Darbības ar dokumentu

1. Būvobjekts - jaunbūve, renovējama, rekonstruējama vai restaurējama būve, būves daļa vai būvju kopums vai nojaucama būve ar būvdarbu veikšanai nepieciešamo teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

2. Būvdarbu pārtraukšana - būvdarbu apstādināšana saskaņā ar lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu.

3. Būvdarbu uzsākšana - akceptēta būvprojekta īstenošana būvlaukumā pēc būvatļaujas saņemšanas, ko atzīmē ar pirmo ierakstu būvdarbu žurnālā.

4. Būves kārta - būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām.

5. Būves konservācija - pasākumi būvē, kas novērš tās konstrukciju bojāšanos, sabrukumu vai nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī.

6. Būves mets - brīvas formas pirmsprojekta materiāls, kas uzskatāmi ilustrē būvniecības ieceri.

7. Būvlaukums - atbilstoši būvprojektam dabā nosprausta teritorija, kurā notiek būvdarbi.

8. Būvobjekta ģenerālplāns - uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženierkomunikāciju izvietojumu.

9. Būvprojekta akcepts - rakstisks lēmums uzskatīt būvprojektu par pieņemtu, ko izdevusi būvvalde vai cita institūcija Būvniecības likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

10. Būvprojekta autors - sertificēta fiziskā persona vai būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas atbilstoši projektēšanas uzdevumam izstrādājusi pasūtītāja akceptētu būves pamatideju.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

11. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)

12. Darbuzņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, par pasūtītāja vai būvuzņēmēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu.

13. Galvenais būvuzņēmējs - būvuzņēmējs, kas piesaista citus būvuzņēmējus vai darbuzņēmēju, noslēdzot attiecīgus līgumus, un ir atbildīgs par visiem būvdarbiem kopumā.

14. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)

15. Īslaicīgas lietošanas būve - būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

16. Mazēka - vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m².

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

17. Pagaidu būve - būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā (par pagaidu būvēm netiek uzskatītas īslaicīgas lietošanas būves).

18. (Svītrots ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299.)

19. Plānošanas un arhitektūras uzdevums - būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes gabala plānojumam un apbūvei.

20. Projektētājs - sertificēta fiziskā persona vai būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas, pamatojoties uz pasūtītāja akceptētu būves pamatideju, saskaņā ar noslēgto līgumu izstrādā būvprojektu vai tā daļu.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

21. Rekonstrukcija - būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

22. Renovācija - būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

23. Restaurācija - būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti.

24. Segtie darbi - būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildu darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas.

25. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)

25.¹ Nulles cikls - būves (ēkas) pazemes un virszemes daļas būvdarbu posms līdz būves (ēkas) nosacītās nulles (pirmā stāva grīdas) līmeņa atzīmei, ja plānošanas un arhitektūras uzdevumā nav noteikts citādi.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

25.² Sabiedriski nozīmīga būve - ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, publiskā ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā simt cilvēkiem, ražošanas vai noliktavas ēka, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 m², tornis, kā arī tilts, ceļa pārvads, tunelis, ja tas ir garāks par 100 m, vai vairāk nekā viena stāva apakšzemes būve. Pašvaldība vietējos apbūves noteikumos papildus var noteikt sabiedriski nozīmīgas būves attiecīgajā teritorijā.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

25.³ Ugunsdrošības pasākumu pārskats - sabiedriski nozīmīgas būves būvprojekta sastāvdaļa, kurā sniegts būvprojektā paredzēto ugunsdrošības inženiertehnisko risinājumu apraksts, kā arī nepieciešamo ugunsdrošības pasākumu apraksts ēkas drošai ekspluatācijai.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

25.⁴ Apvienotā projektēšana un būvdarbi - būvniecības veids, kurā būvdarbi tiek veikti vienlaikus ar būves projektēšanu, ja uz akceptēta izvērstā skiču projekta pamata ir izstrādāts tehniskais projekts veicamajiem būvdarbiem.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

25.⁵ Ugunsdrošībai nozīmīga inženiertehniskā sistēma - ārējā un iekšējā ūdensvada sistēma, ventilācijas sistēma, ārējā un iekšējā elektroapgāde, ugunsaizsardzības sistēmas.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

25.⁶ Inženiertīklu pievads - ārējā energoapgāde, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu apgādes sistēma, kas sastāv no pazemes vai (un) virszemes cauruļvadu, kabeļu (vadu) un tā tehnisko ietaišu kopuma no sadales tīkla līdz ēkas ievada noslēgierīcei vai ievada sadalnei.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

25.⁷ Iekšējais inženiertīkls - elektronisko sakaru, elektroietaišu, cauruļvadu, iekārtu, ierīču aprīkojuma vai aprīkojuma kopums ēkās aiz ievada noslēgierīces vai ievada sadalnes.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

25.⁸ Tehniskā shēma - inženiertīklu pievada vai iekšējo inženiertīklu tehniskā risinājuma un esošo inženierkomunikāciju attēlojums. Inženiertīkla pievada un iekšējā inženiertīkla shēmas var apvienot, ja to projektēšanu veic vienlaikus.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

26. Šie noteikumi nosaka prasības visu veidu būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai un būvdarbu veikšanai, kā arī būves nojaukšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību. Šie noteikumi neattiecas uz Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību teritorijām ārvalstīs.

(Grozīts ar MK 02.05.2000. noteikumiem Nr.162; MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685)

26.¹ Šie noteikumi piemērojami Būvniecības likuma 6.pantā noteiktajām būvēm, ciktāl Ministru kabinets nav noteicis tām īpašu būvniecības procesa kārtību.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

27. Pirms būvniecības uzsākšanas (arī tādu būvju būvniecības uzsākšanas, kurām Ministru kabinets ir noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu) būvniecības dalībnieki veic darba aizsardzības pasākumus un iekārto darba vietas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

28. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)

29. (Svītrots ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685.)

30. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321)

32. Būvniecības ierosinātājs iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē būvniecības iesniegumu - uzskaites karti.

(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321)

33. Būvniecības iesnieguma - uzskaites kartes veidlapa (1.pielikums) ir vienota visām būvvaldēm.

(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321)

34. Būvniecības iesniegums - uzskaites karte iesniedzama arī tad, ja iepriekš ir izstrādāts būves mets vai ir nepieciešamie tehniskie noteikumi inženierkomunikāciju pieslēgšanai.

(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321)

(Apakašnodaļas nosaukums grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321)

35. Būvvalde 30 dienu laikā pēc būvniecības iesnieguma - uzskaites kartes reģistrācijas dienas izskata attiecīgās būvniecības ieceres atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts), kā arī attiecīgajiem apbūves noteikumiem un izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu (2.pielikums) vai būves nojaukšanas uzdevumu (2.¹pielikums) vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu, vai pieņem lēmumu par būvniecības publiskās apspriešanas rīkošanu (vai nerīkošanu) saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

35.¹ Plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš ir divi gadi pēc tā izsniegšanas. Šo noteikumu 75.punktā minētajā gadījumā plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš ir četri gadi.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)

35.² Būvvalde pagarina plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņu uz laiku, kas minēts šo noteikumu 35.¹ punktā, ja būvvalde ir saņēmusi attiecīgu pasūtītāja iesniegumu. Būvvalde ir tiesīga atjaunot plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņu uz laiku, kas minēts šo noteikumu 35.¹ punktā, ja faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums, nav mainījušies.

(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)

36. Ja pašvaldībā nav būvvaldes, šo noteikumu 35.punktā noteiktās tiesības tiek deleģētas būvvaldei, kuru vairākas pašvaldības var izveidot saskaņā ar savstarpēju vienošanos (līgumu).

37.¹ Būvniecības iesniegums - uzskaites karte un būvatļauja nav nepieciešama, izbūvējot, rekonstruējot vai renovējot šo noteikumu 3.2.² apakšnodaļā minētos inženiertīklu pievadus un iekšējos inženiertīklus esošām ēkām, kas pieņemtas ekspluatācijā.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

37.² Būvniecības iesniegums–uzskaites karte un būvatļauja nav nepieciešama, veicot ēkas (kas nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis) fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu, nemainot to dalījumu, fasādes un jumta siltināšanu, jumta ieseguma nomaiņu. Pasūtītājs šo noteikumu 3.2.¹ apakšnodaļā noteiktajā kārtībā aizpilda ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti (2.² pielikums) un papildus šo noteikumu 40.² punktā minētajiem dokumentiem iesniedz būvvaldē:

37.²1. atbilstoši ieceres dokumentācijai izstrādātu fasādes krāsu risinājumu (krāsu pasi) un galvenos konstruktīvos mezglus;

37.²2. būvdarbu organizācijas shēmu;

37.²3. uzsākot ēkas fasādes siltināšanas būvdarbus, – apdrošinātāja izsniegtu būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju un, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvobjektam nepieciešama būvuzraudzība, – līguma kopiju par būvuzraudzību, kā arī būvuzrauga un atbildīgā būvdarbu vadītāja saistību rakstus.

(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)

38. Ja no būvvaldes saņemts atteikums, būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs lūgt attiecīgo pašvaldību pārskatīt būvvaldes lēmumu. Ja būvniecības ierosinātāju neapmierina pašvaldības lēmums, to var iesniegt izskatīšanai tiesā.

39. (Svītrots ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685.)

40. Plānošanas un arhitektūras uzdevums ir pamats būvprojektēšanai, bet nedod tiesības uzsākt būvdarbus.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

(Apakšnodaļa MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

40.¹ Vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs vienojas ar atbildīgo projektētāju par ieceres dokumentācijas izstrādi un aizpilda apliecinājuma karti (10.pielikums). Ieceres dokumentāciju un apliecinājuma karti sagatavo trijos eksemplāros. Viens eksemplārs paredzēts būvvaldei, pa vienam eksemplāram – pasūtītājam un atbildīgajam projektētājam.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

40.² Vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs būvvaldē iesniedz:

40.²1. apliecinājuma karti;

40.²2. paskaidrojuma rakstu;

40.²3. atbilstoši ieceres dokumentācijai izstrādātu telpu plānu ar tehnisko rādītāju eksplikāciju;

40.²4. būves vai telpu grupas aktuālās tehniskās inventarizācijas lietas kopiju;

40.²5. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas;

40.²6. mainīto inženiertīklu pievadu shēmu, ja mainīti inženiertīklu pievadi;

40.²7. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju, ja vienkāršota renovācija vai vienkāršota rekonstrukcija paredzēta valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā esošā būvē. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja kultūras pieminekļu aizsardzības zonā esošu ēku vienkāršotai rekonstrukcijai un vienkāršotai renovācijai nav nepieciešama, ja attiecīgās pašvaldības būvvalde ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju ir saskaņojusi un ievēro vēsturisko ēku fasāžu apdares renovācijas, logu nomaiņas, fasāžu un jumta siltināšanas, kā arī jumtu iesegumu nomaiņas metodikas principus.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

40.³ Būvvalde vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceri izskata 10 darbdienu laikā pēc tās reģistrācijas būvvaldē un izdara apliecinājuma kartē atzīmi par ieceres akceptēšanu vai sniedz rakstisku pamatotu atteikumu. Ja minētajā termiņā no būvvaldes nav saņemts atteikums:

40.³1. vienkāršotas renovācijas ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt būvdarbus un pēc to pabeigšanas, pamatojoties uz vienkāršotas renovācijas ieceres dokumentāciju un apliecinājuma karti, iesniedz Valsts zemes dienestā iesniegumu par grozījumu (izmaiņu) izdarīšanu būves vai telpu grupas tehniskās inventarizācijas lietā;

40.³2. vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt paredzēto saimniecisko darbību. Šajā gadījumā būvvalde piecu darbdienu laikā pēc ieceres akceptēšanas un attiecīgās atzīmes izdarīšanas apliecinājuma kartē nosūta to Valsts zemes dienestam grozījumu (izmaiņu) izdarīšanai būvju vai telpu grupu tehniskās inventarizācijas lietā;

40.³3. ar būves vai telpu grupas tehnisko inventarizāciju saistītos izde­vumus sedz tās pasūtītājs.

40.⁴ Ja, veicot būves vai telpu grupas tehnisko inventarizāciju, Valsts zemes dienests konstatē, ka būves vai būves daļas izmaiņas neatbilst vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijai, vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs pasūta eksperta - sertificēta speciālista - atzinumu. Pozitīvs minētā eksperta atzinums ir pamats grozījumu (izmaiņu) izdarīšanai būves vai telpu grupas tehniskās inventarizācijas lietā. Eksperta atzinuma kopiju vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs nosūta attiecīgajai būvvaldei.

40.⁵ Vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

40.⁶ Atbildīgais projektētājs atbild par būves vai tās daļas konstrukciju noturību, koplietošanas inženierkomunikāciju netraucētu funkcionēšanu,
atbilstību paredzētajai funkcijai (lietošanas veidam) un normatīvajiem aktiem, kā arī par trešo personu īpašuma tiesību ievērošanu. Atbildīgais projektētājs var papildus pieaicināt citus būvniecības speciālistus, kuri paraksta apliecinājuma karti.

40.⁷ Vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas ierosinātājs atbild par ieceres īstenošanu atbilstoši izstrādātajai vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceres dokumentācijai.

(Apakšnodaļa MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

40.⁸ Attiecīgo sadales tīklu īpašnieks izsniedz tehniskos noteikumus inženiertīklu pievada un iekšējo inženiertīklu izbūves, rekonstrukcijas vai renovācijas ierosinātājam (turpmāk - inženiertīklu izbūves ierosinātājs):

40.⁸1. inženiertīklu pievada izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai;

40.⁸2. iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai, ja tas noteikts normatīvajā aktā.

40.⁹ Inženiertīklu izbūves ierosinātājs vienojas ar projektētāju par tehniskās shēmas izstrādi (trijos eksemplāros) saskaņā ar tehnisko noteikumu un normatīvo aktu prasībām.

40.¹⁰ Tehniskajai shēmai ir šādas daļas:

40.¹⁰1. īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas;

40.¹⁰2. dokumenti un materiāli saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem;

40.¹⁰3. paskaidrojuma raksts, kam nepieciešamības gadījumā pievienojami aprēķini;

40.¹⁰4. projektētāja parakstīts:

40.¹⁰4.1. inženiertīklu pievada novietojuma attēlojums mērogā M 1:250 - M 1:1000 situācijas plānā vai topogrāfiskajā plānā;

40.¹⁰4.2. iekšējo inženiertīklu izvietojums būves inventarizācijas plānā.

40.¹¹ Projektētājs saskaņo tehnisko shēmu ar inženiertīklu izbūves ierosinātāju, attiecīgo inženierkomunikāciju īpašnieku un, ja nepieciešams, ar citiem inženiertīklu turētājiem un trešajām personām, kuru īpašuma tiesības tiek skartas.

40.¹² Izstrādāto tehnisko shēmu inženiertīklu izbūves ierosinātājs iesniedz būvvaldē. Būvvalde 10 darbdienu laikā to izskata un pieņem lēmumu par plānotās izbūves saskaņošanu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu. Būvvalde ir tiesīga noteikt papildu nosacījumus plānotās izbūves veikšanai atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

40.¹³ Ja inženiertīklu izbūve nav uzsākta, saskaņotās tehniskās shēmas derīguma termiņš ir viens gads.

40.¹⁴ Inženiertīklu pievadu izbūvi drīkst veikt attiecīgajā jomā sertificēta persona vai būvkomersantu reģistrā reģistrēta persona, bet iekšējos inženiertīklus drīkst izbūvēt būvētājs, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

40.¹⁵ Izbūvētos inženiertīklu pievadus pieņem ekspluatācijā ar attiecīgā sadales tīkla īpašnieka izsniegtu atzinumu par inženiertīkla gatavību ekspluatācijai.

40.¹⁶ Izbūvētos iekšējos inženiertīklus pieņem ekspluatācijā ar attiecīgā tīkla īpašnieka izsniegtu apliecinājumu vai - atsevišķos gadījumos - ar sadales tīkla īpašnieka atzinumu, kā tas ir noteikts attiecīgo jomu reglamentējošos normatīvajos aktos.

40.¹⁷ Inženiertīklu izbūves ierosinātājs pēc inženiertīklu pievada izbūves pabeigšanas būvvaldē iesniedz saskaņotu inženiertīklu pievada novietojuma ģeodēzisko uzmērījumu (digitālā veidā, LKS 92 koordinātu sistēmā).

40.¹⁸ Inženiertīklu izbūves ierosinātājs pēc inženiertīklu pievadu izbūves pabeigšanas ir tiesīgs uzsākt pievada ekspluatāciju, ja attiecīgā sadales tīkla īpašnieks ir izsniedzis atzinumu par inženiertīklu pievada gatavību ekspluatācijai un izpildītas šo noteikumu 40.¹⁷ punkta prasības.

40.¹⁹ Projektētājs atbild par izstrādātās tehniskās shēmas atbilstību būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām, kā arī par trešo personu īpašuma tiesību ievērošanu.

40.²⁰ Inženiertīklu izbūves ierosinātājs atbild par:

40.²⁰1. inženiertīklu pievada un iekšējo inženiertīklu izbūvi atbilstoši saskaņotai tehniskajai shēmai;

40.²⁰2. attiecīgās teritorijas sakopšanu pēc būvdarbu veikšanas atbilstoši pašvaldības sais­tošajiem noteikumiem (norādījumiem).

41. Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti:

41.1. situācijas plāns mērogā M 1:2000 — 1:10000;

41.2. zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā M 1:500 — 1:1000;

41.3. būves inventarizācijas lieta, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei;

41.4. plānošanas un arhitektūras uzdevums;

41.5. citi būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti, ja to nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu.

(MK 02.05.2000. noteikumu Nr.162 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547)

42. Šo noteikumu 2. un 2.¹ pielikuma 3.nodaļā minētās pieslēgšanās tehniskās prasības valsts un pašvaldību institūcijas un inženierkomunikāciju īpašnieki un 4.nodaļā minētās valsts institūcijas sagatavo un izsniedz 30 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas. Pieslēgšanās tehniskās prasības inženierkomunikāciju turētāji pasūtītājam izsniedz bez maksas.

