Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).
Tiesību akts zaudēs spēku 2022. gada 1. janvārī.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par valsts budžetu 2021. gadam

1. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2021. gadam ieņēmumos 9 585 268 895 euro apmērā saskaņā ar 1. un 2. pielikumu.

2. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2021. gadam izdevumos 10 764 811 284 euro apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5. pielikumu.

3. pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 405 086 146 euro apmērā, tai skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 308 275 128 euro apmērā saskaņā ar 6. un 7. pielikumu;

2) pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, 54 904 339 euro apmērā saskaņā ar 8. pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 40 931 046 euro apmērā saskaņā ar 9. pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 975 633 euro apmērā saskaņā ar 10. pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(4) Noteikt, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. augustam.

(5) Izglītības un zinātnes ministrija finansējumu, kas noteikts šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos laika periodam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. augustam, pārskaita pašvaldībām līdz 2021. gada 30. jūnijam. Pašvaldībām, kuras atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai tiek sadalītas, Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2021. gada 30. jūnijam pārskaita sešu mēnešu finansējumu no mērķdotācijas apmēra, kas noteikts šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos, nodrošinot nepieciešamo finansējumu atvaļinājumu naudas izmaksai pedagogiem par laika periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. augustam. Finansējumu jūlijam un augustam Izglītības un zinātnes ministrija pārskaita atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam.

4. pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 199 345 789 euro apmērā, tai skaitā:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 198 688 525 euro apmērā, tai skaitā speciālo dotāciju 162 866 405 euro apmērā;

2) pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 8544 euro) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 6360 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, 657 264 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju.

5. pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11. pielikumu.

6. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2021. gadam 30 022 000 000 euro apmērā.

7. pants. Noteikt, ka 2021. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kurš izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa un no kura atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai ir 3,9 procenti no iekšzemes kopprodukta.

8. pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2021. gada beigās nominālvērtībā 14 440 000 000 euro apmērā, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.

9. pants. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2021. gadā, ir novērtētas 47 000 euro apmērā.

10. pants. Finanšu ministram pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Hiponia" likvidācijas dzēst valsts aizdevumu un ar to saistītos blakus prasījumus ne vairāk kā 28 647 228 euro apmērā, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto kārtību.

11. pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 216 319 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma 12. pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no valsts budžeta.

12. pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 268 138 258 euro apmērā.

(2) No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt pašvaldību aizņēmumu palielinājumu 118 138 258 euro apmērā:

1) Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tai skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

2) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

3) piešķirto vidējā termiņa aizņēmumu izmaksai atbilstoši noslēgtajiem aizdevuma līgumiem.

(3) No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt pašvaldību aizņēmumu palielinājumu 150 000 000 euro apmērā:

1) jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektiem, mazinot bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pašvaldības budžeta līdzfinansējums, sākot ar 2021. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un aizņēmuma apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām,

b) projektos, kuru finansēšanai nepieciešams vidējā termiņa aizņēmums, pašvaldības budžeta līdzfinansējums 2021. gadā nav mazāks par 10 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām 2021. gadā,

c) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,

d) ir sniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem kritērijiem. Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus, kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektus;

2) izglītības iestāžu investīciju projektiem, tai skaitā izglītības iestāžu, kas īsteno mākslas, mūzikas vai dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, investīciju projektiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgas izglītības funkcijas izpildi, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pašvaldības budžeta līdzfinansējums, sākot ar 2021. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un aizņēmuma apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām,

b) projektos, kuru finansēšanai nepieciešams vidējā termiņa aizņēmums, pašvaldības budžeta līdzfinansējums 2021. gadā nav mazāks par 10 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām 2021. gadā,

c) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,

d) ir sniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem kritērijiem. Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus, kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē izglītības iestāžu investīciju projektus;

3) valstiski nozīmīga investīciju projekta "Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija" īstenošanai;

4) pašvaldību investīciju projektu īstenošanai, tai skaitā transporta infrastruktūras projektiem un būvprojektu izstrādei Eiropas Savienības fondu projektiem, ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktajai kārtībai un ievērojot šādus nosacījumus:

a) pašvaldības budžeta līdzfinansējums, sākot ar 2021. gadu, nav mazāks par 15 procentiem un aizņēmuma apmērs nav lielāks par 85 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām,

b) projektos, kuru finansēšanai nepieciešams vidējā termiņa aizņēmums, pašvaldības budžeta līdzfinansējums 2021. gadā nav mazāks par 15 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām 2021. gadā,

c) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu;

5) katras pašvaldības vienam noteiktam prioritāram investīciju projektam, kas atbilst pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 400 000 euro apmērā un ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvu atzinumu par attiecīgā projekta atbilstību administratīvi teritoriālajai reformai. Šo aizņēmumu neattiecina uz pašvaldības budžeta līdzfinansējuma daļas nodrošināšanu šā panta otrajā daļā un trešās daļas 1., 2. un 4. punktā minētajos investīciju projektos.

(4) Pašvaldības, lai 2021. gadā segtu īslaicīgu finanšu līdzekļu deficītu uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai, no valsts budžeta var ņemt aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai ar atmaksas termiņu līdz trim gadiem. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šā panta pirmajā daļā minēto palielinājumu, lai nodrošinātu pašvaldībām valsts budžeta aizdevumus budžeta un finanšu vadībai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret to.

(5) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas pašvaldības kapitālsabiedrības investīciju projektu īstenošanai.

(6) Pašvaldība sniegto galvojumu savas kapitālsabiedrības aizņēmumam dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei saistībās (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību apmērā pret 2021. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā) iekļauj 75 procentu apmērā no galvotās aizņēmuma summas.

(7) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. pantam, izņemot saistības:

1) līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei;

2) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai;

3) šā panta otrajā daļā un trešās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minēto investīciju projektu īstenošanai;

4) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(8) Finanšu ministram ir tiesības mainīt valsts budžeta aizdevumu un pašvaldību aizņēmumu kopējos palielinājumus un, ja nepieciešams, noteikt aizņēmuma palielinājumu likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" noteikto pasākumu izpildei, nepārsniedzot šo palielinājumu kopsummu un par prioritāriem nosakot aizņēmumus Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem.

13. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 75 procentu apmērā un valsts budžetam — 25 procentu apmērā.

14. pants. (1) Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1 332 934 754 euro.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 22 procenti, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 26 procenti, IV ceturksnī — 28 procenti.

(3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam. Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde par ceturksni (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības izmaksātās kompensācijas apmērā veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārpildes ieturēšanu un attiecināt to uz valsts pamatbudžetā ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

15. pants. (1) Lai nodrošinātu pašvaldību funkciju veikšanai sabalansētu naudas plūsmu, Valsts ieņēmumu dienests no attiecināto ieņēmumu konta līdzekļus 15 procentu apmērā no mēnesim prognozētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apmēra ieskaita katra mēneša pirmajā, otrajā un trešajā nedēļā pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā Valsts kasē, un pēc vienotajā nodokļu kontā saņemto ieņēmumu attiecināšanas Valsts ieņēmumu dienests par veiktajiem maksājumiem attiecīgajā mēnesī samazina pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā pārskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu.

(2) Valsts kase pēc līdzekļu saņemšanas pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā attiecīgajā mēneša nedēļā pārskaita naudas līdzekļus pašvaldībām kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, vienlaikus veicot iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ieturot atbilstošās summas no pašvaldību budžetiem noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījuma daļas un ieskaitot tās minētajā fondā.

16. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija.

17. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 02.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Kultūras ministrija.

18. pants. Noteikt, ka budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam" un budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai", programmas 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana", programmas 11.00.00 "Demogrāfijas pasākumi" un programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" izpildītājs ir Finanšu ministrija.

19. pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 "Valsts prezidenta darbības nodrošināšana" ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 5960 euro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 1192 euro.

20. pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu":

1) sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadalījums 2021. gadā ir šāds: sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos — 97,22 procenti un pamatbudžeta ieņēmumos veselības apdrošināšanai — 2,78 procenti;

2) sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu sadalei 2021. gadā piemēro šādus ieņēmumu īpatsvarus: valsts pensiju speciālajā budžetā — 70,82 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 6,25 procenti; darba negadījumu speciālajā
budžetā — 2,01 procents; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 20,92 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz kādā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru;

3) kādā no speciālajiem budžetiem faktiskie ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales nesasniedz plānoto apmēru un naudas līdzekļu atlikums gada sākumā nesedz finansējuma deficītu speciālā budžeta pakalpojumu izmaksām, nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto ieņēmumu no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales apmēru.

21. pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 2,39 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

22. pants. Ja 2021. gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

23. pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts veikt nepieciešamos maksājumus.

24. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem naftas produktu rezervju uzturēšanai atbilstoši budžetā ieskaitāmās valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu un pievienotās vērtības nodokļa apmēram, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

25. pants. (1) Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie līdzekļi izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem, jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai, tūrisma attīstības pasākumiem, investīciju veicināšanai, reemigrācijas atbalsta pasākumu un mājokļa programmas finansēšanai, kā arī citiem darba vietu radīšanas un ģimeņu atbalsta pasākumiem un sistēmas administrēšanas izmaksu segšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp Ekonomikas ministriju un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums.

26. pants. Ja 2021. gadā faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kuri fiksēti ar valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" tehniskajiem līdzekļiem, pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru un saistībā ar to palielinās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavojamo un nosūtāmo protokolu—lēmumu skaits un ar to saistītie valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" izdevumi, finanšu ministram ir tiesības atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kas pieņemts, izskatot Iekšlietu ministrijas priekšlikumus, palielināt Iekšlietu ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

27. pants. Ja 2021. gadā faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem un sankcijām pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru, finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši budžetā ieskaitīto soda naudu apmēram par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

28. pants. Ja 2021. gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru, finanšu ministram ir tiesības par attiecīgo apmēru palielināt apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

29. pants. Noteikt, ka kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" ietvaros paredzētā apropriācija 940 394 euro tiek izmantota Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, nosaka Ministru kabinets.

30. pants. Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros sadarbībai ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām nepieciešamo finansējumu un tā izlietojumu, nodrošinot iesaisti starptautiskās un nacionālās drošības stiprināšanā, nosaka Ministru kabinets.

31. pants. (1) Atļaut finanšu ministram pārņemt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" valsts vārdā galvotās saistības līdz 128 668 234 euro, saglabājot prasījuma tiesības pret minētajām kapitālsabiedrībām.

(2) Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Veselības ministrijai Finanšu ministrijas prasījumu pret šā panta pirmajā daļā minētajām kapitālsabiedrībām apmērā, bet ne vairāk kā 128 668 234 euro apmērā, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar finanšu ieguldījumu.

(3) Veselības ministrijai atbilstoši normatīvajiem aktiem veikt finanšu ieguldījumu ne vairāk kā 128 668 234 euro apmērā šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitālā ar mērķi dzēst saistības pret Finanšu ministriju, kas izveidojušās valsts vārdā galvoto aizdevumu pārņemšanas vai valsts galvoto saistību izpildes rezultātā. Veselības ministrijai kā kapitāla daļu turētājai nodrošināt, ka valsts vārdā galvoto saistību pārņemšanas un pamatkapitāla palielināšanas mērķis ir valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības nodrošināšana.

32. pants. Ja 2021. gadā faktiskie ieņēmumi no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no tabakas izstrādājumiem pārsniedz attiecīgajam ceturksnim prognozētos ieņēmumus, finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju Veselības ministrijai onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas nodrošināšanai šādās programmās:

1) 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" — šķidruma citoloģijas diagnostiskās metodes pielietošana dzemdes kakla vēža skrīningā un biomarķieru (gēnu mutāciju) noteikšana pacientiem ar metastātisku nesīkšūnu plaušu vēzi;

2) 33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē" — prostatas vēža skrīnings, veicot valsts apmaksātu PSA noteikšanu;

3) 33.03.00 "Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana" — jaunu inovatīvo zāļu iekļaušana un kompensācijas paplašināšana onkoloģijas pacientu ārstēšanai,

ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

33. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) ne mazāk kā 98 246 250 euro apmērā (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu).

34. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) ne mazāk kā 90 494 000 euro apmērā (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu).

35. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) ne mazāk kā 2 715 775 euro apmērā (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu).

36. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) ne mazāk kā 5 399 581 euro apmērā (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu).

37. pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu valsts 270 000 000 euro apmērā atbild par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtajām garantijām.

38. pants. Atļaut finanšu ministram no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Savienības budžetā" veikt maksājumu Eiropas Stabilitātes mehānismam, lai atmaksātu ieņēmumus, ko Latvijas valsts 2019. un 2020. gadā ir guvusi no Euro sistēmas monetāro ienākumu pārdales starp Euro sistēmas nacionālajām bankām, kas radušies no Vērtspapīru tirgus programmas ietvaros Euro sistēmas iegādātajiem vērtspapīriem, uz kuriem attiecas Euro grupas 2016. gada 25. maija paziņojums, kā finanšu resursus izmantojot Latvijas Bankas iemaksas valsts budžetā.

39. pants.Ja saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā" 5. pantu izdotās parādzīmes noteikumiem Starptautiskais valūtas fonds pieprasa veikt maksājumu Starptautiskajam valūtas fondam, maksājums Starptautiskā valūtas fonda pieprasītajā apjomā tiek veikts no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" paredzētās apropriācijas.

40. pants. Lai nodrošinātu resursu efektīvu izlietojumu, piesaistīto ekspertu vietā, ja nepieciešams, Fiskālās disciplīnas padome ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei ir tiesīga algot darbiniekus kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Fiskālās disciplīnas padome pielīdzināma budžeta iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē.

41. pants. Papildus Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajai Fiskālās disciplīnas padomes kompetencei Fiskālās disciplīnas padome veic Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs noteikto makroekonomisko prognožu apstiprināšanu.

42. pants. Finanšu ministram, veicot apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ir tiesības veikt apropriācijas pārdali citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem 2019. gadam, 2020.—2022. gadam un 2021.—2023. gadam piešķirtā finansējuma, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

43. pants. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir finansējumu programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim izglītības iestāžu, kuras īsteno klātienes vispārējās un profesionālās izglītības programmas, dibinātājiem, kā arī programmas attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus.

44. pants. (1) Noteikt, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi, var organizēt tā ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums. Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē tā valdītājs. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums, šā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem. Apropriāciju palielina, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par finansējuma summu un to, kādam mērķim atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi piešķirami apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto apropriāciju atļauts piešķirt kapitālieguldījumiem vai neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu.

(4) Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā valsts nekustamo īpašumu, kuru Kultūras ministrija ir nodevusi Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā, atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", šā panta otrajā daļā minētā apropriācija piešķirama kapitālieguldījumiem Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā esošo Kultūras ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai.

(5) Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā Veselības ministrijas valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", šā panta otrajā daļā minētā apropriācija piešķirama kapitālieguldījumiem Veselības ministrijas valdījumā esošo Veselības ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktā kārtība nav attiecināma uz tādu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, par kuru atsavināšanu Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama.

(7) Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā valsts nekustamo īpašumu atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai akciju sabiedrība "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", tā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. Minētos līdzekļus, kas 2021. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" vai akciju sabiedrības "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2021. gada 31. decembrim ieskaita valsts budžetā. Valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vai akciju sabiedrībai "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.

(8) Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par jaunas infrastruktūras izveidi kontroles dienestu funkciju īstenošanai Uriekstes ielā 42, Rīgā, minētā projekta būvniecības ieceres — būvprojekta minimālā sastāvā — izstrādes izdevumus ne vairāk kā 150 000 euro apmērā sedz valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" no 2021. gadā tās atsavināto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas.

45. pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums par augstskolas — atvasinātas publiskas personas — nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu piešķiršanu augstskolai — atvasinātai publiskai personai — atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredzētajam, palielināt atbildīgajai ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem augstskolas — atvasinātas publiskas personas — izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

46. pants. Papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16. pantā noteiktajam un atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt, ja Valsts ieņēmumu dienesta, prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu izlūkošanas dienesta, Iekšējās drošības biroja, Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, kā arī valsts institūciju dienestā, kuri radījuši vai varēja radīt būtisku kaitējumu un kurus izdarījušas amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, un aizturētas kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

47. pants. Ja 2021. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbības rezultātā būtiski tiek uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz piecus procentus no valsts budžetā plānoto nodokļu ieņēmumu pārpildes. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tai skaitā novirzot atlīdzībai attiecīgajā budžeta programmā: Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) — ne vairāk kā 79,5 procentus, Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Iekšējās drošības birojam un Finanšu izlūkošanas dienestam) — ne vairāk kā 16,5 procentus, Labklājības ministrijai (Valsts darba inspekcijai) — ne vairāk kā divus procentus, Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts meža dienestam un Valsts augu aizsardzības dienestam) — ne vairāk kā divus procentus no apropriācijas palielinājuma, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

48. pants. Ja Valsts kases amatpersonu (darbinieku) efektīvas valsts parāda vadības ietvaros veikto pasākumu rezultātā 2021. gada 10 mēnešos būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar šā likuma spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība" un tiek nodrošināts izdevumu samazinājums līdz gada beigām, izņemot izdevumus, kuri neietekmē valsts budžeta bilanci pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijas, Ministru kabinets pieņem lēmumu par Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanai un apropriācijas pārdalei novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz divus procentus no Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienā zināmā un līdz gada beigām plānotā valsts budžeta procentu izdevumu samazinājuma kopsummas budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība". Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali no budžeta apakšprogrammas 31.02.00 "Valsts parāda vadība" uz budžeta apakšprogrammu 31.01.00 "Budžeta izpilde" izdevumiem atlīdzībai Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanai Ministru kabineta lēmumā noteiktajā apmērā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

49. pants. Ja 2021. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ārvalstu filmu uzņemšanas rezultātā ir palielinājušies nodokļu ieņēmumi vai tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājuma apjomu līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

50. pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit) seku novēršanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

51. pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt Ekonomikas ministrijai apropriāciju ne vairāk kā 2 784 151 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" rezervētā finansējuma valsts līdzfinansējumam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem pēc dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanas Saeimā, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

52. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana" noteikto apropriāciju 2 142 808 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

53. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 11.00.00 "Demogrāfijas pasākumi" noteikto apropriāciju 13 396 620 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

54. pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2021. gada 30. septembrim nepārdalīto šā likuma 50., 51., 52. un 53. pantā minētajās budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmās noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

55. pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

56. pants.  Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) ne mazāk kā 1 546 386 euro apmērā (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli).

57. pants. Noteikt, ka padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekts tiek īstenots līdz 2021. gada 31. martam Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.13.00 "Finansējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenojamiem projektiem un pasākumiem" 2021. gadam paredzētā finansējuma ietvaros.

58. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" ir rezervēts finansējums 1 700 000 euro apmērā radošo personu atbalsta programmas īstenošanai. Finanšu ministrs rezervēto finansējumu pārdala Kultūras ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis kārtību, kādā kultūras un mediju nozarei tiek sniegts atbalsts nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai saistībā ar radošo personu nodarbināšanu, kā arī kritērijus, kurus ņem vērā, īstenojot atbalsta piešķiršanas instrumentus, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

59. pants. Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. jūlijam apstiprina plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai un, gatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2022. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam, budžeta likumprojektu paketē iesniedz attiecīgos normatīvo aktu grozījumus, tai skaitā nosakot minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību.

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 2. decembrī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2020. gada 11. decembrī
Likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam"
1. pielikums
Valsts konsolidētais budžets
Likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam"
2. pielikums
Valsts budžeta ieņēmumi
Likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam"
3. pielikums
Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums
Likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam"
4. pielikums
Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām
Likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam"
5. pielikums
Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām
Likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam"
6. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam"
7. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam"
8. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus
Likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam"
9. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam"
10. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldību māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam"
11. pielikums
Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms
01.01.2021