1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) amats — darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts vai pašvaldības iestādē, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā;
2) uzņēmuma līgums — civiltiesisks līgums, ar kuru valsts amatpersona apņemas izpildīt citas personas labā noteikta apjoma darbu par zināmu atlīdzību;
3) pilnvarojums — tiesību kopums, ko cita persona piešķīrusi valsts amatpersonai, lai tā rīkotos pilnvarotāja vārdā un interesēs;
4) darījumu partneri — fiziskā vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu;
5) interešu konflikts — situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses;
6) radinieks — tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais;
7) radošais darbs — publicistiska, literāra vai mākslinieciska darbība, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru;
8) valsts vai pašvaldības institūcija — valsts vai pašvaldības iestāde (tās struktūrvienība) vai kapitālsabiedrība (tās filiāle);
9) valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs — valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs (ministrijā — valsts sekretārs) vai kapitālsabiedrības valde.
2.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.
3.pants. Likuma darbības joma
Šis likums paredz:
1) ierobežojumus un aizliegumus valsts amatpersonām;
2) interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā;
3) valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanu un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes mehānismu.
4.pants. Valsts amatpersonas
(1) Valsts amatpersonas ir:
1) Valsts prezidents;
2) Saeimas deputāts;
3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, parlamentārais sekretārs;
4) Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas Kancelejas direktors un viņa vietnieks;
5) Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs;
6) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;
7) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts kontroles revīzijas departamenta sektora vadītājs;
8) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;
9) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks;
10) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu vadītāji un viņu vietnieki, teritoriālo nodaļu vadītāji un izmeklētāji;
11) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks;
12) tiesībsargs un viņa vietnieks;
13) Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis;
14) pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā;
15) pašvaldības domes deputāts;
16) valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;
17) vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis;
18) kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, vai valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;
19) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;
191) tādas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurā vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā kopumā vai atsevišķi pārsniedz 50 procentus, un tāds šādas kapitālsabiedrības padomes loceklis, kas pārstāv valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības intereses;
20) valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvis un tā pilnvarota persona;
21) tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs;
22) Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un militārais darbinieks;
23) (izslēgts ar 12.11.2009. likumu);
24) publiskā iepirkuma komisijas loceklis;
25) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi.
(2) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem.
(21) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras, pildot amata pienākumus valsts drošības iestādēs, veic vismaz vienu no šādām darbībām:
1) izlūkošanu;
2) pretizlūkošanu;
3) operatīvo darbību;
4) izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības ceļā iegūtās informācijas apstrādi, analīzi vai aizsardzību.
(22) Par valsts amatpersonām uzskatāmas tās personas, kuras, pildot amata pienākumus Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu atbalsta vadībā iesaistītajās institūcijās, veic vismaz vienu no šādām darbībām:
1) pilda uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras nav to tiešā vai netiešā pakļautībā;
2) pieņem lēmumu par iesniegto projektu vai projekta iesniegumu;
3) pieņem tādu lēmumu, kas skar piešķirtā finanšu atbalsta izlietojumu.
(23) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostu valdes priekšsēdētāja, ostas pārvaldnieka vai ostas valdes locekļa amatu. Privātajās ostās nodarbinātās personas uzskatāmas par valsts amatpersonām tikai tad, ja to paredz šā panta trešā daļa.
(3) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts vai pašvaldības institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no šā panta otrajā daļā minētajām funkcijām.
(4) Tādas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurā vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā kopumā vai atsevišķi pārsniedz 50 procentus, un tāds šādas kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības intereses, nav uzskatāms par valsts amatpersonu, ja attiecīgā kapitālsabiedrība reģistrēta ārvalstī. Interešu konflikta novēršanu šo kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu darbībā normatīvajos aktos un statūtos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kurai minētajā ārvalstī reģistrētajā kapitālsabiedrībā pieder kapitāla daļas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 15.12.2005., 14.09.2006., 07.06.2007., 26.03.2009., 12.11.2009. un 27.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2010.)
5.pants. Likuma izpildes kontrole
(1) Likuma izpildi kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī citas valsts institūcijas un valsts amatpersonas atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.
(2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību regulē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums.
6.pants. Vispārējie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi
Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.
7.pants. Speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi
(1) Valsts prezidenta amata savienošanu ar citu amatu nosaka Latvijas Republikas Satversme.
(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministriem, īpašu uzdevumu ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem;
2) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;
3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;
4) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi;
5) amatu, kuru viņi ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.
(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam un Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Valsts kontroles revīzijas departamenta sektoru vadītājiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, tiesībsargam un viņa vietniekam, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam, Saeimas Kancelejas direktoram un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, pārvalžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, viņa vietniekiem, centrālā aparāta nodaļu vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo nodaļu vadītājiem un izmeklētājiem, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;
3) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi, apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.1 panta vienpadsmitajā daļā.
(4) Valsts policijas priekšniekam un viņa vietniekam, Drošības policijas priekšniekam un viņa vietniekam, Valsts robežsardzes priekšniekam un viņa vietniekam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam, pašvaldības policijas priekšniekam un viņa vietniekam ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu.
(5) Pašvaldību domju priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītājiem novadu pašvaldībās, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī tādu kapitālsabiedrību valžu locekļiem, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību padomju locekļiem, kuri pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
2) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta četrpadsmitajā daļā nav noteikts citādi;
3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;
31) amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;
32) amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;
4) citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;
41) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.
(51) Šā likuma 4.panta pirmās daļas 19.1 punktā un 2.3 daļā minētajām amatpersonām, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
2) amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;
3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;
4) citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.
(6) Vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī pašvaldības policijas amatpersona un šā likuma 4.panta otrajā un 2.1 daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;
21) amatu arodbiedrībā;
3) citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;
4) saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.