(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)

42.¹ Būvvalde izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu kopā ar attiecīgās pašvaldības institūciju tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem (2. un 2.¹ pielikuma 4.nodaļa) un šo noteikumu 41.1.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)

43. Pieslēgšanās tehnisko prasību (pieslēgšanās inženierkomunikācijām, to šķērsošana) izsniedzējs (2. un 2.¹ pielikuma 3.nodaļa) atbilstoši kompetencei nosaka konkrētas prasības būves pieslēgšanai inženierkomunikācijām. Inženierkomunikāciju īpašnieks tehniskajos noteikumos nosaka izdevumu apmēru par pieslēgšanos inženierkomunikācijām vai inženierkomunikāciju pilnveidošanu. Minēto izdevumu apmērs nedrīkst būt lielāks par tehnisko prasību izpildei nepieciešamajām izmaksām, kuras tieši saistītas ar īstenojamo projektu.

(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)

43.¹ Būvvalde pieprasa pasūtītājam saņemt tehniskos un īpašos noteikumus, ja tas noteikts attiecīgās jomas normatīvajos aktos.

(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)

43.² (Zaudējis spēku ar 02.08.2009.; skat. 188. punktu.)

44. Par šo noteikumu 42.punktā minēto dokumentu sagatavošanu un izdošanu attiecīgās valsts vai pašvaldību institūcijas iekasē samaksu.

(MK 02.05.2000. noteikumu Nr.162 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)

45. Pasūtītāja un projektētāja līgumā par būvprojekta izstrādāšanu norāda, kura no pusēm uzņemas veikt būvprojektēšanas sagatavošanas darbus (piemēram, zemes gabala topogrāfisko uzmērīšanu, ģeotehnisko izpēti - būves pamatnes grunts un ģeoloģiskās vides stiprības, deformācijas un korozijas īpašību un to mijiedarbības ar pamatiem noteikšanu un prognozēšanu katrai projektēšanas stadijai nepieciešamajā apjomā, esošo ēku tehnisko apsekošanu, inventarizāciju). Ja to uzņemas projektētājs, ar attiecīgajiem darbiem saistītie izdevumi jāieskaita līgumcenā.

46. Būvprojektēšanai nepieciešamos dokumentus saņem pasūtītājs vai tā pilnvarota persona. Pasūtītājs var pieprasīt, lai par attiecīgu samaksu būvvalde 30 darbdienu laikā pieprasa no attiecīgajām institūcijām, kā arī apkopo un izsniedz kopā ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu šo noteikumu 41.1. un 41.5.apakšpunktā, kā arī 2.pielikuma 3. un 4.nodaļā minētos dokumentus.

(MK 02.05.2000. noteikumu Nr.162 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)

(Apakšnodaļa MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

46.¹ Noteikumu 3.3.¹ apakšnodaļu piemēro, ja pasūtītājs vienojies ar atbildīgo projektētāju un saskaņojis ar attiecīgo būvvaldi būvprojekta (izvērstā skiču projekta un tehniskā projekta) izstrādāšanu un apvienoto projektēšanas un būvdarbu procedūru, bet nepiemēro šo noteikumu 59.punktā minētajos gadījumos un valsts vai pašvaldības finansētiem projektiem.

46.² Atbildīgais projektētājs, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sastāvā esošajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, izstrādā būves metu. Būves mets kopā ar būvniecības iesniegumu - uzskaites karti iesniedzams būvvaldē.

46.³ Būvvalde pārbauda saņemto dokumentu atbilstību teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī aprēķinu, teritorijas un būvju augstuma rādītāju pareizību un pieņem lēmumu saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu.

46.⁴ Atbildīgais projektētājs, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumu, izstrādā izvērsto skiču projektu, kuram ir šādas daļas:

46.⁴1. vispārīgā daļa:

46.⁴1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

46.⁴1.2. zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli;

46.⁴1.3. paskaidrojuma raksts un, ja nepieciešams, pašvaldības noteiktie atbildīgā projektētāja parakstītie apliecinājumi;

46.⁴2. arhitektūras daļa:

46.⁴2.1. teritorijas sadaļa (vispārīgie rādītāji, situācijas plāns un ģenerālplāns ar inženiertīklu savietoto plānu, piesaistes plāns, vertikālais plānojums, labiekārtojuma - apzaļumojuma plāns, seguma plāns un eksplikācija, satiksmes organizācijas shēma, būvlaukuma organizācijas shēma);

46.⁴2.2. arhitektūras sadaļa (plāni, fasādes, griezumi, fasāžu apdare un krāsu risinājums);

46.⁴2.3. tehnoloģisko iekārtu izvietojums (sabiedrisko ēku projektiem), ja tas noteikts plānošanas un arhitektūras uzdevumā;

46.⁴3. inženierrisinājumu daļa:

46.⁴3.1. nulles cikla tehniskais projekts;

46.⁴3.2. ārējie inženiertīkli (ģenerālplāni ar projektējamiem inženiertīkliem, garenprofili, griezumi, mezgli, galveno materiālu saraksti visiem projektējamajiem inženiertīkliem);

46.⁴4. darbu organizēšanas projekts (ja darbu veikšanas projekta nepieciešamību nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 310);

46.⁴5. ugunsdrošības pasākumu pārskats (sabiedriski nozīmīgām būvēm).

46.⁵ Izvērsto skiču projektu iesniedz būvvaldē šo noteikumu 102.punktā noteiktajā kārtībā. Būvvalde pieņem lēmumu akceptēt izvērsto skiču projektu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu šo noteikumu 4.9.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

46.⁶ Lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs papildus šo noteikumu 5.1.apakšnodaļā minētajiem dokumentiem būvvaldē iesniedz atbildīgā projektētāja parakstītu apliecinājumu par tehniskā projekta izstrādāšanu un autoruzraudzību minētajā objektā (12.pielikums), kā arī pieaicinātā būvuzrauga saistību rakstu.

46.⁷ Pamatojoties uz akceptētu izvērsto skiču projektu, būvvalde izsniedz būvatļauju visam būvobjektam kopumā.

46.⁸ Šo noteikumu 99.¹ punktā minētajiem objektiem nepieciešams ekspertīzes atzinums:

46.⁸1. izvērstajā skiču projektā ietvertajām projekta daļām un sadaļām;

46.⁸2. par tehniskā projekta daļām un sadaļām, kurām nav veikta ekspertīze izvērstā skiču projekta ekspertīzes posmā.

46.⁹ Šo noteikumu 46.⁸2.apakšpunktā minētais ekspertīzes atzinums un būvuzņēmēja apliecinājums par nulles cikla izbūvi atbilstoši akceptētajam izvērstajam skiču projektam iesniedzams būvvaldē. Ēkas konstruktīvās daļas tehniskais projekts ir jāizstrādā līdz nulles cikla darbu pabeigšanai.

46.¹⁰ Izmaiņas akceptētajā izvērstajā skiču projektā, ja tās neskar ārējos inženiertīklus, teritoriju, arhitektūru, ēkas drošību (konstrukcijas, ugunsdrošības pasākumus), funkciju, darba organizācijas projektu, izstrādājot attiecīgus rasējumus, kurus parakstījis atbildīgais projektētājs un pasūtītājs, autor­uzraugs reģistrē autoruzraudzības žurnālā bez saskaņošanas būvvaldē.

46.¹¹ Izmaiņas izstrādātajā tehniskajā projektā, ja tās neskar akceptēto izvērsto skiču projektu, veic autoruzraudzības kārtībā, reģistrējot tās autoruzraudzības žurnālā. Ja tehniskā projekta risinājumi atšķiras no izvērstajā skiču projektā ietvertajiem risinājumiem, jāizstrādā un būvvaldē jāakceptē izvērstā skiču projekta izmaiņas.

46.¹² Izvērsto skiču projektu un, ja nepieciešams, tehniskā projekta sadaļas saskaņo šo noteikumu 4.7.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

47. Pasūtītājs ir tiesīgs iepazīties ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem vai detālplānojumu, saņemt būvvaldē attiecīgus dokumentus un informāciju par prasībām un ierobežojumiem, kas attiecas uz pasūtītāja īpašumā vai valdījumā esošo būvniecībai paredzēto zemes gabalu.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā)

48. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)

49. Būvprojektēšanas sagatavošanas darbu noslēgumā pasūtītājs rīko būvprojektēšanas izsoli vai izsludina konkursu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā organizējami būvprojektu un teritorijas plānošanas projektu skiču konkursi, un normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību pasūtījumiem, ja būvniecības finansēšana pilnībā vai daļēji paredzama no valsts vai pašvaldību budžeta.

(Grozīts ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547)

50. (Svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420.)

51. Pēc būvniecības iesnieguma - uzskaites kartes izskatīšanas būvvalde plānošanas un arhitektūras uzdevumā var noteikt, cik būvprojektēšanas stadijās būvprojekts izstrādājams.

(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)

52. Būvvaldes pienākums ir savlaicīgi izsniegt šo noteikumu 35.punktā minēto plānošanas un arhitektūras uzdevumu vai būves nojaukšanas uzdevumu, pamatotu atteikumu vai lēmumu, kā arī plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai būves nojaukšanas uzdevumā norādīt nepieciešamos tehniskos noteikumus un citus dokumentus.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

53. Attiecīgo valsts un pašvaldības institūciju pienākums ir izsniegt pasūtītāja vai būvvaldes pieprasītos dokumentus un informāciju, kas attiecas uz būvniecības iesniegumā - uzskaites kartē norādīto zemes gabalu vai uz tā esošo būvi.

(Grozīts ar MK 02.05.2000. noteikumiem Nr.162; MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321)

54. Projektēšanas uzdevums ir būvprojektēšanas līguma neatņemama sastāvdaļa, ko sastāda un paraksta pasūtītājs un projektētājs.

55. Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves galvenās funkcijas un parametrus, teritorijas plānojuma un inženierkomunikāciju projektēšanas prasības, kā arī to, cik būvprojektēšanas stadijās izstrādājams būvprojekts. Ja nepieciešams, norādāmi īpašie nosacījumi (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijas un materiāli, tehnoloģija). Ja būvi nojauc, projektēšanas uzdevumā norāda prasības nojaukšanas darbu projektam.

(Grozīts ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547; MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685)

56. Projektēšanas uzdevuma prasības, būvprojekta stadiju skaitu un sastāvu būvēm, kurām Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu, nosaka atbilstoši būvnoteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē būvniecību.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

57. Ja būvniecības iecere, būvniecības finansējums vai citi nosacījumi paredz būvobjekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, projektēšanas uzdevumā norāda katru nododamo būvkompleksu (būvobjektu vai tā daļu, kas noteikta būvprojekta ietvaros, lai nodrošinātu paredzēto būves daļu (jaudu) nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām) un to būvniecības secību.

58.¹ Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehnisko prasību piemērošana ēkām, to daļām, būvkonstrukcijām un inženierkomunikācijām, kuru būvprojektēšanu nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai Eiropas Standartizācijas organizācijas standarti, atļauta, ja tas paredzēts būvprojektēšanas līgumā.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)

58.² Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehnisko prasību piemērošanu saskaņo ar pašvaldības būvvaldi. Nav pieļaujama vienlaikus vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā)

58.³ Par Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehnisko prasību piemērošanas pareizību atbild būvprojekta autors. Būvprojekta autors ir atbildīgs par Latvijas būvnormatīvu un Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu saskaņotu piemērošanu.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā)

58.⁴ Ja būvprojektā piemērotas Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības, būvprojekta autors ar parakstu būvprojekta titullapā apliecina, ka ievērotas šo noteikumu 58.² un 58.³ punktā noteiktās prasības.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā)

59. Būvprojektus, kuru izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40% apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minētajiem būvprojektiem un to īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības. Piemērojot investētāja būvnormatīvus, tie nedrīkst pazemināt nacionālajos normatīvajos aktos būvei noteiktās būtiskās prasības.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

60. Latvijas Republikas teritorijā būvprojektus izstrādā latviešu valodā. Pēc pasūtītāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Šo noteikumu 59.punktā minētajos gadījumos svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.

61. Būves fiksācijas projekts - esošās būves stāvokli raksturojošs uzmērījumu dokumentējums - izstrādājams, ja būves nojaukšanas uzdevumā to pieprasa būvvalde, valsts būvinspekcija vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)

62. Būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama:

62.1.pagaidu būvei, ja tās apjoms, būvvieta un nojaukšanas termiņš saskaņots būvvaldē;

62.2.mazēkai lauku apvidū, ja tās apjoms un būvvieta saskaņota būvvaldē;

62.3. sezonas būvēm - nekapitālām, galvenokārt lauksaimniecībā izman­tojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona;

62.4. šo noteikumu 37.punktā minētajos gadījumos;

62.5. mazēkas nojaukšanai, ja šīs darbības saskaņotas būvvaldē.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)

63. Pastāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās ir saņēmušas attiecīgu būvprakses sertifikātu kādā no projektēšanas darbu veidiem, kā arī būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām juridiskajām personām, kuras nodarbina sertificētu speciālistu projektēšanas jomā.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

64. Ja persona nav tiesīga patstāvīgi izstrādāt būvprojektu saskaņā ar Būvniecības likuma 8. un 10.pantu, tā var izstrādāt būvprojektu tādas personas vadībā, kas ir tiesīga patstāvīgi izstrādāt būvprojektu. Minētajā gadījumā būvprojektu paraksta persona, kuras vadībā būvprojekts ir izstrādāts.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā)

65. Ja pasūtītājs slēdz līgumu par būvprojektēšanu:

65.1. ar vairākiem projektētājiem, attiecīgajos līgumos norādāms atbildīgais projektētājs, kas vada projektēšanu un ir atbildīgs par būvprojektu kopumā;

65.2. ar vienu juridisko personu, tā uzņemas atbildīgā projektētāja pienākumus un atbildību;

65.3. ar vienu fizisko personu, tā uzņemas gan atbildīgā projektētāja, gan būvprojekta vadītāja pienākumus un atbildību.

66. Ja atbildīgais projektētājs ir juridiskā persona, tā norīko būvprojekta vadītāju - atbilstošajā būvprojektēšanas jomā sertificētu speciālistu. Ja atbildīgais projektētājs ir fiziskā persona, tā veic arī būvprojekta vadītāja funkcijas.

(Grozīts ar MK 02.05.2000. noteikumiem Nr.162)

67. Būvprojekta risinājumu atbilstību tehniskajiem noteikumiem un būvnormatīvu prasībām būvprojekta vadītājs apstiprina ar savu parakstu būvprojekta titullapā un ar apliecinājumu (3.pielikums) būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapā, kurā ir arī būvprojekta vispārīgie rādītāji.

(MK 02.05.2000. noteikumu Nr.162 redakcijā)

68. Ja viena zemes gabala robežās atsevišķus būvobjektus projektē vairāki projektētāji, zemes gabala ģenerālplāna izstrādāšanu vada viens būvprojekta vadītājs, kas ir atbildīgs par zemes gabala apbūvi kopumā.

69. Būvprojekta vadītājs ir atbildīgs par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo projekta daļu savstarpējo atbilstību un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību Būvniecības likumam, Latvijas būvnormatīviem un šiem noteikumiem.

70. Par būvprojekta sastāvā ietilpstošu būvprojekta daļu atbild attiecīgajā darba veidā sertificēts būvprojekta daļas vadītājs.

70.¹ Būvprojekta risinājumu atbilstību tehniskajiem noteikumiem un būvnormatīvu prasībām var apliecināt Būvniecības likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktā minētais sertificētais speciālists, ja tiek būvēta šo noteikumu 128.1.apakš­punktā minētā būve, uz kuru neattiecas Būvniecības likuma 12.panta nosacījumi, un plānošanas un arhitektūras uzdevumā, tehniskajos noteikumos un projektēšanas uzdevumā nav izvirzītas īpašas prasības būves arhitektūrai. Sertificētais speciālists ir atbildīgs par būvprojektu kopumā un tā atbilstību būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

71. Būvprojekta daļas vadītājs uz attiecīgās būvprojekta daļas vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas paraksta apliecinājumu par būvprojekta daļas risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu, kā arī tehnisko noteikumu prasībām (4.pielikums). Būvprojekta visu daļu vispārīgo rādītāju lapas paraksta būvprojekta vadītājs.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

72. Būvprojekta vadītāja, būvprojekta daļas vadītāja un būvprojekta rasējumu un teksta tehniskā izstrādātāja atbildību papildus šiem noteikumiem nosaka darba līgums vai attiecīgā amata apraksts.

73. Atsevišķas būvprojekta daļas, rasējumu un teksta tehniskais izstrādātājs paraksta katru izstrādāto rasējuma lapu vai teksta sadaļu. Ja izstrādātājam nav attiecīgā sertifikāta, rasējuma lapas, izņemot detalizētos rasējumus, paraksta arī sertificētais speciālists, kas tās pārbaudījis.

73.¹ Ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko noteikumu prasībām, to pienākums ir ziņot par neatbilstību attiecīgajai pilnvarotajai sertificēšanas institūcijai.

(MK 02.05.2000. noteikumu Nr.162 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685)

74. Būvprojektēšanu veic vienā vai divās stadijās. Vienkāršai, tehniski nesarežģītai būvei būvprojektu var izstrādāt vienā stadijā - tehniskā projekta stadijā.

75. Būvprojekts izstrādājams divās stadijās - skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā, ja paredzamā būve ir sabiedriski nozīmīga vai tehniski sarežģīta, kā arī ja tā paredzēta specifiskā apbūves zonā vai vēsturiskā zonā un var mainīt vēsturiski izveidojušos ainavu.

76. Pasūtītājs vai būvvalde atbilstoši šo noteikumu 35., 52., 55. un 56.punktam nosaka, vai būvprojekts izstrādājams divās būvprojektēšanas stadijās.

77. Ja paredzēta būvobjekta nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām, skiču projektu izstrādā visam būvobjektam kopumā, norādot būves galveno lietošanas veidu (funkciju) atbilstoši Būvju klasifikācijai, bet tehnisko projektu var izstrādāt katrai nododamajai būves kārtai atsevišķi.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

78. Ja nepieciešama tehniskā projekta tālāka detalizācija, piemēram, papildu rasējumu, maksas aprēķinu (tāmju), interjera, iekārtas dizaina, maketa izstrādāšana, pasūtītājs to norāda projektēšanas uzdevumā un ar projektētāju noslēgtajā līgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu vai arī minētie papildu darbi veicami pēc atsevišķa pasūtījuma. Būvprojekta detalizētajos rasējumos iekļaujama papildu informācija, kas nepieciešama būvobjekta atsevišķu daļu un elementu īstenošanai atbilstoši tehniskā projekta risinājumiem.

79. Detalizētos rasējumus var izstrādāt arī būvuzņēmējs, ja tas paredzēts līgumā par būvdarbu veikšanu un detalizēto rasējumu apjoms iepriekš saskaņots ar pasūtītāju. Detalizētos rasējumus var izstrādāt būvdarbu gaitā, un tie saskaņojami ar būvprojekta autoru.

80. Ja būvuzņēmējs nav pieprasījis detalizēto rasējumu izstrādi vai pats nav tos izstrādājis, būvuzņēmējs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

81. (Svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420.)

82. Skiču projektam ir šādas sastāvdaļas:

82.1. vispārīgā daļa:

82.1.1. būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti, arī inženierizpētes pārskati un tehniskie atzinumi;

82.1.2. paskaidrojuma raksts un vides pieejamības risinājumu apraksts;

82.2. būvprojekta rasējumu daļa:

82.2.1. vispārīgo rādītāju lapa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvprojekta noformēšanu;

82.2.2. būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapa M 1:500 uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna ar zemes gabala robežām;

82.2.3. savietoto projektējamo inženiertīklu shēma M 1:500 uz topo­grāfiskā uzmērījuma plāna;

82.2.4. būves, stāvu un jumta plāni;

82.2.5. raksturīgākie būves griezumi;

82.2.6. būves fasāžu risinājumi;

82.2.7. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma un zemes gabala labiekārtošanas risinājuma plāns;

82.2.8. teritorijas vertikālā plānojuma shēma;

82.2.9. ja paredzēta būvniecība un (vai) būvobjekta nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām, – konkrēts sadalījums pa būvniecības kārtām, norādot kārtu robežas un secību;

82.2.10. citi materiāli atbilstoši plānošanas un arhitektūras uzdevumā noteiktajām prasībām.

(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)

83. Ja tiek izsludināts šo noteikumu 86.punktā minētais konkurss, skiču projektā papildus var iekļaut šādas sastāvdaļas:

83.1. ekoloģisko daļu (aprakstu) vai būves ietekmes uz vidi novērtējumu;

83.2. (svītrots ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299);

83.3. (svītrots ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299);

83.4. tehnoloģiskās iekārtas;

83.5. uzņēmuma ekonomiskās darbības aprakstu;

83.6. citu informāciju.

84. Skiču projekta risinājumam jāatbilst būvvaldes vai attiecīgo institūciju izsniegtajiem tehniskajiem un citiem noteikumiem, būvvietas ģeotehniskajam raksturojumam un citiem inženierizpētes materiāliem.

85. Būvvaldē saskaņots skiču projekts ir pamats tehniskā projekta izstrādāšanai. Ja attiecīgais objekts ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis vai tā aizsardzības zonā esošas būves un ainavas elementi, skiču projektu papildus saskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

86. Lai izvēlētos piemērotāko risinājumu tehniskā projekta izstrādei, skiču projektu var izstrādāt vairākos variantos, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā organizējami būvprojektu un teritorijas plānošanas projektu skiču konkursi.

(Grozīts ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547)

87. Ja izstrādā atsevišķu inženierkomunikāciju vai tehnoloģiskā aprīkojuma skiču projektu, tajā iekļauj projektētās jaudas un tehniskā risinājuma pamatojumu un orientējošo aprēķinu. Iecerētās būves arhitektūras daļas rasējumus attiecīgajā projektā iekļauj pēc būvvaldes pieprasījuma vai ja tas ir nepieciešams.

88. Saskaņots skiču projekts nedod tiesības saņemt būvatļauju vai uzsākt būvdarbus.

89. Tehniskais projekts ietver šādas daļas, kurās sniegta attiecīgā informācija:

89.1. vispārīgā daļa:

89.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

89.1.2. zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli;

89.1.3. paskaidrojuma raksts ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju) atbilstoši Būvju klasifikācijai, kā arī ar vides pieejamības risinājumiem;

89.2. arhitektūras daļa:

89.2.1. teritorijas sadaļa;

89.2.2. arhitektūras sadaļa, tai skaitā būves telpu grupu lietošanas veida eksplikācija, kuru pievieno konkrētā stāva plānam;

89.2.3. iekārtas izvietojums (sabiedrisko ēku projektiem);

89.2.4. būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas;

89.3. inženierrisinājumu daļa:

89.3.1. būvkonstrukcijas;

89.3.2. ūdensapgāde un kanalizācija;

89.3.3. apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana;

89.3.4. elektroapgāde;

89.3.5. siltumapgāde;

89.3.6. gāzes apgāde;

89.3.7. telekomunikācijas, signalizācijas sistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sistēmas;

89.3.8. vides aizsardzības pasākumi;

89.3.9. citi inženierrisinājumi;

89.3.10. būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas;

89.4. tehnoloģiskā daļa (ražošanas ēku un būvju projektiem):

89.4.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;

89.4.2. iekārtu izvietojums, shēmas un apraksti;

89.4.3. ražošanas procesa tehniskie noteikumi vai apraksti;

89.5. ekonomikas daļa (valsts un pašvaldību finansētiem objektiem):

89.5.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums;

89.5.2. būvdarbu apjomi;

89.5.3. (svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420);

89.5.4. izmaksu aprēķins (tāme);

89.6. būvdarbu organizācija;

89.7. ugunsdrošības pasākumu pārskats (sabiedriski nozīmīgām būvēm):

89.7.1. apraksts, kas ietver būves ugunsdrošības raksturlielumus;

89.7.2. ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (ēku un būvju izvietošana, ārējo inženiertīklu izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana);

89.7.3. ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un plānošanas risinājumiem (piemēram, ugunsbīstamības risku izvērtēšana un ugunsbīstamo zonu apraksts, ēku un būvju ugunsdrošības pakāpes, prasības nesošām un norobežojošām būvkonstrukcijām, to ugunsizturības robežas un ugunsreakcijas klases, prasības būvkonstrukciju apdarei, telpu ugunsslodze, dūmu aizsardzības risinājumi, prasības pret uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, speciālie ugunsdrošības pasākumi, ņemot vērā ēku un būvju īpatnības);

89.7.4. evakuācijas nodrošināšana;

89.7.5. ugunsaizsardzības sistēmas (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un karstuma kontroles sistēmas);

89.7.6. paredzētie inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi;

89.7.7. manuālās (primārās) ugunsdzēsības iekārtas (telpu nodrošināšana ar ugunsdzēsības aparātiem (aprēķins) un citu ugunsdrošības aprīkojumu);

89.7.8. īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas stadijā;

89.8. energoefektivitātes aprēķins, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums.

(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420; MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

90. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)

91. Tehniskā projekta risinājumam jānodrošina būvdarbu veikšana, kā arī teritorijas sakārtošanas, rekultivācijas un citu darbu izpilde šajos noteikumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši līgumam par būvprojektēšanas darbu veikšanu.

92. Tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stiprība, stingrība, noturība, energoefektivitāte un aizsardzība pret sprādzieniem un ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

93. Tehniskā projekta atsevišķo daļu apjomu projektēšanas uzdevumā un līgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu nosaka pasūtītājs kopīgi ar projektētāju saskaņā ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

94. Tehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī apbūves noteikumiem, būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam, pašvaldību vai citu institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un būvvaldē saskaņotam skiču projektam (ja projektēšana notiek divās stadijās). Būves nojaukšanas projektu izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685)

94.¹ Nacionālajai drošībai svarīgiem valsts objektiem, paaugstinātas bīstamības objektiem un sabiedriski nozīmīgām būvēm nodrošina seismisko noturību saskaņā ar piemērojamā standarta LVS EN 1998-1 "8. Eirokodekss - Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana - 1.daļa: Vispārīgie noteikumi - Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām" prasībām.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2009.; sk.187. punktu)

95. Ja pieslēgšanās tehniskās prasības vai tehnisko un īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami institūcijās, kas noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no pieslēgšanās tehniskajām prasībām vai tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem saskaņojamas laikus projektēšanas gaitā. Atzīmi par saskaņojumu izdara uz būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapas vai atbilstoši izmaina tehniskos risinājumus. Par pieslēgšanās tehnisko prasību atkāpju saskaņošanu attiecīgās institūcijas var iekasēt samaksu.

(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)

96. Būvvalde, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta būvniecība, saskaņo būvprojektus būvēm, kurām Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

97. Izstrādāto būvprojektu (ar atbilstošiem izpildītāju parakstiem) saskaņo pasūtītājs.

(MK 02.05.2000. noteikumu Nr.162 redakcijā)

98. Ja būvprojektu paredzēts īstenot pa būves kārtām, atsevišķa būvkompleksa tehnisko projektu var saskaņot, ja visam būvobjektam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir saskaņots skiču projekts.

99. Lai novērtētu būvprojekta atbilstību normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī strīda gadījumā pasūtītājam, būvvaldei vai citai kompetentajai institūcijai ir tiesības organizēt būvprojekta ekspertīzi. Būvprojekta ekspertīzi veic persona, kurai ir pastāvīgas prakses tiesības attiecīgajā jomā saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

99.¹ Būvprojekta ekspertīze neatkarīgi no finansēšanas avota ir obligāta:

99.¹1. sabiedriski nozīmīgām būvēm;

99.¹2. tiltiem, tuneļiem, ceļu pārvadiem, kas garāki par 50 m, vai tiltiem un ceļu pārvadiem, kuru laidums starp nesošiem balstiem pārsniedz 20 m, ja tie nav valsts autoceļi.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

99.² Šo noteikumu 99.¹punktā minēto būvju būvprojekta ekspertīzes izdevumus sedz pasūtītājs.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

99.³ Šo noteikumu 99.¹ punktā minētajos gadījumos būvprojektiem, kuru izstrādi un īstenošanu nefinansē valsts, pašvaldība, starptautiska finanšu institūcija vai Eiropas Savienība, ekspertīzi veic tehniskā projekta arhitektūras daļai un būvkonstrukciju sadaļai, kā arī Ugunsdrošības pasākumu pārskatā noteiktajām prasībām.

(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)

100. Būvprojekta ekspertīze pirms būvprojekta akceptēšanas ir obligāta Būvniecības likuma 20.pantā un šo noteikumu 59.punktā noteiktajos gadījumos.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

100.¹ Valsts vai pašvaldību iepirkumu veikšanai būvprojekta ekspertīzi organizē saskaņā ar tiesību aktiem, kas regulē valsts un pašvaldību iepirkumu.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

101. Valsts būvinspekcija var pieprasīt ekspertīzes veikšanu jebkuram būvprojektam (tā daļai), kura īstenošana paredzēta Latvijas teritorijā, un sniegt atzinumu par būvprojekta sagatavošanas un akceptēšanas atbilstību attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

102. Izstrādātā būvprojekta oriģinālu trijos eksemplāros (ar atbildīgo vadītāju un pasūtītāja oriģināliem parakstiem, saskaņojumiem un zīmogu nospiedumiem uz būvobjekta ģenerālplāna rasējuma lapas) un, ja nepieciešams, būvprojekta ekspertīzes atzinumu iesniedz būvvaldē. Būvvalde 30 dienu laikā pieņem lēmumu akceptēt būvprojektu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu. Akceptētā būvprojekta viens eksemplārs tiek glabāts būvvaldē.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)

103. Būvvalde nav tiesīga akceptēt būvprojektu, ja nav izpildītas šo noteikumu 4.7.apakšnodaļā noteiktās prasības vai par to ir sniegts negatīvs ekspertīzes atzinums, vai būvprojekts neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam (detālplānojumam).

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

104. Būvvaldes atteikumu akceptēt būvprojektu pasūtītājs var iesniegt pārskatīšanai attiecīgajā pašvaldībā. Ja pasūtītāju neapmierina pašvaldības lēmums, to var pārsūdzēt tiesā.

105. Pēc būvprojekta akcepta saņemšanas pasūtītājs var iesniegt būvvaldē pieprasījumu būvatļaujas saņemšanai.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

106. Izmaiņas akceptētā būvprojektā var izdarīt akcepta derīguma termiņā vai būvdarbu laikā, ja būvniecības dalībnieki par to vienojas ar būvprojekta autoru un ja izmaiņas neskar tehnisko noteikumu nosacījumus un nav pretrunā ar Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu (detālplānojumu).

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

108. Būvprojekta atkārtota saskaņošana veicama, ja izbeidzies būvprojekta saskaņojuma termiņš vai būvatļaujas derīguma termiņš, bet būvdarbi vēl nav uzsākti.

109. Ja būvprojektā ir izdarītas šo noteikumu 107.punktā minētās izmaiņas, būvprojektu iesniedz būvvaldē atkārtotai akceptēšanai.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

110. Ja būvdarbi nav uzsākti, akceptētā izvērstā skiču projekta vai akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņš ir divi gadi. Būvvalde pagarina akceptētā izvērstā skiču projekta vai akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņu uz diviem gadiem, ja būvvaldē ir saņemts attiecīgs pasūtītāja iesniegums.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

111. Ja beidzies akceptēta būvprojekta derīguma termiņš vai būvatļauja ir anulēta saskaņā ar šo noteikumu 120.punktu, būvprojektu atkārtoti akceptē būvvaldē un saskaņo būvvaldes norādītajās institūcijās vai citās institūcijās – būvēm, kurām Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu.

(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)

112. Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju (5.pielikums). Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

113. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)

114. (Svītrots ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685.)

115. Būvatļauju jebkuriem būvdarbiem valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā izsniedz tikai pēc tam, kad ir uzrādīta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

116. Lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs iesniedz būvvaldē šādus dokumentus:

116.1. būvatļaujas pieprasījumu;

116.2. akceptētu būvprojektu;

116.2.¹ zemes gabala īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošus dokumentus;

116.3. (svītrots ar MK 02.05.2000. noteikumiem Nr.162);

116.3.¹ zemes transformācijas atļauju, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama zemes transformācija;

116.4. sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja un sertificēta būvuzrauga, ja tāds ir pieaicināts, saistību rakstu (6.pielikums). Saistību rakstu aizpilda divos eksemplāros, un viens no tiem glabājas pie saistību raksta iesniedzēja;

116.5. līguma par autoruzraudzību kopiju un autoruzraudzības žurnālu, ja paredzēta būvdarbu autoruzraudzība;

116.6. būvdarbu žurnālu. Būvniecības likuma 6.pantā minētajām būvēm būvdarbu žurnāla formu un saturu var noteikt attiecīgā institūcija;

116.7. apdrošinātāja izsniegtu būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju.

(Grozīts ar MK 01.04.2003. noteikumiem Nr.140; MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547; MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685; MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

116.¹ Būvatļauju nulles cikla darbiem var izsniegt, ja visai būvei kopumā ir izstrādāts un būvvaldē saskaņots skiču projekts un nulles cikla darbiem ir izstrādāts tehniskais projekts, kam ir veikta būvprojekta ekspertīze un saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums, kā arī nulles cikla tehnisko projektu ir akceptējusi būvvalde.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā)

117. Ja paredzēta sabiedriski nozīmīga būve vai būvobjekts ir kultūras piemineklis, vai būvdarbi veicami sarežģītos apstākļos, būvvalde, lemjot par būvatļaujas izsniegšanu, var pieprasīt no pasūtītāja papildu dokumentus, ja tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

118. Būvatļauju izsniedz uz apbūves noteikumos noteikto laiku, bet ja apbūves noteikumu nav, - uz būvvaldes noteikto laiku. Būvatļaujas derīguma termiņš nedrīkst būt mazāks par vienu gadu. Ja mainās pasūtītājs, būvētājs vai būvuzņēmējs, būvatļauja pārreģistrējama būvvaldē, un būvvalde var lemt par būvatļaujas derīguma termiņa izmaiņām.

119. Ja paredzēta būve, kurai saskaņā ar Ministru kabineta noteikto īpašo būvniecības kārtību būvatļauju izsniedz cita institūcija, saņemtā būvatļauja reģistrējama būvvaldē līdz būvdarbu uzsākšanai, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc tās izsniegšanas. Citas institūcijas izsniegta būvatļauja bez būvvaldes atzīmes par reģistrāciju nav derīga.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā)

120. Būvvalde vai valsts būvinspekcija var anulēt būvatļauju, ja:

120.1. netiek ievērotas Būvniecības likuma 13.panta un šo noteikumu prasības;

120.2. būvdarbi tiek veikti ar atkāpēm no akceptēta būvprojekta;

120.3. būvlaukumā netiek ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;

120.4. būvdarbi tiek veikti bez būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vai nav ievērotas prasības par būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas minimālajiem atbildības limitiem.

(Grozīts ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685; MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

121. Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus var veikt būvētājs vai būvkomersantu reģistrā reģistrēta persona.

(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)

122. Pasūtītāja un būvuzņēmēja savstarpējās saistības nosaka atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un tiesību aktiem noslēgtais līgums par būvdarbu veikšanu, kurā minēti arī būvdarbu sagatavošanas darbi.

123. Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs vai viņa pilnvarotā persona (projekta vadītājs):

123.1. izsniedz būvatļaujas kopiju galvenajam būvuzņēmējam;

123.2. izsniedz būvatļaujas kopiju katram darbuzņēmējam, ar kuru galvenais būvuzņēmējs noslēdzis attiecīgu līgumu;

123.3. norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus atbilstoši normatīvajos aktos par darba aizsardzību noteiktajām prasībām.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

124. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par būvdarbu organizēšanu būvlaukumā atbilstoši būvdarbu organizācijas projektam, darba aizsardzības plānam un būvnormatīvos noteiktajai darbu veikšanas secībai, kā arī par būvuzņēmēja rīkojumu sekām.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

125. Būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvuzņēmējs vai pasūtītājs.

126. Visiem būvniecības dalībniekiem, kas strādā vai atrodas būvlaukumā, ir saistoši atbildīgā būvdarbu vadītāja rīkojumi, ciktāl to nosaka savstarpēji noslēgtie līgumi un darba aizsardzības koordinatora norādījumi.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

127. Ja būvdarbus veic būvētājs, viņš uzņemas būvuzņēmēja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.

128. Būvētājam nav nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu šādos gadījumos:

128.1. viņš savām vajadzībām būvē, rekonstruē, renovē vai nojauc tā īpašumā esošu būvi, kas nav augstāka par diviem stāviem un kuras apbūves laukums nav lielāks par 400 m² un būvtilpums - par 2000 m³;

128.2. ja būvdarbu veikšanai vai būves nojaukšanai nav nepieciešama būvatļauja saskaņā ar šo noteikumu 62.punktu.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

129. Būvdarbu sagatavošana uzsākama tikai pēc tam, kad saņemta būvatļauja.

130. Būvdarbu sagatavošanas procesā veicami nepieciešamie organizatoriskie pasākumi, kā arī darbi būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu dalībnieku saskaņotu darbību.

131. Pasūtītājs nodrošina būvuzņēmēju ar nepieciešamo dokumentāciju (piemēram, akceptētu būvprojektu) un saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas.

132. Kad nospraustas galvenās būvasis, bet būvdarbi vēl nav uzsākti, galvenais būvuzņēmējs veic visus teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgām dabas un ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas paredzēti šo noteikumu 135.punktā minētajā darbu veikšanas projektā.

133. Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos galvenais būvuzņēmējs iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošo pazemes komunikāciju un citu būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu pārvietošanos un pieeju esošajām būvēm un infrastruktūras objektiem. Minētie pasākumi darbu veikšanas projektā saskaņojami ar attiecīgajām uzraudzības institūcijām, komunikāciju un būvju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem.

134. Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar tehniskā projekta sastāvā esošo būvdarbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

135. Darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz akceptētu būvprojektu, izstrādā galvenais būvuzņēmējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem - darbuzņēmēji. Darbu veikšanas projekta sastāvdaļas nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN310-05 "Darbu veikšanas projekts", projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma.

(Grozīts ar MK 07.06.2005. noteikumiem Nr.394)

136. Darbu veikšanas projektu izstrādā sertificēta fiziskā persona vai būvkomersantu reģistrā reģistrēta persona. Atkarībā no būvdarbu apjoma un plānotā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai būvei kopumā, atsevišķai tās daļai vai būvdarbu ciklam (piemēram, nulles ciklam, virszemes ciklam, būvdarbu sagatavošanas ciklam, ēkas sekcijai, laidumam, stāvam).

(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)

137. Izstrādājot darbu veikšanas projektu esošajām būvēm, ievēro to īpašnieku vai lietotāju noteikumus un situāciju būvobjektā.

138. Ja darbu veikšanas projektu izstrādā darbuzņēmējs, minētais projekts saskaņojams ar galveno būvuzņēmēju. Pamatojoties uz uzņēmuma vadītāja pilnvarojumu, darbu veikšanas projektu apstiprina darbuzņēmēja atbildīgā sertificētā amatpersona. Renovācijas, restaurācijas vai rekonstrukcijas darbu veikšanas projekts saskaņojams arī ar būvprojekta autoru un pasūtītāju.

139. Darbu veikšanas projekts nododams atbildīgajam būvdarbu vadītājam pirms būvprojektā paredzēto darbu uzsākšanas.

140. Katrā būvobjektā regulāri aizpildāms:

140.1. būvdarbu žurnāls;

140.2. (svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547);

140.3. autoruzraudzības žurnāls, ja tiek veikta autoruzraudzība.

140.¹ Būvdarbu žurnālu neaizpilda šo noteikumu 128.1.apakšpunktā minētajā gadījumā, kā arī ja būvē vai nojauc mazēku.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

141. Būvdarbu žurnāls, autoruzraudzības žurnāls (ja tiek veikta autoruzraudzība), kā arī būvprojekts, būvatļaujas kopija, iebūvēto materiālu un konstrukciju atbilstības deklarācijas ir pieejamas būvlaukumā tām amatpersonām, kurām ir tiesības kontrolēt būvdarbus.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685)

142. Ja būvdarbus veic būvētājs atbilstoši šo noteikumu 128.punktam, šajā apakšnodaļā minētās dokumentācijas apjomu pēc būvvaldes ieskata var samazināt.

143. Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam).

144. Darbu organizēšanas projektā ir šādas sastāvdaļas:

144.1. būvdarbu kalendāra plāns (ja to pieprasa pasūtītājs vai būvuzņēmējs);

144.2. būvdarbu ģenerālplāns;

144.3. darba aizsardzības plāns (to var izstrādāt arī kā patstāvīgu dokumentu);

144.4. paskaidrojuma raksts.

(Grozīts ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547)

145. Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības attīstības posmiem. Būvdarbu ģenerālplānos atzīmē jaunceļamās, esošās un nojaucamās būves, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu, arī montāžas celtņu izvietojumu un pārvietošanās ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus un komunikācijas (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus un komunikācijas), norādot tām pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī materiālu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

146. Ja ražošanas process paredzēts arī ārpus būvlaukuma, ieteicams sastādīt situācijas plānu, kurā norādīti visi materiāltehniskās apgādes un palīgražošanas objekti.

147. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)

148. Paskaidrojuma rakstā raksturojami vispārējie un speciālie būvniecības apstākļi, iespējamie sarežģījumi un īpatnības, pamatojams būvdarbu kopējais ilgums, kā arī norādāmi svarīgākie vides aizsardzības pasākumi un ieteikumi kvalitātes kontroles un nodrošināšanas organizēšanai būvlaukumā.

149. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)

150. Izstrādājot projektus ekspluatācijā esošo būvju rekonstrukcijai vai paplašināšanai, kas jāveic, nepārtraucot to pamatfunkciju izpildi, darbu organizēšanas projektā papildus norāda:

150.1. kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot būves pamatfunkciju, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos - plānotos pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

150.2. būvdarbu ģenerālplānos - ekspluatācijā esošās būves, arī inženiertīkli un ceļi, kuru funkcionēšana rekonstrukcijas laikā netiek pārtraukta, kā arī būves un inženiertīkli, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

150.3. paskaidrojuma rakstā - sadarbība starp būvuzņēmēju un rekonstruējamās vai paplašināmās būves apsaimniekotāju, kā arī pasākumi, kas nodrošina netraucētu būves pamatfunkciju izpildi un rekonstrukcijas vai paplašināšanas darbu veikšanu.

151. Par darba aizsardzību būvlaukumā ir atbildīgs galvenā būvuzņēmēja atbildīgais darbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem - darbuzņēmēju atbildīgie darbu vadītāji. Atbildīgais darbu vadītājs ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

(Grozīts ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547)

152. Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem.

153. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvuzņēmējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

154. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs uzņēmums izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver:

154.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto materiālu, izstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;

154.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

154.3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

155. Pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņem ekspluatācijā ar pieņemšanas aktu (7., 8. un 11.pielikums).

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

156. Nav pieļaujama veicamo darbu uzsākšana, ja pasūtītāja un būvuzņēmēja pārstāvji nav sastādījuši un darbu izpildes vietā parakstījuši iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu.

157. Ja būvniecības gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami ar aktu pieņemto segto darbu bojājumi, pirms darbu uzsākšanas veicama atkārtota iepriekš veikto segto darbu kvalitātes pārbaude un sastādāms attiecīgs akts.

158. Pasūtītājs saskaņā ar Būvniecības likuma 27.pantu un Latvijas būvnormatīvu LBN 303 būvdarbu kvalitātes kontrolei pieaicina būvuzraugu un iesniedz būvvaldē būvuzrauga saistību rakstu.

159. Būvvalde pieprasa būvuzraugu, ja:

159.1. būvniecība tiek veikta pilnīgi vai daļēji par valsts vai pašvaldību līdzekļiem;

159.2. ēkas vai būves paredzētais lietojums, konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni saskaņā ar ekspertīzes atzinumu saistīti ar paaugstinātu risku;

159.3. būvniecība notiek, piemērojot apvienoto projektēšanas un būvdarbu procedūru.

(Grozīts ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420; MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)

160. Pasūtītājs ir tiesīgs pieaicināt būvprojekta autoru autoruzraudzības veikšanai. Autoruzraudzības kārtību atbilstoši Būvniecības likuma 26.pantam nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 304.

