Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr. 752

Rīgā 2016. gada 8. decembrī (prot. Nr. 67 43. §)

Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei

1. Konceptuāli atbalstīt Koncepcijā par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei (turpmāk - koncepcija) ietvertā risinājuma B variantu.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk - ministrija) turpināt darbu pie koncepcijā ietvertā risinājuma B varianta pilnveidošanas, izstrādājot grozījumus normatīvajā regulējumā.

3. Lai īstenotu koncepcijā ietvertā risinājuma B variantu, ministrijai sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par zemes dzīlēm", likumprojektā paredzot:

3.1. zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus, lai varētu veikt zemes dzīļu izpēti;

3.2. atlīdzību par zemes dzīļu izpētes darbu gaitā zemes virsmai nodarītajiem zaudējumiem;

3.3. kārtību, kādā tiek noteikta kompensācija par zemes dzīļu izmantošanu;

3.4. kārtību, kādā zemes dzīļu izmantošanā iesaistītās puses var vienoties par strīdīgajiem jautājumiem;

3.5. deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus koncepcijā ietvertā risinājuma B varianta īstenošanai.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2017. gada 31. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem likumā "Par zemes dzīlēm".

5. Izvērtēt nepieciešamību izdarīt grozījumus citos normatīvajos aktos, tai skaitā Dabas resursu nodokļa likumā.

6. Lai nodrošinātu šā rīkojuma 2. un 5. punktā dotā uzdevuma izpildi, pilnvarot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru izveidot darba grupu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

(Ministru kabineta
2016. gada 8. decembra
rīkojums Nr. 752)

Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei

Saturs

1. Ievads

2. Zemes dzīļu resursi Latvijā

3. Zemes dzīļu izmantošana

4. Zemes dzīļu īpašumtiesības

5. Ekonomiskie instrumenti zemes dzīļu izmantošanā un zemes dzīļu izmantošanas nozīme tautsaimniecībā

5.1. Dabas resursu nodoklis

5.2. Zemes dzīļu izmantošanas nozīme tautsaimniecībā

6. Tiesības uz derīgajiem izrakteņiem un normatīvais regulējums citās valstīs

7. Problēmas zemes dzīļu izpētē un izmantošanā Latvijā

7.1. Zemes dzīļu īpašumtiesības

7.2. Ekonomiskie instrumenti

8. Tiesiskā regulējuma pilnveidošanas juridiskie aspekti

9. Risinājuma varianti

10. Vispārīgie nosacījumi C un D variantu ieviešanai

11. Kompensācijas C un D variantu ieviešanai

12. Turpmākās rīcības plānojums

13. Pārskatu iesniegšanas kārtība

1. Ievads

Koncepcija sagatavota, ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 25.februāra sēdē (prot. Nr.12, 33.§, 4.punkts) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai doto uzdevumu sagatavot un iesniegt ekonomikas ministra izveidotajā darba grupā par potenciālo investīciju projektu īstenošanu derīgo izrakteņu ieguvē koncepcijas projektu par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei.

Zemes dzīļu izmantošana (ģeoloģiskā izpēte, derīgo izrakteņu ieguve) Latvijā ir saistīta ar zemes īpašumtiesībām. Jāņem vērā, ka zemes dzīļu uzbūve, resursu un zemes dzīļu derīgo īpašību izplatības robežas nesakrīt ar zemes īpašumu vai administratīvajām robežām.

Derīgo izrakteņu izpētes un ieguves (kalnrūpniecība) specifika ir tāda, ka šo nozari nevar pārcelt tur, kur ir lētāks darbaspēks vai piemērotāka infrastruktūra. Turklāt derīgā izrakteņa atradne (rūdas ķermenis) var vienlaikus atrasties vairāku īpašnieku īpašumā, tās izstrāde var būt saistīta ar nepieciešamību šķērsot citiem īpašniekiem piederošās zemes. Ieguves vietu nosaka ģeoloģiskie apstākļi un atradnes izvietojuma īpatnības.

Latvijā šobrīd netiek iegūtas metālu rūdas, metāli un dimanti, kaut pagājušā gadsimta otrajā pusē (laikā līdz deviņdesmitajiem gadiem) veiktā ģeoloģiskā kartēšana liecina, ka Latvijā ir potenciāli pieejami minētie vērtīgie zemes dzīļu resursi, tomēr to ieguves iespēju novērtēšanai nepieciešama dziļāka izpēte. Laikā no 1998. līdz 2004.gadam izdotās ģeoloģiskās kartes M 1:200000 ir sastādītas, izmantojot PSRS laikā veiktās ģeoloģiskās kartēšanas datus, kā arī aktuālāko informāciju, kas pieejama valsts ģeoloģijas fondā. Šo informāciju nepieciešams aktualizēt un iegūt jaunu faktisko ģeoloģisko informāciju. Diemžēl, situācijā, kad jebkuri ģeoloģiskie darbi ir tieši atkarīgi no zemes īpašnieka, veikt ģeoloģisko kartēšanu vai citus sistemātiskus ģeoloģiskās izpētes darbus, kas ļautu aptvert visu valsts teritoriju, vai tās būtisku daļu, veikt nav iespējams. Tādēļ, lai veicinātu zemes dzīļu potenciāla izpēti un izmantošanu, nepieciešams attīstīt un pilnveidot tiesiskā regulējuma ietvaru.

Zemes dzīļu izpētes un resursu ieguves iespējas mēdz būt apgrūtinātas, jo nepieciešams panākt vienošanos ar zemes īpašnieku. Zemes īpašniekiem nereti pietrūkst zināšanu un tehnisko un finansiālo iespēju, lai patstāvīgi veiktu vai organizētu zemes dzīļu izpēti un resursu ieguvi. Savukārt valsts līdzekļu ieguldīšana zemes dzīļu izpētē zemēs, kas pieder privātīpašniekiem, nav pamatota, ja nav iespējams plānot zemes dzīļu resursu ieguvi par labu valstij. Līdz ar to nepieciešams veicināt finansējuma piesaisti zemes dzīļu resursu izpētei, lai apzinātu minerālresursu potenciālu un tā izmantošanas iespējamo lomu tautsaimniecības attīstībā, sabalansējot ekonomiskos, sociālos un vides aspektus.

Veicinot un attīstot zemes dzīļu izpēti Latvijā, tiktu potenciāli radītas iespējas piesaistīt ievērojamas investīcijas un radīt jaunas darbavietas. Tādēļ nepieciešams radīt tiesisko ietvaru, kas būtu pievilcīgs zemes īpašniekiem, radītu potenciālu uzņēmējdarbības attīstībai šajā nozarē Latvijā, un kas pilnībā atbilstu Latvijas interesēm zemes dzīļu izmantošanas jomā.

Ieguvumi no ģeoloģiskā izpētes darbu īstenošanas:

1) zināšanu papildināšana par Latvijas zemes dzīļu uzbūvi;

2) zināšanu pārnese ieguves rūpniecībā;

3) vietējo ģeoloģijas speciālistu izaugsme.

Pozitīvu zemes dzīļu izpētes rezultātu gadījumā, attīstot ieguves rūpniecību un iegūstot derīgos izrakteņus, kurus Latvijā šobrīd neiegūst, bet nākotnē varētu iegūt, tiktu paplašinātas saistītās nozares - transports un loģistika, mašīnbūve un metālapstrāde, ķīmiskā rūpniecība, kā arī būtiski pieaugtu Latvijas eksporta apjomi, vienlaikus nodrošinot ar vietējiem resursiem esošos uzņēmumus un attīstot jaunas ar konkrēto iegūto resursu tālāku apstrādi un izmantošanu saistītas nozares, radot papildus pievienoto vērtību.

Koncepcijas mērķi:

1) veicināt zemes dzīļu izpēti un jaunas, mūsdienīgas informācijas par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām iegūšanu;

2) veidot investīcijām labvēlīgu vidi, pilnveidojot normatīvo aktu ietvaru un nodrošinot iespējas veicināt zemes dzīļu efektīvu izmantošanu;

3) veicināt zemes īpašnieku ieinteresētību zemes dzīļu resursu izpētē un izmantošanā.

Koncepcijā izmantots:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotā informācija;

Ekonomikas ministrijas sagatavotā informācija par zemes dzīļu izmantošanas nozīmi tautsaimniecībā un statistikas dati;

Viedokļi un informācija, kas sniegta Ekonomikas ministra vadītajā daba grupā, kas izveidota, pamatojoties uz Lielo un stratēģiski nozīmīgo investoru padomes 2014.gada 14.janvāra sēdes protokola Nr.13 3.jautājuma 1.punktu;

zvērinātu advokātu biroja "Raidla, Lejiņš & Norcous" ziņojums par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei (turpmāk - Ziņojums)¹, kas sagatavots, pamatojoties uz līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.;

viedokļi un informācija, kas sniegta atzinumos par koncepcijas projektu un starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmēs 2015.gada 3. un 19.martā.

Ziņojumā norādīts, ka "izvērtējot pašlaik spēkā esošo zemes dzīļu tiesisko regulējumu, secināms, ka tam piemīt vairāki būtiski trūkumi. Pirmkārt, to ietekmē konservatīva un mūsdienu tendencēm neatbilstoša īpašuma fiziskās vienotības principa strikta piemērošana. Otrkārt, pašreizējais regulējums neatbilst industrijas standartiem, kas darbojas valstīs ar attīstītu kalnrūpniecību. Tādējādi šī nozare Latvijā ir nepievilcīga ārvalstu investoriem."

Līdz izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) 2014.gada 23.oktobrī koncepcija bija ierobežotas pieejamības. Pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē koncepcijas projekts tika ievietots gan Ministru kabineta, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļa vietnē. Informācija par koncepciju sniegta Vides konsultatīvās padomes 2014.gada 11.novembra sanāksmē, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes 2014.gada 26.novembra sēdē, atkārtoti jautājums skatīts padomes 25.marta sanāksmē. Informācija par koncepciju sniegta arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas 2015.gada 18.februāra un 18.marta sanāksmēs². Pēc koncepcijas izsludināšanas VSS saņemti valsts institūciju, formālo sabiedrības grupu, neformālo sabiedrības grupu, komersantu un fizisku personu atzinumi viedokļi, kas pamatā iestrādāti koncepcijas projektā un tās pielikumos, kā arī apspriesti starpministriju (starpinstitūciju) 3. un 19.marta sanāksmēs.

Jāņem vērā, ka:

koncepcija izstrādāta, ievērojot, ka, attīstoties ģeoloģiskajai izpētei, ir iespējams atklāt komerciāli izdevīgos daudzumos derīgos izrakteņus, ko Latvijā pašlaik neiegūst, bet varētu iegūt nākotnē, t.sk. ar šahtu metodi;

jaunā zemes dzīļu resursu pārvaldība tiks vērsta tikai uz tādu investīciju piesaisti, kas labvēlīgi ietekmēs sociālos, ekonomiskos un vides ilgtspējas aspektus, un tautsaimniecību kopumā;

zemes dzīļu tiesiskā regulējuma pilnveidošana neatceļ pastāvošos un nākotnē iespējamos derīgo izrakteņu ieguves aizliegumus, piemēram, aizliegumu iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņus, īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās vai to daļās, Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā, tuvu infrastruktūras objektiem;

koncepcijā aprakstītie risinājuma varianti attiecas uz visu veidu zemes īpašumiem, t. sk. arī uz atvasinātām publiskām personām (pašvaldībām, universitātēm u.c.) piederošiem nekustamajiem īpašumiem;

koncepcija neattiecas uz pazemes ūdeni un ogļūdeņražiem;

koncepcija neskar jau strādājošos, pašlaik Latvijai raksturīgo (būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis) derīgo izrakteņu ieguves komersantus;

koncepcija neattiecas uz kultūras pieminekļiem - arheoloģiskajām senvietām, bet neatceļ šo jomu regulējošos normatīvos aktus.

2. Zemes dzīļu resursi Latvijā

Zemes dzīļu resursi tiek nosacīti grupēti atkarībā no ģeoloģiskās informācijas pilnīguma (izpētes pakāpes un detalitātes) par tiem, kā arī esošās un perspektīvās izmantošanas iespējām:

• izmantojamie resursi ir tie, kuru apguvi var uzsākt tūlīt, kuri ir pietiekoši izpētīti. Tiem pieskaitāmi būvmateriāli un to izejvielas (smilts, kvarca smilts, smilts-grants maisījums, grants, māls, dolomīts, ģipšakmens, saldūdens kaļķi un šūnakmens), kūdra, sapropelis, dziedniecības dūņas, pazemes dzeramie un ārstnieciskie minerālūdeņi;

• perspektīvie resursi visbiežāk atrodas ievērojamā dziļumā, zināšanas par tiem nav pilnīgas un to izpēte ir jāturpina. Tie ir rūpnieciskie minerālūdeņi, ogļūdeņraži, ģeoloģiskās struktūras dabas gāzes pazemes glabātavu ierīkošanai, zemes siltums un magnetīta dzelzsrūdas;

mazizplatītie un problemātiskie resursi ir reti sastopami un maz pētīti derīgie izrakteņi: brūnogles, limonītu dzelzsrūdas, dzelzs un mangāna konkrēcijas, urāna rūdas, dzintars, dimanti³, kā arī krāsaino metālu rūdas, kobalts, niķelis, cinks, varš.

Lai sniegtu ieskatu par zemes dzīļu izmantošanas perspektīvām, 1.pielikumā sniegts kristāliskā pamatklintāja iežu krāsaino, reto un izkliedēto metālu litoķīmisko anomāliju raksturojums.

3. Zemes dzīļu izmantošana

Saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm" zemes dzīļu izmantošanas veidi ir šādi: 1) ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā, inženierģeoloģiskā, ģeoekoloģiskā vai ģeofizikālā izpēte; 2) zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveide vai monitoringa veikšana; 3) derīgo izrakteņu meklēšana, izpēte vai ieguve; 4) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana; 5) urbuma ierīkošana, konservācija un likvidācija. Minētajiem zemes dzīļu izmantošanas veidiem Valsts vides dienestā ir jāsaņem zemes dzīļu izmantošanas licence, izņemot bieži sastopamo derīgo izrakteņu (minēti likuma pielikumā) ieguvi, kurai ir jāsaņem pašvaldības atļauja.

Derīgo izrakteņu ieguvē izdala šādas darbu stadijas:

1. ģeoloģiskā kartēšana,

2. derīgo izrakteņu meklēšana;

3. derīgo izrakteņu izpēte;

4. derīgo izrakteņu ieguve;

5. derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācija.

Rekultivācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, novērst draudus cilvēku veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā.

Kopumā derīgo izrakteņu ieguves cikls ilgst 20-30 gadus. Meklēšanas un izpētes stadijas aizņem vairākus gadus, prasa ievērojamus finanšu līdzekļus un citus resursus, bet uzņēmējs peļņu var iegūt tikai, kad uzsāk derīgā izrakteņa ieguves rezultātā iegūtās rūdas, substrāta vai bagātinātā produkta pārdošanu. Jāņem vērā, ka valsts rīcībā pašlaik nav līdzekļu ģeoloģiskās izpētes veikšanai lielās platībās, kā arī esošā tiesiskā situācija nav labvēlīga šādas izpētes veikšanai.

4. Zemes dzīļu īpašumtiesības un tiesiskā regulējuma raksturojums

Saskaņā ar Civillikuma 1042.pantu zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas. No minētās normas burtiskās jēgas izriet, ka zemes gabala īpašniekam pieder ne tikai zemes virsma, tas ir, augsne un virszemes ūdeņi, bet arī "gaisa stabs" virs šī zemes gabala un "zemes konuss", kas sniedzas no zemes virsas līdz zemeslodes centram. Vadoties no šīs izpratnes, juridiskajā literatūrā atzīts, ka Civillikums nepazīst augstuma vai dziļuma robežas un gadījumā, ja kādam īpašniekam būtu interese aizstāvēt savas tiesības lielā augstumā vai dziļumā, tad tas viņam vienmēr ir iespējams.⁴ Šāds vispārējs zemes kā īpašuma priekšmeta telpisko robežu raksturojams attiecībā uz zemes slāņiem noteikts arī likuma "Par zemes dzīlēm" 3.panta pirmajā daļā, tas ir, ka zemes dzīles un visi derīgie izrakteņi, kas tajās atrodas, pieder zemes īpašniekam.

Satversmes 105.pantā garantētas personas uz īpašumu un noteikts, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Savukārt īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Kā izriet no juridiskajā literatūrā norādītā, nosacījums, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi ar likumu, liedz noteikt nepamatotus un nevajadzīgus īpašuma tiesību ierobežojumus. Valstij īpašuma tiesību jomā ir jānodrošina saprātīgs līdzsvars starp valstisko regulējumu un personas rīcības brīvību, atstājot personai izvēles tiesības tajās sfērās, kur īpašs regulējums nav nepieciešams. Īpašuma tiesības var ierobežot, ja ierobežojumi ir attaisnojami, proti, ja tie ir noteikti saskaņā ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi. Leģitīma mērķa esamība liecina par to, ka īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts sabiedrības interesēm.⁵ No minētajām tiesību normām izriet, ka, izvērtējot zemes īpašnieka tiesību uz zemes dzīlēm ierobežojuma leģitīmo mērķi un samērīgumu, ar likumu iespējams noteikt ierobežojumus zemes īpašniekam izmantot zemes dzīles.

Saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 5.panta otro daļu Ministru kabinets ir tiesīgs juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi un tās dzīles likumos noteiktajos gadījumos apgrūtināt ar valstij nepieciešamajiem īpašuma tiesību aprobežojumiem. Atbilstoši minētā likuma 12.¹ panta pirmajai daļai zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu var noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos, ja sabiedrības un valsts interesēs nepieciešams izmantot zemes dzīļu derīgās īpašības vai iegūt pazemes ūdeņus. Par katru zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu un zemes dzīļu vai to īpašību izmantošanas gadījumu Ministru kabinets lemj atsevišķi. Tāpat minētā likuma 5.panta trešā daļa noteic, ka nacionālās drošības, vides un zemes dzīļu aizsardzības vajadzībām, valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai, valstiski nozīmīgu būvju ierīkošanai un ekspluatācijai īpašniekiem var atsavināt zemi saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām"⁶. Ievērojot minēto, secināms, ka esošā regulējuma ietvaros ir iespējas sabiedrības interesēs ierobežot zemes īpašnieka tiesības uz zemes dzīļu izmantošanu vai atsavināt zemi.

