Darbības ar dokumentu

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) rūpnieciskais īpašums — tiesības, kas saistītas ar izgudrojumu patentiem (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem), pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, preču zīmēm (ieskaitot kolektīvās zīmes), sertifikācijas zīmēm un dizainparaugiem;

2) rūpnieciskā īpašuma objekti — izgudrojumu patenti (ieskaitot papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem), pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, preču zīmes (ieskaitot kolektīvās zīmes), sertifikācijas zīmes, dizainparaugi;

3) reģistrācijas procedūras — darbības, kuru mērķis ir reģistrēt konkrētu rūpnieciskā īpašuma objektu, arī piešķirt patentu, izņemot darbības, kas saistītas ar strīdu izskatīšanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē un tiesā;

4) pēcreģistrācijas procedūras — darbības, kuru mērķis ir izdarīt grozījumus ziņās par reģistrētiem rūpnieciskā īpašuma objektiem, ieskaitot darbības reģistrēto objektu, arī piešķirtā patenta, uzturēšanai spēkā un atjaunošanai uz jaunu aizsardzības periodu, izņemot darbības, kas saistītas ar strīdu izskatīšanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē un tiesā;

5) rūpnieciskā īpašuma normatīvie akti — normatīvie akti, kas regulē rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, ieskaitot Latvijai saistošus starptautiskos līgumus un Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvos aktus rūpnieciskā īpašuma jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir radīt tiesiskos priekšnoteikumus rūpnieciskā īpašuma objektu efektīvai reģistrācijai un ar to saistītu strīdu risināšanai, paredzot šim nolūkam nepieciešamās institūcijas, nosakot to kompetenci un darbības pamatprincipus, kā arī reglamentējot pārstāvību tajās un profesionālo patentpilnvarnieku darbības pamatus.

(2) Likums regulē institucionālos jautājumus, procedūras un tiesiskās attiecības, ciktāl tās ir analogas rūpnieciskā īpašuma objektiem.

3.pants. Regulējums rūpnieciskā īpašuma jomā

(1) Tiesības uz rūpniecisko īpašumu Latvijā iegūst ar rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju, kas atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajiem aktiem veikta Patentu valdē, vai, ja normatīvais akts tā paredz, atzīstot izņēmuma tiesības, kas radušās uz cita pamata.

(2) Tiesības uz rūpniecisko īpašumu Latvijā iegūst arī ar tādu rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju, kas attiecībā uz Latviju veikta atbilstoši Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem rūpnieciskā īpašuma jomā, tajā skaitā attiecībā uz Eiropas Savienību — atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem.

(3) Attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ārvalstu personām Latvijā ir tādas pašas tiesības kā Latvijas personām, ciktāl šis likums vai citi normatīvie akti neparedz citādi.

(4) Šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā iegūtajām tiesībām uz rūpniecisko īpašumu Latvijā ir tādas pašas tiesiskās sekas kā šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām, ja attiecīgajā starptautiskajā līgumā vai rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

4.pants. Patentu valde

(1) Patentu valde ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktu kompetenci rūpnieciskā īpašuma jomā.

(2) Patentu valde veic šādas funkcijas:

1) īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma jomā;

2) izpilda Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētās valsts rūpnieciskā īpašuma iestādes funkcijas;

3) reģistrē tiesības uz rūpnieciskā īpašuma objektiem un uztur attiecīgos reģistrus, kā arī sniedz citus ar rūpniecisko īpašumu saistītus pakalpojumus;

4) veicina valstī un sabiedrībā izpratni par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.

6.pants. Patentu valdes uzturētie reģistri, pieteikumu un reģistrācijas lietas

(1) Patentu valde uztur Patentu reģistru, kas ietver arī papildu aizsardzības sertifikātus zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju reģistru, Preču zīmju reģistru, kas ietver arī kolektīvās zīmes un sertifikācijas zīmes, un Dizainparaugu reģistru (turpmāk — reģistri).

(2) Patentu valde kārto reģistrus rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Katram rūpnieciskā īpašuma objekta pieteikuma vai reģistrācijas (patenta) numuram atbilst lieta ar tādu pašu numuru, kurā glabājas dokumenti, uz kuru pamata izdarīti ieraksti reģistrā, kā arī citi normatīvajos aktos noteiktie dokumenti.

(4) Patentu valde nodrošina reģistru, pieteikumu un reģistrācijas lietu un iesniegto oriģināldokumentu pastāvīgu glabāšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

7.pants. Reģistru, pieteikumu un reģistrācijas lietu publiskums

(1) Reģistru ierakstiem ir publiska ticamība. Reģistru ieraksti tiek publicēti Patentu valdes oficiālajā izdevumā un publiskoti Patentu valdes tīmekļa vietnē atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajiem aktiem.

(2) Ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, jebkura persona var iepazīties ar pieteikumu un reģistrācijas lietām un saņemt izrakstus no reģistriem, pieteikumu un reģistrācijas lietās esošu dokumentu atvasinājumus un izziņas.

(3) Patentu valde, ja tas neprasa papildu resursus datu apstrādei un analīzei, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, bez maksas sniedz nepieciešamo informāciju no reģistriem, pieteikumu un reģistrācijas lietām Saeimai, Ministru kabinetam, tiesībaizsardzības un citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī tām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām šādas tiesības ir noteiktas normatīvajos aktos.

8.pants. Patentu valdes oficiālais izdevums

(1) Patentu valdei ir oficiāls izdevums, kurā tā publicē reģistru ierakstus un rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktās ziņas, kas attiecas uz rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju.

(2) Patentu valdes oficiālo izdevumu ne retāk kā reizi mēnesī publicē elektroniskā formā Patentu valdes tīmekļa vietnē.

(3) Ar oficiālajā publikācijā norādīto publikācijas dienu vai citu norādīto datumu konkrētai rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijai vai ar reģistrāciju saistītām ziņām iestājas šajā likumā vai citā rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā noteiktās tiesiskās sekas.

8.¹ pants. Rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas apliecība

Pēc rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas Patentu valde tā īpašniekam izsniedz patentu, papildu aizsardzības sertifikātu, preču zīmes, kolektīvās zīmes, sertifikācijas zīmes vai attiecīgā gadījumā — dizainparauga reģistrācijas apliecību. Reģistrācijas apliecībā norāda ziņas, kas atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajam aktam ir ietvertas reģistrā objekta reģistrācijas brīdī.

(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

9.pants. Patentu valdes amatpersonu kompetence

Patentu valdes amatpersonas patstāvīgi un atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajiem aktiem Patentu valdes vārdā pieņem lēmumu par rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju vai reģistrācijas atteikumu, kā arī citus lēmumus un starplēmumus reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrās.

10.pants. Ierobežojumi Patentu valdes amatpersonām un darbiniekiem

(1) Patentu valdes amatpersonas un darbinieki, kamēr viņi strādā Patentu valdē, kā arī divus gadus pēc tam, kad viņu darba tiesiskās vai dienesta attiecības ar Patentu valdi izbeigtas, nav tiesīgi iesniegt patenta vai dizainparauga pieteikumu, kā arī tieši vai netieši, izņemot mantošanu, iegūt patenta vai dizainparauga reģistrāciju vai arī iegūt kādas no patenta vai dizainparauga reģistrācijas izrietošas tiesības. Šo personu patenta vai dizainparauga pieteikumiem nepiešķir prioritātes tiesības, ja attiecīgais pieteikums iesniegts gada laikā pēc tam, kad šīs personas izbeigušas darba tiesiskās vai dienesta attiecības ar Patentu valdi.

(2) Patentu valdes amatpersonām un darbiniekiem arī pēc tam, kad viņu darba tiesiskās vai dienesta attiecības ar Patentu valdi izbeigušās, ir pienākums neizpaust un neizmantot ierobežotas pieejamības informāciju, kas amatpersonai vai darbiniekam kļuvusi zināma, veicot darba pienākumus, kā arī nepārstāvēt personas tajās lietās par rūpnieciskā īpašuma objektiem vai to pieteikumiem, kas bijušas viņa kā eksperta vai atbildīgās amatpersonas kompetencē.

11.pants. Termiņu noteikšana

Patentu valde pieņemtajos lēmumos un dokumentos var norādīt termiņu, kādā veicama turpmākā darbība reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā. Ja termiņš nav noteikts rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā, Patentu valde nosaka saprātīgu termiņu, ņemot vērā veicamās darbības apjomu un nozīmi procedūrā.

13.pants. Dokumentos norādāmās ziņas par iesniedzēju

(1) Patentu valdei iesniedzamajā dokumentā par iesniedzēju norāda šādas ziņas:

1) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu un deklarētās dzīvesvietas adresi (ārvalstīs dzīvojošas personas norāda dzīvesvietas adresi);

2) juridiskajai personai — pilnu nosaukumu un juridisko adresi.

(2) Saīsinājumi juridisko personu nosaukumos pieļaujami norādēs par komersanta veidu.

(3) Personas adresē ietver visu nepieciešamo informāciju pasta piegādei uz norādīto adresi.

(4) Saziņai ar Patentu valdi persona var papildus norādīt tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi, kā arī adresi (saziņas adresi), kas atšķiras no šā panta pirmajā daļā minētās adreses.

(5) Ārvalstu personu vārdus, uzvārdus, nosaukumus un adreses norāda attiecīgās ārvalsts valodas oriģinālformā (ja tā ir latīņalfabētiskās rakstības valoda) vai oriģinālformas latīņalfabētiskajā transliterācijā.

(6) Izņemot normatīvajos aktos īpaši paredzētus gadījumus, Patentu valde ir tiesīga pieprasīt, lai jebkura persona, kas iesniedz pieteikumu un kārto reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūras Patentu valdē, norāda saziņas adresi Latvijas teritorijā. Šis noteikums neskar šā likuma prasības attiecībā uz personu pārstāvību Patentu valdē (XVII nodaļa).

(7) Patentu valde saziņai ar personu izmanto adresi, kas norādīta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, bet, ja persona norādījusi saziņas adresi (šā panta ceturtā daļa), — šo adresi. Ja persona iecēlusi sev pārstāvi, saziņai izmanto pārstāvja adresi, izņemot gadījumu, kad pilnvarotājs norādījis, ka dokumentu vēlas saņemt uz viņa norādīto saziņas adresi. Persona nekavējoties informē Patentu valdi par jebkurām izmaiņām norādītajās ziņās par iesniedzēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

14.pants. Noteikumi par personas parakstu un dokumentu autentiskumu

(1) Dokumentu, kuru iesniedz, kārtojot reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūras, paraksta tā iesniedzējs vai iesniedzēja pārstāvis.

(2) Līdzās personas pašrocīgam parakstam norāda:

1) paraksta atšifrējumu — fiziskās personas vārdu un uzvārdu;

2) statusu, kādā persona dokumentu parakstījusi (piemēram, pieteicējs, īpašnieks, licenciāts, pārstāvis, juridisko personu dokumentos — fiziskās personas ieņemamais amats), ja tas acīmredzami neizriet no dokumenta teksta.

(3) Izņemot rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos īpaši paredzētus gadījumus, dokumentiem un personas parakstam tajos nav nepieciešams notariāls apliecinājums, legalizācija vai cits autentiskuma apliecinājums. Patentu valde ir tiesīga pieprasīt papildu dokumentus, ja tai ir pamats apšaubīt dokumenta juridisko spēku.

(4) Dokumentos, kurus iesniedz, izmantojot Patentu valdes tīmekļa vietnē šim nolūkam izveidotas speciālas tiešsaistes formas, iesniedzēja personu identificē ar tajās pieejamo autentifikācijas līdzekļu palīdzību. Patentu valdes tīmekļa vietnē šim nolūkam izveidotā speciālā tiešsaistes formā iesniedzot rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumu vai iesniegumu par reģistrācijas uzturēšanu spēkā (atjaunošanu uz jaunu aizsardzības periodu), personu identificē, kā norādīts tiešsaistes formā.

15.pants. Pieteikumu un reģistrāciju identificēšana

Katrā dokumentā, kuru iesniedz reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrās, identificē konkrētu pieteikumu vai reģistrāciju, norādot rūpnieciskā īpašuma objektu un pieteikuma vai reģistrācijas (patenta) numuru. Pieteikumu vai reģistrāciju var papildus identificēt ar norādi uz pieteicēju (īpašnieku) un rūpnieciskā īpašuma objekta raksturojumu (piemēram, izgudrojuma nosaukums, izgudrotājs, preču zīmes vārdiskā daļa vai attēls, tā izstrādājuma nosaukums, uz kuru attiecas dizainparaugs, dizainers).

16.pants. Svešvalodā iesniegto dokumentu izskatīšana

Reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrās, kuras atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvajiem aktiem notiek valsts valodā, Patentu valde pieļauj atsevišķu rakstveida dokumentu iesniegšanu svešvalodā bez normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināta tulkojuma, ja tas neierobežo trešo personu tiesības vai tiesiskās intereses un veicina procedūras norisi.

17.pants. Kļūdu labošana

(1) Persona, kas kārto reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūras, ir tiesīga, ievērojot rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, pieprasīt, lai Patentu valde labo pārrakstīšanās vai tehniskās kļūdas, kas pieļautas pieteikumā, konstatētas reģistra ierakstā vai oficiālajā publikācijā.

(2) Par kļūdas labojumu maksājama pakalpojumu cenrādī noteiktā maksa. Šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas izlabo bez maksas, ja tās pieļāvusi Patentu valde.

(3) Ja informācija, kurā veic kļūdas labojumu, iepriekš bijusi publicēta Patentu valdes oficiālajā izdevumā, tajā publicē arī kļūdas labojumu.

18.pants. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome un tās statuss

(1) Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (turpmāk — Apelācijas padome) ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izskata ārpustiesas strīdus, kuri izriet no reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām.

(2) Apelācijas padomes locekļi, pieņemot lēmumus šā panta pirmajā daļā minētajos strīdos, ir neatkarīgi un nav pakļauti citu personu rīkojumiem vai citādai tiešai vai netiešai ietekmei.

19.pants. Apelācijas padomes administratīvā pārvalde

Patentu valde nodrošina Apelācijas padomes organizatorisko un administratīvo darbību.

20.pants. Apelācijas padomes kompetence

(1) Apelācijas padome izskata šādus rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos paredzētos strīdus:

1) par Patentu valdes lēmumu, kurš pieņemts reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā un par kuru iesniegts apelācijas iesniegums (apelāciju lietas);

2) par rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju, pret kuru iesniegts trešās personas iebilduma iesniegums (iebildumu lietas);

3) par preču zīmes reģistrāciju, pret kuru trešā persona iesniegusi reģistrācijas atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu (atzīšanas par spēkā neesošu lietas);

4) par preču zīmes reģistrāciju, pret kuru trešā persona iesniegusi reģistrācijas atcelšanas iesniegumu (atcelšanas lietas).

(2) Lēmumus, kuri pieņemti, izskatot šā panta pirmajā daļā minētos strīdus pēc būtības, Apelācijas padome publisko Patentu valdes tīmekļa vietnē.

(3) Apelācijas padome noteiktā kārtībā piedalās rūpnieciskā īpašuma aizsardzības analīzes un attīstības jautājumu izvērtēšanā.

(4) Apelācijas padome katru gadu sagatavo pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā un publisko to Patentu valdes tīmekļa vietnē.

(5) Apelācijas padome ir tiesīga sniegt ieteikumus jautājumos, kuri attiecas uz procedūru veikšanu un normatīvo aktu piemērošanu Patentu valdē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

21.pants. Apelācijas padomes sastāvs

(1) Apelācijas padomes sastāvā ir Apelācijas padomes priekšsēdētājs un Apelācijas padomes locekļi.

(2) Apelācijas padome tās kompetencē esošos strīdus izskata koleģiāli tādā sastāvā, kāds tiek izveidots konkrētā strīda izskatīšanai.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos lēmumus Apelācijas padomes vārdā vienpersoniski pieņem Apelācijas padomes priekšsēdētājs vai lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs.

22.pants. Apelācijas padomes priekšsēdētājam un Apelācijas padomes locekļiem noteiktie ierobežojumi

(1) Uz Apelācijas padomes priekšsēdētāju un Apelācijas padomes locekļiem attiecas tiesnešiem — rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētājiem — noteiktie ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darba pildīšanas, kā arī citi ar tiem saistītie ierobežojumi un pienākumi, kurus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(2) Līdztekus šā panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem uz Apelācijas padomes priekšsēdētāju un Apelācijas padomes locekļiem attiecas šādi papildu ierobežojumi:

1) saglabāt politisko neitralitāti un amata pienākumus nesavienot ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām;

2) šā likuma 10.pantā Patentu valdes amatpersonām un darbiniekiem noteiktie ierobežojumi.

23.pants. Apelācijas padomes priekšsēdētājs

(1) Apelācijas padomes priekšsēdētājs organizē un vada Apelācijas padomes darbu, tajā skaitā:

1) katra strīda izskatīšanai apstiprina lietas izskatīšanas sastāvu un lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāju;

2) apstiprina Apelācijas padomes sēžu grafiku;

3) atbilstoši savai kompetencei pārstāv Apelācijas padomi attiecībās ar fiziskajām personām un privāto tiesību juridiskajām personām jautājumos, kas saistīti ar lietu izskatīšanu Apelācijas padomē;

3¹) pārstāv tiesā Apelācijas padomi sūdzībās šā likuma 98.¹ pantā minētajos gadījumos;

4) nodrošina Apelācijas padomes locekļu kvalifikācijas atbilstību izskatāmo lietu būtībai, tostarp rūpējas par Apelācijas padomes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, mācībām un nepieciešamo papildu specializāciju, ņemot vērā arī šā likuma 38.panta otrās un trešās daļas noteikumus;

5) vada Apelācijas padomes darbības pārskatu sagatavošanu.

(2) Apelācijas padomes priekšsēdētāja pienākumus viņa pagaidu prombūtnes laikā pilda Apelācijas padomes loceklis, kuru ar balsu vairākumu no sava vidus ieceļ klātesošie Apelācijas padomes locekļi.

(3) Apelācijas padomes priekšsēdētājs savus pienākumus veic līdztekus Apelācijas padomes locekļa pienākumu pildīšanai. Uz Apelācijas padomes priekšsēdētāju attiecas noteikumi par Apelācijas padomes locekļiem, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

24.pants. Apelācijas padomes loceklis

(1) Apelācijas padomes loceklis:

1) piedalās lietas izskatīšanā Apelācijas padomē, ja ir iekļauts lietas izskatīšanas sastāvā;

2) vada lietas izskatīšanu, ja ir iecelts par lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāju;

3) pārstāv tiesā Apelācijas padomi sūdzībās šā likuma 98.¹ pantā minētajos gadījumos, ja ir lietas izskatīšanas sastāva deleģēta persona.

(2) Apelācijas padomes loceklis, veicot savus pienākumus, ievēro konfidencialitāti attiecībā uz lēmuma pieņemšanu un lietas materiāliem, kuru izpaušana var kaitēt personu tiesiskajām interesēm.

(3) Apelācijas padomes locekļa pienākums ir pastāvīgi paaugstināt savu kvalifikāciju, iepazīties ar speciālo literatūru, tiesu praksi un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem rūpnieciskā īpašuma jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

25.pants. Apelācijas padomes sekretārs

(1) Apelācijas padomes sekretārs ir Patentu valdes darbinieks, kas nodrošina Apelācijas padomes lietvedību.

(2) Apelācijas padomes sekretārs ievēro konfidencialitāti attiecībā uz lēmuma pieņemšanu un lietas materiāliem, kuru izpaušana var kaitēt personu tiesiskajām interesēm.

28.pants. Apelācijas padomes locekļu disciplinārā atbildība

(1) Apelācijas padomes locekli var saukt pie disciplinārās atbildības, ja viņa darbībā konstatē:

1) normatīvo aktu tīšu pārkāpumu lietas izskatīšanā;

2) darba pienākumu nepildīšanu;

3) lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību;

4) Apelācijas padomes locekļa statusam neatbilstošu, necienīgu rīcību;

5) Apelācijas padomes loceklim likumā paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.

(2) Apelācijas padomes lēmuma atcelšana vai grozīšana, kā arī apstāklis, ka lēmums nav stājies spēkā, jo tiesa pieņēmusi pēc būtības citādu nolēmumu, nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības Apelācijas padomes locekli, kas piedalījies lēmuma pieņemšanā, ja vien viņš lietas izskatīšanā nav pieļāvis normatīvo aktu tīšu pārkāpumu vai rupju nolaidību.

(3) Tieslietu ministrs pret Apelācijas padomes locekli var ierosināt disciplinārlietu:

1) pēc Patentu valdes direktora priekšlikuma;

2) pēc profesionālo patentpilnvarnieku profesionālās organizācijas priekšlikuma;

3) sakarā ar saņemtu sūdzību;

4) pēc savas iniciatīvas.

(4) Ja pret Apelācijas padomes locekli ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs, ja atzīst par nepieciešamu, var atstādināt Apelācijas padomes locekli no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot mēnešalgu, bet ne ilgāk kā līdz lēmuma pieņemšanai disciplinārlietā.

(5) Tieslietu ministrs atstādina no amata uz laiku, kamēr noris pirmstiesas kriminālprocess un tiesvedība krimināllietā, Apelācijas padomes locekli, kurš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai kuram Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā kā drošības līdzeklis piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas liedz veikt Apelācijas padomes locekļa pienākumus.

(6) Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes locekļu disciplinārlietu komisiju (turpmāk šajā pantā — disciplinārlietu komisija) disciplinārlietas izskatīšanai izveido tieslietu ministrs.

(7) Tieslietu ministrs, ņemot vērā disciplinārlietu komisijas atzinumu, Apelācijas padomes loceklim var uzlikt šādus disciplinārsodus:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) samazināt mēnešalgu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(8) Tieslietu ministrs, ņemot vērā disciplinārlietu komisijas atzinumu, sagatavo Ministru kabinetam priekšlikumu par Apelācijas padomes locekļa atbrīvošanu no amata, ja pārkāpuma raksturs ir tāds, ka viņa turpmākā darbība amata pienākumu izpildē nav pieļaujama.

(9) Apelācijas padomes locekļu disciplinārlietas izskata, disciplinārpārkāpumus konstatē un disciplinārsodus piemēro, ievērojot valsts civildienesta ierēdņu disciplinārlietu izskatīšanai noteiktos principus un kārtību, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

29.pants. Lietas izskatīšanas tiešums un objektivitāte

(1) Apelācijas padome, izskatot tās kompetencē esošos strīdus, objektīvi noskaidro lietas apstākļus un pati pārbauda pierādījumus.

(2) Apelācijas padome, izskatot lietas, ievēro objektivitāti un dod lietas dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus, kā arī iepazīties ar lietas materiāliem.

(3) Apelācijas padome savu lēmumu pamato ar faktiem, kuri nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem.

30. pants. Apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas lietas

(1) Ja iesniegts apelācijas iesniegums par Patentu valdes pieņemtu lēmumu (apelācijas lieta), šādu lietu izskata starp apelācijas iesnieguma iesniedzēju un Patentu valdi.

(2) Ja iesniegts iebilduma iesniegums pret rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju (iebilduma lieta), šādu lietu izskata starp iebilduma iesnieguma iesniedzēju un apstrīdētās reģistrācijas īpašnieku.

(3) Ja pēc iebilduma iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām iesniegts iesniegums par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu (atzīšanas par spēkā neesošu lieta), šādu lietu izskata starp iesnieguma preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu iesniedzēju un apstrīdētās reģistrācijas īpašnieku.

(4) Ja iesniegts iesniegums par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu (atcelšanas lieta), šādu lietu izskata starp iesnieguma par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu iesniedzēju un apstrīdētās reģistrācijas īpašnieku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

31.pants. Pušu līdztiesība un sacīkste

(1) Pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Apelācijas padome nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.

(2) Lietas izskatīšanas gaitā puses īsteno savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste izpaužas, pusēm sniedzot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus un Apelācijas padomei adresētus iesniegumus, piedaloties pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, pušu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Lai prasījuma robežās nodibinātu patiesos lietas apstākļus, Apelācijas padome var pēc savas iniciatīvas noskaidrot faktus, kuriem ir nozīme strīdā un kuri ir pieejami rūpnieciskā īpašuma un citos publiskos reģistros.

32.pants. Lietas izskatīšana Apelācijas padomē

(1) Apelācijas padome lietas izskata rakstveida procesā.

(2) Izskatot lietu rakstveida procesā, Apelācijas padome noskaidro lietas apstākļus, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, un rakstveidā pieprasa nepieciešamās ziņas no lietas dalībniekiem.

(3) Izskatot lietu rakstveida procesā, Apelācijas padome nodrošina šā likuma 31.pantā noteikto principu ievērošanu. Pēc lietas dalībnieka lūguma Apelācijas padome sniedz viņam iespēju veikt pierādījumu pārbaudi Apelācijas padomes darba telpās.

(4) Apelācijas padome pēc sava ieskata vai lietas dalībnieka lūguma var noteikt lietas izskatīšanu Apelācijas padomes sēdē. Ja izskatīšanu mutvārdu procesā lūdz lietas dalībnieks, lūgumam pievienojams dokuments, kas apliecina par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā noteiktās papildmaksas samaksu.

(5) Neatkarīgi no tā, vai lieta tiek izskatīta rakstveida vai mutvārdu procesā, Apelācijas padome pēc sava ieskata vai lietas dalībnieka motivēta lūguma var noteikt Apelācijas padomes sēdi atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai.

33.pants. Lietas izskatīšanas atklātums

(1) Apelācijas padomē lietas izskata atklāti.

(2) Lai aizsargātu profesionālu vai komerciālu noslēpumu, kā arī citos gadījumos, kad konkrētu lietas materiālu atklāta izskatīšana var kaitēt personas tiesiskajām interesēm, pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai Apelācijas padomes ieskata lietas izskatīšanu, Apelācijas padomes sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu.

(3) Apelācijas padome šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nodrošina lietas dalībniekiem tiesības iepazīties ar attiecīgajiem lietas materiāliem, nepieļaujot to kopēšanu, fotografēšanu, skenēšanu vai cita veida atvasinājumu izgatavošanu.

(4) Slēgtā Apelācijas padomes sēdē piedalās lietas dalībnieki un, ja nepieciešams, arī tulks.

(5) Atklātas Apelācijas padomes sēdes gaitu ar Apelācijas padomes atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) ar nosacījumu, ka netiek traucēta sēdes norise.

(6) Lietās, kas izskatītas mutvārdu procesā, Apelācijas padomes lēmuma rezolutīvo daļu pasludina publiski.

(7) Apelācijas padomes lēmuma daļas, kas attiecas uz šā panta otrajā daļā minētajiem lietas materiāliem vai satur citu ierobežotas pieejamības informāciju, nepublisko, bet aizstāj ar norādi, kāpēc attiecīgā lēmuma daļa nav vispārpieejama.

34.pants. Lietas izskatīšanas valoda

(1) Apelācijas padomē lietas izskata valsts valodā.

(2) Lietas dalībniekam, kurš neprot valsts valodu, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties lietas izskatīšanas procesā, izmantojot tulka palīdzību. Tulka pakalpojumus nodrošina lietas dalībnieks.

(3) Rakstveida pierādījumus svešvalodā lietas dalībnieki iesniedz, pievienojot tiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(4) Apelācijas padome var pieļaut atsevišķu dokumentu un rakstveida pierādījumu iesniegšanu svešvalodā bez normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināta tulkojuma, ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt.

(5) Apelācijas padomes lēmumi un sēžu protokoli rakstāmi valsts valodā.

36.pants. Reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām paredzēto noteikumu piemērošana Apelācijas padomē

Apelācijas padomē piemēro šajā likumā reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām paredzētos noteikumus par dokumentu iesniegšanu, personu un adrešu norādīšanu, pieteikumu un reģistrāciju identificēšanu, personas parakstu un dokumentu autentiskumu, ciktāl rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

36.¹ pants. Apelācijas padomes lietu glabāšana

Patentu valde nodrošina Apelācijas padomes lietu un iesniegto oriģināldokumentu pastāvīgu glabāšanu.

(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

37.pants. Lietas izskatīšanas sastāvs

(1) Lietas izskatīšana Apelācijas padomē notiek triju Apelācijas padomes locekļu sastāvā (turpmāk — lietas izskatīšanas sastāvs).

(2) Lietas sagatavošanas gaitā nepieciešamos procesuāla rakstura lēmumus pieņem lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs, izņemot gadījumu, kad attiecīgo procesuālo lēmumu pieņem lietas izskatīšanas sastāvs, vai gadījumu, kad lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs izlemj, ka procesuālais jautājums nododams lietas izskatīšanas sastāvam koleģiālai izskatīšanai.

(3) Izskatot lietu koleģiāli, lietas izskatīšanas sastāvā iekļautajiem Apelācijas padomes locekļiem ir vienādas tiesības piedalīties ar lietas izskatīšanu saistīto jautājumu izlemšanā un lēmumu pieņemšanā. Ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus Apelācijas padomes locekļi izlemj un Apelācijas padomes lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Neviens no lietas izskatīšanas sastāvā iekļautajiem Apelācijas padomes locekļiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

(4) Lietas izskatīšanu vada lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs. Viņš veic arī lietas referenta pienākumus un sagatavo Apelācijas padomes lēmuma projektu, izņemot gadījumu, kad Apelācijas padomes priekšsēdētājs šos pienākumus ir uzdevis citam Apelācijas padomes loceklim.

(5) Lietas izskatīšana pēc būtības notiek nemainīgā lietas izskatīšanas sastāvā. Ja lietas izskatīšanas gaitā lietas izskatīšanas sastāvā kādu Apelācijas padomes locekli aizstāj cits, lietas izskatīšanu pēc būtības sāk no jauna.

38.pants. Lietas izskatīšanas sastāva apstiprināšana

(1) Ja Apelācijas padome saņēmusi apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu, Apelācijas padomes priekšsēdētājs apstiprina lietas izskatīšanas sastāvu un vienu no tajā iekļautajiem Apelācijas padomes locekļiem apstiprina par lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāju. Lietas izskatīšanas sastāvu publisko Patentu valdes tīmekļa vietnē.

(2) Izskatot patentu strīdus, strīdus par papildu aizsardzības sertifikātiem zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem un strīdus par pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, lietas izskatīšanas sastāvā iekļauj vismaz vienu Apelācijas padomes locekli, kas papildus specializējies patentu aizsardzības jomā.

(3) Izskatot dizainparaugu strīdus, lietas izskatīšanas sastāvā iekļauj vismaz vienu Apelācijas padomes locekli, kas papildus specializējies dizainparaugu aizsardzības jomā.

(4) Ja pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas mainās lietas izskatīšanas sastāvs (37.panta piektā daļa), Apelācijas padomes priekšsēdētājs apstiprina jaunu lietas izskatīšanas sastāvu un publisko to šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

39.pants. Apelācijas padomes locekļa atstatīšana vai noraidīšana

(1) Apelācijas padomes loceklis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja:

1) viņš ir piedalījies tā Patentu valdes lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegts izskatāmais apelācijas iesniegums;

2) viņš ir personiski tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā;

3) ir citi apstākļi, kas nav pieļaujami valsts amatpersonai vai var radīt pamatotas šaubas par Apelācijas padomes locekļa objektivitāti.

(2) Ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, Apelācijas padomes loceklis pirms lietas izskatīšanas informē par to Apelācijas padomes priekšsēdētāju un atstata sevi no lietas izskatīšanas, norādot motīvus. Apelācijas padomes loceklis nekavējoties sevi atstata arī tad, ja viņš šādus apstākļus atklāj lietas izskatīšanas gaitā.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Apelācijas padomes loceklis nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki var viņam pieteikt noraidījumu.

(4) Noraidījums piesakāms un motivējams pirms lietas izskatīšanas pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura piesaka noraidījumu, tā pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.

(5) Noraidījuma pamatotību izskata un izlemj pārējais lietas izskatīšanas sastāvs. Ja, izlemjot noraidījuma pamatotību, Apelācijas padomes locekļu balsis sadalās līdzīgi, Apelācijas padomes loceklis ir noraidīts.

(6) Ja Apelācijas padomes loceklis sevi atstatījis vai ir noraidīts, Apelācijas padomes priekšsēdētājs šo Apelācijas padomes locekli lietas izskatīšanas sastāvā aizstāj ar citu. Ja Apelācijas padomes loceklis sevi atstata vai noraidījums tiek apmierināts Apelācijas padomes sēdes gaitā, lietas izskatīšanu atliek.

40.pants. Lietas dalībnieki

(1) Apelācijas lietas dalībnieki ir:

1) apelācijas iesnieguma iesniedzējs;

2) Patentu valde;

3) trešā persona;

4) šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto personu pārstāvji.

(2) Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas dalībnieki ir:

1) iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs;

2) apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks;

3) trešā persona;

4) šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto personu pārstāvji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

41.pants. Lietas dalībnieku tiesības un pienākumi

(1) Lietas dalībniekam ir tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem un izgatavot no tiem atvasinājumus;

2) pieteikt noraidījumus;

3) iesniegt pierādījumus;

4) sniegt Apelācijas padomei paskaidrojumus, izteikt savus argumentus un apsvērumus par lietas apstākļiem;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus, tajā skaitā lūgt, lai rakstveida procesā izskatāmajā lietā nosaka Apelācijas padomes sēdi atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai, kā arī lūgt šo lietu izskatīt mutvārdu procesā;

7) piedalīties Apelācijas padomes sēdē, ja lieta tiek izskatīta mutvārdu procesā vai ir noteikta Apelācijas padomes sēde atsevišķas procesuālās darbības veikšanai;

8) apstrīdēt cita lietas dalībnieka lūgumus, argumentus un apsvērumus;

9) saņemt Apelācijas padomes lēmumu un citu lietas dokumentu atvasinājumus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras lietas dalībniekam piešķirtas ar šo likumu.

(2) Apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējam ir tiesības pilnīgi vai daļēji atteikties no iesniegumā ietvertā prasījuma.

(3) Apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā ir tiesības sniegt pretargumentus iesniegumā ietvertajam prasījumam vai atzīt to pilnībā vai kādā tā daļā.

(4) Puses iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā var noslēgt izlīgumu.

(5) Patentu valde apelācijas lietā var pilnīgi vai daļēji atzīt apelācijas iesniegumā ietverto prasījumu, bet nav tiesīga paplašināt apstrīdētā Patentu valdes lēmuma tiesisko pamatojumu.

(6) Lietas dalībniekiem ir tiesības apstrīdēt Apelācijas padomes pieņemto lēmumu un vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Lietas dalībniekam ir pienākums:

1) sniegt paskaidrojumus Apelācijas padomei;

2) ierasties pēc uzaicinājuma uz Apelācijas padomes sēdi vai laikus paziņot par iemesliem, kuru dēļ tas nevar ierasties, iesniedzot attiecīgus pierādījumus;

3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tam uzlikti saskaņā ar šo likumu.

(8) Apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā ir tiesīgs atteikties no paskaidrojumu sniegšanas vai citiem pienākumiem un var lūgt, lai lietu izskata, pamatojoties uz tajā esošajiem materiāliem.

(9) Lietas dalībnieka pienākums ir godprātīgi izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

42.pants. Trešā persona

(1) Trešā persona, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, var iestāties lietā, pirms ir pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, ja Apelācijas padomes lēmums attiecīgajā lietā var skart šīs personas tiesības vai tiesiskās intereses, vai pienākumus pret kādu no lietas dalībniekiem.

(2) Trešajai personai lietas dalībnieka statusu piešķir ar lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāja lēmumu pēc šīs personas lūguma. Trešo personu var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc lietas dalībnieka vai Apelācijas padomes iniciatīvas.

(3) Iesniegumā par trešās personas pieaicināšanu un trešās personas iesniegumā par iestāšanos lietā norāda pamatojumu, kādēļ trešā persona pielaižama piedalīties lietā.

(4) Persona, kurai trešās personas statuss piešķirts Patentu valdes procedūrā jau pirms lietas izskatīšanas Apelācijas padomē, ir tiesīga būt lietas dalībnieks bez patstāvīgiem prasījumiem, ja Apelācijas padomē tiek izskatīts ar attiecīgo Patentu valdes procedūru saistīts strīds.

(5) Ja lietas izskatīšanas gaitā tiek konstatēts, ka trešās personas statusā lietā pieaicināta vai pielaista persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses Apelācijas padomes lēmums attiecīgajā lietā nevar skart, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs lemj par trešās personas statusa atņemšanu šai personai.

(6) Trešajai personai ir lietas dalībnieka procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma pamatu vai priekšmetu, atteikties no iesniegumā ietvertā prasījuma vai to atzīt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

43.pants. Procesuālo tiesību pārņemšana

(1) Ja kāds no lietas dalībniekiem izstājas (piemēram, fiziskā persona ir mirusi, juridiskā persona beigusi pastāvēt), Apelācijas padome var aizstāt šo lietas dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju.

(2) Apstrīdētās reģistrācijas īpašnieka maiņas gadījumā Apelācijas padome bijušo īpašnieku aizstāj ar viņa tiesību pārņēmēju, tiklīdz ziņas par reģistrācijas īpašnieka maiņu ir iekļautas reģistrā.

(3) Ja Apelācijas padome ir informēta par to, ka pieteicēju vai īpašnieku, kas iesniedzis apelācijas iesniegumu, ir aizstājusi cita persona, Apelācijas padome nekavējoties informē attiecīgo personu par apelācijas lietvedību.

(3¹) Ja Apelācijas padome ir informēta par to, ka reģistrā iekļautas ziņas par pretstatīto tiesību īpašnieka maiņu iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu lietā, Apelācijas padome nekavējoties informē attiecīgo personu par iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu lietvedību.

(3²) Ja pēc Apelācijas padomes uzaicinājuma šā panta trešajā un 3.¹ daļā minētā persona (jaunais pieteicējs, jaunais īpašnieks) triju mēnešu laikā Apelācijas padomei nepaziņo, ka uztur spēkā apelācijas, iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu, Apelācijas padomei nav pienākuma izskatīt lietu un lietas izskatīšanas sastāvs pieņem lēmumu par lietvedības izbeigšanu.

(4) Procesuālo tiesību pārņemšana iespējama jebkurā lietas izskatīšanas stadijā.

(5) Tiesību pārņēmējam visas darbības, kas lietas izskatīšanas procedūrā izpildītas līdz viņa iestāšanās brīdim, ir tikpat obligātas, kā tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

44.pants. Procesuālie termiņi darbībām Apelācijas padomē

(1) Procesuālās darbības Apelācijas padomē izpilda šajā likumā vai citā rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš nav noteikts normatīvajā aktā, to nosaka Apelācijas padome.

(2) Apelācijas padomes noteiktajam termiņam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt, nenovilcinot lietas izskatīšanu. Ja nav pamatota iemesla citāda termiņa noteikšanai, Apelācijas padome nosaka divu mēnešu termiņu.

(3) Ja noteiktā termiņā nav samaksāta apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniegšanas maksa vai maksa par procesuālo darbību Apelācijas padomē, to samaksai nosaka viena mēneša termiņu, ja rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(4) Uzklausot lietas dalībnieku un pamatojot iemeslu, Apelācijas padome ir tiesīga noteikt saprātīgu termiņu, kas atšķiras no šā panta otrajā vai trešajā daļā paredzētā termiņa, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.

(5) Ja citādi nav noteikts rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā vai Apelācijas padomes dokumentā, ar kuru termiņš noteikts, termiņš procesuālo darbību izpildei Apelācijas padomē sākas nākamajā dienā pēc datuma, kurā attiecīgais Apelācijas padomes dokuments uzskatāms par paziņotu saskaņā ar Paziņošanas likuma normām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

45.pants. Procesuālā termiņa apturēšana

Apturot lietas izskatīšanu Apelācijas padomē, aptur arī termiņa skaitījumu. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu termiņa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota lietas izskatīšana.

46.pants. Procesuālā termiņa atjaunošana

(1) Nokavētos procesuālos termiņus, izņemot termiņus, kuri šajā likumā vai citos rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteikti kā neatjaunojami, pēc lietas dalībnieka lūguma Apelācijas padome var atjaunot, ja atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.

(2) Lūgumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu iesniedz triju mēnešu laikā pēc attiecīgā termiņa beigām.

(3) Atjaunojot nokavēto termiņu, Apelācijas padome vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

47.pants. Procesuālā termiņa pagarināšana

(1) Procesuālos termiņus, izņemot tos, kuri šajā likumā vai citos rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteikti kā nepagarināmi, pēc lietas dalībnieka lūguma Apelācijas padome var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

(2) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu iesniedz pirms noteiktā termiņa beigām. Lūgums par procesuālā termiņa pagarināšanu, kas iesniegts pēc šā termiņa beigām, uzskatāms par procesuālā termiņa atjaunošanas lūgumu.

48.pants. Procesuālā termiņa pagarināšanas un atjaunošanas kārtība

(1) Pamatotu lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu iesniedz Apelācijas padomei. Lūgumam par nokavētā termiņa atjaunošanu pievieno pierādījumus, kas apliecina termiņa nokavējumu attaisnojošus iemeslus.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto lūgumu uzskata par iesniegtu, ja tā iesniegšanai noteiktajā termiņā ir samaksāta procesuālā termiņa pagarināšanas vai nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanas maksa.

(3) Jautājumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs vai, ja lietas izskatīšanas sastāvs vēl nav apstiprināts, Apelācijas padomes priekšsēdētājs izlemj rakstveida procesā septiņu dienu laikā no šā panta pirmajā daļā paredzētā lūguma saņemšanas dienas, neuzklausot citu lietas dalībnieku viedokli.

(4) Ja lietas dalībnieks to pašu procesuālo termiņu lūdz pagarināt atkārtoti, lūgumam pievieno dokumentu, kas apliecina par atkārtotu procesuālā termiņa pagarināšanu noteiktās papildmaksas samaksu. Izlemjot jautājumu par procesuālā termiņa atkārtotu pagarināšanu, Apelācijas padome uzklausa citus lietas dalībniekus. Izvērtējot termiņa pagarināšanas lietderību, ņem vērā to, vai termiņa atkārtota pagarināšana nepamatoti nenovilcinās lietas izskatīšanu.

(5) Lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāja vai Apelācijas padomes priekšsēdētāja vienpersoniski pieņemtu lēmumu jautājumā par procesuālā termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu var apstrīdēt šā likuma 97.pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Apelācijas padomes procedūrās nepiemēro rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos paredzētos lietvedības turpināšanas un tiesību atjaunošanas noteikumus, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

49.pants. Pierādījumi un pierādīšanas līdzekļi

(1) Pierādījumi ir ziņas, uz kurām pamatoti lietas dalībnieku prasījumi un pretargumenti, kā arī citas ziņas, kurām ir nozīme lietas izskatīšanā.

(2) Pierādīšanas līdzekļi var būt rakstveida pierādījumi, pušu un trešo personu paskaidrojumi un lietiskie pierādījumi, kas ietver ziņas par faktiem, kuri attiecas uz izskatāmo lietu.

50.pants. Pienākums pierādīt

(1) Katram lietas dalībniekam jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tas atsaucas.

(2) Patentu valde apelācijas lietā var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri norādīti apstrīdētajā Patentu valdes lēmumā.

(3) Ja lietas dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, Apelācijas padome uzaicina, lai tos iesniedz lietas dalībnieks, kuram tie ir pieejami.

51.pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas

(1) Fakti, kurus Apelācijas padome atzīst par vispārzināmiem, nav jāpierāda.

(2) Apelācijas padome var atzīt faktu par pierādītu, ja citi lietas dalībnieki to neapstrīd.

(3) Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai Apelācijas padomes lēmumu, nav no jauna jāpierāda, izskatot Apelācijas padomē lietu, kurā piedalās tie paši lietas dalībnieki.

52.pants. Pierādījumu novērtēšana

(1) Apelācijas padome novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties pēc tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām, taisnības principiem un dzīvē gūtiem novērojumiem.

(2) Apelācijas padome lēmumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienu faktu par pierādītu, bet citu — par nepierādītu.

53.pants. Paskaidrojumi

(1) Pušu un trešo personu paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, ar kuriem pamatoti šo pušu un trešo personu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi lietā pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

(2) Ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, Apelācijas padome var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.

54.pants. Rakstveida pierādījumi

(1) Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kam ir nozīme izskatāmajā lietā, kuras ar burtu, ciparu un citu zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, arī attiecīgās ierakstu sistēmās, tajā skaitā audioieraksti un videoieraksti, ieraksti diskos un citos informācijas nesējos.

(2) Rakstveida pierādījumi atkarībā no to nozīmes izskatāmajā lietā iesniedzami oriģināla, apliecināta vai neapliecināta dokumenta atvasinājuma vai izdrukas veidā.

(3) Izdrukām no vispārpieejamām datubāzēm un tīmekļa vietnēm norāda to ieguves laiku un vietu.

(4) Fotoattēliem un citiem ar tehnisko līdzekļu palīdzību veiktiem ierakstiem norāda to rašanās laiku, vietu un citas ziņas, kam ir nozīme lietas izskatīšanā.

(5) Dokumentu vai citu rakstveida pierādījumu, kas Apelācijas padomei iesniegts oriģinālā, lietas dalībnieks var saņemt atpakaļ, ja iesniedz attiecīgu atvasinājumu. Šāda atvasinājuma pareizību var apliecināt Apelācijas padomes priekšsēdētājs vai lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

55.pants. Pierādījumi par reģistrētiem tiesību objektiem

(1) Pierādījumi par reģistrētiem tiesību objektiem ir reģistrācijas iestādes izsniegta reģistrācijas apliecība, oficiāla publikācija par reģistrāciju, izraksts no reģistra vai izdruka no datubāzes.

(2) Apelācijas padome var atzīt tiesības par pierādītām ar neapliecinātu reģistrācijas apliecības vai oficiālas publikācijas kopiju, neapliecinātu izrakstu no reģistra vai neapliecinātu izdruku no datubāzes, ja citi lietas dalībnieki šādu pierādījumu neapstrīd.

(3) Apelācijas padome ir tiesīga no lietas dalībnieka pieprasīt aktuālu izrakstu no reģistra (apliecinātu vai neapliecinātu) vai citus pierādījumus, ja ir pamats uzskatīt, ka salīdzinājumā ar lietā esošajām ziņām reģistrācijā var būt izdarīti grozījumi, kurus nav iespējams konstatēt no vispārpieejamām datubāzēm.

(4) Lietas dalībnieks, kas atsaucas uz Patentu valdē reģistrētiem rūpnieciskā īpašuma objektiem, iesniedz lietas izskatīšanai nepieciešamās ziņas par tiem.

56.pants. Lietiskie pierādījumi

(1) Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā.

(2) Apelācijas padome pieņem tikai tādus lietiskos pierādījumus, kurus var uzglabāt kopā ar izskatāmās lietas materiāliem. Ja lietiskā pierādījuma uzglabāšana nav iespējama, lietas dalībnieks var iesniegt motivētu lūgumu lietisko pierādījumu apskatīt Apelācijas padomes sēdē (32.panta piektā daļa) un lūgt, lai lietai pievieno šā lietiskā pierādījuma fotoattēlus vai, ja nepieciešams, videoierakstu.

57.pants. Pamats lietas ierosināšanai

Pamats lietas ierosināšanai Apelācijas padomē ir noteiktā kārtībā un termiņā iesniegts:

1) apelācijas iesniegums par Patentu valdes lēmumu;

2) iebilduma iesniegums pret rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju Latvijā, arī iebilduma iesniegums pret preču zīmes vai dizainparauga starptautiskās reģistrācijas (ja tā attiecas uz Latviju) spēkā stāšanos Latvijā (XVI nodaļa);

3) iesniegums preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu, arī iesniegums preču zīmes starptautiskās reģistrācijas (ja tā attiecas uz Latviju) atzīšanai par spēkā neesošu Latvijā (XVI nodaļa);

4) iesniegums preču zīmes reģistrācijas atcelšanai, arī iesniegums preču zīmes starptautiskās reģistrācijas (ja tā attiecas uz Latviju) atcelšanai Latvijā (XVI nodaļa).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

58.pants. Apelācijas iesnieguma iesniegšana

(1) Ja pieteicējs vai cits Patentu valdes lēmuma adresāts (īpašnieks, bijušais īpašnieks, īpašuma tiesību pārņēmējs, licenciāts) pilnībā vai daļēji nepiekrīt Patentu valdes lēmumam, kas pieņemts reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā, viņš ir tiesīgs triju mēnešu laikā no lēmuma paziņošanas dienas, samaksājot apelācijas iesnieguma iesniegšanas maksu, iesniegt Patentu valdei motivētu rakstveida apelācijas iesniegumu.

(2) Ja Patentu valdes lēmums neizbeidz procedūru attiecībā uz lēmuma adresātu un tajā nav norādīta iespēja iesniegt par to apelācijas iesniegumu, apelācijas iesniegumu var iesniegt, kad attiecīgajā reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā pieņemts galīgais lēmums.

(3) Apelācijas iesnieguma iesniegšana aptur Patentu valdes lēmuma izpildi.

(4) Patentu valde iesniegto apelācijas iesniegumu nekavējoties nodod Apelācijas padomei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

59.pants. Apelācijas iesniegums

(1) Apelācijas iesniegumā norāda:

1) apelācijas iesnieguma iesniedzēju un tā adresi, kā arī apelācijas iesnieguma iesniedzēja pārstāvi, ja tāds iecelts, un tā adresi atbilstoši šā likuma 13.panta noteikumiem;

2) pārsūdzētā Patentu valdes lēmuma datumu un pieteikumu vai reģistrāciju, uz kuru lēmums attiecas (pieteikumu un reģistrāciju norāda atbilstoši šā likuma 15.panta noteikumiem);

3) apelācijas iesnieguma priekšmetu un materiāltiesisko pamatojumu (to Patentu valdes lēmuma motīvu analīze, kuriem apelācijas iesnieguma iesniedzējs nepiekrīt; apelācijas iesnieguma iesniedzēja paskaidrojumi vai pamatojums; lietas apstākļu raksturojums un atsaukšanās uz pierādījumiem; atsauce uz normām, kuras neievēro vai kurām neatbilst Patentu valdes lēmums vai ar kurām pamatots apelācijas iesniegums);

4) apelācijas iesnieguma iesniedzēja prasījumu;

5) apelācijas iesnieguma sastādīšanas vietu un laiku;

6) pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Apelācijas iesniegumā var norādīt arī citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām lietas izskatīšanā.

(3) Apelācijas iesniegumu adresē Apelācijas padomei, un to paraksta apelācijas iesnieguma iesniedzējs vai tā pārstāvis. Ja apelācijas iesniegumu tā iesniedzēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš saskaņā ar šā likuma XVII nodaļas noteikumiem apelācijas iesniegumam pievieno pilnvaru vai atsauci uz agrāk Patentu valdei vai Apelācijas padomei iesniegtu pilnvaru.

60. pants. Iebilduma iesnieguma un atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniegšana

(1) Rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktās personas, ja ir šajos aktos paredzētais tiesiskais pamats, iebilduma iesniegumu vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu iesniedz rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā noteiktajā termiņā, samaksājot iebilduma iesnieguma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniegšanas maksu.

(2) Rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktie termiņi iebilduma iesnieguma iesniegšanai nav pagarināmi un nav atjaunojami, tiem nepiemēro lietvedības turpināšanas un tiesību atjaunošanas noteikumus.

(3) Pēc iebilduma iesniegumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām iebilduma iesnieguma iesniedzējs nav tiesīgs iebilduma iesnieguma sākotnējā tiesiskajā pamatā izdarīt grozījumus, kas to paplašina.

(4) Atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs tiesiskajā pamatā izdarīt grozījumus, kas to paplašina, 73. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, ja lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā, vai līdz brīdim, kad uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības Apelācijas padomes sēdē, ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā.

(5) Iebilduma iesnieguma un atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniedzējam ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt papildu dokumentus un pierādījumus, kas apstiprina faktus, ar kuriem iesniegums pamatots.

(6) Apelācijas padomē iesniegts iebilduma iesniegums vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegums neliedz šo rūpnieciskā objekta reģistrāciju apstrīdēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā civilprocesuālajā kārtībā.

(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

61.pants. Iebilduma iesniegums un atzīšanas par spēkā neesošu iesniegums

(1) Iebilduma iesniegumā vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumā norāda:

1) iesnieguma iesniedzēju un tā adresi, kā arī iesnieguma iesniedzēja pārstāvi, ja tāds iecelts, un tā adresi (personu vārdu, nosaukumu un adresi norāda atbilstoši šā likuma 13.panta noteikumiem);

2) rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju, pret kuru tiek iesniegts iebilduma iesniegums, vai preču zīmes reģistrāciju, pret kuru tiek iesniegts atzīšanas par spēkā neesošu iesniegums (reģistrācijas norāda atbilstoši šā likuma 15. panta noteikumiem);

3) iesnieguma priekšmetu (iesnieguma iesniedzēja paskaidrojumi vai iesnieguma pamatojums, apstākļu raksturojums un atsaukšanās uz pierādījumiem);

4) ziņas par agrākām tiesībām, ja iesniegums pamatots ar agrāku tiesību pastāvēšanu (pieteikumus un reģistrācijas norāda atbilstoši šā likuma 15.panta noteikumiem);

5) iesnieguma materiāltiesisko pamatojumu (atsauce uz normām, kuras pārkāptas, reģistrējot apstrīdētās tiesības uz rūpnieciskā īpašuma objektu, vai ar kurām pamatots iesniegums);

6) iesnieguma iesniedzēja prasījumu;

7) iesnieguma sastādīšanas vietu un laiku;

8) pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Iesniegumā var norādīt arī citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām lietas izskatīšanā.

(3) Iesniegumu adresē Apelācijas padomei, un to paraksta iesnieguma iesniedzējs vai tā pārstāvis. Ja iesniegumu tā iesniedzēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš saskaņā ar šā likuma XVII nodaļas noteikumiem iesniegumam pievieno pilnvaru vai atsauci uz agrāk Patentu valdei vai Apelācijas padomei iesniegtu pilnvaru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

61.¹ pants. Atcelšanas iesnieguma iesniegšana

(1) Rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktās personas, ja ir šajos aktos paredzētais tiesiskais pamats, atcelšanas iesniegumu iesniedz, samaksājot atcelšanas iesnieguma iesniegšanas maksu.

(2) Atcelšanas iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs tiesiskajā pamatā izdarīt grozījumus, kas to paplašina, 73. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, ja lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā, vai līdz brīdim, kad uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības Apelācijas padomes sēdē, ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā.

(3) Pret preču zīmes reģistrāciju iesniegts atcelšanas iesniegums neliedz šo reģistrāciju apstrīdēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā civilprocesuālajā kārtībā.

(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

61.² pants. Atcelšanas iesniegums

(1) Atcelšanas iesniegumā norāda:

1) iesnieguma iesniedzēju un tā adresi, kā arī iesnieguma iesniedzēja pārstāvi, ja tāds iecelts, un tā adresi (personas vārdu, nosaukumu un adresi norāda atbilstoši šā likuma 13. panta noteikumiem);

2) preču zīmes reģistrāciju, pret kuru tiek iesniegts iesniegums (reģistrāciju norāda atbilstoši šā likuma 15. panta noteikumiem);

3) iesnieguma priekšmetu (iesnieguma iesniedzēja paskaidrojumi vai iesnieguma pamats, apstākļu raksturojums un atsaukšanās uz pierādījumiem);

4) iesnieguma materiāltiesisko pamatu (atsauce uz normām, ar kurām pamatots iesniegums);

5) iesnieguma iesniedzēja prasījumu;

6) iesnieguma sastādīšanas vietu un datumu;

7) pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Iesniegumā var norādīt arī citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām lietas izskatīšanā.

(3) Iesniegumu adresē Apelācijas padomei, un to paraksta atcelšanas iesnieguma iesniedzējs vai tā pārstāvis. Ja iesniegumu tā iesniedzēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš saskaņā ar šā likuma XVII nodaļas noteikumiem atcelšanas iesniegumam pievieno pilnvaru vai atsauci uz agrāk Patentu valdei vai Apelācijas padomei iesniegtu pilnvaru.

(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

62. pants. Dokumentu, pierādījumu un citu papildinājumu pievienošana

(1) Apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumam pievieno dokumentus un citus pierādījumus, kas apstiprina:

1) iesnieguma iesniegšanas maksas samaksu;

2) apstākļus, ar kuriem pamatots iesniegums.

(2) Ja apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus Apelācijas padomei iesniedz papīra formā, to atvasinājumus iesniedz tādā skaitā, cik ir lietas dalībnieku, neskaitot iesnieguma iesniedzēju.

(3) Lietas izskatīšanai nepieciešamos pierādījumus un citus papildinājumus iesniedz šajā likumā noteiktajā termiņā vai, ja tos uzaicinājusi iesniegt Apelācijas padome, — Apelācijas padomes noteiktajā termiņā.

(4) Pierādījumus par visām agrākajām tiesībām, ar kurām pamatots iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegums, iesniedz vienlaikus ar attiecīgo iesniegumu. Pierādījumus iesniedz, ievērojot rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteikto termiņu iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniegšanai.

(5) Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā (šā likuma 32. panta ceturtā daļa) vai noteikta Apelācijas padomes sēde atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai (šā likuma 32. panta piektā daļa), lietas dalībnieku pienākums ir nodrošināt, lai ne vēlāk kā 14 dienas pirms sēdes datuma Apelācijas padomē būtu saņemti visi rakstveida pierādījumi, kas nepieciešami lietas izskatīšanai vai attiecīgās procesuālās darbības veikšanai, procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai.

(6) Ja pierādījumus vai citus papildinājumus, izņemot tos, kuri minēti šā panta pirmajā un ceturtajā daļā, lietas dalībnieks iesniedz, neievērojot šajā likumā noteikto vai Apelācijas padomes noteikto termiņu, Apelācijas padome tos pievieno lietai, ja atzīst, ka tiem ir būtiska nozīme lietas izskatīšanā, to iesniegšanas termiņš nav ievērots attaisnojoša iemesla dēļ un ar to pievienošanu netiek nepamatoti novilcināta lietas izskatīšana.

(7) Visiem apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas iesniegumu papildinājumiem, kā arī atbildei uz attiecīgo iesniegumu un citiem dokumentiem, kurus iesniedz atsevišķi no sākotnējā iesnieguma, pievieno norādi uz attiecīgo apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu.

(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

63. pants. Lēmums par iesniegtu apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu

(1) Triju darbdienu laikā pēc apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma saņemšanas Apelācijas padomes priekšsēdētājs uzdod Apelācijas padomes sekretāram uzsākt iesnieguma lietvedību un saskaņā ar šā likuma 38. panta noteikumiem apstiprina lietas izskatīšanas sastāvu un šā sastāva priekšsēdētāju.

(2) Desmit darbdienu laikā pēc apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma saņemšanas Apelācijas padome pieņem lēmumu par:

1) iesnieguma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) atteikšanos pieņemt iesniegumu;

3) iesnieguma atstāšanu bez virzības.

(3) Lēmumu par iesnieguma pieņemšanu un lietas ierosināšanu pieņem lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs un fiksē kā rezolūciju uz attiecīgā iesnieguma. Lēmumu paziņo iesniedzējam, bet apelācijas iesnieguma gadījumā — arī Patentu valdes amatpersonai vai struktūrvienībai, kas pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, un publisko Patentu valdes tīmekļa vietnē.

(4) Ja apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegums bijis atstāts bez virzības, šā panta otrajā daļā noteiktais termiņš lēmuma pieņemšanai par attiecīgā iesnieguma pieņemšanu un lietas ierosināšanu vai atteikšanos pieņemt iesniegumu skaitāms no dienas, kad izbeidzas trūkumu novēršanai noteiktais termiņš (65. panta otrā daļa).

(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

64.pants. Apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma nepieņemšana

(1) Apelācijas padome atsakās pieņemt apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu, ja:

1) lieta acīmredzami nav izskatāma apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas procedūrai noteiktajā kārtībā;

2) Apelācijas padomes lietvedībā ir lieta ar tiem pašiem lietas dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

3) iesniegumu iesniegusi persona, kurai nav tādu tiesību;

4) apelācijas iesniegums iesniegts pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa un tas ir noteikts kā neatjaunojams vai rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā ir noteikts cits pamats to neatjaunot, vai arī izbeidzies šā likuma 46.panta otrajā daļā noteiktais termiņš;

5) nav ievērots rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā noteiktais iebilduma iesnieguma iesniegšanas termiņš;

6) Apelācijas padomei atkārtoti iesniegts tāds iesniegums, kura pieņemšanu Apelācijas padome jau atteikusi;

7) iesniegts atzīšanas par spēkā neesošu iesniegums un Apelācijas padomes lietvedībā ir bijusi iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu lieta ar tiem pašiem lietas dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, ja vien lietā nav konstatējami jaunatklāti apstākļi vai mainījusies tiesu prakse attiecībā uz lietā izskatāmajiem jautājumiem.

(2) Motivētu lēmumu par atteikšanos pieņemt apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu pieņem lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs šā likuma 63.panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.

(3) Lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāja vienpersoniski pieņemtu lēmumu par atteikšanos pieņemt apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu var apstrīdēt šā likuma 97.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

65.pants. Apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma atstāšana bez virzības

(1) Apelācijas padome atstāj apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu bez virzības, ja:

1) iesniedzot apelācijas iesniegumu, nav ievērotas šā likuma 58.panta pirmās un otrās daļas un 59.panta pirmās un trešās daļas prasības;

2) iesniedzot iebilduma iesniegumu, nav ievērotas šā likuma 60.panta pirmās un otrās daļas un 61.panta pirmās un trešās daļas prasības;

2¹) iesniedzot atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu, nav ievērotas šā likuma 60. panta pirmās un otrās daļas un 61. panta pirmās un trešās daļas prasības;

2²) iesniedzot atcelšanas iesniegumu, nav ievērotas šā likuma 61.¹ panta pirmās un otrās daļas un 61.² panta pirmās un trešās daļas prasības;

3) iesniegumam nav pievienoti šā likuma 62.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētie dokumenti;

4) apelācijas iesniegums ir iesniegts pēc šajā likumā noteiktā termiņa beigām un tam nav pievienots lūgums par apelācijas iesnieguma iesniegšanas termiņa atjaunošanu ar paskaidrojumiem par termiņa nokavējuma iemeslu un pierādījumi, kas to apliecina, vai lūgums pagarināt apelācijas iesnieguma iesniegšanas termiņu saskaņā ar šā likuma 48.panta pirmo daļu, vai nav samaksāta procesuālā termiņa atjaunošanas vai pagarināšanas maksa saskaņā ar šā likuma 48.panta otro daļu;

5) vienā apelācijas iesniegumā apvienoti vairāki prasījumi, bet šos prasījumus savstarpēji nesaista to materiāltiesiskie pamatojumi, motivācija vai iesniegtie pierādījumi;

6) vienā iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumā apvienoti vairāki prasījumi, bet šos prasījumus savstarpēji nesaista to materiāltiesiskie pamatojumi, motivācija vai iesniegtie pierādījumi;

7) iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzēja pārstāvis vienlaikus pārstāv arī apstrīdētās reģistrācijas īpašnieku.

(2) Par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma atstāšanu bez virzības lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo iesnieguma iesniedzējam (apelācijas iesnieguma gadījumā — arī Patentu valdes amatpersonai vai struktūrvienībai, kas pieņēmusi apstrīdēto lēmumu), un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(3) Ja apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs noteiktā termiņā novērš trūkumus, iesniegumu uzskata par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz tika iesniegts Apelācijas padomei.

(4) Ja apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs noteiktā termiņā nenovērš trūkumus, lietas izskatīšanas sastāvs ar motivētu lēmumu iesniegumu atzīst par neiesniegtu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

66.pants. Apelācijas lietas virzība pēc lietas ierosināšanas

(1) Ja apelācijas iesniegums ir pieņemts un ierosināta apelācijas lieta, Apelācijas padome nekavējoties nodod apelācijas iesniegumu Patentu valdei — amatpersonai vai struktūrvienībai, kas pieņēmusi lēmumu, par kuru iesniegts apelācijas iesniegums.

(2) Patentu valde atceļ vai groza attiecīgo lēmumu tiktāl, ciktāl tā apelācijas iesnieguma prasījumu atzīst par pamatotu.

(3) Ja Patentu valdes lēmuma atcelšana vai grozīšana var skart trešās personas tiesības vai tiesiskās intereses vai ja mēneša laikā pēc apelācijas iesnieguma nodošanas Patentu valdei lēmums nav atcelts vai grozīts šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, Patentu valde apelācijas iesniegumu nekavējoties nodod atpakaļ Apelācijas padomei lietas izskatīšanai.

(4) Ja Patentu valde ir atcēlusi vai grozījusi savu iepriekš pieņemto lēmumu un tas apelācijas iesnieguma iesniedzēju apmierina, viņš divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas ar attiecīgu iesniegumu atsauc savu apelācijas iesniegumu. Šādos gadījumos Apelācijas padome, izbeidzot lietvedību, apelācijas iesnieguma iesniedzējam atlīdzina 50 procentus no samaksātās apelācijas iesnieguma iesniegšanas maksas.

(5) Ja Patentu valde ir grozījusi savu iepriekš pieņemto lēmumu, bet tas apelācijas iesnieguma iesniedzēju neapmierina, viņš šā panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā par to rakstveidā paziņo Patentu valdei. Patentu valde apelācijas iesniegumu nekavējoties nodod atpakaļ Apelācijas padomei lietas izskatīšanai.

(6) Kamēr apelācijas lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, apelācijas iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegto apelācijas iesniegumu precizēt un papildināt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

67.pants. Apelācijas prasījumu apvienošana un sadalīšana

(1) Apelācijas iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs apvienot vienā apelācijas iesniegumā vairākus savstarpēji saistītus apelācijas prasījumus (apelācijas prasījumi par vairākiem Patentu valdes lēmumiem), ja to materiāltiesiskie pamatojumi, motivācija vai iesniegtie pierādījumi ir vieni un tie paši vai savstarpēji saistīti. Iesniedzot apvienotu apelācijas iesniegumu, ievēro visu attiecīgo apelācijas iesniegumu iesniegšanas termiņus un par katru prasījumu samaksā apelācijas iesnieguma iesniegšanas maksu.

(2) Ja Apelācijas padomes lietvedībā ir vairākas viena veida apelācijas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši lietas dalībnieki, Apelācijas padome ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā lietvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

(3) Apelācijas padome ir tiesīga ar lēmumu izdalīt no apvienotas lietvedības vienu vai vairākus apelācijas iesnieguma prasījumus atsevišķā lietvedībā, ja atzīst šo prasījumu atsevišķu izskatīšanu par lietderīgāku vai ja to izskatīšana vienā lietvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

68. pants. Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma nosūtīšana apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam un īpašnieka atbilde

(1) Ja iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegums ir pieņemts un ierosināta lieta, Apelācijas padome nekavējoties nosūta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus vai to norakstus apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam un uzaicina viņu divu mēnešu laikā no attiecīgo dokumentu paziņošanas dienas iesniegt rakstveida atbildi uz attiecīgo iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu.

(2) Apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks atbildē uz iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu norāda savus pretargumentus iesnieguma prasījumam un pievieno pierādījumus, kas tos apstiprina. Apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma prasījumu var atzīt arī pilnīgi vai kādā tā daļā.

(3) Ja iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegums pilnībā vai daļēji pamatots ar agrāku preču zīmi, pēc kuras reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi, apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks ir tiesīgs atbildes iesniegšanai noteiktajā termiņā rakstveidā pieprasīt, lai iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniedzējs iesniedz pierādījumus par minētās agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu.

(4) Ja atbildi uz iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu un tai pievienotos dokumentus iesniedz papīra formā, to atvasinājumus iesniedz tādā skaitā, cik ir lietas dalībnieku, neskaitot atbildes iesniedzēju.

(5) Pēc atbildes saņemšanas Apelācijas padome nekavējoties nosūta to iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējam un trešajai personai.

(6) Atbildes neiesniegšana nav šķērslis iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas izskatīšanai.

(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

69. pants. Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas prasījumu apvienošana un sadalīšana

(1) Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs apvienot vienā iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumā vairākus savstarpēji saistītus iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas prasījumus (prasījumi pret viena īpašnieka vairākām reģistrācijām), ja to materiāltiesiskie pamati, motivācija vai iesniegtie pierādījumi ir vieni un tie paši vai savstarpēji saistīti. Par katru prasījumu samaksā iesnieguma iesniegšanas maksu. Iesniedzot apvienotu iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu, ievēro visu attiecīgo iesniegumu iesniegšanas termiņus.

(2) Ja Apelācijas padomes lietvedībā ir vairākas iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas, kurās iesniegumi iesniegti pret vienu un to pašu reģistrāciju, Apelācijas padome ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā lietvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

(3) Vairāku iesniedzēju iesniegtus iesniegumus neapvieno šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, ja apvienota lietvedība neļauj aizsargāt profesionālu vai komerciālu noslēpumu vai var citādi kaitēt lietas dalībnieka tiesiskajām interesēm.

(4) Ja Apelācijas padomes lietvedībā ir vairākas viena veida iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši lietas dalībnieki, Apelācijas padome ar lietas dalībnieku piekrišanu ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā lietvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

(5) Apelācijas padome, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokļus, var izdalīt no apvienotajiem iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas prasījumiem (šā panta pirmā, otrā vai ceturtā daļa) atsevišķā lietvedībā vienu vai vairākus prasījumus, ja atzīst šo prasījumu atsevišķu izskatīšanu par lietderīgāku vai ja to izskatīšana vienā lietvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

70.pants. Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas pušu samierināšana un vienošanās par izlīgumu

(1) Apelācijas padome cenšas iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas puses samierināt.

(2) Apelācijas padome var apstiprināt pušu izlīgumu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā, ciktāl izlīguma noteikumi attiecas uz rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos paredzētu un Patentu valdes kompetencē esošu grozījumu ierakstu izdarīšanu attiecīgo reģistrāciju ziņās.

(3) Izlīgums nav pieļaujams, ja tā noteikumi skar trešās personas tiesības vai tiesiskās intereses un trešā persona nav tiem piekritusi.

(4) Ja izlīgumu noslēdz vai iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu pilnībā atsauc, pirms izbeidzies termiņš apstrīdētās reģistrācijas īpašnieka atbildes iesniegšanai (68. panta pirmā daļa), Apelācijas padome, izbeidzot iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietvedību (108. panta 4. un 8. punkts), iesnieguma iesniedzējam atlīdzina 50 procentus no samaksātās iesnieguma iesniegšanas maksas.

(5) Ja lietas sagatavošanas vai izskatīšanas gaitā abas puses izsaka gatavību vienoties par izlīgumu, Apelācijas padome atliek lietas izskatīšanu uz laiku, kāds pusēm nepieciešams, lai vienotos, bet ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem. Ja priekšlikumu par izlīgumu izsaka viena no pusēm, Apelācijas padome, uzklausījusi pretējās puses viedokli, lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu pieņem, ja ir samaksāta lietas izskatīšanas atlikšanas maksa. Ja abas puses lūdz pagarināt termiņu, kas noteikts, lai vienotos par izlīgumu, un izlīguma nolūkā ir samaksāta lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanas maksa, Apelācijas padome termiņu pagarina, bet ne ilgāk kā līdz diviem gadiem, skaitot no dienas, kad pirmoreiz tika izteikta gatavība vienoties.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

71.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Sagatavojot apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietu izskatīšanai, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs veic šādas procesuālās darbības:

1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā;

2) izlemj jautājumu par lietu apvienošanu vai sadalīšanu;

3) ja nepieciešams, pieprasa no lietas dalībniekiem papildu pierādījumus;

4) izlemj jautājumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un jautājumu par Apelācijas padomes sēdes noteikšanu atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai;

5) ja nepieciešams, izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus;

6) veic citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(2) Lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs apelācijas lietā — tiklīdz Apelācijas padome saņēmusi apelācijas iesniegumu atpakaļ no Patentu valdes (66.panta trešā vai piektā daļa) — un iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā — vienlaikus ar attiecīgā iesnieguma noraksta nosūtīšanu apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam vai, ja nepieciešams, vēlākā lietas sagatavošanas stadijā — nosaka un lietas dalībniekiem paziņo termiņu, līdz kuram lietas dalībnieki var pieteikt noraidījumus, iesniegt paskaidrojumus, iesniegumus un lūgumus, tostarp lūgumu par trešās personas pieaicināšanu, lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā vai lūgumu par Apelācijas padomes sēdes noteikšanu atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai. Ja nav pamatota iemesla noteikt citu termiņu, šis termiņš ir divi mēneši no paziņošanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

72.pants. Apelācijas lietas izskatīšana rakstveida procesā

(1) Apelācijas lietas izskatīšanu pēc būtības pabeidz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc lietas ierosināšanas dienas. Lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs šo datumu paziņo lietas dalībniekiem vismaz mēnesi iepriekš. Pēc šā datuma lietas dalībnieki jebkādus jaunus iesniegumus, lūgumus un pierādījumus ir tiesīgi iesniegt tikai tādā gadījumā, ja tos pieprasa Apelācijas padome.

(2) Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā no lietas dalībnieka ir saņemtas atbildes uz Apelācijas padomes jautājumiem vai citi iesniegumi vai lūgumi, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs ar tiem nekavējoties iepazīstina pārējos lietas dalībniekus un nosaka termiņu viņu viedokļa iesniegšanai.

(3) Ja ir pamatots iemesls, Apelācijas padome ir tiesīga noteikt citu datumu, kad tiks pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs lietas dalībniekiem šo datumu paziņo vismaz mēnesi iepriekš.

73. pants. Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas izskatīšana rakstveida procesā

(1) Ja lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs pamatotu iemeslu dēļ nenosaka citu termiņu, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējam ir tiesības divu mēnešu laikā pēc tam, kad Apelācijas padome viņam paziņojusi atbildi uz iesniegumu, vai, ja atbilde nav iesniegta, pēc atbildes iesniegšanai noteiktā termiņa beigām iesniegt papildinājumus vai precizējumus, papildu paskaidrojumus un pierādījumus.

