Darbības ar dokumentu

(Plāns MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

SATURS

PLĀNĀ LIETOTIE SAĪSINĀJUMI UN ABREVIATŪRAS

ANO – Apvienoto Nāciju Organizācija

AIM – Aizsardzības ministrija

ĀM – Ārlietu ministrija

VRS ARCC – Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

ĀM – Ārlietu ministrija

BVKB – Būvniecības valsts kontroles birojs

CSDD – VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"

EM – Ekonomikas ministrija

FM – Finanšu ministrija

IEM – Iekšlietu ministrija

IEM IC – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

JA – VSIA "Latvijas jūras administrācija"

KEM – Klimata un enerģētikas ministrija

KM – Kultūras ministrija

KVP – Krīzes vadības padome

KVPS – Krīzes vadības padomes sekretariāts

LAD – Lauku atbalsta dienests

LĢIA –Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra

LM – Labklājības ministrija

LSA – Latvijas Samariešu apvienība

LSK – Latvijas Sarkanais Krusts

LVĢMC – VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

LVMI Silava – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

LRDS Ilūkste – SIA "LatRosTrans" LRDS "Ilūkste"

MK – Ministru kabinets

MRCC – Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

NBS – Nacionālie bruņotie spēki

NBS JS KAD – Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests

NMP – neatliekamā medicīniskā palīdzība

NMPD – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

NVA – Nodrošinājuma valsts aģentūra

NVD – Nacionālais veselības dienests

NVO – Nevalstiskās organizācijas

PMLP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

PTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

PVD – Pārtikas un veterinārais dienests

RAKUS – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca

RAKUS LIC – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs "Latvijas Infektoloģijas centrs"

SAEA – Starptautiskā atomenerģijas aģentūra

SIA RM – SIA "Rīgas meži"

SM – Satiksmes ministrija

SPKC – Slimību profilakses un kontroles centrs

TM – Tieslietu ministrija

TNGIIB - Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

VAAD – Valsts augu aizsardzības dienests

VADC – Valsts Asins donoru centrs

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VI – Veselības inspekcija

VDD – Valsts drošības dienests

VDI – Valsts darba inspekcija

VM – Veselības ministrija

VMD – Valsts meža dienests

VMR – Valsts materiālās rezerves

VOMK – Valsts operatīvā medicīniskā komisija

VP – Valsts policija

VPVB – Vides pārraudzības valsts birojs

VRS – Valsts robežsardze

VSIA RPNC – VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs"

VSIA ZMNĪ – VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"

VUGD – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

VVD – Valsts vides dienests

VVD RDC – Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs

ZM – Zemkopības ministrija

ZVA – Zāļu valsts aģentūra

1. Ievads

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 16.panta pirmā daļa nosaka, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar citu institūciju iesniegtajiem priekšlikumiem izstrādā Valsts civilās aizsardzības plānu.

Valsts civilās aizsardzības plānā paredzēta katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetence un rīcība katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā – preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kas attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai katastrofas draudu gadījumā, kā arī sniedzot atbalstu valsts aizsardzības sistēmai un nosakot civilās aizsardzības sistēmas darbību gadījumos, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Civilās aizsardzības sistēmas darbība valsts un reģionāla mēroga katastrofās, katastrofas draudu gadījumā, kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā tiek koordinēta, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru.

Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuru veido valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kam ir likumā noteiktas tiesības, uzdevumi un atbildība civilās aizsardzības jomā. Civilās aizsardzības sistēmas organizācijas pamatā ir teritoriju sadarbības princips.

Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību;

2) pēc iespējas nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā;

3) savlaicīgi prognozēt katastrofas draudus;

4) plānot un savlaicīgi veikt preventīvos pasākumus;

5) sniegt palīdzību katastrofā cietušajiem un mazināt kaitējumu, ko katastrofa radījusi vai var radīt cilvēkiem, videi un īpašumam;

6) plānot un veikt atjaunošanas pasākumus;

7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt un saņemt starptautisko palīdzību;

8) atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Valsts civilās aizsardzības plāns ir Nacionālā drošības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktais valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumu plānošanas dokuments, kurš sagatavots pamatojoties uz ministriju, to padotībā esošo institūciju un pašvaldību (turpmāk – katastrofas pārvaldīšanas subjektu) sniegto informāciju par katastrofu pārvaldīšanas uzdevumiem – veiktajiem katastrofas risku novērtējumiem; apzinātajiem preventīvajiem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem; izstrādātajiem nozares attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem; un apzinātajiem un plānotajiem resursiem katastrofas pārvaldīšanā.

Valsts civilās aizsardzības plānā katra apdraudējuma tabulās par preventīvajiem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem tiek noteikts "Lēmuma pieņēmējs" – amatpersona vai institūcija, kas lemj par attiecīgā pasākuma uzsākšanu; "Par izpildi atbildīgā institūcija" – amatpersona vai institūcija, kas iesaista un koordinē nepieciešamos resursus un ekspertīzi attiecīgā pasākumu veikšanai; "Izpildītāji" – institūcijas, kuras tieši var tikt iesaistītas attiecīgā pasākuma realizācijā. Pašvaldībām Valsts civilās aizsardzības plānā noteikto pienākumu izpildi pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajai kārtībai. Ārlietu ministrija Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauto katastrofu, ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā Latvijas teritorijā nodrošina komunikāciju ar diplomātiskajām pārstāvniecībām par situāciju, kā arī nodrošina konsulāro sadarbību nepieciešamības gadījumā pēc atbildīgo iestāžu veikta pieprasījuma.

Lai katastrofas pārvaldīšanas subjekti īstenotu vienotu pieeju katastrofu pārvaldīšanas uzdevumu īstenošanā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir izstrādājis katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas, kuras ir pieejamas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā internetā.

Valsts civilās aizsardzības plāns izstrādāts, ņemot vērā 2021.–2027.gada plānošanas perioda Kopējās fondu regulas III. pielikumā noteiktos ieguldījumu priekšnosacījumus (enabling conditions). Ieguldījumu nosacījums Nr.5 nosaka, ka nacionālā līmenī jābūt sagatavotam valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plānam, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:

– galveno risku aprakstu, kas novērtēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 1313/2013/ES, 6.panta a) punktu, atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu. Novērtējumā, ņemot vērā ar klimatu saistītos riskus, un kuriem izstrādātas klimata pārmaiņu prognozes un scenāriji;

– katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu aprakstu, lai novērstu galvenos identificētos riskus. Pasākumus prioritāri nosaka proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, jaudas trūkumiem, efektivitātei un efektivitātei, ņemot vērā iespējamās alternatīvas;

informāciju par finansēšanas resursiem un mehānismiem, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar profilaksi, gatavību un reaģēšanu.

Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauto pasākumu īstenošana paredzama, izmantojot gan valsts un pašvaldību budžeta finansējumu, gan piesaistot ES un citu avotu finanšu līdzekļus, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildus finansējumu.

Katastrofas pārvaldīšanas subjekti reizi gadā līdz 20.janvārim izvērtē Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi un sniedz priekšlikumus Iekšlietu ministrijai par nepieciešamajiem grozījumiem. Katru gadu Iekšlietu ministrija izvērtē Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi un līdz 1.maijam sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu informatīvo ziņojumu un, ja nepieciešams, Valsts civilās aizsardzības plāna grozījumu projektu. Iekšlietu ministrija nodrošina Valsts civilās aizsardzības plāna aktuālās redakcijas ievietošanu Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapās internetā.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas joma ir iekļauta arī vairākos starptautiskajos nolīgumus, kurā Latvija ir apņēmusies īstenot gan starptautiskos mērķus, gan arī savas nacionālās prioritātes. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām, un īpaši Parīzes nolīgums, kuru Latvija ratificēja 2017.gada 8.februārī. Parīzes nolīgums ir starptautisks līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai:

– ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi;

– vairojot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicinot klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu;

– nodrošinot finanšu plūsmu, pieskaņojot izvirzītajam ceļam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību.¹

2015.gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam" jeb "Dienaskārtība 2030". Tā nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide. Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir aktuāli Latvijai, jo vienlaikus daļa no ilgtspējīgas attīstības mērķus lielā mērā saskan arī ar valstu nacionāla līmeņa izaicinājumiem un mērķiem, kurus prioritāri jāiekļauj valsts attīstības plānošanā².

2015.gadā ANO Trešajā pasaules konferencē pieņēma Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammu 2015.–2030.gadam. Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammas mērķis ir veidot valstu un kopienu noturību pret katastrofām, valstīm īstenojot katastrofu risku pārvaldīšanas pasākumus, un mērķtiecīgu darbību nozaru un starpnozaru jomā nacionālā, vietējā, reģionālā un globālā mērogā šādās 4 prioritārajās jomās – izpratne par katastrofu riskiem; katastrofu risku pārvaldības stiprināšana, lai pārvaldītu katastrofu risku; ieguldījumi katastrofu risku samazināšanā izturētspējas veidošanai; katastrofu gatavības uzlabošana efektīvai katastrofas seku likvidēšanai un principa "atjaunoties labāk kā iepriekš" ieviešanā. Sendai katastrofu risku mazināšanas ietvarprogrammā ir noteikti 7 globālie mērķi, kā arī noteikti īstenošanas pamatprincipi, piemēram, ikvienas valsts galvenais pienākums ir novērst un samazināt katastrofu risku, tajā skaitā izmantojot arī starptautisko, reģionālo, pārrobežu un divpusējo sadarbību; katastrofu riska samazināšanai nepieciešams, lai pienākumi tiktu sadalīti starp valstu valdībām un attiecīgajām nacionālajām institūcijām, sektoriem un ieinteresētajām pusēm, ņemot vērā valstu situāciju un pārvaldes sistēmu; katastrofu riska samazināšana prasa visas sabiedrības iesaisti un sadarbību; svarīga ir visaptveroša lēmumu pieņemšana, kas balstīta uz informāciju par riskiem, uz atvērtu datu apmaiņu un atsevišķu datu izplatīšanu; sabiedrībai pieejamai informācijai jābūt viegli atrodamai, atjaunotai, saprotamai, ar zinātnisku un vispārīgi saprotamu saturu u.c. pasākumi.³

2. Iespējamo apdraudējumu saraksts

Valsts civilās aizsardzības plānā ir iekļauti 35 iespējamie apdraudējumi, kurus atbilstoši katastrofas riska novērtēšanas metodikai apzināja katastrofas pārvaldīšanas subjekti. Apzinātie apdraudējumi ir atspoguļoti Valsts civilās aizsardzības plāna 1.pielikuma "Iespējamo apdraudējumu saraksts" tabulā, un kopējā risku matricas kopsavilkumā.

3. Kopsavilkums par risku novērtēšanu

Valsts civilās aizsardzības plānā katra apdraudējuma pielikumā ir atspoguļoti katastrofas pārvaldīšanas subjektu iesniegtie apdraudējuma novērtējumi, kuros aprakstoši raksturoti notikuma scenāriji, izteikti spriedumi par notikumu varbūtību un notikumu sekām, kā arī iekļauti vizuāli (informatīvi) attēli.