Gadījumos, kad nav saskatāmi priekšnosacījumi zemes īpašnieka tiesību ierobežošanai, zemes dzīles un visi derīgie izrakteņi to dabiskā stāvoklī ir zemes gabala sastāvdaļa un pieder zemes īpašniekam. Vienlaikus jāņem vērā, ka likuma "Par zemes dzīlēm" 8.panta pirmajā daļā sniegts zemes dzīļu izmantotāju uzskaitījums, cita starpā paredzot, ka zemes dzīles var izmantot ne tikai zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai zemes īpašnieka pilnvarotā persona, bet arī persona, kas ar zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu noslēgusi līgumu, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids. Šis līgums ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas saņemšanai. Gadījumā, ja zemes dzīļu izmantošanas tiesības nodotas citai personai, tā atbilstoši līgumam, var iegūt īpašumu uz atdalītajiem derīgajiem izrakteņiem zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē) noteiktajā apjomā. Ievērojot minēto, secināms, ka esošais regulējums norāda uz iespējām, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, zemes īpašniekam brīvprātīgi ierobežot sev ar likumu noteiktās zemes dzīļu izmantošanas tiesības par labu citai personai. Šādā gadījumā zemes dzīļu izmantošana nav saistīta ar sabiedrisko interešu nodrošināšanu, bet zemes īpašnieka interesi, piemēram, gūt ienākumus no zemes dzīļu izmantošanas tiesību nodošanas zemes dzīļu izmantotājam un zemes dzīļu izmantotāja interesi gūt ienākumus no atdalīto derīgo izrakteņu realizācijas. Minētās attiecības balstās uz pušu privātautonomijas principa realizāciju privāto tiesību jomā.

Zemes dzīļu un derīgo izrakteņu tiesiskā piederība Latvijas teritorijā ir nemainīga jau vismaz kopš 19.gadsimta. Civillikuma 1042.pants ir tāds pats, kā Baltijas vietējo civillikumu kopojuma 877.pants. Šī tiesību norma tika interpretēta tādējādi, ka bez zemes gabala īpašnieka piekrišanas ir nepieļaujamas jebkādas darbības zemes dzīlēs neatkarīgi no tā, kādā dziļumā tās tiek veiktas.⁷ Savukārt nedaudz vēlāk tiesību doktrīnā norādīts, ka faktiski tiesības uz zemes dzīlēm attiecināmas tieši uz tajās esošajiem derīgajiem izrakteņiem, nevis uz zemes dzīlēm vispār.⁸ Turklāt tiek uzsvērts, ka

"[z]emes īpašnieka tiesību būtība ir nodrošināt viņa tiesības uz zemes dzīļu saturu tikai tiktāl, ciktāl sniedzas iespējas uz tām iedarboties".⁹

Tāpat arī tiek norādīts, ka atšķirībā no Rietumeiropas valstīm Baltijā zemes dzīļu īpašumtiesību sistēma būvēta ap zemes īpašnieka tiesībām iegūt derīgos izrakteņus tam piederošās zemēs. Turpretim Rietumeiropā pamatā darbojas princips, ka tiesības iegūt derīgos izrakteņus nav tieši saistītas ar tiesībām uz attiecīgo zemes gabalu. Kā norāda Dr. iur. prof. Jānis Rozenfelds:

"[Civillikums] tā oriģinālajā formātā, t.i., uz 1938.gada 1.janvāri, kad tas pirmo reizi stājās spēkā, izvirzīja ļoti kategorisku [īpašuma fiziskās vienotības] principa ievērošanu, kas uz tā laika likumdošanas kopīgā fona raksturojama kā ļoti konservatīva."¹⁰

Iepriekš minētie secinājumi pārnesti arī likumā "Par zemes dzīlēm" - tas vēlreiz atkārto, ka zemes dzīles un tajās esošie derīgie izrakteņi pieder attiecīgo zemes gabalu īpašniekiem (3.pants), kā arī liedz trešajām personām bez īpašnieka tiešas piekrišanas izmantot zemes dzīles (8.pants). No Likuma 5.panta trešās daļas, piemēram, ir noprotams, ka pat valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu ekspluatācija zemes gabalos, kas pieder privātpersonām, ir iespējama tikai tad, kad attiecīgais zemes gabals ir atsavināts saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) noteikumiem un nosacījumiem¹¹.

Tajā pašā laikā jāatzīst, ka likums "Par zemes dzīlēm" ierobežo zemes īpašnieku absolūto varu pār zemes dzīlēm un tajās esošajiem derīgajiem izrakteņiem. Tā kā zemes dzīles tiek atzītas par "neatjaunojamu vērtību, kas izmantojama vienlaikus zemes īpašnieku, valsts un sabiedrības labā" (Likuma 6.panta pirmā daļa), tad zemes dzīļu izmantošana ar Likumu tiek pakļauta licencēšanai (Likuma 10.pants) ar atsevišķiem izņēmumiem, kas attiecas uz bieži sastopamo derīgo izrakteņu iegūšanu ierobežotā teritorijā un dziļumā (Likuma 11.pants). Tiek pat norādīts, ka likumā ietvertie nekustamā īpašuma aprobežojumi ir pretrunīgi un nonāk pretrunā ar likuma vispārējiem principiem īpašuma horizontālās nedalāmības kontekstā.¹²

Papildus derīgajiem izrakteņiem likums "Par zemes dzīlēm" pievēršas arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabaliem - Ministru kabineta noteiktiem zemes garozas iecirkņiem, "kuros ir noteiktas zemes dzīļu īpašības un kuru lietošanai var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās" (Likuma 1.panta 19.punkts). Tomēr, vērtējot likuma regulējumu šajā jautājumā, jāsecina - likums galvenokārt koncentrējas uz potenciālām derīgo izrakteņu krātuvēm un ar to ieguvi saistītiem aspektiem. Savukārt ar valsts nozīmes zemes dzīļu nogabaliem saistītais likuma regulējums ir sekundārs un aprobežojas ar vispārīga rakstura normām, neskarot šo jomu konkrēti.

Spēkā esoši normatīvie akti reglamentē zemes dzīļu izmantošanu un nosaka atbildīgās institūcijas. Zemes dzīļu izmantošanas ietvaru nosaka likums "Par zemes dzīlēm" un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi. Normatīvo aktu uzskaitījums un to īss raksturojums dots 2.pielikumā. Normatīvie akti nosaka zemes dzīļu izmantošanas licenču saņemšanas kārtību, prasības ģeoloģiskajai izpētei un derīgo izrakteņu ieguvei, ieguves vietu rekultivācijai, kā arī ģeotehniskajai izpētei.

Likums nosaka, ka pazemes ūdens un ogļūdeņraži ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi, kas ļauj valstij noteikt papildus nosacījumus šo derīgo izrakteņu izmantošanai, kā arī, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus (zemes garozas iecirkņi Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kuros ir noteiktas zemes dzīļu īpašības un kuru lietošanai var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās) un valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes (Ministru kabineta noteikta atradne, kura atrodas Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kuras krājumi nodrošina valsts vai vairāku tās reģionu vajadzības pēc attiecīgā derīgā izrakteņa). Ministru kabinets ir noteicis 27 valsts nozīmes atradnes un vienu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu - Dobeles struktūru¹³. Nogabala platība ir 99,2km² un tajā atrodas gan valsts un pašvaldības, gan privātās zemes. Ievērojot to, ka nogabals noteikts zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai, noteikumos noteikti attiecīgi aprobežojumi zemes īpašniekiem: bez rakstiska saskaņojuma ar Valsts vides dienestu nogabalā aizliegts ierīkot urbumus, kas dziļāki par 500 metriem. Ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju jānoslēdz līgums par izpēti, zemes īpašnieks vai valdītājs nedrīkst to ierobežot vai traucēt.

Ministru kabinets ir noteicis atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos¹⁴. Atbilstoši noteikumiem vienreizēju atlīdzību par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos aprēķina piecu procentu apmērā no zemes platības kadastrālās vērtības, kāda tā bijusi valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala noteikšanas brīdī. Atlīdzību par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu zemes īpašniekam maksā tikai par to platību, zem kuras zemes dzīļu izmantošana ir aprobežota. Līdz šim atlīdzības atbilstoši minētajiem noteikumiem nav izmaksātas, jo vienīgajā noteiktajā valsts nozīmes nogabalā zemes īpašniekiem nav zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu.

Ministru kabineta noteikumi regulē jautājumus par zemes nomu, ja publiskas personas zemesgabalu iznomā zemes dzīļu izmantošanai. Būtiski, ka attiecībā uz valsts un pašvaldību zemēm tiesības izmantot zemes dzīles var iegūt tikai konkursa vai izsoles rezultātā.¹⁵

Obligāti konkurss jārīko, ja platība kūdras ieguvei ir lielāka par 150 ha, pārējiem derīgiem izrakteņiem - lielāka par 25 ha. Ja zemesgabals tiek iznomāts konkursa vai izsoles kārtībā, nomas maksa ir augstākā piedāvātā vai nosolītā cena. Konkursa vai izsoles sākumcena tiek noteikta atbilstoši sertificēta vērtētāja zemesgabala nomas maksas tirgus novērtējumā minētajai zemes nomas maksai.¹⁶ Ja konkurss netiek rīkots, iznomātājs nosaka nomas maksu atbilstoši zemesgabala nomas maksas tirgus novērtējumam. Abos gadījumos nomnieks papildus nomas maksai maksā normatīvajos aktos noteiktos nodokļus - nekustamā īpašuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, dabas resursu nodokli (izņemot naftas ieguvi privātajās zemēs), kā arī citus nodokļus un nodevas, kuri var tikt attiecināti uz iznomāto zemi.

Derīgo izrakteņu ieguves regulējumu Latvijas kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskā zonā nosaka Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums, kurā noteiktas Latvijas valsts suverēnās tiesības un jurisdikcija saimniekot tās kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ievērojot starptautisko līgumu nosacījumus. Latvijai saistoša ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija. Konvencijas V daļa regulē valstu tiesības ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, savukārt Konvencijas VI daļa - valstu tiesības kontinentālajā šelfā. Kontinentālā šelfa dabas resursi ir Latvijas īpašums. Latvijai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir suverēnas tiesības pētīt, aizsargāt, izmantot un pārvaldīt ekskluzīvās ekonomiskās zonas dabas resursus, kas atrodas jūras dibenā, tā dzīlēs un ūdeņos, un pārvaldīt šo resursu izmantošanu, kā arī veikt citas darbības, kas nepieciešamas ekskluzīvās ekonomiskās zonas izpētei un izmantošanai.

5. Ekonomiskie instrumenti zemes dzīļu izmantošanā un zemes dzīļu izmantošanas nozīme tautsaimniecībā

5.1. Dabas resursu nodoklis

Dabas resursu nodokļa likums, kas ir viens no būtiskākajiem ekonomiskajiem instrumentiem dabas resursu efektīvā pārvaldībā, nosaka likmes par dabas resursu ieguvi. 60% no nodokļa iemaksām par dabas resursu izmantošanu nonāk attiecīgās pašvaldības, kuras teritorijā notiek ieguve, vides aizsardzības speciālajā budžetā, 40 % - tiek ieskaitīti valsts budžetā.

Šobrīd ar nodokli apliek 21 zemes dzīļu resursu veidu, kuri pārsvarā ir bieži sastopamie derīgie izrakteņi, kā arī virszemes un pazemes ūdeņi. Tajā pašā laikā perspektīvie un neizpētītie resursi, ko nākotnē varētu iegūt, šobrīd ar nodokli netiek aplikti, kas, plānojot tautsaimniecības attīstību, ir jāņem vērā. Ir nepieciešams apzināt situāciju un noteikt nodokļa likmes arī par perspektīvajiem iegūstamajiem zemes dzīļu resursiem, t.sk. metālu rūdām.

5.2. Zemes dzīļu izmantošanas nozīme tautsaimniecībā

Pasaulē pieaug pieprasījums jaunām (augstajām) tehnoloģijām un līdz ar to - pēc minerālajām izejvielām, kas nepieciešamas tehnoloģiju attīstībai. Lai mazinātu Eiropas Savienības atkarību no jaunajām tehnoloģijām nepieciešamajām ievestajām izejvielām, īpaši retzemju metāliem, Eiropas komisija izveidojusi retzemju resursu kompetences tīklu (The European Rare Earths Competency Network (ERECON)). ERECON tīmekļa vietnē norādīts, ka ES importē vairāk kā 90% no retzemju metāliem un ka nepieciešams intensificēt ģeoloģisko izpēti¹⁷.

Lai uzlabotu ilgtermiņa pieejamību izejvielām, Eiropas Komisija 2008.gadā apstiprināja Izejvielu iniciatīvu ("The raw materials initiative - meeting our critical needs for growth and jobs in Europe"¹⁸), kas ir saistoša arī Latvijai. Iniciatīvā norādīts, ka "Eiropas Savienība ir lielā mērā atkarīga no tādu augsto tehnoloģiju metālu importa kā, piemēram, kobalts, platīns, retzemju metāli un titāns. Lai gan šie metāli bieži ir nepieciešami pavisam nelielos daudzumos, tie kļūst arvien nozīmīgāki tehnoloģiski modernu izstrādājumu izstrādē". Iniciatīvas apspriešanas gaitā Latvija pauda viedokli, ja nepieciešams vērtēt iespējas piedalīties izejvielu Eiropas inovācijas partnerības pārvaldības struktūrās, galvenokārt darba grupās, atbilstoši plānotajām specifiskajām darbības jomām.

Eiropas Savienības stratēģijas "Eiropa 2020" viena no pamatiniciatīvām ir "Resursu ziņā efektīva Eiropa". Tā uzsver nepieciešamību nodrošināt Eiropas Savienības ilgtspējīgu apgādi ar izejvielām, ievērojot to būtisko nozīmi arī rūpniecības attīstībai un ņemot vērā pastāvošos izejvielu apgādes un resursu efektivitātes izaicinājumus un riskus, pieaugot globālajai konkurencei izejvielu jomā.

Latvijā ieguves rūpniecība pamatā specializējas grants un smilts, dolomīta un māla ieguvē, kā arī kūdras ieguvē. Kopējā Latvijas tautsaimniecības nozaru struktūra liecina, ka ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde kopējā iekšzemes kopproduktā veido ļoti nelielu daļu - 2014.gadā tikai 0,5%, (3.pielikums), lai arī kopš 1995.gada novērojams šīs nozares daļas tautsaimniecībā pieaugums. Jāņem vērā, ka atsevišķās pašvaldībās ieguves rūpniecība ir nozīmīgs darba devējs.

Kopumā ekonomiskā krīze skāra arī ieguves rūpniecības produkcijas apjomus, kas 2009.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, samazinājās par vairāk nekā 20%. Pirms krīzes produkcijas apjomu ieguves rūpniecība sasniedza 2013.gadā. Pēdējos desmit gados Latvijas rūpniecības produkcijas apjoms pakāpeniski pieaug, kas veicina kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes izaugsme pirms krīzes un pēc krīzes periodā bija saistīta ar tās saskares nozares - būvniecības pieprasījumu pēc izejmateriāliem. Bez tiešās ietekmes uz tautsaimniecību, katrai nozarei ir pakārtotā ietekme uz pārējām tautsaimniecības nozarēm. Katras nozares sašaurināšanās (vai attīstība) ietekmē visu pārējo nozaru attīstību - tiek ietekmētas preču un pakalpojumu plūsmas, starpnozaru un ārējie ekonomiskie sakari, izmaiņas ražošanas tehnoloģijās, iekšzemes kopprodukta veidošanās un tā izlietojums.

1.attēls

Rūpniecības produkcijas apjoma izmaiņas
2005.gads = 100

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē darbavietu skaits veido 0,34% no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā. Jāatzīmē, ka krīzes laikā darbavietu skaits ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē saruka par 10%, kamēr vidēji tautsaimniecībā par vairāk nekā 20%. Sākot ar 2011.gadu, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē darbavietu skaits pamazām pieaug, 2014.gadā pārsniedzot 3 tūkstošus darba vietu. Uzņēmējdarbības rādītāji ieguves rūpniecības sektorā doti 3.pielikumā. Tāpat 3.pielikumā sniegta informācija par ģeoloģiskās izpētes izmaksām.

Salīdzinot Latviju ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā rādītājs attiecībā uz ieguves rūpniecība un karjeru izstrādes nozares īpatsvaru iekšzemes kopproduktā ir tuvu Eiropas Savienības vidējam rādītājam. Lielāks nozares īpatsvars ir Nīderlandē, Dānijā, un Polijā, kur ir bagātīgas naftas dabasgāzes, akmeņogļu u.c. derīgo izrakteņu iegulas. Pēc EUROSTAT datiem Latvijā 2013.gadā ieguves rūpniecība un karjeru izstrādes nozares pievienotā vērtība faktiskajās cenās bija 100,2 milj. eiro, savukārt Igaunijā - 217 milj. eiro, Somijā - 742 milj. eiro, Polijā -7 583,3 milj. eiro, Norvēģijā - 83 549,9 milj. eiro. Ieguves rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā Eiropas Savienības dalībvalstīs attēlots 3.pielikumā.

Salīdzinoši valstīs, kurās ieguves rūpniecības nozare ir ļoti attīstīta un ir saistīta arī plašāku zemes dzīļu resursu veidu ieguvi, investīciju apjomi ir ievērojami lielāki. Kanāda, kura ir viena no pasaules līdervalstīm ieguves rūpniecībā, piesaista 18% no globālajām investīcijām, pārspējot Austrāliju, ASV un Meksiku. Kanādā pašlaik iegūst un pārstrādā aptuveni 60 veidu minerālus un metālus. Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Kanādas metālisko minerālu un metālu izstrādājumu ražošanas nozarē 2011.gadā sasniedza 60,9 miljardus ASV dolāru. Kanādas kalnrūpniecības un metālu uzņēmumi 2011.gadā ieguldīja 590 milj. ASV dolārus pētniecībā un attīstībā (turpmāk - R&D) un nodarbināja 6 000 R&D darbiniekus. Inovācija ir vērsta uz sārņu apsaimniekošanu, energoefektivitātes un efektīvas izpētes jautājumiem¹⁹. Pieaugošā interese par reto elementu iegūšanu ir veicinājusi ievērojamus izpētes darbus visā valstī. Kopējie Kanādas ieguves rūpniecības rādītāji konsekventi pieaug - ieguves un pārstrādes apjomi 2011.gadā sasniedza 50,3 miljardus ASV dolāru, eksporta apjomi - 43,2 miljardus ASV dolāru, investīciju apjomi - 12,5 miljardus ASV dolāru, nodarbinot 57 tūkstošus darbinieku, tajā pašā laikā pieaugot arī importa apjomiem līdz 16,8 miljardiem ASV dolāru²⁰.

Latvijā šobrīd netiek iegūtas metālu rūdas un metāli. Attīstot zemes dzīļu izpēti Latvijā un uzsākot attiecīgas aktivitātes, varētu tikt piesaistītas ievērojamas investīcijas un varētu tikt izveidotas jaunas darbavietas. Sākuma stadijā nozares attīstība pakārtoti ietekmēs transporta nozari un apkalpojošās nozares, radot jaunas darbavietas šajās nozarēs. Būtisks ieguvums no šādu izpētes darbu īstenošanas, kurām tiktu piesaistītas ievērojamas investīcijas, būtu zināšanu pārnese no pasaules vadošajām valstīm ieguves rūpniecības jomā. Pozitīvu izpētes rezultātu gadījumā un tālāk attīstot ieguves rūpniecību citu derīgu zemes dzīļu resursu ieguvē, kuras Latvijā šobrīd neiegūst, bet nākotnē varētu iegūt, attīstītos saistītās nozares - transports un loģistika, mašīnbūve un metālapstrāde, ķīmijas un ķīmijas produktu ražošana, kā arī ievērojami pieaugtu Latvijas eksporta apjomi, vienlaikus nodrošinot ar vietējiem resursiem esošos uzņēmumus un attīstot jaunus ar konkrēto iegūto resursu tālāku apstrādi un izmantošanu saistītu uzņēmējdarbību.

Latvijā ir neizmantots potenciāls attīstīt preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanu. Kā piemēru var atzīmēt pagaidām neizmantoto iespēju ražot no Latvijas māliem keramzītu, no kvarca smiltīm stiklu, stikla šķiedru un citus izstrādājumus, nepietiekami apzinātās iespējas ražot no dolomītiem augstas kvalitātes šķembas ceļu būvei, augstas kvalitātes kaļķakmens izmantošana papīra un cukura ražošanā. Saražotos izstrādājumus var sekmīgi eksportēt. Šajā jomā ir nepieciešams turpināt pētījumus un veicināt sadarbību starp dažādu nozaru speciālistiem. Vietējo resursu izmantošanas dažādošana, liekot uzsvaru uz izstrādājumiem ar lielāku pievienoto vērtību, būtu nopietns ieguldījums Latvijas un tās reģionu ekonomiskajā attīstībā.

6. Tiesības uz derīgajiem izrakteņiem un normatīvais regulējums citās valstīs

Īpašumtiesības uz derīgajiem izrakteņiem dažādās valstīs ir atšķirīgas un ir atkarīgas no derīgo izrakteņu veida.²¹ Vērtīgāki derīgie izrakteņi - metālu rūdas, energoresursi, kā arī daļa industriālo minerālu un tiesības uz to meklēšanu, izpēti un ieguvi pieder valstij. Pārējie derīgie izrakteņi parasti pieder zemes īpašniekam. Derīgo izrakteņu iegūšanai zeme dažkārt tiek atsavināta, izmaksājot kompensāciju, vai arī zemes īpašniekam - valstij vai privātīpašniekam - derīgo izrakteņu ieguvējs maksā par tiesībām iegūt derīgos izrakteņus (royalty payments).

Lietuvā visu veidu derīgie izrakteņi pieder valstij. Lietuvas Civillikuma²² V nodaļas 4.40 panta trešajā daļā noteikts, ka zemes gabala īpašniekam pieder īpašumtiesības uz zemes virskārtu un minerāliem zemē, ciktāl tas atbilst normatīvajiem aktiem un ir nepieciešams zemes gabala izmantošanas mērķim. Savukārt Zemes dzīļu likums²³ paredz, ka zemes dzīles pieder valstij un to izmantošanai nepieciešama īpaša atļauja. Izvērtējot Lietuvas Zemes dzīļu likumā²⁴ minēto, zemes dzīļu robeža sākas 2 m dziļumā - līdz šim dziļumam zemes īpašnieks var veikt derīgo izrakteņu ieguvi bez licences, ja vien ieguves platība nepārsniedz 0,5 ha.

Jāatzīmē, ka Lietuva līdzās Spānijai un Slovēnijai ir viena no trim ES valstīm, kur visi derīgie izrakteņi tiek uzskatīti par valsts īpašumu.²⁵

Igaunijā zemes dzīles ir zemes gabala īpašnieka īpašums.²⁶ Tai pat laikā Igaunijas Īpašuma tiesību likuma 127.panta pirmā daļa satur būtisku atrunu, ka tiesības uz īpašumu sniedzas līdz tādam dziļumam, līdz kuram "sniedzas īpašnieka intereses nekustamā īpašuma izmantošanā"²⁷. Savukārt 127.panta otrajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma īpašnieks "neaizliegs darbības, kas notiek tādā […] dziļumā, līdz kuram nesniedzas īpašnieka interese izmantot nekustamo īpašumu atbilstoši tā lietošanas mērķim". Šī paša likuma 130.panta pirmā daļa atdala zemes dzīlēs atrodamos minerālus (attiecīgo minerālu saraksts tiek noteikts ar Zemes garozas likumu²⁸ un uz tā pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem) no paša nekustamā īpašuma un nosaka, ka šie minerāli pieder valstij.

Zemes garozas likums nosaka, ka derīgie izrakteņi valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs²⁹ (turpmāk - Atradnes) ir valsts īpašums neatkarīgi no tā, vai šīs atradnes atrodas zem valstij vai privātpersonai piederošas zemes. Minētā likuma 3. panta trešā daļa paredz, ka valsts nozīmes Atradņu sarakstu sastāda valdība, savukārt pašā likumā noteikti kritēriji, pēc kādiem Atradnes var tikt iekļautas šajā sarakstā:

1) ja attiecīgo derīgo izrakteņu apjoms vai kvalitāte Atradnēs ir nozīmīgs, vērtējot no valsts ekonomiskās attīstības viedokļa;

2) ja Atradņu krājumos esošie derīgie izrakteņi ir izmantojami preču ar eksporta potenciālu ražošanai;

3) ja Atradņu esošo derīgo izrakteņu ieguvei ir būtiska ietekme uz vidi vairākās pašvaldībās, vai arī tā pārsniedz valsts robežas.

Jebkurā gadījumā valstiski nozīmīgi ir tās Atradnes, kas atrodas pārrobežu ūdenstilpnēs, teritoriālajā jūrā, iekšzemes teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Atbilstoši Zemes garozas likuma 4.panta pirmajai daļai valstij pieder visi derīgie izrakteņi pamatiežos (pamatiežu māli, dolomīts, fosforīts, kristāliskais būvakmens, kaļķakmens, kvarca smiltis, degslāneklis).³⁰ Tāpat, kā jau minēts, valstij pieder derīgie izrakteņi Atradnēs³¹ un ezeru un jūras (ārstnieciskās) dūņas, kā arī derīgie izrakteņi zem valstij piederošajiem zemes gabaliem un derīgie izrakteņi pirmsleduslaikmeta iežos. Valstij pieder arī nereģistrētie nogulumieži, šķidrumi un gāzes zemes dzīlēs (Zemes garozas likuma 4.panta trešā daļa). Jāsecina, ka zemes dzīļu nogabali un derīgie izrakteņi, uz kuriem varētu pretendēt privātpersonas kā attiecīgo zemes gabalu īpašnieces, ir būtiski ierobežoti.

Saskaņā ar Zemes garozas likuma 52.panta trešo daļu jebkādas darbības zemes dzīlēs iespējamas, noslēdzot vienošanos ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku. Lai arī sākotnēji tas rada pamatotas bažas, ka zemes īpašnieks varētu izmantot šo likuma normu savā labā un likt šķēršļus zemes dzīļu izmantošanai, jāpatur prātā atruna Īpašuma tiesību likuma 127.pantā - nekustamā īpašuma īpašnieks "neaizliegs darbības, kas notiek tādā […] dziļumā, līdz kuram nesniedzas īpašnieka interese izmantot nekustamo īpašumu atbilstoši tā lietošanas mērķim".³² Tādējādi tiek panākta visu ieinteresēto personu tiesību aizsardzība un saskaņošana.

Somija. Saskaņā ar Somijas Kalnrūpniecības likumu³³ derīgie izrakteņi tiek iedalīti pieprasāmajos (no angļu val. - claimable) - metālu rūdas, industriālie minerāli u.tml. - un nepieprasāmajos (no angļu val. - non-claimable), t.i. plaši izplatītajos. Pieprasāmie derīgie izrakteņi, kuri uzskaitīti Kalnrūpniecības likumā, pieder valstij neatkarīgi no tā, kam pieder zemes gabals virs attiecīgajām atradēm. Ja kāda persona vēlas uzsākt šo derīgo izrakteņu ieguvi, tai jāsaņem attiecīga atļauja no valsts.

Nepieprasāmie derīgie izrakteņi uzskatāmi par attiecīgā zemes gabala īpašniekam piederošiem, un tikai zemes gabala īpašnieks var noteikt, vai trešajām personām ļaut tos iegūt.

Zemes īpašniekam Kalnrūpniecības likuma 99., 100. un 101.pantā paredzēta atlīdzība par derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi, kā arī par blakusproduktu ieguvi. Attiecīgo maksājumu apmērs atkarīgs gan no izmantotās zemes platības, gan arī no iegūto derīgo izrakteņu vērtības vai blakusproduktu realizācijas vērtības.

Kalnrūpniecības likuma mērķis ir nodrošināt sociāli, ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgu pieeju derīgo izrakteņu izpētē un ieguvē.

Somijā 50% zemes pieder valstij, kas atvieglo zemes dzīļu resursu izmantošanu. Zeme īpašniekam par zemes izmantošanu izpētes laikā ir noteikta kompensācija 20euro/ha gadā (1.-4.gadā) ar pieaugumu 50 EUR/ha gadā pēc četriem gadiem. Šāds regulējums pieņemts, lai vecinātu sadarbību ar zemes īpašniekiem. Ja nevar vienoties ar zemes īpašnieku, ieguve faktiski notiek tik un tā. Zemes īpašnieks iegūst 0,15% no metāla vērtības. Iespējama zemes atpirkšana.

Zviedrijā izdala koncesijas minerālus - minerālus, kas tiek uzskatīti par sabiedrībai būtiskiem (metāla rūdas, virkne industriālo minerālu, ogles, nafta) un pārējos derīgos izrakteņus. Derīgo izrakteņu ieguvei paredzēto zemi pirkuma vai līzinga ceļā pārņem kalnrūpniecības kompānija, slēdzot līgumu par kompensāciju ar līdzšinējo zemes īpašnieku. Ja par koncesijas minerālu ieguvi valsts ar zemes īpašnieku nevar vienoties, iespējama zemes piespiedu atpirkšana.

Zviedrijas tiesībās nekustamais īpašums tiek skatīts kā "divdimensiju īpašumtiesību vienība" (two-dimensional property unit).³⁴ Tātad faktiski Zviedrijas tiesību sistēmā zemes dzīļu tiesiskā piederība nav aktuāla. Tā vietā Zviedrijas normatīvie akti koncentrējas uz derīgo izrakteņu piederības jautājumiem. Derīgo izrakteņu piederības, izpētes un ieguves jautājumus regulē Derīgo izrakteņu likums³⁵ un Derīgo izrakteņu rīkojums³⁶. Derīgo izrakteņu likums ievieš koncesijas derīgo izrakteņu jēdzienu un nodala šos derīgos izrakteņus no pārējiem derīgajiem izrakteņiem.

Koncesijas derīgie izrakteņi ir uzskaitīti Derīgo izrakteņu likuma 1. nodaļas 1. pantā. Koncesijas derīgo izrakteņi uzskatāmi par valstij piederošiem, tādēļ to izpētes un ieguves darbi iespējami tikai un vienīgi uz valsts izsniegtas atļaujas pamata neatkarīgi no tā, vai šos darbus plāno veikt zemes īpašnieks, vai arī trešā persona. Koncesijas likuma 2.nodaļas 2.pantā noteikts, ka izpētes atļaujas izsniegšanai nepieciešami divi priekšnoteikumi:

1) ir jābūt pamatotam iemeslam uzskatīt, ka attiecīgajā vietā varētu tikt uzieti koncesijas derīgie izrakteņi; un

2) nedrīkst rasties šaubas, ka pieteicējam acīmredzami pietrūkst spēju un patiesas vēlmes veikt plānoto izpēti.

Attiecībā uz koncesijas turētāju attiecībām ar zemes īpašniekiem Derīgo izrakteņu likumā norādīts vien tas, ka derīgo izrakteņu ieguvei izmantojama tikai tik liela zemes platība, cik objektīvi nepieciešams. Savukārt zemes īpašniekiem atlīdzināmi zaudējumi, kas radušies derīgo izrakteņu ieguves dēļ, bet gadījumos, kad zemes gabala izmantošana rada īpašu apgrūtinājumu, koncesijas turētāja pienākums ir attiecīgo zemes gabalu no tā īpašnieka atpirkt, ja pēdējais to pieprasa.

Zemes gabala īpašniekiem kopš 2005.gada tiek maksātas derīgo izrakteņu kompensācijas - koncesijas turētāji maksā apmēram 1,5% no vidējās iegūto derīgo izrakteņu vērtības. Vēl 0,5% tiek maksāti valstij, kura šos līdzekļus novirza ar kalnrūpniecību saistītiem projektiem (jaunu atradņu izpēte, ilgtspējība u.tml.).

Grenlandes piemērs tiek apskatīts tādēļ, ka šīs valsts (autonomijas Dānijas Karalistes sastāvā) Derīgo izrakteņu un ar derīgajiem izrakteņiem saistīto darbību likums³⁷ ir viens no jaunākajiem šīs jomas likumiem. Turklāt šī likuma grozīšana 2012. un 2014.gadā liecina par tā uzlabošanu salīdzinājumā ar sākotnējo versiju. Tādējādi jāpieņem, ka Grenlandes likums atbilst pastāvošajai industrijas praksei.

Jānorāda, ka Grenlandes likums uz citu valstu līdzīgu likumu fona izceļ tādus licencējamus zemes dzīļu izmantošanas veidus, kā pazemes enerģijas izmantošana, pazemes cauruļvadu ierīkošana un uzglabāšana zemes dzīlēs.

Grenlandē visi zemes dzīlēs atrodamie derīgie izrakteņi uzskatāmi par valsts īpašumu. To ieguve ir licencējama, un licenču izsniegšana un termiņš atkarīgs no licencējamās darbības mērķa (no pieciem gadiem derīgo izrakteņu izpētei līdz piecdesmit vai vairāk gadiem uzglabāšanai). Jānorāda, ka, piemēram, izpētes licence nav ekskluzīva - izpēti vienā un tai pašā vietā var veikt vairākas licencētas personas. Izpētes licence tiek izsniegta uz laiku līdz pieciem gadiem.

Grenlandes likums nosaka, ka izpētes licences turētājam vai tā norādītai personai ir tiesības uz derīgo izrakteņu ieguvi atradnēs, kuras atklājis licences turētājs. Taču priekšrocības (patstāvīgi vai ar trešās personas starpniecību) iegūt derīgos izrakteņus atklātajās atradnēs tiek garantētas trīsdesmit gadu laikā no ieguves licences izsniegšanas dienas. Gan izpētes, gan ieguves licence tiek anulēta, ja tajās norādītie darbi netiek veikti, vai arī tiek pārtraukti uz laiku, ilgāku par diviem gadiem.

Polija. Valstij pieder derīgie izrakteņi, ko iegūst ar šahtu vai urbumu metodi, bet privātpersonām pieder derīgie izrakteni, ko iegūst ar karjeru metodi. Polijas Civillikuma³⁸ 46.pantā noteikts, ka nekustamo īpašumu veido "zemes virsma […] un pastāvīgi ar to saistītās būves […]". Jāsecina, ka zemes dzīles neietilpst nekustamā īpašuma sastāvā.

Derīgo izrakteņu piederību, izpētes un ieguves kārtību regulē Ģeoloģijas un kalnrūpniecības likums³⁹. Minētais likums ievieš kalnrūpniecības īpašuma jēdzienu, kas ietver sevī visus likumā uzskaitītos derīgos izrakteņus (tostarp arī termālos ūdeņus), un ir noteikts, ka valsts ir vienīgais kalnrūpniecības īpašuma īpašnieks neatkarīgi no tā, kur - zem valstij vai privātpersonai piederošas zemes - šis īpašums atrodas (skatīt likuma 10.pantu). Līdzīgi kā Zviedrijā, arī Polijā darbojas koncesijas princips - valsts piešķir atļauju privātpersonām veikt derīgo izrakteņu izpēti vai ieguvi.

Ģeoloģijas un kalnrūpniecības likuma 18.panta pirmajā daļā noteikts - ja nekustamais īpašums (zemes gabals) vai tā daļa nepieciešama derīgo izrakteņu izpētei vai ieguvei, tad attiecīgo tiesību (koncesijas) turētājs var pieprasīt no zemes gabala īpašnieka tiesības šo īpašumu vai noteiktu tā daļu lietot attiecīgajam mērķim pret atlīdzību. Zemes gabala īpašniekam ir tiesības pieprasīt, lai pārmērīga apgrūtinājuma gadījumā (t.i., kad īpašums vairs nav izmantojams tā mērķiem derīgo izrakteņu izpētes vai ieguves dēļ) koncesijas turētājs atpērk attiecīgo nekustamo īpašumu. Jebkuras nesaskaņas koncesijas turētāja un zemes īpašnieka starpā risina tiesa (Ģeoloģijas un kalnrūpniecības likuma 18.panta ceturtā daļa).

Vācija. Saskaņā ar Vācijas Civillikuma (Bundesgesetzbuch)⁴⁰ 905.pantu zemes gabala īpašniekam pieder zemes dzīles zem tā. Taču panta otrajā daļā izdarīta nozīmīga atruna, ka "īpašnieks nedrīkst aizliegt darbības, kas tiek veiktas tādā […] dziļumā, ka nepastāv īpašnieka intereses tās nepieļaut".

Derīgo izrakteņu piederību un izpētes un ieguves kārtību regulē Federālais kalnrūpniecības likums (Bundesberggesetz)⁴¹. Tā pamatā ir derīgo izrakteņu iedalījums "brīvajos" (Bergfreie Bodenschatze) un "zemes īpašnieku" (Grundeigene Bodenschatze). Pēdējie pieder zemes gabala, zem kura tie atrodas, īpašniekiem. Savukārt "brīvie" derīgie izrakteņi nav attiecīgo zemes gabalu īpašnieku īpašums, un to ieguvei nepieciešama valsts atļauja. "Brīvo" derīgo izrakteņu uzskaitījums sniegts Federālā kalnrūpniecības likuma 3. pantā, un tajā neiekļautie izrakteņi uzskatāmi par "zemes īpašnieku" derīgajiem izrakteņiem.

Federālais kalnrūpniecības likums paredz, ka derīgo izrakteņu pētniekiem vai ieguvējiem pirms darbu uzsākšanas jāsaņem zemes gabala īpašnieka piekrišana šādu darbu veikšanai (likums 39.panta pirmā daļa). Taču turpat ir sniegta piebilde, ka šis noteikums nekādi neietekmē Vācijas Civillikuma 905.panta piemērošanu. Tātad zemes īpašnieks nedrīkst nepamatoti atteikt savu piekrišanu zemes dzīļu izpētei un derīgo izrakteņu ieguvei.

Austrijā valsts īpašumā ir akmens sāls, ogļūdeņraži un ieži, kas satur urānu un toriju. Tiek izdalīti "brīvie minerāli", piem., metālu rūdas, ģipsis, kaļķakmens, kvarcs, māli utt., kas nepieder zemes īpašniekam. Zemes īpašniekam pieder "pārējie minerāli", tas ir, smilts, grants u.tml.

Luksemburgā valstij pieder visi derīgie izrakteņi, kas atrodas dziļāk par 6 metriem, līdz 6 metru dziļumam derīgie izrakteņi pieder privātpersonām.

Nīderlande. Saskaņā ar Nīderlandes Civillikumu⁴² zemes īpašniekam pieder ne vien zemes gabals, bet arī zem tā atrodošies pazemes slāņi (5:20 panta pirmā daļa). Tajā pašā laikā 5:21 panta otrā daļa nosaka, ka trešās personas var lietot attiecīgajam zemes gabala īpašniekam piederošās zemes dzīles, ja vien tas tiek darīts tādā dziļumā, ka "īpašniekam nav intereses pret to iebilst".

Nīderlandes kalnrūpniecības likuma⁴³ 3.pants vispārīgi nosaka, ka derīgie izrakteņi ir valsts īpašums. Par derīgajiem izrakteņiem šī likuma izpratnē uzskatāmas visas organiskas izcelsmes vielas cietā, šķidrā vai gāzveida stāvoklī, izņemot metānu, kaļķakmeni, granti, smiltis, mālu, gliemežvākus un to maisījumus.

Norvēģijā ar derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi saistītos jautājumus regulē Derīgo izrakteņu likums.⁴⁴ Tas definē, kuri derīgie izrakteņi ir valsts īpašums, un nosaka, ka pārējie derīgie izrakteņi, izņemot naftu, ir zemes īpašnieka īpašums (skatīt likuma 7.pantu).

Norvēģijā attiecībā uz valstij piederošajiem derīgajiem izrakteņiem darbojas koncesiju sistēma, kas ir līdzīga Zviedrijā esošajai. Tajā pašā laikā jānorāda, ka Derīgo izrakteņu likuma mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgas attīstības principa ievērošanu derīgo izrakteņu ieguvē (skatīt likuma 1.pantu). Šādā kontekstā, iespējams, vērtējami uz likuma pamata izdotie noteikumi, ar kuru palīdzību var panākt, ka pretēji zemes īpašnieka gribai var tikt veikta arī zemes īpašniekam piederošo derīgo izrakteņu izpēte un ieguve, ja pastāv pamats uzskatīt, ka šo derīgo izrakteņu veidam un koncentrācijai attiecīgajā atradnē ir (vai nākotnē varētu būt) komerciāls potenciāls.

Šveices Civillikuma 667.pantā noteikts, ka zemes īpašniekam pieder zemes dzīles zem tam piederošā zemes gabala, taču tikai tiktāl, ciktāl sniedzas zemes īpašnieka "leģitīma interese izlietot savas tiesības uz īpašumu".⁴⁵

Katram Šveices kantonam ir savs derīgo izrakteņu likums (Bergregalgesetz), šie likumi ir savā starpā līdzīgi. Pamatā tie balstās uz sistēmu, kas ir līdzīga Zviedrijas koncesiju sistēmai. Interesanti, ka Bernes kantona attiecīgais likums paredz - derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi licencējošā iestāde var noteikt licenciātam, vai un kādā apmērā tam jākompensē zemes īpašniekam ar derīgo izrakteņu izpētes vai ieguves darbiem nodarītie zaudējumi⁴⁶.

Kanādā pārsvarā zemes dzīles pieder valstij, bet nelielā daļā valsts teritorijas zemes dzīles pieder zemes īpašniekam. Piemēram, Saskačevanas provincē privātā īpašumā ir 20% zemes dzīļu. Kvebekas provincē pirms divdesmit gadiem zemes dzīles piederēja zemes īpašniekiem. Izstrādājot un attīstot kalnrūpniecību reglamentējošos normatīvos aktus, īpašumtiesības pakāpeniski, nosakot pārejas posmu un noteikumus, tika atgrieztas valstij, ieviešot jēdzienu "tiesības uz minerāliem".

Spēkā ir nosacījums, ka trīs gadu laikā izpētē jāiegulda noteikts finansējums. Ģeoloģiskā informācija jānodod valstij. Izpētes kompānija pēc tam "projektu" (izpētes rezultātus, kas garantē tiesības veikt ieguvi) pārdod ieguves kompānijām vai investoriem. Minerālresursu meklēšana, izpēte un ieguve ilgstošs process, tāpēc meklēšanas un izpētes uzņēmumiem, veiksmīga izpētes rezultāta gadījumā, pieder tiesības pārdot izpētes rezultātus (faktiski - ieguves tiesības) konkrētam ieguves uzņēmumam.

Vērtējot Kanādas pieredzi derīgo izrakteņu tiesiskā regulējuma jomā, jāņem vērā, ka šis regulējums var atšķirties no provinces uz provinci. Tomēr šīs koncepcijas kontekstā vērā ņemami sekojoši Kanādas pieredzes aspekti.

Pirmkārt, 19., 20.gadsimta mijā notika pāreja no regulējuma, kas paredzēja zemes īpašnieka tiesības uz dzīlēs esošajiem derīgajiem izrakteņiem, uz regulējumu, saskaņā ar kuru šobrīd vairāk nekā 90% teritorijas valdība ir vienīgais derīgo izrakteņu īpašnieks.

Otrkārt, jāņem vērā arī tas, ka Kanādā zeme lielākoties ir valsts īpašums, un tikai aptuveni 10% zemes ir privātīpašums.⁴⁷ Šādā ziņā valstij ir lielāka rīcības brīvība noteikt tiesības trešajām personām piekļūt zemes gabaliem, zem kuriem ir potenciāli vai esoši atradņu krājumi.

Ņemot vērā atšķirīgo tiesību sistēmu, kā arī atšķirīgo situāciju zemes īpašumtiesību sadalījumā,⁴⁸ Kanādas tiesiskais regulējums derīgo izrakteņu jomā nevarētu tikt tiešā veidā pārnests Latvijas tiesību sistēmā. Jāņem vērā, ka Kanāda ir viena no vadošajām pasaules valstīm derīgo izrakteņu ieguvē un investīciju piesaistē šai nozarei, tādēļ tās pieredzi lietderīgi ņemt vērā , modernizējot derīgo izrakteņu ieguves nozari Latvijā.

Amerikas Savienoto valstu (ASV) Austrumu daļā tiesības uz minerāliem saistītas ar tiesībām uz zemes virsu, bet Rietumu daļā tiesības uz minerāliem rezervētas valdībai⁴⁹. Šajā situācijā zeme var piederēt vienai personai, bet zemes dzīles zem attiecīgā zemesgabala - valstij vai citai personai.

Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs, kā arī Kanādā un ASV, derīgo izrakteņu meklēšanai, izpētei un ieguvei jāsaņem licences vai atļaujas, ko noteiktā kārtībā izsniedz kompetentās valsts vai pašvaldību iestādes. Tiek noteikti meklēšanas un izpētes licences laukumi (claims), kuros izpētes kompānijai ir tiesības veikt izpēti. Veiksmīga izpētes procesa rezultātā izpētes kompānijai vienlaikus pieder tiesības arī uz atklātajiem minerālresursiem. Valsts privātās izpētes kompānijas un citus interesentus nodrošina ar ģeoloģisko informāciju (kartes u.c.), izsniedz izpētes un meklēšanas licences, noteiktā kārtībā saņemot informāciju par izpētes rezultātiem un samaksu par izpētes un meklēšanas licenci uz noteiktu laika posmu.

7. Problēmas zemes dzīļu izpētē un izmantošanā Latvijā

Nozares attīstību veicinošie faktori valstīs, kurās ir attīstīta derīgo izrakteņu ieguves industrija, ir šādi:

1) valdība ar tiesiskā regulējuma palīdzību radījusi pamatu funkcionējošam derīgo izrakteņu ieguves tirgum;

2) ar likumu nodibinātas valsts īpašumtiesības uz derīgajiem izrakteņiem neatkarīgi no to atrašanās vietas. Tādējādi valsts izslēdz iespēju, ka zemes īpašnieks, kuram nav ne iespēju, ne intereses apgūt zemes dzīlēs esošos derīgos izrakteņus, varētu aizkavēt šo procesu;

3) saprotami un skaidri kompensācijas mehānismi zemes īpašniekiem par tiem piederošo zemes gabalu izmantošanu derīgo izrakteņu ieguvē. Tādējādi tiek izslēgtas zemes īpašnieku nepamatoti augstas prasības, savukārt potenciālajiem investoriem ir pilnīgs priekšstats par attiecīgo izdevumu pozīciju, plānojot katra atsevišķa investīciju projekta budžetu.

Pētījumā par Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu minerāltiesību atšķirībām skaitliskā izteiksmē parādīts, ka skaidrais īpašumtiesību un nodokļu regulējums, kāds ir Kanādā, pretstatā ASV, ir daudz labvēlīgāks investīcijām un kalnrūpniecības nozares attīstībai⁵⁰.

7.1. Zemes dzīļu īpašumtiesības

Latvijas Civillikuma regulējums laika gaitā nav attīstīts un pielāgots mūsdienu tendencēm. Civillikuma pieeja īpašuma fiziskās vienotības jautājumā, kā arī nepietiekamais likuma "Par zemes dzīlēm" regulējums, kuru ietekmē arī Civillikuma pieeja zemes dzīļu jautājumam, ir būtisks šķērslis investīciju piesaistīšanai derīgo izrakteņu izpētei un ieguvei. Tādēļ normatīvais regulējums šajā ziņā būtu pilnveidojams, lai nodrošinātu iespējas mūsdienīgai un ekonomiski efektīvai kalnrūpniecības nozares attīstībai.

Satversmes 105.pants ietver aizliegumu īpašniekam izmantot īpašumu pretēji sabiedrības interesēm. Satversmes tiesa atzinusi sabiedrības labklājību par leģitīmu interesi,⁵¹ tādējādi rīcība, kas ir vērsta pret to, nepelna aizsardzību.

Pašreiz spēkā esošais zemes īpašuma un derīgo izrakteņu izmantošanas tiesiskais regulējums neveicina investoru interesi par derīgo izrakteņu izpēti un iegūšanu Latvijā. Investoram jāvienojas ar zemes īpašnieku par derīgo izrakteņu izpētes vai ieguves darbu veikšanu vēl pirms atļaujas saņemšanas šādu darbu veikšanai. Katras šādas vienošanās saturs tādējādi var atšķirties, un katrs zemes īpašnieks var izvirzīt būtiski atšķirīgas prasības līdzīgos apstākļos. Šāda pieeja ir izdevīga katram atsevišķam zemes īpašniekam, taču tā neveicina sabiedrības interešu īstenošanu. Turklāt nav efektīva tiesiska mehānisma, kā panākt, ka zemes dzīles patiešām tiek izmantotas atbilstoši sabiedrības interesēm gadījumos, kad zemes īpašnieka principiāla nostāja kavē derīgo izrakteņu izpēti vai ieguvi.

Latvijā nav jēdziena "tiesības uz minerāliem" (mineral rights), tiesības uz zemes virsmu (surface rights), maksājumi par minerālo labumu iegūšanu (royalties), nav definēti meklēšanas un izpētes laukumi (claim area), nav noteikta ekonomiski pamatota un laikā ierobežota maksa par zemes dzīļu izpētes procesu, nav paredzēts normatīvais regulējums līdzekļu uzkrāšanai, lai nodrošinātu iespējamās ieguves vietas slēgšanu un rekultivāciju, nav noteikti kvalitatīvie kritēriji meklēšanas, izpētes un ieguves kompāniju piesaistei utt.

Svarīgs ir aspekts, ka derīgo izrakteņu meklēšanas un izpētes process parasti ir nodalīts no iegūšanas procesa, ievērojot uzņēmēju individuālās specializācijas un kapitāla koncentrācijas līmeni. Reti ir sastopami gadījumi, kad meklēšanas un izpētes darbus finansē zemes īpašnieks, jo viņam nav pārliecības par konkrēto resursu klātesamību, vai ieguves uzņēmējs, kuram nav pierādījumu par iespējamo minerālo resursu ieguves ekonomisko pamatotību un lietderību. Tāpēc tiesības meklēt un pētīt, kas ir saistīta ar būtisku resursu ieguldījumu ar neskaidru gala rezultātu, ir jāpapildina ar tiesībām pārdot tālāk meklēšanas un izpētes procesā iegūtos rezultātus (t.sk. ar īpašumu saistītu minerālo resursu) ieguves uzņēmumam.

Normatīvais regulējums nepieļauj derīgo izrakteņu meklēšanā un ģeoloģiskajā izpētē izmantot pieeju - "kas pirmais nāk, tas pirmais pēta", izņemot ogļūdeņražu meklēšanu un izpēti.

Zemes īpašniekiem vairumā gadījumu nav ne zināšanu, ne finansiālo iespēju, ne arī motivācijas veikt pašam vai pasūtīt ģeoloģisko izpēti lielā dziļumā. Valsts līmenī zemes dzīļu izmantošanu šobrīd var plānot, galvenokārt, attiecībā uz valsts un pašvaldību zemi, tas ir, aptuveni 33,3% valsts teritorijas (neskaitot šelfa un ekonomiskās zonas platības). Rezultātā ir problemātiski no valsts puses attīstīt un mērķtiecīgi plānot vai veicināt derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi.

7.2. Ekonomiskie instrumenti

Latvijā šobrīd netiek iegūtas metālu rūdas un metāli. Attīstot zemes dzīļu izpēti Latvijā un, uzsākot attiecīgas aktivitātes, iespējams piesaistīt ievērojamas investīcijas un izpētes darbiem var tikt izveidotas jaunas darbavietas, kas sākuma stadijā ietekmēs saistītās transporta nozari un apkalpojošās nozares, radot jaunas darbavietas. Papildus būtisks ieguvums no šādu izpētes darbu īstenošanas, ir zināšanu pārnese no pasaules vadošajām valstīm ieguves rūpniecības jomā. Pozitīvu izpētes rezultātu gadījumā attīstīsies saistītās nozares - transports un loģistika, mašīnbūve un metālapstrāde, produktu ražošana, kā arī ievērojami pieaugs Latvijas eksporta apjomi, vienlaikus nodrošinot ar vietējiem resursiem esošos uzņēmumus un attīstot jaunus ar konkrēto iegūto resursu tālāku apstrādi un izmantošanu saistītos uzņēmumus. Konkrētus aprēķinus par šo jomu pašlaik izdarīt nav iespējams, jo nav pietiekami apzināti zemes dzīlēs potenciāli esošo rūdu un dimantu apjomi.

Nepieciešams izvērtēt un aktualizēt dabas resursu nodokļa likmju efektivitāti, ka arī, ņemot vērā starptautisko praksi, noteikt nodokļa likmes resursiem, kam tās vēl nav noteiktas - mazizplatītiem un problemātiskiem resursiem, t.sk. metālu rūdām.

Šobrīd Latvijā nav pieredzes arī ieguvumu un labumu pārdalei (royalty) zemes īpašniekiem par iespējām iegūt to zemes dzīlēs piederošos derīgos izrakteņus. Šādas kompleksas (meklēšana, izpēte un iegūšana) atbalsta sistēmas trūkums, neveicina īpašnieku interesi atbalstīt meklēšanas un izpētes procesu, savukārt minerālu resursu ieguves ekonomisko efektivitāti nevar aprēķināt, ja nav noteiktas (normatīvi apstiprinātas) visas iespējamās izmaksu pozīcijas.

Atbilstoši Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktajam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija risinās šajā sadaļā minētos jautājumus.

8. Tiesiskā regulējuma pilnveidošanas juridiskie aspekti

Ievērojot, ka nepieciešams reformēt zemes dzīļu tiesisko regulējumu ir svarīgi noskaidrot kā šāda reforma varētu ietekmēt zemes īpašnieku īpašuma tiesību apjomu.