161. Būvvalde pieprasa autoruzraudzību:

161.1. visām būvēm pilsētas ģenerālplānā noteiktajā centra daļā un vēsturiskajās daļās;

161.2. sabiedriskajām ēkām un būvēm;

161.3. restaurējamām un rekonstruējamām būvēm;

161.4. būvēm, kurām Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu, - ja to pieprasa attiecīgā ministrija;

161.5. dzīvojamām ēkām (izņemot ģimenes mājas);

161.6. rūpnieciskām būvēm, kuru autoruzraudzību pieprasa Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde vai ja būvvalde to uzskata par nepieciešamu;

161.7. būvniecība notiek, piemērojot apvienoto projektēšanas un būvdarbu procedūru.

(Grozīts ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547; MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420)

162. Būvniecības valsts kontroli veic valsts būvinspekcija atbilstoši Būvniecības likuma 29. un 30.pantam un citiem normatīvajiem aktiem.

163. Ja būvdarbi tiek veikti strādājošā uzņēmumā, tie saskaņojami ar uzņēmuma vadību.

164. Būvi pieņem ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Būvobjekta pieņemšanas aktā nosaka ar pasūtītāju saskaņotu termiņu, kurā galvenais būvuzņēmējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc būvobjekta nodošanas. Minētais termiņš nedrīkst būt mazāks par diviem gadiem.

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.321)

(Apakšnodaļas nosaukums MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

165. Būvdarbus var apturēt ar Valsts būvinspekcijas, būvvaldes vai Valsts darba inspekcijas lēmumu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīkojumu, ja nav izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības, vai citu pamatotu iemeslu dēļ, kā arī saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību".

(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547 redakcijā)

166. Pārtraucot būvdarbus uz laiku, ilgāku par vienu gadu, vai ja būvdarbu pārtraukšana ir bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī videi, vai tā var radīt bīstamus bojājumus konstrukcijās, pārtraucot būvdarbus arī uz īsāku laiku, veicama būves konservācija, un tas rakstiski paziņojams būvvaldei vai institūcijai, kura izsniegusi būvatļauju.

167. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju var pieņemt pasūtītājs, būvvalde vai Valsts būvinspekcija. Būvvaldes vai Valsts būvinspekcijas lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju var apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

168. Lēmumā par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju norāda:

168.1. būvdarbu pārtraukšanas un būves konservācijas iemeslus;

168.2. būvdarbu pārtraukšanas un būves konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu būves un tās atsevišķu daļu un konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī būves konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu, ja tas ir nepieciešams);

168.3. būvobjekta stāvokli pēc būvdarbu pārtraukšanas un par būves konservāciju atbildīgās personas.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

169. Būves konservācijas darbu veikšanas projektā ietver:

169.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

169.2. projekta risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un būves elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

169.3. būves konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

170. Ja pasūtītājs, pārtraucot būvdarbus, neizpilda šo noteikumu prasības, kā arī Būvniecības likuma 31.pantā noteiktajos gadījumos pašvaldība ir tiesīga, iepriekš brīdinot pasūtītāju, nojaukt vai citādi sakārtot attiecīgo būvi, kā arī veikt būves konservācijas darbus. Visus ar būves nojaukšanu, konservāciju vai sakārtošanu saistītos izdevumus sedz būves īpašnieks.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

170.¹ Saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta ceturto daļu, kā arī šo noteikumu 170.punktā noteiktajā gadījumā pašvaldība ir tiesīga pēc īpašnieka brīdināšanas nojaukt patvaļīgās būvniecības objektu.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

170.² Pašvaldības lēmumā par patvaļīgās būvniecības objekta nojaukšanu norāda:

170.²1. objekta nojaukšanas iemeslu (pamatojumu);

170.²2. objekta nojaukšanas nosacījumus;

170.²3. objekta stāvokli pēc būvdarbu pārtraukšanas;

170.²4. objekta nojaukšanas darbu (būvdarbu) finansēšanas avotus.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

170.³ Pirms būves nojaukšanas pasūtītājs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz būvvaldē būves nojaukšanas iesniegumu-uzskaites karti un nojaukšanas darbu veikšanas projektu. Ja būves nojaukšanu organizē pašvaldība, būves nojaukšanas iesniegumu-uzskaites karti iesniedz darbu izpildītājs, kuram pašvaldība uzdevusi nojaukt būvi.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

171. Ja pašvaldība saskaņā ar Būvniecības likuma 30.pantu ir pieņēmusi lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriek­šējā stāvokļa atjaunošanu), pasūtītājs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā būvvaldē iesniedz būves nojaukšanas iesniegumu - uzskaites karti un nojaukšanas darbu veikšanas projektu.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

171.¹ Pašvaldība lēmumā par būvniecības radīto seku novēršanu norāda:

171.¹1. būvniecības radītās sekas;

171.¹2. būvniecības radīto seku novēršanas pamatojumu;

171.¹3. kādi darbi veicami būvniecības radīto seku novēršanai (būves vai tās daļas nojaukšana, iepriekšējā stāvokļa atjaunošana);

171.¹4. termiņš, kurā jāveic darbi būvniecības radīto seku novēršanai.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

171.² Ja pasūtītājs neveic pašvaldības lēmumā par būvniecības radīto seku novēršanu norādītos pasākumus, pašvaldība ir tiesīga veikt visus lēmumā norādītos pasākumus būvniecības radīto seku novēršanai un pasūtītājs sedz visus ar būvniecības radīto seku novēršanu saistītos izdevumus.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

172. Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi organizējami un veicami, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.

172.¹ Renovējot, rekonstruējot vai nojaucot būvi, ja iespējams, veic būvmateriālu reciklēšanu. Visus būvgružus, kas klasificējami kā bīstamie atkritumi, apglabā atbilstoši normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apglabāšanu noteiktajām prasībām.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

173. Pirms zemes darbu uzsākšanas, kā arī veicot planēšanas darbus būvlaukumā, noņemama derīgā augsnes kārta un nebojāta uzglabājama tālākai izmantošanai.

174. Būvdarbu veikšanas procesā nav pieļaujama būvprojektā neparedzētu stādījumu ierīkošana, kā arī saglabājamo koku bojāšana. Koku aizsardzības pasākumi jāparedz darbu veikšanas projektā.

175. Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas tīklā tos attīra atbilstoši Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtajai A vai B kategorijas atļaujai piesārņojošai darbībai vai apliecinājumam C kategorijas piesārņojošai darbībai, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem attīrīšanas iekārtām un citām ūdeni piesārņojošām darbībām ir izsniegta attiecīgā atļauja vai apliecinājums.

(MK 06.09.2005. noteikumu Nr.685 redakcijā)

176. Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un nesagatavotās gultnēs. Ūdens atklātās novadīšanas veids un novadgrāvju sistēma jāparedz darbu veikšanas projektā.

177. Urbšanas darbu procesā, sasniedzot ūdens nesējhorizontu, veicami pasākumi pazemes ūdeņu nelietderīgas izplūšanas un ūdens nesējhorizontu piesārņošanas novēršanai.

178. Veicot grunts pastiprināšanu, novēršama pazemes gruntsūdeņu un atklāto ūdenstilpju piesārņošana. Nepieciešamie pasākumi jāparedz darbu veikšanas projektā.

179. Būvdarbu procesā var mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu), ja pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi minētie pasākumi paredzēti būvprojektā vai ja to nosaka ģeotehniskā kontrole (ģeotehnisko darbu kopums, ko veic būvniecības gaitā, lai noskaidrotu būvprojekta atbilstību faktiskajiem ģeotehniskajiem datiem un, ja nepieciešams, to koriģētu).

(Grozīts ar MK 06.09.2005. noteikumiem Nr.685)

180. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)

181. (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr.547.)

182. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.jūliju.

183. Latvijas Republikas teritorijā netiek piemēroti šādi bijušās PSRS normatīvie akti:

183.1. Celtniecības normas un noteikumi SNiP 1.02.01.-85. "Instrukcija par uzņēmumu, ēku un būvju projektu un tāmju dokumentācijas sastāvu izstrādāšanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību", ko ar 1985.gada 23.decembra lēmumu nr.263 apstiprinājusi bijusī PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja;

183.2. Celtniecības normas un noteikumi SNiP 3.01.01.-85.* "Būvražošanas organizēšana", ko ar 1986.gada 11.decembra lēmumu nr.48 apstiprinājusi bijusī PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja.

184. Būvobjektiem, kuru būvdarbi likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojekta pārstrāde atbilstoši šo noteikumu prasībām nav nepieciešama.

185. Pašvaldībām līdz 1997.gada 1.jūlijam izveidot būvvaldes un apstiprināt to nolikumus.

186. Līdz 2005.gada 31.decembrim būvvaldēm atļauts lietot un izsniegt būvniecības pieteikuma - uzskaites kartes veidlapas un citas veidlapas, kurās minēta vārdkopa "būvniecības pieteikums-uzskaites karte" (attiecīgā locījumā).

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.321 redakcijā)

187. Noteikumu 94.¹ punkts stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā)

188. Noteikumu 43.² punkts ir spēkā līdz 2009.gada 1.augustam.

(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.299 redakcijā)