Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā

Izdarīt Korupcijas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1996, 3.,15.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt pantu ar jaunu 1.punktu šādā redakcijā:

"1) nodrošināt valsts amatpersonu darbības atklātumu;";

izteikt līdzšinējo 1.punktu kā 2.punktu šādā redakcijā:

"2) novērst valsts amatpersonas nokļūšanu nelikumīgā ietekmējamā stāvoklī;";

uzskatīt līdzšinējo 2.punktu par 3.punktu.

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Korupcijas jēdziens

Korupcija šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas dienesta stāvokļa pretlikumīga izmantošana nolūkā gūt materiāla vai cita rakstura labumu."

3. Izteikt 3.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"3.pants. Nelikumīgs ietekmējams stāvoklis un interešu konflikta situācija

(1) Nelikumīgs ietekmējams stāvoklis ir tāds stāvoklis, kad valsts amatpersona pārkāpj šajā likumā noteiktos ierobežojumus."

4. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Likuma piemērošana

(1) Šis likums attiecas uz valsts amatpersonām, kā arī - šajā likumā noteiktajos gadījumos - uz to radiniekiem un bijušajām valsts amatpersonām.

(2) Ja persona vienlaikus pieder pie vairākām šā likuma 5.pantā minētajām valsts amatpersonu kategorijām, uz to attiecas visi ierobežojumi, kas noteikti šīm valsts amatpersonu kategorijām."

5. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Valsts amatpersonas

(1) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāts;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts ministrs un parlamentārais sekretārs;

4) Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra padomnieks;

5) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;

6) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas loceklis;

7) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;

8) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks;

9) Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis;

10) valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;

11) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un departamenta direktors;

12) civildienesta ierēdnis un civildienesta ierēdņa kandidāts;

13) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks;

14) pilsētas domes un pagasta padomes deputāts;

15) valsts vai pašvaldības uzņēmuma vadītājs un viņa vietnieks, kā arī tādas uzņēmējsabiedrības vadītājs un viņa vietnieks, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus;

16) tiesnesis, prokurors un zvērināts notārs;

17) policijas darbinieks, robežsargs un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks;

18) Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsnieks, instruktors un virsdienesta kareivis.

(2 ) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir arī citas personas, kas ieceltas, ievēlētas vai apstiprinātas amatos vai veic darbu valsts vai pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī citās to izveidotajās institūcijās, ja attiecīgajai personai, pildot amata vai darba pienākumus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības pieņemt šā likuma 6.panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas t o tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.

(3) To valsts amatpersonu sarakstu, uz kurām attiecas šā panta otrās daļas noteikumi, nosaka Ministru kabinets. Nosakot jaunus amatus vai darbus, grozījumi minētajā sarakstā izdarāmi mēneša laikā pēc šo amatu vai darbu noteikšanas."

6. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II nodaļa
Ierobežojumi valsts amatpersonām
".

7. 6.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā vārdu "radinieki" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "ģimenes locekļi" (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lēmumus valsts amatpersona var pieņemt tikai likumos, Ministru kabineta noteikumos, nolikumos un citos normatīvajos aktos, kā arī pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos saistošajos noteikumos un citos pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.";

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu un izteikt tās šādā redakcijā:

"(3) Radinieki šā likuma izpratnē ir personas, kuras ar valsts amatpersonu ir laulībā vai radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei. Ģimenes locekļi šā likuma izpratnē ir radinieki, ar kuriem amatpersona dzīvo kopā un ar kuriem tai ir kopīga saimniecība.

(4) Lēmums šā likuma izpratnē ir individuāla rakstura tiesību normu piemērojošs akts, kas attiecas uz atsevišķām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras neatrodas lēmuma pieņēmēja tiešā vai netiešā pakļautībā, un ko savas kompetences ietvaros pieņem valsts amatpersona vai koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras locekle ir attiecīgā amatpersona.";

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu un papildināt to pēc vārdiem "augstāka valsts amatpersona" ar vārdiem "vai koleģiāla lēmējinstitūcija";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šajā pantā noteiktie lēmumu pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā Saeimas kārtības rullī un Ministru kabineta iekārtas likuma 14. un 15.pantā noteiktajā kārtībā."

8. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Aizliegums ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kā arī uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkciju veikšanu

Valsts amatpersonai aizliegts jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai pieņem lēmumus vai veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz:

1) šo amatpersonu vai tās radiniekiem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās ģimenes locekļu materiālās vai citas personiskās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās ģimenes locekļi gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kur attiecīgā amatpersona vai tās ģimenes locekļi ir pārvaldes vai citu institūciju locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās ģimenes locekļiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla."

9. 8.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) sevi un saviem radiniekiem;";

aizstāt pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā vārdu "radinieki" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "ģimenes locekļi" (attiecīgā locījumā);

papildināt otro daļu pēc vārdiem "augstāka valsts amatpersona" ar vārdiem "vai koleģiāla lēmējinstitūcija".

10. 9.pantā:

aizstāt vārdus "valsts institūcijas" ar vārdiem "valsts vai pašvaldības institūcijas";

aizstāt 2. un 3.punktā vārdu "radinieki" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "ģimenes locekļi" (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļi, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un departamentu direktori, tiesneši, prokurori un zvērināti notāri, policijas darbinieki, robežsargi un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsnieki, instruktori un virsdienesta kareivji nedrīkst kļūt par pilnvarniekiem, kurus i e ceļ valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs akcionāra vai dalībnieka tiesību un pienākumu realizēšanai uzņēmējsabiedrībā.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

11. Aizstāt 11.pantā vārdus "valsts institūcijas" ar vārdiem "valsts vai pašvaldības institūcijas".

12. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Ierobežojums rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem

Valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem tikai likumos, Ministru kabineta noteikumos, citos normatīvajos aktos, kā arī pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos saistošajos noteikumos un citos pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā."

13. 13.pantā:

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) citos likumos paredzētajos un Ministru kabineta noteiktajos gadījumos.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "5.panta pirmās daļas 6.punktā" ar vārdiem "5.panta pirmās daļas 12.punktā un otrajā daļā".

14. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Reklamēšana šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas jebkāda personiska vērtējuma publiska paušana par konkrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šī amatpersona par to ir saņēmusi atlīdzību."

15. Izteikt 17. un 18.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumu ievērošanas kārtība

(1) Valsts amatpersonai, kas ir iecelta, ievēlēta vai apstiprināta kādā no šā likuma 5. pantā minētajiem amatiem (darbiem) un vienlaikus ieņem kādu neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu, ir pienākums triju darba dienu laikā pēc iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā (darbā) rakstveidā paziņot:

1) augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai, ka tā ieņem neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu;

2) institūcijai, kurā tā ieņem neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu, par savu vēlēšanos tikt atbrīvotai no attiecīgā amata (darba).

(2) Institūcijai, kura ir saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto valsts amatpersonas paziņojumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par šīs amatpersonas atbrīvošanu no neatļautā amata (darba) un nosūtīt šo lēmumu attiecīgajai valsts amatpersonai.

(3) Ja valsts amatpersonu no tās neatkarīgu iemeslu dēļ mēneša laikā neatbrīvo no neatļautā amata (darba) un tā nesaņem šā panta otrajā daļā paredzēto lēmumu, šai amatpersonai ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās ir pienākums:

1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam;

2) pārtraukt visu pienākumu pildīšanu, kas saistīti ar neatļauto amatu (darbu);

3) pārtraukt atalgojuma saņemšanu par neatļauto amatu (darbu).

(4) Ja institūcija, kurā valsts amatpersona ieņem neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu, neizpilda šā panta otrās daļas noteikumus, attiecīgā amatpersona uzskatāma par atbrīvotu no neatļautā amata (darba) ar šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa pēdējo dienu.

18.pants. Pienākums pārtraukt interešu konflikta situāciju

Ja, realizējot savas pilnvaras, valsts amatpersona nokļūst interešu konflikta situācijā, tai ir pienākums:

1) nekavējoties pārtraukt interešu konflikta situāciju;

2) par interešu konflikta situāciju rakstveidā paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai."

16. Izslēgt vārdkopu "III nodaļa. Īpašie noteikumi" un uzskatīt līdzšinējo IV un V nodaļu attiecīgi par III un IV nodaļu.

17. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi

(1) Valsts prezidentam ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar amatiem, kurus viņš ieņem saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi.

