Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likuma mērķis
(1) Likuma mērķis ir noteikt personu un to tiesisko statusu apliecinošus dokumentus (turpmāk — personu apliecinošs dokuments) un šos dokumentus aizvietojošus dokumentus (turpmāk — pagaidu dokuments).
(2) Likums nosaka personu apliecinošu dokumentu un pagaidu dokumentu veidus, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī personu apliecinoša dokumenta vai pagaidu dokumenta turētāja tiesības un pienākumus.
2.pants. Personu apliecinošs dokuments
(1) Personu apliecinošs dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu.
(2) Personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas īpašums.
(3) Personu apliecinoša dokumenta turētājs ir persona, kurai izsniegts personu apliecinošs dokuments.
(4) Personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu vai citiem tiesību aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts ārējo robežu un paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm, ir ceļošanas dokuments.
(5) Ja iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarots darbinieks ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu Latvijas pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim izceļot no Latvijas Republikas, minētajai personai izsniegtais personu apliecinošais dokuments (personas apliecība) nav ceļošanas dokuments.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. un 14.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2024.)
3.pants. Pagaidu dokuments
(1) Pagaidu dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas tā turētājam uz laiku aizstāj ceļošanas dokumentu.
(2) Pagaidu dokumenta turētājs ir persona, kurai izsniegts pagaidu dokuments.
4.pants. Personu apliecinošu dokumentu veidi
(1) Ir šādi personu apliecinoši dokumenti:
1) personas apliecība;
2) pase.
(2) Personu apliecinošus dokumentus izsniedz, pamatojoties uz Fizisko personu reģistra datiem.
(3) Personu apliecinošā dokumentā iekļauj ziņas par personu atbilstoši Fizisko personu reģistra datiem un personas biometrijas datus tādā apjomā un formātā, kā to nosaka Latvijai saistošie starptautiskie tiesību akti par prasībām ceļošanas dokumentiem.
(4) Ministru kabinets var noteikt papildu ziņas, kas iekļaujamas personu apliecinošā dokumentā.
(5) Visas darbības, kas saistītas ar personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu un ziņu iekļaušanu personu apliecinošā dokumentā, ir tiesīga veikt amatpersona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2021.)
5.pants. Personas apliecība
(1) Ir šādas personas apliecības:
1) Latvijas pilsoņa personas apliecība;
2) Latvijas nepilsoņa personas apliecība;
3) citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa (turpmāk — Savienības pilsonis) personas apliecība;
4) trešās valsts pilsoņa personas apliecība;
5) Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, cita starptautisko tiesību subjekta, konsulārās iestādes darbinieka, šāda darbinieka ģimenes locekļa vai privātā mājkalpotāja personas apliecība (turpmāk — akreditētas personas apliecība);
6) ārzemnieka personas apliecība.
(2) Trešās valsts pilsoņa personas apliecība ir uzturēšanās atļauja, ko izsniedz saskaņā ar migrāciju regulējošiem tiesību aktiem.
(21) Ārzemnieka personas apliecību izsniedz ārzemniekam, kurš Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d", "e", "f" un "i" apakšpunktā minētajos gadījumos reģistrēts Fizisko personu reģistrā.
(3) Personas apliecība izmantojama kā ceļošanas dokuments, dodoties uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos, izņemot personas apliecību, kura izsniegta uz iekšlietu ministra vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarota darbinieka pieņemtajā lēmumā par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas noteikto laiku un ārzemnieka personas apliecību. Ja pase ir zudusi vai kļuvusi lietošanai nederīga, Latvijas pilsonim vai nepilsonim ir tiesības personas apliecību izmantot kā ceļošanas dokumentu, lai atgrieztos Latvijas Republikā no trešās valsts, ar kuru nav noslēgts attiecīgs starptautisks līgums.
(4) Personas apliecībā iekļauj informāciju elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas nodrošināšanai, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai. Ministru kabinets nosaka personas apliecībā iekļaujamās informācijas apjomu un saturu, tās izveidošanas, aktivizēšanas, deaktivizēšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī lietošanas ierobežojumus.
(5) Personas apliecība, kurā iekļauta informācija elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskajai identifikācijai, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, uzskatāma par derīgu personas identitātes apliecināšanas līdzekli elektronisko pakalpojumu saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu elektronisko identifikāciju un elektronisko dokumentu apriti.
(6) Personas apliecības, izņemot akreditētu personu apliecības, izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
(7) Akreditētu personu apliecības izsniedz Ārlietu ministrija.