Katastrofu un to apdraudējumu novērtēšanā ir ņemtas vērā iespējamās un radītās klimata pārmaiņas, jo pētījuma dati rāda, ka tās nav apšaubāmas un ir tieši saistītas ar cilvēka radīto ietekmi – ir pieaugusi atmosfēras temperatūra, samazinājies sniega un ledus segas biezums, paaugstinājies jūras līmenis un ir pieaugusi siltumnīcas gāzu koncentrācija atmosfērā. Aktuāli ir ekstrēmu laika apstākļu un klimata notikumi (klimata ekstrēmi), jo tieši retie ekstrēmie notikumi ir tie, kuriem ir lielākā ietekme un kas rada lielākos zaudējumus cilvēku veselībai un labklājībai. Klimata pārmaiņu kontekstā klimata ekstrēmi tiek aplūkoti no sekojošiem aspektiem – vai to notikuma biežums ir pieaudzis, salīdzinot ar agrāko laika periodu; vai to notikuma intensitāte ir palielinājusies, salīdzinot ar agrāko laika periodu; vai tiem atbilstošo parādību ilgums ir ilgāks, nekā noteiktā norma; un vai tie sastopami agrāk vai vēlāk, atbilstoši sezonas raksturam. Šīs klimata pārmaiņas rada tālāku ietekmi ne tikai uz citiem laika apstākļu un klimata procesiem, bet arī uz dabas un cilvēka radītiem procesiem. Sagaidāms, ka šīs pārmaiņas turpināsies arī nākotnē, un līdz ar to papildus pasākumiem, kas tiek veikti klimata pārmaiņu mazināšanai, nozarēm ir jāizvērtē adaptācijas nepieciešamība (pasākumi un finansējums) un iespējamās klimata pārmaiņu sekas saistītajiem procesiem.⁴

Izpildot Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktos katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas uzdevumus, katastrofas pārvaldīšanas subjekti katram apdraudējumam apzinājuši preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, nosakot tā izpildes termiņu, lēmuma pieņēmēju par pasākuma īstenošanu, par izpildi atbildīgo institūciju, kā arī atšifrējot pasākumu atbilstoši NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatas apzīmējumam (trigrafam).

Kopējais katastrofu novērtējums Valsts civilās aizsardzības plānā ir atspoguļots risku matricā. Lai nodrošinātu vienotu pieeju katastrofu risku novērtēšanā, tika izmantota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātā riska novērtēšanas metodika (rekomendācijas)⁵. Risku matrica ir iespējamības un ietekmes dimensiju attēlošanas paņēmiens, kas grafiski attēlo dažādus riskus salīdzinošā veidā.

Visiem apdraudējumiem ir apzināti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi), kuri iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna pielikumos (skatīt 1¹.–26.pielikums).

4. Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji

Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji noteikti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 27.pielikumā (skatīt 27.pielikumu).

5. Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma un tās aktivizēšana

Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir autonomi funkcionējoša tehnoloģiska sistēma vai šādu sistēmu kopums, kas nodrošina agrīno brīdināšanu. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka juridisko un fizisko personu tiesības civilās aizsardzības jomā ir saņemt agrīno brīdināšanu un ieteikumus rīcībai katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā. Apvienojot civilās trauksmes un iedzīvotāju apziņošanas uzdevumus (brīdināt, ziņot un informēt sabiedrību), tika izveidota valsts agrīnās brīdināšanas sistēma, kuras darbība noteikta Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumos Nr.440 "Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība".

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā ietilpst:

– republikas pilsētās, novadu pilsētās un novadu pagastos izvietotās trauksmes sirēnas (164 sirēnas, kuras izvietotas uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem);

– valsts un pašvaldību institūciju trauksmes un apziņošanas iekārtas;

– elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (radio, televīzija);

– raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu (internet portāli, kabeļtelevīzijas, citi televīzijas kanāli un radio stacijas, kuri izmanto internet un satelīta sakaru risinājumus, kas veido satura programmas, veic retranslāciju, mobilo sakaru operatori);

– citi inženiertehniski risinājumi, kas spēj nodrošināt agrīno brīdināšanu (operatīvie hidrometeoroloģiskie novērojumu tīkli).

Lēmumu par Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivizēšanu:

– visā valstī vai vairāku republikas pilsētu un novadu teritorijā pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks;

– republikas pilsētas vai novada teritorijā pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sistēmu (kas attiecas uz sirēnu un elektronisko plašsaziņas līdzekļu iesaisti) aktivizē ar šādām secīgām darbībām:

1. Lēmumu par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivēšanu pieņem VUGD, ja saņemta informācija no valsts un pašvaldību institūcijām atbilstoši to kompetencei reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kā arī no fiziskām vai juridiskām personām par katastrofu vai to draudiem (saņemot informāciju vai zvanu uz vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112", vai no citu operatīvo dienestu ārkārtas numuriem);

2. Pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas VUGD saskaņā ar noslēgtajām starpresoru vienošanās (līgumiem) nosūta elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem informāciju par katastrofu vai tās draudiem un informāciju par iedzīvotāju rīcību;

3. Saņemot atpakaļ saikni no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par gatavību pārraidīt attiecīgo informāciju, VUGD attiecīgajā teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un vismaz trīs minūtes raida brīdinājuma signālu;

4. Vienlaikus ar trauksmes sirēnu ieslēgšanu elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izziņo VUGD sniegto informāciju par katastrofu vai tās draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, ņemot vērā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norādījumus par informācijas sniegšanas steidzamību, bez maksas izziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā;

5. Iedzīvotāji ieslēdz iekārtas (radioaparāti, televizori, mobilo telefonu aplikācijas), kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārraidītās informācijas saņemšanu. Iedzīvotāji var saņemt informāciju par katastrofu vai to draudiem, rīcību un veicamajiem pasākumiem šādos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – Latvijas radio 1, Latvijas radio 2, Latvijas radio 3, Latvijas radio 4, Latvijas radio 5, Latvijas Radio 6 (Radio Naba), Latvijas televīzijas LTV 1 kanāls, Latvijas televīzijas LTV 7 kanāls.

Informācija iedzīvotājiem par brīdināšanu un informēšanu katastrofas vai to draudu gadījumā ir pieejama arī VUGD izdotajā bukletā "Vai tu zini, kā rīkoties ārkārtas gadījumos?", kurš ir pieejams VUGD mājaslapā internetā.⁶

Lai nodrošinātu pastāvīgu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, VUGD ne retāk kā 2 reizes gadā veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, iedarbinot trauksmes sirēnas uz trim minūtēm, kā arī pārbaudot noslēgto starpresoru vienošanās (līgumu) izpildi. Trauksmes sirēnas ir iespējams iedarbināt arī manuāli, VUGD amatpersonām piekļūstot pie trauksmes sirēnām un to vadības blokiem, kas uzstādītas uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem.

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbības ietvaros svarīga loma ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, kas nodrošina trauksmes sirēnu un to vadības bloku uzstādīšanu (un demontāžu) uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem. Papildus tam Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina trauksmes sirēnu un to darbības vadības pults darbību.

6. Agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts un to darbība sasaistē ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu

Vairāki Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā esošie inženiertehniskie risinājumi spēj nodrošināt tikai agrīno brīdināšanu, kas nodrošina nepieciešamo informāciju lēmuma pieņēmējiem par tālāko rīcību – informācijas izplatīšanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem vai arī atbilstošu reaģēšanas darbību un rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, lai glābtu cilvēku dzīvību, aizsargātu vidi un īpašumu.

Agrīnās brīdināšanas procesa posmi ir šādi:

– Riska novērtēšana vai kritēriju un indikatoru noteikšana, lai identificētu katastrofas draudus;

– Monitoringa veikšana un prognozēšana, lai uzraudzītu noteiktos kritērijus un indikators, kā arī paredzētu notikumu attīstību un katastrofas varbūtību (iespējamību). Monitoringa un prognozēšanas process iekļauj tehniskus risinājumus, kas nodrošina procesa automatizāciju, datu uzkrāšanu un analīzi.

– Katastrofas draudu identificēšana, pamatojoties uz monitoringa un prognozēšanas rezultātiem, un atbildīgo institūciju informēšana par katastrofu vai to draudiem, kā arī rekomendāciju izplatīšana par nepieciešamo rīcību. Brīdinājuma izziņošana notiek, izmantojot iepriekš sagatavotus komunikācijas veidus (starpresoru vienošanās, trauksmes sirēnas, elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, mobilo sakaru operatoru risinājumu izmantošana, apziņošanas saraksti u.c.).

– Atbildīgo institūciju reaģēšana uz katastrofas brīdinājumu;

– Atbildīgo institūciju rīcība, veicot preventīvos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu katastrofas draudus.

Katastrofas pārvaldīšanas institūciju izmantotās nacionālās un starptautiskās agrīnās brīdināšanas sistēmas (to saraksts) ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 28.pielikumā.

7. Informācijas apmaiņas sistēmas (platformas), kuras izmantojamas katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā

Latvija katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā informācijas apmaiņai izmanto Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotās, pārraudzītās vai izmantotās informācijas apmaiņas platformas. Izmantojamās informācijas apmaiņas platformas nodrošina iespēju lūgt un sniegt starptautisko palīdzību un iegūt kartes par skarto teritoriju, tostarp uzraudzīt teritoriju, kas rada katastrofu draudus.

Katastrofas pārvaldīšanas institūciju izmantotās informācijas apmaiņas sistēmas (platformas) nacionālā un starptautiskā līmenī (to saraksts) ir iekļautas Valsts civilās aizsardzības plāna 29.pielikumā.

Savukārt starpvalstu nolīgumi, kurus iespējams izmantot katastrofas novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā vai to draudu gadījumā (skatīt 2.attēlu) ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 30.pielikumā.

2.attēls. Divpusējie un daudzpusējie sadarbības nolīgumi par sadarbību katastrofas novēršanas,
gatavības un reaģēšanas jomā

Veidojot, uzturot vai lietojot ģeotelpiskās informācijas datu bāzes un sistēmas katastrofas pārvaldīšanas mērķiem, kā arī veidojot no tām kartes, institūcijām un organizācijām datu ievākšana, apstrāde un lietošana jānodrošina Latvijā oficiāli lietotajā ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS-92. Ja krīzes pārvarēšanā tiek iesaistīti NBS, aeronavigācijas un jūras navigācijas struktūras, tām jānodrošina datu lietošana Pasaules ģeodēziskajā sistēmā WGS-84. NBS izmantotajos datos un kartēs lieto plaknes izvērsumu Universālajā transversālajā Merkatora (UTM) projekcijā, 34. un 35. zonā, aeronavigācijas un jūras navigācijas struktūru datos un kartēs lieto plaknes izvērsumu Transversālajā Merkatora (TM) projekcijā.

Prasības par to, kādas koordinātu sistēmas un kartogrāfiskās projekcijas jālieto konkrētas katastrofas pārvaldīšanas vajadzībām sagatavotajos ģeotelpiskajos datos un kartēs, nosaka attiecīgā apdraudējuma glābšanas darbu vadītājs un krīzes komunikācijas vadītājs.

Sadarbībās nodrošinājuma interesēs ar kaimiņvalstīm, Eiropas Savienības sadarbības partneriem un NATO militārajām struktūrām, datubāzu veidotājiem un uzturētājiem jāveido koplietojamo ģeotelpisko datu automatizētas transformācijas nodrošinājums starp iepriekšminētajām koordinātu sistēmām LKS-92 un WGS-84.

Visos gadījumos, kad lietošanai no ģeotelpiskajiem datiem tiek veidotas un pavairotas kartes, tām obligāti jāpievieno kartes rāmja un aizrāmja noformējums, kartes leģendā jānorāda kartes koordinātu sistēma un plaknes izvērsuma projekcija.

8. Iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība

Dažādu katastrofu vai to draudu gadījumā iesaistāmo institūciju apziņošana ir iekļauta Valsts civilās aizsardzības plāna 31.pielikumā.

9. Krīžu komunikācijas kārtība

Krīžu komunikācijas kārtība nosaka vadlīnijas vienotas un savlaicīgas iesaistīto institūciju komunikācijas nodrošināšanai ar sabiedrību un efektīvai savstarpējās informācijas apmaiņai dabas un cilvēku izraisītās katastrofas vai tās draudu laikā. Vienotai iesaistīto institūciju izpratnei par krīzes komunikācijas kārtību ir būtiska nozīme katastrofas pārvaldīšanā, lai nezaudētu laiku un savlaicīgi informētu sabiedrību par krīzes norisi.

Krīzes komunikācijā iesaistītās institūcijas

Valsts Civilās aizsardzības plāns nosaka valstī iespējamos apdraudējuma veidus un katastrofu pārvadīšanas veicamos pasākumus. Tāpat Valsts civilās aizsardzības plānā ir noteiktas iesaistītās institūcijas katram apdraudējuma veidam.

Atbilstoši katastrofas raksturam un tās radīto postījumu apjomam izšķir:

– vietēja mēroga katastrofas – katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;

– reģionāla mēroga katastrofas – katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;

– valsts mēroga katastrofas – katastrofas radītie postījumi ietekmē visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu.

Ņemot vērā apdraudējuma veidu un katastrofas raksturu un apjomu, krīzes komunikācijā tiek iesaistītas visas atbildīgās institūcijas.

Krīzes komunikācijas vadība

Krīzes komunikāciju vada un koordinē institūcija, kas atbild par katastrofas vai apdraudējuma reaģēšanas un seku likvidēšanas darbiem, kas noteikti Valsts civilās aizsardzības plānā, vienlaikus darbību koordinējot un saskaņojot ar Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas plānotājiem.

Krīzes komunikācijas uzdevumi:

– nodrošināt vienotu un savlaicīgu iesaistīto institūciju komunikāciju ar sabiedrību (pēc iespējas ņemot vērā sabiedrības grupu dažādās vajadzības, piemēram, informācijas nodrošināšanu tūristiem, mazāk aizsargātajām grupām – personām ar invaliditāti u.c.);

– nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp iesaistītām institūcijām;

– nodrošināt savlaicīgu informāciju un vēstījumus par krīzes gaitu augstākajām amatpersonām un iesaistītajām pusēm.

Krīzes komunikācijas vadītāja pienākumi pirms krīzes (katastrofām):

– savlaicīgi apkopo iespējamā apdraudējuma vai katastrofā iesaistīto institūciju komunikatoru kontaktinformāciju, iekļaujot tajā iestādes un personas dzīvesvietas adresi, e-pasta adresi, stacionāro un mobilo tālruņa numuru, kā arī apzina iespēju saziņai kādā no interneta aplikācijām;

– nosaka kārtību kontaktinformācijas atjaunošanai un koordinācijai;

– savlaicīgi sagatavo vēstījumus par potenciālo apdraudējumu un cilvēkiem ieteicamo rīcību;

– nāk klajā ar priekšlikumiem savstarpējai teorētisko vai praktisko mācību organizēšanai;

– paredz iespēju pieejai ārējam datu nesējam, kurā atrodas nepieciešamā kontaktinformācija un vēstījumi gadījumam, ja liegta piekļuve informācijai darba vietā;

– nosaka krīzes pārvarēšanas pasākumos lietojamo, rekomendējamo ģeoinformāciju – kartes, to ieguves-pieejas adreses vai pieejamību uz ārējiem datu nesējiem;

– apstiprina krīzes pārvarēšanas pasākumos lietojamo ģeoinformāciju – kartes un to ieguves avotus.

Krīzes komunikācijas vadītāja pienākumi krīzes (katastrofas) laikā:

– izveido un vada krīzes komunikācijas grupu, iekļaujot visu iesaistīto institūciju komunikatorus;

– pieņem lēmumu par krīzes komunikācijas grupas atrašanās vietu un darbības veidu (attālināti, krīzes norises vietā vai kādā citā atbilstošā vietā vai telpā);

– sadala lomas un atbildības komunikācijas grupas iekšienē;

– nosaka iesaistīto institūciju informācijas izplatīšanas, saskaņošanas un koordinēšanas kārtību;

– atgādina, ka katra iesaistītā institūcija komunicē tikai par savā kompetencē esošajiem jautājumiem;

– nepieciešamības gadījumā atgādina par normatīvajos aktos noteikto kārtību attiecībā uz informācijas sniegšanu par cietušajiem, bojāgājušajiem un meklēšanā esošajām personām)⁷;

– nosaka katrai institūcijai to informācijas apjomu, ko var izplatīt bez saskaņošanas, lai nezaudētu laiku⁸;

– piesaista nepieciešamos tehniskos un cilvēkresursus (piemēram, iespēju robežās plāno informācijas pārraidīšanu vai komunikācijas nodrošināšanu svešvalodās – tūristiem, surdotulkojuma informācijas nodrošināšanu preses konferencēs, brīfingos u.c.);

– nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru (CAOVC), ja tāds ir izveidots;

– periodiski precizē un izziņo krīzes pārvarēšanas laikā lietojamo, rekomendējamo ģeoinformāciju – kartes, to ieguves-pieejas adreses vai pieejamību uz ārējiem datu nesējiem;

– apstiprina krīzes pārvarēšanas pasākumos iesaistītajām institūcijām savstarpējai apmaiņai un sadarbības organizācijai atļauto lietojamo ģeoinformāciju (papīra un digitālo datu apmaiņas formātiem), tās formātus un konkrētu produktu lietošanai atļautās telpisko koordinātu sistēmas, nosakot par konkrētu datu, datu kopu vai karšu izstrādi, uzturēšanu un piegādi atbildīgās institūcijas;

– nosaka, nozīmē vai apstiprina atbildīgās institūcijas vai amatpersonas telpiskās informācijas datu (t,sk. arī karšu) apmaiņas organizācijai ar ārvalstu sadarbības organizācijām, nosakot tiem konkrētas sadarbības organizācijas, to kontaktpersonas un ja nepieciešams definē informācijas apmaiņas ierobežojumus.

Krīzes komunikācijas grupas uzdevumi:

– regulāri informē sabiedrību un sniedz aktuālo informāciju par apdraudējuma vai katastrofas reaģēšanas un seku likvidēšanas gaitu un nepieciešamo rīcību apdraudējuma vai katastrofas gadījumā;

– nodrošina mediju attiecības un nepieciešamo atbalstu Latvijas un starptautiskajiem medijiem;

– veic mediju un sociālo tīklu monitoringu un analīzi;

– izstrādā vēstījumus un komunikācijas rekomendācijas vadībai;

– sagatavo vēstījumus augstākajām amatpersonām;

– aktīvi izmanto komunikācijā sociālos medijus, sniedz informāciju un atbild uz sociālajos tīklos uzdotajiem jautājumiem;

– apkopo, analizē un novērš medijos un sociālajos tīklos izskanējušo maldinošo informāciju un baumas;

– sniedz atbalstu citām krīzes komunikācijā iesaistītajām institūcijām, aktīvi daloties ar informāciju oficiālajos iestāžu sociālo tīklu kontos;

– saskaņojot ar atbildīgo amatpersonu par krīzes vadību un ievērojot drošības pasākumus, nepieciešamības gadījumā nodrošina medijiem kontrolētu iespēju darbam krīzes vietā (īpaši gadījumos, ja krīzes vieta ir norobežota vai slēgta). Nosaka konkrētu un stingru kārtību mediju darbam krīzes vietā un kontrolē to.

Sadarbība ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru

Ja apdraudējuma un katastrofas reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadīšanai ir izveidota CAOVC, komunikācijas grupas vadītājs vai viņa pilnvarota persona (vietnieks) jāiekļauj CAOVC, lai nodrošinātu savstarpējās informācijas apmaiņu un konsultācijas vadībai komunikācijas jomā. (skatīt 3.attēlu).

Krīzes komunikācijas grupas uzdevumi sadarbībai ar Civilās aizsardzības Operacionālo vadības centru:

– nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu ar komunikatoriem par vadības pieņemtajiem lēmumiem un krīzes vadības gaitu;

– nodrošināt vadības grupu ar informāciju par sabiedrībai aktuāliem problēmjautājumiem, iespējamām baumām, medijus interesējošām tēmām u.c.

– konsultēt vadības grupu par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem krīzes laikā;

– nodrošināt efektīvu vadības komunikāciju ar medijiem;

– nodrošināt ciešu sadarbību starp katras institūcijas atbildīgo par krīzes vadību un komunikatoru, lai sagatavotu informāciju sabiedrībai un atbildētu uz mediju jautājumiem.

Krīzes komunikācijas grupas atrašanās vieta

Ņemot vērā veicamos uzdevumus, krīzes raksturu, vietu un ilglaicību, krīzes komunikāciju var vadīt:

– attālināti, atrodieties savā darbavietā vai dzīvesvietā un saziņai izmantojot kādu no izvēlētajiem komunikācijas instrumentiem un kas atbilst minimāliem kiberdrošības standartiem – interneta aplikāciju, e-pasta grupu, Google Docs u.c.

– notikuma vietā;

– kādā īpaši noteiktā vietā vai telpā (piemēram, speciāli izveidotā Preses centrā kādā no iesaistīto institūciju telpām u.c.);

– kombinējot augstāk minētos krīzes vadības mehānismus.

Krīzes komunikācijas grupas nepieciešamais aprīkojums

Krīzes komunikācijas grupas pārstāvji katastrofas vai tās draudu gadījumos primāri iztiek ar jau savā rīcībā esošajiem tehniskajiem un mobilajiem rīkiem – mobilo tālruni un datoru. Tomēr, ņemot vērā apdraudējuma vai katastrofas raksturu un veidu, iespējams, būs nepieciešams papildu aprīkojums (vai cilvēkresursi) krīzes komunikācijas nodrošināšanai, ko iespēju robežās nodrošina institūcija, kas ir krīzes vadītājs (piemēram, informācijas pārraidīšana vai komunikācija svešvalodās, surdotulkojumā).

Gadījumos, kad krīzes komunikācijas un mediju atbalsta nodrošināšanai nepieciešams papildu aprīkojums un resursi, tos iespējams pieprasīt, izmantojot Krīzes vadības padomi vai ar īpašu Ministru prezidenta rīkojumu.

3.attēls. Civilās aizsardzības Operacionālās vadības grupas sadarbība
ar Krīzes komunikācijas grupu

Komunikācijas pilnveidošana ar sabiedrību par krīžu komunikācijas un civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jautājumiem

Katastrofas pārvaldīšanā iesaistītas ministrijas un pašvaldības, kā arī to padotības iestādes nodrošina sabiedrībai pieejamu un aktuālu informāciju par pastāvošiem apdraudējumiem, iespējamām bīstamām situācijām, drošas uzvedības principiem, kā arī katastrofām, īpašu uzmanību pievēršot sagatavotībai un rīcībai šādās situācijās. Līdztekus tiek veidoti un izmantoti katastrofu pārvaldīšanas subjektu un to padotības iestāžu informācijas avoti, lai sabiedrībā veidotu zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, lai veicinātu sabiedrības izglītošanu, kā arī veicināt izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem, kā arī nodrošināt valsts oficiālās informācijas sniegšanu. Oficiālās komunikācijas nodrošināšanai ar sabiedrību par civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jautājumiem minētie katastrofas pārvaldīšanas subjekti veido ciešāku sadarbību ar oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv), oficiālo izdevēju un tā nodrošināto oficiālās informācijas kanālu – portālu "Cilvēks. Valsts. Likums." (www.lvportals.lv), lai nodrošinātu sabiedrību ar oficiālu informāciju par krīžu komunikāciju, civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas (preventīviem, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas) pasākumiem, to īstenošanu u.c. aktuāliem jautājumiem.

10. Sadarbība un resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanā

Katras valsts atbildība un pienākums ir aizsargāt tās teritorijā esošos cilvēkus, īpašumu un vidi no katastrofām vai to draudiem, kā arī nodrošināt spēju atbilstoši rīkoties tāda mēroga katastrofās, kas var notikt vai kurām var laikus sagatavoties. Gadījumos, kad katastrofu izraisītās sekas pārsniedz katastrofā cietušās valsts reaģēšanas spējas, valstīm ir iespēja izmantot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas ļauj nodrošināt citu Eiropas Savienības dalībvalstu (un citu Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismā esošo valstu) civilās aizsardzības resursu iesaisti katastrofu seku likvidēšanā. Šāds palīdzības mehānisms ļauj papildināt katastrofu skartās valsts reaģēšanas spējas. Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma mērķis ir veicināt pastiprinātu sadarbību civilās aizsardzības palīdzības jomā, reaģējot uz visu veidu liela mēroga ārkārtējām situācijām vai katastrofām, piemēram, dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, terora aktiem, tehnoloģiskām katastrofām, radioloģiskiem vai ekoloģiskiem nelaimes gadījumiem, nejaušu jūras piesārņošanu u.c. 2013.gada 17.decembrī tika pieņemts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, 1313/2013/ES, ar ko izveido Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, ņemot vērā pieredzi no notikušajām intervencēm un katastrofām, izveidojot efektīvāku mehānismu, kas atbalstītu un atvieglotu civilās aizsardzības palīdzības mobilizāciju un koordināciju gadījumā, ja Eiropas Savienībā vai ārpus tās robežām notiek lielas ārkārtējas situācijas vai katastrofas.

