1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) organisms — jebkurš reproducējams (reproducēties spējīgs) vai ģenētisko materiālu nodot spējīgs bioloģisks veselums;
11) ģenētiski modificēts organisms — organisms, izņemot cilvēku, kurā ģenētiskais materiāls, izmantojot vismaz kādu no šā panta 2.punktā minētajām metodēm, ir pārveidots citādi nekā dabiski krustojot vai dabiski rekombinējot;
12) mikroorganisms — jebkurš celulārs vai necelulārs, reproducējams vai ģenētisko materiālu nodot spējīgs mikrobioloģisks veselums, arī vīruss, viroīds, dzīvnieku un augu šūnu kultūras;
13) ģenētiski modificēts mikroorganisms — mikroorganisms, kurā ģenētiskais materiāls, izmantojot vismaz kādu no šā panta 2.punktā minētajām metodēm, ir pārveidots citādi nekā dabiski krustojot vai dabiski rekombinējot;
2) ģenētiskās modifikācijas metodes:
a) nukleīnskābju rekombinācijas metodes - jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošana, ārpus organisma ar dažādiem līdzekļiem ievadot nukleīnskābju fragmentus vīrusā, baktēriju plazmīdā vai citā vektorsistēmā, kā arī tādu nukleīnskābju nogādāšana šūnās, kuras tajās neveidojas dabiski, taču spēj turpināt vairošanos,
b) metodes, kas saistītas ar ārpus organisma vai mikroorganisma izveidota ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā vai mikroorganismā, arī izmantojot mikroinjekciju, makroinjekciju, mikroinkapsulāciju,
c) šūnu un protoplastu sapludināšanas vai hibridizācijas metodes - šūnu veidošana ar jaunām ģenētiskā materiāla kombinācijām, sapludinot divas vai vairākas šūnas no sistemātiski attālām organismu grupām un izmantojot paņēmienus, kas nav sastopami dabā;
3) ģenētiski modificēto organismu aprite — darbības, kas saistītas ar ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu, kā arī ģenētiski modificēto organismu apzinātu vai neapzinātu izplatīšanu;
4) ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežota izmantošana — jebkura darbība saistībā ar ģenētiski modificētajiem mikroorganismiem un ģenētiski modificētajiem organismiem, kurus kontrolē, veicot īpašus pasākumus, kas efektīvi ierobežo šo mikroorganismu un organismu saskari ar vidi un ietekmi uz to;
41) ģenētiski modificēto organismu apzināta izplatīšana — ar nodomu veikta ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem vai izplatīšanai tirgū, neveicot īpašus pasākumus, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu tiešu saskarsmi ar vidi;
42) ģenētiski modificēto organismu neapzināta izplatīšana — netīša ģenētiski modificēto organismu izplatīšana, tostarp neapzināta izplatīšana vidē izmēģinājumiem vai neapzināta izplatīšana tirgū, vai nekontrolēta ģenētiski modificēto organismu izplatīšanās vidē;
5) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem — ģenētiski modificēto organismu eksperimentāla izplatīšana vidē izmēģinājumiem, kas saistīta ar to turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, vai citiem noteiktiem mērķiem, neveicot īpašus pasākumus, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu tiešu saskarsmi ar vidi, kā arī tādu zāļu izmantošana klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem;
6) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana tirgū - ģenētiski modificēto organismu vai tos saturošu produktu nodošana trešajām personām par maksu vai bez maksas. Izplatīšana tirgū ietver darbības, kas saistītas ar:
a) tādas pārtikas apriti, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem,
b) tādas dzīvnieku barības apriti, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem,
c) ģenētiski modificēto kultūraugu sēklu un augu pavairošanas materiāla apriti,
d) ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu,
e) ģenētiski modificēto dzīvnieku apriti,
f) ģenētiski modificēto organismu izmantošanu citās tautsaimniecības nozarēs;
7) līdzāspastāvēšana — tādu pasākumu kopums, kas tiek izmantoti, lai nepieļautu ģenētiski modificēto organismu netīšu klātbūtni konvencionālajos un bioloģiskajos kultūraugos vai biškopības produktos;
8) riska novērtēšana - uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu pasākumu kopums, lai identificētu un noteiktu ģenētiski modificēto organismu iespējamo kaitīgo tiešo vai netiešo, īstermiņa vai ilgtermiņa ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi;
9) (izslēgts ar 25.04.2024. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009., 21.06.2012. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir panākt augstu drošuma līmeni visos ģenētiski modificēto organismu aprites posmos, lai novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, saglabātu bioloģisko daudzveidību, veicinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, arī ģenētiski modificēto kultūraugu pastāvēšanu līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai.
