Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 30.04.1998. - 31.03.1999. / Nākotnes
Attēlota vēsturiskā redakcija: 01.04.1962.-30.04.1998. 
Kodeksa pamatredakcija pieejama šeit.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1998. gada 17. jūnija likumu: Krimināllikums.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Latvijas kriminālkodekss

(Likuma nosaukums 22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

VISPĀRĪGĀ DAĻA
Pirmā nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas PSR kriminālās likumdošanas uzdevumi

(Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

2. pants. PSR Savienības kriminālā likumdošana un Latvijas PSR kriminālā likumdošana

(Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

3. pants. Kriminālatbildības pamats

Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kas vainīga nozieguma izdarīšanā, tas ir, kas ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu sabiedriski bīstamu nodarījumu.

Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un nevienam nevar uzlikt kriminālsodu citādi kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.05.1982. dekrētu)

4. pants. Krimināllikuma spēks Latvijas Republikas teritorijā un ārpus tās robežām

Visas personas, kas izdarījušas noziegumus Latvijas Republikas teritorijā, atbild saskaņā ar Latvijas Republikas krimināllikumu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas krimināllikumu atbild arī personas, kas noziegumus izdarījušas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, atrodoties uz gaisa, jūras un upju kuģiem, ja tie pierakstīti Latvijas Republikas ostās.

Ja noziegumu Latvijas Republikas teritorijā izdarījuši ārvalstu diplomātiskie pārstāvji vai citas personas, kuras par izdarītajiem noziegumiem saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem vai starptautiskajiem nolīgumiem nav pakļautas Latvijas Republikas jurisdikcijai, jautājums par šo personu kriminālatbildību izlemjams diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos.

Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošas personas, kas izdarījušas noziegumus citu valstu teritorijā, atbild saskaņā ar krimināllikumu, kas ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā, ja tās sauktas pie kriminālatbildības vai nodotas tiesai Latvijas Republikas teritorijā.

Ja šādas personas par izdarītajiem noziegumiem sodītas ārvalstīs, atbilstoši Latvijas Republikas krimināllikumam tiesa var attiecīgi mīkstināt tām piespriesto sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgos no soda izciešanas.

(05.02.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

5. pants. PSR Savienības un Latvijas PSR krimināllikumu spēks attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti ārpus PSRS robežām

(Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

6. pants. Krimināllikuma spēks laikā

Nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu vai mīkstina sodu, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas arī uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms tā izdošanas.

Likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu vai pastiprina sodu, atpakaļejoša spēka nav.

6.1 pants. Krimināllikuma spēks laikā attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci, uz genocīdu, uz noziegumiem pret mieru un uz kara noziegumiem

Personas, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, realizējušas genocīdu, izdarījušas noziegumus pret mieru un kara noziegumus, ir sodāmas neatkarīgi no šo noziegumu izdarīšanas laika.

(06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

Otrā nodaļa
NOZIEGUMS

7. pants. Nozieguma jēdziens

Par noziegumu atzīstams Latvijas Republikas krimināllikumā paredzēts sabiedriski bīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš izdarīts tīši vai aiz neuzmanības un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

Nav atzīstama par noziegumu darbība vai bezdarbība, kam formāli gan ir kāda krimināllikumā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kas sava mazsvarīguma dēļ nav sabiedriski bīstama.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti AP Prezidija 27.05.1982. dekrētu un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

7.1 pants. Smaga nozieguma jēdziens

Par smagiem noziegumiem atzīstamas šā panta otrajā daļā minētās tīšās darbības, kam ir paaugstināta sabiedriskā bīstamība.

Smagiem noziegumiem pieskaitāmi: noziegumi pret cilvēci, genocīds (68.1 pants), noziegumi pret mieru (68.2 pants) un kara noziegumi (68.3 pants); noziegumi pret republiku (59.66. pants); nacionālās un rasu vienlīdzības pārkāpšana (69. panta otrā un trešā daļa); bandītisms (72. pants); darbības, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs (72.1 pants); kontrabanda (73. pants); masu nekārtības (74. pants); satiksmes ceļu un transporta līdzekļu bojāšana (81. pants); viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošana vai izplatīšana (82. pants); valūtas operāciju noteikumu pārkāpšana pastiprinošos apstākļos (83. panta otrā daļa); tīša slepkavība (98. un 99. pants); tīšs smags miesas bojājums (105. pants); cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo pastiprinošos apstākļos (111.1 panta ceturtā daļa); izvarošana (121. pants); ķīlnieku sagrābšana (125.1 pants); personas nolaupīšana (125.3 pants); zādzība pastiprinošos apstākļos (139. panta trešā, ceturtā un piektā daļa), laupīšana (141. pants), izspiešana pastiprinošos apstākļos (143.panta otrā daļa), izspiešana pastiprinošos apstākļos (143. panta trešā, ceturtā un piektā daļa), izspiešana organizētā grupā (143.1 pants), mantas piesavināšanās sevišķi pastiprinošos apstākļos (144. panta ceturtā daļa), mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana pastiprinošos apstākļos (146. panta otrā daļa); spekulācija pastiprinošos apstākļos (149. panta otrā daļa); varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšana pastiprinošos apstākļos (162.1 panta otrā daļa); kukuļņemšana (164. pants); starpniecība kukuļošanā pastiprinošos apstākļos (164.1 panta otrā daļa); kukuļdošana (165. pants); personas saukšana pie kriminālatbildības, zinot, ka tā nav vainīga, pastiprinošos apstākļos (168. panta otrā daļa); apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšana, ja tam bijušas smagas sekas (169. panta otrā daļa); piespiešana dot liecību pastiprinošos apstākļos (172. panta otrā daļa); ļaunprātīgs vai sevišķi ļaunprātīgs huligānisms (204. panta otrā un trešā daļa); gaisa kuģa nolaupīšana (214.2 pants); narkotisku vielu izlaupīšana pastiprinošos apstākļos, kā arī šādu vielu realizēšana, izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana vai pārsūtīšana realizēšanas nolūkā (222.1 pants); narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas perēkļa organizēšana vai turēšana (222.4 pants), pamudināšana lietot narkotiskās vai psihotropās vielas pastiprinošos apstākļos (222.5 panta otrā un trešā daļa), narkotisko vai psihotropo vielu ievadīšana pret personas gribu (222.10 pants), narkotisko vai psihotropo vielu neatļautai ražošanai paredzētu iekārtu un vielu (prekursoru) izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana realizēšanas nolūkā vai realizēšana (222.11 panta otrā daļa).

(AP Prezidija 27.07.1972. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.07.1973., 26.09.1974., 30.12.1982., 24.11.1983., 23.02.1984., 29.07.1987., 04.04.1988. dekrētu; 01.03.1990., 10.09.1991., 05.02.1992., 25.08.1992., 06.04.1993., 25.05.1993., 15.12.1994., 12.04.1995., 21.09.1995. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

8. pants. Nozieguma izdarīšana ar nodomu (tīši)

Noziegums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo raksturu, paredzējusi tās sabiedriski bīstamās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

9. pants. Nozieguma izdarīšana aiz neuzmanības

Noziegums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

10. pants. Nepilngadīgo atbildība

Pie kriminālatbildības saucamas tikai personas, kas līdz nozieguma izdarīšanai sasniegušas sešpadsmit gadu vecumu.

Četrpadsmit līdz sešpadsmit gadus vecas personas, kas izdarījušas noziegumu, saucamas pie kriminālatbildības tikai par slepkavību (98.103. pants), par miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, kas radījuši veselības satricinājumu (105.108. pants un 109. panta pirmā daļa), par izvarošanu (121. pants), par zādzību (139. pants), laupīšanu (141. pants), ļaunprātīgu vai sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204. panta otrā un trešā daļa), mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu pastiprinošos apstākļos (146. panta otrā daļa), kā arī par tādu tīšu darbību, kas var būt par cēloni vilciena katastrofai (81. pants).

Ja tiesa atzīst, ka personu, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi noziegumu, kuram nav lielas sabiedriskās bīstamības, iespējams labot, nepiemērojot tai kriminālsodu, tiesa var šādai personai piemērot šā kodeksa 58. pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, kas nav uzskatāmi par kriminālsodu.

Ja ir šā panta trešajā daļā paredzētie apstākļi, nepilngadīgo var atbrīvot no kriminālatbildības un soda, nosūtot viņu uz tiesu jautājuma izskatīšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu viņam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.07.1967., 27.05.1982. dekrētu; 25.08.1992., 27.04.1993., 01.06.1993. un 21.09.1995.likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

11. pants. Nepieskaitāmība

Pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas sabiedriski bīstama nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, gara darbības pārejošu traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ. Šādai personai pēc tiesas lēmuma var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, kurus nosaka šā kodeksa 55. pants.

Tāpat nav sodāma persona, kas izdarījusi noziegumu pieskaitāmības stāvoklī, bet, pirms tiesa taisījusi spriedumu, saslimusi ar gara slimību, kas atņēmusi tai iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt. Pēc tiesas lēmuma šādai personai var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, bet pēc izveseļošanās to var sodīt.

12. pants. Atbildība par dzērumā izdarītu noziegumu

Persona, kas noziegumu izdarījusi dzērumā, nav atbrīvojama no kriminālatbildības.

13. pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās

Nav uzskatāma par noziegumu darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet izdarīta nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot pret sabiedriski bīstamu apdraudējumu Latvijas Republikas intereses, sabiedriskās intereses, savas vai citas personas tiesības vai personu tādējādi, ka apdraudētājam tiek nodarīts kaitējums, ja pie tam nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

14. pants. Galējā nepieciešamība

Par noziegumu nav uzskatāma darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet kas izdarīta galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud Latvijas Republikas interesēm, sabiedrības interesēm, konkrētajai personai vai citiem pilsoņiem un viņu tiesībām, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

15. pants. Atbildība par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu

Par gatavošanos noziegumam atzīstama līdzekļu vai rīku sameklēšana vai pielāgošana, vai citāda tīša labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai.

Par nozieguma mēģinājumu atzīstama tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu sodu nosaka pēc likuma, kas paredz atbildību par konkrēto noziegumu. Nosakot sodu, tiesa ņem vērā vainīgā izdarīto darbību sabiedriskās bīstamības raksturu un pakāpi, noziedzīgā nodoma realizēšanas pakāpi un iemeslus, kuru dēļ noziegums nav izdarīts līdz galam.

16. pants. Labprātīga atteikšanās no nozieguma izdarīšanas

Persona, kas labprātīgi atteikusies no nozieguma izdarīšanas līdz galam, saucama pie kriminālatbildības tikai tai gadījumā, ja tās faktiski izdarītajā nodarījumā ir cita nozieguma sastāvs.

17. pants. Līdzdalība

Par līdzdalību uzskatāma divu vai vairāku personu kopīga tīša piedalīšanās nozieguma izdarīšanā.

Bez izpildītājiem par nozieguma līdzdalībniekiem uzskatāmi arī organizētāji, uzkūdītāji un atbalstītāji.

Par izpildītāju uzskatāma persona, kas noziegumu tieši izdarījusi.

Par organizētāju uzskatāma persona, kas nozieguma izdarīšanu organizējusi vai to vadījusi.

Par uzkūdītāju uzskatāma persona, kas pamudinājusi izdarīt noziegumu.

Par atbalstītāju uzskatāma persona, kas veicinājusi nozieguma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedznieku, nozieguma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, nozieguma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus.

Nosakot sodu, tiesai jāņem vērā, kādā mērā katrs līdzdalībnieks piedalījies noziegumā un kāds ir viņa līdzdalības raksturs.

17.1 pants. Organizēta grupa

Organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota stabila apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt noziedzīgus nodarījumus un kurā iepriekšējas norunas laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi.

Organizētās grupas izveidotājs vai tās vadītājs atbild par visiem šās grupas izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja tie ietilpst viņa nodomā.

Par organizētās grupas izveidotāju uzskatāma persona, kas šo grupu izveidojusi.

Par organizētās grupas vadītāju uzskatāma persona, kas vada šo grupu.

Pārējie organizētās grupas dalībnieki atbild par noziedzīgajiem nodarījumiem, kuros viņi piedalījušies.

Atbildība par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu organizētā grupā iestājas tikai šajā kodeksā paredzētajos gadījumos.

(25.08.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1992.)

17.2 pants. Fiziskās personas kā juridiskās personas pārstāvja atbildība

Par noziedzīgiem nodarījumiem juridiskās personas lietās atbild tās fiziskās personas, kuras šos nodarījumus izdarījušas kā šīs juridiskās personas pārstāves vai tās uzdevumā, vai sastāvot tās dienestā, kā arī šo fizisko personu līdzdalībnieki.

(25.08.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1992.)

18. pants. Slēpšana

Par noziedznieka, kā arī nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolītu slēpšanu atbildība iestājas tikai šā kodeksa 84.1 un 182. pantā paredzētajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 21.08.1961. dekrētu)

19. pants. Neziņošana

Par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts noziegums, kriminālatbildība draud tikai gadījumos, kas paredzēti šā kodeksa 84. un 183. pantā.

Trešā nodaļa
SODS

20. pants. Soda mērķis

Sodu piemēro, ne vien lai sodītu par izdarīto noziegumu, bet soda mērķis ir arī labot notiesātos un tos pāraudzināt, lai tie godīgi izturētos pret darbu, precīzi pildītu likumus. Soda mērķis ir arī panākt, lai tiklab notiesātie, kā arī citas personas neizdarītu jaunus noziegumus.

Soda mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

21. pants. Sodu veidi

Personām, kas izdarījušas noziegumus, var tikt piemēroti šādi pamatsodi:

1) brīvības atņemšana;

11) personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšana no valsts;

2) nometinājums;

3) izsūtījums;

4) (izslēgts 25.05.1993. likumu);

5) tiesības atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšana uz zināmu nodarbošanos;

6) atbrīvošana no amata;

7) naudas sods;

8) sabiedriskais nopēlums.

Obligātā dienesta karavīrus var sodīt arī ar nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu.

Bez pamatsodiem notiesātajiem var piemērot šādus papildsodus:

1) mantas konfiskāciju;

2) vecāku tiesību atņemšanu;

3) militārās dienesta pakāpes vai speciālā nosaukuma atņemšanu;

4) policijas kontroli.

Personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšanu no valsts, izsūtījumu, nometinājumu, tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos, atbrīvošanu no amata un naudas sodu var piemērot ne vien kā pamatsodu, bet arī kā papildsodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992., 06.04.1993., 25.05.1993. un 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

22. pants. Izņēmuma soda veids – nāves sods

Nāves sodu – nošaušanu – kā izņēmuma soda veidu līdz tā pilnīgai atcelšanai atļauts piemērot par slepkavību ar nodomu pastiprinošos apstākļos (99. pants), bandītismu (72. pants), darbībām, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs (72.1 pants), izvarošanu sevišķi pastiprinošos apstākļos (121. panta ceturtā daļa), gaisa kuģa nolaupīšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos (214.2 panta trešā daļa).

Nāves sodu nevar piespriest personām, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm, kas nozieguma izdarīšanas laikā vai sprieduma taisīšanas brīdī bijušas grūtniecības stāvoklī. Nāves sodu nevar piemērot sievietei, kas sprieduma izpildīšanas brīdī ir grūtniecības stāvoklī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.07.1962. dekrētu, 05.02.1992., 15.12.1994., 12.04.1995., 21.09.1995. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

23. pants. Brīvības atņemšana

Brīvības atņemšana ir personas piespiedu turēšana ieslodzījumā atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.

Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no sešiem mēnešiem līdz piecpadsmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem — uz laiku līdz divdesmit gadiem.

Krimināllikumā īpaši paredzētos gadījumos brīvības atņemšanu var noteikt uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

(Ceturtā daļa izslēgta ar 01.02.1996.)

Saskaitot brīvības atņemšanas sodus pēc vairākiem spriedumiem, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.

Nosakot brīvības atņemšanu personai, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, soda laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus.

Brīvības atņemšanas laiku nosaka gados un mēnešos, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad to nosaka arī dienās.

Brīvības atņemšanas iestāžu veidus un brīvības atņemšanas soda izciešanas kārtību nosaka Latvijas Sodu izpildes kodekss.

(21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.02.1996. likumu, kas stājas spēkā 08.02.1996.)

24. pants. Sevišķi bīstams recidīvists

Par sevišķi bīstamu recidīvistu ar tiesas spriedumu var atzīt:

1) personu, kas agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu par noziegumu pret republiku (59.–66. pants), bandītismu (72. pants), viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu pastiprinošos apstākļos (82. panta otrā daļa), valūtas operāciju noteikumu pārkāpšanu pastiprinošos apstākļos (83. panta otrā daļa), laupīšanu pastiprinošos apstākļos (141. panta otrā un trešā daļa), tīšu slepkavību (98., 99. pants), izvarošanu, ko izdarījusi personu grupa, vai par nepilngadīgās izvarošanu, izvarošanu, kam bijušas sevišķi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās izvarošanu (121. panta trešā un ceturtā daļa), ķīlnieku sagrābšanu (125.1 pants), policijas (milicijas) darbinieka, karavīra, valsts drošības iestāžu amatpersonas vai zemessarga dzīvības apdraudējumu sakarā ar viņu dienesta vai sabiedrisko darbību sabiedriskās kārtības uzturēšanai (186.1 pants), gaisa kuģa nolaupīšanu (214.2 pants), radioaktīvu materiālu izlaupīšanu (216.2 pants) un atkal izdarījusi kādu no minētajiem noziegumiem, par ko tā tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem;

2) personu, kas agrāk bijusi jebkurā secībā divas reizes notiesāta ar brīvības atņemšanu par noziegumu pret republiku (59.–66. pants), bandītismu (72. pants), masu nekārtībām (74. pants), viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu (82. pants), valūtas operāciju noteikumu pārkāpšanu (83. pants), tīšu slepkavību (98., 99. pants), tīšu smagu miesas bojājumu (105. pants), izvarošanu (121. pants), ķīlnieku sagrābšanu (125.1 pants), zādzību, krāpšanu, izspiešanu vai mantas piesavināšanos pastiprinošos apstākļos (139. panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa, 142.panta otrā un trešā daļa, 143. panta otrā daļa, 144. panta trešā un ceturtā daļa), laupīšanu (141. pants), izspiešanu organizētā grupā (143.1 pants), spekulāciju pastiprinošos apstākļos (149. panta otrā daļa), kukuļņemšanu (164. pants), policijas (milicijas) darbinieka, karavīra, valsts drošības iestāžu amatpersonas vai zemessarga dzīvības apdraudējumu sakarā ar viņu dienesta vai sabiedrisko darbību sabiedriskās kārtības uzturēšanai (186.1 pants), sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204. panta trešā daļa), gaisa kuģa nolaupīšanu (214.2 pants), radioaktīvu materiālu izlaupīšanu (216.2 pants), šaujamo ieroču, munīcijas vai sprāgstvielu izlaupīšanu pastiprinošos apstākļos (219. panta otrā un trešā daļa), narkotisku vielu izlaupīšanu, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizēšanas nolūkā, šādu vielu realizēšanu, kā arī to izlaupīšanu pastiprinošos apstākļos (222.1 un 222.2 pants) un atkal izdarījusi kādu no minētajiem noziegumiem, par ko tā tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par trim gadiem;

3) personu, kas agrāk jebkurā secībā trīs vai vairāk reižu bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu par ļaunprātīgu huligānismu (204. panta otrā daļa) vai par šī panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem noziegumiem un atkal izdarījusi ļaunprātīgu huligānismu vai kādu no šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem noziegumiem, par ko tā tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu;

4) personu, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu par kādu no šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajiem noziegumiem un atkal izdarījusi tīšu noziegumu, par ko tā tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem.

Tiesa, izskatot jautājumu par personas atzīšanu par sevišķi bīstamu recidīvistu, ņem vērā vainīgā personību, izdarīto noziegumu sabiedriskās bīstamības pakāpi, to motīvus, noziedzīgo nodomu realizēšanas pakāpi, piedalīšanās pakāpi un raksturu nozieguma izdarīšanā un citus lietas apstākļus. Tiesas lēmums jāmotivē spriedumā.

Izlemjot jautājumu par personas atzīšanu par sevišķi bīstamu recidīvistu, nav ņemama vērā sodāmība par noziegumu, ko šī persona izdarījusi pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, kā arī sodāmība, kas noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.

Personas atzīšanu par sevišķi bīstamu recidīvistu atceļ, noņemot viņai sodāmību.

Šā kodeksa panti, kas paredz sevišķi bīstamu recidīvistu atbildību par nozieguma izdarīšanu, piemērojami, ja persona likumā noteiktajā kārtībā bijusi atzīta par sevišķi bīstamu recidīvistu pirms attiecīgā nozieguma izdarīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.05.1970., 30.07.1973., 26.09.1974., 29.05.1980., 27.05.1982., 30.12.1982., 29.07.1987., 04.04.1988. dekrētu, 10.09.1991., 05.02.1992., 25.08.1992., 25.05.1993. un 12.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

24.1 pants. Nosacīta notiesāšana ar brīvības atņemšanu, notiesāto obligāti iesaistot darbā

(Izslēgts ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

24.2 pants. Personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšana no valsts

Personu, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, var izraidīt no valsts, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņa atrašanās Latvijas Republikā.

Šo sodu nosaka kā pamatsodu vai papildsodu bez termiņa ierobežošanas, piemērojot to kā papildsodu tikai pēc pamatsoda izciešanas.

Kārtību, kādā izpildāms spriedums par tādas personas izraidīšanu no valsts, kura nav Latvijas Republikas pilsonis, nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

(06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

25. pants. Nometinājums un izsūtījums

Nometinājums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas, obligāti nometinot viņu noteiktā apvidū.

Izsūtījums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas ar aizliegumu dzīvot noteiktos apvidos.

Nometinājumu un izsūtījumu var piespriest tiklab kā pamatsodu, tā arī kā papildsodu. Nometinājumu var piespriest uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, izsūtījumu – no viena līdz pieciem gadiem. Nometinājuma un izsūtījuma laiku nosaka gados un mēnešos.

Nometinājumu un izsūtījumu kā papildsodu var piemērot tikai likumā īpaši norādītajos gadījumos.

Nometinājumu un izsūtījumu nepiemēro personām, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu. Nometinājums netiek piemērots arī grūtniecēm un sievietēm, kuru apgādībā atrodas bērni līdz astoņu gadu vecumam.

Nometinājuma kārtību, vietu un izciešanas noteikumus, kā arī izsūtījuma kārtību un noteikumus nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

Vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomiteju pienākums ir iekārtot nometinātos un izsūtītos darbā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

26. pants. Labošanas darbi bez brīvības atņemšanas

(Izslēgts ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

27. pants. Tiesības atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšana uz zināmu nodarbošanos

Tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos tiesa var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem tiklab kā pamatsodu, tā arī kā papildsodu.

Šo sodu var piespriest, ja tiesa atzīst, ka pēc vainīgā izdarīto noziegumu rakstura, kuri saistīti ar viņa amatu vai nodarbošanos, nav iespējams saglabāt vainīgajam tiesību ieņemt noteiktus amatus vai tiesību uz zināmu nodarbošanos.

Termiņus, kādos izpildāms sods – tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināmu nodarbošanos, aprēķina kārtībā, kāda paredzēta Nolikumā par kārtību un noteikumiem, kas jāievēro, izpildot Latvijas Republikā kriminālsodus, kuri nav saistīti ar labošanas darbu līdzekļu piemērošanu notiesātajiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.02.1985. dekrētu un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

28. pants. Atbrīvošana no amata

Atbrīvošanu no amata var noteikt kā pamatsodu vai papildsodu, ja tiesa atzīst par neiespējamu atstāt notiesāto amatā, kādu viņš ieņēmis nozieguma izdarīšanas brīdī vai notiesāšanas brīdī.

29. pants. Naudas sods

Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa uzliek likumā noteiktajos gadījumos un apmēros kā pamatsodu vai papildsodu.

Naudas sods atbilstoši izdarītā nozieguma smagumam un vainīgā mantas stāvoklim nosakāms vienas līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā (minimālajās mēnešalgās), spriedumā norādot arī šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

Naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Manta, kas nav izņemama, izpildot spriedumu daļā par konfiskāciju saskaņā ar šā kodeksa 32. pantu, netiek izņemta arī piedzenot naudas sodu.

Ja persona izvairās no naudas soda kā pamatsoda samaksas un šo sodu nevar piedzīt, to aizstāj ar brīvības atņemšanu saskaņā ar šā kodeksa 40.1 pantu.

Nesamaksātu un nepiedzītu naudas sodu kā papildsodu nevar aizstāt ar brīvības atņemšanu.

(25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

30. pants. Sabiedriskais nopēlums

Sabiedriskais nopēlums ir nopēlums, ko tiesa publiski izsaka vainīgajam, vajadzības gadījumā darot to zināmu sabiedrībai presē vai citādā veidā.

31. pants. Noziegumus izdarījušo karavīru nosūtīšana uz disciplināro bataljonu

Obligātā karadienesta karavīrus, kas izdarījuši noziegumus, var nosūtīt uz disciplināro bataljonu tiklab likumā paredzētajos gadījumos uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem, kā arī tad, ja tiesa, ievērojot lietas apstākļus un notiesātā personību, atzīst par derīgu brīvības atņemšanas vietā uz laiku līdz trim gadiem piemērot nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu uz tādu pašu laiku. Nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu brīvības atņemšanas vietā nevar piemērot personām, kas agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 12.11.1985. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

31.1 pants. Nosūtīšana uz audzināšanas darba profilaktoriju

(Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

32. pants. Mantas konfiskācija

Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā.

Mantas konfiskāciju var piemērot tikai šā kodeksa sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos. Tiesai konkrēti jānorāda, kura manta konfiscējama.

Var konfiscēt arī mantu, ko notiesātais nodevis vai atsavinājis citai fiziskajai vai juridiskajai personai, lai izvairītos no mantas konfiskācijas.

Nav konfiscējama notiesātajam un viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamā manta saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(21.09.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

33. pants. Vecāku tiesību atņemšana

Vecāku tiesību atņemšanu var piemērot kā papildsodu, ja tiesa konstatējusi, ka tiesājamais ļaunprātīgi izmantojis vecāku tiesības vai ļaunprātīgi izvairījies pildīt vecāku pienākumus.

Vecāku tiesību atņemšanu var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.

Notiesājot kādu personu ar brīvības atņemšanu un nosakot tai kā papildsodu vecāku tiesību atņemšanu, šī tiesību atņemšana attiecas uz laiku, kamēr izcieš brīvības atņemšanas sodu, un pēc tā izciešanas uz laiku, kāds noteikts spriedumā. Nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsodu veidiem, papildsoda izciešanas laiks jāaprēķina no brīža, kad sākas pamatsoda izciešana.

34. pants. Militāro dienesta pakāpju un speciālo nosaukumu, kā arī ordeņu, medaļu, goda rakstu un goda nosaukumu atņemšana

Notiesājot par smagiem noziegumiem personu, kurai ir militārā dienesta pakāpe vai speciāls nosaukums, pēc tiesas sprieduma tai šo pakāpi vai nosaukumu var atņemt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.02.1985. dekrētu un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

34.1 pants. Policijas kontrole

Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa var noteikt kā piespiedu līdzekli, lai pārraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotas personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestāžu norādītiem ierobežojumiem.

Policijas kontroli var noteikt, notiesājot ar brīvības atņemšanu, tikai šā kodeksa Sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

Pēc brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas vai policijas iestādes iesnieguma tiesa var samazināt policijas kontroles termiņu vai policijas kontroli atcelt.

Ja notiesātais papildsoda izciešanas laikā izdarījis jaunu noziegumu, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka galīgo sodu pēc šā kodeksa 39.pantā paredzētajiem noteikumiem.

Kārtību, kādā izpildāms spriedums par policijas kontroli, nosaka likums.

(15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

Ceturtā nodaļa
SODA NOTEIKŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO SODA

35. pants. Soda noteikšanas vispārīgie principi

Tiesa piespriež sodu tādās robežās, kādas nosaka likuma pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziegumu, stingrā saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksa noteikumiem. Nosakot sodu, tiesa, vadīdamās no tiesiskās apziņas, ņem vērā izdarītā nozieguma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīgā personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos lietas apstākļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

36. pants. Atbildību mīkstinošie apstākļi

Nosakot sodu, par atbildību mīkstinošiem atzīstami šādi apstākļi:

1) ja vainīgais novērsis izdarītā nozieguma kaitīgās sekas vai labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu, vai novērsis nodarīto kaitējumu;

2) ja noziegums izdarīts smagu personīgu vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ;

3) ja noziegums izdarīts draudu vai piespiešanas ietekmē, materiālas vai citādas atkarības dēļ;

4) ja noziegums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē, ko izraisījusi cietušā prettiesiska darbība;

5) ja noziegums izdarīts, aizsargājoties pret sabiedriski bīstamu apdraudējumu, kaut arī pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas;

6) ja noziegumu izdarījis nepilngadīgais;

7) ja noziegumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī;

8) ja nozieguma izdarītājs vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto vai pieteicies par vainīgu;

9) ja vainīgais sekmējis smaga nozieguma atklāšanu.

Nosakot sodu, tiesa var ņemt vērā arī tādus mīkstinošus apstākļus, kas likumā nav norādīti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 15.07.1997.)

37. pants. Atbildību pastiprinošie apstākļi

Nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem atzīstami šādi apstākļi:

1) ja noziegumu izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi kādu noziegumu;

atkarībā no pirmā nozieguma rakstura tiesa var nepiešķirt šim noziegumam pastiprinoša apstākļa nozīmi;

2) ja noziegumu izdarījusi organizēta grupa;

3) ja noziegums izdarīts mantkārīgu vai citādu zemisku tieksmju dēļ;

4) ja noziegumam bijušas smagas sekas;

5) ja noziegums izdarīts pret mazgadīgo, sirmgalvi vai personu, kas atrodas bezpalīdzības stāvoklī, kā arī izmantojot cietušā dienesta, materiālo vai citādu atkarību;

6) ja nepilngadīgie uzkūdīti izdarīt noziegumu vai ja nepilngadīgie iesaistīti noziegumā kā līdzdalībnieki;

7) ja noziegums izdarīts ar sevišķu cietsirdību vai ņirgāšanos par cietušo;

8) ja noziegums izdarīts, izmantojot sabiedriska posta apstākļus;

9) ja noziegums izdarīts vispārbīstamā veidā;

10) ja persona, par kuru bija galvojis kolektīvs, sabiedriskā galvojuma laikā vai viena gada laikā pēc šāda galvojuma termiņa izbeigšanās izdarījusi jaunu noziegumu;

11) ja noziegums izdarīts dzērumā. Atkarībā no nozieguma rakstura tiesa var neatzīt to par atbildību pastiprinošu apstākli;

12) ja noziegumu izdarījusī persona nolūkā panākt soda samazināšanu ir sniegusi apzināti nepatiesas ziņas par citas personas izdarītu noziegumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.05.1970. dekrētu un 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 15.07.1997.)

38. pants. Soda noteikšana vairāku noziegumu izdarīšanas gadījumā

Ja kāda persona atzīta par vainīgu divu vai vairāku noziegumu izdarīšanā, kuri paredzēti krimināllikuma dažādos pantos, un ja tā ne par vienu no šiem noziegumiem nav notiesāta, tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru noziegumu, galīgi nosaka sodu pēc to kopības, vai nu ietverot vieglāko sodu smagākajā, vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus tajās robežās, kādas noteiktas likuma pantā, kas paredz smagāko sodu.

Pamatsodam var pievienot ikvienu papildsodu, kurš paredzēts tajos likuma pantos, kas nosaka atbildību par noziegumiem, kuru izdarīšanā persona atzīta par vainīgu.

Tādā pašā kārtībā sods nosakāms, ja pēc sprieduma taisīšanas konstatēts, ka notiesātais vainīgs vēl arī citā noziegumā, ko viņš izdarījis pirms sprieduma taisīšanas pirmajā lietā. Šai gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.

39. pants. Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem

Ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziegumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno soda daļu, kas vēl nav izciesta pēc iepriekšējā sprieduma.

Saskaitot sodus šajā pantā paredzētajā kārtībā, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt šā veida sodam noteikto maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. un 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

40. pants. Sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi

Saskaitot vai aizstājot dažāda veida pamatsodus, piemēro šādus noteikumus:

1) saskaitot dažāda veida sodus, tiesa izraugās galīgo sodu pēc visstingrākā soda veida;

2) saskaitot brīvības atņemšanas sodus un sodus disciplinārajā bataljonā, viena diena brīvības atņemšanas soda atbilst vienai dienai disciplinārajā bataljonā;

saskaitot brīvības atņemšanas sodus un sodus nometinājumā vai izsūtījumā, viena diena brīvības atņemšanas soda atbilst trim dienām nometinājumā vai izsūtījumā;

pamatsods, ja tas ir tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināmu nodarbošanos, atbrīvošana no amata, naudas sods vai sabiedriskais nopēlums, tiek izpildīts patstāvīgi;

3) dažāda veida papildsodi tiek izpildīti patstāvīgi;

4) ja brīvības atņemšanas laiku, atrašanos disciplinārajā bataljonā, nometinājumā un izsūtījumā saskaita vai ja sodus aizstāj, tad laiku skaita dienās, mēnešos un attiecīgos gadījumos – gados.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

40.1 pants. Naudas soda aizstāšana ar brīvības atņemšanu

Ja naudas sods nav samaksāts mēneša laikā no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, vai arī noteiktā termiņā gadījumos, kad samaksa atlikta vai sadalīta termiņos, un ja notiesātajam nav līdzekļu, no kuriem naudas sodu varētu piedzīt, naudas sodu aizstāj ar brīvības atņemšanu uz laiku, kura ilgumu tiesa nosaka šādā samērā: naudas sods līdz desmit minimālajām mēnešalgām – brīvības atņemšana uz laiku līdz trim mēnešiem, naudas sods no desmit līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām – brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem, naudas sods virs trīsdesmit minimālajām mēnešalgām – brīvības atņemšana uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā tajā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas ilgums saīsināms samērā ar samaksāto naudas soda daļu. Saīsinot norādītajā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram.

(25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

40.2 pants. Policijas kontroles aizstāšana ar brīvības atņemšanu

Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu piemērota policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, tiesa pēc policijas iestādes iesnieguma var aizstāt neizciesto papildsoda laiku ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku.

Policijas noteikumu pārkāpšana ir ļaunprātīga, ja persona gada laikā ir divas reizes administratīvi sodīta par šādu pārkāpumu.

(15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

41. pants. Vieglāka soda noteikšana par likumā paredzēto sodu

Ja tiesa, ievērojot sevišķus lietas apstākļus un vainīgā personību, atzīst par nepieciešamu noteikt viņam sodu, zemāku par zemāko robežu, kas par attiecīgo noziegumu paredzēta likumā, vai atzīst par nepieciešamu noteikt citu, vieglāka veida sodu, tā var sodu attiecīgi mīkstināt, obligāti norādot mīkstināšanas motīvus.

42. pants. Nosacīta notiesāšana

Ja tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, ņemot vērā lietas apstākļus un vainīgā personību, iegūst pārliecību, ka nav lietderīgi likt vainīgajam izciest piespriesto sodu, tā var vainīgo notiesāt nosacīti, spriedumā obligāti norādot nosacītās notiesāšanas motīvus. Šādā gadījumā tiesa nolemj spriedumu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais neizdarīs jaunu noziegumu un ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu darbu attaisnos viņam dāvāto uzticību. Nosacīti notiesāto uzvedību kontrolē iekšlietu iestādes, bet attiecībā uz nepilngadīgajiem – arī rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Nosacīti notiesājot, tiesa nosaka pārbaudes laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

Nosacīti notiesājot, var piemērot papildsodus, izņemot nometinājumu, izsūtījumu un mantas konfiskāciju.

Ņemot vērā lietas apstākļus, vainīgā personību, kā arī vainīgā darbavietas sabiedrisko organizāciju vai darba kolektīva lūgumus notiesāt viņu nosacīti, tiesa var nodot nosacīti notiesāto šīm organizācijām vai kolektīvam pāraudzināšanai un labošanai. Ja nav minētā lūguma, tiesa var noteiktam darba kolektīvam vai personai ar to piekrišanu uzlikt par pienākumu pārraudzīt nosacīti notiesāto un veikt viņa audzināšanas darbu.

Ja nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, tad, ja ir pagājis ne mazāk par pusi no tiesas noteiktā pārbaudes laika, tiesa pēc sabiedriskās organizācijas vai darba kolektīva, vai tās personas lūguma, kam uzdots uzraudzīt nosacīti notiesāto, var samazināt viņam noteikto pārbaudes laiku vai atcelt atlikušo pārbaudes laiku.

Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzlikto pienākumu vai sistemātiski pārkāpj sabiedrisko kārtību, par ko piemēroti administratīvie sodi vai sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļi, tiesa pēc iekšlietu iestādes, bet attiecībā uz nepilngadīgajiem – arī rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas iesnieguma var pieņemt lēmumu par nosacītās notiesāšanas atcelšanu un par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā soda izciešanai.

Ja nosacīti notiesātais, kas nodots sabiedriskajai organizācijai vai darba kolektīvam labošanai un pāraudzināšanai, kā arī pārraudzīšanai, nav attaisnojis to uzticību, ir pārkāpis solījumu, ka ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu darbu pierādīs savu labošanos, vai pametis darba kolektīvu ar nolūku izvairīties no sabiedriskās ietekmes, tad tiesa pēc sabiedriskās organizācijas vai darba kolektīva lūguma var pieņemt lēmumu par nosacītās notiesāšanas atcelšanu un par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā soda izciešanai.

Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziegumu, tiesa nosaka viņam sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

Nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam, kas izdarījis noziegumu alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas ietekmē, ar viņa piekrišanu pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas narkoloģiskā ārstniecības iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992., 25.05.1993. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

43. pants. Sprieduma izpildīšanas atlikšana karavīram vai karadienestam pakļautai personai kara laikā

Ja brīvības atņemšana piespriesta karavīram vai karadienestam pakļautai personai, kas iesaucama vai mobilizējama, tad kara laikā tiesa var atlikt sprieduma izpildīšanu līdz karadarbības beigām, nosūtot notiesāto uz aktīvo armiju. Šādos gadījumos tiesa var atlikt arī papildsodu izpildīšanu.

Ja uz aktīvo armiju nosūtītais notiesātais būs nelokāms Dzimtenes aizstāvis, tad pēc attiecīgās kara pavēlniecības lūguma tiesa var atbrīvot viņu no soda vai aizstāt sodu ar citu, vieglāku sodu.

Ja persona, kurai sprieduma izpildīšana atlikta, izdara jaunu noziegumu, tiesa pievieno jaunajam sodam agrāk piespriesto sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

43.1 pants. Sprieduma izpildīšanas atlikšana

Noteikdama sodu personai, kas pirmo reizi tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, tiesa, ievērojot izdarītā nozieguma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, kā arī iespēju viņu labot un pāraudzināt, neizolējot no sabiedrības, var šādai personai atlikt sprieduma izpildīšanu uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem. Tiesa šādos gadījumos var atlikt arī papildsodu izpildīšanu.

Sprieduma izpildīšanas atlikšana nav piemērojama:

1) personām, kas notiesātas par noziegumiem pret republiku (59.–66. pants); par noziegumiem pret cilvēci un par genocīdu (68.1 pants), par noziegumiem pret mieru (68.2 pants), kara noziegumiem (68.3 pants), bandītismu (72. pants); par tīšu slepkavību (izņemot slepkavību, kas izdarīta, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, – 102. pants, vai stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī – 101. pants); par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu (izņemot smagu miesas bojājumu, kas izdarīts, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, – 108. pants, vai stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī – 107. pants); par izvarošanu, ko izdarījusi personu grupa, vai par nepilngadīgās izvarošanu, vai par izvarošanu, kam bijušas sevišķi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās izvarošanu (121. panta trešā un ceturtā daļa); par sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204. panta trešā daļa);

2) personām, kas nav izgājušas veneriskās slimības ārstēšanas pilnu kursu.

Atliekot sprieduma izpildīšanu, tiesa var uzlikt notiesātajam par pienākumu noteiktajā termiņā novērst nodarīto kaitējumu, iestāties darbā vai sākt mācīties, nemainīt bez iekšlietu iestādes piekrišanas dzīvesvietu, paziņot šīm iestādēm par darbavietas vai mācību vietas maiņu, periodiski ierasties reģistrācijai iekšlietu iestādē un uzlikt viņam citus Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētos pienākumus, kuru izpilde var sekmēt notiesātā labošanos un pāraugšanu. Tiesa var arī noteiktam darba kolektīvam vai personai ar to piekrišanu uzlikt par pienākumu pārraudzīt notiesāto un veikt viņa audzināšanas darbu.

Notiesāto uzvedību, kuriem brīvības atņemšanas sprieduma izpildīšana atlikta, kontrolē iekšlietu iestādes, bet attiecībā uz nepilngadīgajiem – arī rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas sprieduma izpildīšana atlikta, nepilda tiesas uzliktos pienākumus vai pārkāpj sabiedrisko kārtību vai darba disciplīnu, par ko piemēroti administratīvie sodi vai disciplinārās vai sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļi, tiesa pēc iekšlietu iestādes, rajona, pilsētas, pilsētas rajona pašvaldības attiecīgās institūcijas vai tā darba kolektīva iesnieguma, kam uzlikts par pienākumu pārraudzīt notiesāto un veikt viņa audzināšanas darbu, var pieņemt lēmumu par brīvības atņemšanas sprieduma izpildīšanas atlikšanas atcelšanu un par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izciešanai.

Pēc sprieduma izpildīšanas atlikšanas termiņa notecēšanas tiesa pēc iestādes ierosinājuma, kura kontrolē notiesātā uzvedību, atkarībā no notiesātā attieksmes pret darbu vai mācībām, viņa uzvedības tiesas noteiktajā sprieduma izpildīšanas atlikšanas laikā pieņem lēmumu par notiesātā atbrīvošanu no soda vai par notiesātā nosūtīšanu spriedumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izciešanai.

Ja notiesātais sprieduma izpildīšanas atlikšanas periodā izdarījis jaunu noziegumu, tiesa pievieno jaunajam sodam agrāk piespriesto sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(AP Prezidija 30.12.1982. dekrēta redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

44. pants. Iepriekšējā apcietinājuma ieskaitīšana

Iepriekšējo apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, notiesājot ar brīvības atņemšanu un nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu, – dienu pret dienu, notiesājot ar nometinājumu vai izsūtījumu, – dienu pret trim dienām.

Piespriežot citus sodus, tiesa, ieskaitot iepriekšējo apcietinājumu, var attiecīgi mīkstināt sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgo no soda izciešanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 24.03.1977., 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

45. pants. Kriminālatbildības noilgums

Nevienu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziegumu, pagājis šāds laiks:

1) seši mēneši no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru var ierosināt lietu tikai pēc cietušā vai viņa pārstāvja sūdzības (šā kodeksa 109. pants, 110. panta otrā daļa, 111. panta pirmā daļa, 127. panta pirmā daļa un 128. panta pirmā daļa);

2) trīs gadi no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru pēc likuma var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai tādu sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

3) pieci gadi no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru pēc likuma var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

4) desmit gadi no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru pēc likuma var piespriest smagāku sodu nekā brīvības atņemšana uz pieciem gadiem.

Noilgums tiek pārtraukts, ja līdz norādīto termiņu notecēšanai attiecīgā persona izdara jaunu noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par diviem gadiem. Šai gadījumā noilgumu sāk skaitīt no jaunā nozieguma izdarīšanas brīža.

Noilgums tiek apturēts, ja persona, kas izdarījusi noziegumu, izvairās no izmeklēšanas vai tiesas. Šādos gadījumos noilguma tecējums atjaunojas no tā brīža, kad šī persona tiek aizturēta vai pati pieteicas par vainīgu. Pie tam šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no nozieguma izdarīšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziegums.

Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest nāves sodu, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sodu tomēr nevar piespriest un tas aizstājams ar brīvības atņemšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 29.10.1964. dekrētu)

45.1 pants. Kriminālatbildības noilguma neattiecināšana uz personām, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, realizējušas genocīdu, izdarījušas noziegumus pret mieru un kara noziegumus

Kriminālatbildības noilgums neattiecas uz personām, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, realizējušas genocīdu, izdarījušas noziegumus pret mieru un kara noziegumus.

(06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

46. pants. Notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums

Notiesājošs spriedums nav izpildāms, ja tas, skaitot no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, nav izpildīts šādos termiņos:

1) trīs gados – ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

2) piecos gados – ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

3) desmit gados – ja piespriests smagāks sods nekā brīvības atņemšana uz pieciem gadiem.

Noilgums tiek pārtraukts, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai līdz noilguma termiņu notecēšanai izdara jaunu noziegumu, par kuru tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, nometinājumu vai izsūtījumu uz laiku, ne mazāku par trim gadiem. Ja izdarīts jauns noziegums, noilgumu sāk skaitīt no tā izdarīšanas brīža, bet, ja notiesātais izvairījies no soda izciešanas, – no tā brīža, kad viņš ierodas izciest sodu, vai no brīža, kad notiesātais, kas ir slēpies, tiek aizturēts. Tomēr notiesājošais kriminālspriedums nav izpildāms, ja no tā taisīšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziegums.

Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kurai piespriests nāves sods, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sods tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu.

Noilgums nav piemērojams personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums un izraidīšana no valsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

47. pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda

Personu, kas izdarījusi nodarījumu, kam ir nozieguma pazīmes, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja tiks atzīts, ka lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas laikā grozījušos apstākļu dēļ nodarījums, ko šī persona izdarījusi, zaudējis sabiedriski bīstamo raksturu vai šī persona pati vairs nav sabiedriski bīstama.

Personu, kas izdarījusi noziegumu, var ar tiesas spriedumu atbrīvot no soda, ja tiks atzīts, ka sakarā ar tās turpmāko nevainojamo uzvešanos un godīgo attieksmi pret darbu šo personu lietas iztiesāšanas laikā nevar uzskatīt par sabiedriski bīstamu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.05.1982. dekrētu un 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)

47.1 pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības, saucot vainīgo pie administratīvās atbildības

(Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)

47.2 pants. Administratīvie sodi personām, kas atbrīvojamas no kriminālatbildības

(Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)

48. pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības, nododot lietu biedru tiesai

(Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)

49. pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības pret sabiedrisko galvojumu

(Izslēgts ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)

50. pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda un soda aizstāšana ar vieglāku sodu

Personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, notiesātas ar nometinājumu, izsūtījumu vai nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu, izņemot personas, kas minētas šī kodeksa 50.1 pantā, var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu notiesātajam var piemērot tikai tad, ja viņš ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu pierādījis savu labošanos, bet gadījumā, kad notiesātais noziegumu izdarījis alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas ietekmē, - ja viņš labprātīgi izgājis ārstēšanās kursu vai uzsācis ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas soda izciešanas laikā.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu tiesa piemēro vietā, kur notiesātais izcieš sodu, pēc brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas ierosinājuma.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu personām, kas izcieš sodu disciplinārajā bataljonā, piemēro tiesa, vietā kur notiesātais izcieš sodu, pēc disciplinārā bataljona pavēlniecības iesnieguma.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu var piemērot, kad notiesātais faktiski izcietis ne mazāk kā pusi no noteiktā soda.

Personām:

1) kas par tīšu noziegumu notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;

2) kas par tīšu noziegumu jau agrāk izcietušas sodu brīvības atņemšanas vietās un pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas izdarījušas jaunu tīšu noziegumu, par ko tās notiesātas ar brīvības atņemšanu;

3) kas soda izciešanas laikā brīvības atņemšanas vietās izdarījušas tīšu noziegumu, par ko tās notiesātas ar brīvības atņemšanu, –

nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu var piemērot pēc tam, kad faktiski izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no noteiktā soda.

Personām:

1) kas atzītas par sevišķi bīstamiem recidīvistiem;

2) kas notiesātas par darbību, kas vērsta uz valsts varas gāšanu (59. pants); spiegošanu (60. pants); Latvijas Republikas tautas deputāta, valdības locekļa vai citas amatpersonas dzīvības vai veselības apdraudējumu (61. pants); ārvalsts pārstāvja dzīvības vai veselības apdraudējumu (62. pants); diversiju (63. pants); kaitniecību (64. pants); aicinājumiem vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu (65. pants); aicinājumiem graut republikas teritoriālo vienotību (65.1 pants); noziegumiem pret cilvēci, genocīdu (68.1 pants); noziegumiem pret mieru 68.2 pants); kara noziegumiem (68.3 pants); bandītismu (72. pants); darbībām, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs (72.1 pants); viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu pastiprinošos apstākļos (82. panta otrā daļa); slepkavību ar nodomu (98. pants); slepkavību ar nodomu pastiprinošos apstākļos (99. pants); tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu pastiprinošos apstākļos (105. panta otrā un trešā daļa); izvarošanu, kam bijušas sevišķi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās izvarošanu (121. panta ceturtā daļa); ķīlnieku sagrābšanu (125.1 pants); personas nolaupīšanu (125.3 pants); laupīšanu pastiprinošos apstākļos (141.panta otrā, trešā un ceturtā daļa); izspiešanu organizētā grupā pastiprinošos apstākļos (143.1 panta otrā un trešā daļa); kukuļņemšanu pastiprinošos apstākļos (164. panta otrā un trešā dala); policijas (milicijas) darbinieka, karavīra, valsts drošības iestāžu amatpersonas vai zemessarga dzīvības apdraudējumu (186.1 pants); sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204. panta trešā daļa); gaisa kuģa nolaupīšanu (214.2 pants); radioaktīvo materiālu izlaupīšanu (216.2 pants); šaujamā ieroča, munīcijas vai sprāgstvielu izlaupīšanu, izdarot laupīšanas uzbrukumu (219. panta trešā daļa); narkotisko līdzekļu izlaupīšanu pastiprinošos apstākļos (222.2 panta otrā un trešā daļa); kā arī personām, kas agrāk atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām līdz tiesas noteiktā soda laika pilnīgai izciešanai nosacīti pirms termina un no jauna izdarījušas tīšu noziegumu neizciestā soda daļas laikā, — nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestā soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu var piemērot pēc tam, kad tās faktiski Izcietušas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no noteiktā soda.

Nosacīti pirms termiņa atbrīvojot notiesāto no soda vai aizstājot viņam sodu ar vieglāku sodu, viņu var atbrīvot arī no papildsodiem – nometinājuma, izsūtījuma, tiesības atņemšanas ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanas uz zināmu nodarbošanos.

Aizstājot neizciesto brīvības atņemšanas soda daļu ar nometinājumu, izsūtījumu vai labošanas darbiem, tie nosakāmi tā laika ietvaros, ko likums paredz šiem soda veidiem, un tie nedrīkst pārsniegt neizciesto brīvības atņemšanas laiku.

Piemērojot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu, tiesa var konkrētam darba kolektīvam ar tā piekrišanu uzlikt par pienākumu pārraudzīt nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu tiesas noteiktā soda neizciestās daļas laikā vai pārraudzīt personu, kam neizciestā soda daļa aizstāta ar vieglāku sodu, un veikt tās audzināšanas darbu.

Ja persona, kam bijusi piemērota nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, neizciestās soda daļas laikā izdara jaunu noziegumu, tiesa nosaka tai sodu pēc šī kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

Ja persona, kurai piemērota nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšana ar vieglāku sodu un kura uzsākusi ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas, neizciestās soda daļas laikā izvairās no ārstēšanās kursa pabeigšanas narkoloģiskā ārstniecības iestādē, tiesa saskaņā ar tās iestādes iesniegumu, kurai uzlikts par pienākumu pārraudzīt nosacīti notiesāto, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 24.03.1977., 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992., 25.08.1992., 25.05.1993., 15.12.1994., 12.04.1995., 21.09.1995. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

50.1 pants. Nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda un soda aizstāšanas ar vieglāku sodu nepiemērošana

Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda un neizciestā soda daļas aizstāšana ar vieglāku sodu nav piemērojama:

1) personai, kam nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu apžēlošanas vai amnestijas kārtībā;

2) personai, kam brīvības atņemšana noteikta uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

(15.12.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

50.2 pants. Nosacīta atbrīvošana no brīvības atņemšanas vietām, notiesāto obligāti iesaistot darbā

(Izslēgts ar 25.05.1993. likumu , kas stājas spēkā 01.07.1993.)

51. pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda un soda aizstāšana ar vieglāku sodu personām, kas izdarījušas noziegumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas

Personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu par noziegumiem, kurus tās izdarījušas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu notiesātajam var piemērot par noziegumu, kas izdarīts pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, tikai tad, ja viņš ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām pierādījis savu labošanos, bet gadījumā, kad notiesātais noziegumu izdarījis alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas ietekmē, - ja viņš labprātīgi izgājis ārstēšanās kursu vai uzsācis ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas soda izciešanas laikā.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu tiesa piemēro vietā, kur notiesātais izcieš sodu, pēc brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas ierosinājuma.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu var piemērot notiesātajiem par noziegumu, kas izdarīts pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, pēc tam, kad viņi faktiski izcietuši ne mazāk kā vienu trešdaļu no noteiktā soda.

Personām:

1) kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem, par tīšu noziegumu, kurš izdarīts pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas;

2) kas par tīšu noziegumu agrāk izcietušas sodu brīvības atņemšanas vietās un pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, nesasniedzot astoņpadsmit gadu vecumu, izdarījušas jaunu tīšu noziegumu, par ko tās notiesātas ar brīvības atņemšanu;

3) kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, izciešot sodu brīvības atņemšanas vietās, izdarījušas tīšu noziegumu, par ko tās notiesātas ar brīvības atņemšanu, –

nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu var piemērot pēc tam, kad tās faktiski izcietušas ne mazāk kā pusi no noteiktā soda.

Personām:

1) kuras agrāk par tīšu noziegumu bijušas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kurām bija piemērota nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšana ar vieglāku sodu, ja šīs personas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas un pirms neizciestā soda laika izbeigšanās izdarījušas jaunu tīšu noziegumu, par ko tās notiesātas ar brīvības atņemšanu;

2) kuras notiesātas par noziegumu, kas izdarīts pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas: bandītismu (72. pants), laupīšanu pastiprinošos apstākļos (141. panta otrā un trešā daļa), tīšu slepkavību pastiprinošos apstākļos (99. pants), izvarošanu, ko izdarījusi personu grupa, vai nepilngadīgās izvarošanu, vai kam bijušas sevišķi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās izvarošanu (121. panta trešā un ceturtā daļa), par ķīlnieku sagrābšanu (125.1 pants), policijas (milicijas) darbinieka, karavīra, valsts drošības iestāžu amatpersonas vai zemessarga dzīvības apdraudējumu sakarā ar viņu dienesta vai sabiedrisko darbību sabiedriskās kārtības uzturēšanai, kas izdarīts pastiprinošos apstākļos (186.1 pants), sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204. panta trešā daļa), gaisa kuģu nolaupīšanu (214.2 pants), radioaktīvu materiālu izlaupīšanu (216.2 pants), šaujamo ieroču, munīcijas vai sprāgstvielu izlaupīšanu, izdarot vardarbīgu uzbrukumu (219. panta trešā daļa), –

nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu var piemērot, kad tās faktiski izcietušas ne mazāk kā divas trešdaļas no noteiktā soda.

Piemērojot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu, tiesa var konkrētam darba kolektīvam vai personai ar to piekrišanu uzdot pienākumu pārraudzīt nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu tiesas noteiktā soda neizciestās daļas laikā vai pārraudzīt personu, kam neizciestā soda daļa aizstāta ar vieglāku sodu, un veikt tās audzināšanas darbu.

Ja persona, kam pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas bijusi piemērota nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, neizciestās soda daļas laikā izdara jaunu noziegumu, tiesa nosaka tai sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

Ja persona, kurai piemērota nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda vai neizciestās soda daļas aizstāšana ar vieglāku sodu un kura uzsākusi ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas, neizciestās soda daļas laikā izvairās no ārstēšanās kursa pabeigšanas narkoloģiskā ārstniecības iestādē, tiesa saskaņā ar tās iestādes iesniegumu, kurai uzlikts par pienākumu pārraudzīt nosacīti notiesāto, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.05.1970., 30.07.1973., 29.05.1980., 27.05.1982., 30.12.1982., 29.07.1987., 04.04.1988. dekrētu; 05.02.1992., 25.08.1992., 25.05.1993., 15.12.1994., 12.04.1995. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

52. pants. Atbrīvošana no soda izciešanas slimības dēļ

Persona, kas pēc sprieduma taisīšanas vai soda izciešanas laikā saslimusi ar gara slimību, kas tai atņēmusi iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, atbrīvojama no soda izciešanas. Šai personai var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, bet pēc izveseļošanās tai var likt izciest sodu, ņemot vērā izdarītā nozieguma smagumu, notiesātā personību, saslimšanas raksturu un izciesto soda laiku.

Ja persona, kura izcieš brīvības atņemšanu, nometinājumu, izsūtījumu vai kuru tur disciplinārajā bataljonā, saslimst ar citu smagu, neārstējamu slimību, tad tiesa to var atbrīvot no turpmākās soda izciešanas likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

53. pants. Atbrīvošana no soda izciešanas

Notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas, kā arī piespriestā soda mīkstināšanu, izņemot atbrīvošanu no soda vai soda mīkstināšanu amnestijas un apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā.

53.1 pants. Soda samazināšana izņēmuma gadījumos

Ja notiesātā persona palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas izdarīto noziegumu, tad tiesa, ar kuras spriedumu šī persona ir notiesāta, pamatojoties uz ģenerālprokurora iesniegumu, ar savu lēmumu samazina tiesas spriedumā noteikto sodu ne mazāk kā uz pusi, bet piespriesto nāvessodu vai mūža ieslodzījumu aizstāj ar brīvības atņemšanu uz divdesmit gadiem.

(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.)

54. pants. Sodāmības dzēšana un noņemšana

Par nesodītām atzīstamas:

1) personas, kas izcietušas sodu disciplinārajā bataljonā vai pirms termiņa no tā atbrīvotas;

11) (izslēgts ar 05.02.1992. likumu);

2) nosacīti notiesātās personas, ja pārbaudes laikā tās neizdara jaunu noziegumu un ja minētajā laikā nosacītā notiesāšana šīm personām atcelta saskaņā ar citiem likumā paredzētajiem noteikumiem;

21) (izslēgts ar 25.05.1993. likumu);

22) personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanas sodu, piemērojot šī kodeksa 43.1 pantu, ja tās laikā, uz kādu atlikta sprieduma izpildīšana, neizdarīs jaunu noziegumu un ja spriedums attiecībā uz viņām noteiktā kārtībā netiks izpildīts;

3) personas, kas notiesātas ar sabiedrisko nopēlumu, naudas sodu, atbrīvošanu no amata, tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos, ja viena gada laikā no soda izciešanas dienas tās neizdara jaunu noziegumu;

4) personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem, nometinājumu vai izsūtījumu, ja tās triju gadu laikā no soda (pamatsoda un papildsoda) izciešanas dienas neizdara jaunu noziegumu;

5) personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par sešiem gadiem, ja tās piecu gadu laikā no soda (pamatsoda un papildsoda) izciešanas dienas neizdara jaunu noziegumu;

6) personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par sešiem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem, ja tās astoņu gadu laikā no soda (pamatsoda un papildsoda) izciešanas dienas neizdara jaunu noziegumu;

7) personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, un sevišķi bīstami recidīvisti, ja viņi astoņu gadu laikā no soda (pamatsoda un papildsoda) izciešanas dienas neizdara jaunu noziegumu un ja turklāt tiesa konstatē, ka notiesātais labojies un nav nepieciešams uzskatīt viņu par sodītu.

Ja persona likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvota no soda, tad sodāmības dzēšanas termiņu skaita no brīža, kad tā atbrīvota no soda (pamatsoda un papildsoda) izciešanas, ņemot vērā soda faktiskās izciešanas laiku.

Ja persona, kas izcietusi sodu, pirms sodāmības dzēšanas termiņa izbeigšanās izdara jaunu noziegumu, sodāmības dzēšanas termiņš tiek pārtraukts. Sodāmības dzēšanas termiņu pēc pirmā nozieguma skaita no jauna pēc tam, kad faktiski izciests sods (pamatsods un papildsods) par pēdējo noziegumu. Šādos gadījumos persona atzīstama par sodītu par abiem noziegumiem, kamēr nav notecējis sodāmības dzēšanas termiņš par smagāko no tiem.

Ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, pēc soda izciešanas ar priekšzīmīgu uzvešanos un godīgu attieksmi pret darbu pierādījusi savu labošanos, tad pēc sabiedrisko organizāciju lūguma tiesa var noņemt tai sodāmību pirms šai pantā norādīto termiņu notecējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.05.1970., 24.03.1977., 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

Piektā nodaļa
MEDICĪNISKA UN AUDZINOŠA RAKSTURA PIESPIEDU LĪDZEKĻI

55. pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana garā slimām personām

Personām, kuras izdarījušas sabiedriski bīstamu nodarījumu, būdamas nepieskaitāmības stāvoklī, vai izdarījušas šādu nodarījumu, būdamas pieskaitāmības stāvoklī, bet pirms sprieduma taisīšanas vai soda izciešanas laikā saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, tiesa var piemērot šādus medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, kurus realizē veselības aizsardzības orgānu ārstniecības iestādes:

1) ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā parastai novērošanai;

2) ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā pastiprinātai novērošanai;

3) ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā stingrai novērošanai.

Tiesa, atzinusi par nepieciešamu piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, izraugās to atkarībā no tā, ar kādu gara slimību attiecīgā persona saslimusi un kāds ir šās personas izdarītā nodarījuma raksturs un sabiedriskās bīstamības pakāpe.

Ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā parastai novērošanai tiesa var piemērot garā slimajam, kurš pēc psihiskā stāvokļa un izdarītā sabiedriski bīstamā nodarījuma rakstura jātur slimnīcā un jāārstē piespiedu kārtā.

Ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā pastiprinātai novērošanai tiesa var piemērot garā slimajam, kurš izdarījis sabiedriski bīstamu nodarījumu, kas nav saistīts ar pilsoņu dzīvības apdraudēšanu, un pēc psihiskā stāvokļa nerada draudus apkārtējiem, bet kurš jātur slimnīcā un jāārstē pastiprinātas novērošanas apstākļos.

Ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā stingrai novērošanai tiesa var piemērot garā slimajam, kurš pēc psihiskā stāvokļa un izdarītā sabiedriski bīstamā nodarījuma rakstura ir sevišķi bīstams sabiedrībai, jātur slimnīcā un jāārstē stingras novērošanas apstākļos.

Personas, kas ievietotas psihiatriskajās slimnīcās pastiprinātai vai stingrai novērošanai, tiek turētas apstākļos, kas izslēdz tām iespēju izdarīt jaunu sabiedriski bīstamu nodarījumu.

Personai, kura pēc nozieguma izdarīšanas vai soda izciešanas laikā saslimusi ar gara slimību, kas tai atņēmusi iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, pēc izveseļošanās tiesa var piespriest sodu, ja nav notecējuši noilguma termiņi vai nav citu pamatu tās atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda.

Ja šādai personai pēc izveseļošanās piemēro sodu, tad laiks, kurā piemēroti medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļi, ieskaitāms soda laikā.

(AP Prezidija 29.01.1988. dekrēta redakcijā)

56. pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas grozīšana un izbeigšana attiecībā uz garā slimajiem

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izbeidz vai tos groza tiesa pēc ārstniecības iestādes atzinuma, ja attiecīgā persona izveseļojusies vai saslimšanas raksturs grozījies tiktāl, ka nav nepieciešams šādus līdzekļus piemērot.

Ja tiesa neatzīst par nepieciešamu piemērot garā slimajam medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, kā arī gadījumā, ja šādu līdzekļu piemērošana izbeigta, tiesa var nodot viņu radinieku vai aizbildņu gādībā, nosakot obligātu ārsta uzraudzību.

57. pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana hroniskiem alkoholiķiem un narkomāniem

(Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

58. pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem

Nepilngadīgajiem, kuri izdarījuši krimināllikumā paredzētus nodarījumus, tiesa var piemērot šādus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) nepilngadīgajam, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, uzlikt par pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu, ja nepilngadīgais pats pelna un zaudējuma summa nepārsniedz pusi no valdības noteiktās minimālās mēneša darba samaksas;

3) nepilngadīgajam, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, uzlikt par pienākumu ar savu darbu novērst nodarītā zaudējuma sekas;

4) nepilngadīgo nodot galvojumā vecākiem vai personām, kas tos aizstāj, kā arī citām personām vai organizācijām;

5) nepilngadīgo ievietot mācību un pāraudzināšanas iestādē.

Šā panta pirmajā daļā minētie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi piemērojami likumā noteiktajā kārtībā.

(01.06.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.08.1993.)

SEVIŠĶĀ DAĻA
Pirmā nodaļa
I. NOZIEGUMI PRET REPUBLIKU

(Sevišķās daļas pirmās nodaļas pirmā sadaļa 22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

59. pants. Darbība, kas vērsta uz valsts varas gāšanu

Par darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, vai par citu vardarbīgu nodarījumu, kas kaitē Latvijas Republikas suverenitātei, drošībai vai aizsardzības spējām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

(22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

60. pants. Spiegošana

Par valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu nodošanu, kā arī nozagšanu vai vākšanu nolūkā tās nodot ārvalstij, ārvalsts organizācijai vai to aģentūrai, lai šīs ziņas izlietotu pret Latvijas Republikas interesēm, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

Par citu ziņu (izņemot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas) nodošanu, kā arī nozagšanu vai vākšanu ārvalsts izlūkošanas iestāžu uzdevumā, lai šīs ziņas izlietotu pret Latvijas Republikas interesēm, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

(22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

61. pants. Latvijas Republikas deputāta, valdības locekļa vai citas amatpersonas dzīvības vai veselības apdraudējums

Par uzbrukumu Saeimas vai pašvaldību deputātam, Ministru kabineta loceklim vai citai Saeimas ievēlētai vai ieceltai amatpersonai sakarā ar tās valstisko darbību Latvijas Republikas interesēs, ja uzbrukums saistīts ar šo personu dzīvības vai veselības apdraudējumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem.

(22.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

62. pants. Ārvalstu pārstāvju dzīvības vai veselības apdraudējums

Par uzbrukumu ārvalsts vai tās valdības vadītājam vai citam ārvalsts pārstāvim, kurš oficiāli ieradies Latvijas Republikā, ja uzbrukums saistīts ar šo personu dzīvības vai veselības apdraudējumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izraisījušas starptautiskus sarežģījumus vai citas Latvijas Republikai smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem.

(22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

63. pants. Diversija

Par spridzināšanu, dedzināšanu vai citām darbībām, kas vērstas uz cilvēku iznīcināšanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai cita kaitējuma nodarīšanu cilvēku veselībai, uzņēmumu, celtņu, naftas vai gāzes vadu, elektrolīniju, satiksmes ceļu un līdzekļu, sakaru līdzekļu vai citas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu nolūkā vājināt Latvijas Republiku, kā arī par šajā pašā nolūkā izdarītu masveida saindēšanu vai epidēmiju un epizootiju izplatīšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

(22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

64. pants. Kaitniecība

Par darbību vai bezdarbību, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības vai citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt Latvijas Republiku, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim to normālam darbam, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

(22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

65. pants. Aicinājumi vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu

Par publiskiem aicinājumiem vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas konstitucionāli nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādus aicinājumus saturošu materiālu izplatīšanu šādā nolūkā –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas organizētā grupā vai atkārtoti,–

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

(22.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

65.1 pants. Aicinājumi graut republikas teritoriālo vienotību

Par publiskiem aicinājumiem graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību, tas ir, nekonstitucionālā ceļā atdalīt kādu Latvijas Republikas teritorijas daļu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas teritoriālās vienotības graušanu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(22.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

65.2 pants. Aicinājumi likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību

Par publiskiem aicinājumiem likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību, iekļaujot Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai valstu savienību vai citādā veidā, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu, iekļaujot Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai valstu savienību vai citādā veidā, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

66. pants. Kara propaganda

Par publiskiem aicinājumiem uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem.

(22.08.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

66.1 pants. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju pārkāpšana

Par tādu normatīvo aktu tīšu pārkāpšanu, kuri regulē Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju darbību Latvijas Republikā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās izdarījusi amatpersona,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

67. pants. Organizatoriska darbība, kas vērsta uz sevišķi bīstamu valsts noziegumu izdarīšanu, kā arī piedalīšanos pretpadomju organizācijā

(Izslēgts ar 22.08.1991. likumu, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

68. pants. Sevišķi bīstami valsts noziegumi, kas izdarīti pret citu darbaļaužu valsti

(Izslēgts ar 22.08.1991. likumu, kas stājas spēkā 22.08.1991.)

Pirmā "A" nodaļa

(Nodaļa 06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

I. NOZIEGUMI PRET CILVĒCI, GENOCĪDS,
NOZIEGUMI PRET MIERU UN KARA NOZIEGUMI

(Sadaļa 06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

68.1 pants. Noziegumi pret cilvēci, genocīds

Par noziegumiem pret cilvēci, arī par genocīdu, neatkarīgi no tā, vai tie izdarīti kara vai miera laikā tādā veidā, kā tie attiecībā uz nozieguma subjektu un nozieguma sastāvu noteikti attiecīgajos konvencionālajos normatīvajos aktos, tas ir, par tīšu rīcību nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases, sociālu, noteiktas kopīgas pārliecības vai ticības cilvēku grupu kā tādu, šādas grupas locekļus nogalinot, nodarot viņiem nopietnus miesas bojājumus vai novedot viņus līdz psihiskai saslimšanai, tīši radot viņiem tādus dzīves apstākļus, kas pilnīgi vai daļēji tos fiziski iznīcina, kā arī šajā paša nolūkā atņemot vai ierobežojot pamatiedzīvotāju ekonomiskās, politiskās un/vai sociālās cilvēka tiesības, –

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 15 gadiem.

(06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

68.2 pants. Noziegumi pret mieru

Par noziegumiem, kas izdarīti pret mieru tādā veidā, kā tie noteikti attiecīgajos konvencionālajos normatīvajos aktos, tas ir, par bruņotas agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā, par agresīva kara vešanu, pārkāpjot starptautiskos līgumus, par piedalīšanos sazvērestībā ar nolūku izdarīt šajā pantā minētos noziegumus –

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 15 gadiem.

(06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

68.3 pants. Kara noziegumi

Par kara noziegumiem, kas paredzēti attiecīgajos konvencionālajos normatīvajos aktos, tas ir, par kara vešanas noteikumu pārkāpšanu, kas izpaudusies okupētās teritorijas civiliedzīvotāju, ķīlnieku un karagūstekņu slepkavošanā, spīdzināšanā, aplaupīšanā, aizvešanā vai norīkošanā spaidu darbos, neattaisnojamā pilsētu un citu objektu postīšanā, –

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 15 gadiem.

(06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

II. CITI VALSTS NOZIEGUMI

69. pants. Nacionālās un rasu vienlīdzības pārkāpšana

Par tīšām darbībām nolūkā musināt uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, uz nacionālā goda un cieņas pazemošanu, tāpat arī par pilsoņu tiesību tiešu vai netiešu ierobežošanu vai tiešu vai netiešu priekšrocību radīšanu pilsoņiem atkarībā no viņu rases vai nacionālās piederības –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās saistītas ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, kā arī ja tās izdarījusi amatpersona, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa vai ja šīs darbības izraisījušas cilvēku bojāeju vai citas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

(01.03.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

70. pants. Valsts noslēpuma izpaušana

Par ziņu izpaušanu, kuras ir valsts noslēpums, ja to izdara persona, kam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas sakarā ar dienestu vai darbu, pie tam nav spiegošanas pazīmju, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Par to pašu nodarījumu, ja tam bijušas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz astoņiem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

71. pants. Dokumentu nozaudēšana, kuri satur valsts noslēpumu

Par dokumentu nozaudēšanu, kuri satur valsts noslēpumu, kā arī tādu priekšmetu nozaudēšanu, ziņas par kuriem ir valsts noslēpums, ko izdara persona, kurai tie bijuši uzticēti, ja dokumenti nozaudēti, pārkāpjot pastāvošos noteikumus par minēto dokumentu vai priekšmetu lietošanas kārtību, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz trim gadiem.

Par to pašu nodarījumu, ja tam bijušas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem.

71.1 pants. Ziņu, kuras ir dienesta noslēpums, nodošana ārvalstu organizācijām

Par ekonomisko, zinātniski tehnisko un citu ziņu, kuras ir dienesta noslēpums, nodošanu vai vākšanu nolūkā nodot ārvalstu organizācijām vai to pārstāvjiem, ja to izdarījusi persona, kurai šīs ziņas bija uzticētas dienesta vai darba vajadzībām vai kļuva zināmas citādā veidā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja ar tām valsts vai sabiedriskajām organizācijām nodarīts liels mantisks zaudējums vai ja tām bijušas citas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

(AP Prezidija 23.02.1984. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

72. pants. Bandītisms

Par apbruņotu bandu organizēšanu ar nolūku uzbrukt valsts vai sabiedriskajiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, vai arī atsevišķām personām, tāpat par piedalīšanos šādās bandās un to izdarītajos uzbrukumos–

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās vai ar nāves sodu, konfiscējot mantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 21.08.1961. dekrētu un 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

72.1 pants. Darbības, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs

Personas, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ja tās brīvības atņemšanas vietās terorizē notiesātos, kuri sākuši laboties, vai izdara uzbrukumus administrācijai, kā arī šajā nolūkā organizē noziedzīgus grupējumus vai aktīvi piedalās šādos grupējumos, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem.

Sevišķi bīstamus recidīvistus, kā arī personas, kas notiesātas par smagiem noziegumiem, ja tie izdarījuši šā panta pirmajā daļā paredzētās darbības, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem vai ar nāves sodu.

(AP Prezidija 21.08.1961. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 23.02.1984. dekrētu un 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

73. pants. Kontrabanda

Par kontrabandu, tas ir, par preču vai citu vērtību nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, apejot muitas kontroli vai noslēpjot no šādas kontroles, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, ja tā izdarīta lielā apmērā,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par kontrabandu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par narkotisko, psihotropo vai indīgu vielu vai stratēģiskas nozīmes preču, produkcijas vai tehnoloģijas kontrabandu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

(21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

74. pants. Masu nekārtības

Par masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu un citu līdzīgu darbību, kā arī par šo nekārtību dalībnieku tiešu piedalīšanos minēto noziegumu izdarīšanā vai par viņu bruņotu pretošanos varas orgāniem –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz piecpadsmit gadiem.

75. pants. Izvairīšanās no kārtējā iesaukuma aktīvajā karadienestā

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu, kas stājas spēkā 15.05.1990.)

76. pants. Izvairīšanās no mobilizācijas iesaukuma

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu, kas stājas spēkā 15.05.1990.)

77. pants. Izvairīšanās kara laikā no obligātu norīkojumu izpildes vai nodokļu samaksas

Par izvairīšanos kara laikā no mobilizēšanas darbā vai citu obligātu norīkojumu izpildes, kā arī no nodokļu samaksas –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

78. pants. Nelikumīga izbraukšana uz ārvalstīm un nelikumīga iebraukšana Latvijas Republikā

Par izbraukšanu uz ārvalstīm, iebraukšanu Latvijas Republikā vai Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanu bez noteiktās pases vai bez attiecīgu institūciju atļaujas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot nozieguma izdarīšanā izmantoto transporta līdzekli.

Par tādām pašām darbībām, kas izdarītas atkārtoti, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu no trīsdesmit līdz simts minimālajām mēnešalgām, konfiscējot nozieguma izdarīšanā izmantoto transporta līdzekli.

(12.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

78.1 pants. Personu nelikumīga pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai

Par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot nozieguma izdarīšanā izmantoto transporta līdzekli.

Par tādām pašām darbībām, kas izdarītas atkārtoti vai ko izdarījusi amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem, konfiscējot mantu.

Par liela personu skaita (vairāk nekā piecu cilvēku) nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

(12.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

79. pants. Starptautisko lidojumu noteikumu pārkāpšana

Par ielidošanu Latvijas Republikā un izlidošanu no Latvijas Republikas bez noteiktas atļaujas, par atļaujā norādīto maršrutu, nolaišanās vietu, gaisa vārtu, lidojumu augstuma neievērošanu vai citādu starptautisko lidojumu noteikumu pārkāpšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz desmit gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām ar lidmašīnas konfiskāciju vai bez konfiskācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

80. pants. Transporta kustības drošības noteikumu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par dzelzceļa, ūdens vai gaisa transporta kustības drošības noteikumu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi nelaimes gadījumus ar cilvēkiem, katastrofu, avāriju vai citas smagas sekas, kā arī par transporta līdzekļu, ceļu, signalizācijas un sakaru līdzekļu sliktu remontu, kam bijušas tādas pašas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem.

Par tiem pašiem nodarījumiem, ja tie nav izraisījuši tādas pašas sekas, bet apzināti draudējuši tās izraisīt, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. un 12.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

81. pants. Satiksmes ceļu vai dzelzceļa, ūdens vai gaisa transporta līdzekļu bojāšana

Par satiksmes ceļu, ceļu būvju vai ierīču, dzelzceļa, jūras vai gaisa transporta līdzekļu, transporta telekomunikāciju tīklu vai signalizācijas līdzekļu, elektrotehniskās vai sakaru iekārtas tīšu iznīcināšanu, bojāšanu vai par citādām tīšām darbībām, kuru rezultātā tie kļuvuši nederīgi ekspluatācijai, ja minētās darbības varēja izraisīt katastrofu vai avāriju, kā arī traucējumus transporta līdzekļu normālā darbā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas katastrofu vai avāriju, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(12.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

82. pants. Viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošana vai izplatīšana

Par viltotu valsts kases zīmju, Valsts bankas zīmju, metāla naudas, valsts vērtspapīru vai ārzemju valūtas izgatavošanu nolūkā izplatīt, kā arī par šo viltojumu izplatīšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tām ir nodarbošanās raksturs, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai ar mūža ieslodzījumu, konfiscējot mantu.

(Ar grozījumiem kas izdarīti ar AP Prezidija 21.08.1961. dekrētu, 05.02.1992.; 05.02.1997. un 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

82.1 pants. Nelikumīgas darbības ar vērtspapīriem vai naudas dokumentiem

Par vērtspapīra vai naudas dokumenta nolaupīšanu, iznīcināšanu vai bojāšanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par vērtspapīra vai naudas dokumenta viltošanu iedzīvošanās nolūkā, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu vai izmantošanu, ja nav šā kodeksa 82.pantā paredzētā nozieguma pazīmes, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

83. pants. Valūtas operāciju noteikumu pārkāpšana

Par valūtas operāciju noteikumu pārkāpšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez konfiskācijas, obligāti konfiscējot valūtas vērtības un vērtspapīrus, un ar nometinājumu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez nometinājuma.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi par šajā pantā paredzētajiem noziegumiem jau agrāk sodīta persona, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar nometinājumu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez nometinājuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 21.08.1961., 23.02.1984. dekrētu; 05.02.1992. un 25.08.1992. likumu, kas stājas spēkā01.09.1992.)

84. pants. Neziņošana par valsts noziegumiem

Par neziņošanu, zinot, ka tiek gatavoti vai ir izdarīti šā kodeksa 59. 64., 65.1 panta otrajā daļā, 72. un 82. pantā paredzētie valsts noziegumi,–

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu; 22.08.1991., 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

84.1 pants. Valsts noziegumu slēpšana

Par šā kodeksa 59.64., 65.1 panta otrajā daļā, 72., 73., 82. un 83. pantā paredzēto valsts noziegumu iepriekš neapsolītu slēpšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem un ar nometinājumu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez nometinājuma, vai ar nometinājumu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(AP Prezidija 31.03.1961. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 21.08.1961. dekrētu; 22.08.1991. un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

Otrā nodaļa
NOZIEGUMI PRET VALSTS VAI SABIEDRISKO ĪPAŠUMU
(85. – 97. panti)

(Nodaļa izslēgta ar 25.08.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1992.)

Trešā nodaļa
NOZIEGUMI PRET PERSONU

98. pants. Slepkavība

Par citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavība) —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

(21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

99. pants. Slepkavība pastiprinošos apstākļos

Par slepkavību:

1) ja tā izdarīta aiz mantkārības;

2) ja to izdarījusi personu grupa;

3) ja tā izdarīta sakarā ar to, ka cietušais vai viņa tuvinieks pildījis savus dienesta vai profesionālos pienākumus vai piedalījies noziedzīga vai cita prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā, vai devis liecību krimināllietā;

4) ja noslepkavotas divas vai vairākas personas;

5) ja noslepkavota sieviete grūtniecības stāvoklī;

6) ja tā izdarīta ar sevišķu cietsirdību vai vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā;

7) ja tā izdarīta nolūkā slēpt citu noziegumu vai atvieglot tā izdarīšanu, kā arī ja tā saistīta ar izvarošanu;

8) ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi slepkavību, izņemot šā kodeksa 101. un 102.pantā paredzēto slepkavību;

9) ja to izdarījusi persona, kas ievietota aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietā;

10) ja pēc tās izdarīta līķa apgānīšana, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai ar mūža ieslodzījumu, vai ar nāves sodu.

(21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

100. pants. Jaunpiedzimuša bērna slepkavība, ko izdarījusi bērna māte

Par sava bērna slepkavību ar nodomu (tīša slepkavība), ja māte to izdarījusi dzemdību laikā vai tieši pēc dzemdībām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

101. pants. Slepkavība ar nodomu (tīša slepkavība), kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī

Par slepkavību ar nodomu (tīša slepkavība), ja tā izdarīta piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, ko radījusi vardarbība vai smags goda aizskārums no cietušā puses, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

102. pants. Slepkavība, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas

Par slepkavību, kas izdarīta, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

103. pants. Nonāvēšana aiz neuzmanības

Par nonāvēšanu aiz neuzmanības –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

104. pants. Novešana līdz pašnāvībai

Par personas novešanu līdz pašnāvībai vai tās mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, ja šī persona nav atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Par tām pašām darbībām attiecībā uz personu, kas atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

105. pants. Tīšs smags miesas bojājums

Par tāda miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas bīstams dzīvībai vai bijis par iemeslu redzes, dzirdes vai kāda orgāna vai orgānu funkciju zaudēšanai, gara slimībai vai citam veselības traucējumam, ja tas saistīts ar darba spēju paliekošu zaudējumu ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā vai izraisījis grūtniecības pārtraukšanu, vai izpaudies sejas izķēmojumā (tīšs smags miesas bojājums), —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Par tādām pašām darbībām:

1) ja tās izdarītas sakarā ar to, ka cietušais vai viņa tuvinieks pildījis savus dienesta vai profesionālos pienākumus vai piedalījies noziedzīga vai cita prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā, vai devis liecību krimināllietā;

2) ja tās izdarītas pret divām vai vairākām personām;

3) ja tās izdarītas vairāku personu dzīvībai un veselībai bīstamā veidā;

4) ja tām bijis mocīšanas vai spīdzināšanas raksturs;

5) ja tās izdarījusi personu grupa;

6) ja tās izdarījusi persona, kas ievietota aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no septiņiem līdz piecpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

(21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

106. pants. Tīšs vidēja smaguma miesas bojājums

Par tīša miesas bojājuma nodarīšanu, kas nav bīstams dzīvībai un nav radījis šā kodeksa 105. pantā paredzētās sekas, bet izraisījis ilgstošu veselības traucējumu vai darba spēju ievērojamu paliekošu zaudējumu mazāk nekā vienas trešdaļas apmērā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām:

1) ja tās izdarītas sakarā ar to, ka cietušais vai viņa tuvinieks pildījis savus dienesta vai profesionālos pienākumus vai piedalījies noziedzīga vai cita prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā, vai devis liecību krimināllietā;

2) ja tās izdarītas vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā;

3) ja tām bijis mocīšanas vai spīdzināšanas raksturs;

4) ja tās izdarījusi personu grupa;

5) ja tās izdarījusi persona, kas ievietota aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

107. pants. Stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī ar nodomu nodarīts (tīšs) miesas bojājums

Par smagu vai vidēja smaguma miesas bojājumu, kas ar nodomu nodarīts (tīšs) piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, kuru radījusi vardarbība vai smags goda aizskārums no cietušā puses, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.993.)

108. pants. Miesas bojājuma nodarīšana, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas

Par smaga vai vidēja smaguma miesas bojājuma nodarīšanu, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.993.)

109. pants. Ar nodomu nodarīts (tīšs) viegls miesas bojājums

Par vieglu miesas bojājumu, kas nodarīts ar nodomu (tīšs), ja tas radījis īslaicīgu veselības satricinājumu vai darba spēju nenozīmīgu paliekošu zaudēšanu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, kam nav bijušas šā panta pirmajā daļā norādītās sekas, –

soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.993.)

110. pants. Miesas bojājums aiz neuzmanības

Par smaga vai vidēja smaguma miesas bojājuma nodarīšanu aiz neuzmanības –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par šā kodeksa 109. panta pirmajā daļā paredzētā viegla miesas bojājuma nodarīšanu aiz neuzmanības –

soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām vai ar sabiedrisko nopēlumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.993.)

111. pants. Piekaušana vai spīdzināšana

Par tīšu sišanu vai piekaušanu, kā arī par citādu vardarbību, kas saistīta ar fizisku sāpju nodarīšanu, –

soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām vai ar sabiedrisko nopēlumu.

Par sistemātisku piekaušanu vai citām darbībām, kam ir spīdzināšanas raksturs, ja tām nav bijušas šā kodeksa 105. un 106. pantā paredzētās sekas,–

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.993.)

111.1 pants. Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo

Par cietsirdīgu apiešanos ar nepilngadīgo, kuras rezultātā tam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ko nodarījušas personas, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par vieglu miesas bojājumu, kas nepilngadīgajam nodarīts ar nodomu (tīšs), kā arī par citām darbībām, kam ir spīdzināšanas raksturs un nav iestājušās šā panta trešajā vai ceturtajā daļā norādītās sekas, šā panta pirmajā daļā minētās personas –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par vidēja smaguma miesas bojājumu, kas nepilngadīgajam nodarīts ar nodomu (tīšs), šā panta pirmajā daļā minētās personas –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.

Par smagu miesas bojājumu, kas nepilngadīgajam nodarīts ar nodomu (tīšs), šā panta pirmajā daļā minētās personas –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem.

(24.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. un 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

112. pants. Aplaišana ar venerisku slimību vai izvairīšanās ārstēties no veneriskas slimības

Par izvairīšanos ārstēties no veneriskas slimības, ja šī izvairīšanās turpinās arī pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par apzinātu briesmu radīšanu otrai personai aplipt ar venerisku slimību, stājoties dzimumsakaros vai izdarot citādas darbības, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par otras personas aplaišanu ar venerisku slimību, ja to izdarījusi persona, kas zinājusi, ka viņai ir šāda slimība, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par darbībām, kas paredzētas šā panta trešajā daļā, ja tās izdarījusi persona, kas jau agrāk sodīta par otras personas aplaišanu ar venerisku slimību vai kas aplaidusi divas vai vairākas personas vai nepilngadīgo, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.10.1971., 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

112.1 pants. Inficēšana ar slimību AIDS (iegūtā imūndeficīta sindroms)

Par apzinātu briesmu radīšanu otrai personai inficēties ar slimību AIDS–

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par otras personas inficēšanu ar slimību AIDS, ja to izdarījusi persona, kas zinājusi, ka viņai ir šāda slimība, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

(AP Prezidija 18.09.1987. dekrēta redakcijā)

113. pants. Aborta nelikumīga izdarīšana

Par abortu, ko izdarījis ārsts ārpus slimnīcas vai citas ārstniecības iestādes, vai arī ārstniecības iestādē, bet bez likumīga pamata, –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par aborta izdarīšanu antisanitāros apstākļos vai ja to izdarījusi persona, kurai nav augstākās medicīniskās izglītības, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par aborta nelikumīgu izdarīšanu atkārtoti vai ja tā radījusi sievietes nāvi vai citas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

114. pants. Sievietes pierunāšana izdarīt abortu

Par sievietes pierunāšanu izdarīt abortu, ja rezultātā aborts izdarīts,–

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

115. pants. Personas, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, atstāšana bez palīdzības

Par nepieciešamas un acīmredzami neatliekamas palīdzības nesniegšanu personai, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, vai par nepaziņošanu attiecīgajām iestādēm un personām, ka nepieciešama palīdzība, ja palīdzības nesniegšanai bijušas smagas sekas, –

soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām vai ar sabiedrisko nopēlumu.

Par tādas personas, kas atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kam nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai vispār savas nevarības dēļ, apzinātu atstāšanu bez palīdzības, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu, vai arī vainīgais pats viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

116. pants. Medicīniskas palīdzības nesniegšana slimniekam

Par medicīniskas palīdzības nesniegšanu slimniekam bez attaisnojošiem iemesliem, ja personai, kas to nav sniegusi, ir pienākums to darīt pēc likuma vai pēc speciāla noteikuma, –

soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām vai ar sabiedrisko nopēlumu.

Par to pašu nodarījumu, ja tas izsaucis vai, vainīgajam apzinoties, varējis izsaukt slimnieka nāvi vai citas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem un ar tiesības atņemšanu nodarboties ar profesionālu darbību uz laiku līdz trim gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

117. pants. Palīdzības nesniegšana no kuģa kapteiņa puses avāriju cietušiem

Par palīdzības nesniegšanu no kuģa kapteiņa puses cilvēkiem, kas iet bojā uz jūras vai uz cita ūdensceļa, ja šo palīdzību varēja sniegt bez nopietnām briesmām pašam kuģim, tā komandai un pasažieriem, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

118. pants. Izvairīšanās no bērnu uzturēšanas

Par vecāku ļaunprātīgu izvairīšanos no ar tiesas spriedumu vai tautas tiesneša lēmumu noteikto līdzekļu maksāšanas bērnu uzturam (alimentiem), kā arī par vecāku ļaunprātīgu izvairīšanos no viņu apgādībā esošu nepilngadīgu vai darba nespējīgu bērnu uzturēšanas –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par to pašu nodarījumu, ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk sodīta par tādu pašu noziegumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.05.1982., 27.02.1985. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

119. pants. Bērnu izvairīšanās no vecāku uzturēšanas

Par bērnu ļaunprātīgu izvairīšanos no tiesas noteikto līdzekļu maksāšanas darba nespējīgu vecāku uzturēšanai –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

120. pants. Aizbildņa tiesību ļaunprātīga izmantošana

Par aizbildnības, aizgādnības vai patronāta izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kaitējot aizbilstamam vai patronējamam, –

soda ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

120.1 pants. Adoptācijas noslēpuma izpaušana

Par adoptācijas noslēpuma izpaušanu pret adoptētāja gribu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(AP Prezidija 27.05.1982 dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

121. pants. Izvarošana

Par dzimumsakariem, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli (izvarošana), –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz septiņiem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Par izvarošanu, ko izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi šādu noziegumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Par izvarošanu, ko izdarījusi personu grupa, vai par nepilngadīgās izvarošanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Par izvarošanu, ko izdarījis sevišķi bīstams recidīvists vai kam bijušas sevišķi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās izvarošanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai ar nāves sodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.07.1962., 29.05.1980. dekrētu un 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

121.1 pants Dzimumtieksmes apmierināšana netiklās formās

Par dzimumtieksmes apmierināšanu netiklās formās, pielietojot fizisku spēku, draudus vai izmantojot personas bezpalīdzīgo stāvokli, ja nav nozieguma pazīmju, kas paredzētas šā kodeksa 124. pantā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.

Par to pašu nodarījumu, ja tas izdarīts atkārtoti vai to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi kādu no šā kodeksa 121. pantā vai 124. panta otrajā daļā paredzētajiem noziegumiem, vai to izdarījusi personu grupa, vai sevišķi bīstams recidīvists, vai kam bijušas sevišķi smagas sekas, kā arī ja tas izdarīts ar nepilngadīgu personu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem.

(AP Prezidija 27.05.1982. dekrēta redakcijā)

122. pants. Dzimumsakari ar personu, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu

Par dzimumsakariem ar personu, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu,

– soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem.

123. pants. Personas, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, pavešana netiklībā

Par netiklu darbību izdarīšanu ar personu, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.05.1982. dekrētu)

124. pants. Pederastija

Par pederastiju, ja tā izdarīta ar vardarbību vai piedraudot lietot vardarbību, izmantojot cietušā bezpalīdzības vai atkarības stāvokli, kā arī ja tā izdarīta ar nepilngadīgajiem, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

125. pants. Nelikumīga brīvības atņemšana

Par nelikumīgu brīvības atņemšanu personai —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas cietušā dzīvībai vai veselībai bīstamā veidā vai ja tās saistītas ar fizisku ciešanu nodarīšanu cietušajam, vai ja ar tām cietušajam nodarīts būtisks kaitējums vai ja tās izdarītas pret nepilngadīgu personu, vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās ilgušas vairāk par vienu nedēļu vai ja tās izdarītas atkārtoti, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tām bijušas smagas sekas,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

125.1 pants. Ķīlnieku sagrābšana

Par personas sagrābšanu vai aizturēšanu kā ķīlnieku, ja tas saistīts ar draudiem noslepkavot, nodarīt miesas bojājumus vai tālāk aizturēt šo personu nolūkā piespiest valsti, starptautisku organizāciju, fizisko vai juridisko personu vai personu grupu izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, kas ir noteikums ķīlnieka atbrīvošanai, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas cietušā dzīvībai vai veselībai bīstamā veidā vai ja tās saistītas ar fizisku ciešanu nodarīšanu cietušajam, vai ja tās izdarītas pret nepilngadīgu personu, vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tām bijušas smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz septiņpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

125.2 pants. Nelikumīga ievietošana psihiatriskajā slimnīcā

Par tādas personas ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, par kuru zināms, ka tā ir psihiski vesela, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesību ieņemt noteiktus amatus vai atņemot tiesību uz zināmu nodarbošanos uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, vai bez tā.

(AP Prezidija 29.01.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

125.3 pants. Personas nolaupīšana

Par personas sagrābšanu ar vardarbību vai draudiem vai aizvešanu ar viltu (personas nolaupīšana) atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tām bijušas smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

126. pants. Bērna nolaupīšana vai samainīšana

Par bērna nolaupīšanu vai samainīšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā, aiz atriebības vai citām zemiskām tieksmēm, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

126.1 pants. Bērna neatdošana tiesas noteiktajā termiņā vai bērna atšķiršana no mātes, tēva, aizbildņa vai aizgādņa

Par bērna neatdošanu tiesas noteiktajā termiņā lietās par bērna dzīvesvietas noteikšanu vai lietās par bērna atdošanu mātei, tēvam, aizbildnim vai aizgādnim, ja personai, kurai saskaņā ar tiesas spriedumu ir pienākums bērnu atdot, par tādu pašu pārkāpumu ir bijis uzlikts naudas sods, kā arī par bērna atšķiršanu no mātes, tēva, aizbildņa vai aizgādņa pēc tiesas sprieduma izpildīšanas –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(24.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

127. pants. Neslavas celšana

Par apzinātu nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšanu (neslavas celšana) –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām, vai ar sabiedrisko nopēlumu.

Par neslavas celšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, anonīmā vēstulē, kā arī ja tā izdarīta publiski vai ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk sodīta par neslavas celšanu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par neslavas celšanu, kas saistīta ar apsūdzēšanu smaga nozieguma izdarīšanā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982., 12.11.1985. dekrētu; 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

128. pants. Goda aizskāršana

Par tīšu personas goda un cieņas pazemošanu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem (goda aizskāršana) –

soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām vai ar sabiedrisko nopēlumu.

Par goda aizskaršanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī par goda aizskaršanu, ko izdarījusi persona, kura jau agrāk sodīta par goda aizskaršanu, –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

Ceturtā nodaļa
NOZIEGUMI PRET PILSOŅU POLITISKAJĀM, DARBA UN CITĀM TIESĪBĀM

129. pants. Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības un tiesības balsot iedzīvotāju aptaujā vai referendumā

Par personas kavēšanu brīvi realizēt tiesības vēlēt tautas deputātus un tikt ievēlētam vai brīvi balsot pēc Latvijas Republikas likumdošanas aktiem rīkotajā iedzīvotāju aptaujā vai referendumā, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(19.02.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

129.1 pants. Apzināti nepatiesu ziņu izplatīšana par deputāta kandidātu

Par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par deputāta kandidātu, tās publicējot vai citādi izplatot, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(AP Prezidija 30.11.1989. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

130. pants. Vēlēšanu, iedzīvotāju aptaujas vai referenduma dokumentu viltošana, nepareiza balsu skaitīšana vai aizklātas balsošanas pārkāpšana

Par vēlēšanu, iedzīvotāju aptaujas vai referenduma dokumentu viltošanu vai balsu apzināti nepareizu saskaitīšanu, kā arī par aizklātas balsošanas pārkāpšanu, ko izdarījis vēlēšanu, iedzīvotāju aptaujas vai referenduma komisijas loceklis vai cita amatpersona, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(19.02.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

131. pants. Pilsoņu dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšana

Par nelikumīgu kratīšanu vai citām darbībām, kas pārkāpj pilsoņu dzīvokļa neaizskaramību, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām, vai ar atbrīvošanu no amata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

132. pants. Korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšana

Par personas korespondences vai pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas, kā arī datu elektroniskajai apstrādei paredzētās informācijas un programmu noslēpuma pārkāpšanu —

soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi amatpersona, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, vai ar atbrīvošanu no amata, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos vai bez tā.

(12.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

133. pants. Darba likumu pārkāpšana

Par strādnieka vai kalpotāja nelikumīgu atlaišanu no darba, kā arī par darba likumu citādu rupju pārkāpšanu, ko izdarījusi valsts vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes un organizācijas amatpersona aiz personiskiem iemesliem vai citādām zemiskām tieksmēm, –

soda ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām vai ar atbrīvošanu no amata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

134. pants. Darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par drošības tehnikas, rūpniecības sanitārijas vai citu darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi amatpersona, uzņēmējs vai cita persona, kas uzņēmumā atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, ja šis pārkāpums varēja izraisīt avāriju vai nelaimes gadījumus ar cilvēkiem vai citas smagas sekas, –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ja to sekas bijuši miesas bojājumi ar veselības satricinājumu vai darba spēju zaudēšana, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par pārkāpumiem, kas norādīti šā panta pirmajā daļā un kuru sekas bijusi cilvēka nāve vai smagu miesas bojājumu nodarīšana vairākām personām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu; 12.03.1991., 11.07.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

134.1 pants. Pilsoņu vajāšana par kritiku

Amatpersonu par pilsoņa tiesību un ar likumu aizsargājamo interešu apzinātu ierobežošanu, kas saistīta ar šī pilsoņa vajāšanu par noteiktā kārtībā iesniegtiem priekšlikumiem, iesniegumiem, sūdzībām vai par tajās izteikto kritiku, kā arī par kritiku citā formā, –

soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām vai atbrīvo no amata.

Par tām pašām darbībām, ja ar tām pilsoņa tiesībām un ar likumu aizsargājamām interesēm nodarīts ievērojams kaitējums, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām, vai atbrīvo no amata.

(AP Prezidija 12.11.1985. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

135. pants. Arodbiedrību tiesību pārkāpšana

Par arodbiedrību un to orgānu likumīgās darbības aizkavēšanu –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām vai ar atbrīvošanu no darba.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

136. pants. Autortiesību, blakustiesību un izgudrojumu tiesību pārkāpšana

Par svešu autortiesību vai blakustiesību tīšu pārkāpšanu, patvaļīgi izdodot šo tiesību priekšmetu vai pavairojot to nolūkā izdot, —

soda ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot kontrafaktos eksemplārus, pavairošanai izmantotās iekārtas un citus nozieguma izdarīšanai izmantotos līdzekļus.

Par tādām pašām darbībām, ja tās saistītas ar autortiesību piesavināšanos vai izdarītas atkārtoti, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par piespiešanu ar vardarbību vai tās draudiem atteikties no autorības vai par līdzautorības uzspiešanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par izgudrojuma tīšu izpaušanu bez izgudrojuma tiesību īpašnieka piekrišanas pirms pieteikuma, kā arī par izgudrojuma līdzautorības piesavināšanos vai līdzautorības uzspiešanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

136.1 pants. Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem

Par materiāla labuma gūšanu, izmantojot oriģināldarbus, to apdares, māksliniecisko izpildījumu, audio darbus, audiovizuālos darbus, raidījumus, datorprogrammas vai citus ar likumu aizsargātus darbus, kuri izgatavoti, pavairoti vai izplatīti, pārkāpjot autortiesības un blakustiesības, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot nozieguma izdarīšanai izmantotos līdzekļus.

Par šā panta pirmajā daļā minēto objektu iegūšanu realizēšanai, uzglabāšanu vai slēpšanu —

soda ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot kontrafaktos eksemplārus.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

136.2 pants. Autortiesību un blakustiesību pārkāpšana organizētā grupā

Par organizētas grupas izveidošanu vai piedalīšanos tajā šā kodeksa 136.pantā un 136.1 pantā paredzēto darbību izdarīšanai —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

137. pants. Iedzīvotāju līdztiesības pārkāpšana viņu attieksmē pret reliģiju

Par iedzīvotāju tiesību tiešu vai netiešu ierobežošanu, jebkuru priekšrocību radīšanu iedzīvotājiem atkarībā no viņu attieksmes pret reliģiju, kā arī par iedzīvotāju jūtu aizskaršanu vai naida celšanu sakarā ar viņu attieksmi pret reliģiju vai ateismu –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kas jau agrāk sodīta par tādu pašu noziegumu, kā arī par organizatorisko darbību, kas vērsta uz šo nodarījumu izdarīšanu, –

soda ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

138. pants. Reliģisku rituālu aizkavēšana

Par reliģisku rituālu aizkavēšanu, ja tie nepārkāpj sabiedrisko kārtību un nav saistīti ar pilsoņu tiesību aizskaršanu, –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām vai ar sabiedrisko nopēlumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

Piektā nodaļa
NOZIEGUMI PRET ĪPAŠUMU

(Nodaļa 25.08.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1992.)

139. pants. Zādzība

Par svešas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (zādzība) —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par zādzību, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par zādzību, ja tā saistīta ar vardarbību, kas nav bīstama cietušā dzīvībai vai veselībai, vai ar šādas vardarbības piedraudējumu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Par zādzību, ja tā saistīta ar iekļūšanu telpā vai citā glabātavā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

Par zādzību, ja tā izdarīta lielā apmērā, kā ari par automašīnu vai citu mehānisko transporta līdzekļu, narkotisko, psihotropo, indīgu vai radioaktīvu vielu, sprāgstvielu, ieroču, munīcijas, gāzes pistoļu (revolveru) vai to patronu zādzību —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Šā kodeksa 139., 142. un 144. pantā par atkārtotu atzīstams noziegums, ko izdarījusi persona, kura jau agrāk izdarījusi kādu no šajos pantos vai šā kodeksa 72., 141., 219. un 222.2 pantā paredzētajiem noziegumiem.

(21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. un 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

140. pants. Atklāta zādzība

(Izslēgts ar 25.08.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1992.)

141. pants. Laupīšana

Par uzbrukumu nolūkā iegūt mantu, ja uzbrukums saistīts ar vardarbību, kura ir bīstama cietušā dzīvībai vai veselībai, vai ar šādas vardarbības piedraudējumu (laupīšana), –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās saistītas ar iekļūšanu telpā vai citā glabātavā vai tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas norunas, –

soda ar brīvības atņemšanu no sešiem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Par laupīšanu, ja tā izdarīta nolūkā iegūt mantu lielā apmērā vai automašīnu vai citu mehānisko transporta līdzekli, vai narkotiskās, psihotropās, indīgas vai radioaktīvas vielas, sprāgstvielas, ieročus, munīciju, gāzes pistoles (revolverus) vai to patronas vai, ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi laupīšanu vai izspiešanu vai nodarbojusies ar bandītismu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Par laupīšanu, ja tā izdarīta, lietojot vai mēģinot lietot šaujamieročus vai sprāgstvielas vai ja tā saistīta ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz septiņpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

(25.08.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.1995., 06.06.1996. un 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

142. pants. Krāpšana

Par mantas vai tiesību uz mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticību vai ar viltu (krāpšanu), –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par krāpšanu, kas izdarīta atkārtoti vai ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas norunas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par krāpšanu, kas izdarīta nolūkā iegūt mantu lielā apmērā vai iegūt narkotiskās, psihotropās, indīgas vai radioaktīvas vielas, sprāgstvielas, ieročus, munīciju, gāzes pistoles (revolverus) vai to patronas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz trīspadsmit gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(25.08.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. un 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

143. pants. Izspiešana

Par pieprasījumu bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesības uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem vai piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, vai piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu (izspiešana), —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par izspiešanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, šaujamieročus vai sprāgstvielas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

(21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

143.1 pants. Izspiešana organizētā grupā

Par organizētas grupas izveidošanu vai piedalīšanos tajā izspiešanas nolūkā –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Par izspiešanu organizētas grupas sastāvā, ja izspiešana izdarīta, pielietojot vardarbību, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās saistītas ar smaga miesas bojājuma nodarīšanu vai citām smagām sekām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz septiņpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

(25.08.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.1995. un 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

144. pants. Mantas piesavināšanās

Par mantas piesavināšanos, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta vai atradusies tās pārziņā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par mantas piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja piesavinātas narkotiskās, psihotropās, indīgas vai radioaktīvas vielas, sprāgstvielas, ieroči, munīcija, gāzes pistoles (revolveri) vai to patronas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

(25.08.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993., 21.09.1995. un 02.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 30.04.1998.)

144.1 pants. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes patvaļīga izmantošana

Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu izmantošanu, ja šīs darbības izdarītas pēc administratīvā soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, —

soda ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

145. pants. Mantas iegādāšanās vai realizēšana, zinot, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā

Par mantas iegādāšanos vai realizēšanu, zinot, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā, –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielos apmēros,–

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(25.08.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

145.1 pants. Atrastas mantas piesavināšanās

Par atrastas mantas vai tādas gadījuma pēc pie personas nokļuvušas vērtīgas mantas piesavināšanos, kas izgājušas no īpašnieka valdījuma pret viņa gribu, –

soda ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(25.08.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

146. pants. Mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana

Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, kura izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai kuras rezultātā gājuši bojā cilvēki, vai kura nodarījusi lielus materiālus zaudējumus vai izraisījusi citas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem.

(25.08.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. un 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

146.1 pants. Mantas iznīcināšana vai bojāšana aiz neuzmanības

Par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citādā vispārbīstamā veidā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja tās rezultātā gājuši bojā cilvēki vai iestājušās citas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(25.08.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

146.2 pants. Neapzinīga un nevērīga izturēšanās pret mantas apsardzību

Par personas, kurai uzdota mantas apsardzība, neapzinīgu un nevērīgu izturēšanos pret saviem pienākumiem, ja tā bijusi par iemeslu šās mantas nolaupīšanai, bojāejai vai bojāšanai lielos apmēros un ja nav amatnozieguma pazīmju, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(25.08.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

146.3 pants. Maģistrālo gāzes un naftas vadu tīša iznīcināšana vai bojāšana

Par augsta spiediena maģistrālo gāzes, naftas vai naftas produktu vadu un to iekārtu tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas avāriju, katastrofu, nelaimes gadījumus ar cilvēkiem vai citas smagas sekas, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

146.4 pants. Maģistrālo gāzes un naftas vadu iznīcināšana vai bojāšana aiz neuzmanības

Par augsta spiediena maģistrālo gāzes, naftas vai naftas produktu vadu un to iekārtu iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas avāriju, katastrofu, nelaimes gadījumus ar cilvēkiem vai citas smagas sekas, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

Sestā nodaļa
SAIMNIECISKIE NOZIEGUMI

147. pants. Preču un maksas pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšana

Par apzinātu tādu preču izgatavošanu vai realizāciju vai maksas pakalpojumu sniegšanu, kas neatbilst normatīvtehniskajos dokumentos vai līgumos izvirzītajām kvalitātes prasībām, kā rezultātā radīti reāli draudi patērētāja dzīvībai vai nodarīts būtisks kaitējums viņa veselībai, mantai vai apkārtējai videi, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(19.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

147.1 pants. Fiktīvi pierakstījumi un citi pārskata datu sagrozījumi

(Izslēgts ar 12.03.1991. likumu, kas stājas spēkā20.03.1991.)

147.2 pants. Preču un maksas pakalpojumu drošuma prasību neievērošana

Par normatīvtehniskajos dokumentos, līgumos vai attiecīgi pilnvarotu valsts iestāžu apstiprinātajos normatīvos noteikto preču vai maksas pakalpojumu drošuma prasību neievērošanu, kā rezultātā radīti reāli draudi patērētāja dzīvībai vai nodarīts būtisks kaitējums viņa veselībai, mantai vai apkārtējai videi, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(19.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

147.3 pants. Apzināta grāmatvedības datu sagrozīšana vai slēpšana

Par uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes vai organizācijas grāmatvedības datu apzinātu sagrozīšanu vai slēpšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(20.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. un 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

148. pants. Privātuzņēmēja darbība un komerciāla starpniecība

(Izslēgts ar 12.03.1991. likumu, kas stājas spēkā 20.03.1991.)

148.1 pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu), ja šīs darbības izdarītas atkārtoti vai ja ar šīm darbībām nodarīti lieli zaudējumi valstij vai pašvaldībai, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par šo pašu nodarījumu, ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk sodīta par tādu pašu noziegumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(20.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

149. pants. Spekulācija

Par spekulāciju, tas ir, preču, kam noteiktas valsts cenas, uzpirkšanu tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos (organizācijās), kā arī citos uzņēmumos (organizācijās), kas realizē preces iedzīvotājiem, un to tālākpārdošanu iedzīvošanās nolūkā, –

soda ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas sevišķi lielos apmēros, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(25.08.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

149.1 pants. Maizes un citu pārtikas produktu uzpirkšana valsts vai kooperatīvajos veikalos izbarošanai lopiem un mājputniem

(Izslēgts ar 12.03.1991. likumu, kas stājas spēkā 20.03.1991.)

149.2 pants. Valūtas vai vērtspapīru uzpirkšana, pārdošana un apmaiņa nelielos apmēros

(Izslēgts ar AP Prezidija 30.06.1977. dekrētu)

149.3 pants. Preču trūkuma mākslīga radīšana

Par preču trūkuma mākslīgu radīšanu iedzīvošanās nolūkā, tirgotājam vai rūpniekam, kā arī uzņēmuma vai iestādes vadītājam noslēpjot, iznīcinot vai sabojājot šīs preces, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(25.08.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1992.)

150. pants. Pircēju un pasūtītāju apkrāpšana

Par pircēju un pasūtītāju apkrāpšanu ar nepilnu mēru un svaru, kā arī pārsniedzot noteiktās mazumtirdzniecības cenas un iedzīvotājiem sniedzamo sadzīves un komunālo pakalpojumu cenas un tarifus, vai par pircēju un pasūtītāju citādu apkrāpšanu veikalos un citos tirdzniecības uzņēmumos vai sabiedriskās ēdināšanas, sadzīves pakalpojumu un komunālās saimniecības uzņēmumos –

soda ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām vai ar tiesības atņemšanu ieņemt amatus tirdzniecības uzņēmumos vai sabiedriskās ēdināšanas, sadzīves pakalpojumu un komunālās saimniecības uzņēmumos uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas norunas vai ja tās izdarītas lielos apmēros, vai ja tās izdarījusi persona, kas jau agrāk sodīta par tādu pašu noziegumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz septiņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez konfiskācijas, un ar tiesību atņemšanu ieņemt amatus tirdzniecības uzņēmumos vai sabiedriskās ēdināšanas, sadzīves pakalpojumu un komunālās saimniecības uzņēmumos uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.09.1972., 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

150.1 pants. Alkoholisko dzērienu tirdzniecības noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 03.12.1990. likumu, kas stājas spēkā 15.12.1990.)

150.2 pants. Nelikumīgas atlīdzības saņemšana no pilsoņiem par darbu izpildi, kas saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu

Par nelikumīgas atlīdzības saņemšanu, ko uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darbinieks, kas nav amatpersona, izspiedis no pilsoņa par savos dienesta pienākumos ietilpstoša darba vai pakalpojuma izpildi tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas, sadzīves pakalpojumu, komunālās saimniecības, medicīnas, transporta vai citā iedzīvotāju apkalpošanas sfērā,–

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, kas izdarītas atkārtoti vai lielos apmēros, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(AP Prezidija 03.11.1981. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

150.3 pants. Tirdzniecības noteikumu pārkāpšana

Par preču pārdošanu no valsts tirdzniecības (sabiedriskās ēdināšanas), patērētāju kooperācijas uzņēmumu (organizāciju) noliktavām, bāzēm, palīgtelpām, palīguzņēmumiem (organizācijām) vai laikā, kad tās nogādā no minētajām vietām uz glabāšanas vai realizācijas vietu, kā arī par preču slēpšanu no pircējiem, ja šīs darbības izdarījusi persona, kas viena gada laikā par tādu pašu pārkāpumu administratīvi sodīta, vai tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas norunas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai tiesības uz zināmu nodarbošanos tirdzniecības uzņēmumos (organizācijās) un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos (organizācijās) vai bez šo tiesību atņemšanas.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kas agrāk sodīta par tādu pašu noziegumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai tiesības uz zināmu nodarbošanos tirdzniecības uzņēmumos (organizācijās) un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos (organizācijās), vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

150.4 pants. Benzīna vai citu degvielu un eļļošanas materiālu nelikumīga izsniegšana

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.02.1993.)

150.5 pants. Preču vai pakalpojumu talonu, kartīšu vai citu zīmju nelikumīga izsniegšana

Par talonu, kartīšu vai citu zīmju, kas dod tiesības pārvaldes vai pašvaldības institūciju noteiktajā kārtībā iegādāties preces vai saņemt pakalpojumus, nelikumīgu izsniegšanu vai realizēšanu lielos apmēros, ja to izdarījusi speciāli pilnvarota persona, trūkstot izlaupīšanas vai amatnozieguma pazīmēm, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

150.6 pants. Viltotu nodokļu marku vai cita speciālā marķējuma izgatavošana, izplatīšana un izmantošana

Par viltotu nodokļu marku vai cita speciālā marķējuma izgatavošanu†—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu, viltotās nodokļu markas un preču pavadzīmes, kā arī to izgatavošanas rīkus.

Par viltotu nodokļu marku vai cita speciālā marķējuma izplatīšanu vai izmantošanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz septiņiem gadiem, konfiscējot mantu, viltotās nodokļu markas un preču pavadzīmes, kā arī to izgatavošanas rīkus.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ar tām nodarīti lieli zaudējumi valstij, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, viltotās nodokļu markas un preču pavadzīmes, kā arī to izgatavošanas rīkus.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

150.7 pants. Spirta un alkoholisko dzērienu uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana

Par spirta un alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vai pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti, -

soda ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par spirta un alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vai pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja uzglabāšana vai pārvadāšana, pārkāpjot noteikumus, izdarīta lielā apmērā, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

151. pants. Nodarbošanās ar aizliegtiem individuālās nodarbošanās veidiem

(Izslēgts ar 12.03.1991. likumu, kas stājas spēkā 20.03.1991.)

151.1 pants. Izvairīšanās iesniegt deklarāciju par ienākumiem

(Izslēgts ar 03.12.1990. likumu, kas stājas spēkā 15.12.1990.)

151.3 pants. Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas

Par personas izvairīšanos iesniegt likumā noteikto ienākumu, īpašumu, darījumu vai citu mantiska rakstura deklarāciju vai par apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā deklarācijā —

soda ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

(12.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

151.4 pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

Par noziedzīgi iegūtu finansu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, pārkāpjot likumā noteiktās prasības un apzinoties šo līdzekļu vai mantas iegūšanas noziedzīgumu,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

(02.04.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.1998.)

152. pants. Stipru alkoholisko dzērienu izgatavošana mājas apstākļos, šo dzērienu realizēšana un glabāšana

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.02.1993.)

153. pants. Sējumu noganīšana un stādījumu bojāšana

Par sējumu un kultivētu pļavu tīšu noganīšanu, kā arī par augļu koku, ogu krūmu un citu stādījumu tīšu bojāšanu, ja ar to valsts vai sabiedriskai saimniecībai nodarīti lieli zaudējumi, –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

154. pants. Patvaļīga zemes apstrādāšana

(Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

155. pants. Nosusināšanas tīkla vai hidrotehnisko ierīču bojāšana

Par nosusināšanas tīkla un uz tā esošo hidrotehnisko ierīču tīšu bojāšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

155.1 pants. Uzņēmumu laišana ekspluatācijā bez attīrīšanas būvēm vai ar ekspluatācijai nederīgām attīrīšanas būvēm

Par rūpniecības, lauksaimniecības, komunālās saimniecības vai citu objektu laišanu ekspluatācijā, ja tajos nav ierīkotas nepieciešamās attīrīšanas, kaitīgo vielu un putekļu uztveršanas būves un ietaises vai arī ja tās atrodas tādā stāvoklī, ka nav derīgas ekspluatācijai, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās nodarījušas būtisku kaitējumu cilvēku veselībai, tautas saimniecībai, augiem vai dzīvniekiem, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(12.03.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

156. pants. Veterināro noteikumu pārkāpšana

Par veterināro noteikumu tīšu pārkāpšanu, kuras rezultātā izplatījusies epizootija vai bijušas citas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

157. pants. Augu slimību, kaitēkļu un nezāļu apkarošanas noteikumu pārkāpšana

Par augu slimību, kaitēkļu un nezāļu apkarošanas noteikumu tīšu pārkāpšanu, kam bijušas smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(12.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

158. pants. Koku pludināšanas vai spridzināšanas darbu izdarīšana, pārkāpjot zivju aizsardzības noteikumus

Par koku pludināšanu vai spridzināšanas darbu izdarīšanu, pārkāpjot noteikumus, kas paredzēti zivju aizsardzībai, –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām vai ar atbrīvošanu no amata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

159. pants. Nelikumīga nodarbošanās ar zveju vai citiem ieguves rūpaliem ūdeņos

Par zvejošanu, zvēru medīšanu vai citiem ieguves rūpaliem jūrās, upēs, ezeros un citās ūdenskrātuvēs bez attiecīgas atļaujas vai saudzēšanas laikā, vai neatļautās vietās, vai ar neatļautiem rīkiem un paņēmieniem –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot iegūto, zvejas rīkus un peldošos līdzekļus līdz ar to piederumiem vai bez konfiskācijas.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai saistītas ar vērtīgu sugu zivju vai ūdens dzīvnieku zvejošanu vai nogalināšanu vai nodarot lielus zaudējumus, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, konfiscējot mantu vai bez konfiskācijas.

Par zvejošanu neatļautās vietās vai saudzēšanas laikā, vai ar neatļautiem rīkiem un paņēmieniem, ja tā izdarīta pēc tam, kad par tādu pašu pārkāpumu jau piemēroti administratīvās ietekmēšanas līdzekļi, vai šīs rīcības rezultātā nodarīts ievērojams zaudējums, –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 31.10.1974., 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

159.1 pants. Likumdošanas pārkāpšana par PSRS kontinenta šelfu

(Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

159.2 pants. Elektrozvejas ierīču nelikumīga izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, realizēšana, pārvadāšana vai pārsūtīšana

Par elektrozvejas ierīču nelikumīgu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, realizēšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu -

soda ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

160. pants. Nelikumīga medīšana

Par medīšanu bez attiecīgas atļaujas vai aizliegtās vietās, vai saudzēšanas laikā, vai ar aizliegtiem rīkiem un paņēmieniem, ja šīs darbības izdarītas pēc administratīvo sodu piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot iegūto un medību rīkus vai bez konfiskācijas.

Par medīšanai pilnīgi aizliegtu zvēru un putnu nomedīšanu vai nelikumīgu medīšanu, kura nodarījusi ievērojamus zaudējumus, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot iegūto un medību rīkus vai bez konfiskācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 25.04.1968., 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993 likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

161. pants. Koku nelikumīga (patvaļīga) ciršana

Par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā zemes platībā —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot nelikumīgi iegūto.

Par koku nelikumīgu (patvaļīgu) ciršanu aizsargājamos vai saudzējamos mežos vai īpaši aizsargājamos meža iecirkņos —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz septiņdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot nelikumīgi iegūto.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai, ja nodarītie zaudējumi pēc cenrāža koku izsniegšanai uz celma kailcirtē pārsniedz trīs simtus latu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot nelikumīgi iegūto.

(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 30.04.1998.)

Sestā "A" nodaļa
NOZIEGUMI UZŅĒMĒJDARBĪBĀ

(Nodaļa 12.03.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.1991.)

161.1 pants. Uzņēmējdarbība bez reģistrēšanas vai bez speciālas atļaujas (licences)

Par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai bez speciālas atļaujas (licences), ja tās nepieciešamību nosaka likums, vai par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības turpināšanu pēc rīkojuma par tā darbības apturēšanu, ja šādas darbības izdarītas atkārtoti, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

Par tādām pašām darbībām, ja ar tām nodarīts būtisks kaitējums valstij vai citas personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

161.2 pants. Aizliegta uzņēmējdarbība

Par nodarbošanos ar uzņēmējdarbību, attiecībā uz kuru pastāv speciāls aizliegums, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(12.03.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. un 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

161.3 pants. Uzņēmējdarbības informācijas noteikumu neievērošana

Par likumā noteiktās informācijas par uzņēmējdarbību, par uzņēmējdarbības uzskaites, pārskata vai kontroles dokumentu savlaicīgu neiesniegšanu, ja šīs darbības izdarītas pēc administratīvā soda piemērošanas par tādiem pašiem pārkāpumiem, —

soda ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas slēpšanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

161.4 pants. Fiktīva uzņēmējdarbība

(Izslēgts ar 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997. Sk. 05.02.1997. grozījuma Pārejas noteikumu 1. punktu)

161.5 pants. Algota darbaspēka nodarbināšanas noteikumu pārkāpšana

Par algota darbaspēka nodarbināšanas noteikumu pārkāpšanu uzņēmējdarbībā, kas izdarīta pēc administratīvā soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(12.03.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

161.6 pants. Negodīga konkurence un maldinoša reklāma

Par negodīgu konkurenci vai maldinošu reklāmu, ja šādi nodarījumi izdarīti atkārtoti gada laikā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

161.7 pants. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) novešana līdz maksātnespējai vai bankrotam

Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) novešanu līdz maksātnespējai nolaidības dēļ, ja ar to nodarīts būtisks kaitējums citas personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem.

Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tīšu novešanu līdz maksātnespējai vai bankrotam (ļaunprātīgs bankrots), ja ar to nodarīts būtisks kaitējums valstij, pašvaldībai, citam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai citas personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas vai atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997. Sk. 05.02.1997. grozījuma Pārejas noteikumu 1. punktu)

161.8 pants. Konkurences aizsardzības institūcijas prasību nepildīšana

Par konkurences aizsardzības un veicināšanas valsts institūcijas likumīgo prasību nepildīšanu, ja šis nodarījums izdarīts atkārtoti gada laikā vai ja tas saistīts ar būtiska kaitējuma nodarīšanu valsts vai patērētāju interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

161.9 pants. Kredīta un citu aizdevumu negodprātīga saņemšana vai izmantošana

Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu subsīdiju, kredīta vai citu aizdevumu saņemšanai uzņēmējdarbības veikšanai vai subsīdiju, kredīta vai citu aizdevumu izmantošanas laikā -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Par subsīdiju, kredīta vai citu aizdevumu izmantošanu līgumā neparedzētiem mērķiem -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar tām nodarīts būtisks kaitējums kreditoram vai citas personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997. Sk. 05.02.1997. grozījuma Pārejas noteikumu 1. punktu)

161.10 pants. Kredītiestāžu darbības noteikumu neievērošana

Par kredītiestāžu darbību regulējošo likumu, Ministru kabineta noteikumu vai Latvijas Bankas saistošo noteikumu vai norādījumu neievērošanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai ieņemt noteiktus amatus vai bez tā.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

161.11 pants. Maksātnespējas pieteikuma neiesniegšana vai nepatiesa pieteikuma iesniegšana

Par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

Par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu, kuru iesniedzis parādnieks vai kreditors un kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas, ja pieteikuma dēļ parādnieks var tikt atzīts vai tika atzīts par maksātnespējīgu (apzināti nepatiesas maksātnespējas pieteikums), -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

161.12 pants. Maksātnespējas procesa pārkāpšana

Par maksātnespējas procesa apzinātu pārkāpšanu, ja to izdarījis kreditors vai cita procesā ieinteresēta persona, -

soda ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

Par informācijas slēpšanu no tiesas vai kreditoru sapulces, vai citām likumā paredzētajām personām vai viņu maldināšanu, kā arī par darījumu veikšanu par labu vienam vai vairākiem kreditoriem uz citas kreditoru daļas rēķina, ja to tīši izdarījis administrators maksātnespējas procesā, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt administratora amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Par šķēršļu likšanu maksātnespējas procesa gaitā, kas no parādnieka puses izpaužas kā tiesas, administratora, kreditoru sapulces vai citu likumā noteikto personu pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšana vai slēpšana, izvairīšanās no piedalīšanās lietas izskatīšanā, nelikumīga īpašuma atsavināšana, īpašuma vai darījumu slēpšana, dokumentu slēpšana, iznīcināšana vai viltošana vai citas tīšas darbības, kuras kavē maksātnespējas lietas gaitu, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

161.13 pants. Ieķīlātas lietas prettiesīgs atsavinājums

Par komercķīlas veidā ieķīlātas lietas atsavināšanu bez ķīlas ņēmēja atļaujas, ja ar to nodarīts būtisks kaitējums viņa vai citu personu mantiskajām interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

Septītā nodaļa
AMATNOZIEGUMI

162. pants. Varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

Par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tas ir, ja amatpersona tīši izlieto savu dienesta stāvokli pretēji dienesta interesēm, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā vai citas personiskas ieinteresētības dēļ un ja šīs darbības nodarījušas būtisku kaitējumu valsts vai sabiedriskajām interesēm, vai pilsoņu tiesībām un interesēm, ko aizsargā likums, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, vai ar atbrīvošanu no amata.

Par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tai bijušas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem.

Šās nodaļas pantos par amatpersonām uzskatāmas personas, kas pastāvīgi vai uz laiku pilda varas pārstāvju funkcijas, kā arī valsts vai sabiedriskajās iestādēs, organizācijās vai uzņēmumos pastāvīgi vai uz laiku ieņem amatus, saistītus ar organizatorisku un rīkotāja vai administratīvu un saimniecisku pienākumu pildīšanu, vai kas minētajās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos pilda šādus pienākumus pēc speciālas pilnvaras.

Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru kabineta locekļi, kā arī Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās, ieceltās vai apstiprinātās valsts institūciju vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) amatpersonas, pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un izpilddirektori uzskatāmi par valsts amatpersonām, kas ieņem atbildīgu stāvokli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.07.1962., 30.12.1982. dekrētu; 27.04.1993., 25.05.1993. un 02.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 30.04.1998.)

162.1 pants. Varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšana

Par varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšanu, tas ir, par amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzot pārsniedz amatpersonai ar likumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības nodarījušas būtisku kaitējumu valsts vai sabiedriskajām interesēm, vai pilsoņu tiesībām un interesēm, ko aizsargā likums, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, vai ar atbrīvošanu no amata.

Par varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā saistīta ar vardarbību, ieroču pielietošanu vai ar mokošām un cietušā personas cieņu aizvainojošām darbībām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem.

(AP Prezidija 20.07.1962. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

162.2 pants. Uzņēmējdarbības ierobežojumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 02.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 30.04.1998. Sk. 02.04.1998. grozījuma Pārejas noteikumu)

162.3 pants. Darba tiesisko attiecību ierobežojumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 02.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 30.04.1998. Sk. 02.04.1998. grozījuma Pārejas noteikumu)

162.4 pants. Ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 02.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 30.04.1998. Sk. 02.04.1998. grozījuma Pārejas noteikumu)

162.5 pants. Amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana

(1) Par tīšu likumā noteikto uzņēmējdarbības vai amatu savienošanas, vai darbu pildīšanas, vai atalgojuma saņemšanas ierobežojumu pārkāpšanu vai par pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti vai ja ar tām nodarīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedriskajām interesēm vai ar likumu aizsargātajām personu tiesībām un interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(02.04.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.1998.)

163. pants. Nolaidība

Par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kā arī par nevērīgu, neapzinīgu vai birokrātisku to pildīšanu, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts vai sabiedriskajām interesēm vai pilsoņu tiesībām un interesēm, ko aizsargā likums, šo amatpersonu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, vai ar atbrīvošanu no amata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

164. pants. Kukuļņemšana

Par kukuļņemšanu jebkādā veidā, ko izdarījusi amatpersona personiski vai ar starpniekiem par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzējis vai tā varējusi izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas norunas vai ja tās izdarītas vairākkārt, vai ja tās saistītas ar kukuļa izspiešanu, vai par kukuļņemšanu lielos apmēros –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli vai kas agrāk sodīta par kukuļošanu, vai kas ņēmusi kukuli sevišķi lielos apmēros, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar nometinājumu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez nometinājuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.07.1962., 20.06.1986. dekrētu un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

164.1 pants. Starpniecība kukuļošanā

Par starpniecību kukuļošanā –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem.

Par starpniecību kukuļošanā, kas izdarīta vairākkārt vai ko izdarījusi persona, kas agrāk sodīta par kukuļošanu, vai izmantojot savu dienesta stāvokli, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no septiņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas ar nometinājumu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez nometinājuma.

(AP Prezidija 20.07.1962. dekrēta redakcijā)

165. pants. Kukuļdošana

Par kukuļdošanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem.

Par kukuļdošanu, kas izdarīta vairākkārt vai ko izdarījusi persona, kas agrāk sodīta par kukuļošanu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no septiņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez konfiskācijas, un pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas ar nometinājumu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez nometinājuma.

Persona, kas devusi kukuli, atbrīvojas no kriminālatbildības, ja tai kukulis izspiests vai ja šī persona pēc kukuļa došanas labprātīgi paziņo par notikušo.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 20.07.1962. dekrētu)

166. pants. Dienesta viltojums

Par apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšanu dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanu, dokumenta viltošanu, kā arī par apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšanu, ko izdarījusi amatpersona mantkārīgā nolūkā vai aiz citādām personiskām tieksmēm (dienesta viltojums), –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām, vai ar atbrīvošanu no amata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

167.pants. Neizpaužamu ziņu izpaušana

Par neizpaužamu ziņu, kuras nav valsts noslēpums, izpaušanu, ko izdarījusi amatpersona, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām, vai ar atbrīvošanu no amata.

(02.04.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.1998.)

167.1 pants. Nelikumīga ietekmējama (korumpējama) stāvokļa neizbeigšana

Ja valsts amatpersona likumā noteiktajā termiņā atkārtoti nav izbeigusi atrašanos nelikumīgā ietekmējamā (korumpējamā) stāvoklī, šo amatpersonu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atbrīvojot to no ieņemamā valsts amatpersonas amata vai bez šādas atbrīvošanas.

(02.04.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.1998.)

167.2 pants. Neziņošana par atrašanos interešu konflikta situācijā

Ja valsts amatpersona likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti nav ziņojusi par savu atrašanos interešu konflikta situācijā, šo amatpersonu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atbrīvojot to no ieņemamā valsts amatpersonas amata vai bez šādas atbrīvošanas.

(02.04.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.1998.)

Astotā nodaļa
NOZIEGUMI PRET JURISDIKCIJU

168. pants. Personas saukšana pie kriminālatbildības, zinot, ka tā nav vainīga

Par personas saukšanu pie kriminālatbildības, zinot, ka tā nav vainīga, ja to izdarījis izziņas izdarītājs, izmeklētājs vai prokurors aiz mantkārīgām vai citādām personiskām tieksmēm, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās saistītas ar apsūdzību smaga nozieguma izdarīšanā, vai ar apsūdzības pierādījumu mākslīgu radīšanu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

169. pants. Nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšana

Par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu, ko izdarījuši tiesneši aiz mantkārīgām vai citādām personiskām tieksmēm, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās saistītas ar apsūdzību smaga nozieguma izdarīšanā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

169.1 pants. Iejaukšanās lietu iztiesāšanā

Par tiesneša vai tautas piesēdētāja jebkādu ietekmēšanu nolūkā likt šķēršļus vispusīgai, pilnīgai un objektīvai konkrētās lietas iztiesāšanai vai panākt nelikumīga tiesas nolēmuma pieņemšanu un pasludināšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas, izmantojot dienesta stāvokli,–

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

169.2 pants. Draudi tiesnesim vai tautas piesēdētājam

Par tiesnesim vai tautas piesēdētājam, kā arī viņu ģimenes locekļiem vai tuviem radiniekiem izteiktiem draudiem noslepkavot, lietot vardarbību vai iznīcināt mantu sakarā ar tiesneša vai tautas piesēdētāja darbību tiesas spriešanā –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

169.3 pants. Tiesneša vai tautas piesēdētāja apvainošana

Par tiesneša vai tautas piesēdētāja apvainošanu – goda aizskaršanu vai neslavas celšanu viņam sakarā ar viņa darbību tiesas spriešanā –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

170. pants. Apzināti nelikumīga apcietināšana

Par apzināti nelikumīgu apcietināšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

171. pants. Apzināti nelikumīga aizturēšana vai piespiedu atvešana

Par apzināti nelikumīgu aizturēšanu vai piespiedu atvešanu, kas izdarīta aiz mantkārīgām vai citādām personiskām tieksmēm, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām, vai ar atbrīvošanu no amata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

172. pants. Piespiešana dot liecību

Par piespiešanu dot liecību nopratināšanā, ja piespiešanu ar nelikumīgām darbībām izdara izziņas izdarītājs vai persona, kas izdara iepriekšējo izmeklēšanu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, vai ar atbrīvošanu no amata.

Par tām pašām darbībām, ja tās saistītas ar vardarbību vai ņirgāšanos par nopratināmā personību, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

173. pants. Apzināti nepatiess ziņojums

Par apzināti nepatiesu ziņojumu par nozieguma izdarīšanu nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu pret kādu personu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās saistītas ar apsūdzību smaga nozieguma izdarīšanā vai ar apsūdzības pierādījumu mākslīgu radīšanu, vai izdarītas mantkārīgā nolūkā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

173.1 pants. Apzināti nepatiess paziņojums zvērinātam notāram

Par apzināti nepatiesu paziņojumu pie zvērināta notāra, ja šādi apliecināta paziņojuma iesniegšana noteikta ar likumu, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

20. Izteikt 174.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

Par liecinieka vai cietušā apzināti nepatiesu liecību, eksperta apzināti nepatiesu atzinumu vai tulka apzināti nepareizu tulkojumu pirmstiesas izmeklēšanas gaitā, tiesā vai pie zvērināta notāra -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

174. pants. Apzināti nepatiesa liecība, atzinums vai tulkojums

Par liecinieka vai cietušā apzināti nepatiesu liecību, eksperta apzināti nepatiesu atzinumu, kā arī par apzināti nepareizu tulkojumu, ko izdarījis tulks izziņas vai iepriekšējās izmeklēšanas gaitā vai tiesā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas, izmeklējot vai izskatot tiesā lietas par smagu noziegumu, vai ja tām bijušas smagas sekas, vai tās izdarītas aiz mantkārīgām tieksmēm, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

175.pants. Piespiešana dot nepatiesu liecību, atzinumu vai tulkojumu

Par liecinieka, cietušā, aizdomās turētā, apsūdzētā, tiesājamā, eksperta vai tulka uzpirkšanu vai citādu nelikumīgu iespaidošanu nolūkā panākt, lai viņš dod nepatiesu liecību vai atzinumu vai izdara nepareizu tulkojumu, vai atsakās no liecības vai atzinuma došanas vai tulkojuma izdarīšanas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās saistītas ar draudiem lietot vardarbību, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, ja tās saistītas ar vardarbību,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.)

176. pants. Atteikšanās dot liecību, atzinumu vai veikt tulkošanu

Par cietušā vai liecinieka atteikšanos tiesā, izziņas vai izmeklēšanas iestādēs dot liecību –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par eksperta vai tulka nepamatotu atteikšanos tiesā, izziņas vai izmeklēšanas iestādēs pildīt savus pienākumus –

soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām.

(05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

177. pants. Iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas datu izpaušana

Par iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas datu izpaušanu bez prokurora, izmeklētāja vai izziņas izdarītāja atļaujas –

soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

177.1 pants. Personu speciālās procesuālās aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par likumā noteiktās personu speciālās procesuālās aizsardzības kārtības neievērošanu, arī par aizsargājamās personas identitātes datu vai atrašanās vietas izpaušanu, ko izdarījusi persona, kurai sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu vai citiem apstākļiem ir bijusi zināma informācija par speciāli procesuāli aizsargājamo personu un kura ir bijusi brīdināta par šo ziņu neizpaušanu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas aiz mantkārības,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja to rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai citas smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.1997.)

178. pants. Aprakstītas vai arestētas mantas izšķērdēšana, atsavināšana vai slēpšana

Par aprakstītas vai arestētas mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu, kā arī apmainīšanu, ko izdarījusi persona, kam šī manta uzticēta, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

179. pants. Izsūtītas personas patvaļīga atgriešanās apvidos, kur tai aizliegts dzīvot

Par izsūtītas personas patvaļīgu atgriešanos apvidos, kur tai aizliegts dzīvot, –

soda ar izsūtījuma aizstāšanu ar nometinājumu neizciestā soda termiņa apmērā.

180. pants. Bēgšana no nometinājuma vietas

Par bēgšanu no nometinājuma vietas vai arī ceļā uz nometinājuma vietu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

181. pants. Ieslodzītā bēgšana

Par bēgšanu no ieslodzījuma vietas vai apcietinājuma, ko izdarījusi persona, kas izcieš sodu vai atrodas iepriekšējā apcietinājumā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Par tām pašām darbībām, kas saistītas ar vardarbību pret apsardzi vai kas izdarītas atkārtoti, vai ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas norunas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

181.1 pants. Izvairīšanās no brīvības atņemšanas soda izciešanas

Par notiesātā, kuram atļauta īslaicīga izbraukšana ārpus brīvības atņemšanas vietu teritorijas, izvairīšanos no soda izciešanas –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.

(AP Prezidija 28.03.1977. dekrēta redakcijā)

181.2 pants. Nelikumīga vielu, izstrādājumu un priekšmetu nodošana personām, kuras ievietotas aizturēto turēšanas vietās, iepriekšējā apcietinājuma vietās, brīvības atņemšanas vietās, vai vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga saņemšana no tām

Par naudas, korespondences, pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu, kā arī citu vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu, no pārbaudes noslēptu nodošanu jebkurā veidā personām, kuras ievietotas aizturēto turēšanas vietās, iepriekšējā apcietinājuma vietās, brīvības atņemšanas vietās, vai arī par tādu vielu, izstrādājumu un priekšmetu, kuru glabāšana un lietošana tām ir aizliegta, saņemšanu no norādītajām personām, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti gada laikā un ja nav citos šā kodeksa pantos paredzēto noziegumu pazīmju, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījis iekšlietu iestāžu darbinieks, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

181.3 pants. Tiesas sprieduma vai lēmuma neizpildīšana

Par tiesas sprieduma vai lēmuma tīšu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu amatpersonu –

soda ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tāda tiesas sprieduma neizpildīšanu, kas atņem tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņem tiesības uz zināmu nodarbošanos, ja to neizpilda persona, par kuru ir šāds spriedums, –

soda ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

181.4 pants. Ļaunprātīga nepakļaušanās brīvības atņemšanas iestādes administrācijas prasībām

Par ļaunprātīgu nepakļaušanos brīvības atņemšanas iestādes administrācijas likumīgām prasībām vai par citādu pretdarbību administrācijai tās funkciju realizēšanā, ja to izdara persona, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās un kura par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu gada laikā sodīta, pārvietojot uz kameras tipa telpu (vieninieku kameru), vai pārvietota uz cietumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījis sevišķi bīstams recidīvists vai par smagu noziegumu notiesāta persona, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

(AP Prezidija 29.09.1983. dekrēta redakcijā, kas grozīta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

182. pants. Iepriekš neapsolīta slēpšana

Par noziedznieka, kā arī nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolītu slēpšanu, ja par slēpjamo noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām attiecībā uz noziegumu, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, vai augstākais soda mērs, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par šā kodeksa 214.2, 222.1 un 222.2 pantā paredzēto noziegumu iepriekš neapsolītu slēpšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par valsts noziegumu iepriekš neapsolītu slēpšanu soda pēc šā kodeksa 84.1 panta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 22.02.1973., 26.09.1974., 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

183. pants. Neziņošana par noziegumu

Par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka tiek gatavoti vai izdarīti noziegumi, kas paredzēti šā kodeksa 68.1, 68.2 un 68.3 pantā, 98., 99., 141. pantā, 219. panta otrajā un trešajā daļā, 221.1 panta otrajā daļā un 229. panta 3. punktā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek gatavoti vai ir izdarīti šā kodeksa 214.2 pantā, 222.1 panta otrajā daļā un 222.2 panta trešajā daļā paredzētie noziegumi, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 21.08.1961., 27.07.1967., 29.11.1973., 26.09.1974., 30.12.1982. dekrētu; 06.04.1993. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

Devītā nodaļa
NOZIEGUMI PRET PĀRVALDES KĀRTĪBU

183.1 pants. Apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšana, kuri diskreditē padomju valsts un sabiedrisko iekārtu

(Izslēgts ar 01.03.1990. likumu, kas stājas spēkā 25.03.1990.)

183.2 pants. Valsts simbolu zaimošana

Par Latvijas Republikas valsts ģerboņa vai Latvijas Republikas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas Republikas valsts himnas publisku zaimošanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(16.01.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

183.3 pants. Sabiedrisko kārtību traucējošu grupveida darbību organizēšana vai aktīva piedalīšanās tajās

Par grupveida darbību organizēšanu, kuras rupji traucē sabiedrisko kārtību vai ir saistītas ar acīmredzamu nepaklausību varas pārstāvju likumīgajām prasībām, vai kuru rezultātā traucēts transporta, valsts vai sabiedrisko uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbs, kā arī par aktīvu piedalīšanos minētajās darbībās –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(AP Prezidija 11.10.1966. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

183.4 pants. Sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšana

Par sabiedrisko pasākumu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu, ko izdarījis pasākuma organizētājs vai cita persona, ja šī pārkāpšana izraisījusi smagas sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

02.04.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.1998.)

184. pants. Pretošanās varas pārstāvim

Par pretošanos varas pārstāvim, kas izpilda viņam ar likumu uzliktos pienākumus, vai par pretošanos sabiedrības pārstāvim, kas izpilda sabiedriskās kārtības uzturēšanas pienākumus, vai par šo personu piespiešanu izpildīt acīmredzami nelikumīgas darbības, ja tas izdarīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

184.1 pants. Pretošanās policijas (milicijas) darbiniekam, karavīram, valsts drošības iestāžu amatpersonai vai zemessargam

Par pretošanos policijas (milicijas) darbiniekam, karavīram, valsts drošības iestāžu amatpersonai vai zemessargam, ja šīs personas izpilda tām uzliktos sabiedriskās kārtības uzturēšanas vai dienesta pienākumus, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās saistītas ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, tāpat par šo personu piespiešanu ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu izpildīt acīm redzami nelikumīgas darbības –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(AP Prezidija 20.07.1962. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992., 25.05.1993. un 12.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

185. pants. Varas pārstāvja goda aizskaršana

Par varas pārstāvja vai sabiedrības pārstāvja, kas izpilda sabiedriskās kārtības uzturēšanas pienākumus, publisku goda aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu izpildīšanu –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

185.1 pants. Policijas (milicijas) darbinieka, karavīra, valsts drošības iestāžu amatpersonas vai zemessarga goda aizskaršana

Par policijas (milicijas) darbinieka, karavīra, valsts drošības iestāžu amatpersonas vai zemessarga goda aizskaršanu sakarā ar to, ka šīs personas izpilda tām uzliktos sabiedriskās kārtības uzturēšanas vai dienesta pienākumus, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(AP Prezidija 20.07.1962.dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992., 25.05. un 12.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

186. pants Draudi vai vardarbība pret amatpersonu vai pilsoni, kas pilda sabiedrisku pienākumu

Par draudiem noslepkavot, nodarīt smagus miesas bojājumus vai iznīcināt mantu, ja šādi draudi amatpersonai vai sabiedriskajam darbiniekam izteikti nolūkā, lai izbeigtu viņa dienesta vai sabiedrisko darbību vai grozītu tās raksturu draudētāja interesēs, kā arī par tādiem pašiem draudiem, ja tie izteikti pilsonim sakarā ar viņa līdzdalību nozieguma vai pretsabiedriska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam sešiem mēnešiem vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām, vai ar sabiedrisku nopēlumu.

Par viegla miesas bojājuma nodarīšanu amatpersonai vai sabiedriskajam darbiniekam, par viņa piekaušanu vai citādas vardarbības lietošanu sakarā ar viņa dienesta darbību vai sabiedriskā pienākuma pildīšanu, ja nav radušās šā kodeksa 105. vai 106.pantā norādītās sekas, kā arī par tādu pašu rīcību pret pilsoni sakarā ar viņa līdzdalību nozieguma vai pretsabiedriska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Trešā un ceturtā daļa izslēgta ar 21.09.1995. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 24.11.1983. dekrētu, 25.05.1993.un 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

186.1 pants. Policijas (milicijas) darbinieka, karavīra, valsts drošības iestāžu amatpersonas vai zemessarga dzīvības apdraudējums

(Izslēgts ar 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995. Sk. 21.09.1995. grozījuma Pārejas noteikumu)

186.2 pants. Pieprasītās informācijas nesniegšana vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšana

Par pieprasītās informācijas savlaicīgu nesniegšanu ar likumu tam pilnvarotai kontroles, uzraudzības, izziņas vai izmeklēšanas funkcijas realizējošai valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kas viena gada laikā par tādu pašu pārkāpumu administratīvi sodīta, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošai valsts institūcijai, kā arī vēlēšanu komisijai –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(17.02.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar12.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

187.pants. Amatpersonas nosaukuma vai varas patvaļīga piesavināšanās

Par amatpersonas nosaukuma vai varas patvaļīgu piesavināšanos, kas saistīta ar kādu sabiedriski bīstamu darbību izdarīšanu uz šās piesavināšanās pamata, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

187.1 pants. Nelikumīgas darbības attiecībā pret valsts apbalvojumiem

(Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

188. pants. Dokumentu, zīmogu vai spiedogu zādzība vai iznīcināšana

Par valsts vai sabiedriskajās organizācijās atrodošos dokumentu nozagšanu, iznīcināšanu, sabojāšanu vai slēpšanu, kā arī zīmogu vai spiedogu nozagšanu, kas izdarīta aiz mantkārīgām vai citādām personiskām tieksmēm, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

188.1 pants. Valsts arhīvu fondu, sabiedrisko, kooperatīvo un konfesionālo organizāciju un citu juridisko personu arhīvu fondu dokumentu vai tos aizstājošo kopiju neatļauta izvešana ārpus Latvijas Republikas teritorijas

Par valsts arhīvu fondu, kā arī sabiedrisko, kooperatīvo vai konfesionālo organizāciju vai citu juridisko personu arhīvu fondu dokumentu vai tos aizstājošo kopiju neatļautu izvešanu ārpus Latvijas Republikas teritorijas –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

189. pants. Pasu vai citu personas dokumentu zādzība vai šādu nozagto dokumentu izmantošana

Par pasu, kara un citu svarīgu personas dokumentu nozagšanu pilsoņiem vai nozagto dokumentu izmantošanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

190. pants. Dokumentu, zīmogu vai spiedogu viltošana vai viltotu dokumentu, zīmogu vai spiedogu izmantošana

Par oficiālu dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, viltošanu, par blanku, zīmogu vai spiedogu viltošanu dokumentu izgatavošanai, kā arī par viltotu dokumentu, blanku, zīmogu vai spiedogu izmantošanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

190.1 pants. Preču vai pakalpojumu viltotu talonu, kartīšu vai citu zīmju izgatavošana un izplatīšana

Par viltotu talonu, kartīšu vai citu zīmju, kas dod tiesības pārvaldes vai pašvaldības institūciju noteiktajā kārtībā iegādāties preces vai saņemt pakalpojumus, izgatavošanu vai par šo talonu, kartīšu vai citu zīmju izgatavošanu, pārkāpjot pasūtījuma apmērus, kā arī par šo viltojumu izplatīšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

190.2 pants. Braukšanas biļešu, talonu vai citu norēķiniem par sabiedriskā transporta pakalpojumiem paredzēto zīmju nelikumīga izgatavošana (viltošana), pārdošana vai izplatīšana

Par braukšanas biļešu, talonu vai citu norēķiniem par sabiedriskā transporta pakalpojumiem paredzēto zīmju nelikumīgu izgatavošanu (viltošanu), pārdošanu vai izplatīšanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(12.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

191. pants. Pasta apmaksas zīmju viltošana

Par pastmarku vai citu pasta apmaksas zīmju vai starptautisko pasta atbildes kuponu viltošanu, kā arī par viltotu vai lietotu pastmarku vai citu pasta apmaksas zīmju vai starptautisko pasta atbildes kuponu izmantošanu vai pārdošanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

192.pants. Valsts robežas režīma pārkāpšana

Par Latvijas Republikas valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles vai robežpārejas punktu režīma pārkāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(12.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

193. pants. Pasu sistēmas noteikumu ļaunprātīga pārkāpšana

Par pasu sistēmas noteikumu ļaunprātīgu pārkāpšanu, kas izpaudusies dzīvošanā bez pases vai bez pierakstīšanās un ko izdarījusi persona, kas agrāk jau divas reizes administratīvi sodīta par tādiem pašiem pārkāpumiem,–

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

193.1 pants. Administratīvās uzraudzības noteikumu ļaunprātīga pārkāpšana

(Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

193.2 pants. Uzturēšanās un tranzītbraucienu noteikumu ļaunprātīga pārkāpšana Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, ko izdarījuši ārvalstu pilsoņi un bezpavalstnieki

(Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

194. pants. Karaklausībai pakļautas personas izvairīšanās no militārām vai pārbaudes apmācībām un no kara uzskaites

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu, kas stājas spēkā 15.05.1990.)

194.1 pants. Izvairīšanās no iesaukuma aktīvajā valsts dienestā

Par obligātajam valsts dienestam pakļautas personas izvairīšanos no iesaukuma aktīvajā valsts dienestā, ja tā izdarīta pēc administratīvā soda uzlikšanas par tādu pašu pārkāpumu vai arī ja šī izvairīšanās ilgst vairāk par desmit dienām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par izvairīšanos no iesaukuma valsts dienestā, nodarot sev miesas bojājumus vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi krāpjot, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem

(10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

194.2 pants. Izvairīšanās no valsts darba dienesta

Par valsts darba dienestā iesaukta dienestnieka izvairīšanos no dienesta pildīšanas līdz desmit dienām, ja tā ir izdarīta gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas par tādu pašu pārkāpumu vai ja izvairīšanās ilgst vairāk par desmit dienām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par izvairīšanos no valsts darba dienesta, nodarot sev miesas bojājumus vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi krāpjot, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz septiņiem gadiem.

(10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

195. pants. Patvarība

Par kādas darbības izdarīšanu patvaļīgi, apejot likumā noteikto kārtību, ja šās darbības tiesiskumu apstrīd cita persona, valsts vai sabiedriska iestāde, uzņēmums vai organizācija un ja tā saistīta ar ievērojamu zaudējumu nodarīšanu (patvarība), –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām vai ar sabiedrisko nopēlumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

195.1 pants. Celtniecības materiālu iegādes noteikumu pārkāpšana

Par celtniecības materiālu iegādes noteikumu pārkāpšanu individuālajai celtniecībai –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot celtniecības materiālus un celtni, kurai šie materiāli izlietoti, vai bez celtnes konfiskācijas.

(AP Prezidija 25.02.1963. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

195.2 pants. Patvaļīga individuālā celtniecība

Par dzīvojamo māju, vasarnīcu, saimniecības un sadzīves ēku, kā arī citu būvju patvaļīgu celtniecību, ja nav pienācīgas atļaujas vai attiecīgi apstiprināta projekta vai ir būtiskas atkāpes no projekta, vai rupji pārkāptas celtniecības pamatnormas un noteikumi, ja tā tiek turpināta pēc administratīvā soda piemērošanas par šīm darbībām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot patvaļīgi uzcelto būvi.

Par pilsoņu dzīvojamo māju, vasarnīcu, saimniecības un sadzīves ēku, kā arī citu būvju celtniecības projektu apstiprināšanu, ja tajos būtiski pārkāptas spēkā esošo normatīvo aktu prasības, kuri regulē minēto būvniecības objektu projektēšanu un celtniecību, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, vai atbrīvo no amata.

(AP Prezidija 12.11.1985. dekrēta redakcijā grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

195.3 pants. Fondēto materiālu nelikumīga izsniegšana individuālajai celtniecībai

Par fondēto materiālu nelikumīgu izsniegšanu individuālajai celtniecībai –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot fondētos būvmateriālus.

(AP Prezidija 12.11.1985. dekrēta redakcijā grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

196. pants. Nelikumīga apdzīvojamās platības tālāknodošana

Par dzīvokļu vai istabu, kas atrodas pašvaldību vai resoru namos, nelikumīgu tālāknodošanu pret atlīdzību, ja to izdarījusi privātpersona, –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

197. pants. Mehāniskā transporta līdzekļu vai buru kuģu nelikumīga aizbraukšana

(Izslēgts ar 06.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 02.07.1996. Sk. 06.06.1996. grozījuma Pārejas noteikumu 1. un 2. punktu)

198. pants. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumu pārkāpšana

Par apstākļu slēpšanu, kuri kavē iestāties laulībā, vai nepatiesu ziņu sniegšanu civilstāvokļa aktu ierakstu iestādēm –

soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

199. pants. Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness zīmju nelikumīga lietošana

Par Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness zīmju, kā arī Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nosaukuma nelikumīgu lietošanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām, vai ar sabiedrisku nopēlumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

200. pants. Latvijas Republikas Valsts karoga nelikumīga pacelšana uz tirdzniecības kuģa

Par Latvijas Republikas Valsts karoga pacelšanu uz tirdzniecības kuģa, ja nav tiesības uz šo karogu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, konfiscējot kuģi vai bez konfiskācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)

201. pants. Palīdzības nesniegšana kuģu sadursmes gadījumā

Par vajadzīgo pasākumu neveikšanu otra kuģa glābšanai, ja divu kuģu sadursmes gadījumā to varēja izdarīt viena kuģa kapteinis bez nopietnām briesmām saviem pasažieriem, komandai un kuģim, kapteini –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja to sekas bijušas kuģa bojāeja, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

202. pants. Sava kuģa nosaukuma nepaziņošana no kapteiņa puses

Par sava kuģa nosaukuma un reģistrācijas ostas, kā arī atiešanas vietas un galamērķa nepaziņošanu otram kuģim, kas sadūries jūrā ar viņa kuģi, neraugoties uz iespēju šīs ziņas sniegt, kapteini –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

203. pants. Jūras telegrāfa kabeļa sabojāšana

Par jūras telegrāfa kabeļa sabojāšanu aiz neuzmanības, ja tā varēja būt par iemeslu telegrāfa sakaru pārtraukšanai, –

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

203. 1 pants. Telekomunikāciju tīklu līniju bojāšana

Par telekomunikāciju tīklu līniju iznīcināšanu vai bojāšanu neuzmanības dēļ, ja tas bijis par iemeslu sakaru pārtraukšanai, —

soda ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par telekomunikāciju tīklu līniju tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

(12.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.1995.)

Desmitā nodaļa
NOZIEGUMI PRET SABIEDRISKO DROŠĪBU, SABIEDRISKO KĀRTĪBU UN IEDZĪVOTĀJU VESELĪBU

204. pants. Huligānisms

Par huligānismu, tas ir, par tīšām darbībām, kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību un izpaužas acīm redzamā necienībā pret sabiedrību, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par ļaunprātīgu huligānismu, tas ir, par tām pašām darbībām, ja tās pēc sava satura ir sevišķi ciniskas vai bezkaunīgas, vai ir saistītas ar pretošanos varas pārstāvim vai sabiedrības pārstāvim, kas pilda sabiedriskās kārtības sargāšanas pienākumus, vai citiem pilsoņiem, kas vēršas pret huligāniskām darbībām, kā arī, ja tās izdarījusi persona, kas agrāk sodīta par huligānismu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Par darbībām, kas paredzētas šā panta pirmajā vai otrajā daļā, ja tās izdarītas, lietojot vai mēģinot lietot šaujamos ieročus vai nažus, kastetes vai citādus aukstos ieročus, kā arī citus priekšmetus, kas speciāli pielāgoti miesas bojājumu nodarīšanai, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 29.08.1966.; 24.03.1977.; 30.12.1982. dekrētu; 25.05.1993., 21.09.1995. un 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

205. pants. Draudi izdarīt slepkavību, nodarīt smagu miesas bojājumu vai iznīcināt mantu

Par draudiem izdarīt slepkavību, nodarīt smagu miesas bojājumu vai iznīcināt mantu ar dedzināšanu vai citā vispārbīstamā veidā, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

206. pants. Pieminekļu iznīcināšana

Par valsts aizsardzībā esošo kultūras pieminekļu, kā arī dabas objektu tīšu pilnīgu vai daļēju iznīcināšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(25.05.1993. likuma, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

207. pants. Kapa vai līķa apgānīšana

Par kapa apgānīšanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par kapa apgānīšanu, ja tā saistīta ar pieminekļa vai citu uz kapa vai kapā esošo priekšmetu nolaupīšanu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par apbedīta vai neapbedīta līķa apgānīšanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

207.1 pants. Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem

Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kuras rezultātā tie gājuši bojā vai sakropļoti, kā arī par dzīvnieku spīdzināšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

(AP Prezidija 23.04.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

208. pants. Noziedzības perēkļu turēšana un savešana

Par zagļu perēkļu un izvirtības perēkļu turēšanu, kā arī par savešanu izvirtības nolūkā –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar nometinājumu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par alkoholisko dzērienu lietošanas perēkļu un spēļu perēkļu organizēšanu vai turēšanu, kā arī par telpu sistemātisku nodošanu šādiem mērķiem –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par apreibināšanās perēkļu organizēšanu vai turēšanu, tajos izmantojot ārstniecības un citus līdzekļus, kas nav narkotiski, vai par telpu nodošanu šādiem mērķiem –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.02.1978., 31.10.1985., 30.07.1987., 10.04.1989. dekrētu un 25.05.1993. likumu kas stājas spēkā 01.07.1993.)

208.1 pants. Azartspēles

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.02.1993.)

209. pants. Pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšana

Par pornogrāfisku sacerējumu, iespiedizdevumu, attēlu, filmu, video un audio ierakstu, kā arī citādu pornogrāfisku materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas, atskaņošanas, reklāmas noteikumu pārkāpšanu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot šos materiālus.

Par tādu pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu, reklamēšanu, kuros aprakstīta vai attēlota bērnu seksuāla izmantošana, cilvēku seksuālas darbības ar dzīvniekiem, nekrofilija vai pornogrāfiska rakstura vardarbība, kā arī par šādu materiālu glabāšanu tādā pašā nolūkā, kā arī par nepilngadīgā iesaistīšanu pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanā, reklamēšanā vai glabāšanā tajā pašā nolūkā -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot šos materiālus.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura agrāk sodīta par šajā pantā paredzēto noziegumu, kā arī par nepilngadīgā iesaistīšanu vai izmantošanu pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā (ražošanā), -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot šos materiālus.

(21.09.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

209.1 pants. Vardarbību un nežēlību propagandējošu darbu izgatavošana vai izplatīšana

Par vardarbību un nežēlību propagandējošu kinofilmu, videofilmu vai citu darbu izgatavošanu, izplatīšanu, demonstrēšanu vai glabāšanu izplatīšanas vai demonstrēšanas nolūkā –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot minētos darbus un to izgatavošanas un demonstrēšanas līdzekļus.

(AP Prezidija 08.08.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

209.2 pants. Piespiešana nodarboties ar prostitūciju

Par pamudināšanu vai piespiešanu nodarboties ar prostitūciju -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par personas iesaistīšanu prostitūcijā, ļaunprātīgi izmantojot uzticību vai ar viltu, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par nepilngadīgo pamudināšanu nodarboties ar prostitūciju -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

209.3 pants. Sutenerisms

Par tādas personas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā, kura nodarbojas ar prostitūciju, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

210. pants. Nepilngadīgo iesaistīšana noziedzīgā darbībā

Par nepilngadīgu personu iesaistīšanu noziedzīgā darbībā, žūpošanā, kā arī par viņu izmantošanu, lai varētu parazītiski eksistēt, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 26.09.1974. dekrētu)

210.1 pants. Nepilngadīgā novešana līdz dzēruma stāvoklim

Par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim, ko izdarījušas personas, kuru dienesta pakļautībā nepilngadīgais atradies, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(AP Prezidija 22.02.1973. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 31.10.1985. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

210.2 pants. Nepilngadīgo iesaistīšana nemedicīniskā ārstniecības un citu līdzekļu lietošanā, kas izraisa apreibumu

Par nepilngadīgo iesaistīšanu nemedicīniskā ārstniecības un citu līdzekļu lietošanā, kas nav narkotiski, bet izraisa apreibumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(AP Prezidija 30.07.1987. dekrēta redakcijā)

211. pants. Nodarbošanās ar klaidonību vai ubagošanu, kā arī cita veida parazītiska dzīve

Par nodarbošanos ar klaidonību vai ubagošanu, kā arī par cita veida parazītisku dzīvi –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz diviem gadiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kas jau agrāk sodīta pēc šī panta pirmās daļas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz trim gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

211.1 pants. Ļaunprātīga izvairīšanās no lēmumu izpildes par iekārtošanu darbā un parazītiskas dzīves izbeigšanu

(Izslēgts ar AP Prezidija 22.08.1975. dekrētu)

212. pants. Pilsoņu personas un tiesību apdraudējums aiz reliģisku rituālu izpildīšanas iegansta

(Izslēgts ar 06.08.1991. likumu, kas stājas spēkā 03.09.1991.)

213. pants. Transporta līdzekļu kustības drošības noteikumu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, ko izdara personas, kas vada transporta līdzekļus

Par transporta līdzekļu kustības drošības noteikumu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kas vada transporta līdzekli, ja tās rezultātā cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vai viegli miesas bojājumi ar veselības satricinājumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām ar transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tās.

Par tām pašām darbībām, ja to sekas bijušas cietušā nāve vai tam nodarīti smagi miesas bojājumi, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem ar transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tās.

Par šī panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja to sekas bijušas vairāku personu nāve, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trīs līdz piecpadsmit gadiem ar transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tās.

Ar transporta līdzekļiem, kas norādīti kodeksa 213., 213.1, 213.2, 213.3 pantā, jāsaprot visu veidu automobiļi, traktori un citas pašgājējas mašīnas, tramvaji un trolejbusi, kā arī motocikli un citi mehāniskie transporta līdzekļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 26.09.1968., 30.12.1982., 31.10.1985. dekrētu; 03.11.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

213.1 pants. Transporta līdzekļa vadīšana alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā

Par transporta līdzekļa vadīšanu, kā arī par transporta līdzekļa praktiskās vadīšanas apmācību alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot vadītājam transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Par to pašu darbību, ja to izdarījusi persona, kura agrāk sodīta par šajā pantā paredzēto noziegumu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, atņemot vadītājam transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

(AP Prezidija 26.09.1968. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 31.10.1985. dekrētu; 03.11.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

213.2 pants. Tehniski bojātu transporta līdzekļu laišana ekspluatācijā

Par tehniski bojātu transporta līdzekļu apzinātu laišanu ekspluatācijā vai citādu to ekspluatācijas noteikumu, kas garantē kustības drošību, rupju pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kas atbildīga par transporta līdzekļu tehnisko stāvokli vai ekspluatāciju, ja tas izraisījis šā kodeksa 213. pantā norādītās sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt amatus, kas saistīti ar atbildību par transporta līdzekļu tehnisko stāvokli vai ekspluatāciju, uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tās.

(AP Prezidija 26.09.1968. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982., 31.10.1985. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

213.3 pants. Pieļaušana vadīt transporta līdzekļus vadītājiem, kas ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā

Par pieļaušanu vadīt transporta līdzekļus vadītājiem, kas ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, ja radušās šā kodeksa 213. pantā norādītās sekas, personu, kura atbildīga par transporta līdzekļu tehnisko stāvokli un ekspluatāciju, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt amatus, kas saistīti ar atbildību par transporta līdzekļu tehnisko stāvokli vai ekspluatāciju, uz laiku līdz pieciem gadiem.

(AP Prezidija 31.10.1985. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

214. pants. Transporta noteikumu pārkāpšana

Par transporta kustības kārtības un drošības aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā notikuši nelaimes gadījumi ar cilvēkiem vai bijušas citas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

214.1 pants. Vilciena patvarīga apturēšana bez vajadzības

Par vilciena patvarīgu apturēšanu bez vajadzības ar trauksmes bremzi, atvienojot bremžu gaisa maģistrāli vai citādā veidā, ja tā traucējusi vilciena normālu kustību, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās izraisījušas nelaimes gadījumus ar cilvēkiem, katastrofu, ritošā sastāva bojājumus vai citādas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

(AP Prezidija 28.12.1963. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

214.2 pants. Gaisa kuģa nolaupīšana

Par gaisa kuģa, kas atrodas uz zemes vai lidojumā, nolaupīšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

Par gaisa kuģa, kas atrodas uz zemes vai lidojumā, nolaupīšanu vai par šāda kuģa sagrābšanu tā nolaupīšanas nolūkā, kura izdarīta, lietojot varu vai draudus, vai ja tā izraisījusi gaisa kuģa avāriju vai citas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem ar mantas konfiskāciju vai bez tās.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja to rezultātā gājuši bojā cilvēki vai viņiem nodarīti smagi miesas bojājumi, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem un mantas konfiskāciju vai ar nāves sodu un mantas konfiskāciju.

(AP Prezidija 22.02.1973. dekrēta redakcijā, kas grozīta ar 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

215. pants. Drošības noteikumu pārkāpšana celtniecības vai meliorācijas darbos

Par drošības noteikumu pārkāpšanu celtniecības vai meliorācijas darbos, kā arī darbos, kas saistīti ar spridzināšanu, ja tās rezultātā bijuši cilvēku upuri vai citas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kas atbildīga par minēto darbu veikšanu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

216. pants. Drošības noteikumu pārkāpšana eksploziju apdraudētos uzņēmumos vai eksploziju apdraudētos cehos

Par ražošanas un tehniskās disciplīnas vai noteikumu, kas garantē ražošanas drošību eksploziju apdraudētos uzņēmumos vai eksploziju apdraudētos cehos, pārkāpšanu, ja tās rezultātā bijuši cilvēku upuri vai citas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kas atbildīga par ražošanas drošības noteikumu ievērošanu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

216.1 pants. Radioaktīvu materiālu nelikumīga iegādāšanās, glabāšana, izlietošana, nodošana vai saārdīšana

Par radioaktīvu materiālu (jonizējošā starojuma avotu, radioaktīvu vielu un kodolmateriālu, kas ir jebkurā fiziskajā stāvoklī iekārtā vai izstrādājumā, vai arī kādā citā veidā) nelikumīgu iegādāšanos, glabāšanu, izlietošanu, nodošanu vai saārdīšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās bijušas par iemeslu cilvēku bojāejai vai citām smagām sekām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

(AP Prezidija 04.04.1988. dekrēta redakcijā)

216.2 pants. Radioaktīvu materiālu izlaupīšana

(Izslēgts ar 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995. Sk. 21.09.1995. grozījuma Pārejas noteikumus)

216.3 pants. Piedraudējums izdarīt nelikumīgas darbības ar radioaktīvajiem materiāliem

Par radioaktīvu materiālu izlaupīšanas piedraudējumu nolūkā piespiest valsti, starptautisku organizāciju, fizisku vai juridisku personu izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, ja bijis pamats sagaidīt, ka šie draudi tiks realizēti, –

soda ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.

Par radioaktīvu materiālu izlietošanas piedraudējumu nolūkā izraisīt cilvēku bojāeju vai citas smagas sekas, ja bijis pamats sagaidīt, ka šie draudi tiks realizēti, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(AP Prezidija 04.04.1988. dekrēta redakcijā)

216.4 pants. Radioaktīvu materiālu glabāšanas, izlietošanas, uzskaites vai pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana

Par radioaktīvu materiālu glabāšanas, izlietošanas, uzskaites vai pārvadāšanas noteikumu un citu noteikumu par apiešanos ar tiem pārkāpšanu, ja šīs darbības varējušas būt par iemeslu cilvēku bojāejai vai citām smagām sekām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās bijušas par iemeslu cilvēku bojāejai vai citām smagām sekām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

(AP Prezidija 04.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

217. pants. Sprāgstošu vielu glabāšanas, izlietošanas vai uzskaites noteikumu pārkāpšana

Par sprāgstošu vielu vai spridzināmo ietaišu glabāšanas, izlietošanas vai uzskaites noteikumu pārkāpšanu, kā arī par to pārsūtīšanu pa pastu vai ar bagāžu, ja tam varēja būt smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās bijušas par iemeslu cilvēku upuriem vai citām smagām sekām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 04.04.1988. dekrētu, 25.05.1993. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

217.1 pants. Ugunsdrošības noteikumu ļaunprātīga pārkāpšana

Par ugunsdrošības noteikumu ļaunprātīgu pārkāpšanu, ja tā izdarīta pēc administratīvās ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(AP Prezidija 29.04.1971. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

218. pants. Ieroču, munīcijas un sprāgstvielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana vai realizēšana

Par šaujamieroču, munīcijas, sprāgstošu vielu vai spridzināmo ietaišu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, atņemot uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem tiesības veikt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un speciālo līdzekļu ievešanu, izgatavošanu un realizāciju, vai tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus.

Par šaujamieroču vai munīcijas realizēšanas noteikumu pārkāpšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot uz laiku no trim līdz pieciem gadiem tiesības veikt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un speciālo līdzekļu ievešanu, izgatavošanu un realizāciju, vai bez tā.

Par dunču, somu dunču vai citu auksto ieroču neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, nēsāšanu vai realizēšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Personu, kas labprātīgi nodevusi bez attiecīgas atļaujas glabāto šaujamieroci, munīciju vai sprāgstvielas, atbrīvo no kriminālatbildības.

(23.02.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. un 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

218.1 pants. Speciālo līdzekļu nelikumīga izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana vai realizēšana

Par gāzes pistoļu (revolveru) vai tām paredzētu ar kairinošas iedarbības vielām pildītu patronu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot uz laiku no trim līdz pieciem gadiem tiesības veikt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un speciālo līdzekļu ievešanu, izgatavošanu un realizāciju, vai tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes pistoles (revolverus).

Par gāzes pistoļu (revolveru) vai tām paredzētu ar kairinošas iedarbības vielām pildītu patronu realizēšanas noteikumu pārkāpšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot uz laiku līdz pieciem gadiem tiesības veikt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un speciālo līdzekļu ievešanu, izgatavošanu un realizāciju, vai bez tā.

Par tādu gāzes baloniņu izgatavošanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas, kas pildīti ar kairinošas iedarbības vielām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot uz laiku no trim līdz pieciem gadiem tiesības veikt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un speciālo līdzekļu ievešanu, izgatavošanu un realizāciju, vai bez tā.

Par tādu gāzes baloniņu realizēšanas noteikumu pārkāpšanu, kas pildīti ar kairinošas iedarbības vielām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot uz laiku līdz pieciem gadiem tiesības veikt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un speciālo līdzekļu ievešanu, izgatavošanu un realizāciju, vai bez tā.

(23.02.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

219. pants. Šaujamā ieroča, munīcijas vai sprāgstvielu izlaupīšana

(Izslēgts ar 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995. Sk. 21.09.1995. grozījuma Pārejas noteikumus)

220. pants. Šaujamieroču nevērīga glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana

Par šaujamieroču vai munīcijas nevērīgu glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, kas citai personai sagādājusi iespēju iegūt šos ieročus vai munīciju, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot uz laiku līdz pieciem gadiem tiesības veikt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un speciālo līdzekļu ievešanu, izgatavošanu un realizāciju, vai tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus vai bez tā.

Par šaujamieroču vai munīcijas nevērīgu glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, kas citai personai sagādājusi iespēju izmantot šos ieročus vai munīciju, ja tam bijušas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, atņemot uz laiku no trim līdz pieciem gadiem tiesības veikt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un speciālo līdzekļu ievešanu, izgatavošanu un realizāciju, vai tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus.

(23.02.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

220.1 pants. Nelikumīga karatē mācīšana

(Izslēgts ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

220.2 pants. Gāzes pistoļu (revolveru) un tām paredzētu ar kairinošas iedarbības vielām pildītu patronu nevērīga glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana

Par gāzes pistoļu (revolveru) vai tām paredzētu ar kairinošas iedarbības vielām pildītu patronu nevērīgu glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, kas sagādājusi citai personai iespēju iegūt šīs gāzes pistoles (revolverus) vai to patronas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot uz laiku līdz pieciem gadiem tiesības veikt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un speciālo līdzekļu ievešanu, izgatavošanu un realizāciju, vai tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes pistoles (revolverus) vai bez tā.

(23.02.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

220.3 pants. Šaujamieroču un ar kairinošas iedarbības vielām pildītu gāzes pistoļu (revolveru) pielietošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšana

Par šaujamieroču pielietošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu, ja to izdarījušas personas, kam ir šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot uz laiku līdz pieciem gadiem tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus vai bez tā.

Par tādu gāzes pistoļu (revolveru) pielietošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu, kuras pildītas ar kairinošas iedarbības vielām, ja to izdarījušas personas, kam ir gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās vai nēsāšanas atļauja, ja nav citu noziegumu pazīmju, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot uz laiku līdz pieciem gadiem tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes pistoles (revolverus) vai bez tā.