Latvijas rīcība, sniedzot humāno palīdzību, balstās uz humānisma pamatprincipiem, kā noteikts Eiropas Vienprātības dokumentā par humāno palīdzību, kā arī principiem un kārtību, kas noteikti Valsts materiālo rezervju likumā, Ministru kabineta 2019.gada 18.jūnija noteikumos Nr.268 "Valsts materiālo rezervju izmantošanas un pārbaudes kārtība" un Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra noteikumos Nr.721 "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība". Papildus tam Ministru kabinets var lemt, pamatojoties uz pienācīgu vajadzību novērtējumu un atbilstoši katastrofā vai konfliktā cietušās valsts vajadzībām, par finansiālu palīdzību, piešķirot finansējumu Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" noteiktajā kārtībā, kas attiecas uz budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Ņemot vērā Latvijas pieredzi sniedzot starptautisko vai humāno palīdzību katastrofā vai konfliktā cietušām valstīm (Ukraina, Sīrija, Āfrikas raga valstis, Nepāla, Gazas josla, Irāka, Filipīnas, Turcija, Mjanma/Birma, Moldova, Gruzija, Libāna, Pakistāna, Indonēzija), Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauti resursi, kurus var paredzēts starptautiskās palīdzības vai humānās palīdzības nodrošināšanai.

Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvarā par mehānisma darbību apmācīti aptuveni 60 eksperti, tostarp 12 eksperti ar prasmēm veikt novērtēšanu, 6 eksperti ar sarunu vešanas un lēmumu pieņemšanas prasmēm, 10 eksperti ar personāla vadīšanas prasmēm, 23 eksperti ar operatīvās vadības prasmēm un 8 eksperti ar drošības pārvaldīšanas prasmēm, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi īstenotu starptautiskās misijas un stiprinātu prasmes ikdienas darbā. Papildus 2 eksperti ir apmācīti meklēšanas un glābšanas pasākumu īstenošanai aukstos laika apstākļos.

Citās nozares jomās ir apmācīti eksperti, lai starptautiskās palīdzības jomā spētu nodrošināt dažāda veida tehniska vai profesionāla padomdevēju ekspertīzi – 2 hidrobūvju eksperti no AS "Latvenergo".

Latvija Savienības civilās aizsardzības mehānisma (ietvarā izveidojusi divus starpvalstu resursu moduļus:

1) Apvienotais Igaunijas-Latvijas-Lietuvas augstas veiktspējas sūknēšanas modulis (BaltFloodCombat) – modulis ir sertificēts un iekļauts Eiropas civilās aizsardzības rezervē (ECPP) un ir spējīgs nodrošināt ūdens atsūknēšanu no applūdušajām teritorijām ar jaudu 540 l/s, šļūteņu padošanu 6 km attālumā un nodrošināt komandas pašpietiekamību. Latvijas puse atsevišķi var nodrošināt ūdens atsūknēšanu ar jaudu 160 l/s un izvilkt šļūteņu līniju 2 km attālumā. Modulis piedalījies starptautiskās palīdzības sniegšanā plūdu seku likvidēšanai 2010.gadā Polijā un Moldovā, 2014.gadā Bosnijā un Hercegovinā.

2) Latvijas-Lietuvas tehniskā atbalsta vienība (LL TAST) – modulis ir izveidots atbilstoši Kopienas civilās aizsardzības mehānisma definētajām prasībām un ir spējīgs nodrošināt administratīvo, loģistikas un telekomunikāciju atbalstu.

Latvija ir Apvienoto Nāciju (ANO) Organizācijas Katastrofu novēršanas un koordinācijas sistēmas (UNDAC) dalībvalsts kopš 2018.gada. Sistēmas ietvarā apmācīts 1 eksperts. Papildus ANO ietvarā apmācīti 3 eksperti ar izmitināšanas nometņu koordinēšanas un vadības prasmēm un 3 eksperti par vides jautājumiem katastrofas gadījumā.

Katastrofas vai to draudu gadījumā būtiska loma ir civil-militārās sadarbības nodrošināšanai. Arī starptautiskās palīdzības nolūkos, ja to pieprasījusi katastrofā cietusī valsts, ir iespēja izmantot militārās spējas, piemēram, dzēšot mežu vai kūdras ugunsgrēkus no gaisa, jūras piesārņojuma gadījumā, nodrošinot situācijas izlūkošanu u.c. Katastrofas vai to draudu gadījumā Nacionālos bruņotos spēkus var iesaistīt (arī starptautiskās palīdzības sniegšana gadījumā), ja Nacionālie bruņotie spēki nepilda uzdevumus, kas saistīti ar bruņotu konfliktu vai tā novēršanas pasākumiem un ja nav izsludināts izņēmuma stāvoklis.

Resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 36.pielikumā.

11. Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās ārvalsts

Latvijas valstspiederīgie, kuri uzturas ārvalstīs, var saskarties ar dabas vai cilvēku izraisītu katastrofas situāciju vai tā apdraudējumu, kā arī tādu krīzes situāciju, kā valsts apvērsums vai militārs konflikts. Šādos apstākļos valstspiederīgajiem ir nepieciešams savas piederības valsts ārlietu dienesta konsulārais atbalsts. Valsts institūcijas šādās katastrofas vai krīzes situācijās rīkojas proaktīvi – apzina krīzes skartajā teritorijā esošos valstspiederīgos ar Konsulārā reģistra, Iedzīvotāju reģistra un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas starpniecību, Ārlietu ministrijas mājaslapā, plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos publicē informāciju par esošo / iespējamo apdraudējumu un sniedz informāciju ceļotajiem, kuri atrodas krīzes skartajā teritorijā. Šādās situācijās ārlietu dienests telefoniski vai elektroniski sazinās ar Konsulārajā reģistrā reģistrētajiem ceļotājiem. Ārlietu dienesta rīcībā ir SMS apziņošanas mehānisms, kas krīzes laikā ārvalstīs ļauj visiem Latvijas mobilo sakaru operatoru klientiem, kuri ir automātiski reģistrējušies ārvalsts viesabonēšanas tīklā, nosūtīt Ārlietu ministrijas sagatavotu paziņojumu par krīzes situāciju un nepieciešamo rīcību.

Sākotnēji, ja situācija katastrofas vai krīzes apdraudētajā teritorijā to pieļauj un turpinās organizēti pasažieru pārvadājumi, Ārlietu ministrija sniedz atbalstu valstspiederīgo repatriācijai. Šis atbalsts ietver valstspiederīgo apzināšanu un informēšanu par iespējām izceļot no katastrofas vai krīzes skartajām teritorijām, iegādāties biļetes un nokārtot nepieciešamās izceļošanas formalitātes. Repatriācijas gadījumā personas izceļošanu veic par saviem līdzekļiem un atbilstoši izvēlētajam maršrutam. Savukārt Ārlietu ministrija īpašu uzmanību pievērš personām, kuras atrašanās vietā nesaņem nekādu šīs valsts sociālo nodrošinājumu un atbalstu. Iespējams, līdz ar repatriācijas sekmīgu un pilnīgu norisi vai situācijas nostabilizēšanos katastrofas vai krīzes skartajās teritorijās, tālāki valstspiederīgo evakuācijas pasākumi var nebūt nepieciešami.

Gadījumos, ja valstspiederīgo repatriācija nav iespējama, bet tālāka personu uzturēšanās katastrofas vai krīzes skartajās teritorijās apdraud to dzīvību un veselību, Ārlietu ministrija pieņem lēmumu par valstspiederīgo evakuācijas uzsākšanu. Evakuācija ietver katastrofas vai krīzes skartajā teritorijā esošo valstspiederīgo apzināšanu, informēšanu par evakuācijas iespējām, nepieciešamā transporta uz Latviju vai uz drošu teritoriju organizēšanu, nepieciešamības gadījumā – personu tiesiskā statusa precizēšanu un pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanu, medicīniskā atbalsta organizēšanu, un evakuējamo atbalstu ierodoties Latvijā. Šādā gadījumā valstspiederīgo izceļošanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem, bet gadījumos, ja to veic citu ES dalībvalstu pārstāvniecības, piemēro tādus pašu nosacījumus kā to valstspiederīgajiem. Kā repatriācija, tā evakuācija ir brīvprātīga un valstspiederīgais ir tiesīgs no tās atteikties.

Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no katastrofas skartās ārvalsts ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 32.pielikumā.

12. Civilās aizsardzības sistēmas darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā

Nacionālās drošības likuma 36.pants nosaka, ka Valsts civilās aizsardzības plāns ietver valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumus, kā arī ārkārtas situācijām paredzētus preventīvus, gatavības un reaģēšanas pasākumus un šādu situāciju seku likvidēšanas pasākumus, kā arī nosaka civilās aizsardzības sistēmas darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, ja ir samazināta vai apgrūtināta kontroles vai uzraudzības institūciju darbība, pastāv lielāka varbūtība cilvēku izraisītajām, tai skaitā tehnogēnām, katastrofām, bet operatīvajiem dienestiem ir jānodrošina atbilstoša gatavība un reaģēšanas uz šiem negadījumiem. Civilās aizsardzības sistēmas darbību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā koordinē Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālo vadības centru. Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs sastāv no deleģētiem nozaru ekspertiem, kas balstoties uz savām kompetencēm, apvienojas darbam dažādās jomās atbilstoši risināmiem jautājumiem:

Savukārt civilās aizsardzības uzdevumu izpildi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā pašvaldībās koordinē pašvaldību institūciju vadītājs, plānojot un īstenojot sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā pašvaldības institūcijām noteikto pasākumu izpildi, pašvaldību institūciju nepārtrauktas darbības nodrošināšanu un nepieciešamo rīcību, tajā skaitā, sadarbībā ar citām institūcijām, nodrošinot pamatvajadzības pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra vadība

Civilās aizsardzības operacionālo vadības centru vada Ministru prezidenta norīkota amatpersona no Iekšlietu ministrijas un vietnieks ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks. Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs tiek izmantots kā platforma, lai nodrošinātu visaptverošu informācijas apmaiņu dažādās darbības jomās, kā arī koordinētu nepieciešamo pasākumu īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā.

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra uzdevumi

Civilās aizsardzības operacionālā vadības centram ir šādi uzdevumi:

– veikt starpinstitūciju darbības koordināciju, īstenojot šī plāna iekļautos reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus;

– apkopot iesaistīto institūciju sniegto informāciju par to kompetencē esošajiem valsts apdraudējuma pārvaldīšanas jautājumiem (visaptveroša situācijas izpratne);

– koordinēt veicamās darbības ar Nacionālo bruņoto spēku operacionālās vadības centru un sniegt atbalstu valsts aizsardzības sistēmai;

– koordinēt papildus resursu piesaisti;

– analizēt informāciju par valsts apdraudējuma situāciju un tās iespējamo attīstību civilās aizsardzības jomā un nodrošināt tās tālāknodošanu stratēģiskā līmeņa (Ministru kabinets) lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšanai elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem;

– koordinēt starptautiskās un humānās palīdzības pieprasīšanu un saņemšanu;

Civilās aizsardzības koordināciju taktiskajā līmenī nodrošina sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas tām normatīvajos aktos un šī plāna ietvaros. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi, kuri attiecas uz civilās aizsardzības sistēmas vadību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plāna 33.pielikumā.

13. Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks

Viens no civilās aizsardzības gatavības pasākumiem ir mācību plānošana. Mācību regularitāte tiek noteikta valsts un reģionāla līmenī, kuru laikā ir iespēja nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju gatavības pārbaudi reaģēšanai katastrofās. Valsts vai pašvaldības institūcijai jāorganizē vietēja līmeņa mācības, ņemot vērā iespējamos apdraudējumus, riska novērtējuma rezultātus, kā arī citu nepieciešamību. Vienlaikus vietējā līmeņa mācību regularitāte nepieciešama paaugstinātas bīstamības objektiem, kas ir viens no pienākumiem civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā šo objektu īpašniekiem (valdītājiem, apsaimniekotājiem). Tiesības organizēt vietējā līmeņa mācības ir jebkurai citai juridiskai personai.

Plānojot un organizējot vietējā līmeņa mācības, valsts institūcija tās finansē no budžetā šim mērķim paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet pašvaldību institūcijas – no to budžetos šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Pašvaldības institūcija vietēja līmeņa mācības var organizēt pēc savas iniciatīvas vai savstarpēji sadarbojoties ar citām valsts un pašvaldības institūcijām (tajā skaitā civilās aizsardzības komisiju esošo pašvaldību sadarbības teritoriju ietvaros), kā arī juridiskām personām vai nevalstiskajām organizācijām.

Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 34.pielikumā.

14. Pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalstu 2016.gada Varšavas samita deklarācijas 73.punktā ir noteiktas prasības, kuras attiecas uz NATO 7 nacionālās noturības pamatprasībām, tai skaitā, nodrošinot efektīvu pasākumu kopumu, lai varētu pārvarēt nekontrolētu masveida iedzīvotāju pārvietošanos un nodrošināt dekonfliktāciju starp evakuējamiem iedzīvotājiem un ienākošiem militāriem spēkiem. Ņemot vērā Ministru kabineta 2017.gada 14.februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.7 50.§) informatīvajā ziņojumā "Par mācību KRISTAPS 2016 secinājumiem" 2.punktā noteikto, izstrādāts pasākumu plāns par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, kas ir iekļauts Valsts civilās aizsardzības plāna 35.pielikumā.

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

Riska kopsavilkums

Tektonisko zemestrīču izcelsme ir saistīta ar aktīviem tektoniskiem lūzumiem Zemes garozā. Latvijas Zemes garozā tektonisko lūzumu ir relatīvi daudz, piemēram, Liepājas–Rīgas–Pleskavas tektoniskā zona šķērso Latvijas teritoriju virzienā no DA uz ZA no Liepājas līdz Valmierai un turpinās uz austrumiem Pleskavas virzienā¹. Tomēr zemestrīces var rasties tikai tad, ja lūzumi ir tektoniski aktīvi. Tektoniskā zemestrīce ir aktīva tektoniskā lūzuma pazīme: aktīva tektoniska lūzuma rajonā notiek zemestrīce, kad tektoniski spriegumi Zemes garozā pārsniedz iežu izturību. Tādējādi, lai gan Latvijā eksistē relatīvi maza seismiskā aktivitāte, tomēr ir iespējamas arī spēcīgas zemestrīces. Pamatieži ir pārklāti ar biezu kvartāra nogulumu slāni un ievērojamu daļu nogulumiežu veido irdeni un ūdens piesātināti nogulumieži. Satricinājumi šādas zemestrīces epicentrā var sasniegt 6–6,5 balles pēc EMS-98 skalas. Zemestrīču cilmvietas parasti saistītas ar aktīviem tektoniskiem lūzumiem. Latvijas teritorijā tektoniskie lūzumi eksistē, bet to aktivitāte nav daudz pētīta.

Vislielākā bīstamība zemestrīcēs ir sekundārie efekti, jo tie nes lielākus zaudējumus, galvenokārt blīvi apdzīvotās vietās ar būvkonstrukcijām, kas nav pietiekami izturīgas.

Pamatojoties uz Latvijas seismiskās bīstamības pētījumu rezultātiem, ir pamats uzskatīt par ticamu zemestrīces rašanās scenāriju ar ne mazāk kā 5,2 magnitūdu pēc Rihtera skalas. Šāda stipruma zemestrīces var izraisīt ēku sienu bojājumus, plaisas, zemes nogruvumus, spēcīgas vibrācijas, dažādu objektu krišanu.

Spēcīgām zemestrīcēm ir raksturīgas un iespējamas šādas sekas: ēku un būvju sagruvumi, cietušie, bojāgājušie, bojātas inženierkomunikācijas (gāzes apgāde, elektroapgāde, siltumapgāde, ūdens apgāde), hidroelektrostaciju dambju pārrāvumi, plūdi.

Ņemot vērā to, ka Baltijas reģionā eksistē relatīvi maza seismiskā aktivitāte, Latvijā zemestrīce ir vērtējama kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Seismotektoniskie apstākļi un seismiskās stacijas².

Apzīmējumi:

1 - BAVSEN tīkla seismiskās stacijas

2 - Ignalinas AES lokālā seismiskā tīkla stacijas

3 - Vēsturisko zemestrīču epicentri, gads (punkta izmērs ir proporcionāls zemestrīces magnitūdai)

4 - Kaledonijas struktūrstāva tektonisko lūzumu zonas

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

Riska kopsavilkums

Klimatu pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk ir novērojamas intensīvas lietusgāzes un citi ekstremāli laikapstākļi, kā rezultātā, gruntsūdeņu ietekme, erozija un augsnes sašķidrināšanās var izraisīt zemes nogruvumus.

Zemes nogruvums – ir ģeoloģiska parādība, kuras laikā dažādu faktoru ietekmē notiek iežu vai augsnes nobrukšana. Šie nogruvumi var notikt ūdenstilpņu krastos, kā arī jebkur, kur ir augsts reljefa pacēlums. Zemes nogruvumi var būt vairāku veidu – tajos var nogrūt dažādas nobiras, dubļi, akmeņi un citi.

Zemes nogruvums ir vērtējams kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti:

- plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam";

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana ainavu plānošanas un tūrisma jomā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

Riska kopsavilkums

Globālās klimata pārmaiņas ir noteikušas arī ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas Latvijas upju hidroloģiskajā režīmā, novērojot būtiskas izmaiņas upju hidrogrāfos tieši ziemas un pavasara sezonās.

Plūdi – parasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana ar ūdeni, tai skaitā vētras radīto jūras ūdens uzplūdu piekrastes teritorijās vai palu vai ilgstošu lietavu izraisītas straujas ūdens līmeņa celšanās dēļ.

Plūdu risks ir plūdu iestāšanās iespējamība un to radītā varbūtējā nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

Plūdu (applūšanas) veidi¹

Plūdu cēloņi ir visi dabas un klimatiskie apstākļi, kas nosaka vai veicina plūdu veidošanos – nokrišņu intensitāte un slānis, gaisa temperatūra un mitrums, vēja virziens un ātrums, teritorijas reljefs, augu sega, hidroģeoloģiskie apstākļi, hidrogrāfiskais tīkls un tā stāvoklis, ūdens teču un ūdenstilpju sateces baseina lielums, upju gultnes morfometriskie un hidrauliskie parametri. Latvijā ir jārēķinās ar šādām plūdu parādībām:

- Pali un sniega kušana, kad gaisa temperatūra un sniega daudzums ir noteicošie plūdu lieluma faktori. Raksturīgi ziemas-pavasara sezonā, virszemes ūdens objekta hidroloģiska režīma fāzē, kam raksturīgs augsts ūdens līmenis sniega un ledus kušanas rezultātā.

- Ledus sastrēgumi un ledus iešana, kas ir sevišķi smagi, ja pēkšņi paaugstinās gaisa temperatūra un ledus nepaspēj izkust, ceļas ūdens līmenis un ledus tiek atrauts no krastiem. Ledus sastrēgumu un sablīvējumu izraisīti plūdi raksturīgi ar ledus un vižņu uzkrāšanos zem ledus segas vai salauztu ledu upē, kas izraisa upes kanāla sašaurināšanos un ūdens līmeņa paaugstināšanos.

- Lietus radīti plūdi, kam raksturīgs straujš caurplūduma pieaugums un ūdens līmeņa celšanās intensīvo un/vai ilgstošo lietainu periodu dēļ. Lietus izraisīti plūdi var radīt applūšanu gan lauku teritorijās, gan pilsētās, kurās intensīvi nokrišņi rada strauju noteci un pārsniedz lietusūdeņu noteksistēmu maksimālo ūdens novadītspēju.

- Hidrotehnisko būvju avārija un to radītā pārplūšana, kas var būt aizsprosta iekšējās erozijas vai slūžu avārijas dēļ. Veidojas triecienvilnis, kas, lejpus aizsprostam strauji plūstot un raujot sev līdzi kokus, krūmus, nenostiprinātus priekšmetus, nodara lielus postījumus. Turklāt pastiprināt to ietekmi var aizdambējumi pie tiltiem vai citās šaurās vietās. Aizsprosta avārijas vislielākā ietekme ir tūlīt aiz aizsprosta, tālāk posmā lejup pa upi tā līdzinās plūdu gadījumā novērotajam.

- Vējuzplūdi teritorijās gar jūras krastu un lielāko upju grīvās - ūdens līmeņa paaugstināšanās jūrā vai upju grīvās, ko izraisa noteiktu vēju iedarbība. Sevišķi bīstamas situācijas veidojas gadījumos, kad Ziemeļeiropu šķērso vairāki aktīvi cikloni, kuri nes vairākkārtēju rietumu puses vēju pastiprināšanos, veicinot ūdens pieplūdumu vispirms Baltijas jūrā, bet pēc tam arī Rīgas līcī.

Latvijā vēsturiski ir ierasts, ka nopietnākos draudus upēs rada pavasara pali, kad liela nozīme ir arī ledus un vižņu sastrēgumiem, taču arī lietus uzplūdi un vējuzplūdi mēdz izraisīt nopietnus teritoriju applūdumus. Tomēr, mainoties upju hidroloģiskajam režīmam, mainās palu maksimumu iestāšanās termiņi, kā arī lietus uzplūdu un vējuzplūdu biežums un intensitāte.

Latvijā apzinātas 32 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas: Daugavas upju baseinu apgabalā – 14 (tai skaitā 3 Daugavas HES), Lielupes upju baseinu apgabalā – 6, Gaujas upju baseinu apgabalā – 3 un Ventas upju baseinu apgabalā – 9.

Pali, plūdi un vējuzplūdi ir vērtējami kā notikumi ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti:

- pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā";

- pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Lielupes upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- informatīvais ziņojums "Par plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību";

- plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam";

- Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.–2024.gadam;

- LVS NE 31010:2010 "Riska pārvaldība. Riska novērtēšanas paņēmieni (ISO/IEC 31010:2009)" standarts;

- pētījums "Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu".

Attēls: LVĢMC uzturētā Plūdu riska informācijas sistēma, avots: https://www.meteo.lv/lapas/vide/pludu-riska-informacijas-sistema/pludu-riska-informacijas-sistema?id=2103&nid=889

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

Riska kopsavilkums

Lietusgāzes un ilgstošas lietavas

Lietus izraisīto ietekmi var raksturot divos dažādos mērogos:

1) ilgstošs periods (nedēļas līdz pat mēneši), kad bieži tiek novērots lietus, augsne pakāpeniski kļūst pārmitra un vairs nespēj uzsūkt lieko mitrumu. Ilgstoši regulāra lietusūdeņu pieplūduma rezultātā ūdens līmenis novadgrāvjos un upēs ir paaugstināts, ūdens uzkrājas arī zemās vietās ar sliktu noteci vai vāju uzsūkšanos augsnē. Īpaši bīstamas situācijas veidojas, ja viena otrai seko vairākas šādas epizodes. Ilgstoša lietus epizodes parasti skar teritoriāli plašākus apgabalus, vairākus novadus. Šādi apstākļi var tikt novēroti visās sezonās, biežāk raksturīgi rudens sezonai, bet klimata pārmaiņu ietekmē var tikt novēroti arī ziemas sezonā, kad neiestājas sala apstākļi.

