Darbības ar dokumentu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/340

Rīgā 2020. gada 13. janvārī

Par Mārupes novada domes 2019. gada 25. septembra saistošo noteikumu Nr. 19/2019 "Mārupes novada Teritorijas plānojuma 2014.-2026. gadam ar 2019. gada grozījumiem Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa" darbības apturēšanu

1. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk - Likums) 27. panta pirmajā daļā noteiktajā teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas termiņā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - ministrija) ir saņēmusi divu privātpersonu iesniegumus ar lūgumu apturēt Mārupes novada domes (turpmāk - Dome) 2019. gada 25. septembrī pieņemtos saistošos noteikumus Nr. 19/2019 "Mārupes novada Teritorijas plānojuma 2014.-2026. gadam ar 2019. gada grozījumiem Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 19/2019), kas stājās spēkā 2019. gada 12. oktobrī.

2. Paziņojums par Saistošo noteikumu Nr. 19/2019 pieņemšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts 2019. gada 11. oktobrī. Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.-2026. gadam ar 2019. gada grozījumiem (turpmāk - Mārupes TPG) pārsūdzēšanas termiņš beidzās 2019. gada 12. decembrī.

3. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 1.4. un 5.4.2. apakšpunktu, ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības jomā un nodrošina teritorijas attīstības plānošanas metodisko vadību un uzraudzību.

4. Likuma 9. panta 4. punkts noteic, ka ministrija izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā likuma 26. un 27. pantā minēto darbību veikšanai. Ja, izskatot iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, pamatojoties uz Likuma 27. panta trešo daļu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus. Saskaņā ar Likuma 27. pantā noteikto teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas kārtību, līdz 2019. gada 12. decembrim tika saņemti divi privātpersonu iesniegumi. Ministrija 2019. gada 8. decembrī un 2019. gada 17. decembrī informēja Domi, ka Mārupes TPG tiks izvērtēti.

5. Latvijas Republikas Satversmes tiesa savā praksē vairākkārt ir atzinusi, ka, lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam (skat. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta spriedumu lietā Nr. 2003-16-05, secinājumu daļas 4. punkts).

6. Ministrija izvērtēja Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_15872 (turpmāk - sistēma) pieejamo Mārupes TPG dokumentācijas saturu, izstrādes procedūru un tās atbilstību normatīvajiem aktiem, un konstatēja sekojošo:

6.1. Pretēji Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 628) noteiktajai teritorijas plānojuma izstrādes kārtībai, pēc Mārupes TPG pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas, kas notika no 2019. gada 20. jūnija līdz 2019. gada 18. jūlijam, ir veikti būtiski labojumi teritorijas plānojuma saistošajās daļās - teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk - apbūves noteikumi) un grafiskajā daļā. Pēc publiskās apspriešanas pieļaujams veikt tikai tādus precizējumus saistošajā daļā, kas neskar personu tiesiskās intereses.^{1, 2} Savukārt sistēmā publicētajā izstrādes vadītāja pamatojumā redakcionālu labojumu veikšanai Mārupes TPG pilnveidotajā redakcijā, šie labojumi nodēvēti par nebūtiskiem redakcionāliem precizējumiem Paskaidrojuma rakstā, grafiskajā daļā, apbūves noteikumos un Vides pārskatā.³

6.2. Pēc pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas, apbūves noteikumos un Grafiskajā daļā ir veiktas šādas būtiskas izmaiņas, par kurām sabiedrība nav tikusi informēta:

6.2.1. grafiskajā daļā mainīts ielas sarkano līniju izvietojums vienā zemes īpašumā, nosakot tur papildus apgrūtinājumu, par ko zemes īpašnieks nav ticis informēts. Par to ir saņemts zemes īpašnieka iesniegums, kurā norādīts uz tiesisko interešu aizskārumu un tiesiskās paļāvības principa pārkāpšanu, jo iesniedzējs bija paļāvies uz publiskajā apspriešanā nodotās pilnveidotās redakcijas risinājumu.