Atkarībā no izvēlētā risinājuma reforma būtiski ietekmēs zemes gabalu īpašnieku īpašuma tiesību apjomu, tādēļ nepieciešams izvērtēt īpašuma tiesību aprobežojumus.

Personas tiesības uz īpašumu aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 105. pants. Minētā norma vienlaikus nodrošina īpašuma kā tiesību institūta pastāvēšanu un īpašuma kā personai piemītošu subjektīvu tiesību pastāvēšanu.⁵²

Šādā kontekstā Civillikums definē, kas ir īpašuma priekšmets (929.pants - īpašuma priekšmets ir tas, kas nav izņemts no vispārējās apgrozības; 1042.pants - zeme kā īpašums ietver sevī arī zemes dzīles zem tās un derīgos izrakteņus tajās), kā arī nosaka personai piemītošo subjektīvo tiesību saturu (927.pants - īpašums kā pilnīgas varas tiesība pār lietu; 1043.pants - zemes īpašnieka tiesības rīkoties ar zemi un zemes dzīlēm pēc sava ieskata).

Zemes īpašuma vertikālās robežas Civillikuma izpratnē nav ierobežotas. Civillikums derīgos izrakteņus kvalificē kā zemes gabala (zemes dzīļu) sastāvdaļu, un līdz to atdalīšanai no zemes dzīlēm derīgie izrakteņi netiek uzskatīti par patstāvīgu īpašuma priekšmetu. Tāpat par atsevišķu īpašuma tiesību priekšmetu nav uzskatāmas pazemes ģeoloģiskās struktūras, kuru specifiskās īpašības var tikt izmantotas saimnieciskiem nolūkiem.⁵³

Doktrīnā tiek norādīts, ka zemes gabala vertikālā robeža zemes dzīlēs sniedzas tiktāl, ciktāl pastāv īpašnieka "pamatota un aizsargājama interese".⁵⁴ Intereses kritērijs esot vērtējams katrā atsevišķā gadījumā, par pamatu ņemot zemes gabala dabīgās īpašības un izmantošanas mērķi (iespējas).⁵⁵

Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmais teikums paredz, ka ir nepieļaujama īpašuma izmantošana pretēji sabiedrības interesēm, savukārt otrais teikums noteic, ka īpašuma tiesības ierobežojamas tikai un vienīgi uz likuma pamata.

Latvijas Republikas Satversmes 105.panta komentāros izdarīts secinājums, ka minētais Latvijas Republikas Satversmes pants aizliedz īpašniekam izmantot savu īpašumu prettiesiski, t.i., pretēji likumam.⁵⁶ Atbilstoši šādai interpretācijai, īpašums tiek izmantots pretēji sabiedrības interesēm tikai tad, ja īpašnieks pārkāpj likumu jeb dara to, kas ir aizliegts.⁵⁷ Taču šāda interpretācija nepamatoti sašaurina Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā ietvertā aizlieguma saturu. Hipotētiski ir iespējamas situācijas, kad īpašnieka darbība (vai bezdarbība) nav ar likumu aizliegta, taču ir pretēja skaidri saskatāmām sabiedrības interesēm. Piemēram, likuma kontekstā par šādu darbību (vai bezdarbību) varētu būt runa gadījumos, kad zemes īpašnieks nepamatoti liedz valstij (vai tās pilnvarotai personai) piekļuvi valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalam.

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam ar likumu iespējams noteikt īpašuma tiesību ierobežošanu. Šāda tiesību ierobežošana attaisnojama ar Latvijas Republikas Satversmes 116.pantā noteiktā leģitīmā mērķa sasniegšanu.⁵⁸ Piemēram, saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" noteikumiem un nosacījumiem zemes dzīļu izmantošana iespējama tikai uz atļaujas pamata, jo saskaņā ar šī likuma 6.panta pirmo daļu zemes dzīles izmantojamas ne vien zemes īpašnieka, bet arī sabiedrības interesēs. Līdzīgi arī Enerģētikas likuma 20.pantā noteikts, ka valsts īpašumā saglabājamas pazemes dabasgāzes krātuvju pazemes daļas.⁵⁹ Tātad Civillikums tā pašreizējā redakcijā jau ierobežo zemes īpašniekam Civillikuma 1042. un 1043.pantā piešķirtās tiesības. Šāds ierobežojums ir noteikts ar ārēju normatīvo aktu, tādēļ zemes īpašniekiem nav tiesiska pamata pret to iebilst.

Pat ar likumu noteikts īpašumtiesību ierobežojums var būt Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošs. Lai pārliecinātos, ka tā nav, ir jāvērtē attiecīgā ierobežojuma samērīgums jeb piemērotība leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūrai samērīgums nosakāms, secīgi pārbaudot trīs kritērijus⁶⁰:

1) jānoskaidro, vai ierobežojošais līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai (sabiedrības vajadzību nodrošināšanai);

2) jāizvērtē, vai šo mērķi nevar sasniegt citādi, t.i., izmantojot saudzējošākus ierobežojumus; un

3) jāpārliecinās, ka labums, ko sabiedrība iegūs no tiesību uz īpašumu ierobežošanas, būs lielāks par attiecīgai privātpersonai nodarīto zaudējumu.

"Sabiedrības vajadzības" tiek tulkotas kā sabiedrības kopējās intereses. Viens no avotiem, kas definē sabiedrības vajadzības, ir Latvijas Republikas Satversmes 116.pants, kurā kā aizsargājamas intereses, cita starpā, norādītas citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošība un labklājība. Papildus tam, piemēram, Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 2.pantā ietverts neizsmeļošs uzskaitījums tām interesēm, kas attaisno nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts aizsardzība, vides aizsardzība, veselības aizsardzība u.c.

Pašreiz likums "Par zemes dzīlēm" tikai noteic (6.panta pirmā daļa), ka zemes dzīles izmantojamas sabiedrības, ne tikai īpašnieka interesēs. Likuma 2.pantā konkretizēts, ka tā mērķis ir kompleksa, racionāla, vidi saudzējoša un ilgtspējīga zemes dzīļu izmantošana. Tajā pašā laikā citās valstīs likumos, kas reglamentē zemes dzīļu izmantošanu, tiek īpaši uzsvērta ekonomiski efektīva zemes dzīļu izmantošana kā viens no attiecīgo likumu mērķiem, kā arī tiek izcelti tādi aspekti, kā valsts ekonomiskā attīstība un derīgo izrakteņu izmantošana eksportspējīgu preču ražošanā. Tādējādi tiek īpaši uzsvērtas sabiedrības labklājības intereses, un likuma regulējums ir skatāms tieši šo interešu kontekstā.

Vērtējot saudzējošāka līdzekļa esamību personas tiesību uz īpašumu ierobežošanai, jāpatur prātā, ka saudzējošāks ir nevis jebkurš alternatīvs līdzeklis, bet tikai tāds, kas tikpat lielā mērā nodrošina leģitīmā mērķa sasniegšanu.⁶¹ Šajā situācijā nav saskatāmi citi risinājumi, kas ļautu sasniegt leģitīmo mērķi tikpat efektīvi, izņemot gadījumu, ja nekustamais īpašums vai tā daļa tiek atsavināta.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka viens no saudzējošiem instrumentiem ir tas, ka valsts plāno paredzēt pietiekami ilgu pārejas periodu, piemēram, 10 gadus, kurā zemes īpašniekam ir tiesības veikt (organizēt) zem savas zemes esošo zemes dzīļu izpēti. Savukārt tiem zemes īpašniekiem, kas nebūs sākuši veikt zemes dzīļu izpēti un ieguvi, nebūs tiesiski aizsargājamas intereses. Tomēr zemes dzīļu ieguves rezultātā zemes īpašnieki saņems maksājumus (kompensācijas) par zemes dzīļu ieguvi, neatkarīgi no viņi piekrišanas vai nepiekrišanas licences izsniegšanai zem savas zemes esošo dzīļu izpētei vai ieguvei.

Jautājumā par sabiedrības iegūtā labuma un privātpersonai nodarītā zaudējuma proporciju nav pilnīgi precīzi nosakāma raksturojoša rādītāja. Šādā izpratnē likumdevējam, izvērtējot visu pieejamo informāciju kopsakarā, ir pietiekami liela rīcības brīvība nodefinēt attiecīgās sabiedrības intereses un ieguvumus un izlemt, vai un cik lielā mērā tās attaisno privātpersonas tiesību uz īpašumu ierobežošanu.

Zemes dzīles pašas par sevi nav īpašuma priekšmets, tāpat kā īpašuma priekšmets nav tajos esošie derīgie izrakteņi vai ģeoloģiskās struktūras ar derīgām īpašībām līdz brīdim, kad tie tiek atdalīti no zemes (izrakti) vai - ģeoloģisko struktūru ar derīgām īpašībām gadījumā - padarītas par izmantošanai derīgām. Likuma "Par zemes dzīlēm" 6.panta otrajā daļā uzsvērts, ka "zemes dzīļu vērtība netiek ietverta īpašuma kadastrālajā vērtībā, un par zemes dzīlēm nav jāmaksā īpašuma nodoklis". Jāsecina, ka valsts ieskatā zemes dzīlēm pašām par sevi nav vērtības - vērtība varētu būt tajās esošajiem derīgajiem izrakteņiem, bet tikai pēc tam, kad tie ir atdalīti no zemes dzīlēm, kā arī naudā varētu novērtēt zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu. Attiecīgi bez pienācīgas izpētes un piemērotu apstākļu radīšanas derīgo izrakteņu ieguvei un zemes dzīļu ekonomiski pamatotai izmantošanai to vērtība ir nenosakāma, un tā nekādā veidā pati par sevi nevar ietekmēt attiecīgo zemes īpašumu vērtību.

Vienlaikus, risinājuma varianti paredz zemes īpašniekam tiesiskus pamatus prasīt ar īpašuma tiesību ierobežojumu radīto zaudējumu atlīdzību vai kompensāciju.

Tātad šādas reformas leģitīmais mērķis ir sabiedrības interesēm atbilstoša, ekonomiski efektīva un ilgtspējīga zemes dzīļu izmantošana.

Tādējādi, atkarībā no izvēlētā risinājuma ir izvērtējams arī grozījumu leģitīmais mērķis, to samērīgums un atbilstība normatīvajiem aktiem, kas būtu vērtējams attiecīgā normatīvā akta projektā, taču, ierobežojot zemes īpašnieku tiesības uz īpašumu, šāds ierobežojums būs leģitīms.

Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas Saeima 2015.gada 5.martā ir pieņēmusi un Valsts prezidents 19.martā izsludinājis likumu "Grozījumi Civillikumā" (Saeimas reģ.Nr.17/Lp12, likumprojekta teksts un tā anotācija pieejami Latvijas Republikas Saeimas tīmekļa vietnē www.saeima.lv sadaļā "Likumdošanas datu bāze"), kas stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī. Minētais likums paredz papildināt Civillikuma trešo daļu "Lietu tiesības" ar jaunu Trešo A nodaļu "Apbūves tiesība". Saskaņā ar Civillikuma 1129.¹ panta pirmo daļu apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Kā norādīts likuma anotācijā, tad likums paredz noteikt jaunu tiesību institūtu - apbūves tiesība, kura nodrošinās regulējumu situācijās, kad nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves tiks būvētas uz citai personai piederošas zemes. Minētais likums nepieļauj dzīvojamo ēku būvniecību līdzšinējā dalītā īpašuma veidā. Likums ir vērsts uz to, lai noteiktu tiesisko regulējumu tiem gadījumiem, kad ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesības, nevis iegūt zemi īpašumā ar mērķi to apbūvēt, piemēram, komercdarbības veikšanas nolūkos. Vienlaikus likuma anotācijā norādīts, ka attiecībā uz dzīvojamām ēkām dalīto īpašumu veidošana nākotnē ir aizliegta. Dzīvojamo māju būvēšana brīvprātīgā dalītā īpašuma veidā nav attaisnojama. Šī pieeja būtu piemērojama, lai veicinātu zemes dzīļu izmantošanu.

9. Risinājumu varianti⁶²

Lai veicinātu zemes dzīļu izmantošanu, tiek piedāvāti šādi risinājuma varianti:

A variants. Normatīvais regulējums netiek pārskatīts un mainīts.

Ja zemes dzīļu izmantošanu regulējošais normatīvais regulējums netiek pārskatīts un mainīts, zemes dzīļu izmantošanā saglabāsies esošā situācija. Netiks veidota prognozējama un investīcijām pievilcīga vide. Nozares loma tautsaimniecībā saglabāsies pašreizējā līmenī, attīstība nav paredzama, zināšanu potenciāls saglabāsies nemainīgā līmenī bez attīstības iespējām.

Pie šāda regulējuma, ja nav iespējams panākt vienošanos ar zemes īpašnieku, nav iespējams veikt valsts ģeoloģisko kartēšanu, derīgo izrakteņu meklēšanu, ģeoloģisko izpēti, zemes dzīļu monitoringu, zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, piesārņojuma izpēti, ierobežošanu un likvidāciju. Pašlaik valsts nevar izsniegt zemes dzīļu izmantošanas licenci ģeoloģiskajiem darbiem lielās teritorijās, jo ir neiespējami noslēgt līgumus ar daudzajiem zemes īpašniekiem.

Būtiski uzsvērt, ka ģeoloģisko kartēšanu, derīgo izrakteņu meklēšanu, ģeoloģisko izpēti un citus darbus nav iespējams veikt tikai kādos atsevišķos zemes gabalos. Tāpat zemes dzīļu monitorings bieži jāveic uz cita īpašnieka zemes. Lai gan zemes īpašniekiem būtu jābūt ieinteresētiem iegūt ziņas par savu zemes dzīļu stāvokli, nereti ir gadījumi, kad ar zemes īpašnieku vienoties nav iespējams.

A varianta stiprā puse:

- esošā sistēma netiek mainīta, zemes dzīles pieder zemes īpašniekam;

A varianta vājās puses:

- netiek veidota prognozējama un investīcijām pievilcīga vide;

- ģeoloģisko kartēšanu un plašus ģeoloģiskās izpētes darbus veikt nav iespējams.

A varianta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

	Turpmākie trīs gadi (tūkst.eiro)
	2016.gads		2017.gads		2018.gads
Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.:
Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos	Projekts šo jomu neskar
Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos	Projekts šo jomu neskar
Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.:	Projekts šo jomu neskar
Izmaiņas valsts budžeta izdevumos	Projekts šo jomu neskar
Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos	Projekts šo jomu neskar
Kopējā finansiālā ietekme:	Projekts šo jomu neskar
Finansiālā ietekme uz valsts budžetu	Projekts šo jomu neskar
Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu	Projekts šo jomu neskar
Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins	Projekts šo jomu neskar
Cita informācija	Nav	Nav		Nav
Izmaiņas budžeta izdevumos no N+4 līdz N+7 gadiem	Projekts šo jomu neskar

B variants: Tiek pilnveidots spēkā esošais normatīvais regulējums, nosakot zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai.

Esošā situācija. Jau tagad normatīvie akti nosaka, ka zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu var noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos, ja sabiedrības un valsts interesēs nepieciešams izmantot zemes dzīļu derīgās īpašības vai iegūt pazemes ūdeņus. Par katru zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu un zemes dzīļu vai to īpašību izmantošanas gadījumu Ministru kabinets lemj atsevišķi. Zemes īpašnieks, ar kuru noslēgts attiecīgs līgums, nedrīkst ierobežot vai traucēt ģeoloģisko izpēti. Ministru kabinets noteicis kārtību, kādā zemes īpašniekam aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par īpašuma tiesību aprobežojumu. Par atlīdzības apmēru, kas maksājams par īpašuma tiesību aprobežojumu, noslēdzama rakstveida vienošanās. Noteikumi nosaka, ka vienreizēju atlīdzību par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos aprēķina piecu procentu apmērā no zemes platības kadastrālās vērtības, kāda tā bijusi valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala noteikšanas brīdī. Atlīdzību par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu zemes īpašniekam maksā tikai par to platību, zem kuras zemes dzīļu izmantošana ir aprobežota.

Īstenojot B variantu, tiesiskais regulējums papildināms nosakot zemes dzīļu īpašuma tiesību vai lietošanas tiesību aprobežojumus, lai varētu veikt zemes dzīļu izpēti:

- zemes īpašnieks nedrīkst aizliegt valsts finansētus, pasūtītus vai atbalstītus (caur licences laukuma noteikšanas un licences izsniegšanas procedūru) pētījumus;

- ģeoloģiskās izpētes darbu veikšanai sabiedrības un valsts interesēs nav nepieciešams līgums ar zemes īpašnieku, izņemot gadījumus, kad ierīko urbumus;

- zemes īpašnieks nedrīkst aizliegt zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveidošanu, ja vien tā būtiski neierobežo saimniecisko darbību.

Zemes īpašniekam pienākas atlīdzība par izpētes darbu gaitā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsmai (piemēram, kaitējums sējumiem vai mežaudzei), par atlīdzības lielumu izpētes veicējs vienojas ar zemes īpašnieku.

Izpētes kompānija visu izpētes licences darbības laiku maksā zemes īpašniekam nomas maksu 20 euro/ha.

Ja licences laukumā, ko normatīvajos aktos noteiktā kārtībā noteikusi valsts, zemes īpašnieks nepiekrīt meklēšanas vai izpētes darbu veikšanai, bet konkrētā zemes platība ir nozīmīga izpētes veikšanai, darbi tiek veikti bez piekrišanas, izmaksājot atlīdzību un nomas maksu.

Tāpat tiesiskais regulējums papildināms ar iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu minerālresursu meklēšanai, izpētei un ieguvei, kā arī ar nosacījumiem un zemes īpašuma aprobežojumiem. Izmantojot iepriekšējās izpētes rezultātus, zinātniskās atziņas vai resursa sabiedrisko nozīmību, valsts noteiks zemes dzīļu nogabalus arī minerālresursu izmantošanai.

Pēc ģeoloģiskās izpētes pabeigšanas izpētes veicējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē zemes īpašnieku par izpētes rezultātiem.

Ja tiek veikta derīgo izrakteņu ieguve, zemes īpašniekam pienākas kompensācija, kuras apmērs, piesaistīts pārdoto derīgo izrakteņu apjomam. Kompensācijas apmērs - 30euro/ha gadā un 0,15%-2% no iegūtā derīgā izrakteņa vērtības. Kompensāciju maksā komersants, kurš iegūst derīgos izrakteņus.

Ieviešot jauno regulējumu, būs nepieciešams izstrādāt kārtību, kā zemes dzīļu izmantotājs vienojas ar zemes īpašnieku par tā zemes dzīļu izmantošanu (urbuma vai šahtas ierīkošanu), kā nosakāma zemes nomas maksa ģeoloģiskās izpētes laikā (ja nomas maksa netiek noteikta ar normatīvo aktu), kā rīkoties gadījumos, ja uz zemesgabala, kas noteikti nepieciešams zemes dzīļu izmantošanai, ir apbūve.

Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala noteikšanas gadījumā risinājums ir teritoriāli piesaistīts. Ja valstij vai komersantam ir interese par minerālresursu izpēti, tiek risināts katrs atsevišķais gadījums, nosakot valsts zemes dzīļu nogabalu (neregulāras vai regulāras formas nogabalu, kas sākas noteiktā dziļumā) un vienojoties ar katru zemes īpašnieku par meklēšanas un izpētes darbu veikšanu ar kontaktmetodēm konkrētā īpašumā.

B varianta stiprās puses:

1) esošā sistēma netiek mainīta kardināli, zemes dzīles pieder zemes īpašniekam;

2) zemes īpašnieki būs vairāk ieinteresēti atļaut izpētes darbus.

3) tiek veicināta ģeoloģisko izpētes darbu veikšana.

B varianta vājās puses:

1) paredzētie normatīvā regulējuma pilnveidojumi attiecas tikai uz ģeoloģisko izpēti un nerisina citas koncepcijā minētās problēmas;

2) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu noteikšanas gadījumā risinājums ir "teritoriāli piesaistīts", jo tiek risināts katrs atsevišķais gadījums;

3) lai noteiktu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu, nepieciešami izpētes dati jeb ģeoloģiskā informācija. Minerālresursu jeb Latvijai netradicionālu derīgo izrakteņu gadījumā valsts institūciju rīcībā esošā informācija par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām konkrētā teritorijā var nebūt pietiekama, lai pamatotu nogabala noteikšanu un zemes īpašnieku tiesību ierobežošanu.

4) liels administratīvais slogs, slēdzot lielu skaitu līgumu ar zemes īpašniekiem.

B varianta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

	Turpmākie trīs gadi (tūkst.eiro)
	2016.gads		2017.gads		2018.gads
Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.:	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos	Ieņēmumi varētu pieaugt - maksas par licencēm, nodokļu maksājumu pieaugums, ievērojot, ka radīti labvēlīgi apstākļi investīcijām
Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos	Ieņēmumi var pieaugt no nodokļiem, ko radīs jaunas darba vietas
Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.:	Projekts šo jomu neskar
Izmaiņas valsts budžeta izdevumos	Projekts šo jomu neskar
Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos	Projekts šo jomu neskar
Kopējā finansiālā ietekme:	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Finansiālā ietekme uz valsts budžetu	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Cita informācija	Nav	Nav		Nav
Izmaiņas budžeta izdevumos no N+4 līdz N+7 gadiem	Projekts šo jomu neskar

Šī varianta īstenošanai jāgroza likums "Par zemes dzīlēm", kā arī jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi.

C variants: Valstij ir ekskluzīvas tiesības uz derīgajiem izrakteņiem, ja tādi tiek atrasti, sākot no 100 metru dziļuma.

Privātpersonām ir tiesības izmantot zemi, augsni, iegūt derīgos izrakteņus, kas atrodas līdz 100 metru dziļumam (virszemes tiesības). Tiesības uz minerāliem jeb minerālresursu tiesības gan zemes īpašniekam, gan trešajai personai, saņemot valsts institūcijas izsniegtu licenci, atļauj pētīt un iegūt minerālresursus, kas atrodas dziļāk par 100 metriem no zemes virsmas. Valstij ir ekskluzīvas tiesības lemt par derīgo izrakteņu izmantošanu.

Tālāk raksturots pilnīgi jauns regulējums, kas nepieciešams C varianta īstenošanai.

Tiesības uz minerāliem (mineral rights, minerāltiesības, minerālresursu tiesības) atdalītas no tiesībām uz zemes virskārtu. Tiesības uz minerāliem jeb minerālresursu tiesības ir tiesības pētīt un iegūt minerālus, kas atrodas zināmā zemes dziļumā. Virszemes tiesības (surface rights) ir tiesības izmantot zemi, augsni, iegūt derīgos izrakteņus, kas atrodas zem augsnes, līdz noteiktam dziļumam.

Tiesību objektus nodala, novelkot nosacītu robežlīniju zemes dzīlēs, no kuras minerālresursu tiesības" uz minerālresursu izmantošanu pieder valstij. Šī līnija tiek noteikta 100 metru dziļumā, kas faktiski neietekmē īpašnieka tiesības un iespējas izmantot "zemes virsmu" un gūt visus labumus no tās izmantošanas.

Latvijā karjeru dziļumu pašlaik plāno līdz 50 metriem, tātad, var uzskatīt, ka tas ir dziļums, līdz kuram Latvijai tradicionālo derīgo izrakteņu ieguve ar karjera metodi pašlaik ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga. Ņemot vērā, ka derīgo izrakteņu ieguves tehnoloģijas attīstās, noteikts 100 m dziļums.

Zemes īpašniekam pienākas atlīdzība par meklēšanas un izpētes darbu gaitā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsmai (piemēram, kaitējums sējumiem vai mežaudzei), kā arī kompensācija par zemes dzīlēm, informāciju par kompensācijām sk. 11.nodaļā.

Komersants, kam valsts izsniegusi licenci attiecībā uz konkrētu teritoriju, ir tiesīgs veikt izpēti bez konkrētā īpašnieka piekrišanas un atļaujas. Komersanta pienākumi:

- ievērot licences nosacījumus;

- pēc meklēšanas un izpētes darbiem atlīdzināt zemes īpašniekam par izpētes darbu gaitā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsai (piemēram, kaitējums sējumiem vai mežaudzei), par atlīdzības lielumu izpētes veicējs vienojas ar zemes īpašnieku;

- sakārtot teritoriju, lai tā būtu derīga izmantošanai paredzētajām vajadzībām;

- derīgo izrakteņu ieguves gadījumā maksāt nomas maksu un kompensāciju;

- pēc ieguves darbu pabeigšanas veikt rekultivāciju.

Pēc ģeoloģiskās izpētes pabeigšanas izpētes veicējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē zemes īpašnieku par izpētes rezultātiem.

Komersants valstij maksā nodokļus, tajā skaitā, par derīgo izrakteni (dabas resursu nodoklis). Tāpat komersantam jāveic iemaksas garantijas fondā, nodrošinot, to, ka tas finansiāli būs spējīgs veikt rekultivāciju. Ja komersants noteiktajā laikā vai apjomā rekultivāciju neveic, valsts, izmantojot garantijas fondu, organizē rekultivācijas veikšanu.

C varianta stiprās puses:

1) risinājums neskar jau strādājošos, pašlaik Latvijai raksturīgo derīgo izrakteņu ieguves komersantus;

2) izstrādāti nosacījumi, kas attiecas uz visu valsts teritoriju, ieviešot jaunu tiesību jēdzienu "tiesības uz minerāliem" jeb "minerālresursu tiesības";

3) administratīvi vienkāršāka derīgo izrakteņu meklēšana un izpēte;

4) administratīvi vienkāršāka pārraudzība no valsts puses;

5) valsts pienācīgi regulē šo nozari un novērst šķēršļus zemes īpašnieku iracionālai rīcībai, kas neatbilst sabiedrības vajadzībām un kavē funkcionējoša tirgus izveidi šajā nozarē;

6) par derīgo izrakteņu ieguvi, kas atrodas dziļāk par likumā noteikto robežlīniju, zemes īpašnieks saņem kompensāciju, kuras apmērs piesaistīts iegūto (vai pārdoto) derīgo izrakteņu apjomam, tādējādi nodrošinot, ka arī nākotnē atklātie derīgie izrakteņi nodrošinātu īpašnieka tiesību ievērošanu.

C varianta vājās puses:

1) esošā sistēma tiek mainīta kardināli, kas prasa pilnīgi jauna normatīvā regulējuma izstrādi, kura izstrāde un pieņemšana būtu salīdzinoši ilga;

2) atsevišķos gadījumus, kad zemes īpašnieks veic vai finansē izpētes un meklēšanas darbus ir apgrūtināti administrēt un uzraudzīt;

3) zemes īpašnieku iebildumi pret īpašumtiesību transformāciju.

C varianta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

	Turpmākie trīs gadi (tūkst.eiro)
	2016.gads		2017.gads		2018.gads
Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.:	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos	Ieņēmumi varētu pieaugt - maksas par licencēm, nodokļu maksājumu pieaugums, ievērojot, ka radīti labvēlīgi apstākļi investīcijām
Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos	Ieņēmumi var pieaugt no nodokļiem, ko radīs jaunas darba vietas
Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.:	Projekts šo jomu neskar
Izmaiņas valsts budžeta izdevumos	Projekts šo jomu neskar
Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos	Projekts šo jomu neskar
Kopējā finansiālā ietekme:	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Finansiālā ietekme uz valsts budžetu	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Cita informācija	Nav	Nav		Nav
Izmaiņas budžeta izdevumos no N+4 līdz N+7 gadiem	Projekts šo jomu neskar

Šī varianta īstenošanai jāveic grozījumi Civillikumā, jāpieņem jauns likums "Par zemes dzīlēm", kas, cita starpā nosaka valsts, komersanta un zemes īpašnieka attiecības, visu pušu tiesības un pienākumus.

D variants: Valstij ir ekskluzīvas tiesības uz metālu rūdām un dimantiem, ja tādi tiek atrasti.

D variants paredz Civillikuma 1042.panta grozīšanu, nosakot, ka zemes dzīlēs atrodošos derīgo izrakteņu īpašumtiesības tiek regulētas ar speciālu likumu. Speciālais likums (likums "Par zemes dzīlēm") nosaka, ka valstij ir ekskluzīvas tiesības lemt par nākotnē potenciāli iegūstamo derīgie izrakteņi (metālu rūdas un dimanti) izmantošanu. Valsts normatīvajos aktos noteiktā kārtībā piešķir tiesības šajā apakšpunktā minēto derīgo izrakteņu izpētei un ieguvei.

1.pielikumā sniegts kristāliskā pamatklintāja iežu krāsaino, reto un izkliedēto metālu litoķīmisko anomāliju raksturojums⁶³. Agrāk veikto pētījumu gaitā dažos urbumos konstatēts dažu metālu mazliet paaugstināts saturs, kā arī izdalīti laukumi, kuri var būt perspektīvi dimantu meklēšanai.

Zemes īpašniekam pienākas atlīdzība par meklēšanas un izpētes darbu gaitā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsmai (piemēram, kaitējums sējumiem vai mežaudzei), kā arī kompensācija par zemes dzīlēm, informāciju par kompensācijām sk. 11.nodaļā.

Pēc ģeoloģiskās izpētes pabeigšanas izpētes veicējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē zemes īpašnieku par izpētes rezultātiem.

Tas, ka valstij ir ekskluzīvas tiesības uz minētajiem derīgajiem izrakteņiem, ļaus valstij lemt par to, vai derīgo izrakteņu ieguve konkrētajā vietā ir atļaujama, vai tā atbilst sabiedrības interesēm, nenodara būtisku kaitējumu videi. Komersants valsts uzdevumā realizē iegūtos derīgos izrakteņus. Zemes īpašnieks saņem 11.nodaļā minētos maksājumus, savukārt valsts ieguvums būs jaunas tautsaimniecības nozares attīstība, kā arī komersanta samaksātie nodokļi.

D varianta stiprā puses:

1) tiek veicināta Latvijas zemes dzīļu izpēte;

2) noteikti skaidri zemes dzīļu izmantošanas nosacījumi;

3) valsts pienācīgi regulē nozari, novēršot zemes īpašnieku iracionālu rīcību, kas neatbilst sabiedrības vajadzībām un kavē funkcionējoša tirgus izveidi;

4) izstrādāti nosacījumi, kas attiecas uz visu valsts teritoriju.

D varianta vājās puses:

1) esošā sistēma tiek mainīta kardināli, kas prasa jauna normatīvā regulējuma izstrādi, kura izstrāde un pieņemšana būs salīdzinoši ilga, t.sk. jāgroza Civillikums;

2) zemes īpašnieku iebildumi.

D varianta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

	Turpmākie trīs gadi (tūkst.eiro)
	2016.gads		2017.gads		2018.gads
Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.:	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos	Ieņēmumi varētu pieaugt - maksas par licencēm, nodokļu maksājumu pieaugums, ievērojot, ka radīti labvēlīgi apstākļi investīcijām
Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos	Ieņēmumi var pieaugt no nodokļiem, ko radīs jaunas darba vietas
Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.:	Projekts šo jomu neskar
Izmaiņas valsts budžeta izdevumos	Projekts šo jomu neskar
Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos	Projekts šo jomu neskar
Kopējā finansiālā ietekme:	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Finansiālā ietekme uz valsts budžetu	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins	Nav precīzi aprēķināms	Nav precīzi aprēķināms		Nav precīzi aprēķināms
Cita informācija	Nav	Nav		Nav
Izmaiņas budžeta izdevumos no N+4 līdz N+7 gadiem	Projekts šo jomu neskar

10. Vispārīgie nosacījumi B, C un D variantu ieviešanai

Valsts un vietējā pašvaldība nosaka nosacījumus, kur drīkst veikt meklēšanas un izpētes darbus, atkarībā no darbu veida un metodēm (ģeofizikālā izpēte no gaisa, ģeofizikālā izpēte uz zemes, urbumu veikšana u.c.) un ierobežojumus, kur tos nedrīkst veikt vai drīkst veikt, saskaņojot ar zemes vai objekta īpašnieku. Minētie darbi nav pieļaujami arheoloģisko vai kultūrvēsturisko pieminekļu teritorijās vai to tuvumā, apdzīvotās vietās vai zināmā attālumā no tām, pie infrastruktūras objektiem vai arī nepieciešams objektu īpašnieku saskaņojums.

Normatīvajos aktos nosakāms pārejas periods - desmit gadi, kurā zemes īpašnieks var veikt darbības, lai rosinātu, finansētu vai pats uzsāktu minerālresursu meklēšanu un izpēti. Ja šāda izpēte normatīvos aktos noteiktā kārtībā un apjomā netiek veikta, valstij to interesējošās teritorijās Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs tiesības noteikt licences laukumus, kuros veikt derīgo izrakteņu meklēšanu un ģeoloģisko izpēti atļauts komersantam, kurš atbilst valsts izvirzītajiem kritērijiem un kuram ir attiecīgas zināšanas, finansiālās un tehniskās iespējas.

Valsts komersantiem - licences pretendentiem izvirza vienotas un atklātas prasības (atlases kritērijus) attiecībā uz pieredzi, finanšu un tehniskajiem resursiem ieceru īstenošanai, reputāciju. Izsniedzot attiecīgo licenci, komersantam izvirza prasības attiecībā uz veicamo darbu apjomu vai meklēšanas un izpētes procesam izlietotā finansējuma daudzumu noteiktā laika posmā.

Komersanta pienākumi:

- nodot valstij iegūto ģeoloģisko informāciju;

- maksāt valstī noteiktos nodokļus un nodevas;

- savlaicīgi informēt zemes īpašnieku par plānotajiem meklēšanas vai izpētes darbiem - to veidu, apjomu, laika grafiku;

- maksāt atlīdzību par izpētes darbu gaitā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsmai;

- maksāt par minerālresursu (royalty payment),

- maksāt 11.nodaļā minēto kompensāciju;

- veikt iemaksas garantijas fondā;

- veikt derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju.

Derīgo izrakteņu izpētes licences turētājam tiek piešķirta priekšroka, pretendējot uz derīgo izrakteņu ieguvi tā atklātajās atradnēs. Tādējādi tiek kompensēti ieguldījumi izpētes darbu veikšanā. Izpētes veicējs šīs tiesības pēc savas izvēles var pret atlīdzību nodot trešajai personai, kas nodarbojas tieši ar derīgo izrakteņu ieguvi, noslēdzot par to attiecīgu civiltiesisku līgumu.

Izpētes veicējs nedrīkst ilgstoši kavēties ar atklāto atradņu apgūšanu. Jānosaka termiņš, kurā izpētes veicējam ir tiesības pašam atrast piemērotu derīgo izrakteņu ieguvēju. Ja tas netiek izdarīts, tad šīs tiesības pārņem valsts, ieguvējam izsniedzamajā licencē paredzot apmēru un kārtību saskaņā ar iepriekš izstrādātu metodiku, kādā tas kompensē izpētes veicēja ieguldījumu attiecīgās atradnes izpētē. Pretējā gadījumā netiktu sasniegts tiesiskā regulējuma reformas leģitīmais mērķis, jo zemes īpašnieku, kuri kavē zemes dzīļu apguvi, vietā faktiski iestātos izpētes licenču turētāji.

Lai ieviestu jauno tiesisko regulējumu, nosakāms samērīgs pārejas periods, piemēram, 10 gadi, lai nodrošinātu privātpersonas un sabiedrības interešu saprātīgu līdzsvarošanu un novērstu tiesiskās paļāvības principa pārkāpšanu.⁶⁴

Zemes dzīļu izmantošanas (derīgo izrakteņu izpētes vai ieguves) licences pieprasītājam valsts izvirza noteiktas prasības:

- atbilstošai pieredzei attiecīgo darbu veikšanā,

- pietiekami finanšu un tehniskie resursi ieceru īstenošanai,

- reputācija.

Licences nav izsniedzamas pretendentiem, kas sistemātiski pārkāpuši nozares normatīvos aktus. Tāpat arī ar likumu jānosaka, ka licencē paredzēto darbu uzsākšanas termiņi nav pagarināmi. Pretējā gadījumā varētu veidoties situācija, ka pārejas perioda laikā licences iegūst personas bez patiesa un īstenojama nolūka uzsākt derīgo izrakteņu izpētes un iegūšanas darbus.⁶⁵ Šādā gadījumā būtu apgrūtināta zemes dzīļu tiesiskā regulējuma reformas mērķu sasniegšana.