Latvijā ilgstoša lietus raksturošanai un sabiedrības brīdnāšanai izmanto nokrišņu daudzumu 12 stundu periodā, kā stipru lietu definējot apstākļus, kad šajā periodā nolīst 20-39 mm, ļoti stipru – 40-59 mm, bet bīstami jeb ekstermāli stipru – ja šādā laika periodā nolīst 60 mm un vairāk.

2) īslaicīgs, bet intensīvs lietus. Parasti tas tiek novērots gada siltajā sezonā, sevišķi vasarā, to bieži pavada pērkona negaiss, iespējama arī krusa. Šādos apstākļos, īsā laika periodā nolīst liels nokrišņu daudzums, kuru nespēj uzsūkts augsne, kā arī tas nepaspēj notecēt uz ūdenstilpēm, sevišķi bīstamas situācijas veidojas pilsētvides apstākļos, kur zaļā zona, kas varētu uzsūkt ūdeni, ir ierobežota. Lietusgāzes var tikt novērotas arī ļoti lokāli, piemēram, Rīgā aptverot vien atsevišķu pilsētas apkaimi. Vasaras sezonas lietusgāzes ik gadu Latvijā nodara lokālus postījumus, appludinot apdzīvotas vietas, izskalojot ceļus, kā arī nodarot postījumus infrastruktūrai.

Lietusgāžu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai Latvijā tiek piemēroti sekojoši kritēriji – nokrišņu daudzums 3 stundu vai īsākā periodā, saskaņā ar ko stipras lietusgāzes laikā 3 stundu vai īsākā periodā nolīst 10-19 mm, ļoti stipras llietusgāzes laikā – 20-29 mm, bet bīstami jeb ekstremāli stipras – 30 mm un vairāk

Pērkona negaiss un krusa

Pērkona negaiss ir atmosfēras elektriskā parādība, kas parasti ir novērojama gada siltajā sezonā, bet ir iespējams jebkurā no gada mēnešiem. Tas veidojas gubu-lietus mākoņos, kad spēcīgas gaisa strāvas mākonī izraisa lietus lāšu un / vai krusas graudu savstarpēju berzi, radot elektriskās izlādes – zibeni. No lielā siltuma daudzuma, kas izdalās zibens rezultātā, apkārtējais gaiss strauji izplešas, izraisot skaņu – pērkonu. Pērkona negaisu var pavadīt gan intensīvas lietusgāzes, gan arī krasas vēja brāzmas (sk. 6. pielikumu) un krusa. Atsevišķos gadījumos krusa var tikt novērota arī tad, ja nav pērkona negaiss.

Pērkona negaisu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

1) stiprs: pērkona negaisu pavada stipras lietusgāzes un / vai krasas vēja brāzmas 15-19 m/s un / vai krusa ar diametru <6 mm,

2) ļoti stiprs: pērkona negaisu pavada ļoti stipras lietusgāzes un / vai krasas vēja brāzmas 20-24 m/s un / vai krusa ar diametru 6-19 mm,

3) bīstami jeb ekstremāli stiprs: pērkona negaisu pavada ekstremāli stipras lietusgāzes un / vai krasas vēja brāzmas ≥25 m/s, un / vai krusa ar diametru ≥20 mm.

Sniegs un putenis

Sniegs un putenis kā ziemas laika parādības nozīmīgu ietekmi rada gan intensīvas vai ilgstošas snigšanas un putināšanas apstākļos, kad nozīmīgi pieaug sniega sega un tiek aizputināti ceļi, gan arī neierasti agras vai vēlas šo dabas parādību iestāšanās gadījumos, kad vēl nav iestājušies vai jau noslēgušies atbilstošie ceļu uzturēšanas apstākļi. Agra vai vēla snigšana var radīt postīgumus arī sala neizturīgām lauksaimniecības kultūrām. Snigšanas un puteņa apstākļos papildus ietekmi rada vēja pastiprināšanās, kas var veicināt ceļu aizputināšanu, turklāt atsevišķās situācijās, kad zemes virsmu klāj pietiekami bieza, bet nesablietēta sniega sega, ceļu aizputināšana var notikt arī situācijās, kad nesnieg, bet stipra vēja apstākļos tiek pārvietots uz zemes virsmas esošais sniegs. Tāpat kā papildus nozīmīgs faktors ir redzamības tāluma samazināšanās intensīvas snigšanas un puteņa laikā.

Klimata pārmaiņas ir ievērojami ietekmējušas sezonālā sniega pārklājumu un biezumu. Latvijas teritorijā kopumā tiek novērota vidējā sniega segas biezuma samazināšanās. Arī sezonas garums, kad tiek novēroti stabili sniega apstākļi, kļūst īsāks, tomēr ļoti agrīna vai vēlīna snigšana aizvien var tikt novērota. Nākotnes klimata pārmaiņu pētījumi uzrāda, ka šīs tendences saglabāsies, tomēr saglabāsies augsti ekstremālu gadījumu iestāšanās riski.

Snigšanas apstākļu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stipra snigšana: sniega segas pieaugums 5-9 cm 12 stundu laikā,

– ļoti stipra snigšana: sniega segas pieaugums 10-14 cm 12 stundu laikā,

– bīstami jeb ekstremāli stipra snigšana - sniega segas pieaugums ≥15 cm 12 stundu laikā.

Puteņa apstākļu klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stiprs putenis: snigšana ar redzamības pasliktināšanos <4 km un vēja pastiprināšanos brāzmās ≥ 15 m/s mazāk nekā 3 stundas,

– ļoti stiprs putenis: snigšana ar redzamības pasliktināšanos <2 km un vēja pastiprināšanos brāzmās ≥ 15-19 m/s ilgāk nekā 3 stundas,

– bīstami jeb ekstremāli stiprs putenis: snigšana ar redzamības pasliktināšanos <2 km un vēja pastiprināšanos brāzmās ≥ 20 m/s ilgāk nekā 3 stundas.

Apledojums un slapja sniega nogulums

Apledojums ir ziemas sezonas laika parādība, tas rodas, kad negatīvas temperatūras apstākļos veidojas intensīva migla, smidzina vai pat līst lietus (tiek novērota atkala) un uz virsmām (ceļiem, ielām, trotuāriem u.c.) vai objektiem (vadiem, koku zariem u.c.) veidojas ledus kārta. Ielas un trotuāri šādos apstākļos jau ļoti ātri kļūst slideni. Bet uz vadiem un koku zariem izveidojies biezs apledojuma slānis var izraisīt to lūšanu.

Apledojuma klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stiprs apledojums: sasalstoši nokrišņi ar intensitāti <1 mm/12 stundās,

– ļoti stiprs apledojums: sasalstoši nokrišņi ar intensitāti 1-4 mm/12 stundās,

– bīstami jeb ekstremāli stiprs apledojums: sasalstoši nokrišņi ar intensitāti ≥5 mm/12 stundās

Slapja sniega nogulums arī ir ziemas sezonas laika parādība. Tas veidojas, kad krīt slapjš sniegs, bet gaisa temperatūra ir negatīva, izraisot slapjā sniega piesalšanu pie vadiem un koku zariem, kā arī citiem priekšmetiem. Tas var izraisīt koku zaru / koku un vadu lūšanu, kā arī citu priekšmetu salūšanu, sabojāšanu. Slapja sniega intensitāte tiek noteikta, speciālistiem analizējot sinoptisko situāciju, atbilstoši tiek sagatavoti arī brīdinājumi.

Stiprs sals

Dažādos pētījumos lielākoties ir noskaidrots, ka ilggadīgajā laika periodā lielākajā pasaules daļā auksto dienu un nakšu kļūst mazāk. Arī Latvijā nepilnu pēdējo 100 gadu laikā ir norisinājušās līdzīgas izmaiņas ekstremāli zemu gaisa temperatūras raksturā – dienu skaits stabilu salu un apstākļiem, kad tiek novērotas sevišķi zema gaisa temperatūra, samazinās. Tomēr Latvijā vēl aizvien ziemas periodā var iestāties stiprs sals, kas var apdraudēt cilvēku veselību un pat dzīvību, kā arī izraisīt tehnogēnus bojājumus - cauruļvadu un apkures sistēmas bojājumus, lauksaimniecības kultūru izsalšanu u.c. Sala ietekmi būtiski var palielināt stiprs vējš vai apstākļi, kad zemes virsmu neklāj sniegs – ir kaisals.

Sala intensitātes klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji: stiprs sals, kad gaisa temperatūra pazeminās līdz -20...-24⁰, ļoti stiprs sals, kad gaisa temperatūra ir -25...-29⁰ un bīstami jeb ekstremāli stiprs sals tiek novērots, kad termometra stabiņš noslīd līdz -30⁰ atzīmei un vēl zemāk.

Karstums

Karstuma viļņiem jeb ilgstošu nepārtraukta karstuma periodu biežuma un intensitātes pieaugumam arvien biežāk tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo tie negatīvi ietekmē cilvēku veselību un mirstību, sevišķi vasarā. Īpaši satraucošas šīs pārmaiņas ir lielo pilsētu aglomerāciju iedzīvotājiem, jo pilsētas kā "siltuma salas" ietekmē gaisa temperatūra pilsētas centrā – tā ir augstāka nekā nomalē, līdz ar to arī karstuma radītais diskomforts pilsētas centrā būs lielāks. Ja naktis ir vēsas, tas dod iespēju cilvēka organismam atpūsties pēc dienā piedzīvotā karstuma, savukārt apstākļos, kad arī naktis ir ļoti karstas (tiek novērotas tā sauktās "tropiskās naktis"), karstums ietekme ir vēl lielāka.

Spēcīgi karstuma viļņi var izraisīt arī kultūraugu bojājumus, tūkstošiem nāves gadījumu no hipertermijas, un plašus strāvas zudumus, jo masveidā tiek izmantoti gaisa kondicionieri un ventilatori.

Karstuma intensitātes klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stiprs karstums: maksimālā gaisa temperatūra dienas 2 dienas un ilgāk paaugstinās līdz +27...+32⁰,

– ļoti stiprs karstums: maksimālā gaisa temperatūra ir ≥+32⁰ vai minimālā gaisa temperatūra naktī nav <+20⁰ (turklāt pirms tam jau ir bijušas dienas ar stipru karstumu),

– bīstami jeb ekstremāli stiprs karstums: 2 dienas un ilgāk termometra stabiņš pakāpjas virs +30⁰ atzīmes vai arī 2 naktis un ilgāk termometra stabiņš nenoslīd zem +20⁰ atzīmes.

Sausums

Sausums ir apstākļi dabā, kad ilgāku laika periodu netiek novēroti nokrišņi. Sevišķi nelabvēlīgi apstākļi var veidoties, ja tas tiek novērots aktīvās veģetācijas periodā, vienlaikus iestājoties arī karstumam – tad sausums būtiski ietekmē lauksaimniecību, kā arī mežsaimniecību. Turklāt sausuma apstākļos parasti ievērojami pieaug ugunsbīstamība mežos. Latvijā sausuma raksturošanai ir ieviests Standartizētais nokrišņu daudzuma indekss (SPI, Standardized precipitation index) – rādītājs, kas raksturo sausuma un mitruma periodus. SPI tiek aprēķināts balstoties uz nokrišņu daudzuma novērotajām vērtībām un statistiku references periodā, piemēram, pēdējo 30 gadu laikā. Lauksaimniecības vajadzībām SPI tiek rēķināts veģetācijas periodā 1-3 mēnešiem. 3 mēnešu SPI var izmantot arī kalendārās sezonas mitruma režīma noteikšanai. Savukārt 6 mēnešu intervālu izmanto hidroloģiskā sausuma klasificēšanā, jo tas labi korelē ar ūdens līmeņa izmaiņām rezervuāros, kā arī upju noteces samazināšanos.

Sausuma apstākļu raksturošanai tiek izmantoti sekojoši SPI kritēriji: mēreni sauss -1...-1,49, ļoti sauss -1,5...-2 un ekstremāli sauss, ja SPI ir ≤-2.

Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, apledojums, stiprs sals, karstums, sausums, sniegs un putenis ir vērtējami kā notikumi ar vidēju risku, slapja sniega nogulums – notikums ar nozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana veselības un labklājības jomā".

- Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Lielupes upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam;

- Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027.gadam

- Informatīvais ziņojums "Par plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību";

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam";

- Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.–2024.gadam.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

Riska kopsavilkums

Vēja ātrums un tā izmaiņas gada griezumā ir būtiski atkarīgas no atmosfēras kopējās cirkulācijas īpatnībām, kā arī no vietējiem apstākļiem. Svarīgs vēja ātruma parametrs ir vēja ātrums brāzmās, kas ir ievērojami lielāks nekā vidējais vēja ātrums. Vētru laikā tieši vēja brāzmas izraisa lielākos postījumus. Vēja brāzmas ir raksturīgas piezemes gaisa plūsmai, jo tās izraisa berze. Virs sauszemes vējš ir brāzmaināks nekā virs akvatorijas (lielāka starpība starp vidējo vēja ātrumu un vēja ātrumu brāzmās). Piezemes vēja ātrumam un virzienam ir spēcīga ietekme arī uz Baltijas jūras reģionu un cilvēku aktivitātēm reģionā. Ekstremāls vēja ātrums ir tiešs drauds cilvēku dzīvībai un materiālajām vērtībām, tai skaitā dažāda veida infrastruktūru. Tāpat lielu vēja ātrumu var saistīt arī ar netiešu ietekmi, piemēram, augstiem viļņiem, vējuzplūdiem, kā arī piekrastes eroziju, kas var radīt ekonomiskos zaudējumus. Pēc vējlauzēm pasliktinās meža sanitārais stāvoklis, jo ievērojami pieaug kukaiņu masveida savairošanās risks. It īpaši bīstama ir egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās.

Vidēji valstī visspēcīgākās vēja brāzmas novērotas 1967., 1969. un 2005. gadā, kad novērotas līdz šim spēcīgākās valstī piedzīvotās vētras. Līdz šim visspēcīgākā bijusi 1967. gada 17.-18. oktobra vētra. Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s.

Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā klimata pārmaiņu negatīvo seku rezultātā vētras risks var palielināties.

Vēja ātruma brāzmās raksturošanai un sabiedrības brīdināšanai par vēja pastiprināšanos, Latvijā tiek izmantoti sekojoši kritēriji: stipra vētra – vējā ātrums brāzmās sasniedz 20-24 m/s, ļoti stipra vētra – 25-32 m/s, bīstami jeb ekstremāli stipra vētra - ≥33 m/s.

Veidojoties gubu-lietus mākoņiem un attīstoties pērkona negaisam, tos nereti pavada arī citas laika parādības (lietusgāzes, krusa un krasas vēja brāzmas), kas pērkona negaisu ietekmi padara vēl lielāku. Krasas vēja brāzmas ir piepeša strauja vēja ātruma palielināšanās par 8 m/s un vairāk īsā laika intervālā (vismaz 1 minūte), kad vēja ātrums ir ≥ 11 m/s. Kraso vēja brāzmu postījumi var būt lielāki nekā vēja postījumi gadījumos, kad vēja pastiprināšanās notiek pakāpeniski. Turklāt krasās vēja brāzmas pērkona negaisa laikā visbiežāk tiek novērotas vasaras sezonā, kad kokiem ir lapas – arī tas vēja ietekmi vēl vairāk palielina.

Ļoti lokāli pērkona negaisa laikā Latvijā var tikt novēroti arī virpuļviesuļi jeb tornado. To darbības joslā tiek nopostīti ne tikai meži, elektrolīnijas un ēkas, gaisā tiek pacelti ievērojami smagumi, tādējādi nodarot lielus postījumus. Tai pašā laikā blakus virpuļa joslai vējš var būt pat lēns.

Kraso vēja brāzmu pērkona negaisa laikā klasifikācijai un brīdinājumu sagatavošanai sabiedrībai tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– stipras: pērkona negaisu pavada krasas vēja brāzmas 15-19 m/s,

– ļoti stipras: pērkona negaisu pavada krasas vēja brāzmas 20-24 m/s,

– bīstami jeb ekstremāli stipras: pērkona negaisu pavada krasas vēja brāzmas ≥25 m/s.

Vētras, viesuļi, krasas vēja brāzmas ir vērtējamas kā notikumi ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā";

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam".

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- Klimata pārmaiņu analīzes rīks;

- "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

Riska kopsavilkums

Latvijas meži aizņem ~ 3,4 miljonus ha un klāj 52% valsts teritorijas. Latvijā ir ~2,4 tūkstošu km2 purvu, kas aizņem 3,8% no Latvijas teritorijas. No tiem tikai daļa tiek izmantota kā kūdras ieguves vietas.

Klimata pārmaiņu kontekstā ir prognozēts, ka sausuma un karstuma periodi nākotnē kļūs biežāki, kas palielina reģiona ugunsbīstamību mežos un kūdras purvos. Par meža un purvu ugunsgrēka cēloņi var būt apzināta vai neapzināta cilvēka darbība vai arī dabas stihija – sausums, karstums, zibens iedarbība. Meža un kūdras purvu ugunsgrēku risks tiek vērtēts kā nozīmīgs.

Meža un kūdras purvu ugunsgrēkiem piemīt arī pārrobežu izplatīšanās risks, kā rezultātā nepieciešama pārrobežu sadarbība katastrofas pārvarēšanai.

Attēls 1. Meža ugunsnovērošanas torņu un meža ugunsdzēsības staciju tīkls, kā arī meža ugunsgrēku statistika no 2013.-2018.gadam (Datu avots: VMD)

Mežu ugunsbīstamības riska novērtējumam VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" ir izstrādāts un tiek pielietots indekss – mežu degamības rādītājs, kurš tiek aprēķināts, ņemot vērā gaisa temperatūru, mitrumu un nokrišņu daudzumu – jo augstāka gaisa temperatūra, sausāks gaiss un mazāks nokrišņu daudzums, jo straujāk pieaug ugunsbīstamības risks. Tā klasifikācijai un sabiedrības brīdināšanai par ugunsbīstamības risku mežos tiek izmantoti sekojoši kritēriji:

– augsta ugunsbīstamība, kad mežu degamības rādītājs sasniedz 4. klasi,

– ļoti augsta ugunsbīstamība, kad mežu degamības rādītājs sasniedz 5.klasi,

– ekstremāli augsta ugunsbīstamība, kad mežu degamības rādītājs sasniedz 5.klasi nedēļu un ilgāk vismaz 1/3 daļā no valsts teritorijas.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030.gadam;

- LVĢMC ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā";

- Plāns "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam".

MEŽA UN KŪDRAS PURVU UGUNSGRĒKI

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

Riska kopsavilkums

Epidēmija ir infekcijas slimības izplatīšanās tādos apmēros, kas pārsniedz konkrētai teritorijai raksturīgu saslimstības līmeni, vai arī slimības parādīšanās un intensīva izplatīšanās teritorijā, kurā iepriekš tā nav reģistrēta (Epidemioloģiskās drošības likuma 1.panta 6.punkts). Atkarībā no infekcijas slimības īpatnībām un izplatīšanās apstākļiem epidēmijas var atšķirties pēc intensitātes saslimušo skaita ziņā, ģeogrāfiskās izplatības, skarto iedzīvotāju grupu loka un norises ilguma. Savukārt pandēmija ir epidēmija, kas skar plašas ģeogrāfiskas teritorijas vai kontinentus.

Infekcijas slimības izplatības īpatnības ir atkarīgas no daudziem faktoriem, tai skaitā, iedzīvotāju imunitātes, tai skaitā vakcinācijas aptveres, dzīves apstākļiem un sanitārās kultūras līmeņa, gadalaika (dažām infekcijas slimībām raksturīga sezonalitāte), ģeogrāfiskām un klimatiskajām joslām, klimata pārmaiņām, kā arī veikto pretepidēmijas pasākumu efektivitātes.

Epidēmiju un pandēmiju iespējamība palielinās situācijās, ja, piemēram, ir notikusi dabas katastrofa vai militārs iebrukums, kad lielam cilvēku skaitam ir nepieciešama izmitināšana, medicīniskā palīdzība vai īpaša aprūpe. Evakuācijas laikā, masveida izmitināšanas vietās un citur, kur lielā daudzumā uzturas un pulcējas cilvēki, pastāv labvelīgi apstākļi infekcijas slimību izplatībai. Paaugstinātu epidēmijas risku nosaka vides piesārņojums (piemēram, plūdi), tīra dzeramā ūdens, drošas pārtikas, higiēnas preču un individuālo aizsardzības līdzekļu (sejas masku) trūkums, kā arī nepietiekamas zināšanas un informācija par infekcijas slimību profilaksi. Infekcijas slimību ievešanas un izplatīšanās risku palielina arī masveida starptautiskie pasākumi. Tāpat epidēmijas un pandēmijas draudi var rasties infekcijas pārrobežu pārnešanas gadījumā.

Nepietiekama infekcijas slimību atklāšana un ziņošana par šiem gadījumiem, laboratoriskās diagnostikas trūkums apgrūtina un aizkavē uzliesmojumu atklāšanu un pretepidēmijas pasākumu īstenošanu, kas arī varētu veicināt situācijas saasināšanos un epidēmijas izplatīšanos.

Visātrāk un visplašāk sabiedrību var skart infekcijas slimības, kas izplatās ar gaisa pilieniem. Sīkie pilieni, kas izdalās no augšējiem elpošanas ceļiem, arī sarunas, klepus vai šķaudīšanas laikā, var nonākt cita cilvēka elpceļos, līdz ar to gaisa – pilienu ceļš ir visizplatītākais apskatāmās infekcijas pārnešanas veids.

Covid-19 pandēmija ir radījusi milzīgu negatīvu ietekmi uz ģeopolitiku, sabiedrības veselību, ekonomiku, izglītību un sociālo un kultūras sfēru visā pasaulē. Covid-19 kā nāves pamatcēlonis vai veicinošais faktors ir identificēts 939 gadījumos 2020.gadā (3,3% no visiem nāves gadījumiem), 5490 gadījumos 2021.gadā (16% no visiem nāves gadījumiem) un 2752 gadījumos 2022.gadā (9,1% no visiem nāves gadījumiem). 2023.gadā 4.maijā Pasaules Veselības organizācijas ekspertu grupa izvērtēja pašreizējo epidemioloģisko situāciju un, uzsverot, ka Covid-19 pandēmija joprojām turpinās, secināja, ka tomēr priekšnoteikumi starptautiskas nozīmes ārkārtas situācijai sabiedrības veselības jomā vairs nepastāv, un tāpēc tā tika atcelta. Eksperti uzskata, ka ja nenotiks būtiskas SARS-CoV-2 izmaiņas, Covid-19 epidēmijas aktivizācija visticamāk turpināsies sezonāli. Vienlaikus epidēmijas risks saglabājas ar gripas strauju izplatīšanos, vidēji gripas sezonas laikā 3 000 pacienti tiek hospitalizēti saistībā ar gripu un gripas izraisītu pneimoniju, bet ārstēšanu ambulatori saņem ap 50 000 pacientu. Lielākais nāves gadījumus skaits tiek reģistrēts nedēļās, kad ir augstākā gripas epidēmijas intensitāte. Pandēmiskā gripas vīrusa izplatīšanās gadījumā saslimušo un mirušo skaits var ievērojami pieaugt.

Epidēmijas vai pandēmijas iestāšanās gadījumā tās radīts apdraudējums (seku līmenis) vērtējams kā augsts, jo būtiski tiek noslogota veselības nozares kapacitāte, kā arī liela strādājošo skaita saslimšana vai darba nespēja, aprūpējot saslimušos bērnus, var ietekmēt citu sabiedrībai svarīgo pakalpojumu nodrošināšanu, piemēram, ūdensapgādi, elektroapgādi, reaģēšanu uz ugunsgrēkiem, glābšanas darbiem un citiem ar drošību saistītiem pasākumiem. Vērā ņemama arī paaugstināta mirstība.

