Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

Izdarīt Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 131.nr.; 2011, 204.nr.; 2013, 194., 232.nr.; 2015, 60., 91., 248.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 4.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem,".

2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja pienākums informēt darbiniekus

(1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē, ka darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ka mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šo informāciju var ietvert darba līgumā.

(2) Mikrouzņēmums, kurš vēlas ar nākamo taksācijas periodu kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, rakstveidā informē darbiniekus, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.

(3) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ne vēlāk kā mēnesi pirms taksācijas perioda beigām rakstveidā brīdina mikrouzņēmuma darbinieku, ka ar nākamo taksācijas periodu darba devējs pirms algotā darba ienākuma izmaksāšanas ieturēs no viņa algas nodokli likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" darba ņēmējam un darba devējam noteiktajā vispārējā kārtībā, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs:

1) paredz, ka taksācijas periodā neizpildīs kādu no šā likuma 1.panta 1.punkta vai 2.panta ceturtās daļas nosacījumiem;

2) ar nākamo taksācijas periodu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu cita iemesla dēļ."

3. Izteikt 6.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 15 procenti.

(2) Ja mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniedz piecus darbiniekus, šā panta pirmajā daļā noteiktajai likmei pieskaita divus procenta punktus par katru papildus nodarbināto darbinieku. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī ir mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa likmi nosaka pēc lielākā darbinieku skaita attiecīgajā ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par pusi no attiecīgā ceturkšņa.

(21) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta otro daļu, ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits taksācijas gadā ir lielāks par pieciem un mikrouzņēmuma darbinieku skaits taksācijas gadā salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gadu un pirmstaksācijas gadā salīdzinājumā ar gadu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, pieaudzis par vienu vai diviem darbiniekiem. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits gadā ir mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku skaitu attiecīgajā gadā nosaka, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par pusi no kalendāra gada.

(3) Mikrouzņēmumu nodokļa likme šā likuma 1.panta 1.punkta "b" apakšpunktā noteiktā apgrozījuma pārsnieguma daļai ir 20 procenti.

(31) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta trešo daļu, ja tā taksācijas gada apgrozījums ir pieaudzis salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gada apgrozījumu vai tā gada apgrozījumu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, taču taksācijas gada apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gada apgrozījumu vai tā gada apgrozījumu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, nepārsniedz 30 procentus.

(32) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs par taksācijas gada pārskata ceturksni ir piemērojis šā panta 2.1 vai 3.1 daļu, jo prognozē, ka taksācijas periodā netiks pārsniegts tajā noteiktais ierobežojums, tas nepiemēro šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto likmi. Ja pēc tam kādā no nākamajiem taksācijas gada pārskata ceturkšņiem šā panta 2.1 vai 3.1 daļā noteiktie ierobežojumi tiek pārsniegti, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs attiecīgi par nākamo taksācijas perioda ceturksni piemēro šā panta otrajā vai trešajā daļā noteikto likmi, kā arī precizē iepriekšējo taksācijas gada pārskata ceturkšņu deklarācijas, piemērojot šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto likmi.

(4) Ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz šā likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajai mikrouzņēmumu nodokļa likmei piemēro palielinātu minētā nodokļa likmi 20 procentu apmērā no šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētā ar nodokli apliekamā objekta. Ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma pārsniedz 720 euro Darba likumā noteiktā atlaišanas pabalsta dēļ vai tādēļ, ka viņam ir izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā un ar šo personu darba tiesiskās attiecības netiek atjaunotas sešu mēnešu laikā pēc to izbeigšanas, kā arī tādēļ, ka darbiniekam izmaksājamā summa par ikgadējo apmaksāto atvaļinājuma laiku ir aprēķināta atbilstoši Darba likuma normām, mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma apmēra kritērijs netiek uzskatīts par pārsniegtu un šajā daļā noteiktā nodokļa likme nav jāpiemēro.

(5) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas par taksācijas gada pēdējo ceturksni iesniegšanas dienas iemaksā budžetā mikrouzņēmumu nodokli 50 euro apmērā, ja taksācijas periodā (kalendāra gadā) mikrouzņēmumam nav bijis apgrozījums vai aprēķinātā mikrouzņēmumu nodokļa summa nepārsniedz 50 euro.

(6) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs šā panta piekto daļu nepiemēro par taksācijas gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības (komercdarbības) reģistrācija, un par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

(61) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam šā panta piekto daļu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās tas kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa "B".

(7) Ja, precizējot iepriekšējā taksācijas perioda mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, ir pārsniegts šā likuma 1.panta 1.punkta "b" vai "c" apakšpunktā vai 2.panta ceturtajā daļā minētais ierobežojums:

1) tajā taksācijas periodā, kurā pēc mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizēšanas ir pārsniegts kāds no minētajiem ierobežojumiem, piemērojama šā likuma 6.panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā attiecīgajam pārsniegumam noteiktā mikrouzņēmumu nodokļa likme;

2) turpmākajos taksācijas periodos, kuros mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nepamatoti izmantojis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, mikrouzņēmumu nodokļa likme attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam ir 20 procenti.

