Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) mikrouzņēmums — individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, ja tie atbilst visiem turpmāk šajā punktā minētajiem kritērijiem:
a) dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas,
b) apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 euro,
c) darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem. Darbinieku skaitā neiekļauj personu, kura darba attiecību laikā atrodas prombūtnē (tai skaitā mācību atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, kā arī atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas vai saņem slimības pabalstu) un par šo periodu nesaņem no mikrouzņēmuma ienākumu, kā arī no darba atstādinātus darbiniekus,
d) sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki;
e) šajā punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona nav personālsabiedrības biedrs;
2) mikrouzņēmuma īpašnieks — mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks, individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, individuālais komersants vai cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs;
3) mikrouzņēmuma darbinieks — fiziskā persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists;
4) mikrouzņēmumu nodoklis — nodoklis, kas ietver:
a) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem,
b) uzņēmumu ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm,
c) mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu;
5) apgrozījums — mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi;
6) (izslēgts ar 15.12.2011. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011., 19.09.2013., 06.11.2013., 30.11.2015. un 20.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
1.1 pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, it īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā, kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā.
(23.04.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2015.)
2.pants. Mikrouzņēmuma tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli
(1) Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja ievēroti šajā likumā noteiktie ierobežojumi.
(11) (Izslēgta ar 20.12.2016. likumu)
(12) (Izslēgta ar 20.12.2016. likumu)
(2) Ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tikai vienai no šīm sabiedrībām.
(3) Ja fiziskā persona ir dalībnieks sabiedrībā ar ierobežotu atbildību un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tikai vienai no šīm saimnieciskās darbības formām.
(4) Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma nepārsniedz 720 euro mēnesī.
(5) Mikrouzņēmums ir tiesīgs iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, ja ir rakstveidā vienojies ar visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem par mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu. Šo vienošanos kā atsevišķu noteikumu var ietvert darba līgumā.
(6) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš ir pārtraucis saimniecisko darbību un mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu taksācijas periodā, nevar atkārtoti izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli tajā pašā taksācijas periodā un pēctaksācijas periodā.
(7) Mikrouzņēmums, kas ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli, vienlaikus par ienākumiem no saimnieciskās darbības nevar maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vai patentmaksu.
(8) Šā panta septītās daļas nosacījums neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta divpadsmito daļu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011., 19.09.2013., 06.11.2013., 23.04.2015. un 20.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
2.1 pants. Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmuma
(1) Šā likuma piemērošanai par mikrouzņēmuma darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma uzskata:
1) attiecībā uz mikrouzņēmuma īpašnieku — ienākumu, kas ir attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personīgajam patēriņam no mikrouzņēmuma izņemtie līdzekļi un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, izņemot dividendes;
2) attiecībā uz mikrouzņēmuma darbinieku, kas nodarbināts uz darba līguma pamata, — ienākumu, kas ir uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata par attiecīgā ceturkšņa katru mēnesi aprēķinātā darba alga un ar darba algu tieši nesaistītie maksājumi vai labumi, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja par darbu mikrouzņēmumā, ja šajā likumā nav noteikts citādi;
3) attiecībā uz mikrouzņēmuma īpašnieku, ar kuru mikrouzņēmumam ir noslēgts darba līgums, — šīs daļas 1. un 2.punktā noteikto ienākumu summu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā no mikrouzņēmuma neietver:
1) labumu no mikrouzņēmumam piederoša vai tā rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba pienākumu vai saimnieciskās darbības veikšanu mikrouzņēmumā, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli;
2) mikrouzņēmuma darbinieka vai viņa laulātā vai radinieka (radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē) nāves gadījumā darba devēja piešķirto bēru pabalstu, kura vērtība nepārsniedz 213,43 euro;
3) komandējuma un darba brauciena izdevumu kompensāciju mikrouzņēmuma darbiniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas paredz saistībā ar komandējumu vai darba braucienu radušos izdevumu kompensācijas apmēru;
4) kompensāciju, ko darba devējs darbiniekam izmaksā par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,04 euro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 euro mēnesī;
5) citas kompensācijas, kuras izmaksā darba devējs saskaņā ar Darba likumu un kuras ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem.
(3) Uz šā panta pirmajā daļā minēto mikrouzņēmuma darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma neattiecina un kā mikrouzņēmuma darbinieka ienākumu nepersonalizē mikrouzņēmuma izdevumus:
1) kas nepieciešami Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei;
2) par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas.
(4) Ja mikrouzņēmums darbiniekam ir izsniedzis aizdevumu, kas saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ienākumam pielīdzināms aizdevums, tas neietilpst mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā no mikrouzņēmuma un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".
(5) Ja kopējais mikrouzņēmuma izsniegtais aizdevumu apmērs vienai fiziskajai personai pārsniedz 15 000 euro, mikrouzņēmums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par noslēgtajiem aizdevuma līgumiem ar šo fizisko personu un kopējo aizdevumu summu.
(6) Uz šā panta pirmajā daļā minēto mikrouzņēmuma darbinieka vai mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumu no mikrouzņēmuma attiecina arī mikrouzņēmuma darbiniekam vai mikrouzņēmuma īpašniekam no mikrouzņēmuma izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu, ja par to vai tā daļu nav veikts norēķins 90 dienu laikā pēc komandējuma vai darba brauciena beigām, bet pārējos gadījumos — 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas dienas.
(7) Šā panta sestajā daļā minēto 90 dienu periodu skaita ar nākamo dienu pēc komandējuma vai darba brauciena beigām vai pēc skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas dienas.
(8) Šā panta sestajā daļā minētos noteikumus nepiemēro, ja kopējā izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu atlikusī summa, kura ir avansa saņēmēja rīcībā, nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.
(15.12.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sestā, septītā un astotā daļa stājas spēkā 01.07.2014. Sk. pārejas noteikumu 5.punktu)
3.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja pienākums informēt darbiniekus
(1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē, ka darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ka mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šo informāciju var ietvert darba līgumā.
(2) Mikrouzņēmums, kurš vēlas ar nākamo taksācijas periodu kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, rakstveidā informē darbiniekus, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.
(3) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ne vēlāk kā mēnesi pirms taksācijas perioda beigām rakstveidā brīdina mikrouzņēmuma darbinieku, ka ar nākamo taksācijas periodu darba devējs pirms algotā darba ienākuma izmaksāšanas ieturēs no viņa algas nodokli likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" darba ņēmējam un darba devējam noteiktajā vispārējā kārtībā, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs:
1) paredz, ka taksācijas periodā neizpildīs kādu no šā likuma 1.panta 1.punkta vai 2.panta ceturtās daļas nosacījumiem;
2) ar nākamo taksācijas periodu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu cita iemesla dēļ.
(20.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
4.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrācija
(1) Personai ir tiesības Uzņēmumu reģistrā vienlaikus ar iesniegumu par individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai, apliecinot, ka pārskata gadā, kas atbilst mikrouzņēmumu nodokļa taksācijas periodam:
1) paredzamais mikrouzņēmuma darbinieku skaits nepārsniegs piecus darbiniekus un darbinieki tiks informēti saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām;
2) paredzamais apgrozījums būs līdz 100 000 euro;
3) mikrouzņēmums vēlas maksāt mikrouzņēmumu nodokli;
4) (izslēgts ar 20.12.2016. likumu).
(2) Vienas darbdienas laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto subjektu reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par saņemto pieteikumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.
(3) Fiziskā persona, kas, uzsākot saimniecisko darbību, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs un izvēlas būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu iesniedz pieteikumu, kurā norāda šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.
(4) Mikrouzņēmums, kas vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu, kurā apstiprina nodokļa maksātāja atbilstību šā likuma 1.panta 1.punkta “a” apakšpunktā (ja mikrouzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību) un 2.pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz nākamo taksācijas periodu.
(5) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts pieteikums par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu, vai pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas no Uzņēmumu reģistra pieņem lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka iesniedzējs neatbilst šajā likumā noteiktajiem mikrouzņēmuma kritērijiem un ierobežojumiem un tādēļ tam nevar piešķirt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.
(6) Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt mikrouzņēmumu kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, šo lēmumu nosūta nodokļu maksātājam dienas laikā pēc tā pieņemšanas. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu, tad jaunizveidotajam mikrouzņēmumam mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss ir piemērojams no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēma pieteikumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu, vai no dienas, kad jaunizveidotais mikrouzņēmums reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.
(7) Mikrouzņēmums, ievērojot šā panta ceturtajā daļā noteikto, var kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ar nākamā taksācijas perioda 1.janvāri. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs mainīt izraudzīto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu un kļūt attiecīgi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju ne agrāk kā pirms attiecīgā taksācijas perioda beigām.
(8) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs neizpilda kādu no šā likuma 1.panta 1.punkta vai 2.panta otrās, trešās vai ceturtās daļas nosacījumiem, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu.
(81) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam taksācijas periodā nav apgrozījuma, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu pēctaksācijas periodā. Šo nosacījumu nepiemēro, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs pēc taksācijas perioda pirmā ceturkšņa.
(82) Ja mikrouzņēmums ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, sākot ar pirmstaksācijas perioda otro ceturksni, un tam nav apgrozījuma pirmstaksācijas periodā un taksācijas periodā, ar pēctaksācijas periodu tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.
(83) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir piemērojis šā likuma 6.panta 2.1 vai 3.1 daļu, mikrouzņēmums var atkārtoti izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.
(84) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs taksācijas periodā precizē kādu no iepriekšējo taksācijas periodu mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijām vai iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju ar nokavējumu un tiek konstatēts, ka kādā no ceturkšņiem iepriekšējā taksācijas periodā, par kuru tiek veikti precizējumi vai iesniegta mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija ar nokavējumu, nav izpildīts šā likuma 1.panta 1.punkta "b" vai "c" apakšpunkta vai 2.panta ceturtās daļas nosacījums, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ar pēctaksācijas periodu zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.
(9) Mikrouzņēmums reģistrē katru mikrouzņēmuma darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā kā obligāti sociāli apdrošināmu personu Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011., 19.09.2013., 06.11.2013., 23.04.2015. un 20.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
5.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja taksācijas periods, ar mikrouzņēmumu nodokli apliekamais objekts un mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšana
(1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja taksācijas periods ir kalendāra gads.
(2) Ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums.
(3) Mikrouzņēmumu nodokli aprēķina, mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu reizinot ar šā likuma 6.pantā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi.
(4) Ja mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz šā likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu, tad, piemērojot palielinātu mikrouzņēmumu nodokļa likmi, ar šo nodokli apliek arī no mikrouzņēmuma gūto mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma daļu, kas pārsniedz 720 euro mēnesī.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
6.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa likme
(1) Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 15 procenti.
(2) Ja mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniedz piecus darbiniekus, šā panta pirmajā daļā noteiktajai likmei pieskaita divus procenta punktus par katru papildus nodarbināto darbinieku. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī ir mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa likmi nosaka pēc lielākā darbinieku skaita attiecīgajā ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par pusi no attiecīgā ceturkšņa.
(21) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta otro daļu, ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits taksācijas gadā ir lielāks par pieciem un mikrouzņēmuma darbinieku skaits taksācijas gadā salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gadu un pirmstaksācijas gadā salīdzinājumā ar gadu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, pieaudzis par vienu vai diviem darbiniekiem. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits gadā ir mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku skaitu attiecīgajā gadā nosaka, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par pusi no kalendāra gada.
(3) Mikrouzņēmumu nodokļa likme šā likuma 1.panta 1.punkta "b" apakšpunktā noteiktā apgrozījuma pārsnieguma daļai ir 20 procenti.
(31) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta trešo daļu, ja tā taksācijas gada apgrozījums ir pieaudzis salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gada apgrozījumu vai tā gada apgrozījumu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, taču taksācijas gada apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gada apgrozījumu vai tā gada apgrozījumu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, nepārsniedz 30 procentus.
(32) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs par taksācijas gada pārskata ceturksni ir piemērojis šā panta 2.1 vai 3.1 daļu, jo prognozē, ka taksācijas periodā netiks pārsniegts tajā noteiktais ierobežojums, tas nepiemēro šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto likmi. Ja pēc tam kādā no nākamajiem taksācijas gada pārskata ceturkšņiem šā panta 2.1 vai 3.1 daļā noteiktie ierobežojumi tiek pārsniegti, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs attiecīgi par nākamo taksācijas perioda ceturksni piemēro šā panta otrajā vai trešajā daļā noteikto likmi, kā arī precizē iepriekšējo taksācijas gada pārskata ceturkšņu deklarācijas, piemērojot šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto likmi.
(4) Ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz šā likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajai mikrouzņēmumu nodokļa likmei piemēro palielinātu minētā nodokļa likmi 20 procentu apmērā no šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētā ar nodokli apliekamā objekta. Ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma pārsniedz 720 euro Darba likumā noteiktā atlaišanas pabalsta dēļ vai tādēļ, ka viņam ir izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā un ar šo personu darba tiesiskās attiecības netiek atjaunotas sešu mēnešu laikā pēc to izbeigšanas, kā arī tādēļ, ka darbiniekam izmaksājamā summa par ikgadējo apmaksāto atvaļinājuma laiku ir aprēķināta atbilstoši Darba likuma normām, mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma apmēra kritērijs netiek uzskatīts par pārsniegtu un šajā daļā noteiktā nodokļa likme nav jāpiemēro.
(5) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas par taksācijas gada pēdējo ceturksni iesniegšanas dienas iemaksā budžetā mikrouzņēmumu nodokli 50 euro apmērā, ja taksācijas periodā (kalendāra gadā) mikrouzņēmumam nav bijis apgrozījums vai aprēķinātā mikrouzņēmumu nodokļa summa nepārsniedz 50 euro.
(6) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs šā panta piekto daļu nepiemēro par taksācijas gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības (komercdarbības) reģistrācija, un par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.
(61) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam šā panta piekto daļu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās tas kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa "B".
(7) Ja, precizējot iepriekšējā taksācijas perioda mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, ir pārsniegts šā likuma 1.panta 1.punkta "b" vai "c" apakšpunktā vai 2.panta ceturtajā daļā minētais ierobežojums:
1) tajā taksācijas periodā, kurā pēc mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizēšanas ir pārsniegts kāds no minētajiem ierobežojumiem, piemērojama šā likuma 6.panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā attiecīgajam pārsniegumam noteiktā mikrouzņēmumu nodokļa likme;
2) turpmākajos taksācijas periodos, kuros mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nepamatoti izmantojis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, mikrouzņēmumu nodokļa likme attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam ir 20 procenti.
(8) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju par kādu no iepriekšējiem taksācijas periodiem ar nokavējumu un tiek konstatēts, ka kādā no iepriekšējo taksācijas periodu ceturkšņiem ir pārsniegts šā likuma 1.panta 1.punkta "b" vai "c" apakšpunktā vai 2.panta ceturtajā daļā minētais ierobežojums un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir nepamatoti saglabājis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, tajā taksācijas periodā, kurā ir pārsniegts kāds no minētajiem ierobežojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs piemēro šā panta septītās daļas 1.punktā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, savukārt turpmākajos taksācijas periodos — šā panta septītās daļas 2.punktā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi.
(20.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017. Sk. pārejas noteikumu 23. punktu)
7.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa deklarēšana un maksāšana
(1) Mikrouzņēmumu nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu mikrouzņēmums maksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu.
(2) Mikrouzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.
(21) (Izslēgta ar 20.12.2016. likumu)
(3) Mikrouzņēmums maksā mikrouzņēmumu nodokli līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos.
(4) Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu un aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Mikrouzņēmumam ir tiesības ne vairāk kā divas reizes precizēt mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju par pārskata ceturksni mēneša laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktās dienas.
(6) Pēc šā panta piektajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās mikrouzņēmumam ir tiesības iesniegt tikai tādus mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējumus, kas nemaina vai palielina maksājamā nodokļa apmēru. Mikrouzņēmumu nodokļa summai, ko mikrouzņēmums šajā gadījumā papildus iemaksā budžetā, nepiemēro šā likuma 9.panta otrās daļas nosacījumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2015., 30.11.2015., 20.12.2016. un 20.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
8.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa sadales kārtība
(1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:
1) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā;
2) 80,0 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;
3) 18,8 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā;
4) 1,1 procentu — uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā.
(2) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — fiziskās personas, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:
1) 80 procentus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;
2) 20 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.
(3) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kuras īpašnieks iepriekšējā taksācijas periodā no individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākuma maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:
1) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā;
2) 80 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;
3) 19,9 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.
