Darbības ar dokumentu

LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS LIKUMS

Par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas PSR likumdošanas aktos

Sakarā ar Latvijas PSR likumu «Par alternatīvo (darba) dienestu» un PSRS likumu «Par kārtību, kādā var pārsūdzēt tiesā valsts pārvaldes orgānu un amatpersonu prettiesisku rīcību, ar kuru aizskartas pilsoņu tiesības» Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome nolemj:

Izdarīt grozījumus un papildinājumus šādos Latvijas PSR likumdošanas aktos:

I. Latvijas PSR administratīvo pārkāpumu kodeksā:

1. Papildināt kodeksu ar 201.¹ pantu šādā redakcijā:

«201.¹ pants. Izvairīšanās no alternatīvā (darba) dienesta

Alternatīvajam (darba) dienestam pakļautajai personai, ja tā izvairās no pavēstes saņemšanas par norīkojumu alternatīvajā (darba) dienestā, bez attaisnojošiem iemesliem neierodas pavēstē norādītajā laikā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, bez attaisnojošiem iemesliem sistemātiski neizpilda darba pienākumus, par ko tai agrāk ir uzlikti disciplinārsodi vai sabiedriskie sodi, kavē darbu bez attaisnojošiem iemesliem (arī tad, ja darba dienas gaitā darbs kavēts ilgāk par trim stundām) vai atrodas darbā dzēruma, narkotiska vai toksiska reibuma stāvoklī, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit rubļiem.»

2. Papildināt 213. pantu pēc skaitļa «178.» ar skaitli «201.¹».

3. Papildināt 260. panta otro daļu pēc skaitļa «178.» ar skaitli «201.¹».

4. Papildināt 270. panta trešo daļu pēc skaitļa «98.» ar skaitli «201.¹».

5. Papildināt 287. panta pirmo daļu pēc skaitļa «178.» ar skaitli «201.¹».

II. Latvijas PSR kriminālkodeksu papildināt ar 194.¹ pantu šādā redakcijā:

«194.¹ pants. Izvairīšanās no alternatīvā (darba) dienesta

Par alternatīvajam (darba) dienestam pakļautās personas ļaunprātīgu izvairīšanos no alternatīvā (darba) dienesta, ja tā izdarīta pēc administratīvā soda uzlikšanas par tādu pašu pārkāpumu, -

soda ar labošanas darbiem uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecsimt rubļiem, vai ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Par to pašu rīcību, nodarot sev miesas bojājumus vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi krāpjot, ka arī ja tā izdarīta citos vainu pastiprinošos apstākļos, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.»

III. Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksa 127. panta trešo daļu papildināt pēc skaitļa «193.²» ar skaitli «194.¹».

IV. Latvijas PSR civilprocesa kodeksā:

1. Izteikt divdesmit ceturto - A nodaļu šādā redakcijā:

«DIVDESMIT CETURTĀ -A NODAĻA

Sūdzību izskatīšana par valsts pārvaldes orgānu un amatpersonu prettiesisku rīcību, ar kuru aizskartas pilsoņu tiesības

239.¹ pants. Tiesā izskatāmās lietas

Pilsonim ir tiesības griezties tiesā ar sūdzību, ja viņš uzskata, ka ar valsts pārvaldes orgāna vai amatpersonas rīcību aizskartas viņa tiesības.

Pilsonim likumā noteiktajos gadījumos ir tiesības griezties tiesā ar sūdzību arī par cita valsts orgāna rīcību un lēmumiem, kuriem nav normatīva rakstura.

Pie valsts pārvaldes orgānu un amatpersonu rīcības, ko var pārsūdzēt tiesā, pieder koleģiāla vai vienpersoniska rīcība, kuras rezultātā:

1) pilsonim nelikumīgi liegtas iespējas pilnīgi vai daļēji realizēt tiesības, ko viņam piešķir likums vai cits normatīvs akts;

2) pilsonim nelikumīgi uzlikts kāds pienākums.

Šājā nodaļā paredzētajā kārtībā nevar pārsūdzēt tiesā valsts pārvaldes orgānu un amatpersonu rīcību, ja PSRS un Latvijas PSR likumi neparedz citādu tās pārsūdzēšanas kārtību, kā arī valsts pārvaldes orgānu un amatpersonu izdotos aktus, kuriem ir normatīvs raksturs.

239.² pants. Sūdzības iesniegšana

Sūdzību var iesniegt tiesā pēc tam, kad sūdzība par valsts pārvaldes orgāna vai amatpersonas rīcību iesniegta pakļautības kārtībā augstākam orgānam vai amatpersonai, jo likumā nav noteikta cita kārtība.

Sūdzību var iesniegt tiesā mēneša laikā, skaitot no dienas, kad pilsonis saņēmis augstāka orgāna vai amatpersonas atteikumu apmierināt viņa sūdzību, vai no dienas, kad izbeidzas mēnesi ilgs termiņš pēc sūdzības iesniegšanas augstākam orgānam vai amatpersonai, ja iesniedzējs uz to nav saņēmis atbildi.

