Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 18.07.2018. - ... / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Finanšu instrumentu tirgus likums
A sadaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kategorija — viena veida finanšu instrumenti, kuros nostiprinātas viena un tā paša veida tiesības ar vienādiem šo tiesību īstenošanas noteikumiem;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība — kapitālsabiedrība, kas regulāri un profesionāli sniedz ieguldījumu pakalpojumus;

3) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

4) izcelsmes dalībvalsts — dalībvalsts saskaņā ar šā likuma 3.1 panta prasībām;

5) dalībvalsts uzraudzības institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības funkciju neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šo funkciju tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde, ja par šo institūciju un tās tiesībām un pienākumiem attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Eiropas Komisijai;

6) regulētais tirgus — daudzpusēja sistēma, kuru organizē vai pārvalda regulētā tirgus organizētājs un kurā atbilstoši daudzpusējas sistēmas noteikumiem, ievērojot līdzvērtīgus nosacījumus, apvieno vairāku trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai veicina šādu interešu apvienošanu tā, ka rezultātā tiek noslēgts darījums attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot saskaņā ar daudzpusējas sistēmas noteikumiem, un kurai ir atļauts darboties, un kura pastāvīgi darbojas saskaņā ar šā likuma D sadaļas I nodaļu;

7) regulētā tirgus organizētājs — kapitālsabiedrība, kas organizē vai pārvalda regulēto tirgu;

8) oficiālais saraksts — tāds regulētais tirgus, kuram regulētā tirgus organizētājs noteicis visaugstākās prasības salīdzinājumā ar citiem tā organizētajiem regulētajiem tirgiem un kura darbība notiek saskaņā ar šajā likumā tam noteiktajām minimālajām prasībām;

9) publiskā apgrozība — darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem;

10) emitents — persona, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kā arī persona, kura savā vārdā emitē vai ir pieteikusi iekļaušanai regulētajā tirgū pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus. Attiecībā uz regulētajā tirgū iekļautajiem depozitārajiem sertifikātiem par emitentu uzskata to vērtspapīru emitentu, uz kuriem tiesības ir nostiprinātas depozitārajā sertifikātā neatkarīgi no tā, vai šie vērtspapīri ir vai nav iekļauti regulētajā tirgū;

11) sākotnējā izvietošana — emitenta vai tā pilnvarotas personas izteikts publiskais piedāvājums iegūt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus un to pirmreizējā izvietošana;

12) emisijas prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu;

13) prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, kurus persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut regulētajā tirgū;

14) mērķa sabiedrība — akciju sabiedrība, kuras akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un par kuras akcijām ir izteikts atpirkšanas piedāvājums;

15) piedāvātājs — persona vai personu grupa, kura izsaka obligāto vai brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu vai veic galīgo akciju atpirkšanu vai kurai ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu;

16) centrālais vērtspapīru depozitārijs — kapitālsabiedrība Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr.  909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un regulā (ES) Nr.  236/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) 2. panta 1. punkta 1. apakšpunkta izpratnē;

17) centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieks — dalībnieks likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" 1. panta pirmās daļas 6. punkta izpratnē;

18) finanšu instrumentu tirgus dalībnieki — kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, emitenti, ieguldītāji, sabiedrības, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, regulētā tirgus organizētāji, centrālie vērtspapīru depozitāriji, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, un citas personas, kuras veic šajā likumā regulētās darbības;

19) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politiku;

20) kontrole — personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata,

b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata,

c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv citas attiecības — analogas šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām;

21) nozīmīga līdzdalība — tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver piecus un vairāk procentus no emitenta balsstiesīgā kapitāla;

22) Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir Eiropas Savienības mātes iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr.  575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr.  648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  575/2013) 4. panta 1. punkta 29. apakšpunkta izpratnē;

23) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde — vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā reģistrētas licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

24) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

25) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 vai vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 vai vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla,

b) kontroles veidā,

c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

26) sākotnējais kapitāls — kapitāls, kuru veido viens vai vairāki šādi elementi, kas atbilst Regulas Nr.  575/2013 prasībām attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla elementiem:

a) akcijas, kā arī citi kapitāla instrumenti un to emisijas uzcenojums,

b) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi,

c) citi uzkrātie ienākumi, kas uzrādīti kopējo ienākumu pārskatā,

d) pārējās rezerves,

e) kārtējā darbības gada peļņa;

27) sākotnējais reģistrs — saraksts, kurā iekļautas personas, kurām pieder viena vai vairāku emitentu emitētie finanšu instrumenti (turpmāk arī — finanšu instrumentu īpašnieki) un kuras finanšu instrumentus ieguvušas sākotnējās izvietošanas rezultātā vai pēc finanšu instrumentu laišanas publiskajā apgrozībā sev piederošo finanšu instrumentu uzskaiti nav pārvietojušas no sākotnējā reģistra uz sev piederošo finanšu instrumentu kontu;

28) kapitāla vērtspapīri — akcijas un tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību kapitālsabiedrības kapitālā, kā arī jebkura cita veida vērtspapīri, kas to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegūt jebkurus iepriekš minētos vērtspapīrus ar nosacījumu, ka šos vērtspapīrus emitējis to akciju emitents, uz kuru tie attiecas, vai kapitālsabiedrība, kas ietilpst minētā emitenta uzņēmumu grupā;

29) depozitārie sertifikāti pārvedami vērtspapīri, kas tirgojami kapitāla tirgū un apliecina īpašumtiesības uz tāda emitenta vērtspapīriem, kura juridiskā adrese ir citā valstī, un vienlaikus iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū un tos var tirgot atsevišķi no šāda emitenta vērtspapīriem;

30) pārvedami vērtspapīri — vērtspapīri, kas tirgojami kapitāla tirgū, izņemot maksāšanas līdzekļus, tostarp:

a) kapitāla vērtspapīri,

b) parāda vērtspapīri,

c) citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, ko nosaka pārvedami vērtspapīri, valūta, procentu likme vai ienesīgums, preces, indekss vai rādītājs;

31) mazie un vidējie komersanti — komersanti, kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem:

a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā gadā ir mazāks par 250,

b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43 000 000 euro,

c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 euro;

32) publiskā piedāvājuma izteicējs — persona, kas publiski piedāvā pārvedamus vērtspapīrus;

33) piedāvājuma programma — pasākumu kopums līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedamu vērtspapīru (izņemot kapitāla vērtspapīrus) nepārtrauktai vai atkārtotai emisijai noteiktā laikposmā;

34) nepārtraukti vai atkārtoti emitēti pārvedami vērtspapīri — līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktā emisijā vai vismaz divās atsevišķās emisijās, kuras notikušas 12 mēnešu laikā no publiskā piedāvājuma sākuma datuma;

35) uzņēmēja dalībvalsts — valsts, kura nav izcelsmes dalībvalsts un kurā tiek izteikts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū, vai valsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir filiāle vai kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, vai valsts, kurā regulētā tirgus organizētājs veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu šajā valstī esošo tirgus dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tās sistēmā no attāluma, ja šī valsts atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;

36) kvalificētie ieguldītāji — ieguldītāji, kas par tādiem noteikti šā likuma 124.1 panta otrajā daļā vai atbilst šā panta otrajā vai piektajā daļā minētajām prasībām un kritērijiem, kā arī personas, kuras atbilstoši šā likuma 124.2 panta noteikumiem atzītas par tiesīgiem darījuma partneriem;

37) publiskais piedāvājums — ar jebkuru līdzekļu starpniecību sniegta tāda informācija par piedāvājuma noteikumiem un piedāvājamiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas ļauj ieguldītājiem lemt par šo vērtspapīru iegādi vai parakstīšanos uz tiem;

38) ārvalsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

39) kompetentā institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi funkciju uzraudzīt emisijas prospektu un prospektu sagatavošanas, reģistrēšanas un izplatīšanas kārtību un kura veic pienākumus, kas saistīti ar starptautisko sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

40) saistītais uzņēmums — līdzdalība uzņēmumā, kurā grupas uzņēmumiem tieši vai netieši (ar meitas uzņēmumu starpniecību) pieder 20 vai vairāk procentu no balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai līdzdalība, kas dod tiesības būtiski ietekmēt, bet ne kontrolēt ar uzņēmuma finansiālās darbības un pamatdarbības politiku saistīto lēmumu pieņemšanu;

41) atpirkšanas piedāvājums — piedāvātāja publiski izteikts piedāvājums, kas nav pašas mērķa sabiedrības izteikts piedāvājums, citiem mērķa sabiedrības akcionāriem iegādāties no tiem visas akcijas vai daļu akciju šā likuma D sadaļas V nodaļā noteiktajā kārtībā;

42) personas, kuras rīkojas saskaņoti — piedāvātājs un personas, kas sadarbojas ar piedāvātāju vai mērķa sabiedrību saskaņā ar vienošanos, lai iegūtu mērķa sabiedrībā kontroli vai izjauktu veiksmīgu piedāvājumu;

43) parāda vērtspapīri — obligācijas vai cita veida pārvedami vērtspapirizēti parādi, kā arī depozitārie sertifikāti attiecībā uz šādiem vērtspapīriem;

44) kontrolēta komercsabiedrība — komercsabiedrība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a) komercsabiedrībā personai ir balsstiesību vairākums,

b) personai tieši vai netieši ir tiesības ievēlēt vai atsaukt vairākumu valdes vai padomes locekļu, un šī persona vienlaikus ir arī komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks),

c) komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks) ir persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar citiem attiecīgās komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem,

d) personai ir kontrole pār komercsabiedrību, un šī persona to faktiski izmanto vai var izmantot;

45) regulētā informācija — visu veidu informācija, kuru emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu saskaņā ar šā likuma 3.1, 54. panta, D sadaļas III, IV nodaļas un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulas (ES) Nr.  596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK un Komisijas direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  596/2014) 7. un 19. panta prasībām;

46) elektroniskie līdzekļi — elektroniskais aprīkojums datu apstrādei, uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radioviļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;

47) tirgus uzturētājs — persona, kas pastāvīgi nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu aktīvu tirdzniecību (likviditāti) tirdzniecības dienas laikā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus pašas noteiktās cenas robežās un par saviem līdzekļiem;

48) tirdzniecības diena — diena vai laikposms attiecīgajā dienā, kad saskaņā ar regulētā tirgus organizētāja noteikumiem attiecīgajā regulētajā tirgū iespējams veikt darījumus ar finanšu instrumentiem;

49) daudzpusējā tirdzniecības sistēma (turpmāk arī — DT sistēma) — sistēma, kuru organizē ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs un kurā, ievērojot līdzvērtīgus nosacījumus, apvieno trešo pušu finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas rīkojumus tā, ka tiek noslēgts darījums;

50) daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētājs — ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs, kas saskaņā ar DT sistēmas noteikumiem nodrošina tās darbību;

51) piesaistītais aģents — fiziskā vai juridiskā persona, kas vienas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā klientiem vai iespējamiem klientiem reklamē vai citādi veicina ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu izmantošanu, kurus sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pieņem no klientiem un nosūta norādījumus vai rīkojumus attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus vai sniedz ieguldījumu konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem;

52) piesaistītā aģenta atbildīgā persona — pašnodarbinātā persona, piesaistītā aģenta izpildinstitūcijas loceklis vai cita persona, kas atbilstoši kompetencei piesaistītā aģenta vadības līmenī ir atbildīga par piesaistītā aģenta profesionālo darbību;

53) sistemātisks internalizētājs — ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas organizēti, bieži, sistemātiski un nozīmīgā apjomā veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus, DT sistēmas vai organizētās tirdzniecības sistēmas bez daudzpusējas sistēmas organizēšanas. Sistemātiskā internalizētāja darbības biežumu un sistemātiskumu nosaka pēc to finanšu instrumentu ārpusbiržas pārdošanas darījumu skaita, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde veikusi savā vārdā, pildot klientu rīkojumus. Darbības apjoma nozīmīgumu nosaka vai nu pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības, vai kredītiestādes ārpusbiržas tirdzniecības apjoma attiecībā pret ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes kopējo tirdzniecības apjomu ar konkrēto finanšu instrumentu, vai pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes ārpusbiržas tirdzniecības apjoma attiecībā pret konkrētā finanšu instrumenta kopējo tirdzniecības apjomu Eiropas Savienībā;

54) ierobežojošs rīkojums — rīkojums pirkt vai pārdot noteiktu finanšu instrumentu daudzumu par īpaši noteiktu cenu vai par labāku cenu;

55) ieguldījumu konsultācija — personalizēta ieteikuma sniegšana klientam pēc viņa lūguma vai pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes iniciatīvas attiecībā uz vienu vai vairākiem darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem;

56) rīkojumu izpilde klientu vārdā — darbība, kuru veic, lai noslēgtu līgumu par viena vai vairāku finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu klientu vārdā, un kurā ietilpst līgumu slēgšana par brokeru sabiedrības vai kredītiestādes emitēto finanšu instrumentu pārdošanu emitēšanas brīdī;

57) darījumu veikšana savā vārdā — tirdzniecība, izmantojot pašu kapitālu (līdzekļus), kuras rezultātā tiek veikti darījumi ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

58) portfeļa pārvaldība — individuālu klientu portfeļu pārvaldīšana atbilstoši katra klienta pilnvarojumam, ja šādos portfeļos ietverts viens vai vairāki finanšu instrumenti;

59) klients — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus;

60) profesionāls klients — klients, kuram ir attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai patstāvīgi pieņemtu ieguldījumu lēmumu un pienācīgi novērtētu riskus, ko viņš uzņemas;

61) privāts klients — klients, kas nav profesionāls klients;

62) finanšu analītiķis — ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes darbinieks, kas izstrādā ieguldījumu pētījuma saturu;

63) korporatīvā pārvaldība — pasākumu kopums komercsabiedrības darbības mērķu sasniegšanai un komercsabiedrības darbības kontrolei, kā arī ar komercsabiedrības darbību saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai;

64) ieraksta datums — tās darbdienas datums, pēc kuras līdz akcionāru sapulcei atliek vēl piecas darbdienas un kuras beigās tiek fiksēti attiecīgās akciju sabiedrības akcionāri un tiem piederošais akciju skaits akcionāra dalībai attiecīgajā akcionāru sapulcē, vai emitenta vai piedāvātāja noteikts datums, kurā tiek noteiktas tiesības uz labumiem, kas tiks gūti finanšu instrumentu notikumu rezultātā;

65) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem;

66) komercsabiedrība ar samazinātu tirgus kapitalizāciju — komercsabiedrība, kuras finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū un kuras tirgus kapitalizācijas vidējā vērtība, aprēķinot pēc iepriekšējo triju kalendāra gadu beigās veiktās finanšu instrumentu kotēšanas rezultātiem, ir mazāka nekā 100 000 000 euro;

67) galvenā informācija — būtiska, strukturēta informācija, kuru sniedz ieguldītājiem, lai skaidrotu tiem piedāvāto vai tirdzniecībai regulētajā tirgū iekļaujamo vērtspapīru, to emitentu un galvotāju būtību, kā arī ar vērtspapīriem, to emitentu un galvotāju saistītos riskus, un kura ieguldītājiem būtu nepieciešama vērtspapīru iegādes lēmuma pieņemšanai. Galvenā informācija satur:

a) īsu aprakstu par emitentu un galvotāju būtiskākajiem raksturojošiem rādītājiem, tostarp informāciju par to aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un riskiem, kas saistīti ar emitentu, galvotāju un ieguldījumiem attiecīgajos vērtspapīros,

b) īsu aprakstu par riskiem, kas saistīti ar pārvedamiem vērtspapīriem un ieguldījumiem šāda veida pārvedamos vērtspapīros, kā arī informāciju par šajos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām,

c) publiskā piedāvājuma noteikumus un informāciju par visām izmaksām, ko sedz ieguldītājs saistībā ar vērtspapīru iegādi,

d) publiskā piedāvājuma iemeslus un publiskā piedāvājuma rezultātā gūto tīro ieņēmumu izlietojumu,

e) aprakstu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū;

68) finanšu instrumentu turēšana — finanšu instrumentu turēšana un administrēšana klientu vārdā, tostarp ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu nodrošināšanai nepieciešamo naudas līdzekļu turēšana un citu ar finanšu instrumentu turēšanu vai administrēšanu saistīto pakalpojumu sniegšana, izņemot vērtspapīru kontu uzturēšanu augstākajā līmenī;

69) oficiāla vienošanās — līgums, kas ir saistošs saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un paredz personai tiesības no finanšu instrumentiem izrietošo tiesību izpildes dienā iegūt emitenta balsstiesīgās akcijas akciju sabiedrībā;

70) finanšu instrumentu garā pozīcija — finanšu instrumenti, kas pieder personai, vai finanšu instrumenti, kas personai dod tiesības vai uzliek pienākumu iegūt finanšu instrumentus;

71) finanšu instrumentu īsā pozīcija — personas saistības, kas izpildāmas finanšu instrumentos, vai finanšu instrumenti, kas personai dod tiesības vai uzliek pienākumu atsavināt finanšu instrumentus;

72) finanšu instrumentu notikums — jebkurš fakts vai apstāklis, kas iespaido finanšu instrumentu nominālvērtību vai citus raksturlielumus, kā arī emitenta rīcība, izpildot saistības pret personu, kurai ir tiesības uz labumiem finanšu instrumentu notikumu rezultātā (dividenžu izmaksa, procentu izmaksa, emisijas sadalīšana, emisijas apvienošana un citi līdzīgi fakti vai apstākļi);

73) mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus — daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kurai piešķirts mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statuss saskaņā ar šā likuma 133.11 pantu;

74) enerģētikas atvasināto instrumentu līgumi — iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kas ir minēti šā likuma 3. panta otrās daļas 6. punktā un attiecas uz oglēm vai naftu, tiek tirgoti organizētā tirdzniecības sistēmā un par ko var norēķināties, izmantojot tikai fizisku piegādi;

75) daudzpusēja sistēma — sistēma vai infrastruktūra, kurā daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses var mijiedarboties sistēmā;

76) organizētā tirdzniecības sistēma (turpmāk arī — OT sistēma) — daudzpusēja sistēma, kura nav regulētais tirgus vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma un kurā var mijiedarboties vairākas trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātiem instrumentiem tā, ka tiek noslēgts darījums;

77) tirdzniecības vieta — regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma vai organizētā tirdzniecības sistēma;

78) likvīds tirgus — finanšu instrumenta vai finanšu instrumentu kategorijas tirgus, kurā nepārtraukti ir kāds tirgus dalībnieks, kas ir gatavs un vēlas pirkt un pārdot, un kurš ir izvērtēts atbilstoši šādiem kritērijiem, ņemot vērā konkrētā finanšu instrumenta vai konkrētās finanšu instrumentu kategorijas īpašās tirgus struktūras:

a) darījumu vidējais biežums un apjoms dažādos tirgus apstākļos, ņemot vērā finanšu instrumenta kategorijas produktu būtību un aprites ciklu,

b) tirgus dalībnieku skaits un veids, tostarp tirgus dalībnieku skaita un tirgoto instrumentu attiecība konkrētam produktam,

c) vidējais starpības apmērs starp pirkšanas un pārdošanas interesēm, ja tāds ir pieejams;

79) grupa — mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi;

80) sapārota tirdzniecība — darījums, kurā starpnieks iesaistās starp pircēju un pārdevēju tā, lai visa darījuma izpildes laikā starpnieks nekad netiktu pakļauts tirgus riskam, pirkšana un pārdošana tiek veikta vienlaikus, un kuru noslēdz par cenu, ar kādu starpniekam nav nekādas citas peļņas vai zaudējumu, kā vien iepriekš atklāta komisijas maksa par darījumu;

81) algoritmiskā tirdzniecība — finanšu instrumentu tirdzniecība, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojumu individuālos parametrus, tostarp — vai un kurā brīdī iniciēt rīkojumu, rīkojumā norādīto cenu vai apjomu vai rīkojuma pārvaldību pēc tā iesniegšanas, darbojoties ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās, un neietver sistēmas, kas tiek izmantotas, tikai lai novirzītu rīkojumus uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietām vai apstrādātu rīkojumus, neietverot tirdzniecības parametru noteikšanu, vai apstiprinātu rīkojumus, vai apstrādātu izpildītus rīkojumus pēc tirdzniecības;

82) augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode — algoritmiskās tirdzniecības metode, kuru raksturo:

a) infrastruktūra, kas paredzēta, lai mazinātu datu tīkla un cita veida aizturi, tostarp tai piemīt vismaz viena no šādām īpašībām: klienta algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un darījumu apstrādes sistēmas atrašanās vienā datu centrā, klienta algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un darījumu apstrādes sistēmas atrašanās atsevišķos datu centros, kas savā starpā savienoti ar ātru un zemas aiztures savienojumu vai arī sistēmas savā starpā savienotas ar ātru un tiešu elektronisko piekļuvi,

b) automātiska sistēma, kas pati bez cilvēka iesaistes iniciē, ģenerē, novirza (maršrutē) vai izpilda atsevišķus tirdzniecības darījumus vai rīkojumus,

c) liels vienas dienas laikā nosūtīto ziņojumu, proti, rīkojumu, kotējumu vai anulāciju, daudzums;

83) tieša elektroniskā piekļuve — iespēja personai elektroniski nosūtīt rīkojumus attiecībā uz finanšu instrumentu tieši tirdzniecības vietai, lietojot tirdzniecības vietas biedra, dalībnieka vai klienta tirdzniecības kodu un izmantojot biedra, dalībnieka vai klienta infrastruktūru vai jebkuru citu tirdzniecības vietas biedra, dalībnieka vai klienta sakaru sistēmu (tieša piekļuve tirgum) vai neizmantojot šo infrastruktūru (sponsorēta piekļuve);

84) kombinētās pārdošanas prakse — ieguldījumu pakalpojuma piedāvāšana kopā ar citu pakalpojumu vai produktu vienā paketē vai viens vai vairāki produkti vai pakalpojumi ir kā nosacījums citam produktam vai līgumam vai to paketei;

85) strukturētais noguldījums — noguldījums, kas definēts Noguldījumu garantiju likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā un kas ir pilnībā atmaksājams, beidzoties noguldījuma termiņam, atbilstoši nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jebkādus procentus vai prēmijas aprēķina pēc formulas, kurā var tikt ņemti vērā šādi faktori:

a) indekss vai indeksu kombinācija, izņemot mainīgas likmes noguldījumus, kuru ienesīgums ir tieši saistīts ar procentu likmju indeksu, tostarp Euribor vai Libor,

b) finanšu instruments vai finanšu instrumentu kombinācija,

c) prece vai preču kombinācija vai citi materiāli vai nemateriāli neatvietojamu lietu aktīvi,

d) valūtas kurss vai valūtas kursu kombinācija;

86) biržā tirgots fonds — fonds, kura vismaz viena daļa vai akciju kategorija tiek tirgota visu tirdzniecības dienu vismaz vienā tirdzniecības vietā un ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā daļu vai akciju biržas vērtība tirdzniecības vietā būtiski neatšķiras no tā neto aktīvu vērtības un, ja tāda ir, — no tā indikatīvās neto aktīvu vērtības;

87) sertifikāti — vērtspapīri, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regulas (ES) Nr.  600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza regulu (ES) Nr.  648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  600/2014) 2. panta 1. punkta 27. apakšpunktā;

88) strukturētā finansējuma produkti — vērtspapīri, kas noteikti Regulas Nr.  600/2014 2. panta 1. punkta 28. apakšpunktā;

89) atvasinātie instrumenti — instrumenti, kas noteikti šīs daļas 30. punkta "c" apakšpunktā un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā;

90) preču atvasinātie instrumenti — instrumenti, kas definēti:

a) šīs daļas 30. punkta "c" apakšpunktā un saistīti ar preci vai šā likuma 3. panta otrās daļas 10. punktā minēto bāzes aktīvu,

b) šā likuma 3. panta otrās daļas 5., 6., 7. un 10. punktā;

91) centrālais darījumu partneris — persona, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (EK) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (turpmāk — Regula Nr. 648/2012) 2. panta 1. punktā;"

92) apstiprināta publicēšanas struktūra — persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības sniegt ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm pakalpojumu publicēt to vārdā ziņojumus par darījumiem atbilstoši Regulas Nr.  600/2014 20. un 21. pantam;

93) konsolidētu datu lentes nodrošinātājs (turpmāk arī — KDL nodrošinātājs) — persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības sniegt pakalpojumu — ziņojumu vākšanu par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas minēti Regulas Nr.  600/2014 6., 7., 10., 12., 13., 20. un 21. pantā, no regulētajiem tirgiem, DT sistēmām, OT sistēmām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām un ziņojumu konsolidēšanu nepārtrauktā elektroniskā faktiskā datu apstrādes procesa norises laika (turpmāk –– reāllaiks) datu plūsmā, nodrošinot datus par katra finanšu instrumenta cenu un apjomu;

94) apstiprināta ziņošanas sistēma — persona, kurai saskaņā ar šo likumu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu vārdā ir tiesības sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei ziņojumus par darījumu detaļām;

95) ārvalsts sabiedrība — sabiedrība, kas būtu pielīdzināma kredītiestādei, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja šīs sabiedrības galvenais birojs atrastos Eiropas Savienībā;

96) vairumtirdzniecības energoprodukti — vairumtirdzniecības energoprodukti, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra regulas (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 1227/2011) 2. panta 4. punktā;

97) lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti — atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (turpmāk — Regula Nr. 1308/2013) 1. pantā un I pielikuma I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV, XV, XVI, XVII, XVIII, XIX, XX daļā un XXIV daļas 1. iedaļā minētajiem produktiem;

98) valsts emitents — jebkurš no turpmāk minētajiem emitentiem, kas emitē parāda instrumentus:

a) Eiropas Savienība,

b) dalībvalsts, tostarp attiecīgās dalībvalsts valdības departaments, aģentūra vai īpašam nolūkam dalībvalsts dibināta sabiedrība,

c) federālas dalībvalsts gadījumā — federācijas loceklis,

d) vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība,

e) starptautiska finanšu institūcija, kuru izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras uzdevums ir nodrošināt finansējumu un sniegt finanšu palīdzību tās locekļiem, kurus piemeklējušas smagas finansiāla rakstura problēmas vai kuriem tādas draud,

f) Eiropas Investīciju banka;

99) valsts parāds — parāda instruments, ko emitē valsts emitents;

100) pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas klientam sniedz iespēju uzglabāt viņam personīgi adresētu informāciju tā, lai šī informācija būtu pieejama turpmākai izmantošanai laikposmā, kas atbilst informācijas mērķim, un ļauj nemainītā veidā uzrādīt uzglabāto informāciju;

101) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji — apstiprināta publicēšanas struktūra, KDL nodrošinātājs vai apstiprināta ziņošanas sistēma;

102) naudas tirgus instrumenti — finanšu instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū: valsts parādzīmes, noguldījumu sertifikāti un komercsabiedrību parādzīmes, izņemot maksāšanas līdzekļus;

103) augstākā vadība — tādas personas (darbinieki), kuru amata stāvoklis dod tām iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību, bet kuras nav padomes vai valdes locekļi;

104) filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā. Visas struktūrvienības, kuras vienā dalībvalstī ir izveidojusi ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas atrodas citā dalībvalstī, uzskatāmas par vienu filiāli;

105) vērtspapīru finansēšanas darījums — darījums atbilstoši Regulas Nr. 2015/2365 3. panta 11. punktā noteiktajam.

(2) Šādi termini atbilst Regulā Nr.  575/2013 lietotajiem terminiem:

1) mātes sabiedrība — terminam "mātesuzņēmums" Regulas Nr.  575/2013 4. panta 1. punkta 15. apakšpunkta izpratnē;

2) meitas sabiedrība — terminam "meitasuzņēmums" Regulas Nr.  575/2013 4. panta 1. punkta 16. apakšpunkta izpratnē;

3) jaukta pārvaldītājsabiedrība — terminam "jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" Regulas Nr.  575/2013 4. panta 1. punkta 22. apakšpunkta izpratnē.

(3) Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem terminiem Regulas Nr.  575/2013 izpratnē ir lietoti šādi termini:

1) finanšu iestāde — finanšu iestāde Regulas Nr.  575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunkta izpratnē;

2) finanšu pārvaldītājsabiedrība — finanšu pārvaldītājsabiedrība Regulas Nr.  575/2013 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkta izpratnē;

3) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība Regulas Nr.  575/2013  4. panta 1. punkta 30. apakšpunkta izpratnē;

4) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība Regulas Nr.  575/2013 4. panta 1. punkta 31. apakšpunkta izpratnē;

5) pašu kapitāls — pašu kapitāls Regulas Nr.  575/2013 4. panta 1. punkta 118. apakšpunkta izpratnē.

(4) Likumā lietotais termins "saistītā puse" atbilst Komisijas 2008. gada 3. novembra regulas (EK) Nr.  1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.  1606/2002 (Dokuments attiecas uz EEZ) pielikumā minētajā 24. SGS "Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm" lietotajam terminam.

(5) Piemērojot šā likuma tiesību normas, kurās ir ietverti šā panta pirmajā daļā minētie termini, ievēro Komisijas 2016. gada 25. aprīļa deleģēto regulu (ES) 2017/565, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  2017/565) un Komisijas 2017. gada 28. augusta deleģēto regulu (ES) 2017/2294, ar ko deleģēto regulu (ES) 2017/565 groza attiecībā uz sistemātisko internalizētāju definīcijas konkretizēšanu direktīvas 2014/65/ES vajadzībām (Dokuments attiecas uz EEZ).

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt finanšu instrumentu tirgus funkcionēšanu, veicinot:

1) ieguldītāju interešu aizsardzību;

2) finanšu instrumentu tirgus stabilitāti un uzticamību;

3) informācijas pieejamību un vienlīdzīgas iespējas visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem.

3.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums regulē finanšu instrumentu publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu publiskās apgrozības, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas, datu ziņošanas pakalpojumu sniegšanas, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku licencēšanas, darbības un uzraudzības kārtību, kompetento institūciju sadarbības kārtību, nosaka finanšu instrumentu tirgus dalībnieku un šā likuma 4.1 panta trešajā un ceturtajā daļā minēto personu tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par šajā likumā paredzēto prasību neievērošanu.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskatāma par kompetento iestādi Latvijā šādu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē:

1) Komisijas 2003.gada 22.decembra regula (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 2273/2003);

2) Komisijas 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 809/2004);

3) Komisijas 2006.gada 10.augusta regula (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 1287/2006);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (turpmāk — Regula Nr. 1060/2009);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 14.marta regula (EK) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (turpmāk — Regula Nr. 236/2012);

6) Regula Nr.  648/2012;

7) Regula Nr. 575/2013;

8) Regula Nr. 596/2014;

9) Regula Nr. 909/2014;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa regula (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 537/2014) gadījumos, kas noteikti Revīzijas pakalpojumu likuma 37.5 pantā;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra regula (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 1286/2014);

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra regula (ES) Nr. 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr.  648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2015/2365);

13) Regula Nr.  600/2014;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija regula (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr.  596/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  2016/1011).

(2) Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem, kuri šā likuma izpratnē ir:

1) pārvedami vērtspapīri;

2) naudas tirgus instrumenti;

3) ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības (daļas) un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību šādos fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

4) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri saistīti ar vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu, emisijas kvotām vai citiem atvasinātiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finanšu rādītājiem, par kuriem var norēķināties, izmantojot fizisku piegādi vai naudā;

5) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri saistīti ar precēm un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu izbeigšanu;

6) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr. 2017/565, kuri saistīti ar precēm un par kuriem var norēķināties, izmantojot preces fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētajā tirgū, DT sistēmā vai OT sistēmā, izņemot vairumtirdzniecības energoproduktus, kas tiek tirgoti OT sistēmā un par ko var norēķināties, izmantojot tikai fizisku piegādi;

7) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr. 2017/565, kuri saistīti ar precēm un par kuriem var norēķināties, izmantojot preces fizisku piegādi, kuri nav minēti šīs daļas 6. punktā un nav paredzēti komerciāliem mērķiem un kuriem ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības;

8) atvasinātie kredītriska pārvešanas instrumenti;

9) finanšu līgumi par starpību;

10) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr.  2017/565, kuri saistīti ar klimatiskajām izmaiņām, kravas vedmaksas likmēm, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas rādītājiem un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu pārtraukšanu, kā arī jebkādiem citiem atvasināto instrumentu līgumiem, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un rādītājiem, kuri nav iepriekš minēti šajā daļā un kuriem ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības, ja šos instrumentus tirgo regulētajā tirgū, DT sistēmā vai OT sistēmā;

11) emisijas kvotas, kas sastāv no emisijas vienībām, kuras atzītas par atbilstošām emisijas kvotu tirdzniecības jomā noteiktajām prasībām (emisijas kvotu tirdzniecības sistēma).

(3) (Izslēgta ar 13.01.2011. likumu)

(4) Šis likums attiecas uz ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām (turpmāk — ieguldījumu pakalpojumi), kuras šā likuma izpratnē ir:

1) rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

2) rīkojumu izpilde klientu vārdā;

3) darījumu veikšana savā vārdā;

4) portfeļa pārvaldība;

5) ieguldījumu konsultācijas;

6) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana vai finanšu instrumentu izvietošana, uzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus;

7) finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus;

8) DT sistēmas organizēšana;

9) OT sistēmas organizēšana.

(5) Šis likums attiecas uz ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kuri šā likuma izpratnē ir:

1) finanšu instrumentu turēšana;

2) kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam darījumu veikšanai ar finanšu instrumentiem, ja komercsabiedrība, kas izsniedz kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā ar finanšu instrumentiem;

3) ieteikumu sniegšana attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī ieteikumu un pakalpojumu sniegšana attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanos un uzņēmumu iegādi;

4) valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

5) ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārīgas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem;

6) ar finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu saistīto pakalpojumu sniegšana;

7) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana attiecībā uz šā panta otrās daļas 5., 6., 7. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu bāzes aktīvu, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.

(51) Netirdzniecības portfeļa finanšu instrumentu pozīciju turēšana, lai ieguldītu kredītiestādes vai brokeru sabiedrības pašu kapitālu, nav uzskatāma par darījumu ar finanšu instrumentiem izpildi uz kredītiestādes vai brokeru sabiedrības rēķina.

(52) Šis likums attiecas uz datu ziņošanas pakalpojumiem, kuri šā likuma izpratnē ir:

1) apstiprinātas publicēšanas struktūras darbība;

2) KDL nodrošinātāja darbība;

3) apstiprinātas ziņošanas sistēmas darbība.

(6) Šis likums neierobežo citos likumos noteiktās patērētāju tiesības.

(7) Šā likuma C sadaļas noteikumi neattiecas uz:

1) ieguldījumu fondu un atvērto alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību šādos fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko emitējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts pašvaldība vai tās iestāde vai aģentūra, organizācijas, kuras ir starptautisko publisko tiesību subjekti un kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalstu centrālās bankas;

3) akcijām dalībvalstu centrālo banku kapitālā;

4) pārvedamiem vērtspapīriem, ko bez nosacījumiem un neatsaucami garantējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts pašvaldība vai tās iestāde vai aģentūra;

5) pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitējušas dalībvalsts atzītas asociācijas ar juridisko statusu vai bezpeļņas organizācijas, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus savu bezpeļņas mērķu sasniegšanai;

6) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas kredītiestādes, ar nosacījumu, ka:

a) šie pārvedamie vērtspapīri nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami vai aizvietojami,

b) šie pārvedamie vērtspapīri nedod tiesības parakstīties uz cita veida pārvedamiem vērtspapīriem vai iegūt tos, un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem,

c) šie pārvedamie vērtspapīri realizē atmaksājamu noguldījumu saņemšanu,

d) uz šiem pārvedamiem vērtspapīriem attiecas dalībvalstu normatīvie akti par noguldījumu garantiju shēmām;

7) neatvietojamām kapitāla daļām, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt to turētājam tajās ietvertās tiesības izmantot dzīvokli vai cita veida nekustamo īpašumu vai tā daļu, turklāt šīs kapitāla daļas nevar pārdot, paturot šajās daļās ietvertās tiesības;

8) vērtspapīriem, kas iekļauti publiskajā piedāvājumā, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā samaksa par piedāvājumu Eiropas Savienībā ir mazāka nekā 1 000 000 euro;

9) Zviedrijas kredītiestāžu atkārtoti emitētām ķīlu zīmēm bostadsobligationer, kuru galvenais mērķis ir garantēt hipotekāros aizdevumus, ja:

a) emitētās bostadsobligationer ir no vienas sērijas,

b) bostadsobligationer ir nepārtraukti emitētas noteiktā emisijas laika posmā,

c) noteikumi, kas attiecas uz bostadsobligationer, emisijas laika posmā nav mainīti,

d) summas, kas iegūtas no minēto bostadsobligationer emisijas, saskaņā ar statūtiem tiek iegrāmatotas aktīvos, kas nodrošina pietiekamu segumu no vērtspapīriem izrietošām saistībām;

10) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas kredītiestādes, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā iegūstamā summa par publisko piedāvājumu Eiropas Savienībā ir mazāka nekā 75 000 000 euro, ar nosacījumu, ka šie pārvedamie vērtspapīri:

a) nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami vai aizvietojami,

b) nedod tiesības parakstīties uz cita veida vērtspapīriem vai iegūt tos un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem.

(8) Šā likuma 54.panta un D sadaļas III un IV nodaļas prasības neattiecas uz ieguldījumu fondu un atvērto alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību šādos fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos.

(9) Šā likuma 54.panta trešās, astotās un devītās daļas prasības neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kurus emitējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra.

(10) Šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas prasības neattiecas uz dalībvalstu centrālo banku emitētajām akcijām, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū, ja lēmums par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū pieņemts līdz 2005.gada 20.janvārim un šādu izņēmumu paredz attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti, kas regulē centrālo banku akciju emitēšanas kārtību.

(11) (Izslēgta ar 11.06.2015. likumu)

(12) Šā likuma 103.2 pantu, 124. panta pirmās daļas 4., 9., 13., 14., 15., 16. un 17. punktu un otrās daļas 1. un 6. punktu, 124.2 pantu, 126. panta pirmo daļu, 126.2 panta pirmo, 1.1, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu, 127. panta pirmo, septīto, 7.1, 7.2 un vienpadsmito daļu, 128. pantu un 128.1 panta pirmo, 1.1, trešo, ceturto, 4.1, astoto, devīto un desmito daļu, 137.1 pantu, 138. pantu, 148. panta astoto un 8.1 daļu, 150. panta pirmo, otro, trešo, ceturto, devīto un desmito daļu piemēro arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras pārdod strukturētos noguldījumus vai konsultē klientus par tiem.

(13) Šā likuma 125.1, 125.2, 125.3, 129., 129.1, 129.2, 131.1, 133.16, 133.17, 133.18, 133.19 un 133.20 pantā noteiktās prasības attiecībā uz klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzību piemēro arī:

1) ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem;

2) kredītiestādēm, kuras nesniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, bet piedāvā strukturētos noguldījumus.

(14) Šā likuma 132.1 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā noteiktās prasības piemēro arī šā likuma 101. panta septītās daļas 1., 5., 12., 15. un 16. punktā minētajām personām, kuras ir regulētā tirgus vai DT sistēmas biedri vai dalībnieki.

(15) Finanšu instrumentu daudzpusējā sistēma darbojas vai nu kā DT sistēma, vai OT sistēma, vai regulētais tirgus saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 26.02.2009., 13.01.2011., 22.03.2012., 08.11.2012., 09.07.2013., 19.09.2013., 24.04.2014., 11.06.2015., 26.05.2016., 15.12.2016., 21.09.2017., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

3.1 pants. Izcelsmes dalībvalsts noteikšana

(1) Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(2) Attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru emisiju, iekļaušanu regulētā tirgū vai publiska piedāvājuma izteikšanu izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā:

1) ir emitenta juridiskā adrese, izņemot šīs daļas 2.punktā minētos gadījumus;

2) ir emitenta juridiskā adrese vai kurā ir vai tiks atļauta pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, vai kurā pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pārvedamus vērtspapīrus iekļaut regulētajā tirgū, ja:

a) pārvedama vērtspapīra, kas nav kapitāla vērtspapīrs, nominālvērtība ir vismaz 1000 euro,

b) tie ir tādi pārvedami vērtspapīri, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru konversija vai tajos nostiprināto tiesību izmantošana ļauj iegādāties pārvedamus vērtspapīrus vai saņemt par tiem naudu, ja šo pārvedamo vērtspapīru emitents vienlaikus nav arī pašu bāzes pārvedamu vērtspapīru emitents;

3) pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pirmo reizi pēc 2015.gada 27.novembra vai kurā ir iesniegts pirmais iesniegums atļaut tirdzniecību regulētajā tirgū attiecīgi pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kura lūdz iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū. Šā punkta prasības piemērojamas tiem ārvalstīs reģistrētajiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kas nav minēti šā panta otrās daļas 2.punktā. Ārvalstī reģistrētam emitentam ir tiesības mainīt izcelsmes dalībvalsti, ja sākotnēji tā netika noteikta pēc emitenta izvēles, vai atbilstoši šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētajam nosacījumam par izcelsmes dalībvalsts izvēli.

(21) Paziņojumiem par izcelsmes dalībvalsti izmantojamās veidlapas paraugu apstiprina Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punkta prasības piemēro arī tādiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība ir noteikta nevis euro, bet citā valūtā, ja to mazākā nominālvērtība ir līdzvērtīga 1000 euro.

(4) Attiecībā uz akciju emitentiem un tādu parāda vērtspapīru emitentiem, kuru parāda vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir mazāka par 1000 euro un kuru pienākums ir sniegt regulēto informāciju, izcelsmes dalībvalsts ir:

1) dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, ja tas ir reģistrēts dalībvalstī;

2) dalībvalsts, kuru emitents izvēlējies par izcelsmes dalībvalsti no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri, ja emitents ir reģistrēts ārvalstī. Ārvalstī reģistrētam emitentam ir tiesības mainīt izcelsmes dalībvalsti saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 3.punktu, par to nekavējoties informējot kompetentās uzraudzības institūcijas saskaņā ar šā panta 7.1 daļu;

3) dalībvalsts, kuras regulētajā tirgū ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri vai kurā ir emitenta juridiskā adrese, ja emitenta pārvedami vērtspapīri ir izslēgti no regulētā tirgus emitenta sākotnēji izvēlētajā izcelsmes dalībvalstī, kas tika noteikta saskaņā ar šīs daļas 2.punktu vai šā panta sesto daļu, bet kuri joprojām ir iekļauti regulētajā tirgū citās dalībvalstīs.

(5) Šā panta ceturto daļu piemēro arī tādam emitentam, kura parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis euro, ja viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par 1000 euro ekvivalentu attiecīgajā valūtā un nav līdzvērtīga 1000 euro, un kura pienākums ir sniegt regulēto informāciju.

(6) Ja uz emitentu neattiecas šā panta ceturtā daļa, emitenta izcelsmes dalībvalsts pēc tā izvēles ir dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, vai viena no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri.

(7) Šā panta sestajā daļā minētais emitents var izvēlēties tikai vienu izcelsmes dalībvalsti un nedrīkst to mainīt trīs gadus, ja vien šā emitenta pārvedami vērtspapīri nav izslēgti no regulētā tirgus šajā dalībvalstī vai šo triju gadu laikā uz emitentu nevar attiecināt dalībvalsts noteikšanu saskaņā ar šā panta ceturto daļu.

(71) Informāciju par savu izcelsmes dalībvalsts izvēli emitents nekavējoties, ievērojot šā likuma 64.2 pantā regulētās informācijas izplatīšanai un pieejamībai noteikto kārtību, paziņo:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja tā ir emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija un emitenta juridiskā adrese ir Latvijā, un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja emitenta juridiskā adrese ir Latvijā, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām institūcijām.

(72) Ja emitents, kurš izcelsmes dalībvalsti nosaka atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam vai šā panta sestajai daļai, triju mēnešu laikā, kopš pirmo reizi tā pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, par izcelsmes dalībvalsts izvēli attiecīgajām kompetentajām institūcijām nepaziņo, par šāda emitenta izcelsmes dalībvalsti uzskata dalībvalsti, kurā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Ja emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū vairākās dalībvalstīs, tad par izcelsmes dalībvalsti ir uzskatāmas visas minētās dalībvalstis līdz dienai, kad emitents no tām izvēlas vienu izcelsmes dalībvalsti un par to nekavējoties informē kompetentās institūcijas.

(73) Emitents, kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kuram izcelsmes dalībvalsti nosaka atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam vai šā panta sestajai daļai un kurš par izcelsmes dalībvalsts izvēli informējis kompetentās institūcijas līdz 2015.gada 27.novembrim, neinformē kompetentās institūcijas saskaņā ar šā panta 7.1 daļu, ja vien pēc 2015.gada 27.novembra neizvēlas citu izcelsmes dalībvalsti.

(8) Attiecībā uz regulēto tirgu izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā regulētais tirgus ir reģistrēts, vai, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, — dalībvalsts, kurā atrodas regulētā tirgus galvenais birojs.

(9) Attiecībā uz apstiprinātu publicēšanas struktūru, KDL nodrošinātāju vai apstiprinātu ziņošanas sistēmu izcelsmes dalībvalsts ir:

1) ja apstiprināta publicēšanas struktūra, KDL nodrošinātājs vai apstiprināta ziņošanas sistēma ir fiziskā persona, — dalībvalsts, kurā atrodas tās galvenais birojs;

2) ja apstiprināta publicēšanas struktūra, KDL nodrošinātājs vai apstiprināta ziņošanas sistēma ir juridiskā persona, — dalībvalsts, kurā atrodas tās juridiskā adrese;

3) ja apstiprinātai publicēšanas struktūrai, KDL nodrošinātājam vai apstiprinātai ziņošanas sistēmai saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, — dalībvalsts, kurā atrodas tās galvenais birojs.

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 13.01.2011., 22.03.2012., 19.09.2013., 26.05.2016., 21.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

3.2 pants. Personas atzīšana par kvalificēto ieguldītāju

(Izslēgts ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

3.3 pants. Papildu prasību noteikšana emitentam, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts

Attiecībā uz emitentu, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, regulētās informācijas saturam nevar noteikt stingrākas prasības par emitenta izcelsmes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2017.)

3.4 pants. Finanšu instrumentiem piemērojamais likums

(1) Tiesību jautājumiem attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri ir pārvedami ar ierakstu (grāmatojumu) finanšu instrumentu kontā vai reģistrā, piemēro tās valsts likumu, kurā ir reģistrēts attiecīgā finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētājs. Norāde uz attiecīgās valsts likumu nozīmē tādu valsts likuma normu piemērošanu, kuras nav starptautisko privāto tiesību normas.

(2) Ja finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētājam ir filiāle citā valstī, ar kuras starpniecību tiek uzturēts finanšu instrumentu konts, attiecīgo filiāli uzskata par finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāju šā panta pirmās daļas izpratnē.

(3) Ja finanšu instrumentus tur ar vairāku finanšu instrumentu kontu vai reģistru uzturētāju starpniecību, piemērojamo likumu tiesību jautājumiem attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem nosaka atsevišķi katram finanšu instrumentu kontam vai reģistram, kurā šie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti.

(4) Par finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāju šā panta izpratnē uzskata kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību un citu personu, kura sniedz finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturēšanas un finanšu instrumentu turēšanas pakalpojumus, kā arī centrālo vērtspapīru depozitāriju.

(5) Par finanšu instrumentu konta turētāju šā panta izpratnē uzskata personu, uz kuras vārda ir atvērts finanšu instrumentu konts.

(6) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādiem tiesību jautājumiem:

1) finanšu instrumentu tiesiskais statuss un piederība;

2) finanšu instrumentu iegūšana un atsavināšana, kā arī iegūšanas un atsavināšanas spēkā esamība;

3) atsavinātāja vai ieguvēja tiesības uz dividendēm vai citu ienākumu finanšu instrumentu atpirkšanas, dzēšanas vai citā gadījumā;

4) vairāku personu tiesību uz finanšu instrumentiem savstarpējā prioritāte, tai skaitā finanšu instrumentu ieguvēja labticības noskaidrošana;

5) finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāja pienākumi pret personu, kas nav finanšu instrumentu konta turētājs un kas vienlaikus ar finanšu instrumentu konta turētāju vai citu personu prasa atzīt tās tiesības uz finanšu instrumentu kontā iegrāmatotajiem finanšu instrumentiem;

6) nodrošinājuma (izņemot finanšu nodrošinājumu) izmantošanas noteikumi;

7) tiesības uz finanšu instrumentiem, ja ir uzsākts finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāja likvidācijas, maksātnespējas, reorganizācijas process vai tiem līdzīgs process saskaņā ar attiecīgās valsts likumu.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

4.pants. Administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1) Likumā noteiktajos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) izdod administratīvos aktus. Kārtību, kādā Komisija izdod administratīvos aktus, nosaka administratīvo aktu izdošanas kārtību reglamentējošie normatīvie akti.

(2) Komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(3) Ja dokumenti Komisijā tiek izskatīti atkārtoti, Komisija nedrīkst norādīt trūkumus vai neprecizitātes ziņās, kuras tā jau bija izskatījusi un kurās iepriekšējā dokumentu izskatīšanas reizē nebija norādījusi šos trūkumus vai neprecizitātes, izņemot gadījumus, kad saistībā ar šīm ziņām tiek iegūta jauna informācija.

(4) Komisijas izdotu administratīvo aktu pārsūdzēšana tiesā neaptur to izpildi, ja Komisijas izdotais administratīvais akts ir lēmums:

1) ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt finanšu instrumentu turēšanu;

2) anulēt ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai;

3) anulēt licenci regulētā tirgus organizēšanai;

4) apturēt vai aizliegt finanšu instrumentu tirdzniecību;

41) izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus;

5) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

51) ierobežot centrālā vērtspapīru depozitārija tiesības sniegt pakalpojumus;

52) anulēt centrālajam vērtspapīru depozitārijam izsniegto atļauju;

53) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta kontroli ieguvušo personu ietekme centrālajā vērtspapīru depozitārijā;

6) pieprasīt regulētā tirgus organizētāja, centrālā vērtspapīru depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes, vai kāda valdes vai padomes locekļa atsaukšanu;

7) aizliegt izmantot balsstiesības personai, kas ieguvusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, pārkāpjot šā likuma normas;

71) aizliegt izmantot balsstiesības personai, kas ieguvusi kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā;

8) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai pienākumu uzturēt tādas pašu kapitāla prasības, kas pārsniedz Regulas Nr. 575/2013 92.pantā paredzētās minimālās pašu kapitāla prasības;

9) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, kurus tā ieviesusi šā likuma 123.1 panta un 124.panta pir­mās daļas 11.punkta prasību īstenošanai;

10) pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai, lai tā piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku saistībā ar pašu kapitālu;

11) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrības un centrālā vērtspapīru depozitārija valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai pagaidu aizliegumu veikt tai noteiktos pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai centrālajā vērtspapīru depozitārijā;

12) pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties pārtrauc šā likuma 148.panta piecpadsmitajā daļā minētās darbības;

121) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs vai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz Regulas Nr. 909/2014 63. panta 1. punktā minēto pārkāpumu;

13) sniegt publisku paziņojumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība.

(5) Pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, Komisija ņem vērā jebkādas pārkāpuma potenciālās sistēmiskās sekas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 29.05.2008., 23.10.2008., 22.03.2012., 24.04.2014., 26.05.2016. un 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

4.1 pants. Tiesības pieprasīt informāciju un pienākums to sniegt

(1) Komisijai, pārraugot šā likuma prasību izpildi, ir tiesības pieprasīt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem informāciju un dokumentus par to darbību.

(2) Finanšu instrumentu tirgus dalībnieki pieprasīto informāciju iesniedz Komisijas noteiktajos termiņos. Minēto prasību izpildi nedrīkst atteikt, tai skaitā aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

(3) Komisijai, pārraugot šā likuma prasību izpildi, ir tiesības pieprasīt jebkurai personai, ja ir pamats uzskatīt, ka tā ir saistīta ar normatīvo aktu prasību iespējamu pārkāpumu vai tās rīcībā varētu būt pārkāpuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamā informācija:

1) sniegt šīs personas rīcībā esošos dokumentus un informāciju, tajā skaitā tādu, kas satur komercnoslēpumu;

2) ierasties Komisijā un sniegt šīs personas rīcībā esošo informāciju klātienē.

(4) Komisijai ir tiesības pieprasīt jebkurai personai informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem, līdz ir iegūta informācija par fiziskajām personām, ja ir pamats uzskatīt, ka šo personu rīcībā varētu būt informācija, kas Komisijai nepieciešama, lai pārraudzītu šā likuma prasību izpildi. Lai identificētu minētās fiziskās personas, attiecīgajām personām ir pienākums iesniegt Komisijai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija Komisijai nav pieejama publiskajos reģistros. Fiziskās personas sniedz informāciju par sevi vai arī norāda, kura cita persona ir uzskatāma par patieso labuma guvēju.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām personām Komisija nosaka saprātīgus termiņus, kādos tās iesniedz pieprasīto informāciju vai ierodas Komisijā informācijas sniegšanai klātienē. Ja šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās personas objektīvu iemeslu dēļ nevar iesniegt pieprasīto informāciju vai ierasties Komisijā informācijas sniegšanai klātienē Komisijas noteiktajā termiņā, tās rakstveidā paziņo par to Komisijai, norādot šos iemeslus un datumu, kad informācija tiks iesniegta vai persona ieradīsies Komisijā informācijas sniegšanai klātienē.

(22.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

4.2 pants. Tiesības izdot finanšu instrumentu tirgu regulējošos normatīvos noteikumus

Ņemot vērā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārrobežu darbības raksturu, lai nodrošinātu dalībvalstīs vienotu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un vienveidīgu un konsekventu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu, Komisijai ir tiesības noteikt finanšu instrumentu tirgu regulējošās prasības jomās, kas izriet no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Banku iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem.

(26.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

5.pants. Tiesiskās garantijas

Komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem vai trešajām personām, un tos nevar saukt pie atbildības par darbībām, kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6.pants. Atbildība

(Izslēgts ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

B sadaļa
Būtiska līdzdalība

7.pants. Tiesības iegūt būtisku līdzdalību

(1) Tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā un ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir tiesīga iegūt tikai persona vai vairākas uz vienošanās pamata saskaņoti darbojošās personas (turpmāk šajā sadaļā — persona), kas atbilst šajā likumā regulētā tirgus organizētāja vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām un nodrošina šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai.

(2) Komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kuras pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), tostarp par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām —, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko (reģistrēto) personu dibinātājus (akcionārus vai dalībniekus) un īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums sniegt Komisijai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to līdzdalība aptver 10 un vairāk procentus no regulētā tirgus organizētāja vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, šie akcionāri vai dalībnieki nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus vai dalībniekus un regulētā tirgus organizētāju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(5) Būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā un ieguldījumu brokeru sabiedrībā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un alternatīvo ieguldījumu fondi, un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.

(26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

8.pants. Netieši iegūta līdzdalība

Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var izmantot kā pilnvarnieks tad, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

9.pants. Paziņošanas pienākums būtiskas līdzdalības iegūšanas un palielināšanas gadījumā

(1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita un tam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas mājaslapā internetā.

(2) Ja persona vēlas palielināt būtisku līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no regulētā tirgus organizētāja vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, šī persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita un tam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas mājaslapā internetā.

(3) Komisija divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Komisijas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(4) Komisijai šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. un 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

10.pants. Komisijas tiesības un pienākumi

(1) Komisija ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā likuma 9.panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību visu tās iegādājamo regulētā tirgus organizētāja vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akciju vai daļu apmērā, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu regulētā tirgus organizētāja vai tās ieguldījumu brokeru sabiedrības noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, kā arī personas iespējamo ietekmi uz regulētā tirgus organizētāja vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Komisija ņem vērā arī šādus kritērijus:

1) personas nevainojama reputācija un atbilstība regulētā tirgus organizētāja vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām;

2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs regulētā tirgus organizētāja vai darbību;

21) padomes, ja tāda ir izveidota, valdes un augstākās vadības, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību, zināšanu un profesionālās pieredzes atbilstība šā likuma prasībām un nevainojama reputācija;

3) personas finanšu stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību;

4) vai regulētā tirgus organizētājs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs pildīt šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā regulētā tirgus organizētājs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība iekļausies, neierobežo Komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp uzraudzības institūcijām un noteikt uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

5) vai nepastāv pamatotas šaubas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(11) Nosakot, vai ir izpildīti šā panta pirmajā daļā minētie kritēriji, Komisija neņem vērā tādas balsstiesīgās akcijas vai kapitāla daļas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes drīkst turēt, jo ir parakstījušās uz emitētajiem finanšu instrumentiem vai to piedāvājumu, sniedzot šā likuma 3. panta ceturtās daļas 6. punktā minēto pakalpojumu, ar noteikumu, ka balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un ka viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde šīs balsstiesīgās akcijas vai kapitāla daļas atsavina.

(12) Ja Komisija saskaņā ar šā panta otro daļu ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(2) Pieprasot šā likuma 9.panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Komisijai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nav pakļauta ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes (reģistrācijas) vieta ir ārvalstī.

(3) Komisija šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, ja:

1) persona neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju.

(4) Komisija divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā.

(5) Ja Komisija šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, uzskatāms, ka tā piekrīt personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā.

(6) Šā panta trešās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētajā tirgū vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajā regulētajā tirgū un šī juridiskā (reģistrētā) persona Komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(7) Ja Komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, šī persona savu būtisko līdzdalību regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīta šā likuma 9.panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, Komisijas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Komisija var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(8) Izvērtējot šā likuma 9.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība, citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē citā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību vai pārapdrošināšanas sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(81) Komisija savā izvērtējumā norāda ikvienu atbildīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pausto viedokli par potenciālo šā panta astotajā daļā minēto līdzdalības ieguvēju vai iebildumu pret to.

(9) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz regulētā tirgus organizētāju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību apdraud vai var apdraudēt to finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību, Komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, atsaukt attiecīgās kapitālsabiedrības valdi vai padomi, vai kādu valdes vai padomes locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju vai daļu balsstiesības.

(10) Šā panta trešajā un devītajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(11) Veidlapas un veidnes šā likuma 9. pantā noteiktās informācijas iesniegšanai, kā arī šā panta astotajā daļā minēto dalībvalstu uzraudzības institūciju konsultāciju procedūras reglamentē Komisijas 2017. gada 13. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1944, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām apspriešanas procesam attiecīgo kompetento iestāžu starpā saistībā ar paziņojumu par plānotu būtiskas līdzdalības iegādi ieguldījumu sabiedrībā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām 2004/39/EK un 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ).

(12) Ja Komisija ir saņēmusi paziņojumus par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu centrālajā vērtspapīru depozitārijā, vienā un tai pašā regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā no diviem vai vairākiem potenciālajiem līdzdalības ieguvējiem, šos paziņojumus izskata nediskriminējošā veidā.

(26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2009., 09.07.2013., 24.04.2014., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

11.pants. Paziņošanas pienākums būtiskas līdzdalības samazināšanas un izbeigšanas gadījumā

(1) Ja persona vēlas izbeigt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā persona norāda tai paliekošo attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju (daļu) apmēru procentos.

(2) Ja persona vēlas samazināt būtisku līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no regulētā tirgus organizētāja vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, persona par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

12.pants. Kapitālsabiedrības pienākumi

(1) Regulētā tirgus organizētājs un ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis zināms, rakstveidā paziņo Komisijai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Paziņojumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu.

(2) Regulētā tirgus organizētājs un ieguldījumu brokeru sabiedrība līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Komisijai to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī ir bijusi būtiska līdzdalība attiecīgajā kapitālsabiedrībā, norādot informāciju par akcionāriem (dalībniekiem) un savstarpēji saistītām akcionāru (dalībnieku) grupām un līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

13.pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona nav izpildījusi šā likuma 9.pantā noteiktās prasības, Komisija piemēro šā likuma 7.panta ceturtajā daļā minētos tiesību ierobežojumus.

(2) Ja persona, neievērojot Komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju (daļu) balsstiesības, bet akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju (daļu) balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

C sadaļa
Publiskā piedāvājuma izteikšana

(Sadaļa 09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

14.pants. Atļauja izteikt publisko piedāvājumu

(1) Publisko piedāvājumu drīkst izteikt tikai pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu un emisijas prospekts ir publicēts saskaņā ar šā likuma 21.panta prasībām.

(2) Lai saņemtu atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus emisijas prospekta oriģināleksemplārus un emisijas prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) publiskā piedāvājuma izteicēja lēmumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru emisiju un publisku piedāvājumu, ja publiskā piedāvājuma izteicējs ir juridiskā persona.

(3) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) prognozējamo pārdošanas vai izplatīšanas sākuma datumu;

4) valstis, kurās emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas publiski piedāvāt pārvedamus vērtspapīrus.

(4) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 10 darba dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu.

(5) Ja Komisija konstatē, ka tai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai ka nepieciešama papildu informācija, tā paziņo to emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šādā gadījumā šajā pantā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad tiek novērsti Komisijas norādītie trūkumi un iesniegta pieprasītā papildu informācija.

(6) Ja publiskais piedāvājums ir saistīts ar pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitē emitents, kura pārvedami vērtspapīri nav iekļauti regulētā tirgū un kurš iepriekš nav izteicis publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, Komisija ir tiesīga iesnieguma izskatīšanas termiņu pagarināt līdz 20 darba dienām.

(7) Komisija pieņem lēmumu par atļaujas atteikumu, ja iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija:

1) neatbilst likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) liecina, ka emisija neatbilst normatīvo aktu prasībām;

3) liecina, ka emisija var aizskart ieguldītāju intereses.

(8) Lēmumu par atļaujas atteikumu izsniedz emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, kas iesniedzis Komisijai iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(9) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emisijas prospekts uzskatāms par reģistrētu Komisijā. Komisija ievieto lēmuma un emisijas prospekta tekstu savā mājas lapā internetā un nosūta prospekta kopiju Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(10) Ja Komisija lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu nav pieņēmusi šajā pantā minētajā termiņā, tas emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam nedod tiesības izteikt publisko piedāvājumu. Šādā gadījumā Komisija nosūta emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam motivētu paskaidrojumu par jautājuma atlikšanu un norāda, kad lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu tiks pieņemts.

(11) Emisijas prospektu apstiprināšanas kārtību un nosacījumus, atbilstoši kuriem nosaka emisijas prospektu apstiprināšanas termiņu, regulē tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti par emisijas prospektiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006.. 22.03.2012. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

15.pants. Emisijas prospekta publicēšanas pienākums

(1) Izsakot publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo un publicē emisijas prospektu.

(2) Izsakot publisko piedāvājumu par šā likuma 3.panta septītās daļas 2., 4., 8., 9. un 10.punktā minētajiem pārvedamiem vērtspapīriem, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs ir tiesīgs brīvprātīgi sagatavot un publicēt emisijas prospektu saskaņā ar šā likuma C sadaļas prasībām.

(3) Ja tālāk tiek pārdoti pārvedami vērtspapīri, par kuriem saskaņā ar šā likuma 16.panta otrās daļas nosacījumiem nebija jāpublicē emisijas prospekts, tad Komisija izvērtē, vai tas ir uzskatāms par publisku piedāvājumu šā likuma izpratnē. Izvietojot pārvedamus vērtspapīrus ar finanšu starpnieku palīdzību, piedāvājums ir uzskatāms par publisku piedāvājumu un emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam ir pienākums publicēt emisijas prospektu, ja attiecībā uz galīgo izvietošanu nav izpildīts neviens no šā likuma 16.panta otrās daļas nosacījumiem.

(4) Prasība sagatavot emisijas prospektu neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiek pārdoti tālāk, ja par tiem atbilstoši šā likuma 20.1 pantam ir pieejams derīgs emisijas prospekts un emitents vai par šā emisijas prospekta sagatavošanu atbildīgā persona piekrīt tā turpmākai izmantošanai, rakstveidā noslēdzot vienošanos ar finanšu starpnieku. Minētā vienošanās iesniedzama Komisijai pirms publiskā piedāvājuma izteikšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

16.pants. Emisijas prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi

(1) Prasība sagatavot emisijas prospektu neattiecas uz šādu pārvedamu vērtspapīru emisiju:

1) akcijām, ko emitē, lai aizvietotu tādas pašas kategorijas akcijas, ja šādu jaunu akciju emisija nepalielina reģistrēto pamatkapitālu;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā saistībā ar komercsabiedrības pārņemšanu, kuru īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama emisijas prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

3) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt saistībā ar komercsabiedrību apvienošanos vai sadalīšanu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas iekļaujama emisijas prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

4) akcijām, par kurām pašreizējiem akcionāriem izmaksā dividendes tās pašas kategorijas akcijās, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un par piedāvājuma iemesliem un detalizētiem tā noteikumiem;

5) pārvedamiem vērtspapīriem, ko pašreizējiem vai bijušajiem komercsabiedrību vadītājiem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs vai saistītā komercsabiedrība, ja tās vadība (komercsabiedrības sēdeklis) vai juridiskā adrese atrodas Eiropas Savienībā un ja publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par pārvedamu vērtspapīru skaitu un veidu un par piedāvājuma iemesliem un detalizētiem tā noteikumiem.

(11) Šā panta pirmās daļas 5.punktu piemēro arī komercsabiedrībām, kuru juridiskā adrese neatrodas Eiropas Savienībā, ja to pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā vai ārvalsts tirgū. Attiecībā uz komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti ārvalsts tirgū, šā punkta noteikumi piemērojami tikai tad, ja par šādiem vērtspapīriem ir pieejama līdzvērtīga informācija, tai skaitā šā panta pirmās daļas 5.punktā minētajā dokumentā ietvertā informācija, un Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgās ārvalsts tirgus atzīšanu par līdzvērtīgu regulētajam tirgum Eiropas Savienībā. Šajā daļā minēto dokumentu sagatavo valodā, ko Komisija ir atzinusi par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(2) Prasība sagatavot emisijas prospektu neattiecas uz publisko piedāvājumu:

1) kas izteikts tikai kvalificētajiem ieguldītājiem;

2) kas katrā dalībvalstī nepārprotami izteikts mazāk nekā 150 fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras nav kvalificētie ieguldītāji;

3) kurā pārvedamu vērtspapīru minimālais pirkuma apjoms katram ieguldītājam ir vismaz 100 000 euro un nav atļauta tāda viena pārvedama vērtspapīra iegūšana, kuras rezultātā šis pārvedamais vērtspapīrs piederētu vairākām personām;

4) kurā piedāvātā viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtība ir vienāda vai lielāka par 100 000 euro;

5) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem aprēķinātā kopējā samaksa Eiropas Savienībā 12 mēnešu laikā ir vienāda vai mazāka par 100 000 euro.

(3) Ja piedāvājumu izsaka tikai kvalificētajiem ieguldītājiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pēc emitenta pieprasījuma izsniedz emitentam to personu sarakstu, kuras atbilst kvalificētajiem ieguldītājiem noteiktajām prasībām un kritērijiem. Veidojot sarakstu, tajā iekļauj emitenta iesniegtajā informācijā norādītās personas, kuras atbilst minētajām prasībām un kritērijiem, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientus, kuri devuši savu piekrišanu piedalīties publiskajā piedāvājumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 13.01.2011., 22.03.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

16.1 pants. Piedāvājuma dokumenta sagatavošanas pienākums

Izsakot publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, kas iekļauti šajā piedāvājumā, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā samaksa par piedāvājumu ir no 100 000 euro līdz 1 000 000 euro, publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo un publicē piedāvājuma dokumentu saskaņā ar Komisijas normatīvajiem noteikumiem, ja vien neizmanto šā likuma 15.panta otrajā daļā paredzētās tiesības.

(22.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

17.pants. Emisijas prospekta saturs

(1) Emisijas prospektā viegli analizējamā un saprotamā veidā iekļauj informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, un informāciju, kas ir vajadzīga, lai ieguldītājs varētu pienācīgi novērtēt emitenta finanšu stāvokli, bilanci, darbības rezultātus (peļņu vai zaudējumus) un attīstības prognozi, pārvedamos vērtspapīrus un tajos nostiprinātās tiesības, kā arī izvērtēt emitenta un jebkura galvotāja nākotnē iespējamo finanšu stāvokli.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pēc savas izvēles emisijas prospektu var sagatavot kā vienu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus. Ja emisijas prospektu sagatavo kā atsevišķus dokumentus, katram no tiem ir jābūt reģistrētam Komisijā. Emisijas prospektam pievieno kopsavilkumu, kas ir sagatavots saskaņā ar šā panta trešās daļas 3.punkta prasībām.

(3) Emisijas prospektu, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, veido:

1) reģistrācijas dokuments, kurā ietver informāciju par emitentu;

2) vērtspapīru apraksts, kurā ietver informāciju par pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti;

3) kopsavilkums, kurā īsi, neizmantojot speciālo terminoloģiju, un valodā, kādā sākotnēji tika sagatavots emisijas prospekts, atspoguļo galveno informāciju. Kopsavilkums (tā forma un saturs) sniedz viennozīmīgu informāciju par vērtspapīru būtiskākajiem raksturojošiem rādītājiem, lai ieguldītājs varētu izprast, vai ieguldīt attiecīgajos vērtspapīros. Detalizētu kopsavilkumā iekļaujamo informāciju sagatavo saskaņā ar Komisijas 2012.gada 30.marta deleģēto regulu (ES) Nr. 486/2012, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 809/2004 attiecībā uz prospekta, pamatprospekta, kopsavilkuma un galīgo nosacījumu formu un saturu un attiecībā uz informācijas sniegšanas prasībām (Dokuments attiecas uz EEZ). Kopsavilkumā uzsver brīdinājumu par to, ka:

a) tas ir uzskatāms par emisijas prospekta ievadu,

b) jebkuram lēmumam ieguldīt pārvedamos vērtspapīros jābūt balstītam uz ieguldītāja izvērtējumu par emisijas prospektu kopumā,

c) ja tiesā ir celta prasība attiecībā uz emisijas prospektā ietverto informāciju, ieguldītājam, kas cēlis prasību tiesā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, būs jāsedz emisijas prospekta tulkošanas izmaksas pirms tiesvedības uzsākšanas,

d) personas, kuras iesniegušas kopsavilkumu, tajā skaitā veikušas tā tulkošanu un pieteikušās tā paziņošanai, var saukt pie civiltiesiskās atbildības tikai tad, ja kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai, lasot kopā ar pārējām emisijas prospekta daļām, pretrunīgs.

(4) Detalizētu emisijas prospektā iekļaujamo informāciju un prospekta saturu nosaka saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Nr. 809/2004.

(5) Ja Eiropas Komisijas regulā Nr. 809/2004 noteiktā emisijas prospektā iekļaujamā informācija neatbilst emitenta darbības jomai, juridiskajai formai vai pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, tad emisijas prospektā iekļauj informāciju, kas ir līdzvērtīga prasītajai. Ja šādas līdzvērtīgas informācijas nav, minēto informāciju emisijas prospektā neiekļauj.

(6) Ja emisijas prospektā nevar norādīt piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamu vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, tad tajā iekļauj nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiks noteikts pārvedamo vērtspapīru daudzums vai cena, bet, ja nav norādīta galīgā pārdošanas cena, norāda maksimālo piedāvājuma cenu.

(7) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs nevar nodrošināt šā panta sestajā daļā minēto nosacījumu izpildi, personai, kas parakstījusies uz piedāvātajiem pārvedamiem vērtspapīriem, ir tiesības atsaukt savu piekrišanu divu darba dienu laikā vai prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc tam, kad informācija par piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamo vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, ir iesniegta Komisijai un publicēta saskaņā ar šā likuma 21.panta ceturtās daļas prasībām.

(8) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pieņēmis lēmumu veikt pārvedamu vērtspapīru sākotnējo izvietošanu ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību vai nekavējoties pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas sagatavo vienu prospektu, ievērojot šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 prasības attiecībā uz prospekta saturu.

(9) (Izslēgta ar 26.05.2016. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 22.03.2012., 08.11.2012. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

17.1pants. Pamatprospekta saturs

(1) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs emisijas prospekta vietā var sagatavot pamatprospektu par šādiem pārvedamu vērtspapīru veidiem:

1) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri, to skaitā jebkura veida garantijas vērtspapīriem, kas emitēti saskaņā ar piedāvājuma programmu;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas kredītiestādes, šādos gadījumos:

a) ja summas, kas iegūtas no minēto vērtspapīru emisijas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek izvietotas aktīvos, kuri līdz to termiņa beigām nodrošina pietiekamu segumu saistībām, kas izriet no pārvedamiem vērtspapīriem,

b) ja iesaistītās kredītiestādes maksātnespējas gadījumā minētās summas ir prioritāri paredzētas, lai atmaksātu pamatsummu un procentus, kam pienācis atmaksas termiņš, nepārkāpjot Kredītiestāžu likuma prasības par saistību izpildes kārtību maksātnespējas gadījumā.

(2) Pamatprospekts ir prospekts, kurš satur visu šajā sadaļā minēto informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, un kurā emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs var neiekļaut informāciju par piedāvājuma galīgajiem noteikumiem.

(3) Ja piedāvājuma galīgie noteikumi nav iekļauti pamatprospektā vai tā papildinājumos, tos par katru publisko piedāvājumu pirms piedāvājuma sākuma vai pirms vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū, cik drīz vien iespējams, dara pieejamus ieguldītājiem un iesniedz Komisijai. Komisija nosūta šos galīgos noteikumus attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. Sagatavojot galīgos noteikumus vai pamatprospekta papildinājumus, piemēro šā likuma 17.panta sestās daļas prasības.

(4) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā likuma 14.panta prasībām.

(5) Pamatprospektā sniegto informāciju, ja nepieciešams, papildina ar jaunāko informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, ievērojot šā likuma 18.panta prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 11.06.2015. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

17.2pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

(1) Emisijas prospektā informāciju var iekļaut kā atsauci uz vienu vai vairākiem iepriekš vai vienlaikus publicētiem dokumentiem, ko reģistrējusi Komisija vai kas iesniegti Komisijai saskaņā ar šā likuma prasībām. Šādā gadījumā emisijas prospektā iekļauj atsauču sarakstu, kas ļautu ieguldītājiem viegli identificēt konkrēto informāciju. Atsauču veidā sniegtajai informācijai jābūt jaunākajai, kāda ir pieejama emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam. Kopsavilkumā neiekļauj informāciju atsauces veidā.

(2) Prasības informācijas iekļaušanai atsauces veidā nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti par emisijas prospektiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

17.3pants. Emisijas prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, kuram ir Komisijā reģistrēts reģistrācijas dokuments, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja pārvedami vērtspapīri tiek publiski piedāvāti. Šādā gadījumā vērtspapīru aprakstā sniedz informāciju, ko parasti ietver reģistrācijas dokumentā, ja kopš brīža, kad Komisijā tika reģistrēts jaunākais reģistrācijas dokuments, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt ieguldītāju novērtējumu, ja vien šāda informācija nav sniegta saskaņā ar šā likuma 18.pantā paredzētajiem papildinājumiem. Vērtspapīru aprakstus un kopsavilkumu reģistrē atsevišķi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

18.pants. Emisijas prospekta papildinājumi

(1) Ja laikā no emisijas prospekta reģistrēšanas Komisijā līdz pārvedamu vērtspapīru izvietošanas termiņa beigām rodas vai ir atklāti jebkādi svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar emisijas prospektā iekļauto informāciju un var ietekmēt vērtspapīru novērtējumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo emisijas prospekta papildinājumus.

(2) Emisijas prospekta papildinājumus un to tekstu elektroniskā veidā emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Komisijai, kas tos reģistrē septiņu darbdienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs papildina arī kopsavilkumu un tā tulkojumu, ja nepieciešams ņemt vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumos. Ja galīgā piedāvājuma periods beidzas agrāk, nekā sākas šādu vērtspapīru tirdzniecība regulētajā tirgū, tad pienākums papildināt prospektu izbeidzas ar brīdi, kad sākas šādu vērtspapīru tirdzniecība regulētajā tirgū.

(3) Emisijas prospekta papildinājumus publicē saskaņā ar šā likuma 21.panta prasībām, papildinājumos nosakot ieguldītāju piedāvājuma atsaukšanas galīgo termiņu, kas nav īsāks par divām darbdienām. Papildinājumu teksts uzskatāms par neatņemamu emisijas prospekta sastāvdaļu, un tas vienmēr ir pieejams kopā ar attiecīgo emisijas prospektu.

(4) Ieguldītājiem atbilstoši šā panta trešajai daļai ir tiesības divu darbdienu laikā pēc emisijas prospekta papildinājumu publicēšanas atsaukt savu piekrišanu, ja šā panta pirmajā daļā minētie jaunie apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar emisijas prospektā iekļauto informāciju, ir radušās pirms piedāvājuma termiņa beigām un vērtspapīru iegrāmatošanas ieguldītāja finanšu instrumentu kontā un ja ieguldītāji pirms emisijas prospekta papildinājumu publicēšanas jau ir piekrituši pirkt pārvedamus vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem. Publiskā piedāvājuma izteicējs emisijas prospekta papildinājumos ieguldītāju piekrišanas atsaukšanai var norādīt citu termiņu, kas nav īsāks par divām darbdienām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

19.pants. Atbrīvojums no pienākuma iekļaut emisijas prospektā atsevišķu informāciju

Tikai Komisija ir tiesīga pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas atbrīvot emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju no pienākuma iekļaut emisijas prospektā informāciju, kas minēta Eiropas Komisijas regulā Nr. 809/2004, šādos gadījumos:

1) šī informācija ir nenozīmīga un nevar ietekmēt potenciālā ieguldītāja viedokli par emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja un galvotāja, ja tāds ir, pašreizējo un nākotnē iespējamo finanšu stāvokli;

2) šādas informācijas izpaušana ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm;

3) šādas informācijas izpaušana var būtiski kaitēt emitenta interesēm, bet tikai tad, ja šīs informācijas nesniegšana nevar maldināt potenciālos ieguldītājus par apstākļiem un faktiem, kas ir būtiski, lai novērtētu emitentu, publiskā piedāvājuma izteicēju un galvotāju, ja tāds ir, kā arī par piedāvātajos pārvedamos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām;

4) informācija sniedz ziņas par galvotāju, ja galvotājs ir dalībvalsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

20.pants. Emisijas prospekta apstiprināšana un atbildība par tajā iekļauto informāciju

(1) Emisijas prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par emisijas prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija, publiskā piedāvājuma izteicējs un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Emisijas prospektā norāda par šajā prospektā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, emisijas prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt emisijas prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu emisijas prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par prospektā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

(6) No emisijas prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs vai pretrunā ar pārējām emisijas prospekta daļām vai ja tas kopā ar pārējām emisijas prospekta daļām nesniedz galveno informāciju, kas ļauj ieguldītājam lemt par vērtspapīru iegādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

20.1pants. Emisijas prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(1) Emisijas prospekts ir derīgs 12 mēnešus pēc tā reģistrācijas Komisijā, ja ir ievērotas šā likuma 18.panta prasības.

(2) Piedāvājuma programmas gadījumā pamatprospekts, kas iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem.

(3) Attiecībā uz tiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas minēti šā likuma 17.1 panta pirmās daļas 2.punktā, emisijas prospekts ir derīgs līdz brīdim, kad attiecīgie pārvedamie vērtspapīri vairs netiek nepārtraukti vai atkārtoti emitēti.

(4) Emisijas prospekts ir derīgs, ja tas sastāv no reģistrācijas dokumenta, kurā iekļautā informācija ir atjaunota šā likuma 17.3 panta kārtībā vai kurš ir papildināts saskaņā ar šā likuma 18.pantā emisijas prospektam noteiktajām prasībām, vērtspapīru apraksta un kopsavilkuma. Reģistrācijas dokuments, kas minēts šā likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā, ir derīgs 12 mēnešus pēc tā reģistrācijas Komisijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

21.pants. Emisijas prospekta publicēšanas kārtība

(1) Emisijas prospektu aizliegts izplatīt, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tiklīdz tas iespējams, dara pieejamu sabiedrībai emisijas prospektu, taču jebkurā gadījumā laikus pirms publiskā piedāvājuma, bet ne vēlāk kā publiskā piedāvājuma sākumā.

(3) Tādu viena veida un vienas kategorijas pārvedamu vērtspapīru publiskā piedāvājuma gadījumā, kuri tiks iekļauti regulētajā tirgū pirmo reizi, prospektam jābūt pieejamam vismaz sešas darba dienas pirms piedāvājuma beigām. Šī prasība nav spēkā, ja saskaņā ar šā likuma 17.panta astoto daļu ir sagatavots viens prospekts.

(4) Emisijas prospekts tiek uzskatīts par pieejamu sabiedrībai, kad tas ir publicēts:

1) ievietojot vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti visās dalībvalstīs vai kas ir plašā apgrozībā dalībvalstīs, kurās ir izteikts publiskais piedāvājums, vai

2) elektroniskā veidā emitenta mājas lapā internetā vai to attiecīgo finanšu starpnieku mājas lapās internetā, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

3) elektroniskā veidā Komisijas mājas lapā internetā.

(5) Emitents vai par emisijas prospekta sagatavošanu atbildīgā persona, kas publicē emisijas prospektu saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, publicē to arī elektroniskā veidā atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam. Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai tiek publicēts paziņojums, kurā norādīts, kā emisijas prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai un kur sabiedrība to var iegūt.

(6) Gadījumā, kad emisijas prospektu veido vairāki dokumenti vai tajā ir iekļauta informācija atsauces veidā, dokumentus un informāciju, kas veido emisijas prospektu, var publicēt atsevišķi, ja minētie dokumenti ir bez maksas darīti pieejami sabiedrībai šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrā dokumentā norāda, kur var iegūt citus pilnu emisijas prospektu veidojošos dokumentus.

(7) Emisijas prospekta un emisijas prospekta papildinājumu tekstam, kas publicēts vai darīts pieejams sabiedrībai, un formātam jābūt identiskiem to sākotnējai redakcijai, kas reģistrēta Komisijā.

(8) Ja emisijas prospektu publicē elektroniskā veidā, emitentam, publiskā piedāvājuma izteicējam vai finanšu starpniekam, kas izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, prospekts papīra formā bez maksas jāizsniedz ieguldītājam pēc tā pieprasījuma.

(9) Prasības attiecībā uz emisijas prospekta publicēšanu nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti par emisijas prospektiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

22.pants. Emisijas prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(1) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, ja emisijas prospekts un visi tā papildinājumi ir reģistrēti Komisijā, var izteikt publisko piedāvājumu vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, pēc tam, kad pēc emitenta lūguma Komisija ir informējusi attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Gadījumos, kad citas dalībvalsts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu Latvijā, attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas reģistrētais emisijas prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi publiskā piedāvājuma izteikšanai, ja attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija par emisijas prospekta reģistrēšanu ir informējusi Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(21) Komisija savā mājaslapā internetā publisko emisijas prospektu apliecinājumus, kurus citu izcelsmes dalībvalstu kompetentās institūcijas ir iesniegušas Komisijai, ja iespējams, norādot saiti uz mājaslapu internetā, kur izcelsmes dalībvalstu kompetentās institūcijas ir publiskojušas emisijas prospektus.

(3) Ja ir konstatēti svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas šā likuma 18.pantā un kas radušās kopš emisijas prospekta reģistrēšanas, tikai attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija var pieprasīt papildinājumu reģistrēšanu un publicēšanu atbilstoši izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir tiesīga tikai vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas uzmanību uz jebkādas jaunas informācijas nepieciešamību.

(4) Komisija iesniedz emitentam vai personai, kas ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei apliecinājumu, ka emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar prasībām, kas noteiktas spēkā esošajos tiesību aktos par emisijas prospekta saturu un sagatavošanas kārtību, un minētā emisijas prospekta kopiju šādā kārtībā:

a) triju darba dienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu;

b) ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar emisijas prospekta projektu, vienas darba dienas laikā pēc emisijas prospekta reģistrēšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam apliecinājumam, ko nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai, pievieno kopsavilkuma tulkojumu, par kura sagatavošanu un satura atbilstību oriģinālajam emisijas prospekta tekstam ir atbildīgs emitents vai tā persona, kura ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu. Tādas pašas prasības attiecas arī uz jebkuru emisijas prospekta papildinājumu.

(6) Ja Komisija saskaņā ar šā likuma 19.panta noteikumiem ir atļāvusi emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam neiekļaut kādu informāciju emisijas prospektā, tad, informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetento institūciju, Komisija norāda arī savas atļaujas pamatojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

22.1pants. Valodu lietošana

(1) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts tikai Latvijā, emisijas prospektu sagatavo valsts valodā.

(2) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pēc savas izvēles emisijas prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja citas dalībvalsts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu Latvijā, tam ir jāsagatavo emisijas prospekta kopsavilkums valsts valodā.

(4) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts vairāk nekā vienā dalībvalstī, ieskaitot Latviju, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs emisijas prospektu sagatavo un dara pieejamu valodā, ko attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas un Komisija ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo arī emisijas prospekta kopsavilkumu valsts valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

23.pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu emisijas prospektu atzīšana

(1) Komisija ir tiesīga reģistrēt emisijas prospektu, ko emitenti, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, sagatavojuši atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, ja:

1) emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas vērtspapīru komisiju organizācijas, ieskaitot Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas informācijas atklāšanas standartus;

2) informācijai, arī finanšu informācijai, tiek izvirzītas līdzvērtīgas prasības, kādas noteiktas šajā likumā.

(2) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitējis ārvalstī reģistrēts emitents, tiek publiski piedāvāti citā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro šā likuma 22. un 22.1panta prasības.

24.pants. Publiskā piedāvājuma reklamēšana

(1) Publiskā piedāvājuma reklāmā norāda to, ka emisijas prospekts ir vai tiks publicēts, kur un kad var iegūt emisijas prospektu. Reklāmai ir jābūt skaidri un nepārprotami atpazīstamai kā reklāmai.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs nedrīkst izplatīt informāciju par pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu, kura ir neprecīza vai maldinoša un kura nav iekļauta emisijas prospektā vai šā prospekta papildinājumos. Šai informācijai ir jāatbilst tai informācijai, kura iekļauta emisijas prospektā, ja tas jau publicēts, vai informācijai, kura noteikti jāiekļauj emisijas prospektā, ja emisijas prospektu publicē vēlāk.

(3) Ja atbilstoši šā likuma prasībām emisijas prospekts nav jāsagatavo, būtisku informāciju, ko sniedz emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs un kas adresēta kvalificētajiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, tajā skaitā informāciju par sanāksmēm, kuras attiecas uz vērtspapīru piedāvājumiem, izziņo visiem kvalificētajiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, kurām piedāvājums ir sevišķi adresēts.

(4) Visai informācijai, kas attiecas uz publisko piedāvājumu un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, izziņota mutvārdos vai rakstveidā, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta emisijas prospektā.

(5) Prasības attiecībā uz publiskā piedāvājuma reklāmu un šā panta ceturtajā daļā minēto mutvārdos vai rakstveidā izziņoto informāciju nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti par emisijas prospektiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

24.1pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, lai emisijas prospektā tiek ietverta papildu informācija, ja tas nepieciešams ieguldītāju aizsardzībai;

2) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam un personām, kuras kontrolē tos vai kuras tie kontrolē, lai tiek sniegta Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamā informācija un dokumenti;

3) motivēti pieprasīt emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti izteikt publisko piedāvājumu, lai tiek sniegta Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamā informācija un dokumenti;

4) apturēt jebkura emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja publisko piedāvājumu uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus un saistības.

(2) Ja Komisija konstatē, ka emitents vai finanšu iestāde, kas atbild par publisko piedāvājumu, ir pārkāpusi šā likuma C sadaļas prasības vai nepilda šā likuma C sadaļā noteiktos pienākumus, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(3) Ja, neraugoties uz to, ka Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents vai finanšu iestāde, kas ir atbildīga par publisko piedāvājumu, turpina pārkāpt šā likuma C sadaļas prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(4) Komisijai ir tiesības nodot atklātībai informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju par šā likuma C sadaļas prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

D sadaļa
Finanšu instrumentu publiskā apgrozība
I nodaļa
Regulētā tirgus organizētāja darbība

25.pants. Regulētā tirgus organizētājs

(1) Regulētā tirgus organizētājs darbojas saskaņā ar likumu, Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem.

(2) Tikai regulētā tirgus organizētājam ir tiesības firmā izmantot vārdu savienojumu "regulētā tirgus organizētājs" vai "fondu birža".

(3) Regulētā tirgus organizētājs var organizēt vienu vai vairākus regulētos tirgus. Regulētā tirgus organizētājam ir tiesības arī uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

(4) Komisija izveido un kārto visu tās licencēto regulētā tirgus organizētāju organizēto regulēto tirgu sarakstu un nosūta šo sarakstu un visas izmaiņas sarakstā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Sarakstā Komisija iekļauj tikai tādus regulētos tirgus, kuri atbilst šā likuma prasībām.

(5) Ja regulētā tirgus organizētājs nepilda šā likuma prasības vai regulētais tirgus neatbilst šā likuma noteikumiem, Komisija izslēdz attiecīgo regulēto tirgu no regulēto tirgu saraksta un paziņo par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 22.03.2012. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

26.pants. Regulētā tirgus organizētāja apmaksātais minimālais pamatkapitāls

(1) Regulētā tirgus organizētāja apmaksātais minimālais pamatkapitāls ir vismaz 730 000 euro.

(2) Regulētā tirgus organizētāja pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par apmaksāto minimālo pamatkapitālu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

27.pants. Regulētā tirgus organizētāja pienākumi un tiesības

(1) Regulētā tirgus organizētājs atbilstoši likumam, Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem organizē regulēto tirgu un sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(2) Regulētā tirgus organizētājs ir visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem atklāta un pieejama organizācija, kura nodrošina katra tā organizētā regulētā tirgus atklātumu un labas vadības principiem atbilstošu darbību.

(21) Regulētā tirgus organizētājs veic nepieciešamos pasākumus, lai:

1) identificētu un pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus starp regulētā tirgus organizētāja vai tā akcionāru interesēm un pienākumu nodrošināt regulētā tirgus stabilu darbību, kā arī novērstu šāda interešu konflikta nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbību vai tā biedru vai dalībnieku interesēm, īpaši tad, ja šādi interešu konflikti var kaitēt regulētā tirgus organizētāja tiesībām veikt tirgus uzraudzības funkciju;

2) identificētu riskus, kam tas pakļauts, un šos riskus atbilstoši pārvaldītu, ieviešot efektīvus pasākumus šo risku mazināšanai;

3) nodrošinātu sistēmas tehnisko darbību pienācīgu vadību, tajā skaitā izstrādātu rīcības plānu sistēmas traucējumu riska kontrolei ārkārtas situācijā;

31) ieviestu pārskatāmus un saistošus noteikumus un procedūras, kas paredz godīgu un sakārtotu tirdzniecību un nosaka objektīvus kritērijus efektīvai rīkojumu izpildei;

4) nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu;

5) licences piešķiršanas brīdī un turpmāk nodrošinātu pietiekamus finanšu resursus, lai veicinātu regulētā tirgus atbilstošu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kuri noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kuriem tas pakļauts;

6) sekmētu regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku piekļuvi informācijai, ko emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, publisko saskaņā ar šo likumu un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(3) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina:

1) finanšu instrumentu godīgu un atklātu iekļaušanu regulētajā tirgū un tirdzniecības norisi, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret visām vienā statusā esošām personām;

2) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu uzraudzību saistībā ar informācijas atklāšanu atbilstoši šā likuma un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

3) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu piedāvājuma un pieprasījuma koncentrāciju finanšu instrumentu cenas noteikšanai;

4) darījumu slēgšanas drošumu;

5) vienotas informācijas izplatīšanu, kas ļautu noteikt regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu vērtību;

6) ar veiktajiem darījumiem saistīto norēķinu organizēšanu un norēķinu veikšanas drošumu.

(4) Regulētā tirgus organizētājs organizē vienu regulēto tirgu, kurā tiek iekļauti tādi finanšu instrumenti, kuru emitentiem iekļaušanai šajā regulētajā tirgū netiek izvirzītas kvantitatīvas prasības (tādas kā apmaksātais minimālais pamatkapitāls, akcionāru skaits, kapitalizācijas lielums, rentabilitāte vai arī publiskajā apgrozībā esošo akciju īpatsvars), bet ir saistošas visas šajā likumā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas atklātumu.

(5) Regulētā tirgus organizētājam ir tiesības no tā biedru vai dalībnieku veiktajām iemaksām organizēt garantiju fondu, lai nodrošinātu regulētajā tirgū noslēgto darījumu izpildi.

(6) Garantiju fonda līdzekļus, kas pieder regulētā tirgus organizētāja biedriem vai dalībniekiem, regulētā tirgus organizētājs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem. Garantiju fonda līdzekļus regulētā tirgus organizētājs tur kontā dalībvalsts vai ārvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz šādu pakalpojumu, vai kredītiestādē, informējot attiecīgo iestādi, ka kontā esošie līdzekļi ir Garantiju fonda līdzekļi.

(7) Garantiju fonda līdzekļus nedrīkst izmantot regulētā tirgus organizētāja kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad regulētā tirgus organizētājs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(8) Regulētā tirgus organizētājam, ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt vienai vai vairākām personām (turpmāk — ārpakalpojumu sniedzējs) šādu pakalpojumu (turpmāk — ārpakalpojumi) sniegšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) citas darbības (ārpakalpojumus), kas nepieciešamas regulētā tirgus organizētāja darbības nodrošināšanai un ar finanšu instrumentu publisko apgrozību saistīto pakalpojumu sniegšanai.

(9)  Regulētā tirgus organizētājs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(10) Regulētā tirgus organizētājs nedrīkst:

1) deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai statūtiem noteiktos savu pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē regulētā tirgus organizēšanai atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.

(11) Regulētā tirgus organizētājs ievieto savā mājaslapā internetā to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem ir būtiska līdzdalība regulētā tirgus organizētāja kapitālā, un šo sarakstu pastāvīgi atjauno.

(12) Regulētā tirgus organizētājs katra kalendāra gada pirmo triju darba dienu laikā publicē attiecīgā kalendāra gada finanšu instrumentu tirdzniecības dienu kalendāru savā mājas lapā internetā.

(13) Regulētā tirgus organizētājs nedrīkst izpildīt klienta rīkojumu, veicot darījumu savā vārdā, vai iesaistīties sapārotā tirdzniecībā nevienā no regulētajiem tirgiem, kurus tas organizē.

(14) Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka Komisijas 2016. gada 24. maija deleģētā regula (ES) 2017/568, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu pielaišanu tirdzniecībā regulētajos tirgos (Dokuments attiecas uz EEZ).

(15) Ja regulētais tirgus ir juridiskā persona, kuru vada vai organizē regulētā tirgus organizētājs, kas pats nav regulētais tirgus, šajā likumā noteikto pienākumu sadalījumu starp šiem subjektiem katrā individuālā gadījumā nosaka Komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007., 22.05.2008., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

28.pants. Regulētā tirgus organizētāja noteikumi

(1) Regulētā tirgus organizētāja noteikumi ir dokumenti, kuros izvirzītas prasības, kas jāievēro tā biedriem vai dalībniekiem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no regulētā tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem.

(11) Regulētā tirgus organizētājs ievieš, īsteno un uztur pārskatāmus un nediskriminējošus noteikumus, kas pamatojas uz objektīviem kritērijiem un ar ko tiek reglamentēta piekļuve regulētajam tirgum vai līdzdalība tajā.

(2) Regulētā tirgus organizētājs izstrādā noteikumu projektu un iesniedz to Komisijai. Komisija izvērtē noteikumu (arī noteikumu grozījumu, ja tie ir nepieciešami) projekta atbilstību likumu, citu normatīvo aktu prasībām un regulētā tirgus organizētāja pienākumu sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no projekta iesniegšanas dienas sagatavo par to atzinumu. Ja atzinumā nav izteikti iebildumi, regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs lemt par noteikumu apstiprināšanu.

(3) Regulētā tirgus organizētājs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas regulētā tirgus organizētāja valdē. Regulētā tirgus organizētāja noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas regulētā tirgus organizētāja mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu regulētā tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju.

(4) Regulētā tirgus organizētāja noteikumus, kuros izvirzītas prasības Komisijas sastādītajā regulēto tirgu sarakstā iekļauto regulēto tirgu darbībai, pēc apstiprināšanas Komisija nosūta Eiropas Komisijai un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(5) Noteikumos regulētā tirgus organizētājs reglamentē:

1) kārtību, kādā finanšu instrumentus iekļauj regulētajā tirgū vai izslēdz no tā;

2) regulētā tirgus uzbūvi un pārvaldību;

3) regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu pienākumus un emitentu uzraudzības kārtību;

4) finanšu instrumentu tirdzniecības un kotēšanas kārtību;

5) finanšu instrumentu un naudas tīrvērtes un norēķinu kārtību;

6) regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru vai dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī biedra vai dalībnieka statusa apturēšanas kārtību un profesionālās prasības biedra vai dalībnieka statusā esošas sabiedrības darbiniekiem, kas veic darījumus regulētajā tirgū;

7) kārtību, kādā identificē un novērš darījumus, kuri tiek veikti, izmantojot iekšējo informāciju un tirgus manipulācijas;

8) garantiju fonda darbības kārtību;

9) citas attiecības, kas saistītas ar regulētā tirgus darbību un finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(6) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 04.10.2007., 24.04.2014. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

29.pants. Licence regulētā tirgus organizēšanai

(1) Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt darbību tikai pēc licences saņemšanas Komisijā.

(2) Licenci regulētā tirgus organizēšanai (turpmāk šajā nodaļā — licence) izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(3) Licenci izsniedz Latvijas Republikā reģistrētai kapitālsabiedrībai, kuras:

1) apmaksātais minimālais pamatkapitāls un pašu kapitāls atbilst šā likuma 26.panta prasībām;

2) organizatoriskā struktūra un darbības noteikumi nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību un šā likuma 27.pantā minēto pienākumu sekmīgu izpildi;

3) valdes un padomes locekļi atbilst šā likuma prasībām;

4) akcionāri (dalībnieki), kuriem ir būtiska līdzdalība, atbilst šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

30.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti

(1) Lai saņemtu licenci, regulētā tirgus organizētājs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) dokumentus, kuros ir ziņas par regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem:

a) paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrajā daļā minētā informācija,

b) pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

c) izglītības dokumentu kopijas;

2) ziņas par akcionāriem (dalībniekiem), kuriem regulētā tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība:

a) fiziskajām personām — pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

b) juridiskajām personām — firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs un citās dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas;

3) regulētā tirgus organizētāja organizatoriskās struktūras aprakstu, kurā skaidri norādītas padomes un valdes tiesības, pienākumi un pilnvaras, kā arī precīzi noteikti un sadalīti regulētā tirgus organizētāja struktūrvienību uzdevumi un struktūrvienību vadītāju un valdes locekļu pienākumi un pilnvaras;

4) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galveno principu aprakstu;

5) vadības informācijas sistēmu aprakstu;

6) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

7) iekšējā audita sistēmas aprakstu;

8) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras;

9) darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo regulētā tirgus organizētāja darbības stratēģiju, finansiālās prognozes (regulētā tirgus organizētāja bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins), tirgus izpētes plānus un citu informāciju, kuru regulētā tirgus organizētājs uzskata par nepieciešamu un kura dod papildu informāciju skaidra un patiesa priekšstata gūšanai par plānoto darbību;

10) šā likuma 28.pantā minēto noteikumu projektu par katru regulēto tirgu, kuru tas plāno organizēt.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minēto paziņojumu aizpilda katrs regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes loceklis. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

1) regulētā tirgus organizētāja firmu;

2) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu;

3) amatu;

4) pilsonību;

5) izglītību (zinātnisko grādu);

6) ziņas par kvalifikācijas celšanu;

7) vai attiecīgajai personai bijusi sodāmība;

8) vai attiecīgā persona bijusi vadītājs komercsabiedrībā, kas atzīta par maksātnespējīgu;

9) vai attiecīgajai personai bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

10) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu aprakstu.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kapitālsabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(4) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek izmaiņas šā panta pirmajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, kapitālsabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(5) Grozījumus licences saņemšanai iesniegtajos dokumentos regulētā tirgus organizētājs pēc licences saņemšanas iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc grozījumu pieņemšanas dienas vai pēc dienas, kad attiecīgā informācija kļuva tam zināma.

(6) Komisija var atteikties apstiprināt grozījumus dokumentos, ja paredzamās izmaiņas apdraud finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu regulētā tirgus organizētāja darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

31.pants. Prasības regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem

(1) Par regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekli var būt persona:

1) kura ir pietiekami kompetenta sfērā, par kuru tā būs atbildīga;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu);

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī ir atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

(3) Ja persona jau pilda pārvaldes institūcijas locekļa pienākumus citā regulētā tirgus organizētājā, kas šā likuma vai dalībvalsts normatīvā akta kārtībā saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, tā ir uzskatāma par atbilstošu šā panta pirmās daļas prasībām.

(4) Komisija nosaka prasības regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem attiecībā uz viņu funkcijām iekšējās kontroles sistēmas jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

31.1 pants. Noteikumi par regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļa ieņemamo valdes un padomes locekļa amata vietu kopējo skaitu

(1) Nosakot, cik valdes un padomes locekļa amata vietas regulētā tirgus organizētāja valdes vai padomes loceklis drīkst ieņemt vienlaikus, tiek ņemti vērā individuālie apstākļi, kā arī regulētā tirgus organizētāja darbības veids, apjoms un sarežģītība.

(2) Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā nozīmīga regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes loceklis, izņemot gadījumus, kad tas ir pilnvarots pārstāvēt Latvijas Republiku, vienlaikus neieņem vairāk kā:

1) vienu valdes locekļa amata vietu un divas padomes locekļa amata vietas;

2) četras padomes locekļa amata vietas.

(3) Šā panta izpratnē par vienu valdes vai padomes locekļa amata vietu tiek uzskatītas valdes vai padomes locekļa amata vietas:

1) vienas konsolidācijas grupas ietvaros;

2) sabiedrībās (tostarp tādās, kas nav finanšu iestādes), kurās regulētā tirgus organizētājam ir būtiska līdzdalība.

(4) Komisija var atļaut regulētā tirgus organizētāja valdes vai padomes loceklim papildus ieņemt vienu padomes locekļa amata vietu.

(5) Komisija regulāri sniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei informāciju par šā panta ceturtajā daļā minētajām atļaujām.

(6) Šā panta izpratnē par valdes vai padomes locekļa amata vietu netiek uzskatītas valdes vai padomes locekļa amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

32.pants. Licences piešķiršanas kārtība

(1) Komisija izskata kapitālsabiedrības iesniegumu licences saņemšanai un triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti saskaņā ar visām šajā likumā noteiktajām normatīvo aktu prasībām sagatavotie un noformētie dokumenti, pieņem lēmumu.

(2) Komisija neizsniedz licenci, ja:

1) dibinot regulētā tirgus organizētāju, nav ievēroti likumi un citi normatīvie akti;

2) regulētā tirgus organizētāja iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas ziņas;

3) regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļi neatbilst šajā likumā un Komisijas normatīvajos noteikumos ietvertajām prasībām, kā arī tad, ja Komisija nav guvusi pietiekamu pārliecību, ka regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem ir nevainojama reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka viņi atvēl pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka regulētā tirgus organizētāja valde un padome var apdraudēt tās efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī tirgus integritāti;

4) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju vai brīvā kapitāla pietiekamību, kurām regulētā tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība;

5) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka regulētā tirgus organizētājs nespēs nodrošināt šā likuma 27.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto pienākumu izpildi;

6) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka regulētais tirgus, kuru plāno organizēt regulētā tirgus organizētājs, neatbilst šā likuma prasībām;

7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda regulētā tirgus organizētāja pamatkapitālā vai kurus paredzēts izmantot regulētā tirgus organizētāja komercdarbībā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīts šo finanšu līdzekļu ieguves tiesiskums;

8) regulētā tirgus organizētāja darbība nav ekonomiski pamatota.

(3) Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādam regulētā tirgus organizatoram:

1) kurš ir dalībvalstī licencētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) kurš ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī licencētu kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.

(4) Komisija pirms licences izsniegšanas, kā arī licencēta regulētā tirgus organizētāja uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par regulētā tirgus organizētāja akcionāru piemērotību un valdes un padomes locekļu reputāciju un pieredzi, ja šīs personas ir iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību pārvaldē, kurā tiks iekļauts attiecīgais regulētā tirgus organizētājs.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās informācijas apmaiņai nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras paredz Komisijas 2017. gada 7. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/981, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standartveida veidlapām, veidnēm un procedūrām apspriešanās veikšanai ar citām kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  2017/981).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

33.pants. Licences pārreģistrācija

(1) Komisija pārreģistrē licenci, ja tiek mainīta  regulētā tirgus organizētāja firma.

(2) Regulētā tirgus organizētājs iesniegumu licences pārreģistrācijai iesniedz Komisijai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(4) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(5) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

34.pants. Licences anulēšanas kārtība

(1) Komisija anulē kapitālsabiedrībai izsniegto licenci regulētā tirgus organizēšanai, ja:

1) tiek konstatēts, ka regulētā tirgus organizētājs sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu licenci;

2) regulēta tirgus organizētājs regulāri neievēro šā likuma, Regulas Nr.  600/2014 un citu normatīvo aktu prasības;

3) regulētā tirgus organizētājs Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsis tās konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

4) regulētā tirgus organizētājs uzsācis likvidācijas procesu;

5) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta regulētā tirgus organizētāja bankrota procedūra;

6) regulētā tirgus organizētājs ir iesniedzis rakstveida iesniegumu licences anulēšanai;

7) regulētā tirgus organizētājs nav uzsācis darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas;

8) regulētā tirgus organizētājs nav veicis licencē norādīto darbību ilgāk par sešiem mēnešiem;

9) tiek konstatēts, ka regulētā tirgus organizētājs vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām licences saņemšanai;

10) tiek konstatēts, ka regulētā tirgus organizētāja akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.

(2) Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, ka licence regulētā tirgus organizēšanai ir anulēta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 13.01.2011., 22.03.2012. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

35.pants. Regulētā tirgus organizētāja pārvaldes institūciju pienākumi

(1) Regulētā tirgus organizētāja valde:

1) lemj par finanšu instrumentu iekļaušanu kādā no regulētā tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem vai izslēgšanu no tā;

2) lemj par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu;

3) lemj par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par regulētā tirgus organizētāja biedra vai dalībnieka statusa apturēšanu;

4) apstiprina regulētā tirgus organizētāja noteikumus un nodrošina tajos minēto prasību ievērošanu;

5) nodrošina, lai savlaicīgi tiktu publicēta informācija, kas regulētā tirgus organizētājam jāpublicē saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un regulētā tirgus organizētāja noteikumiem.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ valdi nav iespējams sasaukt, par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku darbības apturēšanu ir tiesīgs lemt speciāli deleģēts valdes loceklis.

(3) (Izslēgta ar 15.06.2006. likumu.)

(4) Regulētā tirgus organizētāja attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

(5) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos valdes pienākumus regulētā tirgus organizētājs var deleģēt regulētā tirgus organizētāja padomes apstiprinātajai neatkarīgu ekspertu komitejai, kuras darbību regulē tirgus organizētāja padomes apstiprināts nolikums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.09.2007. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

35.1 pants. Sistēmu izturētspēja, bloķēšanas sistēmas un elektroniskā tirdzniecība

(1) Regulētā tirgus organizētājs ievieš efektīvas sistēmas un procedūras un izstrādā noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā tirdzniecības sistēmas ir izturētspējīgas, tām ir pietiekama kapacitāte, kas ļauj apstrādāt rīkojumus un ziņojumus brīžos, kad to skaits veido ļoti lielu apjomu, tās spēj nodrošināt pienācīgu tirdzniecību saspringtos tirgus apstākļos, ir pilnībā pārbaudītas un testētas, lai nodrošinātu minēto nosacījumu izpildi, un tām ir efektīvi komercdarbības nepārtrauktības noteikumi, lai nodrošinātu savu pakalpojumu nepārtrauktību jebkādu savas tirdzniecības sistēmas darbības kļūmju gadījumā.

(2) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tam ir:

1) rakstveidā noslēgti līgumi ar visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras ir tirgus uzturētāji tā organizētajā regulētajā tirgū;

2) shēmas, lai panāktu, ka ir pietiekami liels skaits ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestāžu, ar kurām noslēgti līgumi par tirgus uzturētāja funkciju veikšanu tā organizētajā regulētajā tirgū, kurā ir paredzēta prasība nodrošināt kotējumus par konkurētspējīgām cenām, lai tirgū būtu regulāra un paredzama likviditāte, ja šāda prasība atbilst tirdzniecības būtībai un mērogam attiecīgajā regulētajā tirgū.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos līgumos norāda vismaz šādu informāciju:

1) tirgus uzturētāja pienākumus attiecībā uz likviditātes nodrošināšanu un, ja nepieciešams, jebkādus citus pienākumus, kas izriet no piedalīšanās šā panta otrās daļas 2. punktā minētajā shēmā;

2) jebkādu regulētā tirgus piedāvātu atlīdzību, atlaides vai jebkādus citus stimulus tirgus uzturētājam par to, lai tas nodrošina regulāru un pastāvīgu likviditāti tirgū, un, ja nepieciešams, jebkādas citas tiesības, kas rodas tirgus uzturētājam no piedalīšanās šā panta otrās daļas 2. punktā minētajā shēmā.

(4) Regulētā tirgus organizētājs uzrauga, lai tirgus uzturētājs ievērotu šā panta otrās daļas 1. punktā minēto līgumu prasības, un nodrošina to ievērošanu.

(5) Regulētā tirgus organizētājs informē Komisiju par šā panta otrajā daļā minēto līgumu saturu un pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu tai nepieciešamo informāciju, lai Komisija varētu pārliecināties, ka regulētā tirgus uzturētājs ievēro šā panta ceturtajā daļā noteikto.

(6) Regulētā tirgus organizētājs izveido efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, procedūras un noteikumus, lai tā organizētajā regulētajā tirgū netiktu pieņemti rīkojumi, kas pārsniedz regulētā tirgus organizētāja noteikto apjomu un cenu robežvērtības vai kas nepārprotami ir kļūdaini.

(7) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tam ir iespēja uz laiku apstādināt vai ierobežot tirdzniecību, ja īsā laikposmā notikušas būtiskas finanšu instrumenta cenu svārstības tā organizētajā regulētajā tirgū vai saistītajā tirgū, un izņēmuma gadījumā atcelt vai labot jebkuru darījumu, kas noslēgts tā organizētajā regulētajā tirgū. Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tirdzniecības apstādināšanas parametrus atbilstoši pielāgo, ņemot vērā dažādu aktīvu klases un apakšklases likviditāti, tirgus modeļa būtību un lietotāju veidus, un ka tie ir pietiekami, lai izvairītos no normālas tirdzniecības darbības būtiskiem traucējumiem.

(8) Regulētā tirgus organizētājs paziņo Komisijai tā noteiktos tirdzniecības apstādināšanas parametrus un konsekventā un salīdzināmā veidā informē Komisiju par jebkādām būtiskām izmaiņām šajos parametros. Saņemto informāciju par minētajiem parametriem un to izmaiņām Komisija paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. Regulētā tirgus organizētājs, kurš ir būtisks no likviditātes viedokļa attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, nodrošina, ka tam ir izveidotas nepieciešamās sistēmas un procedūras, lai informētu Komisiju par tirdzniecības apstādināšanu, lai Komisija koordinētu reakciju visā tirgū kopumā un noteiktu tirdzniecības apstādināšanas lietderību citās tirdzniecības vietās, kurās tirgo attiecīgo finanšu instrumentu.

(9) Regulētā tirgus organizētājs ievieš efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, procedūras un noteikumus, tostarp pieprasa organizētā regulētā tirgus biedriem vai dalībniekiem veikt atbilstošas algoritmu pārbaudes un testus, vienlaikus radot apstākļus, kas sekmē un atvieglo minēto algoritmu testēšanu, lai nodrošinātu, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas nekaitē normālai tirdzniecības darbībai, un lai pārvaldītu visus normālas tirdzniecības darbības traucējumus, ko rada vai var radīt algoritmiskās tirdzniecības sistēmas, tostarp sistēmas, kas ierobežo rādītāju — biedru vai dalībnieku iesniegtie neizpildītie rīkojumi attiecībā pret noslēgto darījumu skaitu —, lai varētu palēnināt rīkojumu plūsmu, ja pastāv risks, ka tiek sasniegta tirdzniecības sistēmas rīkojumu apstrādes maksimālā kapacitāte, kā arī ierobežot un uzraudzīt cenas izmaiņas minimālo soli, ko piemēro tirgū.

(10) Regulētā tirgus organizētājs, kas atļauj tiešu elektronisko piekļuvi tā organizētajam regulētajam tirgum, izveido efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, procedūras un pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādu pakalpojumu saviem klientiem var sniegt tikai tādi regulētā tirgus biedri vai dalībnieki, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, kam ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstī, un ka tiek noteikti kritēriji attiecībā uz to personu piemērotību, kurām šādu tiešu elektronisko piekļuvi var piedāvāt, un ka regulētā tirgus biedrs vai dalībnieks uzņemas atbildību par rīkojumiem un darījumiem, kas iesniegti vai noslēgti, izmantojot šo pakalpojumu. Regulētā tirgus organizētājs arī nosaka atbilstošus standartus attiecībā uz risku kontroli un tirdzniecības apjomiem, izmantojot šādu piekļuvi, kā arī, ja nepieciešams, lai no citiem attiecīgā biedra vai dalībnieka rīkojumiem vai darījumiem nošķirtu rīkojumus vai apstādinātu tirdzniecību, ko veic persona, kas izmanto tiešu elektronisko piekļuvi. Regulētā tirgus organizētājs ievieš atbilstošus pasākumus, lai apturētu vai pārtrauktu konkrētā biedra vai dalībnieka tiesības piedāvāt klientiem tiešu elektronisko piekļuvi regulētajam tirgum, ja netiek ievēroti šīs daļas noteikumi.

(11) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, lai tā noteikumi par līdzāsatrašanās pakalpojumiem būtu pārredzami, taisnīgi un nediskriminējoši.

(12) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tā pakalpojumu komisijas maksas, tostarp maksa par darījumu izpildi, citas papildu komisijas maksas un visas atlaides, ir pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas un nerada stimulu iesniegt, labot vai atcelt rīkojumus vai veikt darījumus tā, ka tiek veicināti neatbilstoši tirdzniecības apstākļi vai tirgus ļaunprātīga izmantošana. Regulētā tirgus organizētājs piešķir atlaides par tirgus uzturēšanu attiecībā uz konkrētām akcijām vai uz akciju grozu. Regulētā tirgus organizētājs var koriģēt komisijas maksas apmēru par atceltiem rīkojumiem atkarībā no tā, cik ilgi rīkojums bijis izvietots tirdzniecības sistēmā, un strukturēt komisijas maksas apmēru katram finanšu instrumentam, uz ko tā attiecas. Regulētā tirgus organizētājs var piemērot augstāku komisijas maksu rīkojumiem, kuri vēlāk tiek atcelti, nekā rīkojumiem, kuri tiek izpildīti, un noteikt augstāku maksu biedriem vai dalībniekiem, kuriem ir proporcionāli vairāk atcelto rīkojumu salīdzinājumā ar izpildītajiem rīkojumiem, kā arī tiem biedriem vai dalībniekiem, kuri izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, lai atspoguļotu papildus radīto slogu sistēmas veiktspējai.

(13) Regulētā tirgus organizētājs, pamatojoties uz pazīmi vai marķējumu, ko norāda biedri vai dalībnieki, nodrošina iespēju identificēt rīkojumus, kuru izcelsme saistīta ar algoritmisko tirdzniecību, dažādus algoritmus, kas izmantoti rīkojumu radīšanai, un attiecīgās personas, kas iesniedz šos rīkojumus. Minēto informāciju regulētā tirgus organizētājs iesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma.

(14) Regulētā tirgus organizētājs, kura izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai datus par regulētajā tirgū iesniegtajiem rīkojumiem (rīkojumu reģistrs vai grāmata) vai nodrošina Komisijai piekļuvi šiem datiem tādā veidā, lai tai būtu iespēja veikt tirdzniecības uzraudzību.

(15) Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka šādi Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti:

1) Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētā regula (ES)  2017/584, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām attiecībā uz tirdzniecības vietu organizāciju (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/584);

2) Komisijas 2016. gada 13. jūnija deleģētā regula (ES)  2017/578, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē prasības par tirgus veidošanas līgumiem un shēmām (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/578);

3) Komisijas 2016. gada 18. maija deleģētā regula (ES) 2017/566, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem nolūkā novērst nesakārtotus tirdzniecības apstākļus papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (Dokuments attiecas uz EEZ);

4) Komisijas 2016. gada 6. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/573, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām nodrošināt taisnīgus un nediskriminējošus līdzāsatrašanās pakalpojumus un maksas struktūras papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (turpmāk — Regula Nr.  2017/573);

5) Komisijas 2016. gada 26. maija deleģētā regula (ES) 2017/570, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, lai noteiktu būtisku tirgu no likviditātes viedokļa attiecībā uz paziņojumiem par tirdzniecības pagaidu pārtraukšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

35.2 pants. Finanšu instrumentu cenas izmaiņas minimālais solis

(1) Regulētā tirgus organizētājs nosaka cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus tā organizētajos regulētajos tirgos attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuri noteikti Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētajā regulā (ES) 2017/588, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem un biržā tirgotiem fondiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  2017/588).

(2) Cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus, kas minēti šā panta pirmajā daļā, nosaka:

1) tādus, lai ņemtu vērā viena finanšu instrumenta likviditātes profilu dažādos tirgos un vidējo piedāvājuma cenas un pieprasījuma cenas starpību, ievērojot vēlmi nodrošināt cenu stabilitāti, bet nepamatoti neierobežojot turpmāku starpības samazināšanu;

2) pielāgojot cenas izmaiņas minimālo soli atbilstoši katram finanšu instrumentam.

(3) Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka Regula Nr.  2017/588.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

35.3 pants. Pulksteņu sinhronizācija

(1) Tirdzniecības vieta un tās biedri vai dalībnieki sinhronizē savus pulksteņus, kurus tie izmanto, lai fiksētu datumu un laiku jebkurai tirdzniecības vietā notikušai darbībai, par kuru nepieciešams ziņot.

(2) Precizitātes līmeni, ar kādu pulksteņi sinhronizējami atbilstoši starptautiskajiem standartiem, nosaka Komisijas 2016. gada 7. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/574, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par uzņēmumu pulksteņu precizitātes līmeni (Dokuments attiecas uz EEZ).

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

36.pants. Regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki

(1) Regulētā tirgus organizētāja biedrs vai dalībnieks ir persona, kas ir tiesīga veikt darījumus kādā no regulētā tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem. Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka regulētā tirgus organizētāja biedram vai dalībniekam ir iespēja kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku ar tiešu piekļuvi vai ar piekļuvi no attāluma.

(2) Par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku var kļūt tāda ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(3) Par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku var kļūt citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(4) Citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku:

1) ar tiešu piekļuvi, atverot filiāli;

2) ar piekļuvi no attāluma bez filiāles atvēršanas, ja darījumus regulētā tirgus organizētāja regulētajos tirgos var veikt no attāluma.

(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus, var kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku tikai pēc tam, kad tā ir reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Pirms tam, kad šā panta trešajā un piektajā daļā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku, regulētā tirgus organizētājs pārliecinās, ka tā izpilda un ievēro šajā likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības.

(7) Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs piešķirt biedra vai dalībnieka statusu arī personai, kura nav minēta šā panta otrajā un trešajā daļā, bet kura saskaņā ar regulētā tirgus organizētāja apstiprinātajiem kritērijiem ir piemērota un atbilstoša, kurai ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību regulētajā tirgū un kurai ir pietiekami resursi un organizatoriskā struktūra, lai veiktu regulētā tirgus organizētāja biedra vai dalībnieka pienākumus un garantētu pienācīgus norēķinus par darījumiem.

(8) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina vienādas tiesības visiem regulētā tirgus organizētāja biedriem vai dalībniekiem. Regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki, slēdzot savstarpējus darījumus regulētajā tirgū, var neievērot šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā minētās prasības. Regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki piemēro šīs daļas otrajā teikumā minēto šā likuma pantu prasības attiecībā uz saviem klientiem, ja, rīkojoties klientu vārdā, izpilda viņu rīkojumus regulētajā tirgū.

(9) Regulētā tirgus organizētājs iesniedz Komisijai regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku sarakstu un nekavējoties informē Komisiju par sarakstā izdarītajiem grozījumiem un papildinājumiem.

(10) Regulētā tirgus organizētājs paredz regulētā tirgus organizētāja biedriem vai dalībniekiem tiesības darījumu slēgšanai regulētajā tirgū izraudzīties citu norēķinu sistēmu, nekā piedāvā regulētā tirgus organizētājs.

(11) Šā panta desmitajā daļā minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad:

1) starp regulētā tirgus organizētāja piedāvāto finanšu instrumentu norēķinu sistēmu un izraudzīto norēķinu sistēmu pastāv tāda saikne vai mehānisms, kas nodrošina efektīvus un ekonomiskus norēķinus;

2) tehniskie nosacījumi tā darījuma norēķiniem, kurš noslēgts regulētajā tirgū, izmantojot citu norēķinu sistēmu, nekā piedāvā regulētā tirgus organizētājs, nodrošina pienācīgu finanšu tirgus darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

37.pants. Informācijas par darījumiem ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem sniegšana un uzglabāšana

(Izslēgts ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

38.pants. Informācijas par darījumiem ar finanšu instrumentiem atklāšana

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

39.pants. Regulētā tirgus organizētāja tiesības veikt uzraudzību

(1) Regulētā tirgus organizētājs uzrauga katra tā organizētā regulētā tirgus darbību šajā likumā un regulētā tirgus organizētāja noteikumos reglamentētajā kārtībā.

(2) Regulētā tirgus organizētājs uzrauga finanšu instrumentu cenu veidošanos tā organizētajos regulētajos tirgos, kā arī tirdzniecības norisi, lai identificētu regulētā tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumus, neatbilstošus tirdzniecības apstākļus vai rīcību, kura aizliegta saskaņā ar Regulu Nr.  596/2014, vai sistēmas traucējumus attiecībā uz finanšu instrumentu un citus šā likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumus.

(3) Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no tā biedriem vai dalībniekiem informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai lemtu par to atbilstību regulētā tirgus organizētāja biedra vai dalībnieka statusam.

(4) (Izslēgta ar 15.10.2009. likumu.)

(5) Regulētā tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību regulētā tirgus organizētāja apstiprināto regulētā tirgus darbības noteikumu prasībām.

(6) (Izslēgta ar 15.10.2009. likumu.)

(7) Regulētā tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju par tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un regulētā tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumiem, kā arī par šo pārkāpumu sakarā pieņemtajiem lēmumiem.

(7) Regulētā tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju par būtiskiem tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un regulētā tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumiem, neatbilstošiem tirdzniecības apstākļiem vai rīcību, kura aizliegta saskaņā ar Regulu Nr.  596/2014, vai sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu, kā arī par šo pārkāpumu sakarā pieņemtajiem lēmumiem.

(71) Informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta septīto daļu, Komisija paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un pārējo dalībvalstu kompetentajām institūcijām. Par rīcību, kura aizliegta saskaņā ar Regulu Nr.  596/2014, Komisija paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un pārējo dalībvalstu kompetentajām institūcijām, ja ir pārliecinājusies, ka šāda rīcība ir veikta vai tiek veikta.

(72) Regula Nr.  2017/565 nosaka apstākļus, kuros piemērojama šā panta septītajā un 7.1 daļā minētā informācijas sniegšanas prasība.

(73) Regulētā tirgus organizētājs sniedz Komisijai vai attiecīgām tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešamo informāciju visu to faktu un apstākļu noskaidrošanai, kuri attiecas uz iespējamiem Regulas Nr.  596/2014 pārkāpumiem.

(8) Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un regulētā tirgus organizētāja biedriem vai dalībniekiem pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt regulētā tirgus organizētājam tā pieprasīto informāciju par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku klientiem (fiziskajām un juridiskajām personām), to finanšu instrumentu kontiem un naudas kontiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu norēķiniem, un veiktajiem darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ja šī informācija ir nepieciešama regulētā tirgus organizētājam, lai pildītu iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju novēršanai piešķirtās uzraudzības funkcijas. Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs izmantot iesniegto informāciju tikai mērķim, kuram tā pieprasīta.

(9) Par šā panta astotās daļas kārtībā iegūtās informācijas tīšu vai netīšu izpaušanu atklātībai vai personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, regulētā tirgus organizētāja padomes, valdes locekļi un darbinieki tiek saukti pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 29.03.2007., 15.10.2009. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

39.1 pants. Citā dalībvalstī licencēta regulētā tirgus organizētāja darbība Latvijas Republikā

(1) Citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, ir tiesīgs veikt darbību Latvijas Republikā, lai veicinātu Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi šim regulētajam tirgum.

(2) Citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt šā panta pirmajā daļā minēto darbību Latvijas Republikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no regulētā tirgus organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt regulētā tirgus organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai identificējošus datus par to Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi vai citu personu, kas ir šajā valstī licencēta regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki.

(4) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

39.2 pants. Latvijas Republikā licencēta regulētā tirgus organizētāja darbība citā dalībvalstī

(1) Latvijas Republikā reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, ir tiesīgs veikt darbību citā dalībvalstī, lai veicinātu šajā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi šim regulētajam tirgum.

(2) Latvijas Republikā reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas vēlas uzsākt darbību kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda šo valsti.

(3) Iesniegumu par darbības uzsākšanu citā dalībvalstī Komisija izskata 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un par savu lēmumu informē regulētā tirgus organizētāju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. Regulētā tirgus organizētājs var uzsākt darbību, kad Komisija ir informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(4) Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma nosūta identificējošus datus par to ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi vai citu personu, kas ir reģistrētas šajā dalībvalstī un kas ir Latvijas Republikā licencēta regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki.

(5) Lai nodrošinātu norēķinus par darījumiem regulētajā tirgū, regulētā tirgus organizētājam ir tiesības slēgt vienošanās par piekļuvi tīrvērtes centram, centrālajam darījumu starpniekam vai norēķinu sistēmai citā dalībvalstī. Komisija var ierobežot šādu vienošanos noslēgšanu tikai gadījumā, ja tā var pierādīt, ka šie pasākumi traucē pienācīgai regulētā tirgus darbībai. Komisija ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzības vai uzraudzības institūcijas.(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

39.3 pants. Sadarbība ar centrālajiem darījumu partneriem attiecībā uz tīrvērtes un norēķinu kārtību

(1) Lai nodrošinātu norēķinus par darījumiem regulētajā tirgū neatkarīgi no Regulas Nr.  648/2012 III, IV vai V sadaļā noteiktā, regulētā tirgus organizētājam ir tiesības slēgt vienošanās par piekļuvi tīrvērtes iestādei, centrālajam darījumu partnerim vai norēķinu sistēmai citā dalībvalstī.

(2) Neatkarīgi no Regulas Nr.  648/2012 III, IV vai V sadaļā noteiktā Komisija var ierobežot šādu vienošanos noslēgšanu tikai gadījumā, kad tā pierāda, ka šie pasākumi traucē pienācīgai regulētā tirgus darbībai, ņemot vērā šā likuma 133.12 panta otrās daļas nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām. Komisija ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzības un uzraudzības institūcijas.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

40.pants. Regulētā tirgus organizētāja uzraudzība

(1) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina Komisiju (pēc tās pieprasījuma) ar tā tirdzniecības sistēmā esošo informāciju, ar regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku un regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu iesniegto informāciju, kā arī ar jebkuru citu informāciju, kas Komisijai nepieciešama uzraudzības nolūkos.

(2) Komisijai ir tiesības pārbaudīt regulētā tirgus organizētāja darbību, tai skaitā veikt regulētā tirgus organizētāja iekšējās pārbaudes. Komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem regulētā tirgus organizētāja dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī izdarīt izrakstus no tiem, izgatavot norakstus (kopijas).

(3) Pēc Komisijas motivēta rakstveida pieprasījuma regulētā tirgus organizētājs iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu ar regulētā tirgus organizētāja darbību saistītu informāciju.

(4) Komisijai ir tiesības piedalīties regulētā tirgus organizētāja akcionāru (dalībnieku) sapulcēs, ierosināt sasaukt regulētā tirgus organizētāja pārvaldes institūciju sēdes un noteikt tajās izskatāmos jautājumus, kā arī piedalīties šajās sēdēs bez balsstiesībām.

(5) Komisijai ir tiesības pilnībā vai daļēji atcelt regulētā tirgus organizētāja pārvaldes institūciju lēmumus, kas saistīti ar šā likuma 27.pantā noteikto pienākumu izpildi vai regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļu iecelšanu, ja šie lēmumi neatbilst likumiem, citiem normatīvajiem aktiem vai regulētā tirgus organizētāja statūtiem, noteikumiem vai iekšējiem aktiem, vai kas var būtiski ietekmēt regulētā tirgus organizētāja finansiālo stāvokli.

(6) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu regulētā tirgus organizētāju uzraudzību.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

40.1 pants. Citā dalībvalstī licencēta regulētā tirgus organizētāja uzraudzība

(1) Ja citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, Komisija par to nekavējoties informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt to par veiktajiem pasākumiem.

(2) Ja citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai ja dalībvalsts uzraudzības institūcijas veiktie pasākumi izrādās neefektīvi, Komisija par to informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam turpināt darbību Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(3) Komisija ir tiesīga vērsties pie Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes ar lūgumu izskatīt citā dalībvalstī reģistrēta tirgus organizētāja pārkāpumu.

(4) Par šā panta otrajā daļā veiktajiem pasākumiem vai noteikto aizliegumu Komisija informē attiecīgo regulētā tirgus organizētāju.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

II nodaļa
Finanšu instrumentu iekļaušana regulētajos tirgos

(Nodaļa 09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

41.pants. Vispārīgās prasības finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajos tirgos

(1) Regulētajos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.

(2) (Izslēgta ar 26.05.2016. likumu)

(3) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu regulētajā tirgū, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 prasībām, kā arī reģistrēts Komisijā.

(4) Ja regulētajā tirgū paredzēts iekļaut šā likuma 3.panta septītās daļas 2., 4., 9. un 10.punktā minētos pārvedamos vērtspapīrus, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir tiesīga brīvprātīgi sagatavot prospektu.

(5) Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū nosaka attiecīgais regulētā tirgus organizētājs. Prasībām attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu un atvasināto preču instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū jābūt tādām, kas nodrošina, ka atvasinātā instrumenta līguma noteikumi pieļauj precīzu cenas noteikšanu un efektīvu norēķinu nosacījumus.

(6) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajos tirgos pieņem regulētā tirgus organizētāja valde, pamatojoties uz emitenta vai tās personas iesniegumu, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(7) Pārvedamu vērtspapīru, kas ir iekļauts vienā regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas var iekļaut citā regulētajā tirgū. Tā regulētā tirgus organizētājs, kurā pārvedams vērtspapīrs iekļauts bez emitenta piekrišanas, par to informē emitentu. Šajā gadījumā emitents tiek atbrīvots no pienākuma saskaņā ar šā likuma D sadaļas II un III nodaļas prasībām sniegt informāciju tam regulētā tirgus organizētājam, kura regulētajā tirgū pārvedams vērtspapīrs iekļauts bez emitenta piekrišanas.

(8) Ja pārvedamu vērtspapīru, kas ir iekļauts regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas sāk tirgot daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, emitents tiek atbrīvots no pienākuma atklāt informāciju daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ja sistēmas organizētājs ir noteicis prasības informācijas atklāšanai.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2016. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

42.pants. Prasības akciju un tām pielīdzināmu pārvedamu vērtspapīru, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā, iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Akcijas un tām pielīdzināmus pārvedamus vērtspapīrus, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrību kapitālā (turpmāk — akcijas), iekļauj oficiālajā sarakstā, ja:

1) tajā iekļaujamo akciju prognozējamā tirgus kapitalizācija dienā, kad regulētā tirgus organizētājs pieņem lēmumu par akciju iekļaušanu oficiālajā sarakstā, ir vismaz 1 000 000 euro. Gadījumos, kad oficiālajā sarakstā iekļaujamo akciju tirgus kapitalizāciju nav iespējams prognozēt, akciju iekļaušana šajā sarakstā pieļaujama, ja akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls un rezerves (tostarp peļņa vai zaudējumi) pēdējā pārskata gada laikā kopumā ir vismaz 1000000 euro;

2) akciju sabiedrība ir darījusi publiski pieejamus gada pārskatus vismaz par trim pēdējiem pārskata gadiem;

3) iesniegums iekļaušanai oficiālajā sarakstā iesniegts par visām attiecīgās kategorijas akcijām.

(2) Ja iekļaušana regulētā tirgus oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo akciju tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas.

(3) Ja akciju publiskais piedāvājums nenotiek ar regulētā tirgus starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas.

(4) Ja akciju publiskais piedāvājums notiek ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas, vai arī regulētā tirgus organizētājam ir pamats uzskatīt, ka, pastāvot pat zemākai procentuālajai attiecībai, pēc iekļaušanas oficiālajā sarakstā šo akciju tirgus darbosies pietiekami aktīvi.

(5) Regulētā tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus akciju iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 13.01.2011., 19.09.2013. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

43.pants. Prasības obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja kopējais aizņēmuma apjoms nav mazāks par 200000 euro. Šo prasību nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja nav noteikts aizņēmuma apjoms.

(2) Regulētā tirgus organizētājs var pieņemt lēmumu par šā panta pirmās daļas prasībām neatbilstošu parāda vērtspapīru iekļaušanu oficiālajā sarakstā pēc tam, kad pārliecinājies, ka attiecīgajiem parāda vērtspapīriem būs pietiekami aktīvs tirgus.

(3) Konvertējamas vai apmaināmas obligācijas, kā arī jebkurus parāda vērtspapīrus ar papildu tiesībām iegūt akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja ar minētajām obligācijām vai vērtspapīriem saistītās akcijas jau ir iekļautas tā paša vai cita regulētā tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā.

(4) Parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iesniegums par to iekļaušanu attiecas uz visiem attiecīgās emisijas parāda vērtspapīriem. Šo prasību var nepiemērot attiecībā uz Latvijas Republikas emitētajiem parāda vērtspapīriem.

(5) Ja iekļaušana oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo parāda vērtspapīru tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas. Šo noteikumu nepiemēro hipotekāro ķīlu zīmju emisijas gadījumā un nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja sākotnējās izvietošanas beigu diena nav noteikta.

(6) Regulētā tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 13.01.2011., 19.09.2013. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

44.pants. Prospekta saturs

(1) Prospektam, ko sagatavo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajā tirgū, piemēro šā likuma 17.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un astotās daļas prasības.

(2) Ja prospekts sagatavots par tādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība nav mazāka par 100 000 euro, kopsavilkums nav jāsniedz, izņemot šā likuma 49.1panta trešajā daļā minēto gadījumu.

(3) Lai emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, atbrīvotu no pienākuma iekļaut prospektā informāciju, kas minēta Eiropas Komisijas regulā Nr. 809/2004, piemēro šā likuma 19.panta prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 13.01.2011., 22.03.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

44.1 pants. Pamatprospekta sagatavošana un reģistrācija

(1) Pamatprospektu sagatavo saskaņā ar šā likuma 17.1panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām.

(2) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā likuma 48.panta prasībām.

(3) Informāciju, kas sniegta pamatprospektā, ja nepieciešams, saskaņā ar šā likuma 45.panta prasībām papildina ar jaunāko informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks iekļauti regulētajā tirgū.

(4) Ja piedāvājuma galīgie noteikumi nav iekļauti pamatprospektā vai tā papildinājumos, tos, cik drīz vien iespējams, pirms vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū dara pieejamus ieguldītājiem šā likuma 17.1 panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015. Ceturtā daļa stājas spēkā 01.01.2016. Sk. Pārejas noteikumu 51.punktu)

44.2pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

Informācijas iekļaušanai prospektā atsauces veidā piemēro šā likuma 17.2panta prasības.

44.3pants. Prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un kam ir Komisijā reģistrēts reģistrācijas dokuments, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Šādā gadījumā vērtspapīru aprakstā ietver informāciju, ko parasti sniedz reģistrācijas dokumentā, ja kopš brīža, kad tika reģistrēts jaunākais reģistrācijas dokuments, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt ieguldītāju novērtējumu, ja vien šāda informācija nav sniegta saskaņā ar šā likuma 45.pantā paredzētajiem papildinājumiem. Vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu reģistrē atsevišķi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

45.pants. Prospekta papildinājumi

(1) Ja laikā no prospekta apstiprināšanas Komisijā līdz pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanai regulētajā tirgū rodas vai ir atklāti jebkādi svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar prospektā iekļauto informāciju un var ietekmēt pārvedamu vērtspapīru novērtējumu, emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sagatavo prospekta papildinājumus.

(2) Prospekta papildinājumus un to tekstu elektroniskā veidā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz Komisijai, kas tos reģistrē septiņu darba dienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, papildina arī kopsavilkumu un tā tulkojumu, ja nepieciešams ņemt vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumā. Ja emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, jau iesniegusi regulētā tirgus organizētājam iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tā iesniedz prospekta papildinājumus arī attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam.

(3) Prospekta papildinājumus publicē saskaņā ar šā likuma 52.panta prasībām. Papildinājumu teksts uzskatāms par neatņemamu prospekta sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo prospektu.

(4) Ja ieguldītāji pirms prospekta papildinājumu publicēšanas jau ir piekrituši pirkt pārvedamus vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, viņiem ir tiesības divu darba dienu laikā vai prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc prospekta papildinājuma publicēšanas atsaukt savu piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

46.pants. Atbildība par prospektā iekļauto informāciju

(1) Prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Prospektā norāda par tajā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par tajā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ viņš cietis zaudējumus.

(6) No prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs, ir pretrunā ar pārējām emisijas prospekta daļām vai ja tas kopā ar pārējām emisijas prospekta daļām nesniedz galveno informāciju, kas ļauj ieguldītājam lemt par vērtspapīru iegādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

47.pants. Prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi

Pienākums sagatavot prospektu neattiecas uz šādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū:

1) akcijām, kas 12 mēnešu laika posmā veido mazāk nekā 10 procentus no tādas pašas kategorijas akciju skaita, kas jau ir iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū;

2) akcijām, ko emitē, lai aizvietotu tādas pašas kategorijas akcijas, kuras jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū, ja šādu akciju emisija nepalielina reģistrēto pamatkapitālu;

3) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā saistībā ar pārņemšanu, kuru īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

4) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt saistībā ar komercsabiedrību apvienošanos vai sadalīšanu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas iekļaujama prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

5) akcijām, kas bez maksas piedāvātas, piešķirtas vai piešķiramas pašreizējiem akcionāriem, un dividendēm, ko izmaksā tā veida akcijās, par kurām šādas dividendes tiek izmaksātas, ievērojot nosacījumu, ka minētās akcijas ir tāda paša veida akcijas, kādas jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū, un ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

6) pārvedamiem vērtspapīriem, ko pašreizējiem vai bijušajiem vadītājiem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs vai saistītais uzņēmums, ievērojot nosacījumu, ka minētie pārvedamie vērtspapīri ir tādas pašas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kādi jau iekļauti tajā pašā regulētajā tirgū, un ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par pārvedamu vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

7) akcijām, kas rodas citu vērtspapīru konversijas vai apmaiņas rezultātā vai to tiesību izmantošanas rezultātā, ko piešķir citi vērtspapīri, ja minētās akcijas ir tādas pašas kategorijas akcijas, kādas jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū;

8) pārvedamiem vērtspapīriem, kas jau iekļauti citā regulētajā tirgū, ievērojot šādus nosacījumus:

a) šie pārvedamie vērtspapīri vai tādas pašas kategorijas pārvedami vērtspapīri ir jau vairāk nekā 18 mēnešus iekļauti citā regulētajā tirgū,

b) attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas pirmo reizi iekļauti regulētā tirgū pēc 2003.gada 31decembra, iekļaušana citā regulētajā tirgū ir saistīta ar reģistrētu prospektu, kas darīts pieejams sabiedrībai saskaņā ar šā likuma 51.pantu,

c) attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri pirmo reizi iekļauti dalībvalstu biržas sarakstos no 1983.gada 30.jūnija līdz 2005.gada 30.jūnijam un par kuriem prospekti reģistrēti saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kuros pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas šā punkta "b" apakšpunkts,

d) ir izpildītas saistības par pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību citā regulētajā tirgū,

e) persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū atbilstoši šim atbrīvojumam, dara pieejamu sabiedrībai kopsavilkuma dokumentu latviešu valodā,

f) kopsavilkuma dokuments, kas minēts šā punkta "e" apakšpunktā, ir darīts pieejams sabiedrībai tajā dalībvalstī, kuras regulētajā tirgū pārvedamus vērtspapīrus ir lūgts iekļaut,

g) kopsavilkums atbilst šā likuma 17.panta trešās daļas 3.punkta prasībām un ir norādīts, kur var iegūt jaunāko prospektu un kur ir pieejama finanšu informācija, ko saskaņā ar sev saistošo izziņošanas pienākumu publicējis emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

48.pants. Prospekta reģistrācija

(1) Prospektu reģistrē Komisija. Lai reģistrētu prospektu, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū;

3) (izslēgts ar 22.03.2012. likumu).

(11) (Izslēgta ar 26.05.2016. likumu)

(2) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) regulētā tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un tā regulētā tirgus nosaukumu, kurā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus;

4) valstis, kurās pārvedamus vērtspapīrus vēlas iekļaut regulētajā tirgū.

(3) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 10 darba dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu.

(4) Ja Komisija konstatē, ka tai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai ka nepieciešama papildu informācija, tā paziņo to emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šādā gadījumā šajā pantā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad tiek novērsti Komisijas norādītie trūkumi un iesniegta pieprasītā papildu informācija.

(5) Ja Komisija šajā pantā noteiktajos termiņos nav pieņēmusi lēmumu, prospekts nav uzskatāms par reģistrētu. Šādā gadījumā Komisija sniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, argumentētu paskaidrojumu par aizkavēšanās iemeslu un norāda, kad lēmums par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu tiks pieņemts.

(6) Lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un ir iesniegusi Komisijai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.

(7) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par prospekta reģistrāciju, Komisija lēmuma tekstu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā un lēmuma kopiju nosūta attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam. Vienlaikus Komisija prospekta kopiju nosūta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 22.03.2012., 26.05.2016. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

48.1pants. Prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(1) Prospekts ir derīgs 12 mēnešus pēc tā reģistrācijas Komisijā attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ja ir ievērotas šā likuma 45.panta prasības.

(2) Piedāvājuma programmas gadījumā pamatprospekts, kas iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem.

(3) Attiecībā uz tiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas minēti šā likuma 17.1panta pirmās daļas 2.punktā, prospekts ir derīgs līdz brīdim, kad attiecīgie pārvedamie vērtspapīri vairs netiek nepārtraukti vai atkārtoti emitēti.

(4) Prospekts ir derīgs, ja tas sastāv no reģistrācijas dokumenta, kurā ietvertā informācija ir papildināta saskaņā ar šā likuma 44.3 vai 45.panta prasībām, vērtspapīru apraksta un kopsavilkuma. Reģistrācijas dokuments, kas minēts šā likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā, ir derīgs 12 mēnešus pēc tā reģistrācijas Komisijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

49.pants. Prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(1) Emitents vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, kuras prospekts un visi tā papildinājumi ir reģistrēti Komisijā, var lūgt iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, pēc tam, kad pēc emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, lūguma Komisija ir informējusi attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Gadījumos, kad citas dalībvalsts emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū Latvijā, attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas reģistrēts prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā institūcija par prospekta reģistrēšanu ir informējusi Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(3) Ja ir konstatēti svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas šā likuma 45.pantā un kas radušās kopš prospekta reģistrēšanas, tikai attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija ir tiesīga pieprasīt papildinājumu reģistrēšanu un publicēšanu atbilstoši izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. Latvijas kompetentās institūcijas un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir tiesīgas tikai vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas uzmanību uz jebkādas jaunas informācijas nepieciešamību.

(4) Komisija iesniedz emitentam vai personai, kas ir atbildīga par prospekta sagatavošanu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei apliecinājumu, ka prospekts sagatavots saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par prospekta sagatavošanu, un minētā prospekta kopiju šādā kārtībā:

1) triju darba dienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas ir atbildīga par prospekta sagatavošanu;

2) ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar prospekta projektu, vienas darba dienas laikā pēc prospekta reģistrēšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam apliecinājumam, ko nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai, pievieno kopsavilkuma tulkojumu, par kura sagatavošanu un satura atbilstību oriģinālajam prospekta tekstam ir atbildīgs emitents vai tā persona, kura ir atbildīga par prospekta sagatavošanu. Tādas pašas prasības attiecas arī uz jebkuru prospekta papildinājumu.

(6) Ja Komisija saskaņā ar šā likuma 44.panta trešās daļas noteikumiem ir atļāvusi emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, neiekļaut kādu informāciju prospektā, tad, informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetento institūciju, Komisija norāda arī savas atļaujas pamatojumu.

(7) Komisija savā mājaslapā internetā publisko prospektu apliecinājumus, kurus citu izcelsmes dalībvalstu kompetentās institūcijas ir iesniegušas Komisijai, ja iespējams, norādot saiti uz mājaslapu internetā, kur izcelsmes dalībvalstu kompetentās institūcijas ir publiskojušas emisijas prospektus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

49.1 pants. Valodu lietošana

(1) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū tiks lūgta tikai Latvijā, prospektu sagatavo valsts valodā.

(2) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū tiks lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja citas dalībvalsts emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū Latvijā, tai ir jāsagatavo prospekta kopsavilkums valsts valodā.

(4) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū tiek lūgta vairāk nekā vienā dalībvalstī, ieskaitot Latviju, emitents vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospektu sagatavo un dara pieejamu valodā, ko attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas un Komisija ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. Emitents vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sagatavo arī emisijas prospekta kopsavilkumu valsts valodā.

(5) Ja iekļaušana regulētajā tirgū tiek lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 100 000 euro, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 26.02.2009., 13.01.2011., 22.03.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

49.2pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu prospektu atzīšana

(1) Komisija ir tiesīga reģistrēt prospektu, ko emitenti, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, sagatavojuši atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, ja:

1) prospekts ir sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas vērtspapīru komisiju organizācijas, ieskaitot Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas informācijas atklāšanas standartus;

2) informācijai, arī finanšu informācijai, tiek izvirzītas līdzvērtīgas prasības, kādas noteiktas šajā likumā.

(2) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitējis ārvalstī reģistrēts emitents, tiek iekļauti regulētā tirgū citā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro šā likuma 49. un 49.1panta prasības.

50.pants. Iesnieguma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū izskatīšana

(1) Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz attiecīgā regulētā tirgus organizētājam iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prospekta reģistrācijas Komisijā.

(2) Regulētā tirgus organizētājs 10 dienu laikā no dienas, kad emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegusi iesniegumu, pieņem lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū. Minētajā termiņā regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt no emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, papildu informāciju saskaņā ar noteikumiem par attiecīgā regulētā tirgus darbību. Šādā gadījumā 10 dienu termiņu skaita no dienas, kad papildu informācija iesniegta regulētā tirgus organizētājam.

(3) Lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts reģistrēts Komisijā vai regulētā tirgus organizētājs saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai regulētā tirgus organizētāja apliecinājumu par prospekta reģistrāciju.

(4) Regulētā tirgus organizētāja lēmumu par atteikumu iekļaut finanšu instrumentus regulētajā tirgū var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(5) Lēmumā par finanšu instrumentu (izņemot ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības) iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā prospekts reģistrēts Komisijā (ja saskaņā ar likumu emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir pienākums sagatavot prospektu);

2) emitenta firmu un juridisko adresi;

3) emitenta reģistrācijas vietu un numuru;

4) finanšu instrumentu veidu, kategoriju, nominālvērtību un emisijas apjomu.

(6) Lēmumā par ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iekļaušanu regulētajā tirgū norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā ieguldījumu fonds vai alternatīvo ieguldījumu fonds reģistrēts Komisijā;

2) ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda veidu un nosaukumu;

3) ieguldījumu fondu pārvaldošās sabiedrības vai alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka firmu un juridisko adresi;

4) ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda emitēto ieguldījumu apliecību skaitu, ieguldījumu fonda daļas vērtību (atvērtajam fondam) vai nominālvērtību (slēgtajam fondam) lēmuma pieņemšanas dienā.

(7) Lēmumā par citā dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai regulētā tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un mājas lapas adresi internetā, kurš pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.

(8) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs nekavējoties nosūta emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kas nodrošina norēķinus par regulētajā tirgū noslēgtiem darījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 26.05.2016., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

51.pants. Prospekta izplatīšanas kārtība

(1) Prospektu aizliegts izplatīt pirms tā reģistrācijas Komisijā. Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiklīdz tas iespējams, publisko šo prospektu, taču jebkurā gadījumā savlaicīgi pirms pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū, bet ne vēlāk kā dienā, kad pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(2) Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, regulētā tirgus organizētājs nekavējoties ievieto lēmuma un prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

(3) Prospekts tiek uzskatīts par pieejamu sabiedrībai, kad tas ir publicēts:

1) ievietojot vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti visās dalībvalstīs vai kas ir plašā apgrozībā dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri tiek iekļauti regulētā tirgū, vai

2) drukātā veidā. Šādā gadījumā tas bez maksas jādara pieejams sabiedrībai tā regulētā tirgus organizētāja birojā, kurā pārvedami vērtspapīri tiek iekļauti organizētajā regulētajā tirgū, vai emitenta juridiskās adreses birojā un to finanšu starpnieku birojos, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

3) elektroniskā veidā emitenta mājas lapā internetā vai to attiecīgo finanšu starpnieku mājas lapās internetā, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

4) elektroniskā veidā tā regulētā tirgus organizētāja mājas lapā internetā, kurā ir lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū.

(4) Emitents vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un publicē prospektu saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. vai 2.punktu, publicē prospektu arī elektroniskā veidā atbilstoši šā panta trešās daļas 3.punktam. Tāpat Komisija ir tiesīga pieprasīt publicēt paziņojumu, kurā jānorāda, kā prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai un kur sabiedrība to var iegūt. Prasības attiecībā uz prospekta publicēšanu nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti par emisijas prospektiem.

(5) Gadījumā, kad prospektu veido vairāki dokumenti vai tajā ir iekļauta informācija atsauces veidā, dokumentus un informāciju, kas veido prospektu, var publicēt atsevišķi, ja minētie dokumenti ir bez maksas darīti pieejami sabiedrībai šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrā dokumentā norāda, kur var iegūt citus pilnu prospektu veidojošos dokumentus.

(6) Prospekta un prospekta papildinājumu tekstam, kas publicēts vai darīts pieejams sabiedrībai, un formātam jābūt identiskiem to sākotnējai versijai, kas reģistrēta Komisijā.

(7) Ja prospektu publicē elektroniskā veidā, emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospekts papīra formā bez maksas jāizsniedz ieguldītājam pēc tā pieprasījuma.

(8) Komisija reizi gadā savā mājas lapā internetā publicē to prospektu sarakstu, kurus tā ir reģistrējusi pēdējo 12 mēnešu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 26.05.2016. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

52.pants. Regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšana

(1) Regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklāmā nedrīkst ietvert neprecīzu vai maldinošu informāciju vai informāciju, kas ir pretrunā ar prospektā norādītajām ziņām. Šai informācijai ir jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā, ja tas jau publicēts, vai informācijai, kura noteikti jāiekļauj prospektā, ja prospektu publicē vēlāk.

(2) Informācijai, kas jebkādā veidā sniegta par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā.

(3) Reklāmā norāda to, ka prospekts ir vai tiks publicēts, kur un kad var iegūt prospektu. Reklāmai ir jābūt skaidri un nepārprotami atpazīstamai kā reklāmai.

(4) Visai informācijai, kas attiecas uz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, izziņota mutvārdos vai rakstveidā, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā.

(5) Regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklāmai un šā panta ceturtajā daļā minētajai informācijai piemēro šā likuma 24.panta piektajā daļā minēto tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības attiecībā uz emisijas prospektiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

53.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības uzsākšana

(1) Pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt ne agrāk kā trīs dienas pēc tam, kad prospekts ievietots attiecīgā regulētā tirgus organizētāja mājas lapā internetā.

(2) Finanšu instrumentu tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt tikai pēc to iegrāmatošanas centrālajā vērtspapīru depozitārijā.

(3) (Izslēgta ar 14.09.2017. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū

(1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(11) Šā panta otrā, 2.1, sestā, desmitā, vienpadsmitā, divpadsmitā un trīspadsmitā daļa attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū.

(12) Šā likuma 54.2, 54.3, 54.4, 54.5 un 54.6 pants attiecas uz akciju sabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un tās akcionāriem.

(2) Lai akcionāri varētu izmantot savas tiesības, akciju sabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības akcionāriem ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Akciju sabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par:

1) akcionāru sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un akcionāru tiesībām piedalīties akcionāru sapulcē. Kopā ar paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu akciju sabiedrības valde akcionāriem nodrošina pilnvaras veidlapu;

2) dividenžu piešķiršanu un izmaksu;

3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek akciju piešķiršana, parakstīšanās uz šīm akcijām, akciju konversija, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmtiesību izmantošanas iespējas;

4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības;

5) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs sabiedrības dažādas kategorijas akcijās, tajā skaitā atvasinātajos finanšu instrumentos, kuri nodrošina pieeju emitenta akcijām. Šajā punktā minēto informāciju sniedz nekavējoties.

(21) Paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu izplata ne vēlāk kā trīsdesmitajā dienā pirms sapulces dienas.

(22) Lai pieņemtu lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru sapulce ar divu trešdaļu klātesošo akcionāru balsu vairākumu var nolemt, ka paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu izplata vēlāk nekā norādīts šā panta 2.1 daļas termiņā, vai var lemt par statūtu grozījumiem, kas paredz, ka paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu izplata vēlāk, nekā norādīts šā panta 2.1 daļas termiņā, vienlaikus pastāvot šādiem nosacījumiem:

1) attiecīgā akcionāru sapulce notiek ne agrāk kā desmitajā kalendāra dienā pēc tās sasaukšanas;

2) tiek veikti Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā norādītie agrīnas intervences pasākumi vai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir iecelts pilnvarnieks;

3) pamatkapitāla palielināšana ir nepieciešama, lai neiestātos noregulējuma nosacījumi.

(3) Lai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, varētu izmantot savas tiesības, kapitālsabiedrības, kuras parāda vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Kapitālsabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par:

1) to personu sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kurām pieder parāda vērtspapīri, un šo personu tiesībām piedalīties sapulcē. Kapitālsabiedrības valde katrai personai, kurai pieder parāda vērtspapīri un kura ir tiesīga balsot šādu personu sapulcē, kopā ar paziņojumu par sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par sapulci;

2) procentu izmaksām;

3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmtiesību izmantošanas iespējas;

4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas, kā arī atmaksāšanas noteikumiem;

5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības;

6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros, tajā skaitā par pārmaiņām noteikumos, kas var netieši ietekmēt minētās tiesības, it īpaši tās, kuras izriet no izmaiņām aizņēmuma noteikumos vai procentu likmēs.

(4) Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos regulētā tirgus organizētāja regulētajos tirgos, ņemot vērā šā likuma 3.3 panta prasības.

(5) Šā panta otrajā, 2.1 un trešajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde izplata saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām. Kapitālsabiedrības, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, valde ir atbrīvota no Komerclikumā noteiktā pienākuma publicēt paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(6) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā nosūta oficiālajai regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmai (turpmāk — oficiālā glabāšanas sistēma) akcionāru sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus, tajā skaitā lēmumu projektus, kurus iesnieguši akcionāri.

(7) Kapitālsabiedrība, kuras parāda vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētajā tirgū, nekavējoties dara zināmu atklātībai informāciju par jaunu parāda vērtspapīru emisiju un ar tiem saistītām garantijām vai nodrošinājumiem. Šīs daļas prasības neattiecas uz starptautisko publisko tiesību subjektu, kura dalībnieks ir vismaz viena dalībvalsts.

(8) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto informāciju kapitālsabiedrība var nosūtīt akcionāriem vai personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja par to ir pieņemts lēmums akcionāru sapulcē un ievērotas šādas prasības:

1) tiek izmantoti tādi elektroniskie līdzekļi, kurus akcionāri vai personas, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, var izmantot neatkarīgi no to reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas;

2) tiek noteikta kārtība, kādā kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāri vai personas, kas ir tiesīgas izmantot balsstiesības, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, saņem informāciju;

3) akcionāriem vai personām, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības, un personām, kam pieder parāda vērtspapīri, nosūta rakstveida pieprasījumu, lai saņemtu šo personu piekrišanu attiecībā uz elektronisko līdzekļu izmantošanu informācijas nosūtīšanai. Ja 30 dienu laikā kapitālsabiedrība nesaņem atteikumu, tiek uzskatīts, ka minētās personas ir devušas piekrišanu. Piekrišana neliedz iespēju akcionāram jebkurā laikā pieprasīt, lai informācija tiek sūtīta rakstveidā;

4) izdevumi par informācijas pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tiek sadalīti vienādi uz visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(9) Gadījumos, kad uz sapulci aicina tikai tās personas, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 100 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir līdzvērtīga 100 000 euro ekvivalentam, emitents par sapulces vietu var izvēlēties jebkuru dalībvalsti ar nosacījumu, ka personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, dalībvalstī ir pieejama visa nepieciešamā informācija.

(91) Šā panta devītās daļas noteikumi par akcionāru sapulces vietas izvēli attiecas arī uz tām personām, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro ekvivalents, un šie vērtspapīri pirms 2010.gada 31.decembra ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti. Šie noteikumi ir spēkā, ja emitenta izraudzītajā dalībvalstī personām, kurām pieder minētie parāda vērtspapīri, ir pieejama visa nepieciešamā informācija.

(10) Šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā izplatītajā paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu papildus informācijai, kas noteikta Komerclikumā, norāda:

1) kārtību, ko akcionāriem nepieciešams ievērot, lai varētu piedalīties un balsot akcionāru sapulcē, tajā skaitā informāciju par:

a) akcionāru tiesībām iekļaut jautājumus akcionāru sapulces darba kārtībā, iesniegt apspriešanai lēmumu projektus un uzdot jautājumus par akcionāru sapulces darba kārtības jautājumiem, kā arī normatīvajos aktos noteikto šo tiesību izmantošanas termiņu. Paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu var norādīt tikai akcionāru tiesību izmantošanas termiņu, ja detalizētāka informācija par šīm tiesībām ir pieejama akciju sabiedrības norādītajā mājaslapā internetā, uz kuru paziņojumā tiek dota atsauce,

b) balsošanas kārtību uz pilnvaras pamata, īpaši — par balsošanai izmantojamām veidlapām un veidu, kādā akcionārs, ievērojot Elektronisko dokumentu likumu, var iesniegt akciju sabiedrībai elektronisko paziņojumu par sava pārstāvja iecelšanu, ja kapitālsabiedrības statūtos ir noteikta pārstāvja iecelšanas noformēšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus,

c) kārtību, kādā notiek balsošana pa pas­tu vai izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja šādi balsošanas veidi paredzēti akciju sabiedrības statūtos;

2) ieraksta datumu un paskaidrojumu, ka tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas piedalīties akcionāru sapulcē;

3) vietu un veidu, kādā akcionāri var saņemt šā panta vienpadsmitās daļas 3. un 4.punktā minētos dokumentus;

4) adresi, kur mājaslapā internetā pieejama šā panta vienpadsmitajā daļā minētā informācija.

(11) Likumā noteiktajos termiņos 30 dienu periodā pirms akcionāru sapulces un akcionāru sapulces dienā akciju sabiedrība mājaslapā internetā, kura norādīta paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu, akcionāriem nodrošina pieeju vismaz:

1) informācijai par paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu;

2) informācijai par akciju sabiedrības kopējo akciju skaitu un kopējo balsstiesīgo akciju skaitu paziņojuma izplatīšanas dienā. Ja sabiedrības pamatkapitāls sastāv no vairāku kategoriju akcijām, tad norāda informāciju arī par katras kategorijas akciju skaitu;

3) sabiedrības rīcībā esošajiem lēmumu projektiem vai tās institūcijas, kura akcionāru sapulci sasauc, paskaidrojumiem par tiem akcionāru sapulces darba kārtības jautājumiem, kuros nav paredzēts pieņemt lēmumus;

4) veidlapām, kuras izmanto, lai nobalsotu uz pilnvaras pamata. Ja veidlapu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams ievietot mājaslapā internetā, akciju sabiedrība norāda veidu, kādā akcionārs to var saņemt. Akciju sabiedrība nodrošina, ka veidlapas ir pieejamas bez maksas ikvienam akcionāram, kurš tās pieprasa.

(12) Akciju sabiedrība pēc akcionāru sapulces nekavējoties šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā izplata informāciju par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

(13) 14 dienu laikā pēc akcionāru sapulces akciju sabiedrība mājaslapā internetā, kura norādīta paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu, ievieto informāciju par balsošanas rezultātiem tādā apmērā, kas apliecina, ka katrs lēmums ir pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu. Pēc akcionāra pieprasījuma sabiedrība norādītajā mājaslapā internetā sniedz arī balsošanas rezultātos ietverto informāciju par kopējo piedalījušos balsstiesīgo akcionāru skaitu, par katru lēmumu nodoto balsu skaitu atbilstoši balsstiesīgo akciju skaitam un ar nodotajām balsīm akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla daļu, kā arī par katru lēmumu nodoto “par” un “pret” balsu skaitu.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 15.10.2009., 13.01.2011., 22.03.2012., 09.07.2013., 19.09.2013., 11.06.2015., 26.05.2016., 15.12.2016., 21.09.2017., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

54.1 pants. Revīzijas komiteja

(Izslēgts ar 15.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

54.2 pants. Kārtība, kādā iesniedzami lēmumu projekti par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un ierosinātajiem papildu jautājumiem

(1) Akcionāriem septiņu dienu laikā no dienas, kad izplatīts paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu, ir tiesības iesniegt lēmumu projektus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Akcionāriem ir tiesības iesniegt lēmumu projektus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem sapulces laikā, ja visi šā panta kārtībā akcionāru sapulcei iesniegtie lēmumu projekti ir izskatīti un noraidīti.

(2) Akcionāriem, kas ierosina papildu jautājumu iekļaušanu akcionāru sapulces darba kārtībā, ir pienākums iesniegt institūcijai, kura akcionāru sapulci sasauc, lēmumu projektus par jautājumiem, kuru iekļaušanu sapulces darba kārtībā tie ierosina, vai paskaidrojumu par tiem jautājumiem, kuros nav paredzēts pieņemt lēmumus.

(3) Akciju sabiedrība nekavējoties pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto lēmumu projektu saņemšanas ievieto tos mājaslapā internetā, kura norādīta paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu, un oficiālajā glabāšanas sistēmā. Ja par akcionāru ierosināto papildu darba kārtības jautājumu nav paredzēts pieņemt lēmuma projektu, mājaslapā internetā, kura norādīta paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu, un oficiālajā glabāšanas sistēmā ievieto informāciju par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļauto papildu darba kārtības jautājumu un paskaidrojumu par tā iekļaušanu darba kārtībā.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

54.3 pants. Akcionāra piedalīšanās akcionāru sapulcē

(1) Tiesības piedalīties akcionāru sapulcē ir tiem akcionāriem, kuriem ieraksta datumā pieder akcijas.

(2) Kārtību, kādā akciju sabiedrība akcionāru saraksta sastādīšanai noskaidro akcionārus, kuriem ieraksta datumā pieder akcijas, nosaka centrālais vērtspapīru depozitārijs.

(3) Akciju sabiedrība statūtos var paredzēt akcionāriem tiesības:

1) piedalīties un balsot akcionāru sapulcē, izmantojot elektroniskos līdzekļus;

2) balsot pa pastu par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, savu balsojumu akciju sabiedrībai nosūtot pirms akcionāru sapulces.

(4) Ja akciju sabiedrība ir paredzējusi šā panta trešajā daļā minētās tiesības, tā statūtos nosaka prasības akcionāru identifikācijai un kārtību, kādā akcionāri var izmantot šīs tiesības.

(5) Ja akciju sabiedrības statūtos paredzēta iespēja pirms attiecīgās sapulces balsot pa pastu par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem:

1) akcionārs var balsot pa pastu, sākot ar trīspadsmito dienu pirms akcionāru sapulces;

2) akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri izsludināti šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā;

3) akcionāru iekļauj akcionāru sarakstā, kuru saskaņā ar Komerclikumu sastāda valde pirms akcionāru sapulces atklāšanas, ja akcionāra balsojums saņemts ne vēlāk kā dienu pirms paredzētās akcionāru sapulces.

(15.10.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

54.4 pants. Akcionāru pārstāvju iecelšana un atsaukšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus

(1) Akciju sabiedrība statūtos var noteikt, ka akcionāriem ir tiesības noformēt saviem pārstāvjiem pilnvaras, iesniegt tās akciju sabiedrībai, kā arī atsaukt pārstāvjus, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

(2) Ja statūti akcionāriem paredz šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, akciju sabiedrība nodrošina, ka:

1) statūtos ir noteikta kārtība, kādā akcionāri var noformēt pilnvaru kā elektronisko dokumentu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām un iesniegt to elektroniski;

2) tiek ieviesta elektronisko dokumentu aprite atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām;

3) akciju sabiedrība var pārbaudīt, ka ir izmantots drošs elektroniskais paraksts atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām;

4) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad pilnvara parakstīta un iesniegta akciju sabiedrībai.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

54.5 pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdus starp akcionāriem un akciju sabiedrību, kuri saistīti ar lēmumu projektu iesniegšanu un iekļaušanu akcionāru sapulces darba kārtībā, akcionāru pārstāvju iecelšanu, akcionāru vai to pārstāvju piedalīšanos un balsošanu akcionāru sapulcē, risina Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

54.6 pants. Īpaši noteikumi dokumentu noformēšanai padomes un valdes locekļu ievēlēšanai

(1) Ja akcionārs vai akcionāru grupa iesniedz priekšlikumu par vienu vai vairākiem saviem virzītajiem padomes locekļa kandidātiem, akciju sabiedrība reģistrē no akcionāra vai akcionāru grupas saņemto priekšlikumu, norādot informāciju par akcionāru vai akcionāriem, kas priekšlikumu iesniedz, un informāciju par katru izvirzīto padomes locekļa kandidātu. Saņemtais priekšlikums ir reģistrējams neatkarīgi no tā, vai šī informācija saņemta rakstveidā vai mutvārdos, un neatkarīgi no tā, cik dienas pirms akcionāru sapulces norises dienas tā ir saņemta.

(2) Ja akcionāru sapulcē tiek ievēlēti akciju sabiedrības padomes locekļi, akciju sabiedrībai ir pienākums nodrošināt, lai akcionāru sapulces protokolā tiek norādīta vismaz šāda informācija:

1) informācija, kas identificē katru akcionāru vai akcionāru grupā esošo akcionāru, kurš izvirzījis katru konkrēto padomes locekļa kandidātu. Minēto informāciju norāda arī tadā gadījumā, ja attiecīgā akcionāra vai akcionāru grupas virzītais padomes locekļa kandidāts akciju sabiedrības padomē netiek ievēlēts;

2) informācija par katra akcionāra balsojumu "par" vai "pret" padomes locekļa ievēlēšanu;

3) informācija par katru padomes locekļa kandidātu nodoto balsu skaitu un akcionāriem, kuri balsoja par attiecīgo kandidātu, norādot arī par katru padomes locekļa kandidātu katra akcionāra nodoto balsu skaitu.

(3) Ja akciju sabiedrības padomes sēdē tiek ievēlēti akciju sabiedrības valdes locekļi, akciju sabiedrībai ir pienākums nodrošināt, lai akciju sabiedrības padomes sēdes protokolā papildus tām prasībām, kas noteiktas Komerclikumā, tiek norādīta vismaz šāda informācija:

1) informācija, kas identificē katru padomes locekli, kurš izvirzījis konkrēto valdes locekļa kandidātu. Minēto informāciju norāda arī tādā gadījumā, ja attiecīgā padomes locekļa virzītais valdes locekļa kandidāts akciju sabiedrības valdē netiek ievēlēts;

2) informācija par katra padomes locekļa balsojumu "par" vai "pret" valdes locekļu ievēlēšanu;

3) informācija par katru valdes locekļa kandidātu nodoto balsu skaitu, norādot padomes locekļus, kuri balsoja par attiecīgo kandidātu.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

55.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus

(1) Tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai, ir regulētā tirgus organizētājam, ja emitents nepilda finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu prasības par obligātās informācijas atklāšanu vai saskaņā ar šā likuma 28. pantu regulētā tirgus organizētāja izdoto noteikumu prasības vai arī emitenta stāvoklis ir kļuvis tāds, ka tas apdraud ieguldītāju intereses.

(11) Ja regulētā tirgus organizētājs pieņem lēmumu par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumenta izslēgšanu no regulētā tirgus, tas, ja nepieciešams atbalstīt minētā finanšu instrumenta apturēšanas vai izslēgšanas mērķu sasniegšanu, vienlaikus lemj arī par šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto tādu atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to.

(2) Par regulētā tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var iesniegt sūdzību Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Ja akciju sabiedrības akcionāru sapulce pieņem lēmumu par tās emitēto akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, akcijas no regulētā tirgus izslēdz šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā un termiņos.

(4) Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no emitenta vai personas, kura lūdza pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū. Lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pieņem emitenta akcionāru sapulce.

(5) Lēmumu par finanšu instrumenta un kādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus tā organizētājs nekavējoties publisko un informē Komisiju par šāda lēmuma pieņemšanu.

(51) Ja tiek apturēta finanšu instrumenta un kādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecība vai tie tiek izslēgti no regulētā tirgus, Komisija pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī citos regulētajos tirgos, DT sistēmās, OT sistēmās un sistemātiskajos internalizētājos Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr.  596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumu, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai.

(52) Ja Komisija atbilstoši šajā pantā noteiktajam ir saņēmusi informāciju par regulētā tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tā regulētā tirgus vai ja Komisija pati ir pieņēmusi šādu lēmumu, tā publisko lēmumu un informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijas. Ja saskaņā ar šā panta 5.1 daļu Komisija pieņēmusi lēmumu nepieprasīt, lai tiek apturēta tirdzniecība vai izslēgts no tirdzniecības vietas finanšu instruments vai atvasinātais instruments, kas minēts šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā un kas attiecas vai atsaucas uz minēto finanšu instrumentu, tā nosūta informāciju Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un pievieno attiecīgu paskaidrojumu.

(53) Ja Komisija no citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas ir saņēmusi informāciju par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, Komisija pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī citos regulētajos tirgos, DT sistēmās, OT sistēmās un sistemātiskajos internalizētājos Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tādi paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr.  596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumu, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai.

(54) Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka Komisijas 2016. gada 24. maija deleģētā regula (ES) 2017/569, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un atcelšanu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  2017/569), Komisijas 2017. gada 15. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1005, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz formātu un termiņiem, kas izmantojami paziņojumiem un publikācijām par finanšu instrumentu tirdzniecības pārtraukšanu un atcelšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  2017/1005) un Regula Nr.  2017/565.

(6) Ja akciju sabiedrības akcijas vai kapitālsabiedrības parāda vērtspapīri tiek izslēgti no regulētā tirgus emitenta vainas dēļ, jo emitents nav pildījis šā likuma vai regulētā tirgus organizētāja noteikumus, ar lēmumu par akciju vai parāda vērtspapīru izslēgšanu no regulētā tirgus saistītos strīdus starp akcionāriem un akciju sabiedrību vai starp personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, un kapitālsabiedrību risina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(26.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

55.1pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas vajadzīgs ieguldītāju aizsardzībai;

2) pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un personām, kuras kontrolē tās vai kuras tās kontrolē, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3) pieprasīt to personu, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

4) apturēt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanu vai to tirdzniecību uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus par akciju pārdošanu uz laiku līdz 10 darbdienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) apturēt vai lūgt attiecīgos regulētos tirgus apturēt tirdzniecību regulētajā tirgū līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

8) aizliegt tirdzniecību regulētajā tirgū, ja Komisija konstatē, ka tiek pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

9) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus.

(2) Pēc pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū Komisijai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai emitents atklāj visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto pārvedamo vērtspapīru novērtējumu, un tādējādi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību;

2) izslēgt vai lūgt attiecīgā regulētā tirgus organizētāju izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus, ja emitenta stāvoklis ir tāds, ka tirdzniecība būtu neizdevīga ieguldītāju interesēm;

3) veikt uzraudzību, lai nodrošinātu, ka emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izpilda normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, ka vienāda informācija tiek sniegta visiem ieguldītājiem un emitents vienādi izturas pret visām personām, kurām pieder vērtspapīri un kuras ir vienādā stāvoklī, visās dalībvalstīs, kurās izteikts publiskais piedāvājums vai pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū;

4) veikt pārbaudes, lai kontrolētu atbilstību šā likuma D sadaļas II nodaļas prasībām, kā arī, ja nepieciešams, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vērsties attiecīgajā tiesu iestādē vai sadarboties ar citām iestādēm.

(3) Ja Komisija konstatē, ka emitents nepilda šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(4) Ja, neraugoties uz to, ka Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta trešās daļas prasībām, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents turpina pārkāpt šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(5) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

II1 nodaļa
Revīzijas komiteja

(Nodaļa 15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.2 pants. Vispārīgas prasības revīzijas komitejai

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū (turpmāk šajā nodaļā — kapitālsabiedrība), izveido revīzijas komiteju. Revīzijas komiteja darbojas atbilstoši šajā likumā un Regulā Nr. 537/2014 noteiktajām prasībām.

(2) Kapitālsabiedrība nodrošina revīzijas komitejas darbībai nepieciešamos finanšu un citus resursus, kā arī šīs komitejas pieprasīto informāciju, kas tai nepieciešama savu uzdevumu izpildei.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.3 pants. Revīzijas komitejas uzdevumi

(1) Revīzijas komitejai ir šādi uzdevumi:

1) uzraudzīt kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — konsolidētā gada pārskata sagatavošanas procesu un sniegt kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei priekšlikumus gada pārskata un konsolidētā gada pārskata ticamības un objektivitātes nodrošināšanai;

2) uzraudzīt kapitālsabiedrības iekšējās kontroles, riska pārvaldības un iekšējās revīzijas sistēmas darbības efektivitāti, ciktāl tā attiecas uz gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu ticamības un objektivitātes nodrošināšanu, un sniegt priekšlikumus attiecīgās sistēmas trūkumu novēršanai;

3) uzraudzīt kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — konsolidētā gada pārskata revīzijas (pārbaudes) norisi. Lai uzraudzītu šajā punktā minētās revīzijas (pārbaudes) norisi, revīzijas komiteja ņem vērā arī Finanšu ministrijas (kā kompetentās iestādes saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu) veiktajā revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudē (inspekcijā) izdarītos un Finanšu ministrijas mājaslapā internetā publicētos secinājumus par kapitālsabiedrības ieceltā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (turpmāk arī — zvērināts revidents) profesionālās darbības kvalitāti;

4) pārbaudīt un uzraudzīt, vai kapitālsabiedrības ieceltais zvērināts revidents pirms kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — pirms konsolidētā gada pārskata revīzijas (pārbaudes) uzsākšanas un tās veikšanas laikā ievēro Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās neatkarības un objektivitātes prasības, Regulas Nr. 537/2014 6.panta noteikumus par sagatavošanos minētās revīzijas (pārbaudes) veikšanai un neatkarības apdraudējuma novērtēšanu un šīs regulas 5.pantā noteiktos ar revīziju (pārbaudi) nesaistītu pakalpojumu sniegšanas aizliegumus;

5) informēt kapitālsabiedrības padomi, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulci par kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — par konsolidētā gada pārskata revīzijā (pārbaudē) zvērināta revidenta izdarītajiem secinājumiem un sniegt viedokli par to, kā šī revīzija (pārbaude) ir veicinājusi kapitālsabiedrības sagatavotā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata ticamību un objektivitāti, kā arī informēt par to, kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme šajā procesā;

6) nodrošināt zvērinātu revidentu kandidātu atlases procesu kapitālsabiedrībā saskaņā ar Regulas Nr. 537/2014 16.pantu un ieteikt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei zvērināta revidenta kandidātu revīzijas pakalpojuma sniegšanai, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar minētās regulas 16.panta 8.punktu kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce ir izveidojusi citu struktūru, kuras uzdevums ir sniegt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei ieteikumu kapitālsabiedrības zvērināta revidenta izvēlei.

(2) Revīzijas komiteja pilda arī Regulā Nr. 537/2014 revīzijas komitejai noteiktos uzdevumus.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.4 pants. Revīzijas komitejas tiesības

(1) Revīzijas komitejai papildus Regulā Nr. 537/2014 noteiktajām tiesībām ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no kapitālsabiedrības valdes un zvērināta revidenta, kā arī no iekšējā audita dienesta, revidenta iekšējās revīzijas veikšanai vai kapitālsabiedrības kontroliera (ja tādi ir) informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai revīzijas komiteja varētu izpildīt šajā likumā un Regulā Nr. 537/2014 noteiktos uzdevumus;

2) piedalīties kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcēs;

3) sniegt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei un padomei (ja tāda ir izveidota) viedokli un ziņojumus par revīzijas komitejas kompetencē esošajiem jautājumiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajām institūcijām, struktūrvienībām un personām ir pienākums sniegt revīzijas komitejai vai tās locekļiem informāciju, kas nepieciešama šīs komitejas uzdevumu izpildei, ja revīzijas komitejas pieprasītā konkrētā informācija ir saistīta ar šīs komitejas uzdevumu veikšanu.

(3) Revīzijas komiteja patstāvīgi pieņem lēmumus saistībā ar šā likuma 55.3 pantā un Regulā Nr. 537/2014 tai noteiktajiem uzdevumiem.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.5 pants. Revīzijas komitejas papildu uzdevumi un kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju rīcība saistībā ar revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu

(1) Papildus šā likuma 55.3 pantā noteiktajiem uzdevumiem revīzijas komiteja veic arī šādus uzdevumus:

1) ne retāk kā reizi gadā sniedz kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei rakstveida ziņojumu par savu darbību un šai komitejai noteikto uzdevumu izpildi (turpmāk — revīzijas komitejas ikgadējais ziņojums);

2) ziņo kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei par konstatētajiem trūkumiem un pārkāpumiem (ja tādi bijuši) kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas un revīzijas (pārbaudes) procesā, kā arī iekšējās kontroles, riska pārvaldības un iekšējās revīzijas sistēmas efektivitātē saistībā ar šo pārskatu kvalitātes nodrošināšanu;

3) nekavējoties ziņo kapitālsabiedrībai, ja ir konstatēts, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas revīzijas (pārbaudes) veikšanai vai ka zvērināts revidents nav ievērojis Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās neatkarības prasības.

(2) Ja kapitālsabiedrībai ir padome, tā savā ziņojumā kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei, kuru padome sagatavo saskaņā ar Komerclikuma 175.pantu, iekļauj arī savu vērtējumu par revīzijas komitejas darbību, kā arī pievieno šim ziņojumam revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu.

(3) Ja kapitālsabiedrībai nav padomes, tad revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu izskata tajā kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē, kuras darba kārtībā ir paredzēta tā kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tādu sagatavo) apstiprināšana, par kuru ir sniegts revīzijas komitejas ikgadējais ziņojums.

(4) Kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam izvērtēt revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu un pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.6 pants. Revīzijas komitejas sastāvs un struktūra

(1) Revīzijas komiteja ir koleģiāla institūcija, kuru ievēlē kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē un kura sastāv vismaz no trim locekļiem, no kuriem vismaz viens ir kapitālsabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) loceklis un pārējie ir kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē ievēlēti citi locekļi.

(2) Revīzijas komiteja savā darbībā un lēmumu pieņemšanā ir objektīva un neatkarīga. Revīzijas komitejas loceklis pilda savus pienākumus godprātīgi un neapdraud revīzijas komitejas neatkarību.

(3) Revīzijas komitejas locekļu vairākums ir neatkarīgi. Revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs, ja uz viņu neattiecas neviens no šādiem apstākļiem:

1) līdzdalība (lielāka par 20 procentiem kapitāldaļu vai balsstiesīgo akciju) kapitālsabiedrībā vai tās kontrolētajā komercsabiedrībā (meitas sabiedrībā);

2) pastāv vai pēdējo triju gadu laikā ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar šo kapitālsabiedrību;

3) laulība, radniecība vai svainība līdz otrajai pakāpei ar šīs kapitālsabiedrības valdes locekli vai akcionāru (dalībnieku), kura līdzdalība šajā kapitālsabiedrībā ir ne mazāka par 20 procentiem;

4) cita veida personiska vai mantiska ieinteresētība, kas varētu apdraudēt viņa neatkarību un ko par tādu atzinusi kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce.

(4) Par revīzijas komitejas locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir nevainojama reputācija un nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību. Personai ir nevainojama reputācija, ja uz to neattiecas neviens no šādiem apstākļiem:

1) persona ar tādu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, ir atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) persona ir saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata.

(5) Par revīzijas komitejas locekli nedrīkst būt:

1) kapitālsabiedrības valdes loceklis, zvērināts revidents, kas kapitālsabiedrībai sniedz revīzijas pakalpojumu vai ir tai sniedzis šo pakalpojumu pēdējo triju gadu laikā pirms kandidēšanas uz revīzijas komitejas locekļa amatu, kapitālsabiedrības prokūrists vai komercpilnvarnieks;

2) kapitālsabiedrības kontrolētās komercsabiedrības (meitas sabiedrības) valdes loceklis vai cita persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo kontrolēto komercsabiedrību (meitas sabiedrību).

(6) Revīzijas komitejas loceklis nedrīkst uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

(7) Revīzijas komitejas locekļu vairākums ir ar zināšanām nozarē, kurā darbojas kapitālsabiedrība. Vismaz vienam revīzijas komitejas loceklim ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanā vai šo pārskatu revīzijas (pārbaudes) veikšanā vai arī attiecīgais revīzijas komitejas loceklis ir zvērināts revidents.

(8) Kapitālsabiedrības statūtos var paredzēt papildu ierobežojumus vai prasības revīzijas komitejas loceklim.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.7 pants. Revīzijas komitejas locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Revīzijas komiteja tiek ievēlēta kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Kapitālsabiedrības statūtos var noteikt īsāku revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņu.

(2) Persona, kas kandidē uz revīzijas komitejas locekļa amatu, rakstveidā apliecina piekrišanu ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu un norāda, ka attiecībā uz šo personu nepastāv nekādi šā likuma 55.6 panta ceturtajā un piektajā daļā minētie ierobežojošie apstākļi un kapitālsabiedrības statūtos papildus noteiktie ierobežojošie apstākļi (ja tādi ir), kas neļautu šai personai ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu. Revīzijas komitejas locekļa amata kandidāts, kas tiek virzīts kā neatkarīgais revīzijas komitejas loceklis, rakstveidā papildus apliecina, ka uz viņu neattiecas neviens no šā likuma 55.6 panta trešajā daļā minētajiem apstākļiem.

(3) Kapitālsabiedrības akcionāram vai akcionāru grupai, kurai ir ne mazāk par pieciem procentiem no balsstiesīgā kapitāla, ir tiesības izvirzīt vienu revīzijas komitejas locekļa amata kandidātu. Katrs izvirzītais revīzijas komitejas locekļa amata kandidāts ir iekļaujams revīzijas komitejas locekļu vēlēšanu sarakstā.

(4) Balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem revīzijas komitejas locekļu kandidātiem vienā balsojumā, visiem akcionāriem (dalībniekiem) balsojot vienlaikus. Kapitālsabiedrības akcionārs (dalībnieks) ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem revīzijas komitejas locekļu kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.

(5) Par ievēlētām revīzijas komitejā uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot kapitālsabiedrības statūtos noteikto maksimālo revīzijas komitejas locekļu skaitu. Ja divi vai vairāki revīzijas komitejas locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tāpēc nevar noteikt, kurš no viņiem uzskatāms par ievēlētu, jautājums skatāms atkārtoti tajā pašā akcionāru (dalībnieku) sapulcē un izlemjams ar akcionāru (dalībnieku) sapulces atkārtotu balsojumu par katru no šiem kandidātiem, kuri turpina kandidēt uz revīzijas komitejas locekļa amatu. Par ievēlētu uzskatāms tas kandidāts, kurš atkārtotā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu.

(6) Revīzijas komitejas locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumu.

(7) Revīzijas komitejas loceklis var jebkurā laikā atstāt revīzijas komitejas locekļa amatu, par to rakstveidā paziņojot kapitālsabiedrībai.

(8) Revīzijas komitejas loceklis ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad uzzinājis par apstākļiem, kuri viņam liedz turpināt ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu vai kuri apdraud viņa neatkarību, rakstveidā informē par tiem kapitālsabiedrību. Ja pēc šīs daļas pirmajā teikumā minētās rakstveida informācijas saņemšanas kapitālsabiedrība konstatē, ka revīzijas komiteja vairs neatbilst šā likuma 55.6 panta trešās daļas prasībām, tad kapitālsabiedrība nodrošina, ka triju mēnešu laikā no dienas, kad tā ir konstatējusi revīzijas komitejas neatbilstību šā likuma 55.6 panta trešās daļas prasībām, tiek sasaukta akcionāru (dalībnieku) sapulce, lai pieņemtu lēmumu par nepieciešamajām izmaiņām revīzijas komitejas sastāvā.

(9) Ja revīzijas komitejas loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņa beigām, kapitālsabiedrība nodrošina, ka triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums, ka revīzijas komitejas loceklis atstāj amatu, vai no dienas, ar kuru tas atsaukts no amata, tiek sasaukta akcionāru (dalībnieku) sapulce, lai kapitālsabiedrības akcionāri (dalībnieki) lemtu par jauna revīzijas komitejas locekļa ievēlēšanu un nodrošinātu revīzijas komitejā atbilstošu tās locekļu skaitu. Jauna revīzijas komitejas locekļa ievēlēšana notiek, pārvēlot visu revīzijas komiteju. Pārvēlētās revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņš sākas tās pārvēlēšanas dienā.

(10) Revīzijas komitejas loceklis (izņemot revīzijas komitejā ievēlēto padomes locekli) nedrīkst būt darba tiesiskajās attiecībās ar kapitālsabiedrību. Atlīdzību revīzijas komitejas loceklim nosaka kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce.

(11) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri regulētajā tirgū tiek iekļauti pirmo reizi, revīzijas komiteju ievēlē nākamajā akcionāru (dalībnieku) sapulcē, kas notiek pēc pārvedamo vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū, ja vien tajā dienā, kad tās pārvedami vērtspapīri regulētajā tirgū tiek iekļauti, tai jau nav šā likuma prasībām atbilstoši izveidota revīzijas komiteja vai tai līdzvērtīga struktūra, kas atbilst šajā likumā revīzijas komitejai noteiktajām prasībām.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.8 pants. Revīzijas komitejas vadība un sēdes

(1) Revīzijas komitejas darbu vada tās priekšsēdētājs, kuru no revīzijas komitejas locekļu vidus ievēlē revīzijas komitejas locekļi.

(2) Prombūtnes laikā revīzijas komitejas priekšsēdētāju pēc viņa rakstveidā noformēta norādījuma aizstāj cits revīzijas komitejas loceklis.

(3) Revīzijas komitejas sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes gadā.

(4) Tiesības pieprasīt revīzijas komitejas sēdes sasaukšanu ir katram revīzijas komitejas loceklim, kā arī kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota) un kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei, pamatojot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.9 pants. Revīzijas komitejas locekļa atbildība

(1) Ja revīzijas komitejas loceklis rīkojas prettiesiski, pārkāpj savas pilnvaras vai neievēro tiesību aktus, kapitālsabiedrības statūtus vai akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumus, vai darbojas ļaunprātīgi vai nolaidīgi, viņš atbild par zaudējumiem, kas tādējādi nodarīti kapitālsabiedrībai un citām personām.

(2) Kapitālsabiedrība prasību pret revīzijas komitejas locekļiem var celt, ievērojot Komerclikumā noteikto kārtību attiecībā uz sabiedrības prasību celšanu.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.10 pants. Informācijas neizpaušanas prasības

(1) Revīzijas komitejas loceklim ir aizliegts izpaust trešajām personām informāciju, kas viņam uzticēta vai kļuvusi zināma, pildot revīzijas komitejas locekļa amata pienākumus, tostarp komercnoslēpumu. Revīzijas komitejas loceklis ir atbildīgs par jebkādas tādas informācijas, tai skaitā komercnoslēpuma, prettiesisku izpaušanu, kura saņemta savu pienākumu pildīšanas laikā un nav publiski izplatīta.

(2) Atstājot revīzijas komitejas locekļa amatu, revīzijas komitejas loceklim ir pienākums nodot kapitālsabiedrības rīcībā visus dokumentus (Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē), kas nodoti viņa rīcībā vai kurus viņš pats sagatavojis, pildot revīzijas komitejas locekļa pienākumus, kā arī saistībā ar minēto pienākumu izpildi viņa rīcībā nodoto un saglabāto informāciju (arī to, kas saglabāta datorā vai elektroniskajos datu nesējos). Kapitālsabiedrībai ir pienākums no revīzijas komitejas locekļa saņemtos dokumentus un informāciju nodot revīzijas komitejai, nodrošinot šo dokumentu un informācijas satura nemainīgumu no to saņemšanas brīža līdz brīdim, kad tie nodoti revīzijas komitejai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais aizliegums uz revīzijas komitejas locekli attiecas arī pēc tam, kad viņš ir atstājis revīzijas komitejas locekļa amatu.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.11 pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz revīzijas komitejas darbību

(1) Kapitālsabiedrībā, kas atbilst šā likuma 1.panta pirmās daļas 31. punkta kritērijiem, revīzijas komitejas uzdevumus var pildīt kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota).

(2) Lēmums par to, ka revīzijas komitejas funkcijas pildīs kapitālsabiedrības padome, pieņemams kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē. Lai nodotu revīzijas komitejas funkciju pildīšanu kapitālsabiedrības padomei, ir nepieciešama visu padomes locekļu piekrišana pildīt arī revīzijas komitejas uzdevumus.

(3) Ja tādā kapitālsabiedrībā, kurā revīzijas komitejas uzdevumus pilda kapitālsabiedrības padome, tiek pārvēlēta kapitālsabiedrības padome, akcionāru (dalībnieku) sapulce vienlaikus ar padomes ievēlēšanu lemj jautājumu par to, vai revīzijas komitejas uzdevumus uzticēt jaunievēlētajai padomei. Šādā gadījumā ir nepieciešama visu jaunievēlētās padomes locekļu piekrišana pildīt arī revīzijas komitejas uzdevumus. Šajā daļā minētie lēmumi ierakstāmi kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces protokolā.

(4) Kapitālsabiedrība var neveidot revīzijas komiteju, ja:

1) tā pārvalda ieguldījumu fondu, kas darbojas atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, vai alternatīvo ieguldījumu fondu, kas darbojas atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumam;

2) tās vienīgā komercdarbība ir tādu uz aktīviem balstītu vērtspapīru emisija, kuri noteikti Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 2.panta 5.punktā. Šādā gadījumā kapitālsabiedrība publicē savā mājaslapā internetā informāciju par to, ka revīzijas komiteja netiek izveidota. Ja kapitālsabiedrība izlemj, ka nav nepieciešams revīzijas komitejas uzdevumu izpildi nodot kapitālsabiedrības pārraudzības institūcijai, tad kapitālsabiedrība arī par to publicē informāciju savā mājaslapā internetā;

3) tā ir reģistrēta Latvijas Republikā un darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un tai jau ir izveidota revīzijas komitejai līdzvērtīga struktūra, kas atbilst šajā likumā revīzijas komitejai noteiktajām prasībām. Šādā gadījumā kapitālsabiedrība rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par to, kura institūcija kapitālsabiedrībā veic šā likuma 55.3 pantā minētos uzdevumus un kāds ir tās personālsastāvs;

4) tā ir koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrība, kuru kontrolē tās mātes sabiedrība, un koncerna (konsolidācijas grupas) līmenī izveidotā struktūra revīzijas komitejas uzdevumu izpildei nodrošina šā likuma 55.2, 55.3 pantā, 55.4 panta trešajā daļā, 55.6 panta pirmajā, otrajā, trešajā, piektajā un septītajā daļā, 55.7 panta otrajā daļā, 55.8 panta pirmajā daļā un 55.11 panta pirmajā daļā minēto prasību, kā arī Regulas Nr. 537/2014 11.panta 1. un 2.punktā un 16.panta 5.punktā minēto prasību ievērošanu. Par koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības meitas sabiedrību uzskata arī ikvienu šā koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrības meitas sabiedrību.

(15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

III nodaļa
Regulāri sniedzamā informācija

(Nodaļa 29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

56.pants. Gada pārskats

(1) Gada pārskats sastāv no:

1) revidētiem finanšu pārskatiem;

2) vadības ziņojuma, ko sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;

3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas komercdarbības attīstību un darbības rezultātiem. Tajā apraksta arī kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas darbības galvenos riskus un neskaidros apstākļus, ar kuriem tā saskaras;

4) paziņojuma par korporatīvo pārvaldību, ja kapitālsabiedrība šo paziņojumu sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu;

5) nefinanšu paziņojuma, ja saskaņā ar šā likuma 56.3 panta prasībām kapitālsabiedrībai ir pienākums sagatavot šādu paziņojumu un tā šo paziņojumu sagatavo kā atsevišķu dokumentu.

(2) Ja kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo konsolidēto gada pārskatu, konsolidētos finanšu pārskatus tā sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk — Regula Nr. 1606/2002), bet finanšu pārskatus — saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, ja vien kapitālsabiedrība nav izvēlējusies savus finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002.

(3) Ja kapitālsabiedrības pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā vai kapitālsabiedrības parāda vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, tā savus finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002.

(4) Ja kapitālsabiedrībai nav pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu un tās pārvedami vērtspapīri nav iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu gada pārskatu sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām un attiecīgā regulētā tirgus organizētāja noteikumiem, ja vien kapitālsabiedrība nav izvēlējusies savus finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002.

(5) Kapitālsabiedrība gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta atzinumu izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta ziņojums.

(6) Ja kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata, kurš tika iesniegts saskaņā ar šā panta piektās daļas prasībām, kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru (dalībnieku) sapulcē iesniedz apstiprināto gada pārskatu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 26.05.2016. un 15.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017. Sk. Pārejas noteikumu 58. punktu)

56.1 pants. Gada pārskatā papildus iekļaujamā informācija

(1) Kapitālsabiedrības, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, gada pārskatā papildus norāda arī:

1) kapitāla struktūru, akciju kategorijas, no katras akciju kategorijas izrietošās tiesības un pienākumus un to procentuālo daļu no pamatkapitāla, atsevišķi norādot to akciju skaitu, kuras nav iekļautas regulētajos tirgos;

2) ziņas par akciju atsavināšanas ierobežojumiem vai nepieciešamību saņemt kapitālsabiedrības vai pārējo akcionāru piekrišanu akciju atsavināšanai;

3) personas, kurām ir tiešā vai netiešā veidā iegūta nozīmīga līdzdalība kapitālsabiedrībā, kā arī šo personu līdzdalības daļu;

4) akcionārus, kuriem ir īpašas kontroles tiesības, un šo tiesību aprakstu;

5) veidu, kādā tiks izmantotas no darbinieku akcijām izrietošās balsstiesības, ja tās neizmanto paši darbinieki;

6) balsstiesību ierobežojumus gadījumos, ja ir noteikts maksimālais balsstiesību apjoms neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju skaita, kā arī akcionāru tiesības uz peļņas daļu, kas nav saistīta ar viņiem proporcionāli piederošo akciju daļu, un citus līdzīgus ierobežojumus;

7) akcionāru vienošanās, kas ir zināmas kapitālsabiedrībai un var radīt ierobežojumus akcionāriem piederošo akciju vai balsstiesību nodošanai citām personām, arī nosacījumus, kuri paredz šādas nodošanas iepriekšēju apstiprinā­šanu;

8) noteikumus, kas reglamentē valdes locekļu ievēlēšanu, izmaiņas valdes sastāvā un statūtu grozīšanu;

9) valdes locekļu pilnvaras, tai skaitā pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas;

10) visas būtiskās vienošanās un līgumus, kurus noslēgusi mērķa sabiedrība un kuros paredzēts, ka kontroles veida maiņas gadījumā tie stājas spēkā, kuriem beidzas termiņš vai kuri tiek grozīti, un to spēkā stāšanās, izbeigšanās vai grozīšanas sekas. Ja šādas informācijas izpaušana nopietni kaitētu komercsabiedrībai, Komisija ir tiesīga pēc sabiedrības lūguma atļaut minēto informāciju neizpaust;

11) visas vienošanās starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekļiem, kuras paredz kompensāciju gadījumos, kad viņi atkāpjas no amata, viņus atbrīvo bez pamatota iemesla vai viņi tiek atbrīvoti pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto informāciju valde sniedz ziņojumu arī kārtējā akcionāru sapulcē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

56.2 pants. Paziņojums par korporatīvo pārvaldību

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo paziņojumu par korporatīvo pārvaldību.

(2) Lai paziņojumā par korporatīvo pārvaldību sniegtu pietiekami skaidru, precīzu un plašu informāciju par to, kādā veidā kapitālsabiedrība tiek pārvaldīta, par korporatīvās pārvaldības ieteikumu piemērošanu un kapitālsabiedrību raksturojošiem rādītājiem, tai skaitā kapitāla struktūru un personām, kurām pieder akcijas, kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

1) atsauci uz korporatīvās pārvaldības ieteikumiem, kurus kapitālsabiedrība piemēro, vai būtisku informāciju par korporatīvās pārvaldības praksi, kuru piemēro papildus minētajiem ieteikumiem;

2) informāciju par to, kur ir publiski pieejami ieteikumi, kurus kapitālsabiedrība piemēro, vai informāciju par šīs daļas 1.punktā minēto praksi;

3) ja kapitālsabiedrība nepiemēro atsevišķus korporatīvās pārvaldības ieteikumos iekļautos principus, — par to, kuri principi netiek piemēroti, un šādas rīcības pamatojumu, pietiekami skaidri, precīzi un plaši paskaidrojot:

a) nepiemērošanas iemeslu attiecībā uz katru konkrēto principu, kas netiek piemērots, iespējamās sekas un veidu, kādā pieņemts lēmums par šā principa nepiemērošanu,

b) kad plānots uzsākt konkrētā principa piemērošanu, ja šā punkta "a" apakšpunktā minētais lēmums attiecas uz ierobežotu laikposmu,

c) kādā veidā pasākums, kas veikts konkrētā principa piemērošanas vietā (ja tāds bijis), sasniedz šā principa vai korporatīvās pārvaldības ieteikumu (kuros iekļauts šis princips) mērķi vai veicina labu korporatīvo pārvaldību kapitālsabiedrībā;

4) ja kapitālsabiedrība vispār nepiemēro korporatīvās pārvaldības ieteikumus, — šādas rīcības pamatojumu;

5) informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā;

6) šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju;

7) pārvaldes institūciju, kā arī to komiteju sastāvu un darbības aprakstu;

8) ja kapitālsabiedrība īsteno politiku attiecībā uz kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju locekļu sastāva dažādību (daudzpusības politika), — aprakstu par šīs politikas mērķiem, īstenošanas pasākumiem un rezultātiem pārskata gadā.

(21) Šā panta otrās daļas 8.punkts neattiecas uz tādu šā panta otrajā daļā minēto kapitālsabiedrību, kura pirmajā pārskata gadā, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, bet, sākot ar otro pārskata gadu, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) nepārsniedz divus no šādiem kritērijiem:

1) vidējais darbinieku skaits — 250;

2) aktīvu kopsumma bilances datumā — 20 000 000 euro;

3) gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) — 40 000 000 euro.

(3) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot tādu kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību iekļauj:

1) informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā;

2) (izslēgts ar 22.03.2012. likumu).

(4) Šā panta trešajā daļā minētās kapitālsabiedrības ievēro šā panta otrās daļas prasības, ja tām ir akcijas, kas tiek tirgotas daudzpusējā tirdzniecības sistēmā.

(5) Ja šā panta otrās daļas 3., 4., 5. un 7.punktā, trešajā daļā un šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā minēto informāciju kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, jau sniegusi gada pārskatā vai citā publiski pieejamā dokumentā, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību var iekļaut atsauci, norādot, kur šī informācija ir publiski pieejama.

(6) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, paziņojumu par korporatīvo pārvaldību iekļauj vadības ziņojumā vai sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu un publicē kopā ar vadības ziņojumu vai norāda vadības ziņojumā savas mājas lapas adresi internetā, kur paziņojums par korporatīvo pārvaldību ir publiski pieejams elektroniskā veidā.

(7) Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kā arī šā panta otrās daļas 5. un 8.punktā, trešajā daļā un šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju un saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu sniedz zvērināta revidenta viedokli par to, vai ir izpildītas šā panta otrās daļas 5. un 8.punktā, trešajā daļā un šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteiktās prasības.

(8) Ja kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, tā sagatavo vienu paziņojumu par korporatīvo pārvaldību un saskaņā ar šā panta sestās daļas prasībām to iekļauj vienā no šiem pārskatiem. Papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai tā paziņojumā par korporatīvo pārvaldību sniedz informāciju par konsolidācijā iesaistīto komercsabiedrību iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

(22.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 29.10.2015. un 15.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017. Sk. Pārejas noteikumu 58. punktu)

56.3 pants. Nefinanšu paziņojums

(1) Kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ja šīs kapitālsabiedrības pirmajā pārskata gadā, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, bet, sākot ar otro pārskata gadu, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, — divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500 un aktīvu kopsumma bilances datumā pārsniedz 20 000 000 euro vai gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) pārsniedz 40 000 000 euro, ir pienākums šā likuma 56.pantā minētajā vadības ziņojumā iekļaut nefinanšu paziņojumu.

(2) Ciktāl tas nepieciešams, lai gūtu izpratni par šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības attīstību, darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, kā arī par tās komercdarbības ietekmi uz vidi, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītajiem aspektiem, cilvēktiesību ievērošanu un pretkorupcijas un kukuļošanas novēršanas pasākumiem (turpmāk — korporatīvās sociālās atbildības jomas), nefinanšu paziņojumā sniedz vismaz šādu informāciju:

1) kapitālsabiedrības komercdarbības modeļa īsu aprakstu, kas var ietvert vispārīgu informāciju par kapitālsabiedrības galvenajiem saimnieciskās darbības veidiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem, sadarbības partneriem, klientiem, svarīgākajiem izmantojamiem resursiem, izdevumu un ienākumu plūsmu un citu komercdarbību raksturojošu informāciju;

2) aprakstu par kapitālsabiedrības politikām, kuras tā īsteno attiecībā uz korporatīvās sociālās atbildības jomām, tai skaitā aprakstu par to, kādas procedūras kapitālsabiedrībā ir ieviestas, lai nodrošinātu pienācīgu uzmanību šo politiku īstenošanas procesam;

3) informāciju par šīs daļas 2.punktā minēto politiku īstenošanas rezultātiem;

4) informāciju par galvenajiem ar korporatīvās sociālās atbildības jomām saistītajiem riskiem, kuri raksturīgi kapitālsabiedrības darījumiem, un, kad tas ir būtiski un samērīgi, arī informāciju par riskiem, kuri izriet no kapitālsabiedrības komercdarbības ietvaros noslēgtajiem tiesiskajiem darījumiem vai ir saistīti ar tās ražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem un kuri var radīt negatīvas sekas korporatīvās sociālās atbildības jomās, kā arī par to, kā kapitālsabiedrība šos riskus pārvalda;

5) galvenos nefinanšu rādītājus, kas raksturīgi konkrētajai kapitālsabiedrībai un nozarei, kurā tā darbojas.

(3) Nefinanšu paziņojumā iekļauj arī atsauces uz finanšu pārskatā norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām, ja finanšu pārskatā norādītā summa ir saistīta ar kādu no kapitālsabiedrības korporatīvās sociālās atbildības jomām.

(4) Lai sniegtu informāciju par korporatīvās sociālās atbildības jomām, šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība var izmantot Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tiesību aktos vai Apvienoto Nāciju Organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas vai citas starptautiskās organizācijas izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus (turpmāk — Latvijas, Eiropas Savienības vai citu starptautisko organizāciju izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumi). Vadības ziņojumā norāda, kuras Latvijas, Eiropas Savienības vai citu starptautisko organizāciju izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus kapitālsabiedrība izmanto.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība neīsteno politiku attiecībā uz vienu vai vairākām korporatīvās sociālās atbildības jomām, nefinanšu paziņojumā sniedz skaidru un argumentētu pamatojumu, kādēļ to nedara.

(6) Izņēmuma gadījumā šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība var nesniegt informāciju par notikumiem, kuru iestāšanās ir sagaidāma tuvākā gada laikā, vai par sarunu procesā esošiem jautājumiem, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

1) šīs kapitālsabiedrības valde rakstveida ziņojumā kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei sniedz skaidrojumu par apstākļiem, kuru dēļ minētās informācijas sniegšana nopietni kaitētu šīs kapitālsabiedrības komercdarbībai;

2) minētās informācijas nesniegšana nav šķērslis skaidras izpratnes iegūšanai par kapitālsabiedrības attīstību, darbības rezultātiem, finansiālo stāvokli un tās komercdarbības ietekmi uz korporatīvās sociālās atbildības jomām.

(7) Šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība ir atbrīvota no pienākuma iekļaut vadības ziņojumā nefinanšu paziņojumu, ja tā nefinanšu paziņojumu sagatavo kā atsevišķu dokumentu, kurā sniedz informāciju atbilstoši šajā pantā nefinanšu paziņojumam noteiktajām prasībām, un to publicē kopā ar vadības ziņojumu kā gada pārskata sastāvdaļu.

(8) Ja šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība nefinanšu paziņojumu ir iekļāvusi vadības ziņojumā vai to sagatavojusi kā šā panta septītajā daļā minēto atsevišķo dokumentu, tā ir atbrīvota no gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktā pienākuma attiecībā uz noteiktu nefinanšu rādītāju sniegšanu un analīzi vadības ziņojumā.

(9) Šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība, kura ir koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrība, ir atbrīvota no pienākuma sagatavot nefinanšu paziņojumu, ja šajā paziņojumā sniedzamā informācija ir iekļauta tajā mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķajā dokumentā, kas sagatavots, ņemot vērā šā panta noteikumus, un ja šis konsolidētais vadības ziņojums vai atsevišķais dokuments ir publiskots šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(10) Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots nefinanšu paziņojums, kā arī to, vai nefinanšu paziņojums ir iekļauts vadības ziņojumā vai šā panta septītajā daļā minētajā atsevišķajā dokumentā, bet šā panta devītajā daļā minētajā gadījumā — vai no nefinanšu paziņojuma sagatavošanas atbrīvotās koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrības nefinanšu paziņojumā sniedzamā informācija ir iekļauta koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķajā dokumentā, kas sagatavots, ņemot vērā šā panta noteikumus.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

56.4 pants. Konsolidētais nefinanšu paziņojums

(1) Kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un kura ir tāda koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība, kuram pirmajā darbības gadā, kad minētā mātes sabiedrība kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, bet, sākot ar otro pārskata gadu, kad minētā mātes sabiedrība kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, — divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500 un aktīvu kopsumma bilances datumā konsolidēti pārsniedz 20 000 000 euro vai gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) konsolidēti pārsniedz 40 000 000 euro, ir pienākums konsolidētajā vadības ziņojumā ietvert konsolidēto nefinanšu paziņojumu.

(2) Ciktāl tas nepieciešams, lai gūtu izpratni par šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) attīstību, darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, kā arī par tā komercdarbības ietekmi uz korporatīvās sociālās atbildības jomām, konsolidētajā nefinanšu paziņojumā sniedz informāciju par šo koncernu (konsolidācijas grupu) kopumā, attiecīgi piemērojot šā likuma 56.3 panta otrās un ceturtās daļas noteikumus.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētais koncerns (konsolidācijas grupa) neīsteno politiku attiecībā uz vienu vai vairākām korporatīvās sociālās atbildības jomām, konsolidētajā nefinanšu paziņojumā sniedz skaidru un argumentētu pamatojumu, kādēļ to nedara.

(4) Konsolidētajā nefinanšu paziņojumā iekļauj arī atsauces uz konsolidētajā finanšu pārskatā norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām, ja konsolidētajā finanšu pārskatā norādītā summa attiecas uz kādu no koncerna (konsolidācijas grupas) korporatīvās sociālās atbildības jomām.

(5) Izņēmuma gadījumā šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība var nesniegt informāciju par notikumiem, kuru iestāšanās ir sagaidāma tuvākā gada laikā, vai sarunu procesā esošiem jautājumiem, kuri attiecas uz korporatīvās sociālās atbildības jomām, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

1) šīs mātes sabiedrības valde rakstveida ziņojumā minētās mātes sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei sniedz skaidrojumu par apstākļiem, kuru dēļ minētās informācijas sniegšana nopietni kaitētu šā koncerna (konsolidācijas grupas) komercdarbībai;

2) minētās informācijas nesniegšana nav šķērslis skaidras izpratnes iegūšanai par koncerna (konsolidācijas grupas) attīstību, darbības rezultātiem, finansiālo stāvokli un tā komercdarbības ietekmi uz korporatīvās sociālās atbildības jomām.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība neiekļauj konsolidētajā vadības ziņojumā konsolidēto nefinanšu paziņojumu, ja tā šo paziņojumu sagatavo kā atsevišķu dokumentu, kurā sniedz informāciju atbilstoši šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā konsolidētajam nefinanšu paziņojumam noteiktajām prasībām, un to publicē kopā ar vadības ziņojumu kā konsolidētā gada pārskata sastāvdaļu.

(7) Ja šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība konsolidēto nefinanšu paziņojumu ir iekļāvusi konsolidētajā vadības ziņojumā vai to sagatavojusi kā šā panta sestajā daļā minēto atsevišķo dokumentu, tā ir atbrīvota no gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktā pienākuma attiecībā uz noteiktu nefinanšu rādītāju sniegšanu un analīzi savā vadības ziņojumā un konsolidētajā vadības ziņojumā.

(8) Šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība, kura ir cita koncerna (citas konsolidācijas grupas) meitas sabiedrība, ir atbrīvota no pienākuma sagatavot konsolidēto nefinanšu paziņojumu, ja tajā sniedzamā informācija (gan par minēto mātes sabiedrību, gan par tās meitas sabiedrībām) ir iekļauta šā cita koncerna (citas konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķa dokumenta veidā sagatavotā konsolidētajā nefinanšu paziņojumā, kas sagatavots, ņemot vērā šā panta noteikumus, un ja šis konsolidētais vadības ziņojums vai atsevišķa dokumenta veidā sagatavotais konsolidētais nefinanšu paziņojums ir publiskots šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(9) Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots konsolidētais nefinanšu paziņojums, kā arī to, vai šis paziņojums ir iekļauts konsolidētajā vadības ziņojumā vai šā panta sestajā daļā minētajā atsevišķajā dokumentā, bet šā panta astotajā daļā minētajā gadījumā — vai no konsolidētā nefinanšu paziņojuma sagatavošanas atbrīvotās koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības konsolidētajā nefinanšu paziņojumā sniedzamā informācija ir iekļauta cita koncerna (citas konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķajā dokumentā, kas sagatavots, ņemot vērā šā panta noteikumus.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

56.5 pants. Par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu un izplatīšanu atbildīgā persona

Par gada pārskata un, ja kapitālsabiedrībai ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu, konsolidētā gada pārskata sagatavošanu atbilstoši šā likuma prasībām, kā arī par šo pārskatu izplatīšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīga kapitālsabiedrības valde.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

57.pants. Starpperiodu pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo starpperiodu pārskatu par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem un to izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto starpperiodu pārskatu kapitālsabiedrība izplata ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais starpperiodu pārskats par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem sastāv:

1) vismaz no saīsinātajiem finanšu pārskatiem;

2) no starpperiodu vadības ziņojuma, kurā sniedz informāciju:

a) par būtiskiem notikumiem attiecīgajā pārskata periodā un to ietekmi uz finanšu pārskatiem, kā arī apraksta galvenos riskus un norāda tos neskaidros apstākļus nākamajiem sešiem pārskata gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus,

b) kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un uz kuru attiecas šā panta devītā daļa, — par tās svarīgākajiem pārskata periodā veiktajiem darījumiem ar saistītajām personām, kā arī par jebkurām izmaiņām būtiskos darījuma nosacījumos attiecībā uz darījumiem ar saistītajām personām, kuri bija norādīti iepriekšējā gada pārskatā,

c) kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un uz kuru neattiecas šā panta devītā daļa, — par tās darījumiem ar saistītajām personām saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;

3) no paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.

(4) Sagatavojot finanšu pārskatus par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem, ievēro tādus pašus posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, kādi tika izmantoti, sagatavojot gada pārskatu, to attiecīgi norādot pielikumā, ja vien tas nav norādīts jau paziņojumā par vadības atbildību. Ja izmantotās uzskaites metodes tiek mainītas, tas attiecīgi paskaidrojams pārskata pielikumā. Starpperiodu pārskata pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata salīdzināmību ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem, kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci.

(5) Starpperiodu pārskata par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem katru bilances posteni salīdzina vismaz ar datiem iepriekšējā pārskata gada beigās. Katru peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un naudas plūsmas pārskata posteni salīdzina vismaz ar iepriekšējā pārskata gada datiem par to pašu periodu, par kuru sagatavota izplatāmā informācija.

(6) Kapitālsabiedrība, kura atbilstoši šā likuma 56.panta otrajai vai trešajai daļai sagatavo vai atbilstoši 56.panta otrajai vai ceturtajai daļai ir izvēlējusies finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002, finanšu pārskatus par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem sagatavo atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz starpperiodu finanšu pārskatiem un kas pieņemti saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002.

(7) Ja kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas šā likuma 56.panta ceturtās daļas prasības un kura atbilstoši 56.panta ceturtajā daļā noteiktajam nav izdarījusi izvēli savus finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002, tās finanšu pārskati par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem sastāv vismaz no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā naudas plūsmas pārskata, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma. Saīsinātajā bilancē un saīsinātajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauj tos posteņus un starpsummas, kas bija iekļautas kapitālsabiedrības pēdējā gada pārskatā. Bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteņus, kuros nav skaitļu (summas), uzrāda tikai tad, ja salīdzinošajos datos ir attiecīgs postenis ar skaitli (summu). Papildu posteņus iekļauj tad, ja, tos nenorādot, starpperiodu pārskats sniegtu maldinošu priekšstatu par kapitālsabiedrības aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

(8) Informāciju par to, vai starpperiodu pārskatu par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem ir vai nav revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, skaidri norāda izplatāmās informācijas titullapā. Ja starpperiodu pārskatu ir revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, šo pārskatu izplata kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu.

(9) Kapitālsabiedrība starpperiodu pārskatu par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem sagatavo konsolidētā veidā, ja tai bija pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un šāds pienākums ir spēkā arī datumā, attiecībā uz kuru tiek sagatavots starpperiodu pārskats.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. Pārejas noteikumu 54. punktu)

57.1 pants. Informācija

(Izslēgts ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

57.2 pants. Finanšu informācija par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem

(1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, sagatavo finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem un izplata to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto finanšu informāciju kapitālsabiedrība izplata ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā perioda beigām, par kuru ir izplatāma attiecīgā informācija.

(3) Sagatavojot finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem, ievēro tādus pašus posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, kādi tika izmantoti, sagatavojot gada pārskatu, un to attiecīgi norāda paziņojumā par vadības atbildību.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētā finanšu informācija par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā naudas plūsmas pārskata, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata un paziņojuma par vadības atbildību. Saīsinātajā bilancē, saīsinātajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, saīsinātajā naudas plūsmas pārskatā un saīsinātajā pašu kapitāla izmaiņu pārskatā iekļauj tos posteņus un starpsummas, kas bija iekļautas pēdējā gada pārskatā.

(5) Ja kapitālsabiedrība finanšu informāciju sagatavo, izmantojot Regulas Nr. 1606/2002 apstiprināto starptautisko grāmatvedības standartu posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, tās finanšu informācija par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem sastāv no saīsinātā finanšu stāvokļa pārskata, saīsinātā visaptverošā ienākumu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata un paziņojuma par vadības atbildību. Saīsinātajā finanšu stāvokļa pārskatā, saīsinātajā visaptverošo ienākumu pārskatā, saīsinātajā naudas plūsmas pārskatā un saīsinātajā pašu kapitāla izmaiņu pārskatā iekļauj tos posteņus un starpsummas, kas bija iekļautas pēdējā gada pārskatā.

(6) Šā panta ceturtajā vai piektajā daļā minētajā paziņojumā par vadības atbildību norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu informācija ir sagatavota saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

(7) Izplatot finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem, tai pievieno starpperiodu vadības ziņojumu (paziņojumā par vadības atbildību norādot, ka vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija), ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) kopš iepriekšējā vadības ziņojuma izplatīšanas tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies;

2) ir mainītas izmantotās uzskaites metodes. Uzskaites metožu maiņa attiecīgi paskaidrojama vadības ziņojumā.

(8) Finanšu informācijas par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem katru bilances posteni salīdzina vismaz ar datiem iepriekšējā pārskata gada beigās. Katru peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteni salīdzina vismaz ar iepriekšējā pārskata gada datiem par to pašu periodu, par kuru sagatavota izplatāmā informācija.

(9) Kapitālsabiedrība, kura finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem sagatavo, izmantojot šā panta piektajā daļā minēto starptautisko grāmatvedības standartu posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, katru finanšu stāvokļa pārskata posteni salīdzina vismaz ar datiem iepriekšējā pārskata gada beigās un katru visaptverošā ienākumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteni salīdzina vismaz ar iepriekšējā pārskata gada datiem par to pašu periodu, par kuru sagatavota izplatāmā informācija.

(10) Informāciju par to, vai finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem ir vai nav revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, skaidri norāda izplatāmās informācijas titullapā. Ja finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem ir revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, šo informāciju izplata kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu.

(11) Kapitālsabiedrība finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem sagatavo konsolidētā veidā, ja tai bija pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un šāds pienākums ir spēkā arī datumā, attiecībā uz kuru tiek sagatavota finanšu informācija par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. Pārejas noteikumu 54. punktu)

57.3 pants. Paziņojums par maksājumiem pārvaldes iestādēm

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un kura darbojas pirmatnējo mežu izstrādē vai nodarbojas ar derīgo izrakteņu, naftas, dabasgāzes vai citu materiālu izpēti, meklēšanu, atklāšanu, izstrādi un ieguvi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulas (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (turpmāk — Regula Nr. 1893/2006) I pielikuma A sadaļas 02.nodaļas 02.2.grupā vai I pielikuma B sadaļas 05., 06., 07. un 08.nodaļā noteiktajai saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai, sagatavo paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm saskaņā ar likuma "Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm" prasībām. Paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm sniedz konsolidētā veidā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu kapitālsabiedrība izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc katra finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams vismaz 10 gadus.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

58.pants. Atbrīvojumi

Šā likuma 56., 57. un 57.2 panta prasības neattiecas uz:

1) dalībvalsts, pašvaldības, tās iestādes vai aģentūras, tādas organizācijas, kura ir starptautisko publisko tiesību subjekts un kurā viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Finanšu stabilitātes pamatnolīgumu, jebkuras citas iestādes, kas izveidotas, lai saglabātu Eiropas monetārās savienības finanšu stabilitāti, sniedzot pagaidu finansiālu palīdzību dalībvalstīm, kuru valsts valūta ir euro, kā arī Eiropas Centrālās bankas vai dalībvalstu centrālo banku emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem;

2) emitentiem, kas ir emitējuši vienīgi parāda vērtspapīrus, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kuru viena parāda vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 100 000 euro vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis euro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā nav mazāka par 100 000 euro ekvivalentu;

3) emitentiem, kuri ir emitējuši vienīgi parāda vērtspapīrus, kuru viena parāda vērtspapīra nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis euro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir vismaz 50 000 euro ekvivalents, un kuru vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā pirms 2010.gada 31.decembra līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011., 22.03.2012., 19.09.2013. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

59.pants. Būtiski notikumi

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu)

59.1 pants. Netipiska un nozīmīga apjoma darījuma ar saistīto pusi noslēgšana un atklāšana

(1) Šā panta noteikumi attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū.

(2) Netipisks darījums šā panta izpratnē ir kapitālsabiedrības darījums, kas nav slēgts kapitālsabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros vai neatbilst parastajiem tirgus nosacījumiem.

(3) Netipisku darījumu ar saistīto pusi slēdz Komerclikumā noteiktajā kārtībā par darījuma slēgšanu ar saistīto personu.

(4) Pirms tiek noslēgts netipisks darījums ar saistīto pusi, valde par darījumu sniedz revīzijas komitejai (ja tāda ir izveidota) šādu informāciju:

1) ziņas par saistīto pusi (fiziskajai personai — vārds, uzvārds; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un reģistrācijas valsts);

2) darījuma nepieciešamības pamatojumu;

3) darījuma noteikumus;

4) izvērtējumu par darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības komercdarbību un darbības finansiālajiem rezultātiem;

5) izvērtējumu par darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības akcionāriem, kuri attiecībā uz minēto darījumu nav uzskatāmi par saistītajām pusēm.

(5) Kapitālsabiedrības padome var lūgt revīzijas komitejas (ja tāda ir izveidota) viedokli vai pieaicināt neatkarīgu ekspertu atzinuma sniegšanai par paredzēto netipisko darījumu ar saistīto pusi. Lemjot par revīzijas komitejas vai neatkarīga eksperta pieaicināšanu, ieinteresētajam kapitālsabiedrības padomes loceklim (Komerclikuma izpratnē) nav balsstiesību, un tas ierakstāms padomes sēdes protokolā. Eksperta piesaistes izmaksas sedz no kapitālsabiedrības līdzekļiem.

(6) Kapitālsabiedrība izstrādā iekšējo procedūru, saskaņā ar kuru tā konstatē, vai darījums ar saistīto pusi ir netipisks. Vismaz reizi gadā kapitālsabiedrība izvērtē, vai ir identificēti tās netipiskie darījumi, kas noslēgti ar saistītajām pusēm, un ievērota šo darījumu noslēgšanas un atklāšanas kārtība. Kapitālsabiedrība nodrošina, ka minēto izvērtējumu neveic tās valdes vai padomes locekļi vai citi tās darbinieki, ar kuriem vai ar kuru saistītajām pusēm izvērtējamie darījumi ir slēgti.

(7) Nozīmīga apjoma darījums šā panta izpratnē ir kapitālsabiedrības darījums, kura rezultātā samaksātā vai saņemamā naudas summa, iegūto vai atsavināto aktīvu vērtība vai kapitālsabiedrības saistības, kuras izveidojušās darījuma rezultātā vai var izveidoties nākotnē, ir vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pašu kapitāla saskaņā ar pēdējo revidēto gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu (ja tāds tiek sagatavots) — atkarībā no tā, kurš no rādītājiem ir mazāks, bet ne mazāk par 35 000 euro. Kapitālsabiedrības statūtos vai padomes lēmumā var noteikt stingrākus kritērijus, saskaņā ar kuriem darījums uzskatāms par nozīmīga apjoma darījumu.

(8) Par nozīmīga apjoma darījumu šā panta izpratnē uzskatāmi arī vairāki darījumi, kurus kapitālsabiedrība 12 mēnešu periodā noslēgusi ar vienu un to pašu saistīto pusi vai vienas un tās pašas saistītās puses interesēs un kuru kopējā vērtība atbilst šā panta septītajā daļā noteiktajai.

(9) Pirms tiek noslēgts nozīmīga apjoma darījums ar saistīto pusi, valde sniedz revīzijas komitejai (ja tāda ir izveidota) šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju par darījumu.

(10) Informāciju par netipisku vai nozīmīga apjoma darījumu ar saistīto pusi kapitālsabiedrība pēc darījuma noslēgšanas vai pēc tādu apstākļu iestāšanās, kad sasniegti šā panta septītajā vai astotajā daļā noteiktie kritēriji, nekavējoties izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā. Kapitālsabiedrība sniedz vismaz informāciju par:

1) saistīto pusi (fiziskajai personai — vārds, uzvārds; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un reģistrācijas valsts);

2) kapitālsabiedrības un saistītās puses attiecību veidu;

3) darījumā saņemamo vai maksājamo naudas summu, iegūto vai atsavināto aktīvu vērtību vai par kapitālsabiedrības saistībām, kuras izveidojušās darījuma rezultātā vai var izveidoties nākotnē, kā arī par samaksas noteikumiem un maksājumu grafiku (ja tāds ir), tai skaitā par naudas summu, ko paredzēts saņemt vai samaksāt nākamajos periodos, par darījuma vai saistību izpildes termiņu, kā arī saņemamiem vai maksājamiem procentiem (ja tādi paredzēti);

4) darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības komercdarbību un darbības finansiālajiem rezultātiem;

5) darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības akcionāriem, kuri minētajā darījumā nav uzskatāmi par saistītajām pusēm;

6) to, vai ir saņemts revīzijas komitejas viedoklis vai neatkarīga eksperta atzinums (ja tāds tika prasīts).

(11) Papildus šā panta desmitajā daļā minētajai informācijai kapitālsabiedrības pienākums ir sniegt arī citu informāciju par darījumu, ja tā ir būtiska vai var būtiski ietekmēt kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli vai iespējas veikt noteikta veida komercdarbību vai ja tās atklāšana var būtiski ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto kapitālsabiedrības akciju novērtējumu, tādējādi nodrošinot ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību.

(21.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.10.2017.)

IV nodaļa
Nozīmīgas līdzdalības iegūšana

(Nodaļa 29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

60.pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šīs nodaļas noteikumi par paziņošanas pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām:

1) kuras iegūst vai atsavina balsstiesīgās akcijas tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū Latvijas Republikā;

2) kuras iegūst vai atsavina depozitāros sertifikātus, kas emitēti par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajām akcijām;

3) kuras iegūst vai atsavina finanšu instrumentus, kuri no šiem finanšu instrumentiem izrietošo tiesību izpildes dienā dod personai tiesības saskaņā ar oficiālu vienošanos iegūt emitenta balsstiesīgās akcijas tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū Latvijas Republikā;

4) kuras iegūst vai atsavina finanšu instrumentus, kuru atsauce ir akciju grozs (dažādu akciju kopums) vai indekss, kurā ietvertas akcijas, kas iekļautas regulētajā tirgū Latvijas Republikā.

(2) Ja par tādas akciju sabiedrības akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti depozitārie sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz depozitāro sertifikātu ieguvēju, nevis uz to emitentu.

(3) Šīs nodaļas prasības attiecas arī uz personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos šā likuma 8.pantā minētajos gadījumos.

(4) Šīs nodaļas prasības attiecas arī uz personām, kurām pieder šā panta pirmās daļas 3.punktā minētie finanšu instrumenti, ievērojot nosacījumu, ka tām saskaņā ar oficiālo vienošanos noteiktajā termiņā ir neierobežotas tiesības iegūt attiecīgās akcijas vai arī izvēles tiesības pēc saviem ieskatiem tās iegūt vai neiegūt.

(5) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētie finanšu instrumenti ir arī tādi finanšu instrumenti, attiecībā uz kuriem nav šā panta ceturtajā daļā minēto nosacījumu, bet kuri ir saistīti ar emitenta, kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, balsstiesīgajām akcijām vai potenciāli iegūstamajām balsstiesībām, kuru ekonomiskā ietekme ir līdzīga, neatkarīgi no tā, vai šie finanšu instrumenti piešķir vai nepiešķir tiesības veikt norēķinus finanšu instrumentos.

(6) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto finanšu instrumentu sarakstu nosaka Komisijas normatīvie noteikumi.

(7) Šīs nodaļas prasības piemēro arī tad, ja akciju sabiedrība, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū Latvijas Republikā, ir reģistrēta ārvalstī.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

61.pants. Paziņošanas pienākums, ņemot vērā balsstiesību īpatsvaru

(1) Persona paziņo par savu balsstiesību īpatsvaru, kad akciju iegūšanas, atsavināšanas, pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas vai kādu citu notikumu rezultātā tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par 5, 10, 15, 20, 25, 30, 50 vai 75 procentiem.

(2) Ja akciju sabiedrībai Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts, persona paziņo arī par savu balsstiesību īpatsvaru, kad akciju iegūšanas, atsavināšanas, pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas vai kādu citu notikumu rezultātā tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par 90 vai 95 procentiem.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

61.1 pants. Balsstiesību īpatsvara aprēķināšana

(1) Aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, ņem vērā visas balsstiesīgās akcijas, pat ja balsstiesību izmantošana ir apturēta.

(2) Informācijā par balsstiesību īpatsvaru norāda ziņas par visām balsstiesīgajām akcijām, atsevišķi norādot katras kategorijas akcijas.

(3) Aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, persona summē visas balsstiesības, kuras izriet no viena emitenta emitētajām balsstiesīgajām akcijām, par tām emitētiem depozitārajiem sertifikātiem, šā likuma 60.panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem finanšu instrumentiem, ja tiks realizētas tiesības, kas izriet no šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem finanšu instrumentiem.

(4) Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā norādītās balsstiesības.

(5) Aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, summē tieši un netieši iegūtās līdzdalības apmēru un tieši un netieši iegūstamās līdzdalības apmēru, kuru iegūs, ja tiks realizētas tiesības, kas izriet no šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem finanšu instrumentiem.

(6) Šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minēto finanšu instrumentu balsstiesību īpatsvaru aprēķina, ņemot vērā pilnā apmērā pamatakcijas, kas iegūstamas no finanšu instrumentiem izrietošo tiesību realizācijas. Ja par finanšu instrumentiem paredzēts norēķinus veikt tikai naudā, balsstiesību īpatsvaru aprēķina ar delta korekciju, reizinot pamatakciju nosacīto apmēru ar finanšu instrumentu delta koeficientu. Persona summē visus finanšu instrumentus, kas saistīti ar vienu un to pašu emitentu, un paziņojumā ietver informāciju par visiem šiem finanšu instrumentiem. Aprēķinot pamatakciju kopējo apmēru, persona ņem vērā tikai finanšu instrumentu garās pozīcijas, neveicot ar vienu un to pašu emitentu saistītu garo un īso pozīciju ieskaitu.

(7) Šā panta sestajā daļā minētā delta koeficienta noteikšanas metodes un balsstiesību īpatsvara aprēķināšanas metodes finanšu instrumentiem, kuru atsauce ir akciju grozs vai indekss, nosaka Eiropas Komisijas 2014.gada 17.decembra deleģētā regula (ES) Nr. 2015/761, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/109/EK attiecībā uz konkrētiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par nozīmīgu līdzdalību (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2015/761).

(8) Pamatakcijas šīs nodaļas izpratnē ir emitenta, kura akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, emitētas balsstiesīgās akcijas, kuras saskaņā ar oficiālu vienošanos ir tiesības iegūt šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minēto finanšu instrumentu ieguvējam.

(9) Lai atvieglotu akciju balsstiesību īpatsvara aprēķināšanu, akciju sabiedrība katra kalendāra mēneša pēdējā datumā, ja šā mēneša laikā ir radies balsstiesīgo akciju skaita vai pamatkapitāla pieaugums vai samazinājums, atjauno informāciju par tās kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un pamatkapitālu, izplatot to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

61.2 pants. Paziņošanas kārtība un paziņojuma saturs

(1) Persona paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai, iesniedzot attiecīgu paziņojumu (turpmāk šajā nodaļā — paziņojums), kad tās balsstiesību īpatsvars akciju iegūšanas, atsavināšanas, pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas vai kādu citu notikumu rezultātā sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru.

(2) Ja paziņojums tiek sniegts saskaņā ar šā likuma 60.panta pirmās daļas 4.punkta prasībām un finanšu instrumenta bāzes aktīvs ietver vairāku akciju sabiedrību emitētās akcijas (akciju grozs vai indekss), paziņojumu sniedz katrai attiecīgajai akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai.

(3) Paziņojumā ietver informāciju par:

1) balsstiesību sadalījumu paziņojuma iesniegšanas dienā skaitliski, procentuāli no pamatkapitāla un no balsstiesīgo akciju skaita pēc to iegūšanas vai atsavināšanas;

2) komercsabiedrībām, kurās personai ir kontrole un ar kuru starpniecību akcionāram ir balsstiesības;

3) dienu, kurā šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktais balsstiesību īpatsvars tika sasniegts vai pārsniegts, vai samazinājās;

4) akcionāra identitāti, pat ja akcionārs nav tiesīgs izmantot balsstiesības saskaņā ar šā likuma 8.panta noteikumiem, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kura ir tiesīga izmantot balsstiesības akcionāra vārdā.

(4) Paziņojumā persona atsevišķi norāda balsstiesību īpatsvaru, kas tai izriet no akcijām, par tām emitētiem depozitārajiem sertifikātiem, šā likuma 60.panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un ko tā iegūs, ja tiks realizētas tiesības, kuras izriet no šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem finanšu instrumentiem.

(5) Paziņojumā persona atsevišķi norāda šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minētos finanšu instrumentus, nodalot tos finanšu instrumentus, kuri piešķir tiesības veikt norēķinus naudā, no tiem finanšu instrumentiem, kuri piešķir tiesības iegūt vai atsavināt finanšu instrumentus, veicot norēķinus ar finanšu instrumentiem.

(6) Ja paziņojums jau tika sniegts šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minēto finanšu instrumentu iegūšanas gadījumā, persona atkārtoti sniedz paziņojumu, ja tā ir iegādājusies pamatakcijas tādā daudzumā, ka iegādes rezultātā šīs personas balsstiesību īpatsvars viena emitenta pamatkapitālā sasniedz vai pārsniedz šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru.

(7) Paziņojumam izmanto veidlapu, kuru apstiprina Komisijas normatīvie noteikumi.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

61.3 pants. Paziņošanas termiņš un paziņojuma izplatīšana

(1) Paziņojums akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai iesniedzams nekavējoties, taču ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā pēc dienas, kad persona:

1) uzzina par balsstiesību iegūšanu vai atsavināšanu vai iespēju tās izmantot vai arī, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāuzzina par to neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana vai atsavināšana vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā. Šā punkta izpratnē uzskatāms, ka persona par balsstiesību iegūšanu, atsavināšanu vai iespēju tās izmantot uzzina ne vēlāk kā divu tirdzniecības dienu laikā pēc darījuma dienas;

2) tiek informēta par tādu notikumu, kura rezultātā personas balsstiesību īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru.

(2) Lai noteiktu šā panta pirmajā un trešajā daļā un šā likuma 61.4 pantā minētās tirdzniecības dienas, izmanto emitenta izcelsmes dalībvalsts tirdzniecības dienu kalendāru, ko attiecīgais regulētā tirgus organizētājs ir publicējis savā mājaslapā internetā. Komisija savā mājaslapā internetā publicē katra regulētā tirgus organizētāja, kura izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, noteikto tirdzniecības dienu kalendāru.

(3) Akciju sabiedrība ne vēlāk kā vienas tirdzniecības dienas laikā no paziņojuma saņemšanas dienas izplata to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

61.4 pants. Akciju sabiedrības paziņojums par savu akciju iegūšanu vai atsavināšanu

Ja regulētajā tirgū iekļautu akciju emitents iegūst vai atsavina savas akcijas, par tām emitētus depozitāros sertifikātus vai šā likuma 60.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētos finanšu instrumentus pats vai ar citas personas starpniecību, kura darbojas savā vārdā, bet emitenta labā, šis emitents informāciju par iegūto vai atsavināto līdzdalības apmēru izplata pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā, skaitot no nākamās dienas pēc iegūšanas vai atsavināšanas dienas, ja līdzdalības apmērs sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem vai 10 procentiem no kopējā balsstiesīgo akciju skaita.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

61.5 pants. Prasības paziņošanai netiešas līdzdalības gadījumā

(1) Par netieši iegūtās līdzdalības apmēru, kad tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru, paziņo katrs akcionārs vai katra persona, kas netieši ieguvusi līdzdalību saskaņā ar šā likuma 8.pantu, vai arī visas personas, ja katras šādas personas balsstiesību īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru.

(2) Par šā likuma 8.panta 1.punktā minēto gadījumu visas personas, kas noslēgušas vienošanos, sniedz kopīgu paziņojumu.

(3) Šā likuma 8.panta 8.punktā noteiktajā gadījumā, ja akcionārs izdod pilnvaru par pārstāvību vienā akcionāru sapulcē, sniedzams viens paziņojums pilnvaras izsniegšanas dienā. Paziņojumā arī norāda, kāds būs balsstiesību sadalījums pēc tam, kad pilnvarnieks vairs nebūs tiesīgs izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem.

(4) Šā likuma 8.panta 8.punktā noteiktajā gadījumā, ja pilnvarnieks vienā dienā saņēmis vienu vai vairākas pilnvaras pārstāvībai vienā akcionāru sapulcē, sniedzams viens paziņojums pilnvaru saņemšanas dienā. Paziņojumā arī norāda, kāds būs balsstiesību sadalījums pēc tam, kad pilnvarnieks vairs nebūs tiesīgs izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem.

(5) Ja paziņošanas pienākums attiecas uz vairākām personām, var sniegt vienu kopīgu paziņojumu. Kopīga paziņojuma sniegšana neatbrīvo no atbildības saistībā ar paziņojumu personas, kurām ir pienākums šo paziņojumu sniegt.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

61.6 pants. Paziņošanas kārtība, kad līdzdalību iegūst ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība un to mātes sabiedrība

(1) Aprēķinot šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrība nesummē tai piederošās akcijas ar akcijām, kuras pārvalda meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība izmanto balsstiesības neatkarīgi no ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrības.

(2) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais izņēmums attiecas arī uz depozitārajiem sertifikātiem, kas emitēti par akcijām, un šā likuma 60.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajiem finanšu instrumentiem.

(3) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrība vai cita tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus tādās pašās akcijās, kādās ir ieguldīti meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu līdzekļi, un meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot balsstiesības, kas piešķirtas šīm akcijām; tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrība vai cita ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība. Šā panta izpratnē tiešs norādījums ir jebkurš norādījums, ko sniedz ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība un ar ko nosaka, kā meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība konkrētajā gadījumā izmanto balsstiesības. Šā panta izpratnē netiešs norādījums ir jebkurš vispārējs vai konkrēts norādījums, ko sniedz ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība, ierobežojot meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības izvēles brīvību attiecībā uz balsstiesību izmantošanu tā, lai kalpotu noteiktām ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrības vai tās kontrolētas komercsabiedrības darījumu interesēm.

(4) Aprēķinot šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība nesummē tai piederošās akcijas ar akcijām, kuras tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība individuāli pārvalda saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta izpratnē, ievērojot nosacījumu, ka meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība:

1) ir saņēmusi licenci šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punktā noteiktā ieguldījumu pakalpojuma sniegšanai;

2) var izmantot no šādām akcijām izrietošās balsstiesības tikai saskaņā ar rakstveidā vai elektroniski sniegtiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrību nesaistītas personas norādījumiem vai nodrošina, ka ieguldījumu portfeļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus veic neatkarīgi no visiem citiem pakalpojumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilst tiem, kuri paredzēti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, piemērojot attiecīgus mehānismus;

3) izmanto savas balsstiesības neatkarīgi no ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrības.

(5) Šā panta ceturto daļu nepiemēro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus akcijās, ko pārvalda tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība, un meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot no tās pārvaldīšanā esošajām akcijām, par tām emitētiem depozitārajiem sertifikātiem izrietošās balsstiesības, un tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai cita ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.

(6) Šā panta pirmo un ceturto daļu piemēro gadījumos, ja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība (turpmāk šajā pantā abas kopā vai katra atsevišķi — mātes sabiedrība) atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tā nedrīkst ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem vai citādā veidā ietekmēt no tās meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībai (turpmāk šajā pantā abas kopā vai katra atsevišķi — meitas sabiedrība) piederošajām akcijām un par tām emitētiem depozitārajiem sertifikātiem izrietošo balsstiesību izmantošanu;

2) meitas sabiedrība var brīvi un neatkarīgi no mātes sabiedrības izmantot balsstiesības, kas izriet no tās pārvaldīšanā esošajām akcijām un par tām emitētiem depozitārajiem sertifikātiem.

(7) Ja mātes sabiedrība vēlas piemērot šā panta pirmajā un ceturtajā daļā paredzēto izņēmumu, tā nekavējoties nosūta emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai šādu informāciju:

1) meitas sabiedrību sarakstu, norādot katras meitas sabiedrības uzraudzības institūcijas vai norādot, ka šādu uzraudzības institūciju nav. Sniedzot šo informāciju, nav nepieciešams norādīt attiecīgos emitentus;

2) apliecinājumu, ka attiecībā pret katru savu meitas sabiedrību mātes sabiedrība ir izpildījusi šā panta sestajā daļā minētos nosacījumus.

(8) Mātes sabiedrība pastāvīgi atjauno šā panta septītās daļas 1.punktā minēto sarakstu un par to informē emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju.

(9) Ja mātes sabiedrība vēlas piemērot šā panta pirmās un ceturtās daļas prasības tikai finanšu instrumentiem, kas minēti šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā, tā attiecīgā emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai nosūta tikai šā panta septītās daļas 1.punktā minēto sarakstu.

(10) Pēc Komisijas pieprasījuma mātes sabiedrības pienākums ir pierādīt, ka:

1) mātes sabiedrības un meitas sabiedrības organizatoriskā struktūra ir tāda, ka meitas sabiedrībai ir iespējams izmantot no tās pārvaldīšanā esošajām akcijām izrietošās balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības;

2) personas, kas pieņem lēmumus par balsstiesību izmantošanu, rīkojas neatkarīgi;

3) ja mātes sabiedrība ir meitas sabiedrības klients vai arī pārvalda tādus pašus finanšu instrumentus, kādus pārvalda meitas sabiedrība, mātes sabiedrība un meitas sabiedrība ir noslēgusi rakstveida vienošanos, ka abas puses attiecībā uz balsstiesību izmantošanu akcionāru sapulcēs rīkojas neatkarīgi.

(11) Uzskatāms, ka šā panta desmitās daļas 1.punkts ir ievērots, ja mātes sabiedrība un meitas sabiedrība ir izstrādājusi vismaz politikas un procedūras, kas nodrošina ar balsstiesību izmantošanu saistītās informācijas neizplatīšanu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību.

(26.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

62.pants. Paziņošanas pienākuma izņēmumi

(1) Šā likuma 61.2 panta prasības neattiecas uz akcijām, kas iegūtas vienīgi tīrvērtes un norēķinu mērķiem parastajā norēķinu ciklā, kā arī uz finanšu starpnieka turējumā esošajām akcijām, ja finanšu starpnieks no akcijām izrietošās balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar norādījumiem, ko rakstveidā vai elektroniski sniedzis akcionārs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā parastā norēķinu cikla ilgums ir divas tirdzniecības dienas pēc darījuma noslēgšanas dienas.

(3) Šā likuma 61.2 panta prasības neattiecas uz gadījumu, kad tirgus uzturētājs ieguvis vai zaudējis tādu nozīmīgu līdzdalību, kas sasniedz vai pārsniedz piecu procentu īpatsvaru, ja tirgus uzturētājs šajā statusā darbojas, ievērojot nosacījumu, ka tas:

1) ir saņēmis izcelsmes dalībvalsts licenci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

2) nepiedalās attiecīgā emitenta pārvaldē, kā arī nekādā veidā neietekmē emitentu, lai tiktu pirktas akcijas vai uzturēta akciju cena;

3) ievēro šā likuma 62.1 panta prasības.

(4) Kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts, aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, neņem vērā tās tirdzniecības portfelī iekļautās balsstiesīgās akcijas, par tām emitētos depozitāros sertifikātus un šā likuma 60.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētos finanšu instrumentus, ja kopējais balsstiesību īpatsvars nepārsniedz piecus procentus no visām balsstiesīgajām akcijām un minētās balsstiesības netiek izmantotas vai kā citādi lietotas, lai ietekmētu akciju sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju sabiedrības saimniecisko un finanšu darbību.

(5) Šā likuma 8.panta 3.punkta un 61.2 panta prasības neattiecas uz akcijām, par tām emitētiem depozitārajiem sertifikātiem un šā likuma 60.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajiem finanšu instrumentiem, kas piešķirti Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši, veicot savas funkcijas kā monetārās iestādes, tostarp uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši saskaņā ar ķīlas līgumu, atpakaļpirkuma līgumu vai līdzīgu vienošanos saistībā ar likviditāti, kas sniegta monetārās politikas mērķiem vai maksājumu sistēmā. Tas attiecas arī uz iepriekš minētajiem darījumiem, kas ilgst īsu laikposmu, ja no šādām akcijām izrietošās balsstiesības neizmanto.

(6) Šā likuma 61.2 panta pirmajā daļā noteikto paziņojumu nesniedz, ja akcijas, par tām emitētus depozitāros sertifikātus un šā likuma 60.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētos finanšu instrumentus iegūst meitas sabiedrība un paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība vai pati mātes sabiedrība ir kontrolēta komercsabiedrība un paziņojumu ir sniegusi tās mātes sabiedrība.

(7) Ja par akciju, par tām emitēto depozitāro sertifikātu un šā likuma 60.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minēto finanšu instrumentu iegūšanu šā likuma 61.2 pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas ieguvusi akcijas netiešās līdzdalības veidā, tad personām, ar kuru starpniecību ir notikusi netieša akciju iegūšana, par akciju iegūšanu nav jāziņo.

(8) Šā likuma 61.2 pantā noteikto paziņojumu nesniedz, ja balsstiesības izriet no darījuma ar akcijām, kas vērsts uz finanšu instrumenta stabilizāciju un veikts atbilstoši Eiropas Komisijas regulas Nr. 2273/2003 noteikumiem, ja no akcijām izrietošās balsstiesības netiek izmantotas vai kā citādi izlietotas, lai ietekmētu emitenta pārvaldes institūciju darbu un tās saimniecisko un finanšu darbību.

(9) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētā piecu procentu īpatsvara aprēķināšanas metodi un gadījumus, kad uz darījumiem nav attiecināmas paziņošanas prasības, nosaka Regula Nr. 2015/761.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.05.2016. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

62.1 pants. Tirgus uzturētāja kontrole

(1) Ja tirgus uzturētājs vēlas izmantot šā likuma 62.panta trešajā daļā minēto atbrīvojumu, tas pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā paziņo Komisijai par to, ka attiecībā uz konkrētā emitenta emitētiem finanšu instrumentiem tas rīkojas vai vēlas rīkoties kā tirgus uzturētājs. Ja tirgus uzturētājs attiecībā uz konkrētā emitenta emitētiem finanšu instrumentiem vairs nerīkojas kā tirgus uzturētājs, tas pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā par savu lēmumu paziņo Komisijai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem paziņojumiem izmantojamās veidlapas paraugu apstiprina Komisija.

(3) Ja tirgus uzturētājs vēlas izmantot šā likuma 62.panta trešajā daļā minēto atbrīvojumu, Komisija var pieprasīt, lai tirgus uzturētājs norāda tos finanšu instrumentus, ar kuriem tas veic tirdzniecību kā tirgus uzturētājs. Tirgus uzturētājs minētos finanšu instrumentus norāda ar jebkuriem pārbaudāmiem līdzekļiem, bet, ja tirgus uzturētājs nespēj precīzi norādīt tos finanšu instrumentus, ar kuriem tas veic tirdzniecību kā tirgus uzturētājs, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai identifikācijas nolūkos tirgus uzturētājs šos finanšu instrumentus tur atsevišķā finanšu instrumentu kontā.

(22.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

63.pants. Prasības ārvalstī reģistrētam emitentam

(1) Emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, var nepiemērot šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas, 54.panta trešās daļas 6.punkta, 54.panta astotās daļas, 56., 57., 57.2, 58.panta un 61.1 panta devītās daļas, 61.3 panta trešās daļas un 61.4 panta prasības, ja informācija, ko emitents sniedz saskaņā ar savas valsts normatīvo aktu prasībām, ir tāda pati kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā vai ja Komisija to ir atzinusi par līdzvērtīgu. Informāciju, kādu emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, tas sniedz arī šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja Latvijas Republikas regulētajā tirgū ir iekļauti tāda emitenta pārvedami vērtspapīri, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, informāciju, ko tas ir darījis zināmu ārvalstī, bet kas ir svarīga arī Latvijā, pat ja tā nav regulētā informācija šā likuma izpratnē, izplata to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja komercsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuru sniegšanai dalībvalstī tai ir nepieciešama ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas atļauja, tai nav jāsummē šā likuma 61.6 panta pirmajā, trešajā un piektajā daļā minētās akcijas ar tās mātes sabiedrības akcijām, ja tā kā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst tādiem darbības neatkarības nosacījumiem, ko noteikusi Komisija.

(4) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 26.05.2016. un 21.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2017.)

63.1 pants. Ārvalstī reģistrēta emitenta sniegtās informācijas atzīšana par līdzvērtīgu

(1) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un tā vadības ziņojums sagatavots saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvo aktu prasībām, tas uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 56.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām, ja tajā sniedz vismaz:

1) skaidru pārskatu par emitenta komercdarbības attīstību un darbības finansiālajiem rezultātiem, kā arī pārskatu par galvenajiem riskiem un neskaidrajiem apstākļiem, ar kuriem tas saskaras. Pārskats sniedz visaptverošu un izsmeļošu emitenta komercdarbības attīstības un darbības finansiālo rezultātu analīzi, ņemot vērā emitenta darījumu apjomu un sarežģītību. Šajā punktā minētajā analīzē, ciktāl tas ir nepieciešams emitenta komercdarbības attīstības un darbības finansiālo rezultātu izpratnei, iekļauj galveno finansiālo un, ja iespējams, nefinansiālo darbības rezultātu rādītājus, kas raksturo attiecīgo komercdarbības jomu;

2) informāciju par jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš iepriekšējā finanšu gada beigām;

3) informāciju par paredzamo emitenta turpmāko attīstību.

(2) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība papildus starpperiodu vadības ziņojumam iesniegt saīsinātos finanšu pārskatus, šāda emitenta sagatavotais starpperiodu vadības ziņojums uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 57.panta trešās daļas 2.punkta prasībām, ja tajā ir informācija vismaz par:

1) attiecīgo starpperiodu;

2) paredzamo emitenta attīstību finanšu gada nākamajos sešos mēnešos;

3) lielākajiem darījumiem ar saistītajām personām. Šī prasība attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, ja šāda informācija jau nav sniegta.

(3) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība, ka emitenta persona vai personas ir atbildīgas par gada un pusgada finanšu informācijas sagatavošanu, it īpaši attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanas atbilstību spēkā esošajiem finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumiem vai grāmatvedības standartiem, kā arī par paziņojuma par vadības atbildību patiesumu, šāda emitenta sagatavotais paziņojums par vadības atbildību uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 56.panta pirmās daļas 3.punkta un 57.panta trešās daļas 3.punkta prasībām.

(4) Gadījumos, kad emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos nav noteikta prasība papildus konsolidētajam gada pārskatam iesniegt arī kapitālsabiedrības gada pārskatu, sagatavotais konsolidētais gada pārskats uzskatāms par atbilstošu šā likuma 56.panta otrās daļas noteikumiem, ja konsolidētie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem.

(41) Papildus starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un konsolidētajiem sešu mēnešu starpperiodu finanšu pārskatiem par līdzvērtīgiem starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem uzskata:

1) starptautiskus finanšu pārskatu standartus ar noteikumu, ka pārbaudīto vai revidēto finanšu pārskatu pielikumā ietverts skaidrs un tiešs paziņojums, ka šie finanšu pārskati atbilst 1.Starptautiskajam Grāmatvedības standartam “Finanšu pārskatu sniegšana”, kas pieņemts ar Eiropas Komisijas 2008.gada 18.decembra regulu (EK) Nr. 1274/2008, ar kuru attiecībā uz 1.Starptautisko Grāmatvedības standartu (SGS) groza regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002;

2) Japānas vispārpieņemtos grāmatvedības principus;

3) Amerikas Savienoto Valstu vispārpieņemtos grāmatvedības principus;

4) Ķīnas Tautas Republikas vispārpieņemtos grāmatvedības principus;

5) Kanādas vispārpieņemtos grāmatvedības principus;

6) Korejas Republikas vispārpieņemtos grāmatvedības principus.

(42) Emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, paziņojumu par datumu, kurā tas pāriet uz starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā, un Komisija prasību par līdzvērtības atzīšanu attiecībā uz šo emitentu atceļ ar šajā paziņojumā minēto datumu.

(43) Gadījumos, kad emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un tas neizmanto starptautiskos finanšu pārskatu standartus vai līdzvērtīgus starptautiskos finanšu pārskatu standartus, sagatavotais konsolidētais gada pārskats uzskatāms par atbilstošu šā likuma 56.panta otrās daļas prasībām, ja tas ietver informāciju par:

1) dividenžu aprēķinu un spēju izmaksāt dividendes. Šī prasība attiecas uz akciju emitentiem;

2) emitenta likviditāti un minimālā kapitāla prasībām, ja šādas prasības attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos ir noteiktas.

(5) Emitents pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas pieprasījuma iesniedz tai zvērināta revidenta pārbaudītu informāciju par saviem nekonsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas saistīta ar konsolidētajā gada pārskatā iekļauto informāciju. Šāda informācija var būt sagatavota saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvo aktu prasībām.

(6) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un saskaņā ar šīs ārvalsts normatīvo aktu prasībām emitents nesagatavo konsolidēto gada pārskatu, bet tā finanšu pārskats tiek sagatavots saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem vai saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Komisijas apstiprināto starptautisko grāmatvedības standartu un starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām, šāda emitenta sagatavotais finanšu pārskats uzskatāms par atbilstošu šā likuma 56.panta trešās un ceturtās daļas prasībām. Emitenta finanšu pārskatam ir jābūt revidētam.

(7) Ja ārvalsts emitenta finanšu pārskats nav sagatavots saskaņā ar šā panta sestās daļas prasībām, šis emitents finanšu pārskatā papildus norāda arī datus, kas aprēķināti saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto starptautisko grāmatvedības standartu un starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām.

(8) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvo aktu prasības paredz, ka kopējais termiņš informācijas saņemšanai par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu un tās izplatīšanai ir septiņas tirdzniecības dienas vai īsāks, uzskatāms, ka šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 61.3 panta pirmajā daļā noteiktajai. Termiņi, kādos emitentu informē par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu un saņemto informāciju izplata, var atšķirties no šā likuma 61.3 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktā.

(9) Ārvalsts normatīvo aktu prasības ir uzskatāmas par līdzvērtīgām šā likuma 61.panta desmitās daļas prasībām, ja emitentam, kura juridiskā adrese ir šajā ārvalstī, ir pienākums ievērot šādas prasības:

1) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido līdz pieciem procentiem no balsstiesību īpatsvara, tas katru reizi, tiklīdz šis īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, sniedz par to paziņojumu;

2) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido no pieciem līdz 10 procentiem no balsstiesību īpatsvara, tas katru reizi, tiklīdz piecu vai 10 procentu īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, sniedz par to paziņojumu;

3) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido vairāk par 10 procentiem no balsstiesību īpatsvara, tas katru reizi, tiklīdz piecu vai 10 procentu īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, sniedz par to paziņojumu.

(10) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība, ka 30 kalendāra dienu laikā pēc tam, kad pieaudzis vai samazinājies balsstiesīgo akciju skaits vai pamatkapitāls, emitents šo informāciju izplata, uzskatāms, ka šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 61.panta astotās daļas prasībai.

(11) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība sniegt informāciju par akcionāru sapulces vietu, laiku un darba kārtību, uzskatāms, ka attiecībā uz minētās informācijas saturu šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 54.panta otrās daļas 1.punkta un 54.panta trešās daļas 1.punkta prasībām.

(12) Ārvalsts normatīvo aktu prasības uzskatāmas par līdzvērtīgām šā likuma 61.6 panta pirmās un piektās daļas prasībām, ja tās paredz, ka šā likuma 63.panta trešajā daļā minētās komercsabiedrības ievēro šādus nosacījumus:

1) meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, brīvi un neatkarīgi no tās mātes sabiedrības izmanto balsstiesības, kas izriet no tās pārvaldīšanā esošajiem finanšu instrumentiem;

2) jebkāda interešu konflikta gadījumā meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, balso neatkarīgi no mātes sabiedrības vai tās kontrolētas komercsabiedrības interesēm.

(13) Šā panta divpadsmitajā daļā minētā mātes sabiedrība ievēro šā likuma 61.6 panta septītās daļas 1.punkta un devītās daļas prasības, kā arī sniedz apliecinājumu tam, ka mātes sabiedrība attiecībā uz katru tās meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai meitas ieguldījumu brokeru sabiedrību ir izpildījusi šā panta divpa­dsmitajā daļā minētos nosacījumus.

(14) Šā panta divpadsmitajā daļā minētā mātes sabiedrība pierāda Komisijai, ka ir izpildījusi šā likuma 61.1 panta 6.5 daļā noteikto pienākumu.

(15) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikts pienākums publicēt starpperiodu pārskatus un finanšu informāciju par pirmajiem trim, sešiem un deviņiem pārskata gada mēnešiem, uzskatāms, ka šāda prasība ir līdzvērtīga šā likuma 57.panta pirmās daļas un 57.2 panta pirmās daļas prasībām.

(22.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009., 08.11.2012. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

64.pants. Neziņošanas sekas

(Izslēgts ar 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

64.1 pants. Valodu lietošana regulētās informācijas iesniegšanai

(1) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū vienīgi Latvijas Republikā, regulēto informāciju sniedz valsts valodā.

(2) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū gan Latvijas Republikā, gan vienā vai vairākās dalībvalstīs, regulēto informāciju sniedz valsts valodā un — atkarībā no emitenta izvēles — vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latvijas Republiku, regulēto informāciju pēc emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(4) Ja emitenta izcelsmes valsts nav Latvijas Republika un šā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet nav iekļauti emitenta izcelsmes valsts regulētajā tirgū, regulēto informāciju pēc emitenta izvēles sniedz valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(5) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū ir lūdzis nevis pats emitents, bet gan cita persona, šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības attiecas nevis uz emitentu, bet gan uz personu, kura lūgusi atļauju pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajā tirgū.

(6) Akcionāri, depozitāro sertifikātu ieguvēji un personas, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, regulēto informāciju akciju sabiedrībai var sniegt valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(7) Gadījumos, kad pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 100 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība emisijas dienā ir līdzvērtīga vismaz 100 000 euro ekvivalentam, ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, regulēto informāciju pēc emitenta vai tās personas izvēles, kura lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu atklātībai valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(8) Ja dalībvalsts iesniedz tiesā prasību par sniegtās regulētās informācijas saturu, tad izmaksas, kas radušās, tulkojot nepieciešamo informāciju, sedz saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem.

(9) Šā panta septītās daļas prasības attiecas arī uz tām personām, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro ekvivalents, un šie vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā pirms 2010.gada 31.decembra līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009., 13.01.2011., 22.03.2012., 19.09.2013. un 21.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2017.)

64.2 pants. Regulētās informācijas izplatīšana un pieeja regulētajai informācijai

(1) Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, regulēto informāciju dara zināmu atklātībai, izmantojot plašsaziņas līdzekļus vai citus informācijas izplatīšanas kanālus (turpmāk šajā pantā — plašsaziņas līdzekļi), ievērojot šā panta noteikumus un tādā veidā, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai un pēc iespējas vienlaikus savā izcelsmes dalībvalstī un citās dalībvalstīs, un tajā pašā laikā nosūta regulēto informāciju savas izcelsmes dalībvalsts oficiālajai glabāšanas sistēmai šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Oficiālās glabāšanas sistēmas izveidošanas un uzturēšanas kārtību, tajā skaitā oficiālās glabāšanas sistēmas drošības prasības un prasības regulētās informācijas izplatīšanai, kā arī kārtību, kādā informācija nosūtāma oficiālajai glabāšanas sistēmai, nosaka Komisija. Prasības regulētās informācijas sagatavošanai, ievietošanai un meklēšanai, identifikatoru piešķiršanas kārtībai Eiropas elektroniskās piekļuves punktā nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētajā tirgū

(3) Regulēto informāciju plašsaziņas līdzekļiem izplata kā negrozītu pilnu tekstu. Attiecībā uz regulēto informāciju, kas minēta šā likuma 56., 56.1, 57. un 57.2 pantā, šo prasību uzskata par izpildītu, ja plašsaziņas līdzekļiem sniegtajā paziņojumā norādīts, kādā mājas lapā internetā papildus oficiālajai glabāšanas sistēmai regulētā informācija ir izplatīta.

(31) Regulēto informāciju plašsaziņas līdzekļiem sniedz tā, lai:

1) nodrošinātu norādi uz regulētās informācijas avotu un komunikāciju drošību, mazinātu risku, ka dati varētu tikt sagrozīti vai būtu iespējama neatļauta piekļuve tiem;

2) nepārprotami būtu skaidrs, ka tā ir regulētā informācija, skaidri norādot attiecīgo emitentu, regulētās informācijas priekšmetu, kā arī laiku un datumu, kad regulētā informācija ir sniegta.

(32) Lai garantētu drošību attiecībā uz regulētās informācijas nodošanu plašsaziņas līdzekļiem, emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc iespējas ātrāk novērš konstatētās komunikācijas kļūdas vai traucējumus, ja tādi radušies informācijas nodošanas procesā. Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, nav atbildīgi par to plašsaziņas līdzekļu sistēmiskām kļūdām vai trūkumiem, kuriem nodota regulētā informācija.

(4) Regulētā informācija ir brīvi pieejama ikvienam interesentam vismaz 10 gadus kopš tās ievietošanas oficiālajā glabāšanas sistēmā.

(5) Emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par šajā likumā minētās regulētās informācijas sniegšanu nav tiesību ņemt maksu no ieguldītājiem.

(6) Lai nodrošinātu, ka jebkuram interesentam ir viegli atrodama saskaņā ar normatīvo aktu prasībām publiskota informācija, Komisija savā mājaslapā internetā ievieto sarakstu ar regulētā tirgus organizētāju, Uzņēmumu reģistra, kā arī citu dalībvalstu oficiālo glabāšanas sistēmu interneta mājaslapu adresēm.

(7) Prasības finanšu pārskatu elektroniskajam ziņošanas formātam finanšu pārskata ievietošanai Eiropas elektroniskās piekļuves punktā nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētajā tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 15.10.2009., 22.03.2012., 26.05.2016., 21.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

64.3 pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šā likuma 54.panta, kā arī D sadaļas III un IV nodaļas noteikumu ievērošanu datu apstrādē, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no zvērinātiem revidentiem, emitentiem, akcionāriem, depozitāro sertifikātu ieguvējiem, personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, kā arī no personām, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē;

2) tās noteiktajā termiņā un kārtībā pieprasīt, lai emitents saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu dara zināmu atklātībai Komisijas pieprasīto informāciju, ja Komisija to uzskata par nepieciešamu. Ja emitents vai personas, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē, neizpilda Komisijas prasību, pēc emitenta viedokļa uzklausīšanas Komisija var publicēt šo informāciju pēc savas ini­ciatīvas;

3) pieprasīt emitentam, akcionāram, depozitārā sertifikāta ieguvējam, citu finanšu instrumentu turētājam vai personām, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, paziņot informāciju, ko pieprasa finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt sniegt papildu informāciju vai dokumentus;

4) apturēt vai pieprasīt, lai regulētā tirgus organizētājs aptur pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību uz laiku līdz 10 dienām, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka emitents ir pārkāpis finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;

5) aizliegt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū, ja tā atklāj, ka ir pārkāptas finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, vai tai ir pamatotas aizdomas par šādu pārkāpumu;

6) pārraudzīt, vai emitents laikus publisko informāciju, lai nodrošinātu sabiedrības efektīvu un vienlīdzīgu pieeju informācijai visās dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, ja attiecīgo normatīvo aktu prasības netiek ievērotas;

7) publiski paziņot faktu, ka emitents, akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kurai ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, nav izpildījusi finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;

8) pārbaudīt, vai regulētā informācija ir sagatavota atbilstoši finanšu pārskatu sagatavošanas prasībām, un veikt nepieciešamos pasākumus, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi;

81) pārbaudīt, vai regulētā informācija patiesi un godīgi atspoguļo informāciju par emitentu, tā darbību un korporatīvo pārvaldību;

9) klātienē pārbaudīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi;

10) pieprasīt visu tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no tirgus uzturētāja, tai skaitā starp tirgus uzturētāju un regulētā tirgus organizētāju vai emitentu noslēgto līgumu, ja tāds ir;

11) pieprasīt no emitenta vai personas, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, šādas ziņas par regulētās informācijas sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem:

a) tās personas vārds un uzvārds, kura nodevusi plašsaziņas līdzekļiem regulēto informāciju,

b) regulētās informācijas nodošanas procesā ievērotā drošība,

c) datums un laiks, kad regulētā informācija tika nodota plašsaziņas līdzekļiem,

d) informācijas nesējs, ar kuru regulētā informācija tika nodota,

e) ziņas par jebkādiem emitenta noteiktajiem regulētās informācijas izpaušanas ierobežojumiem, ja tādi ir.

(2) Ja Komisija konstatē, ka citas dalībvalsts emitents vai šāda emitenta akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, ir pārkāpusi vai nepilda finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(3) Ja Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, bet veiktie pasākumi izrādījušies neefektīvi un šā panta otrajā daļā minētās personas turpina pārkāpt vai nepildīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, Komisija ir tiesīga veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(4) (Izslēgta ar 26.05.2016. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 22.03.2012., 26.05.2016. un 21.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2017.)

64.4 pants. Zvērināta revidenta atbildība

Ja zvērināts revidents Komisijai sniedz informāciju, ko tā pieprasījusi saskaņā ar šā likuma 64.3 panta pirmās daļas 1.punktu, to neuzskata par informācijas atklāšanas aizlieguma pārkāpumu un zvērinātu revidentu nevar saukt pie atbildības, kas paredzēta normatīvajos aktos vai starp zvērinātu revidentu un kapitālsabiedrību noslēgtajā līgumā.

V nodaļa
Akciju atpirkšanas piedāvājums

65. pants. Šīs nodaļas darbības joma

Šīs nodaļas noteikumi par obligātā un brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma (turpmāk abi kopā — akciju atpirkšanas piedāvājums) un galīgās akciju atpirkšanas izpildi un obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanas sekām attiecas uz personām, kuras izsaka vai kurām ir pienākums izteikt mērķa sabiedrības akciju atpirkšanas piedāvājumu, un personām, kuras veic galīgo akciju atpirkšanu.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

66.pants. Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Papildus šā likuma 1. panta pirmās daļas 42. punktā minētajām personām šā panta izpratnē mērķa sabiedrības akcionāri ir uzskatāmi par personām, kuras rīkojas saskaņoti, ja šādas personas ir:

1) fiziskās personas un šo fizisko personu aizgādnībā esošas personas;

2) laulātie;

3) augšupējie un lejupējie radinieki līdz pirmajai pakāpei;

4) komercsabiedrības, kuras kontrolē viena un tā pati persona;

5) mērķa sabiedrības valdes un padomes locekļi;

6) komercsabiedrība un tās valdes locekļi.

(2) Par šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto valdes un padomes locekļu saskaņotu rīcību liecina padomes locekļu ievēlēšanas un valdes locekļu iecelšanas saistība ar konkrēto akcionāru.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās personas uzskatāmas par personām, kuras rīkojas saskaņoti, tikai gadījumā, ja tās Komisijai ticami neizskaidro un ar faktiem nepierāda saskaņotas rīcības neesamību.

(4) Citiem akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas obligāti izsaka persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, ja tās:

1) tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 30 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita;

2) akcionāru sapulcē, kurā ir pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojušas "par". Šāds balsojums nedrīkst būt slēgts balsojums. Akcionāru sapulces protokolā norāda tos akcionārus, kuri balsoja "par". Akcionāri, kuri akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojuši "par", pilnvaro no sava vidus pārstāvi, kurš viņu vārdā izteiks piedāvājumu.

(5) Obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu neizsaka, ja:

1) persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst šā panta ceturtās daļas 1.punktā minēto balsstiesību daudzumu tāda brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā, kurš izteikts nolūkā iegūt šā panta ceturtās daļas 1.punktā minēto balsstiesību daudzumu mērķa sabiedrībā un kurš izteikts visiem mērķa sabiedrības akcionāriem par visām mērķa sabiedrības akcijām. Šādā brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājumā akciju cenu nosaka atbilstoši šā likuma 74.pantam;

2) persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, izsakot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu šā panta ceturtās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, iegūst šā panta ceturtās daļas 1.punktā minēto balsstiesību daudzumu izteiktā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā vai rezultātā;

3) persona vai personas iegūst šā panta ceturtās daļas 1.punktā minēto balsstiesību daudzumu, notiekot kontroles maiņai vienā koncernā vai grupā esošo komercsabiedrību ietvaros, un šo izmaiņu rezultātā persona, kurai ir netieši iegūta līdzdalība ar kontrolētu komercsabiedrību starpniecību, nemainās;

4) ieguldījums mērķa sabiedrības akcijās personai ir īstermiņa ieguldījums bez mērķa piedalīties akciju sabiedrības pārvaldē un tiek veikts, mērķa sabiedrības akcijas iegādājoties kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfelim, vai kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība mērķa sabiedrības akcijas ir iegādājusies, parakstoties uz jaunās emisijas akcijām, ar mērķi tās pārdot saviem klientiem, ja balsstiesīgo akciju daudzums tiek samazināts un kļūst mazāks par šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteikto balsstiesību daudzumu sešu mēnešu laikā no šā balsstiesību daudzuma sasniegšanas vai pārsniegšanas dienas;

5) šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais balsstiesību daudzums ir sasniegts vai pārsniegts komercsabiedrības akcionāra reorganizācijas ietvaros ar mērķi veikt apvienošanos, ievērojot nosacījumu, ka pēc reorganizācijas spēkā stāšanās saskaņā ar Komerclikumā noteikto balsstiesīgo akciju daudzums triju mēnešu laikā tiek samazināts un kļūst mazāks pat šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteikto balsstiesību daudzumu;

6) šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais balsstiesību daudzums ir sasniegts vai pārsniegts ķīlas tiesības vai finanšu garantijas realizācijas rezultātā, ja balsstiesīgo akciju daudzums tiek samazināts un kļūst mazāks par šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteikto balsstiesību daudzumu sešu mēnešu laikā no šā balsstiesību daudzuma sasniegšanas vai pārsniegšanas dienas;

7) šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais balsstiesību daudzums ir pārsniegts ne vairāk kā par trim procentiem no kopējā balsstiesīgo akciju skaita bez mērķa piedalīties akciju sabiedrības pārvaldē vai ietekmēt balsojumu akcionāru sapulcēs, ja balsstiesīgo akciju daudzums tiek samazināts un kļūst mazāks par šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteikto balsstiesību daudzumu viena mēneša laikā no šā balsstiesību daudzuma sasniegšanas vai pārsniegšanas dienas;

8) līdzdalības apmērs, kas sasniedz vai pārsniedz 30 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, ir iegūts pirms akciju sabiedrības akciju iekļaušanas regulētajā tirgū un emisijas prospektā iekļauta informācija par personu, kuras līdzdalības apjoms sasniedzis vai pārsniedzis 30 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, vai attiecīgajām personām, kuras rīkojas saskaņoti un kuru kopējais līdzdalības apmērs ir sasniedzis vai pārsniedzis 30 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita.

(6) Ja persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst šā panta ceturtās daļas 1.punktā minēto balsstiesību daudzumu mantošanas rezultātā, tā vai tās obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu var neizteikt divus gadus no dienas, kad mantotās akcijas iegrāmatotas finanšu instrumentu kontā vai reģistrētas akcionāru reģistrā.

(7) Persona nevar izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības, ja šī persona:

1) šajā likumā noteiktajos termiņos un noteiktajā kārtībā neizsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu;

2) izsaka akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas neatbilst likuma prasībām;

3) nav šajā likumā noteiktajā kārtībā veikusi norēķinus ar ieguldītājiem, kuri pieņēmuši akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(8) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot balsstiesības pretēji šā panta septītās daļas noteikumiem, nav spēkā, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt, lai tiek izdarīti ieraksti jebkāda veida publiskajos reģistros.

(9) Šā panta septītajā daļā minēto balsstiesību izmantošanu persona var atsākt tikai tad, kad tā kaut vai ar kavēšanos, bet ir izpildījusi šajā nodaļā noteiktos pienākumus un novērsusi Komisijas konstatētos trūkumus.

(26.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2016. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

67.pants. Brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Persona ir tiesīga brīvprātīgi izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja tās mērķis ir iegūt akcijas tādā daudzumā, kas nodrošina ne mazāk kā 10 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Persona, kas izsaka brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, nosaka minimālo vai maksimālo akciju skaitu, ko tā piedāvā atpirkt.

(3) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu attiecībā uz tādu akciju skaitu, kas ir lielāks par piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju skaitu, piedāvātājs akcijas atpērk proporcionāli no visiem mērķa sabiedrības akcionāriem, kas pieņēmuši piedāvājumu. Atpirkto akciju kopskaits nedrīkst būt mazāks par piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju skaitu.

(4) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu attiecībā uz tādu akciju skaitu, kas nesasniedz piedāvājuma prospektā norādīto minimālo akciju skaitu, piedāvātājs akcijas atpērk no visiem mērķa sabiedrības akcionāriem, kas pieņēmuši piedāvājumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā piedāvājums nav spēkā tikai tad, ja piedāvājuma prospektā paredzēts, ka piedāvājums zaudē spēku, ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem akciju atpirkšanas piedāvājumu attiecībā uz tādu akciju skaitu, kas nesasniedz piedāvājuma prospektā norādīto minimālo akciju skaitu.

68.pants. Konkurējošais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Par konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu uzskata brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas izteikts attiecībā uz mērķa sabiedrības akcijām, kamēr spēkā ir cits piedāvājums attiecībā uz šīm akcijām.

(2) Konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu nedrīkst izteikt persona, kura ir:

1) vienā koncernā ar spēkā esošā piedāvājuma izteicēju;

2) noslēgusi vienošanos ar spēkā esošā piedāvājuma izteicēju par kopīgu darbību attiecībā uz piedāvājumu;

3) saņēmusi spēkā esošā piedāvājuma izteicēja pilnvarojumu balsot tā vārdā mērķa sabiedrības akcionāru sapulcē.

(3) Konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt, ja no dienas, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts sludinājums par konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu, līdz spēkā esošā piedāvājuma termiņa beigām ir vismaz piecas darbdienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

69.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma vispārīgie noteikumi

(1) Lai nodrošinātu mērķa sabiedrības akcionārus ar pietiekamu informāciju pamatota lēmuma pieņemšanai par piedāvājumu, piedāvātājs sagatavo un iesniedz Komisijai akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(2) Piedāvātājs piedāvā visiem vienas kategorijas mērķa sabiedrības akciju īpašniekiem vienādus akciju atsavināšanas noteikumus.

(3) Akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām un garāks par 70 dienām, skaitot no tā izteikšanas dienas. Ja brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā tiek nolemts sasaukt mērķa sabiedrības akcionāru sapulci, kuras darba kārtībā ir iekļauts jautājums par izteikto akciju atpirkšanas piedāvājumu, piedāvājuma termiņš tiek pagarināts par laiku, kas nepieciešams sapulces sasaukšanai, bet tas nedrīkst pārsniegt 70 dienas.

(4) Obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņā vai veicot galīgo akciju atpirkšanu nedrīkst:

1) aprēķināt mērķa sabiedrības dividendes;

2) mainīt mērķa sabiedrības akciju nominālvērtību;

3) apvienot un dalīt mērķa sabiedrības akciju emisijas.

(5) Ja kāda no šā panta ceturtajā daļā minētajām darbībām ir iepriekš ieplānota un publiski izziņota, Komisija nosaka obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma sākuma termiņu pēc minētās darbības pabeigšanas. Šādā gadījumā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma cena tiek precizēta pēc šā panta ceturtajā daļā minētās darbības pabeigšanas.

(6) Nekādi mērķa sabiedrības statūtos vai mērķa sabiedrības un tās akcionāru savstarpējos līgumos noteiktie akciju atsavināšanas ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēju akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņā.

(7) Izsakot brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, mērķa sabiedrības darbību nedrīkst kavēt ilgāk nekā nepieciešams, lai varētu veikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, un brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš nedrīkst būt garāks par šā panta trešajā daļā noteikto termiņu.

(8) Ja akciju sabiedrība ir emitējusi akcijas ar dažādas nominālvērtības balsstiesīgo kategoriju akcijām, akcionāru sapulcē, kurā lemj par aizstāvības pasākumiem pret sabiedrības pārņemšanu brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā, katra akcionāra balsstiesību skaits atbilst viņa ieguldījumam mērķa sabiedrības kapitālā.

(9) Ja akciju sabiedrība ir emitējusi akcijas ar dažādas nominālvērtības balsstiesīgo kategoriju akcijām, pirmajā akcionāru sapulcē, ko pēc piedāvājuma beigu termiņa sasauc pēc piedāvātāja iniciatīvas, lai grozītu statūtus vai atbrīvotu no amata esošos padomes locekļus un ieceltu amatā jaunus padomes locekļus, katra akcionāra balsstiesību skaits atbilst viņa ieguldījumam mērķa sabiedrības kapitālā.

(10) Ja pēc piedāvājuma izteikšanas piedāvātājam ir vismaz 75 procenti balsstiesīgo akciju, mērķa sabiedrības akcionāriem nav saistoši mērķa sabiedrības statūtos noteiktie akciju atsavināšanas vai balsstiesību ierobežojumi. Nav spēkā arī mērķa sabiedrības statūtos vai akcionāru savstarpējos līgumos noteiktās izņēmuma tiesības kādam no akcionāriem ievēlēt amatā vai atbrīvot no amata valdes vai padomes locekļus.

(11) Ja, pamatojoties uz šā panta piekto, septīto, astoto un devīto daļu, tiek ierobežotas kāda mērķa sabiedrības akcionāra tiesības un tādēļ viņam rodas zaudējumi, šim akcionāram ir tiesības pieprasīt no akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja atbilstošu kompensāciju. Ja puses nespēj vienoties par kompensācijas apmēru, to nosaka tiesa.

(12) Šā panta septītajā, astotajā un devītajā daļā noteiktie ierobežojumi nav spēkā, ja balsstiesību ierobežojumiem ir paredzēta atbilstoša mantiska kompensācija.

(13) Šo pantu nepiemēro attiecībā uz kooperatīvajām sabiedrībām, dalībvalstu tiesību aktos paredzētām īpašām tiesībām, kas atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem, un gadījumos, kad dalībvalstīm pieder mērķa sabiedrības akcijas, kuras tām piešķir īpašas tiesības, kas atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem.

(15.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

69.1 pants. Atpirkšanas piedāvājumu uzraudzība

(1) Akciju atpirkšanas piedāvājumu regulē šis likums, un tā norisi uzrauga Komisija, ja:

1) mērķa sabiedrības juridiskā adrese ir Latvijā un tās akcijas ir iekļautas Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū;

2) mērķa sabiedrības juridiskā adrese nav Latvijā, bet tās akcijas ir iekļautas Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū;

3) mērķa sabiedrības juridiskā adrese nav Latvijā un tās akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā Latvijā un citā dalībvalstī, bet Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū tās ir iekļautas pirms laišanas publiskajā apgrozībā šajā dalībvalstī.

(2) Ja mērķa sabiedrības akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā vienlaikus vairākās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, mērķa sabiedrība nosaka, kuras dalībvalsts uzraudzības iestāde uzraudzīs akciju atpirkšanas piedāvājumu. Ja mērķa sabiedrība par iestādi, kas uzraudzīs akciju atpirkšanas piedāvājumu, izvēlas Komisiju, mērķa sabiedrība paziņo par to regulētā tirgus organizētājiem, kuru organizētajos regulētajos tirgos ir iekļautas mērķa sabiedrības akcijas, un Komisijai pirmajā dienā, kad vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

70.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta iesniegšanas kārtība

(1) Piedāvātājs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc šā likuma 66.panta ceturtās daļas 1.punktā minēto apstākļu iestāšanās vai 66.panta ceturtās daļas 2.punktā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas, vai piedāvātāja lēmuma izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu iesniedz Komisijai iesniegumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu.

(11) Ja piedāvātājam ir jāsaņem citas valsts institūcijas atļauja šā likuma 66.panta ceturtās daļas 1.punktā minētā balsstiesību daudzuma iegūšanai, šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu piedāvātājs iesniedz 10 darbdienu laikā pēc šādas atļaujas saņemšanas dienas.

(12) Šā panta pirmajā daļā noteiktais piedāvātāja brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums ir izpildāms tikai pēc šā panta 1.1 daļā minētās atļaujas saņemšanas.

(2) Vienlaikus ar iesniegumu piedāvātājs iesniedz:

1) akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un tā tekstu elektroniskā veidā;

2) piedāvājuma cenas atbilstības izvērtējumu;

3) reģistrācijas apliecības kopiju, ja piedāvātājs ir nerezidents, vai personu apliecinoša dokumenta kopiju, ja piedāvātājs ir fiziskā persona;

4) dokumentus, kas apliecina līdzekļu pietiekamību piedāvājumā paredzēto saistību izpildei likumā noteiktajā termiņā.

(3) Izsakot brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, piedāvājuma cenas atbilstības izvērtējums nav jāsniedz.

(4) Ja akciju atpirkšanas piedāvājums tiek izteikts šā likuma 66.panta ceturtās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, piedāvātājs papildus iesniedz:

1) akcionāru sapulces protokola izrakstu, kurā norādīti akcionāri, kas balsojuši "par";

2) dokumentus, kas apliecina piedāvātāja tiesības izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu to akcionāru vārdā, kuri balsojuši "par".

(41) Ja akciju atpirkšanas piedāvājums tiek izteikts šā likuma 66.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā un vienas atpērkamās akcijas cena tiek noteikta atbilstoši šā likuma 74.panta septītajā daļā minētajai kārtībai, piedāvātājs papildus iesniedz mērķa sabiedrības likvidācijas vērtības aplēsi.

(5) Par dokumentiem, kas apliecina līdzekļu pietiekamību piedāvājumā paredzēto saistību izpildei likumā noteiktajā termiņā, uzskata:

1) Komisijai adresētu rakstveida apliecinājumu (saistību rakstu) par līdzekļu piešķiršanu piedāvātājam piedāvājumā paredzēto saistību izpildei, kuru izsniegusi kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrība, kas reģistrēta:

a) Latvijas Republikā vai dalībvalstī,

b) ārvalstī, ja Komisija noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju;

2) izziņas par piedāvātāja mērķa noguldījumu, kuru tas ir tiesīgs izmantot tikai norēķiniem par akciju atpirkšanu, ja tās izsniegusi:

a) Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde,

b) dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga pieņemt noguldījumus,

c) ārvalstī (bet ne dalībvalstī) reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga pieņemt noguldījumus, ja Komisija noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 24.04.2014. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

71.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekts

Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā norāda:

1) mērķa sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un interneta mājaslapas adresi (ja tāda ir izveidota);

2) informāciju par piedāvātāju un personām, kas rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju vai mērķa sabiedrību, ja iespējams, norādot to attiecības ar piedāvātāju un mērķa sabiedrību:

a) fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu,

b) juridiskajām personām — firmu, reģistrācijas numuru, datumu un vietu, kā arī juridisko adresi;

3) piedāvājuma veidu (obligātais vai brīvprātīgais). Ja izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, norāda, kurš no normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem attiecīgā piedāvājuma izteikšanai ir iestājies;

4) akciju ISIN kodu (unikāla burtu vai ciparu kombinācija, ko centrālais vērtspapīru depozitārijs pirms iegrāmatošanas piešķir finanšu instrumentiem, lai tos identificētu) un, ja izteikts brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, maksimālo vai minimālo akciju skaitu (daļu procentos no akciju kopskaita), ko piedāvātājs apņemas iegādāties;

5) vienas akcijas atpirkšanas cenu un tās noteikšanai izmantotās metodes (ja izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums);

6) informāciju par akciju apmaksas un maiņas kārtību un termiņiem, bet gadījumos, ja kā atlīdzība par akcijām tiek piedāvāti citi finanšu instrumenti, — informāciju par šiem finanšu instrumentiem;

7) piedāvājuma termiņu un termiņu, kad tiks paziņoti piedāvājuma rezultāti;

8) kārtību, kādā mērķa sabiedrības akcionāri var pieņemt piedāvājumu un atsaukt pieņemto piedāvājumu, atsevišķi norādot kārtību, kādā piedāvājumu var pieņemt:

a) personas, kurām pieder publiskajā apgrozībā esošas mērķa sabiedrības akcijas,

b) personas, kurām pieder publiskajā apgrozībā neesošas mērķa sabiedrības akcijas;

9) piedāvātāja nodomus par mērķa sabiedrības turpmāko darbību, darba vietu saglabāšanu, ieskaitot visas būtiskās izmaiņas nodarbinātības nosacījumos, piedāvātāja komercsabiedrību (ja piedāvātājs ir juridiskā persona un piedāvājums ietekmē tā turpmāko darbību) un stratēģiskos plānus attiecībā uz abām komercsabiedrībām un to iespējamo ietekmi uz mērķa sabiedrības un piedāvātāja komercsabiedrības nodarbinātību un komercsabiedrības atrašanās vietas maiņu;

10) citu būtisku informāciju, kura tieši attiecināma uz piedāvājumu vai piedāvātāju un kuru piedāvātājs vai Komisija uzskata par nepieciešamu atklāt prospektā;

11) piedāvāto zaudējumu kompensācijas apmēru mērķa sabiedrības akcionāriem, kuru tiesības tiek ierobežotas saskaņā ar šā likuma 69.panta vienpadsmito daļu, sniedzot detalizētu informāciju par to, kā šī kompensācija tiks izmaksāta, un norādot metodi, kas izmantota kompensācijas noteikšanā;

12) informāciju par piedāvājuma finansēšanas avotiem;

13) kādi tiesību akti reglamentēs piedāvātāja un mērķa sabiedrības akcionāru noslēgtos līgumus saistībā ar piedāvājumu, un informāciju par tiesām, kas izskata savstarpējos strīdus.

(15.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. un 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

72.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta izskatīšanas kārtība

(1) Pēc tam kad Komisija ir saņēmusi prospektu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ievieto savā mājaslapā internetā un paziņo attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam šādu informāciju:

1) 71.panta 2.punktā minēto informāciju par piedāvātāju;

2) prospektā norādīto vienas akcijas atpirkšanas cenu;

3) piedāvājuma termiņu.

(2) Regulētā tirgus organizētājs šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(3) Komisija izskata iesniegumu un akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un 10 darba dienu laikā pēc visu šā likuma 70.pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu. Ja obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā tiek izmantotas šā likuma 74.panta septītajā vai astotajā daļā minētās cenas noteikšanas metodes, Komisija pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu 30 darbdienu laikā pēc visu šā likuma 70.pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(4) Ja Komisijai nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai tie nav noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, Komisija nelemj par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu un rakstveidā piedāvātājam dara zināmus konstatētos trūkumus, kā arī termiņu to novēršanai. Ja piedāvātājs Komisijas noteiktajā termiņā novērš iepriekš rakstveidā Komisijas norādītos trūkumus, iesniegums uzskatāms par iesniegtu Komisijai pirmreizējā tā iesniegšanas dienā un Komisija pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu. Ja piedāvātājs Komisijas noteiktajā termiņā nenovērš iepriekš rakstveidā Komisijas norādītos trūkumus, iesniegums uzskatāms par neiesniegtu.

(5) Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma pieņemšanas informē piedāvātāju par pieņemto lēmumu.

(6) Pēc tam kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt piedāvājumu, Komisija par to vienlaikus informē piedāvātāju, attiecīgo regulētā tirgus organizētāju, kura regulētajā tirgū iekļautas akcijas, un centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā ir iegrāmatotas mērķa sabiedrības akcijas, un elektroniskā veidā nosūta akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu regulētā tirgus organizētājam un centrālajam vērtspapīru depozitārijam. Centrālais vērtspapīru depozitārijs akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu elektroniskā veidā nosūta visiem centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekiem, kuru kontos centrālajā vērtspapīru depozitārijā ir iegrāmatotas mērķa sabiedrības akcijas.

(7) Regulētā tirgus organizētājs nekavējoties ievieto akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu savā mājas lapā internetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 22.05.2008., 24.04.2014., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

72.1 pants. Atpirkšanas piedāvājuma prospektu savstarpēja atzīšana

(1) Pēc atpirkšanas piedāvājuma prospekta apstiprināšanas piedāvātājs, pārtulkojis atpirkšanas piedāvājuma prospektu attiecīgo dalībvalstu kompetento institūciju atzītās valodās un papildinājis to ar attiecīgo dalībvalstu normatīvajos aktos noteikto informāciju, ir tiesīgs izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas mērķa sabiedrības akcijas.

(2) Piedāvātājs ir tiesīgs izteikt atpirkšanas piedāvājumu par Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū iekļautu citā dalībvalstī reģistrētu sabiedrību akcijām, iesniedzot Komisijai šajā dalībvalstī apstiprinātu akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un tā notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā, papildinot akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu, iekļaujot tajā kārtību, kādā piedāvājumu var pieņemt Latvijā esošie mērķa sabiedrības akcionāri, un kārtību, kādā notiks norēķini par šīm akcijām.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

73.pants. Informācijas atklāšana par akciju atpirkšanas piedāvājumu

(1) Persona, kas pieņēmusi lēmumu izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, vai persona, kurai saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, pēc lēmuma pieņemšanas vai attiecīgo apstākļu iestāšanās nekavējoties informē par to mērķa sabiedrības valdi.

(2) Piedāvātājs ir tiesīgs izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu tikai pēc tam, kad Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(3) Piedāvātājs pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, nekavējoties rakstveidā informē mērķa sabiedrību par piedāvājuma noteikumiem un nodrošina tās valdei iespēju iepazīties ar piedāvājuma prospektu, kā arī iesniedz informāciju par piedāvājumu centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kurā ir iegrāmatotas mērķa sabiedrības akcijas, centrālā vērtspapīru depozitārija noteiktajā apjomā un kārtībā.

(4) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu:

1) šā likuma 71.panta 1., 2., 5. un 7.punktā minēto informāciju;

2) vietu un laiku, kur un kad iespējams iepazīties ar akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu;

3) ievērojot prospektā norādītos piedāvājuma un maksājuma termiņus, — datumus, kad piedāvājums noslēgsies, kad tiks paziņoti piedāvājuma rezultāti un kad notiks norēķini.

(5) Piedāvātājs, kurš izsaka brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar šā likuma 67.panta otrās daļas noteikumiem, publikācijā norāda arī minimālo vai maksimālo akciju skaitu, ko tas plāno atpirkt.

(6) Piedāvātājs, kurš atbilstoši šā likuma 67.panta piektās daļas noteikumiem neatpirks akcijas, ja mērķa sabiedrības akcionāri nepieņems piedāvājumu vismaz minimālajā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā noteiktajā apjomā, to nepārprotami norāda publikācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

74.pants. Akcijas cenas noteikšana obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā

(1) Izsakot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, vienas atpērkamās akcijas cena nedrīkst būt zemāka par:

1) cenu, par kādu piedāvātājs vai personas, kas rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju, pēdējo 12 mēnešu laikā ir ieguvušas mērķa sabiedrības akcijas. Ja akcijas iegādātas par dažādām cenām, atpirkšanas cena ir augstākā akciju iegādes cena pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā likuma 66. panta ceturtajā daļā norādīto apstākļu iestāšanās;

2) akcijas vidējo svērto cenu regulētajā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kurā ar attiecīgo akciju ir bijis vislielākais apgrozījums pēdējo 12 mēnešu laikā. Akcijas vidējo svērto cenu aprēķina par pēdējiem 12 mēnešiem pirms šā likuma 66. panta ceturtajā daļā norādīto apstākļu iestāšanās;

3) akcijas vērtību, ko aprēķina, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu. Tīros aktīvus aprēķina, no kopējiem aktīviem atskaitot mērķa sabiedrībai piederošās pašas akcijas un saistības. Ja mērķa sabiedrībai ir akcijas ar dažādu nominālvērtību, aprēķinot akcijas vērtību, tīros aktīvus sadala proporcionāli katras nominālvērtības akciju īpatsvaram pamatkapitālā.

(2) Nosakot vienas atpērkamās akcijas vērtību saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, akcijas vērtības aprēķinā izmanto datus no pēdējā akcionāru sapulcē apstiprinātā mērķa sabiedrības gada pārskata, par kuru sniegts zvērināta revidenta ziņojums. Laiks starp tā darbības gada pēdējo dienu, par kuru sagatavots gada pārskats, un dienu, kad Komisijai iesniegts piedāvājums, nevar būt garāks par 16 mēnešiem. Ja atbilstoši normatīvajiem aktiem mērķa sabiedrība sagatavo gada pārskatu ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, laiks starp tā darbības gada pēdējo dienu, par kuru sagatavots gada pārskats, un dienu, kad Komisijai iesniegts piedāvājums, nevar būt garāks par 19 mēnešiem. Akcijas vērtības aprēķinā izmanto datus no pēdējā mērķa sabiedrības ceturkšņa pārskata, ja akciju vērtība, kas aprēķināta, izmantojot ceturkšņa pārskata datus, ir vismaz par 10 procentiem lielāka nekā akcijas vērtība, kas noteikta, izmantojot pārskata gada datus. Ja mērķa sabiedrība sagatavo arī konsolidēto gada pārskatu, tad, nosakot atpērkamās akcijas vērtību, izmanto konsolidētā pārskata datus. Ja mērķa sabiedrība sagatavo gada pārskatus gan saskaņā ar reģistrācijas valsts likumiem, gan saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, tad, nosakot atpērkamās akcijas vērtību, izmanto saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem sagatavotā pārskata datus.

(3) Ja obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu izsaka pēc šā likuma 66. panta ceturtās daļas 2. punktā norādīto apstākļu iestāšanās, piedāvājuma cenas noteikšanā netiek piemērots šā panta pirmās daļas 1.punkts.

(4) Ja mērķa sabiedrībai ir akcijas ar dažādu nominālvērtību, vienas atpērkamās akcijas cenu nosaka katras nominālvērtības akcijām atsevišķi.

(5) Ja piedāvātājs no dienas, kad iestājušies apstākļi, kuros viņam jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, līdz piedāvājuma termiņa beigu dienai noslēdz darījumu par mērķa sabiedrības akciju iegādi par cenu, kas ir lielāka nekā piedāvājumā noteiktā cena, šā darījuma cena kļūst par piedāvājuma cenu.

(6) Sešu mēnešu laikā no dienas, kad beidzies piedāvājuma termiņš, piedāvātājs ir tiesīgs slēgt darījumu par mērķa sabiedrības akciju iegādi par cenu, kas ir lielāka, nekā noteikts piedāvājumā, tikai tad, ja tas izmaksā cenu starpību visām personām, kuras tam pārdevušas akcijas, atsaucoties uz akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(7) Ja tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, akciju atpirkšanas cenu obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā nosaka, dalot mērķa sabiedrības likvidācijas vērtību ar emitēto akciju skaitu. Likvidācijas vērtību aprēķina kā aplēsto vērtību, kuru varētu iegūt, pārdodot mērķa sabiedrības aktīvus, izņemot tos nemateriālos aktīvus, kurus nevar pārdot kā atsevišķus aktīvus. No iegūtās vērtības atskaita šo aktīvu pārdošanas izmaksas un mērķa sabiedrības saistības. Likvidācijas vērtību Uzņēmumu reģistra mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā iekļauts mantiskā ieguldījuma novērtēšanas eksperts nosaka pēc stāvokļa dienā, kad iestājušies apstākļi, kas rada piedāvātājam pienākumu izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(8) Komisijai pēc piedāvātāja lūguma ir tiesības obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā noteikt citu akciju atpirkšanas cenu, kas atšķiras no šā panta pirmajā daļā minētās cenas, ja mērķa sabiedrības finanšu stāvokli ir ietekmējuši ārkārtas apstākļi, kuru dēļ akciju atpirkšanas cena, kas noteikta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nav samērīga ar akciju vērtību dienā, kad iestājušies apstākļi, kas rada piedāvātājam pienākumu izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šīs daļas pirmajā teikumā minētajā gadījumā piedāvātājs Komisijai iesniedz pierādījumus par apstākļiem, kuru dēļ akciju atpirkšanas cena nosakāma, neievērojot šā panta pirmajā daļā ietvertos akcijas cenas noteikšanas principus. Šajā daļā minētajā gadījumā akciju vērtību aprēķina saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktā noteikto kārtību, izmantojot datus no pēdējiem pieejamiem mērķa sabiedrības finanšu pārskatiem, kuri, ja nepieciešams, koriģēti, ņemot vērā ārkārtas apstākļu ietekmi.

(9) Komisijai ir tiesības obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā noteikt citu akciju atpirkšanas cenas noteikšanas periodu, kas atšķiras no šā panta pirmajā daļā norādītā perioda, ja piedāvātājs ir iesniedzis Komisijai iesniegumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu pēc šā likuma 70.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa.

(10) Ja Komisija izdod administratīvo aktu, kurā konstatē, ka personai saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, bet persona to nav izteikusi, minētajai personai šā pienākuma izpildes termiņš sākas administratīvā akta spēkā stāšanās dienā. Šādā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā vienas akcijas atpirkšanas cenu aprēķina saskaņā ar šā likuma 74.panta pirmajā daļā noteikto kārtību, akciju atpirkšanas cenas noteikšanas periodu rēķinot no administratīvā akta izdošanas dienas. Akcijas cenu norāda Komisijas izdotajā administratīvajā aktā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 15.10.2009., 24.04.2014., 21.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

74.1 pants. Akcionāra tiesības prasīt akciju atpirkšanu obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanas gadījumā

(1) Ja persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, ir samazinājušas no akcijām izrietošo balsstiesību daudzumu līdz tādam apmēram, kas nesasniedz vai nepārsniedz šā likuma 66. panta ceturtās daļas 1. punktā noteikto, pēc tam, kad Komisija izdevusi šā likuma 74. panta desmitajā daļā minēto administratīvo aktu (turpmāk šajā pantā — administratīvais akts), pārējiem akcionāriem ir tiesības prasīt, lai šī persona vai personas atpērk viņiem piederošās akcijas.

(2) Akciju atpirkšanu var prasīt akcionārs, kuram piederēja akcijas Komisijas administratīvā akta izdošanas dienā. Akcionārs var prasīt akciju atpirkšanu tādā apmērā, kas nepārsniedz akciju apmēru, kāds viņam piederēja Komisijas administratīvā akta izdošanas dienā. Akciju atpirkšanas cenu nosaka atbilstoši šā likuma 74. pantam, cenas noteikšanas periodu rēķinot no administratīvā akta izdošanas dienas.

(3) Akcionārs var prasīt akciju atpirkšanu astoņpadsmit mēnešu laikā no Komisijas izdotā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(4) Ja administratīvajā aktā minētais pienākums ir personām, kas rīkojas saskaņoti, tās ir solidāri atbildīgas par akciju atpirkšanu.

(21.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.10.2017. Sk. Pārejas noteikumu 59. punktu)

75.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumu grozīšanas kārtība

(1) Ja līdz akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām ir vismaz 10 darbdienas, piedāvātājam ir tiesības grozīt šādus akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus:

1) pagarināt piedāvājuma termiņu, nepārsniedzot šā likuma 69.panta trešajā daļā noteiktos termiņa ierobežojumus;

2) paaugstināt vienas atpērkamās akcijas cenu;

3) grozīt citus noteikumus, ja nepasliktinās pārējo mērķa sabiedrības akcionāru stāvoklis un ja nerodas apstākļi, kas nostāda mazāk izdevīgā stāvoklī tos mērķa sabiedrības akcionārus, kuri jau pieņēmuši piedāvājumu.

(2) Ja piedāvātājs nolemj grozīt akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus, tas sagatavo akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumus un iesniedz tos Komisijai tādā pašā kārtībā kā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(3) Komisija triju darbdienu laikā pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu grozīt piedāvājuma noteikumus un par to nekavējoties informē piedāvātāju.

(4) Par atļauju grozīt akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus Komisija nekavējoties informē arī attiecīgo regulētā tirgus organizētāju un centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā ir iegrāmatotas mērķa sabiedrības akcijas, un elektroniskā veidā nosūta tiem akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumu tekstu. Centrālais vērtspapīru depozitārijs akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumu tekstu elektroniskā veidā nosūta visiem centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekiem, kuru kontos centrālajā vērtspapīru depozitārijā ir iegrāmatotas attiecīgās akcijas.

(5) Regulētā tirgus organizētājs grozījumus, kas izdarīti akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā, nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(6) Piedāvātājs ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju grozīt piedāvājuma noteikumus, informāciju par piedāvājuma noteikumu grozīšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

76.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma atcelšanas kārtība

(1) Komisija ir tiesīga atcelt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja tā konstatē normatīvo aktu pārkāpumus vai arī no piedāvātāja neatkarīgus apstākļus, kuru rezultātā piedāvājumu nav iespējams izpildīt nepārvaramas varas dēļ.

(2) Lēmumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma atcelšanu Komisija nekavējoties paziņo piedāvātājam, attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam un centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kurā ir iegrāmatotas mērķa sabiedrības akcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

77.pants. Mērķa sabiedrības pienākumi

(1) Mērķa sabiedrības valde piecu darbdienu laikā pēc tam, kad publicēts sludinājums par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, sagatavo atzinumu, kurā pauž savu viedokli par piedāvājumu un tā pamatojumu, par piedāvājuma īstenošanas ietekmi uz mērķa sabiedrības interesēm (īpaši — uz nodarbinātību), kā arī par piedāvātāja stratēģiskajiem plāniem attiecībā uz mērķa sabiedrību un šo plānu iespējamo netiešo ietekmi uz nodarbinātību un komercsabiedrības atrašanās vietas maiņu.

(2) Mērķa sabiedrības valde savu viedokli pauž, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, ar kuru palīdzību tiek informēts iespējami plašāks to personu loks, kuru intereses skar piedāvājums.

(3) Mērķa sabiedrības valde informē par savu viedokli regulētā tirgus organizētāju, kurš nekavējoties šo informāciju ievieto savā mājas lapā internetā vai dara to publiski pieejamu citā regulētā tirgus organizētāja noteiktajā veidā.

(4) Mērķa sabiedrības valde par savu viedokli informē mērķa sabiedrības darbiniekus vai viņu pārstāvjus. Ja mērķa sabiedrības darbinieku pārstāvji līdz valdes viedokļa publicēšanai ir iesnieguši valdei atsevišķu atzinumu par piedāvājuma ietekmi uz nodarbinātību, šo atzinumu pievieno valdes atzinumam.

(5) Mērķa sabiedrības valde un padome no brīža, kad piedāvātājs ir informējis valdi un padomi par savu nodomu izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, līdz piedāvājuma termiņa beigām pirms tādu pasākumu veikšanas, kuri var izjaukt atpirkšanas piedāvājuma sekmīgu norisi, iegūst akcionāru sapulces atļauju šādām darbībām. Minētā atļauja nav nepieciešama, ja tiek meklēti alternatīvi akciju atpirkšanas piedāvājumi.

(6) Ja šā panta piektajā daļā noteiktie lēmumi ir pieņemti pirms tam, kad mērķa sabiedrības valde vai padome ir uzzinājusi par brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, un piedāvājums vēl nav daļēji vai pilnīgi īstenots, akcionāru sapulces piekrišana ir nepieciešama jebkuram lēmumam, kurš nav daļa no mērķa sabiedrības parastās saimnieciskās darbības un kura īstenošana var izjaukt akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(7) Ja akciju atpirkšanas piedāvājums tiek izteikts šā likuma 66. panta ceturtās daļas 2. punktā paredzētajā gadījumā, mērķa sabiedrībai ir pienākums ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", iesniegt regulētā tirgus organizētājam iesniegumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

(8) Regulētā tirgus organizētājs pēc šā panta septītajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, ja vien 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", piedāvātājam nav radušās tiesības veikt galīgo akciju atpirkšanu. Ja regulētā tirgus organizētājs šā panta septītajā daļā minētajā termiņā nesaņem iesniegumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, Komisija 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, ja vien 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", piedāvātājam nav radušās tiesības veikt galīgo akciju atpirkšanu.

(9) Ja 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā panta astotajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", piedāvātājam ir radušās tiesības veikt galīgo akciju atpirkšanu, regulētā tirgus organizētājs 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pēc šim likumam atbilstoša akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas noslēguma. Par šajā daļā minētā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas noslēgumu uzskatāma diena, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(10) Ja 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā panta astotajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", piedāvātājam ir radušās tiesības veikt galīgo akciju atpirkšanu, bet piedāvātājs likumā paredzētajā termiņā savas tiesības, kas izriet no šā likuma 81.panta noteikumiem, neizmanto, Komisija ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā no piedāvātāja tiesību izmantošanas termiņa beigām pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 22.05.2008., 09.07.2013., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

78.pants. Aizliegums traucēt akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi

(1) Mērķa sabiedrības padomes un valdes locekļiem ir aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību traucēt akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi.

(2) Pēc tam, kad sludinājums par akciju atpirkšanas piedāvājumu publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", vai ar brīdi, kad mērķa sabiedrībai kļūst zināma informācija par pienākumu izteikt obligāto piedāvājumu, mērķa sabiedrība nedrīkst veikt jaunas akciju vai konvertējamu obligāciju emisijas, kuru rezultātā mainās vai var mainīties balsstiesību sadalījums akcionāru sapulcē.

(3) Mērķa sabiedrība nedrīkst pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar šā likuma 69.panta ceturtās daļas noteikumiem.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktais aizliegums ir spēkā līdz akciju atpirkšanas piedāvājumā noteiktā apmaksas termiņa beigām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

79.pants. Ziņošana par akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem

(1) Piedāvātājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc piedāvājuma termiņa beigām iesniedz Komisijai, attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam un mērķa sabiedrībai ziņojumu par piedāvājuma rezultātiem, kurā norāda:

1) šā likuma 71.panta 1. un 2.punktā minēto informāciju;

2) pārdošanai piedāvāto akciju skaitu;

3) akciju skaitu, kas pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes būs piedāvātāja rīcībā.

(2) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņēmuši brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu par tādu akciju skaitu, kas pārsniedz piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju daudzumu, ko piedāvātājs plāno atpirkt, vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minēto informāciju piedāvātājs norāda arī proporcionālās sadales koeficientu.

(3) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" sludinājumu par piedāvājuma rezultātiem, kurā ietverta šā panta pirmajā daļā minētā informācija.

(4) Ziņojumu Komisijai un regulētā tirgus organizētājam piedāvātājs iesniedz arī elektroniskā veidā. Regulētā tirgus organizētājs un Komisija ziņojumu nekavējoties ievieto savā mājaslapā internetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 09.07.2013., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

80.pants. Norēķini

(1) Piedāvātājs papildus mērķa sabiedrības akciju apmaksai naudā var paredzēt arī to apmaiņu pret citiem pārvedamiem vērtspapīriem vai to iegūšanas tiesībām. Ja piedāvātājs šīs tiesības izmanto, to norāda akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā, minot apmaiņas noteikumus. Maiņas kārtībai jābūt tādai, kas nepieļauj risku, ka tie mērķa sabiedrības akcionāri, kuri atsaukušies uz piedāvājumu, nesaņem apmaināmos pārvedamus vērtspapīrus.

(2) Ieguldītājs, kurš nolēmis pieņemt akciju atpirkšanas piedāvājumu un akciju atpirkšanas termiņā iesniedzis attiecīgu iesniegumu, ir tiesīgs atsaukt iesniegumu līdz termiņam, kuru piedāvātājs ir norādījis akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā.

(3) Ja ieguldītājs izvēlas kā atlīdzību par akcijām saņemt pārvedamus vērtspapīrus, to norāda iesniegumā.

(4) Akciju atpirkšana vai maiņa veicama pēc iespējas tuvāk akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienai, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienas.

(5) Publiskajā apgrozībā esošo akciju atpirkšana vai maiņa notiek atbilstoši kārtībai, kādu noteicis centrālais vērtspapīru depozitārijs, kurā ir iegrāmatotas mērķa sabiedrības akcijas. Veicot akciju atpirkšanu vai maiņu, tiek nodrošināts, ka akcijas tiek aizskaitītas no akciju atsavinātāja konta tikai pēc tam, kad centrālais vērtspapīru depozitārijs ir pārliecinājies, ka centrālā vērtspapīru depozitārija norādītajā naudas vai finanšu instrumentu kontā ir ieskaitīta visa atpirkšanai vai maiņai nepieciešamā naudas summa vai finanšu instrumenti.

(6) Slēgto emisiju akciju apmaksa notiek atbilstoši piedāvājuma prospektā noteiktajai kārtībai. Grozījumus, kurus mērķa sabiedrības akcionāru reģistrā nepieciešams izdarīt pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās, izdara mērķa sabiedrības valde, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina akciju apmaksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

81. pants. Galīgā akciju atpirkšana

(1) Persona, kura, ievērojot visas šā likuma prasības, ir ieguvusi mērķa sabiedrības akcijas tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 95 procentus no mērķa sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, vai kura akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā ir noslēgusi līgumus, saskaņā ar kuriem tā tiešā veidā iegūs no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita, var atpirkt no pārējiem akcionāriem tiem piederošās mērķa sabiedrības akcijas bez minēto akcionāru piekrišanas. Šāda akciju atpirkšana uzskatāma par galīgo akciju atpirkšanu.

(2) Ja 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita personai nodrošina gan tiešā, gan netiešā līdzdalība, galīgo akciju atpirkšanu šī persona ir tiesīga veikt tikai tad, ja tā šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos ir ziņojusi par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu netiešā veidā.

(3) Galīgo akciju atpirkšanu šā panta pirmajā daļā minētā persona ir tiesīga veikt triju mēnešu laikā no dienas, kad tā ieguvusi akcijas tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita, vai, ja tā nav veikusi galīgo akciju atpirkšanu iepriekš minētajā termiņā, — triju mēnešu laikā no dienas, kad beidzies termiņš šīs personas no jauna izteiktajam obligātajam akciju atpirkšanas piedāvājumam vai brīvprātīgajam akciju atpirkšanas piedāvājumam, kas izteikts visiem mērķa sabiedrības akcionāriem par visām mērķa sabiedrības akcijām.

(4) Galīgo akciju atpirkšanu drīkst veikt pēc tam, kad pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulcē par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojis vairākums akcionāru un viens no tiem ir šā panta pirmajā daļā minētā persona, šī persona var apvienot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu ar galīgo akciju atpirkšanu un tiem akcionāriem, kuri balsojuši par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, bet neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, nav pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šādā gadījumā piedāvātājs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc tam, kad akcionāru sapulcē pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, iesniedz Komisijai iesniegumu par galīgo akciju atpirkšanu.

(5) Akciju atpirkšanas cenu šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos nosaka saskaņā ar šā likuma 74. panta pirmās daļas prasībām. Ja persona iegūst šā panta pirmajā daļā noteikto balsstiesību daudzumu brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā, tā ir tiesīga veikt galīgo akciju atpirkšanu par cenu, kāda bija noteikta brīvprātīgajā akciju atpirkšanas piedāvājumā.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos pārējiem akcionāriem piederošās mērķa sabiedrības akcijas atsavina galīgās akciju atpirkšanas prospektā noteiktajā kārtībā.

(7) Ieraksta datums galīgās akciju atpirkšanas gadījumā nedrīkst būt vēlāks par 10 darbdienām pēc šā likuma 82. panta septītajā daļā minētās informācijas publikācijas datuma.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

82. pants. Galīgās akciju atpirkšanas dokumentu izskatīšana

(1) Ja piedāvātājs nolemj veikt galīgo akciju atpirkšanu, tas sagatavo galīgās akciju atpirkšanas prospektu un iesniedz to Komisijai vienlaikus ar iesniegumu un šā likuma 70. panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā minētajiem dokumentiem.

(2) Ja persona, kas veic galīgo akciju atpirkšanu, daļu līdzdalības ieguvusi netiešā veidā, tā vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem dokumentiem iesniedz Komisijai arī līgumus, pilnvaras un citus dokumentus, kas apliecina tās tiesības uz netiešo līdzdalību.

(3) Galīgās akciju atpirkšanas prospektā ietver vismaz šā likuma 71. panta 1., 2., 4., 5. un 6. punktā minēto informāciju, kā arī informāciju par kārtību, kādā tiks noteikts ieraksta datums.

(4) Komisija 10 darbdienu laikā pēc visu šajā pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas izskata iesniegumu un galīgās akciju atpirkšanas prospektu un pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu veikt galīgo akciju atpirkšanu. Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē piedāvātāju par pieņemto lēmumu.

(5) Par atļauju veikt galīgo akciju atpirkšanu Komisija nekavējoties informē attiecīgo regulētā tirgus organizētāju un elektroniskā veidā nosūta tam galīgās akciju atpirkšanas prospektu. Regulētā tirgus organizētājs galīgās akciju atpirkšanas prospektu nekavējoties ievieto savā mājaslapā internetā.

(6) Komisija nekavējoties elektroniskā veidā nosūta centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kurā ir iegrāmatotas mērķa sabiedrības akcijas, lēmumu par atļauju veikt galīgo akciju atpirkšanu un galīgās akciju atpirkšanas prospektu. Centrālais vērtspapīru depozitārijs galīgās akciju atpirkšanas prospektu elektroniskā veidā nosūta visiem centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekiem, kuru kontos centrālajā vērtspapīru depozitārijā ir iegrāmatotas attiecīgās akcijas.

(7) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju veikt galīgo akciju atpirkšanu, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un iesniedz centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kurā ir iegrāmatotas mērķa sabiedrības akcijas, šādu informāciju par galīgo akciju atpirkšanu:

1) šā likuma 71. panta 1., 2. un 5. punktā minēto informāciju;

2) prospektā norādīto informāciju par ieraksta un maksājuma datuma noteikšanu, kā arī ieraksta un maksājuma datumus;

3) vietu un laiku, kur un kad iespējams iepazīties ar galīgās akciju atpirkšanas prospektu vai to saņemt.

(14.09.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

83. pants. Akciju atsavināšana par labu personai, kas veic galīgo akciju atpirkšanu

(1) Galīgās akciju atpirkšanas prospektā noteiktajā ieraksta datumā akcijas tiek bloķētas akcionāra kontos un akcionārs zaudē tiesības rīkoties ar tām. Par akciju bloķēšanu ir atbildīgs centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieks.

(2) Centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieks akcijas bloķē, pamatojoties uz galīgās akciju atpirkšanas prospektu, kas saņemts no centrālā vērtspapīru depozitārija.

(3) Nākamajā darbdienā pēc galīgās akciju atpirkšanas ieraksta datuma, kas noteikts prospektā un publicēts atbilstoši šā likuma 82. panta septītās daļas prasībām, piedāvātājs ieskaita centrālā vērtspapīru depozitārija naudas kontā tādu naudas summu euro, kas atbilst kopējai vēl neatpirkto akciju vērtībai saskaņā ar galīgās akciju atpirkšanas prospektā noteikto vienas akcijas vērtību.

(4) Pēc tam kad šā panta trešajā daļā noteiktā naudas summa pilnā apmērā ieskaitīta centrālā vērtspapīru depozitārija naudas kontā, centrālais vērtspapīru depozitārijs pārskaita visas sākotnējā reģistrā un centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieku centrālajā vērtspapīru depozitārijā atvērtajos kontos iegrāmatotās attiecīgās akciju sabiedrības akcijas uz tās personas kontu, kura atpērk akcijas, vienlaikus veicot naudas pārvedumus uz attiecīgo centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieku naudas kontiem un nosūtot pieprasījumu centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekiem dzēst attiecīgās akciju sabiedrības akcijas šā panta pirmajā daļā minēto akcionāru finanšu instrumentu kontos.

(5) Centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieks vienas darbdienas laikā pēc naudas saņemšanas no centrālā vērtspapīru depozitārija šo naudas summu atbilstoši iegrāmatoto akciju daudzumam ieskaita to personu naudas kontos, kuru finanšu instrumentu kontos galīgās akciju atpirkšanas prospektā noteiktā ieraksta datuma norēķinu dienas beigās bija iegrāmatotas attiecīgās akciju sabiedrības akcijas.

(6) Atlīdzību tiem akcionāriem, kuru akcijas galīgās akciju atpirkšanas ieraksta datuma norēķinu dienas beigās atrodas centrālā vērtspapīru depozitārija sākotnējā reģistrā, ieskaita centrālā vērtspapīru depozitārija naudas kontā.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

83.1 pants. Mazākuma akcionāru pieprasījums atpirkt akcijas

Ja personai tiešā vai netiešā veidā pieder 90 vai vairāk procentu no kapitālsabiedrības akcijām, katrs no pārējiem šīs kapitālsabiedrības akcionāriem līdz brīdim, kad tiek veikta galīgā akciju atpirkšana, var pieprasīt, lai šī persona atpērk viņam piederošās akcijas par cenu, kas nav mazāka par to cenu, ko nosaka atbilstoši šā likuma 74.pantam.

(15.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

VI nodaļa
Iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizliegums

84.pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šī nodaļa papildus Regulā Nr. 596/2014 paredzētajam nosaka Komisijas kā kompetentās iestādes Regulas Nr. 596/2014 izpratnē tiesības un pienākumus iekšējās informācijas izmantošanas uzraudzībā un manipulāciju novēršanā finanšu tirgos.

(2) Komisija izveido un uztur ziņošanas sistēmu par Regulas Nr. 596/2014 iespējamiem un faktiskajiem pārkāpumiem.

(3) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto, Komisijai ir tiesības izdot normatīvos noteikumus, kas nosaka:

1) informāciju, kas uzskatāma par iekšējo informāciju un atklājama sabiedrībai;

2) gadījumus, kad iekšējās informācijas publicēšanas aizkavējums var maldināt sabiedrību vai apdraudēt emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka likumīgās intereses;

3) prasības attiecībā uz kārtību, kādā persona, kas veic pārvaldības pienākumus, paziņo par veiktajiem darījumiem;

4) kārtību, kādā Komisijai iesniedz un Komisija izskata šā panta otrajā daļā minētajā ziņošanas sistēmā saņemtos ziņojumus un nodrošina ziņojumu sniegušās personas identitātes un personas datu aizsardzību atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izstrādā iekšējo procedūru, kas nosaka kārtību, kādā darbinieki tai ziņo par Regulas Nr. 596/2014 pārkāpumiem ieguldījumu brokeru sabiedrībā un kredītiestādē.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 03.07.2016. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu)

84.1 pants. Atbildība par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu, izpaušanu un manipulācijām finanšu tirgos

(1) Par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu finanšu tirgos, ieteikšanu citai personai vai citas personas pamudināšanu iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā finanšu tirgos, ja tiek konstatēts Regulas Nr. 596/2014 14.panta "a" vai "b" apakšpunktā minētā aizlieguma pārkāpums, kā arī šīs regulas 8.pantā paredzētās darbības, persona Krimināllikumā paredzētajos gadījumos saucama pie kriminālatbildības. Pārējos gadījumos, kad tiek konstatēts Regulas Nr. 596/2014 14.panta "a" vai "b" apakšpunktā minētā aizlieguma pārkāpums, kā arī šīs regulas 8.pantā paredzētās darbības, personai iestājas atbildība saskaņā ar šā likuma 148.pantu.

(2) Ja personas rīcībā ir vai ir bijusi finanšu tirgus iekšējā informācija un personas rīcība ir likumīga saskaņā ar Regulas Nr. 596/2014 9.pantu, nav uzskatāms, ka minētā persona ir nelikumīgi izmantojusi šo informāciju un iesaistījusies iekšējās informācijas izmantošanā finanšu tirgos saistībā ar vērtspapīru iegādi vai atsavināšanu.

(3) Par finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu, ja tiek konstatēts Regulas Nr. 596/2014 14.panta "c" apakšpunktā minētais iekšējās informācijas nelikumīgas izpaušanas aizliegums, kā arī šīs regulas 10.pantā paredzētās darbības, persona Krimināllikumā paredzētajos gadījumos saucama pie kriminālatbildības. Nav uzskatāms, ka persona nelikumīgi izpaudusi finanšu tirgus iekšējo informāciju, ja informācijas izpaušana notiek, personai veicot darba, amata vai profesionālos pienākumus vai kad izpaušana uzskatāma par tirgus izzināšanu, kas veikta saskaņā ar Regulas Nr. 596/2014 11.panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktu.

(4) Par manipulācijām finanšu tirgos persona Krimināllikumā paredzētajos gadījumos saucama pie kriminālatbildības, ja konstatēts Regulas Nr. 596/2014 15.pantā minētais manipulāciju aizlieguma pārkāpums, personai izdarot kādu no šādām darbībām:

1) iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma iesniegšana vai jebkura cita rīcība, ar kuru:

a) tiek sniegtas nepareizas vai maldinošas norādes par finanšu instrumenta vai saistīta tūlītēja preču darījuma līguma piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu,

b) tiek nodrošināta viena vai vairāku finanšu instrumentu vai saistīta tūlītēja preču darījuma līguma cenas noteikšana neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, izņemot gadījumus, kad iemesli, kādēļ persona iesaistījusies darījumā vai iesniegusi tirdzniecības rīkojumu, ir likumīgi un minētais darījums vai tirdzniecības rīkojums ir saderīgs ar tirgus praksi attiecīgajā tirgus vietā;

2) iesaistīšanās darījumā vai tirdzniecības rīkojuma došana, vai jebkura cita darbība vai rīcība, kas ietekmē cenu vienam vai vairākiem finanšu instrumentiem vai saistītam tūlītējam preču darījuma līgumam, izmantojot fiktīvus mehānismus vai cita veida maldināšanu vai viltu;

3) tādas informācijas izplatīšana, izmantojot presi vai citus plašsaziņas līdzekļus, tostarp internetu, vai kādus citus līdzekļus, kas sniedz nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz finanšu instrumenta vai saistīta tūlītēja preču darījuma līguma piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu vai nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu vai saistīta tūlītēja preču darījuma līguma cenas noteikšanu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī;

4) nepatiesas vai maldinošas informācijas nosūtīšana, nepatiesu vai maldinošu datu sniegšana vai jebkura cita rīcība, kas izpaužas kā manipulēšana ar etalona aprēķināšanu.

(5) Gadījumos, kad par manipulācijām finanšu tirgos persona nav saucama pie kriminālatbildības, bet tiek konstatētas šā panta ceturtajā daļā un Regulas Nr. 596/2014 12.pantā minētās darbības, personai iestājas atbildība saskaņā ar šā likuma 148.pantu.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

85.pants. Iekšējās informācijas izmantošanas aizliegums

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu)

86.pants. Iekšējās informācijas turētāju saraksts

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu)

86.1pants. Paziņojums par darījumu ar finanšu instrumentiem

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu)

87.pants. Iekšējās informācijas publicēšanas pienākums un tā izņēmumi

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu)

88.pants. Tirgus manipulāciju aizliegums

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu)

88.1 pants. Pieņemtā tirgus prakse

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu)

89.pants. Pienākums atturēties no darījuma izpildes

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu)

90.pants. Komisijas tiesības

Lai nodrošinātu Regulas Nr. 596/2014 un šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem telefona sarunu ierakstus un cita veida datu pārraides ierakstus;

2) pieprasīt no tirgus dalībniekiem standartizētu informāciju un ziņojumus par darījumiem ar preču atvasinātajiem instrumentiem saistītos tūlītēju darījumu tirgos, kā arī tieši piekļūt šādām tirdzniecības sistēmām;

3) uzdot kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām apturēt finanšu instrumentu operācijas personas kontā vai naudas līdzekļu kustību personas kontā uz Komisijas lēmumā noteikto laiku;

4) uz laiku apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību;

5) pieprasīt, lai finanšu instrumentu tirgus dalībnieki izbeidz jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar Regulas Nr. 596/2014 un šīs nodaļas noteikumiem;

6) uz laiku ierobežot finanšu instrumentu tirgus dalībnieka darbību;

7) tās noteiktajā termiņā pieprasīt, lai emitents vai cita persona, kas atklājusi vai izplatījusi nepareizu vai maldinošu informāciju, Regulā Nr. 596/2014 noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par iepriekš sniegtās informācijas labošanu;

8) vērsties tiesībaizsardzības iestādēs ar pieteikumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 03.07.2016. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu)

91.pants. Civiltiesiskā atbildība

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu)

E sadaļa
Centrālais vērtspapīru depozitārijs

(Sadaļas nosaukums 14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

92. pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija darbība

Centrālais vērtspapīru depozitārijs darbojas saskaņā ar Regulu Nr. 909/2014, šo likumu un citiem likumiem, Komisijas normatīvajiem noteikumiem un attiecīgā centrālā vērtspapīru depozitārija statūtiem.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

92.1 pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija darbības nepārtrauktība

(1) Ja centrālais vērtspapīru depozitārijs nevar sniegt Regulas Nr. 909/2014 pielikuma A iedaļā minētos pakalpojumus maksātnespējas, likvidācijas vai citu iemeslu dēļ, centrālais vērtspapīru depozitārijs informāciju (tai skaitā uzskaites un reģistru datus), kas nepieciešama, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekiem un emitentiem, nodod citam centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kurš saņēmis Komisijas atļauju centrālā vērtspapīru depozitārija darbībai vai Regulas Nr. 909/2014 23. pantā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus Latvijas Republikā.

(2) Centrālais vērtspapīru depozitārijs turpina sniegt pakalpojumus un Komisija veic centrālā vērtspapīru depozitārija uzraudzību līdz brīdim, kad cits centrālais vērtspapīru depozitārijs sāk sniegt attiecīgos depozitārija pakalpojumus.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

92.2 pants. Noapaļošana finanšu instrumentu notikumu rezultātā

Ja finanšu instrumentu notikumu rezultātā tiek reģistrēta jauna emisija vai vairākas jaunas emisijas, apvienojot vairākas esošas finanšu instrumentu emisijas vai sadalot esošu finanšu instrumentu emisiju, tad finanšu instrumentu skaits, kas pienākas ieguldītājam šādas reorganizācijas rezultātā, tiek noapaļots uz leju līdz veselam skaitlim. Šādas noapaļošanas rezultātā radītie zaudējumi personām, kurām pieder finanšu instrumenti, tiek kompensēti kārtībā, kas noteikta attiecīgā emitenta pārvaldes institūcijas pieņemtajā lēmumā par emisiju apvienošanu vai sadalīšanu.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

93. pants. Informēšana par personām, kurām pieder finanšu instrumenti, un par finanšu instrumentu notikumiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras finanšu instrumentu kontus savu un klientu finanšu instrumentu turēšanai nav atvērušas centrālajā vērtspapīru depozitārijā, bet centrālajā vērtspapīru depozitārijā iegrāmatoto finanšu instrumentu turēšanu nodrošina ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību, ir pienākums pēc tās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pieprasījuma, kuras kontos tās tur centrālajā vērtspapīru depozitārijā iegrāmatotos finanšu instrumentus, un šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes noteiktajā termiņā:

1) sniegt informāciju par personām, kurām pieder vai kuru turējumā atrodas finanšu instrumenti;

2) izplatīt klientiem informāciju par finanšu instrumentu īpašnieku sapulcēm un vismaz tādiem finanšu instrumentu notikumiem, kad emitents ir noteicis finanšu instrumentu īpašnieku izvēles tiesības attiecībā uz saņemamiem labumiem;

3) iesniegt šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei to personu finanšu instrumentu bloķēšanas uzdevumu, kurām pieder finanšu instrumenti un kuras vēlas piedalīties finanšu instrumentu īpašnieku sapulcēs.

(2) Centrālais vērtspapīru depozitārijs līgumā ar tā dalībnieku paredz, ka tā dalībnieks, dalībnieka klienti un citas personas, kas tur attiecīgajā centrālajā vērtspapīru depozitārijā iegrāmatotus finanšu instrumentus trešo personu labā, savstarpējos līgumos ietver šā panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus, ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgās valsts piemērojamiem tiesību aktiem.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

94.pants. Centrālā depozitārija noteikumi

(Izslēgts ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

95.pants. Centrālā depozitārija dalībnieki

(Izslēgts ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

95.1 pants. Būtiskas izmaiņas licencēšanai iesniegtajā informācijā

(1) Regulas Nr. 909/2014 16. panta 4. punktā minētajā gadījumā Komisija izvērtē plānoto izmaiņu atbilstību centrālā vērtspapīru depozitārija darbību reglamentējošu normatīvo aktu prasībām. Komisijai ir tiesības izteikt iebildumus pret plānotajām izmaiņām 20 darbdienu laikā pēc to saņemšanas, ja tā konstatē plānoto izmaiņu neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Ja Komisijai ir pienākums konsultēties ar citām uzraudzības vai pārraudzības iestādēm saskaņā ar sadarbības līgumu, kas noslēgts uz Regulas Nr. 909/2014 24. panta 4. punkta pamata, Komisija ir tiesīga šo termiņu pagarināt līdz 40 darbdienām, nosūtot attiecīgu paziņojumu centrālajam vērtspapīru depozitārijam.

(2) Ja Komisija šā panta pirmajā daļā minētajos termiņos nav izteikusi iebildumus, centrālais vērtspapīru depozitārijs ir tiesīgs ieviest plānotās izmaiņas.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

95.2 pants. Kontrole centrālajā vērtspapīru depozitārijā

(1) Par centrālā vērtspapīru depozitārija akcionāru var būt persona, kas atbilst Regulas Nr. 909/2014 27. panta 6. punktam.

(2) Kontroles iegūšanu un maiņu centrālajā vērtspapīru depozitārijā īsteno, ievērojot Regulas Nr. 909/2014 27. panta 7. un 8. punktu.

(3) Komisija pēc Regulas Nr. 909/2014 27. panta 7. punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē personas finansiālo stabilitāti un plānotās kontroles iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tā centrālā vērtspapīru depozitārija noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt kontroli, kā arī personas iespējamo ietekmi uz centrālā vērtspapīru depozitārija vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Komisija ņem vērā arī šādus kritērijus:

1) personas nevainojama reputācija un atbilstība centrālā vērtspapīru depozitārija akcionāriem noteiktajām prasībām;

2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura plānotās kontroles iegūšanas rezultātā vadīs centrālā vērtspapīru depozitārija darbību;

3) personas finanšu stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu centrālajā vērtspapīru depozitārijā, kurā plānots iegūt kontroli;

4) vai centrālais vērtspapīru depozitārijs spēs pildīt normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā centrālais vērtspapīru depozitārijs iekļausies, neierobežo Komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp uzraudzības institūcijām un noteikt uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

5) vai nepastāv pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto kontroles iegūšanu ir veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(4) Komisijai Regulas Nr. 909/2014 27. panta 8. punktā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajam.

(5) Pieprasot šā panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 30 darbdienām. Ja Komisija ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(6) Komisija nosaka prasības attiecībā uz informāciju, kuru persona, kas vēlas iegūt kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā, sniedz Komisijai, lai varētu izvērtēt šīs personas atbilstību šā panta pirmās un trešās daļas kritērijiem.

(7) Personas, kuras ir ieguvušas kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā, neievērojot šajā pantā noteikto kārtību, nevar izmantot visu tām piederošo akciju balsstiesības, bet akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt ierakstu izdarīšanu komercreģistrā un citos publiskos reģistros. Komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus un centrālo vērtspapīru depozitāriju.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

95.3 pants. Paziņojums par izmaiņām pēc licences saņemšanas

Septiņu dienu laikā pēc izmaiņām centrālā vērtspapīru depozitārija valdes vai padomes sastāvā centrālais vērtspapīru depozitārijs iesniedz Komisijai paziņojumu par notikušajām izmaiņām. Vienlaikus ar paziņojumu centrālais vērtspapīru depozitārijs iesniedz jaunieceltā valdes vai padomes locekļa dokumentus, kas minēti Komisijas 2016. gada 11. novembra deleģētās regulas (ES) 2017/392, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 909/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanas, uzraudzības un operacionālajām prasībām centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (turpmāk — Regula Nr. 2017/392) 13. pantā.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

96. pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldes institūcijas un to pienākumi

(1) Par centrālā vērtspapīru depozitārija valdes un padomes sēdēs pieņemtajiem lēmumiem centrālais vērtspapīru depozitārijs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc attiecīgās valdes vai padomes sēdes informē Komisiju. Centrālais vērtspapīru depozitārijs iesniedz Komisijai šo sēžu protokolus, tiklīdz tie ir parakstīti.

(2) Centrālā vērtspapīru depozitārija attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst Regulas Nr. 909/2014 27. panta prasībām.

(3) Centrālā vērtspapīru depozitārija lietotāju komiteju un citu komiteju izveidošanas un darbības kārtību, kā arī to sastāvu apstiprina centrālā vērtspapīru depozitārija padome.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

97.pants. Prasības valdes un padomes locekļiem

(Izslēgts ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

98.pants. Centrālā depozitārija dalībnieku pārstāvju ievēlēšana padomē

(Izslēgts ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

99.pants. Centrālā depozitārija tiesības un pienākumi

(Izslēgts ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

99.1 pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija naudas līdzekļu konti

(1) Centrālais vērtspapīru depozitārijs ir tiesīgs atvērt naudas līdzekļu kontus dalībvalsts vai ārvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz šādu pakalpojumu, vai kredītiestādē, lai nodrošinātu naudas līdzekļu norēķinus par finanšu instrumentu norēķinu sistēmā iesniegtajiem pārveduma rīkojumiem, kā arī naudas līdzekļu norēķinus par finanšu instrumentu notikumiem. Šajos naudas līdzekļu kontos ieskaitītos līdzekļus centrālais vērtspapīru depozitārijs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos naudas līdzekļus nedrīkst izmantot centrālā vērtspapīru depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad centrālajam vērtspapīru depozitārijam pasludināts maksātnespējas process.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

99.2 pants. Sākotnējais reģistrs

(1) Sākotnējo reģistru uztur centrālais vērtspapīru depozitārijs, kas ir Latvijas Centrālā depozitārija tiesību un saistību pārņēmējs.

(2) Sākotnējā reģistrā bez finanšu instrumentiem var tikt uzskaitītas arī tiesības uz naudas līdzekļiem, kuri ir saņemti finanšu instrumentu atpirkšanas un finanšu instrumentu notikumu rezultātā un kuri ir attiecināmi uz personām, kurām pieder sākotnējā reģistrā uzskaitītie finanšu instrumenti.

(3) Centrālais vērtspapīru depozitārijs šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem. Šos naudas līdzekļus centrālais vērtspapīru depozitārijs tur Latvijas Bankā vai kredītiestādē, informējot attiecīgo iestādi, ka šie naudas līdzekļi ir centrālā vērtspapīru depozitārija turējumā esoša trešo personu manta.

(4) Centrālais vērtspapīru depozitārijs ir tiesīgs šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus izvietot augsti likvīdos zema riska parāda vērtspapīros un izmantot ienākumus (turpmāk šajā pantā — augļi), kas iegūti no šā ieguldījuma, ieskaitot tos savos ieņēmumos. Ja, ieguldot šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus, rodas zaudējumi, centrālais vērtspapīru depozitārijs tos sedz no saviem līdzekļiem, bet ne vairāk kā pēdējos 10 gados saņemto augļu apmērā. Šos parāda vērtspapīrus centrālais vērtspapīru depozitārijs tur šķirti no saviem aktīviem. Ja centrālais vērtspapīru depozitārijs šādus vērtspapīrus tur kontā pie trešās personas, šis konts tiek identificēts kā nominālais konts.

(5) Par parāda vērtspapīriem, kuri ir augsti likvīdi un kuriem ir zema riska pakāpe, tiek uzskatīti tādi parāda vērtspapīri, kas atbilst Regulas Nr. 909/2014 46. panta 3. un 6. punkta prasībām.

(6) Šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus un šā panta ceturtajā daļā minētos vērtspapīrus nedrīkst izmantot centrālā vērtspapīru depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad centrālais vērtspapīru depozitārijs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(7) Centrālais vērtspapīru depozitārijs ir tiesīgs no sākotnējā reģistrā uzskaitītajiem naudas līdzekļiem ieturēt izdevumus, kas saistīti ar šo līdzekļu glabāšanu.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.pants. Centrālā depozitārija uzraudzība

(Izslēgts ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.1 pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija konti

(1) Centrālais vērtspapīru depozitārijs nodrošina vismaz šādus finanšu instrumentu kontus finanšu instrumentu norēķinu sistēmā, kurai ir piemērojami Latvijas normatīvie akti:

1) dalībnieka konts — finanšu instrumentu konts, kurā uzskaita centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekam piederošos finanšu instrumentus;

2) dalībnieka klientu konts — finanšu instrumentu konts, kurā kopīgi uzskaita centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientiem piederošos vai to turējumā esošos finanšu instrumentus;

3) individuālais konts — finanšu instrumentu konts, kurā ar vai bez dalībnieka klienta identificēšanas uzskaita centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka vienam klientam piederošos vai tā turējumā esošos finanšu instrumentus.

(2) Par šā likuma F sadaļas prasību izpildi attiecībā uz dalībnieka klientu, uz kura vārda ir atvērts individuālais konts, ir atbildīga tā kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar kuras starpniecību individuālais konts ir atvērts un ar kuru dalībnieka klients ir noslēdzis līgumu par individuālā konta apkalpošanu.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.2 pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka konta apkalpošana pēc dalībnieka darbības apturēšanas

(1) Ja centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekam ir sākta maksātnespējas procedūra likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" 1. panta pirmās daļas 11. punkta izpratnē, centrālais vērtspapīru depozitārijs nekavējoties, tiklīdz šī informācija ir kļuvusi tam zināma, aptur šā dalībnieka darbību finanšu instrumentu norēķinu sistēmā.

(2) Ja centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka darbība finanšu instrumentu norēķinu sistēmā ir apturēta šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, centrālais vērtspapīru depozitārijs pabeidz to pārveduma rīkojumu norēķinus, kas ir spēkā saskaņā ar likumu "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", un pēc tam šāda dalībnieka kontā finanšu instrumentu norēķinu sistēmā izpilda tikai tādus pārveduma rīkojumus, kuru rezultātā samazinās šā dalībnieka un šā dalībnieka klientu kontu atlikums.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.3 pants. Ziņošana par iespējamiem un faktiskiem Regulas Nr. 909/2014 pārkāpumiem

(1) Ikviena juridiskā vai fiziskā persona var ziņot Komisijai par iespējamiem un faktiskiem Regulas Nr. 909/2014 pārkāpumiem.

(2) Komisija izveido un uztur efektīvu un uzticamu ziņošanas sistēmu, kas ietver vismaz šādus elementus:

1) ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanas un turpmākās rīcības kārtību;

2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību — tādas personas datu aizsardzību, kura ziņo par pārkāpumu, kā arī tādas fiziskās personas datu aizsardzību, kura, iespējams, ir atbildīga par pārkāpuma izdarīšanu;

3) tās personas konfidencialitātes nodrošināšanas noteikumus, kura ziņo par pārkāpumu.

(3) Kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par iespējamiem un faktiskiem Regulas Nr. 909/2014 pārkāpumiem un veicama Komisijas ziņošanas sistēmā saņemto ziņojumu apstrāde, nosaka Komisijas normatīvie noteikumi.

(4) Ziņošana saskaņā ar šā panta pirmo daļu, kuru veic centrālā vērtspapīru depozitārija darbinieki, nav uzskatāma par līgumā un jebkurā normatīvajā aktā noteiktā informācijas izpaušanas aizlieguma pārkāpumu, un persona nav atbildīga par šādu ziņošanu. Pret centrālā vērtspapīru depozitārija darbiniekiem, kuri ziņo par pārkāpumiem centrālajā vērtspapīru depozitārijā, nedrīkst vērst diskriminējošas vai citas netaisnīgas darbības.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.4 pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija uzraudzība

(1) Papildus Regulā Nr. 909/2014 un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā noteiktajām tiesībām Komisijai uzraudzības funkciju veikšanai ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar visiem centrālā vērtspapīru depozitārija dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī izdarīt no tiem izrakstus, izgatavot norakstus (kopijas);

2) prasīt centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldes institūciju lēmumu atcelšanu, ja tie neatbilst Regulai Nr. 909/2014, citiem centrālā vērtspapīru depozitārija darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, centrālā vērtspapīru depozitārija statūtiem vai citiem dokumentiem vai var būtiski ietekmēt centrālā vērtspapīru depozitārija finansiālo stāvokli;

3) ierobežot centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumu sniegšanu, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu stabilu finanšu tirgus funkcionēšanu, tai skaitā pieprasīt izbeigt darbības, kas ir pretrunā ar Regulu Nr. 909/2014, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

4) ja tas ir pamatots ar šīs daļas 3. punktā norādītajiem apstākļiem, pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs:

a) ierobežo vai aptur uzturētās finanšu instrumentu norēķinu sistēmas dalībnieka darbību sistēmā,

b) ierobežo, aptur vai izbeidz saikni Regulas Nr. 909/2014 2. panta 29. punkta izpratnē ar citu centrālo vērtspapīru depozitāriju;

5) izdot normatīvos noteikumus, kas nosaka informāciju, ko centrālais vērtspapīru depozitārijs sniedz Komisijai par tā sniegtajiem pakalpojumiem un tā darbību, tai skaitā pārskatus prudenciālai uzraudzībai, pārskatus par aktivitātēm finanšu instrumentu norēķinu sistēmās, kuras uztur centrālais vērtspapīru depozitārijs, kā arī šīs informācijas sniegšanas kārtību un termiņus.

(2) Ja akcionārs ieguvis kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā, neievērojot šā likuma 95.2 pantā noteikto kārtību, un ir izmantojis savas balsstiesības akcionāru sapulcē centrālā vērtspapīru depozitārija padomes locekļu ievēlēšanai, Komisijai ir tiesības apturēt centrālā vērtspapīru depozitārija valdes un padomes locekļu darbību un pilnvarot Komisijas pārstāvjus veikt centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldes institūciju funkcijas līdz brīdim, kad tiek novērsti visi pārkāpumi.

(3) Centrālais vērtspapīru depozitārijs nekavējoties informē Komisiju, ja tam ir kļuvis zināms vai radušās aizdomas, ka tā dalībnieks sistemātiski neievēro darbībai centrālajā vērtspapīru depozitārijā noteiktās prasības.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.5 pants. Centrālajam vērtspapīru depozitārijam piemērojamie ierobežojumi

(1) Ja Komisija konstatē, ka centrālais vērtspapīru depozitārijs neievēro, vai Komisijai ir pamats uzskatīt, ka 12 mēnešu laikā no dienas, kad tā pieņēmusi lēmumu par šajā pantā minēto darbību īstenošanu, tas neievēros prasības, kas noteiktas šajā likumā, Regulā Nr. 909/2014, minētajai regulai pakārtotos tieši piemērojamos Eiropas Savienības institūciju izdotos normatīvajos aktos vai Komisijas lēmumos vai normatīvajos noteikumos, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 100.4 panta pirmās daļas 5. punktu, vai ja centrālā vērtspapīru depozitārija darbība apdraud tā stabilitāti vai maksātspēju, Latvijas finanšu sektora drošību vai stabilitāti, draud nodarīt ievērojamus zaudējumus valsts tautsaimniecībai, tad Komisija, pieņemot lēmumu, ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šādas darbības:

1) dot centrālā vērtspapīru depozitārija valdes un padomes locekļiem saistošus rakstveida norādījumus, kas nepieciešami šādas situācijas novēršanai;

2) noteikt centrālā vērtspapīru depozitārija tiesību un darbības ierobežojumus, tai skaitā pilnīgi vai daļēji apturēt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumu sniegšanu, kā arī noteikt saistību izpildes ierobežojumus;

3) iecelt centrālajā vērtspapīru depozitārijā vienu vai vairākus Komisijas pilnvarniekus;

4) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs samazina vai neveic peļņas sadali vai procentu maksājumus akcionāriem, ja tas nerada saistību neizpildi;

5) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs sniedz papildu pārskatus vai biežāk sniedz pārskatus, tai skaitā pārskatus par centrālā vērtspapīru depozitārija kapitāla un likviditātes pozīcijām un pārskatus par sākotnējā reģistra pozīcijām;

6) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs pēc nodokļu nomaksas novirza peļņu pašu kapitāla stiprināšanai;

7) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs nosaka tādu ierobežojumu amatpersonu un darbinieku atalgojuma mainīgajai daļai, kurš izteikts procentos no tīrajiem ieņēmumiem un ļauj centrālajam vērtspapīru depozitārijam uzturēt stabilu kapitāla bāzi;

8) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs pilnveido savu stratēģiju, procedūras un pasākumus, kas veicami Regulas Nr. 909/2014 prasību izpildei;

9) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs izstrādā plānu Regulas Nr. 909/2014 un citu normatīvo aktu prasību ievērošanas atjaunošanai, nosakot plānā iekļauto pasākumu izpildes termiņus;

10) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs samazina tā darbībai, pakalpojumiem vai sistēmām piemītošos riskus;

11) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs sašaurina vai ierobežo komercdarbību vai atsakās no darbības jomām, kas pārmērīgi apdraud tā stabilitāti.

(2) Komisija ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šā panta pirmajā daļā minētās darbības arī tad, ja centrālā vērtspapīru depozitārija konsolidācijas grupā esošas komercsabiedrības darbība apdraud vai var apdraudēt centrālā vērtspapīru depozitārija stabilu darbību.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.6 pants. Pilnvarnieka iecelšana centrālajā vērtspapīru depozitārijā

(1) Pilnvarnieku ieceļ Komisija uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja gada laikā no pilnvarnieka iecelšanas nav novērsti šā likuma 100.5 panta pirmajā daļā minētie apstākļi, Komisija šo termiņu var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Personu nevar iecelt par pilnvarnieku bez tās rakstveida piekrišanas.

(2) Komisijas lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu tiek noteikts pilnvarnieka darbības mērķis, uzdevumi un funkcijas, pilnvaru apjoms un termiņš, pilnvarnieka atalgojuma apmērs, pilnvarnieka uzdevumu veikšanai pieļaujamo izdevumu apmērs, kā arī citi noteikumi, kurus Komisija uzskata par būtiskiem.

(3) Ja tiek iecelti vairāki pilnvarnieki, tad papildus šā panta pirmajā daļā minētajam lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu tiek noteikts pilnvarnieku pilnvaru apjoma sadalījums un viņu savstarpējā pakļautība.

(4) Pilnvarnieka iecelšana centrālajā vērtspapīru depozitārijā neierobežo Komerclikumā noteiktās akcionāru tiesības.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.7 pants. Prasības pilnvarniekam

(1) Par pilnvarnieku centrālajā vērtspapīru depozitārijā var būt:

1) fiziskā persona, kura atbilst šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam;

2) kapitālsabiedrība, kuras valdes locekļi atbilst šā panta trešajā daļā noteiktajam un kuras valdes locekļu vairākums atbilst šā panta otrajā daļā noteiktajam.

(2) Par pilnvarnieku centrālajā vērtspapīru depozitārijā var iecelt fizisko personu, kurai ir:

1) valsts atzīta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība vai augstākā akadēmiskā izglītība un atbilstoša kvalifikācija;

2) atbilstoša kompetence un pietiekama profesionālā darba pieredze;

3) nevainojama reputācija.

(3) Par pilnvarnieku centrālajā vērtspapīru depozitārijā nevar iecelt fizisko personu:

1) kura ir atzīstama par centrālā vērtspapīru depozitārija saistīto pusi šā likuma 1. panta ceturtās daļas izpratnē;

2) pret kuru kā pret parādnieku ir pabeigta vai ierosināta maksātnespējas lieta vai kura ir uzskatāma par parādnieka pārstāvi maksātnespējas lietā un šī lieta nav izbeigta;

3) kura ir bijusi notiesāta par noziegumu pret valsti, noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, pārvaldes kārtību vai jurisdikciju vai noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

4) pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana vai kura ir kriminālprocesā aizdomās turētais;

5) kura ir notiesāta par šīs daļas 3. punktā noteiktā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

6) pret kuru kriminālprocess par šīs daļas 3. punktā noteiktā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigts sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

7) kurai Krimināllikumā noteiktajā kārtībā ir ierobežotas tiesības veikt noteiktu komercdarbību vai ieņemt attiecīgus amatus;

8) kura ir bijusi komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai.

(4) Ja lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu atbilstoši šā likuma 100.8 panta pirmās daļas 3. punktam ir noteikts, ka pilnvarnieks veic centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldīšanu, papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajam par pilnvarnieku var būt šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība vai tāda fiziskā persona, kura ir Komisijas darbinieks vai kura iecelta maksātnespējas procesa administratora amatā saskaņā ar Maksātnespējas likumu.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.8 pants. Pilnvarnieka tiesības un pienākumi

(1) Lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu Komisija var noteikt šādas pilnvarnieka tiesības un pienākumus:

1) sasaukt centrālā vērtspapīru depozitārija akcionāru sapulci, padomes un valdes sēdi un piedalīties tajā ar tiesībām ierosināt sapulcē un sēdē izskatāmos jautājumus;

2) lemt par atļauju centrālajam vērtspapīru depozitārijam veikt maksājumus, slēgt jaunus darījumus, kā arī grozīt vai izbeigt esošos darījumus;

3) veikt centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldīšanu.

(2) Ja lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu ir noteiktas viņa tiesības atbilstoši šā panta pirmās daļas 1. punktam, attiecīgās centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldes institūcijas lēmums nav pieņemts, ja pret to iebilst pilnvarnieks.

(3) Ja Komisija lemj par centrālā vērtspapīru depozitārija padomes, valdes vai prokūrista darbības apturēšanu un aizliegumu centrālajam vērtspapīru depozitārijam rīkoties ar savu mantu, kā arī ar tā valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, tad šīs tiesības iegūst pilnvarnieks.

(4) Ja pilnvarniekam ir noteiktas tiesības pārstāvēt centrālo vērtspapīru depozitāriju, tad lēmumu par šādu tiesību noteikšanu Komisija publicē savā mājaslapā internetā.

(5) Pilnvarnieks savu uzdevumu veikšanai ir tiesīgs:

1) izdot saistošus rīkojumus visām centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldes institūcijām un darbiniekiem;

2) neievērot centrālā vērtspapīru depozitārija statūtos, nolikumos un citos dokumentos noteiktos ierobežojumus;

3) rīkoties ar centrālā vērtspapīru depozitārija mantu, ja šo darbību mērķis ir nodrošināt centrālā vērtspapīru depozitārija darbības nepārtrauktību;

4) sastādīt un apstiprināt centrālā vērtspapīru depozitārija finanšu pārskatus.

(6) Pilnvaras sasaukt akcionāru sapulci un noteikt tās darba kārtību pilnvarnieks var īstenot tikai ar Komisijas piekrišanu.

(7) Pilnvarniekam ir pienākums Komisijas noteiktajos termiņos sniegt tai pārskatu par savu darbību un nekavējoties ziņot Komisijai par atklātajiem faktiem, kas var ietekmēt centrālā vērtspapīru depozitārija finansiālo stāvokli.

(8) Pilnvarnieks, izpildot savus uzdevumus, rūpējas par valsts tautsaimniecības interesēm, Latvijas finanšu sektora drošību un stabilitāti, kā arī par centrālā vērtspapīru depozitārija rūpīgu un piesardzīgu pārvaldību.

(9) Pilnvarnieks ir tiesīgs atteikties no savu pienākumu veikšanas, iesniedzot Komisijai motivētu iesniegumu, kam pievienojams pilnvarnieka darbības pārskats par visu viņa darbības laiku.

(10) Komisija izskata pilnvarnieka iesniegumu par atteikšanos no pienākumu veikšanas un viena mēneša laikā no minētā iesnieguma saņemšanas dienas lemj par savu turpmāko rīcību. Līdz šā lēmuma pieņemšanai un lietu nodošanai pilnvarnieks turpina veikt viņam noteiktos pienākumus.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.9 pants. Pilnvarnieka atlīdzība

(1) Komisija izmaksā pilnvarniekam atalgojumu un sedz viņa uzdevumu veikšanai nepieciešamos izdevumus lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu noteiktajā apmērā. Šajā daļā noteiktās izmaksas centrālais vērtspapīru depozitārijs kompensē Komisijai tās noteiktajā termiņā.

(2) Pilnvarniekam par viņa uzdevumu veikšanu nav tiesību saņemt jebkāda veida atlīdzību vai citus ienākumus papildus lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu noteiktajam.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.10 pants. Sadarbība ar pilnvarnieku

(1) Centrālā vērtspapīru depozitārija padomes un valdes locekļiem, darbiniekiem, citiem pārstāvjiem un akcionāriem ir pienākums sadarboties ar pilnvarnieku un pēc viņa pieprasījuma nodot viņam lietas un informāciju, kas nepieciešama pilnvarnieka funkciju veikšanai.

(2) Pilnvarnieks nekavējoties ziņo Komisijai par šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu neizpildi, kā arī par citiem šķēršļiem viņa uzdevumu izpildei.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.11 pants. Pilnvarnieka pilnvaru izbeigšanās

(1) Komisija uzrauga pilnvarnieka darbību.

(2) Pilnvarnieka pilnvaras izbeidzas:

1) izbeidzoties lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu noteiktajam termiņam;

2) ar Komisijas lēmumu par pilnvarnieka atcelšanu;

3) pilnvarniekam atsakoties no savu pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 100.8 panta devīto un desmito daļu.

(3) Komisija lemj par pilnvarnieka atcelšanu, ja konstatē, ka pilnvarnieks neievēro šā likuma vai citu centrālā vērtspapīru depozitārija darbību reglamentējošu normatīvo aktu noteikumus vai neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(4) Pilnvarnieks, izbeidzoties pilnvarām, Komisijas noteiktajā termiņā nodod lietas Komisijai vai tās noteiktajai personai.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

E1 sadaļa
Datu ziņošanas pakalpojumi

(Sadaļa 21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

100.12 pants. Tiesības sniegt datu ziņošanas pakalpojumus

(1) Datu ziņošanas pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgi sniegt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, un regulētā tirgus organizētāji, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmuši atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus.

(2) Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji darbojas saskaņā ar šo likumu, Komisijas normatīvajiem noteikumiem un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(3) Komisija izveido, uztur un regulāri atjauno datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju reģistru, kurā iekļauti tie datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji, kuri Latvijas Republikā ir tiesīgi sniegt attiecīgos pakalpojumus. Reģistrā norāda to datu ziņošanas pakalpojumu veidu, kura sniegšanai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis atļauju vai kura sniegšanas tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis tirdzniecības vietas organizētājs. Reģistru Komisija ievieto savā mājaslapā internetā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

100.13 pants. Vispārīgās prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam

(1) Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzsākt datu ziņošanas pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Komisijā saņēmis atļauju datu ziņošanas pakalpojumu sniegšanai (turpmāk šajā sadaļā — atļauja). Atļaujā norāda datu ziņošanas pakalpojumu veidu, kuru datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs paredz sniegt. Atļauju Komisija izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(2) Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs saņemt atļauju tikai tādā gadījumā, ja ir izpildījis visas šā likuma, Komisijas normatīvo noteikumu un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu noteiktās prasības atļaujas saņemšanai.

(3) Komisija par atļaujas izsniegšanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(4) Ja datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vēlas, lai tam izsniegtajā atļaujā norādītie datu ziņošanas pakalpojumi tiktu papildināti ar jaunu datu ziņošanas pakalpojumu, vai vēlas atteikties no kāda atļaujā norādītā datu ziņošanas pakalpojuma sniegšanas, tas iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(5) Personai, kas saņēmusi atļauju datu ziņošanas pakalpojumu sniegšanai, ir tiesības pakalpojumus, kuru sniegšanai saņemta atļauja, sniegt visā Eiropas Savienībā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

100.14 pants. Prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja valdes un padomes locekļiem

(1) Par datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja valdes locekli var būt persona, kurai ir:

1) nevainojama reputācija;

2) pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze;

3) spēja veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai.

(2) Komisija nosaka prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja valdes un padomes locekļiem attiecībā uz viņu funkcijām iekšējās kontroles sistēmas jomā.

(3) Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes un padomes locekļus, ja viņi neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(4) Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir pienākums paziņot Komisijai par jebkādām izmaiņām informācijā par tā valdes un padomes locekļiem. 

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

100.15 pants. Dokumenti, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atļaujas saņemšanai

(1) Lai saņemtu atļauju, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā norāda datu ziņošanas pakalpojumu veidu, kuru tas vēlas sniegt.

(2) Vienlaikus ar iesniegumu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz Komisijas 2016. gada 2. jūnija deleģētās regulas (ES) 2017/571, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  2017/571) 1. pantā noteikto informāciju, tostarp:

1) valdes un padomes locekļu sarakstu un minēto personu paziņojumu ar informāciju, kas sagatavota, ievērojot Regulas Nr.  2017/571  4. panta prasības;

2) darbības programmu, kurā norādīti datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja plānotie pakalpojumi, organizatoriskā struktūra un cita Regulas Nr.  2017/571  2. pantā paredzētā informācija;

3) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja iekšējās korporatīvās pārvaldības aprakstu, kas satur Regulas Nr.  2017/571 3. pantā paredzēto informāciju.

(3) Ja pieteikumu atļaujas saņemšanai iesniedz regulētā tirgus organizētājs, uz tā valdes un padomes locekļiem attiecināmas šā likuma 100.14 panta pirmās daļas prasības.

(4) Šajā pantā minētās informācijas iesniegšanai nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras nosaka Komisijas 2017. gada 22. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1110, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām saistībā ar atļaujas piešķiršanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un saistītiem paziņojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (Dokuments attiecas uz EEZ).

(5) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(6) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par atļaujas izsniegšanu notiek izmaiņas šā panta otrajā daļā norādītajā informācijā vai tiek izdarīti grozījumi dokumentos, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

100.16 pants. Atļaujas piešķiršanas kārtība

(1) Komisija izskata datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja iesniegumu atļaujas saņemšanai un pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas dienas.

(2) Komisija neizsniedz atļauju datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam, ja tas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām, tostarp:

1) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja valdes loceklim vai locekļiem nav nevainojama reputācija;

2) pastāv objektīvs un pierādāms pamatojums, ka izmaiņas datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadībā varētu apdraudēt tā pienācīgu un piesardzīgu pārvaldību, klientu intereses un tirgus integritāti. 

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

100.17 pants. Atļaujas anulēšanas kārtība

(1) Komisija anulē datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam izsniegto atļauju šādos gadījumos:

1) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nav uzsācis darbību 12 mēnešu laikā no atļaujas izsniegšanas dienas;

2) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nav sniedzis atļaujā norādītos pakalpojumus ilgāk par sešiem mēnešiem, ja vien Komisija nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēta šāda rīcība;

3) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iesniedzis rakstveida iesniegumu par atļaujas anulēšanu;

4) tiek konstatēts, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs sniedzis nepatiesas ziņas vai citādā veidā pārkāpis normatīvo aktu prasības, lai saņemtu atļauju;

5) tiek konstatēts, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām atļaujas saņemšanai;

6) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs būtiski un sistemātiski neievēro normatīvo aktu un Regulas Nr. 600/2014 prasības;

7) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsis tās konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus.

(2) Komisija par datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam izsniegtās atļaujas anulēšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(3) Informācija par datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atļaujas anulēšanu tiek ievietota Komisijas mājaslapā internetā un ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(4) Komisija īsteno šajā likumā noteikto datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzraudzību līdz brīdim, kad tas pilnībā nokārtojis saistības pret saviem klientiem.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

100.18 pants. Apstiprinātu publicēšanas struktūru organizatoriskās prasības

(1) Apstiprināta publicēšanas struktūra pieņem atbilstošu politiku un īsteno pasākumus, lai darītu publiski pieejamu Regulas Nr.  600/2014 20. un 21. pantā minēto informāciju reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, balstoties uz pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju apstiprināta publicēšanas struktūra dara pieejamu bez maksas 15 minūšu laikā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas.

(3) Apstiprināta publicēšanas struktūra nodrošina šā panta pirmajā daļā minētās informācijas efektīvu un konsekventu izplatīšanu visiem pieejamā un nediskriminējošā veidā un formātā, kas atvieglo informācijas konsolidēšanu ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.

(4) Apstiprināta publicēšanas struktūra publicētajā informācijā saskaņā ar šā panta pirmo daļu ietver vismaz šādas ziņas:

1) finanšu instrumenta identifikatoru;

2) cenu, par kādu darījums tika noslēgts;

3) darījuma apjomu;

4) darījuma laiku;

5) laiku, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

6) darījuma cenas veidu;

7) tās tirdzniecības vietas kodu, kur darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, — kodu "SI" vai pārējos gadījumos — kodu "OTC";

8) ja nepieciešams, norādi, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos.

(5) Apstiprināta publicēšanas struktūra pastāvīgi izveido un īsteno efektīvus administratīvos pasākumus, lai novērstu interešu konfliktus ar klientiem. Apstiprināta publicēšanas struktūra, kas darbojas arī kā regulētā tirgus organizētājs, kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, apstrādā visu apkopoto informāciju visiem pieejamā un nediskriminējošā veidā un darbojas, ievērojot atbilstošus noteikumus, lai nodalītu dažādas komercdarbības funkcijas.

(6) Apstiprināta publicēšanas struktūra izveido drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. Apstiprināta publicēšanas struktūra nodrošina atbilstošus resursus un rezerves sistēmas, lai tā savus pakalpojumus varētu sniegt nepārtraukti.

(7) Apstiprināta publicēšanas struktūra ievieš sistēmas, kas var efektīvi pārbaudīt tirdzniecības pārskatu pilnīgumu, identificēt acīmredzamas kļūdas un trūkumus un pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu, izlabojot pieļautās kļūdas.

(8) Kopējus formātus, datu standartus un tehniskos noteikumus šā panta prasību nodrošināšanai nosaka Regula Nr.  2017/571 un Regula Nr.  2017/565.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

100.19 pants. Konsolidētu datu lentes nodrošinātāja organizatoriskās prasības

(1) KDL nodrošinātājs pieņem atbilstošu politiku un īsteno pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas Nr.  600/2014 6. un 20. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, balstoties uz pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija ietver vismaz šādas ziņas:

1) finanšu instrumenta identifikatoru;

2) cenu, par kādu darījums tika noslēgts;

3) darījuma apjomu;

4) darījuma laiku;

5) laiku, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

6) darījuma cenas veidu;

7) tās tirdzniecības vietas kodu, kur darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, — kodu "SI" vai pārējos gadījumos — kodu "OTC";

8) ja nepieciešams, informāciju saistībā ar to, ka par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu un darījuma veikšanu ir atbildīgs ieguldījumu brokeru sabiedrībā izmantots datoralgoritms;

9) ja nepieciešams, norādi, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos;

10) ja saskaņā ar Regulas Nr.  600/2014 4. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktu tika piešķirts atbrīvojums no pienākuma publiskot šīs regulas 3. panta 1. punktā minēto informāciju, — atzīmi par to, kurš no minētajiem atbrīvojumiem tika piemērots konkrētajam darījumam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūšu laikā pēc tam, kad KDL nodrošinātājs to ir publicējis. KDL nodrošinātājs ievēro efektīvu un konsekventu informācijas izplatīšanu visiem pieejamā un nediskriminējošā veidā un tirgus dalībniekiem viegli pieejamā un ērti izmantojamā formātā.

(4) KDL nodrošinātājs pieņem atbilstošu politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas Nr.  600/2014 10. un 21. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, balstoties uz pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, ietverot vismaz šādas ziņas:

1) finanšu instrumenta identifikatoru vai identificējošas īpašības;

2) cenu, par kādu darījums tika noslēgts;

3) darījuma apjomu;

4) darījuma laiku;

5) laiku, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

6) darījuma cenas veidu;

7) tās tirdzniecības vietas kodu, kur darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, — kodu "SI" vai pārējos gadījumos — kodu "OTC";

8) ja nepieciešams, norādi, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju KDL nodrošinātājs dara pieejamu bez maksas 15 minūšu laikā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas.

(6) KDL nodrošinātājs ievēro efektīvu un konsekventu informācijas izplatīšanu, nodrošinot visiem ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un vispāratzītos formātos, kas ir savstarpēji savietojami, viegli pieejami un izmantojami tirgus dalībniekiem.

(7) KDL nodrošinātājs nodrošina, ka nosūtītie dati tiek konsolidēti no visiem regulētajiem tirgiem, DT sistēmām, OT sistēmām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām un attiecas uz tādiem finanšu instrumentiem, kas konkretizēti šā panta desmitajā daļā minētajos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos.

(8) KDL nodrošinātājs paredz procedūras un īsteno pasākumus, lai novērstu interešu konfliktus. Īpaši regulētā tirgus organizētājs vai apstiprināta publicēšanas struktūra, kas darbojas arī kā KDL nodrošinātājs, apstrādā visu apkopoto informāciju visiem pieejamā un nediskriminējošā veidā un darbojas, ievērojot atbilstošus pasākumus, lai nodalītu dažādas komercdarbības funkcijas.

(9) KDL nodrošinātājs izveido drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku. KDL nodrošinātājs nodrošina atbilstošus resursus un rezerves sistēmas, lai savus pakalpojumus varētu sniegt nepārtraukti.

(10) Publicējamās informācijas datu standartus, formātu un citus tehniskos noteikumus šā panta prasību nodrošināšanai nosaka Regula Nr.  2017/571 un Regula 2017/565.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

100.20 pants. Apstiprinātu ziņošanas sistēmu organizatoriskās prasības

(1) Apstiprināta ziņošanas sistēma pieņem atbilstošu politiku un īsteno pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz tās darbdienas beigām, kas seko dienai, kad notika darījums, paziņotu Regulas Nr.  600/2014 26. pantā minēto informāciju. Šo informāciju nosūta saskaņā ar Regulas Nr.  600/2014 26. pantā minētajām prasībām.

(2) Apstiprināta ziņošanas sistēma paredz procedūras un īsteno pasākumus, lai novērstu interešu konfliktus ar klientiem. Apstiprināta ziņošanas sistēma, kas darbojas arī kā regulētā tirgus organizētājs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai kredītiestāde, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā, kā arī veic un uztur atbilstošus pasākumus, lai nodalītu dažādas komercdarbības funkcijas.

(3) Apstiprināta ziņošanas sistēma izveido drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. Apstiprināta ziņošanas sistēma nodrošina atbilstošus resursus un rezerves sistēmas, lai tā savus pakalpojumus varētu sniegt nepārtraukti.

(4) Apstiprināta ziņošanas sistēma ievieš sistēmas, lai varētu efektīvi pārbaudīt ziņojumus par darījumu pilnīgumu, identificēt acīmredzamas kļūdas un trūkumus, ko pieļāvusi konkrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, un, ja šāda kļūda vai trūkums ir konstatēts, sniedz attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei informāciju par kļūdas vai trūkuma skaidrojumu, pieprasot atkārtoti nosūtīt korektus ziņojumus par darījumiem, kuros kļūdas vai trūkumi konstatēti.

(5) Apstiprināta ziņošanas sistēma ievieš sistēmas, lai varētu konstatēt kļūdas vai trūkumus, ko pieļāvusi apstiprināta ziņošanas sistēma, un sistēma varētu koriģēt un nosūtīt Komisijai pareizus un pilnīgus ziņojumus par darījumiem.

(6) Veidu, kādā apstiprināta ziņošanas sistēma var izpildīt šā panta pirmajā daļā minēto informācijas sniegšanas prasību un konkrētas organizatoriskas prasības, kas noteiktas šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, nosaka Regula Nr.  2017/571.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

F sadaļa
Ieguldījumu pakalpojumi
VII nodaļa
Vispārīgie noteikumi

101.pants. Tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, apdrošināšanas brokeri — juridiskās personas, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt arī ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru filiāles saņēmušas atļauju šā likuma 113.4 pantā noteiktajā kārtībā. DT sistēmu ir tiesīgs organizēt arī regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un šā likuma 103.1 pantā noteiktajā kārtībā — atļauju organizēt DT sistēmu. OT sistēmu ir tiesīgs organizēt arī regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un šā likuma 103.1 pantā noteiktajā kārtībā — atļauju organizēt OT sistēmu.

(11) Apdrošināšanas brokeris - juridiskā persona ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai saņem licenci šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā un ievēro ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai izvirzītās prasības.

(2) Par kredītiestādēm šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes un ārvalstu kredītiestāžu filiāles, kā arī citās dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles, kā arī citās dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(31) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(4) Par ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikā, uzskatāmi ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, ja tos:

1) sniedz Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība;

2) sniedz ārpus Latvijas Republikas reģistrēta komercsabiedrība vai fiziskā persona, kuras dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, bet ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikā;

3) piedāvā virtuāli no Latvijas Republikai piešķirtā interneta protokola adrešu apgabala vai arī ja kaut viens no pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem pasākumiem kārtojams ar personu, kuras atrašanās vieta vai adrese ir Latvijas Republikā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ievēro šo likumu, Komisijas normatīvos noteikumus un attiecībā uz tām izdotos administratīvos aktus, kā arī iekšējo politiku un procedūras.

(6) Komisija izveido un uztur ieguldījumu brokeru sabiedrību un to kredītiestāžu reģistru, kurām Latvijas Republikā ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Reģistrā norāda tā ieguldījumu pakalpojuma vai blakuspakalpojuma veidu, kura sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi licenci vai kura sniegšanas tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvusi kredītiestāde. Reģistru Komisija ievieto savā mājaslapā internetā. Par visām izsniegtajām licencēm un atļaujām Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(7) Šā likuma F sadaļas noteikumus neattiecina uz:

1) apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem;

2) koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai citām šajā koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām;

3) personām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus neregulāri tikai savas profesionālās darbības ietvaros, ja šo personu profesionālo darbību regulē speciāli normatīvie akti un ētikas kodeksi, kuri neaizliedz tām sniegt ieguldījumu pakalpojumus;

4) komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem un, ja šīs komercsabiedrības ietilpst koncernā, arī citu tajā pašā koncernā ietilpstošo komercsabiedrību valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem;

5) Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, pensiju fondu, dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, pensiju fondu darbību, kā arī turētājbankas funkciju atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā un likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" paredzētajam;

6) personām, kuras tikai veic darījumus savā vārdā ar finanšu instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas vai to atvasinātie finanšu instrumenti, un kuras nesniedz citus ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas vai to atvasinātie finanšu instrumenti, bet kuras nav:

a) tirgus uzturētāji,

b) regulētā tirgus vai DT sistēmas biedri vai dalībnieki, no vienas puses, vai tādas personas, kurām ir tieša elektroniskā piekļuve tirdzniecības vietai, no otras puses, izņemot nefinanšu sabiedrības, kas tirdzniecības vietā veic darījumus, kurus var objektīvi izmērīt kā tādus, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar šo nefinanšu sabiedrību vai to grupu komercdarbību vai kases finansēšanas darbību,

c) personas, kuras izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi,

d) personas, kuras, izpildot klientu rīkojumus, darījumus veic savā vārdā;

7) Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citām līdzīgu funkciju veicošām valsts iestādēm, un tām valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā, kā arī starptautiskām finanšu institūcijām, kuras dibinājušas divas vai vairākas dalībvalstis, lai piesaistītu finanšu līdzekļus un finansiāli palīdzētu šo starptautisko finanšu institūciju locekļiem, kuriem ir nopietnas finanšu problēmas vai pastāv šādu problēmu risks;

8) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);

9) personām, kuras, veicot ar šo likumu nereglamentētu profesionālo darbību, sniedz ieguldījumu konsultācijas un nesaņem par to atsevišķu atlīdzību;

10) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);

11) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);

12) operatoriem, kuriem piemērojamas likuma "Par piesārņojumu" prasības un kuri, tirgojot emisijas kvotas, nepilda klienta rīkojumus un nesniedz nekādus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic nekādas ieguldījumu darbības, izņemot tirdzniecību savā vārdā, ar noteikumu, ka minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi;

13) pārvades sistēmas operatoriem Elektroenerģijas tirgus likuma vai Enerģētikas likuma izpratnē, kad tie veic savus uzdevumus saskaņā ar minētajiem likumiem vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ), vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ), vai citiem tiesību aktiem, kas pieņemti atbilstoši minētajām regulām, un ikvienu personu, kura sniedz pakalpojumus šo operatoru vārdā;

14) centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, ciktāl tie regulēti tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos;

15) personām, kuras tirgojas savā vārdā, tostarp tirgus uzturētājiem, kas slēdz darījumus ar preču atvasinātiem instrumentiem vai emisijas kvotām, vai to atvasinātiem instrumentiem, izņemot personas, kuras, izpildot klientu rīkojumus, darījumus veic savā vārdā;

16) personām, kuras klientiem vai piegādātājiem atbilstoši savai pamatdarbībai sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kas nav darījumi savā vārdā, attiecībā uz preču atvasinātiem instrumentiem vai emisijas kvotām, vai to atvasinātiem instrumentiem.

(8) Šā panta septītās daļas 13. punktā noteiktais attiecas tikai uz šajā  punktā minētajām personām, ja tās sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz preču atvasinātiem instrumentiem, tikai lai veiktu šā panta septītās daļas 13. punktā minētās darbības. Minētais neattiecas uz otrreizējā tirgus darbību, tostarp platformu otrreizējai tirdzniecībai ar finansiālās pārvades tiesībām Komisijas 2016. gada 26. septembra regulas (ES) 2016/1719, ar ko izveido nākotnes jaudas piešķiršanas vadlīnijas (Dokuments attiecas uz EEZ) izpratnē.

(9) Šā panta septītās daļas 15. un 16. punktā minēto personu darbība ir papilddarbība to pamatdarbībai komercsabiedrību grupas ietvaros. Ja to pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai Kredītiestāžu likumā noteikto finanšu pakalpojumu sniegšana, vai tirgus uzturēšana attiecībā uz preču atvasinātiem instrumentiem, minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi un katru gadu informē Komisiju par to, ka tās izmanto šā panta septītās daļas 15. un 16. punktā minēto atbrīvojumu, kā arī pēc Komisijas pieprasījuma sniedz skaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ tās šā panta septītās daļas 15. un 16. punktā minēto darbību uzskata par papilddarbību to pamatdarbībai.

(10) Personas, kurām piemēro atbrīvojumu saskaņā ar šā panta septītās daļas 1., 5. vai 15. un 16. punktu, var neievērot minētās daļas 6. punktā noteiktos nosacījumus, lai atbilstu atbrīvojuma kritērijiem.

(11) Šā panta septītajā daļā minētie subjekti ievēro šā likuma 133.14 un 133.15 panta prasības.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras regulēti, bieži, regulāri un būtiski darbojas savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus, DT sistēmā vai OT sistēmā, darbojas saskaņā ar Regulas Nr.  600/2014 III sadaļu.

(13) Neatkarīgi no Regulas Nr.  600/2014 23. un 28. pantā noteiktā attiecībā uz visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas nav noslēgti daudzpusējā sistēmā vai sistemātiskā internalizētājā, ievēro Regulas Nr.  600/2014 III sadaļas noteikumus.

(14) Regula Nr. 2017/565 nosaka gadījumus, kad šā panta septītās daļas 3. punktā minētā darbība uzskatāma par tādu, ko veic neregulāri.

(15) Komisijas 2016. gada 1. decembra deleģētā regula (ES) 2017/592, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz nosakāmajiem kritērijiem, ja darbību uzskata par papilddarbību pamatdarbībai (Dokuments attiecas uz EEZ) nosaka kritērijus, pēc kuriem konstatē, vai šā panta septītās daļas 15. un 16. punktā minētās darbības uzskatāmas par papilddarbību komercsabiedrību grupas ietvaros.

(16) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums visā Komisijas izsniegtās licences vai atļaujas darbības laikā nodrošināt likuma prasību izpildi.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 09.07.2013., 26.05.2016., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

102.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Komisijā saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai (turpmāk šajā sadaļā - licence). Licencē norāda arī tos ieguldījumu blakuspakalpojumus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība paredz sniegt.

(2) Šā likuma 3.panta piektās daļas 1.punktā minētos ieguldījumu blakuspakalpojumus ir tiesības sniegt tikai tad, ja saņemta licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(21) Šā likuma prasības netiek piemērotas komercsabiedrībām, kuras sniedz tikai šā likuma 3.panta piektās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā minētos ieguldījumu blakuspakalpojumus.

(3) Licenci Komisija izsniedz uz nenoteiktu laiku. Licencē norāda, kurus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt.

(4) Dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā šā likuma 112.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst veikt komercdarbību, kas nav saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu, ieguldījumu blakuspakalpojumu, citu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai apdrošināšanas brokera - juridiskās personas profesionālo darbību.

(6) Tikai kapitālsabiedrībai, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, ir tiesības firmā izmantot vārdkopu "ieguldījumu brokeru sabiedrība" vai tās saīsinājumu "IBS".

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, nodrošinot pienācīgu prasmi un rūpību un ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšanu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iekšējā audita dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrībai — dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, apdrošināšanas sabiedrībai vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai.

(9) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģē ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam, tad papildus F1 sadaļā noteiktajam tā nodrošina šādu prasību izpildi:

1) ārpakalpojuma sniedzējs savā izcelsmes valstī ir saņēmis licenci šāda pakalpojuma sniegšanai vai ir reģistrēts kā tā sniedzējs un ir pakļauts finanšu stāvokļa uzraudzībai;

2) starp Komisiju un pakalpojuma sniedzēja uzraudzības iestādi ir noslēgts atbilstošs informācijas apmaiņas līgums saskaņā ar šā likuma 145.pantu.

(10) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģēt ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam, nepiemērojot šā panta devītajā daļā minētos nosacījumus, ja ir ievērotas šā panta vienpadsmitajā daļā minētās politikas nostādnes.

(11) Komisija apstiprina un publisko savā mājaslapā internetā politiku par ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesībām šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģēt ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam. Šajā politikā ietverama vismaz šāda informācija:

1) piemēri gadījumiem, kādos Komisija pieļauj attiecīgā pakalpojuma deleģēšanu ārpakalpojumu sniedzējam ārvalstī, ja nav izpildīts viens vai abi šā panta devītajā daļā minētie nosacījumi;

2) pamatojums, kādēļ šīs daļas 1.punktā minētajos gadījumos uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs nodrošināt šajā likumā ārpakalpojumu sniegšanai izvirzītās prasības.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst:

1) deleģēt saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem vai sabiedrības statūtiem noteiktos ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē atļauto ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.

(13) Komisija ievieto savā mājaslapā internetā to ārvalstu uzraudzības iestāžu sarakstu, ar kurām ir noslēgusi informācijas apmaiņas līgumu.

(14) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību, ievērojot šā likuma 128.1 panta astoto, devīto un desmito daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 04.10.2007., 22.05.2008., 04.02.2016., 21.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

103.pants. Kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes, ārvalstu kredītiestāžu filiāles, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmušas licenci kredītiestādes darbībai, pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu;

2) finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus;

21) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas finanšu instrumentu tirgū;

3) tās struktūrvienības nolikumu, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Ja paredzēta ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana kredītiestādes filiālēs vai tām pēc būtības pielīdzināmās struktūrvienībās, kredītiestāde nolikumā nosaka arī ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu šajās struktūrvienībās;

4) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu).

(2) Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes un ārvalstu kredītiestāžu filiāles ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ja 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmušas Komisijas iebildumus.

(3) Jaundibināmas kredītiestādes un jaunatveramas ārvalstu kredītiestāžu filiāles, kuras vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus iesniedz Komisijai vienlaikus ar pārējiem dokumentiem, ko tās saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem iesniedz Komisijai, lai saņemtu licenci kredītiestādes darbības uzsākšanai.

(4) Dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā pēc tam, kad saskaņā ar likumu tās ir tiesīgas uzsākt kredītiestādes darbību Latvijas Republikā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(5) Kredītiestādei ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību, ievērojot šā likuma 128.1 panta astoto, devīto un desmito daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007., 26.05.2016. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

103.1 pants. Tirgus organizētāja tiesības sniegt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un organizētās tirdzniecības sistēmas organizēšanas ieguldījumu pakalpojumu

(1) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, pirms DT sistēmas vai OT sistēmas darbības uzsākšanas iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) DT sistēmas organizēšanas pakalpojuma gadījumā — šā likuma 133.4 un 133.5 pantā minēto noteikumu projektus;

2) OT sistēmas organizēšanas pakalpojuma gadījumā — šā likuma 133.4 un 133.6 pantā minēto noteikumu projektus;

3) grozījumus šā likuma 30. panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā minētajos dokumentos, ja šādi grozījumi izdarāmi saistībā ar DT sistēmas vai OT sistēmas organizēšanu.

(2) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt DT sistēmas vai OT sistēmas darbību, ja 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmis Komisijas iebildumus.

(3) Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs organizēt DT sistēmu vai OT sistēmu Latvijas Republikā, ja izcelsmes valstī ir ieguvis tiesības veikt šo ieguldījumu pakalpojumu. Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt DT sistēmas vai OT sistēmas darbību Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 113.2 panta noteikumiem.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

103.2 pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana ar piesaistīto aģentu starp­niecību

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības izmantot piesaistītos aģentus, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā reklamētu un piedāvātu sabiedrības sniegtos ieguldījumu pakalpojumus vai saņemtu rīkojumus no klientiem vai iespējamiem klientiem un pārsūtītu šos rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, izvietotu finanšu instrumentus un sniegtu ieguldījumu konsultācijas par šādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, ko piedāvā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības izmantot piesaistīto aģentu, ja tas reģistrēts šā panta sestajā daļā minētajā piesaistīto aģentu reģistrā.

(2) Par piesaistītā aģenta atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, var būt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu;

2) kura ieguvusi vismaz vidējo izglītību;

3) kura ieguvusi nepieciešamās profesionālās zināšanas par izplatāmo ieguldījumu pakalpojumu un piedāvājamiem finanšu instrumentiem, lai spētu nodrošināt šā panta pirmajā daļā noteiktos piesaistītā aģenta uzdevumus;

4) kurai ir nevainojama reputācija un uz kuru neattiecas neviens no šā panta trešajā daļā minētajiem ierobežojumiem.

(3) Par piesaistītā aģenta atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina piesaistītā aģenta atbildīgās personas un to darbinieku apmācību, kuri ir tieši iesaistīti šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, lai sniegtu viņiem nepieciešamās zināšanas par ieguldījumu pakalpojumiem, kas tiek izplatīti ar piesaistītā aģenta starpniecību.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par to, lai piesaistītā aģenta atbildīgā persona un darbinieki, kuri ir tieši iesaistīti šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, atbilstu šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(51) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas vēlas izmantot piesaistīto aģentu, iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu par piesaistītā aģenta reģistrēšanu piesaistīto aģentu reģistrā, norādot šā panta sestajā daļā minēto informāciju, un pievieno apliecinājumu, ka piesaistītā aģenta atbildīgā persona un darbinieki atbilst šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(52) Komisija 10 darbdienu laikā pēc šā panta 5.1 daļā minētā iesnieguma saņemšanas reģistrē piesaistīto aģentu piesaistīto aģentu reģistrā vai nosūta atteikumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei reģistrēt piesaistīto aģentu, ja tas neatbilst šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(6) Komisija uztur piesaistīto aģentu reģistru, kurā ieraksta šādas ziņas:

1) piesaistītā aģenta firma vai vārds un uzvārds (fiziskajai personai), reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa vai telefaksa numurs un elektroniskā pasta adrese;

2) piesaistītā aģenta atbildīgās personas vārds un uzvārds;

3) dalībvalsts, kurā piesaistītais aģents veic šā panta pirmajā daļā minētās ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības.

(7) Piesaistīto aģentu reģistrs ir publiski pieejams Komisijas mājaslapā internetā, tam ir publiska ticamība, un jebkurai personai ir tiesības ar to iepazīties.

(8) Piesaistītais aģents, veicot profesionālo darbību, klientiem pilnībā atklāj informāciju par savu statusu un ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kuru viņš pārstāv. Par piesaistītā aģenta profesionālo darbību pilnīgi un bez nosacījumiem ir atbildīga ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kuras vārdā piesaistītais aģents darbojas.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzrauga izraudzīto piesaistīto aģentu darbības atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nekavējoties paziņo Komisijai, ja tās izraudzītais piesaistītais aģents neatbilst šā panta prasībām vai ir pārkāpis šā likuma prasības.

(10) Komisija anulē piesaistītā aģenta reģistrāciju un izslēdz piesaistīto aģentu no piesaistīto aģentu reģistra, ja:

1) piesaistītais aģents pārkāpis šā likuma prasības;

2) piesaistītais aģents pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošu normatīvo aktu prasības;

3) piesaistītais aģents, kas darbojas dalībvalstī, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, pārkāpis dalībvalsts sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos un citos finanšu instrumentu tirgu regulējošos normatīvajos aktos ietvertās prasības;

4) piesaistītais aģents lūdz anulēt ierakstu piesaistīto aģentu reģistrā;

5) piesaistītais aģents tiek likvidēts.

(11) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par ieraksta anulēšanu piesaistīto aģentu reģistrā tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta izpildi.

(12) Piesaistītajam aģentam — juridiskajai personai — ir pienākums pašam vai pēc Komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata piesaistītā aģenta atbildīgo personu vai darbinieku, kurš ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, ja:

1) tiek konstatēts, ka tas radījis situāciju, kas var apdraudēt piesaistītā aģenta klientu intereses;

2) tas neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajām prasībām vai uz to var attiecināt kādu no šā panta trešajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem;

3) tas pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošu normatīvo aktu prasības;

4) tas pārkāpis šā likuma prasības.

(13) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta divpadsmitajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, šī pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(04.10.2007.likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

104.pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas ierobežošana

(1) Komisija ir tiesīga ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un veikt finanšu instrumentu turēšanu, ja:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pildījusi likumos un citos normatīvajos aktos izvirzītās prasības;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pildījusi administratīvos norādījumus, kas ietverti attiecībā uz to izdotajos Komisijas administratīvajos aktos vai citu tādu iestāžu izdotajos administratīvajos aktos, kuras nodrošina šā likuma un tam pakārtoto Komisijas normatīvo noteikumu izpildi;

3) tiesā ir iesniegts ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas pieteikums vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pasludināta par maksātnespējīgu;

4) ir uzsākts ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas process;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrība veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju vai arī finanšu instrumentu tirgus stabilitāti.

(2) Komisija ir tiesīga ierobežot kredītiestādes tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un veikt finanšu instrumentu turēšanu, ja:

1) kredītiestāde nav pildījusi likumos vai citos normatīvajos aktos izvirzītās prasības;

2) kredītiestāde nav pildījusi administratīvos norādījumus, kas ietverti attiecībā uz to izdotajos Komisijas administratīvajos aktos vai citu tādu iestāžu izdotajos administratīvajos aktos, kuras nodrošina šā likuma un tam pakārtoto Komisijas normatīvo noteikumu izpildi;

3) Komisija ir piemērojusi kredītiestādei pastiprinātās uzraudzības kārtību;

4) Komisija ir saņēmusi maksātnespējas pieteikumu vai pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā;

5) Komisija ir saņēmusi iesniegumu par kredītiestādes likvidāciju;

6) kredītiestāde veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes finansiālo stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju vai arī finanšu instrumentu tirgus stabilitāti.

(3) Ja Komisija ierobežo ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības veikt finanšu instrumentu turēšanu, tai ir tiesības uzdot ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei pārvest visus klientiem piederošos finanšu instrumentus uz citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas veic finanšu instrumentu turēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006. un 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

VIII nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrību licencēšana

105. pants. Vispārīgās prasības licences saņemšanai

Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga saņemt licenci, ja tās:

1) sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma, Komisijas normatīvo noteikumu un Regulas Nr.  575/2013 prasībām;

2) valdes un padomes (ja tāda izveidota) locekļi atbilst šā likuma prasībām;

3) akcionāri (dalībnieki) atbilst šā likuma prasībām;

4) valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir kompetenti ieguldījumu jautājumos;

5) galvenais birojs atrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

105.1 pants. Prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāri (dalībnieki), kuriem ir būtiska līdzdalība, var būt tikai personas:

1) kurām ir nevainojama reputācija;

2) kurām ir finansiālā stabilitāte un kuru finanšu līdzekļu ieguves tiesiskumu iespējams dokumentāri pierādīt. Izvērtējot akcionāru (dalībnieku) finansiālo stabilitāti, ja persona nav kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, ņem vērā, vai personai ir pietiekams brīvais kapitāls;

3) kuras iespējams identificēt.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

106. pants. Prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības amatpersonām

(1) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vai ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles citā dalībvalstī vadītāju var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos. Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu var būt arī persona, kura ir kompetenta uzņēmuma vadības jautājumos;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu attiecīga profesionālā darba pieredze atbilstoša lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vai ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles citā dalībvalstī vadītājam nepieciešama augstākā izglītība.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vai ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles citā dalībvalstī vadītāju nevar būt persona, kura:

1) ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta, atbrīvojot no soda vai pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes pienākums ir nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām vai uz tām var attiecināt šā panta trešās daļas 1. vai 2. punktu.

(5) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punkta prasībām. Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli nevar būt persona, uz kuru var attiecināt šā panta trešās daļas 1. vai 2. punktu.

(6) Akcionāru vai dalībnieku sapulcei ir pienākums nekavējoties atsaukt no amata šā panta piektajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst attiecīgajā daļā noteiktajām prasībām.

(7) Komisija ieguldījumu brokeru sabiedrībai nepiešķir atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kamēr tā nav informēta par akcionāru vai dalībnieku identitāti, par fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām ir būtiska līdzdalība, un par minētās līdzdalības apmēru.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

106.1 pants. Noteikumi par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes locekļa ieņemamo padomes un valdes locekļa amata vietu kopējo skaitu

(1) Nosakot, cik padomes un valdes locekļa amata vietu ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes, ja tāda ir izveidota, vai valdes loceklis drīkst ieņemt vienlaikus, tiek ņemti vērā individuāli apstākļi, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības veids, apjoms un sarežģītība.

(2) Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā nozīmīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes un valdes loceklis, izņemot gadījumus, kad tas pārstāv Latvijas Republiku, vienlaikus neieņem vairāk kā:

1) vienu valdes locekļa amata vietu un divas padomes locekļa amata vietas;

2) četras padomes locekļa amata vietas.

(3) Šā panta izpratnē par vienu padomes vai valdes locekļa amata vietu tiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas:

1) vienas konsolidācijas grupas ietvaros;

2) iestādēs, kuras ietilpst vienā un tajā pašā Regulas Nr. 575/2013 113.panta 7.punkta nosacījumiem atbilstošā institucionālās aizsardzības shēmā;

3) sabiedrībās (tai skaitā tādās, kas nav finanšu iestādes), kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir būtiska līdzdalība.

(4) Šā panta izpratnē par padomes vai valdes locekļa amata vietu netiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura.

(5) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes vai valdes loceklim ieņemt vienu papildu padomes locekļa amata vietu.

(6) Komisija regulāri sniedz Eiropas Banku iestādei informāciju par saskaņā ar šā panta piekto daļu dotajām atļaujām.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

107.pants. Dokumenti, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz licences saņemšanai

(1) Lai saņemtu licenci, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda, kādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus tā vēlas sniegt.

(2) Vienlaikus ar iesniegumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz šādus dokumentus:

1) informāciju par valdes un padomes (ja tāda izveidota) locekļiem atbilstoši Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētās regulas (ES) 2017/1943, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par informāciju un prasībām atļauju piešķiršanai ieguldījumu brokeru sabiedrībām (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  2017/1943) prasībām;

2) bilanci un kapitāla pietiekamības aprēķinu par stāvokli iepriekšējā mēneša pēdējā dienā, kas sagatavoti saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību pārskatu un kapitāla pietiekamības aprēķina sagatavošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī sākotnējā kapitāla prasību izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, izziņu no kredītiestādes, dokumentus, kas apliecina izmaiņas kapitālā kārtējā gadā);

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai nepieciešamās ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas politiku un procedūru aprakstus:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo struktūrvienību vadītāju un darbinieku pienākumiem. Ja tiek paredzēta filiāļu izveide, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo filiāļu vadītāju un darbinieku pienākumu aprakstu,

b) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites, tai skaitā finanšu instrumentu un ar finanšu instrumentu darījumiem saistīto naudas līdzekļu uzskaites, organizācijas galvenos principus,

c) vadības informācijas sistēmas aprakstu,

d) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus, tai skaitā finanšu instrumentu un ar finanšu instrumentu darījumiem saistīto naudas līdzekļu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus,

e) iekšējā audita sistēmas aprakstu,

f) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles procedūru aprakstu, kas ietver arī klientu identificēšanas un saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtības aprakstu,

g) būtisku darbības risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstus,

h) sabiedrības darbības atbilstības politikas un procedūras aprakstus,

i) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);

4) darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības stratēģiju, finansiālās prognozes (tai skaitā bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projektu, kapitāla pietiekamības aprēķina projektu, prognozēto pastāvīgo izmaksu summu gadā), tirgus izpētes aprakstus, citu informāciju, kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība uzskata par nepieciešamu un kura ļauj gūt skaidru un patiesu priekšstatu par plānoto darbību;

5) to ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas saņemt licenci;

51) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;

52) interešu konflikta novēršanas politikas aprakstu;

53) rīkojumu izpildes politikas aprakstu;

6) ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem):

a) fiziskajām personām — pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

b) juridiskajām personām — firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru vai dalībnieku tieši un netieši iegūtās būtiskās līdzdalības apmēru.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, ja tā neplāno veikt finanšu instrumentu turēšanu, neiesniedz finanšu instrumentu un ar finanšu instrumentu darījumiem saistīto naudas līdzekļu uzskaites kārtību reglamentējošos noteikumus un finanšu instrumentu un ar finanšu instrumentu darījumiem saistīto naudas līdzekļu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus.

(4) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(5) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(6) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas šā panta otrajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(7) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007., 22.03.2012. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

107.1 pants. Papildu prasības informācijas sagatavošanai

(1) Papildu prasības šā likuma 107. pantā noteiktās informācijas sagatavošanai nosaka Regula Nr.  2017/1943.

(2) Standarta veidlapas, veidnes un procedūras šā likuma 107. pantā noteiktās informācijas sniegšanai nosaka Komisijas 2017. gada 19. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1945, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz paziņojumiem, ko iesniedz atļaujas pieprasītāji un pilnvarotās ieguldījumu brokeru sabiedrības un ko tām iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ).

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

108.pants. Licences piešķiršanas kārtība

(1) Komisija izskata ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu licences saņemšanai un pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(2) Komisija neizsniedz licenci ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja:

1) dibinot ieguldījumu brokeru sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

3) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes locekļi neatbilst likumā un Komisijas normatīvajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī tad, ja Komisija nav guvusi pietiekamu pārliecību, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes locekļiem ir nevainojama reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka viņi atvēl pietiekami daudz laika, lai veiktu ieguldījumu brokeru sabiedrībā viņiem paredzētās funkcijas, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības valde vai padome var apdraudēt tās efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī pienācīgi neņemt vērā savu klientu intereses un tirgus integritāti;

6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju vai brīvā kapitāla pietiekamību, kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, vai ja Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos un vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve;

7) Komisija konstatē, ka to personu ietekme, kuras ieguvušas būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nenodrošinās tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību.

(21) Šķēršļi, kas var kavēt šā panta otrās daļas 2. un 3. punktā minēto Komisijas uzraudzības pienākumu efektīvu izpildi, noteikti Regulas Nr.  2017/1943 10. pantā.

(3) Ja Komisija pieņēmusi lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc visu atteikumā minēto trūkumu novēršanas.

(4) Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai:

1) kura ir dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, regulētā tirgus organizētāja vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.

(5) Komisija pirms licences izsniegšanas, kā arī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru piemērotību un padomes, ja tāda ir izveidota, un valdes locekļu reputāciju un pieredzi, ja šīs personas ir iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību pārvaldē, kurā tiks iekļauta attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(51) Standarta veidlapas, veidnes un procedūras konsultācijām šā panta ceturtajā daļā minētajiem gadījumiem nosaka Regula Nr.  2017/981.

(6) Komisija par licences izsniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007., 13.01.2011., 22.03.2012., 24.04.2014. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

108.pants. Paziņojums par izmaiņām pēc licences saņemšanas

(1) Septiņu dienu laikā pēc izmaiņām ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes (ja tāda izveidota) sastāvā ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijai iesniedz paziņojumu par notikušajām izmaiņām. Vienlaikus ar paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz par jauno valdes vai padomes locekli šā likuma 107. panta otrās daļas 1. punktā minēto informāciju.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība paziņo Komisijai par visām būtiskajām izmaiņām, kas saistītas ar tai izsniegtajā licencē noteikto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

109.pants. Licencē noteikto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņa

(1) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie ieguldījumu pakalpojumi vai ieguldījumu blakuspakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu blakuspakalpojumiem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādīta ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas, tā iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, tā vienlaikus ar iesniegumu iesniedz:

1) papildinājumus darbības plānā;

2) to ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu procedūras aprakstu, kuru sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt;

3) grozījumus esošajos ieguldījumu brokeru sabiedrības politiku un procedūru aprakstos, ja šādi grozījumi izdarāmi sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu;

4) (izslēgts ar 09.06.2005. likumu);

5) kapitāla pietiekamības aprēķinu, ja sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir lielāka sākotnējā kapitāla prasība.

(3) Komisija 30 dienu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas izskata ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu par licencē norādīto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņu.

(4) Valsts nodeva par licencē norādīto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņu nav jāmaksā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir zaudējusi tiesības uz finanšu instrumentu turēšanu kā ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanu, rīkojas ar saviem klientiem piederošo mantu, ievērojot šā likuma I sadaļas prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 24.04.2014. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

110. pants. Licences pārreģistrācija

(1) Ja tiek mainīta ieguldījumu brokeru sabiedrības firma, Komisija pārreģistrē licenci.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Komisijai piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3) Komisija licenci pārreģistrē piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

111.pants. Licences anulēšanas kārtība

(1) Komisija anulē ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas licences saņemšanai;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav sniegusi tās licencē norādītos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ilgāk par sešiem mēnešiem;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrība neievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

6) ieguldījumu brokeru sabiedrība pati uzsākusi likvidācijas procesu;

7) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta ieguldījumu brokeru sabiedrības bankrota procedūra;

8) ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegusi rakstveida iesniegumu par licences anulēšanu;

9) tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām licences saņemšanai;

10) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums, un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.

(11) Komisija par ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(2) Komisija īsteno šajā likumā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību līdz brīdim, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība pilnībā nokārtojusi saistības pret saviem klientiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir anulēta licence, rīkojas ar saviem klientiem piederošo mantu, ievērojot šā likuma I sadaļas prasības.

(4) Ja Komisija ir anulējusi ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegto licenci šā panta pirmās daļas 2., 4. un 9. punktā noteiktajos gadījumos, informāciju par anulēšanu publicē Komisijas mājaslapā internetā un saglabā piecus gadus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007., 13.01.2011., 22.03.2012., 24.04.2014. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

IX nodaļa
Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana Eiropas Savienības iekšējā tirgū

112.pants. Kārtība, kādā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā

(1) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde Latvijas Republikā ir tiesīga sniegt tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi licenci savas izcelsmes valstī.

(2) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle drīkst uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā tikai pēc tam, kad:

1) Komisija ir saņēmusi no izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir spēkā esoša licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai,

b) filiāles darbības programmu,

c) filiāles adresi,

d) filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu, pilsonību, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu,

e) informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība,

f) izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā pirms iekšējo pārbaužu uzsākšanas laikus informēs Komisiju par pārbaudēm ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālēs Latvijas Republikā un netraucēs Komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī pēc pārbaudes beigšanas nekavējoties iesniegs Komisijai ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem;

2) Komisija ir informējusi izcelsmes valsts uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Komisija ir saņēmusi no izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas šā panta otrās daļas 1.punktā minēto paziņojumu.

(3) Dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir 30 dienas iepriekš informēt izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un Komisiju par jebkuriem grozījumiem šā panta otrās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību.

(4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas un ir nosūtījusi šai institūcijai apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu.

(5) Ja citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, uzsākot ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, plāno izmantot tās izcelsmes dalībvalstī reģistrētus piesaistītos aģentus, ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo Komisijai to piesaistīto aģentu identificējošus datus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Komisija publisko piesaistīto aģentu sarakstu.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto ārpus savas izcelsmes dalībvalsts reģistrētu piesaistīto aģentu, šādu piesaistīto aģentu pielīdzina filiālei un uz to attiecas normatīvo aktu prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei.

(7) Ja citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, uzsākot ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, plāno izmantot tās izcelsmes dalībvalstī reģistrētus piesaistītos aģentus, kredītiestādes izcelsmes valsts uzraudzības institūcija viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo Komisijai to piesaistīto aģentu identificējošus datus, kurus kredītiestāde plāno izmantot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Komisija savā mājaslapā internetā publisko piesaistīto aģentu sarakstu.

(8) Ja kredītiestāde izmanto ārpus savas izcelsmes dalībvalsts reģistrētu piesaistīto aģentu, šādu piesaistīto aģentu pielīdzina filiālei un uz to attiecas normatīvo aktu prasības kredītiestādes filiālei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

113.pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī

(1) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga sniegt citā dalībvalstī tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai tā saņēmusi licenci Komisijā.

(2) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(3) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā tā norāda ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kurus paredzēts sniegt, dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt šos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kā arī veidu, kādā paredzēts tos sniegt (atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas vai izmantojot piesaistītos aģentus). Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot piesaistītos aģentus, tā iesniedz Komisijai šos aģentus identificējošus datus. Pēc uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes lūguma Komisija tai sniedz tos piesaistītos aģentus identificējošus datus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot minētajā dalībvalstī.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 107. panta otrās daļas 1. punktā minēto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam ieguldījumu brokeru sabiedrība pievieno dokumentus, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju, kā arī informāciju par to, vai attiecīgā filiāle plāno izmantot piesaistītos aģentus, un, ja plāno, — piesaistītos aģentus identificējošus datus.

(41) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot citā dalībvalstī reģistrētus piesaistītos aģentus, iesniegumā norāda piesaistītos aģentus identificējošus datus, kā arī aprakstu par šo aģentu plānoto izmantošanu un organizatorisko struktūru, tostarp ziņošanas kanāliem, norādot, kāda ir šo aģentu iesaiste ieguldījumu brokeru sabiedrības korporatīvajā struktūrā.

(42) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto ārpus savas izcelsmes dalībvalsts reģistrētu piesaistīto aģentu, šādu piesaistīto aģentu pielīdzina filiālei, un uz to attiecas normatīvo aktu prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei.

(5) Iesniegumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu citā dalībvalstī Komisija izskata viena mēneša laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību. Komisija pieņem lēmumu neatļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes struktūra vai finansiālā situācija nav atbilstoša plānotajai darbībai.

(51) Komisija sešu mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu neatļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli vai izmantojot piesaistītos aģentus, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes struktūra vai finansiālā situācija neatbilst plānotajai darbībai. Par savu lēmumu Komisija rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegto informāciju un informāciju par Latvijas Republikā spēkā esošo ieguldītāju aizsardzības sistēmu un maksimālajiem kompensācijas apmēriem.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā, ceturtajā un 4.1 daļā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas.

(8) Komisija 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas izskata šā panta septītajā daļā minētos dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība drīkst uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli, pēc tam, kad Komisija šā panta piektās daļas kārtībā ir informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība drīkst uzsākt filiāles darbību, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, ka tā ir gatava uzsākt ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Komisija nosūtījusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai šā panta piektajā daļā minēto paziņojumu.

(11) Kredītiestāde, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, neatverot filiāli, bet izmantojot citā dalībvalstī reģistrētus piesaistītos aģentus, iesniegumā papildus šā panta trešajā daļā minētajai informācijai norāda piesaistītos aģentus identificējošus datus, aprakstu par šo aģentu plānoto izmantošanu un organizatorisko struktūru, tostarp ziņošanas kanāliem, kā arī to, kāda ir šo aģentu iesaiste kredītiestādes korporatīvajā struktūrā.

(12) Iesniegumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu citā dalībvalstī, izmantojot šajā dalībvalstī reģistrētu piesaistīto aģentu, Komisija izskata viena mēneša laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo kredītiestādi.

(13) Komisija triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu neatļaut kredītiestādei uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, izmantojot piesaistītos aģentus, ja kredītiestādes struktūra vai finansiālā situācija neatbilst plānotajai darbībai. Par savu lēmumu Komisija rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un kredītiestādi.

(14) Kredītiestādes piesaistītais aģents drīkst uzsākt darbību, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas paziņojumu vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Komisija nosūtījusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai šā panta divpadsmitajā daļā minēto informāciju.

(15) Ja kredītiestāde izmanto ārpus savas izcelsmes dalībvalsts reģistrētu piesaistīto aģentu, šādu piesaistīto aģentu pielīdzina filiālei, un uz to attiecas normatīvo aktu prasības kredītiestādes filiālei.

(16) Kredītiestāde rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta vienpadsmitajā daļā minētajā informācijā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības izbeigšanas.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

113.1 pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā licencēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētājs un organizētās tirdzniecības sistēmas organizētājs uzsāk darbību citā dalībvalstī

(1) Latvijas Republikā licencēts DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs ir tiesīgs citā dalībvalstī uzsākt darbību, lai veicinātu šajā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi DT sistēmai vai OT sistēmai.

(2) Latvijas Republikā licencēts DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs, kas vēlas uzsākt darbību kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda šo valsti.

(3) Komisija viena mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas nosūta paziņojumu attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai. DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs drīkst uzsākt darbību ar dienu, kad attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi Komisijas paziņojumu.

(4) Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma nosūta identificējošus datus par Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas ir DT sistēmas vai OT sistēmas biedri vai dalībnieki šajā dalībvalstī.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

113.2 pants. Kārtība, kādā citā dalībvalstī reģistrēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētājs un organizētās tirdzniecības sistēmas organizētājs uzsāk darbību Latvijas Republikā

(1) Citā dalībvalstī reģistrēts DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs ir tiesīgs veikt darbību Latvijas Republikā, lai veicinātu Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi DT sistēmai vai OT sistēmai.

(2) Citā dalībvalstī reģistrēts DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs ir tiesīgs uzsākt darbību Latvijas Republikā, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no DT sistēmas organizētāja vai OT sistēmas organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt DT sistēmas organizētāja vai OT sistēmas organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai identificējošus datus par DT sistēmas vai OT sistēmas biedriem vai dalībniekiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

113.3 pants. Papildu prasības ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienības iekšējā tirgū

(1) Detalizētāku informāciju, kas paziņojama šajā nodaļā minētajiem subjektiem, nosaka Komisijas 2016. gada 29. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/1018, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē informāciju, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tirgus operatoriem un kredītiestādēm ir jāpaziņo (Dokuments attiecas uz EEZ).

(2) Šajā nodaļā minētās informācijas apmaiņai nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras nosaka Komisijas 2017. gada 14. decembra īstenošanas regula (ES) Nr. 2017/2382, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām informācijas nodošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (Dokuments attiecas uz EEZ).

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

IX 1 nodaļa
Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības

(Nodaļa 21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

113.4 pants. Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas Latvijā plāno sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus klientiem ar privāta klienta statusu vai klientiem, kam saskaņā ar šā likuma 124.1 panta piekto daļu piešķirts profesionāla klienta statuss, ir pienākums izveidot filiāli un saņemt Komisijas atļauju filiāles darbībai.

(2) Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga saņemt atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus ar ieguldījumu blakuspakalpojumiem vai bez tiem tikai tad, ja:

1) tās izcelsmes valsts kompetentā uzraudzības institūcija iepriekš ir izsniegusi atļauju attiecīgos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus sniegt ārvalsts brokeru sabiedrības izcelsmes valstī, ja šādu pakalpojumu sniegšana tiek uzraudzīta, kā arī ārvalsts kompetentās uzraudzības institūcijas uzraudzības ietvaros tiek nodrošināts, ka ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība pienācīgi ņem vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā;

2) starp Komisiju un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts kompetento uzraudzības institūciju ir noslēgti sadarbības nolīgumi, kuri ietver noteikumus, kas regulē informācijas apmaiņu, lai saglabātu tirgus integritāti un aizsargātu ieguldītājus;

3) ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma 120. pantā noteiktajām prasībām;

4) par ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāli atbildīgā persona vai personas atbilst šā likuma 106. un 106.1 pantā un Komisijas normatīvajos noteikumos paredzētajām prasībām;

5) starp Latviju un ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsti ir noslēgti nolīgumi, kas pilnībā atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu 26. pantā noteiktajiem standartiem un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp jebkādus daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā, ja tādi pastāv;

6) ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība ir dalībnieks ieguldītāju aizsardzības sistēmā, kas atzīta tās izcelsmes valstī un ir līdzvērtīga Latvijas ieguldītāju aizsardzības sistēmai.

(3) Ārvalsts brokeru sabiedrība, kas plāno iegūt atļauju ar filiāles starpniecību sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijas teritorijā, Komisijai iesniedz:

1) tās iestādes nosaukumu, kas ir atbildīga par ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību tās izcelsmes valstī. Ja par uzraudzību ir atbildīga vairāk nekā viena iestāde, iesniedz informāciju par šo iestāžu kompetences jomām;

2) visu atbilstošo informāciju par ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrību (nosaukums, juridiskā forma, juridiskā adrese un faktiskā adrese, valdes un padomes locekļi, akcionāri), tās darbības programmu, uzskaitot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ko tā gatavojas sniegt, tās filiāles organizatorisko struktūru, tostarp jebkādu būtisku darbības funkciju aprakstu, ja šādas darbības plānots uzticēt trešām personām;

3) informāciju par tām ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības personām, kas ir atbildīgas par filiāles vadīšanu, un dokumentus, kas pierāda šo personu atbilstību šā likuma 106. un 106.1 pantā un Komisijas normatīvajos noteikumos paredzētajām prasībām;

4) informāciju, kas apliecina, ka ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma 120. pantā noteiktajām prasībām.

(4) Komisija izskata ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu atļaujas saņemšanai un sešu mēnešu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu.

(5) Šā panta pirmajā daļā minēto atļauju Komisija izsniedz tikai tādā gadījumā, ja:

1) ir izpildīti visi šā panta otrās daļas nosacījumi;

2) Komisija ir guvusi pārliecību par to, ka ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst šā likuma 102. panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās daļas, 124., 124.panta, 125.panta sestās daļas, 126. panta pirmās daļas, 126.2, 127., 128. panta, 128.panta pirmās daļas, 128.2, 128.3, 129., 129.1, 132.1, 133.4, 133.5, 133.6, 133.7, 133.8 panta un Regulas Nr.  600/2014 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26. panta prasībām.

(6) Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles darbības atbilstību šā likuma prasībām uzrauga Komisija.

(7) Papildu prasības ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai nosaka Regula Nr.  2017/565.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

113.5 pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana pēc klienta iniciatīvas

Ja privātais klients vai profesionālais klients, kas atrodas Latvijā, pēc paša iniciatīvas ierosina ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu, šā likuma 113.4 pantā paredzēto prasību iegūt atļauju nepiemēro tam pakalpojumam, kuru ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz minētajai personai. Šāda klienta iniciatīva nedod tiesības konkrētajai ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārdot šim klientam jaunus ieguldījumu produktus vai sniegt jaunus ieguldījumu pakalpojumus citādi, kā vien izmantojot filiāli.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

113.6 pants. Atļaujas anulēšanas kārtība

Komisija anulē šā likuma 113.4 pantā minēto atļauju, ja ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība:

1) nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā no atļaujas izsniegšanas dienas;

2) nepārprotami atsakās no atļaujas;

3) nav veikusi atļaujā norādīto darbību ilgāk par sešiem mēnešiem, ja vien Komisija nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēti īpaši nosacījumi atļaujas izmantošanai;

4) ir sniegusi nepatiesas ziņas vai rīkojusies nelikumīgi, lai saņemtu atļauju;

5) vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām atļaujas saņemšanai;

6) ir būtiski un sistemātiski pārkāpusi šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

X nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats

114.pants. Komisijas tiesības

(1) Komisija nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

(2) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.)

(3) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība papildus iesniedz zvērinātu revidentu sagatavotu paplašinātu ziņojumu ar komentāriem par iekšējās kontroles sistēmas piemērotību, ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības risku analīzi un novērtējumu par atbilstību normatīvo aktu un Komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

115.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība par katru darbības gadu sagatavo pārskatu, kurā iekļauj bilanci, ārpusbilances posteņus, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumus, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības ziņojumu.

(2) Gada pārskatu sagatavo saskaņā ar šo likumu un no šā likuma izrietošiem Komisijas norādījumiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

(3) Ja nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par ieguldījumu brokeru sabiedrību saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, gada pārskatā ietverama attiecīga papildu informācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

116.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata posteņu novērtēšanas principi

(Izslēgts ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

117.pants. Vadības ziņojums par ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu

(1) Ziņojumā tiek ietverts ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokļa un attīstības raksturojums. Ja gada pārskatā atspoguļotos ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības rezultātus ir būtiski ietekmējuši īpaši apstākļi vai arī gada pārskatu nevar uzskatīt par pietiekamu, papildu informācija tiek sniegta atsevišķā ziņojuma punktā.

(2) Ziņojumā sniedzamas arī ziņas par svarīgiem notikumiem, ja tādi bijuši pēc pārskata gada beigām, par ieguldījumu brokeru sabiedrības paredzamo attīstību un svarīgiem attīstības pasākumiem.

118.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata pārbaude

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents. Ja šāda pārbaude nav veikta, ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt.

(2) Veicot gada pārskata pārbaudi, zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, tos apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju. Ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes, atbildīgo amatpersonu un darbinieku pienākums ir sniegt zvērinātam revidentam visu nepieciešamo informāciju.

(3) Ja zvērināta revidenta atzinums ir ar piezīmēm (iebildēm), dividendes var izmaksāt tikai ar Komisijas piekrišanu.

(4) Zvērinātam revidentam ir pienākums pēc Komisijas pieprasījuma sniegt tai jebkādu informāciju par veikto pārbaudi un tajā konstatētajiem faktiem.

(5) Par revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem vai citiem faktiem, kuru dēļ ir apdraudēta ieguldījumu brokeru sabiedrības saistību izpilde vai darbības nepārtrauktība, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu intereses vai kuru dēļ zvērināts revidents atsakās sniegt atzinumu vai sniedz atzinumu ar iebildēm, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu Komisijai. Vienlaikus šo ziņojumu iesniedz arī ieguldījumu brokeru sabiedrības vadībai, ja vien nav nepārvaramu iemeslu to nedarīt.

(6) Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Komisijai par šā panta piektajā daļā minētajiem faktiem, kas atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saista ciešas attiecības dalības vai kontroles veidā, vai pildot šāda klienta doto lietpratēja vai uzticības uzdevumu.

(7) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētās informācijas sniegšana Komisijai nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un zvērinātam revidentam par to neiestājas civiltiesiska atbildība.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība mēnesi pirms tam, kad plāno izmaksāt dividendes, par to paziņo Komisijai. Komisijai ir tiesības aizliegt ieguldījumu brokeru sabiedrībai izmaksāt dividendes, ja dividenžu izmaksas rezultātā ieguldījumu brokeru sabiedrība neievēros tādus šajā likumā un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos rādītājus un ierobežojumus, kuru apmēru (līmeni) ietekmē dividenžu izmaksa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

119.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē Komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība 10 dienu laikā pēc tās vadībai adresēta zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī iesniedz Komisijai šā ziņojuma kopiju.

(21) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības reģistrācijas vietas gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu par gada pārskata apstiprināšanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajam ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības reģistrācijas vietas arī konsolidētā gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu par konsolidētā gada pārskata apstiprināšanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība šajā daļā minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski.

(22) Šā panta 2.1 daļā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskas kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Elektronisko dokumentu nodošanas un apliecināšanas kārtību nosaka starpresoru vienošanās, kuru noslēdzis Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs.

(23) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta 2.2 daļā minēto dokumentu saņemšanas ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka šā panta 2.1 daļā minētā informācija pieejama Uzņēmumu reģistrā.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu individuāli un konsolidācijas grupas līmenī ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības, papildus šā panta 2.1 daļā noteiktajam pati nodrošina, lai gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu tiktu publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī, bet konsolidētais gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Minētajam gada pārskatam un konsolidētajam gada pārskatam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto. Ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecīgo informāciju var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(4) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.)

(7) Ārvalsts vai dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle nodrošina, lai ārvalsts vai dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats tiktu publiskots ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vismaz gada pārskata bilancei, peļņas vai zaudējumu aprēķinam un zvērināta revidenta atzinumam jābūt tulkotam latviešu valodā. Attiecīgo informāciju ārvalsts vai dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 29.05.2008. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

XI nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības

(Nodaļas nosaukums 24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

119.1 pants. Vispārīgie jautājumi

(1) Šā likuma 122.panta prasības ir saistošas tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, uz kuru attiecas Regulas Nr. 575/2013 ceturtajā daļā noteiktie lielo riska darījumu ierobežojumi. Šā likuma 121.1, 122.1, 122.2, 122.3, 123.1, 123.2, 123.3, 123.4 un 123.5 panta prasības ir saistošas tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura ir iestāde Regulas Nr. 575/2013 izpratnē.

(2) Šīs nodaļas izpratnē termins "uzņēmēja dalībvalsts" atbilst Regulā Nr. 575/2013 lietotajam terminam.

(3) Komisijai ir tiesības papildus šā likuma un Regulas Nr. 575/2013 prasībām noteikt vēl citas ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošas prasības, lai mazinātu šo sabiedrību darbības risku un aizsargātu ieguldītāju intereses.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

120.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz:

1) 50 000 euro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 4., 5. vai 7.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem, izņemot gadījumu, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. vai 8.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu;

2) 125 000 euro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 4., 5. vai 7.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu instrumentus un naudas līdzekļus;

3) 730 000 euro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3., 6. vai 8.punktā minētais ieguldījumu pakalpojums.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. vai 5.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanas, nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk minētajām prasībām:

1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 50 000 euro;

2) tā apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 1 500 000 euro, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 1 000 000 euro;

3) tā, kombinējot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu, nodrošina segumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīs daļas 1. vai 2.punktā minētās prasības ievērošanai.

(3) Komercsabiedrība, kas vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. un 5.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanas un kas ir reģistrēta apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā apdrošināšanas brokera statusā saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu, papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā noteiktajām prasībām attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apmēru nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk minētajām prasībām:

1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 25 000 euro;

2) tā papildus apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 750 000 euro, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 500 000 euro;

3) tā, kombinējot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu, nodrošina segumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīs daļas 1. vai 2.punktā minētās prasības ievērošanai.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto prasību minimālais apmērs, kas izteikts euro, tiek pārskatīts reizi gadā un indeksēts, ja saskaņā ar statistikas biroja "Eurostat" sniegto informāciju patēriņa cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir mainījies un Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par indeksācijas veikšanu.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par šajā pantā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 13.01.2011., 19.09.2013. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

121.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls

(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

121.1 pants. Kapitāla rezervju prasības, sadales ierobežojumi un kapitāla saglabāšanas plāns

Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai licence ļauj sniegt šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5. un 6.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, ir saistoši Kredītiestāžu likuma IV nodaļas noteikumi par kapitāla saglabāšanas rezervi, pretciklisko kapitāla rezervi, globālas un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, sistēmiskā riska kapitāla rezervi, kopējo kapitāla rezervju prasību, sadales ierobežojumiem un kapitāla saglabāšanas plānu.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

122.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu ierobežojumi

(1) Riska darījumi ar ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, un šo akcionāru vai dalībnieku — fizisko personu — laulātajiem, vecākiem un bērniem, ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes un valdes locekļiem, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu un sabiedrības kontrolieri, šo personu laulātajiem, vecākiem un bērniem, kā arī ar komercsabiedrībām, kurās minētajām personām ir būtiska līdzdalība, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla, kas ir piemērojams lielo riska darījumu ierobežojumu noteikšanai saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013.

(2) Kārtību, kādā nosakāms apmērs riska darījumiem ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām, nosaka Komisija.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

122.1 pants. Risku pārvaldība un rīcības plāni

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā un īsteno piesardzīgu stratēģiju, politikas, procedūras un sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt, novērtēt, analizēt un pārvaldīt kredītrisku, koncentrācijas risku, tirgus risku, operacionālo risku, procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, pārmērīgas sviras risku un citus ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtiskus riskus.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģija, politikas, procedūras un sistēmas atbilst tās darbības sarežģītībai un apjomam, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (vai dalībnieku sapulces, ja padome nav izveidota) noteiktajam pieļaujamam risku līmenim un tiek izstrādātas, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības sistēmisko nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā darbojas.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā rīcības plānus ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī nosaka to īstenošanai nepieciešamos pasākumus.

(4) Komisija nosaka prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības risku pārvaldīšanu un rīcības plāniem ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

122.2 pants. Atveseļošanas plāna un noregulējuma plāna izstrāde

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā, uztur un atjauno tās atveseļošanas plānu finanšu stabilitātes atjaunošanai pēc būtiskas tās pasliktināšanās.

(2) Komisija izstrādā ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma plānus to darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un finanšu sektora stabilitātes saglabāšanai.

(3) Komisija nosaka prasības attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētā plāna saturu un izstrādes kārtību.

(4) Komisija var noteikt pazeminātas prasības šā panta pirmajā daļā minētā atveseļošanas plāna izstrādei vai var neizstrādāt šā panta otrajā daļā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrības noregulējuma plānu, ja pēc konsultācijas ar Latvijas Banku ir secinājusi, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespēja, ņemot vērā šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumu, komercdarbības modeli, sasaisti ar citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu sistēmu vai citus apstākļus, nevar apdraudēt finanšu tirgu un citu ieguldījumu brokeru sabiedrību stabilitāti vai finansēšanas nosacījumus.

(5) Komisija savlaicīgi paziņo Eiropas Banku iestādei tās rīkoto ar ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma plānu izstrādi saistīto sanāksmju norises laiku un darba kārtību.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

122.3 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības etalona portfeļu pašu kapitāla prasības aprēķins

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska darījumu riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības aprēķinam, izņemot atļauju izmantot iekšējās pieejas operacionālā riska pašu kapitāla prasības aprēķinam, papildus Regulā Nr. 575/2013 noteiktajam aprēķina riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības Eiropas Banku iestādes noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām.

(2) Komisija, konsultējoties ar Eiropas Banku iestādi, ir tiesīga noteikt etalona portfeli vai portfeļus, kas atšķiras no Eiropas Banku iestādes noteiktajiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un vismaz reizi gadā iesniedz Komisijai pārskatu par riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības aprēķinu Eiropas Banku iestādes noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām un šā panta pirmajā daļā minētā aprēķina veikšanai izmantotās metodoloģijas skaidrojumu.

(4) Ja Komisija ir noteikusi etalona portfeli vai portfeļus, kas atšķiras no Eiropas Banku iestādes noteiktajiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un vismaz reizi gadā iesniedz Komisijai atsevišķu pārskatu par riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības aprēķinu Komisijas noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

123.pants. Subordinētais kapitāls

(Izslēgts ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

123.1 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāls risku segšanai

(1) Papildus Regulā Nr. 575/2013 noteiktajām pašu kapitāla prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrība novērtē savai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamo kapitālu un nodrošina, lai tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamais kapitāls būtu pietiekams, kā arī nosaka šā kapitāla elementus un struktūru.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu visaptverošu, pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras un veic nepieciešamos pasākumus nepārtrauktai kapitāla novērtēšanai un pietiekama kapitāla uzturēšanai.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri pārskata šā panta otrajā daļā minēto stratēģiju un procedūras, lai nodrošinātu, ka tās aizvien ir visaptverošas un samērīgas ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības veidu, apjomu un sarežģītību.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

123.2 pants. Ar regulējošajām prasībām saistītās informācijas atklāšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība informāciju saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 astotajā daļā noteikto publisko savā mājaslapā internetā vai arī izvēlas informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(11) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētā informācija tiek publiskota biežāk nekā reizi gadā, un noteikt publiskošanas termiņus.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir mātes sabiedrība, katru gadu publisko informāciju par grupas juridisko struktūru, kā arī pārvaldības un darbības organizatorisko struktūru, kas nodrošina šā likuma 108.panta otrās daļas 2.punkta, 123.4 panta otrās daļas un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasību ievērošanu.

(2) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(3) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011., 08.11.2012., 24.04.2014. un 11.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.)

123.3 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības risku segšanai pietiekamā kapitāla uzturēšanas līmenis

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav ne Latvijas Republikā reģistrēta un konsolidētajai uzraudzībai pakļauta mātes sabiedrība, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 19.panta prasībām, šā likuma 123.1 panta prasības izpilda individuāli.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir atbrīvota no pašu kapitāla prasības ievērošanas konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 15.pantu, šā likuma 123.1 panta prasības ievēro individuāli.

(3) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 123.1 panta prasības ievēro konsolidācijas grupas līmenī.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, šā likuma 123.1 panta prasības ievēro konsolidācijas grupas līmenī. Ja mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība kontrolē vairāk nekā vienu iestādi, šīs daļas prasības piemēro tikai tai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, uz kuru saskaņā ar šā likuma 142.pantu attiecas konsolidētā uzraudzība.

(5) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības, Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai tās mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalstī reģistrēta meitas sabiedrība, kura ir iestāde, finanšu iestāde vai aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai kurai ir dalība minētajās iestādēs vai sabiedrībās, šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 123.1 panta prasības ievēro subkonsolidēti.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

123.4 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību plānu, politiku, procedūru un mehānismu piemērošanas līmenis

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav atbrīvota no regulējošo prasību ievērošanas individuāli saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 7.pantu, šā likuma 122.1, 122.2, 122.3 panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta un 1.2, 1.3, 1.4, 1.5 un 1.6 daļas prasības ievēro individuāli.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir pakļauta konsolidētajai uzraudzībai saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasībām, šā likuma 122.1, 122.2, 122.3 panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta un 1.2, 1.3, 1.4, 1.5 un 1.6 daļas prasības ievēro konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti un nodrošina, ka tās iekšējās kontroles sistēma ir konsekventa, labi integrēta un īstenota visās meitas sabiedrībās, tostarp arī tajās, kas nav iekļautas konsolidācijas grupā saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasībām, kā arī nodrošina visu uzraudzībai nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu. Ar Komisijas atļauju ieguldījumu brokeru sabiedrība var neievērot šā likuma 122.1, 122.2, 122.3 panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta un 1.2, 1.3, 1.4, 1.5 un 1.6 daļas prasības ārvalsts meitas sabiedrībās, kas nav iekļautas konsolidācijas grupā atbilstoši Regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasībām, ja tā var pierādīt, ka šīs prasības neatbilst meitas sabiedrības reģistrācijas ārvalsts tiesību aktiem.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

123.5 pants. Regulā Nr. 575/2013 paredzēto izvēles iespēju piemērošana, pārskatu un ziņojumu sniegšanas kārtība, makroprudenciālo vai sistēmisko risku izvērtējums un rīcība

(1) Regulā Nr. 575/2013 paredzēto izvēles iespēju attiecībā uz prudenciālo prasību un pārejas periodu noteikšanu šīs regulas noteikumu piemērošanai nosaka Komisija.

(2) Komisija ir tiesīga noteikt ar atsevišķiem notikumiem saistītu ziņojumu sniegšanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas kārtību un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību, ja to nav noteikusi Eiropas Komisija.

(3) Komisija, ievērojot Regulu Nr. 575/2013, var noteikt tajā paredzētajās jomās stingrākas regulējošās prasības nekā šajā regulā noteiktās.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

XII nodaļa
Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana

124.pants. Vispārīgās prasības

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar tai izsniegto licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai šīs licences darbības laikā izpilda un ievēro šādas prasības:

1) nodrošina, lai tās kapitāla pietiekamība atbilst Regulas Nr. 575/2013 un Komisijas normatīvo noteikumu prasībām, kā arī to, lai tiktu ievērotas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības;

2) nodrošina, lai tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi ir personas, kurām ir nevainojama reputācija;

3) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir personas, kuras ir kompetentas ieguldījumu jautājumos;

4) nodrošina darbības iekšējo uzraudzību un auditu, tai skaitā nosaka kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kā arī citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai kredītiestādēs;

5) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi, klientu finanšu instrumentu kontu un attiecīgo darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;

6) saskaņā ar šā likuma prasībām, Komisijas normatīvajiem noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;

61) izveido saprātīgus drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanu un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti;

7) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

8) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

9) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu un citu sniegto pakalpojumu un veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu piecus gadus, kā arī citu Komisijas normatīvajos noteikumos un Regulā Nr.  2017/565 izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu. Komisija ir tiesīga pagarināt šajā punktā noteikto termiņu līdz septiņiem gadiem;

10) nodrošina attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas prasību ievērošanu arī attiecībā uz telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstiem, kas saistīti ar darījumiem, kuri veikti savā vārdā, un pakalpojumu sniegšanu, kas saistīta ar klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi. Šādas telefonsarunas un elektroniskā saziņa ietver arī tādas, kuru mērķis ir vienoties par darījumiem, kas tiktu noslēgti savā vārdā vai sniedzot tādus pakalpojumus, kuri ietver klientu rīkojumu saņemšanu, nodošanu tālāk un izpildi, pat ja šo sarunu un saziņas rezultātā minētie darījumi netiek noslēgti. Lai nodrošinātu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas prasības izpildi attiecībā uz telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība:

a) veic visas saprātīgās darbības, lai reģistrētu attiecīgās telefonsarunas un elektronisko saziņu, kas veikta, nosūtīta vai saņemta, izmantojot ierīces, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošinājusi darbiniekam vai līgumslēdzējam vai kuru lietošanu darbiniekam vai līgumslēdzējam akceptējusi vai atļāvusi ieguldījumu brokeru sabiedrība,

b) klientiem dara zināmu, ka telefonsarunas vai saziņa starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un klientiem, kā rezultātā tiek noslēgti darījumi vai var tikt noslēgti darījumi, tiks ierakstīta. Šādu paziņojumu var izdarīt vienreiz — pirms ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas klientiem,

c) neveic ieguldījumu pakalpojumus un darbības telefoniski attiecībā uz klientiem, kuriem iepriekš nav paziņots par telefonsarunu vai saziņas ierakstīšanu, ja šādi ieguldījumu pakalpojumi un darbības attiecas uz klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi,

d) var izvietot klientu rīkojumus, izmantojot citus saziņas kanālus un vienlaikus nodrošinot, ka šāda saziņa notiek saglabājamā formā. Ar klientu klātienē notikušo attiecīgo sarunu var fiksēt, izmantojot rakstveida protokolu vai piezīmes. Šādus rīkojumus uzskata par līdzvērtīgiem rīkojumiem, kas saņemti pa tālruni,

e) veic visus saprātīgos pasākumus, lai nepieļautu, ka darbinieks vai līgumslēdzējs veic, nosūta vai saņem attiecīgo telefonsarunu zvanus un elektroniskos vēstījumus privātajās ierīcēs, tādējādi ieguldījumu brokeru sabiedrībai liedzot iespēju tos ierakstīt vai kopēt;

11) nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver šādus pamatelementus:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu, nepārprotamu un sistemātisku pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu darījumu veikšanā un kontrolē starp ieguldījumu brokeru sabiedrības struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem,

b) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu,

c) iekšējās kontroles procedūras;

d) atalgojuma sistēmu;

12) nodrošina ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu nepārtrauktu un sistemātisku sniegšanu, izmantojot atbilstošas sistēmas, līdzekļus un procedūras;

13) nodrošina visus nepieciešamos un samērīgos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai novērstu šā likuma 127.pantā minēto interešu konfliktu negatīvo ietekmi uz klientu interesēm;

14) nodrošina atbilstošas organizatoriskās struktūras izveidi ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai un šo pakalpojumu sniegšanā iesaistīto darbinieku prasmju, zināšanu un kompetences kritēriju ievērošanu;

15) nodrošina politikas izveidi attiecībā uz piedāvātajiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, produktiem un operācijām (darījumiem), ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu un klientus, kuriem minētie pakalpojumi, produkti un operācijas (darījumi) tiek piedāvāti vai sniegti, tostarp paredzot atbilstošu stresa testu veikšanu;

16) nodrošina atbildīgo amatpersonu un darbinieku, kuri tiešā veidā piedalās ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanā klientiem, atalgojuma politiku nolūkā veicināt piesardzīgu un atbildīgu iestādes darbību, godīgu attieksmi pret klientu un novērst interešu konflikta situācijas attiecībās ar klientu;

17) regulāri izvērtē ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģisko mērķu piemērotību un īstenošanu, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, pārvaldības sistēmas pasākumu efektivitāti, kā arī politiku attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas atbilstību un, ja nepieciešams, veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu nepilnības.

(11) Komisija nosaka prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas izveidei.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai licence ļauj sniegt šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3. un 6.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, tās amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu:

1) nodrošina tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs ieguldījumu brokeru sabiedrības noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa;

2) nenosaka atalgojuma mainīgo daļu tik lielā apmērā, ka tā pārsniegtu attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti šā panta 1.3, 1.4, 1.5 un 1.6 daļā minētie nosacījumi.

(13) Ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce ar atsevišķu lēmumu tām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu, var noteikt atalgojuma mainīgo daļu tādā apmērā, kas pārsniedz — bet ne vairāk kā divas reizes — attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu.

(14) Ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce attiecībā uz amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu, lēmumu par atalgojuma mainīgās daļas apmēru, kas pārsniedz konkrētai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, pieņem, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības sagatavoto lēmuma projektu, kurā ietverts šādas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas pamatojums, norādīts attiecīgo amatpersonu vai darbinieku skaits, ieņemamie amati un veicamās funkcijas, kā arī novērtēta lēmuma ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju uzturēt tās stabilai darbībai nepieciešamo pašu kapitāla apmēru. Lēmumu pieņem ar vismaz 66 procentu balsstiesīgo akciju (daļu) vairākumu, ievērojot nosacījumu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir pārstāvēti vismaz 50 procenti balsstiesīgo akciju (daļu), vai ar vismaz 75 procentu balsstiesīgo akciju (daļu) vairākumu, ievērojot nosacījumu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir pārstāvēti mazāk nekā 50 procenti balsstiesīgo akciju (daļu), ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vai ieguldījumu brokeru sabiedrības statūtu noteikumiem šāda akcionāru (dalībnieku) sapulce ir lemttiesīga. Ieguldījumu brokeru sabiedrības amatpersonas vai darbinieki, kas vienlaikus ir balsstiesīgo akciju (daļu) turētāji, nepiedalās tāda ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmuma pieņemšanā, kas attiecas uz viņu atalgojuma noteikšanu.

(15) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc saskaņā ar šā panta 1.4 daļas prasībām sagatavotā lēmuma projekta iesniegšanas akcionāriem (dalībniekiem) elektroniski iesniedz Komisijai šo lēmuma projektu un pierādījumus tam, ka attiecīgajām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu, atalgojuma mainīgās daļas noteikšana tādā apmērā, kas pārsniedz pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, neierobežo ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju turpmāk ievērot šā likuma un Regulas Nr. 575/2013 prasības, īpaši pašu kapitāla prasības.

(16) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā panta 1.3 daļā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmuma pieņemšanas to elektroniski iesniedz Komisijai.

(17) Komisija nosaka prasības šā panta 1.2 daļas 1.punktā minētajai atalgojuma politikai un praksei attiecībā uz tām ieguldījumu brokeru sabiedrības amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu.

(2) Kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, izpilda un ievēro šādas prasības:

1) izveido attiecīgas struktūrvienības ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai un nodrošina šo struktūrvienību pārvaldi, iekšējo uzraudzību un revīziju, auditu, tai skaitā nosaka kārtību, kādā šīs struktūrvienības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā struktūrvienībā, kā arī citā kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

2) nodrošina, lai šīs struktūrvienības vadītājs ir persona, kura ir kompetenta ieguldījumu jautājumos un kurai ir nevainojama reputācija;

3) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi un klientu finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;

4) saskaņā ar šā likuma prasībām, Komisijas normatīvajiem noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;

5) nodrošina klienta un pašas kredītiestādes finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

6) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu un citu sniegto pakalpojumu un veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu piecus gadus, kā arī citu Komisijas normatīvajos noteikumos un Regulā 2017/565 izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu. Komisija ir tiesīga pagarināt šajā punktā noteikto termiņu līdz septiņiem gadiem;

7) nodrošina attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas prasību ievērošanu arī attiecībā uz telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstiem, vismaz attiecībā uz darījumiem, kas veikti savā vārdā, un pakalpojumu sniegšanu, kas saistīta ar klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi. Šādas telefonsarunas un elektroniskā saziņa ietver arī tādas, kuru mērķis ir vienoties par darījumiem, kas tiktu noslēgti savā vārdā vai sniedzot tādus pakalpojumus, kuri ietver klientu rīkojumu saņemšanu, nodošanu tālāk un izpildi, pat ja šo sarunu un saziņas rezultātā minētie darījumi netiek noslēgti. Lai nodrošinātu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas prasības izpildi attiecībā uz telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstiem, kredītiestāde:

a) veic visas saprātīgās darbības, lai reģistrētu attiecīgās telefonsarunas un elektronisko saziņu, kas veikta, nosūtīta vai saņemta, izmantojot ierīces, kuras kredītiestāde nodrošinājusi darbiniekam vai līgumslēdzējam vai kuru lietošanu darbiniekam vai līgumslēdzējam akceptējusi vai atļāvusi kredītiestāde,

b) klientiem dara zināmu, ka telefonsarunas vai saziņa starp kredītiestādi un klientiem, kā rezultātā tiek noslēgti darījumi vai var tikt noslēgti darījumi, tiks ierakstīta. Šādu paziņojumu var izdarīt vienreiz — pirms ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas klientiem,

c) neveic ieguldījumu pakalpojumus un darbības telefoniski attiecībā uz klientiem, kuriem iepriekš nav paziņots par telefonsarunu vai saziņas ierakstīšanu, ja šādi ieguldījumu pakalpojumi un darbības attiecas uz klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi,

d) var izvietot klientu rīkojumus, izmantojot citus saziņas kanālus un vienlaikus nodrošinot, ka šāda saziņa notiek saglabājamā formā. Ar klientu klātienē notikušo attiecīgo sarunu var fiksēt, izmantojot rakstveida protokolu vai piezīmes. Šādus rīkojumus uzskata par līdzvērtīgiem rīkojumiem, kas saņemti pa tālruni,

e) veic visus saprātīgos pasākumus, lai nepieļautu, ka darbinieks vai līgumslēdzējs veic, nosūta vai saņem attiecīgo telefonsarunu zvanus un elektroniskos vēstījumus privātajās ierīcēs, tādējādi ieguldījumu brokeru sabiedrībai liedzot iespēju tos ierakstīt vai kopēt;

8) nodrošina ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu nepārtrauktu un sistemātisku sniegšanu, izmantojot atbilstošas sistēmas, līdzekļus un procedūras;

9) veic visus nepieciešamos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai novērstu šā likuma 127.pantā minēto interešu konfliktu negatīvo ietekmi uz klientu interesēm;

10) izveido saprātīgus drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanu un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti.

(21) Papildu prasības ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai nosaka Regula Nr.  2017/565.

(3) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(4) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011., 24.04.2014. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

124.1 pants. Klienta statuss

(1) Personai, kurai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, var būt profesionāla klienta, privāta klienta vai tiesīgā darījumu partnera statuss.

(2) Profesionāli klienti attiecībā uz visiem ieguldījumu pakalpojumiem un instrumentiem ir:

1) Latvijas Republikā vai citā valstī darbībai finanšu tirgū licencētas vai regulētas personas:

a) kredītiestādes,

b) ieguldījumu brokeru sabiedrības,

c) citas licencētas vai regulētas finanšu iestādes,

d) ieguldījumu fondi un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības,

d1) alternatīvo ieguldījumu fondi un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki;

e) apdrošinātāji,

f) pensiju fondi un pensiju fondu pārvaldnieki,

g) preču dīleri,

h) sabiedrības, kas iespējas līgumu, nākotnes līgumu vai atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai atvasināta instrumenta bāzes aktīva tirgos veic darījumus savā vārdā, kuru vienīgais mērķis ir ierobežot finanšu risku atvasināto finanšu instrumentu tirgū, vai kas veic darījumus uz citu šo tirgus dalībnieku rēķina vai veido tiem cenas, un ko garantē norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū, ja atbildību par šādu sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū,

i) citas komercsabiedrības, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos un kuras šādus ieguldījumus veic lielos apmēros;

2) komercsabiedrības un citas juridiskās personas, kas atbilst divām no minētajām trim prasībām:

a) pašu kapitāls — ne mazāks kā 2 miljonu euro,

b) neto apgrozījums — ne mazāks kā 40 miljonu euro,

c) bilances vērtība — ne mazāka kā 20 miljonu euro;

3) valsts iestādes, kas pārvalda valsts parādu, valstu centrālās bankas, Pasaules Banka, Starp­tautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un citas starptautiskās finanšu institūcijas;

4) citas komercsabiedrības, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos, tostarp tādas, kas nodarbojas ar finanšu aktīvu vērtspapirizēšanu vai citu darījumu finansēšanu, un kuras šādus ieguldījumus veic lielos apmēros;

5) persona, kura citā valstī atzīta par profesionālu klientu saskaņā ar procedūru, kas līdzvērtīga šajā pantā noteiktajai.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas informē klientu par tā statusu.

(4) Klientam ir tiesības pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde piešķir tam citu klienta statusu. Privāts klients var iegūt profesionāla klienta statusu šā panta piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktajā kārtībā. Profesionāls klients var iegūt privāta klienta statusu šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē klientu par šīm tiesībām saskaņā ar šā likuma 126.1 pantā noteikto kārtību.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ir tiesīga atzīt par profesionālu klientu ikvienu personu, kura nav minēta šā panta otrajā daļā, bet ir izteikusi attiecīgu lūgumu, kuras zināšanas un pieredzi ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir izvērtējusi un kura atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

1) persona ir veikusi būtiska apmēra darījumus attiecīgajā tirgū — vismaz 10 darījumus ceturksnī iepriekšējo četru ceturkšņu laikā;

2) personas finanšu instrumentu portfeļa vērtība, kas aptver finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, pārsniedz 500 000 euro;

3) personai ir vismaz vienu gadu ilga pieredze finanšu sektorā amatā, kurā nepieciešamas zināšanas attiecībā uz darījumiem un pakalpojumiem, ko persona plāno veikt vai saņemt kā profesionāls klients.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pirms atzīt šā panta piektajā daļā minēto personu par profesionālu klientu, izvērtē tās kompetenci, pieredzi un zināšanas, lai gūtu apliecinājumu, ka, ņemot vērā paredzēto darījumu vai pakalpojumu specifiku, klients patstāvīgi spēj pieņemt ieguldījumu lēmumu un apzinās attiecīgos riskus.

(7) Profesionāla klienta statusu šā panta piektajā daļā minētajai personai var piešķirt kopumā vai attiecībā uz ieguldījumu pakalpojuma atsevišķu veidu, darījuma veidu vai konkrētu darījumu vai produktu. Persona, kura vēlas, lai to atzīst par profesionālu klientu, iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei iesniegumu, tajā norādot ieguldījumu pakalpojuma, darījuma vai produkta veidu, attiecībā uz kuru tā vēlas saņemt profesionāla klienta statusu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pirms profesionāla klienta statusa piešķiršanas personai to rakstveidā brīdina par ieguldītāja aizsardzības tiesībām, ko tā var zaudēt profesionāla klienta statusā, un persona paraksta apliecinājumu, ka tā šādu brīdinājumu ir saņēmusi un apzinās šādu tiesību zaudējuma sekas. Par profesionāla statusa piešķiršanu tiek noslēgta rakstveida vienošanās.

(8) Persona, kura atzīta par profesionālu klientu šā panta piektajā, sestajā un septītajā daļā minētajā kārtībā, sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredīt­iestādei informāciju par tās darbībā notikušajām izmaiņām, kas var ietekmēt šīs personas atbilstību profesionāla klienta statusam izvirzītajām prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņem informāciju, ka klients vairs neatbilst profesionālam klientam izvirzītajām prasībām, pieņem lēmumu par šāda statusa atsaukšanu un rakstveidā informē par to attiecīgo personu.

(9) Profesionālam klientam privāta klienta statusu var piešķirt kopumā uz visiem sniedzamajiem pakalpojumiem vai uz atsevišķiem ieguldījumu pakalpojumu, darījumu vai produktu veidiem. Profesionāls klients, kas vēlas, lai viņam piešķir privāta klienta statusu, iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei iesniegumu, tajā norādot ieguldījumu pakalpojuma, darījuma vai produkta veidu, attiecībā uz kuru viņš vēlas saņemt privāta klienta statusu.

(10) Lai profesionālam klientam piešķirtu privāta klienta statusu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde un persona, kas tiek uzskatīta par profesionālu klientu, noslēdz rakstveida vienošanos. Šāda vienošanās paredz ieguldījumu pakalpojumu, darījumu vai produktu veidus, kuriem tiek piemērots privāta klienta statuss.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, izstrādā un apstiprina iekšējo politiku un procedūru, kas nodrošina šā panta prasību ievērošanu attiecībā uz klientu statusu.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011., 09.07.2013., 19.09.2013. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

124.2 pants. Tiesīgie darījumu partneri

(1) Par tiesīgo darījumu partneri var būt ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, pensiju fonds un tā pārvaldes sabiedrības, citas finanšu iestādes, kas licencētas un darbību veic saskaņā ar finanšu pakalpojumus regulējošiem dalībvalsts vai ārvalsts normatīvajiem aktiem, valstu valdības un citas valsts iestādes, kuras pārvalda valsts parādu, centrālā banka un pārnacionālas organizācijas.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tiesīgā darījumu partnera statusu var piemērot arī šā likuma 124.1 panta otrās daļas 1.punkta "g", "h", "i" apakšpunktā, 2. un 3.punktā minētajām personām.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt šā likuma 3. panta ceturtās daļas 1., 2. vai 3. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, var uzsākt darījumus vai iesaistīties darījumos ar tiesīgo darījumu partneri, nepiemērojot šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128. pantā (izņemot 128. panta sesto, septīto un vienpadsmito daļu), 128.1 panta pirmajā daļā, 128.2 un 128.3 pantā noteiktās prasības.

(21) Attiecībās ar tiesīgiem darījumu partneriem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veic godīgu, skaidru un nemaldinošu saziņu, ņemot vērā tiesīgā darījumu partnera un tā komercdarbības būtību.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas informē šā panta pirmajā daļā minētās sabiedrības par tām piemēroto tiesīgā darījumu partnera statusu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības šā likuma 124.1 pantā noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde piešķir tām profesionāla vai privāta klienta statusu. Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tieši nenorāda, kādu statusu - profesionāla vai privāta klienta statusu - tai piešķirt, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde piešķir tai profesionāla klienta statusu.

(5) Lai 124.1 panta otrās daļas 1.punkta "g", "h", "i" apakšpunktā, 2. un 3.punktā minētajām personām piemērotu tiesīgā darījumu partnera statusu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir jāsaņem šīs personas piekrišana. Piekrišanu var saņemt attiecībā uz sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem kopumā, individuāliem ieguldījumu pakalpojumiem vai individuāliem darījumiem.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes potenciālais klients ir šā panta 1.daļā minētajām komercsabiedrībām līdzvērtīga komercsabiedrība, kas reģistrēta citā dalībvalstī, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde var piemērot tai tiesīgā darījuma partnera statusu, ievērojot šā panta noteikumus.

(7) Papildu prasības šā panta noteikumu piemērošanai nosaka Regula Nr.  2017/565.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

125.pants. Tiesības uz finanšu instrumentiem

(1) Finanšu instrumenti pieder ieguvējam ar brīdi, kad šie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti to ieguvēja finanšu instrumentu kontā.

(2) Pierādījums tam, ka centrālajā vērtspapīru depozitārijā reģistrēti finanšu instrumenti pieder centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekam, ir iegrāmatojums dalībnieka kontā.

(21) Pierādījums tam, ka centrālajā vērtspapīru depozitārijā reģistrēti finanšu instrumenti pieder centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientam, kura uzdevumā centrālajā vērtspapīru depozitārijā ir atvērts individuālais konts, identificējot dalībnieka klientu centrālajā vērtspapīru depozitārijā, ir iegrāmatojums šajā individuālajā kontā.

(22) Pierādījums tam, ka centrālajā vērtspapīru depozitārijā reģistrēti finanšu instrumenti pieder centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientam, kura uzdevumā centrālajā vērtspapīru depozitārijā ir atvērts individuālais konts, neidentificējot dalībnieka klientu centrālajā vērtspapīru depozitārijā, ir iegrāmatojums klienta kontā, kas atvērts pie dalībnieka.

(23) Gadījumā, kas nav minēts šā panta otrajā, 2.1, 2.2 un trešajā daļā, pierādījums tam, ka finanšu instrumenti pieder personai, ir iegrāmatojums ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtajā šīs personas finanšu instrumentu kontā.

(24) Ķīlas tiesību pierādījums attiecībā uz finanšu instrumentiem ir attiecīgs iegrāmatojums finanšu instrumentu kontā — ieraksts, kurā apliecina finanšu instrumentu piederību.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam vai centrālais vērtspapīru depozitārijs dalībniekam vai dalībnieka klientam var atvērt tādu finanšu instrumentu kontu, kurā uzskaita šā klienta, dalībnieka vai dalībnieka klienta turējumā esošos finanšu instrumentus (nominālais konts).

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par to, lai ar finanšu instrumentiem veiktie darījumi tiktu nekavējoties reģistrēti un šo darījumu rezultātā iegūtie finanšu instrumenti nekavējoties iegrāmatoti klientu finanšu instrumentu kontos.

(41) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(42) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(43) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(5) Finanšu instrumentus, kas pieder centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientam, ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam vai kredītiestādes klientam, nedrīkst izmantot centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka kreditoru, ieguldījumu brokeru sabiedrības kreditoru vai kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekam, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei pasludināts maksātnespējas process.

(51) Finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti finanšu instrumentu kontā, kurš ir atvērts centrālā vērtspapīru depozitārija uzturētā finanšu instrumentu norēķinu sistēmā un kurā tiek uzskaitīti dalībnieka vai dalībnieka vienam vai vairākiem klientiem piederoši vai turējumā esoši finanšu instrumenti, nedrīkst izmantot centrālā vērtspapīru depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad centrālajam vērtspapīru depozitārijam pasludināts maksātnespējas process.

(6) Finanšu instrumentus, par kuriem ieguldītājs iesniedzis ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei atsavināšanas uzdevumu, pamatojoties uz kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uzsākusi darījuma izpildi, nedrīkst izmantot atsavinātāja kreditoru prasījumu apmierināšanai.

(7) Juridiskajām personām piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā vai individuālajā kontā, kurā tiek uzskaitīti centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientam piederoši finanšu instrumenti, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti dalībnieka kontā, drīkst apķīlāt tikai ar tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Fiziskajām personām piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā vai individuālajā kontā, kurā tiek uzskaitīti centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientam piederoši finanšu instrumenti, drīkst apķīlāt tikai ar tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai uzlikt tiem arestu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(9) Piedziņu uz juridiskajām personām piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā vai individuālajā kontā, kurā tiek uzskaitīti centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientam piederoši vērtspapīri, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti dalībnieka kontā, drīkst vērst, tikai pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma — nodokļu likumos paredzētajos gadījumos, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma — arī citos likumos paredzētajos gadījumos.

(10) Piedziņu uz fiziskajām personām piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā vai individuālajā kontā, kurā tiek uzskaitīti centrālā vērtspapīru depozitārija klientam piederoši vērtspapīri, drīkst vērst, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

125.1 pants. Klienta finanšu instrumentu izmantošana

(1) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientam, nedrīkst izmantot darījumos, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde savā vārdā vai uz cita klienta rēķina, tostarp vērtspapīru finansēšanas darījumos. Šo prasību nepiemēro, ja klients ir devis iepriekšēju piekrišanu savu finanšu instrumentu izmantošanai ar klienta noteiktiem īpašiem nosacījumiem un šī piekrišana apliecināta ar klienta parakstu vai parakstam pielīdzināmu apstiprinājumu un klienta finanšu instrumentu izmantošana ir ierobežota ar nosacījumiem, kuriem klients piekritis.

(2) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem un kas tiek uzskaitīti nominālajā kontā, kurš atvērts pie trešās personas un kurā vienkopus tiek turēti vairāku klientu finanšu instrumenti, nedrīkst izmantot vērtspapīru finansēšanas darījumos vai citos darījumos, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde savā vārdā, izņemot gadījumu, kad papildus šā panta pirmās daļas prasībām tiek ievērots viens no šādiem noteikumiem:

1) visi klienti, kuriem piederošie finanšu instrumenti tiek turēti nominālajā kontā, ir devuši iepriekšēju piekrišanu šāda veida darījumiem;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīcībā ir sistēma vai kontroles mehānisms, kas nodrošina, ka tiek izmantoti tikai iepriekšēju piekrišanu devušam klientam piederošie finanšu instrumenti.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā veic finanšu instrumentu uzskaiti, kas nodrošina informāciju par klientiem, kuru finanšu instrumenti ir izmantoti, lai nodrošinātu zaudējumu, ja tādi radušies, atbilstošu sadali.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu klientu finanšu instrumentu neatļautu izmantošanu savās vai jebkuras citas personas interesēs, tostarp:

1) noslēdzot vienošanos ar klientu par pasākumiem, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei veicami gadījumā, kad norēķinu dienā klienta kontā nav pietiekami liela nodrošinājuma;

2) īpaši uzraugot tās prognozēto spēju piegādāt vērtspapīrus norēķinu dienā un ieviešot korektīvus pasākumus, ja tas nav iespējams;

3) īpaši uzraugot un nekavējoties pieprasot nodrošināt vērtspapīrus, kas nav piegādāti norēķinu dienā vai pēc tās.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nosaka īpašu kārtību attiecībā uz visiem klientiem, lai nodrošinātu, ka persona, kas aizņemas klienta finanšu instrumentus, sniedz atbilstošu nodrošinājumu, un ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzrauga šāda nodrošinājuma pastāvīgu atbilstību un veic nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu tā atlikumu atbilstošu klienta finanšu instrumentu vērtībai.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ar privātajiem klientiem nedrīkst slēgt līgumus par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību nodošanu, lai garantētu šo klientu pašreizējās vai turpmākās, faktiskās vai iespējamās saistības.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

125.2 pants. Neatbilstoša līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu izmantošana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā — un var pierādīt, ka tā ir pienācīgi ņēmusi vērā, — līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu izmantošanas saikni starp klienta saistībām pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klienta aktīviem, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde piemēro noteikumus, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu.

(2) Izvērtējot un dokumentējot līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu izmantošanas atbilstību, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā visus šādus apstākļus:

1) vai pastāv tikai ļoti vāja saikne starp klienta saistībām pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu izmantošanu, tostarp to, vai klienta iespējamā saistība pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi ir maza vai vērā neņemama;

2) vai klienta naudas līdzekļu vai finanšu instrumentu apjoms, kuriem piemēro noteikumus, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu, ievērojami pārsniedz klienta saistības vai ir pat neierobežots, ja klientam vispār ir kādas saistības pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi;

3) vai visu klientu finanšu instrumentiem vai naudas līdzekļiem ir piemērojami noteikumi, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu, neatkarīgi no tā, kādas katram klientam ir saistības pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi.

(3) Piemērojot noteikumus, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde profesionālajiem klientiem un tiesīgajiem darījumu partneriem īpaši norāda saistītos riskus un ietekmi, kādu uz klienta finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem atstāj jebkādi noteikumi, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

125.3 pants. Pārvaldības kārtība attiecībā uz klienta aktīvu aizsardzību

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde norīko vienu darbinieku, kuram ir pietiekamas prasmes un pilnvaras un kurš konkrēti atbild par jautājumiem saistībā ar to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro savus pienākumus klienta finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzības un šķirtas turēšanas jomā.

(2) Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību šā likuma 125.1, 125.2, 129., 129.1, 129.2 un 131.panta prasībām, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde var izlemt, vai norīkotais darbinieks veic vienīgi šo uzdevumu vai var efektīvi pildīt savus pienākumus, vienlaikus pildot citus pienākumus.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

126. pants. Līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu

(1) Pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde noslēdz ar klientu līgumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, kurā norāda pušu tiesības un pienākumus un pārējos nosacījumus, ar kādiem ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz pakalpojumu klientam. Līguma pušu tiesības un pienākumus var noteikt, norādot atsauci uz citiem dokumentiem.

(2) Prasības līguma saturam nosaka Regula Nr.  2017/565.

(3) Līgumu drīkst slēgt rakstveidā (papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju).

(4) Pirms tiek noslēgts līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir informēt klientu par kārtību, kādā no šā līguma izrietošās sūdzības un strīdi tiek izskatīti ārpustiesas ceļā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

126.1 pants. Ar ieguldījumu pakalpojumiem saistītās informācijas apmaiņas veidi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam paredzēto informāciju sniedz, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina klientam izvēles tiesības attiecībā uz informācijas apmaiņas veidu. Informācijas apmaiņas veidu, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz informāciju klientam, paredz līgumā par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(3) Klientam paredzēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz elektroniski, ja:

1) informācijas sniegšana elektroniskā veidā ir piemērota apstākļiem, kuros notiek vai notiks darījumi starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu;

2) klientam, kuram sniegs informāciju, ir piedāvāta iespēja izvēlēties, vai viņš saņems informāciju papīra formā vai elektroniski, un klients ir īpaši norādījis, ka vēlas saņemt informāciju šādā veidā.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga sniegt klientam paredzēto informāciju, kas nav adresēta personīgi viņam, ar interneta starpniecību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) klients ir apstiprinājis, ka viņam ir pieejams internets;

2) klients ir īpaši norādījis, ka piekrīt informācijas sniegšanai šādā veidā;

3) klientam elektroniski ir paziņota interneta mājaslapas adrese un vieta mājaslapā, kurā ir pieejama informācija;

4) informācija tiek savlaicīgi atjaunota;

5) informācija šajā interneta mājaslapā ir pastāvīgi pieejama tik ilgi, cik klientam ir pamatoti nepieciešams, lai varētu to pārbaudīt.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

126.2 pants. Ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma piemērotība un atbilstība klienta interesēm

(1) Lai noteiktu ieguldījumu pakalpojuma atbilstību klientam, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde no klienta vai iespējamā klienta pieprasa ziņas par viņa pieredzi un zināšanām ieguldījumu jomā attiecībā uz konkrēto piedāvāto vai pieprasīto ieguldījumu pakalpojumu vai produktu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumu, kas nav ieguldījumu konsultācijas vai portfeļa pārvaldība. Ja ir paredzēts piedāvāt klientam pakalpojumu vai produktu kopumu saskaņā ar šā likuma 128. panta 12.5 daļu, novērtējums aptver vispārēju kopējās paketes atbilstību klientam.

(11) Lai noteiktu, vai ieguldījumu pakalpojums, kas ir ieguldījumu konsultācijas vai portfeļu pārvaldība, ir piemērots klientam, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde no klienta vai iespējamā klienta pieprasa ziņas par viņa pieredzi un zināšanām ieguldījumu jomā attiecībā uz konkrēto ieguldījumu pakalpojumu vai produktu, personas finansiālo stāvokli, tostarp tās spēju ciest zaudējumus, ieguldījumu mērķiem, ietverot personas noturību pret risku. Ja ieguldījumu konsultācija ietver pakalpojumu vai produktu kopumu saskaņā ar šā likuma 128. panta 12.5 daļu, novērtējums aptver vispārēju kopējās paketes piemērotību klientam.

(2) Informāciju, ko iegūst saskaņā ar šā panta 1.1 daļu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izmanto, lai, pienācīgi ievērojot piedāvātā pakalpojuma veidu un apjomu, noteiktu, ka konkrētais ieteiktais darījums, sniedzot ieguldījumu konsultācijas, vai izpildītais darījums, veicot portfeļu pārvaldību:

1) ir piemērots attiecīgā klienta ieguldījumu mērķim;

2) ir tāds, ka klients spēj finansiāli uzņemties jebkurus ieguldījumu riskus, kas saistīti ar viņa ieguldījumu mērķiem;

3) ir tāds, ka klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai izprastu ar darījumu vai ar viņa portfeļa pārvaldību saistīto risku.

(3) Informāciju, ko iegūst saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izmanto, lai noteiktu, vai klientam ir nepieciešamās zināšanas, lai izprastu ar piedāvātā pakalpojuma vai produkta veidu saistītos riskus.

(4) Informācija par klienta vai iespējamā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā ietver ziņas par:

1) pakalpojumu, darījumu un finanšu instrumentu veidiem, kurus klients pārzina;

2) klienta darījumiem ar finanšu instrumentiem — to raksturu, apjomu, biežumu un laikposmu, kurā tie ir veikti;

3) klienta vai iespējamā klienta izglītības līmeni un profesiju vai attiecīgo agrāko profesiju.

(5) Pieprasot šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā tādus faktorus kā klienta statuss (privāts klients, profesionāls klients), veicamā pakalpojuma veids un apjoms, produkta vai paredzētā darījuma veids, pakalpojuma sarežģītība un ar to saistītie riski.

(6) Informācija par klienta vai iespējamā klienta ieguldījumu mērķiem, ja nepieciešams, ietver informāciju par termiņu, kādā klients vēlas turēt ieguldījumu, viņa izvēli saistībā ar riska uzņemšanos, riska profilu un ieguldījuma nolūkiem.

(7) Informācija par klienta vai iespējamā klienta finansiālo stāvokli, ja nepieciešams, ietver informāciju par viņa regulāro ienākumu avotiem un apjomu, viņa aktīviem, ieskaitot likvīdos aktīvus, ieguldījumiem un nekustamajiem īpašumiem un par viņa regulārajām finanšu saistībām.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga aicināt klientu nesniegt šajā pantā minētās ziņas.

(9) Ja, sniedzot ieguldījumu konsultācijas vai veicot portfeļu pārvaldību, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav ieguvusi šā panta 1.1 daļā minēto informāciju, tā nav tiesīga ieteikt klientam vai iespējamam klientam finanšu instrumentus vai veikt viņa portfeļa pārvaldību.

(10) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, uzskata, ka attiecīgais produkts vai pakalpojums neatbilst klientam, tā brīdina klientu. Ja klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei atsakās sniegt šā panta pirmajā daļā minētās ziņas vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir informācija, ka šīs ziņas ir nepilnīgas vai nesatur pēdējās izmaiņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde brīdina klientu vai iespējamo klientu par to, ka nav iespējams izvērtēt paredzētā pakalpojuma vai produkta atbilstību klientam. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir klientu brīdinājusi, bet klients nav sniedzis papildu ziņas, tā nav atbildīga par sekām, kuras izraisījusi klienta atteikšanās sniegt informāciju, nepilnīgas informācijas sniegšana vai neziņošana par izmaiņām iepriekš sniegtajā informācijā.

(11) Šā panta desmitajā daļā minētos brīdinājumus var izteikt standartizētā formā.

(12) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz klientam tikai šā likuma 3. panta ceturtās daļas 1. vai 2. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus ar vai bez šā likuma 3. panta piektās daļas 1., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā minētajiem ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tā nepieprasa klientam šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) pakalpojums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem:

a) akcijām, kuras ir iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū vai līdzvērtīgā ārvalsts tirgū, vai DT sistēmā, izņemot akcijas, kurās ietverts atvasinātais instruments,

b) obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem, kuri ir iekļauti dalībvalsts regulētajā tirgū vai līdzvērtīgā ārvalsts tirgū, vai DT sistēmā, izņemot tos, kuros ir ietverts atvasinātais instruments vai kuru struktūra ir tāda, kas klientam apgrūtina ar attiecīgo finanšu instrumentu saistītā riska izpratni,

c) naudas tirgus instrumentiem, izņemot tos, kuros ir ietverts atvasinātais instruments vai kuru struktūra ir tāda, kas klientam apgrūtina ar attiecīgo finanšu instrumentu saistītā riska izpratni,

d) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām, izņemot strukturētas ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības saskaņā ar Komisijas 2010. gada 1. jūlija regulas (ES) Nr. 583/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un nosacījumiem, kuri jāievēro, nodrošinot ieguldītājiem pamatinformāciju vai prospektu pastāvīgā informācijas nesējā, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē (Dokuments attiecas uz EEZ) 36. panta 1. punktu,

e) strukturētiem noguldījumiem, izņemot tos, kuru struktūra ir tāda, kas klientam apgrūtina izprast ar strukturētiem noguldījumiem saistīto risku un ienesīgumu vai izmaksas, kuras attiecas uz pirmstermiņa atteikšanos no produkta,

f) citiem vienkāršiem finanšu instrumentiem;

2) pakalpojums tiek sniegts pēc klienta vai iespējamā klienta iniciatīvas;

3) klients vai iespējamais klients ir skaidri informēts, ka, sniedzot šo pakalpojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde neizvērtē sniegtā ieguldījumu pakalpojuma vai piedāvātā instrumenta atbilstību klientam un ka tādēļ klients negūst atbilstošu aizsardzību;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro šā likuma 127. pantā un Regulā Nr.  2017/565 noteiktās prasības interešu konflikta novēršanai.

(121) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz klientam ieguldījumu pakalpojumus kopā ar šā likuma 3.panta piektās daļas 2.punktā minēto ieguldījumu blakuspakalpojumu, nosakot ieguldījuma pakalpojuma atbilstību klientam, tā ņem vērā finanšu produkta uzbūvi, kas veidojas minētā ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas rezultātā.

(122) Piemērojot šā panta divpadsmito daļu, ārvalsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētajam tirgum, ja Eiropas Komisija saskaņā ar noteikto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu par līdzvērtīgumu.

(13) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(14) Šā panta prasības nepiemēro attiecībā uz profesionāliem klientiem, jo profesionāls klients ir uzskatāms par tādu, kam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas saistībā ar produktiem, darījumiem un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem klientu klasificē kā profesionālu klientu, un par tādu, kas ir spējīgs finansiāli uzņemties risku par jebkuru zaudējumu, ko ieguldījums var radīt.

(15) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(16) Ja kredītlīgums par mājokļa īpašumu, uz kuru attiecas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumi par patērētāja kredītspējas novērtējumu, ietver priekšnoteikumu tam pašam patērētājam par ieguldījumu pakalpojumiem saistībā ar ķīlu zīmēm, kas speciāli emitētas un kam ir tādi paši nosacījumi, kādi paredzēti mājokļa īpašuma kredītlīgumos, lai nodrošinātu finansējumu kredīta izmaksai, refinansēšanai vai dzēšanai, uz minēto pakalpojumu neattiecas šajā pantā ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei noteiktie pienākumi.

(17) Pasākumus un noteikumus šajā pantā noteikto prasību izpildei nosaka Regula Nr.  2017/565.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

127.pants. Interešu konflikts

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic visus atbilstošos pasākumus, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, kas ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas laikā var rasties starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, tostarp to darbiniekiem, piesaistītajiem aģentiem, personām, kuras tieši vai netieši kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, un klientu, kā arī starp tās klientiem, tostarp identificē un novērš tādus interešu konfliktus, kas varētu rasties trešo personu pamudinājuma 133.18 panta izpratnē rezultātā vai ieguldījumu brokeru sabiedrības atalgojuma politikas un citu stimulēšanas principu rezultātā.

(2) Lai identificētu interešu konfliktu veidus, kas var rasties, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā situācijas, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, ar to saistītā persona vai persona, kura tieši vai netieši kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi:

1) varētu gūt peļņu vai novērst finansiālus zaudējumus uz klienta rēķina;

2) ir ieinteresēta klientam sniegtā pakalpojuma vai klienta vārdā veiktā darījuma rezultātā, kas neatbilst klienta interesēm;

3) ir ieinteresēta darboties par labu citam klientam vai klientu grupai;

4) veic to pašu profesionālo darbību, ko veic klients;

5) saņem vai saņems par klientam sniegto pakalpojumu atlīdzību no citas personas naudas, preču vai pakalpojumu veidā, kas nav standarta maksa par šo pakalpojumu.

(3) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izstrādā, apstiprina un ievieš tās lielumam, organizācijai, profesionālās darbības veidam, apjomam un sarežģītībai atbilstošu interešu konfliktu novēršanas politiku. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ietilpst komercsabiedrību grupā, interešu konfliktu novēršanas politika paredz arī tādu interešu konfliktu novēršanu, kuri var rasties grupā ietilpstošās citas komercsabiedrības darbības vai struktūras dēļ.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde interešu konfliktu novēršanas politikā:

1) identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada būtisku apdraudējumu vai kaitējumu viena vai vairāku klientu interesēm, atsaucoties uz konkrētiem ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu veidiem, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vai trešā persona tās vārdā;

2) nosaka nepieciešamās procedūras un veicamos pasākumus interešu konflikta novēršanai.

(5) Nosakot interešu konfliktu novēršanas procedūras un pasākumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina to samērīgumu ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, vai grupas, kurā tā ietilpst, lielumu un profesionālo darbību, kā arī klientu interešu apdraudējuma būtiskumu.

(6) Izpildot šā panta ceturtās daļas 2.punktā minētās prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atbilstoši tās struktūrai un sniegto ieguldījumu pakalpojumu veidiem paredz:

1) efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp saistītajām personām, kuru darbībā pastāv interešu konflikta risks, ja šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm;

2) atsevišķu uzraudzību saistītajām personām, kuru galvenie pienākumi ir darbību veikšana klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšana klientiem vai kuras pārstāv citas intereses, tajā skaitā ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes intereses, kas var nonākt konfliktā ar klienta interesēm;

3) novērst tiešu saikni starp atalgojumu vai ienākumiem, ko gūst saistītās personas, kuru darbība saistīta ar atšķirīgu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, ja interešu konflikts var rasties attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas procesā veiktajām darbībām;

4) pasākumus, kas novērš vai ierobežo trešo personu neatbilstošu ietekmi uz ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas gaitu;

5) pasākumus, kas novērstu vai kontrolētu saistītās personas vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu dažādu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanā, ja šāda iesaistīšana var vājināt interešu konfliktu pienācīgu pārvaldību;

6) citas papildu procedūras un pasākumus, ja tas nepieciešams, lai novērstu interešu konfliktu rašanos saistīto personu darbībā.

(7) Ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar pienācīgu pārliecību nodrošinātu, ka kaitējuma risks klientu interesēm būs novērsts, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde skaidri atklāj klientam interešu konfliktu būtību vai avotus, kā arī veicamos pasākumus, lai mazinātu šos riskus, pirms uzsākusi attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu klientam, ņemot vērā šā likuma 126.1 panta prasības.

(71) Šā panta septītajā daļā minētā informācija tiek atklāta uz pastāvīga informācijas nesēja un, ņemot vērā klienta īpatnības, satur pietiekami izsmeļošas ziņas, kas ļauj klientam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu attiecībā uz pakalpojumu, saistībā ar kuru rodas interešu konflikts.

(72) Ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecībā uz interešu konfliktu pārvaldību ievēro Regulu Nr. 2017/565.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzglabā un pastāvīgi atjaunina informāciju par to ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu veidiem, kurus sniegusi sabiedrība vai kuri sniegti tās vārdā un kuri izraisījuši vai var izraisīt interešu konfliktu, kas būtiski apdraud viena vai vairāku klientu intereses.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido un ievieš sistēmu, lai nodrošinātu Regulā Nr.  2017/565 noteikto prasību izpildi attiecībā uz personīgo darījumu veikšanas ierobežojumiem.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izplata ieguldījumu pētījumus, interešu konfliktu novēršanai papildus šajā pantā noteiktajām prasībām veic Regulā Nr.  2017/565 noteiktos pasākumus.

(11) Lai nodrošinātu interešu konfliktu pārvaldību attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde:

1) ja klientiem pārdošanai izstrādā finanšu instrumentus,  pirms pārdošanas vai izplatīšanas klientiem uztur, īsteno un pārskata katra finanšu instrumenta apstiprināšanas un izstrādāto finanšu instrumentu būtiskas pielāgošanas procesu;

2) produktu apstiprināšanas procesā precizē katra finanšu instrumenta attiecīgās klientu kategorijas konkrēto gala klientu mērķtirgu un nodrošina, lai visi konkrētajā mērķtirgū pastāvošie attiecīgie riski tiktu novērtēti un paredzētā izplatīšanas stratēģija atbilstu konkrētajam mērķtirgum;

3) regulāri pārskata arī savus piedāvātos vai pārdotos finanšu instrumentus, ņemot vērā visus gadījumus, kuri varētu būtiski ietekmēt konkrētā mērķtirgus iespējamo risku, lai novērtētu vismaz to, vai attiecīgais finanšu instruments joprojām atbilst konkrētā mērķtirgus vajadzībām un vai paredzētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstoša;

4) ja izstrādā finanšu instrumentus, dara pieejamu izplatītājiem visu informāciju par attiecīgo finanšu instrumentu un produktu apstiprināšanas procesu, tostarp šā finanšu instrumenta konkrēto mērķtirgu;

5) ja piedāvā vai iesaka finanšu instrumentus, kurus neizstrādā, veic pasākumus, kurus īstenojot iegūst šīs daļas 4. punktā minēto informāciju un gūst priekšstatu par katra finanšu instrumenta raksturlielumiem un identificēto mērķtirgu.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

127.1 pants. Personīgo darījumu veikšanas ierobežojumi

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

127.2 pants. Interešu konfliktu novēršanas pasākumi personām, kas izstrādā ieguldījumu pētījumu

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

128.pants. Pienākumi attiecībās ar klientiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt sniegtos pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību klienta interesēs.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, lai finanšu instrumentiem, kurus tā izstrādājusi pārdošanas nolūkā, ir noteikts konkrēts mērķtirgus un šie finanšu instrumenti atbilst attiecīgā mērķtirgus gala klientu vajadzībām, kā arī finanšu instrumentu izplatīšanas stratēģija atbilst konkrētajam mērķtirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu finanšu instrumentu izplatīšanu konkrētajā mērķtirgū.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tā saprot finanšu instrumentus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde piedāvā vai iesaka, novērtē finanšu instrumentu saderību ar to klientu vajadzībām, kuriem tā sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ņemot vērā arī šā likuma 127. panta vienpadsmitajā daļā noteikto, un nodrošina, ka finanšu instrumenti tiek piedāvāti vai ieteikti tikai tādā gadījumā, ja tas atbilst klienta vajadzībām.

(2) Ar klientu noslēgtajos līgumos par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst ietvert noteikumus, kuri būtu pretrunā ar šā panta pirmajā daļā noteikto vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kas jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tikai tādas fiziskās personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence, ir tiesīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā sniegt klientiem ieguldījumu konsultācijas vai informāciju par finanšu instrumentiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu blakuspakalpojumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju, kas apliecina šajā daļā noteikto prasību izpildi.

(4) Prasības šā panta trešajā daļā minētajām nepieciešamajām darbinieku zināšanām un kompetencei nosaka Komisija.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka visa klientiem vai iespējamiem klientiem adresētā informācija, ieskaitot mārketinga paziņojumus, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Mārketinga paziņojumi ir skaidri identificējami.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam vai iespējamam klientam laikus atklāj šādu informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un tās pakalpojumiem, finanšu instrumentiem un piedāvātajām ieguldījumu stratēģijām, rīkojumu izpildes vietām un visām izmaksām un izdevumiem:

1) attiecībā uz ieguldījumu konsultāciju sniegšanu — pirms ieguldījumu konsultāciju sniegšanas — par to:

a) vai ieguldījumu konsultācija tiek sniegta neatkarīgi,

b) vai ieguldījumu konsultācija pamatota uz plašu vai ierobežotu dažādu veidu finanšu instrumentu analīzi, īpaši par to, vai piedāvājums aptver tikai finanšu instrumentus, kurus ir emitējušas vai piedāvā personas, kas ir cieši saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, vai par cita veida juridiskām vai ekonomiska rakstura attiecībām,

c) vai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde turpmāk periodiski veiks vērtējumu par klientam ieteikto finanšu instrumentu piemērotību šim klientam;

2) attiecībā uz finanšu instrumentiem un piedāvātajām ieguldījumu stratēģijām — attiecīgas norādes un brīdinājumus par riskiem, kas saistīti ar ieguldījumiem šajos instrumentos vai konkrētām ieguldījumu stratēģijām, un par to, vai finanšu instruments ir paredzēts privātiem klientiem vai profesionāliem klientiem, ņemot vērā finanšu instrumentiem noteikto mērķtirgu saskaņā ar šā likuma 128. panta vienpadsmitās un divpadsmitās daļas prasībām;

3) attiecībā uz visām izmaksām un izdevumiem — informāciju, kas attiecas gan uz ieguldījumu pakalpojumiem, gan ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tostarp ieguldījumu konsultāciju izmaksas, klientam ieteiktā vai piedāvātā finanšu instrumenta izmaksas un informāciju, kā klients var par to samaksāt, ietverot arī jebkādus maksājumus trešām pusēm.

(61) Šā panta sestajā daļā minēto informāciju par visām izmaksām un izdevumiem, izņemot tādus, kuri nav radušies no finanšu instrumenta pamatā esošā tirgus riska gadījuma iestāšanās, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz apkopotā veidā, lai klienti varētu saprast kopējās izmaksas un kumulatīvo ietekmi uz ieguldījumu ienesīgumu. Pēc klienta pieprasījuma ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde šo informāciju sniedz izvērstā veidā pa pozīcijām. Informāciju par visām izmaksām un izdevumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam sniedz regulāri — vismaz reizi gadā visā ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas laikā.

(7) Šā panta sestajā, 6.1, divpadsmitajā un 12.1 daļā minēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atklāj tā, lai klienti vai iespējamie klienti var pienācīgi izprast piedāvātā ieguldījumu pakalpojuma, ieguldījumu blakuspakalpojuma un konkrētā finanšu instrumenta veida būtību un riskus un tādējādi pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par ieguldījumu veikšanu. Šo informāciju var sniegt standartizētā formā.

(8) Prasības attiecībā uz tās informācijas saturu, ko ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas gaitā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz klientam par ieguldījumu pakalpojumu, finanšu instrumentiem, pakalpojuma izmaksām un veiktajiem darījumiem, nosaka Komisija.

(81) Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kā daļu no finanšu produkta, uz kuru jau attiecas citas normatīvo aktu prasības, kas saistītas ar kredītiestādēm un patēriņa kredītiem attiecībā uz prasībām sniegt informāciju, uz šo pakalpojumu papildus neattiecas šā panta piektajā, sestajā, 6.1 un septītajā daļā noteiktie pienākumi.

(82) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde informē klientu, ka ieguldījumu konsultācija tiek sniegta kā neatkarīga ieguldījumu konsultācija, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde:

1) novērtē pietiekami lielu klāstu tirgū pieejamo finanšu instrumentu, kuri ir dažādi attiecībā uz to veidu un emitentiem vai produktu piedāvātājiem, lai panāktu klienta ieguldījumu mērķu atbilstošu sasniegšanu, un tiem nevajadzētu būt tikai finanšu instrumentiem, kurus emitē vai piedāvā:

a) pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, vai persona, kurai ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi,

b) cita persona, ar kuru ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir juridiska vai ekonomiska rakstura attiecības, kas var apdraudēt sniegto konsultāciju neatkarību;

2) nedrīkst pieņemt un paturēt maksas, komisijas naudas un nekādus citus finansiālus vai nefinansiālus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem. Nelieli nefinansiāli labumi, kuri spēj uzlabot klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti un kurus, vērtējot pēc to apmēra un rakstura, nevarētu uzskatīt par tādiem, kas negatīvi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pienākumu rīkoties klienta interesēs, ir skaidri atklājami klientam, un uz tiem neattiecina šo punktu.

(9) Klienta rīkojuma izpildi nedrīkst aizkavēt, un to izpilda nekavējoties (izņemot likumā noteiktos gadījumus), taisnīgi un saskaņā ar klienta norādījumiem par rīkojuma izpildi. Izpildot klienta rīkojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā šā likuma 128.1 pantā noteiktās prasības.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izpildot klienta rīkojumu, saskaņā ar šā likuma 128.2 panta prasībām veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus klientam.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 126.1 panta prasībām un Komisijas normatīvajiem noteikumiem sniedz klientam atbilstošus ziņojumus par sniegtajiem pakalpojumiem. Šie ziņojumi ietver periodiskus paziņojumus klientiem, ņemot vērā iesaistīto finanšu instrumentu veidu un sarežģītību un klientam sniegtā pakalpojuma būtību, tostarp, ja nepieciešams, informāciju par izmaksām, kas saistītas ar darījumiem, kuri veikti klienta uzdevumā.

(111) Sniedzot ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pirms darījuma noslēgšanas, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, izsniedz klientam paziņojumu par ieguldījumu konsultācijas piemērotību klientam, norādot attiecīgu ieteikumu un to, kā minētais ieteikums atbilst privāta klienta mērķiem un citiem raksturlielumiem. Ja tiek noslēgts līgums par finanšu instrumenta pirkšanu vai pārdošanu, izmantojot neklātienes sakaru līdzekļus, kuru dēļ nav iespējams iepriekš sniegt paziņojumu par piemērotību, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var nodot rakstveida paziņojumu par piemērotību, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, tūlīt pēc tam, kad klientam šis līgums kļūst saistošs, ja pastāv abi šādi nosacījumi:

1) klients ir piekritis saņemt paziņojumu par piemērotību tūlīt pēc darījuma noslēgšanas;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir devusi klientam iespēju aizkavēt darījuma noslēgšanu, lai paziņojumu par piemērotību klients saņemtu pirms tam.

(112) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pārvalda portfeli vai ir informējusi klientu, ka tā veiks regulāru piemērotības novērtējumu, periodiskajā ziņojumā iekļauj atjauninātu paziņojumu par to, kā ieguldījums atbilst privāta klienta mērķiem un citiem raksturlielumiem.

(12) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu maksā jebkādas maksas vai komisijas naudas vai sniedz jebkādu nefinansiālu labumu trešai personai, kas nav klients, vai personai, kas rīkojas klienta vārdā, vai saņem no trešās personas, kas nav klients, vai personas, kas rīkojas klienta vārdā, šādas maksas vai komisijas naudas, vai nefinansiālu labumu, uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde neievēro šā panta pirmās daļas un šā likuma 127. panta prasības, izņemot gadījumus, kad šie maksājumi vai labums:

1) paredzēts, lai uzlabotu klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti;

2) nepasliktina to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ievēro tās pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli klienta interesēs.

(121) Šā panta divpadsmitajā daļā minētās maksas vai labuma esība, veids un apjoms vai — gadījumā, ja par apjomu nav iespējams pārliecināties, — šā apjoma aprēķināšanas metode, ir nepārprotami jādara zināmi klientam tā, lai šī informācija būtu visaptveroša, precīza un saprotama, pirms tiek sniegti attiecīgie ieguldījumu pakalpojumi vai ieguldījumu blakuspakalpojumi. Ja nepieciešams, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde informē klientu arī par mehānismiem, kurus izmantojot klientam pārskaita maksu vai komisijas naudu vai nodod finansiālu vai nefinansiālu labumu, kas saņemts saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.

(122) Šā panta divpadsmitajā daļā noteiktais neattiecas uz maksājumiem vai labumiem, kuri nepieciešami attiecīgo ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai, tostarp finanšu instrumentu turēšanas izmaksas, darījumu norēķinu un konvertācijas maksas, normatīvajos aktos noteiktās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, un kuri pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm.

(123) Veicot portfeļu pārvaldību, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nepieņem un nepatur maksas, komisijas naudas un nekādus citus finansiālus vai nefinansiālus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem. Nelieli nefinansiāli labumi, kuri spēj uzlabot klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti un kurus, vērtējot pēc to apmēra un rakstura, nevarētu uzskatīt par tādiem, kas negatīvi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pienākumu rīkoties klienta interesēs, ir skaidri atklājami klientam, un uz tiem neattiecina šo daļu.

(124) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus klientiem, neatalgo vai nevērtē savu darbinieku sasniegtos rezultātus tādā veidā, kas ir pretrunā ar tās pienākumu rīkoties klientu interesēs. Jo īpaši tās nedrīkst noteikt sistēmu attiecībā uz atalgojumu, pārdošanas mērķiem vai citiem aspektiem, kas varētu stimulēt to darbiniekus ieteikt privātam klientam konkrētu finanšu instrumentu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var piedāvāt atšķirīgu finanšu instrumentu, kurš klienta interesēm atbilst labāk.

(125) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ieguldījumu pakalpojumu klientam piedāvā kopā ar citu pakalpojumu vai produktu kā daļu no paketes vai kā nosacījumu tam pašam līgumam vai paketei, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde informē klientu par to, vai ir iespējams iegādāties dažādas komponentes atsevišķi, un sniedz klientam informāciju par katras komponentes izmaksām un maksām. Ja no privātam klientam piedāvāta šāda līguma vai paketes izrietošie riski var atšķirties no riskiem, kas saistīti ar atsevišķām komponentēm, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz līguma vai paketes dažādo komponenšu un to savstarpējās ietekmes radīto riska izmaiņu aprakstu.

(126) Detalizētākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus saviem klientiem, ievēro šajā pantā noteiktās prasības, nosaka Regula Nr. 2017/565.

(13) Klientam ir tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei iesniegt ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistītu sūdzību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido, īsteno un ievēro efektīvas procedūras, saskaņā ar kurām tiek reģistrētas un izskatītas privāto klientu un iespējamo privāto klientu sūdzības un tiek reģistrēta informācija par pasākumiem, kas veikti saistībā ar šīm sūdzībām.

(14) Klienti, kas uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgi iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(15) Komisija sniedz klientiem atzinumus par sūdzībām par šā likuma un citu normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(16) Ja klients cieš zaudējumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes sniegtas nepareizas informācijas dēļ vai tādēļ, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav pildījusi šā panta prasības, klientam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu normatīvajos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

128.1 pants. Klienta rīkojumu izpildes noteikumi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas saņēmusi licenci rīkojumu izpildei klientu vārdā, veic nepieciešamos pasākumus un ievieš procedūras, kas paredz godīgu un ātru klientu rīkojumu izpildi attiecībā pret citiem klientu rīkojumiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tirdzniecības interesēm. Minētie pasākumi un procedūras paredz, ka salīdzināmus klientu rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda atbilstoši to saņemšanas secībai.

(11) Procedūru un pasākumu nosacījumus un būtību, kad rezultāts ir godīga un ātra klientu rīkojumu izpilde, un situācijas vai darījumu veidus, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes var pamatoti atturēties no tūlītējas rīkojuma izpildes, lai iegūtu labvēlīgākus nosacījumus klientiem, nosaka Regula Nr.  2017/565.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kā arī ar tām saistītās personas, nedrīkst ļaunprātīgi izmantot to rīcībā esošo informāciju par neizpildītiem klienta uzdevumiem.

(3) Ja klients ir iesniedzis ierobežojošo rīkojumu par akcijām, kas iekļautas regulētajā tirgū vai tiek tirgotas tirdzniecības vietās, un šis rīkojums pastāvošajos tirgus apstākļos nav izpildīts nekavējoties, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, ja vien klients nav skaidri norādījis citādi, veic pasākumus, lai nodrošinātu iespējami drīzu minētā rīkojuma izpildi, publiski atklājot informāciju par šo rīkojumu citiem tirgus dalībniekiem viegli pieejamā veidā. Uzskatāms, ka šī prasība ir ievērota, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iesniegusi ierobežojošo rīkojumu tirdzniecības vietā.

(4) Komisijai ir tiesības atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi no šā panta trešajā daļā minētā pienākuma publiski atklāt ierobežojošo rīkojumu, kas ir liela apjoma rīkojums salīdzinājumā ar parastu tirgus apjomu, kā noteikts Regulas Nr.  600/2014 4. pantā.

(41) Metodes, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var izmantot, lai uzskatītu, ka tā ir izpildījusi savu pienākumu atklāt tirgum klientu ierobežojošu rīkojumu, kas nav tūlīt izpildāms, nosaka Regula Nr.  2017/565.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības apvienot klienta rīkojumu ar darījumu savā vārdā vai cita klienta rīkojumu tikai tad, ja iestādē ir izstrādāta un tiek īstenota rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika. Rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika var būt iekļauta rīkojumu izpildes politikā, un tā paredz:

1) rīkojumus ir tiesības apvienot tikai tad, ja pastāv neliela varbūtība, ka rīkojumu vai darījumu apvienošana kaitēs to klientu interesēm, kuru rīkojumus apvieno;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei pirms rīkojumu vai darījumu apvienošanas ir pienākums informēt katru klientu, kura rīkojums ir apvienots ar cita klienta rīkojumu, ka šāda apvienošana var radīt zaudējumus attiecībā uz konkrēto rīkojumu;

3) apvienotu rīkojumu un darījumu godīgu sadalījumu un īpaši paredz skaidrojumu, kā rīkojumu apjoms un cena ietekmē rīkojumu sadalīšanu katrā atsevišķā gadījumā;

4) kārtību, kā tiek sadalīti apvienotie klientu rīkojumi, ja apvienotais rīkojums ir izpildīts daļēji;

5) kārtību, kas nodrošina šā panta sestās un septītās daļas prasību izpildi attiecībā uz apvienotu klienta rīkojumu un darījumu savā vārdā sadalīšanu vai pārdalīšanu.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir apvienojusi darījumus savā vārdā ar vienu vai vairākiem klientu rīkojumiem, tā attiecīgo darījumu sadala vai pārdala, nekaitējot klientu interesēm.

(7) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde apvieno klienta rīkojumu ar darījumu savā vārdā un apvienotais rīkojums tiek izpildīts daļēji, tā attiecīgos darījumus sadala prioritārā secībā — vispirms par labu klientam un tad sabiedrībai. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi izpildīt rīkojumu ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai nebūtu varējusi izpildīt to vispār, tā attiecībā uz darījumu savā vārdā var piemērot proporcionālu ienākumu sadalījumu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību saņem klienta norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, var paļauties uz klienta informāciju, ko sniegusi šī cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kā arī paļauties uz visiem ieteikumiem, ko klientam attiecībā uz pakalpojumu vai darījumu sniegusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas klienta vārdā nodod citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ir atbildīga par:

1) pārsūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti;

2) klientam sniegto konsultāciju un ieteikumu piemērotību.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību saņem klienta norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, ir atbildīga par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darījumu noslēgšanu, pamatojoties uz informāciju vai ieteikumiem, ko klientam sniegusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

128.2 pants. Labāko rezultātu nodrošināšana klientam

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izpildot klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, veicot portfeļa pārvaldību saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu vai pieņemot un nododot izpildei klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, nodrošina pēc iespējas labākus rezultātus klientam, ņemot vērā darījuma cenu, izmaksas, izpildes ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, darījuma apjomu, specifiku vai jebkādus citus apsvērumus attiecībā uz rīkojuma izpildi.

(2) Lai nodrošinātu labāko rezultātu klientiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 128.3 panta prasībām izstrādā un apstiprina rīkojumu izpildes politiku.

(3) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir aizliegts veikt darījumus ar klientam piederošiem vai klienta turējumā esošiem finanšu instrumentiem, ja tā, noslēdzot līgumu par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, nav saņēmusi klienta piekrišanu tās rīkojumu izpildes politikai. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde var veikt darījumus ārpus regulētā tirgus, DT sistēmas vai OT sistēmas, saņemot klienta iepriekšēju piekrišanu par katru atsevišķu darījumu vai paredzot šo iespēju līgumā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums pēc klienta pieprasījuma pierādīt rīkojuma izpildes atbilstību rīkojumu izpildes politikai un pēc Komisijas pieprasījuma pierādīt, ka tā ievēro šā panta un 128.3 panta prasības.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda rīkojumu privāta klienta vārdā, labāko iespējamo rezultātu nosaka kā kopējo maksu, kas aptver finanšu instrumenta cenu un ar izpildi saistītās izmaksas, ietverot visus izdevumus, kas radušies klientam tiešā saistībā ar rīkojuma izpildi, ieskaitot izpildes vietas maksu, norēķinu maksu, kā arī maksu citām rīkojuma izpildē iesaistītajām personām.

(7) Lai nodrošinātu klientam labākos rezultātus, ja klienta rīkojums par darījumu ar finanšu instrumentiem var tikt izpildīts vairākās rīkojumu izpildes politikā paredzētajās tirdzniecības vietās, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē klientam sasniedzamos rezultātus katrā tirdzniecības vietā un šos rezultātus salīdzina. Izvērtējumā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde papildus ņem vērā tās noteikto komisijas maksu un izmaksas par rīkojuma izpildi katrā tirdzniecības vietā. Nosakot komisijas maksu par rīkojuma izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga nepamatoti diskriminēt dažādas tirdzniecības vietas.

(71) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nedrīkst saņemt atlīdzību, atlaidi vai nefinansiālu labumu par klienta rīkojumu novirzīšanu uz kādu noteiktu tirdzniecības vietu vai izpildes vietu. Pretējā gadījumā šādu rīcību uzskata par to interešu konfliktus vai pamudinājumus 133.18 panta izpratnē reglamentējošu prasību pārkāpumu, kuras noteiktas šā likuma 127. un 128. pantā.

(72) Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuriem piemēro Regulas Nr.  600/2014 23. un 28. pantā noteikto tirdzniecības pienākumu, katra tirdzniecības vieta un sistemātiskais internalizētājs un — attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem — visas izpildes vietas vismaz reizi gadā bez maksas publisko pieejamos datus par darījumu izpildes kvalitāti šajās vietās. Minētajos regulārajos pārskatos iekļauj informāciju par katra finanšu instrumenta cenu, izmaksām, izpildes ātrumu un iespējamību.

(73) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pēc darījuma izpildes klienta vārdā informē klientu par rīkojuma izpildes vietu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbrīvota no pienākuma nodrošināt pēc iespējas labākus rezultātus klientam saskaņā ar rīkojumu izpildes politiku, ja klients ir devis īpašus norādījumus par to, kā izpildāmi darījumi ar finanšu instrumentiem, par rīkojumu izvietošanu, veicot klienta portfeļa pārvaldību, par personu, kurai nododams izpildei klienta rīkojums. Šajā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro klienta īpašos norādījumus.

(9) Regula Nr.  2017/565 detalizētāk nosaka:

1) to dažādo faktoru salīdzinošā nozīmīguma noteikšanas kritērijus, kurus var ņemt vērā, nosakot vislabāko iespējamo rezultātu, ievērojot rīkojuma apjomu un veidu, kā arī to, vai klients ir privāts klients vai profesionāls klients;

2) faktorus, ko var ņemt vērā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pārskatot savus izpildes pasākumus un apstākļus, kādos var būt lietderīgi izdarīt izmaiņas šādos pasākumos. Jo īpaši izpildes pasākumus nosaka attiecībā uz faktoriem, ko ņem vērā, nosakot, kuras vietas ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm pastāvīgi gūt vislabāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē;

3) tās informācijas veidu un apjomu, kas sniedzama klientiem par savu rīkojumu izpildes politiku.

(10) Ar izpildes kvalitāti saistīto to datu saturu, formātu un regularitāti, kuri publiskojami saskaņā ar šā panta 7.2 daļu, ņemot vērā tirdzniecības vietas veidu un attiecīgā finanšu instrumenta veidu, nosaka Komisijas 2016. gada 8. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/575, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saistībā ar darījumu izpildes kvalitātes datiem, kas jāpublicē izpildes vietām.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

128.3 pants. Rīkojumu izpildes politika

(1) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem klienta vārdā, klientu rīkojumu izpildes politikā par katru finanšu instrumentu kategoriju paredz:

1) informāciju par tirdzniecības vietām, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda klienta rīkojumus. Rīkojumu izpildes politikā paredz vismaz tās tirdzniecības vietas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde plāno pastāvīgi nodrošināt labāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē;

2) faktorus, kas noteikuši tirdzniecības vietas izvēli attiecīgajai finanšu instrumentu kategorijai.

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic portfeļa pārvaldību saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu vai pieņem un nodod izpildei klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, tā rīkojumu izpildes politikā norāda informāciju par iestādēm, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvieto rīkojumus vai nodod izpildei klienta rīkojumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klienta rīkojumus ir tiesīga nodot izpildei tikai tādām iestādēm, kurām ir apstiprināta politika, kas nodrošina klientam labāko iespējamo rezultātu.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri izvērtē klienta rīkojuma izpildes politikas efektivitāti. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā vai gadījumā, ja rodas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes spēju turpināt sasniegt labāko iespējamo rezultātu attiecībā uz klienta rīkojumu, pastāvīgi izmantojot rīkojumu izpildes politikā minētās tirdzniecības vietas, pārskata rīkojumu izpildes politiku un rīkojumu izpildes pasākumus. Ja tiek veikti būtiski grozījumi rīkojumu izpildes politikā, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē par tiem klientus.

(31) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izpilda klienta rīkojumus, katru gadu apkopo un publisko katras finanšu instrumentu kategorijas piecas izpildes vietas, kurās ir bijis vislielākais tirdzniecības apjoms un kurās tās iepriekšējā gadā ir izpildījušas klienta rīkojumus, kā arī publisko informācijas kopsavilkumu par rīkojumu faktiskās izpildes kvalitāti.

(4) Ja rīkojumu izpildes vietu uzskaitījumā tiek izdarīti grozījumi, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uzskata par būtiskiem, tā izdara attiecīgus grozījumus rīkojumu izpildes politikā un attiecīgi informē par tiem klientus.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pirms noslēdz līgumu par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, informē klientu par šajā pantā noteiktajā kārtībā izstrādāto rīkojumu izpildes politiku. Informācijā nepārprotami, pietiekami detalizēti un klientiem viegli saprotamā veidā izskaidro, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde klienta vārdā izpildīs rīkojumus.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde savā rīkojumu izpildes politikā paredz iespēju izpildīt klienta rīkojumu ārpus regulētā tirgus, DT sistēmas vai OT sistēmas, tā skaidri informē savus klientus par šo iespēju.

(7) Tās informācijas saturu un formātu, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm publicējama saskaņā ar šā panta 3.1 daļu, detalizētāk nosaka Komisijas 2016. gada 8. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/576, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību veikto ikgadējo informācijas publicēšanu par izpildes vietu identitāti un izpildes kvalitāti (Dokuments attiecas uz EEZ).

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

129.pants. Klientu naudas līdzekļu turēšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus, kas izmantojami tikai ar finanšu instrumentiem veicamo klienta darījumu nodrošināšanai, saskaņā ar klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības rakstveida līgumu.

(2) Klientu naudas līdzekļus ieguldījumu brokeru sabiedrība tur šķirti kontā vai kontos, kas nodalīti un identificēti atsevišķi no kontiem, kurus izmanto pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai piederošo naudas līdzekļu turēšanai:

1) dalībvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm šādu pakalpojumu;

2) Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai dalībvalstī reģistrētā kredītiestādē, vai ārvalstī reģistrētā kredītiestādē;

3) naudas tirgus fondā, kas atbilst šā panta piektajā daļā minētajām prasībām.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus naudas tirgus fondā tikai ar klienta iepriekšēju piekrišanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientus, ka naudas līdzekļi, kas tiks turēti naudas tirgus fondā, netiks turēti saskaņā ar šajā likumā noteiktajām prasībām par klientu naudas līdzekļu aizsardzību.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, pieņemot lēmumu par kredītiestādi vai fondu, kurā turēt klientam piederošos naudas līdzekļus, ar pienācīgu prasmi un rūpību izvērtē šīs kredītiestādes vai fonda kompetenci un reputāciju finanšu tirgū, kā arī attiecīgajā valstī spēkā esošās prasības vai tiesu praksi attiecībā uz klientu naudas līdzekļu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrība reizi gadā atkārtoti izvērtē izraudzītās kredītiestādes kompetenci un klienta naudas līdzekļu turēšanas nosacījumus.

(41) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tur klientu naudas līdzekļus tās pašas grupas kredītiestādē vai naudas tirgus fondā, kurā ietilpst pati ieguldījumu brokeru sabiedrība, tā ierobežo to naudas līdzekļu apjomu, kurus attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība tur jebkurā šīs grupas vienībā vai jebkurā šīs grupas vienību kombinācijā, lai minētie naudas līdzekļi nepārsniegtu 20 procentus no klientu naudas līdzekļu kopsummas. Ieguldījumu brokeru sabiedrība var neievērot šo ierobežojumu, ja tā spēj pierādīt, ka minētās prasības nav samērīgas, ņemot vērā tās darbības būtību, apjomu un sarežģītību, kā arī drošību, ko piedāvā minētās trešās personas, un ja ieguldījumu brokeru sabiedrības turēto klienta naudas līdzekļu apjoms ir neliels. Ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri pārskata savus novērtējumus, kas veikti saskaņā ar šo daļu, un iesniedz Komisijai savu sākotnējo novērtējumu un pārskatītos novērtējumus.

(5) Naudas tirgus fonds, kurā saskaņā ar šā panta otro daļu ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt finanšu līdzekļus, ir atvērtais ieguldījumu fonds, kas licencēts un tiek uzraudzīts dalībvalstī un atbilst šādiem kritērijiem:

1) tā ieguldījumu galvenais mērķis ir uzturēt fonda neto aktīvu vērtību nemainīgu pēc nominālvērtības, atskaitot peļņu, vai pēc ieguldītāju sākotnējā kapitāla vērtības, pieskaitot peļņu;

2) tas galvenā ieguldīšanas mērķa nodrošināšanai veic ieguldījumus vienīgi augstas kvalitātes naudas tirgus instrumentos ar dzēšanas vai atlikušo dzēšanas termiņu, kas nepārsniedz 397 dienas, vai naudas tirgus instrumentos, kuru ienesīguma korekcija tiek aprēķināta regulāri šajā termiņā un kuru vidēji svērtais dzēšanas termiņš ir 60 dienas. Šā mērķa nodrošināšanai tas ir tiesīgs papildus veikt noguldījumus kredīt­iestādēs;

3) tā likviditāte ir nodrošināta ar tās pašas dienas vai nākamās dienas norēķinu.

(6) Augstas kvalitātes naudas tirgus instruments šā panta izpratnē ir naudas tirgus instruments, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība pati veic dokumentētu novērtējumu par naudas tirgus instrumentu kredītkvalitāti, kas tai ļauj uzskatīt, ka naudas tirgus instrumentam piemīt augsta kvalitāte. Ja viena vai vairākas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē reģistrētas un uzraudzītas kredītreitingu aģentūras ir sniegušas šā instrumenta reitingu, ieguldījumu brokeru sabiedrība savā iekšējā novērtējumā ņem vērā arī minētos kredītreitingus.

(61) Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē šā panta otrajā daļā minētās personas, ka naudas līdzekļi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība nodevusi tām turēšanā, pieder tās klientiem.

(62) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka netiek pieļautas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumi (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta naudas līdzekļiem, kas trešai pusei dod iespēju atsavināt klienta naudas līdzekļus, lai atgūtu parādus, kuri nav saistīti ar klientu vai pakalpojumu sniegšanu klientam, ja vien to neparedz normatīvie akti, kas piemērojami tās ārvalsts tiesību sistēmā, kur tiek turēti naudas līdzekļi. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pienākums slēgt līgumu, kas rada šādas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības, ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecīgo informāciju atklāj klientam, norādot ar minēto līgumu saistītos riskus. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir radījusi ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta naudas līdzekļiem vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tiek informēta, ka tās ir piešķirtas, to ietver klienta līgumā un ieraksta pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības grāmatvedības dokumentos, lai skaidri norādītu klienta aktīvu īpašumtiesību statusu.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tās turējumā esošo katram klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaiti. Klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaitē ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka:

1) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt viena klienta naudas līdzekļus no cita klienta naudas līdzekļiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļiem;

2) uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas uzskaiti, kurā sabiedrība tur klientu līdzekļus;

3) uzskaites ieraksti un uzskaite nodrošina tās pareizību un jo īpaši tās atbilstību klientu naudas līdzekļu apmēram un dod iespēju to izmantot kā pārbaudes vai revīzijas liecību.

(8) Naudas līdzekļus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam, nedrīkst izmantot ieguldījumu brokeru sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība likumā noteiktajā kārtībā atzīta par maksātnespējīgu.

(81) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido atbilstošu organizatorisku struktūru, lai mazinātu klienta naudas līdzekļu vai ar tiem saistīto tiesību zaudējuma vai samazinājuma risku, kas var rasties aktīvu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldības, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ.

(9) Ja kredītiestāde klientu uzdevumā tur pie trešās personas klientu naudas līdzekļus, kas nepieciešami ar finanšu instrumentu veicamo darījumu nodrošināšanai, neatspoguļojot minētos klientu naudas līdzekļus kredītiestādes bilancē, tā ievēro šā panta otrās, trešās, ceturtās, 4.1, piektās, sestās, 6.1, 6.2, septītās, astotās un 8.1 daļas prasības.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 26.05.2016. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

129.1 pants. Klientu finanšu instrumentu turēšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga turēt klienta finanšu instrumentus saskaņā ar klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rakstveida līgumu.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam piederošos finanšu instrumentus tur šķirti no saviem finanšu instrumentiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga klientam piederošos finanšu instrumentus turēt pie trešās personas. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pieņemot lēmumu par trešo personu, pie kuras turēt klientam piederošos finanšu instrumentus, ar pienācīgu prasmi un rūpību izvērtē šīs personas kompetenci un reputāciju finanšu tirgū, kā arī attiecīgajā valstī spēkā esošās prasības vai tirgus praksi attiecībā uz klientu finanšu instrumentu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā atkārtoti izvērtē izraudzītās personas kompetenci un klienta finanšu instrumentu turēšanas nosacījumus.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga klientam piederošos finanšu instrumentus turēt tikai pie tādas trešās personas, kura ir pakļauta attiecīgajā valstī spēkā esošajām prasībām par klienta finanšu instrumentu šķirtu turēšanu un tiek uzraudzīta.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga nodot klientam piederošos finanšu instrumentus ārvalstī reģistrētai trešajai personai, ja šajā valstī netiek regulēta finanšu instrumentu turēšana trešo personu labā, izņemot gadījumu, kad izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) finanšu instrumenta vai ar šo instrumentu saistīta ieguldījumu pakalpojuma raksturs prasa, lai tas tiktu nodots turējumā trešajai personai šajā valstī;

2) finanšu instrumenti tiek turēti profesionāla klienta vārdā un klients ir rakstveidā pieprasījis ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodot tos trešās personas turējumā šajā valstī.

(51) Šā panta ceturtās un piektās daļas prasības piemēro arī tad, ja šī trešā persona kādu no savām funkcijām attiecībā uz finanšu instrumentu turēšanu un glabāšanu ir deleģējusi kādai citai trešai personai.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic tās turējumā esošo klienta finanšu instrumentu uzskaiti un attiecīgu uzskaites ierakstu saglabāšanu. Klientam piederošo finanšu instrumentu uzskaitē ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina:

1) iespēju jebkurā brīdī nošķirt vienam klientam piederošos finanšu instrumentus no citam klientam piederošiem finanšu instrumentiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošiem finanšu instrumentiem;

2) uzskaites regulāru salīdzināšanu ar tās trešās personas finanšu instrumentu uzskaiti, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde tur klientu finanšu instrumentus;

3) uzskaites ierakstu un uzskaites pareizību un atbilstību klientu finanšu instrumentu apmēram un dod iespēju uzskaites datus vizuāli attēlot lasāmā veidā, lai tos izmantotu kā pārbaudes vai revīzijas liecību;

4) finanšu instrumentu uzskaites reģistru kārtošanu divkāršā ieraksta sistēmā;

5) ierakstu veikšanu klientu kontos uz attaisnojuma dokumentu pamata.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas klientam piederošos finanšu instrumentus tur pie trešās personas, nodrošina, ka klientam piederošie finanšu instrumenti ir identificējami atsevišķi no trešajai personai vai pašai sabiedrībai piederošajiem finanšu instrumentiem, izmantojot kontus ar dažādiem nosaukumiem trešās personas grāmatvedības dokumentos vai līdzīgus pasākumus, kas nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni.

(71) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka netiek pieļautas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumi (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta finanšu instrumentiem, kas trešai personai dod iespēju atsavināt klienta finanšu instrumentus, lai atgūtu parādus, kuri nav saistīti ar klientu vai pakalpojumu sniegšanu klientam, ja vien to neparedz normatīvie akti, kas piemērojami tās ārvalsts tiesību sistēmā, kur tiek turēti finanšu instrumenti. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums slēgt līgumu, kas rada šādas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde attiecīgo informāciju atklāj klientam, norādot ar minēto līgumu saistītos riskus. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir radījusi ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta finanšu instrumentiem vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde tiek informēta, ka tās ir piešķirtas, to ietver klienta līgumā un ieraksta pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes grāmatvedības dokumentos, lai skaidri norādītu klienta aktīvu īpašumtiesību statusu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido atbilstošu organizatorisku struktūru, lai mazinātu klienta finanšu instrumentu vai ar tiem saistīto tiesību zaudējuma vai samazinājuma risku, kas var rasties aktīvu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ.

(9) Komisija var atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura izpilda ieguldītāju rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, turēt finanšu instrumentus savā vārdā (uzņemties savā vārdā saistības un risku, kas izriet no finanšu instrumentu pozīcijām), ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) šādu finanšu instrumentu pozīciju iemesls ir vienīgi ieguldījumu brokeru sabiedrības nespēja savstarpēji savietot ieguldītāju rīkojumus;

2) šādu finanšu instrumentu pozīciju kopējā tirgus vērtība nepārsniedz 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējā kapitāla;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 92., 93., 94. un 95.pantā un Ceturtajā daļā noteiktās prasības;

4) šādām finanšu instrumentu pozīcijām ir gadījuma un pagaidu raksturs, un tās pastāv vienīgi uz laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu minēto darījumu ar finanšu instrumentiem.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 22.03.2012., 15.12.2016. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

129.2 pants. Zvērināta revidenta ziņojums par klientu naudas līdzekļu un finanšu instrumentu turēšanu

Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka zvērināts revidents vismaz reizi gadā pārbauda, vai tās veiktie pasākumi ir pietiekami, lai izpildītu šā likuma 125.1, 125.2, 125.3, 129. un 129.1 pantā noteiktās prasības. Zvērināts revidents iesniedz Komisijai rakstveida ziņojumu par šajā pantā minēto pārbaudi.

(22.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

130.pants. Finanšu instrumentu konti

(1) Pirms finanšu instrumentu konta atvēršanas ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde identificē personu, kas vēlas atvērt kontu, kā arī noskaidro, vai kontā iegrāmatojamie finanšu instrumenti piederēs šai personai vai arī tie būs personas turējumā esoši finanšu instrumenti. Kontu, kurā iegrāmatotie finanšu instrumenti ir personas turējumā esoši finanšu instrumenti, identificē kā nominālo kontu.

(2) Aizliegts atvērt finanšu instrumentu kontus bez klienta identifikācijas. Šī prasība attiecas arī uz ieguldījumu brokeru sabiedrību atvērtajiem klientu naudas kontiem, kas atvērti ar finanšu instrumentiem veicamo klientu darījumu nodrošināšanai.

(3) Nominālā konta atvēršanas gadījumā konta identifikācijā atspoguļo informāciju par to, ka tas ir nominālais konts un tajā esošie finanšu instrumenti nepieder personai, kas atver kontu.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga atvērt nominālo kontu tikai tad, ja persona, kurai tiek atvērts nominālais konts, darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteiktās prasības attiecībā uz klientu identifikāciju nav mazāk stingras par Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(5) (Izslēgta ar 04.10.2007. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(7) (Izslēgta ar 04.10.2007. likumu.)

(8) (Izslēgta ar 04.10.2007. likumu.)

(9) (Izslēgta ar 04.10.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

130.1 pants. Finanšu instrumentu un naudas kontu izraksti

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde klientam saskaņā ar savstarpējo līgumu, kas regulē klienta finanšu instrumentu turēšanu, kā arī pēc klienta pieprasījuma izsniedz finanšu instrumentu konta izrakstu par:

1) noteiktā laikposmā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem;

2) visā konta pastāvēšanas laikā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem, tajā skaitā par veiktajiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem;

3) noteiktu darījumu ar finanšu instrumentiem;

4) kontā iegrāmatotajiem klientam piederošajiem finanšu instrumentiem.

(2) Konta izrakstos norāda ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi identificējošus datus, klientu identificējošus datus, konta numuru, laikposmu, par kuru atspoguļoti darījumi kontā, konta izraksta izsniegšanas datumu, finanšu instrumentu identificējošus datus (nosaukums, ISIN kods), konta sākuma un beigu bilanci, datumu, kurā finanšu instrumenti iegrāmatoti kontā, katra ar finanšu instrumentiem veiktā darījuma rezultātā iegrāmatoto finanšu instrumentu daudzumu un cenu (ja tāda ir zināma), kontā ieskaitīto un no konta norakstīto finanšu instrumentu kopskaitu laikposmā, par kuru izsniegts konta izraksts.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina, ka konta izraksts tiek nosūtīts klientam vismaz reizi gadā, ja tajā ietveramā informācija gada laikā klientam nav sniegta citādi. Izrakstā ietverama šāda informācija:

1) informācija par klientam piederošajiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti kontā tā laikposma beigās, par kuru tiek sniegts izraksts. Ja klienta finanšu instrumentu portfelī konta izraksta sniegšanas dienā ir viens vai vairāki nepabeigti darījumi, informāciju par finanšu instrumentiem atspoguļo, piemērojot darījuma dienas vai norēķinu dienas uzskaites veida datus. Izraudzīto uzskaites veidu konta izrakstos piemēro konsekventi;

2) norāde, vai klienta finanšu instrumenti ir izmantoti vērtspapīru finansēšanas darījumos, un apmērs, kādā tie izmantoti;

3) labums, ko klients guvis no viņam piederošo finanšu instrumentu izmantošanas vērtspapīru finansēšanas darījumos, un labuma gūšanas pamatojums.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura veic klienta portfeļa pārvaldību, šajā pantā minēto informāciju var iekļaut pārskatā par ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz klientam saskaņā ar šā likuma 128.panta vienpadsmitās daļas noteikumiem.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībā atvērtā klienta naudas konta izrakstā norāda attiecīgos datus, kas par finanšu instrumentu kontu sniedz šajā pantā minētajai informācijai līdzvērtīgu informāciju.

(04.10.2007. likuma redakcijāar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

131.pants. Finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpums

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu finanšu instrumentu kontu, šā likuma 129.pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitīto klienta naudas līdzekļu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu.

(2) Kredītiestāde garantē klientu finanšu instrumentu kontu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu atbilstoši Kredītiestāžu likuma un šā panta vienpadsmitās un divpadsmitās daļas prasībām.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība garantē klientu finanšu instrumentu kontu, šā likuma 129.pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitīto klienta naudas līdzekļu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Ziņas par fizisko personu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(5) Ziņas par juridisko personu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz šo juridisko personu pilnvarotiem pārstāvjiem un to pārvaldes institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma, kā arī šo juridisko personu mātes sabiedrībām pēc to pārvaldes institūciju pieprasījuma.

(6) Ziņas par klientu, viņa finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar rakstveida līgumu sniedz trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami piekritis ar ieguldījumu brokeru sabiedrību noslēgtajā līgumā.

(7) Ziņas par fizisko un juridisko personu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas:

a) krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju,

b) civillietā, ar kuru apmierina civilprasību, kas radusies no krimināllietas,

c) civillietā par uzturnaudas (alimentu) piedziņu, ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru vērst piedziņu,

d) civillietā par tādu finanšu instrumentu sadalīšanu, kas ir laulāto kopīga manta,

e) lietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu,

f) mantojuma lietā klienta nāves gadījumā;

2) Valsts kontrolei — par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts manta vai kuras finansē no valsts līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts iepirkumus;

3) Valsts ieņēmumu dienestam, ja:

a) nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai attiecīgajos nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus,

b) nodokļu maksātāja nodokļu audita pārbaudes laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi,

c) nodokļu maksātājs neveic nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām;

4) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam — likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" paredzētajos gadījumos un kārtībā;

5) valsts drošības iestādēm — pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akceptēta pieprasījuma, ja ziņas nepieciešamas, lai pārbaudītu to personu saistību ar terorismu, kurām pieder finanšu instrumenti.

(8) Notāram, kurš izskata mantojuma lietu, ziņas sniedzamas par fiziskās personas — mantojuma atstājēja — kontu atlikumiem.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ziņas sniedz, pamatojoties uz valsts institūcijas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīta konkrētā pārbaudāmā persona un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši attiecīgā likuma prasībām.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības sniegt savai mātes komercsabiedrībai, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, informāciju, kura saskaņā ar šo likumu, Komisijas normatīvajiem noteikumiem vai Komisijas un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzībai.

(11) Ziņas par klientu, viņa finanšu instrumentu kontiem un naudas kontiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu norēķiniem, kā arī par veiktajiem darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautajiem finanšu instrumentiem sniedzamas regulētā tirgus organizētājam pēc tā pieprasījuma, ja šīs ziņas ir nepieciešamas tirdzniecības vietas organizētājam, lai nodrošinātu iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju novēršanai piešķirto uzraudzības funkciju veikšanu.

(111) Ziņas par klientu, viņa finanšu instrumentu kontiem un naudas kontiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu norēķiniem, kā arī par veiktajiem darījumiem ar centrālajā vērtspapīru depozitārijā iegrāmatotiem finanšu instrumentiem sniedzamas centrālajam vērtspapīru depozitārijam pēc tā pieprasījuma, ja šīs ziņas ir nepieciešamas centrālajam vērtspapīru depozitārijam, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2017/392 67. panta 1. punktā noteikto uzraudzības funkciju veikšanu.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz Komisijai ziņas par klientu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tas Komisijai nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 04.10.2007. un 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

131.1 pants. Pieeja informācijai par klienta finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem

(1) Papildus šā likuma 131. pantā noteiktajam ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes informāciju, kas attiecas uz klienta finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem, dara brīvi pieejamu:

1) Komisijai;

2) ieceltiem maksātnespējas procesa administratoriem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija ietver:

1) iekšējos uzskaites ierakstus un uzskaites dokumentus, kas pienācīgi atspoguļo katra klienta uzdevumā turēto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu atlikumus;

2) informāciju par personām, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 129. pantu tur klienta naudas līdzekļus, detalizētu informāciju par kontiem, kuros tiek turēti klienta naudas līdzekļi, un par attiecīgiem līgumiem ar minētajām personām;

3) informāciju par trešām personām, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 129.1 pantu tur klientu finanšu instrumentus, detalizētu informāciju par kontiem, kas atvērti pie trešām personām, un par attiecīgiem līgumiem ar minētajām personām;

4) detalizētu informāciju par trešām personām, kas veic jebkādas ar klientu aktīvu uzskaiti saistītas funkcijas kā ārpakalpojumu, un par funkcijām, kuras tiek veiktas kā ārpakalpojumi;

5) informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes atbildīgajiem darbiniekiem, kas iesaistīti attiecīgajos procesos, tostarp darbiniekiem, kuri atbild par ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu pārraudzību attiecībā uz klienta aktīvu aizsardzību;

6) līgumus, kas reglamentē klienta īpašumtiesības uz aktīviem.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

132.pants. Atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu

(1) Pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā sauc ikvienu, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem vai darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāram (dalībniekam), padomes (ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbiniekam, kā Komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā zvērinātu revidentu pārstāvim, kā šā likuma 131.panta sestajā daļā minētajai personai, kā centrālā vērtspapīru depozitārija vai regulētā tirgus organizētāja padomes, valdes loceklim vai darbiniekam.

(2) Personas, kas izdarījušas šajā pantā minētos pārkāpumus, soda arī tad, ja pārkāpumi izdarīti pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētās personas pārtraukušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu, vai darba attiecības ieguldījumu brokeru sabiedrībā, Komisijā, valsts institūcijā vai kā zvērinātu revidentu pārstāvji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 04.10.2007., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

132.pants. Algoritmiskā tirdzniecība un tieša elektroniskā piekļuve tirdzniecības vietai

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas veic algoritmisko tirdzniecību, ievieš efektīvas sistēmas un riska kontroli, lai nodrošinātu savu tirdzniecības sistēmu izturētspēju un pietiekamu kapacitāti un lai nodrošinātu, ka tām ir noteiktas tirdzniecības robežvērtības un limiti, kā arī lai tās novērš kļūdainu rīkojumu nosūtīšanu vai citādu sistēmu darbību, kas var apdraudēt normālu tirgus darbību. Šādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir arī efektīvas sistēmas un riska kontrole, lai nodrošinātu, ka to tirdzniecības sistēmas nevar izmantot tādā nolūkā, kas neatbilst Regulas Nr.  596/2014 noteikumiem vai tirdzniecības vietas, ar kuru tās savienotas, noteikumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievieš efektīvus darbības nepārtrauktības pasākumus, lai novērstu jebkādas savu tirdzniecības sistēmu kļūmes, un nodrošina, ka tās sistēmas ir pilnībā pārbaudītas un testētas un tiek atbilstoši uzraudzītas, lai nodrošinātu to atbilstību šīs daļas prasībām.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kuras izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, paziņo Komisijai, ja tā veic algoritmisko tirdzniecību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kura veic algoritmisko tirdzniecību, paziņo par to arī tās tirdzniecības vietas organizētājam, kura organizētajās tirdzniecības vietās tā izmanto algoritmisko tirdzniecību kā tirdzniecības vietas biedrs vai dalībnieks.

(3) Komisijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iesniedz aprakstu par tās algoritmiskās tirdzniecības stratēģijām, detalizētiem tirdzniecības parametriem vai sistēmas ierobežojumiem, galvenajām atbilstības un riska kontroles sistēmām un sistēmu pārbaudes rezultātiem, lai pārliecinātos, ka tiek ievērots šā panta pirmajā daļā noteiktais. Komisijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei jebkuru citu informāciju par tās algoritmisko tirdzniecību un tirdzniecības sistēmām, kuras tā izmanto. Komisija no ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes saņemto informāciju var sniegt tās tirdzniecības vietas izcelsmes valsts kompetentajai iestādei pēc šīs iestādes pieprasījuma, kur ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde veic algoritmisko tirdzniecību kā tirdzniecības vietas biedrs vai dalībnieks.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina uzskaiti un pierakstus par visām šajā pantā minētajām darbībām attiecībā uz algoritmisko tirdzniecību, kā arī to, ka uzskaite un pieraksti noformēti tādā veidā, lai Komisija, tos izmantojot, varētu pienācīgi veikt ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes uzraudzību attiecībā uz darbības atbilstību šā likuma prasībām.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, nodrošina, ka dati par visiem tās tirdzniecības vietā iesniegtajiem rīkojumiem, tostarp rīkojumu atcelšanu, izpildītiem rīkojumiem un kotējumiem tirdzniecības vietā, tiek precīzi un hronoloģiskā secībā reģistrēti, izmantojot Komisijas 2016. gada 19. jūlija deleģētajā regulā (ES)   2017/589, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas precizē algoritmiskajā tirdzniecībā iesaistīto ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskās prasības (turpmāk — Regula Nr.  2017/589) noteikto formu. Komisijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt minētos uzskaites datus un pierakstus, un ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tos iesniedz nekavējoties.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izmanto algoritmisko tirdzniecību savā tirgus uzturētāja stratēģijā, ņemot vērā tirgus likviditāti, apjomu, raksturu un tirgojamā instrumenta pazīmes:

1) veic šo tirgus uzturēšanu nepārtraukti kādā noteiktā tirdzniecības vietas darbības laikposmā, izņemot ārkārtas situācijas, nodrošinot tirdzniecības vietā regulāru un paredzamu tirgus likviditāti;

2) rakstveidā noslēdz ar tirdzniecības vietas organizētāju līgumu, kurā precīzi noteikti ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pienākumi, kas minēti šīs daļas 1. punktā;

3) ievieš efektīvas sistēmas un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu šīs daļas 2. punktā minētajā līgumā noteikto pienākumu pastāvīgu izpildi.

(7) Atbilstoši šā panta noteikumiem un šā likuma 35.1 pantam ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas veic algoritmisko tirdzniecību, uzskatāma par tirgus uzturētāju, ja tā kā tirdzniecības vietas biedrs vai dalībnieks vienā vai vairākās tirdzniecības vietās veic tirdzniecību savā vārdā un īsteno stratēģiju, veidojot vienlaicīgu divvirzienu kotējumu par konkurētspējīgu cenu un ar līdzvērtīgu apjomu attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vienā tirdzniecības vietā vai dažādās tirdzniecības vietās un tādējādi regulāri nodrošinot tirgus likviditāti kopumā.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai, ievieš efektīvas sistēmas un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi novērtēta un regulāri pārskatīta šo pakalpojumu izmantojošo klientu piemērotība, ka šie klienti nepārsniedz attiecīgās iepriekšnoteiktās tirdzniecības un kredīta limitus un ka tirdzniecība, ko klienti veic, izmantojot tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai, tiek pienācīgi uzraudzīta, lai nepieļautu, ka tā var radīt risku pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei vai var apdraudēt normālu tirgus darbību, vai var būt par vienu no šo darbību traucējošiem faktoriem, vai arī neatbilst Regulas Nr.  596/2014 prasībām vai tirdzniecības vietas noteikumiem.

(9) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei nav šā panta astotajā daļā minētās sistēmas vai kontroles mehānismu, tai ir aizliegts piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir pilnībā atbildīga par to, ka klienti, kas izmanto tās sniegto pakalpojumu — tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai —, ievēro šā likuma prasības un tirdzniecības vietas noteikumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina visu darījumu uzraudzību, lai varētu identificēt šo noteikumu pārkāpumus, neatbilstošus tirdzniecības apstākļus vai rīcību, kas varētu ietvert ļaunprātīgu tirgus izmantošanu un par ko ir pienākums ziņot Komisijai. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde noslēdz ar klientu rakstveida līgumu, kurā ietver abu pušu būtiskākos pienākumus un tiesības, kas izriet no pakalpojuma — tiešas elektroniskās piekļuves tirdzniecības vietai — piedāvāšanas, ietverot līgumā nosacījumu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga saskaņā ar šo likumu.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kuras izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika un kura piedāvā klientiem tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai, paziņo par to Komisijai un tās tirdzniecības vietas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina tiešu elektronisko piekļuvi.

(12) Komisijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde iesniedz šā panta astotajā daļā minēto sistēmu un kontroles mehānismu aprakstu, kā arī pierādījumus, ka tie tiek piemēroti. Komisija no ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes saņemto informāciju var sniegt pēc pieprasījuma tās tirdzniecības vietas izcelsmes valsts kompetentajai iestādei, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina tiešu elektronisko piekļuvi.

(13) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina uzskaiti un pierakstus par visām šajā pantā minētajām darbībām attiecībā uz tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai, kā arī to, ka uzskaite un pieraksti ir noformēti tādā veidā, lai Komisija, tos izmantojot, varētu pienācīgi veikt ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes uzraudzību par darbības atbilstību šā likuma prasībām.

(14) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks citām personām, ievieš efektīvas sistēmas un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka tīrvērtes pakalpojumi tiek piedāvāti tikai tādām personām, kuras atbilst skaidri noteiktiem kritērijiem, un uz šīm personām attiecas atbilstošas prasības, lai samazinātu riskus ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei un tirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka starp to un attiecīgo personu, kurai piedāvā tīrvērtes pakalpojumu, tiek noslēgts rakstveida līgums, kurā ietverti abu pušu būtiskākie pienākumi un tiesības, kas izriet no tīrvērtes pakalpojuma.

(15) Detalizētākas prasības šā panta prasību piemērošanai nosaka Regula Nr. 2017/589 un Regula Nr. 2017/578.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.pants. Regulāri sniedzamā informācija

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai pārskatus par ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokli, pašu kapitāla attiecību pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamības aprēķinu), lielajiem riska darījumiem un darījumiem ar personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, un citus pārskatus tās noteiktajā kārtībā un termiņos.

(2) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu.)

(3) Komisija ir tiesīga pieprasīt no ieguldījumu brokeru sabiedrības un ar to saistītajām sabiedrībām konsolidētos finanšu pārskatus, kuru iesniegšanas kārtību un termiņus reglamentē Komisijas normatīvie noteikumi.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir nekavējoties informēt Komisiju par visiem apstākļiem, kuri var ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007. un 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

133.1 pants. Finanšu instrumentu tirdzniecība daudzpusējā tirdzniecības sistēmā

DT sistēmu var organizēt:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi licenci DT sistēmas organizēšanai;

2) kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvusi tiesības organizēt DT sistēmu;

3) regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības organizēt DT sistēmu.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.2 pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja pienākumi

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.3 pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas biedri vai dalībnieki

(1) DT sistēmas biedrs vai dalībnieks ir persona, kas saskaņā ar šā likuma 133.4 panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem ir tiesīga veikt darījumus šajā sistēmā.

(2) Par DT sistēmas biedru vai dalībnieku var kļūt:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

2) citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(3) DT sistēmas organizētājs ir tiesīgs piešķirt biedra vai dalībnieka statusu arī personai, kura nav minēta šā panta otrajā daļā, bet kura saskaņā ar sistēmas organizētāja apstiprinātajiem kritērijiem ir piemērota un atbilstoša un kurai ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību DT sistēmā, un kurai ir pietiekami resursi un organizatoriskā struktūra, lai veiktu DT sistēmas biedra vai dalībnieka pienākumus un garantētu pienācīgus norēķinus par darījumiem.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.4 pants. Tirdzniecības process un darījumu pabeigšana daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un organizētajā tirdzniecības sistēmā

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē DT sistēmas vai OT sistēmas, izstrādā pārskatāmus godīgas un sakārtotas tirdzniecības noteikumus un procedūras un nosaka objektīvus kritērijus rīkojumu efektīvai izpildei. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstošu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus.

(2) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs izstrādā un apstiprina noteikumus par kritērijiem finanšu instrumentiem, kurus var tirgot to sistēmās.

(3) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nodrošina publisku pieejamību informācijai, lai ļautu tās lietotājiem novērtēt finanšu instrumentus un pieņemt ieguldījumu lēmumus, ņemot vērā gan lietotāju īpašības, gan tirgoto instrumentu veidus. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs var nepubliskot minēto informāciju, ja ir pārliecināts, ka šāda informācija ir publiski pieejama.

(4) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs izstrādā, publicē, saglabā un īsteno pārskatāmus un nediskriminējošus, uz objektīviem kritērijiem pamatotus noteikumus, kas reglamentē piekļuvi tā sistēmai.

(5) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs izstrādā pasākumus, lai skaidri identificētu un pārvaldītu iespējamās nelabvēlīgās sekas attiecībā uz DT sistēmas vai OT sistēmas darbību vai attiecībā uz DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāja biedriem vai dalībniekiem un lietotājiem saistībā ar jebkādu interešu konfliktu starp DT sistēmu, OT sistēmu, to īpašniekiem, DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāja interesēm un DT sistēmas vai OT sistēmas drošu darbību.

(6) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs ievēro šā likuma 35.1 un 35.2 panta prasības un ievieš visas nepieciešamās efektīvās sistēmas, procedūras un noteikumus, ar kuru palīdzību to var izdarīt.

(7) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs skaidri informē tās biedrus vai dalībniekus par viņu pienākumiem un atbildību attiecībā uz norēķiniem par darījumiem, kas veikti minētajā sistēmā. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nosaka nepieciešamos pasākumus un kārtību, lai veicinātu efektīvus norēķinus par darījumiem, kas noslēgti attiecīgajā DT sistēmā vai OT sistēmā.

(8) DT sistēma un OT sistēma nodrošina, ka tai ir vismaz trīs nozīmīgi un aktīvi biedri vai dalībnieki vai lietotāji, kuriem ir iespējas un spējas iesaistīties darījumos ar citiem biedriem vai dalībniekiem vai lietotājiem attiecībā uz cenas noteikšanu.

(9) Ja pārvedamus vērtspapīrus, kuri ir iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas tirgo arī DT sistēmā vai OT sistēmā, uz emitentu neattiecas pienākumi par sākotnējo, pastāvīgo vai pēc nepieciešamības pieprasīto finanšu informācijas atklāšanu saistībā ar minēto DT sistēmu vai OT sistēmu.

(10) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nekavējoties izpilda visus Komisijas norādījumus atbilstoši šā likuma 138. pantam apturēt finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēgt to no tirdzniecības DT sistēmas vai OT sistēmas.

(11) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs iesniedz Komisijai sīki izstrādātu DT sistēmas vai OT sistēmas darbības aprakstu, tostarp neatkarīgi no šā likuma 133.6 panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktā visu to savienojumu aprakstu ar citām tirdzniecības vietām (regulētais tirgus, DT sistēma, OT sistēma) vai sistemātisku internalizētāju, kas ir tam pašam DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājam, un to biedru vai dalībnieku vai lietotāju sarakstu. Komisija šo informāciju pēc pieprasījuma nodod Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(12) Par jebkuru DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājam piešķirto atļauju darboties kā DT sistēmai un OT sistēmai Komisija nosūta paziņojumu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(13) Šā panta vienpadsmitajā daļā minētā apraksta un divpadsmitajā daļā minētā paziņojuma saturu un formātu nosaka Komisijas 2016. gada 25. maija īstenošanas regula (ES) 2016/824, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz saturu un formātu aprakstam par daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un organizēto tirdzniecības sistēmu darbību un paziņojumam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (Dokuments attiecas uz EEZ).

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.5 pants. Īpašas prasības daudzpusējai tirdzniecības sistēmai

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē DT sistēmas papildus šā likuma 133.4 pantā noteiktajām prasībām, izstrādā un ievēro noteikumus par rīkojumu izpildi sistēmā.

(2) DT sistēmas organizētājs nodrošina, ka DT sistēmas noteikumi par piekļuvi šai sistēmai, kas izstrādāti saskaņā ar šā likuma 133.4 panta ceturto daļu, atbilst šā likuma 36. pantā noteiktajām prasībām.

(3) DT sistēmas organizētājs nodrošina:

1) pienācīgu aprīkojumu, lai pārvaldītu riskus, kuriem tas ir pakļauts, ieviešot nepieciešamos pasākumus un sistēmas, lai identificētu visus savai darbībai nozīmīgos riskus, kā arī pasākumus, kas efektīvi mazina minētos riskus;

2) efektīvu un savlaicīgu sistēmā veikto darījumu pabeigšanu;

3) nepārtraukti pieejamus pietiekamus finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu DT sistēmas pienācīgu darbību, ņemot vērā tirgū noslēgto darījumu raksturu un apjomu un riskus, kas saistīti ar DT sistēmas darbību.

(4) Attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti saskaņā ar DT sistēmas noteikumiem starp DT sistēmas biedriem vai dalībniekiem vai starp DT sistēmu un DT sistēmas biedru vai dalībnieku, nepiemēro šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā minētās prasības. DT sistēmas biedri vai dalībnieki pilda pienākumus, kas paredzēti šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā attiecībā uz saviem klientiem, ja tie, rīkojoties klientu vārdā, izpilda viņu rīkojumus DT sistēmā.

(5) DT sistēmas organizētājam ir aizliegts izpildīt klienta rīkojumus, veicot darījumus savā vārdā, un iesaistīties sapārotā tirdzniecībā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.6 pants. Īpašas prasības organizētajai tirdzniecības sistēmai

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē OT sistēmas, nedrīkst savā organizētajā OT sistēmā izpildīt klienta rīkojumus, veicot darījumus savā vārdā vai uz citas ar OT sistēmas organizētāju vienā grupā vai koncernā ietilpstošas vienības vai juridiskās personas rēķina. OT sistēmas organizētājs izstrādā attiecīgus noteikumus vai kārtību, kas nosaka šīs daļas noteikumu ievērošanu.

(2) OT sistēmas organizētājs drīkst iesaistīties sapārotā tirdzniecībā ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un noteiktiem atvasinātiem instrumentiem, ja klients ir piekritis šādai rīcībai.

(3) OT sistēmas organizētājs neiesaistās sapārotā tirdzniecībā, lai izpildītu klientu rīkojumus savā organizētajā OT sistēmā, ar tādu atvasinātu finanšu instrumentu klasi, kurai saskaņā ar Regulas Nr.  648/2012 5. pantu piemērojams tīrvērtes pienākums.

(4) OT sistēmas organizētājs īsteno pasākumus, nodrošinot, ka tā veiktā sapārotā tirdzniecība atbilst šā likuma 1. panta pirmās daļas 80. punktā minētā termina skaidrojumam.

(5) OT sistēmas organizētājs ir tiesīgs veikt darījumus savā vārdā citā veidā, nevis iesaistoties sapārotā tirdzniecībā, tikai ar valsts parāda instrumentiem, kuriem nav likvīdā tirgus.

(6) Viena juridiskā persona vienlaikus nevar būt OT sistēmas organizētājs un sistemātisks internalizētājs. OT sistēmu nedrīkst savienot ar sistemātisko internalizētāju tādā veidā, ka OT sistēmā iesniegtie rīkojumi un sistemātiskajā internaliz