Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka civilstāvokļa aktu (laulības noslēgšanas, dzimšanas un miršanas fakta):

1.1. reģistrācijas kārtību;

1.2. reģistru ierakstu paraugus;

1.3. reģistra ierakstā iekļaujamās ziņas;

1.4. reģistra ieraksta glabāšanas, aktualizēšanas (labošana, papildināšana vai anulēšana) un atjaunošanas kārtību;

1.5. ziņu izsniegšanas kārtību un apjomu;

1.6. paraugus dokumentiem, kurus iesniedz civilstāvokļa aktu reģistrācijai;

1.7. paraugus dokumentiem, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem.

2. Civilstāvokļa aktu reģistrē jebkurā pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā (turpmāk – dzimtsarakstu nodaļa) vai Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī (turpmāk – pārstāvniecība), ievērojot Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā noteiktos izņēmumus.

3. Nav pieļaujama laulības noslēgšana, dzimšanas un miršanas fakta reģistrācija vienā telpā vienlaikus.

4. Civilstāvokļa aktu reģistrē, aktualizē, atjauno un civilstāvokļa akta reģistra ierakstu (turpmāk – reģistra ieraksts) iekļauj Fizisko personu reģistrā. Reģistra ieraksts, kas sastādīts līdz 2012. gada 31. decembrim, ir vēsturiskais reģistra ieraksts.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 287 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

5. Dzimtsarakstu nodaļa, pārstāvniecība un Tieslietu ministrija pirms ziņu iekļaušanas Fizisko personu reģistrā un pirms civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinoša dokumenta atkārtotas izsniegšanas pārbauda sniegtās ziņas Fizisko personu reģistrā.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 287 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

6. Ziņu iekļaušanu par reģistra ieraksta vai vēsturiskā reģistra ieraksta reģistrēšanu, aktualizēšanu un atjaunošanu uzsāk ar personas personas koda ievadīšanu. Ja ziņas par personu nav iekļautas Fizisko personu reģistrā un persona netiek identificēta, ziņas iekļauj atbilstoši uzrādītajiem dokumentiem vai vēsturiskajam reģistra ierakstam un automātiski ģenerētu individuālu personas kodu nepiešķir.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 287 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

7. Personas vārdu(-us) un uzvārdu reģistra ierakstā iekļauj valsts valodā, ievērojot normatīvos aktus par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, to atveidi (arī atveidojot svešvalodas oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā), pielīdzināšanu un identifikāciju.

8. Ja reģistra ierakstā iekļauj ziņas par ārzemnieku, personvārdus atveido atbilstoši šo noteikumu 7.punktam. Ja persona vēlas, viņas vārdu(-us) un uzvārdu reģistra ierakstā iekļauj arī atbilstoši ārzemnieka personu apliecinošajam dokumentam, atveidojot svešvalodas oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā.

9. Iekļaujot Fizisko personu reģistrā ziņas par vēsturisko civilstāvokļa reģistra ierakstu, pilngadīgas personas vārdu un uzvārdu norāda atbilstoši vēsturiskajam reģistra ierakstam, bet personas kodu, tautību, valstisko piederību un tās veidu ieraksta atbilstoši Fizisko personu reģistrā esošajām aktuālajām ziņām.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 287 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

10. Ja dzimtsarakstu nodaļas atbildīgā persona nespēj mutvārdos vai rakstiski saprasties ar personu ar invaliditāti vai personu, kurai nepiemīt rakstītprasme vai lasītprasme, reģistra ierakstā ziņas par personu ar invaliditāti vai personu, kurai nepiemīt rakstītprasme vai lasītprasme, iekļauj tādas atbalsta personas klātbūtnē, kura var saprasties ar minēto personu un kura ar savu parakstu apliecina, ka reģistra ierakstā iekļautās ziņas atbilst personas ar invaliditāti gribai vai tās personas gribai, kurai nepiemīt rakstītprasme vai lasītprasme. Ja persona spēj mutvārdos paust savu gribu un spēj izlasīt reģistra ierakstā iekļautās ziņas, atbalsta personas klātbūtne nav obligāta. Ja persona nespēj rakstīt, bet spēj lasīt, persona izlasa reģistra ierakstā iekļautās ziņas un apstiprina, ka tās atbilst personas gribai. Ja persona spēj izlasīt reģistra ierakstā iekļautās ziņas un spēj rakstīt, viņa pašrocīgi uzraksta, ka reģistrā iekļautās ziņas ir izlasījusi un ka tās pareizi izteic personas gribu. Dzimtsarakstu nodaļas atbildīgā persona komunikācijā ar minēto personu atbilstoši iespējām izmanto alternatīvās komunikācijas veidus un līdzekļus. Par to izdara atzīmi reģistra ieraksta piezīmju daļā. Šāda kārtība piemērojama arī tad, ja persona ar invaliditāti vai persona, kurai nepiemīt rakstītprasme vai lasītprasme, ir civilstāvokļa akta paziņotājs.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 287 redakcijā)

11. Fizisko personu reģistrā iekļauj ziņas atbilstoši vēsturiskajam reģistra ierakstam. Ja vēsturiskajā reģistra ierakstā līdz 2012. gada 31. decembrim ir veikti papildinājumi vai labojumi, ziņas Fizisko personu reģistrā iekļauj saskaņā ar veiktajiem papildinājumiem vai labojumiem.

(MK 21.06.2016. noteikumu Nr. 405 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

12. Iekļaujot ziņas par vēsturisko reģistra ierakstu Fizisko personu reģistrā un izdodot no civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta apliecību vai izsniedzot izziņu, reģistrēšanas iestādi norāda atbilstoši vēsturiskajam reģistra ierakstam. Vietu nosaukumus (dzimušā dzimšanas vietu, laulāto dzimšanas vietu un mirušā dzimšanas un miršanas vietu) norāda atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam, kāds ir dokumenta atkārtotās izsniegšanas brīdī. Ja tas nav iespējams administratīvi teritoriālo izmaiņu dēļ, vietu nosaukumus norāda atbilstoši teritoriālajam iedalījumam, kāds bija reģistra ieraksta sastādīšanas dienā.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

13. Ja dzimtsarakstu nodaļa vai pārstāvniecība uzskata, ka reģistra ierakstā ir nepieciešams norādīt papildu ziņas, to izdara piezīmju daļā.

14. Reģistra ierakstā iekļautās ziņas nolasa civilstāvokļa akta paziņotājam.

15. Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas bez atzinuma sagatavošanas var labot tikai to iekļaušanas dienā. Vēlāk reģistra ierakstu labo šo noteikumu IX nodaļā minētajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

16. Katram reģistra ierakstu veidam ir atsevišķa numerācija kalendāra gada ietvaros.

17. Pēc ziņu iekļaušanas Fizisko personu reģistrā no tā izdrukā civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta datorizdruku (turpmāk – datorizdruka), civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām specifikācijas prasībām, vai izziņu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju. Minētos dokumentus pēc pieprasījuma (izņemot gadījumus, ja civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošais dokuments ir izsniedzams obligāti) izsniedz Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā norādītajām personām. Izziņu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju var izsniegt ar drošu elektronisko parakstu.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

18. Ziņu apjoms, ko izsniedz no Fizisko personu reģistra, noteikts datorizdrukā un apliecībā. Ja personas vēlas iegūt papildu ziņas, kas nav norādītas datorizdrukā un apliecībā, no Fizisko personu reģistra izsniedz izziņu.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

19. Konfesiju vadības pilnvarotajām personām laulības apliecību veidlapas izsniedz Tieslietu ministrija, izrakstot orderi (2.pielikums). Pilnvarotā persona laulības apliecību veidlapu skaitu, sērijas un numurus pārbauda saņemšanas brīdī. Konfesijas vadība saņemtās laulības apliecību veidlapas nodod garīdzniekiem.

20. Konfesijas vadība ir atbildīga par laulības apliecību veidlapu uzskaiti, glabāšanu un izlietošanu.

21. Par laulības apliecību veidlapu pazušanu konfesijas vadība nekavējoties informē Valsts policiju un Tieslietu ministriju, norādot veidlapu skaitu, sērijas, numurus un pazušanas apstākļus.