(7) Nacionālo bruņoto spēku komandierim un viņa vietniekam, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšniekam un viņa vietniekam, departamentu un pārvalžu priekšniekiem, Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieriem, vienību komandieriem (priekšniekiem) un garnizonu priekšniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
2) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu.
(8) Pārējiem Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem, militārajiem darbiniekiem un civilajiem darbiniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma, šā panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta Nacionālo bruņoto spēku komandiera vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļauja.
(9) (Izslēgta ar 07.06.2007. likumu.)
(10) Valsts amatpersonai atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šīs darbības ietvaros tiek gūti ienākumi tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma vai prakses ārsta profesionālās darbības.
(101) Valsts amatpersonai, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, atļauts savienot savu amatu ar tādu saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu.
(11) Valsts amatpersonai atļauts savienot savu amatu ar tāda pilnvarojuma izpildi, uz kura pamata šī amatpersona rīkojas sava radinieka vārdā, ja tas nerada interešu konfliktu.
(12) Ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, valsts amatpersonai, ievērojot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, 5.1, sestajā, septītajā, astotajā un trīspadsmitajā daļā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldība vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks. Par šajā daļā minētajiem amatiem nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošais darbs. Šajā daļā minētā amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.
(13) Valsts amatpersonai atļauts savienot savu amatu ar dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi.
(14) Papildus tām valsts amatpersonām, kurām citos likumos un šajā pantā nav atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā, šādu amatu savienošana nav atļauta arī Valsts kancelejas direktoram un viņa vietniekiem, valsts sekretāriem un viņu vietniekiem, kā arī valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 15.12.2005., 14.09.2006., 07.06.2007., 13.11.2008., 26.03.2009., 12.11.2009. un 30.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2010.)
8.pants. Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošana ir aizliegta
(1) Personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:
1) paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta;
2) iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.
(2) Ja persona, kura pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus pilda saistības, kas izriet no uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, turpina pildīt šā panta pirmajā daļā minēto valsts amatpersonas amatu, šī persona triju mēnešu laikā no amatā stāšanās dienas izbeidz uzņēmuma līgumu vai uzsaka pilnvarojumu.
(3) Institūcijai (personai), kas saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto valsts amatpersonas iesniegumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata. Lēmumu nosūta attiecīgajai valsts amatpersonai.
(4) Ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tai ir pienākums pēc minētajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās:
1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;
2) pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu;
3) paziņot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajai institūcijai (personai) par atalgojuma saņemšanas pārtraukšanu un neizmantot turpmāk izmaksājamo atalgojumu.
(5) Ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā institūcija neizpilda šā panta trešās daļas noteikumus, uzskatāms, ka valsts amatpersona ir ievērojusi šā likuma prasības.
(07.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2007.)
8.1 pants. Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošanai, darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildei nepieciešama atļauja
(1) Personai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā, vienlaikus ieņem citu amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu) un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi).
(2) Ja persona, kurai valsts amatpersonas statuss tiek noteikts pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā, vienlaikus ieņem citu amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu) un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, attiecīgajai personai ir pienākums septiņu dienu laikā no valsts amatpersonas statusa noteikšanas dienas rakstveidā iesniegt iepriekšminētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi).
(3) Valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu), un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi).
(4) Ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar šo likumu ir nepieciešama atļauja.
(5) Šajā likumā noteiktajos gadījumos valsts amatpersonai (institūcijai), saņemot šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi), ir pienākums:
1) izvērtēt, vai amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes) savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai;
11) izvērtēt, vai amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes) savienošana nekaitēs Latvijas valsts interesēm, ja darba izpilde paredzēta ārvalstī, starptautiskajā organizācijā, tās pārstāvniecībā (misijā) vai to uzdevumā;
2) mēneša laikā pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikšanos izsniegt atļauju amatu savienošanai (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildei).
(6) Ja pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai, ir mainījušies tiesiskie vai faktiskie apstākļi, kas minēti šā panta piektās daļas 1.punktā un bija par pamatu attiecīga lēmuma pieņemšanai, un šāda apstākļu maiņa nepieļauj turpmāku amatu savienošanu, attiecīgā amatpersona (institūcija) atceļ lēmumu par atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai.
(7) Šā panta piektās daļas 2.punktā un sestajā daļā minēto lēmumu pieņem un noformē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, norādot lēmuma pamatojumu saskaņā ar šā panta piektās daļas 1.punktu un citu normatīvo aktu prasībām.
(8) Ja ar lēmumu atsaka atļaujas izsniegšanu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes) savienošanai vai pieņem lēmumu, ar kuru atceļ lēmumu par atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai, attiecīgā amatpersona šos lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(9) Ja valsts amatpersonai ir atteikts izsniegt atļauju amatu savienošanai un šī amatpersona jau ieņem savienojamu amatu, kā arī gadījumā, ja atcelts lēmums par atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai saskaņā ar šā panta sesto daļu, valsts amatpersona mēneša laikā iesniedz lūgumu atbrīvot to no viena vai vairākiem amatiem, lai ievērotu šajā likumā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus. Institūcijas (personas) un valsts amatpersonas turpmākajai rīcībai piemērojama šā likuma 8.panta trešā, ceturtā un piektā daļa.
(10) Ja valsts amatpersonai ir atteikts izsniegt atļauju amata savienošanai ar saistību izpildi, kas izriet no uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma, un uzņēmuma līgums jau ir stājies spēkā vai šī amatpersona uzņēmusies pilnvarojumu, kā arī gadījumā, ja atcelts lēmums par atļaujas izsniegšanu minēto saistību izpildei saskaņā ar šā panta sesto daļu, attiecīgā amatpersona, ja tā turpina pildīt valsts amatpersonas amatu, saistībā ar kuru atteikta amatu savienošana ar šajā daļā minēto saistību izpildi, triju mēnešu laikā izbeidz uzņēmuma līgumu vai uzsaka pilnvarojumu.
(11) Par šā likuma 7.panta trešās daļas 3.punktā minētās atļaujas izsniegšanu Latvijas Bankas padomes locekļiem lemj Latvijas Bankas prezidents, Valsts kontroles padomes locekļiem — valsts kontrolieris, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniekam un sekretāram — Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam un Satversmes aizsardzības biroja direktoram — Ministru prezidents, Satversmes tiesas tiesnešiem (arī priekšsēdētājam un viņa vietniekam) — Satversmes tiesas rīcības sēde, citiem tiesnešiem — attiecīgās tiesas priekšsēdētājs, rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētājiem — tieslietu ministrs, ģenerālprokuroram — Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem (arī priekšsēdētājam) — ekonomikas ministrs, Nacionālās radio un televīzijas padomes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem (arī priekšsēdētāja vietniekam) — attiecīgās padomes priekšsēdētājs. Par attiecīgo atļauju izsniegšanu citām šā likuma 7.panta trešajā daļā minētajām amatpersonām, kuras amatā iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi Saeima, lemj Saeimas Prezidijs.
(07.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008., 27.05.2010. un 30.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2010.)
9.pants. Ienākumu gūšanas ierobežojumi
(1) Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, kas tai nav aizliegts ar šo likumu vai citiem likumiem, kā arī gūt ienākumus no komercdarbības vai citiem ienākumu avotiem, kas tai nav aizliegti ar šo likumu vai citiem likumiem.
(2) Ja Saeimas deputāts amata pildīšanu savieno ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu.
(3) Valsts amatpersona nedrīkst gūt ienākumus no kapitāla daļām un akcijām, kā arī jebkāda cita veida vērtspapīriem komercsabiedrībās, kas reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs un teritorijās saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
(4) Valsts amatpersonai, kamēr tā ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī trīs gadus pēc šo pienākumu pildīšanas ir aizliegts:
1) tieši vai ar trešo personu starpniecību saņemt jebkāda veida mantiskus labumus, tai skaitā finanšu līdzekļus, kas nav saistīti ar tās pienākumu pildīšanu;
2) pieņemt dāvanas no attiecīgās kapitālsabiedrības, tās pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļiem;
3) iegūt attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas, akcijas vai mantu;
4) ieņemt citus amatus attiecīgajā kapitālsabiedrībā.
(5) Valsts amatpersonai, kura saskaņā ar šā likuma 7.panta piektās daļas 3.2 punktu ieņem amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks, aizliegts gūt ienākumus no tās kapitālsabiedrības, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks un kurā valsts amatpersona ieņem attiecīgo amatu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 15.12.2005., 07.06.2007., 13.11.2008. un 26.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2009.)
10.pants. Komercdarbības ierobežojumi
(1) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministri, īpašu uzdevumu ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un viņu vietnieki, Latvijas Bankas prezidents un viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi, Valsts kontroles revīzijas departamentu sektoru vadītāji, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvalžu direktori, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi, kā arī minēto valsts amatpersonu radinieki nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem pasūtījumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valsts finanšu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.
(11) Šā panta pirmajā daļā neminēto valsts iestāžu vadītāji un viņu vietnieki, kā arī šo valsts amatpersonu radinieki nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas no attiecīgās valsts iestādes saņem pasūtījumu par iepirkumu tās vajadzībām vai finanšu līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.
(2) Attiecīgajām valsts amatpersonām un to radiniekiem jāievēro šā panta pirmās un 1.1 daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus.
(3) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis un tādas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurā vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā kopumā vai atsevišķi pārsniedz 50 procentus, kā arī tāds šādas kapitālsabiedrības padomes loceklis, kas pārstāv valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības intereses, nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieks, akcionārs, biedrs vai tāds individuālais komersants, kas saņem attiecīgās kapitālsabiedrības finanšu līdzekļus un pasūtījumus par iepirkumiem šīs kapitālsabiedrības vajadzībām, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.
(4) Pašvaldību domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, pašvaldību izpilddirektori un viņu vietnieki, kā arī pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītāji novadu pašvaldībās nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus par iepirkumiem tās vajadzībām, finanšu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.
(41) Pašvaldību iestāžu vadītāji un viņu vietnieki nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas no attiecīgās pašvaldības iestādes saņem pasūtījumus par iepirkumiem tās vajadzībām vai finanšu līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.
(5) Republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem, šo pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, kā arī pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītājiem novadu pašvaldībās jāievēro šā panta ceturtās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgās valsts amatpersonas amata pienākumus.
(6) Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie izņēmumi nav pieļaujami, ja valsts amatpersona vada valsts vai pašvaldības institūciju, kura izziņojusi atklātu konkursu, vai šī amatpersona ir iecēlusi amatā kādu no iepirkuma komisijas locekļiem, vai arī tās tiešā vai netiešā pakļautībā ir kāds no iepirkuma komisijas locekļiem.
(7) Valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijā, aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus tādā komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot savus pienākumus, pieņēmusi lēmumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļu, valsts vai pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanu, veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 15.12.2005., 14.09.2006., 26.03.2009. un 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
11.pants. Administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkciju veikšanas un līgumu slēgšanas ierobežojumi
(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
(2) Valsts amatpersona nedrīkst izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās.
(3) Personai, kura pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā ir bijusi komercsabiedrības pārraudzības institūcijas, izpildinstitūcijas vai kontroles institūcijas loceklis, pēc tam, kad tā kļuvusi par valsts amatpersonu un izbeigusi darba vai citas civiltiesiskās attiecības ar komercsabiedrību, vēl divus gadus ir aizliegts izdot administratīvos aktus, kas skar attiecīgās komercsabiedrības darbību.
(4) Šā panta trešajā daļā noteiktais administratīvo aktu izdošanas ierobežojums neattiecas uz tām valsts amatpersonām, kuras pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā bijušas tādas komercsabiedrības pārraudzības institūcijas, izpildinstitūcijas vai kontroles institūcijas locekļi, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus.
(5) Šajā pantā noteiktie administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās attiecīgi Saeimas vai Ministru kabineta administratīvo aktu izdošanā.
(6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz:
1) Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā;
2) Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās attiecīgi Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmuma pieņemšanā par sava atalgojuma noteikšanu vai sevis iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2007.)
12.pants. Aizliegums ietekmēt administratīvo aktu izdošanu, kā arī uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkciju veikšanu
Valsts amatpersonai ir aizliegts, izmantojot savu amata stāvokli, jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz:
1) šo amatpersonu, tās radiniekiem vai darījumu partneriem;
2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt šīs amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses;
3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus;
4) tādu komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī amatpersona vai tās radinieks, kā arī attiecībā uz individuālo komersantu, kas pats ir valsts amatpersona vai tās radinieks.
13.pants. Vispārīgie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi
(1) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt dāvanas šā likuma 13.1 panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Ārpus amata pienākumu pildīšanas valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt dāvanas, ievērojot šā likuma 13.2 pantā noteiktos ierobežojumus.
(2) Dāvana šā likuma izpratnē ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona.
(3) Par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi:
1) ziedi;
2) suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru;
3) apbalvojumi, balvas vai godalgas, kuru pasniegšana paredzēta ārējos normatīvajos aktos;
4) jebkuri labumi un garantijas, ko valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus;
5) pakalpojumi un dažāda veida atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas ir publiski pieejamas.
(07.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2007.)
13.1 pants. Speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi, pildot valsts amatpersonas pienākumus
(1) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas (dāvanas, ko ārvalsts delegācija vai oficiāla amatpersona pasniedz Latvijas valsts amatpersonai diplomātiskajā protokolā noteiktajā kārtībā), kā arī dāvanas, kuras pasniedz:
1) ārvalstu amatpersonas Latvijas valsts amatpersonām oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijā;
2) ārvalstu delegācijas vai amatpersonas valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;
3) ārvalstu amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās strādājošajām valsts amatpersonām;
4) valsts amatpersonai kā valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvim valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās;
5) valsts amatpersonai tā valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus.
(2) Valsts amatpersonai, kamēr tā ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī divus gadus pēc šo pienākumu pildīšanas beigām ir aizliegts pieņemt dāvanas no attiecīgās kapitālsabiedrības un tās pārvaldes institūcijas locekļiem.
(3) Diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kas tiek pieņemtas šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajos gadījumos, ir attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums.
(07.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2007.)
13.2 pants. Speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas
(1) Valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas ir aizliegts pieņemt dāvanas, ja attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas ir sagatavojusi vai izdevusi administratīvos aktus vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgusi līgumus vai veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.
(2) Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.
(07.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2007.)
13.3 pants. Dāvanu reģistrācijas, novērtēšanas, izmantošanas un izpirkšanas kārtība
(1) Diplomātiskās dāvanas reģistrē Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs vai Ministru prezidents, ja diplomātisko dāvanu pieņēmis pats ārlietu ministrs.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas citas dāvanas, kas pieņemtas, pildot valsts amatpersonas pienākumus, un kas saskaņā ar šo likumu ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums.
(07.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2007.)
14.pants. Ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi
(1) Par ziedojumu šā likuma izpratnē uzskatāma finanšu līdzekļu, preces vai pakalpojumu bezatlīdzības atvēlēšana (nodošana) noteiktiem mērķiem.
(2) Valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai ir aizliegts prasīt vai pieņemt no fiziskās vai juridiskās personas ziedojumu, kā arī cita veida mantisku palīdzību publiskām vajadzībām, ja ziedojums vai palīdzība ietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz šo fizisko vai juridisko personu.
(3) Valsts amatpersona, kā arī valsts vai pašvaldības institūcija var pieņemt ziedojumu un citāda veida mantisko palīdzību valsts vai pašvaldības institūcijas vajadzībām — personāla apmācības vai darba organizācijas un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai, ja to sniedz kāda neiesaistīta trešā persona un tas tiek pieņemts, ievērojot šā panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, kā arī neveicina valsts amatpersonas nokļūšanu interešu konflikta situācijā. Pirms ziedojuma vai mantiskās palīdzības saņemšanas nepieciešama augstākas amatpersonas vai koleģiālās institūcijas atļauja.
(4) Valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai ir aizliegts vēl divus gadus pēc šā panta trešajā daļā minētā ziedojuma vai mantiskās palīdzības pieņemšanas attiecībā uz ziedotāju pieņemt jebkādus lēmumus.
(5) Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai ar citu personu starpniecību prasīt, pieņemt ziedojumus vai jebkādā citādā veidā piedalīties to vākšanā:
1) pašas valsts amatpersonas vai tās radinieku vajadzībām, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams smagas slimības ārstēšanai;
2) tādu fizisko vai juridisko personu vajadzībām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst vai ir guvuši sava valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas laikā jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla daļām kapitālsabiedrībās, ja kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla;
3) to komersantu vajadzībām, kuru pārvaldes vai revīzijas institūciju loceklis ir šī valsts amatpersona vai tās radinieki vai kuros šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2003.)
15.pants. Aizliegums būt par pārstāvi
(1) Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvi:
1) ja šī amatpersona vai tās radinieki ir mantiski vai citādi personiski ieinteresēti izskatāmajā lietā vai arī ja šīs amatpersonas vai tās radinieku intereses ir pretējas tās valsts vai pašvaldības institūcijas interesēm, kuru šī amatpersona pārstāv;
2) attiecībās ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus;
3) attiecībās ar saviem darījumu partneriem;
4) attiecībās ar tādu komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī amatpersona vai tās radinieks, kā arī attiecībās ar individuālo komersantu, kas pats ir valsts amatpersona vai tās radinieks.
(2) Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvi, izņemot gadījumus, kad to paredz likums par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.
16.pants. Aizliegums saņemt papildu maksu
(1) Valsts amatpersonai, kurai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāsniedz bezmaksas pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt maksu.
(2) Valsts amatpersonai, kurai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, par valsts vai pašvaldības noteiktu maksu jāsniedz pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt papildu maksu.
(3) Maksa šā likuma izpratnē ir:
1) mantas, tai skaitā finanšu līdzekļu, bezatlīdzības nodošana attiecīgajai valsts amatpersonai vai tās radiniekiem;
2) mantas nodošana attiecīgās valsts amatpersonas vai tās radinieku lietošanā bez maksas vai par pazeminātu maksu;
3) pakalpojumu sniegšana attiecīgajai valsts amatpersonai vai tās radiniekiem bez maksas vai par pazeminātu maksu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2003.)
17.pants. Reklamēšanas ierobežojumi
(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata pienākumos.
(2) Reklamēšana šā likuma izpratnē ir jebkāda valsts amatpersonas personiskā vērtējuma publiska paušana par konkrētu komersantu, tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šī amatpersona par to saņēmusi atlīdzību.
18.pants. Ierobežojums rīkoties ar valsts vai pašvaldību mantu
(1) Valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem, likumā, Ministru kabineta noteikumos, kā arī pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.
(2) Rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem, šā likuma izpratnē ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par valsts vai pašvaldības mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļu pārdali.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. un 26.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2009.)
19.pants. Informācijas izmantošanas aizliegums
Informāciju, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, aizliegts prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.
20.pants. Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja pienākumi
(1) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai šajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu valsts amatpersonas amata pilnvaras.
(2) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja pienākums ir ar rakstveida rīkojumu nodot kādas funkcijas vai uzdevuma izpildi citai valsts amatpersonai, ja valsts amatpersona, kurai konkrētā funkcija vai uzdevums atbilstoši tās amata pienākumiem būtu jāveic, ir interešu konflikta situācijā.
(3) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā ir pienākums izlemt jautājumu par valsts amatpersonas iespējamo amata savienošanu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi.
(4) (Izslēgta ar 08.05.2003. likumu.)
(5) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un Valsts ieņēmumu dienestam 15 dienu laikā elektroniskā veidā vai rakstveidā iesniegti valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi.
(51) Attiecībā uz šā likuma 4.panta trešajā daļā minētajām valsts amatpersonām šo amatpersonu sarakstu un tajos izdarīto grozījumu iesniegšanu nodrošina tās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, kura deleģējusi attiecīgās funkcijas, piešķīrusi finanšu līdzekļus, nodevusi mantu vai atbild par deleģēto funkciju izpildi vai finanšu līdzekļu izlietojumu.
(6) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums nekavējoties informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vai šajā likumā noteiktajos gadījumos — Satversmes aizsardzības biroja direktoru par atklātajiem šā likuma pārkāpumiem, kurus izdarījušas attiecīgās institūcijas valsts amatpersonas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 15.12.2005. un 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
21.pants. Valsts amatpersonas pienākumi
(1) Valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai:
1) par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos;
2) par komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī valsts amatpersona vai tās radinieks, vai par to, ka pati valsts amatpersona vai tās radinieks ir individuālais komersants, kas saņem attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas pasūtījumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļus, valsts vai pašvaldības garantētus kredītus vai valsts vai pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.
(2) Augstāka valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas uzdod attiecīgās valsts amatpersonas funkciju izpildi citai valsts amatpersonai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2003.)
22.pants. Valsts amatpersonu uzvedības (ētikas) noteikumi
(1) Valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem.
(2) Valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.
23.pants. Deklarāciju iesniegšanas kārtība
(1) Valsts amatpersonai ir pienākums noteiktā termiņā un kārtībā iesniegt šādas valsts amatpersonas deklarācijas:
1) deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;
2) kārtējā gada deklarāciju;
3) deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;
4) deklarāciju, kuru iesniedz pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.
(2) Valsts amatpersonas, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās valsts amatpersonas, deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam elektroniskā veidā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
(3) Valsts drošības iestādēs strādājošās valsts amatpersonas, izņemot Satversmes aizsardzības biroja direktoru, deklarācijas iesniedz Satversmes aizsardzības biroja direktoram.
(4) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks deklarācijas iesniedz Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai.
(08.05.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. un 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
24.pants. Deklarācijā norādāmā informācija
(1) Deklarācijā valsts amatpersona norāda:
1) savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī sava laulātā, vecāku, brāļu, māsu un bērnu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu un radniecību;
2) savu valsts amatpersonas amatu;
3) informāciju par citiem amatiem, ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda;
4) informāciju par tās īpašumā, valdījumā, lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem (arī par īpašumiem, kurus tā nomā no citām personām), arī tādiem, kuri ir tās valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību;
5) informāciju par to, ka tā ir individuālais komersants, par komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs tā ir, kā arī par tai piederošajām kapitāla daļām, akcijām un vērtspapīriem;
6) informāciju par tai piederošajiem reģistrējamiem transportlīdzekļiem, kā arī tiem transportlīdzekļiem, kuri ir tās valdījumā, lietošanā vai kurus tā iegādājusies uz līzinga līguma pamata;
7) informāciju par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;
8) informāciju par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem;
9) informāciju par tās veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo darījumu apmēru un darījumu puses;
10) informāciju par savām parādsaistībām, kuru apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru un attiecīgi parādnieku vai kreditoru;
11) informāciju par tās izsniegtajiem aizdevumiem (to summu), ja šo aizdevumu kopējais apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;
12) citu informāciju, kuru tā vēlas norādīt deklarācijā.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās ziņas deklarācijā norādāmas gan attiecībā uz Latviju, gan uz ārvalstīm.
(21) Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodrošina, ka deklarācijas aizpildītājam ir pieejama valsts informācijas sistēmās esošā konkrētās deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā informācija. Valsts amatpersona pārbauda un, ja nepieciešams, arī precizē un papildina šo informāciju. Ministru kabinets nosaka, kurās valsts informācijas sistēmās esošā informācija un kādā apjomā ir pieejama, aizpildot deklarāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
(3) Ministru kabinets nosaka pārskata periodu, par kuru iesniedzama deklarācija, kā arī tās aizpildīšanas, iesniegšanas, reģistrēšanas un glabāšanas kārtību.
(4) Deklarācijā sniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu deklarācijas iesniedzējs apstiprina ar parakstu un norāda deklarācijas aizpildīšanas datumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2010.)
25.pants. Deklarāciju iesniegšanas termiņi
(1) Persona, stājoties valsts amatpersonas amatā, šā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā minēto deklarāciju iesniedz mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tās iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu valsts amatpersonas amatā vai saskaņā ar likumu ir sācies Saeimas vai pašvaldības domes deputāta pilnvaru laiks. Persona, kurai, pamatojoties uz šā likuma 4.pantu, valsts amatpersonas statuss tiek noteikts pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā, šā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā minēto deklarāciju iesniedz mēneša laikā no dienas, kad tā iekļauta valsts amatpersonu sarakstā.
(2) Valsts amatpersona ik gadu no 15.februāra līdz 1.aprīlim iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktā minēto deklarāciju.
(3) Persona, ja tā valsts amatpersonas amatu ieņēmusi ilgāk par trim mēnešiem, beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus, divu mēnešu laikā no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 3.punktā minēto deklarāciju.
(4) Valsts amatpersonas deklarācijas, kas minētas šā likuma 23.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā, nav jāiesniedz, ja valsts amatpersona turpina pildīt citu valsts amatpersonas amatu vai stājas jaunā valsts amatpersonas amatā.
(5) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministri, īpašu uzdevumu ministri un parlamentārie sekretāri, pašvaldību domju priekšsēdētāji un pašvaldību izpilddirektori, ja viņi attiecīgā amata pienākumus ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 4.punktā minēto deklarāciju. Šo deklarāciju iesniedz par 24 mēnešiem, kas seko pēc tam, kad valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšana ir izbeigta. Deklarāciju par pirmajiem 12 mēnešiem iesniedz ne vēlāk kā 15.mēnesī, bet par nākamajiem 12 mēnešiem — ne vēlāk kā 27.mēnesī pēc tam, kad valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.
(6) Šā likuma 23.panta pirmajā daļā minētās deklarācijas var precizēt, rakstveidā vēršoties institūcijā, kurai deklarācija iesniegta, un pamatojot precizējumus ne vēlāk kā mēneša laikā pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas šā likuma 26.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005., 26.03.2009. un 30.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2010.)
26.pants. Deklarāciju publiskā pieejamība
(1) Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, deklarācijās ir publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļa. Par publiskās pieejamības nodrošināšanu ir atbildīga valsts amatpersona vai tās institūcijas vadītājs, kas saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, kas saņēmis attiecīgās deklarācijas kopiju.
(2) Publiski pieejamā deklarācijas daļa ir visa deklarācijā ietvertā informācija, izņemot informāciju, kas norādīta šā panta ceturtajā daļā.
(3) Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu saziņas līdzekļu darbinieku, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas.
(4) Publiski nepieejamā deklarācijas daļa ir deklarācijā norādītā valsts amatpersonas, tās radinieku un citu deklarācijā minēto personu dzīvesvieta un personas kods, kā arī darījumu partneri, tai skaitā parādnieki un kreditori.
(5) Ar publiski nepieejamās deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tās valsts amatpersonas un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos — prokurors un izziņas vai valsts drošības iestādes.
(6) Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru, īpašu uzdevumu ministru, parlamentāro sekretāru un republikas pilsētu domju deputātu deklarācijās norādītos publiskojamos datus ne vēlāk kā mēneša laikā, bet pārējo valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc to iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienests publicē elektroniskā veidā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003., 15.12.2005. un 26.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2009.)
27.pants. Pārbaudes kārtība
(1) Valsts amatpersonu izdarītos šā likuma pārkāpumus, kā arī saskaņā ar šo likumu obligāti pārbaudāmos faktus izskata un pārbauda šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Valsts amatpersonu un institūciju tiesības un pienākumus šā likuma prasību izpildē un kontrolē nosaka šis likums un citi normatīvie akti.
(3) Valsts ieņēmumu dienests, Satversmes aizsardzības birojs, Ministru prezidents vai viņa pilnvarota persona atbilstoši šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajai deklarāciju iesniegšanas kārtībai pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, ievērojot šā likuma 28.pantā paredzēto kompetenci. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ievērojot šā likuma 28.pantā paredzēto kompetenci, pārbauda visu šā likuma 4.panta pirmajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas. Ja nepieciešams, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbauda šā likuma 4.panta otrajā, 2.2, 2.3 un trešajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. un 12.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
28.pants. Deklarāciju un faktu pārbaude
(1) Valsts ieņēmumu dienestam, Satversmes aizsardzības birojam un Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai atbilstoši šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajai valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas piekritībai ir pienākums šajā likumā noteiktajos gadījumos pārbaudīt, vai deklarācija ir:
1) iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā;
2) iesniegta noteiktajā termiņā.
(11) (Izslēgta ar 08.05.2003. likumu.)
(2) Satversmes aizsardzības birojam un Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai atbilstoši šā likuma 23.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajai deklarāciju iesniegšanas piekritībai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam šā likuma 23.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos ir pienākums pārbaudīt, vai deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
(3) Valsts ieņēmumu dienestam un Satversmes aizsardzības birojam ir pienākums pārbaudīt, vai:
1) valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis valsts amatpersonu sarakstus;
2) valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja iesniegtie valsts amatpersonu saraksti ir sastādīti pareizi un pilnīgi.
(4) Ja nepieciešams, deklarācijas pārbaudes gaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam, Valsts ieņēmumu dienestam vai Ministru prezidentam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, valsts vai pašvaldības institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.
(5) Ja deklarācijas pārbaudes gaitā atklājas fakti, kas liecina par to, ka valsts amatpersona ir izmantojusi mantu, tai skaitā finanšu līdzekļus, kas pārsniedz šīs amatpersonas deklarācijā norādītos un saskaņā ar šo likumu atļautos ienākumu avotus, kā arī gadījumos, kad saņemta informācija par šādu faktu iespējamību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Ministru prezidentam ir pienākums veikt attiecīgo faktu vai informācijas pārbaudi. Pārbaudes ietvaros, ja nepieciešams, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Ministru prezidentam ir tiesības pieprasīt un saņemt rakstveida paskaidrojumus un dokumentus no jebkuras personas, kā arī, iesaistot Valsts ieņēmumu dienestu, pārbaudīt amatpersonas mantas, tai skaitā finanšu līdzekļu, gūšanas tiesiskumu.
(6) Ja deklarācijas pārbaudes gaitā atklājas pārkāpums, kura izskatīšana nav pārbaudi veikušās institūcijas vai valsts amatpersonas kompetencē, vai fakts, kura izvērtēšana nav pārbaudi veikušās institūcijas vai amatpersonas kompetencē, vai tiek saņemta informācija par šādu faktu esamību, attiecīgā institūcija vai amatpersona šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē institūciju vai valsts amatpersonu, kuras kompetencē ir pārkāpuma turpmāka izskatīšana vai fakta pārbaude.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2003.)
29.pants. Valsts amatpersonas pienākumi deklarāciju, faktu un pārkāpumu pārbaudē
(1) Valsts amatpersonai ir pienākums sniegt un pamatot ar likumu pilnvarotās institūcijas vai valsts amatpersonas pieprasītās ziņas.
(2) Valsts amatpersonai ir pienākums pamatot ar likumu pilnvarotajai institūcijai vai valsts amatpersonai faktu, ka tās izdevumi ir segti un mantiskais stāvoklis uzlabojies no tiesiskiem ienākumu avotiem.
(3) Ja valsts amatpersona nesniedz ar likumu pilnvarotās institūcijas vai valsts amatpersonas pieprasītās ziņas par mantas, tai skaitā finanšu līdzekļu, gūšanas avotiem vai nevar pamatot ienākumu vai mantisko labumu gūšanu no tiesiska avota, tiek prezumēts, ka valsts amatpersona ir guvusi ar šo likumu aizliegtu mantu, tai skaitā finanšu līdzekļus, un šo faktu slēpj no valsts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2003.)
30.pants. Valsts amatpersonu un citu personu atbildība
(1) Par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem iestājas arī civiltiesiskā atbildība.
(2) Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai.
(21) Šā panta otrā daļa nav piemērojama gadījumos, ja amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, bet valsts amatpersona rakstveida atļauju nav lūgusi un šāda amatu savienošana nav radījusi interešu konfliktu. Citos gadījumos valsts amatpersonu pilnībā vai daļēji atbrīvo no to ienākumu un mantisko labumu atmaksas, kuri gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, ja pienākums atmaksāt ienākumus un mantiskos labumus nav samērīgs ar administratīvā pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai.
(3) Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, ar likumu pilnvarotajai valsts institūcijai vai valsts amatpersonai ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai likumā noteiktajā kārtībā prasītu atlīdzināt nodarītos zaudējumus.
(4) Zaudējumu atlīdzību pieprasa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Zaudējumu piedziņa no valsts amatpersonas notiek neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersonu par šā likuma noteikumu pārkāpšanu sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.2007., 13.11.2008. un 27.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2010.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Korupcijas novēršanas likums (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1996, 3., 15.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 8.nr.).
2. Valsts ieņēmumu dienests pilda šajā likumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam noteiktās funkcijas līdz dienai, kad tās likumā noteiktajā kārtībā un termiņā tiek nodotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
2.1 Valsts ieņēmumu dienests turpina un pabeidz pārbaudīt tās deklarācijā norādītās ziņas, kuras liecina par šajā likumā paredzēto ierobežojumu pārkāpšanu, ja minētās pārbaudes Valsts ieņēmumu dienests ir sācis līdz 2003.gada 1.februārim, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāk pildīt savas funkcijas pilnā apjomā.
(08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2003.)
3. Valsts amatpersonām, kas šā likuma spēkā stāšanās dienā vienlaikus ieņem amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu saskaņā ar šā likuma noteikumiem nav atļauta, ir pienākums mēneša laikā izpildīt šā likuma 8.panta pirmās daļas noteikumus.
4. Ar terminiem "komersants", "individuālais komersants", "komercsabiedrība" un "kapitālsabiedrība" šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu "komercdarbība" — arī uzņēmējdarbība likuma "Par uzņēmējdarbību" izpratnē.
5. Līdz likuma par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām spēkā stāšanās dienai ar terminu "valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis" šajā likumā tiek saprasts pilnvarnieks valsts vai pašvaldības statūtsabiedrībās.
6. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.augustam izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti šādi saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumi nr.260 "Kārtība, kādā izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kuras valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt amata pienākumu pildīšanas laikā";
2) Ministru kabineta 1999.gada 2.marta noteikumi nr.80 "Kārtība, kādā aizpildāma valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā";
3) Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi nr.138 "Kārtība, kādā aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu un to radinieku deklarācijas un iesniedzami valsts amatpersonu un valsts amatpersonu amatu saraksti";
4) Ministru kabineta 1999.gada 13.aprīļa noteikumi nr.142 "Noteikumi par Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";
5) Ministru kabineta 1999.gada 4.maija noteikumi nr.161 "Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";
6) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.231 "Noteikumi par valsts civildienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";
7) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.242 "Kārtība, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts mantu".
7. Līdz šā likuma 18.panta pirmajā daļā minēto pašvaldību domju (padomju) saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas tiek piemēroti saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu izdotie pašvaldību domju (padomju) normatīvie akti par rīcību ar pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2003.)
8. Šā likuma noteikumi attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem stājas spēkā vienlaikus ar likuma par zvērinātiem tiesu izpildītājiem spēkā stāšanos, bet attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem — vienlaikus ar likuma par militāro dienestu spēkā stāšanos.
9. Bijušie valsts pilnvarnieki var ieņemt padomes locekļa (priekšsēdētāja) amatu tajā pašā statūtsabiedrībā, kurā iepriekš pildījuši valsts pilnvarnieka pienākumus, ja kapitāla daļu turētājs viņus iecēlis šajā amatā un netiek pārkāpti šā likuma 1.panta 5.punktā ietvertie interešu konflikta situāciju raksturojošie kritēriji.
(08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2003.)
10. Šā likuma 4.panta pirmās daļas 23. un 24.punktā, kā arī 4.panta 2.1 un 2.2 daļā minētās valsts amatpersonas, kuras, pamatojoties uz šā likuma 4.panta pirmo, otro vai trešo daļu, valsts amatpersonu sarakstā iekļautas līdz 2006.gada 1.janvārim, šā likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktā minēto deklarāciju iesniedz līdz 2006.gada 1.aprīlim.
(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
11. Šā likuma 4.panta 25.punkts, kā arī grozījums šā likuma 7.panta sestajā daļā, kas paredz amatu savienošanas ierobežojumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, stājas spēkā vienlaikus ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu.
(14.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.09.2006.)
12. Valsts amatpersona nodrošina atbilstību šā likuma 7.panta divpadsmitās daļas prasībām līdz 2009.gada 1.jūlijam.
(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2009.)
13. Grozījumi par šā likuma 4.panta pirmās daļas 14.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, 7.panta piektās daļas papildināšanu attiecībā uz valsts amatpersonas statusu un amatu savienošanas ierobežojumiem pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājam, šā likuma 10.panta 1.1 daļa un tai atbilstošais grozījums šā panta otrajā daļā, kā arī grozījumi par šā panta ceturtās un piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un minētā panta papildināšanu ar 4.1 daļu attiecībā uz komercdarbības ierobežojumiem atsevišķām pašvaldību amatpersonām un administratīvi teritoriālo reformu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2009.)
14. Šā likuma grozījums par vārdu “dome (padome)” (attiecīgā skaitlī un locījumā) aizstāšanu visā likumā ar vārdu “dome” (attiecīgā skaitlī un locījumā) stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2009.)
15. Šā likuma pārejas noteikumu 13.punktā minētie grozījumi šā likuma 10.pantā nav attiecināmi uz gadījumiem, kad:
1) pasūtījumi par iepirkumiem valsts iestādes vajadzībām vai finanšu līdzekļi šā likuma 10.panta 1.1 daļā minētajai amatpersonai vai tās radiniekam kā individuālajam komersantam vai tādai komercsabiedrībai, kurā minētās personas ir dalībnieki, akcionāri vai biedri, piešķirti līdz 2009.gada 1.jūlijam (šā likuma 10.panta 1.1 daļa);
2) pasūtījumi par iepirkumiem pašvaldības vajadzībām, finanšu līdzekļi, pašvaldību garantētie kredīti vai privatizācijas fonda līdzekļi pašvaldības izpilddirektora vietniekam kā individuālajam komersantam vai tādai komercsabiedrībai, kurā attiecīgais pašvaldības izpilddirektora vietnieks ir dalībnieks, akcionārs vai biedrs, piešķirti līdz 2009.gada 1.jūlijam (šā likuma 10.panta grozījums par ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā);
3) pasūtījumi par iepirkumiem pašvaldības iestādes vajadzībām vai finanšu līdzekļi pašvaldības iestādes vadītājam vai viņa vietniekam kā individuālajam komersantam vai tādai komercsabiedrībai, kurā pašvaldības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks ir dalībnieks, akcionārs vai biedrs, piešķirti līdz 2009.gada 1.jūlijam (šā likuma 10.panta 4.1 daļa).
(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2009.)
16. Šā likuma pārejas noteikumu 13.punktā minētie grozījumi šā likuma 10.panta otrajā un piektajā daļā par komercdarbības ierobežojumiem attiecināmi tikai uz:
1) novadu domju priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem, novadu domju izpilddirektoriem, pašvaldību izpilddirektoru vietniekiem, kuri amata pienākumus beiguši pildīt 2009.gada 1.jūlijā vai pēc tam;
2) valsts iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem un viņu radiniekiem, ja valsts iestādes vadītājs vai viņa vietnieks amata pienākumus beidzis pildīt 2009.gada 1.jūlijā vai pēc tam.
(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2009.)