(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2012.)
3.pants. Ģenētiski modificēto organismu aprites principi
Lēmumu, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu apriti, pieņem, ievērojot šādus principus:
1) riska novērtēšanas princips, kas paredz, ka risku novērtē pirms darbībām, kuras saistītas ar ģenētiski modificēto organismu apriti, tai skaitā attiecībā uz konkrēto ekosistēmu, kuru var ietekmēt ģenētiski modificēto organismu apzināta izplatīšana;
2) ilgtspējīgas attīstības princips, kas paredz, ka ģenētiski modificēto organismu apriti var atļaut, ja attiecīgā darbība vērsta uz valsts ekonomikas attīstības veicināšanu un tiek ievēroti vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktie ilgtspējīgas attīstības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pamatprincipi;
3) piesardzības princips, kas paredz attiecīgus pagaidu riska pārvaldes pasākumus bīstamības samazināšanai līdz riska novērtēšanai un riska vadības izstrādāšanai, ja riska novērtēšanas procesā pastāv nenoteiktība, kas saistīta ar iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, apzināti izplatot ģenētiski modificētos organismus;
4) sabiedrības informēšanas un līdzdalības princips, kas paredz, ka institūcijas veicina sabiedrības izglītošanu un informēšanu, uzklausa un izvērtē sabiedrības viedokli jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu apriti;
5) uzraudzības un kontroles pasākumu nodrošināšanas princips, kas paredz, ka ģenētiski modificēto organismu apzināta izplatīšana ir atļauta tikai tad, ja attiecīgajam ģenētiski modificētajam organismam ir nodrošināta noteikšanas metode un izsekojamība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. un 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2012.)
4.pants. Likuma darbības joma
(1) Likums nosaka valsts institūciju kompetenci, fizisko un juridisko personu (turpmāk - persona) tiesības un pienākumus, ģenētiski modificēto organismu aprites, tai skaitā ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas, principus, uzraudzību un kontroli, sabiedrības līdzdalību, personu atbildību un tiesisko aizsardzību, kā arī informācijas apriti.
(2) Likums neattiecas uz:
1) gēnu terapijas izmantošanu medicīnā;
2) to zāļu izmantošanu klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izņemot riska novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
3) organismiem un mikroorganismiem, kas iegūti, izmantojot šādas metodes [ar nosacījumu, ka minētās metodes nav saistītas ar rekombinētu nukleīnskābju molekulu vai ģenētiski modificēto organismu (mikroorganismu) izmantošanu]:
a) mutaģenēzi,
b) augu šūnu saplūšanu, arī protoplastu saplūšanu, kuras rezultātā var notikt apmaiņa ar ģenētisko materiālu pat tad, ja lieto tradicionālas audzēšanas metodes (attiecas tikai uz organismiem),
c) fertilizāciju in vitro,
d) konjugāciju, transdukciju, transformāciju un tamlīdzīgiem dabiskiem procesiem,
e) poliploīdijas indukciju,
f) prokariotu šūnu saplūšanu, arī protoplastu saplūšanu, kuras rezultātā, īstenojoties noteiktiem fizioloģiskiem procesiem, var notikt apmaiņa ar ģenētisko materiālu (attiecas tikai uz mikroorganismiem),
g) eikariotu šūnu saplūšanu, arī protoplastu saplūšanu, hibridomu radīšanu un augu šūnu saplūšanu (attiecas tikai uz mikroorganismiem),
h) pašklonēšanu, kuras rezultātā iegūtie mikroorganismi nav bīstami cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem un nevar izraisīt to slimības, — tādu nukleīnskābes izdalīšanu no šādu organismu šūnām, pēc kuras seko vai neseko visas atbilstošās nukleīnskābes, tās daļas vai tās sintētiskā ekvivalenta fermentatīva vai mehāniska apstrāde, lai izraisītu ģenētiskā materiāla modifikāciju, un iegūtā ģenētiskā materiāla ievadīšana tās pašas sugas vai filoģenētiski tuvu saistītu sugu organismu šūnās, ar kurām ģenētiskās informācijas apmaiņa ir iespējama arī dabiskos fizioloģiskos apstākļos (attiecas tikai uz mikroorganismiem);