6.2.2. apbūves noteikumos no jauna ir iekļauti 19 punkti, kas uzliek jaunus nosacījumus un prasības, kas var skart privātpersonu tiesiskās intereses un aprobežot īpašumu izmantošanu.⁴

6.2.3. salīdzinājumā ar publiskajai apspriešanai nodoto projekta redakciju, apbūves noteikumos saturiski grozīts 25 punktu saturs.⁵

6.2.4. apbūves noteikumu pielikumi būtiski atšķiras no publiskajā apspriešanā nodotās pilnveidotās redakcijas.⁶

6.3. Apbūves noteikumos ir ietvertas normas, kas dublē, vai patvaļīgi interpretē teritorijas attīstības plānošanas un būvniecības normatīvajos aktos noteikto⁷, kā arī apbūves noteikumos lietotā terminoloģija neatbilst būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem.⁸

6.4. Atsevišķas apbūves noteikumos ietvertās normas ir pretrunā viena ar otru.⁹

6.5. Apbūves noteikumu 29.2. apakšpunkts un 156. punkts ir pretrunā Latvijas Republikas Civillikumam.¹⁰

6.6. Grafiskās daļas kartēs Funkcionālais zonējums un Aizsargjoslas un apgrūtinājumi ir doti atšķirīgi ielu sarkano līniju attēlojumi. Grafiskās daļas kartē Aizsargjoslas un apgrūtinājumi sarkanās līnijas ir attēlotas gar ielām ciemu teritorijās, bet Grafiskās daļas kartē Funkcionālais zonējums sarkanās līnijas ir noteiktas gar visiem autoceļiem arī ārpus ciemu robežām, kas neatbilst Aizsargjoslu likumam.¹¹

6.7. Apstiprinot ar saistošajiem noteikumiem Nr. 19/2019 Mārupes TPG redakciju, kas būtiski atšķiras no publiskajā apspriešanā nodotās pilnveidotās redakcijas, ir pārkāptas Likuma 3. un 4. panta, kā arī noteikumu Nr. 628 normas par sabiedrības iesaisti teritorijas plānošanas procesā.¹²

7. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 41. panta otrajā daļā noteiktajam, pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Ņemot vērā Rīkojuma 6. punktā konstatēto, secinu, ka nav ievērotas normatīvo aktu prasības Mārupes TPG izstrādei:

7.1. pārkāpta likuma "Par pašvaldībām" 41. panta otrā daļa;

7.2. pārkāpts Likuma 3. panta 5. punkts, 4. panta pirmā daļa;

7.3. pārkāpts noteikumu Nr. 628 2.2. apakšpunkts un 90. punkts;

7.4. pārkāpts Latvijas Republikas Civillikuma 1231., c 1158. un 1132. pants;

7.5. pārkāpts Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 1. punkts;

7.6. nav ievērotas Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. un 3.3. apakšpunkta prasības.

8. Ievērojot minēto, un pamatojoties uz Likuma 26. panta pirmo daļu, apturu Saistošo noteikumu Nr. 19/2019 darbību.

9. Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Mārupes novada domes priekšsēdētājam. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

¹ Z. Pumpure-Prāmniece. Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos. Žurnāls "Jurista Vārds", 2010. gada 20. jūlijs Nr. 29 (624).

² Noteikumu Nr. 628 91. punkts - Pašvaldības dome ar saistošajiem noteikumiem apstiprina teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafisko daļu - funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem.

³ https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_15872, Izstrādes vadītājas pamatojums redakcionālu kļūdu labošanai 17.09.2019.

⁴ Apbūves noteikumu 7.21., 7.24. apakšpunkts, 16. punkts, 41.5., 42.6. apakšpunkts, 60. punkts, 151.1. apakšpunkts, 188., 190., 322., 349., 532., 541., 618., 624., 681., 715., 861. un 862. punkts.

⁵ Apbūves noteikumu 7.9., 7.15., 7.19., 7.28. apakšpunkts; 33., 36. punkts, 41.4., 42.1.1., 43.2. apakšpunkts, 46., 82., 83., 84., 86., 97., 132. punkts, 170.4. apakšpunkts, 175., 176., 177., 382., 401., 481., 482. un 483. punkts.

⁶ Publiskajai apspriešanai nodotajā pilnveidotajā redakcijā bija 11 pielikumi, apstiprinātajā redakcijā - atbilstoši satura rādītājam - 12. pielikumi (faktiski pievienoti ir tikai 10 pielikumi); daļa pielikumu ir aizstāti ar pilnīgi jauniem. Lietotājam ir apgrūtināta apbūves noteikumu pielikumu izmantošana, jo satura rādītājā nav doti šo pielikumu nosaukumi.

⁷ Piemēram, apbūves noteikumu 7.12., 7.13., 7.23. un 7.27. apakšpunkts ir pretrunā Būvniecības likumam, Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"", Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi"

⁸ Piemēram, apbūves lietotā termina "rekonstrukcija" vietā lietojams termins "pārbūve", termina "būvprojekts" vietā lietojams termins "būvniecības ieceres dokumentācija", termina "inventarizācija lieta" vietā jālieto termins "kadastrālās uzmērīšanas lieta", u.tml.

⁹ Piemēram, apbūves noteikumu 29.2. apakšpunkts noteic, ka ceļa servitūta minimālais platums ir 6 metri, savukārt apbūves noteikumu 156. punktā tiek noteikts aprobežojums būvju izvietošanai gar servitūta ceļiem - apbūves līnija 10 robežas m no ceļa ass vai 8 m no servitūta robežas, ja ceļš nav izbūvēts, vai 8 m no piebraucamā ceļa robežas.

¹⁰ Latvijas Republikas Civillikuma 1130. pants. Servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.
Latvijas Republikas Civillikuma 1231. pants. Servitūtu var nodibināt ar likumu, ar tiesas spriedumu, ar līgumu vai testamentu.
Latvijas Republikas Civillikuma 1235. pants. No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemes grāmatās; līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemesgrāmatās var tomēr prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi. Tātad ceļa servitūta nodibināšana ir iesaistīto pušu savstarpēja vienošanās, un ceļa servitūta ceļa platumu nosaka pusēm vienojoties, vai arī to nosaka tiesa.
Latvijas Republikas Civillikuma 1158. pants. Ja nodibinot ceļa servitūtu nekas nav teikts par ceļa platumu, tad kājceļam jābūt vienu metru, bet lopu ceļam vai braucamam ceļam vismaz četri ar pusi metrus platam.
Latvijas Republikas Civillikuma 1132. pants. Ja rodas šaubas par servitūta apmēru, tas arvien pieņemams vismazākā apmērā.
No tā izriet, ka normatīvajos aktos pašvaldībām nav dots deleģējums teritorijas plānošanas dokumentos noteikt ceļu servitūtus, to platumus vai citus nosacījumus un aprobežojumus saistībā ar servitūtiem.

¹¹ Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem pilsētās un ciemos nosaka kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža).

¹² Likuma 3. panta 5. punkts. Atklātības princips - teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.
Likuma 4. panta pirmā daļa - teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību. Plānošanas līmenim atbilstošai institūcijai ir pienākums nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt sabiedrības līdzdalību attiecīgās teritorijas attīstības plānošanā, sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju.
Noteikumu Nr. 628 2.2. apakšpunkts - izstrādes vadītāja pienākums ir nodrošināt sabiedrības informēšanu un līdzdalību plānošanas dokumentu izstrādē.
Noteikumu Nr. 628 90. punkts - Ja tiek pieņemts šo noteikumu 88.2. apakšpunktā minētais lēmums (pilnveidot teritorijas plānojuma redakciju), pašvaldība sagatavo teritorijas plānojuma pilnveidoto redakciju un virza to apstiprināšanai šo noteikumu 82., 83., 84., 85., 86., 87. un 88. punktā noteiktajā kārtībā. Teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas termiņš nav īsāks par trijām nedēļām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce