Darbības ar dokumentu

1.pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) akreditācija — nacionālās akreditācijas institūcijas veikta atestācija par atbilstības novērtēšanas institūcijas kompetenci un spēju veikt specifiskas atbilstības novērtēšanas darbības;

2) (izslēgts ar 01.04.2004. likumu);

3) atbilstības novērtēšana — process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar produktu, procesu, pakalpojumu, sistēmu, personu vai institūciju (turpmāk — atbilstības novērtēšanas objekts) saistītās prasības;

4) inspicēšana — produkta projektēšanas stadiju, produkta, procesa vai pakalpojuma pārbaude un tā atbilstības noteikšana konkrēti izvirzītām vai vispārīgām prasībām, pamatojoties uz profesionālu spriedumu;

5) kalibrēšana — operācija, kuras gaitā noteiktos apstākļos konstatē sakarību starp mērīšanas līdzekļu vai mērīšanas sistēmas uzrādīto lielumu vērtībām, materiālā mēra vai references materiāla vērtībām un no atbilstošā mērvienības etalona reproducētām vērtībām;

6) (izslēgts ar 01.04.2004. likumu);

7) nereglamentētā sfēra — sfēra, kas nav pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu un pakalpojumu atbilstības novērtēšanai;

8) (izslēgts ar 01.04.2004. likumu);

9) reglamentētā sfēra — sfēra, kas pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanai;

10) sertificēšana — neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process, pakalpojums vai persona atbilst normatīvajā aktā vai standartā noteiktajām prasībām;

11) testēšana — atbilstības novērtēšanas objekta viena vai vairāku raksturlielumu noteikšana saskaņā ar procedūru;

12) atbilstības novērtēšanas institūcija — institūcija, kas veic atbilstības novērtēšanu, tajā skaitā kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspicēšanu.

(2) Likumā lietotie termini "preces laišana tirgū", "ražotājs", "pilnvarotais pārstāvis", "importētājs", "izplatītājs" un "tirgus uzraudzība" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza direktīvu 2004/42/EK un regulas (EK) Nr.  765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk — regula Nr.  2019/1020) 3. pantā lietotajiem terminiem, bet termins "preces piedāvāšana tirgū" atbilst regulas Nr.  2019/1020 3. pantā lietotajam terminam "darīt pieejamu tirgū", savukārt termins "saimnieciskās darbības veicējs" šā likuma izpratnē ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs un persona, kas atbilst regulas Nr.  2019/1020 3. pantā lietotajam terminam "izpildes pakalpojumu sniedzējs".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999., 01.04.2004., 25.02.2010. un 16.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

2.pants. Šis likums nosaka atbilstības novērtēšanas vispārīgos principus reglamentētajā sfērā un akreditācijas sistēmu reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā, kā arī tirgus uzraudzības vispārīgos principus.

(21.10.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

4.pants. (1) Šis likums attiecas uz visām personām, kas pretendē uz atbilstības novērtēšanu.

(2) Šā likuma III¹ nodaļu piemēro nepārtikas precēm, kurām attiecībā uz personu veselību un drošību, darba aizsardzību, patērētāju tiesību, vides, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrības interešu aizsardzību ir noteiktas prasības normatīvajos aktos, tajā skaitā prasības, kas tajos noteiktas vai tieši piemērojamas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kuri uzskaitīti regulas Nr.  2019/1020 1. pielikumā Eiropas Savienības saskaņošanas tiesību aktu sarakstā, kā arī saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem par preču piekļūstamības prasībām.

(21.10.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. un 16.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1999.)

5.pants. (1) Atbilstības novērtēšana reglamentētajā sfērā attiecas uz atbilstības novērtēšanas objektiem un potenciālajiem riskiem, kuri var apdraudēt cilvēka veselību, drošību, vidi vai citas sabiedrības intereses.

(2) Atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā attiecībā uz pārtikas, dzīvnieku barības un farmācijas produktiem nosaka speciālās normas.

(21.10.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. un 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

9.pants.

(Izslēgts ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1999.)

(Nodaļa 16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

9.¹ pants. Saimnieciskās darbības veicējam ir pienākums piedāvāt tirgū tikai tādu preci, kas atbilst šā likuma 4. panta otrajā daļā minētajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (turpmāk — noteiktās prasības).

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

9.² pants. (1) Tirgus uzraudzības iestādes funkcijas noteiktā jomā veic iestāde, kurai šāda atbildība paredzēta saskaņā ar normatīvo aktu. Tirgus uzraudzības iestādes atbilstoši regulai Nr.  2019/1020 kontrolē preču atbilstību noteiktajām prasībām gan klātienes, gan distances, tajā skaitā tiešsaistes, tirdzniecībā.

(2) Tirgus uzraudzības iestāžu darbību koordinē un to savstarpēju sadarbību sekmē Tirgus uzraudzības padome.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

9.³ pants. (1) Tirgus uzraudzības iestāžu amatpersonas, atbilstoši kompetencei īstenojot tirgus uzraudzību un kontroli, ir tiesīgas:

1) kontrolēt preču atbilstību noteiktajām prasībām, tajā skaitā bez speciālas atļaujas, maksas, citiem ierobežojumiem un iepriekšēja brīdinājuma netraucēti apmeklēt preču tirdzniecības, uzglabāšanas, lietošanas un ražošanas vietas, saimnieciskās darbības veicēja izmantotās telpas, teritorijas vai transportlīdzekļus, pārbaudīt preču paraugus (veicot priekštestēšanu), tostarp atverot iepakojumu, kā arī pārbaudes veikšanā piesaistīt neatkarīgus ekspertus;

2) pārbaudīt saimnieciskās darbības veicēju iekšējās kontroles sistēmas, kā arī sniegt ieteikumus attiecībā uz sistēmas uzlabojumiem, lai nodrošinātu preču atbilstību noteiktajām prasībām;

3) pieprasīt un bez maksas saņemt no saimnieciskās darbības veicēja, fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām jebkādu informāciju, arī mutvārdos, neatkarīgi no veida vai formāta un no datu nesēja vai vietas, kurā tā tiek glabāta, tajā skaitā dokumentus, tehnisko dokumentāciju, tehniskās specifikācijas, datus vai cita veida informāciju, piekļūt iegultajai programmatūrai un citiem tehniskajiem aspektiem, ciktāl tas nepieciešams, lai pārliecinātos par preces atbilstību noteiktajām prasībām, kā arī iegūt informāciju par preces saņemšanas un piegādes ķēdēm un tirgū piedāvāto preču daudzumiem;

4) pieprasīt un bez maksas saņemt preču paraugus, veikt kontrolpirkumus preču paraugu iegādei, tajā skaitā neatklājot pārbaudes faktu, neatklājot vai izmantojot citu pārbaudes veicēja identitāti, un organizēt preces laboratorisku vai cita veida ekspertīzi, arī tādu, kuras rezultātā prece tiek neatgriezeniski mainīta, lai konstatētu preces atbilstību noteiktajām prasībām;

5) uz laiku, kas nepieciešams pārbaužu un ekspertīžu veikšanai, lai novērtētu preču atbilstību noteiktajām prasībām, kā arī līdz galīgā lēmuma pieņemšanai apturēt preču piedāvāšanu tirgū vai izstādīšanu apskatei;

6) pieprasīt, lai Eiropas Komisijai paziņotās atbilstības novērtēšanas institūcija, kas veic atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā, sniedz informāciju par EK tipa pārbaudes sertifikātu, ko tā ir piešķīrusi, atsaukusi vai atteikusi, un izsniedz testēšanas pārskatus un tehnisko dokumentāciju.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, veic kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes.

(3) Izdevumus par preces laboratorisko vai cita veida ekspertīzi un transportēšanu sedz tirgus uzraudzības iestāde.

(4) Ja konstatēts, ka prece neatbilst noteiktajām prasībām, izdevumus par kontrolpirkumu, laboratorisko vai cita veida ekspertīzi un transportēšanu atlīdzina:

1) ražotājs vai importētājs;

2) saimnieciskās darbības veicējs, kurš pirmais piedāvājis Latvijas tirgū noteiktajām prasībām neatbilstošo preci, ja preces ražotājs vai importētājs nav reģistrēts Latvijā.

(5) Izplatītājam, kas atlīdzinājis tirgus uzraudzības iestādes izdevumus par kontrolpirkumu, laboratorisko vai cita veida ekspertīzi un transportēšanu, ir regresa prasījuma tiesības pret ražotāju vai importētāju, no kura iegādāta prece.

(6) Izdevumi atlīdzināmi piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas. Ja attiecīgā persona atsakās segt izdevumus, tirgus uzraudzības iestāde tos piedzen civilprocesuālā kārtībā.

(7) Šā panta ceturtā, piektā un sestā daļa nav attiecināma uz to izdevumu atlīdzināšanu, kas saistīti ar degvielas kvalitātes atbilstības uzraudzību.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

9.⁴ pants. (1) Lai novērstu sekas, kuras var radīt neatbilstošu preču piedāvāšana tirgū, un informētu sabiedrību, tirgus uzraudzības iestāde var publicēt informāciju par precēm, kurām konstatēta neatbilstība noteiktajām prasībām, tajā skaitā preces identifikāciju, preces radīto risku, ja tāds pastāv, kā arī veiktās korektīvās darbības un pasākumus. Tirgus uzraudzības iestāde pieņemto lēmumu var daļēji vai pilnībā ievietot savā tīmekļa vietnē un publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz tas saimnieciskās darbības veicējs, attiecībā uz kuru izdots lēmums.

(2) Tirgus uzraudzības iestāžu amatpersonām pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba tiesiskās vai civildienesta attiecības ar šo iestādi, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust uzraudzības procesā par saimnieciskās darbības veicēju iegūto informāciju, kura iepriekš nav bijusi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi.

(3) Attēli, kas iegūti, veicot tirgus uzraudzību, uzskatāmi par vispārpieejamu informāciju un var tikt izmantoti ziņu sniegšanai par konstatētajām neatbilstošajām precēm.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

9.⁵ pants. (1) Ja konstatēta preces neatbilstība noteiktajām prasībām, saimnieciskās darbības veicējam ir pienākums veikt atbilstošas korektīvās darbības un pasākumus, lai prece, kuru tas laidis vai piedāvājis tirgū, atbilstu noteiktajām prasībām, tajā skaitā:

1) novērst preces neatbilstību;

2) piestiprināt precei informāciju ar piemērotiem, skaidriem un viegli saprotamiem brīdinājumiem vai pienācīgā laikā un atbilstošā veidā galalietotājus brīdināt, tajā skaitā publicējot speciālus brīdinājumus, par iespējamiem riskiem, kā arī veikt konkrētus pasākumus preces drošuma garantēšanai pirms preces turpmākas pārdošanas, ja prece var radīt risku tikai noteiktos apstākļos vai noteiktām lietotāju grupām;

3) apturēt preces pārdošanu;

4) izņemt no tirgus vai atsaukt no galalietotājiem preces, informējot sabiedrību par iespējamo risku;

5) iznīcināt vai izjaukt preci.

(2) Ja saimnieciskās darbības veicējam kļūst zināms vai tam kā lietpratējam vajadzēja zināt, ka prece, kuru tas laidis vai piedāvājis tirgū, neatbilst noteiktajām prasībām un rada risku, tas nekavējoties informē attiecīgo tirgus uzraudzības iestādi.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

9.⁶ pants. (1) Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka prece neatbilst noteiktajām prasībām, tā ir tiesīga pieprasīt saimnieciskās darbības veicējam noteiktā termiņā veikt nepieciešamās korektīvās darbības.

(2) Ja saimnieciskās darbības veicējs tirgus uzraudzības iestādes noteiktajā laikā labprātīgi neveic atbilstošas korektīvās darbības, lai nodrošinātu preces atbilstību noteiktajām prasībām, vai ja preces iespējamais risks personu veselībai un drošībai, darba aizsardzībai, patērētāju tiesībām, vides, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrības interešu aizsardzībai attaisno tūlītēju tirgus uzraudzības iestādes iejaukšanos, šī iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus šādus lēmumus:

1) aizliegt preces piedāvāšanu tirgū;

2) izņemt preci no tirgus;

3) atsaukt preci no galalietotājiem;

4) iznīcināt preci pienācīgā veidā.

(3) Ja saimnieciskās darbības veicējs nepilda šā panta otrajā daļā minēto tirgus uzraudzības iestādes lēmumu, tirgus uzraudzības iestāde ir tiesīga atsaukt preci no galalietotājiem, izņemt preci no tirgus, kā arī iznīcināt preci. Šādā gadījumā tirgus uzraudzības iestādes amatpersonai ir tiesības pieprasīt, lai saimnieciskās darbības veicējs, kurš piedāvā preci tirgū, nodod preci iznīcināšanai. Tirgus uzraudzības iestādes amatpersona sagatavo aktu par preces izņemšanu, kurā norāda informāciju par preci, pieņemto lēmumu un saimnieciskās darbības veicēju, no kura prece izņemta.

(4) Preču iznīcināšanas izmaksas sākotnēji sedz tirgus uzraudzības iestāde un pieprasa izdevumus atlīdzināt tam saimnieciskās darbības veicējam, attiecībā uz kuru pieņemts šā panta otrajā daļā minētais lēmums. Izdevumi atlīdzināmi piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas. Ja attiecīgā persona atsakās segt izdevumus, tirgus uzraudzības iestāde tos piedzen Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā kā administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

9.⁷ pants. (1) Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Veselības inspekcijai, veicot tirgus uzraudzību tiešsaistes tirdzniecībā, tajā skaitā pēc citu tirgus uzraudzības iestāžu lūguma, papildus šā likuma 9.³ pantā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta šādus noslodzes datus:

a) nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, ja galalietotājs ir juridiskā persona,

b) vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja galalietotājs ir fiziskā persona,

c) galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtos tālruņa numurus, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformāciju;

2) pieprasīt un saņemt augstākā līmeņa domēna reģistra vai domēna vārda reģistratūras rīcībā esošo informāciju par domēna vārda lietotāju un domēna vārda reģistrācijas līgumu;

3) pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju tiešsaistes saskarnes atbildīgās personas noskaidrošanai, kas nepieciešama noteikto prasību uzraudzībai.

(2) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Veselības inspekcija vai cita tirgus uzraudzības iestāde konstatējusi, ka prece neatbilst noteiktajām prasībām, atbildīgais saimnieciskās darbības veicējs nav veicis atbilstošas korektīvās darbības un prece tiek piedāvāta tiešsaistes saskarnē, Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Veselības inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai par tiešsaistes saskarni atbildīgais saimnieciskās darbības veicējs izņem no tiešsaistes saskarnes saturu, kas attiecas uz prasībām neatbilstošo preci, vai sniedz brīdinājumu, kad lietotājs piekļūst tiešsaistes saskarnei.

(3) Ja saimnieciskās darbības veicējs nenodrošina šā panta otrajā daļā minētās darbības Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas noteiktajā termiņā, Patērētāju tiesību aizsardzības centram vai Veselības inspekcijai ir tiesības pieņemt vienu vai vairākus šādus lēmumus, ar kuriem uzdod:

1) elektronisko sakaru komersantam ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā;

2) elektronisko sakaru komersantam pārvirzīt lietotāju, kad tas piekļūst tiešsaistes saskarnei, uz tīmekļa vietni vai citu tiešsaistes līdzekli, kurš tiek izmantots patērētāju brīdināšanai;

3) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai atslēgt domēna vārdu;

4) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai aizliegt domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu citām personām;

5) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai nodot domēna vārda lietošanas tiesības iestādei, kas pieņem šo lēmumu;

6) informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam, tajā skaitā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, izņemt, bloķēt vai ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei tiešsaistes vidē;

7) informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam izņemt saturu no tiešsaistes saskarnes.

(4) Šā panta trešās daļas lēmumā minētais adresāts nav atbildīgs par zaudējumiem, kas trešām personām radīti šā lēmuma izpildes dēļ.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavo un nosūta elektronisko sakaru komersantam, augstākā līmeņa domēna reģistram, domēna vārda reģistratūrai vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tajā ietveramā pieprasījuma formu, lēmuma nosūtīšanas veidu, izpildes un darbības termiņu.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

9.⁸ pants. (1) Šā likuma 9.⁶ panta otrajā daļā un 9.⁷ panta trešajā daļā minētie lēmumi ir spēkā no to pieņemšanas brīža. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(2) Ja tirgus uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka prece, kura neatbilst Eiropas Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām vai Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām preču piekļūstamības prasībām, tiek piedāvāta arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai saistībā ar to ir pieņemti šā likuma 9.⁶ panta otrajā daļā vai 9.⁷ panta trešajā daļā minētie lēmumi, tirgus uzraudzības iestāde, iegūstot visu nepieciešamo informāciju, nekavējoties informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis par veiktā novērtējuma rezultātiem un tirgus uzraudzības iestādes noteiktajiem pasākumiem, norādot visas nepieciešamās ziņas, tajā skaitā:

1) preces identificēšanai nepieciešamo informāciju;

2) ziņas par preces izcelsmi;

3) informāciju par tirgus uzraudzības iestādes noteikto pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā saimnieciskās darbības veicēja sniegtos paskaidrojumus un argumentus;

4) informāciju par radītajiem riskiem un neatbilstības būtību — preces neatbilstība noteiktajām prasībām, trūkumi piemērojamos standartos vai tehniskajās specifikācijās.

(3) Ja triju mēnešu laikā pēc šā panta otrajā daļā sniegtās informācijas neviena Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Komisija nav iebildusi pret tirgus uzraudzības iestādes noteiktajiem pasākumiem, tos uzskata par pamatotiem.

(4) Ja Eiropas Komisija pieņem lēmumu, ka tirgus uzraudzības iestādes noteiktie pasākumi ir nepamatoti, tie ir atceļami.

(5) Ja tirgus uzraudzības iestāde, saņemot paziņojumu no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, konstatē, ka noteiktajām prasībām neatbilstošā prece ir pieejama arī Latvijas tirgū, tā nekavējoties veic šā likuma 9.⁶ pantā noteiktās darbības un informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis par veiktajām darbībām, un sniedz tās rīcībā esošo papildu informāciju saistībā ar attiecīgās preces neatbilstību. Ja tirgus uzraudzības iestādei ir iebildumi pret citas Eiropas Savienības dalībvalsts veiktajām darbībām, tā informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis par šiem iebildumiem.

(6) Ja tirgus uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka prece, kura atbilst noteiktajām prasībām, tomēr rada risku personu veselībai un drošībai, darba aizsardzībai, patērētāju tiesībām, vides, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrības interešu aizsardzībai, tirgus uzraudzības iestāde, iegūstot visu nepieciešamo informāciju, nekavējoties informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis, norādot visas pieejamās ziņas, tajā skaitā:

1) preces identificēšanai nepieciešamo informāciju;

2) ziņas par preces izcelsmi un tās piegādes ķēdi;

3) informāciju par radītajiem riskiem;

4) informāciju par tirgus uzraudzības iestādes noteikto pasākumu būtību un ilgumu;

5) informāciju par trūkumiem piemērojamos standartos vai tehniskajās specifikācijās.

(7) Ja, saņemot šā panta sestajā daļā minēto informāciju, Eiropas Komisija pieņem lēmumu, ka tirgus uzraudzības iestādes noteiktie pasākumi ir nepamatoti, tie ir atceļami.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

9.⁹ pants. (1) To preču kontroli, kurām piemēro muitas procedūru "laišana brīvā apgrozībā", veic muitas iestāde sadarbībā ar konkrētās jomas tirgus uzraudzības iestādi, pamatojoties uz regulas Nr.  2019/1020 11. panta 3. punktu un VII nodaļu, tajā skaitā pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma vai ņemot vērā citas Eiropas Savienības dalībvalsts muitas iestādes sniegtu informāciju.

(2) Sadarbību ar muitas iestādi nodrošina tirgus uzraudzības iestāde, kurai atbildība par precēm noteikto prasību kontroli paredzēta attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos. Ja nepieciešams, sadarbības jautājumus koordinē Tirgus uzraudzības padome, bet lēmumu pieņem Ministru kabinets.

(3) Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma muitas iestāde sniedz tās rīcībā esošās ziņas par preču importētājiem, nosūtītājiem un precēm, tajā skaitā par to daudzumu, kurām piemērota muitas procedūra "laišana brīvā apgrozībā".

(4) Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma veicot regulas Nr.  2019/1020 25. pantā minētās darbības, muitas iestāde ir tiesīga bez maksas izņemt preču paraugus un nodot tos tirgus uzraudzības iestādei, kas organizē preces laboratorisko vai cita veida ekspertīzi.

(5) Lai nodrošinātu efektīvu tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanu, veicot Eiropas Savienībā ievesto preču kontroli, tirgus uzraudzības iestādes sniedz muitas iestādei riska informāciju saskaņā ar regulas Nr.  2019/1020 25. panta 5. punktu un līdzdarbojas šīs regulas 26. panta 3. punkta, 27. un 28. panta piemērošanā.

(6) Tirgus uzraudzības iestādes sadarbībā ar muitas iestādi izstrādā drošuma un atbilstības pārbaudes lapas, kurās iekļauj attiecīgo preču vai to kategoriju atbilstības izvērtēšanas kritērijus.

(7) Muitas iestāde ņem vērā tirgus uzraudzības iestādes sniegto informāciju, piešķirot saimnieciskās darbības veicējam statusu, kuru paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 38. panta 1. punkts.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

9.¹⁰ pants. (1) Tirgus uzraudzības iestādes informācijas apmaiņai, apkopošanai, apstrādei un glabāšanai šā likuma prasību izpildes nolūkā izmanto regulas Nr.  2019/1020 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu, kuru var izmantot arī muitas iestādes.

(2) Informācijas apmaiņai ar muitas iestādi var izmantot citu informācijas apmaiņas sistēmu, tajā skaitā saskarni ar šā panta pirmajā daļā minēto informācijas un saziņas sistēmu, ja tāda ir izveidota, ciktāl to pieļauj regula Nr.  2019/1020.

(3) Informācijas apmaiņai ar šā panta otrajā daļā minētās saskarnes starpniecību nosūtāmie dati ir noteikti saskaņā ar Komisijas 2021. gada 16. decembra īstenošanas regulu (ES) 2021/2248, ar ko precizē informāciju par elektronisko saskarni starp valstu muitas sistēmām un tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmu un datiem, ko nosūta ar šo saskarni.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās informācijas un saziņas sistēmas lietotāju piekļuves tiesības administrē Ekonomikas ministrija.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

10.pants.

(Izslēgts ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

11.pants.

(Izslēgts ar 21.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1999.)

14.pants. (1) Nacionālās akreditācijas institūcijas galvenās funkcijas ir:

1) novērtēt un akreditēt atbilstības novērtēšanas institūcijas, kā arī uzraudzīt šo institūciju darbību, ievērojot Latvijas nacionālos standartus, normatīvos aktus, Eiropas vai starptautiskos standartus, kā arī savstarpējos atzīšanas līgumos ar starptautiskajām akreditācijas organizācijām noteiktās prasības;

2) tehniski nodrošināt Latvijas Nacionālās akreditācijas padomes darbu;

3) (izslēgts ar 16.02.2023. likumu);

4) sadarboties ar citu valstu nacionālajām akreditācijas institūcijām;

5) pārstāvēt Latviju starptautiskajās akreditācijas organizācijās;

6) izveidot un uzturēt akreditēto atbilstības novērtēšanas institūciju sarakstu savā mājaslapā internetā;

7) publicēt oficiālajā tīmekļa vietnē informāciju par akreditētajām atbilstības novērtēšanas institūcijām, kas darbojas reglamentētajā sfērā, un nodrošināt publicētās informācijas ticamību;

8) informēt Ekonomikas ministriju par reglamentētajā sfērā akreditētajām institūcijām.

(2) Nacionālajai akreditācijas institūcijai, pildot šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, ir tiesības izdot administratīvos aktus.

(3) Akreditācijas sistēmas finansēšanas kārtība ir šāda:

1) no valsts budžeta līdzekļiem finansē:

a) nacionālās akreditācijas institūcijas funkciju veikšanu, izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā noteikto funkciju,

b) dalības maksu starptautiskajās akreditācijas organizācijās;

2) visus izdevumus, kas saistīti ar novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā, sedz attiecīgā atbilstības novērtēšanas institūcija.

(25.02.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. un 16.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

(Nodaļa 01.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

15. pants. Nacionālās akreditācijas institūcijas pieņemtos akreditācijas lēmumus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu nacionālajai akreditācijas institūcijai. Nacionālās akreditācijas institūcijas pieņemtos lēmumus par apstrīdētajiem akreditācijas lēmumiem var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

(Nodaļa 01.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

16.pants. (1) Savstarpējo atzīšanu piemēro, ievērojot kārtību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta regulā (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (turpmāk — regula Nr. 2019/515).

(2) Savstarpējo atzīšanu piemēro:

1) tehniskajiem noteikumiem, standartiem un specifikācijām;

2) atbilstības novērtēšanas procedūrām, testēšanas procedūrām, testēšanas pārskatiem un akreditācijas sistēmām;

3) atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātiem, arī testēšanas rezultātiem, atbilstības sertifikātiem un atbilstības vai inspicēšanas zīmēm.

(3) (Izslēgta ar 16.02.2023. likumu)

(4) Būtiskās prasības nepārtikas precēm, uz kurām neattiecas Eiropas Savienības saskaņotie tiesību akti, pēc atbildīgās ministrijas priekšlikuma nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. un 16.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

18. pants. (1) Ekonomikas ministrija oficiālajā tīmekļa vietnē publicē informāciju par produktu informācijas punktu, kuru uztur atbilstoši regulas Nr.  2019/515 9. pantā noteiktajām prasībām.

(2) Ekonomikas ministrija produktu informācijas punkta darbību organizē un vada, ievērojot labas pārvaldības principu un regulas Nr.  2019/515 9. pantā noteiktās prasības.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

(Nodaļa 10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)

19. pants. (1) Par atbilstības novērtēšanai pakļauto preču piedāvāšanu vai pārdošanu bez atbilstības apliecinājuma vai apstiprinājuma, izņemot zāļu piedāvāšanu vai pārdošanu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par tādu preču laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām vai tehniskajiem parametriem, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par atbilstības novērtēšanai pakļauto preču, izņemot zāles, nenodrošināšanu ar atbilstības apliecinājumu vai apstiprinājumu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par tādu naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu un alkoholisko dzērienu piedāvāšanu vai pārdošanu, kuri neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no astoņdesmit sešām līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu nenodrošināšanu ar atbilstības sertifikātu, atbilstības apliecinājumu, testēšanas pārskatu vai citu normatīvajos aktos noteiktu dokumentu, kas apliecina šo produktu atbilstību normatīvo aktu prasībām, vai naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu piedāvāšanu vai pārdošanu bez šiem dokumentiem piemēro naudas sodu juridiskajai personai no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(10.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

20. pants. (1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 19. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Veselības inspekcija.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 19. panta ceturtajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības policija.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 19. panta piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.

(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)

(21.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.1999.)

1. Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.maijam iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus likumos un izstrādā citus normatīvos aktus.

2. Tie Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti saskaņā ar šā likuma 7.pantu, paliek spēkā līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 2000.gada 1.maijam.

4. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. decembrim izdod šā likuma 13. panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz jaunu šā likuma 13. panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumi Nr. 1059 "Noteikumi par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību".

(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019.)

5. Šā likuma VIII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019.)

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.03.2023.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.