4) tādu ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotu izmantošanu, kuri atbilst nekaitīguma kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotas izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009., 21.06.2012. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
5.pants. Ministru kabineta kompetence
(1) Ministru kabinets:
1) nosaka ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotas izmantošanas, atļaujas izsniegšanas, grozīšanas un anulēšanas kārtību;
2) nosaka kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus apzināti izplata, monitoringa un atļaujas izsniegšanas, pagarināšanas, grozīšanas un anulēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā, un kārtību, kādā ierobežo vai aizliedz ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu;
3) nosaka ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģiju;
4) izdod noteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu, reglamentējot prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanai un kārtību, kādā uzrauga, kontrolē un reģistrē ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājus, svītro tos no ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistra un apmainās ar ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā iekļauto informāciju;
5) nosaka maksu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas atzinuma sagatavošanu;
6) (izslēgts ar 08.06.2017. likumu).
(2) Ministru kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu.
(3) Ministru kabinets var noteikt pagaidu aizliegumus un ierobežojumus Eiropas Savienībā atļautu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ja atbilstoši jauniem vai papildu zinātniskiem datiem konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšana tirgū var nodarīt kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Par minēto aizliegumu vai ierobežojumu nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis.
(4) Ministru kabinets var noteikt ierobežojumus vai aizliegumus Eiropas Savienībā atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai:
1) īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība;
2) konkrētam ģenētiski modificētajam kultūraugam Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ievērojot vides politikas mērķus, lauksaimniecības politikas mērķus, zemes izmantošanas politiku, teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, sociālekonomiskos apsvērumus, centienus izvairīties no ģenētiski modificēto organismu klātbūtnes citos produktos vai citus iemeslus, kas izriet no valsts politikas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009., 16.12.2010., 21.06.2012., 25.09.2014., 18.06.2015., 08.06.2017. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
6.pants. Zemkopības ministrijas kompetence
(1) Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar zinātniskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, izstrādā un kopīgi ar valsts institūcijām, kas atbild par ģenētiski modificēto organismu aprites kontroli un uzraudzību, īsteno vienotu politiku šādās jomās:
1) ģenētiski modificēto organismu aprite;
2) līdzāspastāvēšana;
3) nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstība.
(2) Zemkopības ministrija sagatavo un konkrēta ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanas atļaujas piešķiršanas procesā iesniedz Eiropas Komisijai prasību izslēgt Latviju vai atsevišķu tās teritoriju no attiecīgā ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanas atļaujas ģeogrāfiskās darbības teritorijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2015.)
7.pants. Valsts augu aizsardzības dienesta kompetence
Valsts augu aizsardzības dienests:
1) organizē un vada publiski pieejamas valsts informācijas sistēmas - ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistra - izveidošanu un darbību;
2) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju iekļaušanu ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā;
3) nodrošina ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas uzraudzību un kontroli;
4) nodrošina ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu sēklu un augu pavairošanas materiāla aprites uzraudzību un kontroli;
5) (izslēgts ar 08.06.2017. likumu);
6) (izslēgts ar 08.06.2017. likumu);
7) (izslēgts ar 08.06.2017. likumu);
8) (izslēgts ar 08.06.2017. likumu);
9) nodrošina sēklu un augu pavairošanas materiāla uzraudzību un kontroli, lai nepieļautu ģenētiski modificēto organismu klātbūtni.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009., 25.09.2014., 08.06.2017., 24.10.2019. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
8. pants. Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence
Pārtikas un veterinārais dienests organizē un īsteno ģenētiski modificētās pārtikas, dzīvnieku barības un dzīvnieku aprites uzraudzību un kontroli un ir kompetentā iestāde, kas pilda uzdevumus jomās, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2017/625) 1. panta 2. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā attiecībā uz ģenētiski modificēto organismu apriti.
(21.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
9.pants. Valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" kompetence
Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"":
1) pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti un ņemot vērā Zinātniskās ekspertu komisijas saistošo atzinumu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu un monitoringa programmu, izsniedz atļauju:
a) ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai,
b) ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē izmēģinājumiem,
c) ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū, izņemot atļauju Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra regulā (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1829/2003) noteiktajām darbībām;
2) groza vai anulē atļauju ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, kā arī izplatīšanai vidē izmēģinājumiem un tirgū, ja pastāv draudi, ka attiecīgais ģenētiski modificētais organisms var nodarīt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi;
3) izskata Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Eiropas Zāļu aģentūras un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju atzinumus par ģenētiski modificēto organismu apzinātas izplatīšanas riska novērtēšanu un sagatavo viedokli atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta regulai (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, kā arī normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību un par kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
4) organizē un vada publiski pieejamas valsts informācijas sistēmas — ģenētiski modificēto organismu aprites reģistra — izveidošanu un darbību;
5) pilda Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2017/625 38. pantā noteiktos oficiālās laboratorijas pienākumus attiecībā uz ģenētiski modificēto organismu noteikšanu pārtikas un dzīvnieku barības paraugos, kā arī nosaka ģenētiski modificētos organismus dzīvniekos, sēklās un augu pavairošanas materiālā;
6) pilda references laboratorijas funkcijas ģenētiski modificēto organismu noteikšanā;
7) piedalās starptautisko organizāciju rīkotajās starplaboratoriju testēšanas programmās;
8) ievieš starptautiski atzītas ģenētiski modificēto organismu noteikšanas metodes;
9) nodrošina ģenētiski modificēto organismu paraugu izmeklēšanu ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā.
(25.09.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2017., 21.11.2019. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
10.pants. Zāļu valsts aģentūras kompetence
(Izslēgts ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2012.)
11.pants. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kompetence
(Izslēgts ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
12. pants. Valsts vides dienesta kompetence
Valsts vides dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību un ietekmes uz vidi novērtējumu piedalās vides aizsardzības nosacījumu ievērošanas kontrolē gadījumos, kad notiek ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem vai ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana, kā arī gadījumos, kad notikusi nekontrolēta ģenētiski modificēto organismu izplatīšanās vidē.
(25.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
13.pants. Dabas aizsardzības pārvaldes kompetence
(Izslēgts ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
14.pants. Valsts darba inspekcijas kompetence
(Izslēgts ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
15.pants. Zinātniskā ekspertu komisija
(1) Zinātniskā ekspertu komisija ir ekspertu darba grupa, kas izskata personu iesniegtos riska novērtēšanas dokumentus, kā arī sagatavo un iesniedz valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" zinātniski pamatotu atzinumu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu un monitoringa programmu. Pamatojoties uz tās atzinumu, tiek pieņemts lēmums par šā likuma 9.panta 1. un 2.punktā minētās atļaujas izsniegšanu, par atteikumu to izsniegt un par atļaujas grozīšanu vai anulēšanu.
(2) Zinātniskā ekspertu komisija sagatavo un iesniedz valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" priekšlikumus par nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pilnveidošanu un veicina sabiedrības iesaistīšanu lēmumu par ģenētiski modificēto organismu apriti pieņemšanā.
(3) Zinātniskā ekspertu komisija sagatavo un iesniedz valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" zinātniski pamatotu viedokli par šā likuma 9.panta 3.punktā minētajiem ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas atzinumiem.
(31) Zinātniskā ekspertu komisija ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā pēc šā likuma 33. panta otrajā daļā minēto uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma saņemšanas iesniedz valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" atzinumu par ģenētiski modificēto organismu radīto draudu līmeni cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. Saņemot pamatotu uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījumu, zinātniskā ekspertu komisija minēto atzinumu sniedz piecu darbdienu laikā.
(4) Zinātniskās ekspertu komisijas darbību atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošina valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"".
(25.09.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2019. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
16.pants. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome
(Izslēgts ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2017.)
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
17. pants. Ar ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības
Ar ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības drīkst veikt zinātniskā institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, (turpmāk — zinātniskā institūcija) vai juridiskā persona.
(25.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
18.pants. Ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu izmantošanas ierobežojuma pakāpes
(1) Katrai ar ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītajai darbībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību tiek noteikta ierobežojuma pakāpe, pamatojoties uz veikto riska novērtējumu, kā arī normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām.
(2) Ar ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības iedala četrās drošības klasēs:
1) pirmajai drošības klasei atbilst darbības, kuras nerada risku vai kuru radītais risks ir niecīgs. Tās ir darbības, kurām atbilst pirmās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;
2) otrajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada nelielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst otrās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;
3) trešajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada mērenu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst trešās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;
4) ceturtajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada lielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst ceturtās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi.
(3) Drošības pasākumus veic atbilstoši konkrētajai ierobežojuma pakāpei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību un normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
19.pants. Tiesības un pienākumi, veicot ar ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības
(1) Ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu var uzsākt, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību ievēroti šādi nosacījumi:
1) zinātniskā institūcija vai juridiskā persona nodrošināta ar aprīkojumu un iekārtām;
2) veikta ģenētiski modificētā mikroorganisma un ģenētiski modificētā organisma riska novērtēšana un noteikta ierobežojuma pakāpe;
3) par darbības uzsākšanu noteiktā kārtībā sniegts paziņojums valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"".
(2) Lai veiktu ar trešajai un ceturtajai drošības klasei atbilstošo ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, jāsaņem valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību. Bez atļaujas drīkst veikt ar ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, kas atbilst pirmajai un otrajai drošības klasei, ja ievēroti šā panta pirmās daļas nosacījumi.
(3) Zinātniskajai institūcijai vai juridiskajai personai, veicot ar ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, ir šādi pienākumi:
1) izvērtēt veiktos kontroles un drošības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību;
2) nekavējoties veikt atbilstošus kontroles un drošības pasākumus, ja ir pamats uzskatīt, ka šie ģenētiski modificētie mikroorganismi un ģenētiski modificētie organismi vairs neatbilst jaunākajām zinātnes atziņām;
3) nodrošināt ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas darba drošības un higiēnas prasību ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām;
4) pārtraukt darbību ar ģenētiski modificētajiem mikroorganismiem un ģenētiski modificētajiem organismiem, ja, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, ir pamats uzskatīt, ka tā rada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, un informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012., 25.09.2014. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2012.)
20.pants. Tiesības un pienākumi, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu
(1) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus vidē izmēģinājumiem, personai, kas ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.
(2) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus tirgū, personai, kas ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt vienu no šādām atļaujām:
1) atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
2) atbilstošu citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas atļauju;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1829/2003 noteikto atļauju.
(3) Tiesības audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus ir ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā reģistrētai personai, ja attiecīgā ģenētiski modificētā organisma izveidotājam ir izsniegta atbilstoša šā panta otrajā daļā minētā atļauja. Ģenētiski modificētā kultūrauga audzētājs nodrošina līdzāspastāvēšanas noteikumu ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu.
(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2014.)
21.pants. Atļaujas saņemšana zāļu klīniskās izpētes veikšanai
(Izslēgts ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2012.)
22.pants. Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumi
(1) Ministru kabinets atbilstoši šā likuma 5.panta trešajai un ceturtajai daļai var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā.
(2) Pašvaldība, ievērojot sociālekonomiskos, klimatiskos vai vides apstākļus vai izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.
(3) Šā panta otrajā daļā minēto aizliegumu nosaka uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.
(4) Pirms šā panta otrajā daļā minēto noteikumu pieņemšanas pašvaldība informē sabiedrību un publicē paziņojumu par nodomu noteikt aizliegumu pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav, — citā vietējā laikrakstā, kā arī ievieto minēto paziņojumu savā mājaslapā internetā un nosūta informāciju par paziņojumu Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas šo informāciju ievieto savās mājaslapās internetā. Paziņojumā norāda teritoriju, kurā paredzēts noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, kā arī sabiedrības viedokļu, priekšlikumu un iebildumu sniegšanas vietu un termiņu. Priekšlikumu un iebildumu sniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām no paziņojuma publicēšanas dienas. Iebildumu neiesniegšana pašvaldības noteiktajā termiņā uzskatāma par piekrišanu aizlieguma noteikšanai.
(5) Ja pašvaldība saņēmusi rakstveida iebildumu pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu, tā izvērtē iesniegto iebildumu un lemj par konkrētās teritorijas, pret kuras iekļaušanu izteikts iebildums, izslēgšanu no paredzētās aizlieguma zonas vai atstāšanu tajā, ņemot vērā sabiedrības vairākuma viedokli, samērīguma un ilgtspējīgas attīstības principus.
(6) Pašvaldība par šā panta otrajā daļā minēto aizliegumu informē tās pašvaldības, kuru administratīvā teritorija robežojas ar teritoriju, kurā paredzēts noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, kā arī Zemkopības ministriju, Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, kā arī Valsts augu aizsardzības dienestu, kas minēto informāciju iekļauj ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā.
(18.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 16.12.2010., 21.06.2012. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2015.)
23.pants. Antibiotiku rezistento marķiergēnu izmantošana
Aizliegts apzināti izplatīt ģenētiski modificēto organismu, kas satur gēnus, kuri kodē rezistenci pret medicīnā vai veterinārijā lietojamām antibiotikām, ja konkrētā ģenētiski modificētā organisma gēnu pārneses iespējamās ietekmes riska novērtējumā ir konstatēts, ka šis ģenētiski modificētais organisms negatīvi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.
(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2012.)
24.pants. Personu pienākumi
Personai, kas ieguvusi atļauju ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai, ir šādi pienākumi:
1) ievērot atļaujas nosacījumus par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu;
2) nodrošināt monitoringa pasākumu īstenošanu un kompetento institūciju informēšanu par tā rezultātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
3) veikt atbilstošus pasākumus un pārtraukt ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, kā arī informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību, ja ir kļuvusi pieejama jauna informācija un ir pamats uzskatīt, ka pastāv risks cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.
(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2012.)
25.pants. Monitoringa nodrošināšana
Lai nodrošinātu šā likuma 24.panta 2.punktā minētā monitoringa īstenošanu, personai ir tiesības vienoties ar kompetento institūciju par vides monitoringa pielāgošanu šā likuma 24.panta 2.punktā minētajam monitoringam, attiecīgi nodrošinot tā īstenošanai nepieciešamo finansējumu.
26.pants. Tās pārtikas un dzīvnieku barības izplatīšana tirgū, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem
Tās pārtikas un dzīvnieku barības izplatīšana tirgū, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem, notiek atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra regulai (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificēto organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un barības produktu izsekojamību, ar ko groza direktīvu 2001/18/EK.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)
26.1 pants. Ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas ierobežojumi
(1) Pārtikas produktus, kuru marķējumā ir ietverta norāde par to, ka šie produkti satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem, tirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem, lai tie būtu viegli identificējami.
(2) Aizliegts izplatīt sēklas, kurās konstatēts ģenētiski modificēto organismu piejaukums.
(08.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2019.)
27.pants. Informācijas pieejamība un atklātība
Kompetentās institūcijas sniedz sabiedrībai informāciju par ģenētiski modificēto organismu apriti saskaņā ar ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām.
28.pants. Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā
(1) Sabiedrībai — ikvienai privātpersonai, kā arī biedrībām un nodibinājumiem — ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli kompetentajai institūcijai, pirms tā izsniedz atļauju ģenētiski modificēto organismu apritei.
(2) Kārtība, kādā notiek sabiedrības līdzdalība un organizējama sabiedriskā apspriešana, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus apzināti izplata, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.
(3) Kompetentā institūcija iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, pirms tiek pieņemts lēmums par ģenētiski modificēto organismu apriti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2012.)
29.pants. Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu funkcijas
(Izslēgts ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)
30.pants. Pienākums sniegt informāciju
(1) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem, sistematizē un uzglabā informāciju, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, un uzrāda to pēc kompetento institūciju pieprasījuma.
(2) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem, nekavējoties atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti informē attiecīgās kompetentās institūcijas un sabiedrību par gadījumiem, kad saņemti zinātniski pamatoti atzinumi par ģenētiski modificēto organismu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, kā arī par to, ka cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi jau nodarīts kaitējums vai pastāv tieši draudi, ka šāds kaitējums varētu rasties, vai novērotas negatīvas pārmaiņas vidē sakarā ar ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. un 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2012.)
31.pants. Informācijas aprite
Kompetentās institūcijas nodrošina, lai ar personām, Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Komisiju, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, Eiropas Zāļu aģentūru un citām institūcijām notiktu apmaiņa ar informāciju par ģenētiski modificēto organismu apriti.
32.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas
Ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu izpildi atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Valsts darba inspekcija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2012.)
33.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības
(1) Uzraudzības un kontroles institūcijām ir tiesības:
1) veikt kontroli un iepazīties ar dokumentiem, lai nodrošinātu atļaujā noteikto nosacījumu izpildi;
2) ņemt paraugus, lai noteiktu, vai pārtikā, dzīvnieku barībā, dzīvniekos, sēklās un augu pavairošanas materiālā, kā arī citos vides objektos ir ģenētiski modificētie organismi;
3) ja rodas nopietni draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi vai ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošu normatīvo aktu prasības, nekavējoties noteikt ierobežojumus vai aizliegumus, kā arī pēc nepieciešamības sākt aizsardzības pasākumus, par to informējot sabiedrību.
(2) Ja rodas nopietni draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi vai ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošu normatīvo aktu prasības, tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus, kā arī pēc nepieciešamības sākt aizsardzības pasākumus ir:
1) Valsts augu aizsardzības dienestam:
a) ģenētiski modificēto kultūraugu sēklu un augu pavairošanas materiāla apritei,
b) ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai,
c) sēklu un augu pavairošanas materiāla apritei un kultūraugu audzēšanai, ja ir konstatēts ģenētiski modificēto organismu piejaukums un notikusi neapzināta ģenētiski modificēto organismu izplatīšana tirgū;
2) Pārtikas un veterinārajam dienestam:
a) ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai,
b) ģenētiski modificētās pārtikas apritei,
c) ģenētiski modificētās dzīvnieku barības apritei,
d) ģenētiski modificēto dzīvnieku apritei;
3) Valsts vides dienestam:
a) ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē izmēģinājumiem,
b) ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai,
c) gadījumā, kad notikusi nekontrolēta ģenētiski modificēto organismu izplatīšanās vidē.
(3) Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības:
1) atcelt reģistrāciju ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā, ja ir pārkāptas normatīvo aktu prasības par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu;
2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti pieņemt lēmumu:
a) par to, ka sējumi vai stādījumi noteiktā termiņā iznīcināmi ar mehāniskām vai ķīmiskām metodēm. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Valsts augu aizsardzības dienests pēc kultūraugu iznīcināšanas piecu darbdienu laikā rakstveidā informē Lauku atbalsta dienestu par to sugu sējumiem un stādījumiem, kuriem paredzēti platību maksājumi,
b) aizliegt uz konkrētu laiku audzēt noteiktu veidu kultūraugus;
3) piespiedu kārtā iznīcināt sējumus un stādījumus, ja šīs daļas 2. punkta "a" apakšpunktā minētais lēmums noteiktajā termiņā nav izpildīts.
(4) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)
(5) Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības:
1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas un dzīvnieku barības apriti pieņemt lēmumu par ģenētiski modificētās pārtikas un barības turpmāko izmantošanu, pārstrādi vai iznīcināšanu;
2) pieņemt lēmumu par ģenētiski modificēto dzīvnieku izplatīšanas tirgū pārtraukšanu vai iznīcināšanu.
(6) Valsts vides dienestam ir tiesības:
1) pieņemt lēmumu par to, ka ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vidē izmēģinājumiem sējumi vai stādījumi noteiktā termiņā iznīcināmi ar mehāniskām vai ķīmiskām metodēm. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību;
2) piespiedu kārtā iznīcināt ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vidē izmēģinājumiem sējumus un stādījumus, ja šīs daļas 1. punktā minētais lēmums noteiktajā termiņā nav izpildīts;
3) pieprasīt, lai tiktu nodrošināta izolācijas attālumu ievērošana no ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas vietas līdz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000 vietās) un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;
4) īstenot atbilstošus pasākumus, lai novērstu iespējamo risku cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, ja notikusi nekontrolēta ģenētiski modificēto organismu izplatīšanās vidē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009., 21.06.2012., 25.09.2014., 21.11.2019. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
(Nodaļa 24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019. Nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)
35. pants. Administratīvā atbildība par ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas noteikumu pārkāpšanu
Par ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(24.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
36. pants. Administratīvā atbildība par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem ģenētiski modificēto organismu apzinātā izplatīšanā
(1) Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumiem, ģenētiski modificētos organismus izplatot vidē izmēģinājumiem, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no simt četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no astoņsimt sešdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
(2) Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumiem, ģenētiski modificētos organismus izplatot tirgū, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)
37. pants. Administratīvā atbildība par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas noteikumu pārkāpumiem
(1) Par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, nereģistrējoties Valsts augu aizsardzības dienestā, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
(2) Par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, neievērojot līdzāspastāvēšanai noteiktās prasības, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(3) Par ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu sēklu aprites prasību pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu)
38. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 35. un 36. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Pārtikas un veterinārais dienests.
(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 36. panta otrajā daļā un 37. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts augu aizsardzības dienests.
(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 36. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests.
(4) (Izslēgta ar 25.04.2024. likumu)
(24.10.2019. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2019. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.decembrim izdod šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemēro Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumus Nr.333 "Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
3. Šā likuma 5.panta 5.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".
4. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 15.janvāra noteikumi Nr.30 “Noteikumi par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2009.)
5. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus.
(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2012.)
6. Grozījumi šā likuma 5.panta pirmās daļas 5.punktā attiecībā uz maksas noteikšanu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas atzinuma sagatavošanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".
(25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2014.)
7. Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.septembrim izdara grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 26.maija noteikumos Nr.457 "Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu".
(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2015.)
8. Grozījums par šā likuma VII nodaļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019.)
9. Grozījumi šā likuma 8. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā, kas paredz atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula), stājas spēkā 2019. gada 14. decembrī.
(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.12.2019.)
10. Grozījums šā likuma 38. panta otrajā daļā, ar kuru papildina Valsts augu aizsardzības dienesta kompetenci, stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.12.2019.)
(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2015.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.marta direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes direktīvas 90/220/EEK atcelšanu;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija direktīvas 2009/41/EK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ);
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 11.marta direktīvas (ES) 2015/412, ar ko direktīvu 2001/18/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificēto organismu audzēšanu savā teritorijā.