Darbības ar dokumentu
Skatīt Rīgas domes 2021. gada 26. maija saistošos noteikumus Nr. 49 "Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā".
Rīgā 2013.gada 15.janvārī (prot. Nr.103, 4.§)
3.panta otro daļu, 33.panta otro daļu, 35.panta trešo, ceturto
un piekto daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
14.panta sesto daļu, likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu,
Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumu Nr.75
"Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba
samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu
īstenotāju izvēles principiem" 141.6punktu, Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija
noteikumu Nr.550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts
garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību"
6., 13., 15.punktu un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.913
"Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 3.punktu
(Grozīts ar Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26)
1. Saistošie noteikumi nosaka:
1.1. (svītrots ar Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26);
1.2. maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas kārtību;
1.3. Rīgas pilsētas pašvaldības sociālo pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus un apmēru;
1.4. personas, kurām ir tiesības saņemt pabalstus;
1.5. pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību;
1.6. algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos prioritāri iesaistāmo bezdarbnieku kategorijas;
1.7. lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:
2.1. (svītrots ar Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26);
2.2. izdevumus apliecinoši dokumenti – kases čeka, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģināls vai internetbankas izdruka (apstiprināta bankā, ja dokuments nav apstiprināts ar elektronisko parakstu), kurā norādīts klienta vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, samaksas summa un samaksas datums;
2.3. klients – Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējusi un faktiski dzīvojoša ģimene, kas sastāv no laulātajiem vai personām, kuras mitinās vienā mājoklī un kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai, vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk – ģimene (persona)), kas vēršas Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) ar lūgumu izvērtēt atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un piešķirt pabalstu.
(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 130; Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26)
(Nodaļa Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā)
3. Lai izvērtētu ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai tiesībām saņemt pabalstu, klients vai tā pilnvarotais pārstāvis vēršas Sociālajā dienestā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, un:
3.1. iesniedz iesniegumu, kuru parakstījušas ģimenes pilngadīgās personas, tādējādi dodot Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem un pilnvarojot vienu iesniedzēju veikt nepieciešamās darbības ģimenes materiālās situācijas novērtēšanai;
3.2. aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu.
(Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā)
4. Izvērtējot klienta materiālo resursu atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un tiesībām saņemt pabalstu, papildus normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteiktajam par īpašumu netiek uzskatīts viens nekustamais īpašums vai tā daļa, kas pieder klientam un kur dzīvesvietu deklarējuši klienta pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums.
(Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā)
5. Pieprasot 19.6. vai 19.7.apakšpunktā minēto pabalstu, ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis netiek vērtēts.
(Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā)
6. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu un saistošo noteikumu 19.2., 19.3., 19.4.apakšpunktā minēto pabalstu nepiešķir, ja klients sešu mēnešu periodā pirms 3.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas ir uzdāvinājis nekustamo īpašumu citai personai.
(Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā)
14. Ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona darbspējīgā vecumā atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim (personai) mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 euro, izņemot gadījumus, kad dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs, kurš atzīstams par maznodrošinātu, ja viņa vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 400 euro un ir ievēroti pārējie šo saistošo noteikumu nosacījumi.
(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)
15. Ja persona, kura atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē, rakstveidā ir izteikusi vēlēšanos pārtraukt minētā pakalpojuma saņemšanu un Sociālajā dienestā lūdz izsniegt maznodrošinātas personas statusu apliecinošu izziņu, lai reģistrētos palīdzības reģistrā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, Sociālais dienests, sazinoties ar ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādi, izvērtē personas ienākumus un materiālos resursus un lemj par personas atbilstību vai neatbilstību maznodrošinātas personas statusam.
16. Maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes (personas) statuss ģimenei, kurā ir kaut viena persona darbspējīgā vecumā, vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā tiek piešķirts uz trim mēnešiem, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam vai arī ģimenei, kurā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā, tiek piešķirts uz sešiem mēnešiem.
(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)
17.1 Ģimene (persona) tiek atzīta par maznodrošinātu, sākot ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu. Ja ģimene (persona) atbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, Sociālais dienests izsniedz rakstveida izziņu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam.