22. Izskatot reģistra ieraksta atjaunošanas, labošanas vai papildināšanas lietu, dzimtsarakstu nodaļa pēc apstākļu pilnīgas noskaidrošanas sniedz atzinumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja atzinums ir pozitīvs, tajā norāda visas atjaunojamās, labojamās vai papildināmās ziņas. Ja atzinums ir negatīvs, tajā norāda atteikuma iemeslu un pārsūdzēšanas kārtību.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405)

23. Dzimtsarakstu nodaļas lietu nomenklatūru izstrādā atbilstoši Tieslietu ministrijas izstrādātajai lietu paraugnomenklatūrai.

24. Dzimtsarakstu nodaļa katru gadu līdz 10.janvārim un 10.jūlijam, bet pārstāvniecība – līdz 15.janvārim un 15.jūlijam iesniedz Tieslietu ministrijā pārskatu par pusgadā reģistrētajiem civilstāvokļa aktiem (3.pielikums).

25. Konfesiju vadība katru gadu līdz 10.janvārim un 10.jūlijam iesniedz Tieslietu ministrijā pārskatu par laulības apliecību veidlapu izlietojumu.

26. Lai noslēgtu laulību dzimtsarakstu nodaļā, pārstāvniecībā vai pie garīdznieka, personas, kuras vēlas noslēgt laulību, personīgi iesniedz noteikta parauga kopīgu iesniegumu (4.pielikums) un laulības reģistrācijai nepieciešamos dokumentus dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā dokumentu pārbaudei, izņemot šo noteikumu 26.¹ punktā minēto gadījumu.

(Grozīts ar MK 21.08.2018. noteikumiem Nr. 534)

26.¹ Pilngadīgi Latvijas pilsoņi vai pilngadīgi Latvijas nepilsoņi iesniegumu par laulības noslēgšanu (4. pielikums) var iesniegt arī elektroniski, nosūtot to uz tās dzimtsarakstu nodaļas e-pasta adresi, kurā vēlas noslēgt laulību, ja iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un tam ir laika zīmogs (turpmāk – elektroniskais iesniegums).

(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 534 redakcijā)

27. Pārstāvniecība iesniegumu pieņem tikai no ārvalstī dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem.

28. Dzimtsarakstu nodaļas vai pārstāvniecības atbildīgā persona iepazīstina personas ar Civillikuma normām, kas nosaka laulības noslēgšanas kārtību, un ar šķēršļiem laulības noslēgšanai.

29. Dzimtsarakstu nodaļas vai pārstāvniecības atbildīgā persona salīdzina iesniegumā norādītās ziņas ar personu uzrādītajiem un iesniegtajiem dokumentiem.

29.¹ Elektronisko iesniegumu dzimtsarakstu nodaļas atbildīgā persona pārbauda piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas. Ja elektroniskajā iesniegumā norādītās ailes nav aizpildītas vai aizpildītas neprecīzi vai elektronisko iesniegumu nav parakstījušas abas personas, kuras vēlas noslēgt laulību, vai nav samaksāta valsts nodeva par laulības reģistrāciju, dzimtsarakstu nodaļas atbildīgā persona elektroniski par to paziņo personām, kuras vēlas noslēgt laulību, un nosaka piecu darbdienu termiņu konstatēto trūkumu novēršanai.

(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 534 redakcijā)

29.² Ja noteiktajā termiņā nav novērsti šo noteikumu 29.¹ punktā minētie trūkumi, elektroniskais iesniegums uzskatāms par neiesniegtu un dzimtsarakstu nodaļas atbildīgā persona elektroniski par to paziņo personām, kuras vēlas noslēgt laulību.

(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 534 redakcijā)

29.³ Ja elektroniskajā iesniegumā norādītās ailes aizpildītas, elektronisko iesniegumu parakstījušas abas personas, kuras vēlas noslēgt laulību, un ir samaksāta valsts nodeva par laulības reģistrāciju vai ja noteiktajā termiņā ir novērsti trūkumi, dzimtsarakstu nodaļas atbildīgā persona salīdzina elektroniskajā iesniegumā norādītās ziņas ar Fizisko personu reģistrā iekļautajām ziņām. Ja minētās ziņas atbilst, dzimtsarakstu nodaļas atbildīgā persona nosūta personām, kuras vēlas noslēgt laulību, paziņojumu par elektroniskā iesnieguma pieņemšanu.

(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 534 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

29.⁴ Ja elektroniskajā iesniegumā norādītās ziņas neatbilst Fizisko personu reģistrā iekļautajām ziņām, dzimtsarakstu nodaļas atbildīgā persona elektroniski par to paziņo personām, kuras vēlas noslēgt laulību, un nosaka piecu darbdienu termiņu neatbilstību novēršanai. Ja noteiktajā termiņā konstatētās neatbilstības netiek novērstas, elektroniskais iesniegums uzskatāms par neiesniegtu un dzimtsarakstu nodaļas atbildīgā persona elektroniski par to paziņo personām, kuras vēlas noslēgt laulību.

(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 534 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

30. Ja dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā iesniedz ārvalstu institūciju izsniegtos dokumentus, kas nepieciešami laulības noslēgšanai, reģistra ierakstā norāda iestādi, kas izdevusi attiecīgo dokumentu, dokumenta numuru (ja attiecināms) un izdošanas datumu.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 249 redakcijā)

31. Personas, kurai bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss piešķirts Latvijas Republikā, deklarāciju par ģimenes stāvokli laulības noslēgšanai Latvijas Republikā (5.pielikums) un ziņas par dokumentu, kas personai ļauj likumīgi uzturēties Latvijas Republikā, un tā derīguma termiņu norāda reģistra ieraksta piezīmju daļā.

32. Ja personai bez Latvijas Republikas pilsonības ir arī citas valsts valstiskā piederība, laulības noslēgšanai Latvijas Republikā jāiesniedz attiecīgās valsts kompetentās institūcijas izsniegtais dokuments par ģimenes stāvokli. Ārzemniekam, kuram ir vairākas valstiskās piederības vai ir izveidota tiesiskā saikne ar vairākām valstīm darba tiesisko attiecību vai izglītības jomā, jāiesniedz visu attiecīgo valstu kompetento institūciju izsniegtie dokumenti par ģimenes stāvokli. Reģistra ieraksta piezīmju daļā norāda ziņas par personas valstisko piederību un tās veidu.

(MK 21.06.2016. noteikumu Nr. 405 redakcijā, kas grozīta ar MK 31.03.2020. noteikumiem Nr. 171)

33. Ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegtais dokuments par ģimenes stāvokli laulības noslēgšanai Latvijā ir derīgs sešus mēnešus no tā izdošanas dienas, ja dokumentā nav norādīts īsāks derīguma termiņš.

34. Ja persona vēlas noslēgt laulību ar personu ar veselības traucējumiem, lūgumu par iesnieguma iesniegšanu ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām iesniedz dzimtsarakstu nodaļā atbilstoši personas ar veselības traucējumiem atrašanās vietai. Lūgumā norāda datus par personām, kuras vēlas noslēgt laulību (vārds, uzvārds, personas kods), un tam pievieno ārstniecības iestādes atzinumu, ka persona ar veselības traucējumiem nav transportējama.

35. Personas ar dzimtsarakstu nodaļas vai pārstāvniecības atbildīgo personu vienojas par laulības reģistrācijas laiku (diena un stunda) un vietu.

36. Ja nepieciešams, laulības noslēgšanas laiku un vietu var pārcelt.

37. Ja personas vēlas noslēgt laulību citā dzimtsarakstu nodaļā, pārstāvniecībā vai pie garīdznieka, dzimtsarakstu nodaļa vai pārstāvniecība, kurā iesniegts iesniegums, izsniedz izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi (6.pielikums). Iesniegums glabājas dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā, kurā tas iesniegts, bet izziņa – dzimtsarakstu nodaļā, pārstāvniecībā vai pie garīdznieka, kur laulība noslēgta.

38. Ja sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas laulība nav noslēgta, bet personas joprojām vēlas noslēgt laulību, iesniegumu iesniedz atkārtoti.

39. Laulību reģistrē pārstāvniecībā, dzimtsarakstu nodaļā vai citā laulības noslēgšanai piemērotā vietā, kas atrodas attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas robežās, vai pie garīdznieka.

40. Persona ar veselības traucējumiem, kura, pamatojoties uz ārstniecības iestādes atzinumu, nav transportējama, laulību reģistrē ārstniecības personas klātbūtnē atbilstoši personas ar veselības traucējumiem atrašanās vietai.