(4) Valsts kase līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam, kā arī saimnieciskā gada pēdējā darbdienā ieskaita mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus kontos atbilstoši šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajam sadalījumam.
(20.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)
9.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana un reģistrēšana
(1) Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms, sākot ar dienu, kad viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka statusu.
(2) Atbilstoši aprēķinātajai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu par pilnu kalendāra mēnesi (izņemot gadījumu, kad mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks sāk vai beidz strādāt mikrouzņēmumā) katram mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādītajam darbinieku skaitam katrā mēnesī un viņu faktiskajiem ienākumiem, piemērojot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta attiecīgi darbiniekam, kurš ir apdrošināts atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, darbiniekam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram valsts vecuma pensija ir piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi), un darbiniekam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai kurš ir persona ar invaliditāti — valsts speciālās pensijas saņēmējs.
(3) Aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu noapaļo līdz euro un centiem, atmetot 0,49 centus un mazāk un noapaļojot līdz centam 0,50 centus un vairāk.
(4) Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai šā likuma 4.panta devītajā daļā minēto informāciju, mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju un informāciju par aprēķinātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
(41) Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks papildus šajā likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināms saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
(5) Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Mikrouzņēmuma darbinieks veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet tāds mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram valsts vecuma pensija ir piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi), veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai, savukārt mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai kurš ir persona ar invaliditāti — valsts speciālās pensijas saņēmējs, veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, darba negadījumu apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai. Kārtību, kādā mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieki brīvprātīgi pievienojas valsts sociālajai apdrošināšanai, valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu veikšanas kārtību un šo iemaksu likmes nosaka Ministru kabinets.
(20.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
10.pants. Darba devēja atbildība par darbinieku informēšanu
(1) Darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par nepatiesu ziņu sniegšanu, ja Valsts ieņēmumu dienestam nepamatoti apliecinājis vienošanos ar darbiniekiem par to, ka ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.
(2) Darba devējs atlīdzina mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbiniekam nodarītos zaudējumus, ja darba devējs nav likumā noteiktajā kārtībā informējis darbinieku par to, ka ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.
(3) Ja darba devējs šā likuma 3.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā nav brīdinājis darbinieku par nodokļu maksāšanas kārtības izmaiņām, darba devējs no darbiniekam aprēķinātā algota darba ienākuma aprēķina algas nodokli likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" darba ņēmējam un darba devējam noteiktajā kārtībā un iemaksā budžetā algas nodokli, un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu) no saviem līdzekļiem par laikposmu no dienas, kad darba devējs ir zaudējis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz dienai, kad pagājis mēnesis, kopš darbinieks ir saņēmis darba devēja brīdinājumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
11.pants. Atbildība par budžetā iemaksājamā mikrouzņēmumu nodokļa samaksas termiņa nokavējumu un apmēra samazināšanu
(1) Par mikrouzņēmumu nodokļa samaksas termiņa nokavējumu nodokļa maksātājam aprēķina nokavējuma naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".
(2) Par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto mikrouzņēmumu nodokļa pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam papildus aprēķina un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai un uzliek soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".
(3) Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja datu atbilstības pārbaudē konstatēto mikrouzņēmumu nodokļa pārkāpumu nodokļu administrācija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam papildus aprēķina un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz lēmumam par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem.
(20.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
12.pants. Atbildība par citiem šā likuma pārkāpumiem
Par šā likuma 7.panta otrajā daļā noteiktās deklarācijas neiesniegšanu vai iesniegšanu, neievērojot likumā noteikto termiņu, nodokļa maksātājam piemēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto atbildību.
(20.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
2. Šā likuma 1.panta 1.punkta "e" apakšpunkts stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā. Uz mikrouzņēmumu attiecināmo personālsabiedrības peļņas daļu apliek ar mikrouzņēmumu nodokli, piemērojot šā likuma 6.panta trešajā daļā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
3. Šā likuma 2.panta septītā un astotā daļa stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
4. Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir izsniedzis mikrouzņēmuma darbiniekam aizdevumu līdz 2013.gada 31.decembrim, mikrouzņēmuma darbinieks attiecībā uz šo aizdevumu piemēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 103., 104., 105. un 106.punktu.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
5. Šā likuma 2.1 panta sestā, septītā un astotā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
6. Grozījums šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 6.panta 1.1 daļa stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
7. Šā likuma 6.panta piekto un sesto daļu piemēro, sākot ar taksācijas periodu no 2014.gada 1.janvāra.