Sūdzību var iesniegt tiesā pilsonis, kura tiesības pārkāptas, viņa pārstāvis, kā arī pēc pilsoņa lūguma - attiecīgi pilnvarots sabiedriskās organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis.

Sūdzību iesniedz tā rajona (pilsētas) tautas tiesā, kur atrodas valsts pārvaldes orgāns vai tās amatpersonas darbavieta, kuru rīcība tiek pārsūdzēta.

239.³ pants. Prokurora piedalīšanās obligātums

Lietas sakarā ar sūdzībām par valsts pārvaldes orgānu vai amatpersonu rīcību, ar kuru aizskartas pilsoņu tiesības, tiesa izskata, obligāti piedaloties prokuroram.

239.⁴ pants. Sūdzības izskatīšana

Sūdzību tiesa izskata desmit dienu laikā, izsaucot pilsoni, kas iesniedzis sūdzību, tā valsts pārvaldes orgāna vadītāju vai to amatpersonu, kuru rīcība pārsūdzēta.

Ja pilsonis, kas iesniedzis sūdzību, tā valsts pārvaldes orgānu vadītājs vai tā amatpersona, kuru rīcība pārsūdzēta, vai arī viņu pārstāvji nav ieradušies tiesas sēdē bez attaisnojošiem iemesliem, tas nav šķērslis sūdzības izskatīšanai. Tomēr tiesa var atzīt, ka pilsonim, kas iesniedzis sūdzību, valsts pārvaldes orgāna vadītājam vai amatpersonai ierašanās ir obligātā.

Sūdzības izskatīšanā tiesā var piedalīties sabiedrisko organizāciju un darba kolektīvu pārstāvji, kā arī pakļautības kārtībā augstāku orgānu amatpersonas vai to pārstāvji.

Tiesai jāpārbauda pakļautības kārtībā to augstāku amatpersonu vai orgānu materiāli, kuri atzinuši par likumīgu pārsūdzēto rīcību, kā arī tā var noklausīties citu personu paskaidrojumus, pārbaudīt nepieciešamos dokumentus un citus pierādījumus.

Ja lietā sakarā ar sūdzību par valsts pārvaldes orgāna vai amatpersonas rīcību rodas strīds par tiesībām, kas izšķirams tiesā pēc vispārīgiem noteikumiem, tiesa atstāj sūdzību bez izskatīšanas un izskaidro ieinteresētajām personām, ka tām ir tiesības iesniegt attiecīgu prasību.

239.⁵ pants. Tiesas spriedums sakarā ar sūdzību

Ja tiesa atzīst pārsūdzēto rīcību par prettiesisku, pilsoņa tiesības aizskarošu, tā taisa spriedumu par sūdzības pamatotību un attiecīgā valsts pārvaldes orgāna vai amatpersonas pienākumu novērst pieļauto pārkāpumu.

Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētā rīcība notikusi saskaņā ar likumu, valsts pārvaldes orgāna vai amatpersonas pilnvaru ietvaros, tiesa taisa spriedumu par atteikumu apmierināt sūdzību.

Lai novērstu izdarītos likuma vai cita normatīva akta pārkāpumus, tiesas spriedumu sakarā ar sūdzību nosūta tā valsts pārvaldes orgāna vadītājam vai amatpersonai, kuru rīcība pārsūdzēta, vai arī pakļautības kārtībā augstākam orgānam vai amatpersonai.

239.⁶ pants. Tiesas sprieduma izpildīšana

Par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu tiesas spriedumu sakarā ar sūdzību, paziņo tiesai un pilsonim ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tiesas spriedums stājas spēkā. Ja spriedums netiek izpildīts, tiesa veic pasākumus, kas paredzēti šā kodeksa 398. pantā.»

2. Izteikt 228. panta 3. punktu šādā redakcijā:

«3) sakarā ar sūdzībām par valsts pārvaldes orgānu un amatpersonu prettiesisku rīcību, ar kuru aizskartas pilsoņu tiesības;».

3. Izteikt 90. panta trešo daļu šādā redakcijā:

«Izdevumus, kas saistīti ar sūdzības izskatīšanu par valsts pārvaldes orgāna vai amatpersonas rīcību, ar kuru aizskartas pilsoņa tiesības, tiesa var uzlikt pilsonim, ja tā taisa spriedumu par atteikumu apmierināt viņa sūdzību, vai valsts pārvaldes orgānam vai amatpersonai, ja konstatē, ka to rīcība ir nelikumīga.»

4. Aizstāt 227. panta otrajā daļā vārdus «izskatot sūdzību par amatpersonas rīcību» ar vārdiem «izskatot sūdzību par valsts pārvaldes orgāna vai amatpersonas rīcību» un ceturtajā daļā vārdus «izskatot civillietu vai sūdzību par amatpersonas prettiesisku rīcību» ar vārdiem «izskatot civillietu vai sūdzību par valsts pārvaldes orgāna vai amatpersonas prettiesisku rīcību».

5. Aizstāt 313. un 334. panta vārdus «239.⁵ panta sestajā daļā» ar vārdiem «239.⁴ panta piektajā daļā».

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 1. martā