Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumus Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi".
Rīgā 2007.gada 30.oktobrī (prot. Nr.61 38.§)
(Noteikumu nosaukums MK 06.03.2012. noteikumu Nr.158 redakcijā)
izmantošanas pabeigšanas likuma 9.panta septīto daļu, 16.panta piekto daļu,
20.panta devīto daļu un 26.panta ceturto daļu,
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44. panta piekto daļu un
likuma "Par zemes dzīlēm" 8. panta otrās daļas 4. punktu
(Grozīta ar MK 06.03.2012. noteikumiem Nr.158; MK 06.05.2014. noteikumiem Nr.238)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. apbūvēta publiskai personai piekrītoša vai piederoša zemesgabala (turpmāk – publiskas personas zemesgabals) nomas līguma noslēgšanas kārtību un nomas maksas aprēķināšanas kārtību;
1.2. neapbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala nomas līguma noslēgšanas kārtību un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, kā arī de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;
1.3. privatizācijai vai atsavināšanai nodota apbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala nomas līguma noslēgšanas kārtību un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, ja apbūves īpašnieks neizmanto vai nevar izmantot pirmpirkuma tiesības;
1.4. attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem vai augļu dārzu lietotājiem lietošanā ar apbūves tiesībām piešķirtajiem pilsētu zemesgabaliem, uz kuriem zemes lietošanas tiesības izbeigušās saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26.panta pirmo daļu (turpmāk - neizpirktā pilsētas zeme):
1.4.1. kārtību, kādā noslēdzams nomas līgums;
1.4.2. kārtību, kādā aprēķināma nomas maksa;
1.4.3. nomas līguma būtiskos noteikumus;
1.4.4. pilsētu zemes nomas tipveida līguma paraugu (pielikums);
1.5. publiskas personas zemesgabala nomas maksas aprēķināšanas kārtību, ja publiskas personas zemesgabals tiek iznomāts zemes dzīļu izmantošanai.
(Grozīts ar MK 06.03.2012. noteikumiem Nr.158; MK 06.05.2014. noteikumiem Nr.238)
2. Noteikumi neattiecas:
2.1. uz kārtību, kādā iznomā valsts un pašvaldību zemi, kas tiek privatizēta atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju";
2.2. uz kārtību, kādā iznomā attiecīgi valsts vai pašvaldības zemi valsts vai pašvaldības iestādēm;
2.3. uz kārtību, kādā iznomā publisko ūdenstilpi un zemi zem tās ar tai piegulošo publiskai personai piederošo zemi (vienotas attīstības ieceres īstenošanai).
(Grozīts ar MK 06.05.2014. noteikumiem Nr.238)
3. Šajos noteikumos lietotie termini "zeme" un "zemesgabals" atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā lietotajiem terminiem "zemes vienība" un "zemes vienības daļa".
(Nodaļas nosaukums MK 06.03.2012. noteikumu Nr.158 redakcijā)
4. Zemes nomas līgumu par apbūvētu publiskas personas zemesgabalu var slēgt tikai ar attiecīgo ēku (būvju) īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju.
(MK 06.03.2012. noteikumu Nr.158 redakcijā)
5. Ja iznomā apbūvētu publiskas personas zemesgabalu, uz kura atrodas publiskas personas ēkas (būves), zemes nomas un ēku (būvju) nomas līgumi slēdzami vienlaikus.
(MK 06.03.2012. noteikumu Nr.158 redakcijā)
6. Lai noslēgtu zemes nomas līgumu, persona iesniedz publiskai personai vai tās iestādē, vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā, kuras valdījumā atrodas attiecīgais zemesgabals, šādus dokumentus:
6.1. fiziskā persona - pieteikumu, kurā norādīts vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese un cita adrese, kurā persona ir sasniedzama, nomājamā zemesgabala adrese, platība, kadastra apzīmējums (ja tāds ir zināms) un zemes nomāšanas laikā plānotā darbība, kā arī, ja nepieciešams, pašvaldības sociālā dienesta izziņu par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam vai pašvaldības lēmumu par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu;
6.2. juridiskā persona - pieteikumu, kurā norādīts juridiskās personas nosaukums (firma), juridiskā adrese, reģistrācijas numurs, nomājamā zemesgabala adrese, platība, kadastra apzīmējums (ja tāds ir zināms) un zemes nomāšanas laikā plānotā darbība;
6.3. dokumentus, kas apliecina personas īpašumtiesības uz attiecīgajām ēkām (būvēm), vai līdz īpašumtiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā - vienu no likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 17. un 28.pantā minētajiem dokumentiem, vai dokumentus, kas apliecina personas lietojuma tiesības uz attiecīgajām ēkām (būvēm), vai pašvaldības izziņu par to, ka ēkas (būves) atrodas personas lietošanā un piekrīt šīs personas mājsaimniecībai (lauku apvidos).