41. Ja laulību reģistrē ārpus dzimtsarakstu nodaļas, reģistra ieraksta piezīmju daļā norāda laulības noslēgšanas vietu. Reģistrējot laulību šo noteikumu 34.punktā minētajā gadījumā, reģistra ieraksta piezīmju daļā norāda šo noteikumu 34.punktā minētā lūguma iesniedzēja datus (vārds, uzvārds, personas kods) un lūguma iesniegšanas datumu.

42. Noslēdzot laulību ar ārzemnieku un iegūstot laulātā uzvārdu, reģistra ierakstā papildus var norādīt uzvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā, ja persona to vēlas. Uzvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā reģistra ierakstā iekļauj atbilstoši ārzemnieka (otra laulātā) personu apliecinošajam dokumentam.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405)

43. Pēc ziņu iekļaušanas Fizisko personu reģistrā izdrukā datorizdruku (7.pielikums). To paraksta Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā minētās personas.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

44. Pēc laulības noslēgšanas laulības apliecību izsniedz:

44.1. dzimtsarakstu nodaļa vai pārstāvniecība (8.pielikums);

44.2. garīdznieks (9.pielikums).

45. Ja laulības noslēgšanas vietā tehniski nav iespējams nodrošināt ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā, aizpilda protokolu par laulības noslēgšanu (10. pielikums). Protokolu paraksta abi laulātie, liecinieks(-i), ja liecinieks(-i) piedalās laulības reģistrācijā, un dzimtsarakstu nodaļas amatpersona. Protokolu apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 249 redakcijā)

46. Dzimtsarakstu nodaļa, kura reģistrējusi laulību, protokolu glabā kopā ar laulības reģistra ieraksta datorizdruku un iesien grāmatā atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajai kārtībai.

(MK 21.06.2016. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

47. Ziņas par noslēgto laulību iekļauj Fizisko personu reģistrā ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc protokola sastādīšanas. Pēc laulības reģistra ieraksta izdarīšanas laulātajiem izsniedz laulības apliecību vai nosūta to pa pastu, ja ir izteikts tāds lūgums.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

48. Saņemot garīdznieka paziņojumu par noslēgto laulību, dzimtsarakstu nodaļa iekļauj attiecīgās ziņas Fizisko personu reģistrā. Reģistra ieraksta piezīmju daļā norāda garīdznieka vārdu, uzvārdu un paziņojuma saņemšanas datumu. Ja garīdznieka paziņojums ir neprecīzs vai kļūdains, ziņas Fizisko personu reģistrā neiekļauj, bet garīdznieka paziņojumu nekavējoties nosūta atpakaļ izlabošanai vai papildināšanai.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

48.¹ Ja laulība noslēgta pie garīdznieka, laulības reģistra ierakstā kā laulības noslēgšanas vietu norāda baznīcas draudzi, kurā laulība reģistrēta un kurā tiek glabāts garīdznieka sastādītais laulības reģistra ieraksts.

(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 534 redakcijā)

49. Laulību var reģistrēt ieslodzījuma vietā tās dzimtsarakstu nodaļas amatpersona, kuras darbības teritorijā atrodas ieslodzījuma vieta, vai garīdznieks. Laulību citas dzimtsarakstu nodaļas amatpersona var reģistrēt, ja:

49.1. persona ir nokļuvusi ieslodzījuma vietā pēc iesnieguma iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā;

49.2. ieslodzītā persona pārvietota uz citu ieslodzījuma vietu;

49.3. ieslodzītās personas vēlas, lai laulību reģistrē tās dzimtsarakstu nodaļas amatpersona, kuras darbības teritorijā atrodas otras ieslodzītās personas ieslodzījuma vieta.

50. Iesniegumu par laulības noslēgšanu (11.pielikums) un laulības noslēgšanai nepieciešamos dokumentus (izņemot dokumentus, kuri atrodas ieslodzījuma vietas administrācijas rīcībā) uzrāda persona, kura vēlas noslēgt laulību ar ieslodzīto personu. Ja personai nav laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu vai ja abas personas atrodas ieslodzījuma vietā, tos pieprasa valsts un pašvaldību institūcijām ar pilnvarotas personas vai ar ieslodzījuma vietas administrācijas starpniecību. Iesniegumu iesniedz dzimtsarakstu nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas ieslodzījuma vieta.

51. Dzimtsarakstu nodaļa izsniedz personai izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi (12.pielikums) iesniegšanai garīdzniekam vai citai dzimtsarakstu nodaļai šo noteikumu 49.1., 49.2. un 49.3.apakšpunktā minētajos gadījumos.

52. Ieslodzījuma vietas administrācija nodrošina dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas un laulības noslēgšanas dalībnieku drošību, kā arī laulības noslēgšanu noteiktajā laikā un piemērotās ieslodzījuma vietas telpās.

53. Noslēdzot laulību ieslodzījuma vietā, protokolā izdara ierakstu par laulības noslēgšanu ieslodzījuma vietā (13. pielikums). Protokolu paraksta abi laulātie, liecinieks(-i), ja liecinieks(-i) piedalās laulības reģistrācijā, un dzimtsarakstu nodaļas amatpersona. Protokolu apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 249 redakcijā)

54. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona, pamatojoties uz protokolu par laulības noslēgšanu ieslodzījuma vietā, ziņas par laulības noslēgšanu ievada Fizisko personu reģistrā ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc laulības noslēgšanas. Laulības apliecību izsniedz personīgi vai pēc laulāto lūguma nosūta pa pastu uz norādīto adresi. Laulības reģistra kopiju dzimtsarakstu nodaļa nosūta attiecīgajai ieslodzījuma vietai pievienošanai ieslodzītās personas lietai.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

54.¹ Dzimtsarakstu nodaļa, kura reģistrējusi laulību ieslodzījuma vietā, protokolu glabā kopā ar laulības reģistra ieraksta datorizdruku un iesien grāmatā atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajai kārtībai.

(MK 21.06.2016. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

55. Visus izdevumus, kas saistīti ar laulības noslēgšanu, sedz personas, kuras vēlas noslēgt laulību.

56. Persona, kura vēlas noslēgt laulību ar ieslodzīto personu, dzimtsarakstu nodaļā iesniedz aizpildītu iesniegumu, kurā norāda visu nepieciešamo informāciju, izņemot ziņas par otru personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā, un uzrāda laulības noslēgšanai nepieciešamos dokumentus.

57. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona salīdzina iesniegumā norādītās ziņas ar iesniegtajiem un uzrādītajiem dokumentiem, apliecina tās ar parakstu un valsts ģerboņzīmogu un izsniedz personai, kura vēlas noslēgt laulību ar ieslodzīto personu.

58. Persona, kura vēlas noslēgt laulību ar ieslodzīto personu, iesniegumu nosūta ieslodzījuma vietas administrācijai pa pastu vai iesniedz personīgi. Iesniegumā norāda, vai aizpildīto iesniegumu persona vēlas saņemt pa pastu vai personīgi.

59. Ieslodzījuma vietas administrācija nodod saņemto iesniegumu ieslodzītajai personai. Minētā persona aizpilda iesniegumu, norādot ziņas par sevi, un pievieno laulības noslēgšanai nepieciešamos dokumentus.

60. Ieslodzījuma vietas priekšnieks ar parakstu un zīmogu apliecina ieslodzītās personas parakstu. Iesniegumu un laulības noslēgšanai nepieciešamos dokumentus personai, kura vēlas noslēgt laulību ar ieslodzīto personu, izsniedz personīgi vai nosūta pa pastu.

61. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona, pieņemot iesniegumu vai izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi, vai garīdznieks, pieņemot izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi, vienojas ar ieslodzījuma vietas administrāciju un personu, kas vēlas noslēgt laulību ar ieslodzīto personu, par laulības noslēgšanas dienu un laiku.

62. Ja abas personas, kuras vēlas noslēgt laulību, atrodas ieslodzījuma vietā, tās rakstiski informē ieslodzījuma vietas administrāciju par vēlēšanos noslēgt laulību.

63. Ieslodzījuma vietu administrācijas vienojas, kurā no ieslodzījuma vietām laulība tiks noslēgta.

64. Tās ieslodzījuma vietas administrācijas pārstāvis, kurā laulība tiks noslēgta, nodrošina ieslodzījuma vietā esošo personu ar iesnieguma veidlapu.

65. Ieslodzījuma vietā esošā persona iesnieguma veidlapā norāda ziņas par sevi un pievieno laulības noslēgšanai nepieciešamos dokumentus.

66. Ieslodzījuma vietas priekšnieks ar parakstu un zīmogu apliecina ieslodzījuma vietā esošās personas parakstu un nosūta iesniegumu kopā ar laulības noslēgšanai nepieciešamajiem dokumentiem otras personas ieslodzījuma vietas administrācijai.

67. Otra ieslodzījumā esošā persona iesniegumā norāda ziņas par sevi un pievieno laulības noslēgšanai nepieciešamos dokumentus. Ieslodzījuma vietas priekšnieks ar parakstu un zīmogu apliecina personas parakstu un nosūta iesniegumu kopā ar pievienotajiem dokumentiem laulības noslēgšanai dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības teritorijā laulība tiks noslēgta.

68. Ja laulību noslēdz garīdznieks vai citas dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas, ieslodzījuma vietas administrācija pēc personas lūguma pieprasa dzimtsarakstu nodaļai izsniegt izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi nosūtīšanai garīdzniekam vai otrai dzimtsarakstu nodaļai.

69. Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona, pieņemot iesniegumu vai izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi, vai garīdznieks, pieņemot izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi, vienojas ar ieslodzījuma vietas administrāciju par ieslodzīto personu laulības noslēgšanas dienu un laiku.

70. Paziņojot par bērna piedzimšanu, dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību, kas apliecina bērna dzimšanas faktu, bērna dzimumu, dzimšanas vietu un laiku, mātes vārdu un uzvārdu (turpmāk – medicīnas apliecība, kas apliecina dzimšanas faktu), vai citu ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu dokumentu, kas apliecina, ka sieviete ir dzemdējusi, un kurā norādītas ziņas par bērna dzimumu un varbūtējo dzimšanas laiku.

71. Ja par bērna dzimšanas faktu paziņo vēlāk nekā mēnesi pēc bērna piedzimšanas, dzimtsarakstu nodaļa vai pārstāvniecība to reģistrē, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

71.1. bērna tēva vai mātes, vai abu vecāku, vai ieinteresētās personas, kura paziņo par bērna piedzimšanu, iesniegumu, kurā paskaidrots nokavējuma iemesls;

71.2. medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu, vai ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu dokumentu par bērna dzimumu un varbūtējo dzimšanas laiku.

72. Dzimtsarakstu nodaļas vai pārstāvniecības atbildīgā persona dzimšanas faktu reģistrē dienā, kad saņemts paziņojums par bērna dzimšanu, paziņotāja klātbūtnē. Ja Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā noteiktajos gadījumos ir saņemts rakstisks paziņojums par bērnu dzimšanas faktu, dzimtsarakstu nodaļas vai pārstāvniecības atbildīgā persona dzimšanas faktu reģistrē rakstiskā paziņojuma saņemšanas dienā. Reģistra ieraksta piezīmju daļā norāda rakstiskā paziņojuma saņemšanas datumu un veidu, kādā tas saņemts.

73. Reģistra ierakstā papildus bērna uzvārdam var norādīt izvēlētā uzvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā, ja vecāki to vēlas. Uzvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā reģistra ierakstā iekļauj atbilstoši ārzemnieka (tēva vai mātes) personu apliecinošajam dokumentam.

74. Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, bērnam Fizisko personu reģistrā piešķir automātiski ģenerētu individuālu personas kodu un nenorāda bērna valstisko piederību un tās veidu, ja:

74.1. bērns ir sasniedzis trīs mēnešu vecumu;

74.2. bērna dzimšanas brīdī abi vecāki ir ārzemnieki;

74.3. bērna dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis vai bezvalstnieks, bet otrs – citas valsts pilsonis;

74.4. bērns dzimis ārvalstīs un viņa dzimšanas brīdī vecāki ir Latvijas nepilsoņi vai bezvalstnieki.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 287 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

75. Dzimšanas reģistra ierakstā bērna dzīvesvietas adresi norāda, ievērojot šādus nosacījumus:

75.1. pēc bērna tēva vai mātes, vai viņu pilnvarotās personas norādījuma deklarē jaundzimuša bērna dzīvesvietu, vienlaikus norādot Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteiktās ziņas dzīvesvietas deklarēšanai;

75.2. pēc ārstniecības personas, citas dzemdībās klāt bijušas personas, patversmes vai ieslodzījuma vietas vadītāja vai pašvaldības norādījuma vai gadījumā, ja nav pamata dzīvesvietas deklarēšanai, adresi dzimšanas reģistra ierakstā reģistrē kā norādīto;

75.3. nedzīvi dzimušam un dzemdībās mirušam bērnam dzīvesvietas adresi nedeklarē un nenorāda;

75.4. adresi deklarē un norāda atbilstoši Valsts adrešu reģistrā iekļautai adresei.

(MK 21.06.2016. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

76. Bērna tautību reģistra ierakstā norāda atbilstoši radinieka tautībai tiešā augšupējā līnijā divu paaudžu robežās, ja vecāki var pierādīt bērna radniecību ar minēto personu.

77. Atzīstot paternitāti, vecāki dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā iesniedz kopēju paternitātes atzīšanas iesniegumu (14.pielikums) vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 35.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā apliecināts iesniedzēja paraksta īstums. Paternitāti atzīst arī tad, ja, paziņojot par bērna dzimšanas faktu, bērna māte, bērna mātes vīrs vai bērna mātes bijušais vīrs un bērna bioloģiskais tēvs dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā personiski iesniedz kopīgu iesniegumu (15.pielikums) vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums.

78. Ja, paziņojot par bērna dzimšanas faktu, vienlaikus tiek atzīta paternitāte, abiem vecākiem klātesot, reģistra ierakstā kā paziņotājus norāda abus vecākus. Abi paziņotāji parakstās dzimšanas reģistra ieraksta datorizdrukas ailēs "pamats ziņu ierakstīšanai par tēvu" un "paziņotājs".

79. Ja bērna dzimšanas fakta reģistrācijas brīdī mātes uzvārds medicīnas apliecībā, kas apliecina dzimšanas faktu, nesakrīt ar uzvārdu mātes personu apliecinošajā dokumentā, dzimšanas reģistra ierakstā mātes uzvārdu iekļauj atbilstoši uzvārdam mātes personu apliecinošajā dokumentā.

80. Ja bērna dzimšanas fakta reģistrācijas brīdī medicīnas apliecībā, kas apliecina dzimšanas faktu, ir konstatētas citas kļūdas mātes personas datos, tad dzimšanas reģistra ierakstā ziņas par māti iekļauj atbilstoši mātes personu apliecinošajam dokumentam.

81. Ja māte nav uzrādījusi personu apliecinošu dokumentu, iestājoties ārstniecības iestādē, un, pēc dzemdībām atstājot to, pamet bērnu ārstniecības iestādē, bērnu reģistrē kā atradeni.

82. Lai reģistrētu nedzīvi piedzimuša bērna vai dzemdībās miruša bērna dzimšanas faktu, iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par perinatālās nāves iestāšanos, kurā norādīts bērna dzimšanas fakts, dzimšanas datums, bērna dzimums, dzimšanas vieta un laiks, mātes vārds un uzvārds (turpmāk – medicīnas apliecība par perinatālās nāves iestāšanos).

82.¹ Lai Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā noteiktajos gadījumos dzimšanas reģistra ierakstu sastādītu atkārtoti, bērna vecāki dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā iesniedz:

82.¹ 1. iesniegumu ar lūgumu pārreģistrēt bērna dzimšanas faktu;

82.¹ 2. dzimšanas fakta reģistrāciju apliecinošu dokumentu, kas izdots valstī, kurā pirmreizēji reģistrēts bērna dzimšanas fakts;

82.¹ 3. dokumentu par atteikumu veikt papildinājumu bērna dzimšanas reģistra ierakstā, ko izsniegusi ārvalsts kompetentā iestāde, kurā pirmreizēji reģistrēts bērna dzimšanas fakts.

(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 534 redakcijā)

83. Pēc ziņu iekļaušanas Fizisko personu reģistrā izdrukā datorizdruku (16.pielikums). To paraksta Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā minētās personas.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

84. Pēc bērna dzimšanas fakta reģistrācijas dzimtsarakstu nodaļa vai pārstāvniecība izsniedz dzimšanas apliecību (17.pielikums).

85. Miršanas faktu reģistrē dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā paziņojuma saņemšanas dienā.

86. Paziņojot par miršanas faktu, dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā paziņotājs uzrāda savu personu apliecinošo dokumentu un iesniedz:

86.1. mirušās personas personu apliecinošu dokumentu;

86.2. medicīnas apliecību par perinatālās nāves iestāšanos, ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni vai citu dokumentu, kas apliecina miršanas faktu.

87. Par miršanas faktu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā minētās iestādes vai cita juridiskā persona paziņo rakstiski. Reģistra ieraksta piezīmju daļā norāda ziņas par iestādi vai juridisko personu, kas paziņojusi par miršanas faktu.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405)

87.¹ Reģistrējot tādas identificētas personas miršanas faktu, kura nav reģistrēta Fizisko personu reģistrā, personai nepiešķir automātiski ģenerētu individuālu personas kodu.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 287 redakcijā; punkts stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

88. Ja, reģistrējot miršanas faktu, kļūst zināms, ka mirušā nepilngadīgie bērni palikuši bez aizgādības, dzimtsarakstu nodaļa vai pārstāvniecība tajā pašā dienā par to paziņo bāriņtiesai atbilstoši bērnu dzīvesvietai. Ja nepilngadīgā bērna dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, dzimtsarakstu nodaļa vai pārstāvniecība paziņo bāriņtiesai atbilstoši bērna vai vecāku pēdējai dzīvesvietai Latvijas Republikā.

89. Reģistrējot miršanas faktu, reģistra ieraksta piezīmju daļā norāda, vai mirušās personas personu apliecinošs dokuments ir vai nav iesniegts dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā. Dzimtsarakstu nodaļa, reģistrējot ārzemnieka miršanas faktu, reģistra ieraksta piezīmju daļā papildus norāda saņemtā personu apliecinošā dokumenta numuru, izdevējiestādi un izdošanas datumu.

90. Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēto mirušo personu personu apliecinošos dokumentus reizi mēnesī ar sarakstu nodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Pārstāvniecībā reģistrēto mirušo personu personu apliecinošos dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nosūta ar tuvāko diplomātisko pastu.

91. To ārzemnieku personu apliecinošos dokumentus, kuru miršanas fakts reģistrēts Latvijas Republikā, dzimtsarakstu nodaļa reizi mēnesī ar sarakstu nodod mirušās personas personu apliecinošā dokumenta izdevējvalsts akreditētajai diplomātiskajai un konsulārajai pārstāvniecībai Latvijā. Ja attiecīgās valsts diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība neatrodas Latvijā, mirušā ārzemnieka personu apliecinošos dokumentus nodod Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam nosūtīšanai attiecīgās valsts ārlietu ministrijai.

(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 534 redakcijā)

92. Reģistrējot nezināmas (neidentificētas) personas miršanas faktu, ziņas miršanas reģistrā ieraksta atbilstoši ziņām, kādas norādītas medicīnas apliecībā par perinatālās nāves iestāšanos, ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotajā medicīnas apliecībā par nāves cēloni vai citā dokumentā, kas apliecina miršanas faktu. Fizisko personu reģistrā personai nepiešķir automātiski ģenerētu individuālu personas kodu.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

93. Ja nav zināms precīzs miršanas datums, reģistra ierakstā kā miršanas laiku norāda:

93.1. miršanas reģistrācijas datumu, ja miršana reģistrēta mēnesī, kad persona mirusi;

93.2. miršanas reģistrācijas datumu, ja miršana reģistrēta gadā, kad persona mirusi;

93.3. miršanas mēneša pēdējo dienu un gadu, ja miršana reģistrēta citā mēnesī un gadā;

93.4. miršanas gada pēdējo dienu, ja personas miršana reģistrēta citā gadā;

93.5. datumu, kad persona ievesta Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Tanatoloģijas nodaļā (morgā), kas norādīts tiesu medicīnas ekspertīzes atzinumā vai citā dokumentā, kas apliecina miršanas faktu.

94. Ja miršanas laiks norādīts atbilstoši šo noteikumu 93.punktam, miršanas reģistra ierakstā pie miršanas datuma veic atzīmi par datuma aptuvenību un piezīmēs ieraksta aptuveno datumu teksta veidā.

95. Pēc ziņu iekļaušanas Fizisko personu reģistrā izdrukā datorizdruku (18.pielikums). To paraksta Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā minētās personas.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

96. Pēc miršanas fakta reģistrācijas dzimtsarakstu nodaļa vai pārstāvniecība pēc pieprasījuma izsniedz miršanas apliecību (19.pielikums).

97. Dokumentus, kas apliecina miršanas faktu, dzimtsarakstu nodaļa un pārstāvniecība reizi mēnesī ar pavadrakstu nodod Veselības ministrijas atbildīgajai iestādei.

98. Vēsturisko reģistru ierakstu pirmos eksemplārus glabā republikas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļā, kura atrodas novada administratīvajā centrā, otros – republikas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļā, kura atrodas novada administratīvajā centrā, vai Tieslietu ministrijā.

(MK 31.03.2020. noteikumu Nr. 171 redakcijā)

99. Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa glabā reģistru ierakstu pirmos eksemplārus, kuri sastādīti:

99.1. Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļās;

99.2. pārstāvniecībās.

100. Civillikuma 51.pantā norādīto konfesiju garīdznieku reģistru ierakstus, kas sastādīti, sākot ar 1993.gada 1.septembri, glabā attiecīgajā draudzē.

101. Datorizdruku glabā dzimtsarakstu nodaļa un pārstāvniecība, kas veikusi civilstāvokļa akta reģistrāciju. Dzimtsarakstu nodaļa, kura neatrodas novada administratīvajā centrā, katru gadu līdz 31.janvārim datorizdrukas par iepriekšējo kalendāra gadu, kas iesietas grāmatās, nodod dzimtsarakstu nodaļai, kura atrodas novada administratīvajā centrā.

102. Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas un pārstāvniecības katru gadu līdz 31.janvārim datorizdrukas par iepriekšējo kalendāra gadu, kas iesietas grāmatās, nodod glabāšanai Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai.

103. Datorizdrukas pa reģistru veidiem iesien grāmatās reģistru ierakstu hronoloģiskā secībā. Reģistru ierakstu grāmatā iesien ne mazāk kā 75 un ne vairāk kā 250 datorizdrukas.

104. Ja gada laikā sastādīts neliels skaits reģistru ierakstu, vienā reģistru ierakstu grāmatā var apvienot viena gada visu reģistru ierakstu veidu datorizdrukas.

105. Ja gada laikā dzimtsarakstu nodaļā sastādīts liels skaits viena veida reģistru ierakstu, datorizdrukas sadala un iesien vairākās reģistru ierakstu grāmatās.

106. Reģistru ierakstu grāmatai pirms iesiešanas pievieno titullapu, kurā norāda datorizdruku sastādīšanas vietu, gadu, veidu, kā arī grāmatas satura rādītāju.

107. Ja viena reģistra ieraksta veida un viena gada datorizdrukas ir sadalītas iesiešanai vairākās reģistru ierakstu grāmatās, pirms iesiešanas katrai reģistra ierakstu grāmatai papildus norāda grāmatā iesieto datorizdruku pirmo un pēdējo numuru un pirmās un pēdējās datorizdrukas sastādīšanas datumu.

108. Pirms iesiešanas reģistru ierakstu grāmatām pievieno noslēdzošo lapu, kurā norāda reģistru ierakstu grāmatā iesienamo lapu skaitu (ar cipariem un vārdiem), ko apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas vadītāja parakstu un valsts ģerboņzīmogu.

109. Iesietās reģistru ierakstu grāmatas numurē un ieraksta tās dzimtsarakstu nodaļas arhīva fonda uzskaites žurnālā (20.pielikums), kura glabā reģistru ierakstu grāmatas līdz to nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam.

110. Dzimtsarakstu nodaļa reģistru ierakstu grāmatas glabā atbilstoši arhīva dokumentu saglabāšanas tehniskajām prasībām – arhīvglabātavas telpās. Arhīva dokumentus, kuriem nav izveidota arhīvglabātava, glabā slēdzamos skapjos vai telpās, kas nav pieejamas apmeklētājiem.

111. Par dzimtsarakstu nodaļas arhīva glabāšanu ir atbildīgs dzimtsarakstu nodaļas vadītājs.

112. Reģistra ieraksta atjaunošana attiecas uz vēsturiskajiem reģistra ierakstiem.

113. Reģistrēto, bet bojāgājušo vai pazudušo reģistra ierakstu, kas sastādīts Latvijas Republikā, uz atzinuma pamata atjauno tā dzimtsarakstu nodaļa, kura saņēmusi iesniegumu par reģistra ieraksta atjaunošanu.