(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
8. Piemērojot šā likuma 7.panta otro un trešo daļu attiecībā uz 2015.gada pirmo ceturksni, mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas un mikrouzņēmumu nodokļa nomaksas termiņš ir no 2015.gada 15.maija līdz 25.maijam.
(19.03.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2015.)
13. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas ir ieguvuši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu līdz 2014.gada 31.decembrim, šā likuma 6.panta 1.1 daļā noteiktais triju gadu termiņš tiek skaitīts, sākot ar 2015.gada 1.janvāri.
(23.04.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2015. Sk. pārejas noteikumu 14.punktu)
16. Valsts budžetā iemaksātos mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus 2015.gadā Valsts kase sadala likumā "Par valsts budžetu 2015.gadam" noteiktajā kārtībā.
(23.04.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2015.)
17. Valsts budžetā iemaksātos mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus 2016.gadā Valsts kase sadala šādi:
1) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:
a) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā,
b) 72,4 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,
c) 23,7 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā,
d) 3,8 procentus — uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā;
2) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — fiziskās personas, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:
a) 72,4 procentus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,
b) 27,6 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā;
3) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kuras īpašnieks iepriekšējā taksācijas periodā no individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākuma maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:
a) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā,
b) 72,4 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,
c) 27,5 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.
(23.04.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2015.)
19. Šā likuma 7.panta piekto un sesto daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 31.decembrim, piemēro attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijām, kas iesniegtas par taksācijas periodiem līdz 2016.gadam.
(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)
21. Ministru kabinets:
1) līdz 2017.gada 1.jūnijam iesniedz Saeimai likumprojektus, kas paredz jauna specializēta vienkāršota nodokļu regulējuma ieviešanu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, lai aizstātu mikrouzņēmumu nodokļa režīmu;
2) iesniedzot šā pārejas noteikuma 1.apakšpunktā minētos likumprojektus, vienlaikus paredz, ka:
a) no tam kalendāra gadam, kura 1.janvārī ir stājušies spēkā šā pārejas noteikuma 1.apakšpunktā minētie likumi, sekojošā kalendāra gada 1.janvāra vairs netiek piemērots šajā likumā noteiktais mikrouzņēmumu nodokļa režīms,
b) nodokļa maksātājiem, kas tā kalendāra gada, kura 1.janvārī ir stājušies spēkā šā pārejas noteikuma 1.apakšpunktā minētie likumi, ceturtajā ceturksnī bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, nodokļu maksājumi par attiecīgo periodu ir jāveic atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajam,
c) Mikrouzņēmumu nodokļa likums zaudē spēku tam kalendāra gadam, kura 1.janvārī ir stājušies spēkā šā pārejas noteikuma 1.apakšpunktā minētie likumi, sekojoša aiznākamā gada 1.janvārī.
(20.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
22. Mikrouzņēmums, kas ar 2017.gada 1.janvāri vēlas iegūt vai atgūt (ja statuss nav zaudēts šajā likumā noteiktajos gadījumos) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz 2017.gada 31.janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu, kurā apstiprina nodokļa maksātāja atbilstību šā likuma 1.panta 1.punkta "a" apakšpunktā (ja mikrouzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību) noteiktajam kritērijam un 2.pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī 4.panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz nākamo taksācijas periodu.
(20.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
23. Piemērojot šā likuma 6.panta pirmo daļu, 2017.gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 euro ir 12 procenti.
(20.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
24. Šā likuma 8.pantā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumu sadalījumu piemēro ar 2018.gada 1.janvāri.
(20.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
25. 2017.gadā valsts budžetā iemaksātos mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:
1) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:
a) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā,
b) 70,4 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,
c) 27,6 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā,
d) 1,9 procentus — uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā;
2) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — fiziskās personas, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:
a) 70,4 procentus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,
b) 29,6 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā;
3) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kuras īpašnieks iepriekšējā taksācijas periodā no individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākuma maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:
a) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā,
b) 70,4 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,
c) 29,5 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.
(20.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 9.augustā.
 |
 |
 |
 |