Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"

Izdarīt likumā "Par zemes dzīlēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 13. nr.; 1999, 6. nr.; 2000, 18. nr.; 2005, 2. nr.; 2006, 22. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 106., 178., 205. nr.; 2013, 106. nr.; 2018, 3. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 119.C nr.) šādus grozījumus:

1.  1. pantā:

papildināt pantu ar 12.¹ punktu šādā redakcijā:

"12¹) valsts nozīmes ģeoloģiskā izpēte - ģeoloģiskā izpēte, kuras mērķis ir iegūt svarīgu informāciju par teritorijas ģeoloģisko uzbūvi, ģeoloģiskajiem procesiem un derīgajiem izrakteņiem (izņemot ogļūdeņražus), kam var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās;";

izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

"17) valsts nozīmes derīgie izrakteņi - ogļūdeņraži (neapstrādāta nafta (jēlnafta) un dabasgāze), pazemes ūdeņi (saldūdeņi, minerālūdeņi, termālie ūdeņi un rūpniecībā izmantojamie ūdeņi) un kristāliskā pamatklintāja ieži;";

izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals - Ministru kabineta noteikts zemes garozas iecirknis Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kurā zemes dzīļu uzbūvei vai īpašībām ir vai var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās;";

papildināt pantu ar 27. un 28. punktu šādā redakcijā:

"27) zemes īpašnieks - persona, kura atbilst Civillikumā noteiktajam īpašnieka jēdzienam vai kura ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā īpašuma tiesiskais valdītājs, vai kura zemes reformas ietvaros ir ieguvusi nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā;

28) rekultivācija - darbību kopums, kas veicams pēc derīgo izrakteņu ieguves, lai sagatavotu derīgo izrakteņu ieguves vietu turpmākai zemes izmantošanai atbilstoši plānotajam zemes lietošanas mērķim."

2. Aizstāt 5. panta trešajā daļā vārdus "likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām"" ar vārdiem "normatīvajos aktos noteikto kārtību par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu".

3. Izslēgt 8. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus "vai tiesiskais valdītājs".

4. Papildināt 9. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja ogļūdeņražu izpētes veikšanai ir piemērojams ietekmes uz vidi novērtējums un bez tā nevar uzsākt izpētes darbus, izpētes termiņa sākums ir nosakāms pēc ietekmes uz vidi novērtējuma."

5. 10. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "izsolē" ar vārdiem "konkursam sekojošā izsolē";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ministru kabinets nosaka valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus un to izmantošanas noteikumus atsevišķi katram nogabalam.";

aizstāt desmitajā daļā vārdu "izsoles" ar vārdiem "konkursa ar tam sekojošas izsoles".

6. Aizstāt 11.¹ panta trešās daļas 2. punktā skaitli "20 000" ar skaitli "10 000".

7. Izteikt 12.¹ pantu šādā redakcijā:

"12.¹ pants. Zemes dzīļu izmantošana sabiedrības un valsts interesēs valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos

(1) Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos var noteikt zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu, ja zemes dzīles nepieciešams izmantot sabiedrības un valsts interesēs. Par katru zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu vai zemes dzīļu izmantošanas gadījumu Ministru kabinets lemj atsevišķi.

(2) Kārtību, kādā zemes īpašniekam aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu, kas noteikts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nosaka Ministru kabinets. Par atlīdzību, kura maksājama par īpašuma tiesību aprobežojumu, noslēdzama rakstveida vienošanās.

(3) Šā likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktā minētais līgums zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai nav nepieciešams, ja, veicot valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala ģeoloģisko izpēti vai derīgo izrakteņu meklēšanu, nav nepieciešams atrasties zemes īpašumā un ierīkot ģeoloģiskās izstrādnes.

(4) Par šā panta trešajā daļā noteikto zemes dzīļu izmantošanu zemes dzīļu izmantotājs attiecīgo zemes īpašnieku informē rakstveidā vismaz divas nedēļas pirms zemes dzīļu izmantošanas uzsākšanas.

(5) Zemes īpašniekam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, ja tie radušies valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanas dēļ. Neierobežojot zemes īpašnieka tiesības prasīt viņam radīto zaudējumu atlīdzību likumos minētajā kārtībā, Ministru kabinets var paredzēt zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanas un atlīdzības izmaksāšanas kārtību.

(6) Par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala ģeoloģiskās izpētes vai derīgo izrakteņu meklēšanas rezultātiem zemes dzīļu izmantotājs informē zemes īpašnieku. Sniedzamās informācijas saturu un apjomu, kā arī kārtību, kādā zemes īpašnieks tiek informēts par ģeoloģiskās izpētes vai derīgo izrakteņu meklēšanas rezultātiem, nosaka Ministru kabinets."

8. Papildināt likumu ar 12.² pantu šādā redakcijā:

"12.² pants. Nosacījumi kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā

(1) Šā likuma 10. panta trešajā daļā minēto konkursu nerīko, ja persona kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskās izpētes laikā nav izdarījusi pārkāpumus un ir veikusi kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģisko izpēti, izmantojot privāto finansējumu un nesaņemot jebkādu valsts atbalstu. Nosacījumus un kārtību, kādā licence kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei saņemama bez konkursa, nosaka Ministru kabinets.

(2) Par iegūto kristāliskā pamatklintāja iežu apjomu zemes dzīļu izmantotājs informē zemes īpašnieku un samaksā viņam atlīdzību. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zemes īpašnieks tiek informēts, kā arī to, kā tiek aprēķināta un zemes īpašniekam izmaksāta atlīdzība par iegūto derīgo izrakteņu apjomu.

(3) Lai nodrošinātu derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju un smagu negadījumu seku novēršanu, zemes dzīļu izmantotājs pirms licences saņemšanas kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc Valsts vides dienesta pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība. Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā zemes dzīļu izmantotājs iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu vai tā pagarinājumu;

2) finanšu nodrošinājuma apmēra aprēķināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu."

9. Papildināt 16. panta trešo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) nemaksā zemes īpašniekam šā likuma 12.¹ panta otrajā un piektajā daļā vai 12.² panta otrajā daļā paredzētos maksājumus vai normatīvajos aktos paredzētos nodokļus vai nodevas vai nesniedz šajā likumā noteikto informāciju zemes īpašniekam, vai spēku zaudē šā likuma 12.² panta trešajā daļā minētais finanšu nodrošinājums."

10.  23. pantā:

papildināt piekto daļu ar 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvē, - visu attiecīgās zemes dzīļu izmantošanas licences spēkā esamības laiku;

4) kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskajā izpētē, izņemot gadījumus, kad veikta valsts nozīmes ģeoloģiskā izpēte, - visu attiecīgās zemes dzīļu izmantošanas licences spēkā esamības laiku.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Valsts pasūtītajā valsts nozīmes ģeoloģiskajā izpētē iegūtā informācija ir vispārpieejama."

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 27. un 28. punktu šādā redakcijā:

"27. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decembrim izdod šā likuma 12.¹ panta otrajā, piektajā un sestajā daļā, kā arī 12.² panta otrajā un trešajā daļā minētos noteikumus.

28. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decembrim izdod šā likuma 10. panta astotajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumi Nr. 439 "Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Inčukalna dabasgāzes krātuve" izmantošanas noteikumi" un Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 524 "Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Dobeles struktūra" izmantošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 25. februārī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 10. martā