(8) Personas apliecību paraugus, saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.
(9) Par personas apliecības izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017., 09.05.2019., 17.06.2021. un 14.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2024.)
6.pants. Pases
(1) Ir šādas pases:
1) Latvijas pilsoņa pase;
2) Latvijas nepilsoņa pase;
3) diplomātiskā pase;
4) dienesta pase;
5) bezvalstnieka ceļošanas dokuments;
6) bēgļa ceļošanas dokuments;
7) ceļošanas dokuments personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss (turpmāk — persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss).
(2) Pase ir ceļošanas dokuments.
(3) Pases, izņemot diplomātiskās un dienesta pases, izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
(4) Diplomātiskās un dienesta pases izsniedz Ārlietu ministrija.
(5) Diplomātiskās pases izsniedz saskaņā ar likumu “Par diplomātisko pasi”.
(6) Personu loku, kurām izsniedz dienesta pases, to paraugus, saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.
(7) Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pasu, kā arī bezvalstnieku, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokumentu paraugus, saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.
(8) Par pases izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas nosaka Ministru kabinets.
7.pants. Pagaidu dokumentu veidi
(1) Ir šādi pagaidu dokumenti:
1) atgriešanās apliecība;
2) pagaidu ceļošanas dokuments.
(2) Pagaidu dokuments uz laiku aizstāj personu apliecinošu dokumentu.
(3) Atgriešanās apliecību var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā
(turpmāk — bezvalstnieks), persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss (turpmāk — bēglis), vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.
(4) Pagaidu ceļošanas dokumentu var saņemt Savienības pilsonis (izņemot Latvijas pilsoni), kura uzturēšanās vietā ārvalstī nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kura rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.
(5) Atgriešanās apliecību izsniedz, lai tās turētājs apliecības derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, atgriezties Latvijā vai dzīvesvietas valstī.
(6) Pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz, lai tā turētājs dokumenta derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot attiecīgās valsts robežu, atgriezties savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai — izņēmuma gadījumā — citā valstī (piemēram, pilsonības valsts nodrošina personai personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu savā vēstniecībā kādā citā valstī).
(7) Pagaidu dokumentus izsniedz Ārlietu ministrija.
(8) Pagaidu dokumentu paraugus un saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.
(9) Par pagaidu dokumenta izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas nosaka Ministru kabinets.
8.pants. Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēma
(1) Personu apliecinošu dokumentu izsniegšanai, uzskaitei un pārbaudei izmanto valsts informācijas sistēmu “Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēma” (turpmāk — Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēma).
(2) Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas pārzinis ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
(3) Ministru kabinets nosaka Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās glabāšanas termiņus un dzēšanas kārtību, kā arī Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2017.)
9.pants. Personu apliecinoša dokumenta obligātums
(1) Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.
(2) Personas rīcībā vienlaikus var būt viena personas apliecība un viena pase, neskaitot dienesta vai diplomātisko pasi.
(3) Bezvalstnieka ceļošanas dokuments ir obligāts personu apliecinošs dokuments bezvalstniekam.
(4) Bēgļa ceļošanas dokuments ir obligāts personu apliecinošs dokuments bēglim.
(5) Personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokuments ir obligāts personu apliecinošs dokuments personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja šai personai nav derīga ceļošanas dokumenta un nav iespējams to saņemt.
(6) Ja iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarots darbinieks ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim ir attiecīgi Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecība, bet personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim — uzturēšanās atļauja, kas izsniegta pēc tam, kad paziņots lēmums par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas.
(7) Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, pasi izsniedz, ja viņam ir derīga personas apliecība, vai pasi izsniedz vienlaikus ar personas apliecību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017., 09.05.2019. un 14.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2024.)
10. pants. Personu apliecinošu dokumentu izsniegšana
(1) Personai, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu, personu apliecinošu dokumentu izsniedz pēc šīs personas likumiskā pārstāvja lūguma.
(2) Persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, personu apliecinošu dokumentu saņem personiski. Šis nosacījums neattiecas uz akreditētu personu apliecību saņemšanu.
(3) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personu apliecinošu dokumentu saņem šīs personas likumiskais pārstāvis.
(4) Ja personu apliecinošu dokumentu personai, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu, lūdz izsniegt vai par 14 gadiem jaunākas personas personu apliecinošu dokumentu vēlas saņemt persona, kura nav attiecīgās personas likumiskais pārstāvis, tā uzrāda notariāli apliecinātu pilnvaru dokumentu iesniegšanai vai personu apliecinoša dokumenta saņemšanai, ko izsniedzis personas likumiskais pārstāvis, kas ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis vai Savienības pilsonis vai bezvalstnieks, kuram piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk — Savienības bezvalstnieks).
(5) Ja personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, lūdz izsniegt vai par 14 gadiem jaunāka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personu apliecinošu dokumentu vēlas saņemt viņa likumiskais pārstāvis, kas ir ārzemnieks, bet nav Savienības pilsonis vai bezvalstnieks, viņš uzrāda attiecīgās nepilngadīgās personas likumiskā pārstāvja — Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa vai Savienības pilsoņa vai bezvalstnieka — notariāli apliecinātu pilnvaru dokumentu iesniegšanai vai personu apliecinoša dokumenta saņemšanai.
(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto pilnvarojumu var noformēt mutvārdos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī. Mutvārdu pilnvarojumu attiecīgā iestāde noformē rakstveidā, un pilnvarotājs to paraksta.
(7) Šā panta ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā minētā pilnvara nav nepieciešama, ja:
1) neviens no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa likumiskajiem pārstāvjiem nav Latvijas pilsonis vai nepilsonis, Savienības pilsonis vai bezvalstnieks;
2) Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa likumiskais pārstāvis šādu pilnvaru nav tiesīgs dot (piemēram, viņam atņemtas aizgādības tiesības) vai nav sasniedzams, vai atsakās dot piekrišanu un bāriņtiesa ir piekritusi bērna izceļošanai no valsts.
(8) Par 14 gadiem jaunāka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personu apliecinošu dokumentu neizsniedz, ja:
1) ir saņemts tās likumiskā pārstāvja iesniegums ar lūgumu neizsniegt personu apliecinošu dokumentu, — līdz laikam, kad tiesā iesniegts šā panta astotās daļas 2. punktā minētais lūgums, bet ne ilgāk kā mēnesi no iesnieguma saņemšanas dienas;
2) ir saņemts dokuments, kas apliecina, ka tiesai iesniegts lūgums pieņemt lēmumu, ar kuru noteikts aizliegums bērnu izvest no valsts, — līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas lēmums par aizliegumu bērnu izvest no valsts vai par atteikumu šādu aizliegumu noteikt;
3) ir pieņemts tiesas lēmums par aizliegumu attiecīgajai personai izbraukt no valsts vai izbraukt no valsts līdz tiesvedības procesa pabeigšanai ar galīgo nolēmumu lietā;
4) iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarots darbinieks ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017., 17.06.2021. un 14.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2024.)
11.pants. Personas identificēšana
(1) Personu identificē līdz personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai.
(2) Ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, personu apliecinošu dokumentu saņem pirmo reizi, viņa identitāti, iesniedzot dokumentus personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai, apliecina viņa likumiskais pārstāvis vai kāds no viņa pilngadīgiem radiniekiem.
(3) Ja bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, personu apliecinošu dokumentu Latvijā saņem pirmo reizi, attiecīgās personas identitāti apliecina Valsts robežsardzes izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments.
12.pants. Personu apliecinoša vai pagaidu dokumenta turētāja pienākumi
(1) Personu apliecinoša vai pagaidu dokumenta turētāja pienākums ir glabāt attiecīgo dokumentu, lai tas nenonāktu citas personas rīcībā vai bojājuma dēļ nekļūtu lietošanai nederīgs.
(2) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, par tās personu apliecinoša vai pagaidu dokumenta glabāšanu ir atbildīgs šīs personas likumiskais pārstāvis.
(3) Par personu apliecinoša dokumenta vai atgriešanās apliecības zudumu attiecīgā dokumenta turētājs nekavējoties pēc šā fakta konstatēšanas ziņo personu apliecinoša dokumenta vai atgriešanās apliecības izdevējiestādei, Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, bet, ja dokumenta turētājs atrodas ārvalstī, — Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, ja attiecīgajā ārvalstī tāda ir.
13.pants. Personu apliecinoša dokumenta nodošana
(1) Personu apliecinoša dokumenta turētājs mēneša laikā pēc tiesiskā statusa maiņas vai dokumenta derīguma termiņa beigām nodod personu apliecinošu dokumentu izdevējiestādei, bet, ja dokumenta turētājs atrodas ārvalstī, — Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, ja attiecīgajā ārvalstī tāda ir.
(11) Ja iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarots darbinieks ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu personu apliecinoša dokumenta turētājam izceļot no Latvijas Republikas, minētā persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas uz lēmumā noteikto laiku nodod personu apliecinošo dokumentu glabāšanai izdevējiestādē, bet, ja dokumenta turētājs atrodas ārvalstī, — tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.
(2) Par 14 gadiem jaunākas personas likumiskais pārstāvis mēneša laikā pēc likumiskā pārstāvja statusa zaudēšanas nodod minētās personas personu apliecinošu dokumentu citam likumiskajam pārstāvim, ja tāds ir, vai dokumenta izdevējiestādei, Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī.
(3) Ja ir atrasts personu apliecinošs vai pagaidu dokuments, to nodod dokumenta izdevējiestādei, Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī.
(4) Mirušas personas personu apliecinošu dokumentu, izņemot diplomātisko pasi, dienesta pasi vai akreditētas personas apliecību, nodod dzimtsarakstu nodaļai.
(5) Mirušas personas diplomātisko pasi, dienesta pasi, akreditētas personas apliecību vai pagaidu dokumentu nodod Ārlietu ministrijai.
(6) Ārvalstī mirušas personas personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu nodod Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī.
(7) Atgriešanās apliecības turētājs pēc atgriešanās Latvijā atgriešanās apliecību nodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
(8) Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, Valsts policija, Valsts robežsardze un dzimtsarakstu nodaļa nodotos personu apliecinošus vai pagaidu dokumentus nogādā to izdevējiestādēm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. un 14.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2024.)
14.pants. Personu apliecinoša dokumenta izņemšana
(1) Personu apliecinoša vai pagaidu dokumenta izdevējiestādei, tās pilnvarotai institūcijai, Valsts policijai un Valsts robežsardzei ir tiesības bez termiņa ierobežojuma izņemt personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu, ja persona to ieguvusi nelikumīgi, lieto dokumentu, kas kļuvis lietošanai nederīgs saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmās daļas 6.punktu, vai, mainoties personas tiesiskajam statusam, dokumentu nav nodevusi šā likuma 13.panta pirmajā, 1.1 vai otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
(2) Personai, kura par administratīva pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēta uz laiku, kas ir ilgāks par trim stundām, personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu izņem iestāde, kas aizturējusi šo personu. Personai ir tiesības prasīt, lai minētā dokumenta izņemšanu noformē rakstveidā atbilstoši Administratīvās atbildības likumam un kriminālprocesu regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(3) Personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu, kas izņemts personai, kurai piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums — vai sods — brīvības atņemšana vai arests —, nodod apcietinātās vai notiesātās personas ieslodzījuma vietai un glabā attiecīgās personas lietā.
(4) Personu atbrīvojot, tai atdod šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos izņemto dokumentu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. un 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019. Grozījums otrajā daļā par vārdu "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam" aizstāšanu ar vārdiem "Administratīvās atbildības likumam" un trešajā daļā par vārdu "vai administratīvais arests" izslēgšanu stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)
15.pants. Personu apliecinoša vai pagaidu dokumenta lietošanas ierobežojumi
Ar personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu aizliegts veikt šādas darbības:
1) dokumentu bojāt, izdarīt tajā tiesību aktos neparedzētas atzīmes vai sākotnējā satura izmaiņas;
2) dokumentu izņemt (aizliegums neattiecas uz šā likuma 14.pantā minētajiem gadījumiem);
3) dokumentu nodot vai pieņemt ķīlā;
4) dokumentu nodot lietošanā citai personai;
5) lietot citu personu apliecinošu vai citas personas pagaidu dokumentu;
6) dokumentu izsniegt citai personai, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus;
7) lietot dokumentu, kas kļuvis lietošanai nederīgs.
16.pants. Lietošanai nederīgs personu apliecinošs vai pagaidu dokuments
(1) Personu apliecinošs vai pagaidu dokuments ir lietošanai nederīgs, ja:
1) mainījies personas vārds vai uzvārds;
2) mainījies personas tiesiskais statuss;
3) dokumentā ir bojājumi, kuru dēļ nav iespējams vizuāli identificēt dokumenta turētāju vai izlasīt tajā norādīto informāciju, vai dokuments neatbilst noteiktajam paraugam;
4) dokumentā izdarītas normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes vai sākotnējā satura izmaiņas;
5) mainījušās dokumentā norādītās ziņas par dokumenta turētāju vai konstatētas neprecizitātes ierakstos;
6) personu apliecinoša dokumenta vai atgriešanās apliecības turētājs ir rakstveidā ziņojis par attiecīgā dokumenta zudumu Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, dokumenta izdevējiestādei vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai;
7) beidzies dokumenta derīguma termiņš;
8) dokumenta vietā izsniegts jauns personu apliecinošs vai pagaidu dokuments;
9) dokuments nav nodots šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;
10) iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarots darbinieks ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu dokumenta turētājam izceļot no Latvijas Republikas, — uz lēmumā noteikto laiku. Minētais nosacījums neattiecas uz personas apliecību, kura izsniegta uz iekšlietu ministra vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarota darbinieka pieņemtajā lēmumā par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas noteikto laiku.