11. Kompensācijas B, C un D variantu ieviešanai

Zemes īpašniekam pienākas atlīdzība par meklēšanas un izpētes darbu gaitā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsmai (piemēram, kaitējums sējumiem vai mežaudzei), par atlīdzības lielumu izpētes veicējs vienojas ar zemes īpašnieku.

Papildus zaudējumu kompensācijai tiek noteikta nomas maksa, ko izpētes kompānija visu licences darbības laiku maksā zemes īpašniekam - 20 euro/ha gadā.

Ja licences laukumā, ko normatīvajos aktos noteiktā kārtībā noteikusi valsts, zemes īpašnieks nepiekrīt meklēšanas vai izpētes darbu veikšanai, bet konkrētais zemes īpašums ir nozīmīgs izpētes veikšanai, darbi tiek veikti bez piekrišanas, izmaksājot iepriekšminēto atlīdzību un nomas maksu.

Ja tiek izmantotas zemes dzīles (veikta derīgo izrakteņu ieguve) zemes īpašniekam pienākas kompensācija, kuras apmērs, piesaistīts pārdoto derīgo izrakteņu apjomam. Kompensācijas apmērs - 30euro/ha gadā un 0,15%-2% no iegūtā derīgā izrakteņa vērtības. Kompensāciju maksā komersants, kurš iegūst derīgos izrakteņus.

Ja zemes dzīļu izmantotājs un zemes īpašnieks nevar vienoties par atlīdzību vai zemes īpašnieks mēneša laikā no aprēķina saņemšanas nav devis tam piekrišanu, zemes dzīļu izmantotājs vai zemes īpašnieks var celt prasību tiesā, prasot līguma noslēgšanu.

Derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas gadījumā komersants ar zemes īpašnieku var vienoties arī par zemes un, ja nepieciešams, arī ēku atpirkšanu. Ja attiecīgajā īpašumā ir zemes īpašnieka dzīves vieta vai uzņēmējdarbība, pirkuma maksai jābūt tādai, kas nodrošina līdzvērtīga īpašuma iegādi citā vietā.

Ja ar zemes īpašnieku nav iespējams vienoties, bet zemes gabals ir nozīmīgs ieguvei, iespējama arī zemes piespiedu atsavināšana, izmaksājot kompensāciju.

Ieviešot jauno regulējumu, būs nepieciešams izstrādāt kārtību, kā zemes dzīļu izmantotājs vienojas ar zemes īpašnieku par tā zemes dzīļu izmantošanu (urbuma vai šahtas ierīkošanu), kā nosakāma zemes nomas maksa ģeoloģiskās izpētes laikā (ja nomas maksa netiek noteikta ar normatīvo aktu), kā rīkoties gadījumos, ja uz zemesgabala, kas noteikti nepieciešams zemes dzīļu izmantošanai, ir apbūve.

Šajā nodaļā minēto nomas maksu un kompensāciju apjoms noteikts, vadoties pēc Somijas pieredzes. Somijā nomas maksa un kompensācijas noteiktas Kalnrūpniecības likumā (Mining Act)⁶⁶.

12. Turpmākās rīcības plānojums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai turpināt darbu pie koncepcijā ietvertā risinājumu B varianta pilnveidošanas līdz 2016.gada 1.jūlijam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2015.gada 1.oktobrim izveidot darba grupu, iekļaujot tajā Valsts kancelejas, Pārresoru koordinācijas centra, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas augstākās amatpersonas, kā arī nozares komersantu un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

A variants. Normatīvais regulējums netiek pārskatīts un mainīts.

Laika plānojuma nav, pēc nepieciešamības tiek veikti grozījumi zemes dzīļu izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos.

B variants: Tiek pilnveidots spēkā esošais normatīvais regulējums, nosakot zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai.

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm" - 2017.gada 31.decembris. Atbildīgā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

C variants: Valstij ir ekskluzīvas tiesības uz derīgajiem izrakteņiem, ja tādi tiek atrasti, sākot no 100 metru dziļuma.

Grozījumi Civillikumā, kas virzāmi vienlaikus ar jaunu likumu "Par zemes dzīlēm" - 2017.gada 31.decembris. Atbildīgā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdzatbildīgā - Tieslietu ministrija.

Jauns likums "Par zemes dzīlēm" - 2017.gada 31.decembris. Atbildīgā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

D variants: Valstij ir ekskluzīvas tiesības uz metālu rūdām un dimantiem, ja tādi tiek atrasti.

Grozījumi Civilllikumā, kas virzāmi vienlaikus ar jaunu likumu "Par zemes dzīlēm" - 2017.gada 31.decembris. Atbildīgā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdzatbildīgā - Tieslietu ministrija.

Jauns likums "Par zemes dzīlēm" - 2017.gada 31.decembris. Atbildīgā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Plānotais normatīvo aktu saturs sniegts 4.pielikumā.

13. Pārskatu iesniegšanas kārtība

Lai nodrošinātu koncepcijā ietvertā risinājuma regulāru kontroli un uzraudzību VARAM, sadarbībā ar ieinteresētajām ministrijām līdz 2017.gada 1.maijam sagatavo informāciju par paveikto, ko izsniedz Ministru kabinetā kopā ar Informatīvo ziņojumu par Vides politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam izpildi.

---

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

1.pielikums
Koncepcijai par zemes dzīļu izmantošanas
tiesiskā regulējuma pilnveidošanu
potenciālo investīciju piesaistei

Kristāliskā pamatklintāja iežu krāsaino, reto un izkliedēto metālu litoķīmisko anomāliju raksturojums¹

Anomāliju indikator-elements	Indikatorelementu saturs, g/t		Pavadoņelementi ar anomālu un paaugstinātu saturu	Anomāliju skaits
	Fons	Anomālijas
Varš	7 - 35	200 - 7745	Zn, Co, Ni, Cr, V, Mo, Y, Ag	9
Svins	9 - 11	60 - 186	Zn, Ba, B, Cu, Zr, Co, Mo, Yb	2
Cinks	100 - 482	645 - 1505	Cr, Co, Ni, Be, Sn, Pb, Ba	5
Niķelis	12 - 29	40 - 400	Cr, Co, Ti, Mn, V, Sn, Y	4
Kobalts	12 - 28	40 - 703	Yb, V, Cu, Cr, Ni	3
Molibdēns	1,2 - 2,3	10 - 100	Y, Yb, Pb, Zn, Ni, Cu, Ga, Sn	3
Hroms	11 - 26	57 - 800	Ti, Yb, Be, Ni, Mo, Cu, Zn, V, Co	6
Vanādijs	25 - 65	106 - 345	Be, Ni, Sr, Ga, Cu, Zn, Sn, Mo	2
Berīlijs	1 - 8	2 - 18	Yb, V, Yb, Zn, Se	4
Itrijs	15 - 20	150 - 1294	Zn, Mo, Ga, Yb, Sn, Se	4
Iterbijs	1,9 - 2,3	4,7 - 29	Cu, Ga, Zr, Ti, Zn, Y, V, Sn, Co	4
Niobijs	70	700		1
Cirkonijs	133 - 253	600 - 1190	Y	3
Stroncijs	173 - 276	600 - 2828	Cu, Ti, V, Co, Ni, Cr, Y, Yb, Sn	2
Bārijs	376 - 871	2000 - 6000	Cu, Be, B, Sr, P, Ge, Ti, Zn, Mo	3
Gallijs	17,6	55	Cu, Y, Yb, Sr, Sc	2
Skandijs	17 - 18	41 - 58	Y, Yb, Sr, Ga	2

---

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

2. pielikums
Koncepcijai par zemes dzīļu izmantošanas
tiesiskā regulējuma pilnveidošanu
potenciālo investīciju piesaistei

Zemes dzīļu izmantošanu reglamentējošie normatīvie akti

1. Likums "Par zemes dzīlēm". Likuma mērķis ir nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības.

2. Ministru kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumi Nr.696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība".

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts vides dienests izsniedz zemes dzīļu izmantošanas licences un kārtību, kādā pašvaldības izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei. Atsevišķā nodaļā noteikta pazemes ūdeņu izmantošana, jo pazemes ūdeņi ir valsts nozīmes derīgais izraktenis ar īpašu izpētes un ieguves specifiku. Regulēta valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu izmantošana. Lai veicinātu racionālu dabas resursu ieguvi un teritorijas izmantošanu, noteiktas platības, no kurām valsts un pašvaldību zemē rīko konkursu vai izsoli par zemes nomas tiesībām un licences vai atļaujas saņemšanu. Regulēti daži citi zemes dzīļu izmantošanas juridiskie aspekti.

3. Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi Nr.570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība". Noteikumos ietvertas prasības visiem ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīto darbu etapiem.

Noteiktas prasības ģeoloģiskajai izpētei, uzskaitot izpētes laikā noskaidrojamos jautājumus, aprakstot prasības paraugu ņemšanai un glabāšanai, derīgo izrakteņu krājumu aprēķināšanai.

Noteikts, ka ģeoloģiskās izpētes rezultātus apkopo pārskatā par ģeoloģisko izpēti un uzskaitīts, kāda informācija ietverama pārskatā. Tāpat noteikta kārtība, kādā valsts akciju sabiedrība "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" akceptē derīgo izrakteņu krājumus.

Noteiktas prasības ieguves projektiem un to saskaņošanas kārtība.

Regulēti visi derīgo izrakteņu ieguves posmi: derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošana ieguvei, ieguves vietas ekspluatācija, iegūto derīgo izrakteņu un atlikušo derīgo izrakteņu krājumu uzskaite un ieguves vietas rekultivācija.

4. Ministru kabineta 2012.gada 28.augusta noteikumi Nr.578 "Noteikumi par ģeoloģiskās informācijas sistēmu".

Noteikumi noteic, ka ģeoloģiskās informācijas sistēmu veido valsts ģeoloģijas fonds, valsts ģeoloģijas arhīvs, ģeoloģiski tehniskās literatūras bibliotēka, urbumu seržu glabātava un paraugu kolekcijas, kā arī ģeoloģiskā informācija, kas izmantojama elektroniskā veidā.

Ņemot vērā, ka ģeoloģiskās informācijas ieguvē tiek ieguldīti lieli finanšu un citi resursi, īpaši darbos jūrā, un šīs informācijas nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam, nododot informāciju ģeoloģiskās informācijas sistēmā, tai var noteikt komercinformācijas statusu.

5. Ministru kabineta 2012.gada 8.maija noteikumi Nr.321 "Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm".

Noteikumi nosaka 27 valsts nozīmes atradnes: divas ģipšakmens atradnes, divas kaļķakmens atradnes, astoņas māla atradnes, septiņas dolomīta atradnes, trīs kvarca smilts atradnes un piecas smilts-grants un smilts atradnes. Atradņu platība ir no 37 ha līdz 724 ha.

6. Ministru kabineta 2012.gada 18.septembra noteikumi Nr.633 "Zemes dzīļu izmantošanas kārtība iekšzemes publiskajos ūdeņos un jūrā".

Noteikumi attiecas uz šādiem zemes dzīļu izmantošanas veidiem iekšzemes publiskajos ūdeņos un jūrā: derīgo izrakteņu ieguve, derīgo izrakteņu meklēšana, ģeoloģiskā, ģeofizikālā, ģeoekoloģiskā izpēte, zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana. Licences laukuma noteikšanu jūrā un publiskajos ūdeņos var ierosināt Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde vai komersants. Ar noteikumiem noteikts, kas un kā organizē konkursu licences saņemšanai iekšzemes publiskajos ūdeņos un jūrā. Noteikumi nosaka ikgadējās valsts nodevas apmēru.

7. Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1055 "Noteikumi par valsts nodevu par zemes dzīļu izmantošanas licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un atradnes pasi".

Noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par zemes dzīļu izmantošanas licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un derīgo izrakteņu atradnes pasi.

8. Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumi Nr.524 "Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Dobeles struktūra" izmantošanas noteikumi". Noteikumi nosaka valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Dobeles struktūra" robežas un nogabala izmantošanas noteikumus.

9. Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.470 "Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtība". Ar noteikumiem pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK prasības. Latvijā tādu atkritumu pašlaik nav.

10. Ministru kabineta 2012.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.234 "Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" sniegto maksas pakalpojumu cenrādis". Noteikumi nosaka valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" sniegto maksas pakalpojumu cenrādi par ģeoloģiskās informācijas izvērtēšanu (ūdens ieguves urbuma pases vai avota pases saskaņošana, derīgo izrakteņu krājumu akceptēšana).

11. Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumi Nr.155 "Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtība par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos". Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina un izmaksā atlīdzību zemes īpašniekam par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos (turpmāk ‒ atlīdzība), ja sabiedrības un valsts interesēs nepieciešams izmantot zemes dzīļu derīgās īpašības vai iegūt pazemes ūdeņus.

12. Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumi Nr.735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu". Ar Ministru kabineta 2014.gada 6.maija noteikumiem Nr.238 "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumos Nr.735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu"" noteikumi papildināti ar jaunu nodaļu "III¹ Publiskas personas zemesgabala nomas maksas aprēķināšanas kārtība, ja publiskas personas zemesgabals tiek iznomāts zemes dzīļu izmantošanai".

13. Dabas resursu nodokļa likums. Likuma mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Likuma 1.pielikumā noteiktas nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi. Pielikumā minēti pašlaik Latvija iegūstamie derīgie izrakteņi.

14. Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Likuma mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un juridisko personu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Ietekmes uz vidi novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. Ietekmes uz vidi novērtējums jāveic pazemes ūdeņu ieguvei vai mākslīgu pazemes ūdeņu papildināšanai, ja gada kopējā aprite ir 10 miljoni m³ un vairāk, ogļūdeņražu ieguvei komerciālos nolūkos, derīgo izrakteņu ieguvei 25 ha vai lielākā platībā vai kūdras ieguvei 150 ha vai lielākā platībā. Sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums jāveic derīgo izrakteņu ieguvei 5 ha vai lielākā platībā vai kūdras ieguve 25 ha vai lielākā platībā, ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumiem.

15. Aizsargjoslu likums. Cita starpā likuma mērķis ir noteikt aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību, kā arī saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās. Dažās aizsargjoslās derīgo izrakteņu ieguve ir ierobežota vai aizliegta. Piemēram, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā aizliegts iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām.

16. Teritorijas attīstībās plānošanas likums. Šā likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku. Teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību. Atbildīgajai institūcijai ir pienākums nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt sabiedrības līdzdalību attiecīgās teritorijas attīstības plānošanā, sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju. Sabiedrības līdzdalības procesā līdzsvaro privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

3. pielikums
Koncepcijai par zemes dzīļu izmantošanas
tiesiskā regulējuma pilnveidošanu
potenciālo investīciju piesaistei

I Uzņēmējdarbības rādītāji ieguves rūpniecības sektorā

1.tabula

Latvijas tautsaimniecības struktūra, %

	1995	2000	2005	2008	2010	2012	2013	2014
Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība	8,9	5,2	4,3	3,3	4,5	3,7	3,6	3,4
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	0,1	0,1	0,3	0,3	0,50	0,48	0,49	0,50*
Apstrādes rūpniecība	20,2	15,7	13,2	10,9	13,5	12,9	12,6	12,2
Pārējā rūpniecība	5,5	4,2	2,9	3,3	5,0	4,3	3,9	3,6
Būvniecība	4,4	6,4	6,4	9,6	4,7	6,1	6,4	6,7
Tirdzniecība, izmitināšana ...	9,5	15,2	17,8	15,4	16,9	15,7	15,8	15,7
Transports un uzglabāšana	13,3	11,8	12,3	9,2	10,2	10,3	9,7	9,6
Citi komercpakalpojumi	19,9	24,0	27,5	30,9	28,6	31,3	32,7	33,2
Sabiedriskie pakalpojumi	18,2	17,4	15,2	17,0	16,2	15,2	14,8	15,1
Kopā	100	100	100	100	100	100	100	100

2.tabula

Galvenie uzņēmējdarbības rādītāji ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē

	2008	2009	2010	2011	2012	2013
(B) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
Uzņēmumu skaits	167	183	207	199	230	238
Apgrozījums (tūkst. EUR)	144 838	132 852	144 350	161 369	182 650	205 561
Produkcijas vērtība (tūkst. EUR)	148 545	134 420	144 910	169 463	191 646	214 357
Personāla izmaksas (tūkst. EUR)	28 142	25 975	24 233	27 238	29 546	34 266
Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās (tūkst. EUR)	40 710	30 062	23 731	30 277	33 677	23 953
Nodarbināto personu skaits	3 074	2 921	2 718	2 805	3 101	3 103
(B08) Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
Darbības veida vienību skaits	159	176	199	193	221	229
Apgrozījums (tūkst. EUR)	141 307	131 587	142 045	159 143	180 920	203 325
Produkcijas vērtība (tūkst. EUR)	144 919	132 952	142 579	167 257	189 818	212 025
Personāla izmaksas (tūkst. EUR)	27 531	25 735	23 881	26 858	29 111	33 820
Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās (tūkst. EUR)	39 882	29 613	21 589	29 809	33 550	23 502
Nodarbināto personu skaits	3 013	2 879	2 667	2 745	3 032	3 029
(B081) Akmeņu, smilšu un māla ieguve
Darbības veida vienību skaits	102	122	140	137	162	170
Apgrozījums (tūkst. EUR)	57 103	30 757	33 429	53 015	61 605	70 128
Produkcijas vērtība (tūkst. EUR)	59 154	31 599	34 327	56 714	63 133	68 239
Personāla izmaksas (tūkst. EUR)	9 310	5 746	4 347	5 660	6 000	7 628
Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās (tūkst. EUR)	22 726	7 718	7 026	12 476	9 425	8 942
Nodarbināto personu skaits	1 034	809	653	752	832	923
(B0811) Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu ieguve, kaļķakmens, ģipša, krīta un slānekļa ieguve
Darbības veida vienību skaits	3	2	6	9	10	11
Apgrozījums (tūkst. EUR)	.	.	.	.	4 366	.
Produkcijas vērtība (tūkst. EUR)	.	.	.	.	4 672	.
Personāla izmaksas (tūkst. EUR)	.	.	.	.	364	.
Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās (tūkst. EUR)	.	.	.	.	237	.
Nodarbināto personu skaits	23	12	15	33	31	28
(B0812) Grants un smilts karjeru izstrāde; māla un kaolīna ieguve
Darbības veida vienību skaits	99	120	133	128	153	160
Apgrozījums (tūkst. EUR)	.	.	.	.	57 239	.
Produkcijas vērtība (tūkst. EUR)	.	.	.	.	58 460	.
Personāla izmaksas (tūkst. EUR)	.	.	.	.	5 636	.
Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās (tūkst. EUR)	.	.	.	.	9 189	.
Nodarbināto personu skaits	1 011	797	638	719	801	896
(B089) Citur neklasificēta ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
Darbības veida vienību skaits	57	54	60	56	59	59
Apgrozījums (tūkst. EUR)	84 204	100 830	108 616	106 128	119 315	133 197
Produkcijas vērtība (tūkst. EUR)	85 764	101 354	108 252	110 543	126 685	143 785
Personāla izmaksas (tūkst. EUR)	18 221	19 990	19 533	21 198	23 111	26 192
Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās (tūkst. EUR)	17 157	21 895	14 563	17 333	24 125	14 559
Nodarbināto personu skaits	1 979	2 070	2 014	1 994	2 199	2 106
(B0892) Kūdras ieguve
Darbības veida vienību skaits	54	50	49	49	46	50
Apgrozījums (tūkst. EUR)	.	.	102 216	105 628	119 145	132 850
Produkcijas vērtība (tūkst. EUR)	.	.	102 108	110 011	126 367	143 334
Personāla izmaksas (tūkst. EUR)	.	.	19 370	21 124	22 981	26 126
Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās (tūkst. EUR)	.	.	12 766	15 726	21 491	14 373
Nodarbināto personu skaits	1 970	2 039	1 977	1 972	2 160	2 079
(B09) Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības
Darbības veida vienību skaits	5	5	7	5	8	8
Apgrozījums (tūkst. EUR)	.	.	.	.	.	.
Produkcijas vērtība (tūkst. EUR)	.	.	.	.	.	.
Personāla izmaksas (tūkst. EUR)	.	.	.	.	.	.
Bruto kapitālieguldījumi materiālās lietās (tūkst. EUR)	.	.	.	.	.	.
Nodarbināto personu skaits	43	39	50	47	53	59

Attēls

Ieguves rūpniecības īpatsvars IKP ES dalībvalstīs, % 2013.gads

3.tabula

Aizņemtās darbavietas, tūkstošos

	Skaits								Izmaiņas, %
	2007	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2010/ 2008	2013/2008	2014/2013
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	2,70	2,87	2,73	2,57	2,82	2,99	2,99	3,01	-10,2	16,0	0,8
Tautsaimniecībā kopā	1038,3	1016,6	826,1	776,7	805,5	839,1	865,1	874,6	-23,6	11,4	1,1
% no kopējā	0,26	0,28	0,33	0,33	0,35	0,36	0,35	0,34	-	-	-

4.tabula

Nefinanšu investīcijas pa darbības veidiem
2013.gada salīdzināmajās cenās, milj. euro

	2008	2009	2010	2011	2012	2013*
PAVISAM	6 976,5	4 173,3	3 401,2	4 247,6	4 833,6	4 607,3
Apstrādes rūpniecība	938,0	414,1	436,8	600,8	646,7	488,9
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	32,3	28,3	27,7	33,3	39,8	48,0
Investīciju Ieguves rūpniecība un karjeru izstrādes nozarē īpatsvars kopējās investīcijās	0,46	0,68	0,81	0,78	0,82	1,04

II Ģeoloģiskās izpētes izmaksas

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas lielākā ģeoloģiskā izpēte ir notikusi projekta "Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte iespējamai pazemes gāzes krātuves attīstīšanai Latvijā, Dobeles rajonā" ietvaros. Tika pētīts valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals "Dobeles struktūra"¹. Nogabala platība ir 99,2 kvadrātkilometri. Ģeoloģiskā izpēte tika veikta daļā no visa nogabala. Izpētes veikšanai 2009.gadā tika piešķirts finansējums no Trans Eiropas Enerģētikas (TEN-E) tīklu līdzekļiem un no valsts budžeta līdzekļiem 794 025,66 eiro (599 173 Ls²) apjomā.

Jāņem vērā, ka projekta gaitā jauni urbumi netika ierīkoti. Līdz 20.gadsimta 90-to gadu sākumam Dobeles struktūras izpētei tika ierīkoti vismaz 20 urbumi, dziļākie - līdz 800m. Šajā laikā Dobeles struktūras izpētei tika veikta ģeofizikālā izpēte - magnetotelūriskā profilēšana, seismiskā profilēšana. Par TEN-E projekta finansējumu tika veikti šādi darbi: esošo urbumu pārbaude, hidroģeoloģiskā un hidrodinamikā izpēte urbumos, seismiskā profilēšana. Jāpiezīmē, ka izpētes darbi neaptvēra visu valsts nozīmes nogabalu, tie tika veikti Dobeles struktūras centrālajā daļā.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka TEN-E projekta finansējums 599 173 Ls nebija pietiekams pilnvērtīgai nozīmes zemes dzīļu nogabala "Dobeles struktūra" izpētei, ar šādiem ieguldījumiem bija iespējams veikt daļēju ģeofizikālo izpēti, netika ierīkoti urbumi.

Kristāliskais pamatklintājs, kurā būtu iespējams konstatēt metāla rūdu klātbūtni, Kurzemē ieguļ kilometra dziļumā un dziļāk. Ūdens ieguves urbuma ierīkošanas cenas pašlaik ir 70 euro/m. Cena atkarīga no ģeoloģiskajiem apstākļiem, kā arī no urbuma ierīkošanai izmantotajiem materiāliem. Jāņem vērā, ka viena metra urbšanas izmaksas palielinās, palielinoties dziļumam. Tiek lēsts, ka vienu kilometru dziļa urbuma ierīkošana izmaksā miljonu eiro.

Latvijai tradicionālo derīgo izrakteņu atradņu izpētes izmaksas saskaņā ar AS "Latvijas Valsts meži" sniegto informāciju: kūdras atradņu vidējā izpētes cena ir no 88 līdz 105 euro/ha, smilts-grants atradņu vidējā izpētes cena ir 856 euro/ha, dolomīta atradņu - 1200-1600 eoro/ha. Šīs summas ir visai aptuvenas, jo katra atradne ir savādāka (ir atšķirīgi ģeoloģiskie apstākļi - nepieciešams vairāk vai mazāk urbumu, izpētes teritorijas pieejamība). Izpētes cena katrā gadījumā ir vienošanās, cik pasūtītājs gatavs maksāt un par cik izpildītājs gatavs strādāt.

---

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

4. pielikums
Koncepcijai par zemes dzīļu izmantošanas
tiesiskā regulējuma pilnveidošanu
potenciālo investīciju piesaistei

Koncepcijas īstenošanai nepieciešamie normatīvi akti

I Normatīvie akti A varianta ieviešanai

Grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

II Normatīvie akti B varianta ieviešanai

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm", ietverot likumprojektā deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus Koncepcijas par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei ietvertā risinājuma B varianta īstenošanai.

Zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumi, lai varētu veikt zemes dzīļu izpēti.

Atlīdzība par zemes dzīļu izpētes darbu gaitā zemes virsmai nodarītajiem zaudējumiem.

Kompensācijas noteikšana par zemes dzīļu izmantošanu.

Kārtība, kā zemes dzīļu izmantošanā iesaistītās puses var vienoties par strīdīgajiem jautājumiem.

III Normatīvie akti C un D varianta ieviešanai

Grozījumi Civillikumā:

izslēdzot 1042.pantā vārdus "un visi izrakteņi, kas tajos atrodas";

papildinot 1042.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Zemes dzīlēs atrodošos derīgo izrakteņu īpašumtiesības nosaka ar atsevišķu likumu."

Zemes īpašniekam ar likumu nosakāmie aprobežojumi:

zemes īpašnieks nedrīkst aizliegt valsts finansētus, pasūtītus vai atbalstītus (ar licences izsniegšanas procedūru) pētījumus;

ģeoloģiskās izpētes darbu veikšanai sabiedrības un valsts interesēs nav nepieciešams līgums ar zemes īpašnieku, izņemot gadījumus, kad ierīko urbumus.

Atlīdzības par ģeoloģisko darbu gaitā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsmai (piemēram, kaitējums sējumiem vai mežaudzei) noteikšanas un izmaksāšanas kārtība, ja zemes dzīļu izmantotājs un zemes īpašnieks nevar vienoties.

Atlīdzības par zemes dzīļu izmantošanas tiesību aprobežojumu noteikšanas un izmaksāšanas kārtība, ja zemes dzīļu izmantotājs un zemes īpašnieks nevar vienoties.

Valsts izvirzītās prasības (atlases kritēriji) komersantiem - licenču pretendentiem attiecībā uz pieredzi, finanšu un tehniskajiem resursiem ieceru īstenošanai, reputāciju.

Komersantam izvirzītās prasības, izsniedzot attiecīgo licenci, attiecībā uz veicamo darbu apjomu vai meklēšanas un izpētes procesam izlietotā finansējuma daudzumu noteiktā laika posmā.

Jauna zemes dzīļu (minerālresursu) likuma saturs

Terminu skaidrojums.

Vispārīgi nosacījumi ģeoloģiskajiem darbiem (cilvēka veselības un drošības jautājumi, vides aizsardzības jautājumi, teritorijas plānošana).

Nosacījumi derīgo izrakteņu meklēšanas darbiem (kur tos drīkst un kur tos nedrīkst veikt, kas tiesīgs tos veikt).

Prasības licenču pretendentiem (pieredze, pietiekami finanšu un tehniskie resursi ieceru īstenošanai, reputācija).

Nosacījumi derīgo izrakteņu ieguves darbiem, atkarībā no ieguves veida.

Nosacījumi zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai, atkarībā no izmantošanas veida.

Prasības derīgo izrakteņu ieguves darbu pabeigšanai.

Licences pretendentu un licenciātu tiesības un pienākumi.

Licenču pieprasīšanas un izsniegšanas nosacījumi.

Licences darbības pārtraukšana, licences anulēšana.

Licenciātu uz zemes īpašnieku attiecību regulējums.

Kārtība, kādā pēc ģeoloģiskās izpētes pabeigšanas nodod valstij ģeoloģisko informāciju un informē zemes īpašnieku par izpētes rezultātiem.

Kompensācijas, nomas maksas apjoms un saņemšanas nosacījumi, zemes atsavināšana.

Sabiedrības, vietējās pašvaldības un zemes īpašnieku informēšana katrā no darbu stadijām.

Pārejas periods (10 gadi no jaunā likuma spēkā stāšanās).

Atbilstoši jaunizdotajam likumam, būs nepieciešams izstrādāt kārtību, kādā zemes dzīļu izmantotājs vienojas ar zemes īpašnieku par tā zemes dzīļu izmantošanu (urbuma vai šahtas ierīkošanu), kā nosakāma zemes nomas maksa ģeoloģiskās izpētes laikā (ja nomas maksa netiek noteikta ar normatīvo aktu), kā rīkoties gadījumos, ja uz zemesgabala, kas imperatīvi nepieciešams zemes dzīļu izmantošanai, ir apbūve vai jau notiek derīgo izrakteņu ieguve.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

(Ministru kabineta
2016. gada 8. decembra
rīkojums Nr. 752)

Koncepcijas par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei
kopsavilkums

Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei (turpmāk - koncepcija) sākotnēji sagatavota, ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 25.februāra sēdē (prot. Nr.12 33.§ 4.punkts) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai doto uzdevumu - sagatavot un iesniegt ekonomikas ministra izveidotajā darba grupā par potenciālo investīciju projektu īstenošanu derīgo izrakteņu ieguvē koncepcijas projektu par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei. Pēc izvērtēšanas darba grupā pieņemts lēmums koncepciju noteiktā kārtībā virzīt tālāk izskatīšanai Ministru kabinetā.

Koncepcija neattiecas uz ogļūdeņražiem, pazemes ūdeņiem un zemes dzīļu derīgajām īpašībām.

Koncepcijā raksturota situācija zemes dzīļu izmantošanā, izvērtēts pašreizējais zemes dzīļu izmantošanu regulējošais normatīvais ietvars, īpaši pievēršot uzmanību zemes dzīļu īpašumtiesībām. Latvijā atšķirībā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm zemes dzīles bez atrunām un izņēmumiem pieder zemes īpašniekam. Tādēļ zemes dzīļu izmantošana (ģeoloģiskā izpēte, derīgo izrakteņu ieguve) Latvijā ir saistīta ar zemes īpašumtiesībām. Tomēr zemes dzīļu uzbūve, resursu un zemes dzīļu derīgo īpašību izplatības robežas nesakrīt ar zemes īpašumu vai administratīvajām robežām. Neradot zemes īpašnieku ieinteresētību zemes dzīļu resursu izpētē, nav iespējams adekvāti novērtēt šos resursus, prognozēt ieguves iespējas un lietderību, kā arī plānot pārdomātu to izmantošanu, prognozējot tautsaimniecības attīstības iespējas un vajadzības. Izvērtējot pašreizējo situāciju, jāsecina, ka pašreizējais normatīvais regulējums kavē zemes dzīļu resursu izpēti un apgūšanu, kā arī nerada investīcijām draudzīgu vidi.

Koncepcijas mērķi:

1) veicināt zemes dzīļu izpēti un jaunas, mūsdienīgas informācijas iegūšanu par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām;

2) veidot investīcijām labvēlīgu vidi, pilnveidojot normatīvo aktu ietvaru un nodrošinot iespējas veicināt zemes dzīļu efektīvu izmantošanu;

3) veicināt zemes īpašnieku ieinteresētību zemes dzīļu resursu izpētē un izmantošanā.

Koncepcijā izvērtēts piedāvātā tiesiskā regulējuma maiņas leģitīmais mērķis, piedāvāti vairāki risinājuma varianti, kā arī raksturoti iespējamie grozījumi normatīvajos aktos, tajā skaitā iespējamās izmaiņas Civillikumā, kas attiecināmas uz zemes dzīļu izpēti un resursu ieguvi.

Piedāvāti šādi problēmas risinājumu varianti:

A variants - normatīvais regulējums netiek pārskatīts un mainīts. Šajā gadījumā zemes dzīļu izmantošanā saglabāsies esošā situācija. Netiks veidota prognozējama un investīcijām pievilcīga vide. Nozares loma tautsaimniecībā saglabāsies pašreizējā līmenī, attīstība nav paredzama, zināšanu potenciāls saglabāsies nemainīgā līmenī bez attīstības iespējām.

B variants - tiek pilnveidots spēkā esošais normatīvais regulējums, nosakot zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai.

Nav paredzēts atcelt nepieciešamību zemes dzīļu izmantotājam vienoties ar katru zemes īpašnieku par derīgo izrakteņu meklēšanu un izpēti konkrētā īpašumā ar kontaktmetodēm.

Zemes īpašniekam pienākas kompensācija par zemes dzīļu izmantošanu, ja privātpersonai tiek aprobežotas tiesības uz zemes dzīlēm un to izmantošanu, un atlīdzība, ja izpētes gaitā nodarīts kaitējums viņa īpašumam. Izstrādājami attiecīgi normatīvie akti.

C variants - valstij ir ekskluzīvas tiesības uz derīgajiem izrakteņiem, ja tādi tiek atrasti, sākot no 100 metru dziļuma. Tas nozīmē, ka privātpersonām ir tiesības izmantot zemi, augsni, iegūt derīgos izrakteņus, kas atrodas līdz 100 metru dziļumā. Tiesības uz minerāliem jeb minerālresursu tiesības ļauj pētīt un iegūt minerālresursus, kas atrodas dziļāk par 100 metriem no zemes virsmas. Tiek novilkta nosacīta robežlīnija zemes dzīlēs, no kuras tiesības uz minerālresursu izmantošanu pieder valstij. Šī robežlīnija atrodas 100 metru dziļumā, taču tā neietekmē zemes īpašnieka tiesības un iespējas izmantot zemes virsmu un gūt visus labumus no tās izmantošanas.

Zemes īpašniekam pienākas kompensācija par zemes dzīļu izmantošanu, ja privātpersonai tiek aprobežotas tiesības uz zemes dzīlēm un to izmantošanu, un atlīdzība, ja nodarīts kaitējums viņa īpašumam.

D variants - valstij ir ekskluzīvas tiesības uz metālu rūdām un dimantiem, ja tādi tiek atrasti. D variants paredz grozījumu izdarīšanu Civillikuma 1042.pantā, nosakot, ka zemes dzīlēs esošo derīgo izrakteņu īpašumtiesības tiek regulētas ar speciālu likumu. Speciālais likums (likums "Par zemes dzīlēm") nosaka, ka valstij ir ekskluzīvas tiesības uz nākotnē potenciāli iegūstamiem derīgajiem izrakteņiem - metālu rūdām un dimantiem.

Zemes īpašniekam pienākas kompensācija par zemes dzīļu izmantošanu, ja privātpersonai tiek aprobežotas tiesības uz zemes dzīlēm un to izmantošanu, un atlīdzība, ja nodarīts kaitējums viņa īpašumam.

Neatkarīgi no izvēlētā risinājuma varianta koncepcijas īstenošanas gaitā tiks izstrādāta kārtība, kā zemes dzīļu izmantotājs vienojas ar zemes īpašnieku par tā zemes dzīļu izmantošanu (urbuma vai šahtas ierīkošanu), kā nosakāma zemes nomas maksa ģeoloģiskās izpētes laikā (ja nomas maksa netiek noteikta ar normatīvo aktu), un kā rīkoties, ja uz zemesgabala, kas noteikti nepieciešams zemes dzīļu izmantošanai, ir apbūve.

Vides aizsardzības un
 reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards