Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 04.12.2020. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.189

Rīgā 2002.gada 21.maijā (prot. Nr.21 14.§)
Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskajām vielām
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 12.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības nodarbināto aizsardzībai pret risku viņu drošībai un veselībai (turpmāk — risks), kas rodas vai var rasties, saskaroties ar bioloģiskajām vielām darba vietā.

2. Bioloģiskās vielas ir bioloģiskie aģenti — mikroorganismi (vienas šūnas vai bezšūnu organismi, kas spēj vairoties vai pārnest ģenētisko materiālu), arī ģenētiski pārveidoti mikroorganismi, šūnu kultūras (laboratorijas apstākļos izaudzētas šūnas, kurām ir daudzšūnu organisma izcelsme) un cilvēka endoparazīti, kuri var būt infekcijas slimību izraisītāji vai kuri var izraisīt invāziju, alerģiju vai saindēšanos (turpmāk — veselības traucējums), vai kuru dēļ cilvēks var kļūt par slimības izraisītāja nēsātāju (turpmāk — bioloģiskie aģenti).

3. Noteikumi neattiecas uz nodarbināto aizsardzību pret risku, kas rodas vai var rasties, saskaroties ar ektoparazītiem, kukaiņiem, dzīvnieku izcelsmes bioloģisko materiālu, augu alergēniem un toksīniem.

4. Bioloģiskos aģentus, ņemot vērā to spējas izraisīt veselības traucējumu, klasificē četrās riska grupās:

4.1. 1.grupas bioloģiskais aģents — bioloģiskais aģents, kura spēja izraisīt veselības traucējumu ir maz ticama un pret kura iedarbību iespējami efektīvi profilakses pasākumi un ārstēšana;

4.2. 2.grupas bioloģiskais aģents — bioloģiskais aģents, kas var izraisīt veselības traucējumu un var būt bīstams nodarbinātajiem, bet iespēja, ka tas radīs draudus citiem cilvēkiem, ir maza. Pret tā iedarbību iespējami efektīvi profilakses pasākumi un ārstēšana;

4.3. 3.grupas bioloģiskais aģents — bioloģiskais aģents, kas var izraisīt smagu veselības traucējumu (veselības traucējums, kas norit ar izteiktu subjektīvu veselības pasliktināšanos un objektīvi konstatējamiem izteiktiem dzīvību apdraudošiem organisma funkciju traucējumiem) un ir bīstams nodarbinātajam. Pastāv risks, ka tas radīs draudus citiem cilvēkiem. Pret tā iedarbību iespējami efektīvi profilakses pasākumi un ārstēšana;

4.4. 4.grupas bioloģiskais aģents — bioloģiskais aģents, kas var izraisīt smagu veselības traucējumu un ir bīstams nodarbinātajam. Pastāv liels risks, ka tas radīs draudus citiem cilvēkiem. Nav iespējami efektīvi profilakses pasākumi un ārstēšana.

5. Ja, klasificējot bioloģisko aģentu, rodas šaubas, kurā riska grupā tas iekļaujams, to iekļauj grupā ar visaugstāko riska pakāpi.

6. Ja bioloģiskie aģenti atbilstoši klasifikācijai (1.pielikums) nav iekļaujami 2., 3. vai 4.grupā, tas nenozīmē, ka tie pieder pie 1.grupas. Šādus bioloģiskos aģentus iekļauj 1.grupā tādā gadījumā, ja ir pierādījumi, ka bioloģiskā aģenta spēja izraisīt veselības traucējumu cilvēkam ir maz ticama un pret tā iedarbību ir efektīvi profilakses pasākumi un ārstēšana.

7. Visus vīrusus, kas jau ir izdalīti cilvēka organismā, bet nav novērtēti un nav minēti šo noteikumu 1.pielikumā, uzskata vismaz par 2.grupas bioloģiskajiem aģentiem, izņemot gadījumus, ja ir pierādījumi, ka attiecīgo vīrusu spēja izraisīt cilvēka veselības traucējumu ir maz ticama.

8. Par šo noteikumu ievērošanu atbild darba devējs.

9. Noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija, bet atsevišķas kontroles funkcijas veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija (turpmāk — uzraudzības un kontroles institūcijas) saskaņā ar to nolikumiem.

(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.309; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1107)

II. Riska novērtēšana

10. Darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina riska novērtēšanu uzņēmuma darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides riska novērtēšanas sistēmas ietvaros.

11. Ja, veicot darba vietu pārbaudi, konstatē, ka bioloģiskie aģenti rada vai var radīt risku, to novērtē, nosakot bioloģisko aģentu iedarbības veidu, pakāpi un ilgumu.

12. Ja darbs saistīts ar vairākiem bioloģiskajiem aģentiem, risku novērtē, ņemot vērā visus darbā lietotos bioloģiskos aģentus.

13. Risku novērtē ne retāk kā reizi gadā, kā arī ja darba vidē radušās pārmaiņas, kuras var ietekmēt nodarbinātā drošību un veselību.

14. Novērtējot risku, ņem vērā:

14.1. bioloģisko aģentu klasifikāciju;

14.2. uzraudzības un kontroles institūciju ieteikumus par bioloģisko aģentu kontroli, lai nodrošinātu nodarbinātā veselības aizsardzību, ja nodarbinātais darba procesā ir vai var tikt pakļauts bioloģisko aģentu iedarbībai;

14.3. informāciju par slimībām, ar kurām nodarbinātie var saslimt, pildot darba pienākumus;

14.4. potenciālos alerģiskos un toksiskos efektus, kas var rasties, pildot darba pienākumus;

14.5. informāciju par nodarbinātajiem konstatētajām arodslimībām un ar darbu saistītajām slimībām;

14.6. bioloģisko aģentu pastiprināto ietekmi uz tiem nodarbinātajiem, kuru uzņēmīgumu pret slimībām var ietekmēt agrāk pārciesta slimība, medikamentu lietošana, imūnsistēmas nepietiekamība, grūtniecība vai barošana ar krūti u.tml.

15. Darba devējs pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma sniedz informāciju par riska novērtēšanu uzņēmumā.

III. Riska novēršana un samazināšana

16. Ja iespējams, darba devējs darba procesā neizmanto šo noteikumu 1.pielikumā minētos bioloģiskos aģentus, bet aizstāj tos ar bioloģiskajiem aģentiem, kas nodarbināto veselībai nav bīstami vai saskaņā ar zinātnes atziņām ir mazāk bīstami.

17. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem un darba vietu pārbaudē gūto informāciju, darba devējs nosaka:

17.1. darba vietas, kurās nodarbinātie ir vai var tikt pakļauti bioloģisko aģentu ietekmei;

17.2. nodarbinātos, kuri ir vai var tikt pakļauti bioloģisko aģentu ietekmei;

17.3. pasākumus, ko veic, lai novērstu vai samazinātu bioloģisko aģentu radīto risku.

18. Ja riska novērtēšanā konstatē, ka nodarbināto drošībai un veselībai ir risks, darba devēja pienākums ir to novērst, bet, ja, ņemot vērā konkrētā darba specifiku, tehniski nav iespējams to izdarīt, darba devējs līdz minimumam samazina risku, veicot šādus pasākumus:

18.1. ierobežo to nodarbināto skaitu, kuri darba vietās ir vai var tikt pakļauti bioloģisko aģentu iedarbībai;

18.2. darba procesu un tā kontroli organizē tā, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu bioloģisko aģentu izdalīšanos darba vidē;

18.3. veic kolektīvos aizsardzības pasākumus vai, ja bioloģisko aģentu ietekmi uz nodarbināto nav iespējams novērst, izmantojot citus līdzekļus, nodrošina nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

18.4. nodrošina higiēniskā un epidēmiskās drošības režīma ievērošanu darba vietās, lai novērstu vai samazinātu bioloģisko aģentu nejaušas pārnešanas vai izplūdes iespēju;

18.5. uzstāda bioloģiskās bīstamības brīdinājuma zīmi un citas drošības zīmes darba vietās, kur iespējama saskare ar bioloģiskajiem aģentiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par drošības zīmju lietošanu darba vietās;

18.6. izstrādā nodarbināto evakuācijas plānu un rīcības plānu neparedzēti augsta piesārņojuma un citās ārkārtas situācijās, kas saistītas ar bioloģisko aģentu iedarbību;

18.7. ja nepieciešams un tehniski iespējams, izmanto atbilstošas periodiskas vai nepārtrauktas kontroles metodes bioloģisko aģentu noteikšanai darba vidē, lai laikus konstatētu to noplūdi (piemēram, bioloģiskā aģenta izplūšana vidē, izkļūšana no traukiem un tehnoloģiskajām iekārtām);

18.8. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina bioloģiskos aģentus saturošu atkritumu ātru un drošu savākšanu, uzglabāšanu un iznīcināšanu, lietojot no atbilstoša materiāla izgatavotus noslēdzamus, īpaši marķētus konteinerus, uz kuriem norādīts to saturs;

18.9. nodrošina bioloģisko aģentu drošu uzglabāšanu, transportēšanu un pārkraušanu darba vietā;

18.10. slēdz ar testēšanas laboratoriju, kura akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un par kuru Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", līgumu par cilvēku vai dzīvnieku audu paraugu ņemšanu, apstrādāšanu un testēšanu.

(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.309; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1107)

19. Ja nodarbinātie darba vietā strādā ar bioloģiskajiem aģentiem, kas apdraud nodarbināto drošību un veselību, darba devējs nodrošina:

19.1. lai nodarbinātie riska zonā nedzertu, neēstu un nesmēķētu;

19.2. piemērotas mazgāšanās un tualetes telpas, kurās ir ierīces acu mazgāšanai un ādas antiseptiskie līdzekļi;

19.3. nodarbināto apgādi ar aizsargapģērbu un citiem nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

19.4. darba aizsargapģērba uzglabāšanu atsevišķi no nodarbinātā personīgā apģērba un darba aizsargapģērba mazgāšanu atbilstošās iekārtās atsevišķi no citiem apģērbiem;

19.5. lai darba aizsargapģērbs un citi individuālie aizsardzības līdzekļi netiktu iznesti ārpus uzņēmuma teritorijas;

19.6. individuālo aizsardzības līdzekļu uzglabāšanu īpaši šim nolūkam paredzētā vietā, to regulāru pārbaudi un tīrīšanu, bojāto un nolietoto ierīču savlaicīgu salabošanu vai nomaiņu ar jaunām ierīcēm.

20. Aizsargapģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus, uz kuriem var būt nonākuši bioloģiskie aģenti, uzglabā atsevišķi no pārējiem apģērbiem. Darba devējs nodrošina šo apģērbu un aizsardzības līdzekļu dezinfekciju un tīrīšanu vai, ja nepieciešams, iznīcināšanu.

21. Izdevumus, kas saistīti ar individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, arī aizsargapģērba remontu, pārbaudi, tīrīšanu, dezinfekciju un iznīcināšanu, sedz darba devējs.

IV. Bioloģisko aģentu iedarbībai pakļauto nodarbināto saraksts

22. Darba devējs nodrošina:

22.1. nodarbināto saraksta sastādīšanu. Sarakstā norāda nodarbinātos, kuru darbs saistīts ar 3. un 4.grupas bioloģiskajiem aģentiem, kā arī informāciju (rakstiski vai elektroniski) par veiktā darba veidu, bioloģisko aģentu, tā iedarbības veidu un ilgumu;

22.2. negadījumu uzskaiti, kuros notikusi vai varēja notikt 3. vai 4.grupas bioloģiskā aģenta noplūde, kas izraisījusi vai varēja izraisīt cilvēku veselības traucējumu, kā arī norāda nodarbinātos, kuri saistīti ar negadījumu (informāciju dokumentē rakstiski vai elektroniski).

23. Darba devējs šo noteikumu 22.punktā minētos dokumentus uzglabā 10 gadus pēc tam, kad nodarbinātie ir pārtraukuši darbu ar bioloģiskajiem aģentiem. Beidzoties noteiktajam laikposmam, dokumentus likumā noteiktajā kārtībā nodod arhīvā, izņemot šo noteikumu 24.punktā minētos gadījumus.

24. Dokumentus, kas minēti šo noteikumu 22.punktā, pēc pēdējās zināmās bioloģisko aģentu iedarbības darba devējs uzglabā 45 gadus un, beidzoties noteiktajam laikposmam, dokumentus likumā noteiktajā kārtībā nodod arhīvā, ja bioloģiskā aģenta iedarbība var izraisīt veselības traucējumu un:

24.1. iedarbība saistīta ar bioloģiskajiem aģentiem, par kuriem zināms, ka tie spēj izraisīt paliekošas vai latentas infekcijas;

24.2. veselības traucējums nav diagnosticējams pirms tā pazīmju parādīšanās;

24.3. bioloģiskajam aģentam pirms veselības traucējuma pazīmju parādīšanās ir ilgstošs inkubācijas periods;

24.4. pēc atbilstošas ārstēšanas veselības traucējums ilgstoši pēc noteikta vai nenoteikta laika recidivē (atkārtojas);

24.5. bioloģiskā aģenta iedarbībai var būt ilglaicīgas komplikācijas.

25. Dokumenti, kas minēti šo noteikumu 22.punktā, ir pieejami primārās veselības aprūpes ārstam, uzraudzības un kontroles institūcijām, darba aizsardzības jautājumos kompetentai institūcijai, darba aizsardzības speciālistam un nodarbinātā uzticības personai.

26. Katram nodarbinātajam ir tiesības saņemt šo noteikumu 22.punktā minēto informāciju, kas attiecas tieši uz viņu.

27. Ja uzņēmumu likvidē, šo noteikumu 22.punktā minētos dokumentus un šo noteikumu VIII nodaļā minētos medicīniskos datus uzglabā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

V. Uzraudzības un kontroles institūciju informēšana

28. Ja pēc riska novērtēšanas darba devējs konstatē, ka pastāv risks nodarbināto drošībai un veselībai, darba devējs pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma sniedz informāciju par:

28.1. riska novērtēšanas rezultātiem;

28.2. darbībām, kuru laikā nodarbinātie bija pakļauti vai, iespējams, bija pakļauti bioloģisko aģentu iedarbībai;

28.3. bioloģisko aģentu iedarbībai pakļauto nodarbināto skaitu;

28.4. veiktajiem darba aizsardzības un preventīvajiem pasākumiem, informāciju par darba procesu un metodēm;

28.5. uzņēmumā izmantotajiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

28.6. darba aizsardzības speciālistu un viņa pilnvarām;

28.7. rīcības plānu avārijas situācijā, lai aizsargātu nodarbinātos no 3. vai 4.grupas bioloģisko aģentu iedarbības, kas varētu notikt bioloģiskā aģenta noplūdes dēļ.

29. Darba devējs iesniedz uzraudzības un kontroles institūcijās:

29.1. sākotnējo paziņojumu vismaz 30 dienas pirms darba uzsākšanas, ja viņš pirmo reizi gatavojas strādāt ar 2., 3. vai 4.grupas bioloģiskajiem aģentiem;

29.2. atkārtotu paziņojumu, ja ir mainījusies sākotnējā paziņojumā norādītā informācija vai ir notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē.

30. Laboratorijas iesniedz uzraudzības un kontroles institūcijās tikai sākotnējo paziņojumu 30 dienas pirms darba uzsākšanas, ja tās:

30.1. sniedz diagnostikas pakalpojumus, kas saistīti ar 4.grupas bioloģiskajiem aģentiem;

30.2. pirmo reizi gatavojas strādāt ar kādu citu 4.grupas bioloģisko aģentu un jebkuru citu jaunu 3.grupas bioloģisko aģentu, un darba devējs pats ir klasificējis šos bioloģiskos aģentus atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

31. Darba devējs šo noteikumu 29. un 30.punktā minētajos paziņojumos norāda šādu informāciju:

31.1. darba devēja rekvizīti (nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

31.2. darba aizsardzības speciālists un viņa pilnvaras;

31.3. vieta, kur tiek veikts darbs ar bioloģiskajiem aģentiem;

31.4. riska novērtēšanas rezultāti;

31.5. bioloģiskā aģenta suga;

31.6. paredzētie darba aizsardzības un preventīvie pasākumi.

32. Darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nekavējoties informē attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju par visiem negadījumiem, kas varētu būt radījuši bioloģiskā aģenta noplūdi un kas varētu izraisīt smagu cilvēka veselības traucējumu atbilstoši 3. un 4.grupas bioloģisko aģentu iedarbībai.

VI. Darba aizsardzības prasības ārstniecības iestādēs un veterinārās aprūpes iestādēs (izņemot diagnostikas laboratorijas)

33. Novērtējot risku ārstniecības iestādēs un veterinārās aprūpes iestādēs (izņemot diagnostikas laboratorijas), darba devējs papildus norāda:

33.1. iespējamo bioloģisko aģentu klātbūtni cilvēkos vai dzīvniekos, kā arī no tiem ņemtajos materiālos un paraugos;

33.2. draudus, ko rada bioloģiskie aģenti, kuru klātbūtne cilvēkos vai dzīvniekos, kā arī no tiem ņemtajos materiālos un paraugos ir zināma vai par kuru klātbūtni ir aizdomas;

33.3. risku, kas saistīts ar darba raksturu.

34. Lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību, ārstniecības iestādēs un veterinārās aprūpes iestādēs (izņemot diagnostikas laboratorijas), darba devējs veic šādus pasākumus:

34.1. dezinfekciju;

34.2. nosaka kārtību, kādā rīkojas ar bioloģiskos aģentus saturošiem atkritumiem un veic to likvidāciju.

35. Lai līdz minimumam samazinātu citu cilvēku vai dzīvnieku inficēšanās risku, izolatoros, kur atrodas cilvēki vai dzīvnieki, kas ir inficējušies vai pastāv varbūtība, ka ir inficējušies ar 3. vai 4. grupas bioloģiskajiem aģentiem, izvēlas situācijai atbilstošus izolācijas pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

VII. Īpaši pasākumi attiecībā uz laboratorijām, dzīvniekiem paredzētajām telpām un rūpnieciskiem procesiem

36. Laboratorijās, arī diagnostikas laboratorijās, un telpās, kurās ir ievietoti ar 2., 3. vai 4.grupas bioloģiskajiem aģentiem tīši inficēti laboratorijas dzīvnieki vai kuri ir šādu bioloģisko aģentu pārnēsātāji, vai par kuriem ir aizdomas, ka tie ir šādu bioloģisko aģentu pārnēsātāji, veic šādus pasākumus:

36.1. nosaka izolācijas pakāpi atbilstoši riska pakāpei:

36.1.1. strādājot ar 2.grupas bioloģiskajiem aģentiem, nosaka vismaz 2.izolācijas pakāpi;

36.1.2. strādājot ar 3.grupas bioloģiskajiem aģentiem, nosaka vismaz 3.izolācijas pakāpi;

36.1.3. strādājot ar 4.grupas bioloģiskajiem aģentiem, nosaka vismaz 4.izolācijas pakāpi;

36.2. pēc šo noteikumu 36.1.apakšpunktā paredzētās izolācijas pakāpes noteikšanas veic nepieciešamos izolācijas pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, lai līdz minimumam samazinātu inficēšanās risku.

37. Laboratorijās, kuru darbības mērķis nav saistīts ar bioloģisko aģentu kultivēšanu vai vākšanu, bet kur strādā ar materiāliem, kuros, iespējams, ir bioloģiskie aģenti, kas var izraisīt cilvēka veselības traucējumu, nodrošina vismaz 2.izolācijas pakāpi, bet, ja ir zināms vai ja ir norādes, ka ir nepieciešama 3. vai 4.izolācijas pakāpe, nodrošina 3. vai 4.izolācijas pakāpi.

37.1 Diagnostikas laboratorijā, iekļaujot arī SARS-CoV-2 diagnostiku, nodrošina vismaz 2. izolācijas pakāpi. Ja darbs laboratorijā saistīts arī ar SARS-CoV-2 vīrusa kultivēšanu, nodrošina vismaz 3. izolācijas pakāpi un gaisa spiedienu, zemāku par atmosfēras spiedienu.

(MK 24.11.2020. noteikumu Nr. 697 redakcijā)

38. Ja bioloģiskā aģenta celms ir mazvirulents vai zaudējis zināmos virulences gēnus, tā cilmes celma klasifikācijai atbilstošu izolāciju var nepiemērot. Nepieciešamo izolācijas pakāpi nosaka, pamatojoties uz atbilstošu riska novērtēšanu darba vietā (piemēram, ja šādu celmu plāno izmantot par profilaktiskiem vai terapeitiskiem mērķiem paredzētu produktu vai produkta sastāvdaļu).

39. Novērtējot 3.grupas bioloģiskos aģentus, kas nodarbinātajiem var radīt tikai nelielu inficēšanās risku (šo noteikumu 1.pielikumā atzīmēti ar divām zvaigznītēm (**)), izvēlas piemērojamos izolācijas pasākumus, ņemot vērā attiecīgo specifisko darbību raksturu un tajās izmantotā aģenta daudzumu, lai noteiktu, vai konkrētos apstākļos no dažiem šādiem pasākumiem var atteikties.

40. Izolācijas prasības atbilstoši parazītu klasifikācijai piemēro tikai tiem parazītu dzīves cikla posmiem, kuros tie ir spējīgi radīt veselības traucējumus, iedarbojoties uz nodarbināto darba vietā.

41. Rūpnieciskajos procesos, kuros izmanto 2., 3. vai 4.grupas bioloģiskos aģentus, ievēro šādus nosacījumus:

41.1. uz rūpnieciskajiem procesiem attiecina arī šo noteikumu 36.1.apakšpunktā minētās prasības un veic šo noteikumu 3.pielikumā minētos izolācijas pasākumus;

41.2. izvēlas un apvieno izolācijas prasības, kas atbilst dažādām kategorijām un ir minētas šo noteikumu 3.pielikumā, izvēli pamatojot ar jebkura konkrēta procesa vai procesa daļas riska novērtējumu;

41.3. saskaņā ar riska novērtēšanu, kas saistīts ar 2., 3. vai 4.grupas bioloģisko aģentu izmantošanu, uzraudzības un kontroles institūcijas var pieņemt lēmumu par īpašiem pasākumiem, ko piemēro šādu bioloģisku aģentu rūpnieciskajā izmantošanā.

42. Ja nav iespējams klasificēt bioloģisko aģentu, bet tā izmantošana var radīt risku, strādāt ar šādu bioloģisko aģentu atļauts vienīgi darba vietās, kur ir nodrošināta vismaz 3.izolācijas pakāpe.

43. Strādājot ar 1.grupas bioloģiskajiem aģentiem, arī dzīvām novājinātām vakcīnām, ievēro vispārīgos darba aizsardzības principus.

44. Rūpnieciskajos procesos, laboratorijas darbos vai darbā ar dzīvniekiem, kur ir vai ir iespējama 3. vai 4.grupas bioloģisko aģentu iedarbība, darba devējs nodrošina drošības pasākumu atbilstību šo noteikumu 36., 37., 38., 39., 40., 41. un 42.punktā minētajām prasībām.

VIII. Nodarbināto veselības uzraudzība

45. Ja darba vietā iespējama saskare ar bioloģiskajiem aģentiem, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic nodarbināto obligātās veselības pārbaudes.

46. Ārstniecības iestādes informāciju nodarbinātajiem un darba devējam par veselības pārbaudēm, kā arī nepieciešamo ārstēšanu un veselības stāvokļa papildu izmeklēšanu sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

47. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātu, kā arī ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības, darba devējs nosaka tos nodarbinātos, kuriem nepieciešami īpaši darba aizsardzības pasākumi.

48. Ja nodarbinātie nav imūni pret bioloģisko aģentu, kura iedarbībai viņi ir vai varētu būt pakļauti, darba devējs nodrošina nodarbinātajiem iespēju vakcinēties, ievērojot šādu kārtību:

48.1. ja riska novērtēšanā konstatē, ka nodarbinātie ir pakļauti tādu bioloģisku aģentu iedarbībai, kuras dēļ pastāv draudi nodarbināto drošībai un veselībai un pret šiem bioloģiskajiem aģentiem ir pieejamas iedarbīgas vakcīnas, darba devējs piedāvā nodarbinātajiem iespēju vakcinēties;

48.2. vakcināciju veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

48.3. darba devējs informē nodarbinātos gan par pozitīvajām, gan negatīvajām sekām, kādas var rasties vakcinējoties un kādas — nevakcinējoties;

48.4. izdevumus, kas saistīti ar šajā punktā minēto vakcināciju, sedz darba devējs.

49. Ja konstatē nodarbinātā veselības traucējumu:

49.1. arodslimībās sertificēts ārsts vai ārstniecības iestāde piedāvā veikt papildu veselības pārbaudes citiem nodarbinātajiem, kas bija pakļauti līdzīgai bioloģiskā aģenta iedarbībai;

49.2. darba devējs veic atkārtotu riska novērtēšanu;

49.3. izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 49.1.apakšpunktā minētajām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs.

50. Veselības pārbaužu datus uzglabā vismaz 10 gadus pēc bioloģiskā aģenta iedarbības beigām un pēc tam likumā noteiktajā kārtībā nodod arhīvā. Šo noteikumu 24.punktā minētajos gadījumos individuālos veselības pārbaužu rezultātus uzglabā 45 gadus pēc pēdējā zināmā bioloģiskā aģenta iedarbības gadījuma uz nodarbināto un pēc tam likumā noteiktajā kārtībā nodod arhīvā.

51. Arodslimībās sertificēts ārsts vai Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs, ja nepieciešams, iesaka darba devējam atbilstošus darba aizsardzības un preventīvos pasākumus, kas veicami attiecībā uz katru atsevišķu nodarbināto.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1107; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.265)

52. Darba devējs sniedz informāciju un ieteikumus katram nodarbinātajam par veselības pārbaudēm, ko var veikt arī pēc bioloģiskā aģenta iedarbības beigām.

53. Nodarbinātajam ir tiesības iepazīties ar veselības pārbaužu rezultātiem, kas attiecas tieši uz viņu.

54. Attiecīgais nodarbinātais un darba devējs var pieprasīt, lai par nodarbinātā veselības aprūpi atbildīgā ārstniecības persona pārskata veselības pārbaužu rezultātus.

55. Veicot nodarbināto veselības uzraudzību, ņem vērā šādas prasības:

55.1. ja nodarbinātais ir vai ir bijis pakļauts bioloģisko aģentu iedarbībai, arodslimībās sertificēts ārsts iepazīstas ar bioloģiskā aģenta iedarbības nosacījumiem vai apstākļiem;

55.2. nodarbināto veselības aprūpi veic saskaņā ar vispārējās medicīnas principiem un praksi, ietverot šādus pasākumus:

55.2.1. informācijas apkopošana par nodarbinātā veselības stāvokli un darbu;

55.2.2. katra nodarbinātā veselības stāvokļa individuāls novērtējums;

55.2.3. ja nepieciešams, regulāra bioloģiskā aģenta klātbūtnes kontrole nodarbinātā organismā, kā arī agrīnu un atgriezenisku seku noteikšana;

55.3. regulāras veselības pārbaudes, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas.

56. Darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ziņo uzraudzības un kontroles institūcijām par veselības traucējumiem vai nāves gadījumiem, ko izraisījusi bioloģisko aģentu iedarbība darba vietā.

IX. Nodarbināto informēšana, apmācība, konsultēšanās un līdzdalība

57. Ja nodarbinātais darba procesā saskaras ar bioloģiskajiem aģentiem, darba devējs nodrošina nodarbināto un nodarbināto pārstāvju apmācību atbilstoši darba specifikai (arī praktisku apmācību) un nepieciešamo informāciju par attiecīgajiem darba aizsardzības pasākumiem. Darba devējs informē nodarbinātos un viņu pārstāvjus par:

57.1. iespējamiem draudiem veselībai;

57.2. aizsardzības pasākumiem, kas veicami, lai nepieļautu bioloģiskā aģenta iedarbību;

57.3. higiēnas prasībām;

57.4. aizsardzības līdzekļu un aizsargapģērba lietošanu;

57.5. nodarbināto rīcību negadījumu laikā un rīcību, lai tos nepieļautu.

58. Darba devējs nodrošina nodarbinātajiem, kuriem ir saskare vai ir iespējama saskare ar bioloģiskiem aģentiem, šādu apmācību:

58.1. sākotnējo — pirms darba uzsākšanas;

58.2. periodisko — ne retāk kā reizi gadā;

58.3. papildu — ja darba vidē notiek pārmaiņas, kuras var ietekmēt nodarbinātā drošību un veselību.

59. Darba devējs nodrošina, lai darba vietā būtu rakstiski norādījumi un visiem pieejamā vietā izlikti paziņojumi ar informāciju nodarbinātajiem par rīcību, ja:

59.1. noticis negadījums, strādājot ar bioloģisko aģentu;

59.2. nodarbinātais strādā ar 4.grupas bioloģisko aģentu.

60. Par visiem negadījumiem darba vietā nodarbinātie nekavējoties ziņo darba devējam, tiešajam darbu vadītājam un darba aizsardzības speciālistam.

61. Darba devējs nekavējoties informē nodarbinātos un viņu pārstāvjus par visiem negadījumiem, ja ir notikusi bioloģiskā aģenta noplūde, kas var izraisīt smagu veselības traucējumu, to cēloņiem, kā arī informē par pasākumiem, kas ir veikti vai tiks veikti, lai novērstu bioloģisko aģentu darbības ietekmi uz nodarbinātajiem.

62. Darba devējs nodrošina nodarbinātajiem un viņu pārstāvjiem vispārīgu informāciju par stāvokli uzņēmumā darba drošības un nodarbināto veselības aizsardzības jomā.

63. Darba devējs nodrošina nodarbinātajiem un viņu pārstāvjiem šo noteikumu 22.punktā minētās informācijas pieejamību.

64. Nodarbināto un viņu pārstāvju konsultēšanās un līdzdalība šajos noteikumos paredzēto jautājumu risināšanā notiek saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.

X. Atsevišķu šo noteikumu punktu piemērošana, pamatojoties uz riska novērtēšanu

65. Ja riska novērtēšanā konstatē, ka nodarbinātais ir pakļauts vai iespējama viņa pakļautība 1.grupas bioloģiskā aģenta iedarbībai (kura spēja izraisīt veselības traucējumu ir maz ticama), nepiemēro šo noteikumu III, IV, V, VI un VIII nodaļas un 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 44., 57., 58., 59., 60., 61., 62. un 63. punktā minētās prasības, bet ievēro 43.punktu.

66. Ja riska novērtēšanā konstatē, ka paredzamā darbība nav tieši saistīta ar bioloģiskā aģenta izmantošanu, taču pastāv iespēja, ka nodarbinātais var tikt pakļauts bioloģiskā aģenta iedarbībai un tā var radīt risku nodarbinātā drošībai un veselībai, piemēro šo noteikumu 15. un 16.punktu un 18.10.apakšpunktu, kā arī 19., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62. un 63.punktu. Šī punkta nosacījumi attiecas uz šādiem darbiem:

66.1. darbs klīniskajās, veterinārajās un diagnostiskajās laboratorijās, kā arī zinātniskās pētniecības laboratorijās (izņemot mikrobioloģiskās diagnostikas laboratorijas, uz kurām attiecas visi šo noteikumu punkti);

66.2. darbs pārtikas ražošanā;

66.3. darbs lauksaimniecībā;

66.4. darbs ar dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem;

66.5. darbs ārstniecības iestādēs, ieskaitot patoloģiskās anatomijas nodaļas un izolatorus;

66.6. darbs ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

66.7. atkritumu apsaimniekošana.

66.1 Ja riska novērtēšanā tiek konstatēta neparedzēta bioloģisko aģentu iedarbība, šo noteikumu 66. punktā minētie nosacījumi attiecas arī uz tādiem darbiem, kas nav minēti šo noteikumu 66. punktā.

(MK 24.11.2020. noteikumu Nr. 697 redakcijā)

XI. Noslēguma jautājums

67. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 24.11.2020. noteikumu Nr. 697 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvas 2000/54/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu);

2) Komisijas 2019. gada 24. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1833, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/54/EK I, III, V un VI pielikumu, veicot tikai tehniska rakstura pielāgojumus;

3) Komisijas 2020. gada 3. jūnija Direktīvas (ES) 2020/739, ar ko attiecībā uz SARS-CoV-2 iekļaušanu to bioloģisko aģentu sarakstā, par kuriem ir zināms, ka tie var inficēt cilvēkus, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/54/EK III pielikumu un groza Komisijas Direktīvu (ES) 2019/1833.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministra pienākumu izpildītājs — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
1. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 21. maija noteikumiem Nr. 189
2., 3. un 4. grupas bioloģisko aģentu klasifikācija

(Pielikums MK 24.11.2020. noteikumu Nr. 697 redakcijā)

Nr. p. k.Bioloģiskais aģentsKlasifikācijas grupaPiezīmes
1.Actinomadura madurae2 
2.Actinomadura pelletieri2 
3.Actinomyces gerencseriae2 
4.Actinomyces israelii2 
5.Actinomyces spp.2 
6.Aggregatibacter actinomycetemcomitans (Actinobacillus actinomycetemcomitans)2 
7.Anaplasma spp.2 
8.Arcanobacterium haemolyticum (Corynebacterium haenolyticum)2 
9.Arcobacter butzleri2 
10.Bacillus anthracis3T
11.Bacteroides fragilis2 
12.Bacteroides spp.2 
13.Bartonella bacilliformis2 
14.Bartonella quintana (Rochalimaea quintana)2 
15.Bartonella (Rochalimaea) spp.2 
16.Bordetella bronchiseptica2 
17.Bordetella parapertussis2 
18.Bordetella pertussis2T, V
19.Bordetella spp.2 
20.Borrelia burgdorferi2 
21.Borrelia duttonii2 
22.Borrelia recurrentis2 
23.Borrelia spp.2 
24.Brachyspira spp2 
25.Brucella abortus3 
26.Brucella canis3 
27.Brucella inopinata3 
28.Brucella melitensis3 
29.Brucella suis3 
30.Burkholderia cepacia2 
31.Burkholderia mallei (Pseudomonas mallei)3 
32.Burkholderia pseudomallei (Pseudomonas pseudomallei)3D
33.Campylobacter fetus subsp. fetus2 
34.Campylobacter fetus subsp. venerealis2 
35.Campylobacter jejuni subsp. doylei2 
36.Campylobacter jejuni subsp. jejuni2 
37.Campylobacter spp.2 
38.Cardiobacterium hominis2 
39.Cardiobacterium valvarum2 
40.Chlamydia abortus (Chlamydophila abortus)2 
41.Chlamydia caviae (Chlamydophila caviae)2 
42.Chlamydia felis (Chlamydophila felis)2 
43.Chlamydia pneumoniae (Chlamydophila pneumoniae)2 
44.Chlamydia psittaci (Chlamydophila psittaci) (putnu celmi)3 
45.Chlamydia psittaci (Chlamydophila psittaci) (citi celmi)2 
46.Chlamydia trachomatis (Chlamydophila trachomatis)2 
47.Clostridium botulinum2T
48.Clostridium difficile2T
49.Clostridium perfringens2T
50.Clostridium tetani2T, V
51.Clostridium spp.2 
52.Corynebacterium diphtheriae2T, V
53.Corynebacterium minutissimum2 
54.Corynebacterium pseudotuberculosis2T
55.Corynebacterium ulcerans2T
56.Corynebacterium spp.2 
57.Coxiella burnetii3 
58.Edwardsiella tarda2 
59.Ehrlichia spp.2 
60.Eikenella corrodens2 
61.Elizabethkingia meningoseptica (Flavobacterium meningosepticum)2 
62.Enterobacter aerogenes (Klebsiella mobilis)2 
63.Enterobacter cloacae subsp. cloacae (Enterobacter cloacae)2 
64.Enterobacter spp.2 
65.Enterococcus spp.2 
66.Erysipelothrix rhusiopathiae2 
67.Escherichia coli (izņemot nepatogēnos celmus)2 
68.Escherichia coli, verocitotoksikogēnie celmi (piemēram, O157:H7 vai O103)3 (**)T
69.Fluoribacter bozemanae (Legionella)2 
70.Francisella hispaniensis2 
71.Francisella tularensis subsp. holarctica2 
72.Francisella tularensis subsp. mediasiatica2 
73.Francisella tularensis subsp. novicida2 
74.Francisella tularensis subsp. tularensis3 
75.Fusobacterium necrophorum subsp. funduliforme2 
76.Fusobacterium necrophorum subsp. necrophorum2 
77.Gardnerella vaginalis2 
78.Haemophilus ducreyi2 
79.Haemophilus influenzae2V
80.Haemophilus spp.2 
81.Helicobacter pylori2 
82.Helicobacter spp.2 
83.Klebsiella oxytoca2 
84.Klebsiella pneumoniae subsp. ozaenae2 
85.Klebsiella pneumoniae subsp. pneumoniae2 
86.Klebsiella pneumoniae subsp. rhinoscleromatis2 
87.Klebsiella spp.2 
88.Legionella pneumophila subsp. fraseri2 
89.Legionella pneumophila subsp. pascullei2 
90.Legionella pneumophila subsp. pneumophila2 
91.Legionella spp.2 
92.Leptospira interrogans (visi seroloģiskie varianti)2 
93.Leptospira interrogans spp.2 
94.Listeria monocytogenes2 
95.Listeria ivanovii subsp. ivanovii2 
96.Listeria invanovii subsp. londoniensis2 
97.Morganella morganii subsp. morganii (Proteus morganii)2 
98.Morganella morganii subsp. sibonii2 
99.Mycobacterium abscessus subsp. abscessus2 
100.Mycobacterium africanum3V
101.Mycobacterium avium subsp. avium (Mycobacterium avium)2 
102.Mycobacterium avium subsp. paratuberculosis (Mycobacterium paratuberculosis)2 
103.Mycobacterium avium subsp. silvaticum2 
104.Mycobacterium bovis3V
105.Mycobacterium caprae (Mycobacterium tuberculosis subsp. caprae)3 
106.Mycobacterium chelonae2 
107.Mycobacterium chimaera2 
108.Mycobacterium fortuitum2 
109.Mycobacterium intracellulare2 
110.Mycobacterium kansasii2 
111.Mycobacterium leprae3 
112.Mycobacterium malmoense2 
113.Mycobacterium marinum2 
114.Mycobacterium microti3(**) 
115.Mycobacterium pinnipedii3 
116.Mycobacterium scrofulaceum2 
117.Mycobacterium simiae2 
118.Mycobacterium szulgai2 
119.Mycobacterium tuberculosis3V
120.Mycobacterium ulcerans3(**) 
121.Mycobacterium xenopi2 
122.Mycoplasma hominis2 
123.Mycoplasma pneumoniae2 
124.Mycoplasma spp.2 
125.Neisseria gonorrhoeae2 
126.Neisseria meningitidis2V
127.Neorickettsia sennetsu (Rickettsia sennetsu, Ehrlichia sennetsu)2 
128.Nocardia asteroides2 
129.Nocardia brasiliensis2 
130.Nocardia farcinica2 
131.Nocardia nova2 
132.Nocardia otitidiscaviarum2 
133.Nocardia spp.2 
134.Orientia tsutsugamushi (Rickettsia tsutsugamushi)3 
135.Pasteurella multocida subsp. gallicida (Pasteurella gallicida)2 
136.Pasteurella multocida subsp. multocida2 
137.Pasteurella multocida subsp. septica2 
138.Pasteurella spp.2 
139.Peptostreptococcus anaerobius2 
140.Plesiomonas shigelloides2 
141.Porphyromonas spp.2 
142.Prevotella spp.2 
143.Proteus mirabilis2 
144.Proteus penneri2 
145.Proteus vulgaris2 
146.Providencia alcalifaciens (Proteus inconstans)2 
147.Providencia rettgeri (Proteus rettgeri)2 
148.Providencia spp.2 
149.Pseudomonas aeruginosa2T
150.Rhodococcus hoagii (Corynebacterium equii)2 
151.Rickettsia africae3 
152.Rickettsia akari3 (**) 
153.Rickettsia australis3 
154.Rickettsia canadensis2 
155.Rickettsia conorii3 
156.Rickettsia heilongjiangensis3 (**) 
157.Rickettsia japonica3 
158.Rickettsia montanensis2 
159.Rickettsia typhi3 
160.Rickettsia prowazekii3 
161.Rickettsia rickettsii3 
162.Rickettsia sibirica3 
163.Rickettsia spp.2 
164.Salmonella enterica (choleraesuis) subsp. arizonae2 
165.Salmonella Enteritidis2 
166.Salmonella Paratyphi A, B, C2V
167.Salmonella Typhi3 (**)V
168.Salmonella Typhimurium2 
169.Salmonella (citi seroloģiskie varianti)2 
170.Shigella boydii2 
171.Shigella dysenteriae (1. tips)3 (**)T
172.Shigella dysenteriae, izņemot 1. tipu2 
173.Shigella flexneri2 
174.Shigella sonnei2 
175.Staphylococcus aureus2T
176.Streptobacillus moniliformis2 
177.Streptococcus agalactiae2 
178.Streptococcus dysgalactiae subsp. equisimilis2 
179.Streptococcus pneumoniae2T, V
180.Streptococcus pyogenes2T
181.Streptococcus suis2 
182.Streptococcus spp.2 
183.Treponema carateum2 
184.Treponema pallidum2 
185.Treponema pertenue2 
186.Treponema spp.2 
187.Trueperella pyogenes2 
188.Ureaplasma parvum2 
189.Ureaplasma urealyticum2 
190.Vibrio cholerae (ieskaitot El Tor)2T, V
191.Vibrio parahaemolyticus (Benecka parahaemolytica)2 
192.Vibrio spp.2 
193.Yersinia enterocolitica subsp. enterolitica2 
194.Yersinia enterocolitica subsp. palearctica2 
195.Yersinia pestis3 
196.Yersinia pseudotuberculosis2 
197.Yersinia spp.2 

Vīrusi

Nr. p. k.Bioloģiskais aģents
(vīrusu sugas vai norādītā taksonomijas secība)
KlasifikācijaPiezīmes
198.Bunjavīruss  
199.Hantaviridae vīrusa dzimta  
200.Ortohantavīrusa ģints  
200.1.Andes ortohantavīruss (hantavīrusa suga, kas izraisa Hanta vīrusslimību ar plaušu sindromu [HPS])3 
200.2.Bayou ortohantavīruss3 
200.3.Black Creek Canal ortohantavīruss3 
200.4.Cano Delgadito ortohantavīruss3 
200.5.Choclo ortohantavīruss3 
200.6.Dobrava-Belgrade ortohantavīruss (hantavīrusa suga, kas izraisa hemorāģisku drudzi ar nieru sindromu [HFRS])3 
200.7.El Moro Canyon ortohantavīruss3 
200.8.Hantaan ortohantavīruss (hantavīrusa suga, kas izraisa hemorāģisko drudzi ar nieru sindromu [HFRS])3 
200.9.Laguna Negra ortohantavīruss3 
200.10.Prospect Hill ortohantavīruss2 
200.11.Puumala ortohantavīruss (hantavīrusa suga, kas izraisa nefropātijas epidēmiju [NE])2 
200.12.Seoul ortohantavīruss (hantavīrusa suga, kas izraisa hemorāģisko drudzi ar nieru sindromu [HFRS])3 
200.13.Sin Nombre ortohantavīruss (hantavīrusa suga, kas izraisa Hanta vīrusslimību ar plaušu sindromu [HPS])3 
200.14.Citi hantavīrusi, par kuriem zināms, ka tie ir patogēni2 
201.Nairoviridae ģints  
202.Ortonairovīrusa ģints  
202.1.Krimas-Kongo hemorāģiskā drudža vīruss4 
202.2.Dugbe ortonairovīruss2 
202.3.Hazara ortonairovīruss2 
202.4.Nairobi aitu slimība, ortonairovīruss2 
202.5.Citi nairovīrusi, par kuriem zināms, ka tie ir patogēni2 
203.Peribunyaviridae vīrusu dzimta  
204.Ortobunjavīrusa ģints  
204.1.Bunjamveras ortobunjavīruss (Germiston vīruss)2 
204.2.Kalifornijas encefalīta ortobunjavīruss2 
204.3.Oropouche ortobunjavīruss3 
204.4.Citi ortobunjavīrusi, par kuriem zināms, ka tie ir patogēni2 
205.Phenuiviridae vīrusu dzimta  
206.Flebovīrusa ģints  
206.1.Bhanja flebovīruss2 
206.2.Punta Toro flebovīruss2 
206.3.Rifta ielejas drudža flebovīruss3 
206.4.Sandfly drudža Neapoles flebovīruss (Toskānas vīruss)2 
206.5.SFTS flebovīruss (smags vīruss ar trombocitopēnijas sindroma vīrusu)3 
206.6.Citi flebovīrusi, par kuriem zināms, ka tie ir patogēni2 
207.Herpes vīrusu suga  
208.Herpesviridae vīrusu dzimta  
209.Citomegalovīrusa ģints  
209.1.Cilvēka betaherpesvīruss 5 (citomegalovīruss)2 
210.Limfokriptovīrusa ģints  
210.1.Cilvēka gammaherpesvīruss 4 (Epšteina-Barra vīruss)2 
211.Radinovīrusa ģints  
211.1.Cilvēka gammaherpesvīruss 82D
212.Rozeolovīrusa ģints  
212.1.Cilvēka betaherpesvīruss 6A (cilvēka B-limfotropais vīruss)2 
212.2.Cilvēka betaherpesvīruss 6B2 
212.3.Cilvēka betaherpesvīruss 72 
213.Simplex vīrusa ģints  
213.1.Makaku alfaherpesvīruss 1 (Herpesvirus simiae, herpes vīruss B)3 
213.2.Cilvēka alfaherpesvīruss 1 (cilvēka herpes vīruss 1, herpes simplex vīruss, 1. tips)2 
213.3.Cilvēka alfaherpesvīruss 2 (cilvēka herpes vīruss 2, herpes simplex vīruss, 2. tips)2 
214.Varicella vīrusa ģints  
214.1.Cilvēka alfaherpesvīruss 3 (Varicella-zoster herpes vīruss)2V
215.Mononegavirales vīrusu suga  
216.Filoviridae vīrusu dzimta  
217.Ebolas vīrusa ģints4 
218.Marburgas vīrusa ģints  
218.1.Marburg Marburgvirus4 
219.Paramyxoviridae dzimta  
220.Avulavīrusa ģints  
220.1.Ņūkāslas slimības vīruss2 
221.Henipavīrusa ģints  
221.1.Hendra henipavīruss4 
221.2.Nipah henipavīruss4 
222.Morbilivīrusa ģints  
222.1.Masalu morbilivīruss2V
223.Respirovīrusa ģints  
223.1.Cilvēka respirovīruss 1 (paragripas vīruss 1)2 
223.2.Cilvēka respirovīruss 3 (paragripas vīruss 3)2 
224.Rubulavīrusa ģints  
224.1.Cūciņu rubulavīruss2V
224.2.Cilvēka rubulavīruss 2 (paragripas vīruss 2)2 
224.3.Cilvēka rubulavīruss 4 (paragripas vīruss 4)2 
225.Pneumoviridae vīrusu dzimta  
226.Metapneimovīrusa ģints  
227.Ortopneimovīrusa ģints  
227.1.Cilvēka ortopneimovīruss (respiratoriski sincitiāls vīruss)2 
228.Rhabdoviridae vīrusu dzimta  
229.Lyssa vīrusa ģints  
229.1.Austrālijas sikspārņu lyssa vīruss3(**)V
229.2.Duvenhage lyssa vīruss3(**)V
229.3.Eiropas sikspārņu lyssa vīruss 13(**)V
229.4.Eiropas sikspārņu lyssa vīruss 23(**)V
229.5.Lagosas sikspārņu lyssa vīruss3(**) 
229.6.Mokola lyssa vīruss3 
229.7.Trakumsērgas lyssa vīruss3 (**)V
230.Vezikulovīrusu ģints  
230.1.Vezikulārā stomatīta vīruss, Alagoas vezikulovīruss2 
230.2.Vezikulārā stomatīta vīruss, Indiana vezikulovīruss2 
230.3.Vezikulārā stomatīta vīruss, Ņūdžersijas vezikulovīruss2 
230.4.Piry vezikulovīruss (Piry vīruss)2 
231.Nidovīrusu suga  
232.Coronaviridae vīrusu dzimta  
233.Betakoronavīrusa ģints  
233.1.Smags akūts respiratorā sindroma koronavīruss (SARS vīruss)3 
233.2.Smags akūts respiratorā sindroma koronavīruss 2 (SARS-CoV-2)3 
233.3.Vidējo Austrumu respiratorā sindroma koronavīruss (MERS vīruss)3 
233.4.Citi Coronaviridae, par kuriem zināms, ka tie ir patogēni2 
234.Pikornavīrusu suga  
235.Picornaviridae vīrusu dzimta  
236.Kardiovīrusa ģints  
236.1.Saffold vīruss2 
237.Kosavīrusa ģints  
237.1.Kosavīruss A2 
238.Enterovīrusa ģints  
238.1.Enterovīruss A2 
238.2.Enterovīruss B2 
238.3.Enterovīruss C2 
238.4.Enterovīruss D, cilvēka enterovīruss, 70. tips (akūtā hemorāģiskā konjunktivīta vīruss)2 
238.5.Rinovīrusi2 
238.6.Poliovīrusi, 1. un 3. tips2V
238.7.Poliovīruss, 2. tips (i)3V
239.Hepatīta A vīrusa ģints  
239.1.Hepatīta A vīruss (hepatīta A vīruss, cilvēka enterovīruss, 72. tips)2V
240.Kobuvīrusa ģints  
240.1.Aichi vīruss A (Aichi vīruss 1)2 
241.Parecho vīrusa ģints  
241.1.Parecho vīrusi A2 
241.2.Parecho vīrusi B (Ljungan vīruss)2 
241.3.Citi Picornaviridae, par kuriem zināms, ka tie ir patogēni2 
242.Neklasificētas vīrusu sugas  
243.Adenoviridae vīrusu dzimta2 
244.Astroviridae vīrusu dzimta2 
245.Arenaviridae vīrusu dzimta  
246.Mammarenavīrusa ģints  
246.1.Brazīlijas mammarenavīruss4 
246.2.Chapare mammarenavīruss4 
246.3.Flexal mammarenavīruss3 
246.4.Guanarito mammarenavīruss4 
246.5.Junín mammarenavīruss4 
246.6.Lassa mammarenavīruss4 
246.7.Lujo mammarenavīruss4 
246.8.Limfocitārais horiomeningīta mammarenavīruss, neirotropiskie celmi2 
246.9.Limfocitārais horiomeningīta mammarenavīruss (citi celmi)2 
246.10.Machupo mammarenavīruss4 
246.11.Mobala mammarenavīruss2 
246.12.Mopeia mammarenavīruss2 
246.13.Tacaribe mammarenavīruss2 
246.14.Whitewater Arroyo mammarenavīruss3 
247.Caliciviridae vīrusu suga  
248.Norovīrusa ģints  
248.1.Norovīruss (Norwalk vīruss)2 
248.2.Citi Caliciviridae, par kuriem zināms, ka tie ir patogēni2 
249.Hepadnaviridae vīrusu dzimta  
250.Ortohepadnavīrusa ģints  
250.1.B hepatīta vīruss3 (**)V, D
251.Hepeviridae vīrusu dzimta  
252.Ortohepevīrusa ģints  
252.1.Ortohepevīruss A (hepatīta E vīruss)2 
253.Flaviviridae vīrusu dzimta  
254.Flavivīrusa ģints  
254.1.Denges vīruss3 
254.2.Japāņu encefalīta vīruss3V
254.3.Kyasanur Forest slimības vīruss3V
254.4.Louping ill vīruss3 (**) 
254.5.Murray Valley encefalīta vīruss (Austrālijas encefalīta vīruss)3 
254.6.Omskas hemorāģiskā drudža vīruss3 
254.7.Powassan vīruss3 
254.8.Rocio vīruss3 
254.9.Sentluisas encefalīta vīruss3 
254.10.Ērču encefalīta vīruss  
254.10.1.Absettarov vīruss3 
254.10.2.Hanzalova vīruss3 
254.10.3.Hypr vīruss3 
254.10.4.Kumlinge vīruss3 
254.10.5.Negishi vīruss3 
254.10.6.Krievijas pavasara-vasaras encefalīta vīruss (a)3V
254.10.7.Centrāleiropas ērču encefalīta vīruss3 (**)V
254.10.8.Tālo Austrumu ērču encefalīta vīruss3 
254.10.9.Sibīrijas ērču encefalīta vīruss3V
254.11.Wesselsbron vīruss3 (**) 
254.12.Rietumnīlas drudža vīruss3 
254.13.Dzeltenā drudža vīruss3V
254.14.Zikas vīruss2 
254.15.Citi flavivīrusi, par kuriem zināms, ka tie ir patogēni2 
255.Hepacivīrusa ģints  
255.1.Hepacivīruss C (C hepatīta vīruss)3 (**)D
256.Orthomyxoviridae vīrusu dzimta  
257.Gamma gripas vīrusa ģints  
257.1.C tipa gripas vīruss2V (c)
258.A tipa gripas vīrusa ģints  
258.1.Augsti patogēnās putnu gripas vīrusi HPAIV (H5), piemēram, H5N13 
258.2.Augsti patogēnās putnu gripas vīrusi HPAIV (H7), piemēram, H7N7, H7N93 
258.3.A tipa gripas vīruss2V (c)
258.4.A tipa gripas vīruss A/Ņujorka/1/18 (H1N1) (Spāņu gripa 1918)3 
258.5.A tipa gripas vīruss A/Singapūra/1/57 (H2N2)3 
258.6.Zemi patogēnās putnu gripas vīruss (LPAI) H7N93 
259.B tipa gripas vīrusa ģints  
259.1.B tipa gripas vīruss2V (c)
260.Thogoto vīrusa ģints  
260.1.Dhori vīruss (ērču pārnēsāts orthomyxoviridaeDhori)2 
260.2.Thogoto vīruss (ērču pārnēsāts orthomyxoviridaeThogoto)2 
261.Papillomaviridae vīrusu dzimta2D (d)
262.Parvoviridae vīrusu dzimta  
263.Eritroparvovīrusa ģints  
263.1.Primātu eritroparvovīruss 1 (cilvēka parvovīruss, B 19 vīruss)2 
264.Polyomaviridae vīrusu dzimta  
265.Betapoliomavīrusa ģints  
265.1.Cilvēka poliomavīruss 1 (BK vīruss)2D (d)
265.2.Cilvēka poliomavīruss 2 (JC vīruss)2D (d)
266.Poxviridae vīrusu dzimta  
267.Molluscipox vīrusa ģints  
267.1.Molluscum contagiosum vīruss2 
268.Ostopox vīrusa ģints  
268.1.Govju baku vīruss2 
268.2.Pērtiķu baku vīruss3V
268.3.Vaccinia vīruss (iesk. bifeļu baku vīrusu (e), ziloņu baku vīrusu (f), trušu baku vīrusu (g))2 
268.4.Variola (lielais un mazais) vīruss4V
269.Parapox vīrusa ģints  
269.1.Orf vīruss2 
269.2.Govju baku pseidovīruss (Milkers’ node vīruss, parapoxvirus bovis)2 
270.Yatapox vīrusa ģints  
270.1.Tanapox vīruss2 
270.2.Yaba pērtiķu audzēja vīruss2 
271.Reoviridae vīrusu dzimta  
272.Seadornavīrusa ģints  
272.1.Banna vīruss2 
273.Koltivīrusa ģints2 
274.Rotavīrusu ģints2 
275.Orbivīrusa ģints2 
276.Retroviridae vīrusu dzimta  
277.Deltaretrovīrusa ģints  
277.1.Primātu T-limfotropais vīruss 1 (cilvēka T-šūnu limfotropais vīruss, 1. tips)3 (**)D
277.2.Primātu T-limfotropais vīruss 2 (cilvēka T-šūnu limfotropais vīruss, 2. tips)3 (**)D
278.Lentivīruss (Ģ)  
278.1.Cilvēka imūndeficīta vīruss 13 (**)D
278.2.Cilvēka imūndeficīta vīruss 23 (**)D
278.3.Pērtiķu imūndeficīta vīruss (SIV) (h)2 
279.Togaviridae vīrusu dzimta  
280.Alfavīrusa ģints  
280.1.Cabassou vīruss3 
280.2.Austrumu zirgu encefalomielīta vīruss3V
280.3.Bebaru vīruss2 
280.4.Čikuguni drudža vīruss3 (**) 
280.5.Everglades vīruss3 (**) 
280.6.Mayaro vīruss3 
280.7.Mucambo vīruss3 (**) 
280.8.Ndumu vīruss3 (**) 
280.9.O’nyong-nyong vīruss2 
280.10.Rosriveras slimības vīruss2 
280.11.Semliki Forest vīruss2 
280.12.Sindbis vīruss2 
280.13.Tonate vīruss3 (**) 
280.14.Venecuēlas zirgu encefalomielīta vīruss3V
280.15.Rietumu zirgu encefalomielīta vīruss3V
280.16.Citi alfavīrusi, par kuriem zināms, ka tie ir patogēni2 
281.Rubivīrusa ģints  
281.1.Masaliņu vīruss2V
282.Neklasificētu vīrusu dzimta  
283.Deltavīrusa ģints  
283.1.Hepatīta Delta vīruss (b)2V, D

Priona slimības aģenti

Nr. p. k.Bioloģiskais aģentsKlasifikācijaPiezīmes
284.Kreicfelda-Jakoba slimības aģents3 (**)D (d)
285.Kreicfelda-Jakoba slimības paveids3 (**)D (d)
286.Govju sūkļveida encefalopātijas (BSE) aģents un citas radniecīgas dzīvnieku TSE3 (**)D (d)
287.Gerstmana-Štreislera-Šeinkera sindroma aģents3 (**)D (d)
288.Kuru aģents3 (**)D (d)
289.Skrepi slimības aģents2 

Parazīti

Nr. p. k.Bioloģiskais aģentsKlasifikācijaPiezīmes
290.Acanthamoeba castellani2 
291.Ancylostoma duodenale2 
292.Angiostrongylus cantonensis2 
293.Angiostrongylus costaricensis2 
294.Anisakis simplex2A
295.Ascaris lumbricoides2A
296.Ascaris suum2A
297.Babesia divergens2 
298.Babesia microti2 
299.Balamuthia mandrillaris3 
300.Balantidium coli2 
301.Brugia malayi2 
302.Brugia pahangi2 
303.Brugia timori2 
304.Capillaria philippinensis2 
305.Capillaria spp.2 
306.Clonorchis sinensis (Opisthorchis sinensis)2 
307.Clonorchis viverrini (Opisthirchis viverrini)2 
308.Cryptosporidium hominis2 
309.Cryptosporidium parvum2 
310.Cyclospora cayetanensis2 
311.Dicrocoelium dentriticum2 
312.Dipetalonema streptocerca2 
313.Diphyllobothrium latum2 
314.Dracunculus medinensis2 
315.Echinococcus granulosus3 (**) 
316.Echinococcus multilocularis3 (**) 
317.Echinococcus oligarthrus3 (**) 
318.Echinococcus vogeli3 (**) 
319.Entamoeba histolytica2 
320.Enterobius vermicularis2 
321.Enterocytozoon bieneusi2 
322.Fasciola gigantica2 
323.Fasciola hepatica2 
324.Fasciolopsis buski2 
325.Giardia lamblia (Giardia duodenalis, Giardia intestinalis)2 
326.Heterophyes spp.2 
327.Hymenolepis diminuta2 
328.Hymenolepis nana2 
329.Leishmania aethiopica2 
330.Leishmania braziliensis3 (**) 
331.Leishmania donovani3 (**) 
332.Leishmania guyanensis (Viannia guyanensis)3 (**) 
333.Leishmania infantum (Leishmania chagasi)3 (**) 
334.Leishmania major2 
335.Leishmania mexicana2 
336.Leishmania panamensis (Viannia panamensis)3 (**) 
337.Leishmania peruviana2 
338.Leishmania tropica2 
339.Leishmania spp.2 
340.Loa loa2 
341.Mansonella ozzardi2 
342.Mansonella perstans2 
343.Mansonella streptocerca2 
344.Metagonimus spp.2 
345.Naegleria fowleri3 
346.Necator americanus2 
347.Onchocerca volvulus2 
348.Opisthorchis felineus2 
349.Opisthorchis spp.2 
350.Paragonimus westermani2 
351.Paragonimus spp.2 
352.Plasmodium falciparum3 (**) 
353.Plasmodium knowlesi3 (**) 
354.Plasmodium spp. (cilvēka un pērtiķu)2 
355.Sarcocystis suihominis2 
356.Schistosoma haematobium2 
357.Schistosoma intercalatum2 
358.Schistosoma japonicum2 
359.Schistosoma mansoni2 
360.Schistosoma mekongi2 
361.Strongyloides stercoralis2 
362.Strongyloides spp.2 
363.Taenia saginata2 
364.Taenia solium3 (**) 
365.Toxocara canis2 
366.Toxocara cati2 
367.Toxoplasma gondii2 
368.Trichinella nativa2 
369.Trichinella nelsoni2 
370.Trichinella pseudospiralis2 
371.Trichinella spiralis2 
372.Trichomonas vaginalis2 
373.Trichostrongylus orientalis2 
374.Trichostrongylus spp.2 
375.Trichuris trichiura2 
376.Trypanosoma brucei brucei2 
377.Trypanosoma brucei gambiense2 
378.Trypanosoma brucei rhodesiense3 (**) 
379.Trypanosoma cruzi3 (**) 
380.Wuchereria bancrofti2 

Sēnītes

Nr. p. k.Bioloģiskais aģentsKlasifikācijaPiezīmes
381.Aspergillus flavus2A
382.Aspergillus fumigatus2A
383.Aspergillus spp.2 
384.Blastomyces dermatitidis (Ajellomyces dermatitidis)3 
385.Blastomyces gilchristii3 
386.Candida albicans2A
387.Candida dubliniensis2 
388.Candida glabrata2 
389.Candida parapsilosis2 
390.Candida tropicalis2 
391.Cladophialophora bantiana (Xylohypha bantiana, Cladosporium bantianum, trichoides)3 
392.Cladophialophora modesta3 
393.Cladophialophora spp.2 
394.Coccidioides immitis3A
395.Coccidioides posadasii3A
396.Cryptococcus gattii (Filobasidiella neoformans var. bacillispora)2A
397.Cryptococcus neoformans (Filobasidiella neoformans var. neoformans)2A
398.Emmonsia parva var. parva2 
399.Emmonsia parva var. crescens2 
400.Epidermophyton floccosum2A
401.Epidermophyton spp.2 
402.Fonsecaea pedrosoi2 
403.Histoplasma capsulatum3 
404.Histoplasma capsulatum var. farciminosum3 
405.Histoplasma duboisii3 
406.Madurella grisea2 
407.Madurella mycetomatis2 
408.Microsporum spp.2A
409.Nannizzia spp.2 
410.Neotestudina rosatii2 
411.Paracoccidioides brasiliensis3A
412.Paracoccidioides lutzii3 
413.Paraphyton spp.2 
414.Rhinocladiella mackenziei3 
415.Scedosporium apiospermum2 
416.Scedosporium prolificans (inflatum)2 
417.Sporothrix schenckii2 
418.Talaromyces marneffei (Penicillium marneffei)2A
419.Trichophyton rubrum2A
420.Trichophyton tonsurans2A
421.Trichophyton spp.2 
Piezīmes un apzīmējumi.

1. Klasifikācijā iekļauti bioloģiskie aģenti, kuri var radīt veselības traucējumu cilvēkam, norādīts to iespējamais toksiskums un alerģiskums, iedarbīgas vakcīnas pieejamība, kā arī norādīti aģenti, pēc kuru iedarbības to ietekmei pakļauto nodarbināto saraksts uzglabājams 10 gadus, apzīmējot tos ar burtiem:

A – iespējama alerģija;

D – to nodarbināto saraksts, kuri ir bijuši pakļauti šā bioloģiskā aģenta iedarbībai. Saraksts uzglabājams 10 gadus pēc pēdējās zināmās iedarbības beigām;

T – toksīnu veidošanās;

V – pieejama un reģistrēta iedarbīga vakcīna.

2. Ja ir zināmas vairākas bioloģiskā aģenta sugas, kas ir cilvēkam patogēnas, klasifikācijā ir iekļautas tās sugas, kas visbiežāk izraisa veselības traucējumus, un vispārīga atsauce, kas norāda uz citu šīs pašas ģints sugu pārstāvju spēju ietekmēt veselības stāvokli. Ja bioloģisko aģentu sarakstā minēta visa ģints, tas nozīmē, ka ar to nav domātas sugas un celmi, par kuriem zināms, ka tie neizraisa veselības traucējumus.

3. Klasifikācijā nav iekļauti tie dzīvnieku un augu saslimšanu izraisītāji, par kuriem zināms, ka tie neietekmē cilvēku, kā arī nav ņemti vērā ģenētiski pārveidotie mikroorganismi.

4. Bioloģiskie aģenti klasificēti, ievērojot jaunākajos starptautiskajos nolīgumos noteikto taksonomiju un nomenklatūru, kas ir spēkā šā saraksta sastādīšanas laikā.

5. 3. grupas bioloģiskie aģenti, kas sarakstā ir atzīmēti ar divām zvaigznītēm (**), nodarbinātajiem var radīt tikai nelielu inficēšanās risku, jo parasti ar tiem nevar inficēties ieelpojot.

6. Norāde "spp." pie šajā sarakstā minētajiem bioloģiskajiem aģentiem nozīmē citas sugas, kas pieder šai ģintij un nav atsevišķi iekļautas šajā sarakstā, bet kas ir zināmas kā cilvēka slimību izraisītājas.

7. Atzīmes pie bioloģiskā aģenta nozīmē:

a ērču encefalīts;

b hepatīta D vīruss ir patogēns tikai tiem nodarbinātajiem, kuri vienlaikus vai sekundāri inficējušies ar hepatīta B vīrusu. Tādēļ vakcinēšanās pret hepatīta B vīrusu pasargās ar šo vīrusu neinficētos nodarbinātos arī no hepatīta D (Delta) vīrusa;

c tikai A un B tipiem;

d ieteicams darbā, kas ietver tiešu saskari ar šiem aģentiem;

e noteikti divi vīrusi: viens ir bifeļu baku tipa vīruss, otrs – Vaccinia vīrusa paveids;

f govju baku vīrusa paveids;

g Vaccinia vīrusa paveids;

h šobrīd nav pierādījumu cilvēka veselības traucējumiem, ko izraisījuši pērtiķu cilmes retrovīrusi. Kā piesardzības pasākumu, strādājot ar šiem vīrusiem, ieteicams piemērot 3. izolācijas pakāpi;

i  klasifikācija saskaņā ar PVO Globālo rīcības plānu, lai samazinātu ar poliovīrusu saistītu risku pēc noteikta tipa savvaļas poliovīrusu izskaušanas un tai sekojošas orālas poliovakcīnas lietošanas pārtraukšanas.

2. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 21. maija noteikumiem Nr. 189
Izolācijas pasākumi un izolācijas pakāpes nodarbināto aizsardzībai pret risku, kas rodas saskarē ar bioloģiskiem aģentiem

(Pielikums MK 24.11.2020. noteikumu Nr. 697 redakcijā)

Nr. p. k.

 

A. Izolācijas pasākumi1B. Izolācijas pakāpes
234
I. Darba vieta
1.Darba vieta jānorobežo no pārējās apkārtnes tajā pašā ēkāieteicams2
2.Jābūt iespējai darba vietu noblīvēt, lai varētu veikt izkvēpināšanuieteicams
II. Telpas
3.Inficētais materiāls, ieskaitot visus dzīvniekus, jāapstrādā drošības kamerā vai izolatorā, vai citā piemērotā ierobežotā telpāja nepieciešamsjā, ja inficēšanās notiek ieelpojot
III. Aprīkojums
4.Ieplūdes un izplūdes gaiss darba vietā jāfiltrē, izmantojot HEPA3 filtrus vai līdzīgus filtrusjā, izplūdes gaissjā, ieplūdes un izplūdes gaiss
5.Darba vietā jāuztur gaisa spiediens, kas ir zemāks par atmosfēras spiedienuieteicams
6.Ūdensnecaurlaidīgas un viegli tīrāmas virsmasjā, darba virsmas un grīdasjā, darba virsmas, grīdas un citas riska novērtējumā noteiktās virsmasjā, darba virsmas, sienas, grīdas un griesti
7.Virsmas, kas ir noturīgas pret skābēm, sārmiem, šķīdinātājiem, dezinfekcijas līdzekļiemieteicams
IV. Darba organizācija
8.Piekļuve darba vietai jāatļauj tikai īpaši norīkotiem darba ņēmējiemieteicamsjā, caur gaisa slūžām4
9.Efektīvā vektora kontrole, piemēram, attiecībā uz grauzējiem un insektiemieteicams
10.Konkrēta dezinfekcijas kārtība
11.Bioloģiska aģenta droša uzglabāšanajā, apsargājama glabātava
12.Pirms iziešanas no noslēgtajām telpām personālam jāiet dušāieteicamsieteicams
V. Atkritumi
13.Apstiprināts inaktivācijas process drošai dzīvnieku liemeņu iznīcināšanaiieteicamsjā, teritorijā vai ārpus tāsjā, teritorijā
VI. Citi pasākumi
14.Laboratorijā jāizmanto tikai tai piederošās iekārtasieteicams
15.Jāiekārto novērošanas logs vai alternatīva ierīce, kas nodrošina iespēju redzēt strādājošosieteicamsieteicams
Piezīmes.

1 Izolācijas pasākumus piemēro saskaņā ar darbību raksturu, risku novērtējumu un attiecīgā bioloģiskā aģenta īpašībām.

2 Norāde "ieteicams" nozīmē, ka pasākumi jāpiemēro, ja vien risku novērtējuma rezultāti nenorāda citādi.

3 HEPA – cieto daļiņu gaisa filtra efektivitātes standarts.

4 Ieeju nodrošina caur gaisa slūžām, kas ir no laboratorijas izolēta kamera. Gaisa slūžu tīrajai pusei jābūt nodalītai no ierobežotas piekļuves puses ar pārģērbšanās vai dušas telpām, vēlams, ar aizslēdzamām durvīm.

3. pielikums
Ministru kabineta
2002. gada 21. maija noteikumiem Nr. 189
Izolācijas pasākumi un izolācijas pakāpes nodarbināto aizsardzībai pret risku, kas rodas saskarē ar bioloģiskajiem aģentiem rūpnieciskajos procesos

(Pielikums MK 24.11.2020. noteikumu Nr. 697 redakcijā)

A. Izolācijas pasākumi

B. Izolācijas pakāpes
234
I. Vispārīga informācija
1.Ar dzīvotspējīgiem organismiem jārīkojas vidē, kas fiziski atdala procesu no pārējās apkārtnes
2.Slēgtās sistēmas1 izplūdes gāzes jāapstrādā tā, lai:minimizētu izplūdinovērstu izplūdinovērstu izplūdi
3.Paraugu ņemšana, slēgtās sistēmas papildināšana ar materiāliem un dzīvotspējīgu organismu pārnešana uz citu slēgto sistēmu jāveic tā, lai:minimizētu izplūdinovērstu izplūdinovērstu izplūdi
4.Kultūras šķidrumu pamatapjomu nedrīkst izņemt no slēgtās sistēmas, ja vien dzīvotspējīgiem organismiem nav veikta:inaktivācija, izmantojot pārbaudītus ķīmiskus vai fiziskus līdzekļusinaktivācija, izmantojot pārbaudītus ķīmiskus vai fiziskus līdzekļusinaktivācija, izmantojot pārbaudītus ķīmiskus vai fiziskus līdzekļus
5.Blīvējumiem jābūt projektētiem tā, lai:minimizētu izplūdinovērstu izplūdinovērstu izplūdi
6.Kontrolējamām telpām jābūt projektētām tā, lai tās spētu noturēt visa slēgtās sistēmas apjoma noplūdiieteicams2
7.Jābūt iespējai noblīvēt kontrolējamās telpas, lai varētu veikt izkvēpināšanuieteicams
II. Telpas 
8.Personālam nodrošina dezinfekcijas un mazgāšanas iekārtas
III. Aprīkojums
9.Ieplūdes gaiss un izplūdes gaiss kontrolējamās telpās jāizlaiž caur HEPA3 filtriemieteicams
10.Gaisa spiedienam kontrolējamās telpās jābūt mazākam par atmosfēras spiedienuieteicams
11.Kontrolējamās telpās jābūt pietiekamai ventilācijai, lai minimizētu gaisa piesārņošanuieteicamsieteicams
IV. Darba organizācija
12.Slēgtajām sistēmām jāatrodas kontrolējamās telpāsieteicamsieteicamsjā, kā arī speciāli uzbūvētās
13.Jābūt izliktām bioloģiskā apdraudējuma zīmēmieteicams
14.Ieeja telpās atļauta tikai īpaši norīkotam personālamieteicamsjā, caur gaisa slūžām4
15.Pirms iziešanas no kontrolējamām telpām personālam jāiet dušāieteicams
16.Personālam jāvalkā aizsargtērpsjā, darba apģērbspilnīga pārģērbšanās
V. Atkritumi
17.Izlietņu un dušu notekūdeņi jāsavāc un jāinaktivē pirms izliešanasieteicams
18.Notekūdeņu apstrāde pirms galīgās izliešanasinaktivācija, izmantojot pārbaudītus ķīmiskus vai fiziskus līdzekļusinaktivācija, izmantojot pārbaudītus ķīmiskus vai fiziskus līdzekļusinaktivācija, izmantojot pārbaudītus ķīmiskus vai fiziskus līdzekļus
Piezīmes.

1 Slēgta sistēma – sistēma, kas fiziski atdala procesu no pārējās apkārtnes (piemēram, inkubatora tvertne, cisterna utt.).

2 Norāde "ieteicams" nozīmē, ka pasākumi jāpiemēro, ja vien risku novērtējuma rezultāti nenorāda citādi.

3 HEPA – cieto daļiņu gaisa filtra efektivitātes standarts.

4 Ieeju nodrošina caur gaisa slūžām, kas ir no laboratorijas izolēta kamera. Gaisa slūžu tīrajai pusei jābūt nodalītai no ierobežotas piekļuves puses ar pārģērbšanās vai dušas telpām, vēlams, ar aizslēdzamām durvīm.

04.12.2020