Darbības ar dokumentu

Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02003L0087-20240301

Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/ 2023/955

degvielas izmaksām mājsaimniecībām un uzņēmumiem;

apkures izdevumiem, īpaši fosilā kurināmā (dīzeļdegviela, ogles, dabasgāze) lietotājiem.

Latvijā šī pāreja norit apstākļos, kad relatīvi augsts iedzīvotāju īpatsvars dzīvo ēkās ar zemu energoefektivitātes līmeni, ēku atjaunošanas ātrums temps ir nepietiekams un sabiedriskā transporta pieejamība ir ierobežota, īpaši lauku un reģionālajos apgabalos.

Latvija šobrīd aktīvi strādā pie ETS 2 regulējuma⁵ (Direktīva 2023/959) transponēšanas nacionālajos normatīvajos aktos, veicot nepieciešamos grozījumus likumā "Par piesārņojumu" un izstrādājot jauno "Ekonomiskās ilgtspējas likumu". Transponēšanas procesu plānots pabeigt līdz 2025. gada 1. novembrim, nodrošinot atbilstošu tiesisko ietvaru ETS 2 ieviešanai un Fonda efektīvai izmantošanai.

Latvija ir apņēmusies turpināt mērķtiecīgi strādāt, lai radītu skaidru un stabilu regulatīvo vidi, kas veicinās ne tikai emisiju samazināšanu, bet arī sociāli taisnīgu un iekļaujošu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.

Apkopojot galvenos stratēģiskos izaicinājumus no nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem (aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija, Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam u.c. – detalizētāku informāciju skatīt 1.2. un 4.2.sadaļā), kā arī ES Padomes rekomendācijām 2022., 2023. un 2024.gadam, ir izceļami šādi izaicinājumi:

klimata politikas mērķa 2030.gadam un 2050.gadam sasniegšana;

liels SEG emisiju īpatsvars transporta, īpaši autotransporta sektorā;

atkarības mazināšana no fosilo energoresursu izmantošanas;

zema ēku energoefektivitāte un nepietiekama ēku atjaunošana (ap 50% Latvijas dzīvojamā fonda veido padomju laika būvētas daudzdzīvokļu mājas ar augstu siltuma zudumu līmeni);

enerģētiskā nabadzība (2025.gadā 38,3 % Latvijas mājsaimniecību ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam; apkures izmaksas ir būtiska daļa no trūcīgo mājsaimniecību izdevumiem (vairāk nekā 10–15% no ienākumiem);

transporta nabadzība;

nepietiekama sabiedriskā transporta pieejamība reģionos (sabiedriskā transporta tīkls lauku teritorijās ir neregulārs un bieži nepieejams cilvēkiem ar invaliditāti vai vecāka gadagājuma iedzīvotājiem; 2021.gadā 87,6 % no visa pasažierkilometru skaita Latvijā tiek veikti ar privāto automašīnu);

nepārejoši augsts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā (2023.gadā tas bija 26.6%, ES – 21,6%);

nabadzības risks 21,6% (ES – 16,5%), pensionāriem – 41,4% (ES – 16%). Latvijā ir novērojama arī salīdzinoši augsta ienākumu nevienlīdzība – cilvēkiem ar invaliditāti – 2023.gadā Džini koeficients Latvijā bija 34,2 (ES – 30,2);

sabiedrības informētība un līdzdalība (zems izpratnes līmenis par risinājumiem, nepietiekama informācija par atbalstu).

Sociālais klimata fonds

Lai veicinātu sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ETS 2 ieviešana, ir izveidots Sociālais klimata fonds (Fonds). Fonda darbību nosaka Regula 2023/955⁶. Fonda darbības periods ir no 2026.gada līdz 2032.gadam.

Fonda mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, lai tās atbalstītu Fonda mērķa grupas - mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātos mikrouzņēmumus un mazaizsargātos transporta lietotājus, kurus zaļās pārkārtošanās laikā nesamērīgi skar augstākas enerģijas un transporta izmaksas.

Fonda ietvaros ES dalībvalstīm tiek dota izvēles iespēja sniegt atbalstu trim galvenajām pasākumu un investīciju grupām: 1) ēku energoefektivitāte un dekarbonizācija; 2) tīras mobilitātes veicināšana un 3) pagaidu tiešs ienākumu atbalsts⁷.

Lai saņemtu Fonda finansējumu, ikvienai ES dalībvalstij ir nepieciešams izstrādāt un līdz 2025. gada 30. jūnijam⁸ Eiropas Komisijā (EK) iesniegt Sociālā klimata fonda plānu (SKF plāns).

Saskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem, SKF plānā ietver esošu vai jaunu pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina ēku un autotransporta sektoru iekļaušanas ES ETS ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu ES klimata politikas mērķrādītājus.

Latvijai pieejamais Fonda finansējums ir 462,7 milj. EUR⁹ apmērā, tostarp Latvijai ir papildus jānodrošina 25% nacionālais līdzfinansējums, t.i. vismaz 154,3 milj. EUR apmērā. Attiecīgi kopējais maksimālais finansējuma apjoms Latvijai šī instrumenta ietvaros ir 617,0 milj. EUR. Vienlaikus, ja ETS 2 darbības sākums tiks atlikts uz 2028. gadu¹⁰, tad Latvijai pieejamais Fonda finansējums būs 388,57 milj. EUR apmērā (attiecīgi nacionālā līdzfinansējuma apmērs būs vismaz 129,6 milj. EUR).

Latvijas ETS 2 sektors

Atbilstoši Latvijas SEG emisiju inventarizācijas datiem, 2022.gadā Latvija emitēja 10 119 kt CO₂ ekv Būtiska emisiju daļa (45 % jeb 4553 kt CO₂ ekv.) tiek emitēta ETS 2 sektorā (skatīt 1. attēlu).

Nozīmīgākais ETS 2 sektors ir autotransports (3051 kt CO₂ ekv jeb 67% no kopējā ETS 2 sektora emisiju apjoma). Autotransporta sektorā izaicinājumus rada augsts vecu transportlīdzekļu īpatsvars (2025.gadā - 15,5 gadi), liels ar dīzeļdegvielu darbināmo transportlīdzekļu skaits (2025.gadā – 65%)¹¹, zems iedzīvotāju blīvums un augsts lauku reģiona iedzīvotāju īpatsvars (Latvijā - 30,2 % 2023. gadā, savukārt ES vidēji – 20,6 %). Visi šie apstākļi veicina transportatkarību un mazina sabiedriskā transporta attīstības pasākumu efektivitāti.

Pārējo ETS 2 daļu¹² veido enerģētika (galvenokārt sadedzināšanas iekārtas ar uzstādīto jaudu zem 20 MW) un divas ēku sektora komponentes – (a) mājsaimniecības un (b) komerciālais un institucionālais sektors. 2022.gadā¹³ ēku sektors Latvijā patērēja 44% no kopējā gala enerģijas patēriņa valstī (29% mājsaimniecības un 15% komerciālais un institucionālais sektors). Būtiski novecojis un būvniecības risinājumu ziņā sadrumstalots mājokļu fonds ir izaicinājums energoefektivitātes pasākumiem, kuru īstenošanu negatīvi ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja¹⁴ un būtiskais būvniecības un kredītu izmaksu sadārdzinājums.

Mājsaimniecības būtisku ienākumu daļu patērē energoresursu apmaksai. Gala enerģijas patēriņš mājsaimniecībās Latvijā 2023. gadā¹⁵ bija 12,51 TWh (jeb aptuveni 15 MWh uz mājsaimniecību). Enerģijas patēriņu mājsaimniecībās nodrošina biomasa¹⁶ (40,4 %), centralizētā siltumapgāde (32,3%), elektrība (13,2%), dabasgāze (7,7%), naftas produkti (krāšņu kurināmais, sašķidrinātā naftas gāze) – 5,6%.

1. attēls. ETS 2 sektora ietekme

(Avots: 2024. gada SEG inventarizācija par 2022. gadu)

Šajā sadaļā minēto stratēģisko izaicinājumu risināšanai ir izstrādāts Latvijas SKF plānas, kas paredz mērķētu atbalstu šo izaicinājumu risināšanai un mazināšanai:

Ēku sektorā:

atbalsts daudzdzīvokļu un privātmāju īpašniekiem zemas energoefektivitātes mājokļu atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai;

īpaši izstrādātas grantu programmas mazaizsagātām mājsaimniecībām;

siltumapgādes sistēmu modernizācija, pārejot uz bezemisiju risinājumiem, sniedzot atbalstu AER iekārtas iegādei vai pieslēdzoties centralizētai siltumapgādes sistēmai

atbalsts energoefektivitātes pasākumiem īstenošanai ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas.

Transporta sektorā:

bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādes atbalsts sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem;

elektromobiļu iegādes atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām;

mobilitātes risinājumi attālākajos lauku reģionos;

mikromobilitātes infrastruktūras attīstība (velosipēdi, skrejriteņi u.c.) un atbalsts mikromobilitātes rīko iegādei;

atbalsta pasākumi bateriju elektrovilcienu iegādei u.c.

Paredzams, ka šāda izvēle sniegs sabalansētu ieguldījumu mazaizsargāto mājsaimniecību, mazaizsargāto transporta lietotāju un mazaizsargāto mikrouzņēmumu atbalstam, mazinot ETS 2 ietekmi uz šīm iedzīvotāju grupām, vienlaikus veicinot SEG emisiju samazināšanu, energefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanas paātrināšanu un atkarības mazināšanu no fosilo energoresursu izmantošanas.

2.attēls. Latvijas SKF plāna komponentes

Izstrādājot SKF plānu un izdarot izvēles par konkrētiem ieguldījumiem, ir ņemtas vērā nozaru attīstības stratēģijas, ES kopējās prioritātes, Eiropas sociālo tiesību pīlārs un tā rīcības plāns (ESTP)¹⁷, Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības, kā arī citi ilgtermiņa izaicinājumi, kuri ir traucējuši sasniegt augstāku sociālo konverģenci (skatīt SKF plāna 1.2. un 4.2.sadaļu).

Lai nodrošinātu SKF plāna atbilstību ES politikas virzieniem un nodrošinātu piekļuvi ES finansējumam, ir būtiski integrēt Eiropas Semestra procesa ietvaros identificētos izaicinājumus, kā arī nacionālās vajadzības. Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai 2022., 2023., un 2024.gadā¹⁸ skar vairākas darbības jomas, kurām ir tieša saistība ar SKF plānā iekļautajām investīcijām. Tā, piemēram, Eiropas Semestra rekomendācijas aicina mazināt atkarību no fosilo energoresursu izmantošanas, kā arī mazināt nevienlīdzību un stiprināt sociālās aizsardzības adekvātumu. Šie aspekti ir Fonda pamatbūtībā, un visas desmit SKF plāna ietvertās investīcijas ir vērstas, lai risinātu šos jautājumus. Papildus tam, Eiropas Semestra rekomendācijās ir uzsvērta energoefektivitātes paaugstināšana, AER izmantošanas paātrināšana, veselības aprūpes stiprināšana, ES fondu efektīva apguve, un SKF plānā ietvertas konkrētas iniciatīvas, lai veicinātu šo rekomendāciju ieviešanu. 1.tabulā ir izklāstītas galvenās jomas, kurās Latvijai sniegtas rekomendācijas 2022., 2023. un 2024.gadā, un to saistība ar SKF plāna izstrādi. Integrējot šīs rekomendācijas SKF plānā, tiek nodrošināta saskaņotība ar ES politikas virzieniem un veicināta ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība.

SKF plāna izstrādē nozīmīga loma ir EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētajam projektam "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē"¹⁹ (TSI projekts), kura ietvaros tiek nodrošināts atbalstu deviņām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai. TSI projekta mērķis ir novērtēt ietekmi, ko radīs ēku un autotransporta sektoru iekļaušana ES ETS, identificēt Fonda mērķa grupas, potenciālos atbalsttiesīgos pasākumus un investīcijas, tostarp modelēt šo pasākumu ietekmi un novērtēt pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kā arī identificēt indikatīvos atskaites punktus un mērķrādītājus, lai novērtētu Latvijas SKF plāna īstenošanu. Projekta īstenošana – 2024.gada jūnijs–2025.gada jūlijs (vairāk informācijas skatīt 1.3.sadaļā).

1.tabula. SKF plāna ieguldījumu sasaiste ar Eiropas Semestra rekomendācijām Latvijai (2022.–2024.gads)

SKF plāna izstrādes laikā ņemti vērā EK publicētie norādījumi, tostarp EK 2025.gada 25.marta paziņojums "Norādījumi par sociālajiem klimata plāniem" (C/2025/1597)²⁰, EK 2025.gada 25.marta paziņojums "Tehniskie norādījumi par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Sociālā klimata fonda regulu" (C/2025/1596)²¹. SKF plāna īstenošanas ietvaros tiks ņemti vērā EK norādījumi par SKF plānu īstenošanu²².

I Ēku sektora komponente

SKF plāna struktūrā ieguldījumiem ēku sektorā ir izveidota atsevišķa komponente, lai nodrošinātu vienotu ietvaru, kas fokusējas uz atbalsta sniegšanu mazaizsargātajām grupām un saistošo mērķu SEG emisiju samazināšanā, ēku energoefektivitātes palielināšanā un atjaunīgo energoresursu (AER) izmantošanas īpatsvara palielināšanā (skatīt 3. attēlu).

3. attēls. Ēku sektora komponente

SKF plānā iekļautie energoefektivitātes pasākumi būs papildinoši plānotajiem ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ieguldījumiem, lai palielinātu kopējo investīciju apjomu. Visu šo instrumentu ieviešana tiks sasvstarpēji koordinēta, kur iespējams, izmantojot (pielāgojot) vienu juridisko bāzi un institūcijas. Finansiāli lielākais uzsvars SKF plānā ir veltīts mazaizsargāto mājsaimniecību energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

SKF plāns paredz Fonda līdzekļu pārvedumu uz ES kohēzijas politikas programmu, lai īstenotu investīciju ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.1.6.pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" ietvaros, budžeta sadalījumam 2026. un 2027.gadā (skatīt SKF plāna 2.5.sadaļu).

II Transporta sektora komponente

SEG emisiju mazināšana transporta sektorā ir viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijai ceļā uz 2030. un 2050. gada klimata mērķu sasniegšanu. SKF plāna ietvaros plānotie pasākumi ir cieši saistīti ar NEKP un strukturālajām pārmaiņām atbilstoši Latvijas transporta nozares pamatnostādnēm²³, kur viens no stūrakmeņiem ir drošas un ilgtspējīgas transporta sistēmas pilnveidošana. Transporta sektora komponentes ietvaros plānots sniegt investīciju atbalstu autrotransporta, mikromobilitātes un dzelzceļa jomās (skat. 4. attēlu).

Dzelzceļam ir būtiska loma zaļās pārkārtošanās procesā, īpaši ņemot vērā Latvijas apņemšanos samazināt SEG emisijas, attīstīt ilgtspējīgu mobilitāti un veicināt pāreju uz videi draudzīgāku transporta sistēmu.

Plānojot Latvijas ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstību, ir plānots veicināt pāreju uz videi draudzīgākiem transporta veidiem, tostarp veidojot dzelzceļu kā transporta sistēmas "mugurkaulu", attīstīt integrētu un multimodālu transporta sistēmu, kur dzelzceļam ir centrāla nozīme pasažieru (un kravu) plūsmu organizēšanā. Tiek veikta sabiedriskās transporta sistēmas optimizēšana, samazinot reģionālās nozīmes autobusu maršrutu skaitu, kas kursē paralēli dzelzceļa maršrutiem. Lai veicinātu pasažieru skaita pieaugumu, pakāpeniski plānots īstenot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, uzlabot dzelzceļa piekļūstamību, komfortu un drošību, kā arī attīstīt digitālos risinājumus. Dzelzceļa modernizācijas īstenošana efektīvi ļaus darboties 32 jaunajiem elektrovilcieniem, kuri tika nodoti ekspluatācijā 2024. gadā. Līdzi dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai tiek attīstīti multimodālie punkti un park&ride infrastruktūra. Lai samazinātu transporta radītās emisijas, ir svarīgi paplašināt dzelzceļa elektrificētās līnijas un īstenot Rail Baltica projektu, kā arī ieviest pasažieru pārvadājumus ar bateriju elektrovilcieniem dzelzceļa neelektrificētajos maršrutos, nomainot vecos dīzeļvilcienus.

4. attēls. Transporta sektora komponente

III Tehniskās palīdzības komponente

Saskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem²⁴, SKF plānā ietver tehniskās palīdzības izmaksas, lai segtu tādus izdevumus, kuri saistīti ar mācību, plānošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas Fonda pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, piemēram, pētījumiem, informācijas tehnoloģiju izdevumiem, publiskām konsultācijām ar ieinteresētajām personām, informēšanas un komunikācijas darbībām.

Latvija tehniskās palīdzības komponentes ietvaros īstenos virkni pasākumu, kas nodrošinās SKF plāna pilnvērtīgu un kvalitatīvu īstenošanu (skatīt 5. attēlu). Plānotais finansējums - 2,5 % no SKF plāna izmaksām.

5. attēls. Tehniskās palīdzības komponente

Sociālā iekļaušana

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu SKF plānā paredzētie ieguldījumi fokusēsies uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu dažādām sabiedrības grupām. Sociālā iekļaušanas politikas mērķis ir mazināt nabadzību un ienākumu nevienlīdzību, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām nodrošinot iespējas, pakalpojumus un resursus, kuri nepieciešami, lai pilnvērtīgi piedalītos sabiedrības ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, uzlabojot dzīves līmeni un labklājību, kā arī lielākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā un pieejamību personas pamattiesībām.

Sociālās iekļaušanas politika ir koordinējošā politika, kas ir cieši saistīta un tiek īstenota ar citām valsts politikām un tās veidošanā, īstenošanā un uzraudzībā ir iesaistīts plašs valsts un pašvaldību institūciju loks. Koordinējošā iestāde sociālās iekļaušanas jomā ir Labklājības ministrija (LM). Starpnozaru sadarbības veicināšanai LM ir izveidota Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja. Tā ir koleģiāla sociālās iekļaušanas politikas koordinēšanā iesaistīta institūcija, kas veicina ministriju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu sociālās iekļaušanas politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu.

Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības risks ir viens no augstākajiem ES dalībvalstu vidū - 2024.gadā 24,3 % (ES-27 – 21%). Galvenie to cēloņi ir zemi ienākumi, materiālā nenodrošinātība, bezdarbs, slikts veselības stāvoklis, zems izglītības līmenis vai analfabētisms, darba tirgum un sadzīvei nepiemērotas prasmes un zināšanas (īpaši digitālās, finanšu pratības, valodu) u.c. Šie iemesli nereti ir cēloņi enerģētiskai un transporta nabadzībai, jo netiek īstenoti pasākumi ēku energofektivitātes stiprināšanai nepietiekamu ienākumu un zināšanu trūkuma dēļ, kā arī zemie ienākumi un sliktais veselības stāvoklis var būt transporta nabadzības cēloņi. Nenoliedzami pastāv arī sistēmiski izaicinājumi mājokļu un transporta nozarēs. Mājokļu jomā Latvijā dzīvojamais fonds ir novecojis - kopš 2001.gada uzbūvēto mājokļu skaits Latvijā sastāda tikai 7.6% no kopējā mājokļu skaita, savukārt zemie ienākumi kavē ieguldījumus mājokļa kvalitātes uzlabošanai²⁵. Transporta nozarē jāuzsver zemā autoceļu kvalitāte, kas sadārdzina autotransporta ekspluatācijas izmaksas, palielinot brauciena ilgumu un degvielas patēriņu²⁶, savukārt sabiedriskais transports, īpaši ārpus lielajām pilsētām, nereti nav pielāgots cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, transporta kursēšanas laiki un nepiemēroti vai ļoti reti, kā arī ceļā pavadītais laiks nereti ir pārāk ilgs²⁷. Minētie izaicinājumi būtiski pastiprina enerģētiskos un transporta nabadzības riskus iedzīvotajiem, īpaši tiem, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam.

Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas tiek regulāri aktualizētas un to saraksts ir pieejams tiešsaistē LM mājas lapā²⁸.

Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus, SKF plāna ietvaros tiek plānoti ieguldījumi gan ēku sektorā, lai īstenotu investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanā, tādējādi mazinot enerģētisko nabadzību mazaizsargāto mājsaimniecību grupā, gan atbalsta pasākumi transporta sektorā, lai veicinātu mobilitātes pieejamību, tostarp bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, mikromobilitātes rīku iegādei un tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām.

Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas visiem

Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) 2. principa "Dzimumu līdztiesība" ievērošanas jomā Latvija Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) Dzimumu līdztiesības indeksā 2023. gadā ieņēma 19. vietu starp ES dalībvalstīm ar 61,5 punktiem no 100, atpaliekot par 8,7 punktiem no ES vidējā rādītāja²⁹. Kopš 2010. gada Latvija savu sniegumu ir uzlabojusi par 6,3 punktiem. Dzimumu līdztiesības indeksa ietvaros tiek izvērtēts dalībvalstu sniegums tādās jomās kā sieviešu un vīriešu vienlīdzība darba tirgū (t.sk. ienākumu atšķirības), nevienlīdzība izglītības, sociālās drošības, veselības aprūpes un mājsaimniecības pienākumu sadales jomā, kā arī vīriešu un sieviešu īpatsvars vadošos amatos.

Attiecībā uz normatīvo aktu bāzi, Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība (tāpat kā nediskriminācijas princips kopumā) kā horizontāls princips iekļaujas valstī definētajās nozaru rīcībpolitikās un normatīvajos aktos to izstrādes un īstenošanas posmos, iesaistot ieinteresētās puses un sadarbības partnerus. Pasaules Banka 2023.gada pētījumā "Sievietes, bizness un jurisprudence"³⁰ konstatējusi, ka Latvija ir viena no 14 valstīm pasaulē, kas normatīvajos aktos nodrošina pilnīgu dzimumu līdztiesību.

Nacionālās politikas prioritāšu koordinēšana dzimumu līdztiesības jomā ir Labklājības ministrijas (LM) pārziņā. Pasākumi dzimumu līdztiesības jomā vidējā termiņā, balstoties uz integrēto pieeju, tiek noteikti rīcības plānā, ko apstiprina Ministru kabineta (MK). 2024.gada 18.jūnijā MK apstiprināja "Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plāns 2024.–2027.gadam"³¹, kura mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu. Mērķa sasniegšanai izvirzīti trīs rīcības virzieni: (1) sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā; (2) ar dzimumu saistītu negatīvu stereotipu mazināšana; (3) dzimumu līdztiesības principa integrēšana politikas plānošanas procesos. LM paspārnē darbojas arī Dzimumu līdztiesības komiteja, kas veicina ministriju, sadarbības partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu.

2020. gada 14. jūlijā MK apstiprināts "Nacionālais rīcības plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes Rezolūcijas 1325 par sievietēm, mieru un drošību mērķu īstenošanai Latvijā 2020.–2025.gadam"³², kas izstrādāts Ārlietu ministrijas vadībā. Nacionālais rīcības plāns paredz trīs galvenos uzdevumus: (1) sabiedrības, īpaši jaunās paaudzes, izpratnes un zināšanu veicināšanu par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu; (2) apmācības aizsardzības un iekšlietu sektoram, tai skaitā dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveidi un (3) Latvijas pieredzes un zināšanu nodošanu tālāk. Nacionālajā rīcības plānā paredzētie pasākumi tiks īstenoti sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām.

SKF plāns dzimumu līdztiesības jautājumus risinās integrēti, papildinot iepriekšminētajos politikas plānošanas dokumentos iekļautos pasākumus. Lai gan SKF plāna ietvaros netiek paredzēti speciāli nodalīti pasākumi dzimumu līdztiesības veicināšanai, tiek plānots, ka pozitīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību radīs visas SKF plānā iekļautās investīcijas.

SKF plānā ir iekļautas trīs investīcijas ēku sektorā, septiņas investīcijas transporta sektorā un atbalsta pasākumi, kas ietverti komponentē "Tehniskā palīdzība". Investīciju ietvaros tiks sniegts atbalsts visām trim Fonda mērķa grupām. Vairums investīciju vērstas uz visu Latvijas teritoriju.

Intervences joma

Kopējās izmaksas

Fonds

Nacionālais līdzfinansējums

Pārvietojums no dalītas pārvaldības programmām

Pasākumu un investīciju ietekme*

EUR

%

EUR

%

EUR

%

EUR

%

Mazaizsargātu mājsaimniecību skaita samazināšana

Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaita samazināšana

Mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšana

Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazināšana

Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaita samazināšana

CO₂ emisiju samazinājums (ktCO₂)

364 139 573

61,1

273 104 680

75

91 034 893

25

0

0

10 673

10 673

0

0

0

4,23

216 777 903

36,4

162 583 427

75

54 194 476

25

0

0

47 735

0

247 000

247 000

250

61,44

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

14 895 320

2,5

11 171 490

75

3 723 830

25

0

0

595 812 796

100

446 859 597

75

148 953 199

25

0

0

0

0

0

0

2. tabula. Būtiskākie politikas plānošanas dokumenti (t.sk. informatīvie ziņojumi) enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumos

Centrālais politikas plānošanas dokuments Latvijas klimata un enerģētikas politikā ir Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam (NEKP), kas nosaka mērķus un pasākumus SEG emisiju samazināšanai, AER izmantošanas veicināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai (skatīt 6.attēlu). NEKP ietver ap 250 pasākumu, no kuriem liela daļa ir vērsta uz enerģētiku, ēku energoefektivitāti un transporta sektoru. Detalizētāku informāciju par SKF plānā iekļauto atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju sasaisti ar NEKP un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam skatīt SKF plāna 4.2.sadaļā.

6. attēls. Klimata un enerģētikas politikas mērķi 2030.gadam

2023.gads

2023.gada septembrī KEM apstiprināja rīkojumu par starpinstitūciju darba grupas izveidi⁵² (SKP darba grupa), nodrošinot ciešu sadarbību ar nozaru ministrijām - Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju) Latvijas SKF plāna sagatavošanas procesā.

2023.gada oktobrī Latvija iesniedza projekta pieteikumu EK Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" īstenošanai. Projekta pieteikums tika apstiprināts 2024.gada pavasarī.

2024.gads

2024.gada jūnijā darbību uzsāka EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētais projekts "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" (TSI projekts). TSI projekta mērķis ir nodrošināt atbalstu deviņām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Projektu īsteno TRINOMICS sadarbībā ar Latvijas sadarbības partneri – SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment". Projekts nodrošināja kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi par ēku un transporta ETS2 ietekmi, mērķa grupu identificēšanu, pasākumu modelēšanu, investīciju aprēķinus un uzraudzības sistēmas sagatavošanu.

TSI projekta ietvaros sadarbībā ar KEM, SKP darba grupas locekļiem un citām ieinteresētajām pusēm tika izveidots galveno ieinteresēto pušu saraksts, kas kalpoja par pamatu mērķētai sabiedrības līdzdalībai. Galveno ieinteresēto pušu radaru karti skatīt 7.attēlā.

2024. gadā tika organizētas:

SKP darba grupas sanāksmes;

tematiskie semināri (t.sk. 2024.gada 3.oktobrī, 2025.gada 4.februārī);

fokusa grupas un ad hoc konsultācijas ar pašvaldībām, NVO, nozaru ekspertiem;

aptaujas, t.sk. mikrouzņēmumu vajadzību noskaidrošanai;

validācijas sanāksmes un divpusējas tikšanās ar mērķa grupu pārstāvjiem.

7. attēls. Galveno ieinteresēto pušu radaru karte

Avots: TSI projekta ziņojuma rezultāti (2025)

Pirmais ieinteresēto pušu seminārs norisinājās 2024.gada 3.oktobrī, tajā piedaloties pārstāvjiem no nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem, nevalstiskajām organizācijām, profesionālajām asociācijām, zinātniskajām institūcijām u.c. Semināra galvenais mērķis bija noteikt potenciālo plānā iekļaujamo pasākumu garo sarakstu, īstenojot darbu tematiskajās grupās - "transporta nabadzība" un "enerģētiskā nabadzība". Seminārā piedalījās 30 dalībnieki, un tā rezultātā tika izstrādāts saraksts ar 30 potenciālajiem SKF plānā iekļaujamajiem pasākumiem. Saraksts tika iekļauts TSI projekta 2.nodevumā.

Lai noskaidrotu mazaizsargāto mikrouzņēmumu vajadzības, 2024.gada decembrī TSI projekta ietvaros tika izsūtīta mikrouzņēmumu aptauja. Aptauja tika izsūtīta 103 adresātiem (t.sk., plānošanas reģioniem, profesionālajām asociācijām un citām uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām). Papildus, aicinājums aizpildīt aptauju tika publicēta Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapā un sociālajos tīklos. Ņemot vērā zemo respondetu skaitu (tika saņemtas četras atbildes), anketēšanas rezultāti SKF plāna izstrādē netika izmantoti.

Paralēli, visā TSI projekta īstenošanas laikā tika organizētas divspusējas sanāksmes ar mērķi noskaidrot kontekstu un mazaizsargāto grupu vajadzības, noteikt datu pieejamību, identificēt esošos atbalsta pasākumus, izstrādāt detalizētus atbalsta pasākumu raksturojumus un noteikt potenciālās atbalsta pasākumu izmaksas.

2025.gads

2025.gada sākumā intensificējās diskusijas par SKF plānā iekļaujamo atbalsttiesīgo pasākumu izvēli.

Svarīgs posms bija 2025.gada 4.februāra klātienes seminārs, kurā tika izvērtēti prioritārie atbalsta pasākumi. Pamatojoties uz diskusiju rezultātiem, no 30 sākotnējiem pasākumiem 13 tika identificēti kā prioritāri, no kuriem tālākā procesā tika izvēlēti astoņi, kas tika padziļināti analizēti TSI projekta 3.nodevuma ietvaros. SKF plānā ietvertās investīcijas aptver visas septiņas padziļināti analizētās aktivitātes.

2025.gada janvārī-maijā tika organizētas daudzskaitlīgas tematiskās sarunas ar nozaru ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, plānošanas reģionu, pašvaldību, sociālo partneru (piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija) un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (piemēram, biedrība "Zaļā brīvība", Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome), kā arī Eiropas Komisijas pārstāvjiem. Šo diskusiju rezultātā tika sagatavots SKF plāna investīciju kopums, kas integrēts SKF plāna 2.sadaļā.

2025.gada 5. jūnijā SKF plāna projekts⁵³ tika publicēts TAP portālā, savukārt 12.–17. jūnijā notika sabiedriskā apspriešana un tematiskās sarunas par investīcijām ēku un transporta sektoros. Tika saņemti konkrēti priekšlikumi (skatīt 1.ievilkumu) par finansējuma avotiem, reģionālo atbalsta diferenciāciju, pašvaldību iesaisti SEG emisiju samazināšanā, regresīviem atbalsta mehānismiem un ēku elektroapgādes infrastruktūru.

Sabiedriskās apspriešanas un tematisko sarunu laikā nozaru ministrijas sniedza detalizētu skaidrojumu par atbalsttiesīgām aktivitātēm, mērķgrupām, plānoto īstenošanu un finansējumu. Visi saņemtie mutiskie un rakstiskie komentāri tika izvērtēti, un SKF plāns tika attiecīgi papildināts, atspoguļojot ieinteresēto pušu vajadzības un uzsverot sociālo taisnīgumu kā centrālo principu klimatneitrālās pārejas procesā.

Definīcijas "mājsaimniecība", "mikrouzņēmums" un "bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis" ir skaidri izprotamas un viennozīmīgi piemērojamas. Attiecīgi nav nepieciešams papildu skaidrojums par to piemērošanu SKF plāna ietveros:

"mājsaimniecība"⁵⁴ ir persona, kura dzīvo viena, vai personu grupa, kuras dzīvo kopā, un kura vai kuras nodrošina sev dzīves pamatvajadzības.

"mikrouzņēmums" ir uzņēmums, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 2 miljonus EUR, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014⁵⁵ I pielikuma 3. līdz 6. pantu;

"bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis"⁵⁶ ir vieglais pasažieru automobilis vai vieglais komerciālais transportlīdzeklis ar izpūtēja emisijām no nulles līdz 50 g CO₂/km, tās nosakot saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151.

Vienlaikus vairākām Regulas 2023/955 2.pantā minētajām definīcijām būtiski sniegt papildu skaidrojumu par piemērošanu Latvijas SKF plāna ietvaros.

1.4.1. Definīcija "enerģētiskā nabadzība"

"enerģētiskā nabadzība"⁵⁷ ir mājsaimniecības nespēja piekļūt pamata energopakalpojumiem, ja šādi pakalpojumi nodrošina pamata līmeņus un pienācīgu dzīves un veselības standartu, tostarp pienācīgu siltumapgādi, karsto ūdeni, aukstumapgādi, apgaismi un enerģiju iekārtu darbināšanai, attiecīgajā nacionālajā kontekstā, spēkā esošajā nacionālajā sociālajā rīcībpolitikā un citās attiecīgās nacionālajās rīcībpolitikās, ko izraisījusi vairāku faktoru kombinācija, tostarp vismaz nespēja nodrošināt cenas, nepietiekami izmantojamie ienākumi, lieli enerģijas izdevumi un slikta energoefektivitāte

Nacionālā līmenī definīcija "enerģētiskā nabadzība" ir definēta Enerģētikas likumā⁵⁸. SKF plāna īstenošanas ietvaros enerģētiskās nabadzības definīcija tiks piemērota, izmantojot Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmu (EIKIS), kas ir Latvijā radīts informācijas tehnoloģiju rīks automātiskai mājsaimniecības ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķināšanai. Saskaņā ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā noteikto EIKIS primāri radīts, lai mājsaimniecībām nodrošinātu automātiska atbalsta piešķiršanu periodos, kad identificētas augstas energoresursu cenas, bet Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir identificējusi iespēju EIKIS ietverto algoritmu izmantot arī enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību īpatsvara Latvijā identificēšanai un individuālu mājsaimniecību, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, identificēšanai (tiesiskais pamatojums ietverts KEM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Enerģētikas likumā"⁵⁹, kas 2025.gadā iesniegts izskatīšanai Saeimā).

