Darbības ar dokumentu

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) novērst valsts amatpersonas nokļūšanu nelikumīgā ietekmējamā (korumpējamā) stāvoklī;

2) nepieļaut valsts amatpersonas pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā;

3) (izslēgts ar 16.05.1996. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

2. pants. Korupcijas jēdziens

Korupcija ir valsts amatpersonas pārkāpumi, kas izpaužas kā:

1) tās atrašanās nelikumīgā ietekmējamā (korumpējamā) stāvoklī;

2) pilnvaru realizēšana interešu konflikta situācijā;

3) (izslēgts ar 16.05.1996. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

3. pants. Nelikumīgs ietekmējams (korumpējams) stāvoklis un interešu konflikta situācija

(1) Nelikumīgs ietekmējams (korumpējams) stāvoklis ir tāds stāvoklis, kad valsts amatpersona pārkāpj šajā likumā noteiktos darba tiesisko attiecību, uzņēmējdarbības vai ienākumu gūšanas ierobežojumus.

(2) Interešu konflikta situācija ir tāda situācija, kad valsts amatpersonai ir jārealizē savas pilnvaras jautājumā, kurā līdztekus tās kā valsts amatpersonas interesēm vienlaikus pastāv arī šīs amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

4. pants. Likuma subjekti

Šis likums attiecas uz valsts amatpersonām, kā arī — šajā likumā noteiktajos gadījumos — uz to radiniekiem un uz bijušajām valsts amatpersonām.

5. pants. Valsts amatpersonas jēdziens

(1) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāti;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri;

4) tiesneši, prokurori, zvērināti notāri un policijas darbinieki;

5) Latvijas Bankas prezidents un viņa vietnieks;

6) civildienesta ierēdņi un civildienesta ierēdņu kandidāti;

7) Saeimas ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas, kā arī Ministru kabineta ieceltas vai apstiprinātas amatpersonas;

8) valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) direktori (vadītāji) un viņu vietnieki;

9) pilsētu domju, rajonu padomju, pagastu padomju deputāti un pašvaldību revīzijas komisiju locekļi;

10) pilsētu domju, rajonu padomju, pagastu padomju ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas amatpersonas;

11) Valsts kontroles amatpersonas;

12) citu valsts un pašvaldību koleģiālo lēmējinstitūciju locekļi;

13) citas valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) strādājošas amatpersonas;

14) Nacionālo bruņoto spēku aktīvā (ierindas) dienesta karavīri.

(2) Uz šā panta pirmās daļas 7. un 10.—14.punktā minētajām valsts amatpersonām, kā arī policijas darbiniekiem šajā likumā noteiktie ierobežojumi un pienākumi attiecas tad, ja šīs amatpersonas un darbinieki ir tiesīgi pieņemt lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.

(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

6. pants. Lēmumu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz:

1) sevi un saviem radiniekiem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kur attiecīgā amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

(2) Radinieki šā likuma izpratnē ir personas, kuras ar valsts amatpersonu ir laulībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas.

(3) Lēmums šā likuma izpratnē ir individuāla rakstura tiesību normu piemērojošs akts, kas attiecas uz atsevišķām fiziskajām un juridiskajām personām un ko savas kompetences ietvaros pieņem valsts amatpersona vai koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras locekle ir attiecīgā amatpersona.

(4) Ja rodas šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta situācija, valsts amatpersonai ir pienākums likumā noteiktajā kārtībā nodot attiecīgo funkciju veikšanu citai kompetentai valsts amatpersonai. Ja attiecīgo funkciju veikšanu nav iespējams nodot citai valsts amatpersonai, par to izpildes kārtību lemj augstāka valsts amatpersona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

7. pants. Aizliegums ietekmēt lēmumu pieņemšanu

Realizējot savas pilnvaras, valsts amatpersonai aizliegts jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, lai tās pieņemtu lēmumu attiecībā uz:

1) šo amatpersonu vai tās radiniekiem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kur attiecīgā amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

8. pants. Uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkciju ierobežošana

