Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) adaptācijas periods — periods, kurā profesionālo kvalifikāciju ārvalstīs ieguvusi persona (turpmāk — pretendents) reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā darbojas kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja uzraudzībā. Šāds periods ilgst ne vairāk par trim gadiem un beidzas ar pretendenta darba vērtējumu;
11) iekšējā tirgus informācijas sistēma — Eiropas Komisijas pārvaldīta informācijas apmaiņas sistēma, ar kuras starpniecību tiek īstenota Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu atbildīgo institūciju savstarpējā administratīvā sadarbība Eiropas Savienības iekšējo tirgu reglamentējošo Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanā vai piemērošanā;
12) Eiropas profesionālā karte — elektronisks sertifikāts, kas apliecina personas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atbilstību nosacījumiem, ar kādiem atzīstama pastāvīgai profesionālai darbībai vai īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs nepieciešamā profesionālā kvalifikācija;
2) (izslēgts ar 17.07.2008. likumu);
3) (izslēgts ar 17.07.2008. likumu);
4) kompetences apliecība — likumā noteiktajā kārtībā kompetentas institūcijas izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kurā norādīta:
a) personas izglītība, par kuru neizsniedz augstākās izglītības diplomu, diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestātu šā likuma izpratnē, vai
b) to personas spēju, pieredzes un zināšanu pozitīvs novērtējums, kuras nepieciešamas, lai varētu veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā profesijā;
5) kvalifikācijas atbilstības pārbaude — pretendenta profesionālo zināšanu novērtēšana, kuru veic institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās. Pārbaudes mērķis ir novērtēt pretendenta spējas darboties reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā;
51) likumīgā statusa valsts — valsts, kurā pretendentam ir tiesības veikt profesionālo darbību;
6) mītnes valsts — valsts, kurā pretendents ieguvis profesionālo kvalifikāciju. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis profesionālo kvalifikāciju pilnīgi vai daļēji ieguvis ārpus Eiropas Savienības, par mītnes valsti uzskata Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā šī profesionālā kvalifikācija atzīta pirmo reizi;
7) pašnodarbināta persona — persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties kā darbinieks darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību;
8) (izslēgts ar 17.07.2008. likumu);
9) profesionālās kvalifikācijas sertifikāts — likumā noteiktajā kārtībā pilnvarotas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tā īpašnieka profesionālo kvalifikāciju vai noteiktu profesionālās kvalifikācijas līmeni vai arī apliecina, ka tā īpašnieks ir sekmīgi izpildījis sertifikācijas prasības noteiktas profesijas vai profesionālās specializācijas iegūšanai (arī darbam ar jauniem materiāliem, tehniku un tehnoloģiju);
10) profesionālā pieredze — iepriekšēja faktiska un likumīga darbība attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstī vai citā ārvalstī, ja to nosaka likums vai Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi;
11) reglamentētā izglītība — jebkura noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta izglītība, kuras programmas struktūru un līmeni Latvijas Republikā, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs nosaka tiesību akti un apstiprina un kontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas;
12) reglamentētā profesija — Latvijas Republikā reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums šajā likumā noteiktajās profesijās, kā arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs reglamentēta tāda profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums, kuru uzsākšanai un veikšanai attiecīgās valsts tiesību aktos izvirzīta atbilstošas profesionālās kvalifikācijas prasība;
13) specialitāte — profesijai atbilstošās darbības joma, kurā attiecīgā persona ieguvusi profesionālo kvalifikāciju. Attiecīgās specialitātes šaurāka joma veido apakšspecialitāti vai profesionālo specializāciju, bet joma, kas kopīga divām vai vairākām specialitātēm, — papildspecialitāti;
14) (izslēgts ar 17.07.2008. likumu);
15) reglamentētā profesionālā darbība — darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 17.07.2008., 07.04.2011., 12.11.2015. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
2.pants. Likuma mērķis un darbība
(1) Likuma mērķis ir:
1) nodrošināt profesionālās darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību, tās drošību un veselības aizsardzību;
2) aizsargāt atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanu tajās, nosakot šīm profesijām paaugstinātas prasības;
3) nodrošināt iespēju Latvijas Republikā iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīt ārvalstīs un ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīt Latvijas Republikā;
4) veicināt personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs.
(2) Likums nosaka reglamentētās profesijas, kā arī pamatprasības, kas jāievēro Latvijas Republikā un ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas atzīšanā šajās profesijās.
(21) Likums nosaka kārtību, kādā novērtē to prasību samērīgumu, ar kurām nosaka jaunas reglamentētās profesijas vai veic grozījumus attiecībā uz prasībām patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vai veikšanai reglamentētajās profesijās.
(3) Likuma noteikumi par izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai izvirzāmajām prasībām attiecas uz fiziskajām personām, kuras vēlas uzsākt darbu reglamentētajās profesijās vai darboties tajās patstāvīgi kā pašnodarbinātas personas vai darbinieki.
(4) Uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvuši ārvalstīs, attiecas šā likuma noteikumi par attiecīgajās ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.
(5) Uz bezvalstniekiem, kas saņēmuši ārvalstīs izsniegtus bezvalstnieka ceļošanas dokumentus, kā arī uz bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, attiecas šā likuma noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.
(6) Uz to valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu ir minētajā līgumā noteiktās Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, un uz Šveices Konfederācijas pilsoņiem attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.
(7) Šā likuma noteikumi neattiecas:
1) uz gadījumiem, kad darbība reglamentētajās profesijās ir saistīta ar valsts pārvaldes vai tiesu varas funkciju izpildi;
2) uz profesijām, kurām saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem izvirzītas kādas no šā likuma 3.panta piektajā daļā minētajām prasībām, bet nav norādīti reglamentētajām profesijām nepieciešamie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;
3) uz profesionālo darbību autotransporta, dzelzceļa transporta un civilās aviācijas jomā.
(8) Uz to valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.
(9) Uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas, ievērojot Imigrācijas likuma noteikumus, uzņēmumu grupas ietvaros tiek pārcelti vadītāja, speciālista vai stažiera darbā Latvijas Republikā, attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 13.12.2007., 17.07.2008., 16.02.2017., 11.04.2019., 10.09.2020. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
2.1 pants. Profesionālās darbības reglamentācijas prasību samērīguma novērtēšana
(1) Pirms jaunas reglamentētās profesijas noteikšanas vai grozījumu pieņemšanas attiecībā uz prasībām patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vai veikšanai reglamentētajās profesijās, kā arī attiecībā uz prasībām, kas izvirzāmas īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, veic to būtībai, saturam un ietekmei atbilstoša apjoma profesionālās darbības reglamentācijas prasību samērīguma novērtēšanu.
(2) Samērīguma novērtēšanu veic ne retāk kā reizi piecos gados, ņemot vērā kopš iepriekšējās samērīguma novērtēšanas notikušās pārmaiņas apstākļos, kuri noteica prasības patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vai veikšanai reglamentētajās profesijās, kā arī prasības, kas izvirzītas īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās.
(3) Samērīguma novērtēšanu veic tā ministrija, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reglamentētajai profesijai atbilstošās politikas jomā. Samērīgumu novērtē saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto tiesību aktu iespējamās ietekmes izvērtēšanas kārtību.
(4) Ministrija, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reglamentētajai profesijai atbilstošās politikas jomā, sagatavo un iesniedz Saeimai samērīguma novērtējumu likumprojektiem, kuri paredz noteikt jaunas reglamentētās profesijas vai prasības darba uzsākšanai vai veikšanai reglamentētajās profesijās, kā arī prasības, kas izvirzāmas īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, un kuru iesniedzējs nav Ministru kabinets. Šo samērīguma novērtējumu attiecīgā ministrija sagatavo un iesniedz Saeimas atbildīgās komisijas noteiktajā termiņā.
(5) To profesionālās darbības reglamentācijas prasību samērīguma novērtēšanu, kuras nosaka likumā, Ministru kabineta noteikumos vai atbilstoši Valsts pārvaldes likumam pilnvarotas profesionālās organizācijas, veic valsts pārvaldes iestāde, kuras padotībā atrodas pilnvarotā profesionālā organizācija.
(6) Samērīguma novērtēšanu neveic attiecībā uz tām profesionālās darbības reglamentācijas prasībām, kuras nosaka Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti.
(16.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
3.pants. Vispārīgās prasības izglītībai, profesionālajai kvalifikācijai un darbībai reglamentētajās profesijās
(1) Minimālās prasības reglamentēto profesiju izglītības programmām nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi.
2) Reglamentētajā profesijā ir tiesības darboties personai, kura apguvusi šai profesijai atbilstošu akreditētu izglītības programmu vai ieguvusi profesionālo kvalifikāciju, ko apliecina likumā noteiktie Latvijas Republikā izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti vai citās valstīs izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kas atzīti Latvijas Republikā saskaņā ar šo likumu un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem.
(3) Latvijas Republikā tiek atzīti bijušās PSRS izglītības iestāžu izdotie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, izņemot:
1) bijušo PSKP un VĻKJS izglītības iestāžu izdotos dokumentus;
2) dokumentus, kas neatbilst starptautiskajās konvencijās un Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai izvirzītajām prasībām.
(4) Personai, kura gatavojas pirmo reizi uzsākt darbu reglamentētajā profesijā, ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem var ierobežot tiesības uz darba uzsākšanu, nosakot prasību iegūt profesionālo praksi izglītības programmas apguves laikā vai pēc tās, darbojoties sertificēta (licencēta) speciālista uzraudzībā, vai darboties bez tiesībām izmantot profesijai atbilstošu nosaukumu, vai arī nosakot ierobežojumus darbībai pašnodarbinātas personas statusā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Šādas profesionālās prakses saturu, tās norises un sasniedzamo rezultātu aprakstu iekļauj prasībās, kas izvirzītas reglamentētajai profesijai. Profesionālo praksi persona var iegūt ārvalstīs, un tā tiek atzīta, ja atbilst profesionālās prakses satura, tās norises un sasniedzamo rezultātu aprakstam. Šie noteikumi neattiecas uz personu, kuras ārvalstīs iegūtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir atzīti šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Darba uzsākšanai, patstāvīgai darbībai profesijā vai darbībai pašnodarbinātas personas statusā likumā vai Ministru kabineta noteikumos atsevišķām reglamentētajām profesijām var izvirzīt šādas papildu prasības:
1) zvēresta vai svinīga solījuma nodošana;
2) profesionālās ētikas kodeksa ievērošana;
3) atbilstoša reputācija, persona nav krimināli sodīta, tai nav uzlikti administratīvie sodi vai disciplinārsodi saistībā ar attiecīgās profesionālās darbības normu pārkāpumiem;
4) atbilstoša veselība;
5) civiltiesiskās atbildības vai finansiālā riska apdrošināšana;
6) atbilstošs valsts valodas zināšanu līmenis;
7) regulāra atkārtota profesionālā sertifikācija (resertifikācija) vai atestācija, ko veic pēc noteikta laika;
8) papildu noteikumi darbībai pašnodarbinātas personas statusā, to skaitā speciālas licences nepieciešamība atsevišķiem darbības veidiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2003., 04.11.2004. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
4. pants. Profesiju reglamentēšana profesionālajās organizācijās
Likumā, Ministru kabineta noteikumos vai atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam pilnvarotas profesionālās organizācijas:
1) izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus un piešķir tiesības izmantot profesijai un kvalifikācijai atbilstošu nosaukumu;
2) nodrošina augstu profesionālās kvalifikācijas kritēriju saglabāšanu un kvalifikācijas uzturēšanu un celšanu attiecīgajā darbības jomā;
3) izstrādā un apstiprina profesionālās ētikas normas attiecīgajā darbības jomā un uzrauga šo normu ievērošanu;
4) izstrādā priekšlikumus par prasībām, kas izvirzāmas patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vai veikšanai reglamentētajās profesijās, kā arī īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, un iesniedz šos priekšlikumus ministrijai, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reglamentētajai profesijai atbilstošās politikas jomā.
(16.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
5.pants. Reglamentēto profesiju un profesionālās specializācijas nosaukumu aizsardzība
Šajā likumā noteikto reglamentēto profesiju un to specialitāšu, apakšspecialitāšu vai papildspecialitāšu nosaukumu izmantošana ir atļauta tikai gadījumos, kad attiecīgajai personai ir atbilstošs likumā noteikts izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments. Šis noteikums attiecas arī uz amatu nosaukumiem, ja tie ir identiski ar šajā pantā minētajiem nosaukumiem.
6.pants. Ministru kabineta kompetence reglamentēto profesiju un tām izvirzāmo prasību noteikšanā
Ministru kabinets:
1) apstiprina specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstus likumā norādītajām reglamentētajām profesijām, ja šo sarakstu apstiprināšanai likumā nav noteikta cita kārtība;
2) nosaka minimālās prasības izglītības programmām vai arī prasības attiecībā uz profesionālajām zināšanām un prasmēm tajās reglamentētajās profesijās un specialitātēs, kurās tas ir nepieciešams profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs. Minētās prasības iekļauj attiecīgo profesiju standartos un izglītības programmās.
Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentētajās profesijās
arhitektūras un būvniecības jomā
7.pants. Reglamentētās profesijas arhitektūras un būvniecības jomā
(1) Arhitektūras jomā reglamentēta ir arhitekta profesija, kurā minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets.
(2) Būvniecības jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās prasības, ir šādas:
1) būvdarbu vadītājs;
2) būvinženieris;
3) būveksperts.
(3) (Izslēgta ar 12.11.2015. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 27.01.2011., 12.11.2015. un 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)
8.pants. Vispārīgās prasības arhitekta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai
(1) Personas tiesības uzsākt darbību arhitekta profesijā apliecina augstskolas izsniegts augstākās izglītības diploms par akreditētas arhitektūras studiju programmas apguvi.
(2) Arhitekta izglītība iegūstama studijās, kas noslēdzas ar arhitekta diplomam vai akadēmiskā grāda prasībām atbilstošu pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, diploma izdošanu un profesijas nosaukuma piešķiršanu un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
1) kopējais izglītības iegūšanas ilgums augstskolā ir vismaz četri pilna laika studiju gadi un divus gadus ilga praktiskā darba pieredze sertificēta arhitekta uzraudzībā;
2) vismaz piecus gadus ilgas pilna laika studijas augstskolā.
(3) Arhitekta izglītību var iegūt arī kvalifikācijas pakāpeniskas paaugstināšanas ceļā vai apgūstot ar pārtraukumiem šā panta pirmajā daļā minēto studiju programmu, kas noslēdzas ar pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, ja persona vismaz septiņus gadus strādājusi sertificēta arhitekta uzraudzībā vai pie komersanta, kas sniedz arhitektūras pakalpojumus. Pārbaudījumi atbilst šā panta otrās daļas 2.punktā minētajām prasībām, kuras tiek piemērotas pilna laika studiju izglītībai.
(4) Lai iegūtu patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā, attiecīgajai personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam augstskolas izsniegtajam augstākās izglītības diplomam nepieciešams saskaņā ar Būvniecības likumu piešķirts arhitekta prakses sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā persona sertificēta arhitekta vadībā apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes.
(5) Likumā noteiktajā kārtībā arhitekta profesijas nosaukumu var piešķirt par izciliem sasniegumiem arhitektūras jomā arī tad, ja šā panta nosacījumi izpildīti tikai daļēji. Šādos gadījumos izsniedz arhitekta profesionālās kvalifikācijas sertifikātu, kas dod tādas pašas tiesības kā šajā pantā noteiktā izglītība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 17.11.2005., 12.11.2015. un 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2016.)
8.1 pants. Vispārīgās prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentētajās profesijās būvniecības jomā
Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā likuma 7. panta otrajā daļā minētajās profesijās apliecina būvspeciālista sertifikāts, kas iegūts saskaņā ar būvniecības jomas normatīvajiem aktiem, kā arī:
1) būvdarbu vadītāja profesijā — pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms;
2) būvinženiera profesijā — otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms;
3) būveksperta profesijā — šā likuma 8. panta otrajā daļā noteiktajam vai šā panta 2. punktam atbilstošs augstākās izglītības diploms.
(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)
Prasības izglītībai un profesionālajai
kvalifikācijai reglamentētajās profesijās veselības aprūpes jomā
9.pants. Reglamentētās profesijas veselības aprūpes jomā
(1) Veselības aprūpes jomā reglamentētās profesijas, kurās minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets, ir šādas:
1) ārsts;
2) zobārsts;
3) farmaceits;
4) māsa (vispārējās aprūpes māsa);
5) vecmāte.
(2) Veselības aprūpes jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:
1) ārsta palīgs (feldšeris);
2) farmaceita asistents;
3) biomedicīnas laborants;
4) zobu tehniķis;
5) zobu higiēnists;
6) fizioterapeits;
7) ergoterapeits;
8) optometrists;
9) fizioterapeita asistents;
10) ergoterapeita asistents;
11) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
12) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
13) tehniskais ortopēds;
14) kosmētiķis;
15) zobārsta asistents;
16) māsas palīgs;
17) (izslēgts ar 10.09.2020. likumu);
18) audiologopēds;
19) radiologa asistents;
20) uztura speciālists;
21) militārais paramediķis;
22) podologs;
23) radiogrāfers;
24) skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā;
25) masieris;
26) mākslas terapeits.
(3) Veselības aprūpes jomā reglamentētajās profesijās un specialitātēs medicīniskās izglītības klīniskās mācības īsteno ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kurām ir tiesības ārstniecības iestādēs mācīt izglītojamos, bet praktiskās mācības — izglītības iestādes vai ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kurām ir tiesības ārstniecības iestādēs mācīt izglītojamos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 02.11.2006., 17.07.2008., 31.03.2011., 16.06.2011., 12.11.2015., 21.06.2018. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020. Pirmās daļas 4. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)
10.pants. Vispārīgās prasības ārsta izglītībai
(1) Personas tiesības atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā apliecina ārsta pamatizglītību apliecinošs augstākās izglītības diploms un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā. Personas prakses tiesības kādā no ārsta profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas iegūts Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.
(2) Medicīnas studiju programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt augstskolā.
(3) Minimālais studiju programmas ilgums ārsta pamatizglītību apliecinoša augstākās izglītības diploma iegūšanai ir seši gadi jeb 5500 kontaktstundu. Latvijas Republikā atzīst citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī izdotu ārsta pamatizglītību apliecinošu augstākās izglītības diplomu par vismaz piecus gadus ilgas studiju programmas apguvi ne mazāk kā 5500 kontaktstundu apjomā.
(4) Augstākā medicīniskā izglītība nodrošina ārsta profesijai atbilstošas zināšanas medicīnas pamatnozarēs, klīniskajās disciplīnās un praksē, kā arī atbilstošu klīnisko pieredzi.
(5) (Izslēgta ar 04.11.2004. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 17.07.2008., 12.11.2015. un 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2016.)
11.pants. Vispārīgās prasības praktizēttiesīga ārsta rezidentūras izglītības programmai
Vispārīgās prasības praktizēttiesīga ārsta rezidentūras izglītības programmai, pēc kuras apguves izsniedz ārsta specializāciju apliecinošu augstākās izglītības diplomu vai citu ekvivalentu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu, ir šādas:
1) šajā programmā uzņem personas, kas apguvušas šā likuma 10. pantā minēto studiju programmu, un personas, kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta profesionālā kvalifikācija ārsta profesijā;
2) programma ietver teorētiskās un praktiskās zināšanas atbilstoši akreditētai rezidentūras izglītības programmai un ir apgūstama augstskolā, klīnikā vai, ja tam ir atbilstoši apstākļi, citā ārstniecības iestādē, kas atbilst šā likuma 9.panta trešajā daļā minētajām prasībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.11.2015., 11.02.2016. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
12.pants. Vispārīgās prasības zobārsta izglītībai
(1) (Izslēgta ar 04.11.2004. likumu)
(2) Personas tiesības veikt profesionālo darbību zobārsta profesijā apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika zobārstniecības studiju programmas apguvi un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.
(21) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un prakses tiesības zobārsta pamatspecialitātē apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika zobārstniecības studiju programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā, bet kādā no zobārsta profesijas apakšspecialitātēm — arī diploms par akreditētas zobārstniecības rezidentūras izglītības programmas apguvi.
(3) Zobārstnieciskā izglītība ir pilna laika studijās apgūta akreditēta studiju programma, kuras minimālais ilgums ir vismaz pieci gadi jeb 5000 kontaktstundu.
(4) Zobārstnieciskajā studiju programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt augstskolā.
(5) Zobārstnieciskā izglītība nodrošina zināšanas un iemaņas, kuras nepieciešamas visu to darbību veikšanai, kas ietver zobu, alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 16.06.2011., 12.11.2015. un 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2016.)
13.pants. Vispārīgās prasības zobārstniecības apakšspecialitāšu rezidentūras izglītības programmām
(1) (Izslēgta ar 04.11.2004. likumu)
(2) Vispārīgās prasības zobārstniecības apakšspecialitātes rezidentūras izglītības programmai, pēc kuras apguves izsniedz medicīniskās izglītības diplomu vai citu ekvivalentu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu, ir šādas:
1) šajā programmā uzņem personas, kas apguvušas šā likuma 12. pantā minēto studiju programmu, un personas, kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta profesionālā kvalifikācija zobārsta profesijā;
2) programma ietver teorētiskās un praktiskās zināšanas, kuras iegūst pilna laika studijās atbilstoši akreditētai rezidentūras izglītības programmai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
14.pants. Vispārīgās prasības māsas izglītībai
(1) Personas tiesības veikt profesionālo darbību māsas profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību vai diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, vai augstākās izglītības diploms par akreditētas māsas studiju programmas apguvi, kas atbilst šā panta trešās daļas prasībām, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.
(2) Personai ir tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību māsas profesijas specialitātēs, ja tā izpildījusi attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(3) Minimālais māsas izglītības programmas ilgums ir:
1) māsu skolā vai medicīnas koledžā — pilna laika studiju trīs gadi jeb 4600 teorētiskās un klīniskās kontaktstundas, no kurām teorētiskās mācības aizņem vismaz vienu trešdaļu un praktiskās mācības — vismaz pusi no kopējā mācību laika;
2) augstskolā pēc vispārējās vidējās izglītības ieguves — četri gadi;
3) četri akadēmiskie gadi pilna laika studijās 160 kredītpunktu apjomā, kas ietver vismaz 4600 teorētiskās un klīniskās kontaktstundas, no kurām teorētiskās mācības aizņem vismaz vienu trešdaļu un klīniskās mācības — vismaz pusi no minimālā izglītības programmas ilguma. Izglītības un ārstniecības iestādes, kas nodrošina māsas izglītības programmu īstenošanu, ir atbildīgas par teorētisko un klīnisko mācību saskaņošanu visā studiju gaitā.
(31) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī izdotu māsas izglītību apliecinošu dokumentu par vismaz trīs gadus ilgas izglītības programmas apguvi, kas ietver ne mazāk kā 4600 teorētiskās un klīniskās kontaktstundas, no kurām teorētiskās mācības aizņem vismaz vienu trešdaļu un klīniskās mācības — vismaz pusi no minimālā izglītības programmas ilguma.
(4) Māsas izglītības programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt augstskolā.
(5) Māsas izglītības programma ietver zināšanas tajās zinātņu nozarēs, uz kurām ir pamatota pacientu aprūpe, zināšanas par profesijas būtību un ētiku, kā arī atbilstošu klīnisko pieredzi.
(6) Māsu klīniskās mācības ir izglītības programmas daļa, kuru īsteno ārstniecības iestādēs, kas var nodrošināt māsas izglītības programmas apguvi, tiešu kontaktu ar veselu vai slimu indivīdu un sabiedrību kā darba vidē balstītas mācības kvalificētu māsu vadībā un sadarbībā ar citām ārstniecības personām.
(7) (Izslēgta ar 10.09.2020. likumu)
(8) (Izslēgta ar 10.09.2020. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 12.11.2015., 11.02.2016., 10.09.2020. un 13.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.01.2022.)
15.pants. Vispārīgās prasības vecmātes izglītībai
(1) (Izslēgta ar 04.11.2004. likumu)
(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un speciālista prakses tiesības vecmātes profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību vai diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, vai augstākās izglītības diploms par akreditētas vecmātes studiju programmas apguvi, kas atbilst šā panta ceturtās, sestās vai septītās daļas prasībām, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.
(3) Vecmātes izglītības programmā uzņem personas ar māsas izglītību vai ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt koledžā vai augstskolā.
(4) Ja vecmātes izglītības programmas apguve tiek uzsākta ar vidējo izglītību, tās minimālais ilgums ir trīs pilna laika studiju gadi jeb 4600 teorētiskās un praktiskās kontaktstundas un vismaz vienu trešdaļu no kopējā izglītības programmas ilguma aizņem klīniskās mācības. Šī izglītības programma ietver zināšanas tajās zinātņu nozarēs, uz kurām ir pamatota vecmātes profesionālā darbība, zināšanas par profesionālo ētiku un normatīvajiem aktiem profesionālās darbības jomā, kā arī minētajām zināšanām atbilstošas praktiskās iemaņas un klīnisko pieredzi.
(5) Vecmātes klīniskās mācības īsteno ārstniecības iestādēs kvalificētu vecmāšu vadībā sadarbībā ar citām ārstniecības personām. Vecmātes praktiskās mācības un klīniskās mācības ir saskaņotas ar izglītības programmas teorētisko daļu.
(6) Ja vecmātes izglītības programmas apguve tiek uzsākta pēc māsas izglītības programmas apgūšanas atbilstoši šā likuma 14.pantā minētajām prasībām, tās minimālais ilgums ir divi gadi jeb 3600 kontaktstundas. Šo izglītības programmu apgūst pilna laika studijās, un tās minimums ir šā panta trešās un ceturtās daļas prasībām atbilstošie mācību priekšmeti un kursi, kuri neveido daļu no ekvivalentiem priekšmetiem un kursiem māsas izglītības programmā.
(7) Ja vecmātes izglītības programmas apguve tiek uzsākta pēc māsas izglītības programmas apgūšanas atbilstoši šā likuma 14. panta prasībām, tās minimālais ilgums ir 18 mēneši jeb 3000 kontaktstundas, ja tā ir papildināta ar vienu gadu ilgu profesionālo praksi, kuras laikā persona pēc vecmātes kvalifikācijas iegūšanas ir sekmīgi strādājusi par vecmāti slimnīcā vai citā atbilstošā veselības aprūpes iestādē. Vecmātes izglītības programmu apgūst pilna laika studijās, un to minimums ir šā panta trešās un ceturtās daļas prasībām atbilstošie mācību priekšmeti un kursi, kuri neveido daļu no ekvivalentiem priekšmetiem un kursiem māsas izglītības programmā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 12.11.2015., 11.02.2016. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
16.pants. Vispārīgās prasības farmaceita izglītībai
(1) Personas tiesības uzsākt farmaceita profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas profesionālās vai akadēmiskās farmaceita studiju programmas apguvi.
(2) Farmaceita izglītība papildināma ar profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā, ja atsevišķiem profesionālās darbības veidiem farmācijas jomu reglamentējošos normatīvajos aktos ir izvirzītas paaugstinātas prasības.
(3) Farmaceita studiju programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt augstskolā.
(4) Farmaceita izglītības diploms apliecina, ka tā īpašnieks apguvis vismaz piecus gadus ilgu studiju programmu, kas ietver:
1) vismaz četrus gadus ilgas pilna laika studijas augstskolā;
2) vismaz sešus mēnešus ilgu mācību praksi teorētiskās un praktiskās apmācības laikā vai tās beigās vispārēja jeb atvērta tipa aptiekā vai slēgta tipa jeb ārstniecības iestādes aptiekā.
(5) Farmaceita izglītības diploms apliecina, ka attiecīgā persona ir apguvusi atbilstošas teorētiskās un praktiskās zināšanas par zālēm un vielām, kas tiek izmantotas zāļu ražošanā, par farmaceitisko tehnoloģiju un kontroli, zāļu lietošanu un par normatīvajiem aktiem farmācijas jomā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 12.11.2015. un 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2016.)
17.pants. Vispārīgās prasības optometrista izglītībai
(Izslēgts ar 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
17.1 pants. Vispārīgās prasības militārā paramediķa izglītībai
(1) Personas — profesionālā dienesta karavīra — tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību militārā paramediķa profesijā apliecina diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas atbilst šā panta otrajā daļā minētajām prasībām, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.
(2) Minimālais militārā paramediķa izglītības programmas ilgums ir divi gadi pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā.
(3) Militārā paramediķa izglītības programmā uzņem personas — profesionālā dienesta karavīrus — ar vidējo izglītību.
(4) Militārā paramediķa izglītības programmā apgūst zināšanas par profesijas būtību un ētiku, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī atbilstošu klīnisko un militāro pieredzi.
(5) Militārā paramediķa klīnisko praksi organizē ārstniecības iestādēs kvalificētu ārstniecības personu vadībā, bet militāro praksi — Nacionālajos bruņotajos spēkos.
(31.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2011.)
Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentētajās
profesijās un reglamentētajās profesionālajās darbībās transporta jomā
(Nodaļas nosaukums 17.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
18.pants. Reglamentētās profesijas transporta jomā
(1) (Izslēgta ar 11.04.2019. likumu)
(2) (Izslēgta ar 10.09.2020. likumu)
(3) Jūrniecības jomā reglamentētās profesijas ir šādas:
1) kuģa vadītājs;
2) kuģa mehāniķis;
3) ierindas jūrnieks;
4) radio speciālists;
5) (izslēgts ar 12.11.2015. likumu).
(4) (Izslēgta ar 23.10.2003. likumu)
(5) (Izslēgta ar 23.10.2003. likumu)
(6) (Izslēgta ar 11.04.2019. likumu)
(7) (Izslēgta ar 11.04.2019. likumu)
(8) (Izslēgta ar 12.11.2015. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2003., 04.11.2004., 17.11.2005., 12.11.2015., 11.04.2019. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
19.pants. Prasības reglamentētajām profesijām un reglamentētajām profesionālajām darbībām autotransporta jomā
(Izslēgts ar 11.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 14.05.2019.)
20.pants. Prasības reglamentētajām profesijām dzelzceļa transporta jomā
(Izslēgts ar 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
21.pants. Profesionālās kvalifikācijas prasības kravu un pasažieru pārvadātājiem pa iekšējiem ūdensceļiem
(Izslēgts ar 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2003.)
22.pants. Prasības reglamentētajām profesijām jūrniecības jomā
(1) Profesionālās kvalifikācijas atbilstība 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, tās grozījumu, 1995.gada Starptautiskās konvencijas par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem un Starptautiskās darba organizācijas konvenciju prasībām ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt profesionālo darbību jūrniecības jomā, saņemot attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu.
(2) Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas izdots uz Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu vai Latvijas Republikas normatīvo aktu pamata, ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt profesionālo darbību šādās reglamentētajās profesijās jūrniecības jomā:
1) kuģa vadītājs;
2) kuģa mehāniķis;
3) ierindas jūrnieks;
4) radio speciālists.
(04.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 15.12.2015.)
23.pants. Prasības reglamentētajām profesijām civilās aviācijas jomā
(Izslēgts ar 11.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 14.05.2019.)
24.pants. Prasības reglamentētajām profesijām lidostu darba jomā
(Izslēgts ar 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2003.)
25.pants. Prasības reglamentētajām profesijām bīstamo kravu pārvadājumu jomā
(Izslēgts ar 11.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 14.05.2019.)
Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai
reglamentētajās profesijās veterinārmedicīnas un ciltsdarba jomā
26.pants. Reglamentētās profesijas veterinārmedicīnas un ciltsdarba jomā
(1) Veterinārmedicīnas jomā reglamentēta ir veterinārārsta profesija, kurā minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets.
(2) Ciltsdarba jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas veterinārās vai zootehniskās studiju programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, nosaka likums ciltsdarba jomā.
27.pants. Vispārīgās prasības veterinārārsta izglītībai
(1) Ar veterinārmedicīnisko praksi drīkst nodarboties personas, kas atbilst veterinārmedicīniskās jomas normatīvo aktu prasībām.
(2) Veterinārārsta izglītības diploms apliecina, ka tā īpašnieks augstskolā ir apguvis vismaz piecus gadus ilgu pilna laika studiju programmu, kura ietver teorētiskās un praktiskās zināšanas.
(3) Veterinārmedicīnas studiju programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt augstskolā.
(4) Veterinārmedicīnas studiju programma ietver profesijai atbilstošas teorētiskās un praktiskās zināšanas tajās zinātņu nozarēs, uz kurām ir pamatota veterinārārsta darbība, zināšanas par dzīvnieku anatomiju un fizioloģiju, slimību cēloņiem, diagnostiku un ārstēšanu, par higiēnu un tehnoloģiju, kas attiecas uz cilvēku patēriņam paredzētiem dzīvnieku un augu izcelsmes pārtikas produktiem, zināšanas par normatīvajiem dokumentiem profesionālās darbības jomā, kā arī atbilstošu klīnisko un cita veida praktisko pieredzi kvalificētu speciālistu uzraudzībā.
(5) Praktisko izglītību var apgūt pilna laika studijās Ministru kabineta noteikto institūciju tiešā kontrolē. Kopējā studiju periodā praktiskās izglītības apguve nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.
(6) (Izslēgta ar 04.11.2004. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 12.11.2015. un 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2016.)
28.pants. Prasības reglamentētajām profesijām izglītības un sporta jomā
(1) Izglītības un sporta jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas vai — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:
1) pedagogs;
2) sporta speciālists.
(2) Izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības reglamentētajās pedagogu un sporta speciālistu profesijās nosaka izglītības un sporta jomu reglamentējoši likumi.
(02.11.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2006.)
29.pants. Prasības reglamentētajām profesijām elektroenerģētikas jomā
(1) Elektroenerģētikas jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas vai — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:
1) elektroinženieris;
2) elektrisko iekārtu speciālists;
3) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
4) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu).
(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā minētajās profesijās apliecina:
1) elektroinženiera profesijā — diploms par otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un elektroinženiera kvalifikācija vai inženierzinātņu maģistra grāds;
2) elektrisko iekārtu speciālista profesijā — diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un elektrisko iekārtu speciālista kvalifikācija;
3) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
4) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu).
(3) Atsevišķās profesionālās darbības jomās papildus šā panta otrajā daļā noteiktajiem dokumentiem saskaņā ar elektroenerģētikas jomu reglamentējošu likumu nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas apliecina papildu kvalifikācijas ieguvi attiecīgajā jomā.
(04.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)
30.pants. Prasības reglamentētajām juristu profesijām
(1) Reglamentētā jurista profesija ir advokāta (zvērināta advokāta, zvērināta advokāta palīga) profesija, kurā kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi.
(2) Personas tiesības pretendēt uz darbību advokāta profesijā apliecina:
1) otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības diploms par Latvijas Republikā akreditētas tiesību zinātņu programmas apguvi un jurista kvalifikācija;
2) atbilstība profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām, kuras nosaka Advokatūras likums.
(04.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)
31.pants. Prasības zvērināta revidenta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai
Prasības zvērināta revidenta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi finansu un revīzijas darba jomā.
32.pants. Prasības reglamentētajām profesijām zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā
(1) Zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:
1) mērnieks;
2) nekustamā īpašuma vērtētājs.
(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību mērnieka profesijā apliecina augstskolas izsniegts augstākās izglītības diploms par akreditētas studiju programmas apguvi un ģeodēzijas inženiera vai zemes ierīcības inženiera, vai kartogrāfijas inženiera, vai fotogrammetrijas inženiera profesionālā kvalifikācija vai inženierzinātņu maģistra grāds, un mērnieka profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura ieguves noteikumus reglamentē likumi zemes mērniecības jomā.
(3) Šā panta otrajā daļā minētajās studiju programmās minimālais kopējais izglītības ieguves ilgums ir četri gadi pilna laika studiju programmā vai līdzvērtīga ilguma studijas nepilna laika studiju programmā, un tās noslēdzas ar inženiera diplomam vai akadēmiskā grāda prasībām atbilstošu pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu un diploma izsniegšanu.
(4) Mērnieka profesionālo kvalifikāciju var iegūt arī, pakāpeniski paaugstinot kvalifikāciju vai apgūstot ar pārtraukumiem izglītības programmas, kas noslēdzas ar pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, ja persona vismaz trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā ir strādājusi mērnieka vadībā vai pie komersanta, kas sniedz mērniecības pakalpojumus.
(5) (Izslēgta ar 12.11.2015. likumu)
(6) Ministru kabinets nosaka prasības nekustamā īpašuma vērtētāja profesionālajai kvalifikācijai un kārtību, kādā izsniedzams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai.
(04.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005., 05.12.2013., 12.11.2015. un 11.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2016.)
32.1 pants. Prasības reglamentētajām profesijām atbilstības novērtēšanas jomā
(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)
32.2 pants. Prasības reglamentētajām profesijām tūrisma jomā
(Izslēgts ar 14.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 17.02.2010.)
32.3 pants. Prasības reglamentētajām profesijām detektīvdarbības un apsardzes darbības jomā
(1) Detektīvdarbības jomā reglamentētā profesija ir detektīvs un apsardzes darbības jomā - apsardzes darbinieks.
(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā minētajās profesijās apliecina attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūts sertifikāts detektīvdarbības veikšanai un attiecīgi - apsardzes sertifikāts.
(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.)
32.4 pants. Prasības reglamentētai profesionālai darbībai sugu un biotopu aizsardzības jomā
(1) Sugu un biotopu aizsardzības jomā reglamentētā profesija ir sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts.
(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību sugu un biotopu aizsardzības jomā apliecina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdots sertifikāts.
(03.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2010.)
32.5 pants. Prasības reglamentētajām profesijām civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu aprites jomā
(1) Civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu aprites jomā reglamentētās profesijas ir šādas:
1) spridzinātājs;
2) spridzināšanas darbu vadītājs.
(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību spridzinātāja profesijā apliecina attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūts spridzinātāja sertifikāts.
(3) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību spridzināšanas darbu vadītāja profesijā apliecina attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūts spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāts.
(05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2014.)
32.6 pants. Prasības reglamentētajai profesijai pirotehnisko izstrādājumu aprites jomā
(1) Pirotehnisko izstrādājumu aprites jomā reglamentētā profesija ir pirotehniķis.
(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā minētajā profesijā apliecina attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūts pirotehniķa sertifikāts.
(05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2014.)
32.7 pants. Prasības reglamentētajai profesijai psiholoģijas jomā
(1) Psiholoģijas jomā reglamentētā profesija ir psihologs.
(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā minētajā profesijā apliecina attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūts psihologa sertifikāts.
(30.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)
32.8 pants. Prasības reglamentētajai profesijai rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā
(1) Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā reglamentētā profesija ir profesionālais patentpilnvarnieks.
(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību profesionālā patentpilnvarnieka profesijā apliecina personas iekļaušana Patentu valdes profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)
32.9 pants. Reglamentētā profesija energoefektivitātes jomā
(1) Energoefektivitātes jomā reglamentētā profesija ir neatkarīgs ēku energoefektivitātes eksperts.
(2) Personai ir tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā minētajā profesijā, ja tā izpildījusi attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās kompetences prasības.
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)
Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana
(Sadaļas nosaukums 04.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)
Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vispārīgie noteikumi
(Nodaļas nosaukums 04.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)
33.pants. Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana
(1) Persona, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvusi ārvalstīs, var pretendēt uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu tādā Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, kurā ietvertās profesionālās darbības ir salīdzināmas ar profesionālajām darbībām, ko tā veikusi savā mītnes valstī.
(2) Personai, kuras profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tādas pašas tiesības uz darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā un tādi paši ar šo darbību saistītie pienākumi kā personām, kuras Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieguvušas profesionālajai darbībai reglamentētajā profesijā nepieciešamo kvalifikāciju.
(3) Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā piemēro šādas ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas:
1) speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;
2) vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;
3) profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi.
(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)
34.pants. Speciālās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošana
(1) Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro:
1) reglamentētajām profesijām, kurām profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, tas ir, šādām profesijām:
a) jūrnieku profesijām,
b) (izslēgts ar 11.04.2019. likumu);
c) (izslēgts ar 10.09.2020. likumu);
2) Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām vienotajām minimālajām prasībām tādu izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu iegūšanai, kuri atbilst Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu kompetento institūciju izsniegtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kuru nosaukumi ir noteikti saskaņā ar šā likuma 36.panta 5. un 6.punktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā, šādās reglamentētajās profesijās:
a) arhitekts,
b) ārsts,
c) zobārsts,
d) farmaceits,
e) māsa (vispārējās aprūpes medicīnas māsa),
f) vecmāte,
g) veterinārārsts;
3) advokāta prakses tiesību atzīšanā, ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts advokāts vēlas Latvijas Republikā praktizēt ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu;
4) (izslēgts ar 11.04.2019. likumu);
5) (izslēgts ar 12.11.2015. likumu);
6) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
7) profesionālā patentpilnvarnieka profesijai.
(2) Ja pretendenta mītnes valsts nav pievienojusies šā panta pirmajā daļā minētajiem starptautiskajiem līgumiem, pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst tikai tad, ja viņa izglītība un profesionālā pieredze līmeņa, satura un ilguma ziņā būtiski neatšķiras no Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām.
(3) (Izslēgta ar 17.07.2008. likumu)
(4) (Izslēgta ar 17.07.2008. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2003., 04.11.2004.,17.07.2008., 03.06.2010., 12.11.2015., 21.06.2018., 11.04.2019., 10.09.2020. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
35.pants. Vispārējās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošana un kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi
(1) Vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro:
1) šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētajām profesijām, ja pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti neatbilst šā likuma 34.panta prasībām;
2) pārējām Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām.
(2) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanai atsevišķās ekonomiskās darbības jomās var piemērot gan vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, gan arī kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, kuru viņš ieguvis mītnes valstī.
(3) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, piemēro attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu pilsoņiem, ja viņu profesionālā kvalifikācija ir iegūta Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs. Citu valstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikta citāda kārtība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
36.pants. Ministru kabineta kompetence ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanā
Ministru kabinets, ievērojot attiecīgo Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu normas, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas savstarpējas atzīšanas iespēju Latvijas Republikā un ārvalstīs:
1) nosaka papildu prasības ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās (arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst prasībām, kādas Latvijas Republikā noteiktas attiecīgajai profesijai);
2) nosaka profesionālās pieredzes ilgumu un veidu ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, reglamentētajās profesijās tajās ekonomiskās darbības jomās, kurām izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm;
3) nosaka informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības;
4) apstiprina ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanu saistīto dokumentu paraugus;
5) nosaka tos ārvalstīs iegūtos ārsta un ārsta profesijas pamatspecialitāšu, apakšspecialitāšu vai papildspecialitāšu, farmaceita un veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, šos dokumentus izsniegušās iestādes, kā arī iegūto kvalifikāciju nosaukumus (iestādes nosaukums un kvalifikācijas nosaukums norādāms arī tās valsts valodā, kura dokumentu izsniegusi);
6) nosaka tos ārvalstīs iegūtos arhitekta, māsas, vecmātes, zobārsta un zobārsta apakšspecialitāšu profesionālos nosaukumus, izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, šos dokumentus izsniegušās iestādes, kā arī iegūto kvalifikāciju nosaukumus (iestādes nosaukums un kvalifikācijas nosaukums norādāms arī tās valsts valodā, kura dokumentu izsniegusi);
7) nosaka tos ārvalstīs iegūtos advokātu profesionālos nosaukumus (kvalifikācijas), kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;
8) nosaka kārtību, kādā pretendents iesniedz un informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata pretendenta iesniegtos dokumentus;
9) nosaka Latvijas Republikā reglamentētās profesijas, kurās īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam:
a) ir nepieciešams iesniegt deklarāciju par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, kā arī nosaka šajā deklarācijā ietveramo saturu, tai pievienojamos dokumentus, deklarācijas iesniegšanas, izskatīšanas un atjaunošanas kārtību,
b) var veikt kvalifikācijas pārbaudi, kā arī nosaka šādas pārbaudes veikšanas kārtību,
c) ir pienākums sniegt pakalpojuma saņēmējam šā likuma 42. panta desmitajā daļā noteikto informāciju;
10) nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu profesionālās organizācijas, kuru izsniegtie profesionālās izglītības un kvalifikācijas dokumenti tiek atzīti Latvijas Republikā;
11) nosaka kārtību, kādā iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros notiek informācijas apmaiņa starp Latvijas Republikas institūcijām un citu Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu institūcijām, kā arī informācijas apmaiņā iesaistīto institūciju atbildību un informācijas apmaiņas uzraudzību reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā;
12) nosaka kārtību, kādā atzīst ārvalstīs iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kuru apliecinošo Eiropas profesionālo karti izdevušas citu Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu kompetentās institūcijas;
13) nosaka kārtību profesionālās kvalifikācijas atzīšanai attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām;
14) nosaka kārtību, kādā pretendents sedz izdevumus, kas saistīti ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai, Eiropas profesionālās kartes pieteikuma apstrādi un Eiropas profesionālās kartes izdošanu, kā arī šo izdevumu apmēru.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 17.07.2008., 07.04.2011., 12.11.2015., 21.06.2018. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
37.pants. Ārvalstīs iegūtu izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti
(1) Ārvalstīs iegūtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus pretendents iesniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir jāapliecina, ka:
1) pretendentam ir izglītība un profesionālā kvalifikācija, kas nepieciešama, lai viņš varētu uzsākt un veikt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā savā mītnes valstī;
2) pretendents ir ieguvis vismaz trīs gadus ilgu profesionālo pieredzi attiecīgajā profesijā kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, ja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti izsniegti valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, un pretendenta profesionālā kvalifikācija jau ir atzīta kādā no šīm valstīm;
3) pretendentam ir profesionālā pieredze Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī nereglamentētā profesijā, kas iegūta vismaz gadu ilgā darbā ar normālu darba laiku vai līdzvērtīga ilguma nepilnu darba laiku iepriekšējo 10 gadu periodā pirms iesnieguma iesniegšanas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības (turpmāk arī — kvalifikācijas atzīšanas apliecība) iegūšanai. Ja pretendents ieguvis reglamentētu izglītību, prasību par viena gada pieredzi var nepiemērot;
4) pretendents ir ieguvis Latvijas normatīvajos aktos noteikto profesionālo pieredzi attiecīgajā reglamentētajā profesijā, ja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti izsniegti valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, un pretendenta profesionālā kvalifikācija nav atzīta kādā no šīm valstīm.
(2) Par šā panta pirmajā daļā minētajiem ārvalstīs iegūtas izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentiem tiek atzīti arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu profesionālo organizāciju izsniegti profesionālās izglītības un kvalifikācijas apliecinājumi, ja minēto organizāciju tiesības izsniegt šādus apliecinājumus attiecībā uz reglamentētajām profesijām ir atzītas Eiropas Savienībā un šāda organizācija ir noteikta saskaņā ar šā likuma 36.panta 10.punktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā.
(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
38.pants. Profesionālo nosaukumu un akadēmisko vai zinātnisko grādu (nosaukumu, titulu) izmantošanas noteikumi
(1) Ja personas profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, šai personai ir tiesības izmantot šajā likumā noteikto atbilstošo reglamentētās profesijas nosaukumu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā personai ir tiesības izmantot arī savas mītnes valstī likumīgi atzīto akadēmisko vai zinātnisko grādu (nosaukumu, titulu) un, ja nepieciešams, tā saīsinājumu mītnes valsts valodā.
(3) Latvijas Republikas institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tiesīgas pieprasīt, lai papildus šā panta otrajā daļā minētajam akadēmiskajam vai zinātniskajam grādam (nosaukumam, titulam) tiek norādīts attiecīgās iestādes vai pārbaudi organizējušās un grādu (nosaukumu, titulu) piešķīrušās iestādes nosaukums un atrašanās vieta.
(4) Ja pretendenta mītnes valstī izmantotais attiecīgais akadēmiskais vai zinātniskais grāds (nosaukums, tituls) ir identisks Latvijas Republikā izmantojamajam grādam, kurš apliecina, ka attiecīgā persona ir ieguvusi papildu vai citādu izglītību, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tiesīgas pieprasīt, lai pretendenta mītnes valsts grāds (nosaukums, tituls) tiek papildināts ar nepieciešamajiem skaidrojošajiem vārdiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)
39.pants. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas un Latvijas Republikas profesionālās organizācijas
(1) Ja Latvijas Republikas profesionālajā organizācijā uzņem personas, kuru kvalifikācija atbilst noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, attiecībā uz personu, kuras profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, šīs prasības uzskatāmas par izpildītām.
(2) Ja praktizēšanai reglamentētajā profesijā ir nepieciešami ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem noteiktie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, personai, kuras profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības izmantot minētās organizācijas profesionālos vai kvalifikāciju apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja tā ir uzņemta šajā organizācijā.
(3) Ja tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajā profesijā saskaņā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem ir saistītas ar obligātu personas reģistrāciju profesionālās organizācijas reģistrā vai citos reģistros, kvalifikācijas atzīšanas apliecība vienlaikus dod tiesības uz šādu reģistrāciju.
(04.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)
40.pants. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamie dokumenti
(1) Pretendents iesniedz informācijas institūcijām:
1) iesniegumu kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai, norādot profesionālās darbības veidu, statusu (darbinieks vai pašnodarbināta persona) un ilgumu (īslaicīga vai pastāvīga darbība);
2) dokumentus, kas apliecina pretendenta izglītību, profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi;
3) papildu dokumentus, kas nepieciešami profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šajā likumā noteiktajos gadījumos.
(2) Pretendents uz darbību kādā no reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā tiek izvirzītas kādas no šā likuma 3.panta piektās daļas prasībām, iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu izpildi pretendenta mītnes valstī. Gadījumos, kad ir jāievēro šā likuma 3.panta piektās daļas 3.punkta prasības, minētajiem dokumentiem jāapliecina, ka pretendentam nav uz laiku atņemtas tiesības vai aizliegts strādāt attiecīgajā profesijā.
(3) Šā panta otrajā daļā minētie dokumenti ir derīgi iesniegšanai informācijas institūcijā trīs mēnešus no to izsniegšanas dienas. Atbilstošu valsts valodas zināšanu līmeni apliecinošu dokumentu derīguma termiņu regulē normatīvie akti par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību.
(4) Ja pretendenta mītnes valsts kompetentas institūcijas neizsniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta piektās daļas 3. vai 4.punkta prasību izpildi viņa mītnes valstī, pretendents var aizstāt minētos dokumentus ar rakstveida deklarāciju par attiecīgo prasību izpildi, bet šai deklarācijai jābūt apstiprinātai un tās autentiskumam apliecinātam notariāli vai pretendenta mītnes valsts tiesu iestādē, vai šīs valsts pārvaldes iestādē, vai šīs valsts atzītā profesionālajā organizācijā, kā to nosaka pretendenta mītnes valsts normatīvie akti.
(5) Ja persona, kas vēlas strādāt reglamentētajā profesijā, dod zvērestu vai solījumu atbilstoši šā likuma 3.panta piektās daļas 1.punktam, bet pretendentam tas nav pieņemams, institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, piedāvā pretendentam pieņemamu un līdzvērtīgu zvēresta vai solījuma formu.
(6) Pēc informācijas institūcijas pieprasījuma pretendentam ir pienākums iesniegt:
1) šajā pantā minēto dokumentu apliecinātus tulkojumus valsts valodā, ja tie izsniegti Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī vai citā valstī, kurai saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir piešķirtas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā;
2) šajā pantā minēto dokumentu apliecinātus tulkojumus valsts valodā, ja tie izsniegti valstīs, kuras nav minētas šīs daļas 1.punktā un ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi divpusējus vai daudzpusējus līgumus par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes lietās un krimināllietās, un atbilst šo līgumu noteikumiem;
3) Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā legalizētus šajā pantā minētos dokumentus, pievienojot tiem apliecinātu un legalizētu šo dokumentu tulkojumu valsts valodā, ja tie izsniegti valstīs, kuras nav minētas šīs daļas 1. un 2.punktā vai neatbilst šīs daļas 2.punktā minētajiem dokumentiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 17.07.2008. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)
41.pants. Dokumenti, kas apliecina ārvalstīs iegūtās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām
(1) Ārvalstīs iegūtās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām apliecina profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecība, Eiropas profesionālā karte vai šā panta otrajā daļā minētie ekvivalentie dokumenti, kurus izsniedz likumā vai Ministru kabineta noteikumos minētās institūcijas.
(2) Profesijās, kurās tiesības uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu darbību Latvijas Republikā apliecina kompetentu institūciju izsniegti sertifikāti vai citi dokumenti, kvalifikācijas apliecību vietā var izsniegt arī šos sertifikātus vai citus dokumentus.
(3) Šā panta otrajā daļā minētie dokumenti tiek izsniegti tādā pašā kārtībā un ievērojot tos pašus noteikumus, kādi šajā likumā paredzēti kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanai.
(4) Profesijām, kurās Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi atļauj profesionālo kvalifikāciju atzīt bez profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes, kvalifikācijas atzīšanas apliecība nav nepieciešama.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 21.06.2018. un 11.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 14.05.2019.)
42.pants. Īslaicīga profesionālā darbība reglamentētajā profesijā ar ārvalstīs iegūtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem
(1) Persona, kuras likumīgā statusa valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, ja tās profesionālā darbība attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā ir ierobežota ilguma ziņā vai tai ir gadījuma raksturs.
(2) Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešama izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšana šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet, pirmo reizi uzsākot īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā kādā no Ministru kabineta noteiktajām profesijām, ir pienākums to paziņot institūcijai, kura izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā reglamentētajā profesijā. Šis pienākums izpildāms, iesniedzot deklarāciju par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu. Sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību vai citu savai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu pakalpojumu, kura neatliekamību nosaka īpaši apstākļi, deklarāciju var iesniegt iespējami īsākajā laikā pēc pakalpojuma sniegšanas.
(3) Šā panta otrajā daļā minēto deklarāciju atjauno ne retāk kā reizi gadā, ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs paredz minētajā laikposmā vairākkārt sniegt īslaicīgus profesionālos pakalpojumus. Deklarācija nekavējoties jāatjauno, ja tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies vai radušās izmaiņas deklarācijai pievienotajos dokumentos.
(4) Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir tādas pašas tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanā kā Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri veic pastāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā. Uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju attiecas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktie labas prakses nosacījumi un profesionālās ētikas prasības arī tad, ja tās atšķiras no viņa likumīgā statusa valsts prasībām. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs pārkāpj attiecīgos normatīvos aktus, viņu sauc pie Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās atbildības un attiecīgajām viņa likumīgā statusa valsts institūcijām nosūta informāciju par minētās procedūras uzsākšanu, dodot tām iespēju piedalīties procedūrā, kā arī informē šīs institūcijas par pieņemtajiem lēmumiem.
(5) Ministru kabineta noteiktajās profesijās pakalpojumu sniedzējam pirms pakalpojumu sniegšanas Latvijas Republikā ir nepieciešams saņemt atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai. Institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, pirms tā izdod atļauju sniegt īslaicīgus profesionālos pakalpojumus, ir tiesības pārbaudīt šo pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju, pirms viņš Latvijas Republikā pirmo reizi sniedz pakalpojumus, lai pārliecinātos par pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju.
(6) Kvalifikācijas pārbaudi var veikt tikai tādās reglamentētajās profesijās, kurās profesionālā darbība ir saistīta ar pakalpojumu saņēmēja veselību un drošību. Kvalifikācijas pārbaudi neveic un īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju uzskata par atbilstošu, ja pakalpojumu sniedzēja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilst šā likuma 34.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.
(7) Atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai un kvalifikācijas pārbaudes rezultātu vai lēmumu neveikt kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam paziņo mēneša laikā no deklarācijas un tai pievienoto dokumentu saņemšanas dienas. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs nav pievienojis deklarācijai visus nepieciešamos dokumentus vai ir jāpieprasa papildu informācija no viņa likumīgā statusa valsts, lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem pēc deklarācijas saņemšanas.
(8) Institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, bez maksas reģistrē īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju, ja darbībai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama reģistrācija profesionālajā organizācijā vai reģistrā, vai nosūta lēmuma izsniegt atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai, deklarācijas un tai pievienoto dokumentu kopijas institūcijai, kura veic pagaidu reģistrāciju.
(9) Īslaicīgus profesionālos pakalpojumus sniedz, izmantojot likumīgā statusa valsts profesionālo nosaukumu. Nosaukumu norāda pakalpojumu sniedzēja likumīgā statusa valsts valodā un pievieno tā tulkojumu latviešu valodā. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja likumīgā statusa valstī attiecīgajam pakalpojumam nav profesionālā nosaukuma, sniedzot īslaicīgus profesionālos pakalpojumus, izmanto pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas nosaukumu viņa likumīgā statusa valsts valodā un pievieno tā tulkojumu latviešu valodā.
(10) Ja īslaicīgi profesionālie pakalpojumi Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā tiek sniegti, izmantojot likumīgā statusa valsts profesionālo nosaukumu vai profesionālās kvalifikācijas nosaukumu, īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam Ministru kabineta noteiktajā profesijā ir pienākums sniegt pakalpojumu saņēmējam šādu informāciju:
1) pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs vai ekvivalents identifikācijas līdzeklis likumīgā statusa valsts komercreģistrā vai līdzvērtīgā valsts reģistrā, norādot šā reģistra nosaukumu;
2) pakalpojumu sniedzēja uzraudzības iestādes nosaukums un adrese, ja attiecīgo pakalpojumu sniegšanai likumīgā statusa valstī ir nepieciešama atļauja;
3) tās profesionālās asociācijas vai reģistra nosaukums, kurā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs;
4) pakalpojumu sniedzēja profesionālais nosaukums vai profesionālās kvalifikācijas nosaukums;
5) pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā likumīgā statusa valstī, ja pakalpojumu sniedzējs ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs;
6) profesionālās atbildības apdrošināšana vai līdzvērtīga profesionālās atbildības garantija.
(11) Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir pārbaudīti šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš īslaicīgus profesionālos pakalpojumus sniedz, izmantojot Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteikto profesionālo nosaukumu.
(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
43.pants. Pretendenta iesniegumu, dokumentu un tiesību pierādījumu izskatīšanas kārtība
(1) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)
(2) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)
(3) Pretendenta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata un lēmumu ar tā pamatojumu pretendentam paziņo:
1) ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja persona vēlas veikt pastāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā;
2) ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi;
3) (izslēgts ar 17.07.2008. likumu);
4) (izslēgts ar 17.07.2008. likumu);
5) ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas, ja uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu pretendē persona, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvusi mītnes valstī, kura kvalifikācijas iegūšanas dienā nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts. Ja saskaņā ar šā panta sesto daļu nepieciešams pieprasīt, iegūt un izvērtēt papildu informāciju, lēmuma pieņemšanas un paziņošanas termiņu var pagarināt līdz 12 mēnešiem.
(31) Pretendenta — diasporas locekļa — iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata un lēmumu ar tā pamatojumu pretendentam paziņo:
1) ne vēlāk kā pusotra mēneša laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja pretendents vēlas veikt pastāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā;
2) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, ja pretendents profesionālo kvalifikāciju ieguvis citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī. Ja saskaņā ar šā panta sesto daļu nepieciešams pieprasīt, iegūt un izvērtēt papildu informāciju, lēmuma pieņemšanas un paziņošanas termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem;
3) ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas, ja uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu pretendē diasporas loceklis, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvis Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstī, Austrālijas Savienībā, Brazīlijas Federatīvajā Republikā, Jaunzēlandē vai valstī, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu. Ja saskaņā ar šā panta sesto daļu nepieciešams pieprasīt, iegūt un izvērtēt papildu informāciju, lēmuma pieņemšanas un paziņošanas termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.
(4) Šā panta trešajā un 3.1 daļā noteikto izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad pretendents iesniedzis visus profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai nepieciešamos dokumentus.
(5) Šā panta trešajā un 3.1 daļā minēto lēmumu pretendents var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ministrijā, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reglamentētajai profesijai atbilstošās politikas jomā saskaņā ar šīs ministrijas nolikumā noteikto.
(6) Institūcijai, kura izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir tiesības pieprasīt no ārvalstu kompetentajām institūcijām vai pretendenta papildu informāciju, ja tai rodas pamatotas šaubas par pretendenta dokumentu autentiskumu, ir informācija par profesionālajā ziņā nepieļaujamu pretendenta rīcību ārpus Latvijas Republikas vai trūkst informācijas par pretendenta iegūto izglītību, profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo pieredzi. Pieprasījumā tā norāda termiņu atbildes sniegšanai, ņemot vērā šā panta trešajā un 3.1 daļā noteikto kopējo iesnieguma izskatīšanas termiņu. Ja atbilde noteiktajā termiņā netiek saņemta, institūcija pieņem lēmumu atbilstoši tās rīcībā esošajai informācijai.
(7) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)
(04.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 21.06.2018. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas noteikumi
attiecībā uz profesijām, kurām piemēro vispārējo
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un kvalifikācijas atzīšanu,
pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi
44.pants. Pretendentu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vispārīgie noteikumi
(1) Ārvalstīs iegūta izglītība un profesionālā kvalifikācija Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, piemērojot vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, kā arī pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, tiek atzīta, nosakot pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību prasībām, kādas Latvijas Republikā ir noteiktas attiecīgajai reglamentētajai profesijai, atbilstoši šādiem kritērijiem:
1) pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstība Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītības līmeni, saturu un raksturu (reglamentēta vai nereglamentēta izglītība), kā arī uz izglītošanās ilgumu;
2) pretendenta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai atbilstošās profesijas vai profesionālās darbības statuss mītnes valstī — reglamentēta vai nereglamentēta profesija vai profesionālā darbība;
3) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids mītnes valstī;
4) pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsoņa — mītnes valsts kompetento institūciju apliecinājums, ka iegūtā izglītība atzīta par atbilstošu mītnes valstī attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām. Minētais apliecinājums nepieciešams šādos gadījumos:
a) pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti nav iegūti mītnes valstī, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts,
b) mītnes valsts ir paaugstinājusi prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai attiecīgajā profesijā, un pretendenta iegūtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti neatbilst paaugstinātajām prasībām, ja tie iegūti pirms šo prasību paaugstināšanas,
c) pretendents izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus ir ieguvis ārpus formālās izglītības sistēmas.
(2) Vispārējās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošanai izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus iedala šādos līmeņos:
1) 1. līmenis — dokumenti, kas apliecina vismaz četrus gadus ilgas pilna laika vai atbilstoša ilguma nepilna laika izglītības programmas apguvi augstākās izglītības pakāpē, kuras apjomu var izteikt ar noteiktu kredītpunktu skaitu, un, ja nepieciešams, ir papildināti ar profesionālu mācību apgūšanu apliecinošiem dokumentiem;
2) 2. līmenis — dokumenti, kas apliecina vismaz trīs līdz četrus gadus ilgas pilna laika vai atbilstoša ilguma nepilna laika izglītības programmas apguvi augstākās izglītības pakāpē, kuras apjomu var izteikt ar noteiktu kredītpunktu skaitu, un, ja nepieciešams, ir papildināti ar profesionālu mācību apgūšanu apliecinošiem dokumentiem;
3) 3. līmenis — dokumenti, kas apliecina, ka pēc tādas vidējās izglītības programmas apguves, kas nepieciešama, lai uzsāktu studijas augstākās izglītības pakāpē, apgūta vismaz viena no šādām programmām:
a) pilna laika izglītības programma, kuras ilgums ir vismaz viens gads, vai atbilstoša ilguma nepilna laika izglītības programma,
b) vidējās izglītības programma,
c) profesionālās izglītības programma pēc šā punkta "b" apakšpunktā minētās izglītības programmas apgūšanas,
d) reglamentētās izglītības programma,
e) profesionālās izglītības programma ar īpašu struktūru, kura atbilst šā punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto izglītības programmu līmenim un kuras apguve nodrošina reglamentētajai profesijai atbilstošai profesionālajai kvalifikācijai nepieciešamo zināšanu, prasmju un kompetences apjomu un līmeni, ko apliecina pretendenta mītnes valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments;
4) 4. līmenis — dokumenti, kas apliecina, ka apgūta vismaz viena no šādām programmām vidējās izglītības pakāpē:
a) vispārējās vidējās izglītības programma, ja tās apgūšanu apliecinošie dokumenti ir papildināti ar dokumentiem, kas apliecina tādu profesionālo mācību apgūšanu, kuras nav šīs daļas 3. punktā minētās mācības, vai profesionālās prakses apgūšanu,
b) profesionālās vidējās izglītības programma,
c) profesionālās vidējās izglītības programma, ja tās apgūšanu apliecinošie dokumenti ir papildināti ar šā punkta "a" apakšpunktā minētajiem profesionālo mācību vai profesionālās prakses apgūšanu apliecinošiem dokumentiem;
5) 5.līmenis — dokumenti, kas apliecina, ka iegūta izglītība vai praktiskā darba iemaņas vismaz vienā no šādiem veidiem:
a) vispārējā pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība,
b) profesionālās izglītības programma pamata pakāpē un cita izglītība, par kuras ieguvi neizsniedz 1., 2., 3. vai 4.līmenim atbilstošu izglītības dokumentu,
c) īpašu eksāmenu nokārtošana bez iepriekšējās izglītības iegūšanas,
d) vismaz trīs gadus ilga profesionālā pieredze darbā ar normālu darba laiku vai līdzvērtīga ilguma nepilnu darba laiku attiecīgajā profesijā iepriekšējo 10 gadu periodā pirms iesnieguma iesniegšanas kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai.
(3) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst šādos gadījumos:
1) pretendenta iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas attiecīgajai profesijai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos;
2) pretendents var kompensēt būtiskās atšķirības izglītības raksturā, saturā un līmenī atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām papildu prasībām profesionālās kvalifikācijas atzīšanai tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;
3) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids atbilst Ministru kabineta noteiktajam profesionālās pieredzes ilgumam un veidam attiecībā uz profesijām, kurām piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi;
4) (izslēgts ar 10.09.2020. likumu);
5) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu).
(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.11.2015., 21.06.2018. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
44.1 pants. Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana izglītības, zinātnes un sporta jomā
(Izslēgts ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
45.pants. Gadījumi, kad pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija atšķiras no Latvijas Republikā izvirzītajām prasībām
(1) Pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām šādos gadījumos:
1) pretendenta iegūtā izglītība ir vairāk kā par vienu gadu īsāka nekā Latvijas Republikā noteiktā;
2) pretendenta apgūto mācību priekšmetu (studiju kursu) un tālākizglītības kursu saturs būtiski atšķiras no Latvijas Republikā noteiktā vai iegūtā izglītība neietver visus mācību priekšmetus (studiju kursus), kuru pārzināšana ir būtiska, veicot profesionālo darbību attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā;
3) reglamentētā profesija, kurā pretendents vēlas veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, ietver vienu vai vairākas reglamentētās profesionālās darbības, kas nav ietvertas attiecīgajā profesijā viņa mītnes valstī, un šādas profesionālās darbības vai darbību veikšanai Latvijas Republikā jāapgūst tādi mācību priekšmeti (studiju kursi), kuri nav ietverti pretendenta iegūtajā izglītībā;
4) pretendenta mītnes valstī attiecīgā profesija nav reglamentēta, un pretendenta iesniegtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir izsniegti par nereglamentētas izglītības ieguvi.
(2) Ja pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski neatšķiras no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, profesionālo kvalifikāciju atzīst, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojot papildu prasības attiecībā uz pretendenta profesionālās pieredzes ilgumu un veidu viņa mītnes valstī.
(3) Ja pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīgas izvirzīt pretendentam prasību par adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtošanu:
1) dodot pretendentam izvēles tiesības izpildīt vienu no minētajām prasībām;
2) nosakot vienas minētās prasības izpildi par obligātu (nedodot pretendentam izvēles tiesības);
3) nosakot abu minēto prasību izpildi par obligātu.
(4) Šā panta otrajā daļā profesionālajai pieredzei noteiktās prasības un trešajā daļā adaptācijas periodam vai profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudei noteiktās prasības pamato pretendentam. Adaptācijas periods nedrīkst būt ilgāks par trim gadiem. Adaptācijas periodā pretendents var arī iegūt nepieciešamo izglītību un apmācību.
(5) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst par neatbilstošu attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja viņa izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi:
1) neatbilst papildu prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šā panta otro daļu;
2) nav piemērojami profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vai adaptācijas perioda nosacījumiem;
3) nav piemērojami profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, reglamentētajās profesijās tādās ekonomiskās darbības jomās, kurās ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm;
4) neatbilst prasībām, kas noteiktas šā likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktā.
(6) Šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos pretendentam, lai uzsāktu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā, ir pienākums izpildīt prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi, profesionālās pilnveides izglītību profesijā, un informē pretendentu par to nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu, kuru apguve ir būtiska darbībai attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā. Šādā gadījumā pretendentam ir tiesības uzreiz kārtot pārbaudījumu, lai pierādītu, ka viņam ir nepieciešamās zināšanas.
(7) Ja pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ir tiesīgas atzīt profesionālo kvalifikāciju attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām, ja izpildīti šādi nosacījumi:
1) pretendenta profesionālā kvalifikācija ir atzīta viņa mītnes valstī tajā profesionālajā darbībā, kurā prasīta profesionālās kvalifikācijas atzīšana attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām;
2) atšķirības starp profesionālo darbību, ko pretendents veic savā mītnes valstī, un attiecīgo Latvijas Republikā reglamentēto profesiju ir tik lielas, ka papildu prasību piemērošana profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nozīmētu pilnas izglītības programmas apguvi;
3) profesionālo darbību, kurai piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanu attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām, var objektīvi nošķirt no citām darbībām, kas ietilpst attiecīgajā Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā. Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecības, ņem vērā to, vai pretendenta mītnes zemē profesionālo darbību var veikt nošķirti.
(71) Reglamentētajās profesijās veselības aprūpes jomā šā panta septīto daļu piemēro attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī iegūto profesionālo kvalifikāciju.
(8) Pretendentam var noteikt kvalifikācijas pārbaudi atbilstoši šā likuma 42. panta piektajā un sestajā daļā noteiktajam, pirms viņš Latvijas Republikā pirmo reizi sniedz īslaicīgus profesionālos pakalpojumus, ja attiecīgie pakalpojumi atbilst tādai reglamentētajai profesionālajai darbībai, kura saistīta ar pakalpojumu saņēmēja veselību un drošību, un šā panta septītajā daļā minētajiem nosacījumiem.
(9) Pēc šā panta septītajā daļā minētās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām persona, veicot pastāvīgu profesionālo darbību vai sniedzot īslaicīgus profesionālos pakalpojumus, izmanto savā mītnes valstī pieņemto profesionālo nosaukumu. Nosaukumu norāda pakalpojumu sniedzēja mītnes valsts valodā un pievieno tā tulkojumu latviešu valodā. Nosaukumam skaidri jāatspoguļo profesionālās darbības tvērums.
(10) Šā panta septītajā daļā minēto profesionālās kvalifikācijas atzīšanu attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām nepiemēro pretendentiem, kuru profesionālo kvalifikāciju atzīst saskaņā ar šā likuma 34. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto.
(11) Profesionālo kvalifikāciju attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām var neatzīt un šā panta septītajā un astotajā daļā minēto kārtību nepiemērot, ja tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības aizsardzībai.
(12) Ja pretendents profesionālo kvalifikāciju ieguvis valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, viņa profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepiemēro šā panta trešās daļas 1. punktu.
(04.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 12.11.2015., 21.06.2018., 11.04.2019., 18.02.2021. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
46.pants. Pretendenta profesionālās adaptācijas un kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vispārīgie noteikumi
(1) Institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām prasībām, nosaka pretendenta adaptācijas perioda ilgumu un, pēc iespējas ievērojot pretendenta vēlmes, apstiprina speciālistu, kura uzraudzībā pretendents iziet adaptācijas periodu. Tā nobeigumā tiek dots darba vērtējums, kura kritērijus un kārtību nosaka minētā institūcija.
(2) Lai veiktu pretendenta kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā, nosaka detalizētu kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtību, izveido to mācību priekšmetu vai kursu sarakstu, par kuru apguvi salīdzinājumā ar Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteikto izglītības apjomu pretendentam nav attiecīga izglītību apliecinoša dokumenta un kuru apguve ir būtiska, lai persona varētu darboties attiecīgajā profesijā. Minētie priekšmeti un kursi var ietvert gan teorētiskās zināšanas, gan arī praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas attiecīgajā profesijā, kā arī profesionālo normu zināšanas attiecīgajā jomā.
(3) Kvalifikācijas atbilstības pārbaudes satura noteikšanā ievēro faktu, ka pretendenta mītnes valstī viņa profesionālā kvalifikācija ir atzīta par pietiekamu darbam attiecīgajā profesijā.
(4) Profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaude notiek ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no šādas pārbaudes noteikšanas dienas. Ne vēlāk kā mēnesi pirms kvalifikācijas atbilstības pārbaudes pretendentu iepazīstina ar tās saturu un kārtību.
(5) Pretendenta ieceļošanas un uzturēšanās noteikumus laikā, kad viņš gatavojas kvalifikācijas atbilstības pārbaudei vai iziet adaptācijas periodu Latvijas Republikā, nosaka Imigrācijas likums.
(6) Pretendenta adaptācijas periodā Latvijas Republikā uz viņu attiecina Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas regulē darba tiesiskās attiecības. Pretendents iegūst tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem brīdī, kad iestājas sociālās apdrošināšanas gadījums, ja ir izpildīti attiecīgā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma iegūšanas kritēriji un pretendents ir sociāli apdrošināts saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 12.11.2015. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
47.pants. Kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi
(1) Šis pants attiecas uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās tādās ekonomiskās darbības jomās, kurām izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām, komerciālajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm, un to piemēro, izsniedzot kvalifikācijas atzīšanas apliecības Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.
(2) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajās reglamentētajās profesijās nevar atteikt, pamatojot atteikumu ar neatbilstošu kvalifikāciju, ja iepriekš nav salīdzināta pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegtajos dokumentos apliecinātā viņa profesionālā kvalifikācija vai prasmes un tiesības veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā profesijā šajā valstī ar prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā. Ja šāds salīdzinājums ir nepieciešams, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, izdara šādu salīdzinājumu un:
1) izsniedz pretendentam kvalifikācijas atzīšanas apliecību attiecīgajā profesijā, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām (arī šā likuma 3.panta piektās daļas prasībām);
2) nosaka adaptācijas perioda vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes nepieciešamību saskaņā ar šā likuma 46.pantu, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām.
(3) Attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētajām reglamentētajām profesijām pietiekams Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālās kvalifikācijas apliecinājums ir gan šā panta otrajā daļā minētais profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, gan arī atbilstoša profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā mītnes valstī. Pretendenta kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets.
(4) Šā panta trešās daļas noteikumu izpildi apliecina pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegts dokuments, kuru pretendents pievieno iesniegumam par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu attiecīgajai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā.
(04.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas noteikumi attiecībā uz profesijām,
kurām piemēro speciālo atzīšanas sistēmu
48.pants. Arhitektu profesionālās kvalifikācijas atzīšana
(1) Šis pants attiecas uz darbību arhitektūras jomā, ja tiek izmantots arhitekta profesijas nosaukums.
(2) Latvijas Republikā atzīst diplomus, sertifikātus un citus arhitekta profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Savienībā, atbilst prasībām, kuras noteiktas šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos par izglītības programmu minimālajām prasībām arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, un dod tiesības darboties attiecīgajās valstīs, izmantojot arhitekta profesijas nosaukumu.
(3) Arhitekta sertifikāts, kas Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī piešķirts ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi minēti šā likuma 8.panta piektajā daļā, ir uzskatāms par atbilstošu šā panta otrajā daļā noteiktajām prasībām.
(4) Šā likuma 34.pantā un šā panta otrajā un trešajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības arhitekta profesijā, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību arhitekta profesijā Latvijas Republikā.
(5) (Izslēgta ar 03.06.2010. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 17.07.2008. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2010.)
49.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana medicīnas, veterinārmedicīnas un farmācijas jomas profesijās
(1) Latvijas Republikā atzīst diplomus, sertifikātus un citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Savienībā un atbilst prasībām, kuras noteiktas šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos par izglītības programmu minimālajām prasībām profesionālās kvalifikācijas iegūšanai šādās profesijās:
1) ārsts;
2) zobārsts;
3) māsa (vispārējās aprūpes māsa);
4) vecmāte;
5) veterinārārsts;
6) farmaceits.
(2) (Izslēgta ar 10.09.2020. likumu)
(3) (Izslēgta ar 10.09.2020. likumu)
(4) Šā likuma 34.pantā un šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā noteiktajās reglamentētajās profesijās Latvijas Republikā.
(5) Pretendentam, kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesijas pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes vai zobārstniecības apakšspecialitātes diplomu vai citus atbilstošas kvalifikācijas apliecinājumus, kādi netiek piešķirti viņa mītnes valstī, jāizpilda prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, un, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi un profesionālās pilnveides izglītību medicīnā, informē šo personu par nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu.
(6) Pretendēt uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ārsta, zobārsta, māsas un ārsta palīga profesijas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, piemērojot vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, var persona ar atzītu profesionālo kvalifikāciju ārsta, zobārsta, māsas vai ārsta palīga profesijā un persona, kas attiecīgajā profesijā ieguvusi izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu saskaņā ar šā likuma 10., 12. vai 14. pantu, 36. panta 5. vai 6. punktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 17.07.2008., 12.11.2015., 21.06.2018. un 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020. Pirmās daļas trešā punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)
50.pants. Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana medicīnas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā
(Izslēgts ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
51. pants. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana jūrniecības profesijās
Jūrniecības profesijās, kurām kvalifikācijas prasības nosaka Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības tiesību akti, ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīst saskaņā ar šiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem.
(10.09.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
52.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana pārējās transporta jomas profesijās
(Izslēgts ar 11.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 14.05.2019.)
53.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu advokātu profesionālās prakses noteikumi Latvijas Republikā
(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts (arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā) advokāta profesionālo kvalifikāciju un profesijas nosaukumu, kas atzīts Eiropas Savienībā un apliecināts ar viņa mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegtajiem profesionālo tiesību pierādījumiem, nenosakot minētās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām.
(2) Advokāta profesionālās kvalifikācijas atzīšana šā panta pirmās daļas izpratnē dod tiesības veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, izmantojot mītnes valstī noteikto un mītnes valsts valodā izteikto profesijas nosaukumu, norādot institūciju, kas attiecīgajai personai piešķīrusi tiesības veikt profesionālo darbību, proti:
1) sniegt īslaicīgus pakalpojumus (ja Latvijas Zvērinātu advokātu padomei ir iesniegti profesionālo tiesību pierādījumi);
2) pastāvīgi darboties profesijā (ja persona ir reģistrēta Latvijas Zvērinātu advokātu padomē).
(3) Advokāts, kura profesionālā kvalifikācija un tiesības atzītas šā panta pirmās un otrās daļas izpratnē, tiesas procesos ir tiesīgs piedalīties tikai kopā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātu.
(4) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību advokāta profesijā Latvijas Republikā pretendentiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm un citām valstīm, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padome, ja:
1) pretendentam ir mītnes valstī atzīti advokāta profesionālās kvalifikācijas un tiesību pierādījumi un viņš ir sekmīgi izturējis kvalifikācijas atbilstības pārbaudi atbilstoši šā likuma 46.panta otrajai daļai vai
2) pretendents vismaz trīs gadus ir nepārtraukti veicis profesionālo darbību Latvijas Republikā, izmantojot profesijas nosaukumu atbilstoši šā panta otrās daļas 2.punktā minētajiem noteikumiem, un apliecinājis nepieciešamās zināšanas un iegūto praksi Latvijas Republikas tiesību jomā.
(5) Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts (arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā) advokātam, kura profesionālā kvalifikācija atzīta šā panta ceturtās daļas izpratnē, ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību kā Latvijas Republikas advokātam.
(6) Šajā pantā minētās prasības Latvijas Republikā praktizējošo Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu (arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā) advokātu profesionālajai kvalifikācijai, zināšanu apliecināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī viņu profesionālās prakses noteikumus reglamentē Advokatūras likums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
53.1 pants. Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas atzīšana Latvijas Republikā
(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts profesionālā patentpilnvarnieka kvalifikāciju, kas apliecināta ar attiecīgās valsts kompetentu institūciju izsniegtajiem dokumentiem par tiesībām darboties par profesionālo patentpilnvarnieku šajā valstī.
(2) Profesionālā patentpilnvarnieka kvalifikācijas atzīšanu šā panta pirmās daļas izpratnē veic Patentu valde saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu.
(16.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
54.pants. Gadījumi, kad pretendentu profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst minimālajām prasībām
(1) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kuri apliecina, ka viņš ieguvis šā likuma prasībām atbilstošu izglītību (attiecībā uz struktūru, saturu un specializāciju), bet kuri neatbilst attiecīgajām Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām, viņam papildus ir nepieciešams Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina noteikta ilguma profesionālo pieredzi šajā profesijā attiecīgajā dalībvalstī. Papildus nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets.
(2) (Izslēgta ar 17.07.2008. likumu)
(3) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kuri izsniegti Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, bet kuru nosaukumi neatbilst Ministru kabineta apstiprinātajiem nosaukumiem, viņam papildus nepieciešams dokuments, ko izsniegušas tās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts kompetentas institūcijas, kurā ir iegūta kvalifikācija, par to, ka attiecīgajā valstī iegūtā izglītība un piešķirtais profesionālais nosaukums (kvalifikācija) ir līdzvērtīgs Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā minētajai izglītībai, kvalifikācijai un profesionālajam nosaukumam.
(4) (Izslēgta ar 17.07.2008. likumu)
(5) (Izslēgta ar 17.07.2008. likumu)
(04.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
55.pants. Reglamentēto profesiju izglītības programmu akreditācija
Reglamentēto profesiju izglītības programmu akreditācija notiek Izglītības likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.
55.1 pants. Eiropas profesionālās kartes izdošana
(1) Eiropas profesionālo karti izdod personai, kurai ir tiesības veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā un kura pretendē uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī reglamentētajā profesijā, ja profesionālā darbība šajā profesijā nav saistīta ar pakalpojumu saņēmēja veselību un drošību vai ja profesionālās kvalifikācijas atzīšanai piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.
(2) Eiropas profesionālo karti izdod personai:
1) kura izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvusi citā Eiropas Savienības dalībvalstī un pretendē uz pastāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā;
2) kurai likumīgā statusa valsts ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts un kura pretendē uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, kurā profesionālā darbība ir saistīta ar pakalpojumu saņēmēja veselību un drošību un profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepiemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.
(3) Ja persona, kurai ir tiesības veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, pretendē uz Eiropas profesionālās kartes saņemšanu pastāvīgai profesionālajai darbībai vai īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reglamentētajā profesijā, kurā profesionālā darbība saistīta ar pakalpojumu saņēmēja veselību un drošību, Eiropas profesionālās kartes pieteikumu pieņem, izskata un nosūta uzņemošās valsts kompetentajai institūcijai.
(4) Eiropas profesionālo karti izdod profesijās, kas noteiktas Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā.
(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
56.pants. Koordinācijas un informācijas funkcijas profesionālās kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas jomā
(1) Ministru kabinets:
1) apstiprina profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatoru;
2) nosaka kārtību, kādā iekšējā tirgus informācijas sistēmā izdod un anulē Eiropas profesionālo karti, un kārtību, kādā iekšējā tirgus informācijas sistēmā nodrošina ar Eiropas profesionālās kartes pieteikumu saņemšanu un pretendenta personiskās lietas vešanu saistīto informāciju, tās apstrādi un tālāku virzību;
3) nosaka kārtību, kādā iekšējā tirgus informācijas sistēmā pieņem, izskata un nosūta uzņemošās valsts kompetentajām institūcijām to personu pieteikumus, kuras izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvušas Latvijas Republikā un pretendē uz Eiropas profesionālās kartes saņemšanu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs;
4) nosaka kārtību, kādā iekšējā tirgus informācijas sistēmā citu Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu kompetentajām institūcijām nosūta informāciju par personām ar profesionālo kvalifikāciju, kurām Latvijas Republikā ir ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajā profesijā;
5) nosaka kārtību, kādā iekšējā tirgus informācijas sistēmā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts saņemtā informācija par personām ar profesionālo kvalifikāciju, kurām ir ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajās profesijās, nosūtāma apstrādei, tai skaitā dzēšanai, institūcijām, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās;
6) nosaka institūcijas, kas izdod un anulē Eiropas profesionālo karti un nodrošina ar Eiropas profesionālās kartes pieteikumu saņemšanu un pretendenta personiskās lietas vešanu saistīto informāciju, tās apstrādi un tālāku virzību;
7) nosaka institūcijas, kas pieņem, izskata un nosūta uzņemošās valsts kompetentajām institūcijām to personu pieteikumus, kuras izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvušas Latvijas Republikā un pretendē uz Eiropas profesionālās kartes saņemšanu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs;
8) nosaka institūcijas, kas citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām nosūta informāciju par personām ar profesionālo kvalifikāciju, kurām Latvijas Republikā ir ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajā profesijā.
(2) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinators:
1) koordinē sadarbību starp institūcijām, kuras izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, un informācijas institūcijām profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos;
2) uztur sakarus ar Eiropas Komisiju un attiecīgajām ārvalstu institūcijām un nodrošina informācijas apmaiņu par normatīvajiem aktiem un atbildīgajām institūcijām profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā;
3) piedalās Eiropas Komisijas Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas komitejas darbā.
(3) Akadēmiskās informācijas centrs:
1) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
2) uztur un pastāvīgi aktualizē tīmekļa vietni ar informāciju par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijas Republikā, kā arī uztur un pastāvīgi aktualizē reglamentēto profesiju datubāzi;
3) sniedz konsultācijas un atbalstu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos;
4) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
5) sadarbojas ar kompetentajām institūcijām un nodrošina, ka informācija par personām ar profesionālo kvalifikāciju, kurām Latvijas Republikā ir ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajā profesijā, iekšējā tirgus informācijas sistēmā tiek saņemta un nosūtīta Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu kompetentajām institūcijām;
6) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu).
(4) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)
(5) Informācijas institūcijas savas darbības jomā:
1) nodrošina tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs, informāciju par attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem, prasībām, informācijas institūcijām un kompetentām institūcijām reglamentēto profesiju jomā;
2) nodrošina informāciju par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, profesionālās ētikas prasībām, akadēmiskajām un profesionālajām prasībām izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentēto profesiju jomā;
3) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
4) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
5) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
6) uztur sakarus ar kompetentām ārvalstu institūcijām, lai nodrošinātu savstarpēju informācijas apmaiņu reglamentēto profesiju jomā;
7) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
8) uztur iesniegto un izskatīto iesniegumu reģistru;
9) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu).
(6) Ja nepieciešams, informācijas institūcija sagatavo provizorisku izziņu un nosūta to institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā, ekspertu komisijas izveidošanai. Ekspertu komisijas sastāvu nosaka institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, iekļaujot tajā arī informācijas institūcijas pārstāvjus. Ekspertu komisija savu atzinumu iesniedz institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības.
(7) Jūrniecības jomā koordinatora un informācijas institūcijas funkcijas veic valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistrs atbilstoši 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumiem, un 1995.gada Starptautiskajai konvencijai par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem.
(8) Ministru kabinets nosaka Latvijas Republikas kompetentās institūcijas, kas izsniedz nepieciešamos dokumentus Latvijā iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, šo dokumentu izsniegšanas kārtību un maksu par to izsniegšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2003., 04.11.2004., 02.11.2006., 17.07.2008., 12.11.2015., 21.06.2018. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
57.pants. Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās
(1) Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata pretendentu iesniegumus par kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanu attiecīgajā reglamentētajā profesijā un tiem pievienotos dokumentus. Šīs institūcijas var pieņemt šādus lēmumus:
1) atzīt profesionālo kvalifikāciju, tai skaitā profesionālo kvalifikāciju attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām, un izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību profesionālajai darbībai Latvijas Republikā;
2) pieprasīt papildu dokumentus atbilstoši šim likumam;
3) noteikt adaptācijas periodu un kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai vienu no tiem;
4) atteikt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, tai skaitā profesionālās kvalifikācijas atzīšanu attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām;
5) izdot atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai;
6) pārbaudīt īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja kvalifikāciju saskaņā ar šā likuma 42. pantu;
7) atteikt atļaujas izdošanu īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai;
8) anulēt atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai, ja īslaicīgu pakalpojumu sniedzēja profesionālā darbība Latvijā neatbilst šā likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajiem īslaicīgu pakalpojumu raksturlielumiem.
(2) Šajā pantā minētās institūcijas sadarbojas ar šā likuma 56.pantā minētajām institūcijām un nodrošina informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ārvalstu un Eiropas Savienības kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasību koordināciju Latvijas Republikā un ārvalstīs un profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu.
(21) Šajā pantā minētās institūcijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sadarbojas ar Akadēmiskās informācijas centru un sniedz informāciju par personām ar profesionālo kvalifikāciju, kurām Latvijas Republikā ir ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajā profesijā, kā arī saņem no citas Eiropas Savienības dalībvalsts informāciju par personām ar profesionālo kvalifikāciju, kurām ir ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajā profesijā.
(22) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu atbildīgajām institūcijām reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu.
(3) Profesionālās organizācijas ir tiesīgas piedalīties ar padomdevēja tiesībām to institūciju darbā, kuras izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, kad tās skata ar ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saistītos jautājumus.
(04.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 12.11.2015., 21.06.2018. un 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)
58.pants. Vispārīgie profesionālās kvalifikācijas atzīšanas noteikumi
(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)
59.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību anulēšana un darbības apturēšana
Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir tiesīgas anulēt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai apturēt to darbību, vai apturēt profesionālās kvalifikācijas sertifikāta darbību, ja konstatēti normatīvo aktu vai profesionālās darbības noteikumu pārkāpumi.
(04.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)
2. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 6.panta 2.punktā minētās prasības.
3. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir ieguvušas tiesības veikt darbību kādā no reglamentētajām profesijām, saglabā šīs tiesības arī tad, ja šo personu profesionālā kvalifikācija neatbilst šā likuma prasībām. Šīs tiesības saglabājas uz laiku, kas atbilst periodam starp sertifikāciju un atkārtotu sertifikāciju (resertifikāciju), ja tāda attiecīgajā profesijā ir paredzēta. Turpmākās tiesības uz darbību šajā profesijā nosaka atkārtotās sertifikācijas (resertifikācijas) noteikumi un rezultāti.
4. Līdz šā likuma 6.panta 2.punktā, 26.panta pirmajā daļā, 27.panta piektajā daļā, 36.panta 5. un 6.punktā, 54.panta pirmajā daļā un 56.panta astotajā daļā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.aprīlim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.370 "Noteikumi par ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu";
2) Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.372 "Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu";
3) Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.373 "Noteikumi par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu";
4) Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.374 "Noteikumi par veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu";
5) Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.375 "Noteikumi par vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu";
6) Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.379 "Izglītības programmu minimālās prasības autopārvadājumu vadītāja (administratora) profesionālās kvalifikācijas iegūšanai";
7) Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.394 "Noteikumi par zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu";
8) Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.395 "Noteikumi par institūcijām, kuras izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs";
9) Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.424 "Noteikumi par farmaceita izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu";
10) Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.426 "Noteikumi par tiem ārvalstīs iegūtajiem advokātu profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu";
11) Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumi Nr.732 "Noteikumi par izglītības programmu minimālajām prasībām veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un par institūcijām, kuru tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā";
12) Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumi Nr.845 "Kārtība, kādā informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata pretendenta iesniegtos dokumentus ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālai darbībai Latvijas Republikā";
13) Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumi Nr.846 "Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu atsevišķās ekonomiskās darbības jomās".
(04.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)
5. Šā likuma 32.2 pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.
(02.11.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2006.)
6. Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. decembrim izdod šā likuma 36. panta 14. punktā un 56. panta pirmās daļas 6., 7. un 8. punktā minētos noteikumus. Līdz šā likuma 36. panta 14. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2003. gada 10. jūnija noteikumi Nr. 298 "Kārtība, kādā pretendents sedz izdevumus, kas saistīti ar personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)
7. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos tajos lietotais termins "neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā" atbilst šajā likumā lietotajam terminam "neatkarīgs ēku energoefektivitātes eksperts".
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)
8. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. oktobrim izdod šā likuma 36. panta 9. punktā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. oktobrim ir piemērojami Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumi Nr. 168 "Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(10.09.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
9. Grozījumi par šā likuma 9. panta pirmās daļas 4. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, 14. panta trešās daļas papildināšanu ar 3. punktu, 14. panta ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un 49. panta pirmās daļas 3. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.
(10.09.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
10. Personas, kas līdz 2021. gada 31. decembrim ieguvušas šā likuma 14. panta trešās daļas 1. un 2. punktā noteikto izglītību, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu profesionālo darbību māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijā.
(10.09.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
11. Studējošie, kuri māsas izglītības programmā, ko īsteno medicīnas koledžas, ir imatrikulēti līdz 2021. gada 2. septembrim, līdz 2021. gada 31. decembrim apgūst māsas izglītības programmu, kuras ilgums ir trīs pilna laika studiju gadi un kura ietver 4600 teorētiskās un klīniskās kontaktstundas, turklāt teorētiskās mācības aizņem vismaz vienu trešdaļu un klīniskās mācības — vismaz pusi no kopējā mācību laika, un no 2022. gada 1. janvāra turpina studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā ar iegūstamo kvalifikāciju "māsa (vispārējās aprūpes māsa)".
(10.09.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
12. Personas, kas līdz 2020. gada 31. augustam ieguvušas šā likuma 14. panta astotajā daļā noteikto izglītību, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu profesionālo darbību zobārsta asistenta profesijā.
(10.09.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2020.)
13. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. augustam izdod šā likuma 56. panta astotajā daļā minētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. augustam ir piemērojami Ministru kabineta 2006. gada 14. februāra noteikumi Nr. 128 "Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(16.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
(04.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005., 13.12.2007., 17.07.2008., 03.06.2010., 05.12.2013., 12.11.2015., 16.02.2017., 21.06.2018., 10.09.2020. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
Likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1977.gada 22.marta direktīvas 77/249/EEK par to, lai atvieglotu advokātiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu izmantošanu;
2) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
3) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
4) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
5) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
6) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
7) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
8) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
9) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
10) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
11) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
12) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
13) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
14) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
15) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
16) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
17) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
18) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
19) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
20) (izslēgts ar 12.11.2015. likumu);
21) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 16.februāra direktīvas 98/5/EK, ar ko paredzēts atvieglot advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija;
22) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
23) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
24) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);
25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu (dokuments attiecas uz EEZ);
26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra direktīvas 2003/103/EK, ar ko groza direktīvu 2001/25/EK par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni (dokuments attiecas uz EEZ);
27) (izslēgts ar 12.11.2015. likumu);
28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu;
29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (dokuments attiecas uz EEZ);
30) (izslēgts ar 10.09.2020. likumu);
31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 20.novembra direktīvas Nr.2013/55/ES, ar ko groza direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regulu) (Dokuments attiecas uz EEZ);
32) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra direktīvas 2012/35/ES, ar ko groza direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;
33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros;
34) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija direktīvas (ES) 2018/958 par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas.
 |
 |
 |
 |