(8) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju par kādu no iepriekšējiem taksācijas periodiem ar nokavējumu un tiek konstatēts, ka kādā no iepriekšējo taksācijas periodu ceturkšņiem ir pārsniegts šā likuma 1.panta 1.punkta "b" vai "c" apakšpunktā vai 2.panta ceturtajā daļā minētais ierobežojums un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir nepamatoti saglabājis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, tajā taksācijas periodā, kurā ir pārsniegts kāds no minētajiem ierobežojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs piemēro šā panta septītās daļas 1.punktā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, savukārt turpmākajos taksācijas periodos - šā panta septītās daļas 2.punktā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi."

4. Izteikt 7.panta piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Mikrouzņēmumam ir tiesības ne vairāk kā divas reizes precizēt mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju par pārskata ceturksni mēneša laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktās dienas.

(6) Pēc šā panta piektajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās mikrouzņēmumam ir tiesības iesniegt tikai tādus mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējumus, kas nemaina vai palielina maksājamā nodokļa apmēru. Mikrouzņēmumu nodokļa summai, ko mikrouzņēmums šajā gadījumā papildus iemaksā budžetā, nepiemēro šā likuma 9.panta otrās daļas nosacījumus."

5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa sadales kārtība

(1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, - valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:

1) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā;

2) 80,0 procentus - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;

3) 18,8 procentus - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā;

4) 1,1 procentu - uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā.

(2) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - fiziskās personas, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, - valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:

1) 80 procentus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;

2) 20 procentus - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

(3) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kuras īpašnieks iepriekšējā taksācijas periodā no individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākuma maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, - valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:

1) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā;

2) 80 procentus - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;

3) 19,9 procentus - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

(4) Valsts kase līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam, kā arī saimnieciskā gada pēdējā darbdienā ieskaita mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus kontos atbilstoši šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajam sadalījumam."

6. Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms, sākot ar dienu, kad viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka statusu.

(2) Atbilstoši aprēķinātajai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu par pilnu kalendāra mēnesi (izņemot gadījumu, kad mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks sāk vai beidz strādāt mikrouzņēmumā) katram mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādītajam darbinieku skaitam katrā mēnesī un viņu faktiskajiem ienākumiem, piemērojot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta attiecīgi darbiniekam, kurš ir apdrošināts atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, darbiniekam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram valsts vecuma pensija ir piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi), un darbiniekam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai kurš ir persona ar invaliditāti - valsts speciālās pensijas saņēmējs.

(3) Aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu noapaļo līdz euro un centiem, atmetot 0,49 centus un mazāk un noapaļojot līdz centam 0,50 centus un vairāk.

(4) Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai šā likuma 4.panta devītajā daļā minēto informāciju, mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju un informāciju par aprēķinātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

(41) Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks papildus šajā likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināms saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

(5) Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Mikrouzņēmuma darbinieks veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet tāds mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram valsts vecuma pensija ir piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi), veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai, savukārt mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai kurš ir persona ar invaliditāti - valsts speciālās pensijas saņēmējs, veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, darba negadījumu apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai. Kārtību, kādā mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieki brīvprātīgi pievienojas valsts sociālajai apdrošināšanai, valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu veikšanas kārtību un šo iemaksu likmes nosaka Ministru kabinets."

7. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1., 15., 18. un 20.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 22., 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

"22. Mikrouzņēmums, kas ar 2017.gada 1.janvāri vēlas iegūt vai atgūt (ja statuss nav zaudēts šajā likumā noteiktajos gadījumos) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz 2017.gada 31.janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu, kurā apstiprina nodokļa maksātāja atbilstību šā likuma 1.panta 1.punkta "a" apakšpunktā (ja mikrouzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību) noteiktajam kritērijam un 2.pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī 4.panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz nākamo taksācijas periodu.

23. Piemērojot šā likuma 6.panta pirmo daļu, 2017.gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 euro ir 12 procenti.

24. Šā likuma 8.pantā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumu sadalījumu piemēro ar 2018.gada 1.janvāri.

25. 2017.gadā valsts budžetā iemaksātos mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:

1) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, - valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:

a) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā,

b) 70,4 procentus - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,

c) 27,6 procentus - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā,

d) 1,9 procentus - uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā;

2) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - fiziskās personas, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, - valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:

a) 70,4 procentus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,

b) 29,6 procentus - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā;

3) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kuras īpašnieks iepriekšējā taksācijas periodā no individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākuma maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, - valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus:

a) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā,

b) 70,4 procentus - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,

c) 29,5 procentus - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā."

Likums stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 20.decembrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016.gada 30.decembrī