Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) bīstamās iekārtas — iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas šajā likumā noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm;
2) bīstamās iekārtas valdītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ir bīstamās iekārtas īpašnieks vai turētājs;
3) bīstamās iekārtas apkalpojošais personāls — bīstamās iekārtas valdītāja norīkotas apmācītas personas, kuru rīcība ietekmē bīstamās iekārtas darbību vai tehnoloģiskā procesa norisi;
4) bīstamās iekārtas pārbaude — inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, — normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām;
5) bīstamo iekārtu reģistrs — Patērētāju tiesību aizsardzības centra lietu pārvaldības un bīstamo iekārtu reģistrācijas valsts informācijas sistēmas reģistrs bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības nodrošināšanai un vienotai bīstamo iekārtu uzskaitei, kas satur sistematizētu un detalizētu informāciju par bīstamajām iekārtām, darbībām ar bīstamajām iekārtām, bīstamo iekārtu valdītājiem, bīstamo iekārtu pārbaudēm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2004., 19.06.2008. un 19.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2025.)
2.pants. Likuma mērķis ir panākt bīstamo iekārtu drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam, kā arī videi nekaitīgu lietošanu un uzturēšanu, noteikt tiesisko un organizatorisko pamatu bīstamo iekārtu montāžai, remontam, tehniskajai apkopei, modernizācijai un pārbaudēm, kā arī noteikt valsts uzraudzības un kontroles institūciju funkcijas bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā.
3.pants. (1) Šā likuma prasības attiecināmas uz bīstamajām iekārtām, to valdītājiem un apkalpojošo personālu un personām, kuras lieto bīstamās iekārtas vai veic šo iekārtu montāžu, remontu, tehnisko apkopi, modernizāciju un pārbaudes, kā arī valsts institūcijām, kas veic uzraudzību un kontroli šajā jomā.
(2) Ministru kabinets nosaka:
1) bīstamās iekārtas, to klasifikāciju, izņēmumus atbilstoši iekārtu uzbūvei un funkcionalitātei;
2) būtiskās bīstamo iekārtu drošības prasības un prasības, kas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar bīstamajām iekārtām;
3) bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības prasības un kārtību, tajā skaitā prasības un pienākumus pārbaudes veicējiem;
4) bīstamo iekārtu valdītāja pienākumus attiecībā uz datu ievadi un aktualizāciju bīstamo iekārtu reģistrā;
5) bīstamās iekārtas pārbaudes zīmes paraugu;
6) kārtību, kādā bīstamās iekārtas reģistrē bīstamo iekārtu reģistrā un izslēdz no tā, un kārtību, kādā šajā reģistrā ievada informāciju par bīstamajām iekārtām.
(3) Šā likuma prasības nav attiecināmas uz bīstamajām iekārtām, kuras:
1) uzstādītas lietošanai ūdens, gaisa vai dzelzceļa transporta līdzekļos un kuru lietošanas drošību nosaka Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi;
2) negadījuma rezultātā var izraisīt radioaktīvu vielu noplūdi;
3) tiek izmantotas militāriem nolūkiem.
(4) Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2000., 23.09.2004., 03.11.2005., 19.06.2008. un 19.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2025.)
5.pants. Bīstamo iekārtu reģistrācija, kontrole, uzraudzība un pārbaude veicama šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
6. pants. Bīstamo iekārtu uzraudzību un kontroli veic, kā arī tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasību ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saskaņā ar šo likumu, likumu "Par atbilstības novērtēšanu" un citiem normatīvajiem aktiem bīstamo iekārtu jomā.
(19.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2025.)
7. pants. Bīstamo iekārtu pārbaudi veic inspicēšanas institūcijas, kurām ir juridiskās personas statuss un kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā.
(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019.)
8.pants. (1) Bīstamajām iekārtām:
1) jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un jābūt apgādātām ar atbilstību apliecinošiem dokumentiem;
2) jābūt reģistrētām bīstamo iekārtu reģistrā;
3) jābūt apgādātām ar lietošanas dokumentiem un brīdinošiem uzrakstiem latviešu valodā;
4) jābūt pārbaudītām normatīvajos aktos paredzētajā apjomā un termiņos;
5) jābūt apgādātām ar inspicēšanas institūcijas izsniegtu pārbaudes zīmi, kas novietota uz bīstamās iekārtas vai, ja tas nav iespējams, tiek glabāta iekārtas lietošanas dokumentācijā un apliecina, ka attiecīgajai iekārtai noteiktajā kārtībā ir veikta pārbaude.
(2) (Izslēgta ar 19.12.2024. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2004., 03.11.2005., 19.06.2008., 12.06.2009. un 19.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2025.)
10.pants. Samaksu par bīstamās iekārtas pārbaudi uz savstarpējas vienošanās pamata nosaka līgumā, kuru inspicēšanas institūcija noslēdz ar bīstamās iekārtas valdītāju.
11. pants. Informāciju par bīstamās iekārtas pārbaudi, tās rezultātu un detalizētos pārbaudes datus ievada bīstamo iekārtu reģistrā atbilstoši normatīvajos aktos bīstamo iekārtu jomā noteiktajām prasībām.
(19.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2025.)
14.pants. Bīstamo iekārtu valdītājam ir pienākums:
1) (izslēgts ar 19.06.2008. likumu);
2) lietot un uzturēt bīstamās iekārtas atbilstoši normatīvajos aktos bīstamo iekārtu jomā noteiktajām prasībām;
3) nodrošināt bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību un instruktāžas, kas paredzētas normatīvajos aktos par darba aizsardzību, ņemot vērā bīstamās iekārtas veidu, sarežģītības un bīstamības pakāpi, kā arī darbinieku izglītību un iepriekšējā darba pieredzi;
4) nodrošināt normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu pārbaužu veikšanu;
5) neuzsākt vai nekavējoties pārtraukt bīstamo iekārtu lietošanu, ja:
a) bīstamās iekārtas nav reģistrētas bīstamo iekārtu reģistrā,
b) bīstamajām iekārtām normatīvajos aktos bīstamo iekārtu jomā noteiktajos termiņos un kārtībā nav veiktas pārbaudes vai pārbaudē ir konstatēts, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem bīstamo iekārtu jomā iekārtas turpmāka lietošana nav pieļaujama,
c) to lietošanas vai uzturēšanas laikā konstatēts, ka bīstamās iekārtas rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai, dzīvībai, videi vai materiālajām vērtībām,
d) konstatēti bīstamās iekārtas bojājumi, kuru dēļ atbilstoši normatīvajiem aktiem bīstamo iekārtu jomā nav pieļaujama tās turpmāka lietošana,
e) konstatēts, ka nav ievērotas bīstamo iekārtu lietošanas dokumentācijā noteiktās prasības,
f) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir apturējis vai aizliedzis bīstamās iekārtas lietošanu;
6) ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centram un, ja apdraudēta vide, — arī Valsts vides dienestam par bīstamo iekārtu avārijām, kā arī pēc minēto institūciju pieprasījuma sniegt avāriju izmeklēšanai nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus;
7) ja konstatēta bīstamo iekārtu neatbilstība normatīvajos aktos bīstamo iekārtu jomā noteiktajām prasībām, veikt atbilstošas korektīvās darbības, lai nodrošinātu iekārtu atbilstību;
8) pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieprasījuma sniegt nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, kas pierāda bīstamo iekārtu atbilstību normatīvajos aktos bīstamo iekārtu jomā noteiktajām prasībām;
9) sadarboties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai novērstu bīstamo iekārtu radīto risku;
10) valdītāja maiņas gadījumā nododot citas personas valdījumā bīstamās iekārtas, nodrošināt, ka tās ir apgādātas ar normatīvajos aktos bīstamo iekārtu jomā noteikto dokumentāciju un marķējumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2004., 19.06.2008., 12.06.2009. un 19.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2025.)
15.pants. Bīstamo iekārtu valdītājam ir tiesības:
1) (izslēgts ar 19.12.2024. likumu);
2) informēt Patērētāju tiesību aizsardzības centru un akreditācijas institūciju par gadījumiem, kad inspicēšanas institūciju darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām, un pieprasīt, lai šīs institūcijas likumā noteiktajā kārtībā atlīdzina savas darbības rezultātā nodarītos zaudējumus;
3) izvēlēties inspicēšanas institūciju, ar kuru slēgt līgumu par bīstamo iekārtu pārbaužu veikšanu;
4) veikt savā valdījumā esošo bīstamo iekārtu tehnisko apkopi un remontu, ja šīm iekārtām saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta īpaša apkopes un remonta veikšanas kārtība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008., 12.06.2009. un 19.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2025.)
16.pants. Ja bīstamās iekārtas nodod valdījumā citai personai, šā likuma 14. un 15.pantā minētie bīstamo iekārtu valdītāja pienākumi un tiesības ar bīstamo iekārtu faktiskās nodošanas brīdi pāriet jaunajam valdītājam.
Bīstamo iekārtu valsts uzraudzība
(Nodaļa 19.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2025)
16.1 pants. (1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot bīstamo iekārtu uzraudzību un kontroli, var organizēt bīstamo iekārtu ekspertīzi.
(2) Ar bīstamās iekārtas ekspertīzi saistītos izdevumus sedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
(3) Ja konstatēts, ka bīstamā iekārta neatbilst normatīvajos aktos bīstamo iekārtu jomā noteiktajām prasībām, ar ekspertīzi saistītos izdevumus atlīdzina bīstamās iekārtas valdītājs.
(4) Izdevumi atlīdzināmi piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas dienas. Ja bīstamās iekārtas valdītājs atsakās segt izdevumus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tos piedzen civilprocesuālā kārtībā.
(19.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2025.)
16.2 pants. (1) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersona konstatē bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu, tā, ņemot vērā pārkāpuma raksturu un iespējamo ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīga:
1) pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, izsakot aicinājumu bīstamās iekārtas valdītājam turpmāk savā darbībā nodrošināt atbilstību bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošu normatīvo aktu prasībām;
2) ierosināt, lai bīstamās iekārtas valdītājs tās noteiktajā termiņā un kārtībā nodrošina bīstamās iekārtas atbilstību normatīvajos aktos bīstamo iekārtu jomā noteiktajām prasībām, novēršot konstatēto pārkāpumu;
3) ierosināt, lai bīstamās iekārtas valdītājs tās noteiktajā termiņā iesniedz korektīvo darbību plānu konstatētā pārkāpuma novēršanai;
4) pieņemt lēmumu apturēt bīstamās iekārtas lietošanu līdz neatbilstības novēršanai un pēc neatbilstības novēršanas veikt tās ārpuskārtas tehnisko pārbaudi, ja konstatētais pārkāpums rada tiešus draudus cilvēku veselībai, dzīvībai, videi vai materiālajām vērtībām, kā arī noteikt lēmuma adresātam pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc bīstamās iekārtas ārpuskārtas tehniskās pārbaudes informēt Patērētāju tiesību aizsardzības centru par lēmuma izpildi.
(2) Korektīvo darbību plānā bīstamās iekārtas valdītājs norāda konstatētā pārkāpuma novēršanai veicamās darbības un to izpildes termiņu, nepārsniedzot vienu mēnesi, izņemot gadījumu, kad ilgāku termiņu pamato paredzēto korektīvo darbību veids. Plāns stājas spēkā brīdī, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apstiprina tā pieņemšanu un rakstveidā bīstamās iekārtas valdītājam apliecina, ka attiecīgās korektīvās darbības ir pietiekamas pārkāpuma novēršanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apliecinājumu par plāna pieņemšanu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Bīstamās iekārtas valdītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajā ierosinājumā noteiktā termiņa beigām vai pēc šā panta otrajā daļā minētajā korektīvo darbību plānā noteiktā pārkāpuma novēršanas termiņa beigām informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par izpildi un iesniedz izpildi apliecinošus pierādījumus. Ja bīstamās iekārtas valdītājs nenodrošina pārkāpuma novēršanu noteiktajā termiņā vai noteiktajā termiņā neiesniedz korektīvo darbību plānu un pārkāpums ir atzīstams par būtisku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu apturēt bīstamās iekārtas lietošanu līdz neatbilstības novēršanai vai aizliegt tās lietošanu. Lēmuma adresāts nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc lēmumā noteiktā termiņa beigām informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par lēmuma izpildi un iesniedz izpildi apliecinošus pierādījumus.
(19.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2025.)
16.3 pants. (1) Šā likuma 16.2 panta pirmās daļas 4. punktā un trešajā daļā minētie lēmumi apturēt vai aizliegt bīstamās iekārtas lietošanu ir spēkā no to pieņemšanas brīža.
(2) Šā likuma 16.2 panta pirmās daļas 4. punktā minēto Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas lēmumu apturēt bīstamās iekārtas lietošanu tā adresāts var apstrīdēt 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktoram attiecīgu iesniegumu. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību. Lēmums par apstrīdēto lēmumu ir spēkā no tā pieņemšanas brīža.
(3) Šā likuma 16.2 panta trešajā daļā minēto Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu apturēt vai aizliegt bīstamās iekārtas lietošanu un šā panta otrajā daļā minēto lēmumu par apstrīdēto lēmumu tā adresāts var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(19.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2025.)
Vispārējā kārtība, kādā apmāca un atestē personas,
kuras veic darbus ar bīstamajām iekārtām
(Izslēgta ar 23.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2004.)
Administratīvie pārkāpumi bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(Nodaļa 10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019. Nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)
19. pants. (1) Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no piecām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
(2) Par nereģistrētas, nepārbaudītas vai pārbaudē par lietošanai neatbilstošu atzītas bīstamās iekārtas lietošanu piemēro naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam — fiziskajai personai — no piecām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(3) Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus personu drošībai un veselībai, piemēro naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam fiziskajai personai no piecām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(4) Par neziņošanu normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām, ja notikusi bīstamās iekārtas avārija, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam fiziskajai personai no piecām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(10.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2025.)
20. pants. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 19. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)
1. Licences, kas izsniegtas bīstamo iekārtu projektēšanai, izgatavošanai, montāžai, remontam, tehniskajai apkopei un modernizācijai, ir derīgas līdz 1999.gada 1.janvārim.
2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 8.nr.).
3. Šā likuma VII nodaļas jaunā redakcija, kas nosaka administratīvos pārkāpumus bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā, stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019.)
4. Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. septembrim izdod šā likuma 3. panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) 2001. gada 20. februāra noteikumi Nr. 74 "Prasības degvielas uzpildes staciju tehnoloģiskajām iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība";
2) 2001. gada 28. augusta noteikumi Nr. 384 "Bīstamu vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības kārtība";
3) 2002. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 164 "Prasības maģistrālajiem cauruļvadiem un maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības kārtība";
4) 2003. gada 16. septembra noteikumi Nr. 518 "Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības kārtība";
5) 2007. gada 14. augusta noteikumi Nr. 555 "Noteikumi par trošu ceļu iekārtu nodošanu lietošanā un tehniskās uzraudzības kārtību";
6) 2009. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 538 "Autotransporta līdzekļu cisternu bīstamo kravu pārvadāšanai tehniskās uzraudzības kārtība";
7) 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 953 "Sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehniskās uzraudzības kārtība";
8) 2010. gada 16. februāra noteikumi Nr. 136 "Publisko atrakciju iekārtu drošības prasības un tehniskās uzraudzības kārtība";
9) 2010. gada 16. februāra noteikumi Nr. 137 "Cilvēku celšanai paredzēto pacēlāju tehniskās uzraudzības kārtība";
10) 2010. gada 16. februāra noteikumi Nr. 138 "Noteikumi par katliekārtu tehnisko uzraudzību";
11) 2010. gada 20. jūlija noteikumi Nr. 636 "Noteikumi par cilvēku pārvietošanai paredzēto eskalatoru un konveijeru tehnisko uzraudzību";
12) 2011. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 500 "Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām";
13) 2020. gada 17. novembra noteikumi Nr. 679 "Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi";
14) 2022. gada 14. jūnija noteikumi Nr. 341 "Kravas celtņu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi".
(19.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2025.)
 |
 |
 |
 |