(1) Valsts amatpersona, kurai saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai citiem normatīvajiem aktiem ir pienākums veikt uzraudzību, kontroli, izziņu, uzlikt sodu vai izšķirt strīdu, nav tiesīga to veikt attiecībā uz:

1) saviem radiniekiem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kur attiecīgā amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

(2) Ja rodas šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta situācija, valsts amatpersonai ir pienākums likumā noteiktajā kārtībā nodot attiecīgo funkciju veikšanu citai kompetentai valsts amatpersonai. Ja attiecīgo funkciju veikšanu nav iespējams nodot citai valsts amatpersonai, par to izpildes kārtību lemj augstāka valsts amatpersona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

9. pants. Aizliegums būt par pārstāvi

Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts institūcijas pārstāvi:

1) ja šī amatpersona vai tās radinieki ir materiāli vai citādi personiski ieinteresēti izskatāmajā lietā vai arī ja šīs amatpersonas vai tās radinieku intereses ir pretējas tās valsts institūcijas interesēm, kuru šī amatpersona pārstāv;

2) attiecībās ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

3) attiecībās ar tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

10. pants. Aizliegums izmantot dienesta informāciju

Valsts amatpersonai ir aizliegts izmantot savās vai citu personu materiālajās vai citās personiskajās interesēs informāciju, kas saskaņā ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem atzīta par publiski nepieejamu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

11. pants. Līgumu slēgšanas ierobežojumi

Valsts amatpersona nedrīkst sagatavot vai arī valsts institūcijas vārdā slēgt līgumus, kuros šī amatpersona vai tās radinieki ir materiāli vai citādi personiski ieinteresēti, izņemot gadījumus, kad līgums noslēgts publiskas izsoles vai konkursa rezultātā un šī amatpersona šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi par savu ieinteresētību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

12.pants. Amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai, ja šajā likumā un citos likumos nav noteikts citādi, ir aizliegts ieņemt citus amatus, izņemot amatus sabiedriskajās un politiskajās organizācijās (partijās), kā arī amatus, kuros valsts amatpersonas, ievērojot šā likuma noteikumus, ieceļ Saeima vai Ministru kabinets.

(2) Valsts amatpersonai, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir atļauts savienot sava amata pildīšanu arī ar pedagoga, zinātnieka, ārsta vai radošo darbu.

(3) Radošais darbs šā likuma izpratnē ir darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru sakarā ar publicistisko vai māksliniecisko darbību.

(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

13. pants. Dāvanu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Pildot amata pienākumus, valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt jebkādas dāvanas vai citus materiālus labumus, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Pildot amata pienākumus, valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt tikai diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kuras valsts amatpersonai pasniedz:

1) oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

2) Latvijas Republikas valsts svētkos un atceres dienās;

3) tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) jubilejā, kurā strādā šī amatpersona;

4) citos Ministru kabineta noteiktajos gadījumos.

(3) Diplomātiskās dāvanas šā likuma izpratnē ir dāvanas, kuras ārvalsts oficiālas amatpersonas pasniedz Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un šā likuma 5.panta pirmās daļas 6.punktā minētajām Ārlietu ministrijas amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā saskaņā ar protokolu.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās dāvanas ir valsts īpašums. Diplomātiskās dāvanas reģistrējamas Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs. Par pārējo dāvanu izmantošanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos paredzēto kārtību lemj tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs, kurā ieņem amatu dāvanas saņēmējs. Ja dāvana ir individuāli lietojams priekšmets, dāvanas saņēmējs to var izpirkt. Dāvanu izpirkšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(5) Valsts amatpersonām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām, attiecībā uz kurām šī valsts amatpersona viena gada laikposmā pirms dāvanas saņemšanas nav pieņēmusi lēmumu, veikusi uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikusi sodu. Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā gadu pēc dāvanas pieņemšanas nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju pieņemt lēmumu vai veikt uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikt sodu.

(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

14.pants. Aizliegums saņemt papildu atalgojumu

(1) Valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amata pienākumus, ir jāsniedz bezmaksas pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt maksu.

(2) Valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amata pienākumus, par valsts vai pašvaldības noteiktu maksu ir jāsniedz pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt papildu maksu.

(3) Maksa šā likuma izpratnē ir:

1) naudas vai citu finansu līdzekļu vai arī kustamās vai nekustamās mantas bezatlīdzības nodošana attiecīgās valsts amatpersonas īpašumā;

2) kustamās vai nekustamās mantas nodošana attiecīgās valsts amatpersonas lietošanā bez maksas vai par pazeminātu maksu;

3) pakalpojumu sniegšana attiecīgajai valsts amatpersonai bez maksas vai par pazeminātu maksu.

15. pants. Reklamēšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas darba vai amata pienākumos.

(2) Reklamēšana šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas jebkāda personiska pozitīva vai negatīva vērtējuma paušana par konkrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) atklātās sapulcēs, masu pasākumos, kā arī šāda vērtējuma izteikšana masu informācijas līdzekļos, ja šī amatpersona par reklamēšanu ir saņēmusi atlīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

16. pants. Ierobežojumi, kas valsts amatpersonām jāievēro pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas

(Izslēgts ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

17. pants. Pienākums pārtraukt nelikumīgu ietekmējamu (korumpējamu) stāvokli

Valsts amatpersonai 24 stundu laikā pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par tās iecelšanu vai apstiprināšanu amatā vai arī likumā noteiktajā kārtībā ir publicēta oficiāla informācija par tās ievēlēšanu, ja šī amatpersona atrodas nelikumīgā ietekmējamā (korumpējamā) stāvoklī, tas ir, tādā stāvoklī, kas ir pretrunā ar šā likuma II un III nodaļas pantos paredzētajiem noteikumiem, ir pienākums ziņot par to augstākai valsts amatpersonai, kā arī pienākums mēneša laikā pārtraukt atrašanos nelikumīgā ietekmējamā (korumpējamā) stāvoklī.

(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

18. pants. Pienākums ziņot par interešu konflikta situāciju

Ja, realizējot savas pilnvaras, valsts amatpersona nokļūst interešu konflikta situācijā, tai nekavējoties jāpārtrauc interešu konflikta situācija un par to rakstveidā jāziņo augstākai valsts amatpersonai, kuras pakļautībā ir šī amatpersona.

(Nodaļas nosaukums 16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

19.pants. Īpašie amatu savienošanas un darba pildīšanas noteikumi

(1) Šā likuma 12.panta noteikumi neattiecas uz šā likuma 5.panta pirmās daļas 9. un 12.punktā minētajām valsts amatpersonām.

(2) Šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 4., 5., 6., 11. un 14.punktā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot savu amatu pildīšanu tikai ar pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(3) Saeimas deputāta amata pildīšanu ir atļauts savienot arī ar šā likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā minēto amatu pildīšanu, saņemot atalgojumu tikai par vienu amatu.

(4) Zvērināta notāra amata pildīšanu ir atļauts savienot arī ar amatiem sabiedriskajās un politiskajās organizācijās (partijās).

(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

20.pants. Īpašie uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas noteikumi

(1) Šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētajām valsts amatpersonām un to radiniekiem nedrīkst piederēt kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.

(2) Šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētās valsts amatpersonas un to radinieki nedrīkst saņemt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.

(3) Šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētajām valsts amatpersonām ir jāievēro šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad tās beigušas pildīt attiecīgā amata pienākumus.

(4) Šā likuma 5.panta pirmās daļas 8. un 13.punktā minētajām valsts amatpersonām ir aizliegts arī saņemt jebkāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ar kuriem valsts vai pašvaldības uzņēmums, kur strādā attiecīgā valsts amatpersona, ir noslēdzis tiesiskus darījumus vai kuri saņem attiecīgā valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pasūtījumus, izņemot gadījumus, kad tiesisks darījums tiek noslēgts vai pasūtījums tiek saņemts publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.

(5) Šā likuma 5.panta pirmās daļas 9.punktā minētajām valsts amatpersonām un pašvaldību izpilddirektoriem, kā arī to radiniekiem nedrīkst piederēt kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.

(6) Šā likuma 5.panta pirmās daļas 9.punktā minētās valsts amatpersonas un pašvaldību izpilddirektori, kā arī to radinieki nedrīkst saņemt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.

(7) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem un šo pašvaldību izpilddirektoriem ir jāievēro šā panta piektās un sestās daļas noteikumi arī gadu pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgā amata pienākumus.

(8) Policijas darbiniekiem ir aizliegts arī veikt jebkādu uzņēmējdarbību.

(9) Šā panta pirmajā, otrajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētie izņēmumi nav pieļaujami, ja attiecīgā valsts amatpersona strādā iestādē, kas ir atbildīga par izsoles vai konkursa organizēšanu.

(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

21.pants. Īpašie lēmumu pieņemšanas noteikumi

Šā likuma 6.pantā noteiktie lēmumu pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

22. pants. Valsts amatpersonu deklarāciju veidi

(1) Lai varētu kontrolēt, kā valsts amatpersonas ievēro šā likuma noteikumus, attiecīgajām amatpersonām ir pienākums šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam šādas deklarācijas:

1) valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;

2) ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju;

3) valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;

4) valsts amatpersonas deklarāciju izziņas un kriminālvajāšanas iestādēm.

(2) Valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam to valsts amatpersonu saraksti, kurām saskaņā ar šā likuma 5. panta noteikumiem ir jāiesniedz deklarācijas, kā arī desmit dienu laikā jāpaziņo par notikušajiem grozījumiem šajos sarakstos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

25. pants. Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus

(1) Valsts amatpersonas deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus, jāiesniedz, ja pārskata periods, uz kuru attiecas šā likuma 23.pantā paredzētā deklarācija, ir garāks par trim mēnešiem.

(2) Valsts amatpersonas deklarācijā, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus, jānorāda šā likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā prasītās ziņas.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā deklarācija iesniedzama ne vēlāk kā valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas pēdējā dienā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

26. pants. Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas

(1) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, ja viņi attiecīgo amatu ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz deklarāciju arī par 24 mēnešiem, kas seko pēc amata pildīšanas izbeigšanas. Deklarācija par pirmajiem 12 mēnešiem iesniedzama ne vēlāk kā 15.mēnesī, par otro gadu — ne vēlāk kā 27.mēnesī pēc amata pildīšanas izbeigšanas.

(2) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji un šo pašvaldību izpilddirektori, ja viņi attiecīgo amatu ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz deklarāciju arī par tiem 12 mēnešiem, kas seko pēc amata pildīšanas izbeigšanas. Deklarācija iesniedzama ne vēlāk kā 15.mēnesī pēc amata pildīšanas izbeigšanas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā deklarācijā jānorāda šā likuma 23. panta otrajā un trešajā daļā noteiktās ziņas.

(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

27. pants. Valsts amatpersonu radinieku deklarācijas

(Izslēgts ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

28.pants. Valsts amatpersonas deklarācija izziņas un kriminālvajāšanas iestādēm

(1) Valsts ieņēmumu dienestam pēc iekšlietu ministra, ģenerālprokurora vai viņu pilnvarotu amatpersonu ierosinājuma jāpieprasa valsts amatpersonas deklarācija no šā likuma 5.pantā minētajām amatpersonām gadījumos, kad tas nepieciešams izziņas vai kriminālvajāšanas nodrošināšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā deklarācijā jānorāda šā likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā prasītās ziņas, un tā iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam desmit dienu laikā no pieprasījuma dienas.

30.pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi šā likuma izpildes kontrolē

Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums kontrolēt šā likuma noteikumu izpildi. Šai nolūkā Valsts ieņēmumu dienests pārbauda:

1) vai visas valsts amatpersonas un to radinieki likumā noteiktajā termiņā ir iesnieguši deklarācijas;

2) vai visas valsts amatpersonas un to radinieki ir pilnībā aizpildījuši deklarācijas;

3) šā likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā — vai valsts amatpersonu un to radinieku deklarācijās ietvertās ziņas ir pilnīgas un atbilst patiesībai un vai valsts amatpersonas un to radinieki nav pārkāpuši šajā likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

31.pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības, kontrolējot, kā tiek ievēroti ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi

(1) Valsts ieņēmumu dienestam, kontrolējot, kā tiek ievēroti ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi, ir tiesības izprasīt un saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

(2) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonām papildu deklarāciju par to īpašumā esošās kustamas un nekustamas mantas iegūšanas avotiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

32.pants. Ar interešu konfliktu saistīto ierobežojumu ievērošanas kontroles kārtība

(1) Valsts ieņēmumu dienests pārbauda, vai visās Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra (biedru), ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru, Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka, republikas pilsētu domju deputātu deklarācijās ietvertās ziņas atbilst patiesībai un vai šīs valsts amatpersonas nav pārkāpušas šajā likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

(2) Attiecībā uz pārējām valsts amatpersonām pārbaude tiek veikta ik gadu, pārbaudot ne mazāk kā divus procentus no katras amatpersonu kategorijas pēc Valsts ieņēmumu dienesta noteiktās metodikas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

33.pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākums uzlikt administratīvos sodus un nodot materiālus izziņas iestādei

(1) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka ir pārkāpti šā likuma noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, tā pienākums ir saukt vainīgo personu pie administratīvās atbildības.

(2) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka valsts amatpersona ir pārkāpusi šā likuma noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta kriminālatbildība, tā pienākums ir izdarīt izziņu pašam vai nodot to citai izziņas iestādei pēc piekritības.

34. pants. Nobeiguma noteikumi

(1) Lai novērstu valsts amatpersonu nokļūšanu nelikumīgā ietekmējamā (korumpējamā) stāvoklī, kā arī lai nepieļautu valsts amatpersonu pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā, valsts amatpersonām citos likumos var noteikt papildu ierobežojumus.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks ne retāk kā reizi pusgadā iesniedz Saeimai rakstveida pārskatu par to, kā valsts amatpersonas ievēro šā likuma noteikumus.

(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

(21.12.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1995.)

1. Ministru kabinetam un Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1996.gada 1.augustam apstiprināt normatīvos aktus, kas nepieciešami šā likuma izpildei.

(21.12.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

2. Lai saskaņotu spēkā esošos likumdošanas aktus ar Korupcijas novēršanas likumu, Ministru kabinetam līdz 1996.gada 1.martam iesniegt Saeimai grozījumus spēkā esošajos likumos.

(21.12.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1995.)

3. Likuma 12., 17. un 20.–29.panta noteikumi piemērojami, sākot ar 1996.gada 1.jūniju.

(21.12.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1995.)

4. Visas Korupcijas novēršanas likuma 5.panta pirmās daļas 1. — 3.punktā minētās valsts amatpersonas, kuras ir ievēlētas vai ieceltas amatā līdz 1996.gada 1.jūnijam, valsts amatpersonas deklarāciju iesniegšanu uzsāk, līdz 1996.gada 1.augustam iesniedzot Korupcijas novēršanas likuma 23.pantā noteikto deklarāciju.

(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

5. Visas Korupcijas novēršanas likuma 5.panta pirmās daļas 4. —14.punktā minētās valsts amatpersonas, kuras ir ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas amatā vai arī stājušās darba attiecībās līdz 1996.gada 31.decembrim, valsts amatpersonas deklarāciju iesniegšanu uzsāk, iesniedzot ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju par 1996.gadu Korupcijas novēršanas likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

6. Tām Korupcijas novēršanas likuma 5.pantā minētajām valsts amatpersonām, kuras pēc šā likuma spēkā stāšanās atrodas nelikumīgā ietekmējamā (korumpējamā) stāvoklī, tas ir, tādā stāvoklī, kas ir pretrunā ar Korupcijas novēršanas likuma II un III nodaļas noteikumiem, ir pienākums līdz 1996.gada 1.augustam izbeigt atrašanos nelikumīgā ietekmējamā (korumpējamā) stāvoklī.

(16.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)