Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 23.07.2021. - ... / Spēkā esošā
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. (1) Likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju (turpmāk — valsts institūcijas) darbību.

(2) Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus, kā arī valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai Covid-19 infekcijas izplatības laikā.

(3) Nosakot nepieciešamo pasākumu kopumu, tiek piemēroti šādi vispārējie principi:

1) cilvēktiesību ierobežošanas minimizēšana — personu tiesības tiek ierobežotas tikai tad, ja nav citu alternatīvu pasākumu, kas efektīvi aizsargā sabiedrības veselību un drošību;

2) sabiedrības veselības apdraudējuma mazināšana — piesardzības pasākumi tiek noteikti, izvērtējot Covid-19 infekcijas izplatības draudus Latvijā un ārvalstīs, un tiek īstenoti, izvērtējot visus pastāvošos riskus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas atkārtotas izplatības draudus;

3) publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamības ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

2. pants. (1) Ja vien citos likumos nav noteikts citādi, valsts institūcijas nodrošina darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, kā arī šādus nosacījumus:

1) pakalpojumus atbilstoši iespējām sniedz attālināti, neierobežojot privātpersonu tiesības un neradot pārmērīgu administratīvo slogu institūcijai;

2) ja pakalpojumus nav iespējams sniegt attālināti, tos sniedz klātienē, nodrošinot nodarbināto un pakalpojumu saņēmēju drošību atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām un rekomendācijām;

3) izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā atliktās lietas izskata prioritāri, ja vēlāk saņemta lieta nav skatāma steidzami.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi attiecināmi arī uz privātpersonu darbību, ciktāl tas nepieciešams personu drošībai atbilstoši epidemioloģiskās drošības situācijai valstī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

II nodaļa
Personu tiesību ierobežojumi

3. pants. Saskaņā ar šo likumu privātpersonu tiesību ierobežojumus var noteikt vienīgi tad, ja sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nav iespējams efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā noteiktos tiesiskos līdzekļus. Ja vairs nepastāv objektīva nepieciešamība saglabāt personas ierobežojošos pasākumus, šie tiesību ierobežojumi ir atceļami.

4. pants. (1) Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt:

1) pulcēšanās prasības, tai skaitā ierobežojumus, iekštelpās un ārtelpās organizētos publiskos pasākumos (saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikto definīciju), sapulcēs, gājienos un piketos (saskaņā ar likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" noteiktajām definīcijām), organizētās reliģiskās darbībās, kas veicamas pulcējoties, un privātos pasākumos;

11) publisko personu un privātpersonu sniegto pakalpojumu un šā panta 1. un 11. punktā paredzēto pasākumu ierobežojumus vai aizliegumu saskaņā ar šā panta otro daļu;

12) prasības attiecībā uz tirdzniecību un citiem saimniecisko pakalpojumu veidiem;

2) noteikumus par kultūras, reliģisku darbību veikšanas vietu, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darbību;

3) prasības, tai skaitā ierobežojumus, personām, atrodoties publiskās vietās;

4) prasības, tai skaitā ierobežojumus, pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai;

5) prasības, tai skaitā ierobežojumus, pasažieriem, transportlīdzekļiem, transportlīdzekļu vadītājiem un apkalpes locekļiem;

6) pārvadājumu pakalpojumu organizētāju, sniedzēju un pasažieru tiesības un pienākumus;

7) īpašus epidemioloģiskās drošības pasākumus, kurus personām nepieciešams veikt;

8) izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību, tai skaitā mācību procesa nodrošināšanai attālināti;

9) kārtību, kādā attālinātā mācību procesa ietvaros piešķir un izlieto valsts budžetā ēdināšanai paredzētos līdzekļus 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmu;

10) kārtību, kādā attālinātā mācību procesa ietvaros izlieto speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai piešķirto valsts budžeta mērķdotāciju izglītojamo ēdināšanai;

11) sporta treniņu (nodarbību), kā arī sporta pasākumu organizēšanas un norises nosacījumus un kārtību;

12) mācību procesa norisi un epidemioloģiskās drošības prasības valsts aizsardzības mācības nometnēs;

13) Covid-19 infekcijas izplatības laikā higiēnas prasības pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem papildus normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

14) Covid-19 infekcijas izplatības laikā piemērojamos atvieglojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par primāro pārtikas produktu apriti nelielā apjomā;

15) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus (saglabājot tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir dzīvību glābjošie un kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību);

16) kārtību, kādā attālinātā mācību procesa ietvaros finansē asistenta pakalpojumu izglītojamiem ar invaliditāti, kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts no valsts budžeta finansēts asistenta pakalpojums izglītības iestādē pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai;

17) nosacījumus sociālo pakalpojumu saņemšanai;

18) kārtību, kādā finansē no valsts budžeta finansētu asistenta pakalpojumu pašvaldībā, kā arī augstskolās un koledžās studējošajiem;

19) kārtību, kādā tiek pagarināts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš, ja persona nav iesniegusi nepieciešamos dokumentus invaliditātes ekspertīzes veikšanai;

20) derīguma termiņu pirmās palīdzības sniegšanas apguvi apliecinošiem dokumentiem, kuri noteikti normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un kuru derīguma termiņš beidzies ārkārtējās situācijas laikā;

21) aizliegumu ievest Latvijas Republikas teritorijā pret Covid-19 infekciju uzņēmīgu dzīvnieku sugas un šo sugu dzīvnieku produkciju;

22) derīguma termiņu traktortehnikas vadītāja apliecībām, kuru derīguma termiņš beidzies ārkārtējās situācijas laikā.

(2) Ministru kabinets, lemjot par šā panta pirmās daļas 1.1 punktā paredzēto pakalpojumu vai pasākumu ierobežojumiem vai aizliegumu:

1) īpaši izvērtē ierobežojumu vai aizlieguma samērīgumu un nepieciešamību, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju konkrētajā teritorijā vai nozarē;

2) izvērtē ierobežojumu vai aizlieguma ietekmi uz tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu (proti, vai ir noteiktas sabiedrības grupas, kas tiek īpaši negatīvi ietekmētas), kā arī cilvēktiesību ierobežojumu;

3) izvērtē nepieciešamību paredzēt atbalsta pasākumus tām personu grupām, kuru tiesības un likumiskās intereses ierobežojumu vai aizlieguma rezultātā tiks ierobežotas, ņemot vērā, kādas tiesības un kādā apjomā tiks ierobežotas.

(3) Ministru kabinets informē Saeimu par tādu šā panta pirmajā daļā paredzēto ierobežojumu noteikšanu, kuri skar personu tiesības un likumiskās intereses vai kuri var ietekmēt valsts ekonomiku. Saeimas noteiktā komisija Ministru kabinetam var ierosināt pārskatīt paredzētos ierobežojumus, ja, tās ieskatā, sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību iespējams efektīvi novērst ar personu tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem, kā arī ekonomiku mazāk ietekmējošiem pasākumiem.

(4) Ja tas nepieciešams Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu novēršanas pasākumu efektīvai ieviešanai Ministru kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, Ministru kabinets atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, paziņo starptautiskajām organizācijām par atkāpšanos no atsevišķām Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. un 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

5. pants. Šā likuma 4. panta 1. punktā paredzēto publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu organizatori pasākuma rīkošanas pieteikumā norāda, kādā veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība. Šā likuma 4. panta 1. punktā paredzēto reliģisko pasākumu organizatori šajā pantā minēto informāciju norāda pasākuma organizatoriskajos dokumentos, piemēram, iekšējās kārtības noteikumos, nolikumā, informatīvās norādēs un tamlīdzīgos dokumentos.

6. pants. Veselības inspekcijai, veicot to personu uzraudzību, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu, ir tiesības iesaistīt Valsts policiju un pašvaldības policiju.

6.1 pants. (1) Covid-19 infekcijas izplatības draudu mazināšanai un šā likuma 6. pantā minēto personu uzraudzības nodrošināšanai izmanto personu uzraudzības informācijas sistēmu.

(2) Ministru kabinets nosaka personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām piešķir piekļuvi sistēmā iekļautajām ziņām.

(01.10.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2020.)

6.2 pants. Ja ir pamats uzskatīt, ka transportlīdzeklī esošai personai ir pienākums iekļaut ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā, Valsts policijas darbiniekam, pašvaldības policijas darbiniekam un robežsargam ir tiesības apturēt transportlīdzekli, lai pārbaudītu, vai šis pienākums ir izpildīts.

(01.10.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2020.)

6.3 pants. (1) Lai noteiktu personas, kuras atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos, un brīdinātu par iespējamu kontaktu ar Covid-19 slimnieku, kā arī nodrošinātu minimālā datu kopuma pārrobežu apmaiņu Eiropas federatīvajā vārtejā ar citu valstu nacionālajām kontaktu noteikšanas un brīdināšanas sistēmām, izmanto kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmu. Eiropas federatīvā vārteja ir Eiropas Komisijas izveidota un uzturēta datu apmaiņas platforma, kuras mērķis ir nodrošināt nacionālo kontaktu izsekošanas un brīdināšanas mobilo lietotņu sadarbspēju, ar drošiem informācijas tehnoloģiju rīkiem saņemot, uzglabājot un darot pieejamu minimālu personas datu kopumu dalībvalstu kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmu pārziņiem.

(2) Ministru kabinets nosaka kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas pārzini un Eiropas federatīvās vārtejas kopīgo pārzini Latvijā, minēto pārziņu tiesības un pienākumus, kā arī kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un iekļaušanas kārtību, informācijas apmaiņas apjomu un kārtību, kā arī informācijas glabāšanas termiņu.

(01.10.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2020.)

6.4 pants. (1) Vakcinācijas informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas izveidota nolūkā nodrošināt sabiedrības intereses sabiedrības veselības jomā, organizējot un nodrošinot vakcināciju pret Covid-19 infekciju, tostarp organizējot iepriekšēju pieteikšanos vakcinācijai pret Covid-19 infekciju, veidojot vakcinējamo sarakstus un veicot centralizētu vakcinējamo personu rindu vadību, kā arī iekļaut informāciju par personām, kuras vakcinētas pret Covid-19 infekciju.

(2) Ministru kabinets nosaka vakcinācijas informācijas sistēmas pārzini, šajā sistēmā iekļaujamo datu apjomu, to iekļaušanas, saņemšanas un apstrādes kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kuras iekļaus, saņems un apstrādās datus vakcinācijas informācijas sistēmā.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

6.5 pants. Lai nodrošinātu personu apziņošanu par iespēju pieteikties vakcinācijai, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju (personas vārds, uzvārds, personas kods), nosūta personām paziņojumu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

6.6 pants. Lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un iegūtu datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai un lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus, Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Valsts ieņēmumu dienests nodod Slimību profilakses un kontroles centram informāciju par tās personas nodarbinātību, kura atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra rīcībā esošajiem datiem ir saslimusi ar Covid-19.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

6.7 pants. (1) Valsts sniedz atbalstu Ministru kabineta noteiktām personu grupām, lai segtu uzturēšanās izmaksas tūristu mītnēs, kurās iespējams pavadīt izolācijas vai pašizolācijas laiku.

(2) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā paredzētās personu grupas, valsts nodrošinātā atbalsta apmēru personas uzturēšanās tūristu mītnē izmaksu segšanai un šā atbalsta administrēšanas kārtību.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izveidots un uzturēts to tūristu mītņu saraksts, kurās iespējams pavadīt izolācijas vai pašizolācijas laiku.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

6.8 pants. Lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un pieņemtu lēmumus par aizsardzības un atbalsta pasākumiem un to efektivitātes uzlabošanu, Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk — Pārvalde) no Slimību profilakses un kontroles centra saņem datus par personām, kas inficētas ar koronavīrusu SARS-CoV-2, un veic šo datu apstrādi, tos apvienojot ar Pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī nodrošina apvienoto datu pseidonimizēšanu un drošu attālinātu piekļuvi Ekonomikas ministrijai, Slimību profilakses un kontroles centram un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021.)

6.9 pants. (1) Lai varētu atļaut izmantot izņēmumus no epidemioloģiskās drošības pasākumiem personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 infekciju, to pārslimojušas vai kurām veiktie Covid-19 testi ir negatīvi, šādām personām tiek izsniegti sadarbspējīgi sertifikāti, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai informāciju par veiktā testa rezultātu. Personai, uzrādot minēto sadarbspējīgo sertifikātu, ir pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pieprasāmi, sagatavojami, izsniedzami, pārbaudāmi un izmantojami šā panta pirmajā daļā minētie sadarbspējīgie sertifikāti, kā arī sertifikātā iekļaujamās informācijas apjomu un tās informācijas apjomu, kura ir pieejama institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem.

(27.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.05.2021.)

7. pants. (1) Kultūras, izklaides un sporta pakalpojuma sniedzējam, kurš iepriekš plānotos un pārdošanā izliktos pakalpojumus nevar sniegt Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, ir tiesības pārcelt pasākumu uz citu tā norisei piemērotu laiku, par to paziņojot ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ierobežojumu atcelšanas dienas. Pasākumam jānotiek ne vēlāk kā gada laikā pēc ierobežojumu atcelšanas dienas.

(2) Ja patērētājs pamatotu iemeslu dēļ nevar apmeklēt pasākumu pārceltajā datumā (piemēram, patērētājs nevar atrasties valstī, kurā notiek pasākums, patērētājam pasākumu liedz apmeklēt būtiski veselības ierobežojumi), pakalpojuma sniedzējs pēc pieprasījuma atmaksā naudu termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc attiecīgo ierobežojumu atcelšanas dienas.

(3) Ja pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt iepriekš plānotā pasākuma pārcelšanu, tam ir tiesības piedāvāt patērētājam citu līdzvērtīgu pasākumu vai arī, ja patērētājs atsakās no piedāvājuma, pakalpojuma sniedzējs atmaksā naudu termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc attiecīgo ierobežojumu atcelšanas dienas.

7.1 pants. Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās darba devējs nodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Ja darbavietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darbavietā ieviestajiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

III nodaļa
Īpašie nosacījumi tiesu sistēmas, valsts un pašvaldību iestāžu darbībai un pakalpojumu saņemšanai

8. pants. (1) Iesniegumu administratīvā akta izdošanai, iestādes nodoma mainīšanai attiecībā uz tās faktisko rīcību, uzziņas saņemšanai vai iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu var iesniegt tikai rakstveidā.

(2) Iestāde atsevišķos gadījumos var pieņemt telefonisku iesniegumu par administratīvā akta izdošanu, ja tai ir citas iespējas identificēt iesniedzēju un viņa izteikto prasījumu.

(3) Iesniegumu administratīvajā procesā var iesniegt elektroniski bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, ja iesniegumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas šajā portālā.

(4) Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības izskatīt apstrīdēšanas iesniegumus bez lietas dalībnieku uzklausīšanas klātienē. Lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt papildu viedokli rakstveidā, to nosūtot elektroniski Iepirkumu uzraudzības birojam ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms paziņotā iesnieguma izskatīšanas sēdes datuma.

(5) Persona, kura vēlas mainīt vārdu, uzvārdu vai tautības ierakstu dokumentos, var iesniegt attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā.

(6) Iestāde neizsniedz uzziņas par to normatīvo aktu piemērošanu, kuri nosaka dīkstāves atbalstu, atbalstu algu subsīdijām un Covid-19 infekcijas krīzes skartajam uzņēmumam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai piešķiramo atbalstu regulējumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

8.1 pants. (1) Bāriņtiesa lietu var izskatīt un lēmumus pieņemt bāriņtiesas sēdē rakstveida procesā (bez personu klātbūtnes), ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un bāriņtiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā. Institūcija (amatpersona) rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā nodrošina procesa dalībniekiem tādu pašu tiesību apjomu kā mutvārdu procesā.

(2) Ja lietu izskata rakstveida procesā (bez personu klātbūtnes) vai bāriņtiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, iepazīšanos ar šīs lietas materiāliem nodrošina attālināti. Bāriņtiesa triju darbdienu laikā pēc personas parakstīta attiecīga pieteikuma saņemšanas nosūta uz personas norādīto e-pasta adresi skenētas lietas materiālu kopijas vai informāciju par piekļuvi lietas materiāliem elektroniski (nodrošinot iespēju iepazīties ar lietas materiāliem vai iegūt kopiju) vai nosūta uz personas norādīto adresi lietas materiālu kopijas.

(3) Bāriņtiesa var noteikt, ka procesuālās darbības, tai skaitā arī bāriņtiesas sēdē veicamās darbības, tiek veiktas, izmantojot videokonferenci un ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības dēļ noteiktos ierobežojumus vai epidemioloģisko situāciju valstī.

(4) Ja bāriņtiesa ir kavēta pildīt Bāriņtiesu likumā noteiktos uzdevumus, izņemot minētā likuma VII un VIII nodaļā noteiktās prasības, bāriņtiesa var nodot atsevišķu uzdevumu izpildi citai tuvākajai bāriņtiesai uz noteiktu termiņu un šai citai bāriņtiesai ir pienākums uz noteiktu termiņu pārņemt šos uzdevumus. Pašvaldības par šādu bāriņtiesas uzdevumu izpildi noslēdz līgumu, iekļaujot tajā savstarpējo norēķinu kārtību.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

8.2 pants. (1) Bāriņtiesu likuma prasības par to, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt personu, kura ieguvusi vismaz akadēmisko maģistra grādu vai profesionālo maģistra grādu un atbilstošu profesionālo kvalifikāciju vai citu Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 7. līmenim atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē un kurai ir ne mazāk kā piecu gadu darba stāžs attiecīgajā specialitātē, var nepiemērot līdz 2021. gada 1. jūlijam.

(2) Bāriņtiesu likuma prasības par to, ka par bāriņtiesas locekli var ievēlēt personu, kura ieguvusi vismaz akadēmisko bakalaura grādu vai profesionālo bakalaura grādu un atbilstošu profesionālo kvalifikāciju vai citu Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 6. līmenim atbilstošu kvalifikāciju pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē un kurai ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs attiecīgajā specialitātē, var nepiemērot līdz 2021. gada 1. jūlijam.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

9. pants. (1) Institūcija (amatpersona) administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt rakstveida procesā, ja tā nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā. Institūcija (amatpersona) rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā nodrošina procesa dalībniekiem tādu pašu tiesību apjomu kā mutvārdu procesā.

(2) Ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā, iepazīšanos ar šīs lietas materiāliem nodrošina attālināti. Iestāde triju darbdienu laikā pēc personas parakstīta attiecīga pieteikuma saņemšanas nosūta uz personas norādīto e-pasta adresi skenētas lietas materiālu kopijas vai informāciju par piekļuvi lietas materiāliem elektroniski (iespēju iepazīties ar lietas materiāliem vai iegūt kopiju).

(3) Administratīvā komisija lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu var izskatīt rakstveida procesā, ja tā nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā. Administratīvā komisija rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā nodrošina procesa dalībniekiem tādu pašu tiesību apjomu kā mutvārdu procesā.

(4) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs, kā arī kuģa vadītājs un gaisa kuģa lidojumu apkalpes loceklis atrodas alkohola ietekmē vai reibumā, amatpersona veic alkohola koncentrācijas pārbaudi personas izelpas gaisā ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu. Minēto personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai nogādā tikai tad, ja alkohola koncentrācijas pārbaudi personas izelpas gaisā ar amatpersonas rīcībā esošo mēraparātu veikt nav iespējams.

(5) Šā panta ceturto daļu nepiemēro, ja ir pamatotas aizdomas, ka noticis noziedzīgs nodarījums.

(Grozīts ar 29.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 31.10.2020.)

10. pants. (1) Civillietu un administratīvo lietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas un administratīvās lietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai.

(2) Administratīvo pārkāpumu lietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt to personu procesuālo tiesību ievērošanu, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

10.1 pants. (1) Ja tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai tiek izmantota videokonference. Pret šādu lēmumu var izteikt iebildumus personas, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā tiesā vai kriminālprocesā tiesā, bet citās lietās, ja tam ir objektīvs pamats, iebildumus var izteikt fiziskā persona, kuru nepārstāv advokāts.

(2) Epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzījuma vietā esošas personas dalību tiesas procesā nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu.

(3) Ja lieta tiek iztiesāta, izmantojot videokonferenci, prasība iegūt personas parakstu tiesas sēdes gaitā ir izpildīta, ja attiecīgā persona sniedz apliecinājumu mutvārdos un tas tiek fiksēts tiesas sēdes audioierakstā.

(4) Lietu izskatīšana mutvārdu procesā klātienē notiek, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai izmantojot videokonferenci. Lietu izskatīšana mutvārdu procesā klātienē notiek, pēc iespējas ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības lietas izskatīšanas laikā.

(18.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

10.2 pants. (1) Epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzījuma vietā esošas personas dalību pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas darbībās nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu.

(2) Ieslodzīto konvojēšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma nodrošina tikai gadījumos, kad ir saņemts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojums.  

(3) Ieslodzīto konvojēšanai, tai skaitā pēc procesa virzītāja pieprasījuma vai uz tiesas sēdēm, nodrošina pēc iespējas īsāku konvojēšanas maršrutu un ieslodzītā atgriešanos vai nokļūšanu ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā, ja vien tas ir iespējams.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

10.3 pants. (1) Īslaicīgas brīvības atņemšanas soda un kriminālsoda — arests — izciešanas uzsākšanu brīvības atņemšanas iestādēs uz laiku var pārtraukt ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu, ja ieslodzījuma vietu sistēmā ir izsludināta karantīna. Tādā gadījumā tiek pārtraukta to personu aizturēšana un nogādāšana ieslodzījuma vietās, kurām ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, kriminālsods — arests — vai kurām ar tiesas lēmumu piespriestais naudas sods vai piespiedu darbs ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.

(2) Ja ieslodzījuma vietu sistēmā ir izsludināta karantīna, ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var uz laiku apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai un gadījumos, kad notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums — citā krimināllietā).

(3) Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks nodrošina iesaistīto institūciju tūlītēju informēšanu par šajā pantā minēto rīkojumu izdošanu un to darbības termiņu.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

10.4 pants. (1) Ieslodzītais, kurš tiek atbrīvots no ieslodzījuma vietas un kuram apstiprināta Covid-19 infekcija vai kurš noteikts par kontaktpersonu, ja viņam nav dzīvesvietas, bet jāturpina izolācija vai mājas karantīna, attiecīgo laiku pavada kādā no tūristu mītnēm, kura ir iekļauta šā likuma 6.7 panta trešajā daļā minētajā sarakstā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir nepieciešams pabalsts krīzes situācijā, to piešķir un sedz no tās pašvaldības budžeta, kuras teritorijā atrodas tūristu mītne, kurā persona uzturas. Lai kompensētu izdevumus par pabalstu krīzes situācijā, valsts pašvaldībām nodrošina mērķdotāciju izdevumu segšanai 100 procentu apmērā no personai izmaksātā pabalsta krīzes situācijā, bet ne vairāk kā 150 euro mēnesī par vienu personu. Lai nodrošinātu mērķdotācijas izmaksu pašvaldībai, Labklājības ministrija rīkojas atbilstoši Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likuma pārejas noteikumu 37. punkta 4. apakšpunktam.

(3) Ministru kabinets nosaka valsts nodrošinātā atbalsta apmēru personas uzturēšanai tūristu mītnē, kārtību, kādā tiek nodrošināta personas nogādāšana tūristu mītnē, personai brīdī, kad tā tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas, izsniedzamo priekšmetu sarakstu un kārtību, kādā tiek segti izdevumi par personai laikā, kamēr tā uzturas tūristu mītnē, nepieciešamo medikamentu iegādi un piegādi.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

11. pants. (1) Tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt elektroniski, to parakstot atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3. panta prasībām.

(2) Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos ierakstu par elektroniski iesniegta pieteikuma saņemšanu attiecīgā pieteikuma reģistrā veic tikai saņēmējs.

12. pants. (1) Krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī gadījumos, kas nav minēti Kriminālprocesa likumā. Prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, var izteikt lūgumu, to pamatojot, lietu izskatīt mutvārdu procesā.

(11) Krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā. Tiesa paziņojumā par krimināllietas izskatīšanu rakstveida procesā norāda tiesības prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem, kā arī norāda nolēmuma pieejamības dienu. Ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais, tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā.

(12) Par šā panta 1.1 daļā minētā viedokļa sagatavošanu Juridiskās palīdzības administrācija valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējam nodrošina samaksu 75 euro apmērā. Šis samaksas apmērs ietver arī nepieciešamās juridiskās palīdzības sniedzēja juridiskās konsultācijas un samaksu par atzvanu uz ieslodzījuma vietā esošu taksofonu.

(13) Ja juridiskās palīdzības sniedzējs juridisko konsultāciju, izņemot 1.2 daļā noteikto gadījumu, sniedz ieslodzījuma vietā esošai personai, izmantojot ieslodzījuma vietā esoša taksofona atzvana iespēju, maksai par juridisko konsultāciju pieskaitāma samaksa piecu euro apmērā par paaugstinātas maksas telekomunikāciju pakalpojuma izmantošanu.

(2) Procesa virzītājs var apturēt kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 378. pantā noteikto kārtību, ja veiktas visas procesuālās darbības, kas iespējamas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā, un ja noskaidroti apstākļi, kas liedz aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piedalīties kriminālprocesā saistībā ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

(3) Ārvalstīs notiesāto un apcietināto personu nodošana un pārņemšana turpmākai brīvības atņemšanas soda vai apcietinājuma izpildīšanai Latvijas Republikas teritorijā var tikt atlikta, izņemot gadījumu, kad ārvalsts ir atteikusies pagarināt personas nodošanas termiņu vai nav iespējams pagarināt personas apcietinājuma termiņu un nododamai vai pārņemamai personai 72 stundas pirms ieceļošanas ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.

(4) (Izslēgta ar 25.03.2021. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. un 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

12.1 pants. (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

13. pants. Ja likums paredz, ka tiesas spriedums ir pieejams tiesas kancelejā, spriedumu nosūta personai, ja saņemts tās lūgums.

13.1 pants. Tiesas pakalpojumi tiek sniegti attālināti. Izņēmuma gadījumā, ja pakalpojuma saņemšana attālināti nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta, bet ir neatliekama, tiesas priekšsēdētājs var atļaut pakalpojuma sniegšanu klātienē, nodrošinot tiesas darbinieku un pakalpojuma saņēmēja drošību atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām un rekomendācijām.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

14. pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijas pārstāvim, kuru ievēlējusi zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce un kuram pilnvaru termiņš beidzies ārkārtējās situācijas laikā, ar šā likuma spēkā stāšanos atjauno pilnvaru termiņu līdz brīdim, kad zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce viņu ievēlē atkārtoti vai zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijas sastāvā ievēlē citu zvērinātu tiesu izpildītāju.

14.1 pants. (1) Ja izpildu lietā dots rīkojums par naudas līdzekļu apķīlāšanu, kas pienākas parādniekam, un parādniekam konstatēta saslimšana ar Covid-19 vai noteikta karantīna, ko apliecina darbnespējas lapa B, zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz parādnieka lūgumu, var atcelt kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam doto rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu. Pēc tam kad parādniekam noslēgta darbnespējas lapa B, šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs turpina vērst piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādē vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, sagatavojot un nosūtot attiecīgi kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam jaunu rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu, ja to nosaka konkrētās izpildu lietas apstākļi.

(2) Izpildu lietās par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā un lietās par personu un mantu izlikšanu no telpām Civilprocesa likumā noteiktajā paziņojumā parādniekam par pienākumu izpildīt tiesas nolēmumu un atbrīvot telpas tiesu izpildītājs nosaka termiņu, kas nav mazāks par 30 dienām. Ja zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā telpas netiek atbrīvotas vai izlikšanai vai ievešanai valdījumā noteiktajā laikā parādnieks nav ieradies, zvērināts tiesu izpildītājs nolēmuma piespiedu izpildei nosaka datumu, ne agrāku par trīsdesmito dienu no zvērināta tiesu izpildītāja paziņojuma nosūtīšanas dienas.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

14.2 pants. (1) Lai tiktu sasniegti epidemioloģiskās drošības mērķi, sociālās aprūpes iestādēs esošas aprūpējamās personas notariālo palīdzību saņem, izmantojot videokonferenci, ja notariālo darbību veikšana klātienē nav iespējama.

(2) Sociālās aprūpes iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt aprūpē esošai personai nepieciešamo atbalstu un tehniskos līdzekļus saziņai ar zvērinātu notāru videokonferences režīmā atbilstoši Notariāta likuma E1 sadaļai.

(3) Zvērināts notārs var taisīt elektroniskos aktus un apliecinājumus, izmantojot videokonferenci, arī tad, ja aprūpē esošai personai nav elektroniskā paraksta. Šādā gadījumā zvērināts notārs izpilda notariālās darbības atbilstoši Notariāta likuma 72. panta prasībām, tomēr šādā gadījumā nav vajadzīgi Civillikuma 1494. pantā norādītie liecinieki. Elektronisko aktu vai apliecinājumu elektroniski paraksta sociālās aprūpes iestādes vadītājs, ja aprūpē esošā persona uzdod to savā vietā izdarīt šai personai.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

14.3 pants. Zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts notārs var lemt par amata darbības atlikšanu, ja tās izpilde ir saistīta ar paaugstinātu risku, ka iesaistītās personas var inficēties ar Covid-19, šīs darbības izpilde nav saistīta ar objektīvu steidzamību un tās atlikšana nerada nozīmīgu tiesību aizskārumu.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

15. pants. Zvērinātam notāram var piešķirt atvaļinājumu līdz 12 mēnešiem. Zvērināts notārs iesniegumā par atvaļinājumu norāda, ka tā pamatā ir ārkārtējās situācijas ekonomiskās sekas saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību, un pamato nespēju uzturēt praksi. Šādā gadījumā Notariāta likuma 176. panta otrajā daļā minētās darbības tiek veiktas nekavējoties.

16. pants. Zvērināta notāra palīgs ir atbrīvots no zvērināta notāra palīga eksāmena kārtošanas, ja darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notāru izbeigtas Covid-19 infekcijas ārkārtējās situācijas ekonomisko seku dēļ un jaunas darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notāru uzsāktas ne vēlāk kā vienu gadu no darba tiesisko attiecību izbeigšanās. Zvērināts notārs, Notariāta likuma 154. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā informējot tieslietu ministru par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar zvērināta notāra palīgu, norāda, vai darba tiesiskās attiecības izbeigtas Covid-19 infekcijas ārkārtējās situācijas ekonomisko seku dēļ.

16.1 pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt ierobežojumus apmeklētāju pieņemšanai klātienē vai lemt par tās pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietā.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

17. pants. Informāciju par 2020. gadā plānotā kārtējā mediatoru sertifikācijas pārbaudījuma rīkošanu un norises dienu, kā arī termiņu, kādā iesniedzams iesniegums par mediatoru sertifikācijas pārbaudījuma kārtošanu, Sertificētu mediatoru padome normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsludina līdz 2020. gada 31. decembrim. Mediatoru sertifikācijas pārbaudījumu rīko ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. maijam. Pieteikšanās termiņš mediatoru sertifikācijas pārbaudījuma kārtošanai beidzas ne agrāk kā divus mēnešus pirms izsludinātās pārbaudījuma norises dienas.

18. pants. Patentu valdei Patentu likumā, Preču zīmju likumā un Dizainparaugu likumā noteiktajos gadījumos, lemjot par termiņa pagarināšanu, tiesību atjaunošanu vai lietvedības turpināšanu, ja attiecīgos termiņus nav iespējams ievērot sakarā ar Covid-19 izplatību valstī, ir tiesības līdz 2020. gada 31. decembrim nepiemērot minētajos normatīvajos aktos noteikto maksu par termiņa pagarināšanu, tiesību atjaunošanu vai lietvedības turpināšanu.

18.1 pants. Maksātnespējas kontroles dienests, izskatot iesniegumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu un konstatējot, ka likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 5. panta pirmajā un 2.1 daļā noteiktais 12 mēnešu periods pilnībā vai daļēji sakrīt ar likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikto aizlieguma kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu periodu, lemj par likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 5. panta pirmajā un 2.1 daļā noteiktā 12 mēnešu perioda pagarināšanu par attiecīgo aizlieguma periodu. Periods naudas līdzekļu piešķiršanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem nepārsniedz 12 mēnešus pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021.)

19. pants. (1) Juridiskās palīdzības administrācija papildus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajiem uzdevumiem organizē juridiskās telefonkonsultācijas atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajām lietu kategorijām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā atbalsta pasākuma izpildei Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem ir noslēgts juridiskās palīdzības līgums. Atlīdzību juridiskās palīdzības sniedzējam par darbu stundā nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību.

(3) Pakalpojumu nodrošina līdz brīdim, kad tiek izlietots atvēlētais finansējums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 06.05.2021. Sk. Pārejas noteikumu 19. punktu)

20. pants.  (1) Vides normatīvajos aktos noteikto publisko apspriešanu, izņemot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vides pārskata apspriešanu, organizē neklātienes formā (attālināti).

(2) Dabas resursu ieguvējs, piesārņojošās darbības operators, paredzētās darbības ierosinātājs, dabas aizsardzības plāna vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātājs vai atbildīgā persona sagatavo videoprezentāciju par piesārņojošo darbību, tai skaitā tās būtiskām izmaiņām, paredzēto darbību, dabas aizsardzības plānu, plānošanas dokumenta vides pārskatu, drošības pārskatu vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu un ievieto to savā un vietējās pašvaldības tīmekļvietnē.

(3) Neklātienes apspriešana notiek ne mazāk kā piecas darbdienas, kuru laikā dabas resursu ieguvējs, piesārņojošās darbības operators, paredzētās darbības ierosinātājs, dabas aizsardzības plāna vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātājs vai atbildīgā persona nodrošina interesentiem iespēju uzdot jautājumus un saņemt atbildes norādītajā e-pasta adresē un izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Jautājumi un atbildes tiek fiksēti un saglabāti sabiedrībai pieejamā veidā.

(4) Publisko apspriešanu šajā pantā minētajos gadījumos organizē tā, lai nosacījumi par sabiedrības līdzdalību atbilstu vides normatīvajos aktos noteiktajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

21. pants. (1) Plānošanas reģions un vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un to stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma publisko apspriešanu organizē atbilstoši normatīvajos aktos par teritorijas attīstības plānošanu un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi noteiktajai kārtībai, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti) organizē šādiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem:

1) plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai un tematiskajiem plānojumiem;

2) vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai, lokālplānojumiem, detālplānojumiem un tematiskajiem plānojumiem.

(3) Plānošanas reģioni un vietējās pašvaldības, organizējot publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti), ievēro šādus nosacījumus:

1) minimālais publiskās apspriešanas termiņš — četras nedēļas;

2) informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumenta publisko apspriešanu un publiskās apspriešanas sanāksmi tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;

3) tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un saņemt konsultāciju gan attālināti, gan klātienē;

4) publiskās apspriešanas sanāksme tiek organizēta, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Informācija par publiskās apspriešanas sanāksmi ne vēlāk kā 10 dienas pirms sanāksmes noteiktā datuma tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;

5) informācija par izziņošanas pasākumiem, veidiem, priekšlikumu un viedokļu sniegšanas iespējām, kā arī sanāksmes protokolu tiek ietverta atsevišķā ziņojumā, kuru pievieno kopējai dokumentācijai par izstrādi.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

21.1 pants. Publiskas personas mantas atsavināšanas un nomas tiesību izsoles var organizēt neklātienes formā (attālināti). Ja publiskas personas mantas atsavināšanas vai nomas tiesību izsole tiek organizēta klātienē, tad nodrošināma nodarbināto un izsoles dalībnieku drošība atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām un rekomendācijām.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

22. pants. (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

23. pants. (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

23.1 pants. Nolūkā nodrošināt oficiālo statistiku par darbaspēku, ienākumiem un dzīves apstākļiem, interneta lietošanu, vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, par Latvijas iedzīvotāju atpūtas un darījumu braucieniem, energoresursu patēriņu mājsaimniecībās, kā arī par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti, valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma sniegt to rīcībā esošo informāciju par fizisko personu kontakttālruņiem un e-pasta adresēm atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam fizisko personu apsekojumu izlašu sarakstam.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

24. pants. (1) Pašvaldības saistošos noteikumus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību un paskaidrojuma rakstu izsludina, tos publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie pašvaldības saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētos pašvaldības saistošos noteikumus pašvaldība triju dienu laikā pēc to parakstīšanas elektroniski nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai zināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2021.)

25. pants. (1) Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs veic individuālo aizsardzības līdzekļu, medicīnisko ierīču, kā arī minēto preču laboratorisko testēšanas pakalpojumu centralizētu iegādi. Ministru kabinets nosaka iegādājamo individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču kategorijas un apjomu.

(2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur prioritāro institūciju un vajadzību sarakstu, kurā pēc attiecīgās ministrijas priekšlikuma iekļautas valsts iestādes, pašvaldību institūcijas un iestādes, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts", reliģiskās savienības (baznīcas), Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta izdalē iesaistītās partnerorganizācijas, ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes centri, ģimenes ārstu prakses, farmaceiti un mikrobioloģijas references laboratorijas.

(3) Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs nodrošina šā panta pirmajā daļā minēto individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču, un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas laikā, izsniegšanu apgādes koordinatoriem.

(4) Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra vadītājs pieņem lēmumu par individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas, kā arī šā likuma darbības laikā, nodošanu bez atlīdzības šā panta otrajā daļā minētajā sarakstā iekļautajām institūcijām, tostarp ar apgādes koordinatoru starpniecību. Šīs mantas nodošana tiek fiksēta, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu. Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par mantas saņēmēju, nodotās mantas aprakstu, apjomu un bilances vērtību. Kustamo mantu, kas nodota šajā pantā noteiktajā kārtībā, bet šā likuma darbības laikā nav izlietota, nodod atpakaļ.

(41) Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pašvaldības šajā pantā noteiktajā kārtībā saņemtos individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces nodod bez atlīdzības īpašumā noteiktām fizisko personu grupām. Lēmumu par individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču atsavināšanu pieņem attiecīgās pašvaldības lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc tiem.

(42) Ministru kabinets nosaka šā panta 4.1 daļā minētās personu grupas, kā arī personai nododamo individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču apjomu.

(5) Ministru kabinets nosaka individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču iegādes, uzglabāšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek uzglabāti un izsniegti jau centralizēti iegādātie epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursi.

(6) Ministru kabinets nosaka uz piegāžu drošības kritērijiem pamatotu atvieglotu atbilstības novērtēšanas kārtību individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un medicīniskajām ierīcēm, kuras ir tiesības iegādāties publisko personu organizētajos iepirkumos.

(7) Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētām ārstniecības iestādēm Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas vajadzībām ir tiesības pasūtītāja statusā iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces ir iekļautas Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.2020., 29.10.2020., 18.12.2020. un 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

25.1 pants. Ja Nodrošinājuma valsts aģentūrai iznīcināšanai nodoti spirtu saturoši šķidrumi ar spirta saturu virs 70 procentiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar nolēmumu, kas stājies spēkā, izlemta galīgā rīcība kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā, kas neparedz minēto spirtu saturošo šķidrumu atdošanu vai to vērtības atlīdzināšanu, iekšlietu ministram ir tiesības lemt par šo spirtu saturošo šķidrumu izmantošanu telpu un virsmu dezinfekcijai, nepiemērojot normatīvajos aktos par darbībām ar biocīdiem noteiktās prasības attiecībā uz inventarizācijas numura saņemšanu, vai nodošanu normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteiktajā kārtībā izvēlētam komersantam dezinfekcijas līdzekļu izgatavošanai publisko funkciju pildīšanas vajadzībām, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

26. pants. Ārlietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju Eiropas Savienības regulu piemērošanas ietvaros veic to individuālo aizsardzības līdzekļu un citu preču eksporta kontroli, kuras nepieciešamas Covid-19 infekcijas apkarošanai.

27. pants. (1) Ārlietu ministrs, ievērojot Covid-19 izplatības dēļ noteiktos ierobežojumus vai epidemioloģisko situāciju valstīs, kurās atrodas Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, ar rīkojumu var noteikt Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā paredzētās konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu sniegšanas kārtību, ja nepieciešams, pārtraucot to sniegšanu klātienē.

(2) Pieteikumu pieņemšana diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanai Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā un dokumentu izsniegšana personai var tikt organizēta ar Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs konsulāro amatpersonu starpniecību.

28. pants. Ārlietu ministrs, ņemot vērā situāciju ārvalstī, kurā atrodas Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība, var lemt par diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku pārcelšanu uz laiku no viņu dienesta vietas ārvalstī uz Latviju, nesaglabājot normatīvajos aktos paredzēto algas pabalstu, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī, pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī un pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai. Aprēķinot prombūtni attiecīgajā kalendāra gadā, ārkārtējās situācijas laikposms netiek ņemts vērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

29. pants. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 16. februāra regulas (ES) 2021/267, ar ko nosaka īpašus un pagaidu pasākumus saistībā ar Covid-19 krīzes noturību attiecībā uz dažu sertifikātu, apliecību, licenču un atļauju atjaunošanu vai pagarināšanu, dažu periodisku pārbaužu un periodisku mācību atlikšanu dažās transporta tiesību aktu jomās un dažu regulā (ES) 2020/698 minēto laikposmu pagarināšanu prasības nav attiecināmas uz vadītāju apliecībām, tahogrāfu regulārajām pārbaudēm, vadītāju kartēm, tehniskajām apskatēm, Eiropas Kopienas atļaujām starptautiskajiem kravu un pasažieru pārvadājumiem un to kopijām, kā arī transportlīdzekļu vadītāju atestātiem, pamatojoties uz šīs regulas 2. panta 9. punktā, 3. panta 5. punktā, 4. panta 6. punktā, 5. panta 5. punktā, 7. panta 5. punktā un 8. panta 5. punktā noteikto.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

30. pants. (Izslēgts ar 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

31. pants. Nodarbinātības valsts aģentūra var saīsināt Darba likuma 107. panta pirmajā daļā noteikto termiņu paziņojumam par kolektīvo atlaišanu, nosakot to īsāku par 30 dienām. Par termiņa saīsināšanu Nodarbinātības valsts aģentūra nekavējoties rakstveidā paziņo darba devējam un darbinieku pārstāvjiem.

31.1 pants. (1) Ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta, Iekšlietu ministrijas sistēmas ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.

(2) Uz šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

(3) Pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šādiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

31.2 pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tās seku novēršanu 75 procentu apmērā no stundas algas likmes. Piemaksas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm nosaka iekšlietu ministrs, bet attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestu — finanšu ministrs. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021. Sk. Pārejas noteikumu 18. punktu)

31.3 pants. Ja nepieciešams nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestam noteikto papildu uzdevumu izpildi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku novēršanu vai ja ar Covid-19 inficēto vai par kontaktpersonām noteikto Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu skaits pieaug tiktāl, ka ir apdraudēta Valsts ieņēmumu dienestam noteikto funkciju un uzdevumu izpilde, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības:

1) uzdot jebkurai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai pildīt citus, nevis amata aprakstā noteiktos dienesta pienākumus vai pildīt tos citā struktūrvienībā;

2) nodarbināt Valsts ieņēmumu dienesta personālu nepārtraukti ne ilgāk par 24,5 stundām.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021.)

32. pants. (1) Līdz 2021. gada 31. decembrim ārzemnieka uzaicinātājs — fiziskā vai juridiskā persona — dokumentus ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanai iesniedz, izmantojot portālā www.latvija.lv pieejamo pakalpojumu "Ielūguma vai izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas Republikā". Ja ārzemnieka uzaicinātājs ir juridiskā persona vai uzaicināšanas iemesls ir saistīts ar nodarbinātību, dokumentus ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanai var iesniegt elektroniski, pieteikumu un pievienotos dokumentus apstiprinot ar drošu elektronisko parakstu.

(2) Līdz 2021. gada 31. decembrim ārzemnieki dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai iesniedz, nosūtot tos pa pastu vai elektroniski, un pieteikumu un pievienotos dokumentus apstiprina ar drošu elektronisko parakstu. Šis nosacījums attiecas gan uz tiem ārzemniekiem, kuri uzturas Latvijas Republikā, gan uz tiem, kuri neuzturas Latvijas Republikā un vēlas pieprasīt atkārtotu uzturēšanās atļauju vai reģistrēt uzturēšanās atļauju vai kuri ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi. Pieteikumu atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai var iesniegt ārzemnieka uzaicinātājs, ārzemniekam uzturoties Latvijas Republikā vai ārpus tās.

(3) Izskatot ārzemnieka iesniegumu uzturēšanās atļaujas izsniegšanai vai reģistrēšanai vai jautājumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu ārzemniekam, nav piemērojama Imigrācijas likuma prasība par pietiekamu finanšu līdzekļu esību, lai persona uzturētos Latvijas Republikā, kā arī prasība veikt aktīvu saimniecisko darbību 2020. gadā (tai skaitā noteikta apmēra nodokļu summas samaksu). Šis noteikums neattiecas uz ārzemniekiem, kuri dokumentus pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesnieguši pēc 2020. gada 10. jūnija.

(4) Izskatot jautājumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanu, prombūtne no Latvijas Republikas laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 31. decembrim, bet, izskatot jautājumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu vai anulēšanu, prombūtne no Latvijas Republikas laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2021. gada 31. decembrim ir uzskatāma par attaisnotu.

(5) Ja pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu, tā derīguma termiņā neieskaita laikposmu no 2020. gada 12. marta līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ja pieņemts lēmums par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu vai atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu, kura ārzemniekam piešķirta saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31. punktu, tā derīguma termiņā neieskaita laikposmu no 2020. gada 12. marta līdz 2021. gada 31. decembrim. Ja ārzemnieks, attiecībā uz kuru pieņemts pozitīvs lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu, lēmuma derīguma termiņa laikā, uzturoties ārpus Latvijas Republikas, nav saņēmis uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu, viņam nav piemērojams Imigrācijas likuma 35. panta pirmās daļas 21. punktā un 36. panta pirmās daļas 14. punktā minētais uzturēšanās atļaujas anulēšanas pamats.

(6) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam var anulēt vai izsniegto vīzu vai lēmumu par vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu atcelt, ja tā ir konstatējusi vai no Veselības inspekcijas, Valsts policijas vai pašvaldības policijas saņēmusi informāciju, ka ārzemnieks pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumus vai pulcēšanās ierobežojumus. Minētā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(18.12.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2021.)

33. pants. Līdz 2021. gada 30. jūnijam ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā un kura ceļošanas dokumentam šajā laikposmā pēc 2020. gada 12. marta beidzies derīguma termiņš, ir tiesīgs saņemt atkārtotu uzturēšanās atļauju vai reģistrēt uzturēšanās atļauju, uzrādot minēto dokumentu.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

34. pants. (1) Elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, atbilstoši tehniskajām iespējām nosūta personai (viesabonentam, kurš ir reģistrējies Latvijas mobilo sakaru operatora tīklā, un Latvijas mobilo sakaru operatora balss pakalpojuma lietotājam, kurš ir reģistrējies sava operatora tīklā pēc viesabonēšanas), kura ir ieradusies Latvijā, automātisko paziņojumu ar Veselības ministrijas sagatavoto vienotā paziņojuma nosaukumu, saturu un paziņojumā norādāmo sūtītāju, kuru minētajam komersantam iesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

(2) Elektronisko sakaru komersants, sniedzot balss telefonijas pakalpojumus, nodrošina lietotājiem tālruņa numura 8303 un 8989 bezmaksas izsaukumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

35. pants. Par droša un attālināta darba nodrošināšanu valsts pārvaldē ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

36. pants. (1) Uzņēmumu reģistram iesniedzamo pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz elektroniski, izmantojot Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē pieejamo speciālo tiešsaistes formu, ja tāda ir izveidota, vai papīra formā pa pastu.

(2) Ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz Uzņēmumu reģistram iesniedzamā dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) apliecināms notariāli, šī prasība ir izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs vai, ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

36.1 pants. Uzņēmumu reģistra vestajā reliģisko organizāciju un iestāžu reģistrā reģistrēto reliģisko organizāciju un to iestāžu vadības institūciju sastāva, kā arī personu, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi, pilnvaru termiņš, kas beidzas līdz 2021. gada 31. decembrim, ir uzskatāms par pagarinātu līdz 2022. gada 1. jūnijam, ja vien Uzņēmumu reģistrā nav reģistrētas jaunas ziņas par reliģisko organizāciju un to iestāžu vadības institūciju sastāvu, kā arī par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi un kuras ir ievēlētas vai ieceltas atbilstoši Reliģisko organizāciju likumā noteiktajai kārtībai.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

36.2 pants. Covid-19 infekcijas izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai aizsardzības ministrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi un Nacionālo bruņoto spēku sagatavotības attiecīgā uzdevuma izpildei atbilstības līmeni.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

37. pants. Laiku, kad zemessargs pildījis dienesta pienākumus, sniedzot atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām Covid-19 infekcijas izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanā un pārvarēšanā, neieskaita Zemessardzes likuma 6. panta otrajā daļā noteiktajā Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildes vai apmācības laikā. Šāda atbalsta sniegšanu uzskaita dienās, un zemessargam par katru uzdevumu izpildes dienu izmaksā dienesta uzdevumu izpildes un apmācību kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

37.1 pants. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, ņemot vērā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārejas noteikumu 1. punktu un atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta otrās daļas 6. punktam, var pieņemt lēmumu, ar kuru tā atļauj uz noteiktu laiku bez atlīdzības iekļaut sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu izveidotos un pārraidāmos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus vai to daļas arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes noteiktās citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kā arī lemt par to lietošanas pārtraukšanu, ja attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumā paredzētos nosacījumus. Šajā pantā minēto lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

37.2 pants. Pēc Zemessardzes veterāna piekrišanas aizsardzības ministrs var iesaistīt Zemessardzes veterānus atbalsta sniegšanā valsts un pašvaldību institūcijām Covid-19 infekcijas izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanā un pārvarēšanā. Zemessardzes veterāns par vienu šo uzdevumu izpildes dienu saņem kompensāciju 30 euro apmērā, kā arī karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju. Ja Zemessardzes veterāns ir guvis veselības bojājumu, pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, viņam ir tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi Zemessardzes likumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

37.3 pants. Covid-19 infekcijas izplatības laikā pasta komersants var nepiemērot normatīvajos aktos noteikto prasību par pienākumu adresātam parakstīties informatīvā paziņojuma zonā "datums un paraksts" vai uz paraksta attēla iegūšanas aparāta sensora, ja pasta komersants, izmantojot sūtījumu apstrādes sistēmas, kas sagatavo un apkopo sūtījumu saņemšanas datus, nodrošina dokumentārus vai elektroniskus pierādījumus tam, ka konkrētais sūtījums ir izsniegts.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

37.4 pants. Administratoriem, kuri iecelti amatā saskaņā ar Maksātnespējas likumā noteikto regulējumu un kuru amata apliecības derīguma termiņa beigu datums ir noteikts, sākot ar 2021. gada 11. oktobri, ir tiesības, pamatojoties uz izsniegto amata apliecību, pildīt administratora pienākumus līdz dienai, kad spēkā stājas grozījumi Maksātnespējas likumā, atbilstoši kuriem pagarināts administratora kvalifikācijas periods.

(06.07.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2021.)

IV nodaļa
Kriminālsodu izpildes īpašie nosacījumi

38. pants. (1) Epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu uz laiku var tikt ierobežota ieslodzījuma vietu apmeklēšana un likumā noteiktās ieslodzīto tiesības.

(2) Epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ar Valsts probācijas dienesta vadītāja rīkojumu uz laiku var tikt ierobežotas likumā noteiktās probācijas klientu tiesības, tai skaitā tiesības izbraukt no valsts, kā arī var tikt apturēta vai ierobežota atsevišķu Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošana noteiktā teritorijā vai visā valsts teritorijā.

(3) Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona pārvalda visu veidu krīzes situācijas ieslodzījuma vietā.

(4) Ja Covid-19 infekcija tiek konstatēta vismaz vienam ieslodzītajam vai ja ar Covid-19 inficēto vai par kontaktpersonām noteikto ieslodzījuma vietu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaits apdraud Ieslodzījuma vietu pārvaldei noteikto funkciju īstenošanu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam ir tiesības:

1) uzdot jebkurai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai pildīt jebkurus citus, nevis amata aprakstā noteiktos dienesta pienākumus, vai pildīt tos citā struktūrvienībā;

2) nodarbināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas nepārtraukti ne ilgāk par 24,5 stundām.

(5) Ja ar Covid-19 inficēto vai par kontaktpersonām noteikto ieslodzījuma vietu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaita dēļ nav iespējams nodrošināt Ieslodzījuma vietu pārvaldei noteikto funkciju īstenošanu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam ir tiesības rakstveidā lūgt Nacionālo bruņoto spēku atbalstu ieslodzījuma vietu apsardzes, ieslodzīto uzraudzības un citu uzdevumu izpildes nodrošināšanai. Šādā situācijā darbspējīgās ieslodzījuma vietu amatpersonas primāri tiek novirzītas tādu dienesta pienākumu veikšanai, kuri paredz kontaktēšanos ar ieslodzītajiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

39. pants. (1) Ieslodzījuma vietu pārvalde viena mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas nosūta ierakstītu vēstuli personai, kura notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ja spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai ārkārtējās situācijas laikā, vēstulē norādot brīvības atņemšanas iestādi un laiku, kad personai jāierodas īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai.

(2) Ieslodzījuma vietu pārvalde nodrošina, ka šā panta pirmajā daļā minētās personas īslaicīgo brīvības atņemšanas sodu uzsāk izciest ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām.

40. pants. Ja ieslodzījuma vietā uzņem ieslodzīto, kurš pārņemts no ārvalsts, viņu ievieto karantīnas kamerā uz laiku līdz 14 dienām. Šajā laikā uz ieslodzīto attiecas šā likuma 42. panta pirmajā daļā minētie tiesību ierobežojumi.

41. pants. (1) Ieslodzījuma vieta pēc ārkārtējās situācijas beigām vai Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto ierobežojumu atcelšanas ieslodzījuma vietās nodrošina laika periodā no 2020. gada 1. oktobra līdz ierobežojumu atcelšanai ieslodzītajiem nenodrošinātās īslaicīgās un ilgstošās satikšanās ar radiniekiem un citām personām. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem ieslodzītajiem, ieslodzījuma vieta nodrošina ieslodzītajiem normatīvajos aktos paredzētās īslaicīgās un ilgstošās satikšanās rindas kārtībā, ņemot vērā datumu, kad iesniegts iesniegums par satikšanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās satikšanās organizē šādā prioritārajā kārtībā:

1) satikšanās, kuras netika nodrošinātas laikposmā no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 6. aprīlim noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ vai kuras netika nodrošinātas Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto ierobežojumu dēļ ieslodzījuma vietā;

2) pārējās satikšanās.

(3) Ja notiesātais ir iesniedzis attiecīgu iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var lemt par šā panta pirmajā daļā minēto ilgstošo satikšanos summēšanu (piešķirt vairākas pēc kārtas), ja tas ļauj efektīvāk izmantot pieejamo brīvības atņemšanas iestādes infrastruktūru.

(4) Ieslodzītā pārvešana uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu, tai skaitā plānveida ārstu speciālistu konsultāciju, diagnostisko izmeklējumu un stacionārās ārstēšanas, saņemšanai notiek rindas kārtībā pēc tam, kad ārstniecības iestāde ir apstiprinājusi attiecīgā pakalpojuma sniegšanu ieslodzītajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2021.)

42. pants. (1) Ieslodzīto, kas atzīts par kontaktpersonu, un ieslodzīto, kam konstatēta Covid-19 infekcija vai ir aizdomas par inficēšanos, izvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz laiku līdz 14 dienām. Šajā laikā ieslodzītais atrodas ārstniecības personu uzraudzībā, ar viņu neveic kriminālprocesuālās darbības, ieslodzīto nekonvojē pēc procesa virzītāju pieprasījuma, tai skaitā uz tiesas sēdēm, neiesaista resocializācijas pasākumos, viņam nenodrošina īslaicīgās un ilgstošās satikšanās, tiesības uzņemt pie sevis viesus, kā arī tiesības uz telefonzvaniem, videosaziņu, tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi un laulību reģistrāciju.

(2) Ja noteiktā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā tiek izsludināta karantīna, uz visiem attiecīgās vietas ieslodzītajiem sākotnēji attiecas šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi. Karantīnas laikā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks regulāri pārskata ieslodzītajiem noteiktos ierobežojumus.

43. pants. (1) Valsts probācijas dienests klātienes tikšanos ar probācijas klientu var aizstāt ar attālinātu saziņu.

(2) Valsts probācijas dienesta vadītāja lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" 14. panta pirmo daļu, ir spēkā līdz lēmumā noteiktā termiņa beigām.

V nodaļa
Īpašie nosacījumi izglītības, sporta un tūrisma jomā

44. pants. (1) Vispārējās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem (izņemot koledžas), kā arī vispārējās izglītības programmām un profesionālās izglītības programmām (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas), kurām akreditācijas termiņš beidzas līdz 2020. gada 31. augustam, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim.

(11) Vispārējās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem (izņemot koledžas), kā arī vispārējās izglītības programmām un profesionālās izglītības programmām (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas), kurām akreditācijas termiņš beidzas līdz 2021. gada 31. augustam, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz 2022. gada 31. maijam, ja Izglītības kvalitātes valsts dienestam iesniegts pamatots izglītības iestādes iesniegums.

(2) Licencēta vispārējās izglītības programma vai licencēta profesionālās izglītības programma (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmu), kas akreditējama līdz 2020. gada 31. augustam, tiek pielīdzināta akreditētai izglītības programmai uz laiku līdz 2020. gada 31. decembrim, ja Izglītības kvalitātes valsts dienestā līdz likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" spēkā stāšanās dienai saņemts izglītības iestādes akreditācijas iesniegums un izglītības iestādē tiek īstenota cita akreditēta vispārējās izglītības programma vai profesionālās izglītības programma (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmu). Izglītības iestāde, kura īsteno šādu izglītības programmu, ir tiesīga līdz 2020. gada 31. decembrim izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi.

(3) Izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšana, kas veicama līdz 2020. gada 31. augustam, tiek pagarināta līdz 2020. gada 31. decembrim.

(31) Izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšana, kas veicama līdz 2021. gada 31. augustam, tiek pagarināta līdz 2022. gada 31. maijam, ja Izglītības kvalitātes valsts dienestam iesniegts pamatots izglītības iestādes iesniegums.

(4) (Izslēgta ar 18.03.2021. likumu)

(41) Ja valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā par izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbilstošāko izglītības programmu norādīts, ka atkārtots izglītojamā veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa izvērtējums veicams līdz 2020. gada 31. augustam, izvērtējuma termiņš tiek pagarināts līdz 2021. gada 30. jūnijam un līdz tam ir piemērojams esošais atzinums.

(42) Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas papildu normatīvajā aktā par pedagoģiski medicīniskajām komisijām noteiktajai kompetencei ir tiesīgas ieteikt nepieciešamos atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbos izglītojamiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12. klasei, izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām no 1. līdz 9. klasei, izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 5. līdz 9. klasei.

(5) Sporta speciālistiem un šaušanas instruktoriem, kuriem sertifikāta termiņš beidzas līdz 2020. gada 31. augustam, sertifikāta termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim.

(6) Augstskolām un zinātniskajām institūcijām, tostarp arī augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, kuriem laikā līdz 2021. gada 1. maijam atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem rīkojamas augstskolas galveno lēmējinstitūciju, zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes vai direktora vēlēšanas, ir tiesības lemt par vēlēšanu atlikšanu uz laiku, ne ilgāku kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Ja augstskola vai zinātniskā institūcija lemj par vēlēšanu atlikšanu, līdz jaunievēlētās augstskolas galvenās lēmējinstitūcijas, zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes vai direktora pilnvaru spēkā stāšanās dienai minēto institūciju pilnvaras pilda iepriekšējās ievēlētās institūcijas.

(7) Par mācību procesa norisi iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs lēmumu pieņem iekšlietu ministrs. Par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Par mācību procesa norisi Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā lēmumu pieņem tieslietu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2020., 18.03.2021. un 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 06.05.2021.)

45. pants. (1) Vispārējās izglītības likuma 46. panta 2. punkts neattiecas uz 2019./2020. mācību gada ilgumu 12. klasei. 2019./2020. mācību gads 12. klases izglītojamiem ilgst līdz 2020. gada 7. jūlijam.

(11) Vispārējās izglītības likuma 36. panta 1. un 2. punkts neattiecas uz 2020./2021. mācību gada ilgumu 1.—6. klasei, izņemot mācību gada ilgumu 1.—6. klasei sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni", speciālās izglītības iestādēs un izglītības programmu apguvē tālmācības izglītības ieguves formā. 2020./2021. mācību gads 1.—6. klases izglītojamiem ilgst līdz 2021. gada 31. maijam.

(2) 2019./2020. mācību gadā valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi nenotiek, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās izglītojamiem, kuri šo eksāmenu vēlas kārtot.

(21) 2020./2021. mācību gadā valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi ir diagnosticējošie darbi, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās izglītojamiem, kuri šo eksāmenu vēlas kārtot.

(3) Izglītojamiem par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2019./2020. un 2020./2021. mācību gadā tiek izsniegta apliecība par vispārējo pamatizglītību un sekmju izraksts. Izglītojamiem, kuri kārto šā panta otrajā un 2.1 daļā minēto eksāmenu, par vispārējās pamatizglītības ieguvi tiek izsniegts arī pamatizglītības sertifikāts.

(4) Ja pašvaldības teritorijā ir vairākas pašvaldības vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā 2021./2022. mācību gadā, pašvaldība ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus.

(5) Izglītības likuma 60. panta 3.2 daļu nepiemēro no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. un 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 06.05.2021.)

46. pants. (1) Ja ceļotājam ir noslēgts līgums par kompleksu tūrisma pakalpojumu un kāda no pusēm ir vienpusēji izbeigusi līgumu Covid-19 infekcijas izplatības radītās ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ Latvijas Republikā vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ ceļojuma galamērķī saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību, tūrisma operators, ja tam ir izsniegta speciālā atļauja (licence) un spēkā esošs nodrošinājums, ir tiesīgs ceļotājam naudas atmaksas vietā noformēt apliecinājumu par neizmantotā ceļojuma vērtību (turpmāk — apliecinājums), kuru ceļotājs var izmantot citu ceļojumu iegādei pie konkrētā tūrisma operatora par tādu summu, kādu ceļotājs vai tūrisma aģentūra ceļotāja vārdā ir samaksājusi tūrisma operatoram.

(2) Apliecinājumu izsniedz, ievērojot šādus nosacījumus:

1) apliecinājuma summa atbilst summai, kādu ceļotājs ir samaksājis tūrisma operatoram vai aģentam, ar kura starpniecību iegādāts kompleksais tūrisma pakalpojums;

2) apliecinājumā iekļauj informāciju par izsniedzēju, turētāju, izsniegšanas datumu, naudas summu un izmantošanas termiņu;

3) apliecinājums izmantojams 12 mēnešu laikā no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī;

4) apliecinājumu izsniedz bez maksas;

5) apliecinājums ietver atsauci, ka tas izsniegts saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības radītajiem apstākļiem.

(3) Ja ceļotājs atsakās saņemt apliecinājumu, tūrisma operators un ceļotājs var vienoties par citu risinājumu, tai skaitā naudas atmaksu un atmaksas termiņu, kas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī.

(4) Ja apliecinājums vai vienošanās par naudas atmaksu tiek panākta par periodu, kad vairs nav spēkā esošais nodrošinājums, tūrisma operatoram ir pienākums mēnesi pirms spēkā esošā nodrošinājuma termiņa beigām informēt ceļotāju par spēkā esošā nodrošinājuma termiņa beigām. Ja tūrisma operators divas nedēļas pirms nodrošinājuma termiņa beigām nav saņēmis jaunu nodrošinājumu, tūrisma operatoram ir pienākums par to informēt ceļotāju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kā arī atmaksāt visu ceļotāja iemaksāto naudu līdz spēkā esošā nodrošinājuma termiņa beigām.

(5) Ceļotājs apliecinājumu var nodot citai personai vai personu grupai, par to iepriekš vienojoties ar tūrisma operatoru.

(6) Ja ceļotājs apliecinājumā norādītajā izmantošanas termiņā pilnībā vai daļēji neizmanto apliecinājumā minēto summu cita ceļojuma iegādei, tūrisma operators atmaksā ceļotājam neizmantoto naudas summu 14 dienu laikā pēc apliecinājuma izmantošanas termiņa beigām.

(7) Tūrisma operators veic apliecinājumu uzskaiti, norādot vismaz to turētāju, izsniegšanas datumu, vērtību un derīguma termiņu. Informāciju par izdotajiem apliecinājumiem iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram reizi ceturksnī kopā ar ceturkšņa pārskatiem.

(8) Tūrisma operatora nodrošinājums (apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise vai kredītiestādes izsniegta garantija) attiecas uz ceļotājiem izsniegtajiem apliecinājumiem atbilstoši nodrošinājumā paredzētajam saistību apjomam.

(9) Nodrošinājuma apmērs tūrisma operatoram ir vismaz ceļotāju iemaksāto naudas summu apmērā, bet ne mazāks kā 3000 euro. Ja tūrisma operatoram ceļotāju iemaksāto naudas summu apmērs nepārsniedz 10 000 euro, nepieciešamā nodrošinājuma apmēra aprēķināšanai piemēro koeficientu 1,5.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

VI nodaļa
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanas nosacījumi un īpašie nosacījumi veselības aprūpes jomā

(Nodaļas nosaukums 18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

47. pants. (1) Ja sociālo pakalpojumu sniedzējs spēj nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, ir atļauta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu.

(2) Ja institūcijā, kurā sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz pašvaldības vai valsts dibināts sociālo pakalpojumu sniedzējs vai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību vai valsti par minēto pakalpojumu sniegšanu, klientiem ir konstatēta Covid-19 infekcija, pakalpojumu sniedzējs papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram nosaka piemaksu paaugstināta riska apstākļos aprūpē iesaistītajam personālam par inficēto klientu un šo klientu kontaktpersonu aprūpi līdz 50 procentiem no mēnešalgas par laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Minēto piemaksu var noteikt arī personālam, kas iesaistīts personu testēšanā ar SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas testu.

(3) Pašvaldību papildu izdevumus par piemaksām pašvaldības dibinātās institūcijās un institūcijās, ar kurām noslēgts līgums par šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu, 50 procentu apmērā no pašvaldību faktiskajiem papildu izdevumiem sedz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem":

1) pašvaldība, lai saņemtu mērķdotāciju, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu, izmantojot Valsts kases informācijas sistēmu "Ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēma", iesniedz pārskatu, tajā iekļaujot šādas ziņas:

a) pašvaldības izmaksātais finansējums par izmaksātajām piemaksām pašvaldības dibinātās institūcijās un institūcijās, ar kurām noslēgts līgums par šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu,

b) institūciju skaits, Covid-19 pozitīvo klientu skaits un aprūpē iesaistīto personu skaits, kuras saņēmušas piemaksu,

c) pašvaldības konts Valsts kasē vai kredītiestādē mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai;

2) Labklājības ministrija:

a) 10 darbdienu laikā pēc pārskata izvērtēšanas un atzīšanas par atbilstošu veic mērķdotācijas maksājumu pašvaldībai,

b) ir tiesīga izlases kārtībā veikt mērķdotācijas izlietojuma kontroli, pieprasot no pašvaldības papildu informāciju,

c) ja konstatē kļūdas pārskatā vai pārkāpumus piemaksu piešķiršanā un izmaksā, pārtrauc mērķdotācijas izmaksu līdz pārskata precizēšanai vai pārkāpumu novēršanai; pēc pārskata precizēšanas vai pārkāpumu novēršanas izdara pārrēķinu un veic maksājumus par iepriekšējo periodu, bet nepamatoti izmaksātos līdzekļus ietur no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.

(4) Lai kompensētu papildu izdevumus par piemaksām institūcijās, ar kurām Labklājības ministrijai noslēgts līgums par šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu, Labklājības ministrija un minētās institūcijas noslēdz papildu vienošanos pie noslēgtā līguma par piemaksām virs noteiktajām līgumcenām, kurā nosaka pārskatā iekļaujamo informāciju, tā iesniegšanas kārtību, kontroles nosacījumus un finansējuma saņemšanas kārtību.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas grozīta ar 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

47.1 pants. Epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai sociālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums ievērot vietējās pašvaldības un valsts kompetento institūciju prasības, norādījumus, vadlīnijas un citus pasākumus personāla un klientu veselības apdraudējuma risku mazināšanai. Institūcijas vadītājs ir atbildīgs par epidemioloģiskās drošības prasībām atbilstošu darba organizāciju viņa vadītajā institūcijā.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

47.2 pants. (1) Pašvaldība pēc vecāka lūguma nekavējoties nodrošina bērna aprūpi bērnu aprūpes iestādē vai citās telpās, kas pielāgotas bērnu īstermiņa aprūpei, ja vecāks ir saslimis ar Covid-19 un atrodas ārstniecības iestādē un nav iespējams nodrošināt bērna pašizolāciju un aprūpi pie radiniekiem vai citām bērnam tuvām personām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā bāriņtiesa pieņem vienpersonisku lēmumu par bērna aprūpes nodrošināšanu, pamatojoties uz vecāka iesniegumu. Šo lēmumu bāriņtiesa vienpersoniski izbeidz pēc vecāka atveseļošanās.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

48. pants. Ja ģimenei (personai) noteiktajam trūcīgā vai maznodrošinātā statusam vai maznodrošinātā statusam atbilstoši atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ko noteicis Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 242 euro mēnesī), beidzas termiņš vai to nepieciešams pagarināt triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības attiecīgo statusu noteikt, pamatojoties uz iepriekš iesniegtiem dokumentiem. Šajā laikā ģimenei (personai) saglabājas visi pašvaldības un valsts piešķirtie pabalsti un atvieglojumi, uz kuriem šai ģimenei (personai) ir tiesības kā trūcīgai vai maznodrošinātai.

49. pants. Ja attiecībā uz personu, kurai šā likuma darbības laikā veicami īpaši epidemioloģiskās drošības pasākumi, pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu vai tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas aizliedz atrasties mājoklī, un tā pati nav spējīga nodrošināt pašizolāciju, pašvaldība iespēju robežās nodrošina šai personai pašizolācijas vietu. Persona (izņemot personu ar invaliditāti un personu, kura atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu) sedz izdevumus, kas saistīti ar pašizolācijas vietas nodrošināšanu.

49.1 pants. Ārkārtējās situācijas laikā pašvaldība sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai var piešķirt arī mērķa grupai, kas neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta nosacījumiem, ja personas pamatvajadzības nav iespējams nodrošināt citā veidā.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

49.2 pants. Ārstniecības iestādēs, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, farmaceitiem, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā un trīspadsmitajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram atļauts noteikt piemaksu līdz 100 procentiem no mēnešalgas. Veselības ministrs lemj par finansējuma izlietojumu atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Veselības ministrija piemaksām nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

49.3 pants. Ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem drīkst noteikt tādu virsstundu darba laiku, kurš pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā pantā minētajiem gadījumiem neattiecas Darba likuma 136. panta ceturtā daļa. Veselības ministrija virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

49.4 pants. Papildus Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktajām personu grupām, kurām ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteiktajām personu grupām, kurām ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijā apdrošinātām personām, vakcināciju pret Covid-19 infekciju visā vakcinācijas periodā veic arī personām, kurām ir piešķirta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, Latvijā studējošiem pilna laika ārvalstu studentiem un Latvijā akreditētiem un rezidējošiem ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, starptautisko organizāciju un to pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

(25.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 06.05.2021.)

49.5 pants. Ārstniecības iestādē, kurai ir tiesības veikt vakcināciju pret Covid-19 infekciju, vakcināciju var veikt turpmāk minētās personas šādā prioritārā secībā:

1) Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēts ārsts, māsa, ārsta palīgs, vecmāte, zobārsts;

2) medicīnas asistents, kura profesionālās zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas vakcinācijas veikšanai, individuāli izvērtē ārstniecības iestāde, Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēts radiologa asistents, biomedicīnas laborants, fizioterapeits, ergoterapeits, masieris, podologs, kosmētiķis, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā un radiogrāfers, kuri vakcināciju veic sertificētas ārstniecības personas (ārsta, ārsta palīga, māsas, vecmātes) tiešā uzraudzībā;

3) Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēts optometrists, zobu higiēnists, zobārsta asistents, zobu tehniķis, fizioterapeita asistents, ergoterapeita asistents, māsas palīgs, audiologopēds, mākslas terapeits, uztura speciālists, tehniskais ortopēds, kuri vakcināciju veic sertificētas ārstniecības personas (ārsta, ārsta palīga, māsas, vecmātes) tiešā uzraudzībā;

4) ārsts, māsa, ārsta palīgs, vecmāte, zobārsts, ja termiņš, uz kuru tie reģistrēti Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, beidzies ne vēlāk kā piecus gadus no dienas, kad attiecīgā ārstniecības persona pieņemta darbā ārstniecības iestādē, lai veiktu vakcināciju pret Covid-19 infekciju.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021.)

49.6 pants. (1) Ierobežotu intensīvās terapijas resursu izmantošana un pacientu prioritizēšana atbilstoši medicīniskiem kritērijiem Covid-19 infekcijas izplatības laikā notiek, ievērojot uz pierādījumiem balstītus medicīnas principus. Ministru kabinets nosaka galvenos ierobežoto intensīvās terapijas resursu izmantošanas un pacientu prioritizēšanas principus un kritērijus.

(2) Ārstniecības personu profesionālo organizāciju un veselības aprūpes konsultatīvo institūciju izstrādātās rekomendācijas ar Covid-19 inficēto personu ārstniecības procesa nodrošināšanai, kā arī rekomendācijas ierobežoto intensīvās terapijas resursu izmantošanai un pacientu prioritizēšanai Covid-19 infekcijas izplatības laikā apstiprina veselības ministrs pēc tam, kad saņemts atzinums no veselības nozares kompetentās institūcijas. Rekomendācijas pēc to apstiprināšanas tiek publicētas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē, un par tām tiek informētas ārstniecības iestādes, kuras nodrošina ar Covid-19 inficēto personu ārstniecības procesu.

(06.07.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2021.)

VII nodaļa
Administratīvā atbildība par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu un administratīvā procesa ietvaros noteiktie ierobežojumi

(Nodaļas nosaukums grozīts ar 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

50. pants. (1) Par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas, vai pulcēšanās ierobežojumu, kā arī tirdzniecības vai citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

(2) (Izslēgta ar 18.12.2020. likumu)

(3) Par personai noteiktā pienākuma iekļaut ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā nepildīšanu piemēro naudas sodu no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2020., 01.10.2020., 18.12.2020. un 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

50.1 pants. Par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām.

(29.10.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.10.2020. Pants stājas spēkā 20.11.2020. Sk. Pārejas noteikumu 12. punktu)

51. pants. (1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 50. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija, Veselības inspekcija vai pašvaldības policija.

(2) (Izslēgta ar 18.12.2020. likumu)

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 50. panta trešajā daļā minēto pārkāpumu veic Veselības inspekcija, Valsts policija, Valsts robežsardze un pašvaldības policija.

(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 50.1 pantā minēto pārkāpumu veic pašvaldības policija vai Valsts policija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.2020., 29.10.2020. un 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

52. pants. (1) Ja tirdzniecības vietā (struktūrvienībā) nav izstrādāta vai ieviesta saimniecisko pakalpojumu sniegšanas iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts policija vai pašvaldības policija var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemt rakstveida lēmumu par tirdzniecības vietas (struktūrvienības) slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai uz laiku līdz septiņām dienām.

(2) Komersanta norīkotajai atbildīgajai personai ir pienākums saņemt šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu. Lēmuma paziņošana notiek Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums stājas spēkā tā paziņošanas brīdī un ir izpildāms nekavējoties. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 67.B, 88.B nr.).

2. Līdz 2020. gada 30. jūnijam administratīvā soda — administratīvais arests — izpildi neveic.

3. Šā likuma 20. panta ceturtās daļas prasību neklātienes apspriešanas laikā nodrošināt interesentiem iespēju uzdot jautājumus un saņemt atbildes, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku, nepiemēro, ja vides normatīvajos aktos noteiktā publiskā apspriešana izsludināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

4. Lietas, kuru izskatīšana saskaņā ar likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" 4. panta otro un trešo daļu un 5. panta pirmo, otro un piekto daļu uzsākta rakstveida procesā, pabeidz izskatīt rakstveida procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2020. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2020.)

5. Šā likuma 19. pantā noteikto samaksu veic no Tieslietu ministrijas apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" Juridiskās palīdzības administrācijai piešķirtajiem līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", novirzot šim mērķim finansējumu, kas nepārsniedz 12 000 euro.

6. Ja to pieļauj epidemioloģiskās drošības prasības, ieslodzījuma vieta viena mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas nodrošina:

1) pamudinājuma — ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju — izpildes uzsākšanu rindas kārtībā;

2) interešu un neformālās izglītības programmu īstenošanas atjaunošanu;

3) notiesāto laulības reģistrācijas atjaunošanu;

4) iepriekš saskaņojot ar attiecīgo darba devēju, atļauju notiesātajam atstāt atklāto cietumu nodarbinātības ietvaros;

5) atļauju atklātajos cietumos esošajiem notiesātajiem uzņemt pie sevis viesus;

6) tās komisijas darbības atsākšanu, kura lemj par notiesāto ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) pārcelšanu uz telpām, kurās slēgtajā cietumā sodu izcieš notiesātie, kuri nav notiesāti uz visu mūžu;

7) ieslodzītajiem paredzēto pienesumu pieņemšanas atsākšanu.

7. Valsts probācijas dienests viena mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas:

1) pārskata probācijas klientiem noteiktos ierobežojumus un atceļ tos, ja tie noteikti, pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un vairs nav nepieciešami;

2) uzsāk organizēt kriminālsoda — piespiedu darbs — un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskais darbs — izpildi probācijas klientiem, kuriem uz ārkārtējās situācijas laiku tā izpilde tika apturēta.

9. Šā likuma VII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

10. Šis likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Ministru kabinets vismaz reizi trijos mēnešos sniedz Saeimai ziņojumu par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Saeima atzīst šo likumu par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu.

11. Pašvaldības nodrošina, ka, sākot ar 2020. gada 20. novembri, trūcīgām un maznodrošinātām personām ir pieejami mutes un deguna aizsegi.

(29.10.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.10.2020.)

12. Šā likuma 50.1 pants un 51. panta ceturtā daļa stājas spēkā 2020. gada 20. novembrī.

(29.10.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.10.2020.)

13. Grozījums šā likuma 25. pantā, kas paredz aizstāt vārdus "Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs" (attiecīgā locījumā), stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(18.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

14. Apliecinājumus, kas izsniegti saskaņā ar šā likuma 46. panta otrās daļas 3. punktu laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. novembrim, tūrisma operators un ceļotājs var vienoties pagarināt līdz 18 mēnešiem no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī 2020. gada 9. jūnijā.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

15. Vienošanās, kas noslēgtas saskaņā ar šā likuma 46. panta trešo daļu laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. novembrim, tūrisma operators un ceļotājs var vienoties pagarināt līdz 18 mēnešiem no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī 2020. gada 9. jūnijā.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

16. Lai atjaunotu sporta nodarbības klātienē, tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, kolīdz epidemioloģiskā situācija to pieļauj, Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. martam nosaka:

1) epidemioloģiskās drošības prasības un norises kārtību bērnu un jauniešu sporta nodarbībām iekštelpās un ārtelpās, ievērojot katra sporta veida īpatnību un reģionālās pieejas principu;

2) epidemioloģiskās drošības prasības un kārtību, kādā var tikt nodrošināta tirdzniecības vietu darbība, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju;

3) epidemioloģiskās drošības prasības un kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedriskā ēdināšana ārpus telpām.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

17. Publiskā apspriešana, kas uzsākta līdz grozījumu šā likuma 21. pantā par plānošanas reģiona un vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publisko apspriešanu attālināti spēkā stāšanās dienai, uzskatāma par notikušu, ja ir izpildīti 21. panta trešās daļas 1., 3., 4. un 5. punkta nosacījumi.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)

18. Šā likuma 31.2 pants attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm piemērojams ar 2021. gada 1. martu.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021.)

19. Šā likuma 19. pantā noteikto samaksu veic no Tieslietu ministrijas apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" Juridiskās palīdzības administrācijai piešķirtajiem līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2021. gadam", novirzot šim mērķim ne vairāk kā 15 000 euro.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021.)

20. Ministru prezidents uzdod atbildīgajam ministram likvidēt Vakcinācijas projekta biroju līdz 2021. gada 1. jūnijam.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021.)

21. No 2021. gada 7. maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās. Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets var pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt minēto pakalpojumu sniegšanu.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021.)

22. Spēku zaudē Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 32.8 1., 32.8 3. un 32.8 4. apakšpunkts.

(29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.05.2021.)

23. (Izslēgts ar 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2021.)

24. Visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, sniegt pakalpojumus, kas atbilst ārstniecības personas profesijai. Ja pakalpojuma sniegšanas vietai atbilstoši Ārstniecības likumam nav jābūt ārstniecības iestādei, ārstniecības persona pakalpojumu drīkst sniegt arī pakalpojuma sniegšanas vietā, kas nav ārstniecības iestāde.

(27.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.05.2021.)

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 5. jūnijā.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2020. gada 9. jūnijā
23.07.2021