Darbības ar dokumentu

1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras dalībvalstu konferences 2. rezolūcija

(pieņemta 2002. gada 12. decembrī)

STARPTAUTISKĀ KODEKSA PIEŅEMŠANA KUĢU UN OSTAS IEKĀRTU AIZSARDZĪBAI

KONFERENCE,

PIEŅĒMUSI grozījumus 1974.gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk - Konvencija) attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai paaugstinātu kuģošanas drošību un aizsardzību,

ŅEMOT VĒRĀ Konvencijas jaunajā XI-2 nodaļā ieviesto atsauci uz Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (International Ships and Port Facilities Security Code - ISPS kodekss), kas pieprasa, lai kuģi, kuģošanas kompānijas un ostas iekārtas atbilst Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa A daļas atbilstošām prasībām, kā noteikts ISPS Kodeksa A daļā,

UZSKATOT, ka Dalībvalstīm minētās nodaļas ieviešana būtiski veicinās kuģošanas drošību un aizsardzību un personu aizsardzības paaugstināšanu uz kuģiem un krastā,

IZSKATĪJUSI Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa projektu, ko sagatavojusi Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk - Organizācija) Jūras drošības komiteja, savā septiņdesmit piektajā un septiņdesmit sestajā sesijā, izskatīšanai un pieņemšanai Konferencē,

1. PIEŅEM Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (turpmāk - Kodekss), kura pilns teksts dots šīs rezolūcijas pielikumā;

2. AICINA Konvencijas dalībvalstu valdības ņemt vērā, ka Kodekss stāsies spēkā 2004. gada l. jūlijā līdz ar Konvencijas jaunās XI-2 nodaļas stāšanos spēkā;

3. LŪDZ Jūras drošības komitejai veikt Kodeksa pārskatīšanu, grozīšanu, ja tas ir atbilstoši;

4. LŪDZ Organizācijas ģenerālsekretāram nosūtīt visām Konvencijas dalībvalstu valdībām šīs rezolūcijas apstiprinātās kopijas un Konvencijas pielikumā doto tekstu;

5. PAPILDUS LŪDZ Ģenerālsekretāram nosūtīt šīs rezolūcijas un tās Pielikuma kopijas visiem Organizācijas dalībniekiem, kas nav Konvencijas Dalībvalstis.

Pielikums

Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss

Preambula

1. Diplomātiskajā konferencē par kuģošanas aizsardzību, kas notika Londonā 2002. gada decembrī, lai paaugstinātu kuģošanas aizsardzību, tika pieņemti jauni, 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, noteikumi un šis Kodekss.* Šīs jaunās prasības veido starptautisko struktūru, kuru izmantojot kuģi un ostas iekārtas var sadarboties, lai konstatētu un novērstu darbības, kas apdraud jūras transporta nozares aizsardzību.

2. Pēc 2001. gada 11. septembra traģiskajiem notikumiem, Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk - Organizācija) Asambleja savā divdesmit otrajā sesijā 2001. gada novembrī vienprātīgi vienojās izstrādāt jaunus pasākumus kuģu un ostas iekārtu aizsardzības uzlabošanai, lai tos pieņemtu 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras Dalībvalstu konferencē (tā dēvētajā Diplomātiskajā konferencē) 2002. gada decembrī. Sagatavošanās Diplomātiskajai konferencei tika uzticēta Organizācijas Jūras drošības komitejai (JDK), pamatojoties uz Dalībvalstu, starpvaldību organizāciju un Organizācijas konsultantu statusā esošo nevalstisko organizāciju iesniegumiem.

3. JDK pirmajā ārpuskārtas sesijā, kas arī notika 2001. gada novembrī, lai paātrinātu attiecīgo aizsardzības pasākumu izstrādāšanu un pieņemšanu, izveidoja JDK Starpsesiju kuģošanas aizsardzības darba grupu. JDK kuģošanas aizsardzības darba grupas pirmā starpsesiju sanāksme notika 2002. gada februārī un tās diskusiju rezultāti tika paziņoti un izskatīti JDK septiņdesmit piektajā sesijā 2002. gada martā, kad iesniegto priekšlikumu tālākai izstrādāšanai tika izveidota speciāla darba grupa. JDK septiņdesmit piektajā sesijā, izskatot darba grupas ziņojumu, šo darbu ieteica turpināt nākamajā JDK starpsesiju darba grupas sanāksmē, kas notika 2002. gada septembrī. JDK savā septiņdesmit sestajā sesijā tieši pirms Diplomātiskās konferences izskatīja JDK starpsesiju darba grupas 2002. gada septembra sesijas rezultātus un JDK darba grupas paveikto, kas notika vienlaicīgi ar Komitejas septiņdesmit sesto sesiju 2002. gada decembrī, un vienojās, ka priekšlikumu galīgā versija izskatāma Diplomātiskajā konferencē.

4. Diplomātiskajā konferencē (no 2002. gada 9. līdz 13. decembrim) pieņēma arī 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74) noteikumu grozījumus, kas prasa paātrināt prasības ieviest automātiskās identifikācijas sistēmas, kā arī tika pieņemti jauni noteikumi SOLAS 74 XI-1 nodaļā par Kuģa identifikācijas numura marķēšanu un kuģa vēstures pierakstiem. Diplomātiskajā konferencē tika pieņemtas arī vairākas Konferences rezolūcijas, tai skaitā arī rezolūcijas par šī Kodeksa ieviešanu un pārskatīšanu, tehnisko sadarbību, kā arī par sadarbību ar Starptautisko darba organizāciju un Pasaules muitas organizāciju. Tika atzīts, ka šo divu organizāciju darba gaitā var rasties nepieciešamība pārskatīt un grozīt atsevišķus jaunos noteikumus, kas attiecas uz kuģošanas aizsardzību.

5. SOLAS 74 XI-2 nodaļas noteikumus un šo Kodeksu piemēro kuģiem un ostas iekārtām. Tika akceptēta SOLAS 74 paplašināšana, lai iekļautu tajā ostas iekārtas, pamatojoties uz to, ka SOLAS 74 piedāvāja visātrākos līdzekļus, kas nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības pasākumu spēkā stāšanos. Tomēr pēc tam tika panākta vienošanās, ka ar ostas iekārtām saistītie noteikumi ir attiecināmi tikai uz mijiedarbību starp kuģi un ostas iekārtu. Jautājums par ostas teritorijas aizsardzības tālāko regulāciju būs Starptautiskās jūras organizācijas un Starptautiskās darba organizācijas turpmākās sadarbības priekšmets. Tāpat tika nolemts, ka noteikumi neattiecas uz faktisko atbildes reakciju uz uzbrukumiem un atbilstošajiem sakārtošanas darbiem pēc šāda veida uzbrukumiem.

6. Sagatavojot noteikumus, jānodrošina to atbilstība 1978. gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, ar grozījumiem, kā arī Starptautiskajam drošas pārvaldes (International Safety Management - ISM) kodeksam un saskaņotajai pārbaužu un sertifikācijas sistēmai.

7. Noteikumi atspoguļo būtiskas izmaiņas starptautiskās kuģošanas nozares attieksmē pret aizsardzības jautājumiem jūras transporta sektorā. Tiek uzskatīts, ka tās var radīt būtisku papildu nastu atsevišķām Dalībvalstīm. Ir pilnībā atzīta tehniskās sadarbības nozīme, kas palīdzēs Dalībvalstīm ieviest noteikumus.

8. Noteikumu ieviešanai būs nepieciešama efektīva sadarbība un sapratne starp visām pusēm, kas iesaistītas darbībās ar kuģiem un ostas iekārtām vai izmanto tos, ieskaitot kuģa un ostas personālu, pasažierus, kravas pārvadātāju intereses, kuģa un ostas pārvaldi un personas, kas atbild par aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs. Ja esošā prakse un procedūras nenodrošina attiecīgo aizsardzības līmeni, tad nepieciešams tās izvērtēt un mainīt. Kuģošanas aizsardzības paaugstināšanas interesēs, kuģniecības un ostu nozarēm, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm būs jāuzņemas papildu pienākumi.

9. Ieviešot SOLAS 74 XI-2 nodaļā un šī Kodeksa A daļā dotos aizsardzības noteikumus, jāņem vērā šī Kodeksa B daļā dotie norādījumi. Tomēr jāatzīst, ka tas, cik lielā mērā šie norādījumi piemērojami, var mainīties atkarībā no ostas iekārtas vai kuģa rakstura, tā darījumu un/vai kravas rakstura.

10. Nekas no šajā Kodeksā teiktā nevar tikt tulkots vai piemērots veidā, kas pienācīgi neņem vērā starptautiskajos aktos ietvertās pamattiesības un pamatbrīvības, īpaši attiecībā uz strādājošiem kuģošanā un bēgļiem, ieskaitot Starptautiskās darba organizācijas deklarāciju par darba pamatprincipiem un pamattiesībām, kā arī starptautiskos standartus attiecībā uz strādājošiem kuģošanā un ostā.

11. Atzīstot, ka 1965. gada Konvencija par jūras satiksmes atvieglošanu, ar grozījumiem, paredz, ka valsts iestādēm jāļauj ārvalstu kuģu apkalpes locekļiem izkāpt krastā, kamēr kuģi, ar kuriem tie ieradušies, atrodas ostā, ja ir nokārtotas ar kuģa ierašanos saistītās formalitātes un valsts iestādēm nav iemesla atteikt atļauju izkāpšanai krastā sabiedrības veselības, sabiedriskās drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, Dalībvalstīm, apstiprinot kuģa un ostas iekārtas aizsardzības plānus, jāpievērš pienācīga uzmanība tam apstāklim, ka kuģa personāls dzīvo un strādā uz kuģa un tam ir nepieciešams atvaļinājums krastā un pieeja krastā esošajām jūrasbraucēju labklājības iestādēm, tai skaitā medicīniskās aprūpes iestādēm.

* Pilns šī kodeksa nosaukums ir Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss (International Ships and Port Facilities Code). Šī kodeksa abreviatūra, atsaucoties uz SOLAS 74, ar grozījumiem, XI-2/1 noteikumu, ir ISPS kodekss.

A daļa

Obligātās prasības attiecībā uz 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, XI-2 nodaļu

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Ievads

Šī Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa daļa satur obligātus noteikumus, uz kuriem dota atsauce 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, XI-2 nodaļā.

1.2. Mērķi

Šī Kodeksa mērķi ir:

1.2.1. izveidot starptautisku struktūru, veidojot sadarbību starp Dalībvalstīm, valsts iestādēm, vietējām administrācijām un kuģošanas un ostu nozarēm, lai atklātu draudus aizsardzībai un veiktu pasākumus pret aizsardzības incidentiem, kas vērsti pret starptautiskajos darījumos iesaistītiem kuģiem un ostas iekārtām;

1.2.2. iedibināt attiecīgos pienākumus un uzdevumus Dalībvalstīm, valsts iestādēm, vietējām pārvaldēm un kuģošanas un ostu nozarēm gan valsts, gan starptautiskā mērogā, lai nodrošinātu kuģošanas aizsardzību;

1.2.3. nodrošināt savlaicīgu un efektīvu, ar aizsardzību saistītas informācijas vākšanu un apmaiņu;

1.2.4. nodrošināt aizsardzības novērtēšanas metodiku, lai būtu sagatavoti plāni un procedūras, kā reaģēt aizsardzības līmeņu maiņu gadījumos; un

1.2.5. nostiprināt pārliecību, ka ir veikti atbilstoši un samērīgi kuģošanas aizsardzības pasākumi.

1.3. Funkcionālās prasības

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, šis Kodekss paredz vairākas funkcionālās prasības. Ieskaitot šādas, bet neaprobežojoties ar:

1.3.1. informācijas vākšanu un izvērtēšanu, kas saistīta ar draudiem aizsardzībai, un šādas informācijas apmaiņas nodrošināšanu starp atbilstošām Dalībvalstīm;

1.3.2. sakaru protokolu saglabāšanu uz kuģiem un ostas iekārtās;

1.3.3. novērst nesankcionētu piekļūšanu kuģiem, ostas iekārtām un to aizliegtajām zonām;

1.3.4. novērst neatļautu ieroču, aizdedzinošu ierīču vai sprāgstvielu nokļūšanu uz kuģiem vai ostas iekārtās;

1.3.5. nodrošināt ar trauksmes signalizācijas aktivizācijas līdzekļiem, reaģējot uz draudiem aizsardzībai vai aizsardzības incidentiem;

1.3.6. pieprasīt kuģa un ostas iekārtas aizsardzības plānus, kas izstrādāti, pamatojoties uz aizsardzības novērtējumu; un

1.3.7. pieprasīt apmācību, treniņus un vingrinājumus, lai nodrošinātu aizsardzības plānu un procedūru pārzināšanu.

2. Definīcijas

2.1. Šīs daļas mērķiem, ja vien nav nepārprotami noteikts savādāk:

2.1.1. Konvencija nozīmē 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem.

2.1.2. Noteikums nozīmē Konvencijas noteikumu.

2.1.3. Nodaļa nozīmē Konvencijas nodaļu.

2.1.4. Kuģa aizsardzības plāns nozīmē plānu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu tādu pasākumu veikšanu uz kuģa, kas paredzēti, lai aizsargātu uz kuģa esošās personas, kravu, kravas transporta vienības, kuģa krājumus vai kuģi pret iespējamiem aizsardzības incidentiem.

2.1.5. Ostas iekārtas aizsardzības plāns nozīmē plānu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu to pasākumu veikšanu, kas paredzēti ostas iekārtas un kuģu, personu, kravas, kravas transporta vienību un kuģa krājumu aizsardzībai pret iespējamiem aizsardzības incidentiem ostas iekārtā.

2.1.6. Kuģa aizsardzības virsnieks nozīmē personu uz kuģa, kuru kuģošanas kompānija ir nozīmējusi kā atbildīgo par aizsardzību uz kuģa, tai skaitā par kuģa aizsardzības plāna ieviešanu un uzturēšanu, kā arī par sadarbību ar kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku un ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un kas par savu darbu atbild kapteinim.

2.1.7. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks nozīmē personu, kuru kuģošanas kompānija ir nozīmējusi kā personu, kas ir atbildīga, ka tiek veikts kuģa aizsardzības novērtējums, izstrādāts kuģa aizsardzības plāns, iesniegts apstiprināšanai un pēc tam ieviests un uzturēts, par sadarbību ar ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem un kuģa aizsardzības virsnieku.

2.1.8. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks nozīmē personu, kas nozīmēta kā atbildīgā persona par ostas iekārtas plāna izstrādāšanu, ieviešanu, pārskatīšanu un uzturēšanu, kā arī par sadarbību ar kuģu aizsardzības virsniekiem un kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekiem.

2.1.9. 1. aizsardzības līmenis nozīmē līmeni, kurā visu laiku tiek uzturēti atbilstošie minimālie aizsardzības pasākumi.

2.1.10. 2. aizsardzības līmenis nozīmē līmeni, kurā tiek uzturēti atbilstošie papildu aizsardzības pasākumi visu laiku, kamēr pastāv paaugstināts aizsardzības incidenta risks.

2.1.11. 3. aizsardzības līmenis nozīmē līmeni, kurā turpmākie īpašie aizsardzības pasākumi tiek uzturēti ierobežotā laika periodā, kurā aizsardzības incidents ir iespējams vai ir nenovēršams, pat ja nav iespējams identificēt tā konkrēto mērķi.

2.2. Termins "kuģis" šajā Kodeksā iekļauj arī XI-2/l noteikumā definētās mobilās urbšanas iekārtas jūrā un ātrgaitas kuģus.

2.3. Termins "Dalībvalstis", kad tas tiek lietots no 14. līdz 18. punktam, atsaucoties uz ostas iekārtu, ietver atsauci "Atbildīgā institūcija".

2.4. Terminiem, kas šajā daļā nav citādi definēti, ir tāda pati nozīme kā ir I un XI-2 nodaļā lietotajiem.

3. Piemērošana

3.1. Šo Kodeksu piemēro:

3.1.1. sekojošiem starptautiskos reisos iesaistītiem kuģu tipiem:

3.1.1.1. pasažieru kuģiem, tai skaitā ātrgaitas pasažieru kuģiem;

3.1.1.2. kravas kuģiem, tai skaitā ātrgaitas kuģiem, ar bruto tilpību 500 un vairāk; un

3.1.1.3. mobilajām urbšanas iekārām jūrā; un

3.1.2. ostas iekārtām, kas apkalpo šos starptautiskos reisos iesaistītos kuģus.

3.2. Neskatoties uz 3.1.2. punkta noteikumiem, lēmumu par Kodeksa šīs daļas piemērošanas apjomu Dalībvalsts teritorijā esošajām ostas iekārtām, un kuras, lai gan parasti izmanto kuģi, kas nav iesaistīti starptautiskos jūras reisos, dažreiz tiek izmantotas arī starptautiskajos reisos iesaistīto kuģu apkalpošanai, pieņem šī Dalībvalstis.

3.2.1. Dalībvalstis savus lēmumus, kuri attiecas uz 3.2. punktu, pieņem, pamatojoties uz ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Kodeksa šo daļu.

3.2.2. Neviens no Dalībvalsts lēmumiem, kas pieņemts atbilstoši 3.2. punktam, nedrīkst pazemināt to aizsardzības līmeni, kāds paredzēts saskaņā ar XI-2 nodaļu vai Kodeksa šo daļu.

3.3. Šo Kodeksu nepiemēro kara kuģiem, flotes palīgkuģiem un citiem Dalībvalstij piederošiem vai tās rīcībā nodotiem kuģiem, kuri tiek izmantoti tikai valsts nekomerciālajos dienestos.

3.4. Šīs daļas punkti no 5. līdz 13., kā arī 19. punkts, piemērojami kuģošanas kompānijām un kuģiem, kā tas noteikts XI-2/4 noteikumā.

3.5. Šīs daļas punkti no 5. līdz 14., kā arī 18. punkts, piemērojams ostu iekārtām, kā tas noteikts XI-2/10 noteikumā.

3.6. Nekas šajā Kodeksā nedrīkst kaitēt starptautiskajās tiesībās paredzētajām valstu tiesībām un pienākumiem.

4. Dalībvalstu pienākumi

4.1. Saskaņā ar XI-2/3 un XI-2/7 noteikuma nosacījumiem Dalībvalstis nosaka aizsardzības līmeņus un sniedz norādījumus, kā aizsargāties pret aizsardzības incidentiem. Augstāki aizsardzības līmeņi norāda uz lielāku aizsardzības incidenta iespējamību. Nosakot attiecīgo aizsardzības līmeni, ņem vērā šādus faktorus:

4.1.1. informācijas par draudiem ticamības pakāpi;

4.1.2. informācijas par draudiem apstiprinājuma pakāpi;

4.1.3. informācijas par īpašiem vai nenovēršamiem draudiem pakāpi; un

4.1.4. iespējamās šāda aizsardzības incidenta sekas.

4.2. Dalībvalstis, nosakot 3. aizsardzības līmeni, izdod atbilstošas instrukcijas, kā nepieciešams, un sniedz ar aizsardzību saistīto informāciju kuģiem un ostas iekārtām, kurus šis iespējamais incidents var ietekmēt.

4.3. Kā tas noteikts XI-2 nodaļā un Kodeksa šajā daļā, atsevišķus ar aizsardzību saistītos pienākumus Dalībvalstis drīkst deleģēt atzītām aizsardzības organizācijām, izņemot:

4.3.1. pielietojamā aizsardzības līmeņa noteikšanu;

4.3.2. ostas iekārtas aizsardzības novērtēšanu un apstiprināta novērtējuma sekojošo grozījumu apstiprināšanu;

4.3.3. to ostas iekārtu noteikšanu, kurām nepieciešams nozīmēt ostas aizsardzības virsnieku;

4.3.4. ostas iekārtas aizsardzības plāna un apstiprinātā plāna grozījumu apstiprināšanu;

4.3.5. kontroles un pārbaudes pasākumu realizāciju, saskaņā ar XI-2/9 noteikumu; un

4.3.6. Aizsardzības deklarācijas prasību ieviešanu.

4.4. Dalībvalstīm, ciktāl tās to uzskata par nepieciešamu, jāpārbauda kuģa vai ostas iekārtas aizsardzības plānu vai to apstiprināto grozījumu šādos plānos, efektivitāte vai attiecībā uz kuģiem, plānu, kuri ir apstiprināti to vārdā.

5. Aizsardzības deklarācija

5.1. Dalībvalstīm jānosaka, kad tiek pieprasīta Aizsardzības deklarācija, novērtējot risku, ko cilvēkiem, īpašumam vai videi izraisa kuģa/ostas vai kuģis/kuģis mijiedarbības rezultāts.

5.2. Kuģis var pieprasīt aizpildīt Aizsardzības deklarāciju, kad:

5.2.1. kuģim ir noteikts augstāks aizsardzības līmenis nekā ostas iekārtai vai citam kuģim, ar ko tas mijiedarbojas;

5.2.2. starp Dalībvalstīm ir noslēgta vienošanās par Aizsardzības deklarāciju, attiecībā uz atsevišķiem starptautiskiem reisiem vai konkrētiem kuģiem šajos reisos;

5.2.3. ir bijuši draudi aizsardzībai vai ir noticis aizsardzības incidents, kas saistīts ar kuģi vai ostas iekārtu;

5.2.4. kuģis atrodas ostā, kurai nav pieprasīts un nav ieviests apstiprināts ostas iekārtas aizsardzības plāns; vai

5.2.5. kuģis veic kuģis/kuģis mijiedarbību ar kuģi, kuram nav pieprasīts un ieviests apstiprināts kuģa aizsardzības plāns.

5.3. Pieprasījumus par Aizsardzības deklarācijas aizpildīšanu saņemšanu, saskaņā ar šo punktu, jāapstiprina pielietojamai ostas iekārtai vai kuģim.

5.4. Aizsardzības deklarāciju jāaizpilda:

5.4.1. kapteinim vai kuģa aizsardzības virsniekam kuģa(u) vārdā; un ja piemērojams,

5.4.2. ostas iekārtas aizsardzības virsniekam vai, ja Dalībvalsts nosaka citādi, ostas iekārtas vārdā jebkurai citai personai, kas ir atbildīga par aizsardzību krastā.

5.5. Aizsardzības deklarācijā jānorāda aizsardzības prasības, kuras var tikt sadalītas starp ostas iekārtu un kuģi (vai starp kuģiem) un nosaka katra atbildību.

5.6. Dalībvalstīm, ņemot vērā noteikuma XI-2/9.2.3 nosacījumus, jānosaka ostas iekārtām, kas atrodas šo valstu teritorijā, minimālo termiņu, cik ilgi tām jāuzglabā Aizsardzības deklarācijas.

5.7. Administrācijām, ņemot vērā noteikuma XI-2/9.2.3 nosacījumus, jānosaka kuģiem, kas brauc zem Administrācijas valsts karoga, minimālo termiņu, cik ilgi tiem jāuzglabā Aizsardzības deklarācijas.

6. Kuģošanas kompānijas pienākumi

6.1. Kuģošanas kompānijai jānodrošina, ka kuģa aizsardzības plānā ir skaidri formulētas, akcentētas kapteiņa pilnvaras. Kuģošanas kompānijai kuģa aizsardzības plānā jānosaka, ka kapteinim ir piešķirtas īpašas pilnvaras un pienākumi attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par kuģa aizsardzību un drošību un palīdzības pieprasīšanu kuģošanas kompānijai vai jebkurai Dalībvalstij, ja tas var būt nepieciešams.

6.2. Kuģošanas kompānijai jānodrošina, ka kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam, kapteinim un kuģa aizsardzības virsniekam tiek sniegts nepieciešamais atbalsts, lai viņi varētu izpildīt savus pienākumus un atbildību saskaņā ar XI-2 nodaļu un Kodeksa šo daļu.

7. Kuģa aizsardzība

7.1. Kuģim tiek prasīts darboties saskaņā ar Dalībvalstu noteiktajiem aizsardzības līmeņiem, kā tas dots tālāk.

7.2. Uz visiem kuģiem 1. aizsardzības līmenī, lai noteiktu un novērstu aizsardzības incidentus, izmantojot atbilstošus līdzekļus un ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, jāveic šādus pasākumus:

7.2.1. jānodrošina visu kuģa aizsardzības pienākumu izpilde;

7.2.2. jākontrolē piekļūšana kuģim;

7.2.3. jākontrolē personu iekāpšana un viņu bagāžu;

7.2.4. jāpārrauga teritorijas ar ierobežotu piekļūšanu, nodrošinot tikai pilnvarotu personu piekļūšanu tām;

7.2.5. jāpārrauga klāju un kuģa apkārtne;

7.2.6. jāuzrauga rīcība ar kravu un kuģa krājumiem; un

7.2.7. jānodrošina aizsardzības sakaru viegla pieejamība.

7.3. 2. aizsardzības līmenī katrai 7.2 punktā noteiktajai darbībai jāievieš kuģa aizsardzības plānā noteiktie papildus aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

7.4. 3. aizsardzības līmenī katrai 7.2 punktā noteiktajai darbībai jāievieš kuģa aizsardzības plānā noteiktie nākamie īpašie aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

7.5. Vienmēr, kad 2. vai 3. aizsardzības līmeni ir noteikusi Administrācija, kuģim jāapstiprina aizsardzības līmeņa maiņas rīkojuma saņemšana.

7.6. Pirms ieiešanas ostā vai atrodoties Dalībvalsts teritorijā esošajā ostā, kurā ir noteikts 2. vai 3. aizsardzības līmenis, kuģim jāapstiprina šādas instrukcijas saņemšana un jāapstiprina ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, ka ir uzsākta kuģa aizsardzības plānā noteikto, atbilstošo pasākumu un procedūru ieviešana un 3. aizsardzības līmeņa gadījumā, to instrukciju veikšana, kuras izdevusi Dalībvalsts, kas noteikusi 3. aizsardzības līmeni. Kuģim jāziņo par visiem sarežģījumiem, kas radušies ieviešanas gaitā. Šādos gadījumos ostas iekārtas aizsardzības virsniekam un kuģa aizsardzības virsniekam savstarpēji jāsadarbojas un jāsaskaņo attiecīgos pasākumus.

7.7. Ja Administrācija pieprasa kuģim noteikt vai tam jau ir noteikts augstāks aizsardzības līmenis nekā tas ir noteikts ostai, kuru tas gatavojas apmeklēt vai kurā tas jau atrodas, tad kuģim par šo situāciju nekavējoties jāziņo tās Dalībvalsts kompetentai institūcijai un ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas.

7.7.1. Šādos gadījumos kuģa aizsardzības virsniekam jāsadarbojas ar ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un jāsaskaņo atbilstošie pasākumi, ja nepieciešams.

7.8. Administrācija, kas pieprasa savas valsts karoga kuģiem citas Dalībvalsts ostā noteikt 2. vai 3. aizsardzības līmeni, nekavējoties par to jāinformē šo Dalībvalsti.

7.9. Gadījumos, kad Dalībvalstis nosaka aizsardzības līmeņus un garantē aizsardzības līmeņa informācijas nodrošināšanu kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai kuri ir ziņojuši par savu nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos, šādiem kuģiem jāiesaka būt piesardzīgiem un nekavējoties ziņot savām Administrācijām un visām tuvākajām valstīm par jebkuru viņu uzmanības lokā nonākušu faktu, kas varētu ietekmēt kuģošanas aizsardzību šajā teritorijā.

7.9.1. Paziņojot šādiem kuģiem par piemērojamo aizsardzības līmeni, Dalībvalsts, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, paziņo šiem kuģiem arī par visiem aizsardzības pasākumiem, kuri tiem būtu jāveic, un, ja nepieciešams, par pašas Dalībvalsts veiktajiem pasākumiem šo draudu novēršanai.

8. Kuģa aizsardzības novērtējums

8.1. Kuģa aizsardzības novērtējums ir svarīga un neatņemama kuģa aizsardzības plāna izstrādāšanas un koriģēšanas procesa sastāvdaļa.

8.2. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam jānodrošina, ka kuģa aizsardzības novērtējumu ir veikušas personas, kurām ir attiecīga prasme un iemaņas kuģu aizsardzības novērtēšanā, atbilstoši šim punktam un ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

8.3. Saskaņā ar 9.2.1. punkta noteikumiem konkrēta kuģa aizsardzības novērtējumu var veikt atzīta aizsardzības organizācija.

8.4. Kuģa aizsardzības novērtējumā iekļauj pārbaudi uz vietas un vismaz šādus, sekojošus elementus:

8.4.1. esošo aizsardzības pasākumu, procedūru un darbību noteikšanu;

8.4.2. to kuģa pamatdarbību noteikšanu un izvērtēšanu, kuras ir svarīgi aizsargāt;

8.4.3. iespējamo draudu kuģa pamatdarbībām noteikšanu un šo draudu realizācijas iespējas noteikšanu, lai ieviestu aizsardzības pasākumus un noteiktu prioritātes; un

8.4.4. infrastruktūras, politikas un procedūru, tai skaitā cilvēku faktora, vājo punktu noteikšanu.

8.5. Kuģa aizsardzības novērtējumam jābūt dokumentētam, pārbaudītam, apstiprinātam, un tas jāuzglabā kuģošanas kompānijai.

9. Kuģa aizsardzības plāns

9.1. Uz katra kuģa jāatrodas Administrācijas apstiprinātam aizsardzības plānam. Plānā tiek izstrādāti trīs aizsardzības līmeņu noteikumi, kā tas definēts Kodeksa šajā daļā.

9.1.1. Saskaņā ar 9.2.1. punkta noteikumiem kuģa aizsardzības plānu konkrētam kuģim drīkst sagatavot atzīta aizsardzības organizācija.

9.2. Administrācija var uzticēt atzītai aizsardzības organizācijai veikt kuģa aizsardzības plānu, vai iepriekš apstiprinātā plāna grozījumu, pārbaudi un apstiprināšanu.

9.2.1. Šādos gadījumos atzītā aizsardzības organizācija, kas uzņemas konkrēta kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu, pārbaudi un apstiprināšanu, nedrīkst būt piedalījusies ne šī kuģa aizsardzības novērtēšanā, ne šī kuģa aizsardzības plāna vai grozījumu sagatavošanā.

9.3. Kuģa aizsardzības plānu, vai iepriekš apstiprinātā plāna grozījumus, jāiesniedz apstiprināšanai kopā ar aizsardzības novērtējumu, pamatojoties uz kuru ir izstrādāts aizsardzības plāns vai tā grozījumi.

9.4. Šāds plāns jāizstrādā, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, un tam jābūt valodā vai valodās, kādas tiek lietotas darbā uz kuģa. Ja lietotā valoda vai valodas nav angļu, franču vai spāņu valoda, jāpievieno tulkojums vienā no šīm valodām. Plānā jāietver vismaz sekojošo:

9.4.1. pasākumus, kuru uzdevums ir novērst ieroču, bīstamu vielu un ierīču, ko paredzēts izmantot pret cilvēkiem, kuģiem vai ostām un kuru pārvadāšana un atrašanās uz kuģa nav atļauta, nokļūšanu uz kuģa;

9.4.2. noteikt teritorijas, kurām ir ierobežota piekļūšana un pasākumus, kuru uzdevums ir novērst neatļautu iekļūšanu šajās teritorijās;

9.4.3. pasākumus, kuru uzdevums ir novērst neatļautu piekļūšanu kuģim;

9.4.4. reaģēšanas procedūras uz aizsardzības apdraudējumu vai aizsardzības pārkāpumiem, ieskaitot kuģa vai kuģis/osta mijiedarbības uzturēšanas noteikumus;

9.4.5. reaģēšanas procedūras uz aizsardzības instrukcijām, ko 3. aizsardzības līmenim drīkst izdot Dalībvalsts;

9.4.6. evakuācijas procedūras aizsardzības apdraudējuma vai aizsardzības pārkāpuma gadījumos;

9.4.7. par aizsardzību atbildīgā kuģa personāla dienesta pienākumus un pārējā kuģa personāla pienākumus aizsardzības jautājumos;

9.4.8. aizsardzības pasākumu auditēšanas procedūras;

9.4.9. apmācību, treniņu un vingrinājumu procedūras saistībā ar plānu;

9.4.10. ostas iekārtas aizsardzības pasākumu sadarbības procedūras;

9.4.11. plāna sistemātisku pārbaužu un koriģēšanas procedūras;

9.4.12. kuģa aizsardzības incidentu ziņošanas procedūras;

9.4.13. kuģa aizsardzības virsnieka noteikšanu;

9.4.14. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka noteikšanu, ieskaitot informāciju par sazināšanās iespēju jebkurā diennakts laikā;

9.4.15. uz kuģa esošo aizsardzības ierīču pārbaudes, izmēģināšanas, kalibrēšanas un ekspluatācijas procedūras;

9.4.16. uz kuģa esošo aizsardzības ierīču pārbaužu un kalibrēšanas biežumu;

9.4.17. kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas aktivizēšanas punktu atrašanās vietu noteikšanu1; un

9.4.18. procedūras, instrukcijas un norādījumus par kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas lietošanu, ieskaitot pārbaudi, aktivizēšanu, deaktivizāciju, atgriešanu sākuma stāvoklī un viltus trauksmju ierobežošanu1.

9.4.1 . Personālam, kas veic plānā noteikto aizsardzības pasākumu iekšējos auditus vai izvērtē tā ieviešanu, jābūt nesaistītam ar auditētajām darbībām, ja vien kuģošanas kompānijas vai kuģa lieluma/pamatīpašību dēļ tas ir iespējams.

9.5. Administrācijai jānosaka, kuras izmaiņas apstiprinātajā kuģa aizsardzības plānā vai apstiprinātā plāna noteiktajās aizsardzības ierīcēs nav jāievieš, ja Administrācija attiecīgos grozījumus nav apstiprinājusi. Visām šāda veida izmaiņām jābūt vismaz tikpat efektīvām kā tiem pasākumiem, kas noteikti XI-2 nodaļā un Kodeksa šajā daļā.

9.5.1. Tās izmaiņas kuģa aizsardzības plānā vai aizsardzības aprīkojumā, kuras saskaņā ar 9.5. punktu Administrācija ir īpaši apstiprinājusi, jādokumentē veidā, kas nepārprotami apliecina šādu apstiprinājumu. Šim apstiprinājums jābūt pieejamam uz kuģa un to jāuzrāda kopā ar Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu (vai Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu). Ja šīm izmaiņām ir pagaidu raksturs, tad, tiklīdz ir ieviesti sākotnēji apstiprinātie pasākumi vai aprīkojums, kuģim šo dokumentāciju uzglabāt vairs nav nepieciešams.

9.6. Plānu drīkst uzturēt elektroniskā formātā. Šādā gadījumā to jāaizsargā ar procedūrām, kuru mērķis ir nepieļaut neatļautu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu.

9.7. Plānu jāaizsargā pret neatļautu piekļūšanu tam vai izpaušanu.

9.8. Kuģa aizsardzības plāni nav pakļauti to amatpersonu pārbaudei, kuras Dalībvalstis ir atbilstoši pilnvarojušas veikt kontroles un pārbaudes pasākumus saskaņā ar XI-2/9 noteikumu, izņemot 9.8.1. punktā noteiktajos gadījumos.

9.8.1. Ja Dalībvalstu atbilstoši pilnvarotajām amatpersonām ir pamatotas aizdomas, ka kuģis neatbilst XI-2 nodaļas prasībām vai šī Kodeksa A daļas prasībām, un ja vienīgais veids, kā šo neatbilstību var pārbaudīt vai novērst, ir kuģa aizsardzības plāna attiecīgo prasību pārskatīšana, izņēmuma kārtā, bet tikai ar Dalībvalsts vai attiecīgā kuģa kapteiņa atļauju, ir pieļaujama ierobežota pieeja atsevišķām ar neatbilstību saistītajām plāna daļām. Neskatoties uz to, plāna noteikumi, kas attiecas uz Kodeksa šīs daļas 9.4. punkta apakšpunktiem 2, 4, 5, 7, 15, 17 un 18, tiek uzskatīti par slepenu informāciju un nevar tikt pakļauti pārbaudei, ja vien attiecīgās Dalībvalstis nav vienojušās par pretējo.

10. Dokumentācija

10.1. Dokumentācijai par tālāk norādītajām darbībām, saistībā ar kuģa aizsardzības plānu, jāatrodas uz kuģa vismaz Administrācijas noteikto minimālo periodu, ņemot vērā XI -2/9.2. noteikuma nosacījumus:

10.1.1. apmācību, treniņiem un vingrinājumiem;

10.1.2. aizsardzības apdraudējumiem un aizsardzības incidentiem;

10.1.3. aizsardzības pārkāpumiem;

10.1.4. aizsardzības līmeņa izmaiņām;

10.1.5. paziņojumiem, kas tiešā veidā saistīti ar kuģu aizsardzību, piemēram, konkrēti draudi kuģim vai ostas iekārtām, kurās tas atrodas vai kuras tas ir apmeklējis;

10.1.6. aizsardzības pasākumu pārbaudēm un iekšējiem auditiem;

10.1.7. kuģa aizsardzības novērtējuma regulārām pārbaudēm;

10.1.8. kuģa aizsardzības plāna regulārām pārbaudēm;

10.1.9. jebkuru plāna grozījumu ieviešanu;

10.1.10. uz kuģa esošo aizsardzības ierīču ekspluatāciju, kalibrēšanu un pārbaudi, ieskaitot kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas pārbaudes.

10.2. Dokumentāciju jāuzglabā valodā vai valodās, kuras tiek lietotas darbā uz kuģa. Ja lietotā valoda nav angļu, franču vai spāņu, tad jāpievieno tulkojums kādā no minētajām valodām.

10.3. Dokumentāciju drīkst uzturēt elektroniskā formātā. Šādā gadījumā to jāaizsargā ar procedūrām, kuru mērķis ir nepieļaut neatļautu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu.

10.4. Dokumentāciju jāaizsargā pret neatļautu piekļūšanu tai vai izpaušanu.

11. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks

11.1. Kuģošanas kompānijai jāieceļ kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks. Persona, kas iecelta amatā par kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku, drīkst darboties kā kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks vienam vai vairākiem kuģiem, atkarībā no kuģošanas kompānijas rīcībā esošo kuģu skaita vai tipa, nodrošinot, ka skaidri tiek noteikts, par kuriem kuģiem šī persona ir atbildīga. Kuģošanas kompānija drīkst iecelt amatā par kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekiem vairākas personas, atkarībā no tās rīcībā esošo kuģu skaita vai tipa, nodrošinot, ka skaidri tiek noteikts par kuriem kuģiem katra persona atbild.

11.2. Papildus tiem pienākumiem un atbildībai, kas noteikti kaut kur citur šajā Kodeksa daļā, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka pienākumos un atbildībā jābūt, bet neaprobežojoties ar to, vismaz sekojošām funkcijām:

11.2.1. paziņot kuģa apdraudējuma līmeni, ar kādu tam vajadzētu rēķināties, izmantojot attiecīgos aizsardzības novērtējumus un citu būtisku informāciju;

11.2.2. nodrošināt kuģa aizsardzības novērtējumu veikšanu;

11.2.3. nodrošināt kuģa aizsardzības plāna izstrādāšanu, iesniegšanu apstiprināšanai un pēc tam tā ieviešanu un uzturēšanu;

11.2.4. nodrošināt, ka kuģa aizsardzības plāns ir atbilstoši izmainīts, novēršot trūkumus un apmierinot konkrētā kuģa aizsardzības prasības;

11.2.5. organizēt iekšējos auditus un aizsardzības pasākumu pārskatīšanu;

11.2.6. organizēt sākotnējās un turpmākās kuģa pārbaudes, kuras veic Administrācija vai atzīta aizsardzības organizācijas;

11.2.7. nodrošināt, lai savlaicīgi tiktu risināti ar trūkumiem un neatbilstību saistītie jautājumi, kas atklāti veicot iekšējos auditus, regulāras izskatīšanas, aizsardzības pārbaudes un atbilstības pārbaudes;

11.2.8. veicināt aizsardzības izpratni un modrību;

11.2.9. nodrošināt par kuģa aizsardzību atbildīgā personāla atbilstošu apmācību;

11.2.10. nodrošināt efektīvus sakarus un sadarbību starp kuģa aizsardzības virsnieku un attiecīgajiem ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem;

11.2.11. nodrošināt drošības un aizsardzības prasību savstarpējo saskaņotību;

11.2.12. nodrošināt, lai gadījumos, kad tiek izmantots tāda paša tipa kuģa vai flotes aizsardzības plāns, katra kuģa plānā precīzi atspoguļotos katram kuģim raksturīgā informācija; un

11.2.13. nodrošināt, lai tiktu ieviesti un ievēroti visi attiecīgajam kuģim vai kuģu grupai apstiprinātie alternatīvie vai līdzīga rakstura pasākumi.

12. Kuģa aizsardzības virsnieks

12.1. Uz katra kuģa jābūt nozīmētam aizsardzības virsniekam.

12.2. Papildus kaut kur citur Kodeksa šajā daļā aprakstītajiem, kuģa aizsardzības virsnieka pienākumos un atbildībā jāietilpst, bet neaprobežojoties tikai:

12.2.1. regulāru kuģa aizsardzības pārbaužu veikšana, lai pārliecinātos, ka visi attiecīgie aizsardzības pasākumi tiek veikti;

12.2.2. kuģa aizsardzības plāna, ieskaitot jebkurus tā grozījumus, ieviešanas uzraudzība un uzturēšana;

12.2.3. darbību ar kravu un kuģa krājumu aizsardzības jautājumu saskaņošana ar pārējo kuģa personālu un ar atbilstošajiem ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem;

12.2.4. kuģa aizsardzības plāna korekciju ierosināšana;

12.2.5. ziņojumu sniegšana kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam par jebkuriem trūkumiem un neatbilstībām, kas atklātas veicot iekšējos auditus, regulāru izvērtēšanu, aizsardzības pārbaudes un apstiprinājumu saskaņotību un par jebkurām korekciju ieviešanas darbībām;

12.2.6. aizsardzības izpratnes un modrības paaugstināšana uz kuģa;

12.2.7. nodrošināt, ka kuģa personāls iziet atbilstošu apmācību, kā piemērojams;

12.2.8. ziņošana par visiem aizsardzības incidentiem;

12.2.9. kuģa aizsardzības plāna ieviešanas saskaņošana ar kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku un atbilstošo ostas iekārtas aizsardzības virsnieku; un

12.2.10. nodrošināt, ka aizsardzības aprīkojums tiek pareizi pielietots, pārbaudīts, kalibrēts un uzturēts.

13. Apmācība, treniņi un vingrinājumi saistībā ar kuģa aizsardzību

13.1. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam un atbilstošajam krasta personālam jābūt zināšanām un apmācītam saskaņā ar šī Kodeksa B daļā dotajiem norādījumiem.

13.2. Kuģa aizsardzības virsniekam jābūt zināšanām un apmācītam saskaņā ar šī Kodeksa B daļā dotajiem norādījumiem.

13.3. Kuģa personālam, kam ir konkrēti pienākumi un atbildība, jāizprot savu atbildību par kuģa aizsardzību, kā tas noteikts kuģa aizsardzības plānā un jābūt pietiekamām zināšanām un iespējām pildīt viņiem uzticētos pienākumus, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

13.4. Lai nodrošinātu kuģa aizsardzības plāna efektīvu izpildi, treniņi ir jāveic atbilstošos laika intervālos, ņemot vērā kuģa tipu, izmaiņas kuģa personālā, apmeklējamās ostas iekārtas un citus būtiskus apstākļus, kā arī šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

13.5. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam jānodrošina kuģa aizsardzības plānu efektīva saskaņošana un ieviešana, ar piedalīšanos treniņos atbilstošos laika intervālos, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

14. Ostas iekārtas aizsardzība

14.1. Ostas iekārtai tiek prasīts darboties saskaņā ar Dalībvalsts noteiktajiem aizsardzības līmeņiem, kuras teritorijā tā atrodas. Aizsardzības pasākumus un procedūras ostas iekārtai jāpiemēro tā, lai tie pēc iespējas mazāk traucētu vai aizkavētu pasažierus, kuģi, kuģa personālu un apmeklētājus, preces un pakalpojumus.

14.1.1. Visās ostas iekārtās 1. aizsardzības līmenī, lai identificētu un realizētu pretpasākumus aizsardzības incidentu gadījumā, izmantojot atbilstošus līdzekļus un ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus jāveic šādi pasākumi:

14.1.2. jānodrošina visu ar ostas iekārtas aizsardzību saistīto pienākumu izpilde;

14.1.3. jākontrolē piekļūšana ostas iekārtai;

14.1.4. jāuzrauga ostas iekārta, ieskaitot tauvošanās vietu(as) un piestātņu teritoriju(as);

14.1.5. jāuzrauga aizliegtās zonas, nodrošinot tikai pilnvarotu personu piekļūšanu tām;

14.1.6. jāuzrauga darbības ar kravu;

14.1.7. jāuzrauga darbības ar kuģa krājumiem; un

14.1.8. jānodrošina, ka aizsardzības sakari ir izmantojami bez grūtībām.

14.2. 2. aizsardzības līmenī katram 14.2. punktā noteiktajam pretpasākumam ir jāievieš ostas iekārtas aizsardzības plānā noteiktie papildus aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

14.3. 3. aizsardzības līmenī katram 14.2. punktā noteiktajam pretpasākumam ir jāievieš ostas iekārtas aizsardzības plānā noteiktie nākamie īpašie aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

14.3.1. Papildus tam, 3. aizsardzības līmenī ostas iekārtām tiek prasīts ņemt vērā un ieviest visus tos aizsardzības norādījumus, kuras izdevusi Dalībvalsts, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas.

14.4. Ja ostas iekārtas aizsardzības virsnieks tiek informēts, ka kuģim ir grūtības izpildīt XI-2 nodaļas vai šīs daļas prasības vai ieviest attiecīgos kuģa aizsardzības plānā noteiktos pasākumus un procedūras un 3. aizsardzības līmeņa gadījumā, izpildīt visas aizsardzības instrukcijas, ko izdevusi tā Dalībvalsts, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas, ostas iekārtas aizsardzības virsniekam jāsadarbojas ar kuģa aizsardzības virsnieku un jāsaskaņo attiecīgie pasākumi.

14.5. Ja ostas iekārtas aizsardzības virsnieks tiek informēts, ka kuģa aizsardzības līmenis ir augstāks nekā šīs ostas iekārtas aizsardzības līmenis, tad ostas iekārtas aizsardzības virsniekam par šo apstākli jāziņo kompetentajai institūcijai, jāsadarbojas ar kuģa aizsardzības virsnieku un jāsaskaņo atbilstošie pasākumi, ja nepieciešams.

15. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums

15.1. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums ir svarīga un neatņemama ostas iekārtas aizsardzības plāna izstrādāšanas un uzlabošanas procesa sastāvdaļa.

15.2. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums jāveic tai Dalībvalstij, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas. Dalībvalsts drīkst pilnvarot atzītu aizsardzības organizāciju veikt tās teritorijā esošas, konkrētas ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu.

15.2.1. Ja ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu veic atzīta aizsardzības organizācija, aizsardzības novērtējuma atbilstība šim punktam jāpārbauda un jāapstiprina Dalībvalstij, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas.

15.3. Personām, kuras veic novērtējumu, jābūt atbilstošām iemaņām, lai veiktu ostas iekārtas aizsardzības novērtēšanu saskaņā ar šo punktu, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

15.4. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums regulāri jāizvērtē un jākoriģē, ņemot vērā izmaiņas apdraudējumā un/vai nenozīmīgas izmaiņas ostas iekārtā, un vienmēr jābūt izvērtētam un koriģētam, gadījumos, kad ostas iekārtā notiek būtiskas izmaiņas.

15.5. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā jāiekļauj vismaz šādi elementi:

15.5.1. identificēt un novērtēt nozīmīgākās vērtības un infrastruktūru, kurus ir svarīgi aizsargāt;

15.5.2. identificēt iespējamos draudus vērtībām un infrastruktūrai un šo draudu realizācijas ticamības pakāpi, ar mērķi ieviest un izdalīt prioritāros aizsardzības pasākumus;

15.5.3. identificēt, izvēlēties un noteikt prioritāros pretpasākumus un procesuālās izmaiņas un to efektivitātes līmeni ievainojamības samazināšanai; un

15.5.4. identificēt infrastruktūras, politikas un procedūru vājos punktus, tai skaitā cilvēka faktoru.

15.6. Dalībvalstis drīkst atļaut ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā iekļaut vairāk par vienu ostas iekārtu, ja šo ostas iekārtu operatori, izvietojums, darbība, aprīkojums un uzbūve ir līdzīga. Katrai Dalībvalstij, kas atļauj šādu kārtību, par to detalizēti jāziņo Organizācijai.

15.7. Pēc ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma pabeigšanas jābūt sagatavotam ziņojumam, kas sastāv no kopsavilkuma, kā tika veikts novērtējums, katra novērtēšanas laikā atklātās ievainojamības apraksta un katras ievainojamības novēršanai paredzētā pretpasākuma apraksta. Ziņojumam jābūt aizsargātam pret neatļautu piekļūšanu vai tā izpaušanu.

16. Ostas iekārtas aizsardzības plāns

16.1. Katrai ostas iekārtai jāizstrādā un jāuztur ostas iekārtas aizsardzības plāns, pamatojoties uz ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, atbilstoši mijiedarbībai osta/kuģis. Plānā jābūt noteikumiem par trijiem aizsardzības līmeņiem, kā tas noteikts Kodeksa šajā daļā.

16.1.1. Ņemot vērā 16.2. punktu, atzīta aizsardzības organizācija drīkst sagatavot ostas iekārtas aizsardzības plānu konkrētai ostas iekārtai.

16.2. Ostas iekārtas aizsardzības plāns ir jāapstiprina tai Dalībvalstij, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas.

16.3. Šādam plānam jābūt izstrādātam, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, un tam jābūt ostas iekārtas darba valodā. Plānā jāietver vismaz sekojošais:

16.3.1. pasākumi, kuru uzdevums ir novērst ieroču vai citu bīstamu vielu un ierīču, ar nolūku izmantot tos pret cilvēkiem, kuģiem vai ostām, un kuru pārvadāšana un atrašanās uz kuģa vai ostas iekārtā nav atļauta, nokļūšanu ostā vai uz kuģa;

16.3.2. pasākumi, kuru uzdevums ir novērst neatļautu piekļūšanu ostas iekārtai, tai pietauvotiem kuģiem un ostas iekārtas aizliegtajās zonās;

16.3.3. reaģēšanas procedūras uz aizsardzības apdraudējumiem vai aizsardzības pārkāpumiem, ieskaitot noteikumus kritiskas darbības nodrošināšanai ostas iekārtai vai kuģis/osta mijiedarbībai;

16.3.4. reaģēšanas procedūras uz jebkurām aizsardzības instrukcijām, ko 3. aizsardzības līmenī drīkst izdot Dalībvalsts, kuras teritorijā ostas iekārta atrodas;

16.3.5. evakuācijas procedūras aizsardzības apdraudējuma vai aizsardzības pārkāpuma gadījumos;

16.3.6. par ostas iekārtas aizsardzību atbildīgā personāla dienesta pienākumi un pārējā ostas iekārtas personāla pienākumi aizsardzības jautājumos;

16.3.7. sadarbības procedūras kuģa aizsardzības pasākumos;

16.3.8. procedūras plāna sistemātiskai izvērtēšanai un koriģēšanai;

16.3.9. ziņošanas procedūras par incidentiem ostas aizsardzībā;

16.3.10. ostas iekārtas aizsardzības virsnieka identifikācija, ieskaitot informāciju par sazināšanās iespēju jebkurā diennakts laikā;

16.3.11. plānā iekļautās informācijas drošības pasākumi;

16.3.12. pasākumi, kuru uzdevums ir nodrošināt kravas un iekārtu, kas paredzētas darbībām ar kravu, efektīvu aizsardzību ostas iekārtā;

16.3.13. ostas iekārtas aizsardzības plāna auditēšanas procedūras;

16.3.14. reaģēšanas procedūras gadījumos, kad ir aktivizēta kuģa aizsardzības trauksmes sistēma, kuģim atrodoties pie ostas iekārtas;

16.3.15. procedūras, lai atvieglotu kuģa apkalpes nokāpšanu krastā vai apkalpes nomaiņas, kā arī procedūras, kā apmeklētājiem, tai skaitā jūrnieku sociālo un arodbiedrību pārstāvjiem un darba organizācijām, tiek nodrošināta piekļūšana kuģim.

16.3.1. Personālam, kas veic plānā noteikto aizsardzības pasākumu iekšējos auditus vai izvērtē to ieviešanu, jābūt nesaistītam ar auditētajām darbībām, ja vien ostas lieluma vai veida dēļ tas ir iespējams.

16.4. Ostas iekārtas aizsardzības plānu drīkst apvienot ar ostas aizsardzības plānu vai tas drīkst būt daļa no tā, vai jebkura cita ostas izstrādātā rīcības plāna, vai plāniem, ārkārtas situācijām.

16.5. Dalībvalstij, kuras teritorijā ostas iekārta atrodas, jānosaka, kuras izmaiņas ostas iekārtas aizsardzības plānā netiks ieviestas, kamēr atbilstošie grozījumi šajā plānā nav apstiprināti.

16.6. Plānu drīkst uzturēt elektroniskā formātā. Šādā gadījumā tas jāaizsargā ar procedūrām, kuru mērķis ir nepieļaut nepilnvarotu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu.

16.7. Plāns jāaizsargā pret nepilnvarotu piekļūšanu tam vai izpaušanu.

16.8. Dalībvalstis drīkst atļaut ostas iekārtas aizsardzības plānā iekļaut vairākas ostas iekārtas, ja šo iekārtu operatori, izvietojums, darbības, aprīkojums un uzbūve ir līdzīga. Ikvienai Dalībvalstij, kas pieļauj šādu alternatīvu risinājumu, par to detalizēti jāziņo Organizācijai.

17. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks

17.1. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks jānozīmē katrai ostas iekārtai. Tāda persona drīkst būt nozīmēta par ostas iekārtas aizsardzības virsnieku vienai vai vairākām ostas iekārtām.

17.2. Papildus tiem pienākumiem un atbildībai, kas kaut kur citur noteikti Kodeksa šajā daļā, ostas iekārtas aizsardzības virsnieka pienākumos un uzdevumos ietilpst, bet ar šo tās netiek ierobežotas, vismaz šādas funkcijas:

17.2.1. veikt ostas iekārtas aizsardzības sākotnējās vispārējās apskates, ņemot vērā attiecīgo ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu;

17.2.2. nodrošināt ostas iekārtas aizsardzības plāna izstrādi un uzturēšanu;

17.2.3. ostas iekārtas aizsardzības plāna ieviešana un izpilde;

17.2.4. ostas iekārtas aizsardzības pārbaužu regulāra veikšana, lai nodrošinātu atbilstošo aizsardzības pasākumu nepārtrauktību;

17.2.5. ieteikt un ieviest, ja piemērojams, izmaiņas ostas iekārtas aizsardzības plānā, lai novērstu trūkumus un koriģētu plānu, ņemot vērā būtiskas izmaiņas ostas iekārtā;

17.2.6. paaugstināt ostas iekārtas personāla izpratni un modrību par aizsardzību;

17.2.7. nodrošināt par ostas iekārtas aizsardzību atbildīgā personāla atbilstošu apmācību;

17.2.8. ziņot attiecīgajām iestādēm un uzturēt dokumentāciju par gadījumiem, kad tika apdraudēta ostas iekārtas aizsardzība;

17.2.9. veikt ostas iekārtas aizsardzības plāna ieviešanas saskaņošanu ar attiecīgo kuģošanas kompānijas un kuģa aizsardzības virsnieku;

17.2.10. veikt saskaņošanu ar aizsardzības dienestiem, ja nepieciešams;

17.2.11. nodrošināt, ka par ostas iekārtas aizsardzību atbildīgais personāls atbilst noteiktajiem standartiem;

17.2.12. nodrošināt esošo aizsardzības ierīču pienācīgu lietošanu, pārbaudi, kalibrēšanu un uzturēšanu; un

17.2.13. sniegt palīdzību kuģa aizsardzības virsniekiem, ja tas tiek lūgts, noskaidrojot to personu identitāti, kuri vēlas nokļūt uz kuģa.

17.3. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, tam uzlikto dienesta pienākumu un atbildības izpildīšanai, ko uzliek Kodeksa šī daļa un XI-2 nodaļa, jāsniedz nepieciešamais atbalsts.

18. Apmācība, treniņi un vingrinājumi par ostas iekārtas aizsardzību

18.1. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam un atbilstošam tās aizsardzības personālam jābūt apmācītam un trenētam, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

18.2. Ostas iekārtas personālam, kuram ir konkrēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, savi pienākumi un atbildība par ostas iekārtas aizsardzību jāsaprot atbilstoši ostas iekārtas aizsardzības plānā noteiktajam, un viņiem jābūt pietiekami zinošiem un spējīgiem izpildīt visus tiem noteiktos pienākumus, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

18.3. Lai nodrošinātu ostas iekārtas aizsardzības plāna efektīvu ieviešanu, atbilstošos laika intervālos jāveic apmācība, ņemot vērā ostas iekārtas darbības veidu, ostas iekārtas personāla maiņas, apkalpojamā kuģa tipu un citus būtiskus apstākļus, kā arī šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

18.4. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam jānodrošina ostas iekārtas aizsardzības plāna efektīva saskaņošana un ieviešana, laiku pa laikam piedaloties mācībās, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

19. Kuģu pārbaudes un sertifikācija

19.1. Pārbaudes

19.1.1. Katrs kuģis, kuram piemērojama Kodeksa šī daļa, jāpakļauj šādām pārbaudēm:

19.1.1.1. sākotnējai pārbaudei, kuru veic pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad pirmo reizi tiek izsniegts 19.2. punktā paredzētais sertifikāts, kurā jāietver absolūta kuģa aizsardzības sistēmas un jebkuru ar to saistīto aizsardzības iekārtu, kādas paredz attiecīgie XI-2 nodaļas noteikumi, Kodeksa šī daļa un apstiprinātais kuģa aizsardzības plāns, pārbaude. Šādai pārbaudei jāgarantē, ka kuģa aizsardzības sistēma un jebkura ar aizsardzību saistītā ierīce pilnībā atbilst piemērojamām XI-2 nodaļas un Kodeksa šīs daļas prasībām, ir apmierinošā stāvoklī un izmantojama kuģa ekspluatācijas mērķiem;

19.1.1.2. atkārtotai pārbaudei Administrācijas noteiktajos starpposmos, bet nepārsniedzot piecus gadus, izņemot gadījumus, kad piemērojams 19.3 punkts. Šai pārbaudei jāgarantē, ka kuģa aizsardzības sistēma un jebkura ar aizsardzību saistītā ierīce pilnībā atbilst piemērojamām XI-2 nodaļas, Kodeksa šīs daļas un apstiprinātā kuģa aizsardzības plāna prasībām, ir apmierinošā stāvoklī un izmantojama kuģa ekspluatācijas mērķiem;

19.1.1.3. vismaz vienai starpposma pārbaudei. Ja tiek veikta tikai viena starpposma pārbaude, tai jābūt laika posmā starp otro un trešo gadu pēc sertifikāta izsniegšanas, kā to nosaka I/2(n) noteikums. Starpposma pārbaudē jāiekļauj kuģa aizsardzības sistēmas un jebkuras ar aizsardzību saistītas ierīces pārbaude, lai nodrošinātu, ka tās ir piemērotas tam ekspluatācijas veidam, kuram kuģis ir paredzēts. Šādas starpposma pārbaudes apstiprinājumam jābūt fiksētam sertifikātā;

19.1.1.4. jebkurām citām Administrācijas noteiktām papildus pārbaudēm.

19.1.2. Kuģu pārbaudes jāveic Administrācijas amatpersonām. Taču šādu pārbaužu veikšanu Administrācija drīkst uzticēt arī atzītai aizsardzības organizācijai, kā noteikts XI-2/1 noteikumā.

19.1.3. Jebkurā gadījumā atbilstošai Administrācijai jāgarantē, ka tiek veiktas pilnvērtīgas un efektīvas pārbaudes un tā uzņemas nodrošināt nepieciešamos priekšnosacījumus šī pienākuma izpildei.

19.1.4. Kuģa aizsardzības sistēma un katrs ar aizsardzību saistītais aprīkojums pēc pārbaudes jāuztur tā, lai tas atbilstu XI-2/4.2 un XI-2/6 noteikuma prasībām, Kodeksa šai daļai un apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam. Pēc tam, kad saskaņā ar 19.1.1. punktu veiktā pārbaude ir pabeigta, bez Administrācijas atļaujas nedrīkst veikt nekādas izmaiņas aizsardzības sistēmā vai jebkurā ar aizsardzību saistītajā aprīkojumā vai apstiprinātajā kuģa aizsardzības plānā.

19.2. Sertifikāta izsniegšana vai apstiprināšana

19.2.1. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts jāizsniedz pēc sākotnējās vai atkārtotās pārbaudes, saskaņā ar 19.1. punkta noteikumiem.

19.2.2. Šāds sertifikāts jāizsniedz vai jāapstiprina vai nu Administrācijai, vai tās pilnvarotai atzītai aizsardzības organizācijai.

19.2.3. Pēc Administrācijas lūguma, cita Dalībvalsts, kad kuģis ir pārbaudīts un apmierina 19.1.1. punktā minētos noteikumus, drīkst izsniegt vai pilnvarot izdot Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikātu kuģim, un kur tas ir atbilstoši, apstiprināt vai pilnvarot apstiprināt kuģa sertifikātu, saskaņā ar šo Kodeksu.

19.2.3.1. Sertifikāta kopija un pārbaudes protokola kopija, cik ātri vien iespējams, jānosūta Administrācijai, kas izteikusi iepriekšminēto lūgumu.

19.2.3.2. Šādi izsniegtajā sertifikātā jābūt ierakstam, ka tas izsniegts pēc Administrācijas lūguma un ka tam ir tāds pats juridiskais spēks un tiesības tikt atzītam kā sertifikātam, kas izsniegts saskaņā ar 19.2.2. punktu.

19.2.4. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts jānoformē atbilstoši Kodeksa pielikumā dotajam paraugam. Ja izmantotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tekstā jāiekļauj arī tulkojums vienā no šīm valodām.

19.3. Sertifikāta derīguma termiņš un spēkā esamība

19.3.1. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts jāizsniedz uz Administrācijas noteikto laika periodu, kas nedrīkst nepārsniegt piecus gadus.

19.3.2. Kad atkārtotā pārbaude tiek pabeigta trīs mēnešus pirms esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, jaunais sertifikāts ir derīgs, sākot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas dienas, līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

19.3.2.1. Kad atkārtotā pārbaude tiek pabeigta pēc esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, jaunais sertifikāts ir derīgs, sākot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas datuma, līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

19.3.2.2. Kad atkārtotā pārbaude tiek pabeigta vairāk nekā trīs mēnešus pirms esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, jaunais sertifikāts ir derīgs, sākot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas datuma, līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas datuma.

19.3.3. Ja sertifikāts tiek izsniegts uz laika periodu mazāku par pieciem gadiem, Administrācija drīkst pagarināt esošo sertifikāta derīguma termiņu līdz 19.3.1. punktā minētajam maksimālajam laika periodam, nodrošinot, ka ir veiktas 19.1.1. punktā minētās, atbilstošās pārbaudes, kas piemērojamas gadījumos, kad sertifikāts tiek izsniegts uz pieciem gadiem.

19.3.4. Ja atkārtotā pārbaude ir pabeigta, bet izsniegt jaunu sertifikātu vai nogādāt to uz kuģa pirms esošā sertifikāta derīguma termiņa izbeigšanās nav iespējams, Administrācija vai atzīta aizsardzības organizācija, kas darbojas Administrācijas vārdā, drīkst apstiprināt esošo sertifikātu, un šāds sertifikāts jāatzīst par derīgu visu turpmāko laika periodu, kas nedrīkst pārsniegt piecus mēnešus, skaitot no derīguma termiņa beigu datuma.

19.3.5. Ja kuģis, sertifikāta termiņam izbeidzoties, nav ostā, kurā tas tiks pārbaudīts, Administrācija drīkst pagarināt sertifikāta derīguma termiņu, bet šo pagarinājumu drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai ļautu kuģim pabeigt reisu uz ostu, kurā tas jāpārbauda, un tikai gadījumos, kad tas šķitīs vai tiks atzīts par nepieciešamu un lietderīgu. Sertifikātu nedrīkst pagarināt uz laiku ilgāku par trim mēnešiem un kuģis nav tiesīgs, pamatojoties uz šādi piešķirtu pagarinājumu, ierodoties ostā, kurā tas jāpārbauda, atstāt šo ostu bez jauna sertifikāta. Kad atkārtotā pārbaude pabeigta, jaunais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk par pieciem gadiem, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma, pirms tika piešķirts pagarinājums.

19.3.6. Īsos reisos iesaistīta kuģa sertifikātu, kas nav pagarināts saskaņā ar šī punkta iepriekšminētajiem noteikumiem, Administrācija drīkst pagarināt uz periodu līdz vienam mēnesim, skaitot no tās derīguma termiņa beigu datuma. Kad ir pabeigta atkārtotā pārbaude, jaunais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk par pieciem gadiem, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma, pirms tika piešķirts pagarinājums.

19.3.7. Ja starpposma pārbaude tiek pabeigta pirms 19.1.1. punktā noteiktā laika, tad:

19.3.7.1. sertifikātā norādītais derīguma termiņš jāmaina, veicot apstiprinājumu, uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, skaitot no starpposma pārbaudes pabeigšanas datuma;

19.3.7.2. derīguma termiņš drīkst palikt nemainīts, nodrošinot, ka tiek veikta viena vai vairākas papildu pārbaudes tā, ka netiek nepārsniegti 19.1.1. punktā noteiktie maksimālie starplaiki starp pārbaudēm.

19.3.8. Saskaņā ar 19.2. punktu izsniegtais sertifikāts zaudē spēku šādos gadījumos:

19.3.8.1. ja atbilstošā pārbaude netiek pabeigta 19.1.1. punktā noteiktajos laika periodos;

19.3.8.2. ja sertifikāts netiek apstiprināts saskaņā ar 19.1.1.3. un 19.3.7.2. punktu, ja piemērojams;

19.3.8.3. kad atbildību par kuģa ekspluatāciju uzņemas kuģošanas kompānija, kas pirms tam nav ekspluatējusi šo kuģi; un

19.3.8.4. pēc kuģa karoga maiņas uz citas valsts karogu.

19.3.9. Gadījumos, kad:

19.3.9.1. kuģis pāriet zem citas Dalībvalsts karoga, tai Dalībvalstij, zem kuras karoga tas iepriekš bija tiesīgs braukt, cik ātri vien iespējams, jānosūta kuģi pārņemošai Administrācijai visas informācijas saistībā ar Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, kopijas un izmantojamo pārbaužu ziņojumu kopijas.

19.3.9.2. atbildību par kuģa ekspluatāciju uzņemas kuģošanas kompānija, kura iepriekš nav ekspluatējusi kuģi, tad iepriekšējai kuģošanas kompānijai, cik ātri vien iespējams, jānosūta pārņemošai kuģošanas kompānijai kopijas no jebkuras informācijas, kas attiecas uz Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, vai jāsekmē jebkuras 19.4.2. punktā noteiktās pārbaudes.

19.4. Pagaidu sertifikācija

19.4.1. 19.2. punktā noteikto sertifikātu drīkst izsniegt tikai tad, kad sertifikātu izsniedzošā Administrācija ir pilnīgi pārliecināta, ka kuģis atbilst 19.1. punkta prasībām. Tomēr, pēc 2004. gada l. jūlija, gadījumos, kad:

19.4.1.1. kuģim, pēc tā nodošanas ekspluatācijā vai pirms tā stāšanās ekspluatācijā, vai atkārtotas nodošanas ekspluatācijā, nav izdots sertifikāts;

19.4.1.2. kuģis pāriet no vienas Dalībvalsts karoga uz citas Dalībvalsts karogu;

19.4.1.3. kuģis pāriet uz Dalībvalsts valsts karogu no valsts, kas nav Dalībvalsts; vai

19.4.1.4. atbildību par kuģa ekspluatāciju uzņemas kuģošanas kompānija, kas iepriekš šo kuģi nav ekspluatējusi;

līdz 19.2. punktā noteiktā sertifikāta izsniegšanai Administrācija drīkst likt izsniegt Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, formā, atbilstoši Kodeksa šīs daļas pielikumā dotajam paraugam.

19.4.2. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu drīkst izsniegt tikai tad, kad Administrācija vai tās pilnvarotā atzītā aizsardzības organizācija ir pārliecinājusies, ka:

19.4.2.1. Kodeksa šajā daļā prasītais kuģa aizsardzības novērtējums ir pabeigts;

19.4.2.2. kuģa aizsardzības plāns, kura kopija atrodas uz kuģa, atbilst XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām, ir iesniegts izvērtēšanai un apstiprināšanai, un tiek ieviests uz kuģa;

19.4.2.3. kuģis ir aprīkots ar XI-2/6 noteikuma prasībām atbilstošu kuģa aizsardzības trauksmes sistēmu, ja tas tiek prasīts;

19.4.2.4. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks:

19.4.2.4.1. ir nodrošinājis:

19.4.2.4.1.1. pārbaudi par kuģa aizsardzības plāna atbilstību Kodeksa šai daļai,

19.4.2.4.1.2. ka plāns ir bijis iesniegts apstiprināšanai, un

19.4.2.4.1.3. ka plāns tiek ieviests uz kuģa, un

19.4.2.4.2. ir veicis nepieciešamos sagatavošanās darbus, ieskaitot pasākumus attiecībā uz apmācību, vingrinājumiem un iekšējiem auditiem, ar kuru palīdzību kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks ir pārliecinājies, ka 6 mēnešu laikā kuģis sekmīgi veiks pārbaudi, saskaņā ar 19.1.1.1. punkta prasībām;

19.4.2.5. ir veikti sagatavošanās darbi, lai veiktu 19.1.1.1. punktā pieprasītās pārbaudes;

19.4.2.6. kapteinis, kuģa aizsardzības virsnieks un citi kuģa personāla locekļi, kuri pilda īpašus, ar aizsardzību saistītus pienākumus, ir iepazinušies ar saviem pienākumiem un atbildību, kā tas noteikts Kodeksa šajā daļā un kuģa aizsardzības plāna atbilstošos noteikumos un šī informācija ir sniegta kuģa personāla darba valodā vai viņiem saprotamās valodās; un

19.4.2.7. kuģa aizsardzības virsnieks atbilst Kodeksa šīs daļas prasībām.

19.4.3. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu drīkst izsniegt Administrācija vai tās pilnvarota atzītā aizsardzības organizācija.

19.4.4. Starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts ir derīgs 6 mēnešus vai līdz 19.2. punktā noteiktā sertifikāta izsniegšanai, atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas pirmais, un to nedrīkst pagarināt.

19.4.5. Neviena Dalībvalsts nedrīkst likt izsniegt kuģim Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu atkārtoti, ja, pēc Administrācijas vai atzītas aizsardzības organizācijas sprieduma, mērķis, kāpēc kuģis vai kuģošanas kompānija lūdz izsniegt šādu sertifikātu atkārtoti, ir izvairīties no XI-2 nodaļas vai Kodeksa šīs daļas noteikumu pilnīgas ievērošanas pēc 19.4.4. punktā noteiktā pagaidu sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma.

19.4.6. XI-2/9 noteikuma sakarā Dalībvalsts, pirms tā akceptē Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu kā derīgu sertifikātu, drīkst pārliecināties, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas punktos no 19.4.2.4 līdz 19.4.2.6.

1 Lai izvairītos no tā, ka jebkādā veidā tiek kaitēts mērķim nodrošināt kuģi ar aizsardzības trauksmes sistēmu, Administrācija var atļaut šo informāciju glabāt kādā citā vietā uz kuģa, dokumentā, par ko būtu zināms tikai kapteinim, kuģa aizsardzības virsniekam un citiem augstākstāvošiem kuģa apkalpes locekļiem, kā to izlemj kuģošanas kompānija.

 

A daļas pielikumi

 

B daļa

Norādījumi 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, pielikuma XI-2 nodaļas un šī kodeksa A daļas noteikumiem

1. Ievads

Vispārīgie jautājumi

1.1. Šī Kodeksa preambula norāda, ka, lai paaugstinātu kuģošanas aizsardzību, XI-2 nodaļa un šī Kodeksa A daļa ievieš jaunu starptautisku pasākumu struktūru un kuras pielietojums, sadarbojoties kuģiem ar ostas iekārtām, var atklāt un novērst draudus jūras transporta nozares aizsardzībai.

1.2. Šis ievads koncentrētā veidā apraksta procesus, kas paredzēti, lai noteiktu un ieviestu pasākumus un veiktu sagatavošanas darbus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegta un uzturēta atbilstība XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem, un nosaka galvenos elementus, kuriem šie norādījumi domāti. Norādījumi ir doti no 2. līdz 19. pantam. Tas nosaka arī svarīgākos apsvērumus, kas būtu jāņem vērā, izskatot norādījumu piemērošanu kuģiem un ostas iekārtām.

1.3. Ja lasītāju interesē tikai kuģi, tad tomēr ļoti ieteicams izlasīt visu šo Kodeksa daļu, īpaši ostas iekārtām piemērojamos punktus. Tas pats attiecas arī uz tiem lasītājiem, kurus interesē tikai ostas iekārtas; viņiem vajadzētu tāpat izlasīt arī kuģiem piemērojamos punktus.

1.4. Turpmākajos punktos dotie norādījumi galvenokārt attiecas uz kuģa aizsardzību pie ostas iekārtas. Tomēr iespējamas situācijas, kad kuģis var radīt draudus ostas iekārtai, piemēram, kuģim atrodoties pie ostas iekārtas, to var izmantot kā placdarmu uzbrukumam. Nosakot atbilstošos aizsardzības pasākumus, kas nepieciešami, lai reaģētu uz draudiem no kuģa, tiem, kas veic ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu vai sagatavo ostas iekārtas aizsardzības plānu, būtu jāizskata turpmākajos punktos piedāvāto norādījumu atbilstoša piemērošana.

1.5. Lasītājam nekas no šajā Kodeksa daļā dotā nav jāsaprot vai jātulko pretrunā ar jebkuru no XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas noteikumiem, jo iepriekšminētajiem noteikumiem vienmēr dodama priekšroka un jebkura netīša neatbilstība, kas varētu būt neapzināti ietverta Kodeksa šajā daļā, nav ņemama vērā. Kodeksa šajā daļā dotos norādījumus visos gadījumos būtu jālasa, jātulko un jāpiemēro atbilstoši XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas mērķiem, nolūkiem un principiem.

Dalībvalstu pienākumi

1.6. Atbilstoši XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem Dalībvalstīm ir dažādi pienākumi, kuros, citu starpā, ietilpst:

• piemērojamā aizsardzības līmeņa noteikšana;

• kuģa aizsardzības plāna (KAP) un iepriekš apstiprinātā plāna attiecīgo grozījumu apstiprināšana;

• kuģu pārbaudes par to atbilstību XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem, un Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšana;

• Dalībvalsts teritorijā esošo to ostas iekārtu noteikšana, kurām tiek prasīts nozīmēt ostas iekārtas aizsardzības virsnieku, kas būs atbildīgs par ostas iekārtas aizsardzības plāna (OIAP) izstrādāšanu;

• ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma un jebkuru iepriekš apstiprinātā novērtējuma sekojošo grozījumu veikšanas un apstiprināšanas nodrošināšana;

• ostas iekārtas aizsardzības plāna un iepriekš apstiprinātā plāna jebkuru sekojošo grozījumu apstiprināšana; un

• uzraudzības un atbilstības pasākumu veikšana;

• apstiprināto plānu analizēšana; un

• informācijas sniegšana Starptautiskajai jūras organizācijai un kuģniecības un ostas uzņēmumiem.

1.7. Dalībvalstis, lai izpildītu saskaņā ar XI-2 nodaļu un šī Kodeksa A daļu tām noteiktos pienākumus, kas saistīti ar ostas iekārtu aizsardzību, var nozīmēt vai izveidot Atbildīgo institūciju un atļaut Atzītām aizsardzības organizācijām veikt ar ostas iekārtām saistītus konkrētus darbus, bet galīgais lēmums par šo darbu akceptēšanu un apstiprināšanu jāsniedz Dalībvalstij vai Atbildīgajai institūcijai. Atsevišķus ar kuģiem saistītos aizsardzības pienākumus Administrācijas drīkst deleģēt Atzītām aizsardzības organizācijām. Atzītai aizsardzības organizācijai nevar deleģēt šādus pienākumus vai darbības:

• noteikt piemērojamo aizsardzības līmeni;

• noteikt Dalībvalsts teritorijā esošās ostas iekārtas, kurām tiks prasīts nozīmēt ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un izstrādāt ostas iekārtas aizsardzības plānu (OIAP);

• apstiprināt ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu (OIAN) un attiecīgos grozījumus iepriekš apstiprinātam novērtējumam;

• apstiprināt OIAP un jebkurus grozījumus iepriekš apstiprinātā plānā;

• uzraudzības un atbilstības pasākumu veikšanu; un

• noteikt prasības par Aizsardzības deklarāciju.

Aizsardzības līmeņa noteikšana

1.8. Aizsardzības līmeņa noteikšana, kas piemērojams katrā konkrētā laika periodā, ir Dalībvalsts atbildība un var attiekties uz kuģiem un ostas iekārtām. Šī Kodeksa A daļa definē trīs starptautiski piemērojamus aizsardzības līmeņus. Tie ir:

• 1. aizsardzības līmenis - parasts; līmenis, kurā kuģis un ostas iekārtas darbojas parastajos apstākļos;

• 2. aizsardzības līmenis - paaugstināts; līmenis, kas piemērojams tik ilgi, kamēr pastāv paaugstināts aizsardzības incidenta iestāšanās risks; un

• 3. aizsardzības līmenis - ārkārtējs; līmenis, kas piemērojams laika periodā, tiklīdz pastāv iespējamība vai nenovēršams aizsardzības incidenta iestāšanās risks.

Kuģošanas kompānija un kuģis

1.9. Katra kuģošanas kompānija, kura ekspluatē kuģus, kuriem piemērojama XI-2 nodaļa un šī Kodeksa A daļa, nozīmē kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku kuģošanas kompānijai un kuģa aizsardzības virsnieku katram kuģim. Šo amatpersonu pienākumi, atbildība un prasības to apmācībai un treniņiem ir noteiktas šī Kodeksa A daļā.

1.10. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka atbildībā, cita starpā, ietilpst arī pienākums nodrošināt, ka pareizi tiek veikts kuģa aizsardzības novērtējums, izstrādāts kuģa aizsardzības plāns un iesniegts apstiprināšanai Administrācijai vai tās pilnvarotai organizācijai un pēc tam nodrošināt tā atrašanos uz katra kuģa, kuram piemērojama šī Kodeksa A daļa un kurš šajā ziņā ir tā persona, kurš nozīmēts kā kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks.

1.11. Kuģa aizsardzības plānā ir jānorāda operatīvie un fiziskie aizsardzības pasākumi, kas veicami pašam kuģim, lai nodrošinātu to, ka tas vienmēr darbojas 1. aizsardzības līmenī. Plānā ir jānorāda arī papildus vai pastiprinātie aizsardzības pasākumi, kurus kuģis var veikt pats, pārejot un darbojoties 2. aizsardzības līmenī, kad ir norādījumi to darīt. Turklāt plānā ir jānorāda arī iespējamie sagatavošanās pasākumi, kas ļauj kuģim ātri reaģēt uz instrukcijām, kādas tam, iespējams, tiks dotas, reaģējot 3. aizsardzības līmenī uz aizsardzības incidentu vai draudiem.

1.12. Kuģiem, kuriem piemērojami XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumi, tiek prasīts, ka tiem ir Administrācijas vai tās vārdā apstiprināts kuģa aizsardzības plāns un tie darbojas saskaņā ar šo plānu. Kuģošanas kompānijas virsniekam un kuģa aizsardzības virsniekam ir jāuzrauga plāna nepārtraukta atbilstība un efektivitāte, ieskaitot iekšējo auditu veikšanu. Grozījumi jebkurā apstiprināta plāna daļā, kurai Administrācija ir noteikusi apstiprinājuma nepieciešamību, ir jāiesniedz izvērtēšanai un apstiprināšanai, pirms šie grozījumi tiek iekļauti plānā un ieviesti uz kuģa.

1.13. Uz kuģa jābūt Starptautiskajam kuģa aizsardzības sertifikātam, kas norāda tā atbilstību XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām. Šī Kodeksa A daļa satur arī kuģa pārbaužu un sertifikācijas noteikumus attiecībā uz kuģa atbilstību sākotnējo, atkārtoto un starpposma pārbaužu prasībām.

1.14. Kad kuģis atrodas Dalībvalsts ostā vai ir ceļā uz to, Dalībvalstij, saskaņā ar XI-2/9 noteikumiem, ir tiesības veikt dažādus kontroles un atbilstības pasākumus attiecībā uz šo kuģi. Kuģis ir pakļauts ostas valsts kontroles pārbaudēm, bet parasti šādas pārbaudes, izņemot īpašus apstākļus, neattiecas uz kuģa aizsardzības plāna izskatīšanu. Kuģi drīkst pakļaut arī papildu kontroles pasākumiem, ja Dalībvalstij, veicot kontroles un atbilstības pasākumus, ir iemesls uzskatīt, ka kuģa vai to apkalpojošo ostas iekārtu aizsardzība ir pakļauta riskam.

1.15. Kuģim tiek arī prasīts, lai tam ir informācija, kura ir pieejama Dalībvalstīm, pēc to pieprasījuma, kurā ir norādīts atbildīgais par lēmumu pieņemšanu par kuģa apkalpes nodarbinātību un par dažādiem, ar kuģa apkalpes nodarbinātību saistītajiem jautājumiem.

Ostas iekārta

1.16. Katrai Dalībvalstij jānodrošina ostas iekārtu aizsardzības novērtējums katrai tās teritorijā esošajai ostas iekārtai, kas apkalpo starptautiskajos reisos iesaistītos kuģus. Šādu novērtējumu drīkst veikt Dalībvalsts, Atbildīgā institūcija vai Atzītā aizsardzības organizācija. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma rezultāts jāapstiprina attiecīgajai Dalībvalstij vai Atbildīgajai institūcijai. Šādu apstiprināšanu nevar deleģēt. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumi būtu regulāri jāizvērtē.

1.17. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums būtībā ir ostas iekārtas visa veida darbību riska analīze, lai konstatētu ievainojamākās vietas un/vai kuras no tām visticamāk varētu kļūt par uzbrukuma mērķi. Aizsardzības risks ir uzbrukuma draudu varbūtība, kopā ar uzbrukuma mērķa ievainojamību un uzbrukuma sekām.

Novērtējumā jāietver sekojošas sastāvdaļas:

• iespējamie draudi ostas aprīkojumam un infrastruktūrai noteikšana;

• potenciāli ievainojamo vietu identificēšana; un

• uzskaitīto incidentu seku aprēķināšana.

Pēc analīzes pabeigšanas būs iespējams veikt riska līmeņa vispārējo izvērtējumu. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums palīdzēs noteikt tās ostas iekārtas, kurām nepieciešams nozīmēt ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un sagatavot ostas iekārtas aizsardzības plānu.

1.18. Tām ostas iekārtām, kurām jāatbilst XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām, tiek prasīts nozīmēt ostas iekārtas aizsardzības virsnieku. Šo virsnieku pienākumi, atbildība un apmācības prasības, kā arī treniņu un vingrinājumu prasības ir noteiktas šī Kodeksa A daļā.

1.19. Ostas iekārtas aizsardzības plānā būtu jānorāda operatīvie un fiziskie aizsardzības pasākumi, kas veicami ostas iekārtai, lai nodrošinātu tās spēju vienmēr darboties 1. aizsardzības līmenī. Plānā būtu jāiekļauj arī papildu vai pastiprinātie aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta var veikt, lai nepieciešamības gadījumā, saņemot attiecīgas instrukcijas, pārietu uz 2. aizsardzības līmeni un darbotos šajā līmenī. Turklāt plānā ir jānorāda arī iespējamie sagatavošanās pasākumi, kas ļauj ostas iekārtai ātri reaģēt uz instrukcijām, kādas tai, iespējams, tiks dotas, reaģējot 3. aizsardzības līmenī uz aizsardzības incidentu vai draudiem.

1.20. Tām ostas iekārtām, kurām jāatbilst XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām, tiek prasīts, lai tām būtu un tās darbotos saskaņā ar Dalībvalsts vai attiecīgās Atbildīgās institūcijas apstiprināto ostas iekārtas aizsardzības plānu. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam jāievieš plāna nosacījumi un jāuzrauga tā nepārtraukta atbilstība un efektivitāte, tai skaitā plāna iekšējo auditu veikšana. Jebkuras apstiprinātā plāna daļas grozījumi, kam Dalībvalsts vai Atbildīgā institūcija ir noteikusi apstiprinājuma nepieciešamību, ir jāiesniedz izvērtēšanai un apstiprināšanai, pirms šo grozījumu iekļaušanas plānā un ieviešanas ostas iekārtā. Attiecīgā Dalībvalsts vai Atbildīgā institūcija drīkst pārbaudīt plāna efektivitāti. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, vai pamatojoties uz kuru ir izstrādāts plāns, ir regulāri jāizvērtē. Visi šie pasākumi var novest pie apstiprinātā plāna grozījumiem. Apstiprināta plāna jebkuru konkrēto daļu grozījumi jāiesniedz apstiprināšanai attiecīgajai Dalībvalstij vai Atbildīgajai institūcijai.

1.21. Kuģus, kas izmanto ostas iekārtas, drīkst pakļaut ostas valsts kontroles pārbaudēm un XI-2/9 noteikumā noteiktajiem papildu kontroles pasākumiem. Atbilstošās iestādes pirms kuģa ienākšanas ostā drīkst pieprasīt informāciju par kuģi, tā kravu, pasažieriem un kuģa personālu. Atsevišķos gadījumos ieeja ostā var tikt aizliegta.

Informācija un sakari

1.22. XI-2 nodaļa un šī Kodeksa A daļa pieprasa, lai Dalībvalstis sniedz Starptautiskajai jūras organizācijai pārliecinošu informāciju un informē, ka efektīvi sakari ir nodrošināti starp Dalībvalstīm un starp kuģošanas kompāniju/kuģa aizsardzības virsniekiem un ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem.

2. Definīcijas

2.1. Nekādi norādījumi nav doti attiecībā uz XI-2 nodaļā vai šī Kodeksa A daļā dotajām definīcijām.

2.2. Šīs Kodeksa daļas izpratnē:

2.2.1. "punkts" nozīmē Kodeksa A daļas punktu, un tas ir norādīts kā "A punkts/{kopā ar attiecīgā punkta numuru}";

2.2.2. "pants" nozīmē Kodeksa šīs daļas pantu, un tas ir norādīts kā "pants{pirms kura tiek minēts attiecīgā panta numurs }"; un

2.2.3. "Dalībvalsts", lietojot šo terminu no 14. līdz 18. pantam, nozīmē "Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas ostas iekārta" un ietver atsauci "Atbildīgā institūcija".

3. Piemērošana

Vispārīgie jautājumi

3.1. Ieviešot XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasības, būtu jāņem vērā šajā Kodeksa daļā dotie norādījumi.

3.2. Tomēr jāatzīst, ka kuģiem piemērojamo norādījumu apjoms būs atkarīgs no attiecīgā kuģa tipa, kravas un/vai pasažieriem, darbības veida un kuģa apmeklēto ostas iekārtu raksturojuma.

3.3. Līdzīgi arī uz ostas iekārtām piemērojamo norādījumu apmērs būs atkarīgs no ostas iekārtām, kuģu tipiem, kas izmanto ostas iekārtu, kravas veida un/vai pasažieriem un ostā ienākošo kuģu darbības veida.

3.4. XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumi neattiecas uz tādām ostas iekārtām, kas paredzētas un tiek izmantotas galvenokārt tikai militāriem mērķiem.

4. Dalībvalstu atbildība

Novērtējumu un plānu aizsardzība

4.1. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka ir veikti attiecīgi pasākumi, lai novērstu neatļautu atklāšanu vai piekļūšanu slepeniem, ar aizsardzību saistītiem materiāliem, kuri attiecas uz kuģa aizsardzības novērtējumiem, kuģa aizsardzības plāniem, ostas aizsardzības novērtējumiem un ostas iekārtas aizsardzības plāniem, kā arī individuāliem novērtējumiem vai plāniem, vai šādas informācijas izpaušanu.

Atbildīgās institūcijas

4.2. Dalībvalstis, savas valdības ietvaros, drīkst nozīmēt Atbildīgo institūciju par savu, ar ostas iekārtām saistīto, aizsardzības pienākumu veicēju, kā tas noteikts XI-2 nodaļā un šī Kodeksa A daļā.

Atzītās aizsardzības organizācijas

4.3. Dalībvalstis drīkst pilnvarot Atzītu aizsardzības organizāciju (AAO) veikt atsevišķus, ar aizsardzību saistītus, pasākumus, tai skaitā:

4.3.1. Administrācijas vārdā apstiprināt kuģa aizsardzības plānus vai tā grozījumus;

4.3.2. Administrācijas vārdā pārbaudīt kuģu atbilstību XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām un sertificēt tos;

4.3.3. veikt ostas iekārtas aizsardzības novērtējumus, pēc Dalībvalsts pieprasījuma.

4.4. AAO drīkst arī konsultēt vai sniegt palīdzību kuģošanas kompānijām vai ostas iekārtām aizsardzības jautājumos, tai skaitā jautājumos par kuģa aizsardzības novērtējumiem, kuģa aizsardzības plāniem, ostas iekārtas aizsardzības novērtējumiem un ostas iekārtas aizsardzības plāniem. Tajā skaitā var būt arī kuģa aizsardzības novērtējuma veikšana vai plāna izstrādāšana vai ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma veikšana vai plāna izstrādāšana. Ja AAO ir to darījusi attiecībā uz kuģa aizsardzības novērtējumu vai plānu, tad šo AAO nedrīkst pilnvarot apstiprināt šī kuģa aizsardzības plānu.

4.5. Pilnvarojot AAO veikt iepriekšminētos pienākumus, Dalībvalstīm ir rūpīgi jāizvērtē šīs organizācijas kompetence. AAO ir jābūt spējīgai pierādīt:

4.5.1. zināšanas un pieredze atbilstošos aizsardzības darbības veidos;

4.5.2. atbilstošas zināšanas par kuģa un ostas darbībām, tai skaitā zināšanas par kuģa uzbūvi un konstrukciju, ja tiek sniegti pakalpojumi kuģiem un par ostas uzbūvi un tās izkārtojumu, ja tiek sniegti pakalpojumi ostas iekārtām;

4.5.3. spēja novērtēt iespējamos aizsardzības riskus, kas varētu atgadīties kuģa un ostas iekārtas ekspluatācijas laikā, kā arī mijiedarbības kuģis/osta laikā un kādā veidā samazināt šādus riskus līdz minimumam;

4.5.4. spēja uzturēt un pilnveidot savu darbinieku kompetenci;

4.5.5. spēja sekot savu darbinieku uzticamības nepārtrauktībai;

4.5.6. spēja uzturēt attiecīgos pasākumus, lai novērstu neatļautu izpaušanu vai piekļūšanu slepeniem, ar aizsardzību saistītiem materiāliem;

4.5.7. zināšanas par XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām un attiecīgās nacionālās un starptautiskās likumdošanas un aizsardzības prasībām; un

4.5.8. zināšanas par pašreizējiem draudiem aizsardzībai un veidiem;

4.5.9. zināšanas par ieroču, bīstamu vielu un iekārtu atpazīšanu un atklāšanu;

4.5.10. zināšanas par to, kā, nepieļaujot nekādu diskrimināciju, atpazīt personas, kas var apdraudēt aizsardzību, t.i., zināšanas par šo personu raksturīgajām pazīmēm un to izturēšanās veidu;

4.5.11. zināšanas par pielietojamiem paņēmieniem, kā izvairīties no aizsardzības

4.5.12. pasākumiem; un

4.5.13. zināšanas par aizsardzības un uzraudzības aprīkojumu un sistēmām un to darbības ierobežojumiem.

Deleģējot konkrētu pienākumu veikšanu AAO, Dalībvalstīm, ieskaitot Administrācijas, būtu jānodrošina, lai AAO būtu attiecīgā uzdevuma veikšanai nepieciešamā kompetence.

4.6. Atzītu organizāciju, kā tas definēts 1/6 noteikumā un kura atbilst XI-1/1 noteikuma prasībām, var nozīmēt par AAO, ja tai ir attiecīgās, 4.5. pantā norādītās, speciālās zināšanas aizsardzības jautājumos.

4.7. Par AAO var nozīmēt ostas pārvaldi vai ostas iekārtas operatoru, ja tiem ir attiecīgās, 4.5. pantā minētās zināšanas un pieredze aizsardzības jautājumos.

Aizsardzības līmeņa noteikšana

4.8. Nosakot aizsardzības līmeni, Dalībvalstīm būtu jāņem vērā informācija par vispārējiem un īpašiem draudiem. Dalībvalstīm būtu jānosaka viens no trijiem iespējamiem aizsardzības līmeņiem, kas piemērojams kuģiem vai ostas iekārtām:

• 1. aizsardzības līmenis - normāls; līmenis, kurā kuģis un ostas iekārta darbojas parastajos apstākļos;

• 2. aizsardzības līmenis - paaugstināts; līmenis, kas jāpiemēro, kamēr pastāv paaugstināts risks, ka notiks aizsardzības incidents; un

• 3. aizsardzības līmenis - ārkārtējs; līmenis, piemērojams laika periodā, tiklīdz pastāv iespējamais vai nenovēršamais aizsardzības incidents.

4.9. 3. aizsardzības līmeņa noteikšanai ir jābūt ārkārtējam pasākumam, kurš piemērojams vienīgi gadījumos, kad tiek saņemta ticama informācija par aizsardzības incidenta iespējamību vai nenovēršamību. 3. aizsardzības līmenis ir jānosaka tikai uz aizsardzības draudu vai faktiskā aizsardzības incidenta laika periodu. Lai gan aizsardzības līmeņi var mainīties no 1. aizsardzības līmeņa uz 2. aizsardzības līmeni un pēc tam uz 3. aizsardzības līmeni, ir iespējams, ka 1. aizsardzības līmenis uzreiz mainās tieši uz 3. aizsardzības līmeni.

4.10. Galīgo atbildību par kuģa drošību un aizsardzību visās reizēs uzņemas kuģa kapteinis. Pat 3. aizsardzības līmenī kapteinis var prasīt izskaidrot vai grozīt instrukcijas, ko devuši tie, kas atbild uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem, ja ir pamats uzskatīt, ka kāda norādījuma ievērošana var apdraudēt kuģa drošību.

4.11. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam (KKAV) vai kuģa aizsardzības virsniekam (KAV) pie pirmās izdevības jāsazinās ar tās ostas iekārtas aizsardzības virsnieku (OIAV), kurā kuģis paredzējis uzturēties, lai iedibinātu kuģim piemērojamo aizsardzības līmeni atrodoties ostas iekārtā. Pēc sakaru nodibināšanas ar kuģi OIAV ir jāziņo kuģim par visām turpmākajām ostas aprīkojuma aizsardzības līmeņa izmaiņām un jāsniedz kuģim jebkura būtiska aizsardzības informācija.

4.12. Lai gan var būt apstākļi, kad konkrēts kuģis drīkst darboties augstākā aizsardzības līmenī nekā ostas iekārta, pie kuras tas atrodas, nedrīkst būt apstākļi, kad kuģis darbojas zemākā aizsardzības līmenī nekā tas ir ostas iekārtai, kurā tas atrodas. Ja kuģis darbojas augstākā aizsardzības līmenī nekā ostas iekārta, kuru tas plāno izmantot, KKAV vai KAV būtu nekavējoties jāziņo par to OIAV. OIAV, konsultējoties ar KKAV vai KAV, ir jāizvērtē konkrētā situācija un jāvienojas ar kuģi par atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, tai skaitā var būt Aizsardzības deklarācijas sastādīšana un parakstīšana.

4.13. Dalībvalstīm būtu jānosaka veids, kā ātri izziņojama informācija par aizsardzības līmeņu izmaiņām. Kā līdzekli, ar kura palīdzību paziņot kuģim un KKAV un KAV par šādām aizsardzības līmeņu izmaiņām, Administrācijas var izvēlēties NAVTEX ziņojumus vai paziņojumus jūrniekiem. Vai arī, tās var izmantot arī citus saziņas līdzekļus, kas nodrošina tādu pašu vai pat lielāku datu pārraides ātrumu un darbības zonas pārklājumu. Dalībvalstīm jānosaka līdzekļi, kā sniedzami paziņojumi OIAV par aizsardzības līmeņu izmaiņām. Dalībvalstīm jāapkopo un jāuztur informācija, kas iekļaujama to personu sarakstā, kuras jāinformē par izmaiņām aizsardzības līmeņos. Lai gan aizsardzības līmeni nevajag uzskatīt par īpaši slepenu, tomēr informācija par draudiem šajā līmenī var būt ļoti slepena. Dalībvalstīm būtu rūpīgi jāizvērtē sniedzamā informācija un metodes, kā šo informāciju darīt zināmu KKAV, KAV un OIAV.

Sakaru nodrošināšanas punkti un informācija par ostas iekārtas aizsardzības plāniem

4.14. Ja ostas iekārtai ir OIAP, tad šis fakts jāpaziņo Organizācijai un šai informācijai jābūt pieejamai arī Kuģošanas kompānijas un kuģa aizsardzības virsniekiem. Turpmāk nekādas OIAP detaļas nav jāpublicē, izņemot, ka tas darbojas. Dalībvalstīm būtu jāapsver jautājums vai nu par centrāla vai reģionālu sakaru punktu izveidošanu vai citiem līdzekļiem, kā nodrošināt jaunākās informācijas sniegšanu vietām, kurās ir ieviests OIAP, kopā ar detalizētu informāciju, kā arī sazināšanās iespējām ar attiecīgo OIAV. Šādu sakaru punktu esamībai ir jābūt vispārpieejamai. Tās arī var sniegt informāciju par atzītajām aizsardzības organizācijām, kas pilnvarotas rīkoties Dalībvalsts vārdā, kopā ar detalizētu informāciju par šādai aizsardzības organizācijai deleģēto īpašu atbildību un šī pilnvarojuma nosacījumiem.

4.15. Ja ostā nav OIAP (un tādēļ nav arī OIAV), centrālajam vai reģionālajam sakaru punktam jābūt spējīgiem nozīmēt piemērotu kvalificētu personu krastā, kura varētu noorganizēt attiecīgos aizsardzības pasākumus kuģa uzturēšanās laikā.

4.16. Dalībvalstīm ir jāsniedz arī detalizēta informācija, kā sazināties ar valsts amatpersonām, kurām KAV, KKAV un OIAV var ziņot saistībā ar aizsardzību. Pirms atbilstošu darbību uzsākšanas šīm valsts amatpersonām ir jāizvērtē šie ziņojumi. Šie ziņojumi par aizsardzības jautājumiem var attiekties arī uz aizsardzības pasākumiem citas Dalībvalsts jurisdikcijā. Šādos gadījumos Dalībvalstij jākontaktējas ar saviem kolēģiem šajā Dalībvalstī, lai apspriestu jautājumu par profilaktisko pasākumu nepieciešamību. Šajā nolūkā arī Starptautiskajai jūras organizācijai jādara zināma detalizēta informācija, kā sazināties ar valsts amatpersonām.

4.17. Dalībvalstīm jāsniedz 4.14., 4.15., 4.16. pantā noteiktā informācija, pēc pieprasījuma, citām Dalībvalstīm.

Identifikācijas dokumenti

4.18. Dalībvalstis tiek aicinātas izsniegt atbilstošus identifikācijas dokumentus valsts amatpersonām, kuras, pildot savus dienesta pienākumus, ir tiesīgas uzkāpt uz kuģiem vai apmeklēt ostas iekārtu un ieviest šādu dokumentu autentiskuma pārbaudes procedūras.

Fiksētās un peldošās platformas un

mobilās urbšanas ierīces jūrā

4.19. Dalībvalstīm būtu jāizskata jautājums par attiecīgo aizsardzības pasākumu ieviešanu fiksētām un peldošajām platformām un mobilām urbšanas iekārtām jūrā, kas ļautu tām sadarboties ar kuģiem, kuriem jāatbilst XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem1.

Kuģi, kuriem netiek prasīts ievērot šī

Kodeksa A daļu

4.20. Dalībvalstīm būtu jāizskata jautājums par atbilstošu aizsardzības pasākumu ieviešanu, lai paaugstinātu tādu kuģu aizsardzību, uz kuriem neattiecas XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumi, un nodrošinātu, ka jebkuri aizsardzības noteikumi, ko piemēro šādiem kuģiem, ļauj tiem mijiedarboties ar kuģiem, uz kuriem attiecas šī Kodeksa A daļas noteikumi.

Draudi kuģiem un citi incidenti jūrā

4.21. Dalībvalstīm ir jādod vispārēji norādījumi sava karoga kuģiem, kas atrodas jūrā, par pasākumiem, kurus nepieciešams veikt, lai samazinātu aizsardzības risku. Tām ir jāsniedz speciālas konsultācijas par darbībām, kas jāveic saskaņā ar 1., 2. un 3. aizsardzības līmeni gadījumos, ja:

4.21.1. kuģim atrodoties jūrā, mainās tam piemērojamais aizsardzības līmenis, piemēram, darbības ģeogrāfiskās vietas, kurā kuģis atrodas, vai paša kuģa dēļ; un

4.21.2. kuģim atrodoties jūrā, tas tiek iesaistīts aizsardzības incidentā vai tiek pakļauts tā draudiem.

Šajā nolūkā Dalībvalstīm ir jāievieš vislabākās metodes un procedūras. Nenovēršama uzbrukuma gadījumā kuģim jācenšas nodibināt tiešus kontaktus ar tām karoga valsts amatpersonām, kuras ir atbildīgas par reaģēšanu uz aizsardzības incidentiem.

4.22. Dalībvalstīm tāpat ir jāizveido arī sakaru punkts, kur tiek sniegta informācija aizsardzības jautājumos visiem kuģiem, kas:

4.22.1. brauc zem to karogiem; vai

4.22.2. darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai ir paziņojuši par nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos.

4.23. Dalībvalstīm ir jāsniedz ieteikumi kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai kas ir paziņojuši par nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos, tai skaitā varētu būt ieteikums:

4.23.1. mainīt vai atlikt iecerēto maršrutu;

4.23.2. doties pa noteiktu maršrutu vai doties uz konkrētu vietu;

4.23.3. par iekārtām vai personāla izmantojamību, kas varētu būt izvietots uz kuģa;

4.23.4. veikt pārgājiena, ostas apmeklējuma vai ostas atstāšanas koordināciju, atļaut eskortēt, izmantojot patruļkuģi vai lidaparātu (lidmašīnu vai helikopteru).

Dalībvalstīm ir jāatgādina kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai ir paziņojuši par nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos, par jebkurām pagaidu aizliegtajām zonām, kuras tā ir izziņojusi.

4.24. Dalībvalstīm ir jāiesaka kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai ir paziņojuši par nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos, steidzami ieviest jebkurus aizsardzības pasākumus, ko Dalībvalsts ir ieteikusi, lai aizsargātu kuģi un citus tuvākajā apkaimē esošos kuģus.

4.25. Dalībvalstu izstrādātajos plānos, kas paredzēti 4.22. pantā minētajiem mērķiem, ir jāiekļauj informācija par visu diennakti pieejama, atbilstoša sakaru punkta atrašanos Dalībvalstī, ieskaitot Administrāciju. Šajos plānos būtu jāiekļauj arī informācija par apstākļiem, kad pēc Administrācija apsvērumiem ir lūdzama palīdzība tuvākajās piekrastes valstīs un ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un kuģa aizsardzības virsnieku sadarbības procedūra.

Alternatīvie aizsardzības līgumi (vienošanās)

4.26. Dalībvalstīm, ņemot vērā XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas ieviešanas apstākļus, drīkst slēgt vienu vai vairākus līgumus ar vienu vai vairākām Dalībvalstīm. Līguma darbībai ir jāaprobežojas tikai uz īsiem starptautiskiem reisiem, kas tiek veikti noteiktos maršrutos starp ostas iekārtām, kuras atrodas līgumslēdzēju pušu teritorijās. Noslēdzot līgumu, kā arī pēc tam, Dalībvalstīm ir jāņem vērā citas Dalībvalsts un Administrācijas intereses, kuras ietekmē šāda līguma darbība. Citas valsts karoga kuģiem, kas nav noslēgtā līguma puse, tikai tad ir jāļauj darboties maršrutos, uz kuriem attiecas līgums, ja šo kuģu Administrācija piekrīt, ka kuģis pildīs līguma noteikumus un tā pieprasa kuģim pildīt šos noteikumus. Šāds līgums nekādā gadījumā nedrīkst pazemināt to kuģu un ostas iekārtu aizsardzības līmeni, uz kuriem šis līgums neattiecas, turklāt visi kuģi, uz kuriem attiecas šis līgums, drīkst nesadarboties ar kuģiem, uz kuriem šis līgums neattiecas. Jebkuru operatīvo sadarbību, ko uzņemas kuģi uz kuriem attiecas šis līgums, ir jāparedz šajā līgumā. Katra līguma darbību nepārtraukti jākontrolē un nepieciešamības gadījumā jāgroza un katrā ziņā pēc 5 gadiem tas ir jāizvērtē.

Līdzvērtīgi pasākumi ostas iekārtās

4.27. Atsevišķām konkrētām ostas iekārtām ar ierobežotu vai konkrētu darbību, bet kurās notiek vairāk nekā tikai gadījuma rakstura satiksme, var rasties nepieciešamība nodrošināt aizsardzības pasākumu veikšanu, kas būtu līdzvērtīgi ar tiem, kas noteikti XI-2 nodaļā un šī Kodeksa A daļā. Tas īpaši varētu attiekties uz rūpnīcām piesaistītiem termināliem, vai piestātnēm, kurās darbības nenotiek bieži.

Kuģa apkalpes komplektēšanas līmenis

4.28. Administrācijai, nosakot kuģa apkalpes minimālo sastāvu, būtu jāņem vērā2, ka minimālās prasības kuģošanas drošību garantējošas apkalpes nokomplektēšanai, kas noteiktas V/14 noteikumā3, attiecas tikai uz kuģa drošu navigāciju. Administrācijai tāpat ir jāņem vērā arī jebkura papildus darba slodze, kas var rasties, ieviešot kuģa aizsardzības plānu, un jānodrošina atbilstoša un efektīva kuģa apkalpes nokomplektēšana. To darot, Administrācijai būtu jāpārbauda, ka kuģi spēj ieviest atpūtas laiku un citus pasākumus noguruma novēršanai, ko nosaka nacionālā likumdošana, ņemot vērā visus pienākumus, kas noteikti dažādam kuģa personālam.

Kontroles un atbilstības pasākumi4

Vispārīgie jautājumi

4.29. Noteikums XI-2/9 apraksta kontroles un atbilstības pasākumus, kas saskaņā ar XI-2 nodaļu, piemērojami kuģiem. Tie ir sadalīti trīs atšķirīgās nodaļās: kuģu kontrole, kas jau atrodas ostā, kuģu kontrole, kas plāno ieiet citas Dalībvalsts ostā un papildu noteikumi, kas piemērojami abās situācijās.

4.30. Noteikums XI-2/9.1, par kuģu kontroli ostā, ievieš citu valstu ostā esošo kuģu kontroles sistēmu, kur Dalībvalsts atbilstoši pilnvarotiem virsniekiem (atbilstoši pilnvaroti virsnieki) ir tiesības uzkāpt uz kuģa un pārbaudīt, vai prasītie sertifikāti ir atbilstošā kārtībā. Ja pastāv neapšaubāms pamatojums uzskatīt, ka kuģis neatbilst, drīkst veikt kontroles pasākumus, piemēram, veikt papildus pārbaudes vai aizturēšanu. Tas uzrādīts esošajās kontroles sistēmās5. Noteikums XI-2/9.1 balstās uz šādām sistēmām un ļauj veikt papildu pasākumus (tai skaitā kā kontroles pasākumu piemērojot arī kuģa izraidīšanu no ostas), kad atbilstoši pilnvarotiem virsniekiem ir skaidrs pamatojums uzskatīt, ka kuģis neatbilst XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas prasībām. Noteikums XI-2/9.3 apraksta aizsardzības metodes, kas veicina šo papildu pasākumu godīgu un samērīgu piemērošanu.

4.31. Noteikums XI-2/9.2 nosaka kontroles pasākumus un XI-2 nodaļas izpratnē ievieš pilnīgi atšķirīgu kontroles koncepciju, kas attiecas tikai uz aizsardzību, lai nodrošinātu kuģu, kas plāno ieiet citas Dalībvalsts ostā, atbilstību prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu, lai nodrošinātu labāku aizsardzību, pasākumus drīkst veikt pirms kuģa ieiešanas ostā. Tāpat kā XI-2/9.1 noteikumā, šī papildu kontroles sistēma balstās ir balstīta uz jēdzienu, ka ir neapšaubāms pamats uzskatīt, ka kuģis neatbilst XI-2 nodaļai vai šī kodeksa A daļai un iekļauj būtisku aizsardzību, kā tas noteikts noteikumā XI-2/9.2. un XI-2/9.2.5, kā arī noteikumā XI-2/9.3.

4.32. Neapšaubāms pamats uzskatīt, ka kuģis neatbilst prasībām, nozīmē, ka ir pierādījumi vai ticama informācija, ka kuģis neatbilst XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas prasībām, ņemot vērā Kodeksa šajā daļā dotos norādījumus. Šādi pierādījumi vai ticama informācija var rasties, pamatojoties uz atbilstoši pilnvarotā virsnieka profesionālajiem spriedumiem vai novērojumiem, kas gūti, pārbaudot kuģa Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu (turpmāk - sertifikāts), kas izsniegts saskaņā ar šī Kodeksa A daļu, vai no citiem avotiem. Pat tad, ja kuģim ir derīgs sertifikāts, atbilstoši pilnvarotam virsniekam, pamatojoties uz viņa/viņas profesionālo spriedumu, var būt pamatotas aizdomas par kuģa neatbilstību prasībām.

4.33. Saskaņā ar XI-2/9.1 un XI-2/9.2 noteikumu, piemēros par iespējamo neapšaubāmu pamatojumu var iekļaut, ja ir ar to saistīts:

4.33.1. pierādījums, kad, izvērtējot sertifikātu, noskaidrojas, ka tas nav likumīgs vai ka tā derīguma termiņš ir beidzies;

4.33.2. pierādījums vai ticama informācija par būtiskiem trūkumiem aizsardzības aprīkojumā, dokumentācijā vai piemērošanā, kurus pieprasa XI-2 nodaļa un šī Kodeksa A daļa;

4.33.3. ziņojuma vai sūdzības saņemšana, kas saskaņā ar atbilstoši pilnvarotā virsnieka profesionālo vērtējumu, satur ticamu informāciju, kas skaidri pierāda kuģa neatbilstību XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām;

4.33.4. pierādījumus vai novērojumus, kurus ieguvis atbilstoši pilnvarotais virsnieks, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, ka kapteinis vai kuģa personāls nepārzin svarīgas kuģa aizsardzības procedūras vai nespēj veikt ar kuģa aizsardzību saistītos treniņus, vai ka šādas procedūras vai treniņi vispār nav veikti;

4.33.5. pierādījumus vai novērojumus, kurus ieguvis atbilstoši pilnvarotais virsnieks, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, ka galvenie kuģa personāla locekļi nespēj uzturēt labus sakarus ar jebkuriem citiem galvenajiem kuģa personāla locekļiem, kas ir atbildīgi par aizsardzību uz kuģa;

4.33.6. pierādījumus vai ticamu informāciju par personu nelegālu atrašanos uz kuģa vai par preču nelegālu iekraušanu kuģī tam atrodoties ostas iekārtā vai no cita kuģa, kad ostas iekārta vai cits kuģis pārkāpj XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas noteikumus un attiecīgais kuģis nav aizpildījis Aizsardzības deklarāciju un nav veicis atbilstošos īpašos vai papildu aizsardzības pasākumus vai nav realizējis attiecīgās kuģa aizsardzības procedūras;

4.33.7. pierādījumus vai ticamu informāciju par personu nelegālu atrašanos uz kuģa vai par preču nelegālu iekraušanu kuģī tam atrodoties ostas iekārtā vai no kā cita (piemēram, cita kuģa vai helikoptera), kad ostas iekārtai vai kam citam netiek prasīts ievērot XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas noteikumus un kuģis nav veicis atbilstošus īpašos vai papildu aizsardzības pasākumus vai nav realizējis attiecīgās kuģa aizsardzības procedūras; un

4.33.8. ja kuģim ir atkārtoti izsniegts A/19.4. punktā minētais Starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts un ja pēc atbilstoši pilnvarotā virsnieka profesionālā vērtējuma viens no mērķiem, kāpēc kuģis vai kuģošanas kompānija lūdz izsniegt šādu sertifikātu, ir, lai izvairītos no pilnvērtīgas atbilstības XI-2 nodaļai vai šī Kodeksa A daļai, pēc sākotnējā pagaidu sertifikāta derīguma termiņa izbeigšanās, kā tas noteikts A/19.4. punktā.

4.34. Starptautisko likumu saistība ar XI-2/9 noteikumu ir īpaši svarīga, un noteikums ir jāievieš, paturot prātā XI-2/2.4.noteikumu, jo ir iespējami gadījumi, kad būs jāveic pasākumi, kas neietilpst XI-2 nodaļas darbības sfērā vai kad jāizskata ietekmēto kuģu tiesības ārpus XI-2 nodaļas. Tādējādi XI-2/9 noteikums Dalībvalstīm neliedz veikt pasākumus, pamatojoties uz starptautiskajiem likumiem un ievērojot tos, lai nodrošinātu cilvēku, kuģu, ostas iekārtu un cita īpašuma drošību vai aizsardzību gadījumos, kad kuģis, lai gan tas atbilst XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām, joprojām rada risku aizsardzībai.

4.35. Kad Dalībvalsts ievieš kontroles pasākumus uz kuģa, Administrācija nekavējoties ir jāapgādā ar pietiekamu informācija, kas tai dotu iespēju pilnvērtīgi sadarboties ar Dalībvalsti.

Kuģu kontrole ostā

4.36. Ja neatbilstība izpaužas kā aprīkojuma sastāvdaļas defekts vai kļūdaina dokumentācija, kas noved pie kuģa aizturēšanas, un neatbilstību nevar novērst pārbaudes ostā, Dalībvalsts drīkst atļaut kuģim doties uz citu ostu, nodrošinot, ka tiek izpildīti visi nosacījumi, par kuriem ostas valstis un Administrācija vai kapteinis ir savstarpēji vienojušies.

Kuģi, kas gatavojas ieiet citas Dalībvalsts ostā

4.37. XI-2/9.2.1 noteikumā uzskaitīta informācija, kuru Dalībvalstis drīkst pieprasīt no kuģa kā priekšnoteikumu tā ieiešanai ostā. Viens no uzskaitītās informācijas elementiem ir apstiprinājums par jebkuru īpašu vai papildu pasākumu, ko kuģis veicis pēdējo desmit ostas iekārtas apmeklējumu laikā. Piemēram:

4.37.1. dokumentācija par pasākumiem, kas veikti, apmeklējot ostas iekārtu, kas atrodas tādas valsts teritorijā, kas nav Dalībvalsts, īpaši par tiem pasākumiem, kas parasti būtu veikti ostas iekārtās, kuras atrodas Dalībvalstu teritorijās; un

4.37.2. jebkura Aizsardzības deklarācija, kas noformēta starp ostas iekārtu vai citiem kuģiem.

4.38. Vēl kāds no uzskaitītās informācijas elementiem, ko drīkst pieprasīt kā priekšnoteikumu ieiešanai ostā, ir apstiprinājums, ka bija nodrošinātas atbilstošas kuģa aizsardzības procedūras pēdējo desmit ostas iekārtu apmeklējumu laikā, kuģim veicot darbības kuģis/kuģis. Parasti netiek prasīts iekļaut ierakstus par loču, muitas, imigrācijas, aizsardzības amatpersonu uzņemšanu, ne arī bunkurēšanos, lihterēšanas, krājumu uzņemšanu un atkritumu izkraušanu no kuģa ostas iekārtās, jo tie parasti ietilpst ostas iekārtas aizsardzības plānā. Sniedzamā informācija varētu ietvert, piemēram:

4.38.1. pasākumu dokumentāciju par kuģis/kuģis darbībām ar kuģi, kas nebrauc zem Dalībvalsts karoga, īpaši par tiem pasākumiem, kādus parasti veiktu Dalībvalsts kuģi;

4.38.2. pasākumu dokumentāciju par kuģis/kuģis darbībām ar kuģi, kas brauc zem Dalībvalsts karoga, bet kuram netiek prasīts ievērot tādus XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumus kā, piemēram, kuģa aizsardzības sertifikātu kopijas, kas tam izsniegtas saskaņā ar citiem noteikumiem; un

4.38.3. gadījumos, kad uz kuģa atrodas jūrā izglābtas personas vai krava, visu par šīm personām vai kravu zināmo informāciju, tai skaitā informāciju par viņu identitāti, ja tā ir zināma, un par pārbaužu rezultātiem, kas ir veiktas kuģa vārdā, lai noteiktu izglābto aizsardzības statusu. XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas mērķis nav aizkavēt vai nepieļaut uz jūras nelaimē nokļuvušo nogādāšanu drošā vietā. Vienīgais XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas mērķis ir sniegt valstīm pietiekamu atbilstošās informācijas klāstu, lai nodrošinātu to aizsardzības integritāti.

4.39. Cita veida informācija, kas saistīta ar faktisko aizsardzību un kuru varētu pieprasīt kā priekšnoteikumu ieiešanai ostā, lai palīdzētu nodrošināt personu, ostas iekārtu, kuģu un cita īpašuma drošību un aizsardzību, varētu būt, piemēram:

4.39.1. kuģa vēstures ierakstus saturošā informācija;

4.39.2. kuģa atrašanās vieta ziņojuma sniegšanas laikā;

4.39.3. prognozētais kuģa ienākšanas laiks ostā;

4.39.4. apkalpes saraksts;

4.39.5. uz kuģa esošās kravas vispārējs apraksts;

4.39.6. pasažieru saraksts; un

4.39.7. informācija, kādu nosaka XI-2/5 noteikuma prasības.

4.40. XI-2/9.2.5 noteikums ļauj kuģa kapteinim mainīt lēmumu par kuģa ieiešanu ostā pēc tam, kad viņš tiek informēts par to, ka piekrastes vai ostas valsts ieviesīs kontroles pasākumus atbilstoši XI-2/9.2 noteikumam. Ja kapteinis lēmumu ienākt atsauc, tad XI-2/9 noteikumu nepiemēro un visi turpmākie pasākumi tiek veikti, pamatojoties uz starptautiskajiem likumiem un ievērojot tos.

Papildu noteikumi

4.41. Visos gadījumos, kad kuģim aizliegts ieiet ostā vai tas tiek izraidīts no ostas, visi zināmie fakti jādara zināmi attiecīgo valstu institūcijām. Šajā ziņojumā jāiekļauj šādi fakti, ja tie ir zināmi:

4.41.1. kuģa vārds, karogs, kuģa identifikācijas numurs, izsaukuma signāls, kuģa tips un krava;

4.41.2. iemesls, kāpēc aizliegts kuģim ieiet ostā vai tas izraidīts no ostas vai ostas teritorijas;

4.41.3. ja tas ir būtiski, jebkuras neatbilstības aizsardzības prasībām, raksturu;

4.41.4. ja tas ir būtiski, detalizētu informāciju par jebkuru mēģinājumu novērst neatbilstību, tai skaitā par jebkuriem kuģim reisā izvirzītajiem nosacījumiem;

4.41.5. iepriekš apmeklētā(s) osta(s) un nākošā deklarētā apmeklējuma osta;

4.41.6. atiešanas laiks un aptuveni aprēķinātais ierašanās laiks šajās ostās;

4.41.7. jebkuri kuģim dotie norādījumi, piemēram, ziņot par maršrutu;

4.41.8. pieejamā informācija par aizsardzības līmeni, kurā kuģis pašreiz darbojas;

4.41.9. informācija par jebkuriem sakariem, kurus ostas valsts nodibinājusi ar Administrāciju;

4.41.10. sakaru punkts ostas valstī, kurā tiek sagatavots ziņojums, ar mērķi iegūt papildu informāciju;

4.41.11. apkalpes saraksts; un

4.41.12. jebkura cita svarīga informācija.

4.42. Atbilstošās valstis, ar kurām ir jāsazinās, ir tās, kas atrodas tuvu kuģa plānotajam maršrutam uz nākamo ostu, īpaši gadījumos, kad kuģis gatavojas ieiet šīs piekrastes valsts teritoriālajos ūdeņos. Citas atbilstošās valstis varētu iekļaut arī iepriekš apmeklētās ostas, lai varētu iegūt papildu informāciju un risināt aizsardzības jautājumus saistībā ar iepriekšējām ostām.

4.43. Veicot kontroles un atbilstības pasākumus, attiecīgi pilnvarotajiem virsniekiem jānodrošina, ka visi piemērotie pasākumi vai rīcība ir samērīgi. Šādiem pasākumiem un rīcībai vajadzētu būt pamatotiem un minimāli stingriem un kas noteikti uz laiku, kāds ir nepieciešams, lai novērstu vai mazinātu neatbilstību.

4.44. Jēdziens "aizkavēšana" XI-2/9.3.5.1 noteikumā attiecas arī uz tām situācijām, kur atbilstoši pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu, kuģim ir nepamatoti aizliegts ieiet ostā vai kuģis ir nepamatoti izraidīts no ostas.

Nedalībvalstu kuģi un kuģi, kuru izmērs ir mazāks par Konvencijā noteiktajiem

4.45. Attiecībā uz tādas valsts karoga kuģiem, kas nav Konvencijas Dalībvalsts un nav 1988. gada SOLAS Protokola Dalībvalsts6, Dalībvalstīm nav saudzīgāk jāizturas pret šiem kuģiem. Tādējādi XI-2/9 noteikuma prasības un Kodeksa šajā daļā dotie norādījumi ir jāpiemēro šiem kuģiem.

4.46. Kuģi, kuru izmērs ir mazāks par Konvencijā noteiktajiem kuģu izmēriem, ir pakļauti valstu izstrādātajiem aizsardzības uzturēšanas pasākumiem. Šos pasākumus jāveic pienācīgi, ņemot vērā XI-2 nodaļas prasības un Kodeksa šajā daļā dotos norādījumus.

5. Aizsardzības deklarācija

Vispārīgie jautājumi

5.1. Aizsardzības deklarācija (AD) ir jāsastāda gadījumos, kad Dalībvalsts, kuras teritorijām atrodas ostas iekārta, uzskata to par nepieciešamu vai kad kuģis uzskata to par nepieciešamu.

5.1.1. To, ka nepieciešama AD, var norādīt ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma (OIAN) rezultāti, un iemesli un apstākļi, kad tiek pieprasīta AD, ir jānorāda ostas iekārtas aizsardzības plānā (OIAP).

5.1.2. To, ka nepieciešama AD, var norādīt Administrācija kuģiem, kas tiesīgi braukt zem tās karoga, vai to var norādīt kuģa aizsardzības novērtējuma rezultāts, un tas jānorāda kuģa aizsardzības plānā.

5.2. AD sastādīšana, visticamāk, tiks pieprasīta augstāku aizsardzības līmeņu gadījumos, kad kuģim ir augstāks aizsardzības līmenis nekā ostas iekārtai vai citam kuģim, ar kuru tas sadarbojas, un gadījumos, kad kuģa/ostas mijiedarbība vai darbības kuģis/kuģis rada lielāku risku cilvēkiem, īpašumam vai apkārtējai videi šim kuģim raksturīgo nosacījumu dēļ, tai skaitā tā kravas vai pasažieru, vai ostas iekārtu esošo apstākļu, vai šo faktoru kombinācijas dēļ.

5.2.1. Gadījumā, kad kuģis vai Administrācija, to kuģu vārdā, kas ir tiesīgi braukt zem tās karoga, pieprasa AD sastādīšanu, ostas iekārtas aizsardzības virsniekam (OIAV) vai Kuģa aizsardzības virsniekam (KAV) ir jāapliecina pieprasījums un jāapspriež atbilstošie aizsardzības pasākumi.

5.3. OIAV drīkst ierosināt sastādīt AD arī pirms kuģis/osta mijiedarbībām, kuras apstiprinātajā OIAN tiek norādītas par īpašas uzmanības objektu. Piemēram, tai skaitā var būt pasažieru iekāpšana vai izkāpšana, bīstamu kravu vai vielu pārvietošana, iekraušana vai izkraušana. OIAN drīkst noteikt AD nepieciešamību arī iekārtām biezi apdzīvotās teritorijās vai to tuvumā, kā arī ekonomiski svarīgām darbībām.

5.4. AD galvenais mērķis ir nodrošināt, ka starp kuģi un ostas iekārtu vai citiem kuģiem, ar kuriem tas sadarbojas, ir panākta vienošanās par atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, ko katrs no tiem veiks saskaņā ar apstiprināto aizsardzības plānu noteikumiem.

5.4.1. Gan ostas iekārtai, gan kuģim(iem) jāparaksta noslēgtais AD, ierakstot datumu, kā nepieciešams, norādot atbilstību XI-2 nodaļai un šī Kodeksa A daļai, un tajā būtu jāiekļauj deklarācijas darbības ilgums, piemērojamais aizsardzības līmenis vai līmeņi un atbilstošā informācija par sakaru punktiem.

5.4.2. Aizsardzības līmeņa maiņas dēļ var būt nepieciešams sastādīt jaunu AD vai mainīt esošo AD.

5.5. AD ir jāsastāda angļu, franču vai spāņu valodā vai valodā, ko saprot gan ostas iekārtā, gan uz kuģa vai kuģiem, vadoties pēc dotajiem apstākļiem.

5.6. AD veidlapas paraugs ir iekļauts Kodeksa šīs daļas 1. pielikumā. Šī veidlapa ir domāta AD sastādīšanai starp kuģi un ostas iekārtu. Ja AD attiecas uz diviem kuģiem, šo veidlapas paraugu var atbilstoši koriģēt.

6. Kuģošanas kompānijas pienākumi

Vispārīgie jautājumi

6.1. XI-2/5 noteikums prasa kuģošanas kompānijai sniegt kuģa kapteinim informāciju, lai izpildītu šī noteikuma noteiktās prasības kuģošanas kompānijai. Šajā informācijā jāiekļauj:

6.1.1. atbildīgie par kuģa personāla iecelšanu, tādi kā kuģa menedžmenta kompānijas, personāla komplektācijas aģenti, darbu uzņēmēji, koncesionāri (piemēram, mazumtirdzniecības vietas, kazino utt.);

6.1.2. atbildīgie par kuģa nodarbinātības jautājumiem, tai skaitā par kravas pārvadājumiem noteiktā laika vai berbouta līgumiem, vai par jebkuru citu organizāciju, kas darbojas šajā jomā; un

6.1.3. gadījumos, kad kuģis ir nodarbināts saskaņā ar fraktējošās puses noteikumiem, šādu pušu kontaktinformācija, ieskaitot laiku vai reisa raksturojumu.

6.2. Saskaņā ar XI-2/5 noteikumu kuģošanas kompānijas pienākums ir koriģēt un uzturēt šo informāciju, kad notiek izmaiņas.

6.3. Šādai informācijai ir jābūt angļu, franču vai spāņu valodā.

6.4. Attiecībā uz kuģiem, kas ir uzbūvēti pirms 2004. gada 1. jūlija, šai informācijai būtu jāatspoguļo faktiskais stāvoklis uz šo datumu.

6.5. Attiecībā uz kuģiem, kas uzbūvēti 2004. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma, un uz kuģiem, kas būvēti pirms 2004. gada 1. jūlija, bet 2004 .gada 1. jūlijā nav bijuši ekspluatācijā, informācija ir jāsniedz, sākot no dienas, kad kuģis nodots ekspluatācijā, un tai ir jāatspoguļo kuģa faktiskais stāvoklis uz šo datumu.

6.6. Pēc 2004. gada 1. jūlija, kad kuģis vairs neatrodas ekspluatācijā, informācija ir jāsniedz, sākot no dienas, kad kuģis atkal nodots ekspluatācijā, un tai ir jāatspoguļo faktiskais stāvoklis uz šo datumu.

6.7. Iepriekš sniegto informāciju, kas vairs neattiecas uz faktisko stāvokli attiecīgajā datumā, uz kuģa glabāt nav nepieciešams.

6.8. Kad atbildību par kuģa darbību uzņemas cita kuģošanas kompānija, tad informāciju par kuģošanas kompāniju, kas agrāk nodarbināja kuģi, uz kuģa glabāt nav nepieciešams.

Papildus citi būtiskie norādījumi ir doti 8., 9. un 13. punktā.

7. Kuģa aizsardzība

Būtiskie norādījumi ir doti 8., 9. un 13. punktā.

8. Kuģa aizsardzības novērtējums

Aizsardzības novērtējums

8.1. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks (KKAV) ir atbildīgs, ka tiek nodrošināts aizsardzības novērtējuma (KAN) veikšana katram kuģošanas kompānijas kuģim, kuram tiek prasīts pakļauties XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem. Lai arī KKAV nav nepieciešams pašam personīgi veikt visus šim amatam paredzētos pienākumus, tomēr galīgā atbildība par to nodrošināšanu un savlaicīgu un pareizu izpildi jāuzņemas personīgi KKAV.

8.2. Pirms KAN uzsākšanas KKAV ir jānodrošina, lai vispirms tiktu izmantota pieejamā informācija par apdraudējuma novērtējumu ostām, kuras kuģis apmeklēs vai kurās uz kuģa uzkāps vai no tā nokāps pasažieri, un par ostas iekārtām un to aizsardzības pasākumiem. KKAV ir jāiepazīstas ar iepriekšējiem ziņojumiem par līdzīgām aizsardzības vajadzībām. Ja iespējams, KKAV ir jātiekas ar attiecīgajiem kuģa un ostas iekārtu darbiniekiem, lai apspriestu novērtējuma mērķus un metodoloģiju. KKAV ir jāņem vērā jebkuri Dalībvalstu dotie konkrētie norādījumi.

8.3. KAN ir jāietver šādi ar kuģi saistīti elementi:

8.3.1. fiziskā aizsardzība;

8.3.2. strukturālā integritāte;

8.3.3. personāla aizsardzības sistēmas;

8.3.4. procesuālā kārtība;

8.3.5. radio un telekomunikāciju sistēmas, tai skaitā datorsistēmas un informācijas tīkli;

8.3.6. citas sfēras, kas bojājumu vai nelikumīgas izmantošanas gadījumā var apdraudēt cilvēkus, īpašumu vai darbības uz kuģa vai ostas iekārtas teritorijā.

8.4. Tiem, kas iesaistīti KAN veikšanā, jāspēj piesaistīt ekspertu palīdzība jautājumos par:

8.4.1. pašreizējiem draudiem aizsardzībai un to veidu pārzināšanu;

8.4.2. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšanu un atklāšanu;

8.4.3. personu atpazīšanu, kas varētu apdraudēt aizsardzību, pamatojoties uz viņu īpašību un uzvedības paradumu atpazīšanu nediskriminējošā veidā;

8.4.4. aizsardzības pasākumu apiešanas tehnoloģiju izmantošanu;

8.4.5. metodēm, kas tiek izmantotas aizsardzības incidentu izraisīšanai;

8.4.6. sprādzienu sekām uz kuģa uzbūvi un aprīkojumu;

8.4.7. kuģa aizsardzību;

8.4.8. kuģa/ostas mijiedarbības komercdarbības praksi;

8.4.9. avāriju plānošanu, sagatavotību ārkārtas situācijām un reaģēšanu;

8.4.10. fizisko aizsardzību;

8.4.11. radio un telekomunikāciju sistēmām, tai skaitā datorsistēmām un informācijas tīkliem;

8.4.12. jūras tehnoloģijām; un

8.4.13. kuģa un ostas darbībām.

8.5. KKAV jāiegūst un jādokumentē informācija, kas tiek prasīta, lai veiktu novērtējumu, ieskaitot par:

8.5.1. vispārējo izkārtojumu uz kuģa;

8.5.2. zonu izvietojumu, kurām ir ierobežota pieeja, piemēram, komandtiltiņam, A kategorijas mašīntelpām un citiem kontroles punktiem, kā tas noteikts II-2 nodaļā, utt.;

8.5.3. katras reālās vai iespējamās pieejas vietas kuģim, atrašanās vietu un funkciju;

8.5.4. paisuma un bēguma izmaiņām, kuras var ietekmēt kuģa ievainojamību vai aizsardzību;

8.5.5. kravas telpām un kravas izkārtojumu;

8.5.6. vietām, kur tiek glabāti kuģa krājumi un svarīgākais kuģa ekspluatācijas aprīkojums;

8.5.7. pārvadājumam nodotās bagāžas uzglabāšanas vietām;

8.5.8. avārijas un rezerves aprīkojuma iespējas būtiskāko funkciju nodrošināšanai;

8.5.9. kuģa personāla skaitu, jebkuriem esošajiem aizsardzības pienākumiem un kuģošanas kompānijas praktiskās apmācības prasībām;

8.5.10. esošo drošības un aizsardzības aprīkojumu pasažieru un kuģa personāla aizsardzībai;

8.5.11. evakuācijas un glābšanas ceļiem un pulcēšanās vietām, kas jāuztur kārtībā, lai nodrošinātu ātru un drošu evakuāciju no kuģa;

8.5.12. esošajiem līgumiem ar privātajiem apsardzes uzņēmumiem, kas sniedz kuģis/ūdens aizsardzības pakalpojumus; un

8.5.13. pašreizējiem aizsardzības pasākumiem un spēkā esošajām procedūrām, ieskaitot pārbaužu un kontroles procedūras, identifikācijas sistēmas, novērošanas un uzraudzības aprīkojumu, personāla identifikācijas dokumentus un sakarus, trauksmi, apgaismojumu, ieeju kontroli un citas atbilstošas sistēmas.

8.6. KAN jāapskata katra norādītā ieejas vieta, tai skaitā atklātie klāji, un jāizvērtē to potenciālās izmantošanas iespējas indivīdam, kurš varētu pārkāpt aizsardzību. Tajā skaitā ir ieejas punkti, kas ir pieejami gan personām ar likumīgu atļauju, gan tiem, kas meklē iespēju nokļūt uz kuģa nelikumīgi.

8.7. KAN jāņem vērā esošo aizsardzības pasākumu un norādījumu, procedūru un darbību piemērotība parastos un ārkārtas apstākļos un ir jānosaka norādījumi aizsardzībai, tai skaitā:

8.7.1. aizliegtās zonas;

8.7.2. reaģēšanas procedūras ugunsgrēka vai citos ārkārtas apstākļos;

8.7.3. kuģa personāla, pasažieru, apmeklētāju, tirgotāju, tehniskās apkopes mehāniķu, doku strādnieku utt. uzraudzības līmeni;

8.7.4. aizsardzības patruļu biežumu un efektivitāti;

8.7.5. piekļūšanas vietu kontroles sistēmas, tai skaitā identifikācijas sistēmas;

8.7.6. aizsardzības sakaru sistēmas un procedūras;

8.7.7. aizsardzības durvis, barjeras un apgaismojumu; un

8.7.8. aizsardzības un novērošanas aprīkojums un sistēmas, ja tādas ir.

8.8. KAN ir jāņem vērā personas, pasākumi, pakalpojumi un darbības, kuru aizsardzība ir ļoti svarīga. Tai skaitā:

8.8.1. kuģa personālu;

8.8.2. pasažierus, apmeklētājus, tirgotājus, tehniskās apkopes mehāniķus, ostas iekārtas personālu utt.;

8.8.3. spējas nodrošināt drošu navigāciju un reaģēt ārkārtas situācijās;

8.8.4. kravu, īpaši bīstamu kravu vai bīstamas vielas;

8.8.5. kuģa krājumus;

8.8.6. kuģa aizsardzības sakaru aprīkojumu un sistēmas, ja tādas ir; un

8.8.7. kuģa aizsardzības novērošanas aprīkojumu un sistēmas, ja tādas ir.

8.9. KAN jāņem vērā visi iespējamie draudi, kuru skaitā var būt šādi aizsardzības incidentu veidi:

8.9.1. kuģa vai ostas iekārtas bojāšana vai iznīcināšana, piemēram, ar spridzināšanas mehānismiem, ļaunprātīgu dedzināšanu, sabotāžu vai vandālismu;

8.9.2. kuģa vai uz tā esošo personu nolaupīšana vai sagrābšana;

8.9.3. kravas, svarīga kuģa aprīkojuma vai sistēmas, vai kuģa krājumu sabojāšana;

8.9.4. neatļauta iekļūšana vai to lietošana, ieskaitot bezbiļetnieku klātbūtni;

8.9.5. ieroču vai aprīkojuma, tai skaitā masu iznīcināšanas ieroču, kontrabanda;

8.9.6. kuģa izmantošana to pārvadāšanai, kuru mērķis ir izraisīt aizsardzības incidentu un/vai viņu aprīkojumu;

8.9.7. paša kuģa izmantošana kā ierocis vai kā līdzeklis bojājumu nodarīšanai vai iznīcināšanai;

8.9.8. uzbrukumi no jūras puses, atrodoties piestātnē vai esot uz enkura; un

8.9.9. uzbrukumi, atrodoties jūrā.

8.10. KAN ir jāņem vērā visas iespējamās ievainojamības, tai skaitā:

8.10.1. pretrunas starp drošības un aizsardzības pasākumiem;

8.10.2. pretrunas starp pienākumiem uz kuģa un aizsardzības uzdevumiem;

8.10.3. sardzes pienākumi, kuģa personāla skaits, sevišķi saistībā uz apkalpes nogurumu, modrību un darbību;

8.10.4. jebkuri konstatētie aizsardzības apmācības trūkumi; un

8.10.5. jebkurš aizsardzības aprīkojums un sistēmas, ieskaitot sakaru sistēmas.

8.11. KKAV un KAV vienmēr jāņem vērā, kā aizsardzības pasākumi var ietekmēt kuģa personālu, kas paliks uz kuģa ilgāku laiku. Izstrādājot aizsardzības pasākumus, īpaša uzmanība ir jāpievērš kuģa apkalpes ērtībām, labsajūtai un personāla noslēgtībai un spējai saglabāt darbaspējas ilgstošā laika posmā.

8.12. Pēc KAN pabeigšanas jāsagatavo ziņojums, kurā ir dots novērtējuma procesa kopsavilkums, katras novērtējuma laikā konstatētās ievainojamības apraksts un katras ievainojamības novēršanai izmantojamo pretpasākumu apraksts. Ziņojumam jābūt pasargātam no neatļautas piekļūšanas vai izpaušanas.

8.13. Ja KAN nav veikusi kuģošanas kompānija, ziņojumu par KAN jāizvērtē un jāapstiprina KKAV.

Aizsardzības pārbaude uz vietas

8.14. Aizsardzības pārbaudes veikšana uz vietas ir jebkura KAN neatņemama sastāvdaļa. Uz vietas veiktajai aizsardzības pārbaudei ir jāizmeklē un jānovērtē pašreizējie kuģa aizsardzības pasākumi, procedūras un darbības, lai:

8.14.1. nodrošinātu visu kuģa aizsardzības pienākumu izpildi;

8.14.2. uzraudzītu aizliegtās zonas, nodrošinot tikai pilnvarotu personu piekļūšanu;

8.14.3. kontrolētu piekļūšanu kuģim, ieskaitot jebkuras identifikācijas sistēmas;

8.14.4. uzraudzītu klāju un kuģa apkārtni;

8.14.5. kontrolētu personu iekāpšanu un viņu mantas (pārvadājumam nodoto bagāžu un rokas bagāžu un kuģa personāla personīgās mantas);

8.14.6. uzraudzītu darbības ar kravu un kuģu krājumu piegādes; un

8.14.7. nodrošinātu kuģa aizsardzības sakaru, informācijas un aprīkojuma vieglu pieejamību.

9. Kuģa aizsardzības plāns

Vispārīgie jautājumi

9.1. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks (KKAV) ir atbildīgs, ka kuģa aizsardzības plāns (KAP) ir sagatavots un iesniegts apstiprināšanai. Katra konkrētā KAP saturs var mainīties atkarībā no konkrētā kuģa, kuru tas ietver. Kuģa aizsardzības novērtējumā (KAN) tiks identificētas konkrētās kuģa iezīmes un potenciālie draudi, un ievainojamās vietas. Sagatavojot KAP, šīs iezīmes būs jāapskata detalizēti. Administrācijas drīkst sagatavot ieteikumus par KAP sagatavošanu un saturu.

9.2. Visos KAP vajadzētu:

9.2.1. būt kuģa aizsardzības organizatoriskās struktūras detalizētam aprakstam;

9.2.2. būt detalizētam aprakstam par kuģa attiecībām ar kuģošanas kompāniju, ostas iekārtām, citiem kuģiem un par aizsardzību atbildīgām attiecīgām iestādēm;

9.2.3. būt detalizētam sakaru sistēmu aprakstam, kas nodrošina nepārtrauktus sakarus uz kuģa, starp kuģi un citiem, tai skaitā ostas iekārtām;

9.2.4. būt detalizētam galveno, gan operatīvo, gan fizisko, aizsardzības pasākumu aprakstam 1. aizsardzības līmenī, kas vienmēr būs lietošanas gatavībā;

9.2.5. būt detalizētam aprakstam par papildu aizsardzības pasākumiem, kas ļaus kuģim nekavējoties pāriet uz 2. aizsardzības līmeni un, kad nepieciešams, arī uz 3. aizsardzības līmeni;

9.2.6. nodrošināt regulāru KAP izskatīšanu vai auditu sakarā ar gūto pieredzi vai apstākļu izmaiņām; un

9.2.7. būt ziņošanas procedūrām uz atbilstošo Dalībvalstu sakaru punktiem.

9.3. Efektīva KAP izstrādāšanai jābalstās uz visu ar kuģa aizsardzību saistīto jautājumu pilnīgu novērtēšanu, tai skaitā īpaši uz fizisko un operatīvo raksturlielumu precīzu novērtējumu, ieskaitot konkrētā kuģa maršruta veidu.

9.4. Visus KAP ir jāapstiprina Administrācijai vai tās vārdā. Ja Administrācija pilnvaro Atzītu aizsardzības organizāciju (AAO) izvērtēt vai apstiprināt KAP, AAO nedrīkst būt saistīta ne ar vienu citu AAO, kas ir sagatavojusi vai piedalījusies šī plāna sagatavošanā.

9.5. KKAV un kuģa aizsardzības virsniekam (KAV) jāizstrādā procedūras, kā:

9.5.1. izvērtēt KAP turpmāko efektivitāti; un

9.5.2. sagatavot plāna grozījumus ar sekojošu to apstiprināšanu.

9.6. KAP iekļautajiem aizsardzības pasākumiem vajadzētu būt gataviem, kad tiek veikta sākotnējā pārbaude par kuģa atbilstību XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām. Pretējā gadījumā kuģim pieprasītā Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanas procedūra nevar notikt. Ja kādu iemeslu dēļ aizsardzības ierīcēs vai sistēmās atgadījusies kļūme vai aizsardzības pasākumu piemērošana ir atlikta, ir jāpieņem līdzvērtīgi pagaidu aizsardzības pasākumi, informējot un saskaņojot tos ar Administrāciju.

Kuģa aizsardzības pienākumu organizēšana un izpilde

9.7. Papildus 9.2. punktā dotajiem norādījumiem, KAP ir jāiedibina sekojošais, kas attiecas uz visiem aizsardzības līmeņiem:

9.7.1. visa kuģa personāla pienākumi un atbildība jāpieskaņo aizsardzībai;

9.7.2. pastāvīgi nepieciešamo sakaru uzturēšanai nepieciešamās procedūras un aizsargierīces;

9.7.3. procedūras, kas nepieciešamas, lai novērtētu aizsardzības procedūru un jebkura aizsardzības un novērošanas aprīkojuma un sistēmu nepārtrauktu efektivitāti, ieskaitot procedūras, kā konstatēt un novērst aprīkojuma vai sistēmas kļūmes vai nepareizas darbības;

9.7.4. procedūras un praksi, kā aizsargāt ar aizsardzību saistīto slepeno informāciju, kas tiek glabāta papīra vai elektroniskā veidā;

9.7.5. aizsardzības un novērošanas aprīkojuma un sistēmu, ja tādas ir, tips un ekspluatācijas prasības;

9.7.6. procedūras, kā nodrošināt, ka savlaicīgi tiek iesniegti un novērtēti ziņojumi par iespējamiem aizsardzības pārkāpumiem vai saistībā ar aizsardzību;

9.7.7. procedūras, kā ieviest, uzturēt kārtībā un koriģēt uz kuģa esošo jebkuru bīstamu kravu vai vielu uzskaiti, ieskaitot to izvietojumu;

9.8. 9. punkta pārējā daļa īpašu uzmanību pievērš tiem aizsardzības pasākumiem, kurus varētu veikt visos aizsardzības līmeņos attiecībā uz:

9.8.1. kuģa personāla, pasažieru, apmeklētāju utt. piekļūšanu kuģim;

9.8.2. aizliegtām zonām uz kuģa;

9.8.3. darbībām ar kravu;

9.8.4. kuģa krājumu piegādi;

9.8.5. darbībām ar pārvadājumam nodoto bagāžu; un

9.8.6. kuģa aizsardzības uzraudzīšanu.

Piekļūšana kuģim

9.9. KAP jāiekļauj aizsardzības pasākumi visām piekļūšanas iespējām kuģim, kādas ir minētas šī kuģa KAN. Tie varētu būt šādi:

9.9.1. trepes;

9.9.2. trapi;

9.9.3. rampas;

9.9.4. durvis, sānu atveres, logi un iluminatori;

9.9.5. tauvas un enkura ķēdes; un

9.9.6. krāni un pacelšanas mehānismi.

9.10. Katrai no šīm KAP ir jānorāda attiecīgs izvietojums, kur katrā aizsardzības līmenī ir jāpiemēro piekļūšanas ierobežojumi vai aizliegumi. Priekš katra aizsardzība līmeņa KAP ir jānosaka piemērojamais ierobežojuma vai aizlieguma veids un līdzekļi to ieviešanai.

9.11. KAP ir jānosaka identifikācijas līdzekļi katram aizsardzības līmenim, kad tiek prasīta atļauja piekļūt un uz kuģa atrasties personām bez apstrīdēšanas. Šis process var būt saistīts ar atbilstošas identifikācijas sistēmas izveidošanu, pieļaujot personāla un apmeklētāju pastāvīgo un pagaidu identifikāciju. Jebkura kuģa identifikācijas sistēmu, kad tas ir praktiski nepieciešams, ir jāsaskaņo ar ostas iekārtas identifikācijas sistēma. Pasažieriem ir jāspēj apliecināt savu identitāti ar iekāpšanas taloniem, biļetēm utt., bet tiem nedrīkst ļaut iekļūt aizliegtajās zonās bez uzraudzības. KAP ir jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu identifikācijas sistēmu regulāru koriģēšanu un disciplinārsodu piemērošanu procedūru pārkāpumu gadījumos.

9.12. Tiem, kuri, kad tas tiek pieprasīts, nevar vai nevēlas apliecināt savu identitāti un/vai apstiprināt sava apmeklējuma mērķi, ir jāaizliedz iekļūt kuģī, un par viņu mēģinājumu iekļūt kuģī ir jāziņo attiecīgi KAV, KKAV, ostas iekārtas aizsardzības virsniekam (OIAV) un par aizsardzību atbildīgajām valsts vai vietējām iestādēm.

9.13. KAP ir jānosaka jebkuras pieejas kontroles biežums, īpaši gadījumos, kad to pielietojumam ir gadījuma raksturs.

1. aizsardzības līmenis

9.14. 1. aizsardzības līmenī KAP ir jānosaka aizsardzības pasākumi, lai kontrolētu kuģa ieejas, izmantojot, piemēram, šādas iespējas:

9.14.1. pārbaudot visu uz kuģa nokļūt gribošo personu identitāti un noskaidrojot viņu iemeslus tā darīt, pārbaudot, piemēram, norīkojumus, pasažieru biļetes, iekāpšanas talonus, darba uzdevumus utt.;

9.14.2. sadarbībā ar ostas iekārtu kuģim ir jānodrošina, ka ir izveidotas paredzētās drošības zonas, kurās var notikt personu, bagāžas (tai skaitā rokas bagāžas), personisko piederumu, transportlīdzekļu un to satura pārbaude un pārmeklēšana;

9.14.3. sadarbībā ar ostas iekārtu kuģim ir jānodrošina, ka transportlīdzekļi, kurus paredzēts iekraut automašīnu pārvadātājos, ro-ro vai citos pasažieru kuģos, pirms to iekraušanas tiek pakļauti pārmeklēšanai saskaņā ar KAP noteikto biežumu;

9.14.4. pārbaudīto personu un viņu personisko piederumu nodalīšana no nepārbaudītām personām un viņu personiskajiem piederumiem;

9.14.5. pasažieru, kas iekāpj kuģī, nodalīšana no tiem, kas izkāpj no kuģa;

9.14.6. nosakot ieejas vietas, kuras tiks uzraudzītas vai apsargātas, lai novērstu neatļautu iekļūšanu kuģī;

9.14.7. nodrošinot, lai ieeja aizliegtajās zonās, kas atrodas blakus pasažieriem un apmeklētājiem pieejamām vietām, būtu neiespējama, tās aizslēdzot vai kādā citādā veidā; un

9.14.8. nodrošinot visa kuģa personāla instruktāžu par iespējamiem draudiem, ziņošanas procedūras par aizdomīgām personām, priekšmetiem vai darbībām un piesardzības nepieciešamību.

9.15. 1. aizsardzības līmenī visus, kas grib uzkāpt uz kuģa, jāpakļauj pārbaudei. Šādu pārbaužu, ieskaitot izlases pārbaudes, biežumu ir jānosaka apstiprinātajā KAP, un to īpaši jāapstiprina Administrācijai. Šīs pārbaudes vislabāk varētu veikt ostas iekārta ciešā sadarbībā ar kuģi un tā tiešā tuvumā. Ja vien nav pamatota, ar aizsardzību saistīta iemesla, kuģa personālam nevajadzētu prasīt pārmeklēt savus kolēģus vai viņu personiskās mantas. Visas šādas pārbaudes veic tā, lai pilnībā tiktu ievērotas indivīdu cilvēktiesības, saglabājot viņu elementāro cilvēcisko pašcieņu.

2. aizsardzības līmenis

9.16. 2. aizsardzības līmenī KAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, lai aizsargātos pret paaugstināta riska aizsardzības incidentu un nodrošinātu lielāku modrību un stingrāku kontroli, tai skaitā var:

9.16.1. norīkot papildu personālu patrulēšanai uz klāja kluso stundu laikā, lai novērstu neatļautu iekļūšanu kuģī;

9.16.2. ierobežot ieejas vietu skaitu kuģī, nosakot tās, kuras tiks slēgtas, un atbilstošus līdzekļus to nodrošināšanai;

9.16.3. novērst piekļūšanu kuģim no ūdens puses, tai skaitā, piemēram, sadarbojoties ar ostas iekārtu, nodrošināt laivu patruļas;

9.16.4. noteikt aizliegto zonu kuģa borta pusē, kas vērsts pret krastu, ciešā sadarbībā ar ostas iekārtu;

9.16.5. palielināt cilvēku, viņu personisko mantu un uzbraukto vai iekrauto transportlīdzekļu pārmeklēšanas biežumu un kārtību;

9.16.6. pavadīt apmeklētājus uz kuģa;

9.16.7. veikt papildus speciālas aizsardzības instruktāžas visam kuģa personālam par jebkuriem konstatētajiem draudiem, pievēršot sevišķu uzmanību ziņošanas procedūrai par aizdomīgām personām, priekšmetiem vai darbībām un uzsverot nepieciešamību paaugstināt modrību; un

9.16.8. veikt pilnīgu vai daļēju kuģa pārmeklēšanu.

3. aizsardzības līmenis

9.17. 3. aizsardzības līmenī kuģim ir jāatbilst norādījumiem, kurus izdevušas personas, kuras reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem. KAP ir detalizēti jānorāda aizsardzības pasākumi, kurus kuģis varētu veikt ciešā sadarbībā ar ostas iekārtas par aizsardzību atbildīgām personām, tai skaitā varētu:

9.17.1. ierobežot ieeju kuģī līdz vienai kontrolētai ieejas vietai;

9.17.2. piešķirt atļauju ieiet tikai personām, kas reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem;

9.17.3. sekot uz kuģa esošajām personām;

9.17.4. pārtraukt iekāpšanu vai izkāpšanu;

9.17.5. pārtraukt darbības ar kravu, piegādes utt.;

9.17.6. evakuēt kuģi;

9.17.7. pārvietot kuģi; un

9.17.8. sagatavoties kuģa pilnīgai vai daļējai pārmeklēšanai.

Aizliegtās zonas uz kuģa

9.18. KAP ir jānosaka aizliegtās zonas uz kuģa, precizējot to lielumu, piemērošanas laiku un aizsardzības pasākumus, kas jāveic, lai kontrolētu iekļūšanu tajās un tajās notiekošās darbības. Aizliegto zonu mērķis ir:

9.18.1. novērst neatļautu piekļūšanu;

9.18.2. aizsargāt pasažierus, kuģa personālu un ostas iekārtas personālu vai citas personas, kurām ir atļauts atrasties uz kuģa;

9.18.3. aizsargāt viegli ievainojamas aizsardzības vietas uz kuģa; un

9.18.4. aizsargāt kravu un kuģa krājumus pret aizskaršanu;

9.19. KAP jānodrošina, ka ir noteikta skaidra politika un prakse, lai kontrolētu ieejas visās aizliegtajās zonās.

9.20. KAP jānodrošina, ka visas aizliegtās zonas ir skaidri marķētas, norādot, ka ieeja šajās zonās ir ierobežota un neatļauta atrašanās tajās tiks uzskatīta par aizsardzības pārkāpumu.

9.21. Aizliegtajās zonās drīkst iekļaut:

9.21.1. komandtiltiņu, A kategorijas mašīntelpas un citus II-2 nodaļā noteiktos vadības punktus;

9.21.2. vietas, kur atrodas aizsardzības un novērošanas aprīkojums un sistēmas un to vadības, un apgaismojuma sistēmas kontrolierīces;

9.21.3. ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas un citas līdzīgas telpas;

9.21.4. telpas, no kurām var piekļūt dzeramā ūdens tvertnēm, pumpjiem vai cauruļvadiem;

9.21.5. telpas, kur atrodas bīstamas kravas vai kaitīgas vielas;

9.21.6. telpas, kur atrodas kravas sūkņi un to kontrolierīces;

9.21.7. kravas telpas un telpas kuģa krājumu uzglabāšanai;

9.21.8. apkalpes dzīvojamās telpas; un

9.21.9. citas KKAV noteiktās zonas, kurās nepiederošiem ieiet aizliegts, kā tas noteikts ar KAN, lai nodrošinātu kuģa aizsardzību.

1. aizsardzības līmenis

9.22. 1. aizsardzības līmenī KAP jānosaka piemērojamie aizsardzības pasākumi aizliegtajām zonām, kas var būt šādi:

9.22.1. aizslēgt vai aizsargāt ieejas vietas;

9.22.2. izmantot novērošanas aprīkojumu zonu uzraudzībai;

9.22.3. izmantot apsardzi vai patruļas; un

9.22.4. izmantot automātiskās signālierīces, lai signalizētu kuģa personālam par neatļautu iekļūšanu.

2. aizsardzības līmenis

9.23. 2. aizsardzības līmenī vajadzētu palielināt aizliegto zonu ieejas vietu uzraudzības un kontroles biežumu un intensitāti, lai nodrošinātu tikai pilnvaroto personu iekļūšanu tajās. KAP jānosaka piemērojamie papildu aizsardzības pasākumi, kuru skaitā var iekļaut:

9.23.1. aizliegto zonu izveidošanu blakus ieejas vietām;

9.23.2. nepārtrauktu novērošanas aprīkojuma uzraudzību; un

9.23.3. papildu personāla norīkošanu aizliegto zonu apsardzei un patrulēšanai.

3. aizsardzības līmenis

9.24. 3. aizsardzības līmenī kuģim jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem. KAP detalizēti jāraksturo aizsardzības pasākumi, ko kuģis varētu veikt ciešā sadarbībā ar personām, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem un ar ostas iekārtu, tai skaitā varētu iekļaut:

9.24.1. papildu aizliegto zonu noteikšanu uz kuģa, kurās ieiet ir aizliegts, kuras atrodas tuvu aizsardzības incidenta vietai vai iespējamo draudu aizsardzībai vietai; un

9.24.2. aizliegto zonu pārmeklēšanu kā daļu no kuģa pārmeklēšanas.

Darbības ar kravu

9.25. Aizsardzības pasākumiem, kas aizsargā darbības ar kravu, ir:

9.25.1. jāaizsargā tā no sabojāšanas; un

9.25.2. jāaizsargā pret pārvadāšanai neparedzētas kravas pieņemšanu un glabāšanu uz kuģa.

9.26. Aizsardzības pasākumos, no kuriem dažus var nākties piemērot sadarbībā ar ostas iekārtu, jāiekļauj inventarizācijas kontroles procedūras uzkāpšanas vietās uz kuģa. Tiklīdz krava kuģī iekrauta, vajadzētu nodrošināt, ka ir iespējams pārbaudīt, vai kravas iekraušana ir bijusi sankcionēta. Turklāt būtu jāizstrādā aizsardzības pasākumi, kas garantētu kravas aizsardzību pret sabojāšanu, kad tā ir uz kuģa.

1. aizsardzības līmenis

9.27. 1. aizsardzības līmenī KAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, kad notiek darbības ar kravu, tai skaitā var iekļaut:

9.27.1. kravas, kravas transporta vienību un kravas telpu parasto pārbaudi pirms un kravas operāciju laikā;

9.27.2. pārbaudes, lai nodrošinātu, ka iekrautā krava saskan ar kravas dokumentos norādīto;

9.27.3. nodrošinājumu, sadarbībā ar ostas iekārtu, ka transportlīdzekļi, kurus paredzēts iekraut autopārvadātājos, ro-ro vai pasažieru kuģos, ir pakļauti pārmeklēšanai pirms iekraušanas kuģī, atbilstoši KAP prasītajam biežumam; un

9.27.4. plombējuma vai citu veidu aizsardzības pasākumu pārbaudes.

9.28. Kravas pārbaudes var veikt, izmantojot šādus līdzekļus:

9.28.1. vizuāli un fiziski izmeklējot; un

9.28.2. izmantojot caurskatīšanas/atklāšanas aprīkojumu, mehāniskās ierīces vai suņus.

9.29. Ja kravas plūsma ir regulāra vai atkārtojas, KKAV vai KAV, konsultējoties ar ostas iekārtu, drīkst ar kravas nosūtītājiem vai citiem, kas atbildīgi par šādu kravu, saskaņot pasākumus par pārbaudi ārpusē, zīmogošanu, grafiku sastādīšanu, pavaddokumentiem utt. Par šādiem pasākumiem jāinformē atbilstošais OIAV un jāsaņem tās piekrišana.

2. aizsardzības līmenis

9.30. 2. aizsardzības līmenī KAP jānosaka papildu aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, kad notiek darbības ar kravu, tai skaitā iekļaujot:

9.30.1. kravas, kravas transporta vienību un kravas telpu detalizētu pārbaudi;

9.30.2. pastiprinātas pārbaudes, nodrošinot, ka tikai paredzētās kravas ir iekrautas;

9.30.3. transportlīdzekļu, kurus paredzēts iekraut autopārvadātājos, ro-ro vai pasažieru kuģos, pastiprinātu pārmeklēšanu;

9.30.4. biežākas un pamatīgākas plombējuma vai citu veida aizsardzības pasākumu pārbaudes.

9.31. Detalizētas kravas pārbaudes var veikt, izmantojot šādus līdzekļus:

9.31.1. palielinot vizuālo un fizisko izmeklēšanu biežumu un veicot tās detalizēti;

9.31.2. biežāk izmantot caurskatīšanas/atklāšanas aprīkojumu, mehāniskās ierīces vai suņus; un

9.31.3. saskaņojot paaugstinātas aizsardzības pasākumus ar kravas nosūtītāju vai citu atbildīgo pusi, saskaņā ar pastāvošo vienošanos un procedūrām.

3. aizsardzības līmenis

9.32. 3. aizsardzības līmenī kuģim jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. KAP ir detalizēti jāizklāsta aizsardzības pasākumi, kurus kuģis varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem un ar ostas iekārtu, tai skaitā var iekļaut:

9.32.1. kravas iekraušanas vai izkraušanas pārtraukšanu; un

9.32.2. uz kuģa pārvadāto bīstamo kravu un kaitīgo vielu, ja tādas ir, pārbaudīšanu un to izvietojumu.

Kuģa krājumu piegāde

9.33. Aizsardzības pasākumi attiecībā uz kuģu krājumu piegādi ir:

9.33.1. nodrošināt kuģa krājumu pārbaudīšanu un iepakojuma integritāti;

9.33.2. novērst kuģa krājumu pieņemšanu bez pārbaudes;

9.33.3. novērst to aizskaršanu; un

9.33.4. novērst kuģu krājumu pieņemšanu, ja tie nav bijuši pasūtīti.

9.34. Attiecībā uz kuģiem, kas regulāri izmanto ostas iekārtu, var piemērot tādu procedūru ieviešanu, kurās ir iesaistīts kuģis, tā apgādātāji un ostas iekārta un kuras ietver piegāžu paziņojumus, termiņus un to dokumentāciju. Šeit vienmēr jābūt iespējai kaut kādā veidā apstiprināt, ka kuģa krājumi sagatavoti nosūtīšanai ar pavaddokumentiem, kas apstiprina kuģa pasūtījumu.

1. aizsardzības līmenis

9.35. 1. aizsardzības līmenī KAP ir jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami kuģa krājumu piegādes laikā, tai skaitā var iekļaut:

9.35.1. pārbaudes par krājumu atbilstību pasūtījumam, pirms to iekraušanas kuģī; un

9.35.2. tūlītējas un drošas izvietošanas kuģa noliktavās nodrošināšanu.

2. aizsardzības līmenis

9.36. 2. aizsardzības līmenī KAP jānosaka kuģa krājumu piegādes laikā veicamie papildu aizsardzības pasākumi, veicot pārbaudes pirms krājumu pieņemšanas uz kuģa un pastiprinātas pārbaudes.

3. aizsardzības līmenis

9.37. 3. aizsardzības līmenī kuģim jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. KAP detalizēti jānorāda aizsardzības pasākumi, kurus kuģis varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem un ar ostas iekārtu, tai skaitā iekļaujot:

9.37.1. kuģa krājumu paplašinātas pārbaudes;

9.37.2. sagatavoties ierobežot vai pārtraukt darbības ar kuģa krājumiem; un

9.37.3. atteikšanos pieņemt kuģa krājumus uz kuģa.

Darbības ar bagāžu bez pavadījuma

9.38. KAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, lai nodrošinātu, ka pārvadājumam nodotā bagāža (t.i., jebkura bagāža, tai skaitā personiskās mantas, kas pārbaudes vai pārmeklēšanas vietā neatrodas pie pasažiera vai kuģa personāla) ir identificējama un pakļauta atbilstošai caurskatīšanai, tai skaitā pārmeklēšanai, pirms tā tiek pieņemta uz kuģa. Netiek paredzēts, ka šāda bagāža tiks pakļauta caurskatīšanai gan uz kuģa, gan ostas iekārtā, un gadījumos, kad abi ir attiecīgi aprīkoti, atbildība par caurskatīšanu paliek ostas iekārtai. Cieša sadarbība ar ostas iekārtu ir ļoti būtiska, un ir jāveic pasākumi, lai garantētu, ka pēc bagāžas caurskatīšanas darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu tiek veiktas droši.

1. aizsardzības līmenis

9.39. 1. aizsardzības līmenī KAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, veicot darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu, lai nodrošinātu, ka pārvadājumam nodotās bagāžas caurskatīšana vai pārmeklēšana tiek veikta 100%, pieļaujot arī caurskatīšanu ar rentgenstariem.

2. aizsardzības līmenis

9.40. 2. aizsardzības līmenī KAP jānosaka papildu aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, veicot darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu, tai skaitā iekļaujot visas pārvadājumam nodotās bagāžas 100% caurskatīšanu ar rentgenstariem.

3. aizsardzības līmenis

9.41. 3. aizsardzības līmenī kuģim jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. KAP detalizēti jānorāda aizsardzības pasākumi, kurus kuģis varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem un ar ostas iekārtu, tai skaitā iekļaujot:

9.41.1. šādu bagāžu daudz plašāku caurskati, piemēram, veicot rentgena caurskati no vismaz diviem dažādiem leņķiem;

9.41.2. sagatavoties ierobežot vai pārtraukt darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu; un

9.41.3. atteikšanos pieņemt pārvadājumam nodoto bagāžu uz kuģa.

Kuģa aizsardzības uzturēšana

9.42. Uz kuģa jābūt iespējai uzraudzīt pašu kuģi, aizliegtās zonas uz kuģa un teritoriju ap kuģi. Šādas uzraudzības veikšanā var iekļaut:

9.42.1. apgaismojumu;

9.42.2. sardzi, apsargus un klāja novērošanu, ieskaitot patruļas; un

9.42.3. automātiskās atklāšanas signālierīces un novērošanas aprīkojumu.

9.43. Ja tiek lietotas automātiskās atklāšanas signālierīces, tām jāaktivizē skaņas un/vai vizuālais trauksmes signāls vietā, kas tiek nepārtraukti apsekota vai uzraudzīta.

9.44. KAP ir jānosaka katrā aizsardzības līmenī nepieciešamās procedūras un aprīkojums un līdzekļi, kā tiks nodrošināta uzraudzības aprīkojuma nepārtraukta darbība, tai skaitā ņemot vērā iespējamo laika apstākļu iedarbību un strāvas atslēgumus.

1. aizsardzības līmenis

9.45. 1. aizsardzības līmenī KAP jānosaka piemērojamie aizsardzības pasākumi, kas var būt apgaismojuma, aizsardzības apsardzes, sardzes kombinācija vai izmantojot aizsardzības un novērošanas aprīkojumu, kas ļautu kuģa aizsardzības personālam novērot kuģi kopumā, īpaši iežogojumus un aizliegtās zonas.

9.46. Kuģa klājs un ieejas vietas kuģī tumsas laikā un sliktas redzamības apstākļos, kad notiek mijiedarbība kuģis/osta vai kuģim atrodoties ostas iekārtā vai pie enkurvietas, ir jābūt apgaismotam, ja nepieciešams. Atrodoties gaitā, ja nepieciešams, kuģim ir jāizmanto maksimāli pieejamais apgaismojums apvienojumā ar drošu navigāciju, ņemot vērā spēkā esošos Starptautiskos noteikumus kuģu sadursmju novēršanai jūrā. Izstrādājot atbilstošo apgaismojuma līmeni un izvietojumu, ir jāņem vērā šādi faktori:

9.46.1. kuģa personālam jābūt spējīgam atklāt darbības ārpus kuģa gan krasta, gan ūdens pusē;

9.46.2. apgaismojuma zonā jāiekļauj teritorijas uz un ap kuģi;

9.46.3. apgaismojumam jāatvieglo identificēt personas to uzkāpšanas vietās; un

9.46.4. apgaismojumu var nodrošināt, sadarbojoties ar ostas iekārtu.

2. aizsardzības līmenis

9.47. 2. aizsardzības līmenī KAP jānosaka papildu piemērojamie aizsardzības pasākumi, lai paplašinātu uzraudzības un novērošanas iespējas, tai skaitā iekļaujot:

9.47.1. aizsardzības patruļu biežumu un apjoma pastiprināšanu;

9.47.2. apgaismotās zonas pārklājuma un apgaismojuma intensitātes palielināšanu vai aizsardzības un novērošanas un aprīkojuma izmantošanu;

9.47.3. papildu personāla norīkošanu sargposteņos; un

9.47.4. sadarbības starp laivu patruļām un kājnieku vai transportlīdzekļu patruļām piekrastē, ja tādas ir, nodrošināšanu.

9.48. Lai aizsargātos no paaugstināta riska aizsardzības incidenta, var būt nepieciešams papildu apgaismojums. Kad nepieciešams, prasības par papildu apgaismojumu var izpildīt sadarbībā ar ostas iekārtu nodrošinot krasta puses apgaismojumu.

3. aizsardzības līmenis

9.49. 3. aizsardzības līmenī kuģim jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdod personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. KAP detalizēti jānorāda aizsardzības pasākumi, kurus kuģis varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem un ar ostas iekārtu, tai skaitā iekļaujot:

9.49.1. visu uz kuģa esošo apgaismojuma ieslēgšanu vai apgaismojot tā apkārtni;

9.49.2. visu uz kuģa esošo novērošanas aprīkojuma ieslēgšanu, kas spēj ierakstīt darbības uz kuģa vai tā apkārtnē;

9.49.3. laika perioda, kādā šāds novērošanas aprīkojums spēj nepārtraukti izdarīt ierakstus, maksimālo palielināšanu;

9.49.4. sagatavošanos kuģa korpusa zemūdens pārbaudei; un

9.49.5. pasākumu uzsākšanu, lai novērstu piekļūšanu kuģa korpusam zem ūdens, tai skaitā kuģa propelleru lēnu griešanu, ja realizējams.

Atšķirīgi aizsardzības līmeņi

9.50. KAP jānosaka detalizētu procedūru un aizsardzības pasākumu izklāsts, kas veicams kuģim gadījumos, kad kuģis atrodas augstākā aizsardzības līmenī par to, kas piemērots ostas iekārtai.

Kodeksā neregulētie pasākumi

9.51. KAP detalizēti jānosaka procedūras un aizsardzības pasākumi, kurus kuģim jāpiemēro gadījumos, kad tas:

9.51.1. atrodas tādas valsts ostā, kas nav Dalībvalsts;

9.51.2. sadarbojas ar kuģi, uz kuru šis Kodekss neattiecas7;

9.51.3. sadarbojas ar nostiprinātām vai peldošām platformām vai mobilām urbšanas ierīcēm jūrā to izvietojuma vietās; vai

9.51.4. sadarbojas ar ostu vai ostas iekārtu, kurai netiek prasīts pakļauties XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām.

Aizsardzības deklarācija

9.52. KAP detalizēti jāapraksta, kādā veidā ostas iekārtas prasība par AD tiks izpildīta un pie kādiem apstākļiem kuģis pats pieprasīs AD.

Auditi un izvērtēšana

9.53. KAP jānosaka kārtība, kā KKAV un KAV paredz pārbaudīt KAP efektivitātes nepārtrauktību un procedūru, kā veicama KAP izvērtēšana, koriģēšana vai grozīšana.

10. Dokumentācija

Vispārīgie jautājumi

10.1. Dokumentācijai jābūt pieejamai atbilstoši pilnvarotiem Dalībvalstu virsniekiem, lai pārbaudītu, ka ir ieviesti kuģa aizsardzības plānu noteikumi.

10.2. Dokumentāciju drīkst uzturēt jebkurā formātā, bet tā jāaizsargā pret neatļautu piekļūšanu vai izpaušanu.

11. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks

Attiecīgie norādījumi doti 8., 9. un 13. punktā.

12. Kuģa aizsardzības virsnieks

Attiecīgie norādījumi doti 8., 9. un 13. punktā.

13. Apmācība, treniņi un vingrinājumi kuģa aizsardzības jautājumos

Apmācība

13.1. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam (KKAV) un attiecīgajam kuģošanas kompānijas personālam krastā, un kuģa aizsardzības virsniekam (KAV) jābūt pietiekošām zināšanām un apmācītam dažos vai visos šādos raksturīgos jautājumos kā:

13.1.1. aizsardzības administrēšana;

13.1.2. saistošās starptautiskās konvencijas, kodeksi un rekomendācijas;

13.1.3. saistošā valsts likumdošana un noteikumi;

13.1.4. citu aizsardzības organizāciju pienākumi un funkcijas;

13.1.5. kuģa aizsardzības novērtējuma metodika;

13.1.6. kuģa aizsardzības apskates un inspekciju metodes;

13.1.7. kuģa un ostas darbības un apstākļi;

13.1.8. kuģa un ostas iekārtas aizsardzības pasākumi;

13.1.9. sagatavotība un reaģēšana avārijas gadījumā un nejaušību plānošana;

13.1.10. instruktāžas metodes aizsardzības mācību un treniņu jautājumos, ieskaitot aizsardzības pasākumus un procedūras;

13.1.11. apiešanās ar slepenu aizsardzības informāciju un aizsardzības sakariem;

13.1.12. zināšanas par pašreizējiem aizsardzības draudiem un to raksturu;

13.1.13. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšana un atklāšana;

13.1.14. personu atpazīšana nediskriminējošā veidā, kuras varētu apdraudēt aizsardzību, pamatojoties uz viņu īpašību un uzvedības paradumu atpazīšanu;

13.1.15. paņēmieni, kas tiek izmantoti aizsardzības apiešanai;

13.1.16. aizsardzības aprīkojums un sistēmas un to darbības ierobežojumi;

13.1.17. auditu, pārbaužu, kontroles un uzraudzības veikšanas metodes;

13.1.18. fiziskas pārmeklēšanas un neuzkrītošas pārbaudes metodes;

13.1.19. aizsardzības treniņi un vingrinājumi, tai skaitā treniņi un vingrinājumi ostas iekārtās; un

13.1.20. aizsardzības treniņu un vingrinājumu novērtēšana.

13.2. Papildus tam KAV vajadzētu būt pietiekošām zināšanām un apmācītam dažos vai visos šādos raksturīgos jautājumos kā:

13.2.1. kuģa izkārtojums;

13.2.2. kuģa aizsardzības plāns un ar to saistītās procedūras (tai skaitā apmācība, izmantojot reaģēšanas scenārijus);

13.2.3. pūļa vadības un kontroles paņēmieni;

13.2.4. aizsardzības aprīkojuma un sistēmu darbība; un

13.2.5. aizsardzības aprīkojuma un sistēmu testēšana, kalibrēšana un uzturēšana darba kārtībā, atrodoties jūrā.

13.3. Kuģa personālam, kuram ir uzdoti konkrēti aizsardzības pienākumi, jābūt pietiekošām zināšanām un spējām izpildīt uzdotos pienākumus, tai skaitā zināšanas par, kā piemērojams:

13.3.1. pašreizējiem aizsardzības draudiem un to veidiem;

13.3.2. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšanu un atrašanu;

13.3.3. personu īpašību un uzvedības paradumu atpazīšanu, kuras varētu apdraudēt aizsardzību, noteikšanu;

13.3.4. aizsardzības pasākumu apiešanas paņēmienu pielietošana;

13.3.5. pūļa vadības un kontroles paņēmieniem;

13.3.6. aizsardzības sakariem;

13.3.7. procedūrām un nejaušību plānošanu;

13.3.8. aizsardzības aprīkojuma un sistēmu darbību;

13.3.9. testēšanu, kalibrēšanu un aizsardzības aprīkojuma un sistēmu uzturēšanu darba kārtībā atrodoties jūrā;

13.3.10. pārbaudes, kontroles un uzraudzības paņēmieniem; un

13.3.11. personu, personisko piederumu, bagāžas, kravas un kuģa krājumu fiziskās pārmeklēšanas paņēmieniem.

13.4. Visam pārējam kuģa personālam jābūt ar pietiekošām zināšanām un informētam par atbilstošiem KAP noteikumiem, tai skaitā par:

13.4.1. dažādu aizsardzības līmeņu nozīmi un tā izrietošām prasībām;

13.4.2. zināšanas par avārijas procedūrām un nejaušību plānošanu;

13.4.3. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšanu un atrašanu;

13.4.4. personu atpazīšanu nediskriminējošā veidā, kuras varētu apdraudēt aizsardzību, pamatojoties uz to īpašību un uzvedības paradumu atpazīšanu;

13.4.5. aizsardzības pasākumu apiešanas izmantošanas paņēmieniem.

Treniņi un vingrinājumi

13.5. Treniņu un vingrinājumu mērķis ir nodrošināt, ka kuģa personāls ir spējīgs pildīt visus tam uzticētos aizsardzības pienākumus visos aizsardzības līmeņos un noteikt ar aizsardzību saistītos trūkumus, kurus nepieciešams novērst.

13.6. Lai nodrošinātu kuģa aizsardzības plāna noteikumu efektīvu ieviešanu, vismaz reizi trijos mēnešos jāveic treniņi. Turklāt gadījumā, kad vairāk nekā 25% no kuģa personāla ir nomainīti, nedēļas laikā pēc personāla izmaiņām jāveic to personāla locekļu apmācība, kas pēdējo 3 mēnešu laikā nav piedalījušies nevienā treniņā uz šī kuģa. Šādos treniņos jāpārbauda plāna atsevišķie elementi, piemēram, 8.9. punktā minētie draudi aizsardzībai.

13.7. Dažāda veida vingrinājumi, kuros var iekļaut arī kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku, ostas iekārtas aizsardzības virsnieku, attiecīgo Dalībvalstu amatpersonu, kā arī kuģa aizsardzības virsnieku piedalīšanos, ja iespējams, jāveic vismaz vienu reizi kalendārā gada laikā, bet ne vairāk kā 18 mēnešu intervālā. Šādu vingrinājumu laikā jāpārbauda sakari, sadarbība, iespējamie resursi un reaģēšanas spējas. Šie vingrinājumi var būt:

13.7.1. pilnā apjomā vai tiešā veidā;

13.7.2. galda spēļu modulēšana vai seminārs; vai

13.7.3. kombinācija ar citiem vingrinājumiem, piemēram, meklēšanas un glābšanas vai avārijas mācībām.

13.8. Kuģošanas kompānijas piedalīšanos vingrinājumos kopā ar citu Dalībvalsti jāakceptē Administrācijai.

14. Ostas iekārtas aizsardzība

Attiecīgie norādījumi doti 15., 16. un 18. punktā.

15. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums

Vispārīgie jautājumi

15.1. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu (OIAN) drīkst veikt Atzīta aizsardzības organizācija (AAO). Tomēr pabeigto OIAN jāapstiprina tikai atbilstošajai Dalībvalstij.

15.2. Ja Dalībvalsts izmanto AAO, lai izvērtētu vai pārbaudītu OIAN atbilstību, tad šī AAO nedrīkst būt saistīta ar jebkuru citu AAO, kas ir sagatavojusi vai piedalījusies šī novērtējuma sagatavošanā.

15.3. OIAN jāapskata šādi ostas iekārtas elementi:

15.3.1. fiziskā aizsardzība;

15.3.2. strukturālā integritāte;

15.3.3. personāla aizsardzības sistēmas;

15.3.4. procedūru politika;

15.3.5. radio un telekomunikācijas sistēmas, tai skaitā datorsistēmas un tīkli;

15.3.6. atbilstošā transporta infrastruktūra;

15.3.7. labiekārtojums; un

15.3.8. citas teritorijas, kuras, ja tiek bojātas vai izmantotas neatļautiem novērojumiem, var radīt risku cilvēkiem, īpašumam vai ostas darbībām.

15.4. Tiem, kas iesaistīti OIAN, vajadzētu prast piesaistīt ekspertu palīdzību šādos jautājumos:

15.4.1. zināšanas par pašreizējiem aizsardzības draudiem un veidiem;

15.4.2. ieroču, bīstamu vielu un iekārtu atpazīšana un noteikšana;

15.4.3. personu atpazīšana, tās nediskriminējot, kas varētu apdraudēt aizsardzību, pamatojoties uz šo personu īpašībām un uzvedības veidu;

15.4.4. aizsardzības pasākumu apiešanai izmantotie paņēmieni;

15.4.5. aizsardzības incidentu izraisīšanai izmantotie paņēmieni;

15.4.6. sprāgstvielu ietekme uz būvēm un ostas pakalpojumiem;

15.4.7. ostas iekārtas aizsardzība;

15.4.8. ostas darījumu prakse;

15.4.9. nejaušību plānošana, sagatavotība neparedzētiem gadījumiem un reaģēšana;

15.4.10. fiziskie aizsardzības pasākumi, piemēram, žogi;

15.4.11. radio un telekomunikāciju sistēmas, tai skaitā datorsistēmas un tīkli;

15.4.12. transports un civilā celtniecība; un

15.4.13. kuģa un ostas darbības.

Svarīgu objektu un infrastruktūras identifikācija un novērtēšana, kurus ir svarīgi aizsargāt

15.5. Svarīgu objektu un infrastruktūras identifikācija un novērtēšana ir process, kura laikā noskaidro būvju un iekārtu relatīvo nozīmi ostas iekārtas funkciju nodrošināšanai. Šis identifikācijas un novērtēšanas process ir svarīgs, jo tas dod iespēju koncentrēties uz riska samazināšanas stratēģijas izstrādāšanu tām iekārtām un būvēm, kuru aizsardzība pret aizsardzības incidentiem ir ļoti svarīga. Šajā procesā jāņem vērā iespējamā cilvēku bojāeja, ostas ekonomiskā nozīme, simboliskā vērtība un valsts ieguldījums ostas iekārtās.

15.6. Iekārtu un infrastruktūras noteikšanu un novērtēšanu jālieto, lai noteiktu prioritātes attiecībā uz to aizsardzību. Galvenā uzmanība jākoncentrē uz to, lai izvairītos no nāves gadījumiem vai ievainojumiem. Svarīgi ir noteikt arī to, vai ostas iekārta, būves vai aprīkojums spēs darboties arī bez attiecīgā objekta, un to, cik ātrā laikā iespējams atjaunot tās normālu darbību.

15.7. Iekārtas un infrastruktūra, kuru aizsardzība ir ļoti svarīga, varētu būt šādas:

15.7.1. pieejas, ieejas, enkurvietas, manevrēšanas un piestātņu teritorijas;

15.7.2. kravas iekārtas, termināli, uzglabāšanas zonas un aprīkojums, kas nepieciešams darbībām ar kravu;

15.7.3. tādas sistēmas kā elektriskās sadales sistēmas, radio un telekomunikāciju sistēmas un datorsistēmas un informācijas tīkli;

15.7.4. ostas kuģu satiksmes vadības sistēmas un navigācijas ierīces;

15.7.5. spēkstacijas, kravas piegādes cauruļvadi un ūdens apgādes ierīces;

15.7.6. tilti, dzelzceļš, autoceļi;

15.7.7. ostas pakalpojumu kuģi, tai skaitā loču kuģi, velkoņi, lihteri utt.;

15.7.8. aizsardzības un novērošanas aprīkojums un sistēmas; un

15.7.9. ūdeņi ap ostas iekārtu.

15.8. Iekārtu un infrastruktūras skaidra noteikšana ir būtisks elements ostas iekārtas aizsardzības prasību izvērtēšanā, aizsardzības pasākumu prioritāšu noteikšanā un lēmumu pieņemšanā par resursu piešķiršanu ostas iekārtas labākai aizsardzībai. Šajā procesā var izmantot konsultācijas ar attiecīgajām iestādēm par būvēm ap ostas iekārtu, kuru dēļ iekārtā var nodarīt bojājumus vai kuras var izmantot ar mērķi nodarīt bojājumus iekārtai vai izmantot iekārtas neatļautai novērošanai vai uzmanības novēršanai.

Iespējamo draudu noteikšana iekārtām un infrastruktūrai un to iespējamības varbūtība, lai ieviestu un noteiktu aizsardzības pasākumus

15.9. Ir jānosaka iespējamie rīcības veidi, kas varētu apdraudēt iekārtu un infrastruktūras aizsardzību, un šādu rīcības veidu realizācijai izmantotie paņēmieni, lai novērtētu dotās iekārtas vai vietas ievainojamību aizsardzības incidentu gadījumā un ieviestu un noteiktu aizsardzības prasības, veicinot plānošanu un resursu piesaistīšanu. Katras iespējamās rīcības un tās paņēmienu noteikšanai un izvērtēšanai ir jābalstās uz dažādiem faktoriem, tai skaitā valdības aģentūru veiktajām draudu analīzēm. Nosakot un izvērtējot draudus, tiem, kas veic izvērtējumu, nav jābalstās uz sliktāko scenāriju, lai vadītu plānošanu un resursu piesaistīšanu.

15.10. OIAN jāiekļauj novērtējums, kas veikts, konsultējoties ar attiecīgo valsts aizsardzības organizāciju, lai noteiktu:

15.10.1. ostas iekārtas jebkuras konkrētās darbības veidu, tai skaitā kuģu satiksmi ostas iekārtā, kas padara to par iespējamā uzbrukuma mērķi;

15.10.2. kādas būs uzbrukuma, kas varētu notikt ostas iekārtai vai ostas iekārtā, sekas - nogalinātie, īpašuma bojājumi, ekonomiskais satricinājums, tai skaitā transporta sistēmas pārrāvumi;

15.10.3. kādas varētu būt iespējamā uzbrukuma veicēju iespējas un nodomi; un

15.10.4. kāds varētu būt uzbrukuma iespējamais veids vai veidi,

veicot riska līmeņa, kuram jāizstrādā aizsardzības pasākumi, kopējo novērtējumu.

15.11. OIAN būtu jāapskata visi iespējamie draudi, tai skaitā var būt šādi aizsardzības incidentu veidi:

15.11.1. ostas iekārtas vai kuģa bojājumi vai iznīcināšana, izmantojot, piemēram, sprāgstošas ierīces, ļaunprātīgu dedzināšanu, sabotāžu vai vandālismu;

15.11.2. kuģa, vai uz tā esošo personu, nolaupīšana vai sagrābšana;

15.11.3. kravas, svarīga kuģa aprīkojuma vai sistēmu, vai krājumu sabojāšana;

15.11.4. neatļauta iekļūšana un izmantošana, tai skaitā bezbiļetnieku klātbūtne;

15.11.5. ieroču un iekārtu, tai skaitā masu iznīcināšanas ieroču, kontrabanda;

15.11.6. kuģa izmantošana, lai pārvadātu personas, kuras nodomājušas izraisīt aizsardzības incidentu un viņu aprīkojumu;

15.11.7. paša kuģa izmantošana par ieroci vai kā līdzekli bojājumu nodarīšanai vai iznīcināšanai;

15.11.8. ostas ieeju, slūžu, pieeju, utt. bloķēšana; un

15.11.9. kodoluzbrukums, bioloģiskais un ķīmiskais uzbrukums.

15.12. Šajā procesā jāiekļauj konsultācijas ar attiecīgajām iestādēm par būvēm ostas iekārtas apkārtnē, kuru dēļ iekārtā varētu nodarīt bojājumus vai kuras varētu tikt izmantotas ar mērķi nodarīt bojājumus ostas iekārtai vai neatļautai novērošanai, vai uzmanības novēršanai.

Ievainojamības samazināšanas pasākumu un procesuālo izmaiņu identifikācija, izvēle, prioritāšu noteikšana un to efektivitātes līmenis

15.13. Pretpasākumu un prioritāšu noteikšana ir paredzēta lai nodrošinātu, ka tiek izmantoti visefektīvākie aizsardzības pasākumi, lai samazinātu ostas iekārtas un mijiedarbības kuģis/osta ievainojamību iespējamo draudu gadījumā.

15.14. Aizsardzības pasākumi būtu jāizvēlas, pamatojoties uz tādiem faktoriem, kā to spēja samazināt uzbrukuma varbūtību, un tie jāizvērtē, izmantojot tādu informāciju kā:

15.14.1. aizsardzības apskates, pārbaudes un auditi;

15.14.2. konsultācijas ar ostas iekārtas īpašniekiem un operatoriem, un ar tuvumā esošo būvju īpašniekiem/operatoriem, ja tas ir piemēroti;

15.14.3. informācija par iepriekšējiem aizsardzības incidentiem; un

15.14.4. darbības ostas iekārtā.

Ievainojamību identifikācija

15.15. Fizisko būvju, personāla aizsardzības sistēmu, procesu vai citu jomu, kas var novest pie aizsardzības incidentiem, ievainojamības identifikācija var tikt izmantota, lai pēc izvēles ieviestu šādas ievainojamības ierobežošanas vai samazināšanas līdzekļus. Piemēram, analīze var atklāt ostas iekārtas aizsardzības sistēmas ievainojamību vai neaizsargātu infrastruktūru, kā piemēram, ūdens apgāde, tiltus utt., ko var novērst ar fiziskiem pasākumiem, piemēram, pastāvīgām barjerām, signalizāciju, novērošanas aprīkojumu utt.

15.16. Ievainojamības identifikācijā jāņem vērā:

15.16.1. ūdens puses un krastmalas pieejas ostas iekārtai un tajā pietauvotajiem kuģiem;

15.16.2. piestātņu, iekārtu un ar tām saistīto būvju strukturālā integritāte;

15.16.3. esošie aizsardzības pasākumi un procedūras, tai skaitā identifikācijas sistēmas;

15.16.4. esošie aizsardzības pasākumi un procedūras saistībā ar ostas pakalpojumiem un labiekārtojumu;

15.16.5. radio un telekomunikāciju aprīkojuma, ostas pakalpojumu un labiekārtojuma, tai skaitā datorsistēmu un tīklu, aizsardzības pasākumi;

15.16.6. apkārtējās teritorijas, kuras iespējams izmantot uzbrukumam vai tā laikā;

15.16.7. esošie līgumi ar privātajiem aizsardzības un apsardzes uzņēmumiem, kas sniedz ūdenspuses/krastmalas aizsardzības pakalpojumus;

15.16.8. jebkura neatbilstība starp drošības un aizsardzības pasākumiem un procedūrām;

15.16.9. jebkura neatbilstība starp ostas iekārtas un aizsardzības uzdevumiem;

15.16.10. jebkuri ieviešanas vai personāla ierobežojumi;

15.16.11. jebkuri apmācību un treniņu laikā konstatētie trūkumi; un

15.16.12. jebkuri trūkumi, kas atklāti ikdienas darbības laikā, pēc incidentiem vai trauksmes, ziņojums par draudiem aizsardzībai, kontroles pasākumu veikšana, auditi utt.

16. Ostas iekārtas aizsardzības plāns

Vispārīgie jautājumi

16.1. Ostas iekārtas aizsardzības plāna (OIAP) sagatavošana ir ostas iekārtas aizsardzības virsnieka (OIAV) pienākums. Lai arī OIAV nav nepieciešams pašam personīgi veikt visus amatā paredzētos pienākumus, tomēr galīgā atbildība par to pienācīgu izpildi jāuzņemas personiski OIAV.

16.2. Katra konkrētā OIAP saturs var mainīties atkarībā no konkrētajiem apstākļiem ostas iekārtā vai iekārtās, kuras tas aptver. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumam (OIAN) būs jāidentificē ostas iekārtas detalizēti raksturlielumi un potenciālie aizsardzības riski, kuru dēļ nepieciešams nozīmēt OIAV un sagatavot OIAP. Lai sagatavotu OIAP, būs nepieciešami šie raksturlielumi un citi vietējie vai nacionālie aizsardzības apsvērumi, kas jāatspoguļo šajā OIAP, un lai ieviestu piemērotus aizsardzības pasākumus tā, ka samazinās aizsardzības pārkāpuma iespējamība un iespējamā riska sekas. Dalībvalstis var sagatavot savus ieteikumus OIAP izstrādāšanai un saturam.

16.3. Visos OIAP jābūt:

16.3.1. ostas iekārtas aizsardzības organizācijas detalizētam aprakstam;

16.3.2. organizācijas detalizētām saiknēm ar citām attiecīgajām iestādēm un nepieciešamās sakaru sistēmas, kas nodrošinātu organizācijas efektīvu darbību un tās saikni ar citiem, tai skaitā ar kuģiem ostā;

16.3.3. detalizētam aprakstam par piemērojamiem pamatpasākumiem 1. aizsardzības līmenī (gan operacionālie, gan fiziskie);

16.3.4. papildu aizsardzības pasākumu detalizētam aprakstam, kas ostas iekārtai ļaus nekavējoties pāriet uz 2. aizsardzības līmeni un, ja nepieciešams, arī uz 3. aizsardzības līmeni;

16.3.5. OIAP un tā grozījumu regulāra izvērtēšana vai auditu nodrošinājums, pamatojoties uz pieredzi vai apstākļu maiņu; un

16.3.6. detalizētām ziņošanas procedūrām attiecīgajiem Dalībvalstu sakaru punktiem.

16.4. Efektīva OIAP sagatavošana balstīsies uz visu ostas iekārtas aizsardzības jautājumu pamatīgu novērtēšanu, īpaši izvērtējot konkrētās ostas iekārtas fizikālos un darbības raksturlielumus.

16.5. Dalībvalstīm ir jāapstiprina savā jurisdikcijā esošo ostas iekārtu OIAP. Dalībvalstīm ir jāizstrādā procedūras, kā izvērtēt katra OIAP efektivitāti, un, pirms vai pēc tā sākotnējās apstiprināšanas, tās drīkst pieprasīt izdarīt grozījumus OIAP. OIAP ir jāizstrādā nosacījumi, kā saglabāt dokumentāciju par aizsardzības incidentiem un draudiem, izvērtēšanu, auditiem, apmācību, treniņiem un vingrinājumiem, kā pierādījumu par atbilstību šīm prasībām.

16.6. OIAP iekļautie aizsardzības pasākumi ir jāsaved kārtībā pieņemamā laika posmā tūlīt pēc OIAP apstiprināšanas un OIAP ir jānosaka, līdz kuram laikam katram pasākumam jābūt gatavam. Ja gaidāma kāda aizkavēšanās to nodrošināšanā, tas ir jāapspriež ar Dalībvalsti, kas ir atbildīga par OIAP apstiprināšanu, un ir jāvienojas par alternatīviem pagaidu aizsardzības pasākumiem, kas nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni jebkurā starplaikā.

16.7. Šaujamieroču pielietošana uz kuģa vai tā tuvumā un ostas teritorijās var izraisīt īpašu un nopietnu risku drošībai, īpaši gadījumos ar bīstamām vielām, un šis jautājums ļoti rūpīgi jāapsver. Gadījumos, kad Dalībvalsts uzskata par nepieciešamu izmantot šajās teritorijās bruņotu personālu, šai Dalībvalstij ir jānodrošina, ka šis personāls ir atbilstoši pilnvarots un apmācīts šo ieroču lietošanā, kā arī viņiem ir zināšanas par šīm teritorijām raksturīgo īpašo risku drošībai. Ja Dalībvalsts atļauj pielietot šaujamieročus, tai jāizdod konkrēti norādījumi par šo šaujamieroču drošu lietošanu. OIAP jāiekļauj konkrēti norādījumi šim gadījumam, īpaši par piemērošanu kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas vai vielas.

Ostas iekārtas aizsardzības pienākumu organizācija un izpilde

16.8. Papildus 16.3. punktā dotajiem norādījumiem, OIAP ir jāiekļauj sekojoši, visos aizsardzības līmeņos piemērojamie, jautājumi:

16.8.1. ostas iekārtas aizsardzības organizācijas loma un struktūra;

16.8.2. ostas iekārtas visa personāla pienākumi, atbildība un apmācības prasības saistībā ar aizsardzību un pasākumi darbinieku individuālā snieguma novērtēšanai;

16.8.3. ostas iekārtas aizsardzības organizācijas saistība ar citām valsts vai vietējām aizsardzības institūcijām;

16.8.4. sakaru sistēmas, kas izveidotas, lai nodrošinātu efektīvus un nepārtrauktus sakarus starp ostas iekārtas aizsardzības personālu, ostā esošajiem kuģiem un, kad raksturīgi, valsts vai vietējām aizsardzību institūcijām;

16.8.5. šādu nepārtrauktu sakaru uzturēšanai nepieciešamās procedūras vai aizsarglīdzekļi;

16.8.6. slepenās aizsardzības informācijas, kas tiek glabāta papīra vai elektroniskā formātā, aizsardzības procedūras un prakse;

16.8.7. procedūras aizsardzības pasākumu, procedūru un aprīkojuma nepārtrauktas efektivitātes izvērtēšanai, tai skaitā iekārtu bojājumu vai nepareizas darbības noteikšanai un novēršanai;

16.8.8. ziņojumu iesniegšanas un novērtēšanas procedūras par iespējamiem aizsardzības pārkāpumiem vai saistībā ar aizsardzību;

16.8.9. procedūras par darbībām ar kravu;

16.8.10. kuģa krājumu piegādes procedūras;

16.8.11. dokumentācijas uzglabāšanas un koriģēšanas procedūras par bīstamām precēm un vielām un to atrašanās vietu ostas iekārtā;

16.8.12. trauksmes signalizācijas ierīces un krasta patruļu un speciālu meklēšanas vienību piesaiste, ieskaitot bumbu meklēšanu un meklēšanu zem ūdens;

16.8.13. procedūras palīdzības sniegšanai KAV, kad jāapstiprina to personu identitāte, kas vēlas nokļūt uz kuģa, kad tiek prasīts;

16.8.14. procedūras, kas sekmē kuģa personāla vai nomainīto personāla locekļu izkāpšanu krastā, kā arī apmeklētāju, tai skaitā jūrnieku sociālo un darba organizāciju pārstāvju, nokļūšanu uz kuģa.

16.9. Šī punkta pārējā daļa īpaši norāda uz tiem aizsardzības pasākumiem, ko varētu veikt visos aizsardzības līmeņos, ieskaitot:

16.9.1. pieejas ostas iekārtai;

16.9.2. aizliegtās zonas ostā;

16.9.3. darbības ar kravu;

16.9.4. kuģa krājumu piegāde;

16.9.5. darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu; un

16.9.6. ostas iekārtas aizsardzības uzraudzība.

Piekļūšana ostas iekārtai

16.10. OIAP būtu jānosaka aizsardzības pasākumi visiem piekļūšanas veidiem ostas iekārtai, kas norādīti OIAP.

16.11. Priekš katras no tām OIAP jānorāda atbilstošais izvietojums, kur pieejas ierobežojumi vai aizliegums būs jāpiemēro katram aizsardzības līmenim. Priekš katra aizsardzības līmeņa OIAP jāprecizē piemērojamie aizlieguma vai ierobežojumu veidi un līdzekļi to ieviešanai.

16.12. Priekš katra aizsardzības līmeņa OIAP jānosaka identifikācijas līdzekļi, kad tiek prasīts atļaut personām piekļūt ostas iekārtai un ļaut tajās netraucēti atrasties bez iebildumiem. Šis process var būt saistīts ar atbilstošas identifikācijas sistēmas izveidošanu, pieļaujot pastāvīgu un pagaidu ostas iekārtas personāla un apmeklētāju identifikāciju. Jebkuru ostas identifikācijas sistēmu, kad tas ir praktiski tā darīt, būtu jāsaskaņo ar to identifikācijas sistēmu, kuru piemēro kuģiem, kas regulāri izmanto ostas iekārtu. Pasažieriem ir jāapliecina sava identitāte, uzrādot iekāpšanas talonus, biļetes utt., bet tiem nedrīkst ļaut iekļūt aizliegtajās zonās bez uzraudzības. OIAP jāiestrādā noteikumi, lai nodrošinātu identifikācijas sistēmu regulāru koriģēšanu un disciplinārsodu piemērošanu noteikto procedūru pārkāpumu gadījumos.

16.13. Personām, kas pēc attiecīga lūguma nevar vai nevēlas apliecināt savu identitāti un/vai apstiprināt savu apmeklējuma mērķi, jāatsaka ieeja ostas iekārtā un par viņu mēģinājumu iekļūt tajā jāziņo OIAV un valsts vai vietējām aizsardzības institūcijām.

16.14. OIAP jānorāda vietas, kurās veicama cilvēku, personisko piederumu un transportlīdzekļu pārmeklēšana. Šādās vietās jābūt iespējām veikt nepārtrauktus pārmeklēšanas darbus jebkurā laikā, neatkarīgi no laika apstākļiem, saskaņā ar OIAP noteiktajiem laika intervāliem. Tiklīdz cilvēki, personiskie piederumi un transportlīdzekļi tiek pakļauti pārmeklēšanai, tie nekavējoties pāriet uz slēgtajām uzglabāšanas, pasažieru vai automašīnu uzņemšanas telpām.

16.15. OIAP ir jānosaka atsevišķas vietas pārbaudītām un nepārbaudītām personām un to mantām un, ja iespējams, atsevišķas iekāpšanas/izkāpšanas zonas pasažieriem, kuģa personālam un to mantām, lai nodrošinātu, ka nepārbaudītām personām nav iespējams kontaktēties ar jau pārbaudītām personām.

16.16. OIAP jānosaka jebkuras ieejas kontroles izmantošanas biežums, īpaši gadījumos, kad tās izmantošanai ir izlases vai gadījuma raksturs.

1. aizsardzības līmenis

16.17. 1.aizsardzības līmenī OIAP jāiedibina kontroles punktus, kuros var piemērot šādus aizsardzības pasākumus:

16.17.1. aizliegtās zonas, kuras jānorobežo ar nožogojumu vai cita veida barjerām, kuru standartu ir jāapstiprina Dalībvalstij;

16.17.2. identitātes pārbaudes visām personām, kuras vēlas iekļūt ostas iekārtā saistībā ar kuģi, ieskaitot pasažierus, kuģa personālu un apmeklētājus un vai viņiem pārbaudes laikā ir apstiprinājums, piemēram, norīkojumi, pasažieru biļetes, iekāpšanas taloni, darba norīkojumi utt.;

16.17.3. transportlīdzekļu pārbaudes, kurus izmanto personas, kas vēlas iekļūt ostas iekārtā saistībā ar kuģi;

16.17.4. ostas iekārtas personāla un tajā nodarbināto darbinieku identitātes un viņu transportlīdzekļu pārbaudes;

16.17.5. ieeju ierobežošanu, lai izslēgtu tos, kas nav nodarbināti ostas iekārtā vai strādā tajā, ja viņi nespēj pierādīt savu identitāti;

16.17.6. cilvēku, personisko mantu, transportlīdzekļus un to saturu pārmeklēšanu; un

16.17.7. identificējot jebkurus pieejas punktus, kuri netiek regulāri izmantoti, kuriem vienmēr jābūt aizvērtiem un aizslēgtiem.

16.18. l. aizsardzības līmenī jābūt iespējams pārmeklēt visus, kas vēlas iekļūt ostas iekārtā. Šādu pārbaužu, tai skaitā izlases pārbaužu, biežums jānosaka apstiprinātajā OIAP, un to jāapstiprina Dalībvalstij. Ja vien nav pamatota, ar aizsardzību saistīta iemesla, kuģa personālam nebūtu jāprasa pārmeklēt savus kolēģus vai to personiskās mantas. Jebkuru šādu pārmeklēšanu jāveic tā, lai pilnībā tiktu ievērotas indivīdu cilvēktiesības, saglabājot viņu elementāro cilvēcisko cieņu.

2. aizsardzības līmenis

16.19. 2.aizsardzības līmenī OIAP jānosaka piemērojamie papildu aizsardzības pasākumi, tai skaitā var:

16.19.1. norīkot papildu personālu pieejas vietu apsargāšanai un patrulēšanai pa barjeru perimetru;

16.19.2. ierobežot pieejas vietu skaitu ostas iekārtai, nosakot ieejas, kurām jābūt slēgtām un līdzekļus to atbilstošai aizsardzībai;

16.19.3. nodrošināt līdzekļus sagaidāmajai plūsmai caur pārējām pieejas vietām, piemēram, izmantojot aizsardzības barjeras;

16.19.4. palielināt cilvēku, personisko piederumu un transportlīdzekļu pārmeklēšanas biežumu;

16.19.5. liegt pieeju apmeklētājiem, kuri nevar uzrādīt pārbaudāmu attaisnojumu savai vēlmei iekļūt ostas iekārtā; un

16.19.6. izmantot patruļkuģus, lai palielinātu jūras puses aizsardzību.

3. aizsardzības līmenis

16.20. 3. aizsardzības līmenī, ostas iekārtai jāatbilst norādījumiem, ko izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem. OIAP detalizēti jānosaka aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta varētu veikt ciešā sadarbībā ar personām, kuras reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem un ar ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tai skaitā var:

16.20.1. uz laiku liegt pieeju visai ostas iekārtai vai tās daļai;

16.20.2. atļaut ieiet tikai personām, kas reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem;

16.20.3. pārtraukt gājēju vai transporta kustību visā ostas iekārtā vai tās daļā;

16.20.4. palielināt aizsardzības patruļas ostas iekārtā, ja piemērojams;

16.20.5. pārtraukt ostas darbības ostas iekārtā vai tās daļā:

16.20.6. norādīt kuģu pārvietošanos visā ostas iekārtā vai tās daļā; un

16.20.7. evakuēt visu ostas iekārtu vai tā daļu.

Aizliegtās zonas ostas iekārtā

16.21. OIAP jānosaka aizliegtās zonas ostas iekārtā, precizējot to lielumu, piemērošanas laiku un aizsardzības pasākumus, kas jāveic, lai kontrolētu ieeju tajās un lai kontrolētu tajās notiekošās darbības. Gadījumos, kad ir attiecīgi apstākļi, tajos būtu jāiekļauj arī pasākumi, lai nodrošinātu pagaidu aizliegto zonu drošu pārmeklēšanu, pirms un pēc šo zonu izveidošanas. Aizliegto zonu mērķis ir:

16.21.1. aizsargāt pasažierus, kuģa personālu, ostas iekārtas personālu un apmeklētājus, ieskaitot kuģa apmeklētājus;

16.21.2. aizsargāt ostas iekārtu;

16.21.3. aizsargāt kuģus, kas izmanto un apkalpo ostas iekārtu;

16.21.4. aizsargāt jūtīgas aizsardzības vietas un zonas ostas iekārtā;

16.21.5. aizsargāt aizsardzības un novērošanas aprīkojumu un sistēmas; un

16.21.6. aizsargāt kravu un kuģa krājumus no bojāšanās.

16.22. OIAP jānodrošina, lai visās aizliegtajās zonās būtu skaidri noteikti aizsardzības pasākumi, lai varētu kontrolēt:

16.22.1. ieeju personām;

16.22.2. transportlīdzekļu iebraukšanu, novietošanu, iekraušanu un izkraušanu;

16.22.3. kravas un kuģu krājumu pārvietošanu un izvietojumu; un

16.22.4. pārvadājumam nodoto bagāžu vai personiskās mantas.

16.23. OIAP jāparedz, ka visas aizliegtās zonas tiek skaidri marķētas, norādot, ka ieeja šajās zonās ir ierobežota un ka neatļauta atrašanās tajās tiks uzskatīta par aizsardzības pārkāpumu.

16.24. Kad ir uzstādītas automātiskās signalizācijas ierīces, tām jābrīdina kontroles centrs, kas, reaģējot uz signalizāciju, izziņo trauksmi.

16.25. Aizliegtās zonas var būt:

16.25.1. kuģa tiešā tuvumā, krasta un ūdens pusē;

16.25.2. iekāpšanas un izkāpšanas zonas, pasažieru un kuģa personāla aizturēšanas un pārbaudīšanas zonas, tai skaitā pārmeklēšanas vietas;

16.25.3. kravas un kuģa krājumu iekraušanas, izkraušanas vai izvietošanas vietas;

16.25.4. vietas, kurās tiek uzglabāta slepena aizsardzības informācija, tai skaitā kravas dokumentācija;

16.25.5. bīstamu preču un kaitīgu vielu uzglabāšanas vietas;

16.25.6. kuģu satiksmes vadības sistēmas kontroles telpas, navigācijas līdzekļi un ostas kontroles ēkas, ieskaitot aizsardzības un novērošanas kontroles telpas;

16.25.7. vietas, kurās tiek uzglabāts vai atrodas aizsardzības un novērošanas aprīkojums;

16.25.8. svarīgākās elektriskās, radio un telekomunikāciju, ūdens un citu sabiedrisko labierīcību iekārtas; un

16.25.9. citas ostas iekārtas zonas, kurās kuģiem, transportlīdzekļiem un personām ieeja ir ierobežota.

16.26. Ar attiecīgo iestāžu piekrišanu aizsardzības pasākumus drīkst paplašināt uz aizliegumiem bez atļaujas ieiet būvēs, no kurām iespējams novērot ostas iekārtu.

1.aizsardzības līmenis

16.27. 1.aizsardzības līmenī OIAP jānosaka aizliegtajām zonām piemērojamie aizsardzības pasākumi, tai skaitā:

16.27.1. nodrošinot ap aizliegtajām zonām pastāvīgas vai pagaidu barjeras, kuru standartus jāapstiprina Dalībvalstij;

16.27.2. nodrošinot ieejas vietas, kuras, kad tās darbojas, var kontrolēt apsardze un pēc tam tās var efektīvi aizslēgt vai aizšķērsot;

16.27.3. izsniedzot caurlaides, kuras jāuzrāda, lai pierādītu personas tiesības atrasties aizliegtajā zonā;

16.27.4. skaidri marķējot transportlīdzekļus, kuriem ļauts uzturēties aizliegtajā zonā;

16.27.5. nodrošinot sargus un patruļas;

16.27.6. nodrošinot automātiskās signalizācijas ierīces vai novērošanas aprīkojumu vai sistēmas, kas konstatētu neatļautu iekļūšanu vai kustību aizliegtajās zonās; un

16.27.7. kontrolējot ostas iekārtu izmantojošo kuģu apkārtnē esošo kuģu kustību.

2. aizsardzības līmenis

16.28. 2.aizsardzības līmenī OIAP jānosaka aizliegto zonu un ieeju tajās paaugstināta uzraudzība, kontroles biežums un intensitāte. OIAP jānosaka papildu aizsardzības pasākumi, tai skaitā var:

16.28.1. palielināt aizliegtās zonas norobežojošo barjeru vai nožogojumu efektivitāti, tai skaitā patruļu vai automātisko signalizācijas ierīču izmantošanu;

16.28.2. samazināt ieejas vietu skaitu aizliegtajās zonās un pastiprināt ieejas vietu kontroli pārējās ieejās;

16.28.3. ierobežot auto novietošanu piestātnē esošo kuģu tuvumā;

16.28.4. ieviest pagaidu ierobežojumus piekļūšanai slēgtajām zonām un attiecībā uz pārvietošanos un izvietošanos tajās;

16.28.5. izmantot nepārtrauktas uzraudzības un ieraksta novērošanas aprīkojumu;

16.28.6. palielināt patruļu skaitu un biežumu, tai skaitā patruļas ūdens pusē uz aizliegto zonu robežām un šo zonu teritorijā;

16.28.7. noteikt un ierobežot ieeju teritorijās ap aizliegtajām zonām; un

16.28.8. ieviest ierobežojumus, neatļaujot peldošiem līdzekļiem ieiet ostas iekārtu izmantojošo kuģu tuvumā esošajos ūdeņos.

3. aizsardzības līmenis

16.29. 3.aizsardzības līmenī ostas iekārtai jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdod personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem. OIAP detalizēti jāraksturo aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta varētu veikt ciešā sadarbībā ar tām un ar ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tai skaitā var:

16.29.1. nosacīt ostas iekārtas teritorijā papildus aizliegtās zonas aizsardzības incidenta tuvumā vai tuvu vietai, kur ir iespējami aizsardzības draudi, kurām piekļūšana ir atteikta; un

16.29.2. sagatavoties aizliegto zonu pārmeklēšanai vienlaicīgi ar ostas iekārtas vai tās daļas pārmeklēšanu.

Darbības ar kravu

16.30. Attiecībā uz kravas darbībām aizsardzības pasākumiem vajag:

16.30.1. aizsargāt no bojājumiem; un

16.30.2. aizkavēt kravu, kuras nav paredzētas pārvadāt, pieņemšanu un uzglabāšanu ostas iekārtā bez akceptēšanas.

16.31. Aizsardzības pasākumos jāiekļauj inventarizācijas kontroles procedūras ieejas vietās ostas iekārtā. Kad krava atrodas ostas iekārtā, ir jābūt iespējām noteikt, ka tā ir pārbaudīta un ir apstiprinājums tās iekraušanai kuģī vai pagaidu uzglabāšanai slēgtajā zonā, gaidot iekraušanu. Būtu lietderīgi aizliegt ievest kravu ostā, ja tai nav apstiprināts iekraušanas datums.

1. aizsardzības līmenis

16.32. 1.aizsardzības līmenī OIAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami darbību ar kravu laikā, tai skaitā var būt:

16.32.1. kravas, kravas pārvadāšanas vienību un kravas uzglabāšanas telpu parastās pārbaudes, pirms darbībām ar kravu un to laikā;

16.32.2. pārbaudes, lai nodrošinātu, ka ostas iekārtā ievestā krava atbilst preču pavadzīmei vai līdzvērtīgai kravas dokumentācijai;

16.32.3. transportlīdzekļu pārmeklēšana; un

16.32.4. zīmogu un citu metožu, kuras lieto lai novērstu kravas sabojāšanu pēc tās ievešanas ostas iekārtā un tās uzglabāšanas laikā, pārbaudes.

16.33. Kravas pārbaudes var veikt, izmantojot visus vai kādu no šiem paņēmieniem:

16.33.1. vizuālo un fizisko apskati; un

16.33.2. pielietojot caurskatīšanas/atklāšanas aprīkojumu, mehāniskās ierīces vai suņus.

16.34. Ja kravas plūsma ir regulāra vai atkārtojas, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks (KKAV) vai kuģa aizsardzības virsnieks (KAV), konsultējoties ar ostas iekārtu, drīkst noslēgt vienošanos ar kravas nosūtītājiem vai citiem atbildīgajiem par šādu kravu pārbaudīšanu, aizzīmogošanu, grafiku sastādīšanu, pavaddokumentu nodrošināšanu utt. Par šādu vienošanos jāinformē atbilstošais OIAV un jāsaņem tā piekrišana.

2. aizsardzības līmenis

16.35. 2.aizsardzības līmenī jānosaka papildu aizsardzības pasākumi, kas piemērojami kravas operāciju laikā, lai paaugstinātu kontroli, tai skaitā var:

16.35.1. veikt detalizētu ostas iekārtā esošās kravas, kravas transportēšanas vienību un kravas uzglabāšanas telpu pārbaudi;

16.35.2. intensificēt pārbaudes, ja piemērojams, lai nodrošinātu, ka ostas iekārtā tiek ievesta, pagaidām uzglabāta un pēc tam iekrauta kuģī tikai dokumentēta krava;

16.35.3. intensificēt transportlīdzekļu pārmeklēšanu; un

16.35.4. palielināt zīmogu un citu metožu, kuras lieto kravas sabojāšanas novēršanai, pārbaužu biežumu un pamatīgumu.

16.36. Detalizētas kravas pārbaudes var veikt, izmantojot visus vai kādu no šiem paņēmieniem:

16.36.1. palielinot kravas, kravas transportēšanas vienību un kravas uzglabāšanas telpu pārbaužu (vizuālo un fizisko pārbaužu) biežumu un rūpību;

16.36.2. palielinot caurskatīšanas/noteikšanas aprīkojuma, mehānisko iekārtu vai suņu izmantošanas biežumu;

16.36.3. saskaņojot paplašinātos aizsardzības pasākumus ar kravas nosūtītāju vai citām atbildīgām personām, papildus izstrādātajam līgumam un procedūrām.

3. aizsardzības līmenis

16.37. 3.aizsardzības līmenī ostas iekārtai, jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. OIAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem, un ar ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tai skaitā var:

16.37.1. ierobežot vai pārtraukt kravas pārvietošanu vai darbības visā ostas iekārtā vai tās daļā vai konkrētajos kuģos; un

16.37.2. pārbaudīt ostas iekārtā uzglabāto bīstamo kravu vai vielu inventarizācijas sarakstu un to izvietojumu.

Kuģa krājumu piegāde

16.38. Aizsardzības pasākumiem, kas piemērojami kuģu krājumu piegādei, ir:

16.38.1. jānodrošina kuģu krājumu pārbaude un iepakojuma integritāte;

16.38.2. jānovērš kuģu krājumu pieņemšana bez pārbaudes;

16.38.3. jānovērš krājumu sabojāšanu;

16.38.4. jānovērš kuģa krājumu pieņemšana bez pasūtījuma;

16.38.5. jānodrošina piegādes transportlīdzekļu pārmeklēšana; un

16.38.6. jānodrošina piegādes transportlīdzekļu eskorts ostas iekārtā.

16.39. Kuģiem, kuri regulāri izmanto ostas iekārtu, var būt lietderīgi ieviest ziņošanas procedūras par piegādātājām precēm, piegādes laiku un to dokumentēšanu, iesaistot kuģi, piegādātājus un ostas iekārtu. Vienmēr vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, vai piegādātajiem krājumiem ir pievienoti pierādījumi tam, ka tos ir pasūtījis kuģis.

1. aizsardzības līmenis

16.40. 1. aizsardzības līmenī OIAP jāievieš aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, lai kontrolētu kuģu krājumu piegādi, tai skaitā var:

16.40.1. pārbaudīt kuģu krājumus;

16.40.2. iepriekš informēt par kravas sastāvu, šoferi un transportlīdzekļa reģistrāciju; un

16.40.3. pārmeklēt piegādes transportlīdzekli.

16.41. Kuģa krājumu pārbaudes var veikt, izmantojot visus vai kādu no šiem paņēmieniem:

16.41.1. vizuālo un fizisko apskati; un

16.41.2. izmantojot caurskatīšanas/noteikšanas aprīkojumu, mehāniskās iekārtas vai suņus.

2. aizsardzības līmenis

16.42. 2.aizsardzības līmenī OIAP, lai paplašinātu kuģa krājumu piegādes kontroli, jānosaka piemērojamie papildu aizsardzības pasākumi, tai skaitā var:

16.42.1. veikt detalizētu kuģa krājumu pārbaudi;

16.42.2. veikt detalizētu piegādes transportlīdzekļu pārbaudi;

16.42.3. sazināties ar kuģa personālu, lai noskaidrotu, vai ir veikts pasūtījums preču pavadzīmē minētajām precēm, pirms to ievešanas ostā; un

16.42.4. veikt piegādes transportlīdzekļu eskortēšanu ostas iekārtā.

16.43. Detalizētas un intensīvas kuģa krājumu pārbaudes var veikt, izmantojot visus vai kādu no šiem paņēmieniem:

16.43.1. palielinot piegādes transportlīdzekļu pārmeklēšanas biežumu un rūpību;

16.43.2. palielinot caurskatīšanas/noteikšanas aprīkojuma, mehānisko iekārtu vai suņu izmantošanu; un

16.43.3. ierobežojot vai aizliedzot krājumu ievešanu, kuri neatstās ostas iekārtu noteiktā laikā.

3. aizsardzības līmenis

16.44. 3.aizsardzības līmenī ostas iekārtai jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. OIAP jāapraksta aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem, un ar ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tai skaitā sagatavojoties kuģa krājumu piegādes aizliegšanai vai pārtraukšanai visā ostas iekārtā vai tās daļā.

Darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu

16.45. OIAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, lai nodrošinātu pārvadājumam nodotās bagāžas (t.i., jebkuras bagāžas, tai skaitā personiskās mantas, kuras pārbaudes vai pārmeklēšanas laikā neatrodas pie pasažieriem vai kuģa personāla) atpazīšanu un pakļaušanu attiecīgai caurskatei, ieskaitot pārmeklēšanu, pirms tā tiek nogādāta ostas iekārtā un atkarīgi no uzglabāšanas noteikumiem, pirms tā tiek pārvietota no ostas iekārtas uz kuģi. Šādu bagāžu nav paredzēts pakļaut caurskatei gan ostas iekārtā, gan uz kuģa, un gadījumos, kad abi iepriekšminētie ir attiecīgi aprīkoti, atbildība par caurskatīšanu būtu jāuzņemas ostas iekārtai. Ļoti svarīga ir cieša sadarbība ar kuģi, un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu pēc caurskates ir drošas.

1. aizsardzības līmenis

16.46. 1. aizsardzības līmenī OIAP jāievieš aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, kad tiek veiktas darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu, lai nodrošinātu pārvadājumam nodotās bagāžas 100% caurskatīšanu vai pārmeklēšanu, kuros var iekļaut rentgenstarojuma izmantošanu.

2. aizsardzības līmenis

16.47. 2. aizsardzības līmenī OIAP jāievieš papildus aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, kad tiek veiktas darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu, kuros jāiekļauj visas pārvadājumam nodotās bagāžas 100% rentgenstarojuma caurskate ar rentgenstariem.

3. aizsardzības līmenis

16.48. 3. aizsardzības līmenī, ostas iekārtai, jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. OIAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem un ar ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tai skaitā var:

16.48.1. pakļaut šādu bagāžu daudz rūpīgākai caurskatei, piemēram, caurskatei ar rentgenstariem no vismaz diviem dažādiem leņķiem;

16.48.2. sagatavoties aizliegt vai pārtraukt darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu; un

16.48.3. atsacīties pieņemt pārvadājumam nodoto bagāžu ostas iekārtā.

Ostas iekārtas aizsardzības uzraudzība

16.49. Ostas iekārtas aizsardzības organizācijai jāspēj nepārtraukti uzraudzīt ostas iekārta un tās tuvākās pieejas no krasta un ūdens, tai skaitā nakts laikā un sliktas redzamības apstākļos, kā arī ostas iekārtas aizliegtās zonas, ostas iekārtā esošos kuģus un teritorijas ap kuģiem. Šādā uzraudzībā var iekļaut:

16.49.1. apgaismojumu;

16.49.2. apsardzi, tai skaitā kājnieku, transporta un ūdens patruļas; un

16.49.3. automātiskās signalizācijas ierīces un novērošanas iekārtas.

16.50. Kad tiek lietotas automātiskās trauksmes signālierīces, tām jāaktivizē skaņas un/vai vizuālās trauksmes signāls vietā, kas tiek nepārtraukti pārraudzītas vai uzraudzītas.

16.51. OIAP jānosaka procedūras un aprīkojums, kas nepieciešams katrā aizsardzības līmenī, un līdzekļi, kā nodrošināt uzraudzības aprīkojuma nepārtrauktu darbību, tai skaitā ņemot vērā iespējamās laika apstākļu un strāvas pārrāvuma izraisītās sekas.

1. aizsardzības līmenis

16.52. 1. aizsardzības līmenī OIAP jānosaka piemērojamie aizsardzības pasākumi, apvienojot un kombinējot apgaismojumu, uzraugus, sardzi vai izmantojot aizsardzības un novērošanas aprīkojumu, lai ļautu ostas iekārtas aizsardzības personālam:

16.52.1. novērot ostas iekārtu kopumā, tai skaitā ieejas no krasta un ūdens puses;

16.52.2. novērot ieejas punktus, barjeras un aizliegtās zonas, un

16.52.3. ļautu ostas iekārtas personālam uzraudzīt teritoriju un kustību ap ostas iekārtu izmantojošiem kuģiem, tai skaitā apgaismojuma palielināšanu, izmantojot kuģa apgaismojumu.

2. aizsardzības līmenis

16.53. 2.aizsardzības līmenī OIAP jānosaka papildus piemērojamie aizsardzības pasākumi, lai palielinātu uzraudzības un novērošanas iespējas, tai skaitā var:

16.53.1. palielināt apgaismojuma un novērošanas aprīkojuma darbības pārklājumu un intensitāti, tai skaitā nodrošinot apgaismojuma un novērošanas aprīkojuma papildu pārklājumu;

16.53.2. palielināt kājnieku, transporta un patruļu biežumu uz ūdens, un

16.53.3. nozīmēt papildu aizsardzības personālu uzraudzīšanai un patrulēšanai.

3. aizsardzības līmenis

16.54. 3.aizsardzības līmenī, ostas iekārtai, jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem. OIAP detalizēti jāraksturo aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta varētu veikt cieša sadarbībā ar personām, kuras reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem un ar ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tai skaitā var:

16.54.1. ieslēgt visu ostas iekārtas apgaismojumu vai apgaismojot tās apkārtni;

16.54.2. ieslēgt visas novērošanas ierīces, kas spēj ierakstīt darbības ostas iekārtā vai tās tuvumā; un

16.54.3. maksimāli palielināt šādu novērošanas ierīču nepārtrauktā ieraksta laiku.

Aizsardzības līmeņu atšķirības

16.55. OIAP jānosaka ostas iekārtai piemērojamās procedūras un aizsardzības pasākumus gadījumos, kad ostas iekārtai noteikts zemāks aizsardzības līmenis nekā tas ir piemērots kuģim.

Kodeksā neregulētie pasākumi

16.56. OIAP jānosaka ostas iekārtai piemērojamās procedūras un aizsardzības pasākumi gadījumos, kad:

16.56.1. tā sadarbojas ar kuģi, kurš pirms tam ir bijis tādas valsts ostā, kas nav Dalībvalsts;

16.56.2. tā sadarbojas ar kuģi, kuram šo Kodeksu nepiemēro; un

16.56.3. tā sadarbojas ar fiksētajām vai peldošajām platformām vai mobilajām urbšanas ierīcēm jūrā.

Aizsardzības deklarācija

16.57. OIAP jānosaka procedūras, kuras jāievēro gadījumos, kad pēc Dalībvalsts norādījumiem OIAV pieprasa Aizsardzības deklarāciju vai kad AD pieprasa kuģis.

Audits, izvērtēšana un grozījumi

16.58. OIAP jānosaka veids, kā OIAV paredzējis pārbaudīt OIAP un tā efektivitāti un procedūras, kuras sekos pēc izvērtēšanas, koriģēšanas un grozījumu veikšanas.

16.59. OIAP izvērtēšanu jāatstāj OIAV pārziņā. Turklāt to jāizvērtē:

16.59.1. ja OIAN attiecībā uz ostas iekārtu ir mainījies;

16.59.2. ja neatkarīgs OIAP audits vai Dalībvalsts, pārbaudot ostas iekārtas aizsardzības organizāciju, konstatē trūkumus organizācijā vai apšauba svarīgu apstiprinātā OIAP sastāvdaļu atbilstību;

16.59.3. pēc aizsardzības incidentiem vai draudiem saistībā ar ostas iekārtu; un

16.59.4. pēc ostas iekārtas īpašnieka vai tās pārvaldes maiņas.

16.60. Pēc plāna izvērtēšanas OIAV var ierosināt izdarīt attiecīgos grozījumus apstiprinātajā plānā. Grozījumi OIAP, kas skar:

16.60.1. ierosinātās izmaiņas, kas varētu būtiski mainīt pieņemto veidu, kā tiek veikta ostas iekārtas aizsardzības uzturēšana; un

16.60.2. pastāvīgo barjeru, aizsardzības un novērošanas aprīkojuma un sistēmu utt., kas iepriekš tika uzskatītas par ostas iekārtas aizsardzības uzturēšanai svarīgiem elementiem, noņemšanu, mainīšanu vai aizvietošanu;

ir jāiesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai Dalībvalstij, kas ir apstiprinājusi sākotnējo OIAP. Šādu apstiprinājumu Dalībvalsts, vai tās vārdā, drīkst dot gan ar, gan bez ierosināto priekšlikumu grozīšanas. Apstiprinot OIAP, Dalībvalstij jānosaka arī tās procesuālās vai fiziskās izmaiņas, kas jāiesniedz tai apstiprināšanai.

Ostas iekārtas aizsardzības plāna

apstiprināšana

16.61. OIAP ir jābūt attiecīgās Dalībvalsts apstiprinātam, kurai jānosaka atbilstošas procedūras, lai noteiktu kārtību, kādā notiek:

16.61.1. OIAP iesniegšana;

16.61.2. OIAP izskatīšana;

16.61.3. OIAP apstiprināšana ar vai bez grozījumiem;

16.61.4. iesniegto grozījumu izskatīšana pēc apstiprināšanas, un

16.61.5. apstiprinātā OIAP atbilstības pārbaužu un auditu procedūras.

Visos posmos ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu OIAP satura konfidencialitāti.

Paziņojums par ostas iekārtas atbilstību

16.62. Dalībvalsts, kuras teritorijā ostas iekārta atrodas, drīkst izdot atbilstošu Paziņojumu par ostas iekārtas atbilstību (POIA), norādot:

16.62.1. ostas iekārtu;

16.62.2. ka ostas iekārta atbilst XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem;

16.62.3. POIA derīguma termiņu, kuru jānosaka Dalībvalstij, bet ne ilgāku par pieciem gadiem; un

16.62.4. Dalībvalsts ieviestos turpmākos pārbaudes pasākumus un apstiprinājumu, kad tādi tiek veikti.

16.63. Paziņojums par ostas iekārtas atbilstību ir jāsastāda pēc šīs Kodeksa daļas pielikumā dotās veidlapas parauga. Ja šis paziņojums nav sastādīts ne angļu, ne spāņu, ne franču valodā, tad Dalībvalsts, ja tā to uzskata par atbilstošu, var pievienot tulkojumu vienā no šīm valodām.

17. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks

Vispārīgie jautājumi

17.1. Tajos izņēmuma gadījumos, kad kuģa aizsardzības virsniekam rodas šaubas par identifikācijas dokumentu derīgumu personām, kas oficiāla iemesla dēļ vēlas uzkāpt uz kuģa, šī jautājuma noskaidrošanā ostas iekārtas aizsardzības virsniekam ir jāsniedz palīdzība.

17.2. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks neatbild par ikdienas darba gaitā veikto identitātes apstiprinājumu personām, kas vēlas uzkāpt uz kuģa.

Papildu norādījumi ir doti 15., 16. un 18. punktā.

18. Ostas iekārtas aizsardzības mācības, treniņi un vingrinājumi

Mācības

18.1. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam jābūt zināšanām un apmācītam dažos vai, ja piemērojams, visos šādos jautājumos:

18.1.1. aizsardzības vadība;

18.1.2. atbilstošās starptautiskās konvencijas, kodeksi un rekomendācijas;

18.1.3. atbilstošie valsts likumi un noteikumi;

18.1.4. citu aizsardzības organizāciju pienākumi un funkcijas;

18.1.5. ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma metodes;

18.1.6. kuģa un ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes un apskates metodes;

18.1.7. kuģa un ostas darbība un apstākļi;

18.1.8. kuģa un ostas iekārtas aizsardzības pasākumi;

18.1.9. gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana, un nejaušību plānošana;

18.1.10. apmācības metodes aizsardzības treniņu un apmācības jautājumos, ieskaitot aizsardzības pasākumus un procedūras;

18.1.11. slepenas aizsardzības informācijas un aizsardzības sakaru izmantošana;

18.1.12. zināšanas par pašreizējiem aizsardzības draudiem un to veidiem;

18.1.13. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšana un atrašana;

18.1.14. personu, kuras varētu apdraudēt aizsardzību, īpašību un uzvedības paradumu atpazīšana, viņus nediskriminējošā veidā;

18.1.15. aizsardzības pasākumu apiešanai izmantojamos paņēmienus;

18.1.16. aizsardzības aprīkojums un sistēmas un to darbības ierobežojumi;

18.1.17. auditu, pārbaužu, kontroles un uzraudzības veikšanas metodes;

18.1.18. fiziskas pārmeklēšanas un neuzkrītošas apskates paņēmieni;

18.1.19. aizsardzības treniņi un vingrinājumi, tai skaitā treniņi un vingrinājumi uz kuģiem; un

18.1.20. aizsardzības treniņu un vingrinājumu novērtējums.

18.2. Ostas iekārtas personālam, kam uzdoti konkrēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, jābūt zināšanām un apmācītam dažos vai, ja piemērojams, visos šādos jautājumos:

18.2.1. zināšanas par pašreizējiem aizsardzības draudiem un to veidiem;

18.2.2. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšana un atrašana;

18.2.3. personu, kuras varētu apdraudēt aizsardzību, īpašību un uzvedības paradumu atpazīšana, viņus nediskriminējošā veidā;

18.2.4. aizsardzības pasākumu apiešanai izmantojamie paņēmieni;

18.2.5. pūļa vadība un kontroles paņēmieni;

18.2.6. aizsardzības sakari;

18.2.7. aizsardzības aprīkojuma un sistēmu darbība;

18.2.8. aizsardzības aprīkojuma un sistēmu pārbaude, kalibrēšana un uzturēšana;

18.2.9. pārbaužu, kontroles un uzraudzības paņēmieni; un

18.2.10. personu, personisko piederumu, bagāžas, kravas un kuģa krājumu fiziskas apskates paņēmieni.

18.3. Visam pārējam ostas iekārtas personālam jābūt pietiekamām zināšanām un informētam par atsevišķiem vai, ja piemērojams, par visiem OIAP noteikumiem, tai skaitā par:

18.3.1. dažādu aizsardzības līmeņu nozīmi un atbilstošām prasībām;

18.3.2. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšanu un atrašanu;

18.3.3. personu, kas varētu apdraudēt aizsardzību, īpašību un uzvedības paradumu atpazīšanu; un

18.3.4. aizsardzības pasākumu apiešanai izmantotajiem paņēmieniem.

Treniņi un vingrinājumi

18.4. Treniņu un vingrinājumu mērķis ir nodrošināt ostas iekārtas personāla prasmi izpildīt visus tam uzdotos aizsardzības pienākumus visos aizsardzības līmeņos un konstatēt jebkurus ar aizsardzību saistītos trūkumus, kuri jānovērš.

18.5. Lai nodrošinātu ostas iekārtas aizsardzības plāna noteikumu efektīvu ieviešanu, treniņi jāorganizē vismaz reizi trijos mēnešos, ja vien īpaši apstākļi nenosaka citādi. Šajos treniņos jāpārbauda plāna atsevišķi elementi, piemēram, 15.11. pantā minētie aizsardzības draudi.

18.6. Dažāda veida vingrinājumi, kuros kopā ar Dalībvalsts attiecīgajām institūcijām drīkst iekļaut ostas iekārtas aizsardzības virsnieka un kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka vai kuģa aizsardzības virsnieka piedalīšanos, ja iespējams, jāveic vismaz vienu reizi kalendārā gada laikā, ar ne vairāk kā 18 mēnešu intervālu. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku vai kuģu aizsardzības virsnieku līdzdalību kopējos vingrinājumos, vajadzētu pieprasīt, ņemot vērā kuģa aizsardzības un operāciju specifiku. Šādu vingrinājumu laikā jāpārbauda sakari, sadarbība, pieejamie resursi un reaģēšanas spējas. Šie vingrinājumi var būt:

18.6.1. pilnā apjomā vai tiešā veidā;

18.6.2. galda spēļu modulēšana vai seminārs; vai arī

18.6.3. kombinācija ar citiem vingrinājumiem, piemēram, meklēšanas un glābšanas vai reaģēšanas trauksmes gadījumā, vingrinājumiem.

19. Kuģu pārbaudes un sertifikācija

Papildu norādījumu nav.

1 Attiecas uz atbilstošo pasākumu ieviešanu, lai paaugstinātu tādu kuģu, ostas iekārtu, mobilo urbšanas iekārtu jūrā un nostiprinātu un peldošo platformu aizsardzību, uz kuriem neattiecas 1974. gada SOLAS konvencijas XI-2 nodaļa, ko pieņēma Konference par kuģošanas aizsardzību ar tās 7. rezolūciju.

2 Atsauce uz "Starptautiskās jūras organizācijas turpmākā darbība attiecībā uz kuģošanas aizsardzības paplašināšanu", kas tika pieņemta ar Kuģošanas aizsardzības konferences 3. rezolūciju, kurā, cita starpā, Organizācija tika aicināta pārstrādāt Asamblejas rezolūciju A.890(21) par minimālās apkalpes principiem. Šīs pārstrādes rezultātā varētu tikt grozīts V/14 noteikums.

3 Kā tas ir spēkā šī Kodeksa pieņemšanas brīdī.

4 Atsauce uz "Starptautiskās jūras organizācijas turpmākā darbība attiecībā uz kuģošanas aizsardzības paplašināšanu", kas tika pieņemta ar Kuģošanas aizsardzības konferences 3. rezolūciju, kurā, cita starpā, Organizācija tika aicināta pārstrādāt Asamblejas rezolūciju A.787(19) un A.882(21) par ostas valsts kontroles procedūrām.

5Skatīt SOLAS 74, ar grozījumiem, I/19 un IX/6.2. noteikumu, 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku, kas grozīta ar 1988. gada Protokolu, 21. pantu, 5. un 6. pantu, I Pielikuma 8A noteikumu, MARPOL 73/78, ar grozījumiem, II Pielikuma 15. noteikumu, STCW 78, ar grozījumiem, X. pantu un SJO Asamblejas rezolūcijas A.787(19) un A.882 (21).

6 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 1988.gada Protokols.

7 Attiecas uz Starptautiskās jūras organizācijas turpmāko darbu attiecībā uz kuģošanas aizsardzības veicināšanu un atbilstošu pasākumu ieviešanu, lai paaugstinātu kuģu, ostas iekārtu, mobilo urbšanas iekārtu jūrā, uz vietas un peldošo platformu, uz kurām neattiecas SOLAS 1974 Konvencijas XI-2 noteikums, aizsardzību, ko pieņēma ar Jūras aizsardzības konferences 3. rezolūciju.