114. Pārstāvniecībā reģistrēto, bet bojāgājušo vai pazudušo reģistra ierakstu atjauno Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa.

115. Lai konstatētu, vai reģistra ieraksts gājis bojā vai pazudis, pārbauda attiecīgā veida reģistrus par laikposmu trīs gadus pirms un trīs gadus pēc reģistra ieraksta sastādīšanas.

116. Faktu, ka reģistra ieraksts gājis bojā vai pazudis, apliecina izziņa no dzimtsarakstu nodaļas, kurā atjaunojamais reģistra ieraksts bija sastādīts, vai dzimtsarakstu nodaļas, kurā jāglabājas reģistra ieraksta pirmajam un otrajam eksemplāram, vai izziņa no Tieslietu ministrijas, ja Tieslietu ministrijā glabājas reģistra ieraksta otrais eksemplārs.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 249 redakcijā)

117. Izziņā no dzimtsarakstu nodaļas, kurā atjaunojamais reģistra ieraksts bija sastādīts, vai dzimtsarakstu nodaļas, kurā jāglabājas reģistra ieraksta pirmajam un otrajam eksemplāram, un izziņā no Tieslietu ministrijas norāda, ka reģistra ieraksts nav saglabājies un agrāk nav atjaunots.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 249 redakcijā)

118. Laulības reģistra ierakstu dzimtsarakstu nodaļa atjauno, ja abi laulātie vai viens no viņiem ir dzīvs.

119. Nepilngadīgas personas dzimšanas reģistra ierakstu atjauno, pamatojoties uz bērna likumiskā pārstāvja iesniegumu. Nepilngadīgais, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, iesniegumu par reģistra ieraksta atjaunošanu var iesniegt, ja viņam ir personu apliecinošs dokuments.

120. Iesniegumam par reģistra ieraksta atjaunošanu pievieno:

120.1. šo noteikumu 116.punktā minētās izziņas;

120.2. reģistra ieraksta atjaunošanai nepieciešamo iesniedzēja (personas, kuras ierakstu atjauno) biogrāfisko datu uzskaitījumu;

120.3. dokumentus, kas apstiprina bojāgājušā vai pazudušā reģistra ieraksta reģistrācijas faktu, un citus dokumentus, kas apstiprina iesniedzēja norādītās atjaunošanai nepieciešamās ziņas;

120.4. paskaidrojumu, ja dokumentos ir konstatētas pretrunīgas ziņas par personu, kuras reģistra ierakstu atjauno.

121. Dzimtsarakstu nodaļa iesnieguma pamatošanai un pretrunu izskaidrošanai nepieciešamo informāciju ir tiesīga pamatoti pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām.

122. Ja atjaunošanas lietas dokumentos ir pretrunīgas ziņas vai neskaidrības par personas identitāti, dzimtsarakstu nodaļa lietu nosūta Valsts policijas teritoriālajai iestādei atbilstoši iesniedzēja dzīvesvietai. Valsts policijas teritoriālā iestāde pārbauda personas datus. Atzinumu par pārbaudes rezultātiem kopā ar lietu nosūta atpakaļ dzimtsarakstu nodaļai.

123. Atzinumu par reģistra ieraksta atjaunošanu sastāda vienā eksemplārā un kopā ar lietu glabā dzimtsarakstu nodaļā.

124. Ierakstu atjauno nekavējoties pēc atzinuma sastādīšanas un ziņas iekļauj Fizisko personu reģistrā. Par reģistra sastādīšanas datumu uzskatāms datums, kad ziņas iekļautas Fizisko personu reģistrā.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 287 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

125. Atjaunojot dzimšanas ierakstu, personas dzimšanas datumu un ziņas par vecākiem nosaka, pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem.

126. Atjaunojot reģistra ierakstu, reģistrācijas iestādi norāda atbilstoši dzimtsarakstu nodaļas nosaukumam, kura reģistra ierakstu atjaunoja. Reģistra ieraksta piezīmju daļā norāda tās reģistrācijas iestādes nosaukumu, kurā atjaunojamais reģistra ieraksts bijis sastādīts.

127. Pēc reģistra ieraksta atjaunošanas no Fizisko personu reģistra izdrukā atjaunotā reģistra ieraksta datorizdruku. To glabā pa reģistru veidiem kopā ar pārējām datorizdrukām.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

128. Pamatojoties uz atjaunoto reģistra ierakstu, pēc pieprasījuma izsniedz civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību.

129. Atzinumu par atteikumu atjaunot reģistra ierakstu sastāda divos eksemplāros. Vienu atzinuma eksemplāru izsniedz personai, kura iesniegusi iesniegumu par reģistra ieraksta atjaunošanu, otru glabā dzimtsarakstu nodaļā.

130. Reģistra ierakstu papildina, ja tas ir sastādīts dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā. Reģistra ierakstu papildina tā dzimtsarakstu nodaļa, kura saņēmusi informāciju vai iesniegumu par reģistra ieraksta papildināšanu.

131. Ja pārstāvniecībā saņemts iesniegums par dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā sastādīta reģistra ieraksta papildināšanu, lietu par reģistra ieraksta papildināšanu kārto un reģistra ierakstu papildina tā dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājas papildināmais reģistra ieraksts.

132. Reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz:

132.1. tiesas spriedumu;

132.2. zvērināta notāra paziņojumu par laulības šķiršanu;

132.3. personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu;

132.4. personas iesniegumu bez dzimtsarakstu nodaļas atzinuma;

132.5. administratīvo aktu;

132.6. Ministru kabineta lēmumu.

133. Pamatojoties uz tiesas spriedumu, reģistra ierakstu papildina, ja:

133.1. bērnam noteikta paternitāte;

133.2. konstatēts paternitātes fakts;

133.3. tiesa apmierinājusi prasību, ar kuru apstrīdēts paternitātes pieņēmums (konstatēts, ka bērns nav cēlies no bērna mātes vīra), vai atzīto paternitāti atzinusi par neesošu;

133.4. noteikta vai apstrīdēta maternitāte;

133.5. anulēts ieraksts par bērna vecākiem vai vienu no viņiem;

133.6. apstiprināta vai atcelta adopcija;

133.7. laulība šķirta vai atzīta par neesošu.

134. Pamatojoties uz personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, reģistra ierakstu papildina, ja:

134.1. bērnam, kura dzimšanas fakts reģistrēts kā atradenim, kļuvuši zināmi vecāki;

134.2. svītro fiktīvo ierakstu par tēvu (ja bērna dzimšana bijusi reģistrēta LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā noteiktajā kārtībā, ierakstot ziņas par bērna tēvu ar mātes uzvārdu un tautību un bērna tēva vārdu un tēvvārdu pēc mātes norādījuma);

134.3. bērnam līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai ieraksta konfesionālo vārdu kā bērna otru vārdu;

134.4. bērnam līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, kuram doti divi vārdi, bet kuru sauc tikai vienā vārdā, svītro vārdu, kuru nelieto;

134.5. bērnam līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai maina vārdu(-us) uz jebkuru vārdu(-iem) – vienu reizi, ja bērna vārds(-i) ir grūti izrunājams(-i) vai nelabskanīgs(-i);

134.6. bērnam no 15 gadu vecuma un pilngadīgai personai, kurai dzimšanas reģistra ierakstā un dzimšanas apliecības oriģinālā ierakstīti divi vārdi, svītro vienu no vārdiem, kuru nelieto, ja personas citos dokumentos ierakstīts tikai viens vārds;

134.7. bērnam maina uzvārdu uz tēva vai mātes uzvārdu pēc vecāku laulības noslēgšanas, vecāku laulības šķiršanas, tēva vai mātes laulības noslēgšanas, tēva vai mātes laulības šķiršanas, pēc tēva vai mātes uzvārda maiņas;

134.8. bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no vecākiem, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno atsevišķo aizgādību;

134.9. bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no vecākiem ir atņemtas aizgādības tiesības un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības;

134.10. svītrotas ziņas par vienu no vecākiem, bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības;

134.11. personai veikta daļēja vai pilnīga dzimuma maiņa un ierakstu par personas dzimumu maina atbilstoši dzimumam, kāds norādīts ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotajā medicīnas apliecībā vai citā dokumentā, kas apliecina dzimuma maiņu. Vārda(-u) un uzvārda formu atveido atbilstoši dzimumam;

134.12. bērnam maina tautības ierakstu, atbilstoši šo noteikumu 76. punktam, ja bērna dzimšanas reģistrā svītrotas ziņas par vienu no vecākiem vai reģistrs papildināts ar ziņām par vienu no vecākiem. Tautības ieraksta maiņai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

134.13. adoptētajam maina dzimšanas vietu un dzimšanas datumu atbilstoši sākotnējam ierakstam dzimšanas reģistrā, kas norādīts pirms adopcijas apstiprināšanas (ja adopcija apstiprināta līdz 1993. gada 31. augustam, pamatojoties uz LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 112. pantu, un ar kuru ir grozīts ieraksts par adoptējamā dzimšanas vietu un dzimšanas datumu);

134.14. bērnam tautības ierakstu maina uz tēva vai mātes tautības ierakstu pēc tēva vai mātes tautības ieraksta maiņas. Tautības ieraksta maiņai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405; MK 31.03.2020. noteikumiem Nr. 171)

135. Veicot papildinājumus bērna dzimšanas reģistra ierakstā šo noteikumu 134.3., 134.4., 134.5., 134.7., 134.8. un 134.14.  apakšpunktā minētajā gadījumā, ir nepieciešama vecāku piekrišana.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 249 redakcijā)

136. Pamatojoties uz personas iesniegumu bez dzimtsarakstu nodaļas atzinuma, reģistra ierakstu papildina, ja:

136.1. svītro fiktīvo ierakstu par tēvu (ja bērna dzimšana bijusi reģistrēta LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā noteiktajā kārtībā, ierakstot ziņas par bērna tēvu ar mātes uzvārdu un tautību un bērna tēva vārdu un tēvvārdu pēc mātes norādījuma) un vienlaikus iesniedz paternitātes atzīšanas iesniegumu;

136.2. bērnam atzīst paternitāti (14.¹ pielikums);

136.3. bērna vecākiem savstarpēji noslēdzot laulību, vecāki un bērns iegūst kopīgu uzvārdu;

136.4. vārdu(-us) un uzvārdu, kas reģistrā ierakstīts izloksnē vai svešvalodā, atveido, ievērojot latviešu literārās valodas normas personvārdu rakstībā;

136.5. persona, atveidojot personvārdu, kas ierakstīts izloksnē vai svešvalodā, vēlas saglabāt arī sava uzvārda vēsturisko formu vai citas valodas oriģinālformu.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405)

137. Pamatojoties uz administratīvo aktu, reģistra ierakstu papildina, ja:

137.1. bērnam atļauts mainīt vārdu(-us), uzvārdu;

137.2. atļauts mainīt tautības ierakstu;

137.3. atļauts mainīt vārdu(-us) vai uzvārdu (vārdu(-us) un uzvārdu) personai, kurai ir veikta daļēja vai pilnīga dzimuma maiņa. Ierakstu par personas dzimumu maina atbilstoši dzimumam, kāds norādīts ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotajā medicīnas apliecībā vai citā dokumentā, kas apliecina dzimuma maiņu. Vārdu(-us) vai uzvārdu (vārdu(-us) un uzvārdu) ieraksta saskaņā ar lēmumu par atļauju mainīt vārdu(-us) vai uzvārdu (vārdu(-us) un uzvārdu).

(MK 21.06.2016. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

138. Miršanas reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz tiesas vai reabilitācijas iestāžu paziņojumu, ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību, izziņas iestādes lēmumu vai tiesas spriedumu.

139. Atzinumu par reģistra ieraksta papildināšanu sastāda vienā eksemplārā un kopā ar lietu glabā dzimtsarakstu nodaļā.

140. Atzinumu par atteikumu papildināt reģistra ierakstu sastāda divos eksemplāros. Vienu atzinuma eksemplāru izsniedz personai, kura iesniegusi iesniegumu par reģistra ieraksta papildināšanu, otru glabā dzimtsarakstu nodaļā.

141. Pēc papildinājumu izdarīšanas dzimtsarakstu nodaļa, kura ierakstu papildinājusi, vai Tieslietu ministrija jauna satura apliecību izsniedz, ja:

141.1. ieraksts dzimšanas reģistrā papildināts šo noteikumu 133.1., 133.2., 133.3., 133.4., 133.5., 133.6. apakšpunktā, 134., 136. un 137. punktā minētajos gadījumos;

141.2. mainīts bērna dzimums un tādēļ personvārdi dzimšanas reģistrā laboti atbilstoši dzimumam.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405)

142. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405)

143. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405)

144. Reģistra ierakstu labo, ja tas ir sastādīts dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā.

145. Labojumu jebkurā reģistra ierakstā izdara, ja:

145.1. dzimtsarakstu nodaļa vai pārstāvniecība pieļāvusi pārrakstīšanās vai ortogrāfijas kļūdu, ziņu vai atsevišķu vārdu izkropļojumu vai izlaidumu, ierakstījusi nepareizas vai neprecīzas ziņas;

145.2. veicama personvārda pielīdzināšana (civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošajos dokumentos un personu apliecinošajos dokumentos norādīto personvārda formas variantu novēršana) atbilstoši šo noteikumu 7.punktam.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405; MK 21.08.2018. noteikumiem Nr. 534)

146. Reģistra ierakstu dzimtsarakstu nodaļa labo, pamatojoties uz:

146.1. ieinteresētās personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu;

146.2. dzimtsarakstu nodaļas atzinumu bez ieinteresētās personas iesnieguma, ja dzimtsarakstu nodaļa konstatējusi, ka, iekļaujot ziņas Fizisko personu reģistrā, ir pieļāvusi pārrakstīšanās vai ortogrāfijas kļūdu;

146.3. tiesas spriedumu.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

147. Reģistra ierakstu uz atzinuma pamata labo tā dzimtsarakstu nodaļa, kura saņēmusi iesniegumu par reģistra ieraksta labošanu.

148. Ja pārstāvniecībā saņemts iesniegums par dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā sastādīta reģistra ieraksta labošanu, lietu par reģistra ieraksta labošanu kārto un reģistra ierakstu labo tā dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājas labojamais reģistra ieraksts.

149. Iesniegumam par reģistra ieraksta labošanu pievieno:

149.1. uz labojamā reģistra ieraksta pamata izsniegto civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošo dokumentu;

149.2. labojuma nepieciešamību pamatojošos dokumentus;

149.3. (svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405).

150. Ja labošanas lietas dokumentos ir pretrunīgas ziņas vai neskaidrības par personas identitāti, dzimtsarakstu nodaļa lietu nosūta Valsts policijas teritoriālajai iestādei atbilstoši iesniedzēja dzīvesvietai. Valsts policijas teritoriālā iestāde pārbauda personas datus un informāciju par pārbaudes rezultātiem kopā ar lietu nosūta atpakaļ dzimtsarakstu nodaļai.

151. Ja dzimtsarakstu nodaļa konstatē, ka ir pamats analogu labojumu izdarīt arī citā reģistra ierakstā, lietai pievieno tā pilngadīgā ģimenes locekļa iesniegumu, uz kuru šis ieraksts attiecas, ja viņš vēlas kļūdu labot.

152. Atzinumu par reģistra ieraksta labošanu sastāda divos eksemplāros. Vienu atzinuma eksemplāru izsniedz personai, kura iesniegusi iesniegumu par reģistra ieraksta labošanu, otru kopā ar lietu glabā dzimtsarakstu nodaļā.

153. Atzinumu par atteikumu labot reģistra ierakstu sastāda divos eksemplāros. Vienu atzinuma eksemplāru izsniedz personai, kura iesniegusi iesniegumu par reģistra ieraksta labošanu, otru glabā dzimtsarakstu nodaļā.

154. Dzimtsarakstu nodaļa, kura veikusi labojumu, jauna satura apliecību izsniedz pēc šo noteikumu 146.punktā minēto labojumu izdarīšanas reģistra ierakstā.

155. Reģistra ierakstu anulē, ja tas ir sastādīts dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā. Reģistra ierakstu anulē Tieslietu ministrija, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai Tieslietu ministrijas lēmumu.

156. Lietu par reģistra ieraksta anulēšanu kārto tā dzimtsarakstu nodaļa, kura saņēmusi iesniegumu par reģistra ieraksta anulēšanu.

157. Dzimtsarakstu nodaļa kārto anulēšanas lietu uz savas iniciatīvas pamata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja uz atkārtoti izdarītā reģistra ieraksta pamata nav izsniegts civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošs dokuments.

158. Ja pārstāvniecībā saņemts iesniegums par dzimtsarakstu nodaļā sastādīta reģistra ieraksta anulēšanu, lietu par reģistra ieraksta anulēšanu kārto tā dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājas anulējamais reģistra ieraksts.

159. Iesniegumu par reģistra ieraksta anulēšanu iesniedz:

159.1. persona, par kuru attiecīgais ieraksts ir izdarīts, vai viņas pilnvarota persona;

159.2. persona, kura pamato savu tiesisko ieinteresētību.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405)

160. Iesniegumam pievieno:

160.1. dokumentu, kas apliecina, ka ieraksts ir atjaunots vai atkārtoti izdarīts;

160.2. dokumentu, kas apliecina, ka pirmieraksts ir saglabājies;

160.3. dokumentus, kas pierāda, ka šo noteikumu 160.1. un 160.2.apakšpunktā minētie ieraksti ir izdarīti par iesniedzēju, ja iesniedzēja uzvārds personu apliecinošajā dokumentā nesaskan ar uzvārdu pirmierakstā vai atjaunotajā, vai atkārtoti izdarītajā ierakstā;

160.4. paskaidrojumu par to, kāpēc ieraksts ir atjaunots vai atkārtoti izdarīts.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405)

161. Papildus šo noteikumu 160.punktā minētajiem dokumentiem pievieno:

161.1. iesniedzēja biogrāfisko datu uzskaitījumu, ja anulējamais reģistra ieraksts attiecas uz viņu;

161.2. dokumentus, kas pierāda, ka iesniedzējs ietilpst mirušās personas mantinieku lokā, ja anulējams ieraksts par personas miršanas faktu;

161.3. paskaidrojumu, ja atjaunotajā vai atkārtoti izdarītajā reģistra ierakstā un pirmierakstā ir pretrunīgas ziņas.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405)

162. Dzimtsarakstu nodaļa pieprasa no citām iestādēm pretrunu izskaidrošanai nepieciešamos dokumentus.

163. Ja atjaunotajā vai atkārtoti izdarītajā ierakstā un pirmierakstā ir pretrunīgas ziņas vai neskaidrības un rodas šaubas par iesniedzēja personas datiem, dzimtsarakstu nodaļa lietu nosūta Valsts policijas teritoriālajai iestādei atbilstoši iesniedzēja dzīvesvietai. Valsts policijas teritoriālā iestāde pārbauda personas datus un informāciju par pārbaudes rezultātiem kopā ar lietu nosūta atpakaļ dzimtsarakstu nodaļai.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 405)

164. Lietu dzimtsarakstu nodaļa nosūta Tieslietu ministrijai lēmuma pieņemšanai. Tieslietu ministrija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par ieraksta anulēšanu vai par atteikumu to anulēt.

165. Lēmumu par reģistra ieraksta anulēšanu vai par atteikumu to anulēt paraksta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktors. Lēmumu apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.

166. Lēmumu par reģistra ieraksta anulēšanu sastāda divos eksemplāros. Lēmuma vienu eksemplāru nosūta personai, kura iesniegusi iesniegumu par reģistra ieraksta anulēšanu, bet otru eksemplāru glabā Tieslietu ministrijā.

167. Lēmumu par atteikumu anulēt reģistra ierakstu sastāda divos eksemplāros. Lēmuma vienu eksemplāru un dokumentus, ko persona pievienoja iesniegumam, izsniedz iesniedzējam, bet lēmuma otru eksemplāru glabā Tieslietu ministrijā.

168. Ja lietu par reģistra ieraksta anulēšanu iesniedz dzimtsarakstu nodaļa uz savas iniciatīvas pamata, lēmumu par atteikumu anulēt reģistra ierakstu sastāda divos eksemplāros. Lēmuma vienu eksemplāru glabā dzimtsarakstu nodaļā, kura anulēšanas lietu kārtojusi, bet otru eksemplāru glabā Tieslietu ministrijā.

169. Lēmums par reģistra ieraksta anulēšanu vai par atteikumu anulēt reģistra ierakstu tiek paziņots iesniedzējam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

170. Lai atkārtoti saņemtu dokumentu, persona dzimtsarakstu nodaļai, pārstāvniecībai vai Tieslietu ministrijai iesniedz, nosūta pa pastu vai uz iestādes oficiālo e-pastu vai iesniedz elektroniska dokumenta veidā, izmantojot e-pakalpojumus valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv, attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

170.1. vārdu(-us), uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, kontakttālruni vai e-pasta adresi;

170.2. pamatojumu dokumenta atkārtotas saņemšanas nepieciešamībai;

170.3. atkarībā no dokumenta veida, kuru nepieciešams saņemt atkārtoti, – laulības noslēgšanas, laulības šķiršanas, dzimšanas, miršanas datumu un vietu, attiecīgā reģistra ieraksta reģistrācijas vietu un gadu;

170.4. tās personas datus, par kuru pieprasa atkārtoti izsniegt dokumentu, un ziņas par personas saistību ar iesniedzēju.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 249 redakcijā)

171. Pēc iesnieguma saņemšanas dzimtsarakstu nodaļa, pārstāvniecība vai Tieslietu ministrija pārbauda reģistra ieraksta reģistrācijas faktu Fizisko personu reģistrā. Ja reģistra ieraksts ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā, dzimtsarakstu nodaļa, pārstāvniecība vai Tieslietu ministrija atkārtoti izsniedz pieprasīto dokumentu.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

172. Ja reģistra ieraksts nav reģistrēts Fizisko personu reģistrā, dzimtsarakstu nodaļa, pārstāvniecība vai Tieslietu ministrija, kurā iesniegts iesniegums par dokumenta atkārtotu saņemšanu, sazinās ar dzimtsarakstu nodaļu, kura glabā reģistra ierakstu, vai ar Tieslietu ministriju, ja dzimtsarakstu nodaļā attiecīgais reģistra ieraksts nav saglabājies. Dzimtsarakstu nodaļa, kura glabā reģistra ierakstu, vai Tieslietu ministrija ziņas par reģistra ierakstu iekļauj Fizisko personu reģistrā.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

173. Ja nav saglabājies ne pirmais, ne otrais reģistra ieraksta eksemplārs vai ja pieprasītais reģistra ieraksts nav atrodams ne dzimtsarakstu nodaļā, ne Tieslietu ministrijā, dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrija izsniedz attiecīgu izziņu.

(Grozīts ar MK 21.08.2018. noteikumiem Nr. 534)

174. Dzimtsarakstu nodaļa un Tieslietu ministrija konkrētā veida reģistrus pārbauda par laikposmu trīs gadus pirms un trīs gadus pēc iesniegumā norādītā reģistra ieraksta reģistrācijas gada. Ja pieprasīto reģistru neatrod, pārbauda, vai reģistra ieraksts nav atjaunots.

175. Atkārtoti izsniedzamajā dokumentā datumu norāda, pieskaitot reģistra ierakstā norādītajam datumam 12 dienas visiem notikumiem līdz 1900.gada 31.decembrim un 13 dienas visiem notikumiem no 1901.gada 1.janvāra līdz 1917.gada 31.decembrim.

176. Atkārtoti izsniedzamo dokumentu, kas izdrukāts no Fizisko personu reģistra, izsniedz personīgi personai, par kuru reģistra ieraksts izdarīts, vai citām personām, kas norādītas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā.

(Grozīts ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 287; grozījums punktā stājas spēkā 28.06.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

177. Ja iesniegums saņemts pa pastu, dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrija atkārtoti izsniegto dokumentu pēc iesniedzēja pieprasījuma mēneša laikā ierakstītā vēstulē nosūta uz iesniegumā norādīto adresi.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 249 redakcijā)

178. Dokumentus uz ārvalstīm nosūta saskaņā ar kārtību, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos. Uz ārvalstīm, ar kurām Latvijas Republika nav noslēgusi starptautiskus līgumus, kas nosaka dokumentu pārsūtīšanas kārtību, dokumentus nosūta ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta starpniecību, ja dokumentu nepieciešams legalizēt.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 249 redakcijā)

179. Atzīt par spēku zaudējušiem:

179.1. Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumus Nr.904 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņiem, kā arī dokumentu paraugiem, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 193.nr.; 2008, 150.nr.; 2011, 8.nr.);

179.2. Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumus Nr.486 "Laulības noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas vietā" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 103.nr.).