(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un departamentu direktoriem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem, policijas darbiniekiem, robežsargiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem un viņu vietniekiem, civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus šīs personas ieņem saskaņā ar likumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu tajā pašā valsts vai pašvaldības institūcijā, kurā attiecīgā valsts amatpersona pilda savus pienākumus, ja par to ir pieņemts attiecīgās institūcijas vai augstākas institūcijas vadītāja vai koleģiālas lēmējinstitūcijas lēmums.

(5) Šā panta trešajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem, kuri ir tiesīgi pieņemt šā likuma 6.panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldība s mantu vai finansu līdzekļiem. Šo amatpersonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pārējiem Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas am a tu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta komandiera rakstveida atļauja.

(6) Šā panta trešajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem policijas darbiniekiem un robežsargiem, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, kuri ir iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā amatpersonu sarakstā. Pārējiem policijas darbiniekiem un robežsargiem, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemt a augstākas amatpersonas rakstveida atļauja.

(7) Šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), kuri ir tiesīgi pieņemt šā likuma 6.panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem. Šo amatpersonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pārējie m civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta augstākas valsts amatpersonas rakstveida atļauja.

(8) Radošais darbs šā likuma izpratnē ir darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru sakarā ar publicistisko vai māksliniecisko darbību.

(9) Valsts amatpersonām, kurām pieder normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta zemnieku vai zvejnieku saimniecība, ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar amatiem sev piederošajā zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, kuras ienākumi tiek gūti tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes vai zvejniecības, lauksaimniecības produkcijas tirdzniecības un lauku tū risma."

18. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

"19.1 pants. Atalgojuma saņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par savu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu un arī atalgojumu par tādu amatu pildīšanu un darbu veikšanu, kuri nav aizliegti ar šo likumu un citiem likumiem.

(2) Ja Saeimas deputāta amata pildīšana tiek savienota ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, atalgojumu ir atļauts saņemt tikai par vienu amatu."

19. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. Uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas noteikumi

(1) Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, valsts sekretāriem un viņu vietniekiem, Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem un šo valsts amatpersonu ģimenes locekļiem nedrīkst piederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas (kas pārsniedz vienu procentu) uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķir t i publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.

(2) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un viņu vietnieki, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi un šo valsts amatpersonu ģimenes locekļi nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem, kurus valsts amatpersona un tās ģimenes locekļi iegūst no kapitāla, kas nepārsniedz vienu procentu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla, kā arī uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi attiecīgajām valsts amatpersonām un to ģimenes locekļiem ir jāievēro arī divus gadus pēc tam, kad tās beigušas pildīt attiecīgā amata pienākumus.

(4) Valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāji un viņu vietnieki nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņem tā valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pasūtījumus, kuru vada attiecīgā valsts amatpersona, izņemot gadījumus, kad pasūtījums tiek piešķirts publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem, kurus valsts amatpersona iegūst no kapitāla, kas nepārsniedz vienu procentu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla, kā arī uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus.

(5) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem un deputātiem, kā arī pašvaldību izpilddirektoriem nedrīkst piederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas (kas pārsniedz vienu procentu) uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.

(6) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, kā arī pašvaldību izpilddirektori nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem, kurus valsts amatpersona iegūst no kapitāla, kas nepārsniedz vienu procentu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla, kā arī uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus.

(7) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem un šo pašvaldību izpilddirektoriem ir jāievēro šā panta piektās un sestās daļas noteikumi arī gadu pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgā amata pienākumus.

(8) Šā panta pirmajā, otrajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētie izņēmumi nav pieļaujami, ja attiecīgā valsts amatpersona vada valsts vai pašvaldības institūciju, kura izsludinājusi publisku izsoli vai atklātu konkursu, vai šī amatpersona ir iecēlusi amatā kādu no konkursa vai izsoles komisijas locekļiem, vai arī tās tiešā vai netiešā pakļautībā atrodas kāds konkursa vai izsoles komisijas loceklis."

20. Izslēgt 21. pantu.

21. 22.pantā:

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdus "izziņas un kriminālvajāšanas iestādēm" ar vārdiem "prokuratūras, izziņas un valsts drošības iestādēm";

papildināt otro daļu pēc vārda "iestāžu" ar vārdiem "uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)";

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Lai valsts vai pašvaldības iestādes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs, organizējot valsts amatpersonas darbu, nepieļautu tās atrašanos interešu konflikta situācijā, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto deklarāciju kopijas šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā valsts amatpersonai ir pienākums iesniegt arī attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājam.

(4) Valsts drošības iestādēs strādājošās valsts amatpersonas šā panta pirmajā daļā minētās deklarācijas iesniedz tikai Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktors savu amatpersonas deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

(5) Valsts ieņēmumu dienesta korupcijas novēršanas kontroles daļā strādājošās amatpersonas šā panta pirmajā daļā minētās deklarācijas iesniedz daļas vadītājam, bet daļas vadītājs savu amatpersonas deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram."

22. 23.pantā:

izteikt otrās daļas 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7) deklarācijas iesniedzējam piederošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī deklarācijas iesniedzēja īpašumā esošie skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, un viņam piederošie vērtspapīri;

8) šā likuma 6.panta trešajā daļā norādīto deklarācijas iesniedzēja radinieku vārds, uzvārds, kā arī radniecība.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās ziņas valsts amatpersonas deklarācijā sniedzamas gan attiecībā uz Latviju, gan ārvalstīm.";

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Deklarācijā uzrādāms arī tas īpašums, kas atrodas amatpersonas un tās laulātā kopīpašumā, kā arī kopīpašumā ar kādu citu fizisko vai juridisko personu.";

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.

23. 24.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda:

1) šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās ziņas;

2) deklarācijas iesniedzēja iepriekšējā gadā gūtie visu veidu ienākumi, ievērojot šā panta trešās daļas nosacījumus."

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tādi ienākumi kā darba alga, autoratlīdzība, honorāri, ienākumi no saimnieciskās darbības, uzņēmējdarbības un realizētā īpašuma, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas nomas (īres), kā arī dāvinājumi, laimesti un dividendes uzrādāmi neatkarīgi no to vērtības. Mantojumi un citi ienākumi uzrādāmi, ja to vērtība pārsniedz 500 latus."

24. 25.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "23.panta otrajā un trešajā daļā" ar vārdiem "24.panta otrajā daļā";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta otrajā daļā minētā deklarācija iesniedzama ne vēlāk kā 15 dienas pēc amatpersonas pienākumu pildīšanas pēdējās dienas.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja, beidzot pildīt kādus valsts amatpersonas pienākumus, attiecīgā persona turpina pildīt citus valsts amatpersonas pienākumus, tai nav jāiesniedz šajā pantā paredzētā deklarācija."

25. Aizstāt 26.panta trešajā daļā un 28.panta otrajā daļā vārdus "23.panta otrajā un trešajā daļā" ar vārdiem "23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā".

26. Izteikt 28.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"28.pants. Valsts amatpersonas deklarācija prokuratūras, izziņas un valsts drošības iestādēm

(1) Valsts ieņēmumu dienests pēc prokuratūras, izziņas vai valsts drošības iestādes ierosinājuma pieprasa deklarāciju no šā likuma 5.pantā minētajām amatpersonām, to radiniekiem un ģimenes locekļiem gadījumos, kad tas nepieciešams izziņas vai kriminālvajāšanas nodrošināšanai."

27. 29.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "jebkuras" ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās";

papildināt otro daļu pēc vārda "žurnālistu" ar vārdiem "kā arī citu personu";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Aizliegts publicēt deklarācijā norādīto amatpersonu un to radinieku dzīvesvietu (adresi)."

28. Izslēgt 30.panta 1. un 2.punktā vārdus "un to radinieki".

29. 31.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonu radiniekiem deklarācijas, kurās norādāmas šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās ziņas un kuras iesniedzamas 10 dienu laikā no pieprasījuma dienas.";

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu un izteikt to šādā redakcijā:

"(3) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonām un to radiniekiem papildu deklarāciju, kurā norādāmas ziņas par to īpašumā esošās kustamās un nekustamās mantas iegūšanas avotiem."

30. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7. Lai īstenotu valsts politiku korupcijas novēršanā, Ministru kabinets izveido koordinējošu institūciju piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

8. Lai organizētu šā likuma izpildes kontroli, Valsts ieņēmumu dienests līdz 1999.gada 1.janvārim izveido korupcijas novēršanas kontroles daļu, kas ir tieši pakļauta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram."

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 15.oktobrī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 4.novembrī

 

18.11.1998