(Grozīts ar MK 06.03.2012. noteikumiem Nr.158)
7. Apbūvēta zemesgabala nomas maksu gadā nosaka:
7.1. līdz 2009.gada 31.decembrim – 1,5 % apmērā no Valsts zemes dienesta noteiktās apbūvēta zemesgabala vērtības privatizācijas vajadzībām;
7.2. no 2010.gada 1.janvāra – 1,5 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības.
(MK 18.08.2009. noteikumu Nr.936 redakcijā)
7.1 Nomnieks papildus nomas maksai maksā iznomātājam likumos noteiktos nodokļus.
(MK 18.08.2009. noteikumu Nr.936 redakcijā)
7.2 Apbūvēta zemesgabala vai tā daļas minimālā nomas maksa ir 28 euro gadā, ja saskaņā ar šo noteikumu 7.2. apakšpunktu aprēķinātā nomas maksa ir mazāka nekā 28 euro gadā.
(MK 06.05.2014. noteikumu Nr.238 redakcijā)
8. Ja mainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis un tas neatbilst lietošanas mērķim, kas bija noteikts apbūvēta zemesgabala nomas maksas noteikšanai, tiek grozīta apbūvēta zemesgabala nomas maksa. Izmaiņas stājas spēkā dienā, kad mainījies nekustamā īpašuma lietošanas mērķis. Pārējos gadījumos zemesgabala nomas maksu iznomātājs nepārskata līdz 2009.gada 30.decembrim.
(MK 18.08.2009. noteikumu Nr.936 redakcijā)
9. Nomas maksu palielina, piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz šajā punktā norādīto apstākļu novēršanai, ja:
9.1. uz zemesgabala atrodas tiesiskā valdītāja ēkas (būves), kuras saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" ir ierakstāmas, bet nav ierakstītas zemesgrāmatā;
9.2. ēkas (būves) ir ierakstītas zemesgrāmatā, bet pēc īpašnieka maiņas tiesiskais valdītājs nav nostiprinājis zemesgrāmatā savas īpašumtiesības (izņemot gadījumus, ja tiesību nostiprināšanu kavē tiesas noteikts aizliegums);
9.3. persona ir veikusi nelikumīgu būvniecību uz viņas lietošanā vai nomā esošās zemes.
9.1 Nomas maksu var samazināt par 50 procentiem, bet tā nedrīkst būt mazāka kā 28 euro gadā, ja:
9.1 1. uz zemesgabala esošā ēka (būve) ir deklarēta kā īpašnieka dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus;
9.1 2. personai ir piešķirts maznodrošinātās personas statuss;
9.1 3. personai nav nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu.
(MK 06.03.2012. noteikumu Nr.158 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.938)
9.2 Nomas maksu var samazināt par 90 procentiem, bet tā nedrīkst būt mazāka kā 28 euro gadā, ja:
9.2 1. uz zemesgabala esošā ēka (būve) ir deklarēta kā īpašnieka dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus;
9.2 2. personai ir piešķirts trūcīgās personas statuss;
9.2 3. personai nav nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu.
(MK 06.03.2012. noteikumu Nr.158 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.938)
10. Apbūvēta zemesgabala nomas maksu sāk aprēķināt ar līguma noslēgšanas dienu. Maksa par faktisko zemes lietošanu līdz zemes nomas līguma noslēgšanai tiek noteikta, pusēm vienojoties.
11. Ja ēkas (būves) īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs atsakās noslēgt nomas līgumu, iznomātājam ir tiesības prasīt piespiedu nomas līguma noslēgšanu.
12. Nomas maksas aprēķina periods ir viens ceturksnis. Nomas maksu samaksā ne vēlāk kā līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša beigām, ja līgumslēdzējpuses nav vienojušās par citu norēķinu kārtību. Par nomas līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem iznomātājs aprēķina nokavējuma procentus – 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu.
(Grozīts ar MK 06.03.2012. noteikumiem Nr.158)
13. Nomas līguma sastādīšanai nepieciešamās ziņas iznomātājs elektroniskā formā saņem no attiecīgajiem valsts reģistriem. Ja uz zemesgabala esošā apbūve nav ierakstīta zemesgrāmatā likumā noteikto ierobežojumu dēļ, ziņas par apbūvi iznomātājam iesniedz apbūves īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs. Ja uz apbūvētā zemesgabala atrodas vairāki patstāvīgi ēku (būvju) īpašumi, to īpašnieki iesniedz notariāli apliecinātu vienošanos par zemes lietošanas kārtību un iznomātājs ar katru patstāvīgo ēku (būvju) īpašnieku slēdz atsevišķu zemes nomas līgumu.
14. Iznomātājs rakstiski uzaicina apbūves īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju noslēgt zemes nomas līgumu.
15. Valsts institūcijas informāciju par iznomājamiem to valdījumā vai turējumā esošiem neapbūvētiem zemesgabaliem ievieto attiecīgās valsts institūcijas oficiālajā mājaslapā internetā, bet pašvaldība informāciju par iznomājamiem tās valdījumā vai turējumā esošiem neapbūvētiem zemesgabaliem izliek redzamā vietā pašvaldības domes ēkā.
16. Šo noteikumu 15.punktā minētās informācijas publiskošana nav obligāta, ja tiek iznomāti šādi neapbūvēti valsts vai pašvaldības zemesgabali bez apbūves tiesībām:
16.1. zemesgabali, kuri ir starpgabali;
16.2. zemesgabali, kuri tiek izmantoti personisko palīgsaimniecību vajadzībām atbilstoši likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" 7.pantam;
16.3. zemesgabali, kuri pilsētās nodoti pagaidu lietošanā sakņu (ģimenes) dārzu ierīkošanai.
17. Persona, kura vēlas nomāt neapbūvētu valsts vai pašvaldības zemesgabalu, pašvaldībā vai valsts institūcijā, kuras valdījumā atrodas attiecīgais zemesgabals, iesniedz šo noteikumu 6.1. vai 6.2.apakšpunktā minētos dokumentus.
18. Neapbūvēta zemesgabala iznomātājs pēc tam, kad ir pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 22. panta otrajā daļā minētais lēmums par zemesgabala iznomāšanu ar apbūves tiesībām, vai arī tad, kad neapbūvēta zemesgabala iznomātājs ir pieņēmis lēmumu par zemesgabala iznomāšanu bez apbūves tiesībām, nosaka nomas maksu 1,5 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Ja neapbūvēts zemesgabals tiek iznomāts ražošanas objekta būvniecībai, publiskai personai ir tiesības sniegt atbalstu samazinātas nomas maksas veidā ne vairāk kā 50 % no noteiktās nomas maksas apmēra uz laiku no zemesgabala nodošanas nomā līdz pieciem gadiem pēc ražošanas objekta nodošanas ekspluatācijā. Pašvaldībai, lai sniegtu atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, ir tiesības izdot saistošos noteikumus, tajos nosakot nosacījumus papildus šo noteikumu 18.1 1., 18.1 2., 18.1 3. un 18.1 4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Nomnieks papildus nomas maksai iznomātājam maksā likumos noteiktos nodokļus. Pašvaldībai ir tiesības noteikt lielāku nomas maksas apmēru, izdodot saistošos noteikumus. Ja pašvaldības saistošie noteikumi nav izdoti, neapbūvēta zemesgabala nomas maksa gadā ir:
18.1. zemei lauku apvidos, kura tiek izmantota personisko palīgsaimniecību vajadzībām atbilstoši likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" 7. pantam – 0,5 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības;
18.2. zemei pilsētās, kuru nodod pagaidu lietošanā sakņu (ģimenes) dārzu ierīkošanai – 1,5 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības;
18.3. pārējos gadījumos – ne mazāk kā 1,5 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības.
(MK 06.05.2014. noteikumu Nr.238 redakcijā)
18.1 Lai valsts sniegtu atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, jāņem vērā vismaz viens no šo noteikumu 18.1 1., 18.1 2., 18.1 3. un 18.1 4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Lai pašvaldība sniegtu atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, jāņem vērā vismaz viens no šo noteikumu 18.1 1., 18.1 2., 18.1 3. un 18.1 4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem vai arī vismaz viens no šo noteikumu 18.1 1., 18.1 2., 18.1 3. un 18.1 4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un vismaz viens no šo noteikumu 18. punktā minētajos pašvaldību saistošajos noteikumos minētajiem nosacījumiem:
18.1 1. plānots nozīmīgs potenciālā nomnieka ieguldījums (piemēram, jaunu darba vietu radīšana, finansiālais ieguldījums, infrastruktūras attīstība, inovācijas);
18.1 2. nomājamās zemes atrašanās vieta, ja tā atrodas pašvaldībā, kuras nodokļu ieņēmumi budžetā uz vienu iedzīvotāju ir zem vidējās vērtības visu pašvaldību vidū;
18.1 3. ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā minētie riski videi ir novērtēti kā zemi;
18.1 4. potenciālā nomnieka līdzšinējā pieredze un darbības laiks konkrētajā ražošanas jomā ir līdz pieciem gadiem.
(MK 06.05.2014. noteikumu Nr.238 redakcijā)
18.2 Maksimālo nomas maksas samazinājumu valsts var noteikt, ja tiek izpildīti vismaz divi no šo noteikumu 18.1 1., 18.1 2., 18.1 3. un 18.1 4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Maksimālo nomas maksas samazinājumu pašvaldība var noteikt, ja tiek izpildīti vismaz divi no šo noteikumu 18.1 1., 18.1 2., 18.1 3. un 18.1 4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem vai arī vismaz divi no šo noteikumu 18.1 1., 18.1 2., 18.1 3. un 18.1 4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un vismaz viens no šo noteikumu 18. punktā minētajos pašvaldību saistošajos noteikumos minētajiem nosacījumiem.
(MK 06.05.2014. noteikumu Nr.238 redakcijā)
18.3 Atbalsts, kas sniegts samazinātas nomas maksas veidā, tiek atcelts un nomnieks, kurš ir saņēmis atbalstu līdz 50 % apmērā no nomas maksas, atmaksā iznomātājam to nomas maksas daļu, par kuru ir sniegts atbalsts samazinātas nomas maksas veidā, ja:
18.3 1. nomnieks divu gadu laikā no nomas līguma noslēgšanas brīža nav uzsācis ražošanas objekta būvdarbus;
18.3 2. nomnieks, veicot ražošanas objekta būvniecību, pārkāpj tam nomas līgumā noteiktās tiesības un nepilda pienākumus vai ja nomnieka darbības vai bezdarbības rezultātā tiek nodarīts būtisks kaitējums videi un cilvēkiem, par ko ir paredzēta atbildība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un ir spēkā stājies kompetentās institūcijas lēmums par šāda kaitējuma nodarīšanu.
(MK 06.05.2014. noteikumu Nr.238 redakcijā)
18.4 Atbalstu samazinātas nomas maksas veidā nosaka saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013), ievērojot šo noteikumu 18.4 1., 18.4 2., 18.4 3., 18.4 4., 18.4 5. un 18.4 6. apakšpunktā minētos nosacījumus:
18.4 1. atbalstu samazinātas nomas maksas veidā nevar piemērot, ja potenciālajam nomniekam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;
18.4 2. atbalstu samazinātas nomas maksas veidā nepiešķir saimnieciskās darbības nozarēm un darbībām, kuras minētas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā;
18.4 3. ja nomnieks, kuram piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, darbojas arī nozarēs, kas minētas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu no tām darbībām, kurām piešķirts de minimis atbalsts samazinātas nomas maksas veidā;
18.4 4. nomnieks, kuram piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, iesniedz informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem par jebkuru atbalstu, ko tas ir saņēmis atbilstoši Komisijas regulai Nr. 1407/2013 vai Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulai (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006. gada 28. decembris, Nr. L 379);
18.4 5. iznomātājs, kas piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas veidā ne vairāk kā par 50 % no noteiktās nomas maksas apmēra, uzskaita atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, ievērojot normatīvajos aktos par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību noteiktās prasības;
18.4 6. šo noteikumu ietvaros saņemto atbalstu var apvienot ar citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus – 200 000 euro triju fiskālo gadu periodā.
(MK 06.05.2014. noteikumu Nr.238 redakcijā)
19. Ja tiek rīkota neapbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala nomas tiesību izsole, solīšanu sāk no nomas maksas apmēra, kas noteikts šo noteikumu 18.punktā paredzētajā kārtībā. Nomas līgumu slēdz ar personu, kura nosolījusi augstāko nomas maksu.
20. Nosakot atbildību par nomas maksas termiņu neievērošanu, kā arī ja tiek pārskatīta nomas maksa, piemēro šo noteikumu 8. un 12.punktā paredzēto kārtību.
21. Nomas maksu palielina, piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz šajā punktā norādīto apstākļu novēršanai:
21.1. ja nomas līgumā ir paredzētas tiesības nomniekam uz iznomātās zemes celt ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus, bet uzceltās ēkas (būves) sešu mēnešu laikā pēc to nodošanas ekspluatācijā nav ierakstītas zemesgrāmatā;
21.2. ja nomnieks ir veicis nelikumīgu būvniecību uz viņa nomā esošās zemes.
aprēķināšanas kārtība, ja publiskas personas zemesgabals tiek iznomāts zemes dzīļu izmantošanai
(Nodaļa MK 06.05.2014. noteikumu Nr.238 redakcijā)
22.1 Šī nodaļa attiecas uz zemes nomu, ja publiska persona zemesgabalu iznomā zemes dzīļu izmantošanai, izņemot gadījumu, ja zemesgabals tiek iznomāts ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei.
22.2 Konkursu vai izsoli par zemes nomas tiesībām derīgo izrakteņu ieguvei rīko atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtību.
22.3 Ja publiskas personas zemesgabals tiek iznomāts zemes dzīļu izmantošanai, nomas maksu nosaka atbilstoši šādiem nosacījumiem:
22.3 1. ja zemesgabals tiek iznomāts, nerīkojot konkursu vai izsoli zemes dzīļu izmantošanai, publiskas personas zemesgabala iznomātājs pēc tam, kad ir pieņēmis lēmumu par zemesgabala iznomāšanu zemes dzīļu izmantošanai, nosaka nomas maksu atbilstoši zemesgabala nomas maksas tirgus novērtējumā, ko veicis sertificēts vērtētājs, minētajai zemes nomas maksai. Nomnieks papildus nomas maksai maksā normatīvajos aktos noteiktos nodokļus;
22.3 2. ja zemesgabals tiek iznomāts konkursa vai izsoles kārtībā, nomas maksa ir augstākā piedāvātā vai nosolītā cena. Konkursa vai izsoles sākumcena tiek noteikta atbilstoši sertificēta vērtētāja zemesgabala nomas maksas tirgus novērtējumā minētajai zemes nomas maksai. Nomnieks papildus nomas maksai maksā normatīvajos aktos noteiktos nodokļus.
22.4 Nomas maksu var indeksēt reizi piecos gados, un indeksācija tiek piemērota ar nosacījumu, ka nomas maksas pieaugums vai samazinājums katrā indeksācijas reizē nepārsniedz 20 %, par pamatu ņemot vidējo zemes nomas maksas apmēra pieaugumu vai samazinājumu iepriekšējo piecu gadu periodā šo noteikumu 22.3 1. un 22.3 2. apakšpunktā minētajos gadījumos. Nomas maksas indeksācija jāatrunā nomas līgumā.
22.5 Nomas maksu palielina (to paredzot nomas līgumā), piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz šajā punktā minēto apstākļu novēršanai:
22.5 1. ja nomnieks trīs gadu laikā no nomas līguma noslēgšanas brīža nav uzsācis zemes dzīļu izmantošanu atbilstoši zemes dzīļu izmantošanas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā norādītajam;
22.5 2. ja nomnieks zemes dzīles izmantojis, pārkāpjot viņam izsniegtās zemes dzīļu izmantošanas licences, atļaujas vai nomas līguma nosacījumus, vai veicis citas nelikumīgas darbības.
23. Ja ēku (būvju) īpašnieks neizmanto vai nevar izmantot pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu, attiecīgi valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" vai valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", vai pašvaldība pieņem lēmumu par apbūvēta zemesgabala privatizācijas vai atsavināšanas (par maksāšanas līdzekli izmantojot īpašuma kompensācijas sertifikātus) izbeigšanu. Šādā gadījumā zemes nomas līgums turpināms (vai noslēdzams, piemērojot šo noteikumu II nodaļā minēto kārtību) no dienas, kad pieņemts lēmums par apbūvēta zemesgabala privatizācijas vai atsavināšanas (par maksāšanas līdzekli izmantojot īpašuma kompensācijas sertifikātus) izbeigšanu.
(Grozīts ar MK 06.03.2012. noteikumiem Nr.158)
31. Ja saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26.panta pirmo daļu zemes lietošanas tiesības ir izbeigušās, šādu zemi iznomā pašvaldība.
32. Ziņas par neizpirkto pilsētu zemi pašvaldībā iesniedz Valsts zemes dienests. Ja nepieciešams, pašvaldība uzaicina personu, kurai beigušās zemes lietošanas tiesības (turpmāk - bijušais zemes lietotājs), iesniegt papildu ziņas par ēkām vai augļu dārziem, kas atrodas uz zemes ar apbūves tiesībām.
33. Pēc nepieciešamo ziņu saņemšanas par katru zemesgabalu pašvaldība sagatavo zemes nomas līgumu, paziņo bijušajam zemes lietotājam par zemes lietošanas tiesību izbeigšanos un zemes nomas tiesību iegūšanu, kā arī nosūta uzaicinājumu noslēgt zemes nomas līgumu.
34. Pašvaldība nosaka nomas maksu, pamatojoties uz zemes kadastrālo vērtību. Nomas maksu gadā nosaka 1,5 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības.
(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.458)
34.1 Minimālā nomas maksa par zemi vai tās daļu ar apbūves tiesībām ir 28 euro gadā, ja saskaņā ar šo noteikumu 34. punktu aprēķinātā nomas maksa ir mazāka nekā 28 euro gadā.
(MK 06.05.2014. noteikumu Nr.238 redakcijā)
35. Nosakot atbildību par nomas maksas termiņu neievērošanu, kā arī ja tiek pārskatīta nomas maksa, piemēro šo noteikumu 8. un 12.punktā paredzēto kārtību.
36. Nomas maksu palielina, piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz šajā punktā norādīto apstākļu novēršanai, ja:
36.1. zemes lietotāja ēkas (būves), kuras saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" ir ierakstāmas, bet nav ierakstītas zemesgrāmatā;
36.2. ēkas (būves) ir ierakstītas zemesgrāmatā, bet pēc īpašnieka maiņas zemes lietotājs nav nostiprinājis zemesgrāmatā savas īpašumtiesības (izņemot gadījumus, ja tiesību nostiprināšanu kavē tiesas noteikts aizliegums);
36.3. zemes lietotājs ir veicis nelikumīgu būvniecību uz viņa lietošanā esošās zemes.
36.1 Nomas maksu var samazināt par 50 procentiem, bet tā nedrīkst būt mazāka kā 28 euro gadā, ja:
36.1 1. uz zemesgabala esošā ēka (būve) ir deklarēta kā īpašnieka dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus;
36.1 2. personai ir piešķirts maznodrošinātās personas statuss;
36.1 3. personai nav nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu.
(MK 06.03.2012. noteikumu Nr.158 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.938)
36.2 Nomas maksu var samazināt par 90 procentiem, bet tā nedrīkst būt mazāka kā 28 euro gadā, ja:
36.2 1. uz zemesgabala esošā ēka (būve) ir deklarēta kā īpašnieka dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus;
36.2 2. personai ir piešķirts trūcīgās personas statuss;
36.2 3. personai nav nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu.
(MK 06.03.2012. noteikumu Nr.158 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.938)
37. Zemes nomas līgumā norāda:
37.1. zemesgabala adresi, kadastra apzīmējumu, platību un zemesgrāmatu nodalījuma numuru (ja zeme ierakstīta zemesgrāmatā);
37.2. iznomātāju un nomnieku, norādot personu identificējošus datus;
37.3. nomas tiesību iegūšanas laiku un līguma termiņu;
37.4. nomas maksas apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī nomas maksas pārskatīšanas kārtību;
37.5. nomnieka atbildību par maksājumu kavēšanu, kā arī nomnieka pienākumu patstāvīgi maksāt nekustamā īpašuma nodokli;
37.6. nomnieka pienākumu novērst šo noteikumu 36.punktā norādītos apstākļus, ja tādi pastāv;
37.7. nomnieka pienākumu ievērot zemei noteiktos apgrūtinājumus, arī ja nomas līguma slēgšanas brīdī tie nav ierakstīti zemesgrāmatā;
37.8. nomnieka tiesības ar iznomātāja rakstisku piekrišanu veikt būvniecību uz iznomātās zemes;
37.9. strīdu izšķiršanas kārtību.
38. Ja ēkas (būves) īpašnieks vai tiesiskais valdītājs atsakās noslēgt nomas līgumu, iznomātājam ir tiesības prasīt piespiedu nomas līguma slēgšanu, nomas maksas parāda piedziņu un nokavējuma naudas piedziņu 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru nokavējuma dienu, sākot ar dienu, kad iestājušies Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26.panta pirmajā daļā minētie apstākļi.
39. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 3.oktobra noteikumus Nr.292 "Noteikumi par valsts zemes nomu" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 22.nr.; 1996, 131.nr.; 2001, 162.nr.).
40. Izdevumus, kas radušies, nosakot zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, sedz zemesgabala nomnieks, noslēdzot nomas līgumu.
42. Iznomājot privatizācijai vai atsavināšanai nodotu apbūvētu valsts vai pašvaldības zemesgabalu, par kuru vēl nav noslēgts pirkuma līgums, piemēro šo noteikumu II nodaļā paredzēto kārtību.
43. Ja apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala nomas līgums noslēgts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās un nomas līgumā ir pielīgtas zemesgabala iznomātāja tiesības vienpusēji mainīt nomas maksas apmēru, ja normatīvie akti paredz citu zemes nomas maksas noteikšanas un aprēķināšanas kārtību, zemes iznomātājam šie līgumi ir jāgroza deviņu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas un jānosaka nomas maksa šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.
44. Iznomātājs var vienpusēji mainīt nomas maksu pēc 2009.gada 30.decembra, ja izdarīti grozījumi normatīvajos aktos par valsts vai pašvaldības zemes nomas maksas aprēķināšanas kārtību. Šādas iznomātāja noteiktas izmaiņas ir saistošas nomniekam ar dienu, kad stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos.
45. Ja tiek iznomāts neapbūvēts valsts vai pašvaldības zemesgabals ar apbūves tiesībām, nomas līgumu ieraksta zemesgrāmatā. Lai nomas līgumu ierakstītu zemesgrāmatā, iznomātājs pilnvaro nomnieku iznomātāja vārdā visās iestādēs pieprasīt, iesniegt un saņemt visus šim mērķim nepieciešamos dokumentus un, ja nepieciešams, arī pārsūdzēt zemesgrāmatu tiesneša un valsts iestāžu lēmumus un rīcību.
46. Šo noteikumu 7.1.apakšpunkts piemērojams no 2009.gada 1.jūlija, ja apbūvēta zemesgabala nomas maksa gadā ir mazāka par 1,5 % no Valsts zemes dienesta noteiktās apbūvēta zemesgabala vērtības privatizācijas vajadzībām uz 2007.gada 1.novembri.
(MK 18.08.2009. noteikumu Nr.936 redakcijā)
47. Publiskas personas zemesgabala iznomātājs:
47.1. līdz 2014. gada 31. decembrim atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertajiem principiem, ja šādas tiesības ir paredzētas nomas līgumā vai puses par to vienojas, vienpusēji izbeidz vai groza nomas līgumu zemes dzīļu izmantošanai, kas noslēgts ar privātpersonu vai kapitālsabiedrību līdz 2014. gada 20. maijam. Minētās iznomātāja tiesības attiecināmas uz gadījumiem, ja zemes nomas maksa ir zemāka par 6 % no zemes kadastrālās vērtības, – šādos gadījumos, grozot nomas līgumu, nomas maksa nosakāma 6 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības;
47.2. no 2015. gada 1. janvāra nomas līgumiem, kas noslēgti līdz 2014. gada 20. maijam, ja šādas tiesības ir paredzētas nomas līgumā vai puses par to vienojas, katru gadu vienpusēji indeksē nomas maksu ar nosacījumu, ka nomas maksas pieaugums katrā indeksācijas reizē nepārsniedz 20 %, līdz nomas maksa sasniedz zemesgabala nomas maksas tirgus novērtējumā, ko nosaka sertificēts vērtētājs, minēto zemes nomas maksu.
(MK 06.05.2014. noteikumu Nr.238 redakcijā)
Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks
(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2009. noteikumiem Nr.557; MK 18.08.2009. noteikumiem Nr.936)
 |
 |
 |
 |