Covid-19 un gripas infekcijas izplatīšanās novēršanai ir pieejams efektīvs profilakses līdzeklis – vakcinācija, kas ievērojami mazina epidēmijas negatīvo ietekmi. Papildu tam ir nozīmīga cilvēku informēšana par profilakses un pretepidēmijas nefarmaceitiskiem profilakses pasākumiem: distancēšanās, sejas maskas un respiratori, telpu ventilācija un vedināšana, roku higiēna. Integrēta un efektīva epidemioloģiskā uzraudzība ir būtiska, lai savlaicīgi atklātu infekciju izplatības pieaugumu un pielāgotu pretepidēmijas pasākumus atbilstoši epidēmijas attīstībai un mazinātu tās negatīvās sekas.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Epidemioloģiskās drošības likums;

- Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.948 "Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem";

- Gatavības plānošanas un rīcības pasākumus ārkārtas situācijām, t.sk. gripas pandēmijai nosaka 2011.gada 13.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.948 "Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi";

- Valsts katastrofu medicīnas plāns;

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana veselības un labklājības jomā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

Riska kopsavilkums

Epizootijas ir dzīvnieku infekcijas slimības, kurām raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana un tās rada lielus ekonomiskos zaudējumus, ierobežo tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju. Tās ir, piemēram, Āfrikas cūku mēris, klasiskais cūku mēris, mutes un nagu sērga, putnu gripa, u.c.

Konstatējot epizootijas uzliesmojumu, skartās novietnes dzīvnieki pakļauti nogalināšanai, savukārt noteiktā teritorijā ap skarto novietni tiek piemēroti dažādi ierobežojumi un papildus kontroles pasākumi. Konstatējot epizootijas uzliesmojumu savvaļas dzīvniekiem, tiek noteikti ierobežojumi un slimības kontroles pasākumi gan slimības apkarošanai un uzraudzībai attiecīgajā savvaļas dzīvnieku populācijā, gan lauksaimniecības dzīvnieku novietnēm, atkarībā no konkrētās slimības un skartās dzīvnieku sugas. Slimības uzraudzības un apkarošanas pasākumus veic valsts kompetentās iestādes.

Epizootiju izplatību ietekmē inficētu savvaļas dzīvnieku migrācija, inficētu lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošana vai dzīvnieku izcelsmes produktu, kas iegūti no inficētiem dzīvniekiem, aprite. Risku rada arī dažādu dzīvnieku nelegāla pārvietošana.

Epizootija tiek novērtēta ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Veterinārmedicīnas likums;

- Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plāns un Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmas;

- Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.127 "Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība";

- Ministru kabineta 2021.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.199 "Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensācijas noteikumi";

- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumi Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas";

- Noteiktu epizootiju apkarošanu reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

Riska kopsavilkums

Epifitotijas ir strauja augiem kaitīgo organismu (augu slimības vai kaitēkļu invāzijas) izplatīšanās, kā rezultātā rodas meža koku, kultūraugu un citu augu masveida saslimšana vai strauja bojāeja.

Lai cīnītos ar šiem uzliesmojumiem, tiek noteikta norobežotā teritorija, kas sastāv no inficētās zonas un buferzonas. Norobežotajā teritorijā tiek piemēroti dažādi fitosanitārie pasākumi, kuri vērsti uz to, lai pēc iespējas ātrāk ierobežotu organisma tālāku izplatīšanos vai pilnībā to iznīcinātu.

Masveida kukaiņu savairošanās mežaudzēs novērojama pēc ugunsgrēkiem, plūdiem, vējgāzēm, kad mežaudzes koki ir novājināti. Īpaši bīstams ir egļu astoņzobu mizgrauzis.

Kukaiņu masveida savairošanās risks vērtējams, kā nozīmīgs, jo tā iestāšanās gadījumā rodas būtiski zaudējumi meža nozarei, kas savukārt ietekmē ekonomiku. Ņemot vērā klimata pārmaiņas savairošanās risks var palielināties tuvāko gadu laikā.

Epifitotijas risks ir vērtējams kā nozīmīgs un tās iestāšanās gadījumā var rasties būtiski zaudējumi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, kas var ietekmēt valsts ekonomiku un starptautisko tirdzniecību. Ņemot vērā klimata pārmaiņas epifitotijas risks var palielināties tuvāko gadu laikā.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzības plāns;

- Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";

- Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2019/1702 (2019.gada 1.augusts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031, izveidojot prioritāro kaitīgo organismu sarakstu;

- Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2012/535 (2012.gada 26.septembris) par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematodes) izplatīšanos Savienībā;

- Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2022/2095 (2022.gada 28.oktobris), ar ko nosaka pasākumus, lai novērstu Anoplophora chinensis (Forster) ievešanu, ieviešanos un izplatīšanos Savienības teritorijā, un atceļ Lēmumu 2012/138/ES;

- Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2015/893 (2015.gada 9.jūnijs) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Anoplophora glabripennis (Motschulsky) ievešanu un izplatīšanos Savienībā;

- Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2018/1503 (2018.gada 8.oktobris) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Aromia bungii (Faldermann) ievešanu un izplatīšanos Savienībā;

- Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2020/1201 (2020.gada 14.augusts) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā;

- Ministru kabineta 2018.gada 16.oktobra noteikumi Nr.640 "Fitosanitārie pasākumi un to piemērošanas kārtība augu un augu produktu aizsardzībai pret Xylella fastidiosa (Wells et al.)".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

Riska kopsavilkums

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde – ražošanas tehnoloģisko procesu būtiski bojājumi, tilpņu, cauruļvadu vai bīstamo vielu pārvadāšanas līdzekļu bojājumi, kas noveduši pie bīstamo vielu noplūdes tādos daudzumos, kas apdraud cilvēku, dzīvnieku veselību un dzīvību, kā arī rada postījumus apkārtējai videi.

Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā var izraisīt cilvēku upurus, apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī radīt kaitējumu videi un lielus materiālos zaudējumus. Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā ir vērtējama kā notikums ar vidēju risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- 1990.gada Starptautiskā konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā;

- 2000.gada Protokols par gatavību, reaģēšanu un sadarbību piesārņojuma gadījumos ar bīstamām un kaitīgām vielām (OPRC – HNS protokols);

- Ķīmisko vielu likums;

- Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi";

- Ministru kabineta 2017.gada 19.septembra noteikumi Nr.563 "Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība";

- Ministru kabineta 2021.gada 21.janvāra noteikumi Nr.46 "Paaugstinātas bīstamības objektu saraksts".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

Riska kopsavilkums

Latvijā tranzīta un loģistikas sistēmā ietilpst maģistrālie naftas produktu cauruļvads (cauruļvada garums Latvijas teritorijā – 340 km).

Maģistrālā naftas produktu cauruļvada avārija – ar naftas produktu cauruļvadu izmantošanu saistīts notikums, kurš radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus.

Maģistrālā naftas produktu cauruļvada avārija var notikt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, cauruļvada tīša bojāšana, naftas produktu cauruļvada nolietojums, naftas produktu cauruļvada bojājums dabas katastrofas (plūdi, ugunsgrēks) ietekmē, terora akts, cilvēciskā faktora radītā kļūda.

Naftas produktu noplūdes rezultātā var rasties grunts un ūdenstilpņu piesārņojums, kā arī tiks nodarīti lieli zaudējumi infrastruktūrai. Avārija maģistrālā naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā vērtējama kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.164 "Prasības maģistrālajiem cauruļvadiem un maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības kārtība" prasībām ir izstrādāts rīcības plāns naftas produktu noplūdes gadījumā no maģistrālā cauruļvada, un katru gadu notiek plāna aktualizēšana. Plānā ir sniegta detalizēta informācija par uzņēmuma rīcību naftas produktu noplūdes gadījumā, tehnisko nodrošinājumu un attiecīgo valsts iestāžu un pašvaldību apziņošanu. Uzņēmums slēdz līgumus ar sanācijas darbu veikšanas uzņēmumiem par neatliekamo pasākumu un sanācijas darbu veikšanu naftas produktu noplūdes gadījumā.

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

Riska kopsavilkums

Latvijā dabasgāzes apgādes sistēmu veido dabasgāzes pārvades, krātuves un sadales sistēmas.

Dabasgāzes pārvades sistēma sastāv no cauruļvadu sistēmas, to kopējas garums Latvijas teritorijā ir 1 188 km un tās maksimālais darba spiediens var sasniegt līdz 55 bar, ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem objektiem, t.sk. 40 gāzes regulēšanas stacijām, 2 gāzes regulēšanas mezgliem un gāzes mērīšanas stacijas. Dabasgāzes pārvades sistēmas (maģistrāliem) cauruļvadiem pēc katriem 20–25 km ir ierīkoti krāni, kas nodrošina dabasgāzes plūsmas vadību.

Dabasgāzes krātuves sistēma sastāv no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, kuru izmanto dabasgāzes uzglabāšanai. Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir izvietota Krimuldas pagastā, pazemes krātuve aizņem teritoriju no Vangažiem līdz Siguldai un tās kopēja ietilpība ir 4,5 miljardi m³ gāzes.

Dabasgāzes sadales sistēma – dabasgāzes cauruļvadu sistēma ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem objektiem, kurus izmanto dabasgāzes transportēšanai no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz lietotāja sistēmas piederības robežai.

Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā vērtējama kā notikums ar nozīmīgu risku. Dabasgāzes noplūdes gadījumā var rasties sprādzienbīstama gāzes koncentrācija, kas tālāk var novest pie gāzes mākoņa uzliesmojuma (sprādziena) un ugunsgrēka, kā rezultātā var rasties ēku un būvju sagruvumi, meža un kūdras purvu ugunsgrēki, traucējumi siltumapgādes sistēmu un ražošanas procesu darbībā.

Ilustratīvs attēls: Dabas gāzes pārvades un krātuves sistēmas izvietojums

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

(Plāna pielikums MK 15.01.2024. rīkojuma Nr. 27 redakcijā)

Riska kopsavilkums

Radiācijas avārija ir gadījums, kas saistīts ar jonizējošā starojumu avotu un kura izraisītās sekas rada noteikto jonizējošā starojuma dozas limitu pārsniegšanu un kaitējumu vai kaitējuma draudus.

Radiācijas avārijas cēlonis var būt saistīts ar ugunsgrēku, terora aktu, diversiju un radiācijas drošības normu neievērošanas, veicot darbības ar jonizējoša starojuma avotu. Radioaktīvā piesārņojuma cēlonis var būt arī kodolavārija pārrobežas kodolobjektā, kā rezultātā nepieciešama starptautiska sadarbība katastrofas pārvarēšanai.

Radiācijas avārijas sekas var izpausties kā apdraudējums cilvēka veselībai un dzīvībai, vides piesārņojums, pārtikas un dzeramā ūdens piesārņojums vai īpašuma bojājums vai zaudējums (piesārņojuma gadījumā). Svarīgākais radiācijas avāriju situācijās ir institūciju koordinēta sadarbība un spēja operatīvi pieņemt lēmumus. Radiācijas avārijas gadījumā cilvēki var tikt ietekmēti psiholoģiski un iestāties arī panikas situācijas, kas ir viens no riska faktoriem.

Nepieciešamības gadījumā radiācijas avāriju seku apzināšanai, likvidēšanai ir iespēja piesaistīt citu valstu resursus, izmantojot Starptautiskās atomenerģijas aģentūras tīklu.

Radiācijas avārija tiek vērtēta kā notikums ar maznozīmīgu risku.

Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti

- Ministru kabineta 2003.gada 26.jūnija rīkojums Nr.414 "Par Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepciju";

- Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra rīkojums Nr.958 "Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepciju";

- Valsts katastrofu medicīnas plāns;

- Likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību";

- Ministru kabineta 2003.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.152 "Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā".

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi