Darbības ar dokumentu
Skatīt 2002. gada 25. aprīļa likumu: Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir:
1) nodrošināt valsts amatpersonu darbības atklātumu;
2) novērst valsts amatpersonas nokļūšanu nelikumīgā ietekmējamā stāvoklī;
3) nepieļaut valsts amatpersonas pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. un 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
2.pants. Korupcijas jēdziens
Korupcija šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas dienesta stāvokļa pretlikumīga izmantošana nolūkā gūt materiāla vai cita rakstura labumu.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
3.pants. Nelikumīgs ietekmējams stāvoklis un interešu konflikta situācija
(1) Nelikumīgs ietekmējams stāvoklis ir tāds stāvoklis, kad valsts amatpersona pārkāpj šajā likumā noteiktos ierobežojumus.
(2) Interešu konflikta situācija ir tāda situācija, kad valsts amatpersonai ir jārealizē savas pilnvaras jautājumā, kurā līdztekus tās kā valsts amatpersonas interesēm vienlaikus pastāv arī šīs amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. un 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
4.pants. Likuma piemērošana
(1) Šis likums attiecas uz valsts amatpersonām, kā arī — šajā likumā noteiktajos gadījumos — uz to radiniekiem un bijušajām valsts amatpersonām.
(2) Ja persona vienlaikus pieder pie vairākām šā likuma 5.pantā minētajām valsts amatpersonu kategorijām, uz to attiecas visi ierobežojumi, kas noteikti šīm valsts amatpersonu kategorijām.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
5.pants. Valsts amatpersonas
(1) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir:
1) Valsts prezidents;
2) Saeimas deputāts;
3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts ministrs un parlamentārais sekretārs;
4) Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra padomnieks;
5) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;
6) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas loceklis;
7) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;
8) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks;
9) Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis;
10) valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;
11) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvaldes direktors;
12) civildienesta ierēdnis un civildienesta ierēdņa kandidāts;
13) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks;
14) pilsētas domes un pagasta padomes deputāts;
15) valsts vai pašvaldības uzņēmuma vadītājs un viņa vietnieks, kā arī tādas uzņēmējsabiedrības vadītājs un viņa vietnieks, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus;
16) tiesnesis, prokurors un zvērināts notārs;
17) policijas darbinieks, robežsargs un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks;
18) Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsnieks, instruktors un virsdienesta kareivis.
(2) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir arī citas personas, kas ieceltas, ievēlētas vai apstiprinātas amatos vai veic darbu valsts vai pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī citās to izveidotajās institūcijās, ja attiecīgajai personai, pildot amata vai darba pienākumus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības pieņemt šā likuma 6.panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.
(3) Rīcība ar mantu vai finansu līdzekļiem šā likuma izpratnē izpaužas tādējādi, ka pilnvarota valsts amatpersona pieņem lēmumu par mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par finansu līdzekļu izlietojumu, sadali un pārdali.
(4) To valsts amatpersonu sarakstu, uz kurām attiecas šā panta otrās daļas noteikumi, apstiprina valsts vai pašvaldību iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu to izveidoto institūciju vadītāji. Šie saraksti iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam. Nosakot jaunus amatus vai darbus, grozījumi amatpersonu sarakstā izdarāmi mēneša laikā pēc šo amatu vai darbu noteikšanas.
(15.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
(Nodaļas nosaukums 15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
6. pants. Lēmumu pieņemšanas ierobežojumi
(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz:
1) sevi un saviem radiniekiem;
2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses;
3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;
4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kur attiecīgā amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.
(2) Lēmumus valsts amatpersona var pieņemt tikai likumos, Ministru kabineta noteikumos, nolikumos un citos normatīvajos aktos, kā arī pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos saistošajos noteikumos un citos pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(3) Radinieki šā likuma izpratnē ir personas, kuras ar valsts amatpersonu ir laulībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas.
(4) Lēmums šā likuma izpratnē ir individuāla rakstura tiesību normu piemērojošs akts, kas attiecas uz atsevišķām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras neatrodas lēmuma pieņēmēja tiešā vai netiešā pakļautībā, un ko savas kompetences ietvaros pieņem valsts amatpersona vai koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras locekle ir attiecīgā amatpersona.
(5) Ja rodas šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta situācija, valsts amatpersonai ir pienākums likumā noteiktajā kārtībā nodot attiecīgo funkciju veikšanu citai kompetentai valsts amatpersonai. Ja attiecīgo funkciju veikšanu nav iespējams nodot citai valsts amatpersonai, par to izpildes kārtību lemj augstāka valsts amatpersona vai koleģiāla lēmējinstitūcija.
(6) Šajā pantā noteiktie lēmumu pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā Saeimas kārtības rullī un Ministru kabineta iekārtas likuma 14. un 15.pantā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996., 15.10.1998. un 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
7.pants. Aizliegums ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kā arī uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkciju veikšanu
Valsts amatpersonai aizliegts jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai pieņem lēmumus vai veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz:
1) šo amatpersonu vai tās radiniekiem;
2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses;
3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;
4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kur attiecīgā amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai citu institūciju locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.
(15.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
8. pants. Uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkciju ierobežošana
(1) Valsts amatpersona, kurai saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai citiem normatīvajiem aktiem ir pienākums veikt uzraudzību, kontroli, izziņu, uzlikt sodu vai izšķirt strīdu, nav tiesīga to veikt attiecībā uz:
1) sevi un saviem radiniekiem;
2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses;
3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;
4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kur attiecīgā amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.
(2) Ja rodas šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta situācija, valsts amatpersonai ir pienākums likumā noteiktajā kārtībā nodot attiecīgo funkciju veikšanu citai kompetentai valsts amatpersonai. Ja attiecīgo funkciju veikšanu nav iespējams nodot citai valsts amatpersonai, par to izpildes kārtību lemj augstāka valsts amatpersona vai koleģiāla lēmējinstitūcija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996., 15.10.1998. un 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
9. pants. Aizliegums būt par pārstāvi
(1) Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvi:
1) ja šī amatpersona vai tās radinieki ir materiāli vai citādi personiski ieinteresēti izskatāmajā lietā vai arī ja šīs amatpersonas vai tās radinieku intereses ir pretējas tās valsts vai pašvaldības institūcijas interesēm, kuru šī amatpersona pārstāv;
2) attiecībās ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;
3) attiecībās ar tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.
(2) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļi, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvalžu direktori, tiesneši, prokurori un zvērināti notāri, policijas darbinieki, robežsargi un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsnieki, instruktori un virsdienesta kareivji nedrīkst kļūt par pilnvarniekiem, kurus ieceļ valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs akcionāra vai dalībnieka tiesību un pienākumu realizēšanai uzņēmējsabiedrībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996., 15.10.1998. un 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
10. pants. Aizliegums izmantot dienesta informāciju
Valsts amatpersonai ir aizliegts izmantot savās vai citu personu materiālajās vai citās personiskajās interesēs informāciju, kas saskaņā ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem atzīta par publiski nepieejamu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)
11. pants. Līgumu slēgšanas ierobežojumi
Valsts amatpersona nedrīkst sagatavot vai arī valsts vai pašvaldības institūcijas vārdā slēgt līgumus, kuros šī amatpersona vai tās radinieki ir materiāli vai citādi personiski ieinteresēti, izņemot gadījumus, kad līgums noslēgts publiskas izsoles vai konkursa rezultātā un šī amatpersona šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi par savu ieinteresētību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. un 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
12.pants. Ierobežojums rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem
Valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem tikai likumos, Ministru kabineta noteikumos, citos normatīvajos aktos, kā arī pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos saistošajos noteikumos un citos pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
12.1 pants. Aizliegums izmantot valsts un pašvaldību mantu personiskajām vajadzībām
Valsts amatpersona nedrīkst izmantot valsts vai pašvaldības mantu personiskajām vajadzībām, kā arī nodot to citai personai izmantošanai personiskajām vajadzībām, ja vien tas nav atļauts ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem vai citiem normatīvajiem aktiem.
(18.03.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.1999. Pants stājas spēkā 01.07.1999. Sk. 18.03.1999. likuma grozījumus)
13. pants. Dāvanu pieņemšanas ierobežojumi
(1) Pildot amata pienākumus, valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt jebkādas dāvanas vai citus materiālus labumus, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.
(2) Pildot amata pienākumus, valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt tikai diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kuras valsts amatpersonai pasniedz:
1) oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;
2) Latvijas Republikas valsts svētkos un atceres dienās;
3) tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) jubilejā, kurā strādā šī amatpersona;
4) citos likumos paredzētajos un Ministru kabineta noteiktajos gadījumos.
(3) Diplomātiskās dāvanas šā likuma izpratnē ir dāvanas, kuras ārvalsts oficiālas amatpersonas pasniedz Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un šā likuma 5.panta pirmās daļas 12.punktā un otrajā daļā minētajām Ārlietu ministrijas amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā saskaņā ar protokolu.
(4) Šā panta otrajā daļā minētās dāvanas ir valsts īpašums. Diplomātiskās dāvanas reģistrējamas Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs. Par pārējo dāvanu izmantošanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos paredzēto kārtību lemj tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs, kurā ieņem amatu dāvanas saņēmējs. Ja dāvana ir individuāli lietojams priekšmets, dāvanas saņēmējs to var izpirkt. Dāvanu izpirkšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.
(5) Valsts amatpersonām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām, attiecībā uz kurām šī valsts amatpersona viena gada laikposmā pirms dāvanas saņemšanas nav pieņēmusi lēmumu, veikusi uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikusi sodu. Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā gadu pēc dāvanas pieņemšanas nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju pieņemt lēmumu vai veikt uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikt sodu.
(16.05.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
14.pants. Aizliegums saņemt papildu atalgojumu
(1) Valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amata pienākumus, ir jāsniedz bezmaksas pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt maksu.
(2) Valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amata pienākumus, par valsts vai pašvaldības noteiktu maksu ir jāsniedz pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt papildu maksu.
(3) Maksa šā likuma izpratnē ir:
1) naudas vai citu finansu līdzekļu vai arī kustamās vai nekustamās mantas bezatlīdzības nodošana attiecīgās valsts amatpersonas īpašumā;
2) kustamās vai nekustamās mantas nodošana attiecīgās valsts amatpersonas lietošanā bez maksas vai par pazeminātu maksu;
3) pakalpojumu sniegšana attiecīgajai valsts amatpersonai bez maksas vai par pazeminātu maksu.
15. pants. Reklamēšanas ierobežojumi
(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas darba vai amata pienākumos.
(2) Reklamēšana šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas jebkāda personiska vērtējuma publiska paušana par konkrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šī amatpersona par to ir saņēmusi atlīdzību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. un 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
16. pants. Ierobežojumi, kas valsts amatpersonām jāievēro pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas
(Izslēgts ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)
17.pants. Amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumu ievērošanas kārtība
(1) Valsts amatpersonai, kas ir iecelta, ievēlēta vai apstiprināta kādā no šā likuma 5. pantā minētajiem amatiem (darbiem) un vienlaikus ieņem kādu neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu, ir pienākums triju darba dienu laikā pēc iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā (darbā) rakstveidā paziņot:
1) augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai, ka tā ieņem neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu;
2) institūcijai, kurā tā ieņem neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu, par savu vēlēšanos tikt atbrīvotai no attiecīgā amata (darba).
(2) Institūcijai, kura ir saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto valsts amatpersonas paziņojumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par šīs amatpersonas atbrīvošanu no neatļautā amata (darba) un nosūtīt šo lēmumu attiecīgajai valsts amatpersonai.
(3) Ja valsts amatpersonu no tās neatkarīgu iemeslu dēļ mēneša laikā neatbrīvo no neatļautā amata (darba) un tā nesaņem šā panta otrajā daļā paredzēto lēmumu, šai amatpersonai ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās ir pienākums:
1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam;
2) pārtraukt visu pienākumu pildīšanu, kas saistīti ar neatļauto amatu (darbu);
3) pārtraukt atalgojuma saņemšanu par neatļauto amatu (darbu).
(4) Ja institūcija, kurā valsts amatpersona ieņem neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu, neizpilda šā panta otrās daļas noteikumus, attiecīgā amatpersona uzskatāma par atbrīvotu no neatļautā amata (darba) ar šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa pēdējo dienu.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
18.pants. Pienākums pārtraukt interešu konflikta situāciju
Ja, realizējot savas pilnvaras, valsts amatpersona nokļūst interešu konflikta situācijā, tai ir pienākums:
1) nekavējoties pārtraukt interešu konflikta situāciju;
2) par interešu konflikta situāciju rakstveidā paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
19.pants. Amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi
(1) Valsts prezidentam ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar amatiem, kurus viņš ieņem saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi.
(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;
2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās;
3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;
4) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.
(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un pārvalžu direktoriem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem, policijas darbiniekiem, robežsargiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;
2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.
(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem un viņu vietniekiem, civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatiem, kurus šīs personas ieņem saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās;
3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;
4) citu amatu vai darbu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja par to ir pieņemts attiecīgās institūcijas vadītāja vai koleģiālas lēmējinstitūcijas lēmums.
(5) Šā panta trešajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem, kuri ir tiesīgi pieņemt šā likuma 6.panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem. Šo amatpersonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pārējiem Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta komandiera rakstveida atļauja.
(6) Šā panta trešajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem policijas darbiniekiem un robežsargiem, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, kuri ir iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā amatpersonu sarakstā. Pārējiem policijas darbiniekiem un robežsargiem, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta augstākas amatpersonas rakstveida atļauja.
(7) Šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), kuri ir tiesīgi pieņemt šā likuma 6.panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem. Šo amatpersonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pārējiem civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta augstākas valsts amatpersonas rakstveida atļauja.
(8) Radošais darbs šā likuma izpratnē ir darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru sakarā ar publicistisko, literāro vai māksliniecisko darbību.
(9) Valsts amatpersonām, kurām pieder normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta zemnieku vai zvejnieku saimniecība, ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar amatiem sev piederošajā zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, kuras ienākumi tiek gūti tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes vai zvejniecības, lauksaimniecības produkcijas tirdzniecības un lauku tūrisma.
(15.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
19.1 pants. Atalgojuma saņemšanas ierobežojumi
(1) Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par savu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu un arī atalgojumu par tādu amatu pildīšanu un darbu veikšanu, kuri nav aizliegti ar šo likumu un citiem likumiem.
(2) Ja Saeimas deputāta amata pildīšana tiek savienota ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, atalgojumu ir atļauts saņemt tikai par vienu amatu.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
20.pants. Uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas noteikumi
(1) Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, valsts sekretāriem un viņu vietniekiem, Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem un šo valsts amatpersonu radiniekiem nedrīkst piederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas (kas pārsniedz vienu procentu) uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.
(2) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un viņu vietnieki, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi un šo valsts amatpersonu radinieki nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem, kurus valsts amatpersona un tās radinieki iegūst no kapitāla, kas nepārsniedz vienu procentu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla, kā arī uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus.
(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi attiecīgajām valsts amatpersonām un to radiniekiem ir jāievēro arī divus gadus pēc tam, kad tās beigušas pildīt attiecīgā amata pienākumus.
(4) Valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāji un viņu vietnieki nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņem tā valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pasūtījumus, kuru vada attiecīgā valsts amatpersona, izņemot gadījumus, kad pasūtījums tiek piešķirts publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem, kurus valsts amatpersona iegūst no kapitāla, kas nepārsniedz vienu procentu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla, kā arī uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus.
(5) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem un deputātiem, kā arī pašvaldību izpilddirektoriem nedrīkst piederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas (kas pārsniedz vienu procentu) uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.
(6) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, kā arī pašvaldību izpilddirektori nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem, kurus valsts amatpersona iegūst no kapitāla, kas nepārsniedz vienu procentu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla, kā arī uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus.
(7) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem un šo pašvaldību izpilddirektoriem ir jāievēro šā panta piektās un sestās daļas noteikumi arī gadu pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgā amata pienākumus.
(8) Šā panta pirmajā, otrajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētie izņēmumi nav pieļaujami, ja attiecīgā valsts amatpersona vada valsts vai pašvaldības institūciju, kura izsludinājusi publisku izsoli vai atklātu konkursu, vai šī amatpersona ir iecēlusi amatā kādu no konkursa vai izsoles komisijas locekļiem, vai arī tās tiešā vai netiešā pakļautībā atrodas kāds konkursa vai izsoles komisijas loceklis.
(15.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
21.pants. Īpašie lēmumu pieņemšanas noteikumi
(Izslēgts ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
(Nodaļas numerācija grozīta ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
22. pants. Valsts amatpersonu deklarāciju veidi
(1) Lai varētu kontrolēt, kā valsts amatpersonas ievēro šā likuma noteikumus, attiecīgajām amatpersonām ir pienākums šajā likumā noteiktajos termiņos iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam šādas deklarācijas:
1) valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;
2) ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju;
3) valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;
4) valsts amatpersonas deklarāciju prokuratūras, izziņas un valsts drošības iestādēm.
(2) Valsts vai pašvaldību iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un to izveidoto institūciju vadītāji Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam to valsts amatpersonu sarakstus, kurām saskaņā ar šā likuma 5.panta noteikumiem ir jāiesniedz deklarācijas, kā arī mēneša laikā paziņo par šajos sarakstos izdarītajiem grozījumiem.
(3) Lai valsts vai pašvaldības iestādes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs, organizējot valsts amatpersonas darbu, nepieļautu tās atrašanos interešu konflikta situācijā, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto deklarāciju kopijas šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā valsts amatpersonai ir pienākums iesniegt arī attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājam.
(4) Valsts drošības iestādēs strādājošās valsts amatpersonas šā panta pirmajā daļā minētās deklarācijas iesniedz tikai Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktors savu amatpersonas deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.
(5) Valsts ieņēmumu dienesta korupcijas novēršanas kontroles daļā strādājošās amatpersonas šā panta pirmajā daļā minētās deklarācijas iesniedz daļas vadītājam, bet daļas vadītājs savu amatpersonas deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.
(6) Šā panta pirmajā daļā noteikto deklarāciju veidlapu paraugus apstiprina un deklarāciju aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996., 15.10.1998. un 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
23. pants. Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā
(1) Valsts amatpersonai, stājoties amatā, deklarācija jāiesniedz mēneša laikā no dienas, kad ir pieņemts lēmums par šīs personas iecelšanu amatā vai likumā noteiktajā kārtībā ir publicēta oficiāla informācija par tās ievēlēšanu amatā.
(2) Valsts amatpersonas deklarācijā, kuru iesniedz, stājoties amatā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā norādāmi:
1) deklarācijas iesniedzēja īpašumā vai valdījumā esošie nekustamie īpa-šumi, arī tie, kuri atrodas šīs personas valdījumā sakarā ar nodibinātās aizbildnības vai aizgādnības realizēšanu;
2) deklarācijas iesniedzējam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi;
3) nekustamie īpašumi, kurus deklarācijas iesniedzējs iznomā citām personām vai nomā no citām personām;
4) amati uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un citi amati, ko ieņem deklarācijas iesniedzējs, vai citi darbi, kurus viņš strādā;
5) tās deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru;
6) tie deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, norādot šo aizdevumu apmēru;
7) deklarācijas iesniedzējam piederošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī deklarācijas iesniedzēja īpašumā esošie skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, un viņam piederošie vērtspapīri;
8) deklarācijas iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta (adrese), kā arī deklarācijas iesniedzēja radinieku vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta (adrese) un radniecība.
(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās ziņas valsts amatpersonas deklarācijā sniedzamas gan attiecībā uz Latviju, gan ārvalstīm.
(4) Deklarācijā uzrādāms arī tas īpašums, kas atrodas amatpersonas un tās laulātā kopīpašumā, kā arī kopīpašumā ar kādu citu fizisko vai juridisko personu.
(5) Ja valsts amatpersona, kas ir iesniegusi šajā pantā paredzēto deklarāciju, tiek pārcelta vai ievēlēta citā valsts amatā, tā deklarāciju atkārtoti neiesniedz.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996., 15.10.1998. un 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
24. pants. Ikgadējā valsts amatpersonas deklarācija
(1) Valsts amatpersona ik gadu tādos pašos termiņos, kādos tiek iesniegta vispārējā ienākumu deklarācija, iesniedz ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju.
(2) Ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda:
1) šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās ziņas;
2) deklarācijas iesniedzēja iepriekšējā gadā gūtie visu veidu ienākumi, ievērojot šā panta trešās daļas nosacījumus;
3) Ja periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija, valsts amatpersona ir ieguvusi īpašumā, arī kopīpašumā ar laulāto vai kādu citu personu nekustamo īpašumu vai valsts institūcijās reģistrējamu transportlīdzekli, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuru cena kopsummā vai atsevišķi pārsniedz ienākumu summu, ko attiecīgā valsts amatpersona ieguvusi periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija, šai valsts amatpersonai ir pienākums norādīt to ienākumu avotus, par kuriem iegūts attiecīgais īpašums.
(3) Tādi ienākumi kā darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, visu veidu ienākumi, kurus gūst saskaņā ar vadības līgumiem, honorāri, ienākumi no saimnieciskās darbības, uzņēmējdarbības un realizētā īpašuma, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas nomas (īres), kā arī laimesti un dividendes uzrādāmi neatkarīgi no to vērtības. Mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumi uzrādāmi, ja to vērtība pārsniedz 10 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. un 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
25. pants. Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus
(1) Valsts amatpersonas deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus, jāiesniedz, ja pārskata periods, uz kuru attiecas šā likuma 23.pantā paredzētā deklarācija, ir garāks par trim mēnešiem.
(2) Valsts amatpersonas deklarācijā, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus, jānorāda šā likuma 24.panta otrajā daļā prasītās ziņas.
(3) Šā panta otrajā daļā minētā deklarācija iesniedzama ne vēlāk kā 15 dienas pēc amatpersonas pienākumu pildīšanas pēdējās dienas.
(4) Ja, beidzot pildīt kādus valsts amatpersonas pienākumus, attiecīgā persona turpina pildīt citus valsts amatpersonas pienākumus, tai nav jāiesniedz šajā pantā paredzētā deklarācija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. un 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
26. pants. Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas
(1) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, ja viņi attiecīgo amatu ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz deklarāciju arī par 24 mēnešiem, kas seko pēc amata pildīšanas izbeigšanas. Deklarācija par pirmajiem 12 mēnešiem iesniedzama ne vēlāk kā 15.mēnesī, par otro gadu — ne vēlāk kā 27.mēnesī pēc amata pildīšanas izbeigšanas.
(2) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji un šo pašvaldību izpilddirektori, ja viņi attiecīgo amatu ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz deklarāciju arī par tiem 12 mēnešiem, kas seko pēc amata pildīšanas izbeigšanas. Deklarācija iesniedzama ne vēlāk kā 15.mēnesī pēc amata pildīšanas izbeigšanas.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā deklarācijā jānorāda šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās ziņas.
(16.05.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
27. pants. Valsts amatpersonu radinieku deklarācijas
(Izslēgts ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)
28.pants. Valsts amatpersonas deklarācija prokuratūras, izziņas un valsts drošības iestādēm
(1) Valsts ieņēmumu dienests pēc prokuratūras, izziņas vai valsts drošības iestādes ierosinājuma pieprasa deklarāciju no šā likuma 5.pantā minētajām amatpersonām un to radiniekiem gadījumos, kad tas nepieciešams izziņas vai kriminālvajāšanas nodrošināšanai.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā deklarācijā jānorāda šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā prasītās ziņas, un tā iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam desmit dienu laikā no pieprasījuma dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. un 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
29. pants. Valsts amatpersonu deklarāciju publiskā pieejamība
(1) Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas ir publiski pieejamas. Deklarācijās iekļaujamās ziņas nedrīkst kvalificēt kā konfidenciālas vai tādas, kurām ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Šie noteikumi neattiecas uz ziņām, kas ar šo likumu noteiktas par nepublicējamām.
(2) Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu informācijas līdzekļu žurnālistu, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas, izņemot šā panta trešajā daļā minēto. Turklāt Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra (biedru), ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru un republikas pilsētu domju deputātu deklarācijas ne vēlāk kā mēnesi pēc to iesniegšanas tiek publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(3) Aizliegts publicēt deklarācijā norādīto amatpersonu, to radinieku un citu deklarācijā minēto personu dzīvesvietu (adresi) un personas kodu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996., 15.10.1998. un 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
(Nodaļas numerācija grozīta ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
30.pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi šā likuma izpildes kontrolē
Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums kontrolēt šā likuma noteikumu izpildi. Šai nolūkā Valsts ieņēmumu dienests pārbauda:
1) vai visas valsts amatpersonas likumā noteiktajā termiņā ir iesnieguši deklarācijas;
2) vai visas valsts amatpersonas ir pilnībā aizpildījuši deklarācijas;
3) šā likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā — vai valsts amatpersonu un to radinieku deklarācijās ietvertās ziņas ir pilnīgas un atbilst patiesībai un vai valsts amatpersonas un to radinieki nav pārkāpuši šajā likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
31.pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības, kontrolējot, kā tiek ievēroti ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi
(1) Valsts ieņēmumu dienestam, kontrolējot, kā tiek ievēroti ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi, ir tiesības izprasīt un saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).
(2) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonu radiniekiem deklarācijas, kurās norādāmas šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās ziņas un kuras iesniedzamas 10 dienu laikā no pieprasījuma dienas.
(3) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonām un to radiniekiem papildu deklarāciju, kurā norādāmas ziņas par to īpašumā esošās kustamās un nekustamās mantas iegūšanas avotiem.
(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto deklarāciju veidlapu paraugus apstiprina un deklarāciju aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pārbaudīt ienākumu avotu likumību, ja valsts amatpersona periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija, ir ieguvusi īpašumā, arī kopīpašumā ar laulāto vai kādu citu personu šā likuma 24.panta otrās daļas 3.punktā norādītos īpašumus, ja to cena pārsniedz ienākumus, ko attiecīgā valsts amatpersona ir guvusi periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996., 15.10.1998. un 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
32.pants. Ar interešu konfliktu saistīto ierobežojumu ievērošanas kontroles kārtība
(1) Valsts ieņēmumu dienests pārbauda, vai visās Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra (biedru), ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru, Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka, republikas pilsētu domju deputātu deklarācijās ietvertās ziņas atbilst patiesībai un vai šīs valsts amatpersonas nav pārkāpušas šajā likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
(2) Attiecībā uz pārējām valsts amatpersonām pārbaude tiek veikta ik gadu, pārbaudot ne mazāk kā divus procentus no katras amatpersonu kategorijas pēc Valsts ieņēmumu dienesta noteiktās metodikas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)
33.pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākums uzlikt administratīvos sodus un nodot materiālus izziņas iestādei
(1) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka ir pārkāpti šā likuma noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, tā pienākums ir saukt vainīgo personu pie administratīvās atbildības.
(2) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka valsts amatpersona ir pārkāpusi šā likuma noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta kriminālatbildība, tā pienākums ir izdarīt izziņu pašam vai nodot to citai izziņas iestādei pēc piekritības.
34. pants. Nobeiguma noteikumi
(1) Lai novērstu valsts amatpersonu nokļūšanu nelikumīgā ietekmējamā (korumpējamā) stāvoklī, kā arī lai nepieļautu valsts amatpersonu pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā, valsts amatpersonām citos likumos var noteikt papildu ierobežojumus.
(2) Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks ne retāk kā reizi pusgadā iesniedz Saeimai rakstveida pārskatu par to, kā valsts amatpersonas ievēro šā likuma noteikumus. Pārskatā norādāms arī to valsts amatpersonu saraksts, kuras pārkāpušas Korupcijas novēršanas likumu, šo amatpersonu izdarītie likumpārkāpumi un tām uzliktie sodi.
(16.05.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.1999. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
1. Ministru kabinetam ir pienākums apstiprināt normatīvos aktus, kas nepieciešami šā likuma izpildei.
(18.03.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
2. Lai saskaņotu spēkā esošos likumdošanas aktus ar Korupcijas novēršanas likumu, Ministru kabinetam līdz 1996.gada 1.martam iesniegt Saeimai grozījumus spēkā esošajos likumos.
(21.12.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1995.)
3. Likuma 12., 17. un 20.–29.panta noteikumi piemērojami, sākot ar 1996.gada 1.jūniju.
(21.12.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1995.)
4. Visas Korupcijas novēršanas likuma 5.panta pirmās daļas 1. — 3.punktā minētās valsts amatpersonas, kuras ir ievēlētas vai ieceltas amatā līdz 1996.gada 1.jūnijam, valsts amatpersonas deklarāciju iesniegšanu uzsāk, līdz 1996.gada 1.augustam iesniedzot Korupcijas novēršanas likuma 23.pantā noteikto deklarāciju.
(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)
5. Visas Korupcijas novēršanas likuma 5.panta pirmās daļas 4. —14.punktā minētās valsts amatpersonas, kuras ir ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas amatā vai arī stājušās darba attiecībās līdz 1996.gada 31.decembrim, valsts amatpersonas deklarāciju iesniegšanu uzsāk, iesniedzot ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju par 1996.gadu Korupcijas novēršanas likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.
(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)
6. Tām Korupcijas novēršanas likuma 5.pantā minētajām valsts amatpersonām, kuras pēc šā likuma spēkā stāšanās atrodas nelikumīgā ietekmējamā (korumpējamā) stāvoklī, tas ir, tādā stāvoklī, kas ir pretrunā ar Korupcijas novēršanas likuma II un III nodaļas noteikumiem, ir pienākums līdz 1996.gada 1.augustam izbeigt atrašanos nelikumīgā ietekmējamā (korumpējamā) stāvoklī.
(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)
7. Lai īstenotu valsts politiku korupcijas novēršanā, Ministru kabinets izveido koordinējošu institūciju piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
8. Lai organizētu šā likuma izpildes kontroli, Valsts ieņēmumu dienests līdz 1999.gada 1.janvārim izveido korupcijas novēršanas kontroles daļu, kas ir tieši pakļauta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)
9. Šā likuma 5.pantā minētās valsts amatpersonas ikgadējo deklarāciju par 1998. gadu iesniedz līdz 1999.gada 1.maijam.
(18.03.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.1999.)
 |
 |
 |
 |