr.).
(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
8. Vides ministrijas pakļautībā esošo valsts institūciju “Latvijas vides aizsardzības fonds” likvidē ar Ministru kabineta rīkojumu. Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kādā likvidējams Latvijas vides aizsardzības fonds, un dienu, no kuras tas uzskatāms par likvidētu. Latvijas vides aizsardzības fonda saistības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārņem Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.
(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
9. Līdz 2004.gada 1.janvārim Ministru kabinets izdod šā likuma 3.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus.
(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
10. Šā likuma 3.1 pantā paredzētās funkcijas Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija sāk pildīt no 2004.gada 1.janvāra.
(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
11. Grozījumi likuma 3.panta otrajā daļā (attiecībā uz nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu), likuma 4.panta pirmās daļas 7.punkts, 5.panta 7.punkts, 9.panta astotā daļa, 10.panta piektā un septītā daļa, 17.panta sestā daļa un 17.3 pants un 10.pielikums stājas spēkā 2004.gada 1.oktobrī.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
12. Grozījumi likuma 1.panta 1.punkta “a” apakšpunktā, 8.panta pirmajā daļā, 11.panta trešajā daļā attiecībā uz nodokļa maksājumu par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, kā arī likuma 4.panta pirmās daļas 9.punkts, 5.panta 9.punkts un 1.pielikuma 7.punkts stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
13. Šā likuma 4.pielikuma:
a) 1.pozīcijā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā. Laika periodā no 2005.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 30.jūnijam šā likuma 4.pielikuma 1.pozīcijā noteiktajam emisijas veidam piemērojama nodokļa likme 0,10 latu par tonnu;
b) 3.pozīcijā noteiktajam emisijas veidam nodokļa likme ir spēkā līdz 2005.gada 30.jūnijam;
c) 4.pozīcijā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā;
d) 6.pozīcijā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā. Laika periodā no 2004.gada 1.maija līdz 2005.gada 30.jūnijam šā likuma 4.pielikuma 6.pozīcijā noteiktajam emisijas veidam piemērojama nodokļa likme 13,00 latu par tonnu, bet no 2005.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 30.jūnijam — nodokļa likme 30,00 latu par tonnu;
e) 7.pozīcijā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā. Laika periodā no 2004.gada 1.maija līdz 2005.gada 30.jūnijam šā likuma 7.pozīcijā noteiktajam emisijas veidam piemērojam nodokļa likme 820,00 latu par tonnu;
f) 8.pozīcijā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. Laika periodā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 4.pielikuma 8.pozīcijā noteiktajam emisiju veidam piemērojama nodokļa likme, kas vienāda ar 40 EUR ekvivalentu latos.
(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
Likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.
(Pielikums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996., 06.04.2000., 20.12.2001., 20.11.2003. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004. Septītais punkts stājas spēkā 01.07.2005. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)
1. (Izslēgts ar 20.12.2001. likumu).
2. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par nelietderīgiem zudumiem, kas radušies ieguves procesā, par zudumiem, kas saistīti ar izrakteņa kondīcijas bojājumiem, un par iegūtajiem izrakteņu apjomiem, kas neatbilst izpētes atzinumā uzrādītajam izrakteņa veidam un kondīcijai, nodoklis maksājams pēc pamatlikmes un papildlikmes kā par virslimita ieguvi.
3. Nodokļa likme par augsnes ieguvi piemērojama šā dabas resursa realizācijas gadījumos vai arī nosakot maksājumus par tā bojāšanu vai nelietderīgiem zudumiem atbilstoši iepriekšējā punktā minētajiem noteikumiem.
4. (Izslēgts ar 20.12.2001. likumu).
| Nr. p.k. | Resursu veids | Mērvienība | Likme (Ls) |
| 1. | Augsne | m3 | 0,20 |
| 2. | Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts | m3 | 0,01 |
| 3. | Kvarca smilts | m3 | 0,20 |
| 4. | Smilts | m3 | 0,05 |
| 5. | Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %) | m3 | 0,10 |
| 6. | Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai | m3 | 0,10 |
| 7. | Dekoratīvais (apdares) dolomīts | m3 | 0,25 |
| 8. | Dolomīts | m3 | 0,06 |
| 9. | Kaļķakmens | m3 | 0,10 |
| 10. | Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie) | m3 | 0,10 |
| 11. | Šūnakmens | m3 | 1,00 |
| 12. | Ģipšakmens | m3 | 0,22 |
| 13. | Laukakmeņi | m3 | 0,15 |
| 14. | Krāsu zeme | m3 | 0,10 |
| 15. | Kūdra (mitrums — 40 %) | tonna | 0,13 |
| 16. | (Izslēgta ar 07.04.2004. likumu) | ||
| 17. | Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns–aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību < 30 % (mitrums — 60 %) | tonna | 0,50 |
| 18. | Pārējais sapropelis (mitrums — 60 %) | tonna | 0,10 |
| 19. | Visu veidu dziednieciskās dūņas | tonna | 0,50 |
5. Dabas resursiem, kas iegūti un realizēti pazemes un virszemes būvju celtniecības, dīķu un citu ūdenstilpju ierīkošanas, ūdensteču un ūdenstilpju gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas un citu tādu saimniecisko darbību rezultātā, kuras neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm, vai iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, par kuriem nav samaksāts nodoklis un kuri tiek iesaistīti saimnieciskajā darbībā, piemērojamas šajā pielikumā minētās dabas resursu nodokļa likmes. Šajos gadījumos dabas resursu lietošanas atļaujas izsniedz Vides ministrijas pilnvarotas institūcijas.
6. Par parka vīngliemeža ( Helix pomatia L.) vākšanu piemērojama nodokļa likme 0.03 lati par vienu kilogramu Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
7. Par ģeoloģiskajās struktūrās kārtējā taksācijas periodā iesūknēto dabasgāzes apjomu piemērojama nodokļa likme 0,01 lats par simts kubikmetru dabasgāzes iesūknēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(Pielikums 06.04.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2002.)
| Nr.p.k. | Ūdeņu ieguves avots vai veids | Mērvienība | Likme (Ls) |
| 1. | Virszemes ūdeņi | m3 | 0.002 |
| 2. | Pazemes ūdeņi, tajā skaitā saldūdeņi: | ||
| 1) | dzeramie ūdeņi | m3 | 0.01 |
| 2) | tehniskie ūdeņi | m3 | 0.005 |
| 3) | minerālūdeņi, tajā skaitā: | ||
| a) | minerālūdeņi | m3 | 0.20 |
| b) | ārstnieciskie minerālūdeņi | m3 | 0.10 |
| c) | termālie ūdeņi | m3 | 0.05 |
(Pielikums 20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
| Nr. p.k. | Piesārņošanas veids | Mērvienība | Likme (Ls) |
| 1. | Sadzīves atkritumu apglabāšana: | ||
| 1.1. | izgāztuvēs un poligonos, kuros uzstādīti svari | tonna | 0,50 |
| 1.2. | izgāztuvēs un poligonos, kuros nav uzstādīti svari | m3 | 0,25 |
| 2. | Bīstamo atkritumu apglabāšana | tonna | 10,00 |
| 3. | Īpaši bīstamo atkritumu apglabāšana | tonna | 50,00 |
| 4. | Bīstamo atkritumu sadedzināšana | tonna | 12,00 |
(Pielikums 07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)
Aprēķinot nodokļa maksājumu šā pielikuma 8.punktā minētajam emisijas veidam, valūtas kursa pārrēķinam izmantojams Latvijas Bankas noteiktais kurss taksācijas perioda pēdējā dienā.
| Nr. p.k. | Emisijas klasifikācija | Mērvienība | Likme (Ls) |
| 1. | Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas no sadedzināšanas iekārtām [izņemot iekārtas, kurās kā kurināmo izmanto reģeneratīvos energoresursus (koksni, salmus) un vietējo fosilo kurināmo (kūdru)] | tonna | 0,30 |
| 2. | Cietās daļiņas (smagos metālus nesaturošie putekļi) | tonna | 4,00 |
| 3. | (Zaudējis spēku ar 01.07.2005. Sk. Pārejas noteikumu 13. punktu) | ||
| 4. | Oglekļa monoksīds (CO), izņemot katlumāju emisijas | tonna | 5,50 |
| 5. | Amonjaks (NH3) un pārējie neorganiskie savienojumi | tonna | 13,00 |
| 6. | Sēra dioksīds (SO2), slāpekļa oksīdi (NOx — slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta uz NO2), gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (CnHm) | tonna | 60,00 |
| 7. | Smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, pārrēķināti uz attiecīgo metālu, un vanādija pentoksīds, pārrēķināts uz vanādiju | tonna | 800,00 |
| 8. | Iekārtas emitētais siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētajām siltumnīcefekta gāzēm | tonna | 100 EUR ekvivalents latos |
(Pielikums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)
| Nr.p.k. | Piesārņojošo vielu klasifikācija pēc bīstamības klases | Mērvienība | Likme (Ls) |
| 1. | Nebīstamās vielas | tonna | 3.00 |
| 2. | Suspendētās vielas (nebīstamās) | tonna | 10.00 |
| 3. | Vidēji bīstamās vielas | tonna | 30.00 |
| 4. | Bīstamās vielas | tonna | 8 000.00 |
| 5. | Īpaši bīstamās vielas | tonna | 50 000.00 |
| Nr.p.k. | Piesārņojošo vielu klasifikācija pēc bīstamības klases | Mērvienība | Likme (Ls) |
| 1.. | Vidēji bīstamās vielas | tonna | 100.00 |
| 2. | Bīstamās vielas | tonna | 1 000.00 |
| 3. | Īpaši bīstamās vielas | tonna | 10 000.00 |
(Pielikums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996., 06.04.2000., 20.12.2001. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
1. Precēm, kuriem nodokļa aprēķināšanai par mērvienību noteikta to vērtība latos, nodokļa likmi aprēķina procentos no to realizācijas cenas vai iegādes cenas (šā pielikuma tabulas 2. un 6.pozīcija).
2. (Izslēgts ar 06.04.2000. likumu);
3. Pielikumā norādīti šādi atmaksājuma normatīvi (procentos) nodokļa ieņēmumu izlietojumam:
(1) — atmaksājuma normatīvs uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nodarbojas ar videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju vai pārstrādi Latvijas Republikas teritorijā vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas;
(2) — atskaitījumi mērķprogrammu realizācijai.
4. Nodokļa maksājumu (atbilstoši šim pielikumam) ieskaitīšanu budžetā nosaka šā likuma 3.pants un 11.panta ceturtā daļa. Nodokļa ieņēmumu izmantošanu atbilstoši šajā pielikumā norādītajiem ieņēmumu izlietojuma normatīviem, kā arī atmaksāšanas kārtību saskaņā ar šā likuma 3.panta un 17.panta noteikumiem reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
| Nr. p.k. | Preces veids | Mērvienība | Likme (Ls) | Atmaksājuma normatīvi (procentos) | |
| (1) | (2) | ||||
| 1. | Smēreļļas | kg | 0.03 | 80 % | 20 % |
| 2. | Strāvas akumulatori un ķīmiskie strāvas avoti, svina, ar ietilpību līdz 50 Ah | gab. | 1.50 | 90 % | 10 % |
| no 51 līdz 100 Ah | gab. | 3.00 | 80 % | 20 % | |
| no 101 līdz 150 Ah | gab. | 4.50 | 70 % | 30 % | |
| no 151 un vairāk Ah | gab. | 6.00 | 60 % | 40 % | |
| citi | no vērtības latos | 15 % | 80 % | 20 % | |
| 3. | Ozona slāni noārdošās vielas (freoni, haloni un citas) (onp - ozona noārdīšanas potenciāls) | kg onp | 1.00 | 90 % | 10 % |
| 4. | Dzīvsudraba spuldzes | gab. | 0.10 | 90 % | 10 % |
| 5. | Visu veidu riepas | kg | 0.06 | 80 % | 20 % |
| 6. | (izslēgts ar 20.12.2001. likumu) | ||||
| 7. | Eļļas filtri | gab. | 0.10 | 80 % | 20 % |
| 8. | (izslēgts ar 20.12.2001. likumu) | ||||
(06.04.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
| Nr. p.k. | Preces iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiālu veids | Likme (Ls) par 1 kg materiāla |
| 1. | No stikla izejmateriāliem | 0.040 |
| 2. | No plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, izņemot PET (polietilēnteraftalāts) | 0.090 |
| 3. | No PET izejmateriāliem | 0.105 |
| 4. | No metāla izejmateriāliem | 0.06 |
| 5. | No papīra, kartona un citiem materiālu laminātiem ar polimēru vai metāla komponentiem | 0.06 |
| 6. | No koksnes, papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru izejmateriāliem | 0.012 |
(Pielikums 20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)
| Nr. p.k. | Radioaktīvās vielas raksturojums | Mērvienība | Likme (Ls) |
| 1. | 1.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 10121 Bq), slēgts starojuma avots | m3 atkritumu | 500 |
| 2. | 2.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 10121 Bq), vaļējs starojuma avots | m3 atkritumu | 1000 |
| 3. | 3.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 1091–10121 Bq), slēgts starojuma avots | m3 atkritumu | 1500 |
| 4. | 4.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 1091–10121 Bq), vaļējs starojuma avots | m3 atkritumu | 3000 |
| 5. | 5.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 1061–1091 Bq), slēgts starojuma avots | m3 atkritumu | 2500 |
| 6. | 6.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 1061–1091 Bq), vaļējs starojuma avots | m3 atkritumu | 5000 |
| 7. | 7.grupa, jonizējošā starojuma avoti, kuros jebkura radionuklīda aktivitāte pārsniedz pieļaujamos limitus 1 m3 atkritumu | m3 atkritumu | 10 000 |
(Pielikums 07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004. Pielikums stājas spēkā 01.10.2004. Sk. pārejas noteikumu 11. punktu)
| Nr. p.k. | Transportlīdzekļa veids | Mērvienība | Likme (Ls) |
| 1. | Transportlīdzeklis, uz kuru attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa | gab. | 22 |
 |
 |
 |
 |