(2) Ja lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs pamatotu iemeslu dēļ nenosaka citādi, apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam ir tiesības divu mēnešu laikā pēc tam, kad Apelācijas padome viņam paziņojusi iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma papildinājumus, precizējumus, papildu paskaidrojumus vai pierādījumus, vai, ja tādi nav iesniegti, pēc to iesniegšanai noteiktā termiņa beigām iesniegt papildinājumus atbildei uz iebilduma iesniegumu un papildu pierādījumus.

(3) Ja apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks noteiktā kārtībā un termiņā nav iesniedzis atbildi uz iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu, viņš nevar izmantot šā panta otrajā daļā paredzētās tiesības. Šis noteikums neskar apstrīdētās reģistrācijas īpašnieka tiesības šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā iesniegt atbildi uz iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu vai tās papildinājumus, ja atbildes iesniegšanai noteiktajā termiņā viņš ir iesniedzis pieprasījumu par iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu lietā pretstatītās agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumiem (68. panta trešā daļa).

(4) Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā no lietas dalībnieka ir saņemtas atbildes uz Apelācijas padomes jautājumiem vai citi iesniegumi vai lūgumi, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs ar tiem nekavējoties iepazīstina pārējos lietas dalībniekus un nosaka termiņu viņu viedokļa iesniegšanai.

(5) Vienlaikus ar iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma papildinājumu nosūtīšanu apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam vai, ja iesnieguma papildinājumi nav iesniegti, nekavējoties pēc šim nolūkam paredzētā termiņa beigām lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs nosaka un visiem lietas dalībniekiem paziņo dienu, kad tiks pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja nav pamatotu iemeslu izlemt citādi, lietas izskatīšana pēc būtības pabeidzama tajā pašā dienā, kas noteikta kā termiņš, līdz kuram iesniedzami papildinājumi atbildei uz iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu. Pēc šā datuma lietas dalībnieki jebkādus jaunus iesniegumus, lūgumus un pierādījumus ir tiesīgi iesniegt tikai tādā gadījumā, ja tos pieprasa Apelācijas padome.

(6) Ja ir pamatots iemesls, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs ir tiesīgs noteikt jaunu datumu, kad tiks pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(7) Ja lietas dalībnieki paziņo, ka neizmantos tiesības iesniegt papildinājumus vai precizējumus iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumam, papildu paskaidrojumus un pierādījumus vai papildinājumus atbildei uz iesniegumu un papildu pierādījumus, kā arī citos pamatotos gadījumos, datumu, kad tiks pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, var noteikt arī agrāk par sākotnēji noteikto.

(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

74.pants. Apelācijas padomes un lietas dalībnieku saziņa lietas izskatīšanā rakstveida procesā

(1) Apelācijas padome jebkurā lietas izskatīšanas stadijā var uzaicināt lietas dalībniekus noteiktā termiņā atbildēt uz jautājumiem par lietas faktiskajiem apstākļiem un formālo juridisko pamatojumu.

(2) Lietas dalībnieka pienākums ir nekavējoties informēt Apelācijas padomi, ja kādā lietas sagatavošanas vai izskatīšanas stadijā tas nevēlas izmantot tiesības sniegt savu viedokli vai argumentus par cita lietas dalībnieka iesniegtajiem dokumentiem.

75. pants. Apelācijas padomes sēdes noteikšana un paziņošana

(1) Ja ir lūgts iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietu izskatīt mutvārdu procesā, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs šo jautājumu izlemj, tiklīdz saņemta apstrīdētās reģistrācijas īpašnieka atbilde uz iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu vai beidzies atbildes iesniegšanai noteiktais termiņš. Ja tiek noteikta lietas izskatīšana mutvārdu procesā, par Apelācijas padomes sēdi nekavējoties paziņo lietas dalībniekiem, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus.

(2) Ja noteikta lietas izskatīšana mutvārdu procesā (32. panta ceturtā daļa) vai nepieciešama Apelācijas padomes sēde atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai (32. panta piektā daļa), Apelācijas padome vismaz mēnesi iepriekš paziņo lietas dalībniekiem Apelācijas padomes sēdes dienu, laiku un vietu, kā arī lietas dalībnieku pienākumu iesniegt Apelācijas padomei visus nepieciešamos pierādījumus šā likuma 62. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā.

(3) Ja Apelācijas padomes sēde, kas jau bija noteikta, tiek pārcelta uz vēlāku laiku, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs šā panta otrajā daļā minētās ziņas par pārcelto Apelācijas padomes sēdi lietas dalībniekiem paziņo vismaz 10 dienas iepriekš.

(4) Ar visu lietas dalībnieku piekrišanu Apelācijas padomes sēdi var noteikt un paziņot, neievērojot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos termiņus.

(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

76.pants. Apelācijas padomes sēdes gaitas fiksēšana

(1) Apelācijas padomes sēdē raksta protokolu un veic sēdes gaitas ierakstu.

(2) Protokolu raksta un ierakstu nodrošina Apelācijas padomes sekretārs vai Apelācijas padomes loceklis, kas Apelācijas padomes priekšsēdētāja uzdevumā pilda sekretāra pienākumus (turpmāk — sēdes sekretārs).

(3) Apelācijas padomes sēdes protokolā līdztekus citām ziņām norāda:

1) sēdes norises laiku un vietu;

2) lietas izskatīšanas sastāvu un sēdes sekretāru;

3) personas, kas piedalās sēdē;

4) kādi lēmumi tiek pieņemti.

(4) Apelācijas padomes sēdes protokols un ieraksts ir pieejams lietas dalībniekiem un citām personām, ievērojot lietas izskatīšanas atklātuma noteikumus. Sēdes ieraksta kopiju var saņemt, samaksājot Apelācijas padomes maksas pakalpojumu cenrādī noteikto maksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

77.pants. Kārtība Apelācijas padomes sēdē

(1) Lietas dalībnieki, tulki un citas klātesošās personas Apelācijas padomes sēdē ievēro šajā likumā noteikto kārtību un bez ierunām pakļaujas lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāja norādījumiem un Apelācijas padomes nolēmumiem.

(2) Apelācijas padomes sēžu zālē klātesošās personas uzvedas tā, lai netraucētu sēdes gaitu.

(3) Ja persona Apelācijas padomes sēdes laikā atkārtoti traucē kārtību, Apelācijas padome to izraida no sēžu zāles. Ja kārtību atkārtoti traucē lietas dalībnieks, izraidīšanas faktu fiksē sēdes protokolā. Apelācijas padome ir tiesīga izskatīt lietu bez šādas personas klātbūtnes.

78.pants. Sēdes uzsākšana

(1) Apelācijas padomes sēdi vada lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs.

(2) Lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs vada lietas izskatīšanu un procesuālās darbības sēdē tā, lai nodrošinātu visiem lietas dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā un objektīvu lietas izskatīšanu.

(3) Atklājot sēdi, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, nosauc lietas izskatīšanas sastāvu un sēdes sekretāru.

(4) Apelācijas padome noskaidro, kuras uzaicinātās personas ir ieradušās un kādas ziņas saņemtas par uzaicināto personu neierašanās iemesliem, pārbauda ieradušos personu identitāti un pārstāvju pilnvarojumu.

(5) Lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus, kā arī procesuālo darbību izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas.

79.pants. Lietas izskatīšana pēc būtības lietas dalībnieka prombūtnē

(1) Ja nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem vai tulks, Apelācijas padome lietas izskatīšanu uzsāk, ja vien nav pamata to atlikt saskaņā ar šā likuma 101.pantu.

(2) Ja apelācijas iesnieguma iesniedzējs vai iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas puse pirms sēdes iesniegusi lūgumu izskatīt lietu šīs personas prombūtnē, Apelācijas padome var lietu izskatīt bez minētās personas.

(3) Uz sēdi uzaicinātās Patentu valdes amatpersonas neierašanās gadījumā Apelācijas padome izskata apelācijas lietu šīs personas prombūtnē pēc lietā esošajiem materiāliem.

(4) Apelācijas padome izskata iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietu apstrīdētās reģistrācijas īpašnieka prombūtnē, ja nav ziņu par viņa neierašanās iemesliem vai ja tie netiek atzīti par attaisnojošiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

80.pants. Noraidījums un tā izlemšana

(1) Apelācijas padome noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir noraidījumi Apelācijas padomes loceklim. Ja pieteikts noraidījums, par to izdara ierakstu sēdes protokolā.

(2) Pieteikto noraidījumu Apelācijas padome izlemj šā likuma 39.panta piektajā un sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

81.pants. Lietas dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana

Apelācijas padome noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, un izlemj tos pēc lietas dalībnieku viedokļa uzklausīšanas.

82.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšana

(1) Uzsākot Apelācijas padomes sēdi, kurā lieta tiek izskatīta pēc būtības, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs, ja tas nepieciešams, ziņo par lietas apstākļiem un lietas sagatavošanas gaitā veiktajām procesuālajām darbībām.

(2) Apelācijas padome noskaidro, vai apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs uztur savā iesniegumā ietverto prasījumu un vai Patentu valde vai apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks to atzīst.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

83.pants. Atteikšanās no prasījuma un prasījuma atzīšana

(1) Apelācijas padomes sēdē mutvārdos izteiktu atteikšanos no prasījuma (pilnīgu vai daļēju) ieraksta sēdes protokolā un paraksta apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs. Ja atteikšanās no prasījuma Apelācijas padomei iesniegta rakstveidā, to pievieno lietai.

(2) Prasījuma atzīšanu (pilnībā vai kādā tā daļā) Apelācijas padomes sēdē ieraksta sēdes protokolā un paraksta Patentu valdes amatpersona, kas atzīst apelācijas iesniegumā ietverto prasījumu, vai apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks, kas atzīst iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumā ietverto prasījumu. Ja prasījuma atzīšana Apelācijas padomei iesniegta rakstveidā, to pievieno lietai.

(3) Atteikties no prasījuma un atzīt prasījumu var, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(4) Par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzēja pilnīgu atteikšanos no prasījuma Apelācijas padome pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz lietvedību lietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

84.pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi un rakstveida pierādījumi

(1) Apelācijas padomes sēdē, kurā apelācijas lieta tiek izskatīta pēc būtības, lietas dalībnieki sniedz paskaidrojumus šādā secībā: vispirms apelācijas iesnieguma iesniedzējs, pēc tam Patentu valde.

(2) Apelācijas padomes sēdē, kurā iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lieta tiek izskatīta pēc būtības, lietas dalībnieki sniedz paskaidrojumus šādā secībā: vispirms attiecīgā iesnieguma iesniedzējs, pēc tam apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks.

(3) Trešā persona, kas piedalās lietā bez patstāvīgiem prasījumiem, sniedz paskaidrojumus pēc tās personas, kuras pusē piedalās lietā.

(4) Lietas dalībnieku pārstāvji sniedz paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.

(5) Lietas dalībnieki paskaidrojumos norāda apstākļus, ar kuriem pamatoti viņu prasījumi vai pretargumenti.

(6) Ja lietas dalībnieks paskaidrojumos norāda uz pierādījumiem, kas nav iesniegti lietā, un Apelācijas padome atzīst, ka tie nepieciešami, Apelācijas padome, ņemot vērā arī šā likuma 62.panta noteikumus, var uzaicināt tos iesniegt.

(7) Lietas dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus Apelācijas padomei iesniegt rakstveidā.

(8) Lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumus un rakstveida pierādījumus nolasa Apelācijas padomes sēdē šajā pantā noteiktajā secībā, izņemot gadījumu, kad klātesošie lietas dalībnieki piekrīt, ka to nolasīšana nav nepieciešama.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

85.pants. Jautājumu uzdošanas kārtība

(1) Ar Apelācijas padomes atļauju lietas dalībnieki var uzdot cits citam jautājumus. Apelācijas padome noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(2) Apelācijas padome, izskatot lietu, jebkurā laikā var uzdot jautājumus lietas dalībniekiem.

86.pants. Lietisko pierādījumu pārbaude

(1) Lietisko pierādījumu apskata Apelācijas padomes sēdē un uzrāda lietas dalībniekiem.

(2) Lietas dalībnieks par lietisko pierādījumu var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.

(3) Ja lietiskais pierādījums apskatīts Apelācijas padomes sēdē, kas noteikta lietiskā pierādījuma pārbaudei, tad, izskatot lietu pēc būtības, nolasa apskates protokolu, ja tas ir nepieciešams.

87.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana

(1) Apelācijas padomes sēdē, kurā lieta tiek izskatīta pēc būtības, Apelācijas padome pēc pieteikto pierādījumu pārbaudes noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, Apelācijas padome noskaidro, vai apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs uztur iesniegumā ietverto prasījumu un vai puses (iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietās) nevēlas noslēgt izlīgumu.

(3) Ja apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs neatsakās no prasījuma un puses (iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas lietās) nevēlas noslēgt izlīgumu, Apelācijas padome pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie debatēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

88.pants. Debates

(1) Lietas dalībnieki debatēs runā tādā pašā secībā, kādā sniedz paskaidrojumus.

(2) Debašu dalībnieks nav tiesīgs savā runā atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti Apelācijas padomes sēdē.

(3) Apelācijas padome pārtrauc debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kuri neattiecas uz lietu.

89.pants. Replikas

(1) Pēc tam, kad lietas dalībnieki ir runājuši debatēs, katram no viņiem ir tiesības uz vienu repliku.

(2) Pēdējam tiesības uz repliku ir:

1) apelācijas lietā — apelācijas iesnieguma iesniedzējam vai viņa pārstāvim;

2) iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā — apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam vai viņa pārstāvim.

(3) Apelācijas padome var ierobežot replikas ilgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

90.pants. Apelācijas padomes apspriede, lēmuma taisīšana un pasludināšana

(1) Pēc debatēm un replikām, ja tādas ir, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs paziņo Apelācijas padomes sēžu zālē klātesošajiem par Apelācijas padomes apspriedi.

(2) Lietas izskatīšanas sastāvs apspriežas un pieņem lēmumu bez citu personu klātbūtnes. Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās lēmuma pieņemšanā vai Apelācijas padomes ietekmēšana.

(3) Koleģiāli pieņemot lēmumu, lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.

(4) Pēc apspriedes lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs Apelācijas padomes sēžu zālē klātesošajiem publiski paziņo Apelācijas padomes lēmuma rezolutīvo daļu.

91.pants. Apelācijas padomes sēde procesuālās darbības veikšanai, procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai

(1) Apelācijas padomes sēdē, kas noteikta atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai, ar nepieciešamajām izmaiņām piemēro šā likuma 76., 77., 78., 80., 81., 84., 85. un 87.panta noteikumus.

(2) Ja uz Apelācijas padomes sēdi, kas noteikta atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai, nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, kuram par sēdes dienu, laiku un vietu ir pienācīgi paziņots un kurš nav lūdzis pamatotu iemeslu dēļ sēdi pārcelt, uzskata, ka lietas dalībnieks ir piekritis procesuālās darbības veikšanai vai procesuāla jautājuma noskaidrošanai vai izšķiršanai tā prombūtnē.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā attiecīgais lietas dalībnieks nav tiesīgs apstrīdēt sēdē pieņemtos lēmumus, izņemot gadījumu, kad objektīvi, no viņa gribas neatkarīgi apstākļi ir bijuši par šķērsli ierasties uz Apelācijas padomes sēdi vai lūgt to pārcelt.

92.pants. Vispārīgie noteikumi par Apelācijas padomes lēmumu

(1) Apelācijas padomes lēmumam jābūt tiesiskam un pamatotam.

(2) Pieņemot lēmumu, Apelācijas padome pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

(3) Apelācijas padome lēmumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 51.pantu nav nepieciešams pierādīt.

(4) Lēmumu, ar kuru strīdu izšķir pēc būtības, Apelācijas padome drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja rakstveidā vai mutvārdos izteikt savu viedokli.

(5) Lēmumu, ar kuru strīdu izšķir pēc būtības, pieņem par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumā norādīto priekšmetu, nepārsniedzot prasījuma robežas.

(6) Lēmumu, kas pieņemts koleģiāli, paraksta visi Apelācijas padomes locekļi, kuri iekļauti lietas izskatīšanas sastāvā. Lēmumu, ko pieņēmis Apelācijas padomes priekšsēdētājs vai lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētājs vienpersoniski, paraksta attiecīgā persona.

(7) Pēc lēmuma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts. Ar atsevišķu lēmumu, ko pieņem tas pats lietas izskatīšanas sastāvs, var izlabot lēmumā pieļautās pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

93.pants. Lēmums, ar kuru strīdu izšķir pēc būtības

(1) Lēmumu, ar kuru strīdu izšķir pēc būtības, sastāda rakstveidā. Tas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ievaddaļā norāda lēmuma pieņemšanas vietu un datumu, Apelācijas padomes pilnu nosaukumu, lietas izskatīšanas sastāvu, lietas dalībniekus, izskatāmās lietas raksturu (apelācijas lieta, iebilduma lieta, atzīšanas par spēkā neesošu lieta vai atcelšanas lieta) un apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma priekšmetu, kā arī to, kādā procesā (rakstveida vai mutvārdu) lieta izskatīta.

(3) Aprakstošajā daļā norāda apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzēja prasījumus un Patentu valdes vai apstrīdētās reģistrācijas īpašnieka pretargumentus, kā arī lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.

(4) Motīvu daļā norāda:

1) lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti Apelācijas padomes secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi;

2) tiesību normas, uz kurām Apelācijas padome pamatojusies;

3) konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu;

4) atsauces uz judikatūru un juridisko literatūru, kā arī citu speciālo literatūru, ko Apelācijas padome izmantojusi savā argumentācijā;

5) Apelācijas padomes secinājumus par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma pamatotību.

(5) Rezolutīvajā daļā norāda:

1) Apelācijas padomes piemērotās tiesību normas vienkopus uzskaitījumā (minot arī normatīvā akta pantu, daļu, punktu vai apakšpunktu);

2) nolēmumu par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma apmierināšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai noraidīšanu un lēmuma būtību (personai piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības vai grozījumi reģistrācijas ziņās atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvo aktu noteikumiem), kas izpildāms Patentu valdei;

3) kārtību un termiņu, kādā lietas dalībnieks, kas nepiekrīt Apelācijas padomes lēmumam, ir tiesīgs vērsties tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

94.pants. Motivēta lēmuma sastādīšana un paziņošana

(1) Motivētu lēmumu, ar kuru strīdu izšķir pēc būtības, Apelācijas padome sastāda ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības rakstveida procesā vai kad notika Apelācijas padomes sēde, kuras noslēgumā lēmums pieņemts.

(2) Lēmuma sastādīšanas dienā vai nākamajā darbdienā Apelācijas padome nosūta lēmuma norakstu lietas dalībniekiem. Lietas dalībnieks pēc attiecīga lūguma var lēmuma norakstu saņemt Apelācijas padomes darba telpās. Lēmuma saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu.

95. pants. Izlīgums un lēmums par izlīgumu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā

(1) Iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas puses izlīgumu slēdz rakstveidā un iesniedz Apelācijas padomei.

(2) Izlīgumā norāda:

1) iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzēju un tā adresi;

2) apstrīdētās reģistrācijas īpašnieku un tā adresi;

3) iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma priekšmetu;

4) katras puses saistības, kuras tā labprātīgi apņemas pildīt.

(3) Apelācijas padome, saņēmusi pušu izlīgumu, noskaidro, vai puses labprātīgi vienojušās par izlīgumu, vai tas atbilst šā likuma 70. panta otrās un trešās daļas un šā panta pirmās un otrās daļas prasībām un vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

(4) Apelācijas padomes lēmumā par izlīgumu norāda izlīguma noteikumus.

(5) Par atteikšanos apstiprināt izlīgumu Apelācijas padome pieņem motivētu lēmumu un turpina izskatīt lietu. Lēmumu par atteikšanos apstiprināt izlīgumu var ietvert lēmumā, ar kuru strīdu izšķir pēc būtības.

(6) Ja Apelācijas padome atzīst, ka izlīgums atbilst likuma prasībām, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina izlīgumu un vienlaikus izbeidz lietvedību iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā. Lēmumu pieņem lietas izskatīšanas sastāvs koleģiāli.

(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

96.pants. Lēmumi, ar kuriem strīdu neizšķir pēc būtības

(1) Apelācijas padomes lēmumu, ar kuru strīdu neizšķir pēc būtības, sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta Apelācijas padomes sēdes protokolā.

(2) Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā, ja tas tiek pieņemts vienpersoniski un tam nav nepieciešama izvērsta motivācija.

(3) Atsevišķa procesuālā dokumenta veidā sastādītā lēmumā norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un datumu;

2) Apelācijas padomes pilnu nosaukumu un lietas izskatīšanas sastāvu;

3) lietas dalībniekus;

4) izskatāmās lietas raksturu (apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lieta) un apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma priekšmetu;

5) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

6) lēmuma motīvus;

7) lietas izskatīšanas sastāva, Apelācijas padomes priekšsēdētāja vai lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāja nolēmumu;

8) termiņu un kārtību, kādā lēmums ir apstrīdams, vai norādi, ka lēmums nav apstrīdams.

(4) Lēmumu, kas pieņemts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, paziņo lietas dalībniekiem šā likuma 94.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

97.pants. Apelācijas padomes lēmuma, ar kuru strīdu neizšķir pēc būtības, apstrīdēšana un spēkā stāšanās

(1) Lietas dalībnieks, kuru neapmierina Apelācijas padomes priekšsēdētāja vai lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāja vienpersoniski pieņemts lēmums, kas šajā likumā nav noteikts kā neapstrīdams, divu nedēļu laikā no tā paziņošanas dienas var iesniegt Apelācijas padomei motivētu iesniegumu par lēmuma apstrīdēšanu, samaksājot noteikto papildmaksu par šāda lēmuma apstrīdēšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā apstrīdēšanai un tas nav apstrīdēts.

(3) Apelācijas padomes priekšsēdētājs šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu nodod koleģiālai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai attiecīgajam lietas izskatīšanas sastāvam rakstveida procesā vai, ja atzīst par nepieciešamu, mutvārdu procesā Apelācijas padomes sēdē.

(3¹) Ja Apelācijas padome pilnīgi vai kādā tā daļā atceļ vai groza lēmumu, par kuru iesniegts šā panta pirmajā daļā minētais iesniegums, iesniedzējam atmaksā samaksāto papildmaksu pilnā apmērā. Ja iesniegumu noraida vai tas iesniegts par lēmumu, kas nav apstrīdams, papildmaksu neatmaksā, izņemot gadījumu, kad apstrīdētajā lēmumā kļūdaini norādīts, ka tas ir apstrīdams.

(4) Lietas izskatīšanas sastāva pieņemtais lēmums, ar kuru strīdu neizšķir pēc būtības, nav apstrīdams un stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

98.pants. Vēršanās tiesā saistībā ar Apelācijas padomes lēmumu

(1) Lietas dalībnieks, kas nepiekrīt Apelācijas padomes lēmumam, ar kuru izšķirts strīds apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā, var triju mēnešu laikā no lēmuma paziņošanas dienas vērsties Rīgas pilsētas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ar prasības pieteikumu atkarībā no lietas un lēmuma rakstura:

1) apelācijas iesnieguma iesniedzējs, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu uzlikt Patentu valdei pienākumu nodibināt tiesiskās attiecības atbilstoši rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumam (veikt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju);

2) Patentu valde, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, — ar prasību atzīt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumu par rūpnieciskā īpašuma normatīvo aktu nosacījumiem neatbilstošu un attiecīgo Patentu valdes lēmumu — par tiesisku;

3) iebilduma iesnieguma iesniedzējs, ja iebilduma iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atzīt par spēkā neesošu citai personai piederošu reģistrāciju);

4) atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniedzējs, ja atzīšanas par spēkā neesošu iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atzīt par spēkā neesošu citai personai piederošu reģistrāciju);

5) atcelšanas iesnieguma iesniedzējs, ja atcelšanas iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atcelt citai personai piederošu reģistrāciju);

6) apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks, ja iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, — ar prasību par savu apstrīdēto tiesību aizsardzību (pilnībā vai daļēji atzīt reģistrāciju par spēkā esošu).

(2) Persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses, vai pienākumus pret kādu no lietas dalībniekiem attiecīgais Apelācijas padomes lēmums skar, šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā var saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem iestāties lietā prasītāja vai atbildētāja pusē kā trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem arī tad, ja tā nav bijusi pielaista trešās personas statusā vai ja tai ticis atņemts trešās personas statuss lietas izskatīšanā Apelācijas padomē.

(3) Personai, kas iesniegusi tiesā prasības pieteikumu saskaņā ar šā panta noteikumiem, ir pienākums ne vēlāk kā septiņas dienas pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā informēt par to Apelācijas padomi. Lēmumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu vai par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesa ar elektroniskā pasta sūtījumu nosūta Apelācijas padomei.

(4) Ja tiesa pieņem šā panta pirmajā daļā minēto prasības pieteikumu un ierosina lietu, Apelācijas padome nosūta Rīgas pilsētas tiesai tās rīcībā esošos lietas dalībnieku paskaidrojumus un rakstveida pierādījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

98.¹ pants. Apelācijas padomes lēmuma pārsūdzēšana

(1) Ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, apelācijas iesnieguma iesniedzējs sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu, izņemot šā likuma 98. panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, var iesniegt mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas Rīgas pilsētas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, Patentu valde sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu, izņemot šā likuma 98. panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā, var iesniegt mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas Rīgas pilsētas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja tiesa pieņem šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto sūdzību un ierosina lietu, Apelācijas padome nosūta Rīgas pilsētas tiesai tās rīcībā esošos lietas dalībnieku paskaidrojumus un rakstveida pierādījumus.

(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

99.pants. Apelācijas padomes lēmuma, ar kuru izšķirts strīds apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā, spēkā stāšanās

(1) Apelācijas padomes lēmums, ar kuru izšķirts strīds apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietā, stājas likumīgā spēkā:

1) dienā, kad beidzas šā likuma 98.panta pirmajā daļā vai 98.¹ pantā minētais termiņš, ja:

a) neviena no strīdā iesaistītajām pusēm par strīda priekšmetu šajā termiņā nav iesniegusi tiesā prasības pieteikumu vai sūdzību,

b) par strīda priekšmetu šajā termiņā tiesā ir iesniegts attiecīgs prasības pieteikums vai sūdzība, bet tiesnesis pieņēmis lēmumu par atteikšanos to pieņemt,

c) par strīda priekšmetu šajā termiņā tiesā ir iesniegts attiecīgs prasības pieteikums vai sūdzība, bet tiesnesis pieņēmis lēmumu prasības pieteikumu vai sūdzību uzskatīt par neiesniegtu un atdot prasītājam;

2) dienā, kad spēkā stājas tiesas lēmums, ar kuru prasība vai sūdzība atstāta bez izskatīšanas, izņemot gadījumu, kad prasība vai sūdzība atstāta bez izskatīšanas tā iemesla dēļ, ka strīds lietā, kurā iesaistītas vienas un tās pašas puses par vienu un to pašu priekšmetu un uz viena un tā paša pamata, atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā;

3) dienā, kad spēkā stājas tiesas lēmums, ar kuru tiesvedība izbeigta, izņemot gadījumu, kad tiesvedība izbeigta, jo likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā, kurā iesaistītas vienas un tās pašas puses par vienu un to pašu priekšmetu un uz viena un tā paša pamata, vai puses noslēgušas izlīgumu un tiesa to apstiprinājusi.

(2) Ja prasības pieteikums vai sūdzība tiesā šā likuma 98. panta pirmajā daļā vai 98.¹ pantā noteiktajā kārtībā iesniegta par strīda priekšmetu, kas skar daļu Apelācijas padomes lēmuma, šis lēmums pārējā tā daļā stājas spēkā, kad beidzas termiņš prasības pieteikuma vai sūdzības iesniegšanai tiesā.

(3) Ja Apelācijas padome nav saņēmusi šā likuma 98.panta trešajā daļā minēto informāciju un tās lēmums attiecas uz darbībām Patentu valdē, Apelācijas padome lēmumu nodod Patentu valdei izpildei. Ja prasības pieteikums vai sūdzība tiesā iesniegta par strīda priekšmetu, kas skar daļu Apelācijas padomes lēmuma (šā panta otrā daļa), Apelācijas padome nodod Patentu valdei izpildei lēmumu pārējā tā daļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

100.pants. Apelācijas padomes lēmuma izpilde

(1) Ja Apelācijas padomes lēmums ir stājies spēkā un paziņots Patentu valdei, Patentu valde nekavējoties izpilda pienākumus, kas tai ar Apelācijas padomes lēmumu uzlikti (93.panta piektās daļas 2.punkts), tostarp izdara lēmumā noteiktos grozījumus rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas ziņās.

(2) Ja Apelācijas padome sakarā ar apelācijas lietā jaunatklātiem apstākļiem pieņēmusi lēmumu par rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikuma atkārtotu izskatīšanu (atkārtotu ekspertīzi), tāds lēmums nav apstrīdams un stājas spēkā paziņošanas brīdī. Patentu valde, tiklīdz šāds lēmums paziņots, izpilda ar Apelācijas padomes lēmumu tai uzliktos pienākumus, ievērojot rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā attiecīgajai procedūrai noteikto kārtību un termiņu.

(3) Ja pieteicēju (apelācijas iesnieguma iesniedzēju) neapmierina arī pēc pieteikuma atkārtotas izskatīšanas (atkārtotas ekspertīzes) pieņemtais Patentu valdes lēmums, viņš triju mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas ir tiesīgs, norādot pamatojumu, paziņot Patentu valdei, ka uztur spēkā sākotnēji iesniegto apelācijas iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā.

101.pants. Lietas izskatīšanas atlikšana

(1) Apelācijas padome atliek lietas izskatīšanu, ja:

1) apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks nav laikus saņēmis iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma norakstu un tāpēc lūdz atlikt lietas izskatīšanu;

2) nepieciešams pieaicināt par lietas dalībnieku personu, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt aizskartas ar Apelācijas padomes lēmumu;

3) uz Apelācijas padomes sēdi neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots sēdes norises laiks un vieta.

(2) Apelācijas padome var atlikt lietas izskatīšanu, ja tā atzīst, ka:

1) nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka uz Apelācijas padomes sēdi nav ieradies kāds lietas dalībnieks vai tulks vai ir kādi citi svarīgi iemesli;

2) nepieciešams iesniegt papildu pierādījumus.

(3) Apelācijas padome var atlikt lietas izskatīšanu arī tad, ja iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas dalībnieki gatavojas noslēgt izlīgumu (70.panta piektā daļa).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

102.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu pieņem rezolūcijas vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā vai ieraksta Apelācijas padomes sēdes protokolā.

(2) Lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu norāda procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz lietas izskatīšanas atsākšanai, kā arī nosaka dienu, kad tiks atsākta lietas izskatīšana rakstveida procesā, vai nākamās Apelācijas padomes sēdes dienu.

(3) Rakstveida procesā izskatāmajā lietā Apelācijas padome lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu nosūta lietas dalībniekiem. Mutvārdu procesā izskatāmajā lietā Apelācijas padome laikus paziņo lietas dalībniekiem par nākamās sēdes dienu un laiku saskaņā ar šā likuma 75.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem.

(4) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu pieņem un tas stājas spēkā šā likuma 97.pantā noteiktajā kārtībā.

103.pants. Lietvedības apturēšana

(1) Apelācijas padome aptur lietvedību lietā, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs;

2) tiesa pār lietas dalībnieku — fizisko personu — nodibinājusi aizgādnību;

3) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā, iestādē vai Apelācijas padomē, ieskaitot gadījumu, kad tiesā ir ierosināta lieta par Apelācijas padomē izskatāmajā strīdā iesaistītas rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai atcelšanu.

(2) Apelācijas padome var apturēt lietvedību lietā, ja:

1) apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs vai trešā persona slimības, vecuma, invaliditātes vai citu būtisku iemeslu dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

2) par lietas izskatīšanā piemērojamās tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām ir ierosināta lieta Satversmes tiesā;

3) tiesā, arī Eiropas Savienības Tiesā vai citā starptautiskā vai pārnacionālā tiesā, ir ierosināta lieta, no kuras izskatīšanas rezultātiem var būt atkarīgs Apelācijas padomes lēmums.

(3) Lietvedību Apelācijas padomē aptur, līdz tiek novērsts iemesls, kas bija par pamatu lietvedības apturēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

104.pants. Lēmums par lietvedības apturēšanu

(1) Par lietvedības apturēšanu Apelācijas padome pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumā norāda apstākļus, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim lietvedība apturēta.

(3) Lēmumu par lietvedības apturēšanu pieņem un tas stājas spēkā šā likuma 97.pantā noteiktajā kārtībā.

105.pants. Lietvedības atjaunošana

Apelācijas padome atjauno lietvedību pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka lūguma.

106.pants. Apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas

(1) Apelācijas padome atstāj apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu bez izskatīšanas, ja apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu iesniedzēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam noteiktajā kārtībā pilnvarota, un trūkumi pilnvarojumā pēc Apelācijas padomes uzaicinājuma nav novērsti.

(2) Apelācijas padome atstāj iebilduma iesniegumu bez izskatīšanas, ja tai kļuvis zināms, ka strīds prasības lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tiesas izskatīšanā.

(3) Apelācijas padome var atstāt apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu bez izskatīšanas, ja apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzējs:

1) kuram paziņots par Apelācijas padomes sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz Apelācijas padomes sēdi bez attaisnojoša iemesla un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē;

2) rakstveida procesā izskatāmajā lietā atkārtoti nesniedz atbildi uz Apelācijas padomes jautājumiem vai uzaicinājumiem iesniegt lietas izskatīšanai nepieciešamos paskaidrojumus vai pierādījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

107.pants. Lēmums par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas

(1) Par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas Apelācijas padome pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumu par apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas pieņem un tas stājas spēkā šā likuma 97.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

108.pants. Lietvedības izbeigšanas pamats

Apelācijas padome izbeidz lietvedību lietā, ja:

1) lieta nav izskatāma kārtībā, kāda noteikta lietu izskatīšanai Apelācijas padomē;

2) apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību to iesniegt;

3) spēkā stājies tiesas spriedums vai Apelācijas padomes lēmums, kurš pieņemts lietā starp vieniem un tiem pašiem lietas dalībniekiem par vienu un to pašu priekšmetu un uz viena un tā paša pamata vai no kura izriet, ka Apelācijas padomes lietvedība jāizbeidz;

4) apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniedzējs atteicies no sava iesnieguma;

5) lietā iespējama apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzēja procesuālo tiesību pārņemšana, bet 12 mēnešu laikā no šā iesnieguma iesniedzēja nāves dienas vai — juridiskās personas gadījumā — sešu mēnešu laikā no dienas, kad tā beigusi pastāvēt, neviens tiesību pārņēmējs nav izrādījis interesi uzturēt attiecīgo prasījumu;

6) strīds, kas bija par pamatu apelācijas iesnieguma iesniegšanai, izbeidzies, Patentu valdei atceļot apstrīdēto lēmumu vai atzīstot to par spēkā neesošu vai spēku zaudējušu, vai citu iemeslu dēļ;

7) strīds, kas bija par pamatu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniegšanai, izbeidzies, pēc īpašnieka lūguma izslēdzot apstrīdēto preču zīmes reģistrāciju no reģistra (atsakoties no reģistrācijas) vai neuzturot to spēkā pēc spēkā esības termiņa beigām, vai citu iemeslu dēļ;

8) Apelācijas padome apstiprinājusi iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietas pušu izlīgumu;

9) nokavēts termiņš apelācijas iesnieguma iesniegšanai un Apelācijas padome to nav atjaunojusi vai tas rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā noteikts kā neatjaunojams;

10) nokavēts iebilduma iesnieguma iesniegšanas termiņš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

109.pants. Lēmums par lietvedības izbeigšanu un tā sekas

(1) Par lietvedības izbeigšanu Apelācijas padome pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem un tas stājas spēkā šā likuma 97.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja lietvedība izbeigta, atkārtota vēršanās Apelācijas padomē ar apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu par vienu un to pašu priekšmetu un uz viena un tā paša pamata nav pieļaujama.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

110.pants. Apelācijas padomes papildu pienākums, ja iebilduma iesniegumam pret starptautisko reģistrāciju ir trūkumi, kas liedz ierosināt lietu

Ja iebilduma iesniegums, kas iesniegts pret preču zīmes vai dizainparauga starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā, tiek atstāts bez virzības, netiek pieņemts vai tiek atzīts par neiesniegtu, Apelācijas padome, paziņojot attiecīgo lēmumu iebilduma iesnieguma iesniedzējam un nosakot termiņu iebilduma iesnieguma trūkumu novēršanai saskaņā ar šā likuma 65.panta otro daļu vai paziņojot lēmuma apstrīdēšanas termiņu un kārtību saskaņā ar šā likuma 97.panta pirmo daļu, vienlaikus informē iebilduma iesnieguma iesniedzēju par galīgo termiņu, kādā saskaņā ar rūpnieciskā īpašuma normatīvā akta noteikumiem konkrētās starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikums (sākotnējais atteikums) paziņojams Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam.

111.pants. Iebilduma lietas pret starptautisko reģistrāciju virzība

(1) Ja ierosināta iebilduma lieta saistībā ar iebilduma iesniegumu pret preču zīmes vai dizainparauga starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā, Apelācijas padome nekavējoties par to informē Patentu valdi.

(2) Rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos noteiktās ziņas par iebilduma iesniegumu Patentu valde ietver lēmumā par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu.

112.pants. Starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikums

(1) Patentu valdes lēmums par preču zīmes vai dizainparauga starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu (sākotnējais atteikums) atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvo aktu noteikumiem par starptautisko reģistrāciju var būt pamatots ar:

1) starptautiskās reģistrācijas izskatīšanas (ekspertīzes) rezultātā Patentu valdes izvirzītajiem atteikuma pamatojumiem;

2) iebilduma iesniegumu pret starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā.

(2) Lēmumā par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu Patentu valde atbilstoši rūpnieciskā īpašuma normatīvo aktu noteikumiem par starptautisko reģistrāciju norāda visus atteikuma tiesiskos pamatojumus, kā arī termiņu un kārtību, kādā iesniedzams apelācijas iesniegums par šo lēmumu vai apelācijas iesniegums — atbilde uz iebilduma iesniegumu.

(3) Patentu valde lēmumu par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā paziņo Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam un, ja lēmums pamatots ar iebilduma iesniegumu, arī tā iesniedzējam.

113.pants. Apelācijas iesnieguma par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu iesniegšana un virzība

(1) Apelācijas iesniegumu par Patentu valdes lēmumu par preču zīmes vai dizainparauga starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu iesniedz šā likuma 58.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā un kārtībā, motivējot to atbilstoši lēmumā norādītajiem atteikuma pamatojumiem.

(2) Ja Patentu valdes lēmums par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu ir pamatots (vienīgi vai citstarp) ar Patentu valdes izskatīšanas (ekspertīzes) rezultātā izvirzītajiem atteikuma pamatojumiem un par to ir iesniegts apelācijas iesniegums vai apelācijas iesniegums — atbilde uz iebilduma iesniegumu, apelācijas lietas virzība pēc lietas ierosināšanas atbilst šā likuma 66.pantam.

(3) Ja Patentu valdes lēmums par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu ir pamatots vienīgi ar iebilduma iesniegumu pret starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā, apelācijas iesniegumu par šādu lēmumu uzskata par atbildi uz iebilduma iesniegumu (apelācijas iesniegums — atbilde uz iebilduma iesniegumu) un, to iesniedzot, nav jāmaksā apelācijas iesnieguma iesniegšanas maksa.

114.pants. Apelācijas un iebilduma lietu izskatīšana saistībā ar starptautiskās reģistrācijas apstrīdējumu

(1) Apelācijas iesniegumu vai apelācijas iesniegumu — atbildi uz iebilduma iesniegumu un iebilduma iesniegumu vai iebilduma iesniegumus, kas iesniegti sakarā ar vienu un to pašu starptautisko reģistrāciju, Apelācijas padome izskata apvienotā lietvedībā, ja nav pamatotu iemeslu rīkoties citādi.

(2) Apelācijas padome lietas izskatīšanā piemēro procedūru, kas noteikta iebilduma lietām, ciktāl izskatāmā lieta skar iebilduma iesniegumu un atbildi uz iebilduma iesniegumu.

(3) Apelācijas padome lietas izskatīšanā piemēro procedūru, kas noteikta apelācijas lietām, ciktāl izskatāmā lieta skar apelācijas iesniegumu par lēmumu, kas pamatots ar Patentu valdes izvirzītajiem atteikuma pamatojumiem.

115.pants. Apelācijas padomes lēmuma paziņošanas un spēkā stāšanās īpatnības starptautiskās reģistrācijas apstrīdējuma gadījumā

(1) Lēmumu, ar kuru izšķirts strīds lietā, kas saistīta ar starptautiskās reģistrācijas apstrīdējumu, Apelācijas padome paziņo apstrīdētās reģistrācijas īpašniekam arī gadījumā, ja tas nav iestājies lietā un lieta izskatīta tā prombūtnē.

(2) Apelācijas padomes lēmums, ar kuru izšķirts strīds lietā, kas saistīta ar starptautiskās reģistrācijas apstrīdējumu, stājas spēkā atbilstoši šā likuma 99.panta noteikumiem. Par Apelācijas padomes lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanos Patentu valde noteiktā kārtībā paziņo Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam.

116.pants. Personu pārstāvība Patentu valdē un Apelācijas padomē

(1) Juridisko personu, kuras juridiskā adrese ir Latvijā vai kurai Latvijā pieder uzņēmums, Patentu valdē un Apelācijas padomē var pārstāvēt tās amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai citi juridiskās personas pilnvaroti pārstāvji.

(2) Fiziskā persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā vai kurai Latvijā pieder uzņēmums, Patentu valdē un Apelācijas padomē var pārstāvēt savas intereses pati vai tikt pārstāvēta ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.

(3) Tikai ar profesionāla patentpilnvarnieka starpniecību procedūrās Patentu valdē un Apelācijas padomē ir tiesīga piedalīties:

1) fiziskā persona, kurai Latvijā nav deklarētās dzīvesvietas un kurai Latvijā nepieder uzņēmums;

2) juridiskā persona, kuras juridiskā adrese ir ārvalstī un kurai Latvijā nepieder uzņēmums.

117.pants. Pārstāvības pilnvarojums

(1) Ja pieteicējs, īpašnieks vai cita ieinteresēta persona iesniedz pieteikumu, kārto reģistrācijas procedūru vai veic citas darbības Patentu valdē vai Apelācijas padomē ar pārstāvja starpniecību, pieteikumam vai citam dokumentam pievieno rakstveida pilnvaru, kas apliecina pārstāvja tiesības veikt attiecīgās darbības.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikums neattiecas uz pārstāvjiem — profesionālajiem patentpilnvarniekiem, kā arī uz tām fiziskajām personām (amatpersonām, valdes locekļiem, darbiniekiem), kuru pilnvarojums juridiskās personas pārstāvībai izriet no normatīvā akta, juridiskās personas statūtiem vai kāda cita pamata. Amatpersonas, valdes locekļi un darbinieki, kuru pilnvarojums juridiskās personas pārstāvībai izriet no normatīvā akta, juridiskās personas statūtiem vai kāda cita pamata, Patentu valdei vai Apelācijas padomei norāda attiecīgo normu, statūtus vai citu dokumentu. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu dokumentu vai tā atvasinājumu iesniedz tad, kad par minētās personas pārstāvības tiesībām nevar pārliecināties vispārpieejamā datubāzē vai tīmekļa vietnē.

(3) Īpašs, pilnvarā skaidri izteikts pilnvarojums pārstāvim, izņemot profesionālo patentpilnvarnieku, nepieciešams šādos gadījumos:

1) lai pilnībā vai daļēji atsauktu pieteikumu vai atteiktos no reģistrācijas;

2) lai pilnībā vai daļēji nodotu pieteikuma vai reģistrācijas īpašuma tiesības citai personai;

3) lai noslēgtu licences līgumu, piešķirot citai personai tiesības izmantot pilnvaras devēja tiesības uz rūpniecisko īpašumu;

4) lai iesniegtu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu pret citas personas reģistrāciju, pretiesniegumu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas lietās, pilnībā vai daļēji atsauktu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegumu, pilnībā vai daļēji atzītu iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas prasījumu vai lietā noslēgtu izlīgumu;

5) lai izdotu pārpilnvarojumu citai personai (substitūciju).

(4) Ja pilnvara zaudē spēku vai citādi izbeidzas pārstāvja pārstāvības tiesības, pārstāvētā persona vai pārstāvis nekavējoties par to rakstveidā informē Patentu valdi vai attiecīgi Apelācijas padomi.

(5) Pārstāvja pienākums ir nekavējoties informēt Patentu valdi vai attiecīgi Apelācijas padomi visos gadījumos, kad mainās pārstāvja adrese (sarakstes adrese) vai citas saziņai ar pārstāvi nepieciešamās ziņas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

118.pants. Pilnvaras iesniegšana

(1) Pārstāvja pilnvaru iesniedz vienlaikus ar pieteikumu vai citu dokumentu, ar kuru pārstāvis pārstāvamā vārdā uzsāk darbības Patentu valdē vai Apelācijas padomē, vai citā termiņā, kas noteikts rūpnieciskā īpašuma normatīvajā aktā. Ja Patentu valde vai Apelācijas padome konstatē, ka dokumentā norādītais pārstāvis attiecīgajai darbībai nav pilnvarots, iesniedzējam par to paziņo rakstveidā, nosakot pilnvaras iesniegšanai termiņu, kas nevar būt īsāks par diviem mēnešiem, un pieteikumu vai citu dokumentu atstāj bez virzības līdz pilnvaras saņemšanai.

(2) Ja nepieciešamā pilnvara noteiktā termiņā netiek iesniegta, pārstāvja veiktās darbības, izņemot pieteikuma sākotnējo dokumentu iesniegšanu, neizraisa juridiskas sekas.

(3) Pārstāvis Patentu valdei vai attiecīgi Apelācijas padomei iesniedz pilnvaras oriģinālu, apliecinātu norakstu vai kopiju. Pilnvaras oriģināla notariāla apliecināšana nav nepieciešama.

(4) Jebkuru pilnvaru, kas attiecas uz vairāk nekā vienu pieteikumu, reģistrāciju vai cita veida iesniegumu, kā arī ģenerālpilnvaru, ar kuru pilnvaras devējs iecēlis pārstāvi visu darbību vai noteikta veida darbību veikšanai Patentu valdē vai Apelācijas padomē attiecībā uz visiem saviem pašreizējiem un turpmākajiem pieteikumiem vai reģistrācijām vai attiecībā uz noteiktiem pieteikumiem vai reģistrācijām, Patentu valde iekļauj pilnvaru sarakstā, piešķirot tai pilnvaras numuru, uz kuru pārstāvis atsaucas visās turpmākajās procedūrās.

(5) Ja Patentu valdei vai Apelācijas padomei ir pamatotas šaubas par pilnvarojuma apjomu vai citiem ar pārstāvību saistītiem apstākļiem, tā ir tiesīga, norādot pamatojumu, pieprasīt attiecīgus pierādījumus.

119.pants. Profesionālais patentpilnvarnieks

(1) Profesionālais patentpilnvarnieks ir persona, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iekļauta Patentu valdes profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā un sniedz pakalpojumus rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā.

(2) Tikai personas, uz kurām attiecas šā panta pirmā daļa, drīkst savus pakalpojumus piedāvāt kā profesionāla patentpilnvarnieka pakalpojumus.

(3) Profesionālais patentpilnvarnieks var būt specializējies vienā vai vairākās šādās jomās:

1) patentu jomā;

2) preču zīmju jomā;

3) dizainparaugu jomā.

(4) Profesionālais patentpilnvarnieks, kas specializējas patentu jomā, vienlaikus specializējas arī darbam ar papildaizsardzības sertifikātiem zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem un darbam ar pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, bet profesionālais patentpilnvarnieks, kas specializējas preču zīmju jomā, — darbam ar kolektīvajām un sertifikācijas zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

120.pants. Profesionālo patentpilnvarnieku profesionālā organizācija

(1) Latvijas profesionālo patentpilnvarnieku profesionālās organizācijas funkcijas īsteno biedrība "Latvijas profesionālo patentpilnvarnieku asociācija" (turpmāk — Patentpilnvarnieku asociācija).

(2) Patentpilnvarnieku asociācijā pēc profesijas principa apvienojas fiziskās personas, lai rūpētos par savas profesijas prestižu, veicinātu profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas paaugstināšanu, profesionālo izaugsmi, pieredzes apgūšanu, profesionālo standartu un ētikas normu ievērošanu un izpildītu šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī savos statūtos noteiktos uzdevumus.

(3) Patentpilnvarnieku asociācija likumā noteiktajā kārtībā veic šādus uzdevumus:

1) deleģē pārstāvjus profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena komisijā;

2) izstrādā profesionālajiem patentpilnvarniekiem saistošus profesionālās ētikas noteikumus un vērtē to ievērošanu;

3) nodrošina disciplinārlietas ierosināšanu pret profesionālo patentpilnvarnieku un tās izskatīšanu, kā arī lēmuma pieņemšanu par disciplinārsoda uzlikšanu;

4) organizē profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus;

5) pārstāv profesionālo patentpilnvarnieku intereses attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām;

6) pauž profesionālo patentpilnvarnieku viedokli un sniedz atzinumus rūpnieciskā īpašuma normatīvo aktu un profesionālo patentpilnvarnieku prakses jautājumos;

7) pārrauga mirušo profesionālo patentpilnvarnieku lietvedībā esošo lietu nokārtošanu Patentpilnvarnieku asociācijas statūtos noteiktajā kārtībā;

8) pilda citus šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī savos statūtos noteiktos uzdevumus.

(4) Patentpilnvarnieku asociācijai, pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, ir tiesības pieprasīt un saņemt no profesionālā patentpilnvarnieka tai nepieciešamās ziņas un attiecīgos dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

121.pants. Profesionālo patentpilnvarnieku saraksts

(1) Patentu valde kārto profesionālo patentpilnvarnieku sarakstu.

(2) Profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā iekļauj datus par fiziskajām personām, ja attiecīgā persona atbilst šādām prasībām:

1) tā ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis;

2) tā prot valsts valodu augstākajā līmenī un tai ir vismaz divu svešvalodu zināšanas, kas pietiekamas profesionālai sadarbībai ar Latvijas un ārvalstu personām un institūcijām;

3) tai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība (ārvalstu augstākās izglītības iestāžu izsniegtajiem diplomiem attiecīgajās specialitātēs jābūt atzītiem Latvijā);

4) tai rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā ir vismaz četru gadu darba pieredze, kurā ieskaita atbilstošu darbu starptautiskajās, reģionālajās vai nacionālajās rūpnieciskā īpašuma iestādēs. Darbībai rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā jābūt sistemātiskai, un tajā neieskaita ilgstošus atvaļinājumus un darbības pārtraukumus;

5) tā ir nokārtojusi profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmenu;

6) tā ir noslēgusi profesionālā patentpilnvarnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu saskaņā ar šā likuma 130.panta otrās un trešās daļas noteikumiem;

7) sarakstei ar Patentu valdi un klientiem tā norāda prakses vietas adresi Latvijā.

(3) Profesionālais patentpilnvarnieks nekavējoties rakstveidā paziņo Patentu valdei par konstatētajām kļūdām un jebkuriem grozījumiem ziņās, kas attiecībā uz viņu iekļautas profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā, tostarp par savas adreses vai sarakstes adreses maiņu.

(4) Profesionālo patentpilnvarnieku saraksts ir pieejams jebkurai ieinteresētai personai. Profesionālo patentpilnvarnieku sarakstu, kā arī jebkurus grozījumus tajā Patentu valde publisko savā tīmekļa vietnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

122.pants. Papildprasības profesionālo patentpilnvarnieku specializācijās

(1) Vismaz vienai no šā likuma 121.panta otrās daļas 2.punktā minētajām svešvalodām ir jābūt Eiropas Patentu iestādes oficiālajai darba valodai, ja persona pretendē kļūt par profesionālo patentpilnvarnieku, kas specializējas patentu jomā, vai Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) oficiālajai darba valodai, ja persona pretendē kļūt par profesionālo patentpilnvarnieku, kas specializējas preču zīmju vai dizainparaugu jomā.

(2) Personai, kura pretendē kļūt par profesionālo patentpilnvarnieku, kas specializējas patentu jomā, šā likuma 121.panta otrās daļas 3.punktā minētajai izglītībai jābūt inženierzinātņu vai dabaszinātņu nozarē.

(3) Persona, kura izglītību ieguvusi citā, nevis kādā no šā panta otrajā daļā minētajām nozarēm, ir tiesīga kļūt par profesionālo patentpilnvarnieku patentu jomā ar nosacījumu, ka papildus akadēmiskajai vai otrā līmeņa augstākajai profesionālajai izglītībai citā nozarē tā ir ieguvusi pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību inženierzinātņu vai dabaszinātņu nozarē vai citu tai pielīdzināmu profesionālo kvalifikāciju.

(4) Personai, kura pretendē kļūt par profesionālo patentpilnvarnieku patentu jomā, šā likuma 121.panta otrās daļas 4.punktā minētajai darba pieredzei jābūt iegūtai praktiskā darbā saistībā ar izgudrojumu patentu pieteikumiem (to sastādīšanu, labošanu, izskatīšanu), patentu meklējumiem, pētījumiem vai konsultācijām patentu aizsardzības jautājumos vai citā tai pielīdzināmā profesionālā darbībā.

123.pants. Profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmens

(1) Profesionālo patentpilnvarnieku pretendentu zināšanu pārbaudi veic profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena komisija, kurā iekļauj Patentu valdes un Patentpilnvarnieku asociācijas pārstāvjus.

(2) Profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmenu var kārtot personas, kuras atbilst šā likuma 121.panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punkta un 122.panta prasībām un samaksājušas profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena kārtošanas maksu.

125.pants. Profesionālo patentpilnvarnieku tiesības un pienākumi

(1) Profesionālais patentpilnvarnieks savas profesionālās kompetences ietvaros un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgs:

1) sniegt pakalpojumus rūpnieciskā īpašuma jomā tajā specializācijā, atbilstoši kurai viņš iekļauts profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā;

2) pārstāvēt personas un sniegt tām ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistītu palīdzību, ja tās vēršas Patentu valdē vai Apelācijas padomē, citās valsts un pašvaldību institūcijās, tiesā vai sadarbojas ar citām privātpersonām;

3) vākt pierādījumus, tajā skaitā pieprasīt nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām;

4) iepazīties ar valsts un pašvaldību institūciju un tiesu nolēmumiem, normatīvajiem aktiem, administratīvajiem aktiem un citu palīdzības sniegšanai nepieciešamo informāciju, kā arī saņemt šo dokumentu atvasinājumus;

5) kārtot pārstāvamo personu vārdā rūpnieciskā īpašuma normatīvajos aktos paredzētos ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistītos maksājumus Patentu valdē un Apelācijas padomē, tiesā un starptautiskajās organizācijās;

6) veikt ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistītu dokumentu tulkojumus un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināt šādus tulkojumus, dokumentu atvasinājumus, kuri iesniedzami Patentu valdei, Apelācijas padomei, tiesām, starptautiskajām organizācijām vai citām personām;

7) sniegt citus pakalpojumus, kuri atbilst viņa profesionālajai kvalifikācijai;

8) sniedzot pakalpojumus un pārstāvot personas, brīvi izvēlēties likumīgus līdzekļus un metodes.

(2) Profesionālajam patentpilnvarniekam, sniedzot pakalpojumus un pārstāvot personas, ir pienākums:

1) izvēlēties tos likumīgos līdzekļus un metodes, kas vislabāk nodrošina klientu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību;

2) īstenot tiesības un pildīt pienākumus, saglabājot profesionālo godu un cieņu;

3) sniegt informāciju klientiem par visām viņu vārdā vai viņu labā veiktajām darbībām un to rezultātiem;

4) pēc lietas pabeigšanas, pilnvarojuma izbeigšanās vai klienta pieprasījuma nodot klientam vai — pēc klienta pieprasījuma — citai personai sakarā ar lietas vešanu pie profesionālā patentpilnvarnieka esošos dokumentus, pierādījumus, kā arī no klienta saņemtos ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistītos un Patentu valdē, Apelācijas padomē, tiesā vai starptautiskajās organizācijās vēl neiemaksātos maksājumus;

5) ievērot Patentpilnvarnieku asociācijas pieņemtos profesionālās ētikas noteikumus.

(3) Profesionālais patentpilnvarnieks visā profesionālās darbības laikā pastāvīgi papildina savas profesionālās zināšanas un iemaņas.

(4) Profesionālais patentpilnvarnieks nav tiesīgs iegūt sev (arī netiešā ceļā) vai jebkurai trešajai personai tiesības, kas, ciktāl viņam zināms, pienākas personai, kuru viņš pārstāv vai kurai sniedz pakalpojumus.

(5) Neatkarīgi no šā likuma 117.panta otrās un trešās daļas noteikumiem profesionālā patentpilnvarnieka pienākums ir iesniegt pilnvaru sava klienta pārstāvībai, ja Patentu valdei vai Apelācijas padomei ir pamatotas šaubas par pilnvarojuma apjomu vai citiem ar pārstāvību saistītiem apstākļiem. Šādā gadījumā Patentu valde vai Apelācijas padome arī no profesionālā patentpilnvarnieka var pieprasīt šā likuma 118.panta piektajā daļā paredzētos pierādījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

126.pants. Izvairīšanās no interešu konflikta

(1) Profesionālais patentpilnvarnieks nedrīkst sniegt pakalpojumus tādai personai vai pārstāvēt tādu personu, kas ir iesaistīta strīdā (procedūrā Apelācijas padomē, tiesā vai citādi) ar citu personu, kurai viņš sniedz pakalpojumus vai kuru pārstāv tai pašā strīdā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā paredzētajos apstākļos profesionālais patentpilnvarnieks saņem uzdevumu sniegt pakalpojumus vai pārstāvēt personu, viņa pienākums ir šo personu nekavējoties informēt par attiecīgajiem apstākļiem un rīkoties tā, lai izvairītos no iespējamā interešu konflikta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

127.pants. Atteikšanās sniegt pakalpojumus un pilnvarojuma uzteikšana

Profesionālais patentpilnvarnieks, ievērojot Civillikuma 2315.panta nosacījumus, var atteikties sniegt pakalpojumus un uzteikt pilnvarojumu, ja klients:

1) pieprasa tādu darbību veikšanu, kuras izpildot profesionālajam patentpilnvarniekam būtu jāpārkāpj normatīvie akti vai profesionālās ētikas noteikumi;

2) kavē maksājumus par profesionālā patentpilnvarnieka sniegtajiem pakalpojumiem;

3) pieprasa pakalpojumus, kuru izpilde neatbilst profesionālā patentpilnvarnieka kompetencei;

4) aizskar profesionālā patentpilnvarnieka godu un cieņu.

128.pants. Profesionālā patentpilnvarnieka neatkarība, profesionālais noslēpums un darbības garantijas

(1) Savā profesionālajā darbībā profesionālais patentpilnvarnieks ir neatkarīgs un pakļauts tikai normatīvajiem aktiem.

(2) Profesionālais patentpilnvarnieks nedrīkst izpaust klienta noslēpumus, arī komercnoslēpumus. Šī prasība jāievēro ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc tās pabeigšanas un pilnvarojuma izbeigšanās, kā arī pēc profesionālā patentpilnvarnieka profesionālās darbības izbeigšanas. Profesionālais patentpilnvarnieks nodrošina, ka šīs prasības ievēro arī viņa vadībā strādājošie darbinieki, kuriem, veicot savus darba uzdevumus, kļuvuši zināmi profesionālā patentpilnvarnieka klienta noslēpumi.

(3) Vienīgi klients vai klienta tiesību pārņēmējs rakstveidā var atbrīvot profesionālo patentpilnvarnieku no šā panta otrajā daļā minētajiem pienākumiem.

(4) Patentu valde, Apelācijas padome, citas valsts un pašvaldību institūcijas, tiesas, prokurori un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes garantē profesionālo patentpilnvarnieku profesionālās darbības neatkarību, ievērojot aizliegumu:

1) iejaukties profesionālā patentpilnvarnieka profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņu, pieprasīt no viņa ziņas un paskaidrojumus, kā arī nopratināt viņu kā liecinieku par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, sniedzot klientiem profesionālā patentpilnvarnieka pakalpojumus;

2) kontrolēt profesionālā patentpilnvarnieka korespondenci un dokumentus, kurus viņš saņēmis vai sastādījis, sniedzot profesionālā patentpilnvarnieka pakalpojumus, izdarīt to apskati un izņemšanu, kā arī veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus;

3) kontrolēt, arī izmantojot šīs daļas 2.punktā minētos procesuālos līdzekļus, profesionālā patentpilnvarnieka pakalpojumu sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos, iegūt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā;

4) pieprasīt no klientiem ziņas par profesionālā patentpilnvarnieka sniegto pakalpojumu saturu;

5) pakļaut profesionālo patentpilnvarnieku jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar profesionālā patentpilnvarnieka pakalpojumu sniegšanu klientiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi aizsargā arī profesionālā patentpilnvarnieka vadībā strādājošos darbiniekus, ciktāl viņu pienākumi un darbība ir tieši saistīta ar profesionālā patentpilnvarnieka sniegtajiem pakalpojumiem.

(6) Par profesionālā patentpilnvarnieka pakalpojumiem nav atzīstama nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

(7) Pienākums saglabāt profesionālo noslēpumu neattiecas uz atlīdzību, ko profesionālais patentpilnvarnieks saņem par saviem pakalpojumiem.

129.pants. Profesionālo patentpilnvarnieku saimnieciskā darbība

(1) Profesionālais patentpilnvarnieks, veicot saimniecisko darbību, sniedz informāciju par to un piedāvā savus pakalpojumus tā, lai nemaldinātu par profesionālā patentpilnvarnieka darbības un pakalpojumu raksturu un būtību. Šīs prasības attiecas arī uz komersanta firmas izvēli, ja profesionālais patentpilnvarnieks veic komercdarbību.

(2) Profesionālais patentpilnvarnieks ar klientu vienojas par pakalpojumu sniegšanu, pārstāvības uzņemšanos un atlīdzības apmēru.

(3) Profesionālais patentpilnvarnieks kārto visas savas klientu lietas un lietvedību savā prakses vietā.

130.pants. Profesionālo patentpilnvarnieku civiltiesiskā atbildība

(1) Profesionālais patentpilnvarnieks atbild par tiesību aizskārumu, kaitējumu un zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ radušies personai, kuru viņš pārstāv vai kurai viņš sniedzis pakalpojumu, kā arī gadījumos, kad tiesību aizskārums, kaitējums vai zaudējumi radušies profesionālā patentpilnvarnieka vadībā strādājoša darbinieka vainas dēļ, kurš veicis tam uzdotos darba pienākumus.

(2) Profesionālais patentpilnvarnieks vai komersants, kurš viņu nodarbina, apdrošina profesionālā patentpilnvarnieka civiltiesisko atbildību (profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risku), pirms profesionālais patentpilnvarnieks uzsāk profesionālo darbību šajā jomā, un uztur spēkā apdrošināšanas līgumu pastāvīgi visā viņa profesionālās darbības laikā.

(3) Profesionālā patentpilnvarnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālā summa individuāla apdrošināšanas līguma gadījumā ir 100 Latvijā attiecīgajā periodā noteiktās minimālās mēnešalgas. Ja apdrošināšanas līgumu slēdz komersants, kas nodarbina divus vai vairākus profesionālos patentpilnvarniekus (grupas apdrošināšanas līgums), apdrošinājuma minimālā summa ir 200 Latvijā attiecīgajā periodā noteiktās minimālās mēnešalgas.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanās gadījumā profesionālā patentpilnvarnieka atbildība ir ierobežota ar civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu, kas noteikta apdrošināšanas līgumā un nedrīkst būt mazāka par šā panta trešajā daļā noteikto.

131.pants. Profesionālo patentpilnvarnieku ētika

(1) Patentpilnvarnieku asociācija izstrādā visiem profesionālajiem patentpilnvarniekiem saistošus profesionālās ētikas noteikumus.

(2) Patentpilnvarnieku asociācija vērtē profesionālās ētikas noteikumu ievērošanu profesionālo patentpilnvarnieku darbībā šādos gadījumos:

1) pēc Patentu valdes direktora priekšlikuma;

2) sakarā ar saņemtu sūdzību;

3) pēc savas iniciatīvas.

(3) Patentpilnvarnieku asociācija savu vērtējumu dara zināmu sūdzības iesniedzējam un var ierosināt disciplinārlietu pret profesionālo patentpilnvarnieku.

132.pants. Profesionālo patentpilnvarnieku disciplinārlietas

(1) Patentpilnvarnieku asociācija var ierosināt disciplinārlietu pret profesionālo patentpilnvarnieku pēc savas iniciatīvas vai Patentu valdes direktora priekšlikuma, ja ir pārkāpti:

1) normatīvie akti;

2) Patentpilnvarnieku asociācijas statūti;

3) profesionālās ētikas noteikumi.

(2) Profesionālo patentpilnvarnieku disciplinārlietas izskata disciplinārlietu komisija, ko izveido konkrētā pārkāpuma izspriešanai.

(3) Profesionālo patentpilnvarnieku disciplinārlietas izskata, disciplinārpārkāpumus konstatē un disciplinārsodus piemēro, ievērojot Patentpilnvarnieku asociācijas statūtos noteikto kārtību.

(4) Pēc disciplinārlietas izskatīšanas disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu vai par disciplinārsoda uzlikšanu profesionālajam patentpilnvarniekam.

133.pants. Disciplinārsodi

(1) Disciplinārlietu komisija ir tiesīga uzlikt šādus disciplinārsodus:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) izslēgt no profesionālo patentpilnvarnieku saraksta.

(2) Pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto lēmumu, personu no profesionālo patentpilnvarnieku saraksta izslēdz Patentu valdes direktors.

(3) Uzlikt disciplinārsodu — izslēgšana no profesionālo patentpilnvarnieku saraksta — var:

1) par normatīvo aktu tīšu pārkāpumu vai profesionālās ētikas noteikumu rupju pārkāpumu, ja nodarīts būtisks kaitējums klienta tiesībām vai interesēm vai patentpilnvarnieka cieņai un godam;

2) ja disciplinārsods tiek uzlikts atkārtoti.

134.pants. Profesionālā patentpilnvarnieka profesionālās darbības apturēšana un atstādināšana no pienākumu pildīšanas

(1) Patentu valdes direktors ir tiesīgs ar attiecīgu rīkojumu apturēt profesionālā patentpilnvarnieka profesionālo darbību uz laiku, kamēr patentpilnvarnieks pilda valsts amatpersonas pienākumus, atrodas vēlētā amatā valsts vai pašvaldības institūcijā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai citā situācijā, kad iespējams interešu konflikts, vai pēc profesionālā patentpilnvarnieka lūguma uz mācību laiku, ilgstošas slimības laiku un citos gadījumos.

(1¹) Ja ir beidzies profesionālā patentpilnvarnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma termiņš un Patentu valde mēneša laikā no šā līguma termiņa izbeigšanās nav saņēmusi civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma kopiju un rakstveida iesniegumu par ziņu iekļaušanu sarakstā, Patentu valdes direktors ir tiesīgs apturēt profesionālā patentpilnvarnieka profesionālo darbību līdz iesnieguma un apdrošināšanas līguma kopijas saņemšanai.

(2) Patentu valdes direktors ir tiesīgs atstādināt profesionālo patentpilnvarnieku no pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku, ja patentpilnvarnieka pienākumu pildīšana šajā laikposmā var kaitēt klientu interesēm vai profesionālā patentpilnvarnieka cieņai un godam.

(3) Pēc procesa virzītāja rakstveida informācijas saņemšanas Patentu valdes direktors uz laiku, kamēr noris pirmstiesas kriminālprocess un tiesvedība krimināllietā, var atstādināt no pienākumu pildīšanas profesionālo patentpilnvarnieku, kurš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai kuram Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā kā drošības līdzeklis ir piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

135.pants. Izslēgšana no profesionālo patentpilnvarnieku saraksta

(1) No profesionālo patentpilnvarnieku saraksta ar Patentu valdes direktora rīkojumu profesionālo patentpilnvarnieku izslēdz:

1) ja viņš iesniedzis attiecīgu rakstveida lūgumu;

2) ja viņš vairs nav Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis;

3) ja tiesa viņam nodibinājusi aizgādnību;

4) ja viņa sarakstes adrese vairs neatbilst šā likuma 121.panta otrās daļas 7.punkta prasībām;

5) ja viņam ar tiesas spriedumu ir atņemtas tiesības darboties par profesionālo patentpilnvarnieku vai noteikti citādi ierobežojumi, kas neļauj pildīt profesionālos pienākumus;

6) saskaņā ar disciplinārlietu komisijas lēmumu;

7) ja viņš nepatiesi norādījis šā likuma 121.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 6.punktā vai 122.pantā minētās ziņas;

8) ja viņš ir miris vai atzīts par bezvēsts prombūtnē esošu.

(2) Persona, kura no profesionālo patentpilnvarnieku saraksta izslēgta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punkta noteikumiem, var lūgt to atjaunot sarakstā, ja novērsti iemesli, kuru dēļ persona tika izslēgta. Profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmens šādai personai jākārto, ja pārtraukums tās profesionālajā darbībā ir bijis četrus gadus ilgs vai ilgāks.

(3) Persona, kura no profesionālo patentpilnvarnieku saraksta izslēgta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 5., 6. vai 7.punkta noteikumiem, var lūgt to atjaunot sarakstā ne agrāk kā četrus gadus pēc izslēgšanas dienas, ja novērsti iemesli, kuru dēļ persona tika izslēgta, un ja novērsta (ja nepieciešams) tās neatbilstība šā likuma 121.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta un 122.panta prasībām, kā arī nokārtots profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmens. Ja persona no profesionālo patentpilnvarnieku saraksta minēto pamatojumu dēļ izslēgta atkārtoti, to profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā neatjauno.

136.pants. Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu profesionālo patentpilnvarnieku darbība Latvijā

(1) Ja Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts patentpilnvarnieks iesniedz attiecīgu lūgumu un dokumentus, kas apliecina viņa tiesības darboties par profesionālo patentpilnvarnieku citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, Patentu valdes direktors šo personu iekļauj profesionālo patentpilnvarnieku saraksta atsevišķā sadaļā, piešķirot tai tiesības uz pagaidu profesionālo darbību Latvijā. Tiesības uz pagaidu profesionālo darbību Latvijā piešķir uz sešiem mēnešiem ar nosacījumu, ka minētā persona apņemas nodrošināt profesionālu sadarbību ar Patentu valdi, Apelācijas padomi, tiesām un citām institūcijām valsts valodā, ir veikusi patentpilnvarnieka civiltiesisko apdrošināšanu un norāda sarakstes adresi Latvijā.

(2) Patentu valdes direktors var pagarināt Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts profesionālā patentpilnvarnieka tiesības uz pagaidu profesionālo darbību Latvijā ikreiz par sešiem mēnešiem, ja minētā persona iesniedz attiecīgu lūgumu un dokumentus, kas apliecina, ka tā ir veikusi patentpilnvarnieka civiltiesisko apdrošināšanu un veic profesionālu darbību rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības jomā Latvijā. Patentu valde lēmumu šajā jautājumā pieņem, uzklausot profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena komisijas viedokli. Šī komisija ir tiesīga sava viedokļa sagatavošanai pieprasīt no patentpilnvarnieka mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus par viņa darbību.

(3) Ja profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena komisija atzīst, ka Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts patentpilnvarniekam ir pietiekama valsts valodas prasme un profesionālajai darbībai nepieciešamās Latvijas normatīvo aktu zināšanas un ka viņa profesionālā kvalifikācija atbilst pastāvīgai darbībai Latvijā attiecīgajā specializācijā (124.pants), un ka viņš ir uzrādījis patentpilnvarnieka civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, patentpilnvarnieku iekļauj profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā un tam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Latvijas profesionālajam patentpilnvarniekam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.)

1. Ja konkrēta darbība reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā Patentu valdē uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās, tai piemēro noteikumus, kas bija spēkā dienā, kad šī darbība tika uzsākta.

2. Patentu valdes Apelācijas padomes sastāvs, kas apstiprināts atbilstoši noteikumiem, kuri bija spēkā pirms šā likuma spēkā stāšanās, turpina pildīt savus pienākumus līdz dienai, kad saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu darbu uzsāk Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome.

3. Apelācijas un iebilduma iesniegumus, kuri iesniegti līdz dienai, kad saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu darbu uzsāk Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome, izskata, piemērojot Patentu likuma, likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", Dizainparaugu likuma un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likuma normas, kuras bija spēkā līdz 2015.gada 31.decembrim. Pēc pušu lūguma Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome var izskatīt pirms tās darbības uzsākšanas iesniegtos apelācijas un iebilduma iesniegumus šajā likumā noteiktajā kārtībā.

4. Maksa par apelācijas vai iebilduma iesniegumu, kurš iesniegts pēc 2016.gada 1.janvāra, maksājama atbilstoši Apelācijas padomes maksas pakalpojumu cenrādim.

5. Apelācijas vai iebilduma lietas dalībnieks vēršas tiesā par Patentu valdes Apelācijas padomes lēmumu, kas pieņemts pēc 2016.gada 1.janvāra, atbilstoši šajā likumā un Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai.

6. Personas, kuru dati ir iekļauti Patentu valdes profesionālo patentpilnvaroto reģistrā pirms šā likuma spēkā stāšanās un kuras nav no šā reģistra izslēgtas, iekļauj profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā tajā pašā specializācijā, ja tās sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Patentu valdes direktoram attiecīgu rakstveida lūgumu un dokumentus, kas apliecina, ka minētā persona atbilst šā likuma 121.panta otrās daļas 1., 6. un 7.punkta prasībām.