EIKIS ietvertais algoritms, balstoties uz tajā integrētajiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Fizisko personu reģistrā (FPR) uzkrātajiem datiem, veic aprēķinu par konkrētā adresē deklarēto, reģistrēto un kontaktadresi norādījušo personu skaitu, veic aprēķinu par šo personu kopējiem ienākumiem, un kopējo ienākumu apmēru izdala uz minēto personu skaitu. Ar vienu adresi tiek saprasta FPR fiksētā katra iedzīvotāja pamatadresi, neatkarīgi no adreses ieguves veida: deklarētā, reģistrētā vai norādītā. EIKIS nav ietvertas papildadreses.

Enerģētikas likumā ietvertā enerģētiskās nabadzības definīcija teorētiski nosaka, ka mājsaimniecības lietotāja nespēja uzturēt mājoklī atbilstošu temperatūru vai izmantot energoapgādes komersantu sniegtos pakalpojumus, vai norēķināties par tiem zemas energoefektivitātes dēļ vai tādēļ, ka maksai par šiem pakalpojumiem ir augsts īpatsvars mājsaimniecības ienākumos. Taču praksē un EIKIS ietvertajā algoritmā ar enerģētiskās nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām tiek saprastas tādas mājsaimniecības, kuru izdevumi par mājokli mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli ir vismaz 30% no ienākumiem mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Attiecīgais princips noteikts saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktajiem pētījumiem par iedzīvotāju labklājību, kur secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nekustamā īpašuma nodoklis), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana). Mājsaimniecību ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli ir noteikts kā vidējais statistiskais lielums Latvijas Republikā, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem.

Izmantojot EIKIS algoritmu kopējie vidējie mājsaimniecības izdevumi par mājokli uz vienu Latvijas mājsaimniecības locekli mēnesī uz 2025.gada 31.martu ir 141,19 EUR. Ņemot vērā, ka izdevumi 141,19 EUR apmērā nedrīkst pārsniegt 30% no mājsaimniecības ienākumiem mēnesī, lai mājoklis pēc OECD aplēsēm būtu pieejams, mājsaimniecības, kas ir pakļauta enerģētiskās nabadzības riskam ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ir 470,64 EUR vai zemāki, kas ietver arī pašvaldību sociālo pakalpojumu saņēmējus. Iegūtie dati par enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām liecina, ka Latvijā uz 31.03.2025. ir identificētas 883 062 mājsaimniecības, no kurām 338 333 mājsaimniecības jeb 38,31% mājsaimniecību ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Enerģētiskai nabadzībai pakļauto mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvara izplatību Latvijā, balstoties uz EIKIS sistēmas datiem skatīt 8. attēlā.

8. attēls. Enerģētiskā nabadzības izplatība Latvijā, % no kopējā mājsaimniecību skaita konkrētā teritorijā (EIKIS sistēmas dati uz 2025.gada 31.martu)

Paredzēts, ka EIKIS sistēmas dati tiks izmantoti mazaizsargāto mājsaimniecību atlasei vai identifikācijai vairākās investīciju programmās, proti, visās ēku sektora komponentes investīcijās, kā arī atsevišķās transporta sektora investīcijās. Konkrēti atlases/identifikācijas kritēriji tiks noteikti investīciju programmās.

Vienlaikus, ievērojot augsto enerģētiskās nabadzības līmeni valstī (38,31% no visām mājsaimniecībām jeb 338 333 mājsaimniecības) un ierobežoto Fonda apjomu, investīciju īstenošanā definīcija "enerģētiskā nabadzība" var tikt piemērota sašaurinātā izpratnē, piemēram, mērķorientēta uz konkrētām vismazāk aizsargātām saņēmējgrupām, nosakot detalizētus kritērijus konkrētu mājsaimniecību vai transporta lietotāju atlasei. Detalizēti atlases kritēriju nosacījumi tiks noteikti MK noteikumos par investīciju īstenošanu, un to izstrādē tiks iesaistītas ieinteresētās puses, t.sk., NVO un sociālie partneri.

1.4.2. Definīcija "mazaizsargātās mājsaimniecības"

"mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem ienākumiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar ēku sektora iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās mitinās.

Saskaņā ar Regulā 2023/955 noteikto definīciju, mazaizsargātas mājsaimniecības ir 1) visas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības (1.4.1.sadaļā noteiktās) un 2) mājsaimniecības, kuras būtiski skar ETS 2 radītā ietekme.

ETS2 radītā ietekme uz ēku sektora iekļaušanu ES ETS tika analizēta TSI projekta ietvaros (skatīt 1.5.sadaļu). Saskaņā ar TSI projekta rezultātiem mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ETS 2 ietekmes dēļ pieaugs par 3 000 (pie ETS 2 emisijas kvotu cenas 60 EUR/tCO₂), proti, par 1 % no enerģētiski nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību skaita pirms ETS 2 ieviešanas. Attiecīgi, piemērojot definīciju "mazaizsargāta mājsaimniecība", tiek piemērots definīcijas "enerģētiskā nabadzība" indikators, proti EIKIS sistēma.

Vienlaikus, ievērojot augsto enerģētiskās nabadzības līmeni valstī un ierobežoto Fonda apjomu, investīciju īstenošanā definīcija "enerģētiskā nabadzība" var tikt piemērota sašaurinātā izpratnē, piemēram, mērķorientēta uz konkrētām vismazāk aizsargātām saņēmējgrupām, nosakot detalizētus kritērijus konkrētu mājsaimniecību vai transporta lietotāju atlasei. Detalizēti atlases kritēriju nosacījumi tiks noteikti MK noteikumos par investīciju īstenošanu, un to izstrādē tiks iesaistītas ieinteresētās puses, t.sk., NVO un sociālie partneri.

1.4.3. Definīcija "transporta nabadzība"

"transporta nabadzība" ir personu un mājsaimniecību nespēja vai grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas vai tāda transporta piekļuves neesamība vai ierobežota piekļuve transportam, kas vajadzīgs, lai piekļūtu būtiskiem sociālekonomiskiem pakalpojumiem un aktivitātēm, ņemot vērā valsts un ģeogrāfisko kontekstu

2025.gada 22.maijā tika publiskots EK ieteikums 2025/1021 par transporta nabadzību⁶⁰ (EK ieteikums 2025/1021), kas ietilpst Eiropas Sociālo tiesību pīlāra ietvarā (20.princips) ar mērķi nodrošināt pieejamu, piekļūstamu un taisnīgu mobilitāti visām iedzīvotāju grupām. EK ieteikumā minētas šādas transporta nabadzības definīcijas dimensijas:

ekonomiskā pieejamība (affordability): personu un mājsaimniecību spēja atļauties privāto vai sabiedrisko transportu

transporta pieejamība (availability): transporta pakalpojumu esība un biežums;

piekļūstamība (accessibility): personu un mājsaimniecību spēja saprātīgā laikā sasniegt būtiskus sociālekonomiskos pakalpojumus un aktivitātes;

transporta sistēmas pienācīgums (adequacy) – raksturo sistēmas izmantojamību. "Pienācīgums" ietver dažādus papildu elementus, tādus kā transporta sistēmas uzticamība, piemērotība cilvēkiem, kuri to izmanto darbam un/vai aprūpes pienākumu veikšanai (piemēram, lai ceļotu uz darba vietu un no darba vietas un pārvadātu bērnus), drošums un drošība un tās pieejamība ārpus sastrēgumstundām, neraugoties uz to, vai tā ir bez šķēršļiem un informācija par ceļošanas iespējām ir plaši pieejama

EK ieteikumā 2025/1021 sniegti politikas ieteikumi, pasākumu un investīciju piemēri, kā arī transporta nabadzības rādītāju uzskaitījums.

SKF plāna īstenošanas ietvaros, proti, sagatavojot MK noteikumus par SKF plāna investīciju ieviešanu, tiks izvērtēta iespēja izmantot EK ieteikumā 2025/1021 minētos transporta nabadzības rādītājus, izvēloties Latvijas kontekstam atbilstošākos.

Latvijas lauku iedzīvotāji saskaras ar ievērojamām transporta pieejamības problēmām un 8,6 % Latvijas lauku iedzīvotāju saskaras ar grūtībām piekļūt sabiedriskajam transportam. Uzticamu transporta iespēju trūkums liek daudziem cilvēkiem izmantot privātos automobiļus, kas nav nedz dzīvotspējīgs, nedz ilgtspējīgs risinājums ievērojamai iedzīvotāju daļai. Faktiski 22 % mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem ziņo par nespēju atļauties automašīnu, uzsverot transporta nabadzības apmēru. Lauku apvidos, kur attālumi ir lielāki, ievērojamu daļu sabiedriskā transporta lietotāju veido mazaizsargātas personas. Tie ietver tos, kuri nevar atļauties iegādāties transportlīdzekli vai nespēj vadīt transportlīdzekli vecuma, invaliditātes vai citu personisku apstākļu dēļ. Transporta nabadzību raksturo situācija, kad daudzās lauku teritorijās sabiedriskā transporta pieturas atrodas vairāk nekā 2 kilometru attālumā vai reisu skaits ir nepietiekams (mazāk par 4 reisiem dienā), lai cilvēki varētu ērti saņemt nepieciešamos pakalpojumus, padarot sabiedriskā transporta regulāru izmantošanu nepraktisku. Turklāt tiem, kam pieder privāta automašīna, ir jāmēro lielāki attālumi, un tādējādi ETS 2 ieviešana radīs lielāku ietekmi.

2022. gadā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta "Maksimalizēta mobilitāte un pakalpojumu pieejamība demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos" (MAMBA) pētījumā⁶¹ konstatēts, ka Latvijas 92 zonās 36 900 iedzīvotājiem ir grūtības piekļūt vai tie nevar piekļūt sabiedriskā transporta pakalpojumiem, jo viņu dzīvesvieta atrodas vairāk nekā 2 km rādiusā no piedāvātajiem sabiedriskā transporta maršrutiem (skatīt. 9. attēlu).

9. attēls. Potenciālās teritorijas 2 km attālumā no MAMBA pētījumā definētajiem publiskā transporta maršrutiem, (Vidzemes plānošanas reģiona izpēte, balstoties uz MAMBA projekta rezultātiem, 2022.gads)

Apkopojot iepriekš minēto, "transporta nabadzība" ir definējama kā indivīdu un mājsaimniecību nespēja vai grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas, vai trūkums vai ierobežota piekļuve transportam, kas nepieciešams, lai piekļūtu būtiskiem sociālekonomiskiem pakalpojumiem un darbībām, ņemot vērā valsts un telpisko kontekstu.

Investīcijas "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" ietvaros noteiktie indikatori, kas tiks izmantoti pakalpojuma tvēruma noteikšanā ir:

mājsaimniecības, kurām tuvākā sabiedriskā transporta pietura ir "pārāk tālu" (2 km un vairāk)

vietās, kur reisu skaits ir mazāks par 4 reisiem dienā.

Investīcijas "Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām" ietvaros ir izsniegt elektropiedziņas tehniskos palīglīdzekļus (TPL) mobilitātei bērniem un pilngadīgām personām ar invaliditāti vai funkcionēšanas traucējumiem, tādējādi veicinot pieejamu un videi draudzīgu individuālās mobilitātes risinājumu ieviešanu visā Latvijas teritorijā. Šis atbalsts nodrošina personām ar pārvietošanās ierobežojumiem iespēju aktīvāk piedalīties sabiedriskajā dzīvē, izglītībā un darba tirgū. Investīcijas ietvaros noteiktie indikatori, kas tiks izmantoti pakalpojuma tvēruma noteikšanā ir:

Bērni ar kustību traucējumiem (piemēram, cerebrālā trieka, ģenētiskās saslimšanas u.c.);

Pilngadīgas personas ar funkcionēšanas traucējumiem, t.sk. ar muguras smadzeņu bojājumiem, multiplās sklerozes, retu slimību un citu ilgstošu traucējumu sekām;

Seniori ar mobilitātes ierobežojumiem, kam nepieciešama neatkarīga pārvietošanās un dalība sabiedrībā;

Citi mazaizsargāti transporta lietotāji ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti, funkcionālu mazspēju, kā arī anatomiskiem defektiem.

1.4.4. Definīcija "mazaizsargāts transporta lietotājs"

"mazaizsargāti transporta lietotāji" ir personas un mājsaimniecības, kuras skar transporta nabadzība, kā arī personas un mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar autotransporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu;

Investīcijas "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" ietvaros mazaizsargāta transporta lietotāja statuss tiek noteikts, ja persona atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:

mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi ir zemāki par 20% no iedzīvotāju vidējā ienākumu līmeņa (zemākie 20% pēc CSP datiem);

dzīvesvieta atrodas teritorijā, kur nav pieejams sabiedriskais transports (līdz tuvākai sabiedriskā transporta pieturai ir 2 km un vairāk);

nav piekļuves privātam transportam, un regulāra pārvietošanās ar komerciāliem transporta pakalpojumiem (piemēram, taksometriem) nav finansiāli iespējama.

Kritēriju pārbaude balstās uz datiem no EIKIS sistēmas, Centrālās statistikas pārvaldes ienākumu statistikām un TSI projekta ietvaros apkopotajiem reģionālajiem novērtējumiem.

Investīcijas "Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām" ietvaros noteiktie indikatori, kas tiks izmantoti pakalpojuma tvēruma noteikšanā ir:

Bērni ar kustību traucējumiem (piemēram, cerebrālā trieka, ģenētiskās saslimšanas u.c.);

Pilngadīgas personas ar funkcionēšanas traucējumiem, t.sk. ar muguras smadzeņu bojājumiem, multiplās sklerozes, retu slimību un citu ilgstošu traucējumu sekām;

Seniori ar mobilitātes ierobežojumiem, kam nepieciešama neatkarīga pārvietošanās un dalība sabiedrībā;

Citi mazaizsargāti transporta lietotāji ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti, funkcionālu mazspēju, kā arī anatomiskiem defektiem.

1.4.5. Definīcija "mazaizsargāts mikrouzņēmums"

"mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku vai autotransporta sektoru siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem savas darbības vajadzībām trūkst līdzekļu, lai vai nu attiecīgi renovētu ēku, kurā tie atrodas, vai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus, vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu;

SKF plāna ietvaros paredzēts sniegt atbalstu ģimenes ārstiem, kuri ir mikrouzņēmumi. Atbalstu plānots sniegt transporta nabadzības mazināšanai.

Ģimenes ārstu pienākums ir nodrošināt mājas vizītes noteiktām iedzīvotāju grupām. Tā kā ģimenes ārsti regulāri izmanto transportu šo mājas vizīšu nodrošināšanai, tad tieši ģimenes ārsti ir tie, kurus negatīvi ietekmē fosilā kurināmā cenu pieaugums un izmaksas transporta nozarē. Papildus tam, ģimenes ārsti sniedz iedzīvotājiem normatīvajos aktos noteiktu obligāto pakalpojumu un tā izmaksas/ sadārdzinājums netiek kompensēts. Šī pakalpojuma saņēmēji bieži ir mazaizsargātie transporta lietotāji, kuri sava veselības stāvokļa dēļ nespēj izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumu un/ vai to īpašumā nav privātā autotransporta.

1.4.6. Personīgo datu apstrāde

Ievērojot Fonda mērķus, proti, atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, būs nepieciešama no Fonda līdzekļiem atbalstīto personu datu apstrāde. Konkrēti datu apstrādes nosacījumi tiks noteikti normatīvajos aktos, kas noteiks SKF plāna un tajā iekļauto investīciju īstenošanu. Nosacījumu izstrādē tiks ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) nosacījumi.

341 333⁶³

338 333⁶⁴

246 200⁶⁵

243 000⁶⁶

4 350⁶⁷

Enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecības

Saskaņā ar EIKIS sistēmas datiem (skatīt 1.4.sadaļu), Latvijā uz 31.03.2025. ir identificētas 883 062 mājsaimniecības, no kurām 338 333 mājsaimniecības jeb 38,31% mājsaimniecību ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam.

Mazaizsargātas mājsaimniecības

Kopējais prognozētais mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ir 341 333 mājsaimniecības. Aprēķins balstīts uz Regulā 2023/955 noteikto definīciju, proti, mazaizsargātas mājsaimniecības ir 1) visas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības un 2) mājsaimniecības, kuras būtiski skar ETS 2 radītā ietekme. Attiecīgi, mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ir summa, ko veido:

EIKIS sistēmas dati par mājsaimniecībām, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam (338 333 mājsaimniecības), un

TSI projekta dati par ETS 2 prognozēto ietekmi (3 000 mājsaimniecības) uz mazaizsargāto mājsaimniecību skaita palielinājumu (pie ETS 2 emisijas kvotu cenas 60 EUR/t CO₂).

Mazaizsargātie transporta lietotāji un personas, kuras ir transporta nabadzīgas

Saskaņā ar TSI projekta ietvaros veikto izpēti un analīzi, paredzams, ka mājsaimniecībām, kas izmanto benzīnu vai dīzeļdegvielu, oglekļa cena radīs papildu izdevumus, un ka tie būs lielāki apakšējās ienākumu decilēs un mazāki – augšējās ienākumu decilēs.

Mājsaimniecību apdzīvotības blīvumam ir liela nozīme ETS2 ietekmes noteikšanā. Paredzams, ka ETS 2 izmaksas vairāk skars mājsaimniecības reti apdzīvotās teritorijās, jo lielāka daļa no to kopējiem izdevumiem tiks novirzīta šīm izmaksām. Gan pilsētu, gan lauku teritorijās mājsaimniecībām degvielas izmaksas palielināsies līdzīgi. Taču pilsētu mājsaimniecībām ierasti ir lielāki ienākumi, tāpēc tām var būt vieglāk absorbēt finansiālo ietekmi, kā arī transporta izmaksas sastāda mazāku daļu no to kopējiem izdevumiem nekā lauku teritorijās dzīvojošajām mājsaimniecībām. Ir svarīgi norādīt, ka daudzām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem nav transportlīdzekļa. Šīm mājsaimniecībām var nebūt tiešu izdevumu palielinājumu ETS2 izmaksu dēļ, bet tās var tikt ietekmētas, ja šīs izmaksas ietekmē sabiedrisko transportu, kā arī citus transporta veidus, piemēram, skolu autobusus, koplietošanas transportlīdzekļus, transportlīdzekļus, ko izmanto sociālo pakalpojumu sniegšanai utt. Šīs mājsaimniecības joprojām var saņemt atbalstu no SKF, ja tās tiek uzskatītas par transporta nabadzīgām. Tiek pieņemts, ka 20% personu pirmajā ienākumu kvintilē nevar atļauties automašīnu finansiālu iemeslu dēļ.

Saskaņā ar TSI projekta ietvaros veikto novērtējumu Latvijā aptuveni 10% mājsaimniecību un aptuveni 13% iedzīvotāju (kas atbilst 246 200 personām) tiek uzskatīti par mazaizsargātām transporta nabadzības kontekstā un tās īpaši ietekmē ETS 2 ieviešana. Ietekmēto mājsaimniecību un indivīdu skaitu ETS 2 emisijas kvotu cena ietekmē tikai nedaudz (skatīt 10.attēlu), kas nozīmē, ka ETS 2 ietekme ir ierobežota - lielākā daļa mājsaimniecību un personu, kas tiek uzskatītas par mazaizsargātām transporta nabadzības kontekstā un īpaši mazaizsargātām pret ETS 2 ieviešanu, tiek identificētas pat pie oglekļa cenas 0 EUR/tCO₂.

Citi rādītāji liecina, ka transporta nabadzība ir īpaši raksturīga iedzīvotāju grupām ar zemākiem ienākumiem un lauku iedzīvotājiem. Lauku iedzīvotājiem ir apgrūtināta piekļuve sabiedriskajam transportam - 8,6% lauku iedzīvotāju norādīja, ka piekļuve sabiedriskajam transportam ir ļoti apgrūtināta, salīdzinot ar 4,8% no kopējā iedzīvotāju skaita. Automašīnas trūkums ir lielāka problēma ienākumu sadales zemākās kvintiles iedzīvotājiem, kur 22% aptaujāto apgalvo, ka nevar atļauties automašīnu. Latvijas iedzīvotāji, kas dzīvo ciemos un piepilsētās, tikpat bieži apgalvo, ka nevar atļauties automašīnu, kā iedzīvotāji pilsētās.

10.attēls. Mājsaimniecības un iedzīvotāji, kurus skar transporta nabadzība un kurus būtiski skar ETS 2 radītā ietekme (% no kopējā apjoma)

Mazaizsargāti mikrouzņēmumi

ETS 2 ietekmes novērtējums uz mikrouzņēmumiem tika novērtēts TSI projekta ietvaros. Atbilstoši TSI projekta ietvaros veiktajam novērtējumam, Latvijā pakalpojumu nozares mikrouzņēmumi, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā apkurei un citām vajadzībām, veido aptuveni 41% no visiem mikrouzņēmumiem, kas ir aptuveni 42 500 uzņēmumu. No tiem aptuveni 11 000 tiek uzskatīti par mazaizsargātiem. Turklāt aptuveni 19% mikrouzņēmumu (aptuveni 19 500 uzņēmumu) pieder transportlīdzekļi, neņemot vērā transporta nozares uzņēmumus, bet tikai 3 200 no tiem var uzskatīt par mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem.

Paredzams, ka ETS 2 ietekme uz enerģijas patēriņu un izmaksām transporta nozarē un mikrouzņēmumos, kas regulāri izmanto transportu, būs lielāka nekā parastiem uzņēmumiem. Lielākā ietekme ir uz mikrouzņēmumiem, kas nodarbojas ar kravu autopārvadājumiem.

Mikrouzņēmumu enerģijas patēriņš Latvijā var pārklāties ar mājsaimniecību enerģijas patēriņu, jo īpaši gadījumos, kad personas dzīvo un strādā vienā ēkā. Turklāt, ņemot vērā salīdzinoši zemo iedzīvotāju blīvumu daudzos reģionos, ievērojama daļa mikrouzņēmumu var būt mazaizsargāti pret pieaugošajām transporta izmaksām, jo to darbība bieži ir atkarīga no transportlīdzekļu izmantošanas. No mikrouzņēmumu apsekojuma rezultātiem gaidāms plašāks ieskats mikrouzņēmumu kontekstā Latvijā.

TSI projekta ietvaros veiktā analīze un metodika

TSI projekta ietvaros veiktajā analīzē tika izmantoti dažādi dati, tostarp:

makro- un mikro - modelēšana, pamatojoties uz ES līmeņa apsekojumu datu kopām un citiem ES līmeņa avotiem;

ETS 2 ietekme uz degvielas un kurināmā cenas palielinājumu⁶⁸;

valsts un reģionālie statistikas dati, tostarp tādi rādītāji kā enerģijas patēriņš, emisiju līmenis un sociālekonomiskie rādītāji;

konsultācijas ar ekspertiem, lai apstiprinātu pieņēmumus un uzlabotu ietekmes novērtējuma pamatotību;

metodoloģiskas diskusijas ar EK;

pirmajā ieinteresēto pušu iesaistes pasākumā gūtie rezultāti, kā arī divpusējās diskusijas;

TSI projekta ekspertu grupas datu analīze;

datu analīze un kvalitatīvā analīze, ko veica valsts ekspertu komanda.

TSI projekta veiktā analīze par mājsaimniecību un transporta lietotāju mazaizsargātību ir balstīta uz ES "Statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem" (EU-SILC) 2023 un ES "Mājsaimniecību budžeta apsekojumu" (HBS) 2015. Attiecībā uz HBS datiem, tiek izmantoti 2015. gada dati, lai izvairītos no COVID-19 pandēmijas ietekmes, kas atspoguļojas HBS 2020. gada datos. Tomēr šis novērtējums, iespējams, pārspīlē ETS 2 faktisko ietekmi, jo laika periodā no 2015. līdz 2027. gadam mājsaimniecību fosilā kurināmā patēriņa samazinājumu apkurei un transportam ietekmē arī citi enerģētikas un klimata politikas pasākumi, kā arī vispārējas šo kurināmo cenu izmaiņas. Neskatoties uz to, tiek pieņemts, ka mazaizsargāto grupu gadījumā šie samazinājumi ir mazāk izteikti, un 2015. gada dati joprojām ir pamatots pašreizējās situācijas atspoguļojums, jo šīm grupām trūkst līdzekļu ieguldījumiem klimatam draudzīgās alternatīvās. Šādu ieguldījumu veicināšana ir Fonda mērķis.

11.attēlā un 3. un 4.tabulā sniegts pārskats par galvenajiem TSI projekta 2.nodevuma ietvaros aprēķinātajiem un analizētajiem datiem.

11.attēls. Benzīna, dīzeļdegvielas un dabas gāzes cenas palielinājums pie ETS 2 emisijas kvotu cenas 30 EUR/tCO₂ un 60 EUR/tCO₂
(cenas palielinājums, salīdzinot ar 2024.gada cenu, cenās ietverti nodokļi un PVN)

3. tabula. TSI projekta ietvaros izmantotie pamata dati

4. tabula. TSI projekta ietvaros novērtētā ETS 2 ietekme uz mājsaimniecībām, transporta lietotājiem un mikrouzņēmumiem

Saskaņā ar TSI projekta rezultātiem paredzams, ka ETS 2 mēreni palielinās apkures enerģijas izmaksas gan mājsaimniecībām, gan mikrouzņēmumiem, kas izmanto fosilo kurināmo. Arī mājsaimniecībām, kas izmanto ar dīzeļdegvielu vai ar benzīnu darbināmus transportlīdzekļus, būs jārēķinās ar ikgadēju izmaksu pieaugumu, jo īpaši tām mājsaimniecībām, kas veic lielākus attālumus un patērē vairāk degvielas. Tiek lēsts, ka iedzīvotāju daļa, kas tiek uzskatīta par mazaizsargātu pret enerģētisko nabadzību un īpaši mazaizsargātu pret ETS 2 ieviešanu Latvijā, pieaugs par 0,3 (uz mājsaimniecībām) un 0,5 procentpunktiem (uz iedzīvotājiem) salīdzinājumā ar situāciju pirms ETS2 ieviešanas. Šie rezultāti ir balstīti uz pieņēmumu, ka ETS 2 tiks noteiktas divas oglekļa cenas vērtības, attiecīgi 30 EUR/tCO₂ un 60 EUR/tCO₂. Kopumā nelielais ETS 2 ietekmēto grupu skaits atspoguļo faktu, ka Latvijā fosilajam kurināmajam ir neliela nozīme siltumenerģijas bilancē - lielāka nozīme ir centralizētai siltumapgādei un biomasai, kas nav iekļautas ETS 2.

Kopš 2019. gada atjaunojamie energoresursi ir veidojuši aptuveni 38 % no kopējā enerģijas patēriņa mājsaimniecībās, no kuriem gandrīz visu veido biomasa (galvenokārt koksne un koksnes granulas), savukārt citu atjaunojamo energoresursu īpatsvars joprojām ir niecīgs. Dabasgāze un naftas produkti nekad nav bijuši dominējošie kurināmā veidi - katrs no tiem sastāda 7,6%. Elektroenerģijas patēriņš ierīcēm, apgaismojumam un apkurei ir 15,3%, bet centralizētā siltumapgāde - 30%, un laika gaitā nav vērojams būtisks samazinājums.

Izmantotā kurināmā veids joprojām var radīt netiešu ietekmi uz mājsaimniecībām, kuras neizmanto fosilo kurināmo, jo, pieaugot fosilā kurināmā cenām ETS 2 dēļ, var palielināties pieprasījums pēc alternatīviem enerģijas avotiem, tostarp biomasas. Jānorāda, ka slēptās enerģētiskās nabadzības (no angļu valodas: hidden energy poverty) aspekts⁷⁰ ir īpaši nozīmīgs Latvijas kontekstā, tāpēc ir svarīgi aplūkot arī indikatorus, ar kuriem var aptvert arī slēpto enerģētisko nabadzību. Piemēram, indikatori, kas balstīti uz tādiem rādītājiem kā "parādi par komunālo pakalpojumu rēķiniem", neiekļauj slēptās enerģētiskās nabadzības aspektu, jo potenciāli pastāv liela daļa mājsaimniecību, kas drīzāk upurē citus izdevumus, nevis riskē uzkrāt komunālo pakalpojumu rēķinu parādus. Tāpēc tādi rādītāji kā EIKIS, kas nav vērsti uz parādiem, bet gan uz apkures izdevumu daļu attiecībā pret ienākumiem (aprakstīts mājsaimniecību enerģijas patēriņa konteksta rādītāju nodaļā), atspoguļo citus enerģētiskās nabadzības aspektus. Saskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem, mājsaimniecības, kas tiek uzskatītas par slēptās enerģētiskās nabadzības skartajām mājsaimniecībām, var gūt labumu no SKF plānā iekļautajiem pasākumiem un investīcijām.

Turklāt Latvija saskaras ar ievērojamām problēmām, kas saistītas ar novecojošu dzīvojamo fondu. Šajās ēkās bieži vien ir slikta siltumizolācija, neefektīvas apkures sistēmas un nolietojušies konstrukcijas elementi, kas veicina augstu enerģijas patēriņu un paaugstinātas sadzīves izmaksas iedzīvotājiem. Problēmas, ko rada šādi ēku stāvokļi, nesamērīgi ietekmē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem - energoefektīvas renovācijas veicināšana mājsaimniecībām ir nozīmīga enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanas sastāvdaļa.

Fosilā kurināmā izmaksu pieaugums ietekmēs arī transporta izmaksas, kas ietekmēs gan mājsaimniecības, gan mikrouzņēmumus.

ETS 2 ir daļa no plašāka pasākumu kopuma (t.i., tiesību aktu kopums "Gatavi mērķrādītājam 55"⁷¹). Tāpēc šī atsevišķā pasākuma ietekmes izolēšana ir sarežģīta un iegūtie rezultāti ietver ievērojamu nenoteiktības robežu. Tiek pieņemts, ka pēc tiesību aktu kopumā "Gatavi mērķrādītājam 55" ietverto pasākumu īstenošanas ar apkuri saistītie izdevumi varētu samazināties attiecīgi par -0,4% līdz -1,0% no kopējiem izdevumiem par precēm un pakalpojumiem mājsaimniecībām ar zemiem un augstiem ienākumiem, jo īpaši pateicoties zemākiem enerģētikas izdevumiem.

Mazaizsargāto grupu identificēšana

TSI projekta ietvaros tika izstrādāti īpaši indikatori ēku un transporta jomai (modificēti 2M indikatori), kas identificē grupas, kuras tiks skartas no ETS 2 ieviešanas un tie ir aprēķināti, pamatojoties uz ES līmeņa datiem (skatīt 2.ievilkumu).

Mazaizsargātās mājsaimniecības siltumapgādes kontekstā un enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecības.

Tiek lēsts, ka enerģētiskās nabadzības apdraudēto mājsaimniecību īpatsvars, kuras ir īpaši mazaizsargātas pret ETS2 ieviešanu apkures kontekstā ir 3 % ienākumu grupas apakšējā tercilē un 1,6% vidējā tercilē, ņemot vērā CO₂ cenu diapazonus. Tas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar situāciju bez ETS2 ieviešanas, kas liecina, ka 2,1% un 1,5% mājsaimniecību attiecīgi apakšējā un vidējā tercilē jau tiek uzskatītas par mazaizsargātām. Neviena mājsaimniecība augšējā tercilē netika uzskatīta par mazaizsargātu pret enerģētisko nabadzību un īpaši mazaizsargātu pret ETS 2 ieviešanu. Kopējo izdevumu daļa kas saistīta ar ETS2 izmaksām apkurei mājsaimniecībām, kuras izmanto fosilo kurināmo, ir salīdzinoši nemainīga visās decilēs, bet vislielākā tā ir mājsaimniecībām pirmajā decilē.

Analizējot aspektus urbanizācijas griezumā, redzams, ka ETS 2 ietekme ir lielāka reģionos ar vidēju apdzīvotības blīvumu (75 EUR/gadā pie oglekļa cenas 60 EUR/tCO₂) un vismazākā - mājsaimniecībām, kas dzīvo blīvi apdzīvotās teritorijās (30 EUR/gadā pie oglekļa cenas 60 EUR/tCO₂₎. Iespējams, ka ETS 2 mazāk ietekmē blīvi apdzīvotas teritorijas, jo tajās ir salīdzinoši liels centralizētās siltumapgādes īpatsvars, kas daļēji vai pilnībā izmanto atjaunojamos enerģijas avotus. Liela daļa centralizētās siltumapgādes iekārtu Latvijā jau ir iekļautas ES ETS, tāpēc ETS 2 tās tieši neietekmē. Saskaņā ar CSP statistiku un ES ETS ziņojumiem, 2023. gadā aptuveni 52 % centralizētās siltumapgādes iekārtu Latvijā ir iekļautas ES ETS.

Enerģētiskās nabadzības indikatori liecina par sliktāku mājokļu stāvokli iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, kā arī iedzīvotājiem lauku reģionos. Latvijā 18,7% iedzīvotāju (351 709 personas) ir norādījuši, ka mājoklī ir "tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas, mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās", tostarp no pirmās ienākumu kvintiles šis rādītājs aptver 24% mājsaimniecību. Šāds mājokļa stāvoklis ir izteiktāks lauku teritorijās (22% iedzīvotāju) nekā pilsētās (16% iedzīvotāju). Iedzīvotāju īpatsvars, kuri par kurināmo iztērē mazāk nekā pusi no valsts vidējā rādītāja un kuru kopējie izdevumi ir zemāki par valsts vidējo rādītāju (M/2 rādītājs) sasniedz 26% un tas ir ļoti izplatīts starp mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem - pirmajā ienākumu kvintilē šis rādītājs skar 63% iedzīvotāju un 57% mājsaimniecību. Tajā pašā laikā salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits norāda, ka viņiem ir parādi par komunālajiem maksājumiem - 7,1%. Lielais iedzīvotāju īpatsvars, kas visticamāk dzīvo apstākļos ar neatbilstošu enerģijas patēriņu (M/2 rādītājs), kopā ar salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu, kuri norāda, ka tiem ir parādi par komunālajiem maksājumiem, varētu norādīt uz to, ka Latvijā mājsaimniecības samazina savus izdevumus par energoresursiem un prioritāri apmaksā rēķinus, lai izvairītos no parādsaistību uzkrāšanās, norādot uz iedzīvotāju slēpto enerģētisko nabadzību. Līdztekus to iedzīvotāju atbalstīšanai, kuri ir mazaizsargāti pret ETS 2 ieviešanu fosilā kurināmā izmantošanas dēļ, Fonda ieguldījumus un pasākumus var izmantot arī tam, lai risinātu ar enerģētisko nabadzību saistītās problēmas.

Mērķis:

Pasākumi un investīcijas:

Aplēstās kopējās izmaksas: 364 139 573 EUR, no kuriem

izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 273 104 680 EUR;

izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītās pārvaldības programmām (piemēram, Eiropas Sociālā fonda Plus programma (ESF+), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) u. c.): 0 EUR;

izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 91 034 893 EUR.

Šajās ēkās dzīvo lielākā daļa mazaizsargāto mājsaimniecību — pensionāri, daudzbērnu ģimenes, personas ar invaliditāti, mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem. Tām raksturīga augsta energoizdevumu attiecība pret ienākumiem, kas vairumā gadījumu pārsniedz 15 % no mājsaimniecības budžeta, un augsts enerģētiskās nabadzības risks.

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai ir augsts emisiju samazināšanas un sociālā taisnīguma potenciāls. Atjaunošanas programmās, kuras jau īstenotas, sasniegts apkures enerģijas ietaupījums vidēji 60 % apmērā un tas ir būtisks CO₂ emisiju samazinājums, līdz ar to, tas pierāda šī segmenta augsto efektivitāti klimata politikas mērķu sasniegšanā.

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un modernizēt ēku tehniskās sistēmas mazaizsargātām mājsaimniecībām daudzdzīvokļu mājās ar īpaši lielu enerģijas patēriņu, kā arī sniegt papildus atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras ir enerģētiskā nabadzībā un kuras ir īpaši mazaizsargātas pret ETS 2 ieviešanu. Atsevišķi tiks izdalīts atbalsts daudzdzīvokļu mājām, kuras nav pieslēgtas centralizētai siltumapgādes sistēmai un kurām ir paredzēta tieša ietekme no ETS2 ieviešanas.

Saskaņā ar EK 2023.gada 23.oktobra ieteikumu 2023/2407 "Par enerģētisko nabadzību"⁷³ viens no atbalsta pasākumiem ir "Veikt pasākumus, kas paātrinātu vissliktākā energosnieguma ēku atjaunošanas rādītāja kāpumu tā, ka ietaupījums mājsaimniecībai ir pietiekams, lai panāktu pietiekamu iekštelpu siltumkomfortu. Enerģētiski nabadzīgu mājsaimniecību atbalsta pasākumos būtu jāņem vērā mājokļu tirgus īpašumtiesību struktūra, un nedrīkstētu pieļaut, ka tiek izslēgti enerģētiskās nabadzības skartie mājokļu īpašnieki, no vienas puses, un īrnieki, no otras puses."

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, atbalstu paredzēts sniegt:

mājsaimniecībām daudzdzīvokļu mājās ar F energoefektivitātes klasi;

mājsaimniecībām, kas atbilst valsts valdības izstrādātajai valsts energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmai (EIKIS);

mājsaimniecībām, kas pakļautas ETS 2 ietekmei;

vienas pieturas aģentūras funkciju nodrošināšanai.

Mājas ar zemu energosniegumu jeb F energoefektivitātes klasi

ES nav noteiks vienots enerģijas patēriņa slieksnis, kas definētu "zema energosnieguma ēkas". Tomēr ir izstrādātas vadlīnijas un direktīvas, kuru ietvaros dalībvalstis var noteikt ēkas ar vislielāko enerģijas patēriņu. Pamatojoties uz Ēku energoefektivitātes likuma 4. panta otro daļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ir izstrādāti MK 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības" (MK noteikumi Nr. 730). MK noteikumu Nr. 730 2. punkts nosaka, ka ēka uzskatāma par atbilstošu enerģijas patēriņa līmeņa un primārās enerģijas patēriņa līmeņa minimālajām prasībām, ja tās energoefektivitātes klases rādītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā atbilst E klasei vai augstākai klasei. Līdz ar to secināms, ka visas mājas, kuras neatbilst E klasei un ir ar zemāku energoefektivitātes klasi, uzskatāmas par neatbilstoša enerģijas patēriņa mājām jeb tādām mājām, kurās ir augsts enerģijas patēriņš un augstas ekspluatācijas izmaksas - līdz ar to tajās dzīvojošās mājsaimniecības ir enerģētiskās nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības.

Saskaņā ar MK 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 3. pielikuma 1. tabulu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuru apkurināmā platība ir no 120 līdz 250 m² un apkures patēriņš pārsniedz 150 kWh/m² gadā, savukārt ēkas ar apkurināmo platību virs 250 m² un apkures patēriņu, kas pārsniedz 125 kWh/m² gadā, atbilst F klases ēkai.

Balstoties uz pieejamajiem datiem, kopējais daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits Latvijā ir aptuveni 39 500, no kurām aptuveni 34 000 līdz 36 000 ēku atbilst F vai zemākai apkures energoefektivitātes klasei. No šīm ēkām aptuveni 30% ir uzskatāmi par tehniski un/vai ekonomiski nelietderīgi atjaunojamām, līdz ar to pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm nepieciešams atjaunot aptuveni ap 26 600 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

Lai nodrošinātu, ka F klases ēkas izpildītu minimālās energoefektivitātes prasības, ēkās jāveic nozīmīgi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi. Jo zemāka ēkas energoefektivitātes klase, jo finansiāli ietilpīgāka ir to atjaunošana. Atbilstoši ANM plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.1.i. investīcijas "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" ietvaros īstenotajiem ēku atjaunošanas projektiem, daudzdzīvokļu ēkām, kuru kopējais primārais enerģijas patēriņš:

ir līdz 125 kWh/m² gadā, vidējais nepieciešamais finansējums to atjaunošanai – 455 tūkst. EUR;

pārsniedz 125 kWh/m² gadā – vidējais nepieciešamais finansējums to atjaunošanai 567 tūkst. EUR (sasniedzot pat 1,6 milj. EUR).

Tāpat arī mājsaimniecības, dzīvojot F klases ēkās, ir pakļautas augstākām ekspluatācijas izmaksām, t.sk. augstām enerģijas izmaksām, piemēram, apkures sezonā šādās ēkās enerģijas izmaksas ir pat 2–3 reizes augstākas nekā B vai C klases ēkās. Līdz ar to liels ienākumu īpatsvars tiek izmantots apkures nodrošināšanai, neradot iespēju veikt iekrājumus ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.

Enerģētiskās nabadzības rādītāji liecina, ka ir liels skaits mājsaimniecību, kas norāda uz zemu mājokļu kvalitāti. Pieaugot ienākumiem, samazinās to mājsaimniecību un personu īpatsvars, kuras identificē "noplūdi, mitrumu, puvi" un 26 % personu un 24 % mājsaimniecību pirmajā kvintilē ziņoja, ka dzīvo mājās ar noplūdēm, mitrumu vai puvi. Tas jo īpaši ir sastopams lauku apvidos, kā arī grupās ar zemiem ienākumiem, kurām var trūkt resursu, lai ieguldītu ēku atjaunošanā. Turklāt Latvijā ir augsts mājokļu īpašumtiesību līmenis visās ienākumu kvintilēs. Šī plašā līdzatbildība ir radījusi arī būtiskas problēmas saistībā ar mājokļu atjaunošanu. Daudziem mājokļu īpašniekiem, jo īpaši zemāko ienākumu kvintiļu iedzīvotājiem, ir grūtības finansēt nepieciešamos atjaunošanas darbus, lai uzlabotu energoefektivitāti un dzīves apstākļus. Lai gan mājokļa īpašumtiesības nodrošina stabilitāti, šo īpašumu atjaunošanas vai modernizācijas izmaksas bieži vien pārsniedz mazaizsargāto mājsaimniecību finansiālās spējas, tādējādi radot grūtības uzturēt un uzlabot mājokļu standartus. Atbalsts par energoefektīvas atjaunošanas projektiem dos tiešu labumu grupām ar zemiem ienākumiem, kas pakļautas enerģētiskajai nabadzībai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, priekšlikums atbalsta mehānismam, kur atbalsts tiks nodrošināts līdz 50% - paredzēt, ka visas mājsaimniecības daudzdzīvokļu mājās ar F energoefektivitātes klasi atbilst enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības statusam, t.i.:

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar apkurināmo platību 120–250 m², kuru apkure patēriņš pārsniedz 150 kWh/m²/gadā;

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar apkurināmo platību virs 250 m², kur neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņš pārsniedz 125 kWh/m²/gadā.

Šādas pieejas piemērošana (atbilstība F klasei) sniegtu iespēju:

vienkāršot administratīvo slogu gan iedzīvotājiem, gan atbalsta sniedzēja institūcijām. F klases ēku energoefektivitātes novērtējums balstās uz standartizētiem tehniskiem kritērijiem, kas ir nemainīgi, pārbaudāmi un visām pusēm (iedzīvotājiem, institūcijām) skaidri nosakāmi;

izvairīties no individuālu ienākumu pārbaudes, kas bieži vien ir sarežģīta un kavē operatīvu rīcību;

pieņemt lēmumu ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai - augstās enerģijas izmaksas skar visas mājsaimniecības iedzīvotājus, līdz ar to piešķirtais atbalsts visas ēkas iedzīvotājiem veicinātu ēku (ar zemu energoefektivitāti) atjaunošanu;

efektīvi izmantot publisko finansējumu – ieguldījumi ar vislielāko ietekmi (uz atbalsta 1000 EUR lielāks enerģija un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums).

Īstenojot programmu atbalsts tiek fokusēts uz daudzdzīvokļu mājām, kuras sastāda salīdzinoši nelielu daļu (20-30% pēc apjoma) no tipiskiem daudzdzīvokļu māju atbalsta programmu klientiem. Tāpat jauns atbalsta elements būs mērķēta atbalsta sniegšana tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām, kā arī daudzdzīvokļu mājām, kuras būs ietekmētās no ETS 2 ieviešanas. Šāda pieeja nodrošinātu pakāpenisku kopēju daudzdzīvokļu māju atbalsta sistēmas evolūciju un pieredzes gūšanu jaunu atbalsta veidu izmantošanā. Balstoties jau esošajā pieredzē un īstenošanas sistēmā būtu iespējams efektīvāk vadīt programmas īstenošanas riskus un sasniegt plānotos programmas rezultātus. Tas ļautu nākotnē īstenot līdzīga veida programmas. Programmas īstenošanā paredzēts izmantot gan tiešos, gan netiešos atbalsta instrumentus (ar kredītiestāžu starpniecību).

Līdzšinējā pieredze liecina, ka energoefektivitātes projektu īstenošana parasti ir saistīta ar mazākām energoresursu izmaksām, tomēr kopēji lielākām izmaksām sākotnējā periodā saistībā ar aizdevumu atmaksu. Šis faktors bieži vien kavē lēmumu pieņemšanu no dzīvokļu īpašnieku puses. Programmas ietvaros sniegtais atbalsts varētu sniegt papildus motivāciju dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

Izvēlētais atbalsta sniegšanas risinājums nodrošina kompleksu atbilstošu daudzdzīvokļu māju atjaunošanu. Programmas īstenošana nav atkarīga no citu atbalsta instrumentu pieejamības, kas rastos gadījumā, ja atbalsts tiktu sniegts tikai mājsaimniecībām enerģētiskā nabadzībā (identificē atbilstoši EIKIS).

Mazaizsargātas mājsaimniecības, kas atbilst EIKIS

Investīcijas aktivitātes ietvaros tiek nodrošināts mērķēts atbalsts sociāli un ekonomiski mazaizsargātām mājsaimniecībām, ņemot vērā nepieciešamību mazināt enerģētisko nabadzību un veicināt sociālo kohēziju, vienlaikus sekmējot klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Investīcijas ietvaros mazaizsargātajām mājsaimniecībā, kuras atbilst EIKIS, tiks nodrošināts atbalsts līdz 100% ēku atjaunošanas izmaksu segšanai, paredzot iespēju būtiski samazināt šo mājsaimniecību finansiālo slogu, kas saistīts ar investīciju īstenošanu. Papildus tiks nodrošināta mērķēta informēšana un konsultācijas projektu sagatavošanas un īstenošanas posmos.

EIKIS sistēma nodrošina mērķētu un automatizētu mazaizsargāto mājsaimniecību identificēšanu, ņemot vērā mājsaimniecību ienākumu līmeni, sociālo statusu, demogrāfisko profilu un energoresursu izmantošanas veidu. Atlases kritēriji balstīti uz valsts un pašvaldību sociālās aizsardzības sistēmu datiem, nodrošinot mērķētu valsts atbalstu sociāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.

Tiek pieņemts, ka mājsaimniecības ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, ja tās vairāk nekā 30 % no saviem mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli tērē ikmēneša mājokļa izdevumiem. Pieejas pamatā ir ESAO definīcija par cenas ziņā pieejamiem mājokļiem. Tādējādi to izmantotu, lai identificētu mājsaimniecības, kurām draud enerģētiskā nabadzība.

Investīcijas īstenošana ar mērķētu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas atbilst EIKIS, nodrošina sociāli taisnīgu pāreju uz energoefektīvāku un klimatneitrālu dzīves vidi, vienlaikus mazinot sociāli ekonomiskās nevienlīdzības riskus un veicinot sabiedrības noturību pret energoresursu cenu svārstībām.

Mazaisargātas mājsaimniecības, kas pakļautas ETS2 ietekmei

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ETS 2 ieviešana Eiropas Savienībā, iekļaujot ēku un transporta sektorus, būtiski ietekmēs iedzīvotāju ikdienas energoresursu izmaksas. Tādēļ ir nepieciešams īpašs mērķēts atbalsts sociāli un ekonomiski mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras visvairāk pakļautas energoresursu cenu pieauguma riskam, lai nodrošinātu sociāli taisnīgu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.

Investīcijas ietvaros atsevišķi tiks izdalīts atbalsts daudzdzīvokļu mājām, kuras nav pieslēgtas centralizētai siltumapgādes sistēmai un kurām ir paredzēta ietekme no ETS 2 ieviešanas, sniedzot atbalstu mazaizsargātajā mājsaimniecībām līdz 50%.

Šāda pieeja nodrošina taisnīgu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, aizsargājot iedzīvotāju vismazāk aizsargātās grupas un mazinot sociāli ekonomiskās plaisas, kas varētu padziļināties ETS 2 ieviešanas rezultātā.

Vienas pieturas aģentūras funkciju nodrošināšana

Lai nodrošinātu efektīvu, koordinētu un pieejamu atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā, tiek izveidota un stiprināta vienas pieturas aģentūras funkcija. Tās uzdevums ir nodrošināt visaptverošu atbalstu mājsaimniecībām un dzīvojamo ēku īpašniekiem visos atjaunošanas procesa posmos — sākot no informēšanas un sagatavošanas līdz projektu īstenošanai un monitorēšanai.

Vienas pieturas aģentūras funkcijas ietver:

Informācijas un konsultāciju nodrošināšana — skaidra, saprotama informācija par pieejamo atbalstu, tehniskajiem risinājumiem, finansējuma nosacījumiem un atjaunošanas ieguvumiem;

Tehniskā palīdzība projektu sagatavošanā — atbalsts energoauditu veikšanā, būvprojektu izstrādē, dokumentācijas sagatavošanā un atbilstības nodrošināšanā;

Finansējuma piesaistes koordinācija — atbalsts kredītu, subsīdiju, Altum garantiju un citu finanšu instrumentu piesaistē;

Administratīvā sloga mazināšana — atbalsts dokumentu aprites un procedūru vienkāršošanā, saskaņošanā ar iesaistītajām institūcijām;

Vienas pieturas aģentūras funkcijas nodrošina integrētu, efektīvu un mājsaimniecībām pieejamu pieeju ēku atjaunošanas procesa vadībā, īpaši nozīmīgi tas ir mazaizsargātajām mājsaimniecībām un sociāli vājākām iedzīvotāju grupām, kurām bieži ir ierobežotas zināšanas un resursi sarežģītu atjaunošanas projektu īstenošanai.

Šādas aģentūras darbība nodrošina:

augstāku projektu sagatavošanas kvalitāti;

plašāku iedzīvotāju iesaisti atjaunošanas procesos;

efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu;

nozīmīgu ieguldījumu Sociālā klimata fonda mērķu sasniegšanā Latvijā.

Mērķrādītāji:

Atbalstīto mazaizsargāto mājsaimniecību skaits: atbalstītas vairāk nekā 7000 mazaizsargātas mājsaimniecības ar zemu energosniegumu (F energoefektivitātes klase), t.sk. 1400 mājsaimniecības, kas atbilst EIKIS (līdz 2032. gada 3. ceturksnim).

Kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājums: vismaz 7723 MWh gadā.

Mērķa grupa: mazaizsargātas mājsaimniecības daudzdzīvokļu mājās ar īpaši lielu enerģijas patēriņu, kā arī mazaizsargātas mājsaimniecības, kuras atbilst EIKIS un ir pakļautas ETS 2 ietekmei.

Atkarības no fosilā kurināmā samazināšana: samazināta atkarība no fosilā kurināmā, kas veicina valstu dekarbonizācijas centienus, palielinot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti. Mājsaimniecību enerģijas patēriņa samazinājums un mazāki rēķini par enerģiju.

Atbalsts pieejams daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, ilgtspējas nodrošināšanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, t.sk., ietverot arī centralizētajā, lokālajā un individuālajā apkurē izmantoto apkures iekārtu nomaiņu pret modernākām un efektīvākām iekārtām, kā arī palielinot AER un bezemisiju tehnoloģiju izmantošanu ēkās, vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām.

Atbalsta saņēmēji būs dzīvokļu īpašnieki, kurus pārstāvēs to izvēlēta juridiskā persona.

Atbalsta pretendents varēs saņemt tehnisko atbalstu energoauditam un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai līdz šim ALTUM esošās atbalsta programmas ietvaros, vai arī Sociālā klimata fonda 2.1.1. investīcijas ietvaros (pēc Altum esošās atbalsta programmas īstenošanas pabeigšanas). Pēc finansiālā atbalsta rezervācijas pieteikuma saņemšanas, ALTUM izvērtēs saņemto dokumentāciju un pēc atbalsta piešķiršanas noslēgs atbalsta līgumu, kā arī izsniegs aizdevuma garantiju, ja atbalsta saņēmējs finansējumu saņems kredītiestādē, vai sniegs tiešo aizdevumu. Pēc tam ALTUM vai kredītiestāde pārskaita līdzekļus energoefektivitātes projekta īstenošanai pamatojoties uz projekta tāmi. Pēc energoefektivitātes darbu pabeigšanas pakalpojuma sniedzējs sagatavo pagaidu energosertifikātu un ievada to Būvniecības valsts informācijas sistēmā. Papildus Altum izsniegs grantu mājsaimniecībām enerģētiskā nabadzībā attiecīgās energoefektivitātes projekta izmaksu daļas segšanai līdz 100% apmērā.

ALTUM sadarbībā ar pašvaldībām informēs dzīvokļu īpašniekus, apsaimniekotājus, dzīvokļu īpašnieku biedrības un citas iesaistītās puses par pieejamo atbalstu programmas ietvaros.

Programmas ietvaros nav paredzēts atlasīt specifiskas daudzdzīvokļu mājas, kurās ir liels mājsaimniecību enerģētiskā nabadzībā īpatsvars. Līdzšinējā pieredze liecina, ka lēmuma par energoefektivitātes projekta īstenošanu ir svarīga iniciatīva no dzīvokļu īpašnieku vidus. Tas nodrošina lielāku iespēju pieņemt pozitīvu dzīvokļu īpašnieku balsojumu par energoefektivitātes projekta īstenošanu. Bez dzīvokļu īpašnieku balsojuma var tikai īstenot neatliekamus remontdarbus, kas nav šīs programmas primārais mērķis.

Pielāgošanas klimata pārmaiņām: pasākums neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Ēku atjaunošanas un pārbūves pasākumi veicami saskaņā ar būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Atbalstāmo darbību ietvaros tiks paredzēta iespēja risinājumiem, kas saistīti ar "zaļās infrastruktūras" vai AER izmantojošiem un enerģiju taupošiem risinājumiem, kā arī paredzēs iespējas nodrošināt atbilstošus lietus notekūdens sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem, atbilstoši telpu dzesēšanas un/vai ventilācijas risinājumus, lai nodrošinātu komforta temperatūru arī karstuma viļņu laikā un citus risinājums, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība: nav paredzama ietekme uz vides mērķi vai paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, ņemot vērā tā būtību, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu principam "Nenodarīt būtisku kaitējumu" attiecībā uz attiecīgo mērķi.

Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde: Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: pasākums neizraisīs negatīvu ietekmi uz atkritumu rašanos, novēršanu un pārstrādi, jo atbalsta programmas plānošanā un projektu īstenošanā ir paredzēts ņemt tos vērā, piemēram:

energoefektivitātes projektos jādrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem⁷⁶ (Direktīva 2018/851) 11.panta 2.punktā un MK 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi"⁷⁷ (MK noteikumi Nr.712) 6. punktā noteikto prasību, kas paredz līdz vismaz 70 % (pēc masas) palielināt no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus, kuri definēti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā), ievērošanu un, ņemot vērā Direktīvā 2018/851 un MK noteikumos Nr.712 noteiktās prasības, projektu iesniedzēji tiks aicināti kopā ar projekta iesniegumu iesniegt apliecinājumus par to, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju iespēju robežās atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodod sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas. Šo darbību kontrole ir paredzēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.

Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: Pasākumā paredzamo atbalstāmo darbību radītā ietekme uz emisijām gaisā, ūdenī vai zemē ir nebūtiska.

Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā.

Izpilde – 2030.gada I ceturksnis.

Bāzes vērtība attiecas uz primārās enerģijas gada patēriņu pirms ieguldījumu uzsākšanas, sasniegtā vērtība attiecas uz primārās enerģijas gada patēriņu gadā pēc ieguldījumu veikšanas. Ēkām abas vērtības jādokumentē, pamatojoties uz energoefektivitātes sertifikātiem saskaņā ar Direktīvu 2010/31 /ES.

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C1.A.I1.1.2026Q4

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Atskaites punkts

Noteikumu, kas reglamentē investīcijas daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, spēkā stāšanās

Stājas spēkā MK noteikumi par atbalsta pasākuma īstenošanu

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2026

IV

C1.A.I1.2.2030Q1

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 60 000 000 EUR apmērā

Paziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu 60 00 000 EUR apmērā

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2030

I

C1.A.I1.I1.2032Q3

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Mērķrādītājs

Mazaizsargātas mājsaimniecības, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu

Neattiecas

Skaits

0

1 400

2032

III

C1.A.I1.I2.2032Q3

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Mērķrādītājs

Mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu

Neattiecas

Skaits

0

7 000

2023

III

C1.A.I1.I3.2032Q3

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Mērķrādītājs

Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums

Neattiecas

MWh gadā

0

7 723

2032

III

Atskaites punkts "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 60 000 000 EUR apmērā" nodrošina izsekojamu informāciju par programmas īstenošanas procesu un ļauj īstenot korektīvus pasākumus programmas efektīvai īstenošanai. Rādītājā iekļauj līguma slēgšanas brīdī projekta kopējās attiecināmās izmaksas.

Mērķrādītājs "Mazaizsargātas mājsaimniecības, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu" – nodrošina izsekojamu informāciju par programmas īstenošanas procesu un ļauj īstenot korektīvus pasākumus programmas efektīvai īstenošanai.

Mērķrādītājs "Mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu" – nodrošina izsekojamu informāciju par programmas īstenošanas procesu un ļauj īstenot korektīvus pasākumus programmas efektīvai īstenošanai.

Mērķrādītājs "Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums" – atbalstīto vienību kopējais primārās enerģijas patēriņš gadā izvēlēts, jo šāds mērķis vistiešāk raksturo investīciju ieguldījumu energoefektivitātes mērķa sasniegšanai.

Atskaites punkts "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 60 000 000 EUR apmērā" - noslēgto līgumu kopsumma par atbalsta saņemšanu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

Mērķrādītājs "Mazaizsargātas mājsaimniecības, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu" – mazaizsargātu mājsaimniecību skaits ēkās, kurās tiek īstenoti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi programmas ietvaros.

Mērķrādītājs "Mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu" – mazaizsargātu mājsaimniecību skaits ēkās, kurās tiek īstenoti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi programmas ietvaros.

Mērķrādītājs "Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums" – sasniegtā vērtība uz gada primārās enerģijas patēriņu (MWh/gadā).

Atskaites punkta "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 60 000 000 EUR apmērā" izpilde tiks pamatota ar noslēgto līgumu kopējo attiecināmo izmaksu apmēru (EUR) par atbalsta saņemšanu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

Mērķrādītāju "Mazaizsargātas mājsaimniecības, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu" un "Mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu" izpilde pamatojama ar līgumos par atbalsta saņemšanu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai iekļauto daudzdzīvokļu māju mājsaimniecību skaitu.

Mērķrādītāja "Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums" izpilde pamatojama ar ēkas pagaidu energosertifikātiem un ēkas energosertifikātiem, kuros atspoguļots ēku primārās enerģijas patēriņš pirms un pēc energoefektivitāte darbu veikšanas, tādējādi nodrošinot ietaupījuma rādītāja iegūšanu.

Attiecībā uz atbalstīto mazaizsargāto mājsaimniecību skaitu, mērķrādītāji tiek veidoti uz jaunas iniciatīvas bāzes, līdz ar to bāzlīnija nosakāma kā 0.

Mērķrādītāji tiks sasniegti līdz 2032. gada 31. jūlijam.

nodrošina atskaites punkta un mērķrādītāju sasniegšanu un to uzraudzību;

seko līdzi rādītāju izpildes progresam;

izvērtē pasākuma ietekmi un, nepieciešamības gadījumā, rosina grozījumus tā īstenošanā;

sagatavo un iesniedz ziņojumus Finanšu ministrijai un citām iesaistītajām institūcijām.

Par pasākuma praktisko ieviešanu kā atbildīgo plānots noteikt ALTUM, kas nodrošina:

pasākuma administrēšanu - atbalsta pieteikumu pieņemšanu, izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, u.c.;

līgumu noslēgšanu ar dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām;

mērķrādītāju uzraudzību ALTUM kompetences ietvaros;

datu un informācijas sniegšanu EM un CFLA par programmas īstenošanas progresu, tostarp par rādītāju izpildi, sasniegtajiem rezultātiem un citiem būtiskiem aspektiem.

Investīcijas kopējās izmaksas – 186 000 000 EUR (energoefektivitātes, AER, ilgtspējas projektu īstenošanas izmaksas, tehniskās palīdzības dokumentācijas sagatavošanai (atbilstoši projekta nepieciešamībai var būt iekļauta viena vai vairākas izmaksu pozīcijas), kā arī vadības maksai), no kurām ap 59 milj. EUR būs ALTUM un kredītiestāžu piesaistītie resursi aizdevumu sniegšanai.

Tiešo aizdevumu gadījumā Altum primāri izmantos publisko finansējumu un nepieciešamības gadījumā piesaistīs papildus finansējumu aizdevumu daļas finansēšanai; garantiju gadījumā aizdevuma daļu finansēs kredītiestāde, bet Altum pēc projekta mērķu sasniegšanas izmaksās kapitāla atlaidi aizdevuma pamatsummas daļējai, kā arī sniegs grantu mazaizsargāto mājsaimniecību, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu, energoefektivitātes projektu īstenošanas izmaksu daļas finansēšanai.

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

01.01.2026.

31.07.2032.

127 000 000

0

18 656 000

39 900 000

39 900 000

28 544 000

0

0

Latvijā ir augsts mājokļu īpašumtiesību līmenis visās ienākumu kvintilēs. Šī plašā līdzatbildība ir radījusi arī būtiskas problēmas saistībā ar mājokļu renovāciju. Daudziem mājokļu īpašniekiem, jo īpaši zemāko ienākumu kvintiļu iedzīvotājiem, ir grūtības finansēt nepieciešamos renovācijas darbus, lai uzlabotu energoefektivitāti un dzīves apstākļus. Lai gan mājokļa īpašumtiesības nodrošina stabilitāti, šo īpašumu atjaunošanas vai modernizācijas izmaksas bieži vien pārsniedz mazaizsargāto mājsaimniecību finansiālās spējas, tādējādi radot grūtības uzturēt un uzlabot mājokļu standartus.

Maza mēroga energoefektivitātes pasākumiem Latvijā ir izšķiroša nozīme, ņemot vērā pašreizējo mājokļu stāvokli un lēno liela mēroga mājokļu atjaunošanas tempu. Daudzas no esošajām ēkām ir novecojušas un nav energoefektīvas, kas rada lielu enerģijas patēriņu un palielina izmaksas iedzīvotājiem. Lai gan liela mēroga pārbūves projekti ir svarīgi ilgtermiņa ilgtspējai, tie virzās uz priekšu lēni un nevar apmierināt mazaizsargāto mājsaimniecību tūlītējās vajadzības. Daudzos gadījumos dzīvokļu īpašnieki paaugstina savu dzīvokļu individuālo energoefektivitāti, investējot logu un/vai individuālo apkures sistēmu nomaiņā. Tomēr mazaizsargātām personām bieži vien trūkst finanšu līdzekļu šādu uzlabojumu veikšanai, tāpēc mazaizsargāto personu dzīves apstākļi var būt sliktāki un iekštelpu gaisa temperatūra zemāka nekā citos tās pašas ēkas dzīvokļos. Tāpēc pat nelielu energotaupības uzlabojumu īstenošana, piemēram, individuāli izolācijas uzlabojumi, logu nomaiņa un efektīvu apkures sistēmu uzstādīšana, var būtiski samazināt enerģijas patēriņu un uzlabot dzīves apstākļus daudzām mazaizsargātām mājsaimniecībām visā valstī. Šie neliela mēroga pasākumi ir būtisks solis ceļā uz energoefektivitātes uzlabošanu individuālā līmenī, enerģētiskās nabadzības mazināšanu un atbalstu pārejai uz ilgtspējīgāku mājokļu sektoru Latvijā.

Investīcijas mērķis ir samazināt mazaizsargātu mājsaimniecību enerģētiskās nabadzības risku gadījumos, kad sarežģīti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nav iespējami (tostarp situācijās, kad daudzdzīvokļu ēka neatbilst prasībām saņemt renovācijas atbalstu (piemēram, netiek sasniegts 30% primārās enerģijas patēriņa samazinājums) vai īpašnieki nevar nodrošināt nepieciešamo balsojumu par sarežģītiem renovācijas pasākumiem), finansējot mazāka mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus (piemēram, logu nomaiņu, iekšējo sienu izolāciju, atsevišķu fosilā kurināmā apkures iekārtu nomaiņu uz bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski iespējams) mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras dzīvo un kurām pieder dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, kā arī sniedzot finansiālo atbalstu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai un renovācijai (piemēram, fasādes, mansarda, pagraba siltināšana, kopīga fosilā kurināmā apkures iekārtu nomaiņa uz bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski iespējams utt.) privātmājās.

Mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, var būt grūtības piekļūt precīzai informācijai vai norādījumiem, kā samazināt enerģijas patēriņu un samazināt komunālo pakalpojumu rēķinus. Tāpat daudzas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības var saskarties ar sarežģītām formalitātēm vai arī tām var trūkt laika un resursu, lai orientētos dažādos procesos. Lai nodrošinātu informācijas un konsultāciju pieejamību, palīdzību dokumentācijas sagatavošanā un atbalsta pieejamību efektīvu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, investīcijas ietvaros plānota vienas pieturas aģentūras funkciju nodrošināšana. Vienas pieturas aģentūras funkciju nodrošināšana un konsultatīvā atbalsta sniegšana enerģētiskās nabadzības skartajiem cilvēkiem ir būtiska, tādejādi nodrošinot centralizētu, pieejamu un vienkāršotu pakalpojumu, kas palīdz mazaizsargātām personām un mājsaimniecībām orientēties energoefektivitātes pasākumos, kas var samazināt izmaksas vai vienkāršot energotaupības pasākumu īstenošanas procesus, kā arī sniegt informāciju par finansiālā atbalsta pieejamību, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu.

Atbalsta sniegšana nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai tiks nodrošināts, izmantojot un pielāgojot līdz šim īstenoto atbalsta programmu labo praksi tehniskās dokumentācijas sagatavošanai ēku renovācijas vajadzībām.

Atbalsts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras dzīvo privātmājās un kurām pieder privātmājas. Atbalsts aptvers tādus uzlabojumus kā logu nomaiņa, jumta izolācija, iekšējo sienu izolācija, fasādes, mansarda, pagraba siltināšana, kā arī fosilā kurināmā apkures iekārtu un cietās biomasas apkures sistēmu nomaiņa uz bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski un finansiāli iespējams.

Plānotais atbalsta kopums vērtējams kā jauna iniciatīva.

Tāpat investīcijas ietvaros plānota tehniskā un finansiālā atbalsta sniegšana mazāka mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēku dzīvokļos:

Atbalsta sniegšana nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai tiks nodrošināts, pamatojoties uz jau esošo pieredzi atbalsta programmu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai ēku renovācijas vajadzībām.

Finansējums mazāka mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem mazaizsargātām mājsaimniecībām, kurām pieder dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, to apliecinot ar īpašumtiesību apliecinošu dokumentu, un kuros mazaisargātās mājsaimniecības dzīvo. Atbalsts aptvers tādus uzlabojumus kā, piemēram, logu nomaiņa, iekšējo sienu izolācija, kā arī efektīvi apkures sistēmu risinājumi (t.sk. piemēram, atsevišķu fosilā kurināmā apkures iekārtu un cietās biomasas apkures sistēmu nomaiņa uz bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski iespējams) un, kur iespējams - jumta izolāciju, bēniņu un pagraba izolāciju.

Plānotais atbalsta kopums vērtējams kā jauna iniciatīva.

Mērķa grupa: mazaizsargātas mājsaimniecības.

Atkarības samazināšana no fosilā kurināmā: mājsaimniecību enerģijas patēriņa samazinājums un mazāki rēķini par enerģiju. Samazināta atkarība no fosilā kurināmā, cita starpā aizstājot fosilā kurināmā apkures iekārtas ar bezemisiju iekārtu, bezemisiju risinājumu, atjaunīgos energoresursos balstītu iekārtu vai pieslēdzot centralizētai siltumapgādes sistēmai, tādējādi veicinot valsts kopējos dekarbonizācijas centienus.

Mērķa grupa: Mazaizsargātas mājsaimniecības.

Atbalsts mazaizsargātām un enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām daudzdzīvokļu ēkās: atbalsts individuāliem maza mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem tiks sniegts mājsaimniecības līmenī (mājsaimniecība EIKIS ir identificēta kā mazaizsargāta mājsaimniecība) un pieteikuma iesniedzējs ir attiecīgā dzīvokļa īpašnieks. Pieteikumus ir plānots pieņemt atklātā konkursā un tie tiks izvērtēti rindas kārtībā.

Detalizētāki tehniskie konkursa nosacījumi tiks izstrādāti pirms atlases izsludināšanas. Pieteikuma iesniedzējs varēs pretendēt uz atbalstu, ja tas ir īpaši mazaizsargāts pret ETS 2 ieviešanu un ja izpildīsies minētie kritēriji:

dzīvokļa īpašnieks ir reģistrēts EIKIS kā mazaizsargāta mājsaimniecība vismaz vienu gadu;

ir izpildīts vismaz viens no šādiem kritērijiem, kas raksturo daudzdzīvokļu ēkas, kurā atrodas dzīvoklis, energoefektivitāti:

a) ēkas energoefektivitātes līmenis ir E vai zemāks;

b) enerģijas patēriņš apkurei ir >100 kWh/m²;

c) ēka ir nodota ekspluatācijā pirms 1990. gada (šo kritēriju piemēro, ja nav iespējams iegūt datus saskaņā ar a) vai b) kritēriju).

Investīcija tiks īstenota visā Latvijas teritorijā, nodrošinot, ka tiek mazināta enerģētiskās nabadzības ietekme uz mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.

Plānots, ka atbalsts tiks sniegts kopumā 9273 mājsaimniecībām. Līdz ar to prognozējama finansējuma savlaicīga izmantošana pieejamajā apmērā.

Par atskaites punkta īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu atbildīga ir KEM.

Tiek plānots, ka SIA "Vides Investīciju fonds" (VIF) atbildība ir nodrošināt projektu iesniegumu atlasi un investīcijas īstenošanas izpildes uzraudzību visā projekta dzīves ciklā, tai skaitā veicot maksājuma pieprasījumu apstiprināšanu.

Par mērķrādītāju un izpildes grafika izpildes nodrošināšanu atbildīgs ir VIF, kuram ir atbilstoša pieredze, lai īstenotu pasākumus.

Saskaņā ar EU-SILC datiem 15% sieviešu, kas dzīvo vienas personas mājsaimniecībās, ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, salīdzinot ar 10% vīriešu. Vientuļo vecāku mājsaimniecībās 9% sieviešu norādīja uz grūtībām uzturēt mājokli siltu, savukārt tikai 2% vīriešu ziņoja par to pašu problēmu.

Klimata pārmaiņu mazināšana:

Pasākuma atbalstāmās darbības pilnībā atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, mazināt SEG emisijas, ēku un infrastruktūras atjaunošanas rezultātā uzlabojot to energoefektivitāti un samazinot energoresursu patēriņu, kā arī veicinot pāreju uz bezemisiju un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un, kur iespējams, pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei, jo tiks atbalstīti privātmāju atjaunošanas projekti, kas paredzēs primārās enerģijas samazinājumu (salīdzinot ar situāciju pirms investīcijām). Pasākuma ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiks sniegts atbilstoši prioritārai kārtībai.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām: Nav būtiska kaitējuma. Netieša pozitīva ietekme — uzlabo ēku noturību.

Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība: Nav būtiska kaitējuma.

Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšana: Nav būtiska kaitējuma.

Piesārņojuma novēršana un kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: Apkures sistēmu iegādes un uzstādīšanas risinājumiem tiks ņemts vērā, lai tiktu ievēroti un netiktu pārsniegti LVĢMC veiktajā gaisa kvalitātes novērtējumā⁸⁰ noteiktie Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra Direktīvā (ES) 2024/2881 (Gaisa kvalitātes direktīva)⁸¹ noteikto daļiņu PM₁₀, daļiņu PM_2,5 un benz(a)pirēna robežlielumi attiecīgajā teritorijā.

Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: Nav būtiska kaitējuma.

Maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošana daudzdzīvokļu māju dzīvokļos

Klimata pārmaiņu mazināšana: Pasākuma atbalstāmās darbības pilnībā atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, mazināt SEG emisijas, ēku un infrastruktūras atjaunošanas rezultātā uzlabojot to energoefektivitāti un samazinot energoresursu patēriņu, kā arī veicinot pāreju uz bezemisiju un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un, kur iespējams, pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei, jo tiks atbalstīti maza mēroga energoefektivitātes projekti daudzdzīvokļu ēku dzīvokļos, kas paredzēs primārās enerģijas samazinājumu (salīdzinot ar situāciju pirms investīcijām). Pasākuma ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiks sniegts atbilstoši prioritārai kārtībai.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām: Nav būtiska kaitējuma. Netieša pozitīva ietekme — uzlabo ēku noturību.

Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība: Nav būtiska kaitējuma .

Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšana: Nav būtiska kaitējuma.

Piesārņojuma novēršana un kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: Apkures sistēmu iegādes un uzstādīšanas risinājumiem tiks ņemts vērā, lai tiktu ievēroti un netiktu pārsniegti LVĢMC veiktajā gaisa kvalitātes novērtējumā⁸² noteiktie Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra Direktīvā (ES) 2024/2881 (Gaisa kvalitātes direktīva)⁸³ noteikto daļiņu PM₁₀, daļiņu PM_2,5 un benz(a)pirēna robežlielumi attiecīgajā teritorijā.

Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: Būtiska kaitējuma neesamība.

Bāzes vērtība attiecas uz gada primārās enerģijas patēriņu pirms ieguldījumu uzsākšanas, sasniegtā vērtība attiecas uz primārās enerģijas gada patēriņu gadā pēc ieguldījumu veikšanas. Ēkām abas vērtības jādokumentē, pamatojoties uz energoefektivitātes sertifikātiem saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES.

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C1.B.I1.1.2026Q4

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Atskaites punkts

MK noteikumi par atbalsta īstenošanu

Stājas spēkā MK noteikumi par atbalsta īstenošanu

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2026

IV

C1.B.I1.I1.2032Q1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Mērķrādītājs

Atbalstīto mājsaimniecību skaits

Nav attiecināms

skaits

0

3973

2032

I

C1.B.I1.I2.2032Q1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Mērķrādītājs

Atbalstīto mājsaimniecību skaits

Nav attiecināms

skaits

0

5300

2032

I

C1.B.I1.I3.2032Q1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Mērķrādītājs

Primārās enerģijas patēriņa ietaupījums

Nav attiecināms

%

0

20

2032

I

Mērķrādītājs: Atbalstīto mājsaimniecību skaits tika izvēlēts, lai atspoguļotu to enerģētiski nabadzīgo un mazaizsargāto mājsaimniecību skaitu, kuras gūst labumu no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas.

Mērķrādītājs: Primārās enerģijas patēriņa ietaupījums - atbalstīto vienību kopējais primārās enerģijas patēriņa ietaupījums izvēlēts, jo šāds mērķis vistiešāk raksturo investīciju ieguldījumu energoefektivitātes mērķa sasniegšanai.

Mērķrādītājs "Atbalstīto mājsaimniecību skaits" – enerģētiski nabadzīgo un mazaizsargāto mājsaimniecību skaits, kuras gūs labumu no energoefektivitātes pasākumiem, kā arī veiks enerģijas ietaupījumu un aizstās fosilā kurināmā apkures iekārtas ar atjaunīgo energoresursu iekārtām un/vai ļoti efektīvām iekārtām.

Mērķrādītājs "Primārās enerģijas patēriņa ietaupījums" – sasniegtais primārās enerģijas patēriņa ietaupījums (%).

Mērķrādītāju pienācīga izpilde pamatojama ar:

Uzskaiti par finansiālā atbalsta sniegšanu (līgumiem): atbalstīto mājsaimniecību skaita izsekošana.

Energoauditi un energoefektivitātes sertifikāta (EPC) novērtējumi: pirms un pēc enerģijas patēriņa mērīšana.

Mērķrādītāju pārbaudes avoti:

valsts energoefektivitātes datubāze;

atbalsta sniedzēja pārskati.

Sasniedzamais mērķis (uz 2032.gadu):

Atbalstīto mājsaimniecību skaits: 3973 mazaizsargātas mājsaimniecības ar īstenotiem energoefektivitātes pasākumiem privātmājās un 5300 mazaizsargātas mājsaimniecības ar īstenotiem maza mēroga energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu ēku dzīvokļos.

Primārās enerģijas patēriņa ietaupījums: 20%.

Mērķrādītāji tiks sasniegti līdz 2032. gada I ceturksnim.

Par mērķrādītāja īstenošanas, novērtēšanas uzraudzību un ziņošanu plānots kā atbildīgo noteikt SIA "Vides Investīciju fonds".

Vienlaikus tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3.6.pasākumā "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" paredzēto atbalstu mājsaimniecībām sadedzināšanas iekārtu nomaiņai un 2.1.1.1. pasākumā "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" paredzēto atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī ar ANM plāna 1.2.1.1.i. investīcijā "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" paredzēto atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.

Savstarpējā investīciju demarkācija tiks nodrošināta arī ar investīciju ieviešanas laika grafiku.

Izmaksas tiks regulāri uzraudzītas un novērtētas, lai nodrošinātu, ka izdevumi atbilst projekta mērķiem. VIF veiks pārraudzību un līdzekļu sadali, nodrošinot pārredzamību un pārskatatbildību visā īstenošanas procesā.

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

01.01.2026.

31.07.2032.

198 639 573

0

40 000 000

40 000 000

50 000 000

50 000 000

18 639 573

0

Ēku energoefektivitātes uzlabošana prasa ievērojamus ilgtermiņa kapitālieguldījumus, kuru atmaksāšanās periods ir ilgs. Tāpēc pašvaldībām, kas iegulda ēkās, kas nodrošina sociālās funkcijas – sociālos pakalpojumus vai izmitināšanu sociālajos mājokļos (social housing)⁸⁵, nereti trūkst pietiekamu finanšu resursu, lai īstenotu nepieciešamos energoefektivitātes uzlabojumus un šādu ēku uzturēšana prasa ievērojamus līdzekļus, kuru kompensēšana negatīvi finansiāli atsaucas uz maznodrošinātām mājsaimniecībām, kas saņem pakalpojumus šajās ēkās.

Pašvaldībās sociālie pakalpojumi un izmitināšana sociālajos mājokļos mazaizsargātām mājsaimniecībām nereti tiek sniegti pašvaldību īpašumā esošās ēkās, kas klasificējamas kā enerģētiskās nabadzības skartas, t.i., ēkās ar zemu energoefektivitāti, paaugstinātiem energoresursu patēriņa izdevumiem un/vai nepietiekamiem apstākļiem iekštelpu mikroklimata nodrošināšanai. Bieži vien atbalsta saņēmējiem (mazaizsargātām mājsaimniecībām) nav iespēju izvēlēties alternatīvas sociālo pakalpojumu saņemšanas vai dzīves vietas, tāpēc viņi tieši saskaras ar enerģētiskās nabadzības radītajām sekām un tādēļ atbalsts ir nepieciešams pašvaldību struktūrām - sociālo pakalpojumu sniedzējiem un sociālajiem mājokļiem, kas tiešā veidā sniedz atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē publicētajiem statistikas datiem⁸⁶ pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēji 2023.gada beigās ir vismaz 570 institūcijas ar vismaz 5300 sociālajiem darbiniekiem, kas snieguši sociālos pakalpojumus vismaz 66 tūkstošiem klientu⁸⁷. Papildus atbilstoši statistikas datiem 2023.gadā Latvijā darbojas vismaz 120 sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes⁸⁸, ar ēku platību vismaz 200 tūkstošu kvadrātmetri. Mājokļu pieejamības pamatnostādnēs 2023.–2027.gadam norādīts, ka sociālo mājokļu skaits Latvijā ir nepietiekošs. Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem – 2% no kopējā dzīvojamā fonda. Papildus tam sociālie dzīvokļi ir sliktā stāvoklī: ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 11,5 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju – 4,3 %⁸⁹.

Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem ir nepieciešams atjaunot vismaz 230 pašvaldību īpašumā esošās ēkas (ar grīdas platību lielāku par 250 m²), kas nodrošina pašvaldību sociālos pakalpojumus (piemēram, pansionāts, sociālais dienests, dienas aprūpes centrs, krīzes centrs, grupu māja (dzīvoklis), sociālās institūcijas, kas maznodrošinātām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas u. tml.) un izmitināšanu sociālajos mājokļos (piemēram, sociālā dzīvojamā māja, dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas u. tml.). Lielākā daļa no šīm ēkām ir uzbūvētas pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, līdz ar to tām ir zems energoefektivitātes līmenis. Ņemot vērā zemos energoefektivitātes rādītājus, prioritāri nepieciešams samazināt to enerģijas patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti. Tādējādi ir nepieciešams atbalsts ēkām, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas, publiskās investīcijas piešķirot ēku atjaunošanai, konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, telpu pielāgošanai, ja tas nepieciešams, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, paaugstinot energoefektivitāti, piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus kā citās atbalsta programmās pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai, vienlaikus, telpu pielāgošanā ievērojot aktuālās sociālo pakalpojumu saņēmēju vai sociālo mājokļu īrnieku vajadzības un veicinot virzību uz bezemisiju un gandrīz nulles enerģijas ēkām, t.sk. ietverot arī, kur iespējams, centralizētajā, lokālajā un individuālajā apkurē izmantoto fosilo avotu izmantojošo apkures iekārtu nomaiņu pret AER iekārtām vai esošo neefektīvo vai novecojošo AER iekārtu nomaiņa pret modernākām un efektīvākām AER iekārtām, kā arī palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu ēkās un bezemisiju tehnoloģiju uzstādīšanu līdzās energoefektivitātes pasākumiem, ja tā ir ekonomiski pamatota, vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām, kā arī ar investīcijām ēkās saistītie citi ieguldījumi, tai skaitā elektromobilitātes infrastruktūras izveidošana, ievērojot attiecīgus komercdarbības atbalsta nosacījumus.

Ar plānotajiem ieguldījumiem pašvaldību sociālo ēku stāvokļa uzlabošanā tiks nodrošināta tuvošanās Nacionālā enerģētikas un klimata plānā⁹⁰ noteikto energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājuma mērķu sasniegšanai, kā arī ieguldījumu jomas un nepieciešamības balstītas uz Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam⁹¹ plānotajiem attīstības virzieniem un prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība", noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, uz nozaru plānošanas dokumentiem un EK rekomendācijām⁹² dalībvalstīm.

Vienlaikus, tiks nodrošināta SKF plāna investīcijas demarkācija ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" trešās kārtas investīcijām, kur investīciju atbalsts paredzēts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pašvaldību ēkās, tai skaitā atbalstot AER tehnoloģijas un virzību uz ne-emisiju tehnoloģiju uzstādīšanu. Savstarpējā investīciju demarkācija tiek nodrošināta ar investīciju ieviešanas laika grafiku.

Atbalsts paredzēts kompleksu ēku renovācijas izmaksu segšanai (apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana, siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana, būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanu u.tml.), kā arī esošo fosilos energoresursus izmantojošu apkures iekārtu nomaiņai pret jaunu AER izmantojošo siltumenerģijas ražošanas iekārtu vai esošo neefektīvo vai novecojošo AER iekārtu nomaiņai pret modernākām un efektīvākām AER iekārtām enerģētiskās nabadzības skartās pašvaldību sociālo pakalpojumu (piemēram, pansionāts, sociālais dienests, dienas aprūpes centrs, krīzes centrs, grupu māja (dzīvoklis), sociālās institūcijas, kas maznodrošinātām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas u. tml.) un sociālo mājokļu (piemēram, sociālā dzīvojamā māja, dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas u. tml.) ēkās, atbalstu enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajiem - mazaizsargātām mājsaimniecībām. Atbalsta rezultātā tiks samazināts ETS 2 ietekmes izraisītās negatīvās sekas tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām, tām kompensējot ETS 2 radīto ietekmi, lai izmaksas nepieaugtu, vienlaikus, neizslēdzot citu neparedzētu apstākļu ietekmi, piemēram, krīzes, tirgus svārstības, u. tml. izmaksas par sociālo pakalpojumu saņemšanu vai ar sociālo mājokļu lietošanu saistītos izdevumus, piemēram, kompensēta īres vai uzturēšanas maksa, kompensēti rēķini par telpas apkuri un elektrības patēriņu u. tml., kas kopumā kompensē izdevumus mazaizsargātām mājsaimniecībām ar enerģijas patēriņu saistītajās izmaksās.

Finansējuma saņēmēji sniegs apliecinājumus, ka atbalsta ietvaros atjaunotajā ēkā sociālos pakalpojumus saņems vai sociālajos mājokļos izmitinās galvenokārt mazaizsargātas mājsaimniecības un projektu pēcuzraudzības periodā uzkrās datus par sociālo pakalpojumu saņēmējiem. Datu uzkrāšana ēku līmenī finansējuma saņēmējam neradīs būtisku papildu slogu, jo saskaņā ar Noteikumiem par Oficiālās statistikas programmu 2025.–2027. gadam^{95 96}  pašvaldībām ir jāuzskaita tās sniegto sociālo pakalpojumu skaits. Piemēram, ir uzskaitīts, ka 2023 gadā pašvaldības sociālo pakalpojumu saņēmušie klientu skaits pārsniedz 66 tūkstošus⁹⁷.

Atbalsta rezultātā ēkās tiks samazināts kopējās primārās enerģijas patēriņš, kā arī tiks veicināta AER izmantošana un bezemisiju tehnoloģiju uzstādīšana, kā arī samazinātas radītās CO₂ emisijas. Atjaunotajās ēkās tiks uzlabota energoefektivitāte, kā arī ar to saistītie dzīves apstākļi, pakalpojumu kvalitāte un izmaksas tās lietotājiem - personām, kuras skar enerģētiskā nabadzība un kuras ir mazaizsargātas.

Risinājumi sekmē ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu, enerģētisko neatkarību no importētiem energoresursiem.

Pasākuma ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai valstspilsētās tiks sniegts atbilstoši prioritārai kārtībai, prioritāri izvērtējot iespējas veidot pieslēgumus efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kā otru risinājumu izvērtējot dažādus bezemisiju risinājumus un tikai kā trešo iespējamību izvērtējot risinājumus ar cietās biomasas siltumapgādes iekārtām. Vienlaikus katrā gadījumā tiks ņemti vērā konkrētie apstākļi un tehniskā lietderība.

Ieguldījumi sociālo pakalpojumu ēku un sociālo mājokļu kvalitātē un to pieejamībā tiešā veidā saistīti ar cilvēku sociālo tiesību īstenošanu.

Ja šīs ēkas ir atbilstošas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) vadlīnijām vai ir saņemts VUGD atzinums par patvertnes funkciju, tad tiks sniegts atbalsts arī konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, telpu pielāgošanai, ja tas nepieciešams, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, kas vienlaicīgi sniegs ieguldījumu energoefektivitātes uzlabošanai (piemēram, ventilācijas, apkures, elektroenerģijas sistēmu izveidei un c.).

Ar plānotajiem ieguldījumiem paredzēts uzlabot ēku stāvokli, kompensējot pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas izmaksas vai ar sociālo mājokļu lietošanu saistītos izdevumus, vienlaikus, mazinot enerģētisko nabadzību Latvijā, kā arī nodrošinot tuvošanos Nacionālā enerģētikas un klimata plānā⁹⁸ noteikto energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājuma mērķu sasniegšanai, kā arī ieguldījumu jomas un nepieciešamības balstītas uz Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam⁹⁹ plānotajiem attīstības virzieniem un prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība", noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, uz nozaru plānošanas dokumentiem un EK rekomendācijām¹⁰⁰ dalībvalstīm.

Atbalsts netiek plānots ieguldījumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kurās uzturas ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, bērni ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem (I vai II invaliditātes grupa). Tādējādi ieguldījumi nav pretrunā ar deinstucionalizācijas pieeju un tie stiprina sociālo iekļaušanu un pamattiesību ievērošanu, kas ir viens no deinstitucionalizācijas pamatprincipiem. Vienlaikus tiks uzlabota sociālo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, stiprinot vietējo kopienu atbalsta spējas. Ieguldījumi veicinās mazaizsargātu mājsaimniecību, piemēram, pensijas vecuma cilvēku, personu ar invaliditāti u.c., pamattiesību ievērošanu, neatkarīgu dzīvi, cilvēka cieņu, līdzdalību sabiedrībā un vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem vai sociālajiem mājokļiem.

Ir aplēsts, ka energoefektivitātes paaugstināšana būtu nepieciešams finansējums vismaz 230 pašvaldību ēkām, kas nodrošina sociālās funkcijas - sociālos pakalpojumus vai izmitināšanu sociālajos mājokļos. Līdz ar to tiek prognozēts, ka finansējums tiks savlaicīgi apgūts pieejamajā apmērā.

VARAM ir atbildīgā ministrija par pasākuma īstenošanu.

Tiek rosināts, ka CFLA atbildība ir nodrošināt projektu iesniegumu atlasi un pasākuma īstenošanas izpildes uzraudzību visā projekta dzīves ciklā, tai skaitā veicot maksājuma pieprasījumu apstiprināšanu.

Par mērķrādītāju un izpildes grafika izpildes nodrošināšanu atbildīga ir CFLA.

Tādējādi investīcija palīdzēs mazināt dzimumu nevienlīdzību, uzlabojot dzīves kvalitāti un iespējas sievietēm, kuras visbiežāk ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam.

Projekta īstenošanas un vadības gaitā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, kā arī nediskriminējoša pieeja, ievērojot vienlīdzīgu iespēju principus neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās piederības vai citām pazīmēm. Publicitātes pasākumos tiks izmantota iekļaujoša valoda un vizuālie risinājumi, kas mazinās stereotipus un diskrimināciju pret jebkuru sabiedrības grupu.

Pasākuma ietvaros tieši netiks atbalstīta bezemisiju mobilitāte, tomēr, projektiem tiks izvirzīti nosacījumi, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 24.aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu¹⁰¹ 14.panta nosacījumu izpildi attiecībā uz uzlādes punktiem, to nepieciešamajai infrastruktūrai un velosipēdu stāvvietām.

Pielāgošanas klimata pārmaiņām: pasākums neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Ēku atjaunošanas un pārbūves pasākumi veicami saskaņā ar būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Atbalstāmo darbību ietvaros tiks paredzēta iespēja risinājumiem, kas saistīti ar "zaļās infrastruktūras" vai AER izmantojošiem un enerģiju taupošiem risinājumiem, kā arī paredzēs iespējas nodrošināt atbilstošus lietus notekūdens sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem, atbilstoši telpu dzesēšanas un/vai ventilācijas risinājumus, lai nodrošinātu komforta temperatūru arī karstuma viļņu laikā un citus risinājums, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība: nav paredzama ietekme uz vides mērķi vai paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, ņemot vērā tā būtību, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu principam "Nenodarīt būtisku kaitējumu" attiecībā uz attiecīgo mērķi.

Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde: Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: pasākums neizraisīs negatīvu ietekmi uz atkritumu rašanos, novēršanu un pārstrādi, jo atbalsta programmas plānošanā un projektu īstenošanā ir paredzēts ņemt tos vērā, piemēram:

energoefektivitātes projektos jādrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem¹⁰³ (Direktīva 2018/851), 11.panta 2.punktā un MK 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi"¹⁰⁴ (MK noteikumi Nr.712) 6.punktā noteikto prasību, kas paredz līdz vismaz 70 % (pēc masas) palielināt no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus, kuri definēti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā), ievērošanu un, ņemot vērā Direktīvā 2018/851 un MK noteikumos Nr.712 noteiktās prasības, projektu iesniedzēji tiks aicināti kopā ar projekta iesniegumu iesniegt apliecinājumus par to, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju iespēju robežās atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodod sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas. Šo darbību kontrole ir paredzēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu;

projekta iesniedzējiem būs jāievēro normatīvajos aktos noteiktās obligātās Zaļā publiskā iepirkuma prasības, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem vai aprīkojumam saskaņā ar MK 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība"¹⁰⁵, kur obligāts nosacījums ir, piemēram, Zaļā publiskā iepirkuma piemērošana apgaismojumam.

nosakot priekšnosacījumus piemērot zaļo publisko iepirkumu renovācijas materiālu izvēlē, tiks nodrošināta aprites ekonomikas principu veicināšana u.c.

Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: Pasākumā paredzamo atbalstāmo darbību radītā ietekme uz emisijām gaisā, ūdenī vai zemē ir nebūtiska.

Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā.

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas

Atskaites punkts

Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par atbalsta pasākuma investīcijas īstenošanu

Apstiprināts normatīvais regulējums

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2028

IV

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas

Mērķrādītājs

Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija

Neattiecas

Renovētā grīdas platība (m²/gadā)

0

20 000

2032

III

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas

Mērķrādītājs

Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums.

Neattiecas

MWh gadā

0

2000

2032

III

Mērķrādītājs: Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija - ēku platība, kuru energoefektivitāte ir uzlabota atbalstīto projektu ietvaros, izvēlēta, jo rādītājs var tikt tieši izmantots 2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 6. panta 1. punktā dalībvalstīm noteiktā pienākuma progresa ziņošanai.

Mērķrādītājs: Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums - atbalstīto vienību kopējais primārās enerģijas patēriņš gadā izvēlēts, jo šāds mērķis vistiešāk raksturo investīciju ieguldījumu energoefektivitātes mērķa sasniegšanai.

Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija: renovētā grīdas platība (m² gadā) sociālo pakalpojumu ēkās un sociālajos mājokļos, kuru energoefektivitāte ir uzlabota atbalstīto projektu ietvaros.

Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums: sasniegtā vērtība uz gada primārās enerģijas patēriņu (MWh gadā).

Mērķrādītāju pienācīga izpilde pamatojama ar apstiprinātu maksājuma pieprasījumu, ar kuru tiek apstiprināti arī sasniegtie rādītāji, ko papildus apliecina ēkas energosertifikāts.

Mērķrādītāji tiks sasniegti līdz 2032. gada 31. jūlijam.

Par mērķrādītāja īstenošanas, novērtēšanas uzraudzību un ziņošanu kā atbildīgo plānots noteikt CFLA.

1) ANM plāna 1.2.1.3.i. pasākuma datiem Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS), ņemot vērā SKF plānā ietvertās atbalsta investīcijas ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas;

2) KEM sagatavoto sarakstu ar valstspilsētu un pašvaldību īpašumā esošajām ēkām (apkurināmās ēkas, virs 250 m²).

Saskaņā ar ANM plāna 1.2.1.3.i. pasākuma datiem ēkas renovācija, lai sasniegtu gandrīz nulles enerģijas ēkas līmeni izmaksas var sasniegt 1500 EUR/m² un 12,00 EUR par 1 kWh/gadā primārās enerģijas patēriņa ietaupījumu. Attiecīgi, ņemot vērā, ka investīcijas ietvarā var tik atjaunotas aptuveni 30 ēkas, pieņemtās būvniecības sadārdzinājuma ietekmi līdz 2030.gadam (aptuveni 25%) un piesardzības rezervi, jo tiek plānots, ka lielākā daļa būvniecības darbu sāksies 2029. gadā, tad par pieejamo kopējo finansējumu 38,5 milj. EUR var veikt ieguldījumus pašvaldību sociālo pakalpojumu ēku renovācijas pasākumos atjaunojot lietderīgā grīdas platības 20 000 m² apmērā ar primārās enerģijas patēriņa gada ietaupījumu 2000 MWh/gadā.

Nacionālā līdzfinansējuma nodrošinājums tiks specificēts MK noteikumos par investīcijas īstenošanu.

Mērķrādītāju vērtību uzskaita kumulatīvi, atbilstoši katrā pabeigtajā projektā sasniegtajam enerģijas patēriņa ietaupījumam. Vērtību uzskata par sasniegtu projekta noslēguma maksājuma veikšanas dienā un to aprēķina, pamatojoties uz sākotnējo ēkas energosertifikātu un ēkas pagaidu energosertifikātu pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas

01.01.2029

31.07.2032.

38 500 000

0

0

0

5 133 000

7 699 667

15 400 000

10 267 333

Kārtas numurs

Pasākums/investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C1.A.I1

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

01.01.2026.

31.07.2032.

127 000 000

0

18 656 000

39 900 000

39 900 000

28 544 000

0

0

C1.B.I1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

01.01.2026.

31.07.2032.

198 639 573

0

40 000 000

40 000 000

50 000 000

50 000 000

18 639 573

0

C1.B.I2

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas

01.01.2029

31.07.2032

38 500 000

0

0

0

5 133 000

7 699 667

15 400 000

10 267 333

364 139 573

0

58 656 000

79 900 000

95 033 000

86 243 667

34 039 573

10 267 333

Kopā

Fonda ieguldījums

Pārvietojums no dalītās pārvaldības programmām

Nacionālā līdzfinansējuma ieguldījums

Nacionālā līdzfinansējuma daļa (= nacionālais līdzfinansējums/kopā)

364 139 573

273 104 680

0

91 034 893

25%

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C1.A.I1.1.2026Q4

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Atskaites punkts

Noteikumu, kas reglamentē investīcijas daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, spēkā stāšanās

Stājas spēkā MK noteikumi par atbalsta pasākuma īstenošanu

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2026

IV

C1.A.I1.2.2030Q1

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 60 000 000 EUR apmērā

Paziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu 60 00 000 EUR apmērā

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2030

I

C1.A.I1.I1.2032Q3

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Mērķrādītājs

Mazaizsargātas mājsaimniecības, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu

Neattiecas

Skaits

0

1 400

2032

III

C1.A.I1.I2.2032Q3

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Mērķrādītājs

Mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu

Neattiecas

Skaits

0

7 000

2023

III

C1.A.I1.I3.2032Q3

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Mērķrādītājs

Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums

Neattiecas

MWh gadā

0

7 723

2032

III

C1.B.I1.1.2026Q4

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Atskaites punkts

MK noteikumi par atbalsta īstenošanu

Stājas spēkā MK noteikumi par atbalsta īstenošanu

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2026

IV

C1.B.I1.I1.2032Q1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Mērķrādītājs

Atbalstīto mājsaimniecību skaits

Nav attiecināms

skaits

0

3973

2032

I

C1.B.I1.I2.2032Q1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Mērķrādītājs

Atbalstīto mājsaimniecību skaits

Nav attiecināms

skaits

0

5300

2032

I

C1.B.I1.I3.2032Q1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

Mērķrādītājs

Primārās enerģijas patēriņa ietaupījums

Nav attiecināms

%

0

20

2032

I

C1.B.I2.1.2028Q4

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas

Atskaites punkts

Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par atbalsta pasākuma investīcijas īstenošanu

Apstiprināts normatīvais regulējums

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2028

IV

C1.B.I2.I1.2032Q3

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas

Mērķrādītājs

Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija

Neattiecas

Renovētā grīdas platība (m² gadā)

0

20 000

2032

III

C1.B.I2.I2.2032Q3

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas

Mērķrādītājs

Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums

Neattiecas

MWh gadā

0

2000

2032

III

Mērķis:

Pasākumi un investīcijas:

Aplēstās kopējās izmaksas: 313 186 191 EUR, no kuriem

Izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 234 889 643 EUR.

Izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītās pārvaldības programmām (piemēram, ESF+, ERAF u. C.): 0 EUR.

Izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 78 296 548 EUR.

Kārtas numurs

Pasākuma/ investīcijas nosaukums

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C1.A.I1

Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

01.01.2026.

31.07.2032.

109 229 123

0

16 045 500

34 316 866

34 316 866

24 549 891

0

0

C1.B.I1

Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai

01.01.2026.

31.07.2032.

170 844 302

0

34 402 873

34 402 873

43 003 592

43 003 592

16 031 372

0

C1.B.I2

Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas

01.01.2029

31.07.2032

33 112 766

0

0

0

4 414 749

6 622 267

13 245 106

8 830 644

313 186 191

0

50 448 373

68 719 739

81 735 207

74 175 750

29 276 478

8 830 644

Kopā

Fonda ieguldījums

Pārvietojums no dalītās pārvaldības programmām

Nacionālā līdzfinansējuma ieguldījums

Nacionālā līdzfinansējuma daļa (= nacionālais līdzfinansējums/kopā)

313 186 191

234 889 643

0

78 296 548

25%

Mērķis:

Pasākumi un investīcijas:

Paredzamās kopējās izmaksas: 216 777 903 EUR, no kuriem

Izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 162 583 427 EUR;

Izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītas pārvaldības programmām (piemēram, ESF+, ERAF u. C.): 0,00 EUR;

Izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 54 194 476 EUR.

12.attēls. To iedzīvotāju īpatsvars, kurus skar ļoti apgrūtināta piekļuve sabiedriskajam transportam Latvijā: Kopējā daļa un īpatsvars lauku apvidos

13.attēls. Ar transportu saistītās izmaksas Latvijas mājsaimniecībām par oglekļa cenu 60 EUR/tCO₂ (tikai mājsaimniecībām, kas izmanto fosilo kurināmo) sadalījumā pa urbanizācijas pakāpēm

Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju pieprasīt braucienu no dzīvesvietas uz vietējo centru vai tuvāko mobilitātes punktu, lai nodrošinātu savienojamību. Jānodrošina, lai transporta maršruti nepārklātos ar esošajiem maršrutu piedāvājumiem. Transporta nozarē investīcija "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" (APP) kopā ar transportlīdzekļu iegādi APP vajadzībām ir īpaši izstrādāts, lai risinātu mobilitātes problēmas, ar kurām saskaras lauku mājsaimniecības, kurām nav piekļuves sabiedriskajam transportam. Nodrošinot elastīgas un cenas ziņā pieejamas transporta iespējas, šie pasākumi palīdz samazināt transporta nabadzību un nodrošināt, ka lauku iedzīvotāji var piekļūt pamatpakalpojumiem. Turklāt atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, kuru mērķis ir sociālo pakalpojumu sniegšana, ir īpaši svarīgs mājsaimniecībām, kurām pretējā gadījumā tiktu vēl vairāk liegta piekļuve vitāli svarīgiem pakalpojumiem, jo tās vecuma, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ nespēj ceļot vai izmantot tradicionālos transporta veidus. Ar APP plānots uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību un piekļūstamību lauku apvidos, un padarīt to ērtāku un vairāk orientētu uz klientiem, vienlaikus optimizējot resursu izmantošanu un ievērojami samazinot SEG emisijas. APP pakalpojumu ieviešana ir plānota visos piecos plānošanas reģionos, aptverot 92 teritorijas, kas identificētas kā potenciālas teritorijas ar augstu transporta nabadzības risku nepietiekama sabiedriskā transporta pārklājuma dēļ.

Lai definētu pakalpojuma teritorijas, par pamatu tiks ņemts vērā esošais sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkls, respektīvi, kur nav šī tīkla pārklājums. Lai nodrošinātu kritēriju noteikšanu, plānots, ka pakalpojums tiks nodrošināts vietās, kur iedzīvotājiem nav piekļuve sabiedriskajam transportam (līdz pieturvietai ir 2km vai vairāk) vai reisu skaits ir mazāk par četriem reisiem dienā.

Ar APP iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja pieprasīt braucienu no dzīvesvietas uz vietējo centru vai tuvāko mobilitātes punktu, lai garantētu savienojamību un to, ka APP maršruti nepārklājas ar esošajiem sabiedriskā transporta maršrutu piedāvājumiem. Pakalpojuma atbalstam tiks izveidots zvanu centrs un adaptīvā lapa (aplikācija), kas piedāvās virkni būtisku funkciju, piemēram, zvanu centru rezervēšanai un informācijas pieprasīšanai, informācijas sniegšanu pasažieriem par pakalpojumu pieejamību, kā arī atbalstu maršruta plānošanā, lai nodrošinātu efektīvu un optimizētu pakalpojumu sniegšanu. APP pasākuma ietvaros paredzēta arī programmatūras izstrāde maršrutu plānošanai un braucienu pieprasīšanai, kā arī aparatūras (datori, planšetes transportlīdzekļu vadītājiem, transportlīdzekļu uzraudzības iekārtas u.tml.) nodrošināšana, kas nepieciešama pakalpojumu sniegšanai.

Svarīga šī pakalpojuma daļa ir arī vides aspekti – autotransporta pakalpojumi pēc pieprasījuma tiks nodrošināti ar bezemisiju vai zemu emisiju transportlīdzekļiem, prioritāti dodot bezemisiju transportlīdzekļiem. Tas ļaus vienlaikus risināt gan sociālos, gan vides ilgtspējas izaicinājumus.

Pakalpojumu plānots nodrošināt iedzīvotājiem, kas dzīvo attālos lauku reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu un noteiktu rādiusu, kur nav pieejams sabiedriskais transports vai reisu skaits ir nepietiekams. Lai definētu pakalpojuma teritorijas, par pamatu tiks ņemts vērā esošais sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkls, respektīvi, kur nav šī tīkla pārklājums. Lai nodrošinātu kritēriju noteikšanu, plānots, ka pakalpojums tiks nodrošināts vietās, kur iedzīvotājiem nav piekļuve sabiedriskajam transportam (līdz pieturvietai ir 2 km vai vairāk) vai reisu skaits ir mazāk par četriem reisiem dienā. Pakalpojums tiks nodrošināts līdz tuvākajam sabiedriskajam transportam, kur grafiks ir piemērots pasažiera nogādāšanai tālāk, vai līdz novada centram. Autotransportu būs iespējams pieteikt iepriekš no virtuāli izveidota punkta adaptīvajā lapā (aplikācijā) vai ar zvanu centra starpniecību. Adaptīvajā lapā (aplikācijā) būs iezīmētas zonas, kurās autotransports pēc pieprasījuma tiek nodrošināts.

APP veicinās atteikties no privāto transportlīdzekļu izmantošanas, jo tiks nodrošināta mobilitāte ar videi draudzīgiem transportlīdzekļiem vietās, kur nav pieejams sabiedriskais transports.

Kopējie potenciālie ieguvumi no bezemisiju transporta izmantošanas:

Nav izplūdes gāzu izmešu, tādējādi uzlabojot gaisa kvalitāti.

Mazāka atkarība no fosilā kurināmā – samazina nepieciešamību pēc to izmantošanas transportā.

Augstāks energoefektivitātes līmenis - augstāka efektivitāte nozīmē mazākas enerģijas vajadzības un mazāku slogu klimatam.

Zemāks trokšņu līmenis.

Zemākas ekspluatācijas izmaksas – elektroenerģijas izmantošana ļaus ietaupīt, salīdzinot ar fosilo degvielu izmantošanu.

Zemākas uzturēšanas izmaksas – mazāki izdevumi transportlīdzekļu apkopēm.

Iespēja izmantot atjaunojamo enerģiju transportlīdzekļu ekspluatācijas nodrošināšanai (saules, vēja enerģija).

Katrs autotransporta pēc pieprasījuma maršruts tiks veidots pielāgojot braucēju skaitam un galamērķiem salāgojot ar reģionālās nozīmes maršrutu.

APP pakalpojumu grozs papildinās esošos reģionālos maršrutus, bet tas neietilps reģionālo maršrutu tīklā. Pakalpojumu organizēs VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) sadarbībā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, izmantojot Fonda līdzekļus.

Plānots, ka ATD organizētie autotransporta pēc pieprasījuma pakalpojumi nosegs maza skaita pasažieru pieprasījumu ar M1 vai M2 kategorijas automobiļiem. Ja faktiskais gadā pārvadāto pasažieru skaits reisā ir septiņi vai mazāks, reisa izpildi var noteikt ar M1 kategorijas transportlīdzekli. Turpretī, ja vidējais gadā pārvadāto pasažieru skaits reisā ir četri vai mazāks, vai pasažieru pārvadāšana ir neregulāra, reisa izpildi var noteikt pēc pieprasījuma, izmantojot M2 vai M1 kategorijas transportlīdzekļus;

Minētais pakalpojums arī atbilst Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam iekļautajam 3.1.1.21. pasākumam "Valsts subsidētā sabiedriskā transporta (EV) pēc pieprasījuma lauku reģionu iedzīvotājiem".

Bezemisiju vai mazemisiju (ar CO₂ emisiju daudzumu līdz 50 g uz vienu km) transportlīdzekļu iegāde transporta pēc pieprasījuma nodrošināšanai pasākuma ietvaros paredzēts, ka autotransports pēc pieprasījuma tiktu nodrošināts ar bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļiem.

Lai veicinātu pašvaldības izvēlēties bezemisiju transportlīdzekļus, pasākuma ietvaros plānots sniegt arī finansiālu atbalstu uzlādes staciju ierīkošanai.

Nosakot prioritāti elektrotransportlīdzekļu (vienlaikus - arī iespēju hibrīda transportlīdzekļu) pakalpojuma izmantošanai, pasākums samazina paļaušanos uz tradicionālajiem ar fosilo degvielu darbināmajiem transportlīdzekļiem. Autotransports pēc pieprasījuma pakalpojumi var papildināt esošos sabiedriskā transporta tīklus, samazinot vajadzību pēc individuālām automašīnu īpašumtiesībām, kas ir ļoti atkarīgas no fosilā kurināmā. Turklāt, nodrošinot braucienus pēc pieprasījuma, šie pakalpojumi optimizē transportlīdzekļu izmantošanu, samazinot tukšo transportlīdzekļu skaitu uz ceļa un nodrošinot, ka pieprasījuma apmierināšanai ir nepieciešams mazāk automobiļu. Pasākums ir vērsts uz bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu iegādi autotransporta pēc pieprasījuma pakalpojumu sniegšanai reģionos. Lai nodrošinātu autotransporta pēc pieprasījuma sistēmas sekmīgu īstenošanu, katrā plānošanas reģionā tiek nodrošināts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu parks. Nodrošinot nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu, pasākums var efektīvi nosegt reģionālā transporta vajadzības, nodrošinot pieejamību un samazinot atkarību no transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar fosilo degvielu. Šis ieguldījums palīdzēs sasniegt plašāku mērķi — izveidot ilgtspējīgu autotransporta tīklu pēc pieprasījuma, kas uzlabo visu iedzīvotāju mobilitāti, jo īpaši nepietiekami sabiedriskā transporta apkalpotos reģionos.

Satiksmes ministrijai ir izšķiroša loma pasākuma iekļaušanā valsts mobilitātes stratēģijā, un tās pienākums ir noteikt vispārējo satvaru autotransporta pakalpojumiem pēc pieprasījuma, pārraudzīt pasākuma vispārējo īstenošanu, nodrošināt saskaņotību ar valsts transporta politiku un nodrošināt finansējuma avotus. Sadarbībā ar ATD tā koordinēs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējus un nodrošinās bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iepirkumu.

Plānots, ka ATD autotransportu pēc pieprasījuma izveidos kā jaunu pakalpojumu grozu un papildinās esošo reģionālā maršrutu tīklu. ATD veidos maršrutus atbilstoši pieprasījumam. Transporta vienības tiks organizētas visā teritorijā.

ATD izvēlēts komersants izstrādās adaptīvo lapu (aplikāciju), bet lapas uzturētājs - ATD. Zvanu centru plānots izveidot ATD.

Latvijas Pašvaldību savienība veicinās sadarbību starp valsts un reģionālajām iestādēm, nodrošinot vietējo vajadzību apmierināšanu.

ATD sniegs autotransporta pakalpojumus pēc pieprasījuma, ekspluatēs transportlīdzekļus, būs atbildīgi par pakalpojumu sniegšanu, transportlīdzekļu apkopi, kā arī autovadītājiem.

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādi koordinēs Satiksmes ministrija kopā ar ATD, jo transportlīdzekļu iegāde būtu jāveic centralizēti, lai nodrošinātu labākas cenas, taisnīgu iepirkuma procesu un samazinātu administratīvo slogu. Pēc tam transportlīdzekļus izmantos ATD, nodrošinot kvalitatīvu pakalpojumu, ATD būs atbildīgs par transportlīdzekļu apkopi un uzturēšanu.

Ņemot vērā, ka pasākumam "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" 2027.gadā plānotais finansējums ir mazāks, nekā kopējie plānotie izdevumi izdevumu kategorijā "Bezemisiju, mazemisiju transportlīdzekļi" un "Uzlādes staciju izbūvei", ja būs nepieciešams pasākumu ieviest secīgi, tad vispirms pasākums tiks ieviests šādā secībā: Latgales plānošanas reģionā, Vidzemes plānošanas reģionā, Kurzemes plānošanas reģionā un Zemgales plānošanas reģionā.

Izmēģinājuma projekts "Transports pēc pieprasījuma" Mazsalacas un Alūksnes novadā parādīja būtisku ar dzimumu saistītu ietekmi. Proti, 85 % no 2777 lietotājiem bija sievietes, un vidējais vecums bija 60 gadi. Šī lielā sieviešu līdzdalība liecina, ka pakalpojums efektīvi risina mobilitātes problēmas, ar kurām saskaras sievietes lauku apvidos, uzlabojot viņu piekļuvi pamatpakalpojumiem un sociālo iekļaušanu. Turklāt lietotāju aptaujas liecināja par lielāku pasažieru drošības sajūtu, vēl vairāk uzsverot pakalpojuma pozitīvo ietekmi uz sieviešu mobilitāti un labklājību.

Pasākuma ietvaros prioritāte tiks noteikta bezemisiju transportlīdzekļiem. Zemu emisiju transportlīdzekļi līdz 50 CO₂ g/km tiks pieļauti, ja pakalpojumu sniegšanas zonā nav pieejamu atbilstošu uzlādes staciju vai veicamie maršruti ir pārāk gari, ar īsiem starplaikiem, lai to varētu veikt ar vienu uzlādi, ņemot vērā arī sezonalitāti. Nosakot prioritāti elektrotransportlīdzekļu un hibrīda transportlīdzekļu izmantošanai darba uzdevumu sistēmā, pasākums samazina paļaušanos uz tradicionālajiem ar fosilo degvielu darbināmajiem transportlīdzekļiem. APP pakalpojumi var papildināt esošos sabiedriskā transporta tīklus, samazinot vajadzību pēc individuālām automašīnu īpašumtiesībām, kas ir ļoti atkarīgas no fosilā kurināmā. Turklāt, nodrošinot braucienus pēc pieprasījuma, šie pakalpojumi optimizē transportlīdzekļu izmantošanu, samazinot tukšo transportlīdzekļu skaitu uz ceļa un nodrošinot, ka pieprasījuma apmierināšanai ir nepieciešams mazāk automobiļu.

1. Jauns normatīvais akts - Autotransporta pēc pieprasījuma maršrutu izveides kritēriji, pakalpojuma pieteikšanas, pakalpojuma sniedzēju darbības un pakalpojuma sniegšanas un izmantošanas nosacījumi, kā arī pakalpojuma pieteikšanas un norēķinu kārtība – zvanu centra izveide un uzturēšana, pakalpojuma saņemšanas nosacījumi, APP administrēšana;

2. Grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija noteikumos Nr.414 "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi" – braukšanas maksas atvieglojumu piemērošana APP pakalpojuma ietvaros;

3. Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos Nr.364 "Kārtība, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un speciālie regulārie pārvadājumi", iekļaujot tvērumā APP pasažieru pārvadājumus.

Zvanu centra un adaptīvās lapas izveide,

bezemisiju vai mazemesiju transportlīdzekļu iepirkumi,

uzlādes staciju izbūve,

maršrutu organizēšana,

APP administrēšana.

APP ietvaros noteiktas zonas kurās autotransports pēc pieprasījuma tiek nodrošināts. Zonas noteiktas, izmantojot iepriekš minētos kritērijus, kas nozīmē - teritorijās, kur nav pietiekams sabiedriskais transports vai līdz pieturvietai jāmēro 2 km vai vairāk.

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C2.G.I1.1.2027Q2

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

Atskaites punkts

Stājas spēkā 3 Ministru kabineta noteikumi, kas nepieciešami atbalsta pasākuma īstenošanai un pasākuma realizēšanas praktiskai izpildei:

- Jauns normatīvais akts - Autotransporta pēc pieprasījuma maršrutu izveides kritēriji, pakalpojuma pieteikšanas, pakalpojuma sniedzēju darbības un pakalpojuma sniegšanas un izmantošanas nosacījumi, kā arī pakalpojuma pieteikšanas un norēķinu kārtība;

- Grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija noteikumos Nr.414 "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi"

- Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos Nr.364 "Kārtība, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un speciālie regulārie pārvadājumi".

Apstiprināts normatīvais regulējums

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2027

II

C2.G.I1.2.2027Q2

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

Atskaites punkts

Nodrošināt pasažieru pārvadājumu plānošanu, pasūtīšanu un organizāciju APP ietvaros

Ir nodrošināta pasažieru pārvadājumu plānošana, pasūtīšana un organizācija APP ietvaros

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2027.

II

C2.G.I1.I1.2027Q2

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

Mērķrādītājs

Iegādāto transportlīdzekļu skaits APP pakalpojuma nodrošināšanai

Iegādāti 57 transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai APP ietvaros

skaits

0

57

2027

II

C2.G.I1.I2.2032Q3

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

Mērķrādītājs

Pārvadāto pasažieru skaits APP ietvaros

Neattiecas

Pārvadāto pasažieru skaits gadā

0

175 000

2032

III

Mērķrādītājs: Iegādāto transportlīdzekļu skaits APP pakalpojuma nodrošināšanai ir tieši saistīts ar ieguldījumu praktisko ietekmi un sniedz kvantitatīvi izmērāmu informāciju par projekta rezultātiem. Tie ļauj skaidri noteikt progresu un nodrošina uzraudzības un atskaitīšanās iespējas atbilstoši ES prasībām. Rādītāji ir saprotami un precīzi mērāmi.

Mērķrādītājs: Pārvadāto pasažieru skaits gadā. ATD būs iespēja apkopot pārvadāto pasažieru skaitu, kas norāda, cik būtiska ir piekļuve autotransportam noteiktā reģionā.

Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 414 "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi" – braukšanas maksas atvieglojumu piemērošana APP pakalpojuma ietvaros;

Veikti pasākumi, kas nepieciešami APP veikšanai:

Izveidots zvanu centrs un adaptīvā lapa;

Veikts 37 bezemisiju un 20 mazemisiju transportlīdzekļu iepirkums;

Izbūvētas uzlādes stacijas;

Tiek organizēti un izstrādāti maršruti.

Pārvadāto pasažieru skaits APP ietvaros norāda uz šāda pakalpojuma nepieciešamību un izmantošanas biežumu, jo APP tiek nodrošināts vietās, kur nav pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi.

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iepirkumu dokumentācija.

Mērķrādītāju pienācīga izpilde pamatojama ar datiem, kas tiks apkopoti no saņemtajiem zvaniem zvanu centrā un pieprasījumiem adaptīvajā lapā (aplikācijā). ATD apkopos datus.

Mērķrādītājs "Iegādāto transportlīdzekļu skaits APP pakalpojuma nodrošināšanai" paredzēts sasniegt līdz 2027.gada 2. ceturksnim.

Mērķrādītājs "Pārvadāto pasažieru skaits APP ietvaros" tiks sasniegts līdz 2032. gada 31.jūlijam.

5.tabula. Investīcijai "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" nepieciešamo resursu apkopojums VSIA "Autotransporta

Investīcijas uzturēšanas izmaksu finansēšana pēc SKF plāna īstenošanas beigām tiks nodrošināta Satiksmes ministrijas esošā budžeta ietvaros, jo daļa no maršrutu tikla tiks izpildīta kā autotransports pēc pieprasījuma

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C2.G.I1

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

01.01.2027.

31.07.2032.

36 560 299

0

10 772 186

4 902 047

5 026 520

5 419 916

Investīcijas mērķis ir 1) nodrošināt bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu risinājumus sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodarbojas ar sociālo un transporta pakalpojumu sniegšanu mazaizsargātām mājsaimniecībām; un 2) vērsts pret transporta nabadzību, atbalstot pamatpakalpojumu sniegšanu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras nespēj vai ir grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas, vai tām ir transporta piekļuves neesamība vai ierobežota piekļuve transportam, kas vajadzīgs, lai piekļūtu būtiskiem sociālekonomiskiem un veselības aprūpes pakalpojumiem un aktivitātēm, ņemot vērā valsts un ģeogrāfisko kontekstu.

Pieaugot transporta izmaksām, sociālo pakalpojumu un veselības pakalpojumu sniedzējiem var kļūt arvien grūtāk rentablā veidā saglabāt transporta pakalpojumus mazaizsargātām mājsaimniecībām vai piegādāt pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas pakas. Tā rezultātā transporta nabadzība vēl vairāk padziļināsies. Šī investīcija palīdzēs mazināt šīs problēmas, atbalstot pāreju uz bezemisiju un zemu emisiju transportlīdzekļiem un nodrošinot, ka pakalpojumi turpina sasniegt tos, kam tie ir vajadzīgi, un tos nekavē pieaugošais finansiālais slogs, ko rada tradicionālās degvielas izmaksas.

Šis pasākums ir vērsts arī uz mazaizsargātu transporta lietotāju, proti iedzīvotāju grupu, kas invaliditātes, vecuma vai citu faktoru dēļ nevar izmantot regulāra sabiedriskā transporta iespējas un kam ir vajadzīgi specializētāki transporta pakalpojumi.

Personas ar dažāda veida invaliditāti saskaras ar būtisku transporta nabadzības risku gan specializētu transporta iespēju nepieejamības dēļ, gan dažādu nepieciešamo kopienā balstīto pakalpojumu attāluma ziņā. Pat situācijās, ja tradicionālais sabiedriskais transports ir pieejams, tā izmantošana ir apgrūtināta laika dēļ, proti, ārpus lielajām pilsētām un attālākos reģionos sabiedriskais transports kursē ievērojami retāk un personas ar invaliditāti nereti nevar salāgot pakalpojuma pieejamības laiku ar sabiedriskā transporta pieejamības laiku. Vienlaikus, turpmākajos gados pieaugot izmaksām par degvielu un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, sociālo pakalpojumu sniedzēji saskarsies ar būtiskiem izaicinājumiem transporta nodrošināšanā saviem klientiem, jo pieaugušo izmaksu dēļ var nākties samazināt pakalpojumu apjomu. Jau šobrīd administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, kad samazinājās pašvaldību skaits no 199 līdz 43, attālums, kas pakalpojumu sniedzējam jāmēro līdz klientam, ievērojami palielinājās. Visu minēto apstākļu rezultātā cilvēki ar invaliditāti nereti nevar piekļūt pamatpakalpojumiem vai pilnībā piedalīties ikdienas dzīvē transporta nabadzības dēļ.

1) Četros valsts sociālās aprūpes centros (turpmāk - VSAC) ir 3371 iemītnieks (104 bērni un 3267 pilngadīgas personas) ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri ir jānogādā uz veselības aprūpes iestādēm, lai saņemtu sabiedrībā balstītus sociālās aprūpes pakalpojumus un lai nokļūtu citās vietās pēc nepieciešamības.

2) Pašvaldības pārvadā klientus pie sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina - aprūpes mājās, dienas aprūpes centra (turpmāk – DAC) un specializēto darbnīcu pakalpojumus:

aprūpes mājās pakalpojumu sniedz 89 pakalpojumu sniedzēji visā valstī. Pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta gan produktu piegāde, gan speciālistu nokļūšana pie mērķa grupas. Pakalpojuma nodrošināšanai pieļaujams nepielāgots auto.

DAC un specializēto darbnīcu pakalpojumi atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam ir iekļauti minimālajā sociālo pakalpojumu grozā (nodrošināmi pašvaldībās kā obligāti) no 2026.gada 1.janvāra. Šos divus pakalpojumus sniedz vai nu pašvaldības pašas, vai deleģējot šo funkciju NVO, vai pērkot pakalpojumu no citas pašvaldības. DAC pakalpojumu pašas sniedz 25 pašvaldības, pērk no pakalpojumu sniedzēja 14 pašvaldības, deleģējušas pakalpojumu sniedzējam 10 pašvaldības. Specializētās darbnīcas pakalpojumu pašas sniedz 20 pašvaldības, pērk no pakalpojumu sniedzēja 14 pašvaldības, deleģējušas pakalpojuma sniedzējam 8 pašvaldības. Auto pašvaldībām nepieciešams klientu atvešanai no dzīvesvietas līdz pakalpojuma saņemšanas vietai un atpakaļ. Funkcijas izpildei nepieciešami galvenokārt pielāgoti auto (atsevišķos gadījumos tie varētu būt arī nepielāgotie).

3) Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA), kura sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, pārvadā klientus no sabiedriskā transporta vietām, pakalpojuma sniegšanas vietām līdz kopmītnēm un citiem mācību objektiem nepieciešams 1 (viens) bezemisiju mikroautobuss. Šobrīd profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņem vidēji 200 unikālās personas.

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu nodrošināšana NVO, pašvaldībām un uzņēmumiem, kas sniedz sociālos pakalpojumus mazaizsargātiem transporta lietotājiem, ļauj šīm organizācijām samazināt savas darbības izmaksas, piemēram, degvielas izmaksas. Tas nodrošina, ka šīs organizācijas var turpināt sniegt pamatpakalpojumus neaizsargātām mājsaimniecībām bez sloga, ko rada pieaugošās transporta izmaksas.

Veselības problēmas un pakalpojumu ierobežota pieejamība visbiežāk skar tieši mazaizsargātās mājsaimniecības, tostarp sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, kuras nereti ir ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem un ir vistiešāk pakļautas transporta nabadzībai, jo tām ir nespēja un grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas, kā arī viņu veselības stāvoklis nav piemērots sabiedriskā transporta izmantošanai sliktas veselības dēl, lai saņemtu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu. Tā kā ārpus apdzīvotajām vietām un lauku teritorijās nav pieejams atbilstošs uzlādes staciju skaits un veicamie maršruti dodoties izsaukumā ir pārāk gari, lai to varētu veikt ar vienu uzlādi, tad paredzēts, ka pasākuma ietvaros tiks pieļauta arī mazemisiju transportlīdzekļu iegāde. Līdz ar to, bezemisijas vai mazemisijas transportlīdzekļu iegāde uzlabotu mazaizsargāto mājsaimniecību spējas pārvarēt ETS 2 radīto ietekmi, kas izriet no fosilo degvielu cenu pieauguma, radot plašāku pieejamību būtiskiem pakalpojumiem:

1) pamatojoties uz 2024.gada Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) datiem ģimenes ārsti ir apkalpojuši 2 115 379 unikālās personas¹¹⁴, no kurām:

508 854 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem;

295 176 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem;

1 255 848 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā 54+;

13 230 unikālās personas ir bijušas politiski represētās personas;

5 729 unikālās personas ir bijušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes;

24 236 unikālās personas ir bijušas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kuras reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, aprūpē esošas personas;

33 032 unikālās personas ir bijušas trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji;

225 439 unikālās personas ir bijušas invalīdi;

315 unikālā persona ir bijušas patvēruma meklētājs, kuram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments vai ārzemnieks, kurš aizturēts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā;

7 499 unikālās personas ir bijušas personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām.

2) pamatojoties uz 2024.gada NVD datiem mobilās paliatīvās aprūpes sniedzēji ir apkalpojuši 2 664 unikālās personas, no kurām:

2 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem;

18 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem;

2 635 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā 54+;

1 unikālā persona ir bijusi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kuras reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, aprūpē esoša persona;

1 unikālā persona ir bijusi trūcīgais un maznodrošinātais iedzīvotājs;

21 unikālā persona ir bijušas invalīdi.

3) pamatojoties uz 2024.gada NVD datiem stacionārās ārstniecības iestādes ir apkalpojušas 900 647 unikālās personas, no kurām:

199 172 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem;

117 277 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem;

548 832 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā 54+;

7 062 unikālās personas ir bijušas politiski represētās personas;

2 639 unikālās personas ir bijušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes;

12 249 unikālās personas ir bijušas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kuras reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, aprūpē esošas personas;

16 277 unikālās personas ir bijušas trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji;

119 368 unikālās personas ir bijušas invalīdi;

193 unikālā persona ir bijušas patvēruma meklētājs, kuram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments vai ārzemnieks, kurš aizturēts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā;

11 235 unikālās personas ir bijušas personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām.

4) Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pakalpojums mazaizsargātām mājsaimniecībām, tostarp attīstot pakalpojumu ar vienas ārstniecības personas brigādi, kuru paredzēts sūtīt uz zemas prioritātes izsaukumu izpildi pie personām, kurām nav nepieciešama tūlītēja neatliekamā palīdzība, kas bieži vien ir sociāli mazāk aizsargātā sabiedrības daļa, kura nespēj vai ir grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas, vai tām ir transporta piekļuves neesamība, lai piekļūtu būtiskiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Bezemisiju un mazemisiju transports nodrošinās mazaizsargātiem iedzīvotājiem pārvešanas starp stacionāriem, mājas vizītēm ģimenes ārstu apskašu laikā un paliatīvās aprūpes sniedzējiem, tādejādi atslogojot NMP sniegšanā iesaistītās brigādes un uzlabojot pārējo brigāžu reaģētspēju, samazinot transporta radītās emisijas un veicinot NMP dienesta (NMPD) sniegto sociālo pakalpojumu kapacitāti.

Vienas personas NMP brigādes jau darbojas vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānija, Vācija, Zviedrija, Somija, Francija u.tml. Saskaņā ar 2024.gada datiem NMPD izpildīja 332 386 izsaukumus, no kuriem 30.3% gadījumos pacientus, pēc palīdzības sniegšanas, atstāja izsaukuma vietā, jo netika noteikts akūts veselības stāvoklis, bet gan sekundārs veselības stāvoklis. Tāpat jāmin, ka lielākais sekundāro izsaukumu īpatsvars 2024.gadā bija ārpus ģimenes ārsta darba laika (brīvdienās, svētku dienās un darba dienās laika posmā no pulksten 18:00 līdz 08:00) – 67% (n = 50 183). Varam izteikt pieņēmumu, ka šādos saslimšanas gadījumos, ne vienmēr operatīvi un viegli ir saņemami alternatīvi ārstniecības pakalpojumu veidi, tāpēc iedzīvotāji vēršas pēc palīdzības NMPD arī gadījumos, kad nav apdraudēta dzīvība un veselība. To apstiprina arī biežākās pamata diagnozes sekundāro izsaukumu gadījumos.

Turklāt, 7,4% (n=24 591) no visiem 2024.gadā izpildītajiem izsaukumiem veikti pie pacientiem vecuma grupā virs 70 gadu vecuma, vientuļajiem pensionāriem, invalīdiem, hroniski slimajiem pacientiem u.c., kuru diagnozes liecina, ka nav bijusi nepieciešama tūlītēja NMP. Papildus – 0,4% (n = 1 339) izsaukumu veikta pacientu pārvešana no psihiatriskās slimnīcas vai psihiatriskās sociālās aprūpes iestādes uz citu ārstniecības iestādi palīdzības sniegšanai.

No minētajiem pakalpojumu sniedzējiem, ģimenes ārsti un mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniedzēji, saskaņā ar Komisijas Regulā 651/2014 noteiktajiem kritērijiem, atbilst mikrouzņēmuma statusam kā mazaizsargātie mikrouzņēmumi. Tā kā tie regulāri izmanto transportu, tad tieši ģimenes ārsti un mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniedzēji ir tie, kurus būtiski skar autotransporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām, un kuriem savas darbības vajadzībām trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus.

Pamatojoties uz 2024.gada NVD datiem ģimenes ārsti mājas vizītēs kopumā ir devušies 83 388 reizes un ir apkalpojuši 43 016 unikālās personas, no kurām:

16 285 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem;

1 077 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem;

24 731 unikālās personas ir bijušas vecuma grupā 54+;

340 unikālās personas ir bijušas politiski represētās personas;

38 unikālās personas ir bijušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes;

5 285 unikālās personas ir bijušas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kuras reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, aprūpē esošas personas;

209 unikālās personas ir bijušas trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji;

8 061 unikālās personas ir bijušas invalīdi;

16 382 unikālās personas, kuras saņem paliatīvo aprūpi stacionārā, veselības un/vai paliatīvo aprūpi mājās;

64 unikālās personas ir bijušas personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām.

Papildus, saskaņā ar NVD 2025.gada datiem, ģimenes ārstiem ir arī papildus pieņemšanas vietas, kuru apkalpošana un tādējādi pakalpojuma pieejamības nodrošināšana, rada būtiskus izdevumus, ņemot vērā fosilā kurināmā cenu pieaugumu.

Ģimenes ārstu papildus pieņemšanas vietas:

Kurzemes reģionā – 40

Latgales reģionā – 28

Zemgales reģionā – 49

Vidzemes reģionā – 28

Rīgas reģionā – 9

Kopā Latvijā: 154

Kopējie potenciālie ieguvumi no bezemisiju un mazemisiju transporta izmantošanas, kā arī pasākuma īstenošanas rezultātā tiks samazināta atkarība no fosilā kurināmā izmantošanas šādā veidā:

1. Nav izplūdes gāzu izmešu, tādejādi nodrošinot tīrāku apkārtējo vidi;

2. Zemāks trokšņu līmenis – samazina skaļumu, jo īpaši pilsētvidē;

3. Zemākas ekspluatācijas izmaksas – elektroenerģijas izmantošana ļaus ietaupīt, salīdzinot ar fosilo degvielu izmantošanu;

4. Iespēja izmantot atjaunojamo enerģiju transportlīdzekļu ekspluatācijas nodrošināšanai (saules, vēja enerģija);

5. Nebūs jānosaka izņēmumi operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu (OMT) gadījumā, ja attiecīgajā pilsētvidē tiktu noteiktas zemo emisiju zonas;

6. Efektīvāka transportlīdzekļa tehnisko iespēju izmantošana:

6.1. augstāks lietderības koeficients elektriskajiem dzinējiem, salīdzinot ar iekšdedzes dzinējiem,

6.2. mazāk kustīgo dzinēja daļu, tādejādi potenciāli palielinot izturību un ilgmūžību dzinējam;

6.3. bremzēšanas spēku izmantošana gan akumulatora lādēšanai, gan samazinot bremžu uzliku un disku nodilumu;

6.4. lielāks paātrinājums, nav nepieciešama dzinēja apsilde, tādejādi uzlabojot reaģētspēju.

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem kopējais nepieciešamais finansējums ir 4 800 000 EUR, no kuriem 3 600 000 EUR ir Sociālā klimata fonda daļa un 1 200 000 EUR nacionālā līdzfinansējuma daļa (kopējā nepieciešamajā finansējumā nav ieskaitīts PVN 1 008 000 EUR apmērā).

Papildus nepieciešami 10% no kopējā finansējuma tehniskajam atbalstam projektu izstrādei un vadībai.

personām ar invaliditāti, kurām nepieciešami specializēti transportlīdzekļi, tāpēc tās nevar izmantot sabiedrisko transportu vai nespecializētus privātos transportlīdzekļus, lai piekļūtu pakalpojumiem;

mazaizsargātām personām, kurām nepieciešams saņemt pārtikas preču pakas, bet to ierobežo personu funkcionālais stāvoklis vai resursu trūkumus, lai nokļūtu līdz preču saņemšanas vietai;

mazaizsargātām personām, kuras nevar piekļūt atsevišķiem pakalpojumiem sabiedriskā transporta nepieejamības vai laika ierobežojuma dēļ.

Veselības aprūpes pakalpojumi: bezemisiju OMT, mazemisiju transportlīdzekļu un uzlādes punktu ierīkošana ir paredzēta, lai sniegtu atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem šādām mērķa grupām, jo īpaši teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas:

1. ģimenes, kuras audzina trīs un vairāk bērnus;

2. nepilnās ģimenes;

3. personas ar invaliditāti;

4. iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem;

5. 15–25 gadus veci jaunieši;

6. personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

7. ilgstošie bezdarbnieki (gan īstermiņa, gan ilgtermiņa);

8. bezpajumtnieki;

9. cilvēktirdzniecības upuri;

10. politiski represētās personas;

11. personas, kurām stihisku nelaimju vai dabas katastrofu dēļ ir nodarīts kaitējums, vai viņu ģimenes;

12. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas dēļ cietušās personas un viņu ģimenes;

13. personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām un viņu ģimenes;

14. ģimenes, kuras audzina bērnu ar invalditāti;

15. bērni;

16. no vardarbības cietušās personas.

17. iedzīvotāji, kuri dzīvo teritorijā ārpus pilsētām ar iedzīvotāju blīvumu zem 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru;

18. trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji;

19. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kuras reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, aprūpē esošas personas;

20. patvēruma meklētājs, kuram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments vai ārzemnieks, kurš aizturēts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

Minētās iedzīvotāju grupas atbilst sociāli mazaizsargāto personu grupas statusam un tas noteikts atbilstoši MK 2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.32 "Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām", kā arī daļa no šīm grupām tiek uzskaitītas saskaņā ar NVD klasifikatoru un tiek izmantotas veselības rīcībpolitikas plānošanā.

Viens no Fonda atbalsttiesīgo investīciju virzieniem ir paplašināt bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību, jo mobilitāte ir būtiska pamattiesību nodrošināšanai - tā nodrošina piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un vispārējai labklājībai. Veselības ministrijas sniegtie dati par sociāli mazaizsargāto personu grupām saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem apliecina veselības aprūpes sniegto pakalpojumu atbilstību Fonda mērķa grupām. Plānotās investīcijas mērķis ir apmierināt to mazaizsargāto iedzīvotāju mobilitātes vajadzības, kurus nesamērīgi ietekmē ierobežotas transporta iespējas.

Minētās sociāli mazaizsargāto personu grupas ir ar īpašām vajadzībām, jo īpaši personas ar fizisku invaliditāti vai nabadzībā dzīvojošas, un tās bieži saskaras ar problēmām tradicionālā transporta izmantošanā, jo tas var nebūt veidots tā, lai atbilstu viņu vajadzībām vai pieejamajiem naudas līdzekļiem. Šis pieejamības trūkums vēl vairāk saasina viņu mobilitātes problēmas, liedzot viņiem uzticamas iespējas piekļūt pamatpakalpojumiem vai pilnībā piedalīties ikdienas dzīvē.

Investīcijas "Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem" mērķis ir samazināt transporta nabadzības risku mazaizsargātiem transporta lietotājiem, kuriem ir nepieciešams saņemt sociālos pakalpojumus un veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem nepieciešami specializēti transportlīdzekļi transportam, mazaizsargātām mājsaimniecībām, kurām nepieciešams privātais transports, lai saņemtu ārsta konsultāciju vai atbalstu, mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras nevar piekļūt konkrētiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, lai nokļūtu līdz ārstniecības iestādei.

Veselības ministrijas ieskatā Latvijas normatīvajos aktos definētās mazaizsargāto personu grupas atbilst ETS2 ieviešanas ietvaros un Regulas 2023/955 2. panta 2. un 10. punktā noteiktajiem kritērijiem, īpaši veselības aprūpes jomā.

Veselības ministrija izstrādās pasākumu ieviešanai nepieciešamos normatīvos aktus.

Savukārt, lai nodrošinātu efektīvu un plaši pieejamu atbalstu, tiks ieviests granta veida finansējums, ko varēs saņemt, piedaloties atklātā vai ierobežotā projektu iesniegumu konkursā. Tādejādi ieguldījumi tiks veikti visā Latvijas teritorijā, nodrošinot, ka projekta ietvaros tiek mazināta transporta nabadzība.

Izvēle par labu mazemisiju transportlīdzekļiem var būt pamatota ar: 1) infrastruktūras ierobežojumiem, īpaši reģionos ar nepietiekamu uzlādes staciju tīklu; 2) ievērojamu emisiju samazinājumu, salīdzinot ar tradicionālajiem transportlīdzekļiem; 3) lomu kā pārejas risinājumu, palīdzot sabiedrībai pielāgoties bezemisiju nākotnei.

Klimata pārmaiņu mazināšana: sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo transportlīdzekļu iegādes rezultātā plānots nomainīt esošos iekšdedzes transportlīdzekļus ar augstu SEG emisiju līmeni pret jauniem bezemisiju transportlīdzekļiem vai zemas emisijas transportlīdzekļiem, kā rezultātā samazināsies SEG emisijas.

Pielāgošanas klimata pārmaiņām: Ieguldījumi bezemisiju transportlīdzekļu iegādē, ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu un pieejami piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumi nav saistīti ar klimata pārmaiņu radītos potenciālo risku radīšanu, kā arī iegādājoties jaunus transportlīdzekļus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, tiks netieši mazināta klimatu pārmaiņu ietekme.

Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība: nav paredzama ietekme, jo netiek īstenoti pasākumi ūdensobjektu ietekmēšanai.

Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde: iegādājoties jaunus bezemisiju transportlīdzekļus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai mazāki ieguldījumi tiks veikti automašīnu remontos un to tehniskajās apkopēs, kas kopumā mazinās nepieciešamo resursu patēriņu remontu veikšanai un samazinās ietekmi uz vidi, jo mazināsies nepieciešamo resursu patēriņš un attiecīgi būs arī mazāk atkritumu. Jauno transportlīdzekļu ražošanā tiek izmantoti ar vien vairāk videi draudzīgu materiālu, attiecīgi arī paredzams, ka jaunu transportlīdzekļu iegāde radīs mazāk atkritumus, kurus nevar pārstrādāt vai izmantot atkārtoti.

Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: plānots, ka transportlīdzekļu iegādes rezultātā samazināsies piesārņojums gaisā, jo jaunie transportlīdzekļi būs bezizmešu vai zemu emisiju transportlīdzekļi, savukārt nolietotie vai nu tiks nodoti pārstrādei, vai tiks izmantoti ar krietni zemāku intensitāti.

Tāpat arī iegādājoties jaunus transportlīdzekļus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai mazāki ieguldījumi tiek veikti automašīnu remontos un to tehniskajās apkopēs, kas kopumā mazinās nepieciešamo resursu patēriņu remontu veikšanai un samazinās ietekmi uz vidi, jo mazināsies nepieciešamo resursu patēriņš un attiecīgi būs arī mazāk atkritumu, kas varētu radīt piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē.

Iegādājoties jaunus M un N kategorijas autotransporta līdzekļus, riepām būtu jāatbilst A klases ārējā rites trokšņa prasībām un A vai B klases rites pretestības koeficientam, kā noteikts Regulā 2020/740 un ko var verificēt Eiropas ražojumu energomarķējuma reģistrā (EPREL). Šāda prasība tiks iekļauta normatīvajā regulējumā.

Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: līdz ar to jaunu transportlīdzekļu iegāde mazinās emisiju daudzumu, samazināsies nepieciešamo resursu patēriņš un attiecīgi būs arī mazāk atkritumu, kas varētu radīt kaitējumu ekosistēmas labam stāvoklim un noturībai vai kaitējumu dzīvotņu un sugu aizsardzības statusam.

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegāde

Mērķrādītājs

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu skaits

Neattiecas

skaits

0

428

2032

III

Uzlādes punktu izveide

Mērķrādītājs

Uzlādes punktu skaits

Neattiecas

skaits

0

102

2032

III

Izvēlētie mērķrādītāji ir tieši saistīti ar ieguldījumu praktisko ietekmi un sniedz kvantitatīvi izmērāmu informāciju par projekta rezultātiem. Tie ļauj skaidri noteikt progresu un nodrošina uzraudzības un atskaitīšanās iespējas atbilstoši ES prasībām. Rādītāji ir saprotami un precīzi mērāmi.

1) Sociālo pakalpojumu sniedzēji:

Bezemisiju un mazemisiju specializētie transportlīdzekļi (ieskaitot to modernizācija): 25

Bezemisiju un mazemisiju M1 pasažieru transportlīdzekļi: 25

Bezemisiju un mazemisiju vieglie transportlīdzekļi (LDV) preču pārvadāšanai: 25

Vidēji ātrās uzlādes stacijas: 5

2) Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests:

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi: 40 (t.sk. 1 personas bezemisiju OMT: 24 un pārvešanas transportlīdzekļi: 16)

Vidēji ātrās uzlādes stacijas: 4

Ātrās uzlādes stacijas: 12

3) Stacionārās ārstniecības iestādes:

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi: 41 (t.sk. pārvešanas transportlīdzekļi: 41)

Vidēji ātrās uzlādes stacijas: 20

4) Mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniedzēji:

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi: 22 (t.sk. pārvešanas transportlīdzekļi: 11 un vieglie transportlīdzekļi: 11)

Vidēji ātrās uzlādes stacijas: 11

5) Ģimenes ārsti:

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļi: 250 (t.sk. vieglie transportlīdzekļi: 250).

Vidēji ātrās uzlādes stacijas: 50

Sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji būs atbildīgi par bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu ekspluatāciju pēc to iegādes, kā arī veiks transportlīdzekļu tehnisko apkopi. Tie apkopos attiecīgo informāciju par braucieniem, lai uzraudzītu maršrutu efektivitāti, ievērojot attiecīgo datu privātuma regulējumu.

Investīcijas kopējās izmaksas – 28 087 604 EUR.

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem

01.01.2026.

31.07.2032.

28 087 604

244 628

4 008 430

3 925 785

4 704 463

4 704 463

4 902 810

5 597 025

Plānotās investīcijas nodrošinās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" ANM komponentē Nr.4 "Veselība" paredzēto investīciju papildināmību.

Tā kā transportlīdzekļus, kā arī to uzlādei nepieciešamo infrastruktūru ģimenes ārsti un mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniedzēji izmantos ne tikai valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sniegšanai, tad projekta ietvaros būs jāveic attīstāmās infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķins valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai un minētā proporcija jāpiemēro projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru.

Izstrādājot MK noteikumus tiks izvērtēts piemērotākais komercdarbības atbalsta regulējums, piemēram, Komisijas regulas Nr. 651/2014 36.a (Ieguldījumu atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai) un 36.b (Ieguldījumu atbalsts tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un transportlīdzekļu modernizācijai) pants.

Latvijā privātpersonām (fiziskām personām) atbalsts tiek sniegts jaunu un lietotu elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei vai nomai ar izpirkuma tiesībām Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmas ietvaros, padarot jauna, videi draudzīga automobiļa iegādi izdevīgāku un pieejamāku. Lai šādi ilgtspējīgas mobilitātes risinājumi būtu pieejami arī mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, ir nepieciešams īstenot mērķētu atbalsta pasākumu (investīciju), lai nodrošinātu cenu un izmaksu ziņā pieejamu bezemisiju transportlīdzekļu iegādi vai nomu ar izpirkuma tiesībām (finanšu vai operatīvai līzings) mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, kuri ir visvairāk pakļauti enerģētiskās un transporta nabadzības riskam un, piemēram, pēc esošiem nosacījumiem nevar saņemt līzinga pakalpojumu elektromobiļu transportlīdzekļa iegādei.

Analizējot dažādu valstu publiski pieejamās iniciatīvas un datus, kā arī Eiropas Auto ražotāju asociācijas ziņojumu "Elektriskie transportlīdzekļi: nodokļu ieguvumi un iegādes stimuli" ir jāsecina, ka ES dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē pastāv (vai pēdējos gados pastāvēja) dažādas atbalsta sistēmas elektromobiļu iegādei. Atbalsta apjomi atkarīgi no dažādiem kritērijiem, piemēram, transportlīdzekļa veida, finansējuma saņēmēja loka, kā arī transportlīdzekļa cenas.

Investīcijas īstenošana SKF plāna ietvaros tiks balstīta uz "sociālā" līzinga principu. Minētā principa ietvaros tiks ņemts vērā mājsaimniecību ienākumu līmenis (deciles), attālums līdz tuvākā sabiedriskā transporta pieturai, plānotais nobraukums gada laikā, elektromobiļa kategorija (M1, M2, N1, N2), nosacījumi, kuras mērķgrupas nevarēs pretendēt uz atbalstu, piemēram, seniori, nosacījumi, kas veicina dzimuma līdztiesības veicināšanu, kā arī citi aspekti, kas tiks identificēti diskusijās ar pašvaldībām un nozaru asociācijām investīcijas juridiskā ietvara izstrādes laikā. Tādējādi tiks nodrošināts, ka investīcija sniedz labumu cilvēkiem, kuriem transportlīdzeklis ir vajadzīgs viņu profesionālajām interesēm (t.sk. nokļūšanai uz/no darba vietas). Pasākums būs pieejams tikai mazaizsargātām mājsaimniecībām.

Investīcija tiek balstīta uz principu, ka valsts uzņemas "iestāšanās" maksu līzinga sistēmā, kamēr mājsaimniecības maksā saprātīgu ikmēneša līzinga maksu (tiks noteikta investīcijas juridiskā ietvara izstrādes laikā, ņemot vērā elektromobiļu tirgus aktualitātes un citus aspektus. Indikatīvais apmērs varētu būt 75-150 EUR/mēnesī) par elektromobili. Svarīgs solis būs sarunas ar līzinga kompānijām par konkrētu piedāvājumu, kas ļautu sasniegt attiecīgo mērķa grupu ar pielāgotām, zemākām prasībām nekā tipiskos (parastos) gadījumos. "Sociālā" līzinga piemērošanā tiks izmantoti finanšu un/vai operatīvā līzinga darbības principi, piemēram, attiecībā uz atmaksas termiņu, likmēm un tml.

"Sociālā" līzinga ieviešana SKF plāna ietvaros nodrošinās papildinātību un sinerģiju ar citām valsts atbalsta programmām (piemēram, EKII, ja tāda būs pieejama uz investīcijas ieviešanas brīdi), to pielāgojot Regulas 2023/955 nosacījumiem.

Mērķrādītāji:

Atbalstīto elektromobiļu lietotāju skaits: ņemot vērā pieejamo finansējuma apjomu atbalstītas tiks vairāk nekā 7000 mājsaimniecības. Mājsaimniecību skaitu ietekmēs kāda veida (modeļi; cenu grupa) elektromobiļi tiks iegādāti, jo tirgū pastāv ļoti plaša elektromobiļu modeļu un marku pieejamība.

Mērķa grupa: transporta lietotāji (mazaizsargātas mājsaimniecības, kuras ir transporta nabadzībā).

Atkarības no fosilā kurināmā samazināšana: samazināta atkarība no fosilā kurināmā, kas veicina valstu dekarbonizācijas centienus, palielinot videi draudzīgu transportlīdzekļu skaitu. Mājsaimniecību transporta enerģijas patēriņa samazinājums un mazāki rēķini par degvielu.

Ir aplēsts, ka atbalstu varētu saņemt ap 7000 mājsaimniecības. Līdz ar to tiek prognozēts, ka finansējums tiks savlaicīgi apgūts pieejamajā apmērā.

KEM ir atbildīgā ministrija par pasākuma īstenošanu.

Tiek rosināts, ka VIF atbildība ir nodrošināt projektu iesniegumu atlasi un investīcijas īstenošanas izpildes uzraudzību visā projekta dzīves ciklā, tai skaitā veicot maksājuma pieprasījumu apstiprināšanu.

Par mērķrādītāju un izpildes grafika izpildes nodrošināšanu atbildīgs ir VIF, kuram ir atbilstoša pieredze, lai īstenotu pasākumus klimata un enerģētikas (t.sk. transporta) jomā.

Izmēģinājuma projekts "Transports pēc pieprasījuma" Mazsalacas un Alūksnes novadā parādīja būtisku ar dzimumu saistītu ietekmi. Proti, 85 % no 2777 lietotājiem bija sievietes, un vidējais vecums bija 60 gadi. Šī lielā sieviešu līdzdalība liecina, ka pakalpojums efektīvi risina mobilitātes problēmas, ar kurām saskaras sievietes lauku apvidos, uzlabojot viņu piekļuvi pamatpakalpojumiem un sociālo iekļaušanu. Turklāt lietotāju aptaujas liecināja par lielāku pasažieru drošības sajūtu, vēl vairāk uzsverot pakalpojuma pozitīvo ietekmi uz sieviešu mobilitāti un labklājību.

Investīciju juridiskajā tvērumā, tiks paredzēts, ka iegādājoties jaunus elektromobiļus (M un N kategorija) to riepām ir jāatbilst ārējā rites trokšņa prasībām "A" klasei un rites pretestības "A" vai "B "klasei, kā tas ir noteikts Regulā (ES) 2020/740 un ir verificēts (pārbaudīts) no Eiropas Produktu reģistra enerģijas marķēšanai (EPREL).

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C2.F.I2.1.2026Q4

Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām

Atskaites punkts

Noteikumu, kas reglamentē investīcijas elektromobiļu iegādei, spēkā stāšanās

Spēkā stājas normatīvais regulējums par atbalstu elektromobiļu iegādei

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2026

IV

C2.F.I2.I1.2030Q4

Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām

Mērķrādītājs

Atbalstītais elektromobiļu lietotāju skaits

Neattiecas

skaits

0

7000

2030

IV

Mērķrādītājs "Atbalstīto elektromobiļu lietotāju skaits" – nodrošina izsekojamu informāciju par investīcijas īstenošanas procesu un ļauj īstenot korektīvus pasākumus investīcijas efektīvai īstenošanai.

Mērķrādītājs "Atbalstīto elektromoibļu lietotāju skaits" – atbalstu ieguvušo mazaizsargāto mājsaimniecību elektromobiļu lietotāju skaits.

Mērķrādītāja pienācīga izpilde pamatojama ar apstiprinātu maksājuma pieprasījumu, ar kuru tiek apstiprināti arī sasniegtie rādītāji.

Mērķrādītājs tiks sasniegts līdz 2030. gada 31. decembrim.

Par mērķrādītāja īstenošanas, novērtēšanas uzraudzību un ziņošanu plānots kā atbildīgo noteikt SIA "Vides Investīciju fonds".

Atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" tīmekļvietnē publicētajai informācijai, uz 2025. gada 1. aprīli Latvijā ir reģistrēti 10458  elektromobiļi (10146 - vieglie, 312 - kravas). Elektromobiļu skaita pieaugums 2025. gadā ir 10%.

EKII atbalsta programmas ietvaros uz 2025. gada 6.jūniju kopumā tika iesniegti 4890 projektu iesniegumi un sniegts atbalsts 4588 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei – atbalsta programmas ietvaros iegādāti 1966 jauni elektromobiļi, 1574 lietoti elektromobiļi un 1048 ārēji lādējami hibrīdauto, piešķirot EKII finansējumu 18,34 milj. EUR apmērā. Papildus videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, atbalsta programmas ietvaros 483 transportlīdzekļi ir nodoti apstrādes uzņēmumiem norakstīšanai. Atbalsta programmas ietvaros atbalsta saņēmējs ir fiziska persona – Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, kurš ir noslēdzis līgumu atbalsta saņemšanai no projekta īstenotāja (uzņēmums, kurš ir tiesīgs pārdod elektromobiļus vai ārēji lādējamus hibrīdauto) elektromobiļa vai ārēji lādējama hibrīdauto iegādei vai nomai ar izpirkuma tiesībām, izmantojot līzinga pakalpojumu.

Zemāk ir norādīta informācija par elektromobiļu un ārēji lādējama hibrīdauto atbalsta apjoma nosacījumiem, t.i. atbalsts ir diferencēts ņemot vērā transportlīdzekļa veidu, sēdvietu skaitu transportlīdzeklī, kā arī to vai atbalsta saņēmējam (iedzīvotājam) ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība. Latvijas Goda ģimenes apliecību piešķir personai, kuras aprūpē vai ģimenē ir:

1. trīs vai vairāk bērnu, tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esoši bērni un pilngadīgas personas, kuras:

1.1. nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību;

1.2. nav sasniegušas 21 gada vecumu vai, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, – 24 gadu vecumu un kuras, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, uzturas pie aizbildņa vai audžuģimenē; 

1.3. nav sasniegušas 24 gadu vecumu un pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā vai pilda valsts aizsardzības civilo dienestu, kas ilgst 11 mēnešus;

2. bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa;

Kopējais aktīvo Latvijas Goda ģimenes apliecības lietotāju skaits sasniedz ap 140 000, no kuriem aptuveni 60 000 apliecības ir izsniegtas pieaugušajiem un 80 000 bērniem. Atbalsta apjoms Latvijas Goda ģimenes apliecības saņēmējiem ir būtiski lielāka, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību un stimulētu videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu. Vienlaikus atbalsta saņemšana mazaizsargātām mājsaimniecībām joprojām ir izaicinājums, t.i. nav pieejams finansējums šādu transportlīdzekļu iegādei vai iegādei, izmantojot līzinga pakalpojumu.

Atbalsta programmas ietvaros jauna elektromobiļa vidējā iegādes cena (vidējā transportlīdzekļa bāzes komplektācijas cena (bez PVN un papildus aprīkojuma) nepiemērojot EKII atbalstu) ir 36 518 EUR, lietota elektromobiļa vidējā cena - 22 499 EUR un ārēji lādējamā hibrīdauto cena – 40 722 EUR. Savukārt elektromobiļu vidējā cena (bāzes komplektācijas cena (bez PVN un papildus aprīkojuma)) atbilstoši tā modelim ir robežās no 14 500 EUR (Dacia) līdz 44 5000 EUR (Tesla). Atbalsta programmas ietvaros atbalsts sniegts galvenokārt M1 kategorijas elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei.

Kopš 2024. gada 19. jūlija papildu atbalsts tiek sniegts personām, kuras ir saņēmušas Latvijas Goda ģimenes apliecība

Attiecībā uz elektromobiļu un ārēji lādējamu transportlīdzekļu pārdošanas bāzes cenu, laika periodā no 2024.gada oktobra līdz 2025.gada 15.aprīlim dati ir atspoguļoti zemāk esošajā tabulā:

Investīcijas kopējās izmaksas būs atkarīgas no iegādāto elektromobiļu vidējās cenas, piemēram elektromobiļu cena (bāzes komplektācijas cena (bez PVN un papildus aprīkojuma)) atbilstoši tā modelim ir robežās no 14 500 EUR (Dacia), 16 500 (Nissan, Opel, Mazda), 22 000 (Hyndai), 25 000 (ORA), 28 000 (Mini) utt. Līdz ar to indikatīvās izmaksas varētu būt ap 119 000 000 EUR (elektromobiļu iegādes/līzinga izmaksas), no kurām ap 49 milj. EUR būs privātpersonu pašu finansējums.

Investīcijas ietvaros atbalsts netiks sniegts esoša transportlīdzekļa norakstīšanai, nododot to apstrādes uzņēmumam.

Esošajā ES fondu periodā 2021-2027, kā arī ANM ietvaros atbalsts elektromobiļu iegādei fiziskām personām (mājsaimniecībām) netiek sniegts, līdz ar to demarkācijas jautājums nav aktuāls. Savukārt demarkācija tiks nodrošināta ar ES instrumentiem laika periodā no 2028.–2034.gadam, ja tādi tiks paredzēti elektromobiļu iegādei fiziskām personām.

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām

01.01.2026.

31.12.2030.

70 000 000

0

15 000 000

15 000 000

15 000 000

25 000 000

0

0

Līdz šim Latvijā nav bijusi valsts mēroga atbalsta programma, kas paredzētu grantus vai cita veida finanšu instrumentus elektromobiļu iegādei vai līzingam tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām, t.i. atbalsta programmas struktūra un nosacījumi (t.sk. atbalsta apjoms) nav bijuši pietiekami motivējoši, lai veicinātu elektromobiļu iegādi mazaizsargātām mājsaimniecībām.

Investīcija neaizvieto, bet gan papildina pastāvošās iniciatīvas un investīcijas mobilitātes uzlabošanā. Investīcija būs pilnībā vērsta uz mazaizsargātu grupu atbalstu un orientēta uz ietekmes mazināšanu, ko rada SEG emisiju cenu pieaugums. Šī investīcija ir piemērs konkrētam pasākumam, kas tieši atbilst SKF fonda mērķim mazināt sociālās sekas transporta sektora dekarbonizācijā.

Investīcija paredz veloinfrastruktūras izveidi, mikromobilitātes rīku, tostarp velosipēdu un elektrisko velosipēdu, iegādi un lietošanas subsīdiju mehānismus.

Balstoties uz transporta nabadzības datiem, identificētas prioritārās teritorijas ar ierobežotu sabiedrisko transportu. Pasākums papildina nacionālās mobilitātes politikas mērķus un palīdz mazināt SEG emisijas, pārorientējot pārvietošanās paradumus.

Mikromobilitāte nodrošina izmaksu ziņā pieejamāku alternatīvu autotransportam iedzīvotājiem, kuriem ETS2 ietekmē var pieaugt mobilitātes izmaksas. Tā tieši atbilst Sociālā klimata fonda mērķauditorijai.

Investīcijas ietvaros tiek īstenotas šādas aktivitātes:

1) Atbalsts mikromobilitātes rīku, tostarp velosipēdu un elektrisko velosipēdu iegādei un nomai mazaizsargātām grupām

2) Veloinfrastruktūras attīstība reģionos

Veicinot mikromobilitātes rīku, piemēram, velosipēdu un elektrisko velosipēdu, iegādi vai nomu šīm grupām, tiktu uzlabota piekļuve mobilitātei un samazināta atkarība no fosilā kurināmā.

Latvijā reģionos veloinfrastruktūras pieejamība ir fragmentēta, un daudzas teritorijas joprojām nav pietiekami nodrošinātas ar drošu un pieejamu veloinfrastruktūru. Tas stagnē videi draudzīgu un ekonomiski pieejamu mobilitāti, it īpaši zemu ienākumu mājsaimniecībām. Būtiski arī uzsvērt, ka mikromobilitātes infrastruktūra ļauj cilvēkiem ērtāk pārvietoties starp dažādiem sabiedriskā transporta veidiem, piemēram, vilcieniem, autobusiem vai tramvajiem, tādējādi radot efektīvāku un ilgtspējīgāku pārvietošanās iespēju. Piemēram, velosipēdi vai skrejriteņi var būt lielisks papildinājums sabiedriskajam transportam, ļaujot cilvēkiem viegli nokļūt līdz transporta pieturām vai no tām. Šāda integrācija veicina lielāku pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem un samazina privātās automašīnas izmantošanu. Attiecīgi investīcijas mērķis ir veicināt veloinfrastruktūras attīstību reģionos, radot savienojumus ar sabiedriskā transporta mezgliem, izglītības iestādēm, veselības aprūpes centriem un darba vietām. Projekts paredz jaunu velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu izbūvi.

Abas aktivitātes īstenojamas sinerģijā, kur veloinfrastruktūras attīstība ir cieši piesaistīta mikromobilitātes rīku iegādei un nomai.

velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, izbūvi un savienojumu veidošanu starp apdzīvotām vietām un sabiedriskā transporta mezgliem;

velonovietņu un drošības elementu (piem., apgaismojuma) izveidi;

vides piekļūstamības nodrošināšanu visiem lietotājiem, t.sk. senioriem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Atbalsts ietver līdzfinansējumu līdz 75 % apmērā mikromobilitātes rīku iegādei vai nomai. Tiks īstenots 2027.–2032. gadā.

zemu ienākumu mājsaimniecības,

jaunieši un studenti,

seniori,

personas ar kustību traucējumiem,

personas, kuras dzīvo reģionos ar vāju sabiedriskā transporta pieejamību (piemēram, autobuss kursē 1-2 reizes dienā)

Pasākums samazina atkarību no privātā transporta, veicina aktīvās mobilitātes attīstību un veicina SEG emisiju samazināšanu.

Par investīcijas īstenošanu atbildīgā ir Satiksmes ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuras teritorijā ir mobilitātes trūkums. Vietējai pašvaldībai, uzņemoties iniciatīvu, tiks nodrošināti mikromobilitātes rīki un droša veloinfrastruktūra:

Mikromobilitātes rīku nodrošināšanu koordinēs vietējā pašvaldība, kuras pārstāv mazaizsargātās grupas

Drošu veloinfrastruktūra izveidos Satiksmes ministrija. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izbūvētās velo infrastruktūras izmantošanu un funkcionēšanu arī pēc projekta noslēguma, tiks paredzēti mehānismi tās uzturēšanai ilgtermiņā. Pašvaldības, kuru teritorijā izbūvēta infrastruktūra, uzņemsies tās apsaimniekošanu, ievērojot normatīvos aktus par ielu un ceļu uzturēšanu.

Ņemot vērā daudzu reģionālo pašvaldību ierobežoto fiskālo kapacitāti, tiks veicināta iespēja izmantot esošos valsts ceļu uzturēšanas līdzfinansēšanas instrumentus.

Investīcijas ietvaros tiks izstrādāta vienkāršota pieteikšanās platforma, kā arī nodrošināta pieteikšanās atbalsta saņemšanai pašvaldību klientu apkalpošanas centros (gan digitālajā, gan fiziskajā formā). Pieteikšanās platforma sniegs iespēju iesniegt pieteikumus tiešsaistē vai ar pašvaldību palīdzību, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi arī digitāli mazāk prasmīgām personām. Platformas galvenā funkcija būs nodrošināt vienkāršu, caurspīdīgu un digitāli pieejamu pieteikšanās procesu mērķa grupām – mazaizsargātajām mājsaimniecībām un personām ar zemiem ienākumiem

Administratīvās spējas:

Centrālā līmeņa kapacitāte: Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) ir pieredze informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu izstrādē un ieviešanā;

Vietējā un reģionālā līmeņa kapacitāte: Pašvaldības tiks iesaistītas kā informācijas sniedzējas un atbalsta punkti mērķgrupām (piemēram, palīdzība pieteikuma aizpildē, potenciālo saņēmēju identificēšanā);

Resursu novirzīšana: Ja tiek identificētas teritorijas ar augstu pieprasījumu vai zemu sasniedzamību, programma paredz iespēju pārvirzīt daļu līdzekļu mērķētai komunikācijai vai papildus pieteikumu pieņemšanas kārtām attiecīgajos reģionos.

Projekta ieviešanai paredzēti arī cilvēkresursi – 2 projekta vadītāji (B2C, B2B), 1 ceļu satiksmes drošības eksperts, 1 komunikācijas speciālists, kurus nodrošina LPS. Kopumā tiks nodrošināta pārskatāma, uz mērķiem vērsta īstenošana ar regulāru datu analīzi un starprezultātu izvērtējumu.

Pasākuma ietvaros tiks ievērots horizontālais princips par dzimumu līdztiesības veicināšanu un dažādu sociālo grupu vienlīdzīgu piekļuvi publiskajam atbalstam.

Tiks ieviesti šādi mehānismi:

Prioritārie kritēriji atbalsta saņemšanai, kuri īpaši ņem vērā vientuļās mātes, sievietes ar bērniem un personas, kuras vienas pašas aprūpē apgādājamos;

Tiks nodrošināts, ka komunikācijas materiāli, vizuālie piemēri un lietojumvide (piemēram, vienkāršota pieteikšanās platforma) tiek veidota dzimumneitrāli un iekļaujoši;

Pieteikumu izvērtēšanas procesā tiks iekļauta sociālās situācijas analīze, tostarp ar dzimumu saistītu mobilitātes šķēršļu apzināšana.

Investīcijas ieviešana plānota no 2026. gada 4. ceturkšņa līdz 2032. gada 3. ceturksnim, ar sekojošu posmu sadalījumu:

2026. gads (IV ceturksnis):

Atbalsta programmas izstrāde un apstiprināšana;

Vienkāršotas pieteikšanās platformas izstrāde;

Sadarbības mehānismu izveide ar pašvaldībām un potenciālajiem piegādātājiem.

2027.–2028. gads:

Pirmā pieteikšanās kārta;

Līdzsvars starp iegādes un nomas atbalsta formām;

Regulāra datu vākšana un starprezultātu analīze.

2029.–2030. gads:

Plašāka atbalsta programma visā Latvijā;

Iespējamie uzlabojumi instrumenta ietvaros (piemēram, paplašināta mērķgrupa vai papildpasākumi – ķiveres, uzlādes punkti, apmācība);

Sadarbība ar komersantiem un pašvaldībām nomas risinājumu pieejamības paplašināšanai.

2031.–2032. gads:

Līdzekļu mērķtiecīga koncentrēšana uz teritorijām ar zemāku sasniedzamību;

Izvērtēšana un gala ziņojums par ietekmi uz SEG emisijām un mērķgrupu mobilitāti.

Tā kā pasākums nav saistīts ar mazemisiju transportlīdzekļu iegādi, nav paredzēts pakāpeniskas atbalsta samazināšanas grafiks.

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2025. gada 20. maija sākotnējiem komentāriem par SKF plāna potenciālajiem atbalsttiesīgajiem pasākumiem un investīcijām, tiks konkretizēta mērķauditorijas atlase, balstoties uz transporta nabadzības kritērijiem un ETS 2 ietekmes rādītājiem. Detalizēti tiks izstrādāts atbalsta mehānisms mazaizsargātajām mājsaimniecībām (piemēram, līdzmaksājuma limiti, ienākumu līmeņa robežas), kā arī definēts plānotais atbalstāmo vienību skaits, ņemot vērā inflācijas prognozes.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas komentārus, pasākuma ieviešanā tiks izmantoti teritoriju transporta nabadzības līmeņu dati (piemēram, piekļuve sabiedriskajam transportam, mobilitātes biežums, ienākumu līmeņi), lai noteiktu prioritārās pašvaldības. Pasākums tiks koordinēts ar Kohēzijas politikas ietvaros plānotajiem ieguldījumiem, ievērojot papildināmības un DNSH principus. Plānots izveidot 46 km veloceļu infrastruktūras.

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

Mikromobilitātes attīstība

Atskaites punkts

Atbalsta programmas izstrāde un apstiprināšana

Sagatavota un apstiprināta atbalsta programma

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2026

IV

Mikromobilitātes attīstība

Mērķrādītājs

Izbūvēto veloceliņu kopējais garums

Neattiecas

km

0

46

2032

III

Mikromobilitātes attīstība

Mērķrādītājs

Atbalstīto mājsaimniecību skaits

Neattiecas

skaits

-

4 000

2032

III

Mikromobilitātes attīstība

Mērķrādītājs

CO₂ emisiju samazinājums

Neattiecas

tCO₂

-

1 200

2032

III

Mērķrādītāji:

"Izbūvēto gājēju un velosipēdu ceļu kopējais garums" – ir tieši saistīts ar ieguldījumu praktisko ietekmi un sniedz kvantitatīvi izmērāmu informāciju par projekta rezultātiem. Tie ļauj skaidri noteikt progresu un nodrošina uzraudzības un atskaitīšanās iespējas atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Rādītājs ir saprotami, ļoti precīzi mērāms un tieši korelē ar galveno mērķi – pieejamas un drošas infrastruktūras uzlabošanu ilgtspējīgai mobilitātei.

atbalstīto mājsaimniecību skaits tieši atspoguļo pasākuma sociālo ietekmi – cik mājsaimniecības faktiski saņēmušas atbalstu un ir guvušas uzlabojumus mobilitātē. Tā kā galvenais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas grupas, šis ir galvenais rādītājs, lai izmērītu, vai palīdzība ir nonākusi pie mērķauditorijas. Tas arī kalpo kā atskaites rīks pret sabiedrību un finansētājiem.

CO₂ emisiju samazinājums atspoguļo pasākuma ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā – viens no Sociālā klimata fonda pamatmērķiem. Mikromobilitāte palīdz aizstāt īsus autotransporta maršrutus ar emisijām brīvu pārvietošanos. Šī pārmaiņa ir kvantificējama un labi piemērojama CO₂ samazinājuma aprēķinos. Tas ļauj arī parādīt fonda ieguldījuma efektivitāti attiecībā uz SEG mērķiem.

jaunu velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, izbūvi,

esošās infrastruktūras uzlabojumus, kas atbilst drošības un funkcionalitātes standartiem.

Attiecībā uz mērkrādītājiem velo rīku pieejamības palielināšanā mazaizsargātām iedzīvotāju grupām:

mēra pasākuma tiešo sasniedzamību – cik mājsaimniecības ir faktiski saņēmušas finansiālu atbalstu. Tas atspoguļo mērķgrupas pārklājumu un palīdz izvērtēt programmas efektivitāti no sociālās perspektīvas, tostarp, vai palīdzība ir nonākusi pie tiem, kam tā visvairāk nepieciešama.

novērtē pasākuma ietekmi uz klimatu, konkrēti – cik daudz oglekļa dioksīda emisiju netika radīts, pateicoties alternatīvu (bezizmešu) pārvietošanās līdzekļu izmantošanai. Tas atspoguļo investīcijas ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā.

Mērīšanas veids: Tiks mērīts gājēju un velosipēdu ceļu garums kilometros, kas:

ir izbūvēti investīcijas ietvaros;

atbilst vides pieejamības prasībām;

nodrošina funkcionalitāti un drošību.

Metodika un avots:

Dati tiks fiksēti pēc darbu nodošanas ekspluatācijā.

Mērījumi balstīsies uz mērījumu dokumentāciju, kilometros.

Pārbaudes kārtība:

Rādītājs ir kvantitatīvs, objektīvi izmērāms.

Objektīva pārbaude nodrošināta, izmantojot standartizētus tehniskos mērījumus un dokumentāciju no atbildīgās institūcijas.

Velo rīki:

tiks uzskaitītas visas mājsaimniecības, kuras ir saņēmušas atbalstu programmas ietvaros (grantu, vaučeru vai nomas kompensāciju);

tiks izmantots emisiju aprēķins, balstoties uz transportlīdzekļu aizstāto ceļojumu attālumu un izmantotajiem emisiju koeficientiem. Metodika: 1000 km/gadā aizstātais autonobraukums × 0.3 kg CO₂/km = 0.3 tCO₂ gadā uz mājsaimniecību;

4000 mājsaimniecības × 0.3 tCO₂ = 1200 tCO₂ gadā; Tiks izmantoti CSDD transportlīdzekļu nobraukuma dati par faktiskajiem mājsaimniecības auto lietošanas paradumiem (gadā).

Mērķrādītājs tiks sasniegts līdz 2032. gada 3. ceturksnim.

politikas koordināciju un uzraudzību,

mērķrādītāja rezultātu apkopošanu un ziņošanu Eiropas Komisijai (SKF ziņojumos).

Valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" būs atbildīga par:

velosipēdu ceļu, tostarp kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, būvniecības īstenošanu,

precīzu izpildes datu fiksēšanu (kilometros).

Attiecībā uz velo rīkiem - atbildīgas ir vietējās pašvaldības; Vienotā pieteikšanās platforma nodrošina mārķrādītāju uzskaiti un konsolidē rezultātus, kurus iekļauj oficiālajos SKP plāna ziņojumos.

Velo rīku investīcijas aplēstās izmaksas ir 6 000 000 EUR visā plānošanas periodā (2027–2032), no kurām 75% tiek plānoti no Fonda līdzekļiem un 25% - nacionālais līdzfinansējums.

Izmaksas balstās uz pieņēmumiem par:

Mērķa grupas aptverošo apjomu: plānots atbalstīt 4000 lietotāju;

Vienības izmaksu aplēsēm:

o vidējā atbalsta summa vienam lietotājam (iegāde vai noma): 1 elektriskajam velosipēdam, atbalsta intensitāte ~1 000 – 1 500 EUR/rīks;

o maksimālā līdzfinansējuma intensitāte: 75% no attiecināmajām izmaksām;

o pārējā daļa sedzama no pašvaldības līdzfinansējuma (iegādes vai nomas gadījumā).

Administratīvajiem izdevumiem un tehniskās palīdzības vajadzībām:

o Vietējā pašvaldībā tiek rezervēti ~3% no kopējā budžeta cilvēkresursiem un vienkāršotas pieteikšanās platformas uzturēšanai.

Pamatojums izmaksām:

Vienības izmaksas atbilst Latvijas tirgus situācijai 2024–2025. gadā, kur kvalitatīva e-velosipēda iegādes cena svārstās ap 1 500 (bez PVN);

Papildu izmaksas saistītas ar piederumiem, piegādi un administratīvām procedūrām;

Nomu gadījumā līdzfinansējums var nosegt ilgtermiņa nomas līgumu (piem., 24 mēneši), t.sk. ar apkopi vai apdrošināšanu.

No 2027. līdz 2032. gadam katru gadu paredzēts vienāds ieguldījums – 3,33 milj. EUR.

Šī izmaksu struktūra nodrošina vienmērīgu finansējuma plūsmu 6 gadu garumā, kas palīdz prognozēt slodzi uz budžetu un plānot būvniecības posmus.

Velosipēdiem vai mikromobilitātes rīkiem - Budžets sadalīts vienmērīgi pa 1 milj. EUR/gadā, bet reālā izpilde tiks pielāgota pieprasījumam;

Pēc 2028. gada iespējama izteiktāka atbalsta koncentrācija lauku reģionos vai mājsaimniecībām ar zemāko ienākumu līmeni.

2026.gadā nav plānotas atbalsta izmaksas, bet notiek būtiski sagatavošanās darbi (nav attiecināmi uz pasākuma budžetu).

Investīciju kopējās izmaksas –26 milj. EUR.

- Plānotās izmaksas ir balstītas uz aplēsēm, ņemot vērā iespējamos būvniecības izmaksu pieaugumus un risināmos inženiertehniskos izaicinājumus Latvijas reģionos.

- Ņemts vērā vietējais būvniecības tirgus līmenis, izmantojot 2024.–2025. gada datus par infrastruktūras būvniecības izmaksām.

- Tiek izmantoti salīdzinošie dati no līdzīgiem projektiem, tostarp valsts vai pašvaldību līmeņa investīcijām gājēju un velosipēdu ceļos.

- Tiek uzsvērts, ka reģionos veloinfrastruktūra ir fragmentēta, un daudzviet trūkst pamattīklu, kas paaugstina nepieciešamo investīciju apjomu.

- Relatīvi zemais apdzīvotības blīvums nozīmē augstāku izmaksu uz 1 km, salīdzinot ar pilsētvides projektiem, kur izmaksas ir sadalītas starp lielāku iedzīvotāju skaitu.

- Papildus elementi:

apgaismojums, drošības elementi,

vides piekļūstamības risinājumi, t.sk. cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Velo rīki:

Mērķgrupas apjoma un vajadzību novērtējums:

- Pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu datiem, lauku mobilitātes izaicinājumiem un līdzšinējo pieredzi ar atbalsta programmām (piem., ALTUM energoefektivitātes atbalsts), konservatīvi plānots atbalstīt 4000 lietotāji;

- Tiek paredzēts, ka šis apjoms aptver tikai daļu no potenciālās mērķgrupas, bet ir izpildāms noteiktā periodā, ņemot vērā LPS kapacitāti un pieejamo budžetu.

Administratīvo un tehnisko izmaksu kontrole

- Programmas ieviešana balstīsies uz jau esošu institucionālo kapacitāti (LPS), līdz ar to nav nepieciešami būtiski ieguldījumi jaunu struktūru izveidē;

- Tehniskās palīdzības izdevumi (IKT uzturēšana, dati, komunikācija) paredzēti robežās ~3% no kopējā budžeta, kas atbilst EK labās prakses vadlīnijām.

Latvijas klimatiskie un infrastruktūras apstākļi

- Tiek ņemts vērā, ka mikromobilitātes lietojamība Latvijā var būt sezonāla, tāpēc tiek plānotas arī kombinētas atbalsta formas (piemēram, noma, ne tikai iegāde);

- Tāpat tiek sagaidīts, ka reģionos bez sabiedriskā transporta pārklājuma pieprasījums būs augstāks, tāpēc budžets veidots elastīgi, kam pielāgota tiks arī veloinfrastruktūra.

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C2.F.I3

Mikromobilitātes attīstība

01.06.2026

31.07.2032

26 000 000

0

4 333 333

4 333 333

4 333 333

4 333 333

4 333 333

4 333 335

Atbalstu no Sociālā klimata fonda nesaņem tieši mazaizsargātas mājsaimniecības, bet to īsteno Satiksmes ministrija, sadarbojoties ar valsts SIA "Latvijas valsts ceļi". Šī pieeja ļauj veidot un attīstīt veloinfrastruktūru, ko var izmantot zemu ienākumu iedzīvotāji, skolēni, seniori un citi, kuriem pārvietošanās iespējas ir ierobežotas.

Šāda infrastruktūra palīdz mazināt atkarību no privātā autotransporta un uzlabo piekļuvi sabiedriskajam transportam, izglītības, veselības un nodarbinātības vietām. Tādējādi atbalsts netieši sniedz būtisku labumu mazaizsargātām grupām, īpaši reģionos, kur nav pietiekama sabiedriskā transporta pieejamība.

Velosipēdi un mikromobilitātes rīki:

tiešie labuma guvēji nebūs tikai mazaizsargātie, bet arī publiskas un privātas struktūras, kas nodrošina atbalsta piegādi un pasākumu īstenošanu. Šīs struktūras rīkosies kā īstenotāji vai starpnieki, bet labuma galasaņēmēji būs tikai mērķa grupa – mazais ienākumu līmenis, ierobežotas mobilitātes iespējas, reģionāla atstumtība u.c.

1. Pašvaldības (īstenotājs)

Pašvaldības būs galvenā īstenošanas iestādes, kas:

izstrādās un pārvaldīs pieteikumu pieņemšanas sistēmu;

veiks līgumu noslēgšanu ar mājsaimniecībām;

nodrošinās maksājumu plūsmu un atskaišu apkopošanu.

Pašvaldības nesaņems fondu līdzekļus savā labā, bet tikai kā tehniskais ieviesējs, kura darbības nodrošina mērķa grupu sasniegšanu.

2. Privāti komersanti kā pakalpojumu sniedzēji (netiešie starpnieki)

Daļā atbalsta var tikt iesaistīti privāti uzņēmumi, kas nodrošina mikromobilitātes nomas risinājumus (piemēram, elektrovelosipēdu nomas platformas, apkopes vai uzlādes pakalpojumus). Šo uzņēmumu ieguvums nav subsīdija, bet komerciāla iespēja piedalīties iepirkumos vai sniegt pakalpojumus programmas ietvaros. Atbalsts netiks tieši pārskaitīts komersantiem, bet tiks novirzīts gala lietotājiem, kuri to izmantos pakalpojuma iegādei (piemēram, vaučera formā).

3. Pasākumi, lai nodrošinātu ieguvumu nodošanu gala saņēmējiem

Lai garantētu, ka starpnieki pilnībā nodod ieguvumu gala saņēmējiem:

Tiks noslēgti līgumi ar konkrētiem kritērijiem, tai skaitā fiksētām maksām, kvalitātes prasībām, maksājumu izsekojamībai;

Netiks pieļauta peļņas norma no Fonda līdzekļiem, ja vien tā nav pamatota tirgus likmēs un iepirkumu rezultātos;

Tiks veikts regulārs monitorings un audits – gan no atbildīgās ministrijas puses, gan no neatkarīgām revīzijas iestādēm;

Jebkurš atbalsts, kas nonāk caur finanšu starpniekiem, tiks pārvaldīts ar nosacījumu, ka visi labumi tiek pilnībā novirzīti mērķa grupām bez starpnieku "iekasēšanas" iespējas.

Līdz šim Latvijā nav bijusi valsts mēroga atbalsta programma, kas paredzētu subsīdijas mikromobilitātes rīku iegādei vai ilgtermiņa nomai tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām;

Investīcija neaizvieto, bet gan papildina pastāvošās iniciatīvas mobilitātes uzlabošanā, piemēram, satiksmes infrastruktūras attīstību vai sabiedriskā transporta subsīdijas;

Neviena no esošajām LPS vai pašvaldību programmām neparedz šāda veida finansiālu atbalstu individuālām mājsaimniecībām bez transportlīdzekļa pieejamības.

Atbilstība Regulas 2023/955 13. panta 2. punktam: Investīcija neaizstāj līdzšinējo finansējumu nevienai esošai valsts funkcijai vai sociālās palīdzības formai; neattiecas uz izdevumiem, kas būtu veicami neatkarīgi no Fonda pastāvēšanas; tiktu uzsākta tikai un vienīgi Fonda līdzfinansējuma pieejamības gadījumā.

Atbilstība Regulas 2023/955 4. panta 5. punktam: Investīcija ir pilnībā vērsta uz mazaizsargātu grupu atbalstu un orientēta uz ietekmes mazināšanu, ko rada emisiju cenu pieaugums un pāreja uz zaļu ekonomiku. Šī investīcija ir piemērs konkrētam pasākumam, kas tieši atbilst Regulas 2023/955 mērķim mazināt sociālās sekas dekarbonizācijas procesā, un nav paredzēta finansēšanai ar citu politikas instrumentu starpniecību.

2) Plānotais atbalsts var tikt kvalificēts kā valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo tas:

ir piešķirts no valsts resursiem;

sniedz priekšrocību noteiktai saņēmēju grupai;

var ietekmēt konkurenci vai tirdzniecību ES iekšējā tirgū.

ii) Esoša valsts atbalsta shēma (ja piemērojama):

Gadījumā, ja investīcija tiks īstenota kā daļa no esošas atbalsta shēmas, to plānots balstīt uz Komisijas regulas Nr. 651/2014 (GBER)¹¹⁸ noteikumiem, piemēram:

36. pants – atbalsts vides aizsardzības projektiem;

36.a pants – atbalsts uzlādes infrastruktūrai.

iii) Jauna valsts atbalsta shēma:

Ja tiks izstrādāta jauna atbalsta shēma, tās nosacījumi tiks izstrādāti atbilstoši:

GBER noteikumiem, lai nebūtu nepieciešama iepriekšēja paziņošana Komisijai, vai

tiks izstrādāta kā de minimis shēma, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2023/2831, kas ļauj piešķirt līdz 300 000 EUR trīs gadu periodā vienam uzņēmumam (attiecināms uz juridiskām personām – mikrouzņēmumiem vai nomas platformām, ja iesaistītas).

iv) Atbalsts fiziskām personām (mājsaimniecībām):

Ja atbalsts paredzēts tikai fiziskām personām, kuras nerīkojas kā saimnieciskās darbības veicēji, tas netiek kvalificēts kā valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un tam nav nepieciešams valsts atbalsta paziņojums.

v) Atbalsta paziņošanas nepieciešamība:

Ja tiks identificēta nepieciešamība izstrādāt jaunu valsts atbalsta shēmu ārpus GBER piemērojamības, Latvija sagatavos paziņojumu Eiropas Komisijai līdz 2026. gada 3. ceturksnim, t.i., pirms atbalsta pasākuma ieviešanas.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu¹²³ (turpmāk – SPSP likums) TPL pakalpojums ir viens no valsts finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem¹²⁴. TPL ir aprīkojums vai dažādas tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti. TPL pakalpojums, atbilstoši likumā noteiktajam, ir pasākumu kopums, kas nodrošina personas funkcionālo novērtēšanu, TPL izgatavošanu, pielāgošanu, lietošanas apmācību, remontu, aprites nodrošināšanu, kā arī piegādi personas dzīvesvietā.

TPL pieejamība ir būtiska, lai personai novērstu, kompensētu, atvieglotu vai neitralizētu funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti. TPL savlaicīga pieejamība arī būtiski ietekmē personu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spējas un neatkarīgas dzīves iespējas, tā ir daļa no ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sistēmas.

Lai gan TPL nodrošināšanai paredzētais finansējums un TPL saņēmēju skaits kopš 2014. gada ir palielinājies, viens no būtiskākajiem trūkumiem ir ierobežotais finansējuma apjoms, kas nenosedz strauji augošo pieprasījumu. Pieprasījums pēc TPL pakalpojuma ik gadu palielinās. 2017. gadā vidēji mēnesī pēc TPL stājās 1 804 personas, 2022. gadā – 2 293, 2023. gadā – 2 602, bet 2024. gadā - 2 628 un personu skaits, kas uz 2025. gada 1. janvāri gaidīja rindā pēc TPL sasniedza 8 055 personas, no kurām 1 081 persona gaidīja TPL steidzamības kārtībā (t.sk. bērni un personas, kas TPL pieprasījušas pirmreizēji)¹²⁵. Vislielākais gaidīšanas laiks rindā ir pēc personīgās pārvietošanās TPL (piem. elektropiedziņas TPL mobilitātei u.c.), kā arī pēc personīgās aprūpes TPL, kas ir 6-7 mēneši.

TPL nodrošināšanai līdz pat 2022. gadam bāzes finansējums bija ap 6,5 milj. EUR, un uz pakalpojumu bija rindas, neraugoties uz to, ka kopumā, sākot ar 2022. gadu, izsniegto TPL skaits pieauga. Izsniegto TPL skaita pieaugums saistīts gan ar to, ka TPL "grozs", kas noteikts MK 21.12.2021. noteikumos Nr. 878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi"¹²⁶, tika papildināts ar vairākiem jauniem TPL veidiem, gan arī ar to, ka, sākot ar 2023. gadu, būtiski tika palielināts TPL finansējums. 2023. gadā tieši TPL rindu mazināšanai jau sākotnējais bāzes finansējums bija paredzēts aptuveni par 22 % lielāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un kopā ar papildu piešķirto finansējumu sasniedza gandrīz 12 milj. EUR. Attiecīgi VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" struktūrvienības "Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs" (turpmāk - VTPC) izsniegto TPL skaits laika posmā no 2020. gada līdz 2024. gadam ir palielinājies (no 14 539 TPL 2020. gadā līdz 16 856 TPL 2024. gadā). Tomēr, neraugoties uz to, personu skaits VTPC rindā pēc TPL joprojām pieaug – 2021. gada beigās rindā TPL saņemšanai bija 2 860 personas, bet 2024. gada beigās jau 6697 personas, kas ir par 39% vairāk kā 2023. gadā. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz izdevumu palielinājumu bāzē TPL pakalpojuma nodrošināšanai, ik gadu ar vienādu finansējuma apmēru bāzē ar TPL varēs nodrošināt arvien mazāku personu skaitu. To ietekmē gan vidējais TPL izmaksu pieaugums, gan tas, ka pieaudzis personu skaits, kurām gadā pirmreizēji noteikta invaliditāte, sabiedrības novecošanās, hronisko slimību pieauguma un faktoru dēļ. Jo dārgāks un pieprasītāks ir nepieciešamais TPL, jo ilgāks gaidīšanas laiks rindā tā saņemšanai. TPL arī nolietojas, kā rezultātā arī personas, kuras jau ir saņēmušas TPL, vēršas pēc tiem atkārtoti.

Nepieciešamību uzlabot situāciju TPL pakalpojuma nodrošināšanā paredz vairāki politikas plānošanas dokumenti, tostarp "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam"¹²⁷, kas paredz, ka, īstenojot pamatnostādņu Rīcības plāna II rīcības virziena specifisko politikas mērķi – moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū, t.sk., uzlabojot personu pašaprūpes un mobilitātes spējas, rezultātā pieaugs TPL saņēmušo personu skaits un samazināsies rindas pēc tiem.

Rindu mazināšana pēc TPL arī "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam" ir izvirzīta kā mērķis (politikas rezultāts) jomas pilnveidei, ko ir paredzēts sasniegt, uzlabojot iedzīvotājiem nepieciešamo TPL klāstu un pilnveidojot piešķiršanas kārtību (regulāri). Detalizētāki uzdevumi izvirzītā mērķa (politikas rezultāta) sasniegšanai tika iekļauti īstermiņa plānošanas dokumentos – Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam un Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānā 2025.–2027. gadam (25-TA-415¹²⁸). Savukārt Plānā ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai 2024.–2029. gadam noteikts uzdevums – uzlabot TPL, digitālo un tehnoloģisko risinājumu pieejamību, tādējādi uzlabojot klientu drošību un veicinot palikšanu un pakalpojumu saņemšanu mājas vidē.

Kopš 2025.gada 1.janvāra VTPC īsteno ANM plāna 3.1.2.6.i. investīciju atbilstoši MK 2025.gada 4.februāra noteikumos Nr.  83 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.r. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.6.i. investīcijas "Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana" īstenošanas un uzraudzības noteikumi" noteiktajam.

ANM plāna 3.1.2.6.i. investīcijas mērķis ir uzlabot piekļuvi pārvietošanās, pašaprūpes, funkciju aizstāšanas vai atjaunošanas un alternatīvās komunikācijas tehniskiem palīglīdzekļiem personām ar funkcionāliem traucējumiem, tādējādi veicinot viņu neatkarību un samazinot aprūpes nepieciešamību, tostarp pieprasījumu pēc ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojuma.

Mērķa grupa – personas ar funkcionāliem traucējumiem, kas ir pieprasījušas tehnisko palīglīdzekli un uzņemtas rindā tā saņemšanai.

Finansējums – 8 113 526 EUR, tai skaitā ANM finansējums ir 7 196 909 EUR un valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības segšanai– indikatīvi 916 617 EUR.

Īstenošanas laiks: 01.01.2025.–30.06.2026.

ANM plāna 3.1.2.6.i. investīcijas ietvaros plānotās darbības VTPC izsniegto tehnisko palīglīdzekļu pieejamības uzlabošanai:

TPL nodrošināšana atbilstoši personas vajadzībām, t.sk., izmantojot funkcionēšanas novērtēšanas laboratoriju, lai noteiktu personai nepieciešamo TPL, nodrošinot gan MK noteikumos Nr. 878 noteiktos pašaprūpes un pārvietošanās TPL, gan TPL ar paaugstinātu funkcionalitāti, kas līdz šim nebija pieejami;

Tīmekļvietnes piekļūstamības uzlabošana, lai tās saturs būtu pieejams personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem.

ANM plāna 3.1.2.6.i. investīcijas ietvaros līdz 2026.gada 30.jūnijam tiks izsniegti 10 474 TPL, tāpēc iespēju robežās mazināsies rindas VTPC pēc tiem. Attiecīgi uzlabosies personu pārvietošanās, pašaprūpes un ikdienas dzīves kvalitāte.

Attiecībā uz pašu TPL nodrošināšanas procesu ANM plāna 3.1.2.6.i. investīcijas ietvaros tiek pilnveidota TPL izsniegšanas un saņemšanas kārtība, t.sk. paredzēta TPL bezkontakta piegāde (piemēram, pa pastu, caur pakomātiem). Tāpat paredzēta TPL kompensācijas mehānisma plašāka "iedzīvināšana" ar:

līdzmaksājuma metodi, kas nozīmē to, ka persona pati izvēlas tai piešķirto TPL pie pakalpojuma sniedzēja un TPL izmaksas kompensē personai, ja tā pati samaksājusi, vai pakalpojuma sniedzējam, pie kura persona saņēmusi TPL;

kuponu metodi, kas nozīmē to, ka persona izvēlas tai piešķirto TPL pie VTPC izvēlētiem pakalpojumu sniedzējiem VTPC noteikta kupona vērtības apmērā.

Mērķa grupas - mazaizsargāti transporta lietotāji ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti, funkcionālu mazspēju, kā arī anatomiskiem defektiem, piemēram:

Bērni ar kustību traucējumiem (piemēram, cerebrālā trieka, ģenētiskās saslimšanas u.c.);

Pilngadīgas personas ar funkcionēšanas traucējumiem, t.sk. ar muguras smadzeņu bojājumiem, multiplās sklerozes, retu slimību un citu ilgstošu traucējumu sekām;

Seniori ar mobilitātes ierobežojumiem, kam nepieciešama neatkarīga pārvietošanās un dalība sabiedrībā.

Investīcijas atbalsts aptvers visu mērķa grupu – gan bērnus, gan pilngadīgas personas – ar dažāda līmeņa funkcionālajiem traucējumiem, tai skaitā tos, kam nepieciešamas personalizētas vadības tehnoloģijas (zoda vadība, elektromotoru modulācija, leņķa maiņas sistēmas u.c.).

Investīcijas ietvaros izsniegtie elektropiedziņas TPL mobilitātei būtiski uzlabos personu ar invaliditāti un funkcionēšanas ierobežojumiem pašnoteikšanos, neatkarību un līdzdalību, jo tie tiek nodrošināti personas individuālajām vajadzībām atbilstoši padziļinātas funkcionēšanas novērtēšanas slēdzienam un personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpei.

Pieejamie TPL ietver standarta elektropiedziņas TPL mobilitātei, ar papildaprīkojumu vai ar paaugstinātu funkcionalitāti, piemēram:

zoda vadības sistēmas (personām ar ierobežotu roku funkciju),

automātisku sēdēšanas leņķa maiņu (pozicionēšanai un spiediena profilaksei),

vadības ierīču pielāgošanu individuāliem vajadzību profiliem.

Investīcija tieši sekmē šādu Eiropas sociālo tiesību pīlāra un tā rīcības plāna (ESTP) principu īstenošanu:

3. princips – Vienlīdzīgas iespējas

Ikvienai personai ar invaliditāti tiek radītas vienlīdzīgas iespējas pārvietoties un piedalīties sabiedriskajā dzīvē neatkarīgi no dzīvesvietas vai fiziskā stāvokļa.

17. princips – Iekļaujoša sabiedrība

Pasākums veicina personu ar invaliditāti aktīvu līdzdalību sabiedrībā, tai skaitā izglītībā, nodarbinātībā un brīvā laika aktivitātēs, nodrošinot viņiem mobilitātes pamatvajadzību.

20. princips – Piekļuve būtiskiem pakalpojumiem

Nodrošinot piekļuvi individuāli piemērotiem mobilitātes risinājumiem, tiek sekmēta piekļuve arī veselības aprūpei, izglītībai, sociālajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Investīcija samazinās atkarību no fosilās degvielas/kurināmā.

Ņemot vērā, ka personas ar funkcionēšanās ierobežojumiem, t.sk. ar invaliditāti, bieži ir spiestas izmantot īpaši pielāgotus transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinēju ikdienas vajadzībām (ārsta apmeklējumiem, sociālajiem kontaktiem, darba vietas sasniegšanai), elektropiedziņas TPL mobilitātei nodrošināšana sniedz videi draudzīgu alternatīvu individuālajai mobilitātei. Tas veicina ne tikai emisiju mazināšanu, bet arī ilgtermiņā samazina transporta izmaksas un energoatkarību, īpaši reģionos.

Tāpat investīcijas ietvaros tiks nodrošināta enerģijas efektivitāte. Mūsdienu akumulatori un tehnoloģijas nodrošina ilgtspēju un ilgstošu darbības laiku, ļaujot efektīvi izmantot enerģiju, izvairoties no nepieciešamības izmantot tradicionālo (fosilo) degvielu. Līdz ar to tiks samazināta vajadzība pēc fosilās degvielas transporta līdzekļiem, personas, kas pārvietojas ar elektropiedziņas TPL mobilitātei, samazina pieprasījumu pēc fosilās degvielas infrastruktūras, tādējādi ietekmējot arī plašākas sistēmas, piemēram, transporta iegādi un pielāgošanu.

Elektropiedziņas TPL mobilitātei izmantošana personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem nodrošina pienesumu ilgtspējīgākai nākotnei.

Kopumā investīcijas ietvaros tiks veicināta TPL pieejamība mērķa grupas personām, tādējādi sekmējot personām ar funkcionāliem traucējumiem pieeju elektropiedziņas TPL mobilitātei, tai skaitā informācijai par to saņemšanas iespējām, šādā veidā veicinot šo personu neatkarību, aprūpes iespējas dzīvesvietā, pilnvērtīga brīvā laika pavadīšanu, kā rezultātā uzlabosies viņu dzīves kvalitāte.

Investīcijas ietvaros paredzētais atbalsts atstās labvēlīgu ietekmi ne tikai uz mērķa grupas iespējām ātrākai TPL saņemšanai, bet arī nodrošinās uz individuālajām vajadzībām vērstu TPL pakalpojuma saņemšanu, kā rezultātā, izvēloties vienu no TPL kompensācijas mehānismiem (līdzmaksājumu vai kupona metodi), mērķa grupas personai tiks nodrošināta iespēja izvēlēties piemērotāko TPL, kas pēc iegādes nonāks tās īpašumā.

VTPC kā finansējuma saņēmējam būs pienākums sniegt SK plāna uzraudzībā iesaistītajām institūcijām visu nepieciešamo informāciju saistībā ar projekta ieviešanu un investīcijas mērķrādītāja sasniegšanu, nodrošināt datu un informācijas pieejamību, tostarp, ja vien iespējams atbilstoši investīcijas projekta darbības specifikai, nodrošināt, ka iepirkumus veic ievērojot zaļā publiskā iepirkuma¹²⁹, sociāli atbildīgā iepirkuma¹³⁰ un inovatīvā publiskā iepirkuma¹³¹ principus.

Visu ar projekta iesniegšanu, īstenošanu un uzraudzību saistīto informāciju Fonda informācijas un vadības sistēmā (KPVIS Fonda modulis) iesniegs VTPC. Investīcijas īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamās informācijas iesniegšana tiks nodrošināta vadības informācijas sistēmā.

Mērķrādītāju sasniegšanu pamatos izdruka no VTPC informācijas sistēmas ar sarakstu ar izsniegtajiem TPL un ar personām parakstītiem līgumiem vai pieņemšanas – nodošanas aktu numuriem.

Gads

Izsniegto TPL skaits

TPL izmaksas (€)

Personāla izmaksas

(€)

Materiāltehniskais nodrošinājums, inflācija (€)

Kopējās izmaksas (€)

2027

400

1 980 000

290 671,82

84 328,18

2 355 000

2028

400

1 985 000

290 671,82

84 328,18

2 360 000

2029

406

2 020 000

290 671,82

84 328,18

2 395 000

2030

410

2 080 000

290 671,82

84 328,18

2 455 000

2031

435

2 200 000

290 671,82

84 328,18

2 575 000

2032

496

2 485 000

290 671,82

84 328,18

2 860 000

Kopā

2 547

12 750 000

1 744 030,89

505 969,11

15 000 000

Atskaites punkts: 2022.–2024. gadā valsts spēja nodrošināt tikai 41% no elektropiedziņas TPL pieprasījuma – rindā bija 1 430 personas, izsniegtas 587 vienības.

Elektropiedziņas TPL mobilitātei – tostarp elektrisko skūteru, vilcējriteņu, motorizētu riteņkrēslu ar dažādām vadības iespējām – nodrošināšana personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, pamatojoties uz medicīniskā un funkcionālā izvērtējuma rezultātiem.

Nodrošinājums tiek veikts saskaņā ar VTPC Funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas padziļinātu funkcionēšanas izvērtēšanu un iepriekš definētām personu grupu vajadzībām, izmantojot kuponu metodi, kas nodrošina elastību un individualizāciju atbilstoši katra lietotāja funkcionālajam stāvoklim.

Šis mērķrādītājs atspoguļo projekta tiešo, izmērāmo rezultātu – izsniegto elektropiedziņas TPL mobilitātei (gab.) skaitu laika periodā no 2027. līdz 2032. gadam.

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C2.F.I4.I1.2032Q3

Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām

Mērķrādītājs

Izsniegto elektropiedziņas TPL mobilitātei skaits

Neattiecas

skaits

587

2547

2032

III

Turklāt tas ir pilnībā integrējams esošajā TPL informācijas sistēmā, kuru uztur VTPC, tādējādi nodrošinot reāllaika datu pieejamību un caurskatāmību.

Šis rādītājs:

atspoguļo personu skaitu, kuras reāli saņem pielāgotus elektropiedziņas TPL mobilitātei (piemēram, skūterus, riteņkrēslus ar dažādām vadības sistēmām, vilcējriteņus u.c.);

norāda, cik efektīvi darbojas kuponu metode;

ļauj novērtēt progresu laikā (pa gadiem un ceturkšņiem);

samazina personu skaitu, kuras saskaras ar transporta nabadzību un mazina šo personu atkarību no fosilā transporta.

izsniegto kuponu skaitu;

izsniegto elektropiedziņas TPL mobilitātei skaitu.

Dati tiek reģistrēti centralizētajā IS SPOLIS. Mērķrādītāja sasniegšanu pamatos izdruka no informācijas sistēmas ar sarakstu ar izsniegtajiem TPL un ar personām parakstītiem līgumiem vai pieņemšanas – nodošanas aktu numuriem.

Datu avots:

Primārais avots – VTPC reģistrētie TPL pieteikumi, izsniegto kuponu uzskaite un to izpilde.

Papildu avoti – VTPC un LM pārvaldītās datubāzes par finansējuma izlietojumu, Pakalpojuma sniedzēja līgumu izpilde, dati par TPL saņēmušajām personām.

Katru piegādi apstiprina:

Funkcionēšanas novērtējums no VTPC Funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas komandas (ārsts, ergoterapeits, fizioterapeits);

Pakalpojuma sniedzēja atskaite;

Gala lietotāja reģistrēts līgums.

VTPC iepirkumu speciālists veic uzraudzību par to, vai piegādes atbilst līguma nosacījumiem.

Kvalitātes speciālists veic regulāru pārskatu sagatavošanu, tostarp nejaušu pārbaudi (auditu) par TPL nodrošināšanās atbilstību.

Laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam kopumā 1 430 personas ir stājušās rindā, lai saņemtu elektropiedziņas TPL mobilitātei, bet faktiski izsniegtas ir tikai 587 vienības.

Tādējādi:

esošā sistēma spēj nodrošināt tikai apmēram 40% no pieprasījuma;

vidēji tiek izsniegti ~196 elektropiedziņas TPL mobilitātei gadā.

Bāzlīnija: ~200 vienības gadā (ar nepietiekamu segumu un rindām)

Sasniedzamais līmenis (mērķrādītājs): investīcijas ietvaros līdz 2032. gada 3. ceturksnim plānots:

izsniegt 2 547 dažādu veidu elektropiedziņas TPL mobilitātei, vidēji ~425 vienības gadā;

veicināt pieejamu un videi draudzīgu individuālās mobilitātes risinājumu ieviešanu visā Latvijas teritorijā;

veicināt bērnu un pilngadīgu personu ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem iespēju piedalīties sabiedriskajā dzīvē, izglītībā un darba tirgū, samazinot viņu atkarību no fosilā transporta un veicinot transporta piekļūstamību.

Tas aptver pilnu sešu gadu investīcijas ciklu (2027–2032), ļaujot vienmērīgi plānot un realizēt tehniskos, personāla un kvalitātes resursus.

Atbild par funkcionēšanas izvērtējumu, kuponu izsniegšanas procesu un TPL nepieciešamības noteikšanu,

Nodrošina izsniegto TPL uzskaiti, sadarbībā ar TPL pakalpojuma sniedzējiem,

Veic kvalitātes kontroli un gala rezultāta dokumentēšanu (t.i., vai lietotājs ir saņēmis nepieciešamo TPL ).

Labklājības ministrija ir atbildīgā nozares ministrija par investīcijas ieviešanu.

personas novērtēšanu,

TPL pielāgošanu, apmācību, izsniegšanu,

piegādi,

garantijas un pēcgarantijas remontu,

pakalpojumu sniedzēju administrēšanas izmaksas.

Pamatojums:

Izmaksas noteiktas, izmantojot:

līdzšinējos Publisko iepirkumu līgumus (2022–2024),

cenu aptauju, noteiktas bāzes cenas.

Mērķa apjoms – 2 547 vienības (2027–2032)

Pamatojums:

Pamatots atbilstoši faktiskajam pieprasījumam un izsniegšanas datiem:

2022. –2024.gadā rindā stājušies 1 430 lietotāji,

izsniegtas vienības: 587,

secināts, ka esošā sistēma spēj apkalpot tikai ~40% vajadzību.

Izvēlētais mērķis (2 547 vienības 6 gadu laikā) ļauj:

likvidēt esošās rindas uz elektropiedziņas TPL mobilitātei,

nodrošināt ilgtermiņa piekļuvi visiem mērķa lietotājiem, t.sk. bērniem, pieaugušajiem, un personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Investīcijas īstenošanai administratīvie izdevumi nepārsniegs 10% no investīcijas finansējuma (pamatojums: SPSP likuma 13. panta 2³ daļa). ).

Administratīvo izmaksu apmēru pamato:

‒ līdzšinējais TPL novērtēšanas process (VTPC prakse),

‒ nepieciešamība nodrošināt multidisciplināru pieeju (ārsts, ergoterapeits, fizioterapeits, psihologs un cits personāls),

‒ nepieciešamība piesaistīt kvalitātes speciālista amatu (kupona mehānisma kontrolei),

‒ nepieciešamība nodrošināt projekta vadību, t.sk. iepirkumu veikšanu.

Administratīvo izmaksu ietvaros nepieciešamā personāla izmaksu aprēķins veikts, iekļaujot:

bruto algas,

darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (23,59 %),

iespējamo atalgojuma palielinājumu, pamatojoties uz prognozēto inflāciju līdz 2032.gadam.

Materiāltehniskais nodrošinājums un inflācijas prognoze

Katru gadu paredzēti ~124 000 EUR kā:

nodrošinājums IT atbalstam, kancelejas un administratīvajām vajadzībām;

rezerves fonds inflācijas segšanai un neparedzētiem tirgus cenu kāpumiem;

instrumenti ilgtermiņa stabilitātei (projekta laikā nav paredzēts jauns finansējuma pieprasījums).

Ņemti vērā pēdējo 3 gadu inflācijas rādītāji (vidēji 2–3 % gadā) un valsts vidējās algas kāpums sociālajā un veselības aprūpē.

Gads

TPL nodrošināšana (€)

Personāla izmaksas (€)

Administratīvās/tehniskās izmaksas (€)

Kopējās izmaksas (€)

2027

1980000

290 671.82

84 328.18

2355000

2028

1985000

290 671.82

84 328.18

2360000

2029

2020000

290 671.82

84 328.18

2395000

2030

2080000

290 671.82

84 328.18

2455000

2031

2200000

290 671.82

84 328.18

2575000

2032

2485000

290 671.82

84 328.18

2860000

Investīcijas kopējās izmaksas – 15 000 000 EUR.

par tehniskā palīglīdzekļa pakalpojumu bērnam – 1,42 EUR;

par tehniskā palīglīdzekļa pakalpojumu personai, kas vecāka par 18 gadiem, – 7,11 EUR.

No vienreizējās iemaksas, uzrādot attiecīgu izziņu, ir atbrīvota persona:

kuras mājsaimniecībai noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss,

kura atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā,

kuras dzīvesvieta reģistrēta stacionārā ārstniecības iestādē,

kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē.

Vienreizējās iemaksas tiek novirzītas elektropiedziņas TPL mobilitātei iegādei mērķrādītāja sasniegšanai.

Izvērtēšanā izmantoti dati no VTPC un konsultācijas ar nozares speciālistiem (ergoterapeiti, ārsti, iepirkumu eksperti).

Ņemot vērā Latvijas demogrāfiju, personu ar invaliditāti īpatsvaru (~10–12% no iedzīvotāju kopskaita) un līdzšinējo piegāžu kapacitāti, noteikts reāls mērķis – 2 547 vienības sešu gadu laikā.

Latvijā TPL tirgus ir ierobežots, kas ietekmē cenas, loģistiku un garantijas pakalpojumus.

Aprēķinātas reālās darba tirgus izmaksas Latvijā (bruto atalgojums + sociālās iemaksas), piemēram:

Fizioterapeits ~1 842 EUR mēn + 23,59% Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)

Projekta vadītājs ~2 700 EUR /mēn + VSAOI

Personāla skaits un amatu slodzes balstītas uz faktisku pieredzi, kāda nepieciešama TPL pakalpojuma nodrošināšanā.

Inflācijas un riska buferis

Ikgadējais administratīvais budžets (124 371 EUR/gadā) paredz IT atbalstu, materiāltehnisko nodrošinājumu, inflācijas un cenu pieauguma buferi, jo pēdējo gadu vidējā inflācija Latvijā ir 2–3%, kā arī vērojams būtisks darbaspēka izmaksu pieaugums aprūpes sektorā.

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C2.F.I4

Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām

01.01.

2027.

31.07.

2032.

15 000 000

0

2 355 000

2 360 000

2 395 000

2 455 000

2 575 000

2 860 000

Investīcija nodrošinās arī ANM plāna 3.1.2.6.i investīcijas papildināmību un kuponu metodes piemērošanas ilgtspēju, jo tiks turpināts tajā aizsāktais un aprobētais jaunais TPL pakalpojuma nodrošināšanas veids ar kuponu metodi, paplašinot šādā veidā izsniedzamo TPL klāstu.

Ņemot vērā pa valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" (LDz) infrastruktūru pārvadāto pasažieru skaitu 2024. gadā, kā arī Eiropas Komisijas pētījumu par transporta nabadzību¹³², kas apliecina, ka 21 % mājsaimniecību atrodas transporta izmaksu nepieejamības riska grupā, tad var pieņemt, ka tiks ietekmēti 21 % pasažieru transporta lietotāji, kas ir 42 000 000.

Skaidrojums:

Gada pasažieru skaits (LDz): ~ 20 000 000;

Aptuvenais transporta nabadzības riska ietekmētais īpatsvars: 21%;

Ietekmējamo lietotāju skaits: 42 000;

Unikālo pasažieru skaits: 42 000;

Ietekmēto līniju skaits: visas LDz līnijas;

Ietekmēto staciju skaits:70 stacijas;

Uzlabojumu veidi: mobilie pacēlāji, velonovietnes, piekļuves uzlabojumi.

Lai veicinātu iekļaujošu un visiem pieejamu sabiedrisko transportu, paredzētas divas apakšinvestīcijas:

1) Mūsdienīgu mobilo vai stacionāro pacēlāju nodrošināšana dzelzceļa infrastruktūrā.

LDz pārvaldībā esošā publiskās lietošanas dzelzceļu tīklā pasažieru apkalpošanai ir 142 aktīvas stacijas un pieturas punkti. Ņemot vērā, ka dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un piekļūstamības uzlabošana stacijās tiek īstenota pakāpeniski, pašreizējā dzelzceļa infrastruktūra daudzviet ir daļēji pieejama visām pasažieru kā lietotāju grupām, t.sk., cilvēkiem ar kustību traucējumiem, senioriem, ģimenēm ar bērnu ratiņiem un citiem pasažieriem, kuriem grūtības var sagādāt iekļūšana vilcienā, ņemot vērā divlīmeņu iekāpšanu. Pašreiz 48 stacijās un pieturas punktos ir paveikti modernizācijas darbi, nodrošinot piekļūstamību šīm personu grupām, un 20 pasažieru stacijās un pieturas punktos personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiek nodrošināta piekļuve ritošajam sastāvam, izmantojot mobilo pacēlāju. Personām, kam nepieciešama palīdzība – piekļuve ritošam sastāvam ar mobilo pacēlāju, jāpaziņo LDz par savu plānoto braucienu vismaz 24 stundas pirms brauciena sākšanas. Pacēlāju izvietošana tiks salāgota atbilstoši pasažieru pieprasījumam un ņemot vērā reģionus ar augstāku transporta nabadzības rādītāju. Lai uzlabotu personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām nokļūšanu līdz stacijām, tiks pastiprināta sadarbība ar pašvaldībām un ATD.

2) Segtu velonovietņu izveide stacijās, pieturas punktos.

Pasākuma ietvaros tiks iegādāti 20 jauni mobilie pacēlāji, kas pēc pasažieru pieprasījuma nodrošinātu pakalpojuma pieejamību visā LDz tīklā Latvijas teritorijā - 138 dzelzceļa stacijās un pieturas punktos. Tas ļautu nodrošināt tūlītēju piekļūstamību, risinot fiziskās pieejamības problēmu mazaizsargātiem transporta lietotājiem stacijās un pieturas punktos, kur notiek regulāri pasažieru pārvadājumi, bet kur paaugstināto platformu izbūve vēl nav uzsākta vai nav īstenojama īstermiņā, ņemot vērā, ka pacēlāji nodrošina vienīgo iespēju piekļūt pakalpojumam. Pasākums ietver segtu velonovietņu projektēšanu, iegādi un uzstādīšanu stacijās un pieturas punktos nolūkā nodrošināt drošu un ērtu velosipēdu novietošanu. Šie risinājumi veicinās savienojamību starp dažādiem transportlīdzekļiem, nodrošinot vieglāku pāreju no mikromobilitātes uz sabiedrisko transportu. Velonovietņu izbūve uzlabos piekļuvi dzelzceļa sabiedriskajam transportam un veicinās velosipēda un dzelzceļa kombinētu izmantošanu ikdienas pārvietošanas maršrutos. Investīcija skars iedzīvotāju grupas, kuras pakļautas transporta nabadzībai – skolēni, studenti, mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, seniori, cilvēki bez autovadītāja apliecības/auto. Kombinēta velosipēda un dzelzceļa izmantošana ir svarīgs solis zaļās mobilitātes virzienā, kas ļaus transporta nabadzībai pakļautajiem iedzīvotājiem saglabāt piekļuvi darbavietām, izglītībai un pakalpojumiem, kā arī veicinās emisiju samazināšanu un uzlabos sabiedrības mobilitātes iespējas.

Pasākumu paredzēts īstenot 30 stacijās atbilstoši datiem pa reģioniem, kur vērojami lielāki sociālās atstumtības riski.

Pasākuma mērķauditorija ir cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tostarp cilvēki ratiņkrēslos, seniori, kā arī ģimenes ar bērnu ratiņiem, kuriem ir grūtības iekļūt vilcienos ar augsto grīdu. Tāpat pasākums ir vērsts uz visiem pasažieriem, kuriem nepieciešama papildu palīdzība, lai nodrošinātu piekļuvi vilcieniem un dzelzceļa infrastruktūrai.

Investīcijas pacēlāju iegādē veicina vides ilgtspējību, samazinot nepieciešamību pēc privātā transporta, īpaši cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un tādējādi mazina atkarību no fosilā kurināmā.

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

Mērķrādītājs

Mobilo pacēlāju iegāde un izmantošana

Neattiecas

Pacēlāju skaits

13

33

2028

IV

Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

Mērķrādītājs

Velonovietņu iegāde un izmantošana

Neattiecas

Velonovietņu skaits

0

30

2028

IV

30 velonovietnes noteiktas, balstoties uz LDz apkopotajiem datiem par pasažieru apgrozījumu, šo staciju attīstības potenciālu, reģioniem ar izteiktu transporta nabadzību, kā arī pašvaldību attīstības plāniem par apkārtnes infrastruktūras attīstību.

Šobrīd LDz specifiski nenodrošina segtas velonovietnes, tāpēc sasniedzamais mērķis būs 30.

Segtu velonovietņu izveide stacijās, pieturas punktos līdz 2028. gada beigām.

Ņemot vērā vidējās tirgus cenas, kā arī nevalstisko organizāciju un sociālo partneru sniegto informāciju, tika noteiktas mobilo pacēlēju vienību izmaksas.

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C2.G.I2

Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

01.01.2026.

31.12.2028.

1 530 000

200 000

1330 000

0

0

0

0

0

SKF plānā ietvertā investīcija "Atbalsts bateriju elektrovilcieniem" veicinās pāreju uz klimata neitrālu transportu, sabiedriskā transporta konkurētspējas un pieejamības paaugstināšanu, intermodalitātes attīstību, vides pieejamību un sociālo iekļaušanos.

Investīcijas ietvaros paredzēts sniegt atbalstu divām apakšinvestīcijām:

I. Bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegāde pasažieru pārvadājumu veikšanai

Investīcijas kopapjoms: 23 600 000 EUR

Investīcijas ietvaros plānota 2 BEMU vilcienu iegāde

II. Uzlādes staciju izveide bateriju elektrovilcieniem

Investīcijas kopapjoms: 16 000 000 EUR

Investīcijas ietvaros plānota 6 BEMU staciju izveide, indikatīvi:

Daugavpils līnijā - Līvānu un Daugavpils stacijās;

Valkas līnijā - Siguldā un Cēsīs

Rēzeknes līnijā – Rēzeknē un Atašienē.

1. apakšinvestīcija "Bateriju elektrovilcienu iegāde pasažieru pārvadājumu veikšanai"

Veco dīzeļvilcienu aizstāšana ar 2 (diviem) jauniem bateriju elektrovilcieniem (BEMU) pasažieru pārvadājumiem ļautu nodrošināt videi draudzīgākus un ērtākus pasažieru pārvadājumus ar BEMU vilcieniem maršrutā Rīga–Rēzekne (provizoriski). 2024. gadā maršruta posmā Koknese–Rēzekne, kas nav elektrificēts, tika pārvadāti 254 914 pasažieri. BEMU vilcieni spēj darboties gan elektrificētos, gan neelektrificētos dzelzceļa posmos. Latgales reģions ir viens no sociāli un ekonomiski vismazāk attīstītajiem reģioniem Latvijā, un to raksturo augsta transporta nabadzība ar ierobežotu piekļuvi kvalitatīvam un regulāram sabiedriskajam transportam. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latgales reģionā bija 9,7 tūkstoši eiro, kas ir zemākais rādītājs starp Latvijas reģioniem (CSP dati). Reģionā ir arī zemāks automašīnu blīvums nekā citos reģionos, kas norāda uz ierobežotu piekļuvi personīgajam transportam, īpaši lauku apvidos. Mobilitātes un piekļuves uzlabošana dzelzceļa transportam atvieglotu iedzīvotājiem piekļuvi darba vietām, izglītības un veselības aprūpes iestādēm utt., un ilgtermiņā veicinātu reģiona konkurētspēju.

Pašlaik vilcienu satiksmi ārpus galvaspilsētas elektrificētā tīkla nodrošina veci, augstas grīdas dīzeļvilcieni, kuriem parasti raksturīgs PRM aprīkojuma trūkums (īpaši PRM tualetes un ērta iekāpšana), HVAC sistēmu trūkums un slikta paātrinājuma nodrošināšana. Šie vilcieni kļūst arvien neuzticamāki. Savukārt sliktais paātrinājums noved pie ilga brauciena laika, kas nav konkurētspējīgs ar automašīnām, tādējādi samazinot iespējas cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no sabiedriskā transporta.

Neelektrificētajā reģionālajā tīklā trīs galvenās dzelzceļa pasažieru plūsmas Latvijā ir Daugavpils, Cēsis un Rēzeknes virzienos. Daugavpils un Rēzekne atrodas Latgales reģionā.

Lai uzlabotu iespējas reģionālajos dzelzceļa koridoros, BEMU vilcieni tiek uzskatīti par zaļu un perspektīvu risinājumu. Ar ES Kohēzijas fonda atbalstu ir plānots iegādāties 9 BEMU vilcienus, lai apkalpotu Daugavpili un Cēsis kā virzienus ar lielāko pasažieru plūsmu. Tas tiks papildināts ar 2 papildu BEMU vilcienu iegādi kā daļu no šī Sociālā klimata fonda plāna 1. apakšinvestīcijas - lai vilcieni varētu apkalpot arī Rēzekni. Visi iepriekš minētie BEMU pakalpojumi izmantos 2. apakšinvestīcijā iekļautās uzlādes stacijas.

Šīs investīcijas ir savienotas arī ar esošajām modernizētajām platformām Cēsīs, Jēkabpilī un platformu modernizāciju Latgales lielākajās dzelzceļa stacijās (Līvānos, Daugavpilī, Viļānos un Rēzeknē), kas plānota ar Kohēzijas fonda atbalstu. Tas nodrošinās līdzenu iekāpšanu BEMU vilcienos un pilnīgu, neatkarīgu piekļuvi bez iepriekšēja pieprasījuma. Tā rezultātā Jēkabpils rajona, Līvānu rajona, Daugavpils rajona, Rēzeknes rajona un Cēsu rajona galvenie reģionālie centri piedāvās pilnīgu pieejamību ar līdzenu iekāpšanu. Turklāt tas atrisinās pieejamo braucienu problēmu vietējos autobusu reisos uz reģionālajiem centriem, bet trūkst pieejamības braucieniem tālāk starp reģionālajiem centriem un uz galvaspilsētu.

Ieviešot šos BEMU vilcienus un to atbalstošo uzlādes infrastruktūru, dzelzceļa transports kļūtu ērtāks pasažieriem, kas ir īpaši svarīgi personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un tas ir arī būtiski, lai tiktu sasniegti transporta nozares nozīmīgie mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā vai ierobežošanā un dzelzceļa ritošā sastāva energoefektivitātes ievērojamā palielināšanā. Jauno BEMU vilcienu lielāks ātrums uzlabos iespējas un mazinās pašreizējos trūkumus, ar kuriem saskaras dzelzceļa pasažieri, salīdzinot ar automašīnu lietotājiem.

Dzelzceļa transports Latvijā ir viens no pieejamākajiem Eiropā, un brauciens no Rīgas uz Rēzekni izmaksā 8,90 eiro par aptuveni 230 km, kas ir mazāk nekā komerciālo autobusu pakalpojumu bāzes maksa šajā maršrutā. Tādēļ dzelzceļa transports parasti ir pieejamāks variants salīdzinājumā ar autobusu transportu Latvijā.

2. apakšinvestīcija "Uzlādes staciju izveide bateriju elektrovilcieniem"

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un ilgtspējīgu BEMU vilcienu izmantošanu, būtu nepieciešama 6 BEMU uzlādes staciju izveide stratēģiski nozīmīgās stacijās, lai nodrošinātu pārvadājumus ar BEMU vilcieniem reģionos. BEMU ar uzlādes stacijām ļautu sasniegt Cēsis, Daugavpili un Rēzekni bez papildu elektrifikācijas. Vienlaikus BEMU nav pretrunā ar turpmāku elektrifikāciju, tā ļautu sasniegt tālākas vietas.

Indikatīvi plānota uzlādes staciju uzbūve šādās dzelzceļa stacijās: Siguldā, Cēsīs, Līvānos, Daugavpilī, Rēzeknē un Atašienē.

Uzlādes staciju izveide aptver plašu valsts teritoriju, iekļaujot perifērākus reģionus ar izteiktu transporta nabadzības problēmu un ekoloģiski jūtīgās teritorijas ar augstu apmeklējumu intensitāti(piem., Siguldas un Cēsu apkārtnē). Latgale ir viens no sociāli vismazāk attīstītajiem Latvijas reģioniem, Līvāni un Atašiene savieno Latgali ar Vidzemi un centrālo daļu, Cēsis un Sigulda atrodas Natura 2000 teritoriju tuvumā, un videi draudzīgs transports ir būtisks teritoriju aizsardzībai un emisiju mazināšanai.

Uzlādes stacija nodrošina ātru uzlādi, kas savukārt ietekmē vilcienu kustības saraksta veidošanu, un pozitīvi ietekmē reģiona sasniedzamību, pagarinot apkalpojamo areālu, un nodrošinot vienotu un mūsdienīgu transporta tīklu.

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturksnis

C2.G.I3.I1.2030Q4

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

Mērķrādītājs

Bateriju elektrovilcienu iegāde

Neattiecas

Iegādāto BEMU vilcienu skaits

0

2

2030

IV

C2.G.I3.I2.2032Q3

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

Mērķrādītājs

Uzlādes staciju izveide bateriju elektrovilcieniem

Neattiecas

Uzstādīto uzlādes staciju skats

0

6

2032

III

2. 6 uzlādes stacijas tika izvēlētas, lai nodrošinātu BEMU ritošā sastāva (bateriju vilcienu) uzlādi nepieciešamajās identificētajās vietās atbilstoši satiksmei plānotajām/izvēlētajām līnijām.

2.Uzlādes staciju infrastruktūras izbūve, kas tiek nodota ekspluatācijā BEMU vilcienu uzlādei.

2.Uzlādes staciju infrastruktūras izbūve (nodošana ekspluatācijā).

2. 0 un 6.

2. Atkarībā un sinerģiski BEMU ritošā sastāva iepirkumam un piegādēm, bet ne vēlāk kā līdz 31.07.2032.

Projekts ir idejas koncepcijas stadijā, padziļināta izmaksu analīze nav veikta, šobrīd par pamatu ņemot SM un ATD sniegtos datus.

2. Atkarībā un sinerģiski BEMU ritošā sastāva iepirkumam un piegādēm, bet ne vēlāk kā līdz 31.07.2032

2.Projekts ir idejas koncepcijas stadijā, padziļināta izmaksu analīze nav veikta, šobrīd par pamatu ņemot Satiksmes ministrijas un ATD sniegtos datus.

Kārtas numurs

Pasākums/ investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C2.G.I3

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

01.01.2026.

31.07.2032.

39 600 000

0

0

0

0

23 600 000

0

16 000 000

Finansējumu projekta ietvaros plānots piešķirt konkrētu izmaksu segšanai. Projekta izmaksas ir identificējamas.

Dubultā finansējuma risku izslēgs projekta iesnieguma vērtēšanas posmā, kur sniegts projekta izmaksu pamatojums, un projekta īstenošanas posmā, veicot projektā faktiski veikto izmaksu pārbaudi.

Izmaksas par BEMU iegādi ir nošķiramas saturiski atbilstoši BEMU iepirkuma nosacījumiem, tas ir, 9 BEMU iegāde attiecas uz BEMU iepirkuma pamata pasūtījumu un 2 BEMU iegāde attiecas uz BEMU iepirkuma papildu pasūtījumu.

Izmaksas ir nošķiramas laikā:

9 BEMU iegādes projektu no ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam plānots uzsākt šogad, un projektu var īstenot vēlākais līdz 2029.gada beigām.

2 BEMU iegādes projektu no SKF plāna plānots uzsākt 2026.gadā un īstenot līdz 2030.gada beigām.

6 BEMU uzlādes staciju izveidi no SKF plāna līdzekļiem plānots uzsākt sinerģiski BEMU ritošā sastāva iepirkumam un piegādēm, bet pabeigt ne vēlāk kā līdz 31.07.2032.

Ievērojot plānotos projekta īstenošanas termiņus, paredzams, ka sākotnēji piegādātie BEMU vilcieni tiks nodoti esošā pasažieru sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma pārvadātājam. Savukārt no 2032.gada vai 2034.gada sāksies nākamā pasažieru sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma darbība, kurš tiks piešķirts atklāta konkursa rezultātā izvēlētam pārvadātājam atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1370/2007 noteiktajai kārtībai, un piegādātie BEMU vilcieni tiks tālāk nodoti šim nākamajam pārvadātājam pasūtījuma līguma izpildei.

2.Nav attiecināms – pasākums tiek īstenots valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidei, kam nav komerciāla rakstura.

Kārtas numurs

Pasākums/investīcija

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C2.G.I1

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

01.01.2027.

31.07.2032.

36 560 299

0

10 772 186

4 902 047

5 026 520

5 154 264

5 285 366

5 419 916

C2.F.I1

Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem

01.01.2026.

31.07.2032.

28 087 604

244 628

4 008 430

3 925 785

4 704 463

4 704 463

4 902 810

5 597 025

C2.F.I2

Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām

01.01.2026.

31.12.2030.

70 000 000

0

15 000 000

15 000 000

15 000 000

25 000 000

0

0

C2.F.I3

Mikromobilitātes attīstība

01.06.2026

31.07.2032

26 000 000

0

4 333 333

4 333 333

4 333 333

4 333 333

4 333 333

4 333 335

C2.F.I4

Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām

01.01.2027

31.07.2032.

15 000 000

0

2 355 000

2 360 000

2 395 000

2 455 000

2 575 000

2 860 000

C2.G.I2

Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

01.01.2026.

31.12.2028.

1 530 000

200 000

1330 000

0

0

0

0

0

C2.G.I3

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

01.01.2026.

31.07.2032.

39 600 000

0

0

0

0

23 600 000

0

16 000 000

216 777 903

444 628

37 798 949

30 521 165

31 459 316

65 247 060

17 096 509

34 210 276

Kopā

Fonda ieguldījums

Pārvietojums no dalītās pārvaldības programmām

Nacionālā līdzfinansējuma ieguldījums

Nacionālā līdzfinansējuma daļa (= nacionālais līdzfinansējums/kopā)

216 777 903

162 583 427

0

54 194 476

25%

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)

Izpildes grafiks

Mērvienība

Bāzlīnija

Mērķis

Gads

Ceturks-nis

C2.G.I1.1.2027Q2

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

Atskaites punkts

Stājas spēkā 3 Ministru kabineta noteikumi, kas nepieciešami atbalsta pasākuma īstenošanai un pasākuma realizēšanas praktiskai izpildei:

- Jauns normatīvais akts - Autotransporta pēc pieprasījuma maršrutu izveides kritēriji, pakalpojuma pieteikšanas, pakalpojuma sniedzēju darbības un pakalpojuma sniegšanas un izmantošanas nosacījumi, kā arī pakalpojuma pieteikšanas un norēķinu kārtība;

- Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 22.jūnija noteikumos Nr. 414 "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi"

- Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos Nr.364 "Kārtība, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un speciālie regulārie pārvadājumi".

Apstiprināts normatīvais regulējums

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2027

II

C2.G.I1.2.2027Q2

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

Atskaites punkts

Nodrošināt pasažieru pārvadājumu plānošanu, pasūtīšanu un organizāciju APP ietvaros

Ir nodrošināta pasažieru pārvadājumu plānošana, pasūtīšana un organizācija APP ietvaros

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2027.

II

C2.G.I1.I1.2027Q2

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

Mērķrādītājs

Iegādāto transportlīdzekļu skaits APP pakalpojuma nodrošināšanai

Iegādāti 93 transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai APP ietvaros

skaits

0

93

2027

II

C2.G.I1.I2.2032Q3

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

Mērķrādītājs

Pārvadāto pasažieru skaits APP ietvaros

Neattiecas

Pārvadāto pasažieru skaits gadā

0

225 000

2032

III

C2.F.I1.I1.2032Q3

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegāde

Mērķrādītājs

Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu skaits

Neattiecas

skaits

0

428

2032

III

C2.F.I1.I2.2032Q3

Uzlādes punktu izveide

Mērķrādītājs

Uzlādes punktu skaits

Neattiecas

skaits

0

102

2032

III

C2.F.I2.1.2026Q4

Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām

Atskaites punkts

Noteikumu, kas reglamentē investīcijas elektromobiļu iegādei, spēkā stāšanās

Spēkā stājas normatīvais regulējums par atbalstu elektromobiļu iegādei

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2026

IV

C2.F.I2.I1.2030Q4

Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām

Mērķrādītājs

Atbalstītais elektromobiļu lietotāju skaits

Neattiecas

skaits

0

7000

2030

IV

C2.F.I3.1.2026Q4

Mikromobilitātes attīstība

Atskaites punkts

Atbalsta programmas izstrāde un apstiprināšana

Sagatavota un apstiprināta atbalsta programma

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

2026

IV

C2.F.I3.I1.2032Q3

Mikromobilitātes attīstība

Mērķrādītājs

Izbūvēto veloceliņu kopējais garums

Neattiecas

km

0

46

2032

III

C2.F.I3.I2.2032Q3

Mikromobilitātes attīstība

Mērķrādītājs

Atbalstīto mājsaimniecību skaits

Neattiecas

skaits

-

4 000

2032

III

C2.F.I3.I3.2032Q3

Mikromobilitātes attīstība

Mērķrādītājs

CO₂ emisiju samazinājums

Neattiecas

tCO₂

-

1 200

2032

III

C2.F.I4.I1.2032Q3

Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām

Mērķrādītājs

Izsniegto elektropiedziņas TPL mobilitātei skaits

Neattiecas

skaits

587

2547

2032

III

C2.G.I2.I1.2027Q4

Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

Mērķrādītājs

Mobilo pacēlāju iegāde un izmantošana

Neattiecas

Pacēlāju skaits

13

33

2028

IV

C2.G.I2.I2.2027Q4

Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās

Mērķrādītājs

Velonovietņu iegāde un izmantošana

Neattiecas

Velonovietņu skaits

0

30

2028

IV

C2.G.I3.I1.2030Q4

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

Mērķrādītājs

Bateriju elektrovilcienu iegāde

Neattiecas

Iegādāto BEMU vilcienu skaits

0

2

2030

IV

C2.G.I3.I2.2032Q3

Atbalsts bateriju elektrovilcieniem

Mērķrādītājs

Uzlādes staciju izveide bateriju elektrovilcieniem

Neattiecas

Uzstādīto uzlādes staciju skats

0

6

2032

III

Mērķis:

Pasākumi un investīcijas:

Aplēstās kopējās izmaksas: 186 444 570 EUR, no kuriem:

Izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 139 833 427 EUR;

Izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītās pārvaldības programmām (piemēram, ESF+, ERAF u. c.): 0,00 EUR;

Izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 46 611 143 EUR

Kārtas numurs

Pasākuma/ investīcijas nosaukums

No datuma

Līdz datumam

Kopā

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

C2.G.I1

Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos

01.01.2027.

31.07.2032.

31 444 483

0

9 264 854

4 216 476

4 322 885