(23.02.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

221. pants. Ātri uzliesmojošu vai kodīgu vielu nelikumīga pārsūtīšana

Par ātri uzliesmojošu vielu vai priekšmetu, kā arī kodīgu vielu nelikumīgu pārsūtīšanu pa pastu vai ar bagāžu, ja tai bijušas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

221.1 pants. Sprāgstošu vai ātri uzliesmojošu vielu pārvadāšana gaisa kuģī, ja to izdarījis pasažieris

Par sprāgstošu vai ātri uzliesmojošu vielu pārvadāšanu gaisa kuģī, ja to izdarījis pasažieris, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, kam bijušas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

(AP Prezidija 29.11.1973. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

222. pants. Indīgu, stipri iedarbīgu vielu vai ar indīgām vai stipri iedarbīgām vielām pildītu speciālo līdzekļu izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, realizēšana vai pārsūtīšana

Par tādu indīgu vai stipri iedarbīgu vielu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas, kuras nav narkotiskas vielas, kā arī par noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz tādu indīgu vai stipri iedarbīgu vielu ražošanu, glabāšanu, izdošanu, uzskaiti, pārvadāšanu, pārsūtīšanu pa pastu vai ar bagāžu, kuras nav narkotiskas vielas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādu speciālo līdzekļu – gāzes pistoļu (revolveru) patronu vai gāzes baloniņu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu vai realizēšanu, kuri pildīti ar indīgām, stipri iedarbīgām vai citām neatļautām vielām, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Par šā panta pirmajā daļā minēto vielu vai otrajā daļā minēto speciālo līdzekļu neatļautu izgatavošanu vai realizēšanu, ja tai bijis nodarbošanās raksturs vai ja šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām ir bijušas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(23.02.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

222.1 pants. Narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana realizēšanas nolūkā vai realizēšana

Par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizēšanas nolūkā, kā arī par šo vielu neatļautu realizēšanu -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai persona, kas agrāk izdarījusi narkotisko vai psihotropo vielu nolaupīšanu vai vienu no šā kodeksa 222.4, 222.5, 222.9 un 222.10 pantā paredzētajiem noziegumiem, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas organizētā grupā vai ar narkotiskajām vai psihotropajām vielām lielā apmērā, vai ar sevišķi bīstamām narkotiskajām vai psihotropajām vielām, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Persona, kas labprātīgi nodevusi narkotiskās vai psihotropās vielas, tiek atbrīvota no kriminālatbildības par šo vielu iegādāšanos, kā arī par to glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu.

(05.02.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

222.2 pants. Narkotisku līdzekļu izlaupīšana

(Izslēgts ar 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995. Sk. 21.09.1995. grozījuma Pārejas noteikumus)

222.3 pants. Iekopšanai aizliegtu opija magoņu un kaņepju sēšana vai audzēšana

(Izslēgts ar 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.03.1997. Sk. 05.02.1997. grozījuma Pārejas noteikumu 1. punktu)

222.4 pants. Narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas perēkļa organizēšana vai turēšana

Par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas perēkļa organizēšanu vai turēšanu vai telpu nodošanu šiem mērķiem -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas vai atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

222.5 pants. Pamudināšana lietot narkotiskās vai psihotropās vielas

Par pamudināšanu lietot narkotiskās vai psihotropās vielas -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas pret divām vai vairākām personām vai pret nepilngadīgo, garā slimo vai personu, kas pakļauta narkoloģiskai ārstēšanai vai kas atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, vai ja tās izdarījusi persona, kas agrāk sodīta par pamudināšanu lietot narkotiskās vai psihotropās vielas, vai ja narkotiskajām vai psihotropajām vielām pievienotas tādas vielas, kas pastiprina to iedarbību, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Par pamudināšanu lietot narkotiskās vai psihotropās vielas, ja šī lietošana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem.

(05.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

222.6 pants. Narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana vai pārsūtīšana bez nolūka tās realizēt

Par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu bez nolūka tās realizēt -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai persona, kas agrāk izdarījusi vienu no šā kodeksa 222.1, 222.4, 222.5, 222.9 un 222.10 pantā paredzētajiem noziegumiem, vai ja tās izdarītas ar sevišķi bīstamām narkotiskajām vai psihotropajām vielām, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Persona, kas labprātīgi nodevusi narkotiskās vai psihotropās vielas, tiek atbrīvota no kriminālatbildības par šo vielu iegādāšanos, kā arī par to glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu.

(05.02.1997. likuma redakcijās, kas stājas spēkā 11.03.1997. Sk. 05.02.1997. grozījuma Pārejas noteikumu 2. punktu)

222.7 pants. Narkotisko vai psihotropo vielu ražošanas (izgatavošanas), iegādāšanās, glabāšanas, uzskaites, izsniegšanas, pārvadāšanas vai pārsūtīšanas noteikumu pārkāpšana

Par narkotisko vai psihotropo vielu ražošanas (izgatavošanas), iegādāšanās, glabāšanas, uzskaites, izsniegšanas, pārvadāšanas vai pārsūtīšanas noteikumu pārkāpšanu -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

(05.02.1997. likuma redakcijās, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

222.8 pants. Narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta iegādāšanās vai glabāšana nelielos apmēros vai narkotisko vai psihotropo vielu lietošana bez ārsta nozīmējuma

Par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielos apmēros bez nolūka tās realizēt vai narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, kas izdarīta atkārtoti gada laikā, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Persona, kas labprātīgi nodevusi narkotiskās vai psihotropās vielas, tiek atbrīvota no kriminālatbildības par šo vielu iegādāšanos, kā arī par to glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu.

Persona, kas labprātīgi griezusies medicīnas iestādē pēc medicīniskās palīdzības sakarā ar narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu nemedicīniskā nolūkā, tiek atbrīvota no kriminālatbildības par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, kā arī par šo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu.

(05.02.1997. likuma redakcijās, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

222.9 pants. Narkotiskās vielas saturošu augu neatļauta sēšana vai audzēšana

Par narkotiskās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu vai audzēšanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(05.02.1997. likuma redakcijās, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

222.10 pants. Narkotisko vai psihotropo vielu ievadīšana pret personas gribu

Par narkotisko vai psihotropo vielu ievadīšanu citai personai vai to pievienošanu citas personas ēdienam vai dzērienam pret šīs personas gribu vai tai nezinot -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja narkotiskajām vai psihotropajām vielām pievienotas tādas vielas, kas pastiprina to iedarbību, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas pret nepilngadīgo, lietojot vardarbību vai draudot lietot vardarbību, vai ja tās izraisījušas smagas sekas, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem.

(05.02.1997. likuma redakcijās, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

222.11 pants. Narkotisko vai psihotropo vielu neatļautai ražošanai paredzētu iekārtu un vielu (prekursoru) izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana vai realizēšana

Par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautai ražošanai vai izgatavošanai paredzētu iekārtu, ierīču, priekšmetu, materiālu vai vielu (prekursoru) izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas ar nolūku realizēt šīs iekārtas, ierīces, priekšmetus, materiālus vai vielas (prekursorus), vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautai ražošanai paredzētu iekārtu, ierīču, priekšmetu, materiālu vai vielu (prekursoru) realizēšanu -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas vai atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(05.02.1997. likuma redakcijās, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

222.12 pants. Narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta izsniegšana

Par receptes izrakstīšanu narkotiskās vai psihotropās vielas saņemšanai bez medicīniskās nepieciešamības, kā arī par narkotiskās vai psihotropās vielas izsniegšanu, zinot, ka recepte ir fiktīva vai nelikumīgi izrakstīta, ja šādas darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā vai citas personiskas ieinteresētības dēļ vai ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(05.02.1997. likuma redakcijās, kas stājas spēkā 11.03.1997.)

223.pants. Neatļauta ārstniecība

Par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā veselības traucējumus,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā nāvi vainīgās personas neuzmanības dēļ,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

223.1 pants. Dzīva vai miruša cilvēka audu vai orgānu nelikumīga izņemšana

Par dzīva vai miruša cilvēka audu vai orgānu nelikumīgu izņemšanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, atņemot tiesības nodarboties ar medicīniska rakstura praksi.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

224. pants. Epidēmiju apkarošanas noteikumu pārkāpšana

Par saistošo noteikumu pārkāpšanu, kuri pieņemti epidēmisku un citu infekcijas slimību novēršanai un cīņai ar tām, ja tās sekas bijusi vai varējusi būt infekcijas slimību izplatīšanās, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 25.03.1971., 30.12.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

225. pants. Ūdeņu, zemes un atmosfēras gaisa piesārņošana

Par ūdeņu un zemes piesārņošanu un piegružošanu, kā arī par atmosfēras gaisa piesārņošanu, vai kaitīgu fizikālu iedarbību uz atmosfēras gaisu, kas nodarījuši vai var nodarīt kaitējumu iedzīvotāju veselībai, tautas saimniecībai, augiem un dzīvniekiem, –

soda ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, kas nodarījušas būtisku kaitējumu iedzīvotāju veselībai vai tautas saimniecībai vai izraisījušas dzīvnieku masveida bojāeju, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.05.1982. dekrētu un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

225.1 pants. Cilvēku veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem kaitīgu vielu vai citu atkritumu un materiālu nelikumīga ievadīšana jūrā

Par cilvēku veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem kaitīgu vielu vai citu atkritumu un materiālu, kuri var nodarīt kaitējumu atpūtas zonām vai traucēt citādu likumīgu jūras izmantošanu, nelikumīgu ievadīšanu izgāšanas nolūkā Latvijas Republikas iekšējos jūras un teritoriālajos ūdeņos no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, gaisa kuģiem, platformām vai citām jūrā uzbūvētām konstrukcijām, kā arī par minēto vielu, atkritumu un materiālu nelikumīgu ievadīšanu izgāšanas nolūkā atklātā jūrā no Latvijas Republikas kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, gaisa kuģiem, platformām vai citām jūrā uzbūvētām konstrukcijām –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

(AP Prezidija 28.08.1980. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

225.2 pants. Jūras piesārņošana ar cilvēku veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem kaitīgām vielām vai citiem atkritumiem un materiāliem

Par Latvijas Republikas iekšējo jūras un teritoriālo ūdeņu piesārņošanu, nelikumīgi ievadot šajos ūdeņos no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, gaisa kuģiem, platformām vai citām jūrā uzbūvētām konstrukcijām cilvēku veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem kaitīgas vielas vai maisījumus, kuros šādu vielu daudzums pārsniedz noteiktās normas, vai citus atkritumus un materiālus, kuri var nodarīt kaitējumu atpūtas zonām vai traucēt citādu likumīgu jūras izmantošanu, vai arī neveicot nepieciešamos pasākumus, lai kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, gaisa kuģiem, platformām vai citām jūrā uzbūvētām konstrukcijām nerastos minēto vielu, maisījumu, atkritumu un materiālu zudumi, kā arī par atklātās jūras ūdeņu piesārņošanu, nelikumīgi ievadot no Latvijas Republikas kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, gaisa kuģiem, platformām vai citām jūrā uzbūvētām konstrukcijām minētās vielas, maisījumus, atkritumus un materiālus vai neveicot nepieciešamos pasākumus, lai Latvijas Republikas kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, gaisa kuģiem, platformām vai citām jūrā uzbūvētām konstrukcijām nerastos šādu vielu, maisījumu, atkritumu un materiālu zudumi, ja tādējādi tiek pārkāpti Latvijas Republikas starptautiskie līgumi, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par tām pašām darbībām, kas nodarījušas būtisku kaitējumu cilvēku veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem, atpūtas zonām vai citai likumīgai jūras izmantošanai, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz septiņdesmit minimālajām mēnešalgām.

(AP Prezidija 28.08.1980. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 30.12.1982. dekrētu; 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

225.3 pants. Attiecīgajā jautājumā atbildīgo kuģu vai citu peldošu līdzekļu, gaisa kuģu amatpersonu nepaziņošana par cilvēku veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem kaitīgu vielu vai citu atkritumu un materiālu ievadīšanu jūrā

Attiecīgajā jautājumā atbildīgās kuģu un citu peldošu līdzekļu, gaisa kuģu, platformu vai citu jūrā uzbūvētu konstrukciju amatpersonas, kas nav paziņojušas tuvākās Latvijas Republikas ostas administrācijai, – bet gadījumā, ja ievadīšanu izdara izgāšanas nolūkā, – arī organizācijai, kas izsniedz atļauju ievadīšanai, – par to, ka galējas nepieciešamības dēļ no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, gaisa kuģiem, platformām vai citām jūrā uzbūvētām konstrukcijām Latvijas Republikas iekšējos jūras un teritoriālajos ūdeņos gatavojas ievadīt vai jau ievadītas cilvēku veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem kaitīgas vielas vai maisījumi, kuros minēto vielu daudzums pārsniedz noteiktās normas, vai citi atkritumi un materiāli, kuri var nodarīt kaitējumu atpūtas zonām vai traucēt citādu likumīgu jūras izmantošanu, vai nav paziņojušas par šādu vielu, maisījumu, atkritumu un materiālu nenovēršamiem zudumiem, kā arī attiecīgajā jautājumā atbildīgās Latvijas Republikas kuģu un citu peldošu līdzekļu, gaisa kuģu, platformu vai citu jūrā uzbūvētu konstrukciju amatpersonas, kas nav paziņojušas tuvākās Latvijas Republikas ostas administrācijai, – bet gadījumā, ja ievadīšanu izdara izgāšanas nolūkā, – arī organizācijai, kas izsniedz atļauju ievadīšanai, – par to, ka galējas nepieciešamības dēļ atklātā jūrā gatavojas ievadīt vai jau ievadītas minētās vielas, maisījumi, atkritumi un materiāli, –

soda ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(AP Prezidija 28.08.1980. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 25.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1993.)

225. 4 pants. Meža iznīcināšana vai bojāšana

Par meža tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, rīkojoties ar uguni vai citādā veidā, ja to izdarījis īpašnieks un ja tā rezultātā nodarīts būtisks kaitējums dabas videi, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par tādām pašām darbībām, ja to rezultātā gājuši bojā cilvēki, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas aiz neuzmanības, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

(06.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.07.1996.)

Vienpadsmitā nodaļa
VALSTS MILITĀRĀ DIENESTA NOZIEGUMI

(Nodaļa 10.09.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

226.pants. Valsts militārā dienesta nozieguma jēdziens un tā subjekti

Par valsts militārā dienesta noziegumiem atzīstami šajā nodaļā paredzētie pret militāro dienestu vērstie noziegumi, kurus izdarījušas militārpersonas, kā arī obligātajam valsts dienestam pakļautās personas laikā, kad tās atrodas militārajās apmācībās.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

227. pants. Nepaklausība

1) Par nepaklausību, tas ir, par atklātu atteikšanos izpildīt priekšnieka pavēli, kā arī par citu tīšu pavēles neizpildīšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem;

2) par to pašu nodarījumu, ja to izdarījusi personu grupa vai ja tam bijušas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem;

3) par priekšnieka pavēles neizpildīšanu, ja nav šā panta 1. punktā minēto pazīmju, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz trim gadiem;

4) par šā panta 3. punktā minēto nodarījumu, ja tas izdarīts atbildību mīkstinošos apstākļos, –

piemēro Disciplinārā reglamenta noteikumus.

(10.09.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

228. pants. Pretošanās priekšniekam vai viņa piespiešana pārkāpt dienesta pienākumus

1) Par pretošanos priekšniekam, kā arī citai personai, kas pilda tai uzliktos valsts dienesta pienākumus, vai par viņa piespiešanu pārkāpt šos pienākumus –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem;

2) par tiem pašiem nodarījumiem, ja tos izdarījusi personu grupa vai ja tie izdarīti, lietojot ieroci, vai ja tiem bijušas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

(10.09.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

229. pants. Karavīra patvaļīga prombūtne

1) Par karavīra patvaļīgu aiziešanu no savas dienesta vietas vai par neierašanos bez attaisnojoša iemesla noteiktā laikā dienesta vietā, arī par neierašanos pēc atlaišanas no dienesta vietas, norīkošanas vai pārcelšanas gadījumā, no komandējuma, atvaļinājuma vai ārstniecības iestādes, ja patvaļīgā prombūtne ilgusi vairāk par vienu diennakti, bet ne ilgāk par trim diennaktīm vai kaut arī mazāk par vienu diennakti, bet triju mēnešu laikā atkārtojusies, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem;

2) par tiem pašiem nodarījumiem, ja tie izdarīti atbildību mīkstinošos apstākļos, –

piemēro Disciplinārā reglamenta noteikumus;

3) par šā panta 1. punktā paredzētajiem nodarījumiem, ja patvaļīgā prombūtne ilgusi vairāk par trim diennaktīm, bet nav dezertēšanas pazīmju,–

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

(10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

230. pants. Dezertēšana

Par dezertēšanu, tas ir, dienesta vietas atstāšanu ar nolūku izvairīties no aktīvā valsts dienesta, kā arī par neierašanos šajā pašā nolūkā dienestā norīkošanas vai pārcelšanas gadījumā, no komandējuma, atvaļinājuma vai ārstniecības iestādes, ja to izdarījis dienestnieks, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz septiņiem gadiem.

(10.09.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

231. pants. Izvairīšanās no valsts dienesta, pašam sevi sakropļojot vai citādā veidā

Karavīru par izvairīšanos no valsts dienesta pienākumu pildīšanas, nodarot sev kādu miesas bojājumu (pašsakropļošanās) vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi krāpjot, kā arī par atteikšanos no dienesta pienākumu pildīšanas –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz septiņiem gadiem.

(10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

232. pants. Dienesta mantas izšķiešana vai pazaudēšana

1) Par karavīriem personiskai lietošanai izsniegto tērpu vai uzkabes priekšmetu pārdošanu, ieķīlāšanu vai nodošanu citam lietošanā (izšķiešana), kā arī par šo priekšmetu pazaudēšanu vai bojāšanu, pārkāpjot to glabāšanas noteikumus, ja to izdarījis karavīrs, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam;

2) par tiem pašiem nodarījumiem, ja tie izdarīti atbildību mīkstinošos apstākļos, –

piemēro Disciplinārā reglamenta noteikumus;

3) par dienesta lietošanai uzticēto ieroču, munīcijas un pārvietošanās līdzekļu pazaudēšanu vai bojāšanu, pārkāpjot to glabāšanas noteikumus, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz trim gadiem;

4) par ieroču, munīcijas, pārvietošanās līdzekļu, speciālās tehnikas vai citas valsts dienesta mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem;

5) par šā panta 4. punktā paredzētajiem nodarījumiem, ja tiem bijušas smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

(10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

233. pants. Sardzes dienesta reglamenta noteikumu pārkāpšana

1) Par sardzes dienesta reglamenta noteikumu un šo noteikumu pielietošanai izdoto pavēļu un rīkojumu pārkāpšanu, kas izdarīta sardzēs un posteņos, apsargājot munīcijas, ieroču un tehnikas noliktavas vai citus objektus, kam ir svarīga nozīme, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem;

2) par to pašu nodarījumu, ja tas izdarīts atbildību mīkstinošos apstākļos, –

piemēro Disciplinārā reglamenta noteikumus;

3) par sardzes vai patruļas dienesta reglamenta noteikumu pārkāpšanu, kam bijušas smagas sekas, kuru novēršanai sardze (postenis) vai patruļa ir nolikta, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem;

4) par sardzes vai konvoja dienesta reglamenta noteikumu pārkāpšanu, kas saistīta ar kaitīgām sekām, kuru novēršanai attiecīgā sardze vai konvojs nostādīts, –

soda ar brīvības atņemšanu no viena gada līdz desmit gadiem.

(10.09.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1991.)

234. pants. Iekšējā dienesta reglamenta pārkāpšana

1) Par iekšējā dienesta reglamenta pārkāpšanu, ja to izdarījis karavīrs, kas norīkots diennakts dienestā (izņemot sardzi un patruļu), un ja šim pārkāpumam bijušas kaitīgas sekas, kuru novēršana bija attiecīgā karavīra pienākums, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem;

2) par to pašu nodarījumu, ja tas izdarīts atbildību mīkstinošos apstākļos, –

piemēro Disciplināro reglamentu.

(10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

235. pants. Karavīra piekaušana vai spīdzināšana

Par tīšu sišanu vai piekaušanu, kā arī par citādu ar fizisku sāpju nodarīšanu saistītu vardarbību, ko karavīrs izdarījis pret karavīru, ja kaut viens no viņiem pilda militārā dienesta pienākumus, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, kurām ir spīdzināšanas raksturs, ja tām nav bijušas šā kodeksa 105. un 106.pantā paredzētās sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tām ir bijušas šā kodeksa 105. vai 106.pantā paredzētās sekas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz divpadsmit gadiem.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

236. pants. Goda aizskaršana, ko nodarījis karavīrs karavīram

Par goda aizskaršanu ar vārdiem vai ar rīcību bez vardarbības, ko nodarījis karavīrs karavīram, ja kaut viens no viņiem pilda militārā dienesta pienākumus, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.

Par tādiem pašiem nodarījumiem mīkstinošos apstākļos —

piemēro Disciplinārā reglamenta noteikumus.

Par goda aizskaršanu ar vardarbīgu rīcību, ja tā izdarīta apstākļos, kas minēti šā panta pirmajā daļā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

237.pants. Varas ļaunprātīga lietošana, varas pārkāpšana un nolaidīga izturēšanās pret dienestu

Par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu lietošanu, varas bezdarbību vai pārkāpšanu militārajā dienestā, kā arī par nolaidīgu izturēšanos pret militāro dienestu, ko izdarījis priekšnieks vai amatpersona, ja šie nodarījumi izdarīti sistemātiski vai mantkārīgu apsvērumu vai citas personīgas ieinteresētības dēļ, kā arī ja to rezultātā nodarīti ievērojami zaudējumi, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Par tādiem pašiem nodarījumiem mīkstinošos apstākļos —

piemēro Disciplinārā reglamenta noteikumus.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem nodarījumiem, ja tie izdarīti kara laikā vai kaujas apstākļos, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

(21.09.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1995.)

Latvijas kriminālkodeksa
pielikums
MANTAS SARAKSTS, KURA NAV KONFISCĒJAMA PĒC TIESAS SPRIEDUMA

(Pielikums AP Prezidija 20.07.1962. redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 27.05.1982. dekrētu)

Nav konfiscējama notiesātajam un personām, kas atrodas viņa apgādībā, nepieciešama šāda veida manta un priekšmeti, kas pieder notiesātajam ar personiskā īpašuma tiesībām vai ir viņa daļa kopīpašumā:

1. Dzīvojamā māja ar saimniecības ēkām vai atsevišķas tās daļas – personām, kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība, ja notiesātais un viņa ģimene pastāvīgi dzīvo tajā.

2. Personām, kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība, – vienīgā govs; ja nav govs, – vienīgā tele; saimniecībās, kurās nav ne govs, ne teles, – vienīgā kaza, aita vai cūka; kolhozniekiem bez tam – aitas, kazas un cūkas pusnormas apmērā, kāda noteikta kolhoza sētai kolhoza statūtos, kā arī mājputni.

3. Lopbarība (ja lopi nav pakļauti konfiskācijai) tādā daudzumā, kāds nepieciešams līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai līdz lopu dzīšanai ganībās.

4. Personām, kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība, – sēkla, kas nepieciešama kārtējai sējai, un nenovāktā raža.

5. Lauksaimniecības inventārs – personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.

6. Apģērbs un mājturības priekšmeti, kas nepieciešami notiesātajam un personām, kuras atrodas viņa apgādībā:

apģērbs – katrai personai: viens vasaras vai rudens mētelis, viens ziemas mētelis, viens ziemas uzvalks (sievietēm divas ziemas kleitas), viens vasaras uzvalks (sievietēm divas vasaras kleitas), kā arī citas drēbes, kam nav lielas vērtības;
divi pāri apavu katrai personai;
divas maiņas veļas katrai personai;
gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi;
nepieciešamie virtuves trauki;
mēbeles – pa vienai gultai un krēslam (vai taburetei) katrai personai, viens galds, viens skapis un viena lāde ģimenei;
visi bērnu piederumi.

7. Pārtikas produkti tādā daudzumā, kāds notiesātajam un viņa ģimenei nepieciešams līdz jaunai ražai, ja notiesātā pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība, bet pārējos gadījumos – pārtikas produkti un nauda kopsummā notiesātā mēneša darba algas apmērā, bet ne mazāk par simt rubļiem.

8. Kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apkurināšanai apkurināšanas sezonas laikā.

9. Darba rīki individuālajam rūpala un mājamatniecības darbam, kā arī instrumenti, palīglīdzekļi un grāmatas, kas nepieciešamas notiesātā profesionālām nodarbībām, atskaitot gadījumus, kad tiesa atņēmusi notiesātajam tiesības nodarboties ar šo darbību vai kad darba rīki un instrumenti izlietoti aizliegtam rūpalam.

10. Paju iemaksas kooperatīvās organizācijās, ja notiesātais netiek izslēgts no kooperatīva locekļu sastāva.

11. Ja konfiscē notiesātā daļu kolhoza sētas vai to pilsoņu saimniecības, kuri nodarbojas ar individuālo darbu lauksaimniecībā, kopīpašumā, viņa daļas apmēru nosaka, atskaitot no mantas visu to, kas nav pakļauts konfiskācijai.

30.04.1998