Darbības ar dokumentu
Rīgā 2001.gada 28.augustā (prot. Nr.40 5.§)
(Noteikumu nosaukums MK 26.04.2005. noteikumu Nr.285 redakcijā)
1. Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro šo noteikumu 3.punktā minēto vielu glabāšanai projektētu un stacionāri uzstādītu rezervuāru un to grupu (turpmāk - rezervuāri) valdītājiem, apkalpojošajam personālam un juridiskajām personām, lai, lietojot attiecīgās iekārtas vai tās uzstādot, remontējot, veicot to tehnisko apkopi, rekonstrukciju un tehniskās pārbaudes, neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, kā arī nosaka rezervuāru tehniskās uzraudzības kārtību.
2. Noteikumi attiecas uz rezervuāriem, kuros ir iespējams noteiktā daudzumā glabāt šo noteikumu 3.punktā minētās vielas, izņemot rezervuārus, kas ir šādu iekārtu tehnoloģiskā sastāvdaļa:
2.1. degvielas uzpildes stacijas tehnoloģiskās iekārtas;
2.2. iekārtas, kas īpaši projektētas lietošanai radioaktīvā vidē un avārijas dēļ var izraisīt radioaktīvu vielu noplūdi;
2.3. iekārtas, kas reglamentētas normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem;
2.4. aku kontroles iekārtas, kuras izmanto naftas, gāzes vai ģeotermālās ieguves rūpniecībā un izpētē, kā arī to pazemes krātuvēs spiediena uzturēšanai un kontrolei;
2.5. iekārtas, kas reglamentētas starptautiskajos nolīgumos par starptautisku bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, dzelzceļu un ūdeņiem;
2.6. iekārtas, kas reglamentētas starptautiskajos nolīgumos par aviāciju.
3. Rezervuārs ir paredzēts, lai noteiktā daudzumā glabātu šādas vielas:
3.1. šķidras vai gāzveida vielas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – Regula Nr. 1272/2008), noteiktas kā 1. vai 2. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, 1.1., 1.2. vai 1.3. apakšgrupas sprādzienbīstami materiāli, 1.A, 1.B vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes, 1., 2. vai 3. kategorijas oksidējoši šķidrumi, 1. kategorijas oksidējošas gāzes, – vairāk nekā 2,5 m3;
3.2. dīzeļdegvielu, šķidro kurināmo un degtspējīgus šķidrumus, kas saskaņā ar Regulu Nr. 1272/2008 noteikti kā 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, – vairāk nekā 10 m3;
3.3. šķidras vai gāzveida vielas, kuras saskaņā ar Regulu Nr. 1272/2008 noteiktas kā 1., 2. vai 3. kategorijas akūti toksiskas vielas, 1. kategorijas vielas ar toksisku ietekmi uz konkrētiem mērķorgāniem pēc vienreizējas vai atkārtotas iedarbības, 1. kategorijas vielas, kas izraisa metālu koroziju, 1.A, 1.B, 1.C kategorijas vielas ar kodīgu iedarbību uz ādu, 2. kategorijas vielas ar kairinošu iedarbību uz ādu, 1., 2., 3. vai 4. kategorijas vielas ar hronisku bīstamību ūdens videi, 1. kategorijas vielas ar akūtu bīstamību ūdens videi, – vairāk nekā 2,5 m3.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 459 redakcijā)
4. Rezervuāra robeža ir tuvākā noslēgierīce vielu iepildīšanai vai iztukšošanai. Rezervuāra sastāvā ir:
4.1. stacionāri uzstādīta tvertne, kuras tilpums ir lielāks par kubikmetru;
4.2. tehnoloģiskais aprīkojums, kas nodrošina drošu un piemērotu šo noteikumu 3.punktā minēto vielu glabāšanu;
4.3. glabājamo vielu otrās pakāpes necaurlaidīgs norobežojums - aizsargsistēma, kas novērš vielas noplūdi augsnē vai gruntsūdeņos, ja tvertnei vai aprīkojumam ir noplūde vai sūce. Tā ietver dubultsienas vai sintētiskas membrānas joslas, vai sagatavotus zemes vaļņus, vai betona nožogojumus, vai ekvivalentus materiālus, kas nodrošina, lai noplūdušās vielas neizplatītos tālāk.
5. Atkarībā no tvertnes formas ir šādi rezervuāri:
5.1. horizontāli cilindriskie rezervuāri;
5.2. vertikāli cilindriskie rezervuāri;
5.3. lodveida rezervuāri;
5.4. taisnstūrveida rezervuāri.
6. Atkarībā no tvertnes novietojuma ir šādi rezervuāri:
6.1. virszemes rezervuārs - stacionāri uzstādīts rezervuārs, kura sastāvā ir tvertne, un tās tilpums ir lielāks par kubikmetru;
6.2. apakšzemes rezervuārs - stacionāri uzstādīts rezervuārs, kura tvertnes tilpums ir lielāks par kubikmetru un tvertnes augšējā mala ir ne tuvāk par 0,2 m no klātpiegulošās zemes virsmas. Pie apakšzemes rezervuāriem pieskaitāmi arī virszemes rezervuāri, kas apbērti ar zemi ne mazāk par 0,2 m virs rezervuāra augšējās malas un sešus metrus pa horizontāli, mērot no tvertnes sienas līdz uzbēruma malai.
8. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 459 redakcijā)
8.1 Rezervuāru tehniskās pārbaudes veic inspicēšanas institūcija, kas ir:
8.1 1. akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību (turpmāk – inspicēšanas institūcija);
8.1 2. apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu iespējamos zaudējumus, kas var rasties kļūdaina vai nepatiesa atzinuma dēļ un aprēķināti institūcijas darbības jomas risku novērtējumā sadarbībā ar institūcijas izvēlēto apdrošinātāju.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 459 redakcijā)
8.2 Rezervuāru tehniskās pārbaudes, kas veiktas saskaņā ar piemērojamos standartos (vai to daļās) noteiktajām prasībām, uzskatāmas par atbilstošām šo noteikumu prasībām, kuras aptver piemērojamie standarti.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 459 redakcijā)
9. Lai neradītu draudus cilvēku veselībai, dzīvībai, īpašumam un videi, rezervuāra valdītājs nodrošina atbilstošu un drošu rezervuāra lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību saskaņā ar šiem noteikumiem, citu normatīvo aktu prasībām, piemērojamo standartu prasībām un rezervuāra uzstādītāja instrukcijām.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.165)
11. Katram rezervuāram ir nepieciešama pase (1.pielikums). Rezervuāra pasi izsniedz inspicēšanas institūcija, veicot rezervuāra reģistrāciju bīstamo iekārtu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu reģistrāciju.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.165 redakcijā)
12. Rezervuāra valdītājs pasei pievieno lietošanas instrukciju, kurā norādīta šāda informācija:
12.1. rezervuāra principiālā shēma, kurā norādīts vadības, kontroles ierīču, aprīkojuma un drošības signālierīču izvietojums un šo ierīču tehniskais raksturojums, kā arī rezervuāra lietošanas uzsākšanas kārtība;
12.2. informācija par rezervuāra lietošanas kārtību paredzētajos lietošanas apstākļos un ārkārtas situācijās;
12.3. informācija par rezervuāra tehniskās apkopes, remonta un uzraudzības kārtību (arī par pārbaudēm, ko veic rezervuāra valdītājs, par vides aizsardzības pasākumiem un pasākumiem ārkārtas situācijās);
12.4. rezervuāra tehniskā dokumentācija, rasējumu diagrammas un aprēķini, ja tie palīdz izprast lietošanas instrukciju.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.165 redakcijā)
13. Rezervuāra valdītājs, nododot to citam valdītājam, nodod arī rezervuāra pasi un šo noteikumu 12.punktā noteiktos dokumentus.
(MK 26.04.2005. noteikumu Nr.285 redakcijā)
14. Rezervuāra valdītājam ir šādi pienākumi:
14.1. norīkot speciālistu, kas ir atbildīgs par rezervuāra tehnisko stāvokli, tā drošu lietošanu, apkopi, remontu un rekonstrukciju (turpmāk - atbildīgais speciālists). Atbildīgā speciālista norīkošana minēto pienākumu veikšanai nemazina rezervuāra valdītāja atbildību;
14.2. nodrošināt rezervuāra apkalpošanai pietiekamu skaitu personāla, kas apmācīts un instruēts par attiecīgā rezervuāra lietošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību, lietojot darba aprīkojumu, un apmācību darba aizsardzības jautājumos, ņemot vērā rezervuāra konstrukciju un lietošanas apstākļus;
14.3. ņemot vērā rezervuāra lietošanas instrukcijā noteiktās prasības, darba vides apstākļus, ārējos riska faktorus un glabājamo vielu īpašības, nodrošināt apkalpojošajam personālam paredzēto darba instrukciju (turpmāk - darba instrukcijas) izstrādi, apstiprināšanu, ja nepieciešams, precizēšanu un papildināšanu;
14.4. nodrošināt norīkojumu (atļauju) izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajiem paaugstinātas bīstamības darbiem;
14.5. nodrošināt, lai savlaicīgi tiktu veiktas šajos noteikumos un normatīvajos aktos paredzētās rezervuāra un tā tehnoloģiskā aprīkojuma (piemēram, ugunsdzēsības automātikas, zibensaizsardzības, sazemēšanas iekārtas) tehniskās pārbaudes;
14.6. nodrošināt, lai pases un lietošanas instrukcijas tiktu glabātas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības iestāžu amatpersonām un inspicēšanas institūciju pārstāvjiem uzrādītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
14.7. ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centram par avārijām vai nelaimes gadījumiem, kas notikuši, lietojot rezervuāru;
14.8. neatkarīgi no šo noteikumu V nodaļā noteiktajām pārbaudēm lietošanas laikā nodrošināt rezervuāra atbilstību šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos, kas attiecas uz rezervuāriem, noteiktajām prasībām.
(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.285; MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.765; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.165)
15. Rezervuāra valdītājs, glabājot rezervuārā šo noteikumu 3.punktā minētās vielas, kā arī uzpildot vai iztukšojot rezervuāru, nodrošina, ka tiek ievēroti vides aizsardzības, ugunsdrošības un tehniskās uzraudzības normatīvie akti, kas reglamentē darbības ar attiecīgajām vielām un iekārtu darbību.
16. Rezervuāra valdītājs nodrošina attiecīgo instrukciju izstrādāšanu un aktualizāciju jautājumos, kas saistīti ar šo noteikumu 3.punktā minēto vielu glabāšanu un rīcību ārkārtējās situācijās, kā arī apkalpojošā personāla apmācību atbilstoši darba instrukcijām un ugunsdrošības pasākumu instrukcijām.
17. Atbildīgajam speciālistam ir šādi pienākumi:
17.1. nodrošināt šo noteikumu 18.1 punktā noteiktās rezervuāra lietošanas dokumentācijas noformēšanu un aktualizēšanu;
17.2. nodrošināt rezervuāra lietošanas dokumentācijai atbilstošu rezervuāra tehnisko stāvokli;
17.3. kontrolēt, lai apkalpojošajam personālam būtu attiecīga kvalifikācija un tas būtu instruēts par drošu rezervuāra darbību;
17.4. sagatavot rezervuāru šajos noteikumos paredzētajām tehniskajām pārbaudēm un piedalīties to veikšanā;
17.5. ja rezervuāra lietošanā tiek konstatēti nepieļaujami defekti un instrukciju pārkāpumi, nodrošināt trūkumu novēršanu;
17.6. veikt apkalpojošā personāla instruktāžu darba vietā un atkārtotas (ārpuskārtas) zināšanu pārbaudes;
17.7. pārtraukt rezervuāra darbību šādos gadījumos:
17.7.1. rezervuāram ir konstatētas sūces vai citi bojājumi, kas apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai vidi;
17.7.2. nedarbojas rezervuāra vadības elementi, kas aizver vai atver tā noslēgierīces;
17.7.3. nedarbojas rezervuāra kontroles un signalizācijas ierīces, kā arī tā ugunsdzēsības automātikas iekārtas;
17.7.4. paredzētajos termiņos nav veiktas šo noteikumu V nodaļā noteiktās rezervuāra pārbaudes.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.165)
18. Rezervuāra valdītājs atbildīgo speciālistu nodrošina ar šādu rezervuāra lietošanas dokumentāciju:
18.1. rezervuāra pasi;
18.2. rezervuāra lietošanas instrukciju;
18.3. rezervuāra izvietojuma tehnoloģisko shēmu uzņēmumā. Shēmā norādīts arī cauruļvadu, aprīkojuma, vadības un slēgierīču izvietojums.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.165)
18.1 Rezervuāra atbildīgais speciālists nodrošina rezervuāra ekspluatācijas žurnāla noformēšanu un aktualizēšanu, norādot tajā visus rezervuāra uzturēšanai un apkalpošanai veiktos pasākumus, kas ietekmē tā drošu lietošanu.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.165 redakcijā)
19. Rezervuāra valdītājs nekavējoties ziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram un attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei par glabājamo vielu noplūdi vai pārlējumu, kas var apdraudēt dzeramā ūdens apgādi, gruntsūdeņus, virszemes ūdenstilpju ūdeņus, cilvēku dzīvību vai veselību.
(Grozīts ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.765; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.165)
20. Ja tiek konstatēta šo noteikumu 19.punktā minētā noplūde vai pārlējums, rezervuāra valdītājs vai atbildīgais speciālists veic visus iespējamos pasākumus, lai likvidētu sekas un novērstu noplūžu atkārtošanos. Šie pasākumi ietver arī noplūdušo vielu nekavējošu savākšanu un to (ieskaitot tvaiku) turpmākās izplatīšanās ierobežošanu, kā arī ārkārtas tehnisko pārbaužu veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 43.punktu.
21. Apkalpojošajam personālam ir šādi pienākumi:
21.1. ievērot visas darba drošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības attiecībā uz rezervuāra lietošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un darba instrukcijām, kā arī atbildīgā speciālista rīkojumiem un norādījumiem;
21.2. ziņot atbildīgajai personai par rezervuāra tehnisko stāvokli, ja tas rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi.
22. Rezervuāra konstrukcijai jābūt tādai, lai tā izturētu mehāniskās slodzes (glabājamo vielu hidrostatiskais spiediens, virsspiediens, vakuums, kas rodas, pārsūknējot glabājamās vielas, slodzes temperatūras svārstību dēļ un citas iespējamās mehāniskās slodzes), kā arī termiskās un ķīmiskās slodzes.
23. Rezervuāra tehnoloģiskais aprīkojums (atkarībā no glabājamās vielas) nodrošina drošu un pareizu tvertnes darbību un ietver šādas ierīces:
23.1. rezervuāra elpošanas (ventilēšanas) sistēmu, kas nodrošina gaisa pieplūdi un tvaika (gaisa) maisījuma izvadīšanu;
23.2. drošības vārstus, kas novērš bīstamu vakuuma un virsspiediena veidošanos rezervuārā;
23.3. uguns liesmu norobežotājus, kas novērš uguns iekļūšanu tvertnē;
23.4. šādus mērlīdzekļus un kontroles un signalizācijas iekārtas (ja tās paredzētas rezervuāra tehniskajā projektā):
23.4.1. glabājamo vielu vietējos un tālvadības līmeņrāžus;
23.4.2. glabājamo vielu maksimālā darba līmeņa signalizatorus;
23.4.3. glabājamo vielu maksimālā līmeņa signalizatorus;
23.4.4. glabājamo vielu temperatūras reģistrācijas mēriekārtas;
23.4.5. glabājamo vielu temperatūras reģistrācijas (vietējās un tālvadības) mēriekārtas rezervuāra uzpildīšanas un noliešanas zonā (rezervuāros ar glabājamo vielu uzsildīšanas sistēmu);
23.4.6. automātiskās un manuālās ugunsdzēsības signalizācijas iekārtas;
23.4.7. tālvadības signalizatorus, kas norāda tvaiku koncentrācijas pakāpi virs peldošā jumta, un signalizatorus, kas norāda peldošā jumta augšējo stāvokli (ja tvertnei ir peldošais jumts);
23.4.8. glabājamo vielu noplūdes un sūces reģistrētājus;
23.5. automātiskās un manuālās ugunsgrēka dzēšanas un rezervuāra atdzesēšanas iekārtas;
23.6. zibens novadīšanas un sazemēšanas ierīces;
23.7. sistēmu, kas nodrošina glabājamo vielu nepieciešamo viskozitāti to transportēšanai pa cauruļvadiem;
23.8. glabājamo vielu uzpildīšanas un noliešanas īscaurules;
23.9. tvertnes attīrīšanas īscaurules;
23.10. līdlūkas, kas nodrošina piemērotu un drošu iekļūšanu tvertnē;
23.11. skatlūkas un mērlūkas tvertnes augšpusē;
23.12. kāpnes un norobežojumus, kas ļauj drošā un piemērotā veidā uzkāpt uz tvertnes jumta.
24. Aizliegts bez iepriekšējas rakstiskas saskaņošanas ar šo noteikumu V nodaļā noteikto inspicēšanas institūciju noņemt no rezervuāriem tehnoloģisko aprīkojumu vai aizstāt to ar cita tipa tehnoloģisko aprīkojumu un atvienot vai pārslēgt ugunsdzēsības automātikas iekārtas citā darba režīmā.
25. Virszemes rezervuāru konstrukcija lietošanas laikā atbilst lietošanas instrukcijā noteiktajiem kritērijiem un šo noteikumu prasībām, kā arī nodrošina attiecīgo prasību izpildi, ja:
25.1. rezervuāra pamata konstrukcija nodrošina tvertnes vienmērīgu nosēdi un nosēdes maksimālā vērtība nepārsniedz projektā un rezervuāra lietošanas instrukcijā norādīto vērtību;
25.2. cilindriskā vertikālā rezervuāra pamata konstrukcija aizsargā tvertnes grīdu no atmosfēras, lietus un vēja iedarbības;
25.3. rezervuāra pamata konstrukcija nodrošina neblīvumu atklāšanu tvertnes grīdā un grunts nepiesārņošanu gadījumos, kad grīdā rodas sūce;
25.4. rezervuāra konstrukcijas ārējā un iekšējā virsma ir pārklāta ar pārklājumu, kas aizsargā to pret glabājamās vielas un apkārtējās vides kaitīgo iedarbību;
25.5. tvertnes virsmā nav defektu (iespiedumu, izspiedumu, novirzes no vertikāles vai horizontāles), kuru skaitliskās vērtības pārsniedz piemērojamos standartos noteiktās vērtības;
25.6. tvertnes sienas, grīdas, jumta un nesošo konstrukciju biezuma samazinājums rezervuāra lietošanas laikā nepārsniedz lietošanas instrukcijā norādītos lielumus, bet nav vairāk kā 50 procentu no sākotnējā konstrukcijas biezuma;
25.7. glabājamo vielu otrās pakāpes necaurlaidīgais norobežojums nodrošina, ka izplūdušās vielas tālāk neizplatās un vide netiek piesārņota;
25.8. rezervuāra elpošanas (ventilēšanas) sistēma nodrošina minimālu izmešu daudzumu, kas nav lielāks par normatīvajos aktos noteikto daudzumu.
26. Apakšzemes rezervuāru konstrukcija lietošanas laikā atbilst rezervuāra lietošanas instrukcijā noteiktajiem kritērijiem un šo noteikumu prasībām, kā arī nodrošina attiecīgo prasību izpildi, ja:
26.1. rezervuāra konstrukcijas ārējā un iekšējā virsma ir pārklāta ar pārklājumu, kas aizsargā to pret glabājamās vielas un apkārtējās vides kaitīgo iedarbību;
26.2. tvertnes virsmā nav defektu (iespiedumu, izspiedumu), kuru skaitliskās vērtības pārsniedz piemērojamos standartos noteiktās vērtības;
26.3. tvertnes sienu biezuma samazinājums rezervuāra lietošanas laikā nepārsniedz lietošanas instrukcijā norādītos lielumus un nav mazāks par 2,5 mm;
26.4. rezervuāra elpošanas (ventilēšanas) sistēma nodrošina minimālu izmešu daudzumu, kas nav lielāks par normatīvajos aktos noteikto daudzumu;
26.5. tvertnes stiprinājums (enkurojums pie betona plāksnes) nodrošina tvertnes novietojuma stabilitāti un vismaz 1,3 kārtīgu pretestību attiecībā pret tukšas tvertnes uzpeldēšanas spēku, ņemot vērā maksimāli iespējamo gruntsūdens līmeni;
26.6. rezervuārs, kuram ir virskārtas pārklājums, ir ieguldīts tā, lai ārējās slodzes no blakus esošajām konstrukcijām nenoslogotu rezervuāru un virskārtas pārklājums nebūtu mazāks par metru (ieskaitot cietā seguma slāni);
26.7. virs katras rezervuāra apkalpes lūkas ir virsbūves šahta, lai rezervuāru varētu atvienot no tehnoloģiskajiem cauruļvadiem, kā arī veikt tā iekšējo apskati un remontu;
26.8. zem piebraukšanas ceļiem izvietota rezervuāra apkalpes lūkas vāks spēj izturēt rezervuāra lietošanas laikā paredzētās slodzes.
27. Katrs rezervuārs ir marķēts šādā veidā:
27.1. redzamā vietā blakus rezervuāra ieejas lūkai uz rezervuāra virsmas ir stingri piestiprināta plāksnīte, kuras izmērs nav mazāks par 100 x 150 mm. Plāksnītē norādīta šāda informācija par rezervuāru:
27.1.1. identifikācijas numurs;
27.1.2. montāžas gads;
27.1.3. tilpums (m3);
27.1.4. maksimāli pieļaujamais spiediens (bar);
27.1.5. maksimāli pieļaujamā rezervuāra darba temperatūra (°C);
27.2. uz virszemes rezervuāra no divām pretējām pusēm ir labi salasāms uzraksts, kas norāda, kāda viela tiek glabāta (tā salasāmībai jābūt iespējamai, atrodoties ārpus glabājamo vielu otrās pakāpes necaurlaidīgā norobežojuma, bet ne mazāk kā no piecu metru attāluma).
28. Rezervuāra pamatelementu nomaiņu vai to elementu metināšanu, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos (turpmāk - remonts), kā arī pārmaiņas rezervuāra konstrukcijā vai darba parametru maiņu (turpmāk - rekonstrukcija) veic saskaņā ar normatīvajos aktos par rezervuāru izgatavošanu noteiktajām prasībām, ievērojot vides un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.
29. Rezervuāra remontu vai rekonstrukciju drīkst sākt tikai pēc tam, kad tā valdītājs ir izsniedzis rakstisku norīkojumu (atļauju) saskaņā ar šo noteikumu 14.4.apakšpunktu.
30. Pirms remonta vai rekonstrukcijas sākšanas rezervuāru iztukšo un attīra no glabājamās vielas, kā arī atvieno no citiem spiediena, temperatūras, šķidrumu, tvaiku un gāzu avotiem.
31. Rezervuāra elementus metina tikai tādas personas, kuru kompetence šādu darbu izpildē ir apliecināta atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
32. Rezervuāra metināto savienojumu pārbaudes ar nesagraujošām kontroles metodēm veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas laboratorijas.
33. Visus datus par rezervuāra rekonstrukciju vai remontu, kā arī par pārbaudēm, kas veiktas šo darbu sakarā, dokumentē un pievieno rezervuāra ekspluatācijas žurnālam.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.165)
34. Inspicēšanas institūcija pēc rezervuāra valdītāja pieprasījuma uz līguma pamata veic rezervuāra pirmreizējo tehnisko pārbaudi, kārtējās tehniskās pārbaudes (pilnās vai daļējās), kā arī ārpuskārtas tehniskās pārbaudes.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 459 redakcijā)
34.1 Rezervuāra pirmreizējo pārbaudi veic pirms rezervuāra reģistrācijas bīstamo iekārtu reģistrā. Pirmreizējā pārbaude ietver normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu noteiktā atbilstības apliecinājuma pārbaudi, kā arī rezervuāra lietošanas dokumentācijas pārbaudi (vai dokumentācijā norādītie raksturlielumi atbilst konkrētajam rezervuāram). Rezervuāriem, kuriem nav normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu noteiktā atbilstības apliecinājuma, veic pilno tehnisko pārbaudi un rezervuāra lietošanas dokumentācijas pārbaudi (vai dokumentācijā norādītie raksturlielumi atbilst konkrētajam rezervuāram).
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr. 165 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 459)
40. Kārtējās rezervuāra tehniskās pārbaudes atkarībā no rezervuāra novietojuma un lietošanas ilguma veicamas šo noteikumu 2.pielikumā norādītajos termiņos.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.165)
41. Rezervuāra valdītājs rezervuāru pārbaudēm sagatavo saskaņā ar vides drošības un ugunsdrošības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus un inspicēšanas institūcijas norādījumus.
(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.285)
42. Pirms rezervuāra pilnās tehniskās pārbaudes veikšanas rezervuāra valdītājs nodrošina tā iekšpuses atbrīvošanu no glabājamās vielas, atvieno rezervuāru no glabājamās vielas uzpildīšanas (iztukšošanas) cauruļvadiem un attīra to no glabājamo vielu nogulsnēm. Tvaiku koncentrācija tvertnē nedrīkst pārsniegt 50 procentu no apakšējā sprādzienbīstamā koncentrācijas sliekšņa. Skābekļa koncentrācija tvertnē nedrīkst būt mazāka par 20 tilpuma procentiem. Ja rezervuārā ir 1., 2. vai 3. kategorijas akūti toksiskas vielas vai 1. kategorijas vielas ar toksisku ietekmi uz konkrētiem mērķorgāniem pēc vienreizējas vai atkārtotas iedarbības, to koncentrācija nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos noteiktās maksimāli pieļaujamās vērtības.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 459 redakcijā)
42.1 Ja rezervuāra pilnās tehniskās pārbaudes termiņš beidzas ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā un rezervuāra valdītājs objektīvu apstākļu dēļ nevar izpildīt šo noteikumu 42. punktā minētās prasības, rezervuāra valdītājs ir tiesīgs pilno tehnisko pārbaudi organizēt divos posmos:
42.1 1. rezervuāra valdītājs nodrošina, ka rezervuāra pārbaudi veic tādā apjomā, kādā to iespējams izdarīt bez rezervuāra atbrīvošanas no uzglabājamās vielas. Ja rezervuārs atbilst šo noteikumu prasībām, inspicēšanas institūcija ievada informāciju bīstamo iekārtu reģistrā par pilnās pārbaudes uzsākšanu, bet tehniskās pārbaudes protokolu un bīstamo iekārtu pārbaudes zīmi neizsniedz;
42.1 2. triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa beigām rezervuāra valdītājs nodrošina, ka tiek pabeigta rezervuāra pilnā tehniskā pārbaude.
(MK 12.05.2020. noteikumu Nr. 274 redakcijā)
43. Rezervuāra ārpuskārtas tehniskās pārbaudes veicamas šādos gadījumos:
43.1. pēc rezervuāra rekonstrukcijas;
43.2. ja tiek konstatētas šo noteikumu 19.punktā noteiktās vielu noplūdes;
43.3. pēc pamatota Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas pieprasījuma;
43.4. pēc glabājamās vielas nomaiņas, kas ietekmē nākamo tehniskās pārbaudes termiņu.
(Grozīts ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr. 765; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr. 165; MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 459)
44. Rezervuāra ārpuskārtas tehniskās pārbaudes apjomu nosaka inspicēšanas institūcija.
(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.285; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.165)
45. Ņemot vērā rezervuāra tehnisko stāvokli un lietošanas ilgumu, inspicēšanas institūcija ir tiesīga noteikt biežākas rezervuāra tehniskās pārbaudes, nekā tas norādīts šo noteikumu 2.pielikumā.
(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.285; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.165)
48. Ja inspicēšanas institūcija rezervuāra tehniskajā pārbaudē konstatē defektus vai pazīmes, kas pazemina rezervuāra izturību vai funkcionālo drošību, tā izvērtē iespēju lietot rezervuāru ar pazeminātiem parametriem (piemēram, ar pazeminātu uzpildes pakāpi).
(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.285)
49. Pēc tehniskās pārbaudes veikšanas inspicēšanas institūcija aktualizē datus par rezervuāru bīstamo iekārtu reģistrā un sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru inspicēšanas institūcija izsniedz rezervuāra valdītājam, bet otru glabā ne mazāk kā 10 gadu pēc pārbaudes dienas.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.165 redakcijā)
50. Ja rezervuārs atbilst šo noteikumu prasībām, inspicēšanas institūcija uz rezervuāra labi redzamā vietā piestiprina bīstamo iekārtu pārbaudes zīmi normatīvajos aktos par bīstamo iekārtu pārbaudes zīmi noteiktajā kārtībā.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.165 redakcijā)
51. Ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē konstatē, ka rezervuārs neatbilst šo noteikumu prasībām, rezervuāra valdītāja pienākums ir triju mēnešu laikā novērst trūkumus un pieaicināt inspicēšanas institūciju veikt atkārtotu pārbaudi.
(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.285)
52. Ja pēc atkārtotās pārbaudes rezervuārs neatbilst šo noteikumu prasībām vai apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai apkārtējo vidi, inspicēšanas institūcija par to nekavējoties brīdina rezervuāra valdītāju un paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā arī, ja apdraudēta vide, – Valsts vides dienestam, ja konstatēta paaugstināta ugunsbīstamība, – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja apdraudēta nodarbināto drošība un veselība, – Valsts darba inspekcijai, nosūtot minētajiem dienestiem attiecīgu paziņojumu.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.165 redakcijā)
52.1 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic valsts uzraudzību un kontrolē, vai rezervuāri tiek lietoti atbilstoši šo noteikumu prasībām.
52.2 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot rezervuāru uzraudzību un kontroli, ir tiesīgs:
52.21. administratīvi sodīt par rezervuāra tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;
52.22. aizliegt rezervuāra lietošanu, ja nav veikta tehniskā pārbaude šo noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā.
53. Rezervuāriem, kas nodoti ekspluatācijā līdz 2001.gada 1.septembrim:
53.1. rezervuāra pasi atbilstoši šo noteikumu 11.punkta prasībām izsniedz un aizpilda rezervuāra valdītājs;
53.2. nav nepieciešama šo noteikumu 12.punktā noteiktā dokumentācija.
53.1 Akreditācijas apliecības, kas inspicēšanas institūcijām izdotas līdz 2005.gada 31.maijam, ir derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām.
(MK 26.04.2005. noteikumu Nr.285 redakcijā)
53.2 Rezervuāru pases, kas izdotas līdz 2008.gada 1.oktobrim, ir derīgas, kamēr rezervuārs ir lietošanā.
(MK 22.09.2008. noteikumu Nr.765 redakcijā)
53.3 Rezervuāru pases, kas sastādītas rezervuāriem, kuri jau ir reģistrēti bīstamo iekārtu reģistrā, ir derīgas, kamēr ir spēkā attiecīgā rezervuāra pārbaudes protokols, kas izsniegts saskaņā ar šo noteikumu prasībām.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.165 redakcijā)
Labklājības ministrs A.Požarnovs
Ministru kabineta
2001.gada 28.augusta noteikumiem Nr.384
(Pielikums MK 23.02.2010. noteikumu Nr.165 redakcijā)
Rezervuāra pases paraugs
| 1. | Bīstamās iekārtas nosaukums | Rezervuārs |
| 2. | Reģistrācijas numurs bīstamo iekārtu reģistrā | |
| 3. | Reģistrācijas datums bīstamo iekārtu reģistrā | |
| 4. | Valdītāja nosaukums vai vārds un uzvārds | |
| 5. | Valdītāja reģistrācijas numurs vai personas kods | |
| 6. | Valdītāja adrese | |
| 7. | Bīstamās iekārtas atrašanās vieta (adrese) | |
| 8. | Izgatavošanas un uzstādīšanas gads | |
| 9. | Ražotājs un montāžas organizācija | |
| 10. | Ražotāja vai uzstādītāja piešķirtais identifikācijas numurs | |
| 11. | Iekārtas tips | |
| 12. | Uzglabājamais produkts | |
| 13. | Rezervuāra tilpums, m3 | |
| 14. | Rezervuāra novietojums | |
| 15. | Otrās pakāpes norobežojuma veids | |
| 16. | Tehniskās pārbaudes veids un periodiskums | |
| 17. | Īpašie nosacījumi | |
| 18. | Cita informācija | |
| 19. | Inspicēšanas institūcijas eksperta vārds un uzvārds | |
| 20. | Inspicēšanas institūcijas eksperta paraksts |
|
(Pielikums grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr. 285; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr. 165; MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 459)
1. Apakšzemes rezervuāru tehniskās pārbaudes saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumu Nr. 384 "Bīstamu vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības kārtība" (turpmāk – noteikumi) V nodaļu veic ne retāk kā šādos termiņos:
Apakšzemes rezervuāru raksturojums | Rezervuārs, kura lietošanas ilgums nav lielāks par 24 gadiem | Rezervuārs, kura lietošanas ilgums ir 24 gadi un vairāk | |||
daļējā tehniskā pārbaude | pilnā tehniskā pārbaude | daļējā tehniskā pārbaude | pilnā tehniskā pārbaude | ||
1.1. | rezervuārs, kurā uzglabā noteikumu 3.1. vai 3.3. apakšpunktā minētās vielas | reizi divos gados | reizi četros gados | reizi gadā | reizi divos gados |
1.2. | rezervuārs, kurā uzglabā noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās vielas | reizi trijos gados | reizi sešos gados | reizi divos gados | reizi četros gados |
2. Ja apakšzemes rezervuāra iekšējā virsma aizsargāta no glabājamās vielas ietekmes ar piemērojamos standartos noteiktu pārklājumu un šī pārklājuma uzklāšanas tehnoloģiju apstiprinājusi inspicēšanas institūcija, tā pilnā tehniskā pārbaude neatkarīgi no rezervuāra lietošanas ilguma jāveic reizi 10 gados.
3. Virszemes rezervuāru tehniskās pārbaudes saskaņā ar noteikumu V nodaļu veic ne retāk kā šādos termiņos:
Virszemes rezervuāru raksturojums | Rezervuārs, kura lietošanas ilgums nav lielāks par 24 gadiem | Rezervuārs, kura lietošanas ilgums ir 24 gadi un vairāk | |||
daļējā tehniskā pārbaude | pilnā tehniskā pārbaude | daļējā tehniskā pārbaude | pilnā tehniskā pārbaude | ||
3.1. | rezervuārs, kurā uzglabā noteikumu 3.1. vai 3.3. apakšpunktā minētās vielas | reizi trijos gados | reizi sešos gados | reizi gadā | reizi trijos gados |
3.2. | rezervuārs, kurā uzglabā noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās vielas | reizi četros gados | reizi astoņos gados | reizi divos gados | reizi četros gados |
3.3. | izotermisks rezervuārs amonjaka glabāšanai | reizi piecos gados | reizi 10 gados | reizi piecos gados | reizi 10 gados |
4. Virszemes rezervuāriem, kuru iekšējā virsma aizsargāta no glabājamās vielas ietekmes ar piemērojamos standartos noteiktu pārklājumu un kuru pārklājuma uzklāšanas tehnoloģiju apstiprinājusi inspicēšanas institūcija, pilnā tehniskā pārbaude nav jāveic, ja rezervuāra lietošanas ilgums nav lielāks par 24 gadiem. Rezervuāriem, kuru lietošanas ilgums ir 24 gadi un vairāk, pilnā tehniskā pārbaude jāveic ne retāk kā reizi astoņos gados.
5. Virszemes vertikālajiem tērauda rezervuāriem nākamo tehniskās pārbaudes termiņu aprēķina atkarībā no attiecīgā rezervuāra lietošanas apstākļiem, tehniskā stāvokļa un veiktās tehniskās pārbaudes apjoma, un tas var atšķirties no šā pielikuma 3. punkta tabulā noteiktajiem tehniskās pārbaudes termiņiem. Inspicēšanas institūcija informāciju par aprēķināto tehniskās pārbaudes termiņu aktualizē bīstamo iekārtu reģistrā, un rezervuāra valdītājs inspicēšanas institūcijas izsniegto tehniskās pārbaudes termiņa aprēķinu pievieno rezervuāra lietošanas dokumentācijai.
 |
 |
 |
 |