(2) Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad ziņas par lietošanai nederīgiem personu apliecinošiem dokumentiem un pagaidu dokumentiem un šo dokumentu neaizpildītām veidlapām iekļaujamas valsts informācijas sistēmā “Nederīgo dokumentu reģistrs”, iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņus, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, un privātpersonām pieejamo ziņu apjomu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. un 14.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2024.)
17. pants. Administratīvie pārkāpumi personu apliecinošu dokumentu jomā
(1) Par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņām naudas soda vienībām.
(2) Par personu apliecinoša dokumenta bojāšanu vai tiesību aktos neparedzētu atzīmju vai sākotnējā satura izmaiņu izdarīšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņām naudas soda vienībām.
(3) Par lietošanai nederīga personu apliecinoša dokumenta nenodošanu, saņemot jaunu personu apliecinošu dokumentu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņām naudas soda vienībām.
(4) Par personu apliecinoša dokumenta pazaudēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.
(5) Par lietošanai nederīga personu apliecinoša dokumenta nenodošanu pēc tiesiskā statusa maiņas, pēc iekšlietu ministra vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarota darbinieka pieņemtā lēmuma par aizliegumu personu apliecinoša dokumenta turētājam izceļot no Latvijas Republikas vai par 14 gadiem jaunākas personas personu apliecinoša dokumenta nenodošanu pēc likumiskā pārstāvja statusa zaudēšanas piemēro naudas sodu no trim līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.
(6) Par personu apliecinoša dokumenta atņemšanu, nodošanu vai pieņemšanu ķīlā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz trīsdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no trim līdz simt naudas soda vienībām.
(05.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2024.)
18. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 17. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 17. panta pirmajā un piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts robežsardze.
(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 17. panta sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.
(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Personu apliecinošu dokumentu likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 13.nr.; 2006, 6., 22.nr.; 2007, 24.nr.; 2009, 17.nr.).
2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.aprīlim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.878 “Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru”;
2) Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumi Nr.775 “Pasu noteikumi”;
3) Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumi Nr.2 “Noteikumi par Latvijas Republikas dienesta pasēm”;
4) Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1258 “Noteikumi par valsts nodevu par pasu izsniegšanu”;
5) Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumi Nr.1420 “Noteikumi par pagaidu ceļošanas dokumentu”;
6) Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumi Nr.1421 “Noteikumi par valsts nodevas apmēru par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu un valsts nodevas maksāšanas kārtību”;
7) Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumi Nr.1422 “Noteikumi par atgriešanās apliecību”.
3. Līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas ieviešanai Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ierosināšanai dokuments vēlēšanu tiesību īstenošanai ir Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība kopā ar Centrālās vēlēšanu komisijas vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprinātu vēlētāja apliecību personai, kurai nav derīgas Latvijas pilsoņa pases.
(09.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)
4. Līdz 2017. gada 31. augustam Ministru kabinets izdara grozījumus normatīvajos aktos, paredzot atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas personām, kurām tiek izsniegta šā likuma 2. panta piektajā daļā minētā personas apliecība.
(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2017.)
5. Grozījums šā likuma 9. pantā par pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas paredz personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu, kā arī 9. panta septītā daļa stājas spēkā 2023. gada 1. maijā. Personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai līdz 2023. gada 30. aprīlim izsniegta tikai pase, pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments, un prasību par personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu nepiemēro līdz dienai, kad attiecīgā pase kļuvusi lietošanai nederīga.
(09.05.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2021., 30.08.2022. un 23.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2023.)
7. No 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. aprīlim personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu, saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību.
(09.05.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.08.2022. un 23.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2023.)
8. Grozījumi šā likuma 14. panta otrajā un trešajā daļā, kā arī šā likuma 17. un 18. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019.)
9. Ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam beidzies derīguma termiņš laikposmā no 2020. gada 1. marta, tas uzskatāms par derīgu personu apliecinošu dokumentu personas identitātes apliecināšanai klātienē Latvijas Republikā līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja dokuments nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ.
(30.08.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2022.)
 |
 |
 |
 |