(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)
17.2 Ja ģimenes (personas) ienākumi nepārsniedz saistošo noteikumu 14.punktā minēto ienākumu līmeni, bet nav ievēroti citi saistošo noteikumu nosacījumi, Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam uz laiku – vienu kalendāro mēnesi. Šajā gadījumā ģimene (persona) nodrošina visu nosacījumu izpildi viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas.
(Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā)
18. Pabalsti ir pašvaldības materiāls atbalsts naudas izteiksmē vai samaksa par pakalpojumu ģimenei (personai) situācijās, kad ģimene (persona) objektīvu iemeslu dēļ nespēj gūt ienākumus, lai nodrošinātu pamatvajadzības.
19. Rīgas pilsētas pašvaldība piešķir:
19.1. pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai;
19.2. dzīvokļa pabalstu;
19.3. pabalstu veselības aprūpei;
19.4. pabalstu izglītības ieguves atbalstam;
19.5. pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai;
19.6. pabalstu krīzes situācijā;
19.7. apbedīšanas pabalstu;
19.8. (svītrots ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 130);
19.9. pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas.
(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 130; Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26; Rīgas domes 29.08.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 49)
20. Šo saistošo noteikumu 19.1.apakšpunktā minēto pabalstu ģimenei (personai) piešķir saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību.
21. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu ir personām, kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 euro katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 400 euro mēnesī, ja ir ievēroti pārējie šo saistošo noteikumu nosacījumi.
(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 41; Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26; Rīgas domes 29.08.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 49)
22. Tiesības saņemt saistošo noteikumu 19.3. un 19.4.apakšpunktā minēto pabalstu ir ģimenei (personai), kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 221 euro katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 270 euro mēnesī, ja ir ievēroti pārējie saistošo noteikumu nosacījumi.
(Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 29.08.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 49)
22.1 Tiesības saņemt saistošo noteikumu 19.5. un 19.9. apakšpunktā minēto pabalstu ir personām (ģimenēm), kurām pēdējo trīs mēnešu laikā vidējie ienākumi mēnesī katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai nepārsniedz saistošo noteikumu 14.punktā minēto ienākumu līmeni.
(Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 29.08.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 49)
23. Tiesības saņemt 19.6.apakšpunktā minēto pabalstu ir ģimenei (personai), kura krīzes situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības.
(Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā)
24. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 19.7.apakšpunktā minēto pabalstu ir mirušās personas, kuras pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta bija Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, tuviniekam vai, ja mirušajai personai nav tuvinieku, kuri ir spējīgi mirušo apbedīt, personai, kura ģimenes vārdā uzņēmusies apbedīšanu.
(Grozīts ar Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26)
24.1 Tiesības saņemt saistošo noteikumu 19.9.apakšpunktā minēto pabalstu ir personai, kura atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
24.11. personai rehabilitācijas rezultātā vairs nav nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumi un institūcijas vadītājs ir pieņēmis lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izbeigšanu;
24.12. persona ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām saņēma, pamatojoties uz Sociālā dienesta pieņemto lēmumu;
24.13. par personu Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu personai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izbeigšanas.
(Rīgas domes 29.08.2018. saistošo noteikumu Nr. 49 redakcijā)
25. Saistošo noteikumu 19.1., 19.2., 19.3., 19.4., 19.5. apakšpunktā minētos pabalstus klientam nepiešķir, ja:
25.1. tam pieder naudas līdzekļu uzkrājumi vai īpašums, izņemot saistošo noteikumu 4.punktā un normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, minētos īpašumus;
25.2. tas ir noslēdzis uztura līgumu;
25.3. tas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai atrodas ieslodzījuma vietā;
25.4. persona darbspējīgā vecumā nav reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajā daļā minētos gadījumus;
25.5. persona darbspējīgā vecumā atsakās slēgt ar sociālo darbinieku vienošanos par līdzdarbību, nepilda noslēgtās vienošanās par līdzdarbību noteiktos pienākumus;
25.6. tas nepiekrīt dzīvesvietas apsekošanai vai nav noskaidrojama ģimenes (personas) patiesā dzīvesvieta un/vai ģimenes sastāvs;
25.7. ienākumi un materiālie resursi neatbilst normatīvajos aktos minētajam ienākumu un materiālā stāvokļa līmenim.
(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 130; Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26)
25.1 Izvērtējot ģimenes ar bērnu ar invaliditāti, pilngadīgas personas ar invaliditāti vai ar garīga rakstura traucējumiem atbilstību tiesībām saņemt saistošo noteikumu 19.5.apakšpunktā minēto pabalstu, netiek ņemti vērā ģimenei (personai) piederošie naudas līdzekļu uzkrājumi un īpašumi.
(Rīgas domes 29.08.2018. saistošo noteikumu Nr. 49 redakcijā)
26. Saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu personai (ģimenei) nepiešķir, ja bez saistošo noteikumu 25.punktā minētajiem kritērijiem ir stājies spēkā tiesas spriedums par klienta izlikšanu no dzīvokļa, izņemot gadījumus, kad klients iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka, zvērināta tiesu izpildītāja vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.
(Grozīts ar Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26)
27. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists nosaka klienta līdzdarbības pienākumus un par šo pienākumu veikšanu noslēdz vienošanos.
28. Papildus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 7.pantā noteiktajam klientam ir šādi pienākumi:
28.1. sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par sevi un ģimenes locekļiem;
28.2. nekavējoties ziņot par izmaiņām apstākļos, kuri nosaka ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai pabalsta saņemšanu un apmēru;
28.3. vienoties ar sociālo darbinieku par līdzdarbības pasākumiem savu sociālo problēmu risināšanai un mazināšanai, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;
28.4. personai darbspējīgā vecumā:
28.4.1. kura ir bezdarbnieks vai persona, kura nestrādā pilnu darba slodzi un ar saviem ienākumiem nespēj nodrošināt pamatvajadzības:
28.4.1.1. piedalīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos un pašvaldības organizētajos darbos, t.sk. sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos un darbos pašvaldības administratīvajā teritorijā, slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku;
28.4.1.2. iesniegt Sociālajā dienestā pierādījumus par darba meklēšanas aktivitātēm;
28.4.2. ierasties Sociālajā dienestā, lai novērtētu līdzdarbības pienākumu izpildi;
28.5. pakļauties ārstēšanai un atveseļošanas pasākumiem, ja persona vēlas saņemt pabalstu sakarā ar slimību vai invaliditāti un ja paredzams, ka tas uzlabos minētās personas veselības stāvokli vai novērsīs tā pasliktināšanos;
28.6. iesaistīties individuālā sociālā rehabilitācijas plāna izpildē.
(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 130; Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26)
29. Sociālais dienests prioritāri algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaista bezdarbniekus, kuri saņem šo saistošo noteikumu 19.1. un/vai 19.2.apakšpunktā minētos pabalstus un kuriem ir tiesības piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos.
30. Sociālais dienests ar motivētu lēmumu klientam samazina pabalstu par tai personai piešķirto daļu (bet atsevišķi dzīvojošai personai izbeidz izmaksu), kura Nodarbinātības valsts aģentūrā ir ieguvusi bezdarbnieka statusu, bet nav izmantojusi Nodarbinātības valsts aģentūras vai pašvaldības piedāvātos nodarbinātību veicinošos pasākumus (iespēju strādāt subsidētajās darba vietās, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, pašvaldības organizētajos darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos u.c.); bez attaisnojoša iemesla nepilda vienošanās par līdzdarbību pienākumus; nav ieradusies Sociālajā dienestā, lai novērtētu vienošanās par līdzdarbību pienākumu izpildi; atrodas prombūtnē ilgāk par vienu kalendāra mēnesi un saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu, kura ietvaros tiek nodrošinātas personas pamatvajadzības, atrodas ieslodzījuma vietā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai citu pamatotu iemeslu dēļ nav iekļaujama ģimenes sastāvā.
31. Ja klients, aizpildot deklarāciju, ir sniedzis nepatiesas ziņas vai piešķirto pabalstu nav izmantojis atbilstoši paredzētajam mērķim, Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārtrauc pabalsta izmaksu.
33. Pieprasot saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu, klients papildus saistošo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem uzrāda:
33.1. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus (iesniedzot kopijas) par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi;
33.2. īres līguma oriģinālu (iesniedzot kopiju);
33.3. apsaimniekošanas līguma, ja tāds ir noslēgts, oriģinālu (iesniedzot kopiju);
33.4. grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmēji uzrāda līguma par sociālā pakalpojuma saņemšanu oriģinālu.
(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr. 130 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26)
34. Pieprasot saistošo noteikumu 19.3. un 19.9.apakšpunktā minētos pabalstus, papildus šo saistošo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem klients iesniedz izdevumus apliecinošus dokumentus. Izdevumus apliecinoši dokumenti Sociālajā dienestā iesniedzami ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža. Ja dokumentu iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, Sociālais dienests izvērtē personas tiesības saņemt pabalstu.
(Grozīts ar Rīgas domes 29.08.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 49)
35. Pieprasot saistošo noteikumu 19.7.apakšpunktā minēto pabalstu, klients Sociālajā dienestā iesniedz:
35.1. iesniegumu;
35.2. personas miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);
35.3. ja personas miršanas fakts reģistrēts citā valstī, – attiecīgās valsts izsniegta apliecinājuma par personas miršanas faktu kopiju (uzrādot oriģinālu) un likumā noteiktajā kārtībā apliecinātu šī dokumenta tulkojumu valsts valodā;
35.4. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtu lēmuma kopiju (uzrādot oriģinālu) vai izziņu no citas institūcijas par to, vai par mirušo personu ir izmaksāts apbedīšanas pabalsts, kā arī par izmaksāto summu;
35.5. apbedīšanas pakalpojumu izdevumus apliecinošu dokumentu oriģinālus. Izdevumus apliecinoši dokumenti Sociālajā dienestā iesniedzami ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža. Ja dokumentu iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, Sociālais dienests izvērtē personas tiesības saņemt pabalstu.
(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)
36. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists pirms lēmuma pieņemšanas pārbauda klienta deklarācijā sniegtās ziņas, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām un, ja nepieciešams, pieprasot arī ziņas apliecinošus dokumentus.
37. Ja klients Sociālajā dienestā vēršas pirmo reizi vai ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai, sociālā darba speciālists pirms lēmuma pieņemšanas papildus saistošo noteikumu 36.punktā minētajam novērtē arī klienta dzīves apstākļus, apsekojot klientu dzīvesvietā, un aizpilda normatīvajos aktos noteikto veidlapu par apsekošanu dzīvesvietā, ko paraksta abas puses.
(Grozīts ar Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26)
40. Ja Sociālais dienests pieņem lēmumu piešķirt klientam šo saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu, ikmēneša pabalsta summu pārskaita pakalpojumu sniedzējiem (mājokļa īpašniekam, nama apsaimniekotājam, komunālo pakalpojumu sniedzējiem u.c.). Ja objektīvu apstākļu dēļ tas nav iespējams, pabalstu pārskaita klienta norādītajā norēķinu kontā vai izmaksā klientam skaidrā naudā, klienta lietā norādot izmaksas veida pamatojumu.
41. Sociālais dienests klientam par kārtējo mēnesi piešķirto pabalstu izmaksu veic ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 10.datumam.
42. Ja klientam ir mainījies ģimenes sastāvs un/vai mainījusies materiālā vai sociālā situācija, Sociālais dienests, pamatojoties uz klienta no jauna iesniegto deklarāciju, izvērtē ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam
un/vai pabalstu saņemšanas nosacījumiem un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību/neatbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.
43. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) nodrošināšanai ir atbalsts ģimenei (personai), kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīta par trūcīgu un kuras pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi ir mazāki par šo saistošo noteikumu 44.punktā noteikto garantētā minimālā ienākumu līmeņa summas apmēru.
44. Garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērs mēnesī bērnam ir 80 euro, vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam – 128,06 euro, personai darbspējas vecumā – 64 euro.
(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.41; Rīgas domes 18.12.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 91)
45. Ja persona ir sasniegusi valstī noteikto pensionēšanās vecumu vai personai ir noteikta invaliditāte, bet persona valsts noteikto pensiju vēl nesaņem, uzrādot Sociālajā dienestā apliecinājumu, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir iesniegti dokumenti pensijas aprēķināšanai, līdz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmuma par pensijas piešķiršanu pieņemšanai garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērs personai mēnesī ir 128,06 euro.
(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.41)
48. Dzīvokļa pabalsts ir Rīgas pilsētas pašvaldības pabalsts dzīvojamās telpas īres un/vai apsaimniekošanas maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai.
49. Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp klienta kopējo 44.punktā noteikto garantētā minimālā ienākumu līmeņa summas apmēru, ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītajās maksājumu kvītīs norādīto izdevumu summu (nepārsniedzot saistošo noteikumu pielikumā noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai) un klienta kopējiem ienākumiem:
P – dzīvokļa pabalsta apmērs;
GMI – garantētā minimālā ienākumu līmeņa summa klientam;
K – ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītajās maksājumu kvītīs norādīto izdevumu summa;
I – klienta ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai).
(Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā)
50. Dzīvokļa pabalstu dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai klients pieprasa reizi trijos mēnešos, bet kurināmā iegādei – vienu reizi kalendārajā gadā.
51. Ja klients nelieto tam izīrēto pašvaldībai piederošo vai pašvaldības nomāto dzīvojamo telpu, bet īrē citu dzīvojamo telpu un lūdz dzīvokļa pabalstu par papildus īrēto dzīvojamo telpu, klientam dzīvokļa pabalstu par citu īrētu dzīvojamo telpu aprēķina tikai pēc pašvaldībai piederošās vai pašvaldības nomātās dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas vai tās lietošanas tiesību pārtraukšanas un īres līguma oriģināla (iesniedzot kopiju) par īrēto dzīvojamo telpu uzrādīšanas.
52. Ja klientam triju mēnešu laikā pēc iesnieguma par dzīvokļa pabalsta aprēķināšanu iesniegšanas mainās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, Sociālais dienests, pamatojoties uz klienta iesniegumu un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem, veic dzīvokļa pabalsta pārrēķinu par šo periodu atbilstoši faktiskajai situācijai.
(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 91 redakcijā)
53. Sociālajam dienestam ir tiesības lemt par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu palielinātā apmērā parāda par īri/apsaimniekošanu un par pakalpojumiem, kuri saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk – dzīvokļa parāds), kas veidojies klientam iepriekš neparedzētu izdevumu dēļ (piemēram, smaga saslimšana, ar to saistītie izdevumi u.c.), pamatsummas nomaksai, ja:
53.1. ģimenē ir nepilngadīgi bērni;
53.2. ģimenē ir tikai vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji un nav nevienas personas darbspējīgā vecumā.
54. Dzīvokļa parādu sedz tikai gadījumos, ja klients ir šī dzīvokļa īpašnieks vai ar nama apsaimniekotāju noslēdzis dzīvojamās telpas īres līgumu un dzīvo dzīvoklī, kura normatīvā platība nepārsniedz šo saistošo noteikumu pielikumā noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai.
55. Lai tiktu izskatīts jautājums par pabalstu dzīvokļa parāda samaksai, klients iesniedz Sociālajā dienestā:
55.1. iesniegumu, kurā norādīts dzīvokļa parāda veidošanās iemesls un klienta iespējamie resursi situācijas uzlabošanai;
55.2. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus (iesniedzot kopijas) par iepriekšējiem trim mēnešiem;
55.3. dokumentu, kas apliecina klienta neparedzētos izdevumus dzīvokļa parāda veidošanās laikā.
56. Ja klients, kura dzīvokļa parāds par pašvaldībai piederošu vai pašvaldības nomātu dzīvojamo telpu pārsniedz mājas apsaimniekotāja rēķinā norādīto vidējo triju mēnešu izdevumu apmēru, vēršas Sociālajā dienestā ar lūgumu apmaksāt dzīvokļa parādu, Sociālais dienests pieprasa Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes atzinumu par dzīvokļa parāda apmaksas lietderību.
(Rīgas domes 18.12.2019. saistošo noteikumu Nr. 91 redakcijā)
57. Sociālā dienesta lēmums par pabalsta piešķiršanu dzīvokļa parāda apmaksai ir pamats trīspusēja līguma "Par dzīvokļa parāda atmaksu" noslēgšanai starp Sociālo dienestu, nama apsaimniekotāju un personu, kura noslēgusi īres vai apsaimniekošanas līgumu ar nama apsaimniekotāju.
58. Sociālais dienests, sniedzot klientam atbalstu un konsultācijas, var atkārtoti noslēgt trīspusējo līgumu "Par dzīvokļa parāda atmaksu" ar nosacījumu, ka klients pats atmaksā dzīvokļa parādu atbilstoši sastādītajam maksājumu grafikam, bet nama apsaimniekotājs līguma darbības laikā aptur tiesvedību vai neceļ tiesā prasību par parāda piedziņu un klienta izlikšanu no dzīvojamās telpas.
(Grozīts ar Rīgas domes 18.12.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 91)
59. Lai nodrošinātu palīdzību veselības aprūpei, Sociālais dienests piešķir šādus pabalstus:
59.1. personai, kura saņem vecuma vai invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, – pabalstu pacienta līdzmaksājumu segšanai, kopsummā nepārsniedzot 100 euro kalendārajā gadā. Šo pabalstu nepiešķir personai, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbrīvota no pacienta līdzmaksājuma;
59.2. pabalstu kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu daļas samaksai;
59.3. personām ar invaliditāti un pensionāriem ar slimību izraisītu vidēju un smagu inkontinenci, kuriem nav tiesību šos līdzekļus saņemt kā kompensētās medicīniskās ierīces, – pabalstu inkontinences līdzekļu un/vai urīnceļu katetru iegādei, kopsummā nepārsniedzot 345 euro kalendārajā gadā;
59.4. personai, kura saņem vecuma vai invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, – pabalstu pacienta līdzmaksājuma segšanai par valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu, ja pēc slimnīcas izrakstītajā rēķinā norādītās summas un ģimenes (personas) maksājuma par dzīvokļa īri/apsaimniekošanu un/vai komunālajiem pakalpojumiem apmaksas ģimenei (personai) netiek nodrošināts garantētais minimālais ienākumu līmenis. Pabalsta apmērs tiek aprēķināts pēc formulas:
P – pabalsta apmērs;
GMI – garantētā minimālā ienākumu līmeņa summa klientam;
I – klienta ienākumi;
K – klienta maksājuma daļa par dzīvojamās telpas īri/apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem (kas izriet no saistošo noteikumu pielikumā noteiktajiem normatīviem dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai);
SL – slimnīcas izrakstītajā rēķinā norādītā summa par pacienta līdzmaksājuma par veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu.
(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 41; Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 130; Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26; Rīgas domes 29.08.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 49; Rīgas domes 18.12.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 91)
60. Lai saņemtu pabalstu inkontinences līdzekļu un/vai urīnceļu katetru iegādei, klients reizi sešos mēnešos iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un ārsta speciālista atzinumu par nepieciešamību lietot inkontinences līdzekļus un/vai urīnceļu katetrus.
(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)
(Nodaļas nosaukums Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)
61. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam, uzsākot mācību gadu, piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.
(Rīgas domes 29.08.2018. saistošo noteikumu Nr. 49 redakcijā)
62. Pabalsta izglītības ieguves atbalstam apmērs ir 50 euro.
(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr. 130 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 29.08.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 49; grozījums punktā par skaitļa "35,57" aizstāšanu ar skaitli "50" stājas spēkā 01.06.2019., sk. 82. punktu)
63. Sociālais dienests klienta iesniegumu par pabalstu izglītības ieguves atbalstam pieņem no 1.jūnija līdz 31.oktobrim.
(Grozīts ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)
64. Lai novērstu vai mazinātu klienta invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības, vardarbības vai citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas klienta dzīvē, nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, sociālā darba speciālists pēc klienta individuālo vajadzību izvērtēšanas lemj par:
64.1. materiālā atbalsta nepieciešamību;
64.2. personas individuālā sociālās rehabilitācijas plāna sastādīšanas nepieciešamību.
(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)
65. Lēmumu par pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķiršanu klientam pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista sniegto atzinumu, veicot klienta sociālās situācijas izvērtējumu vai pamatojoties uz personai sastādītā individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi.
(Rīgas domes 16.12.2014. saistošo noteikumu Nr.130 redakcijā)
66. Pabalsts krīzes situācijā ir materiāla palīdzība, kuru Sociālais dienests, ņemot vērā krīzes situācijas radīto zaudējumu sekas vai sociālās situācijas uzlabošanai nepieciešamos izdevumus, piešķir klientam, ja tam nav tiesību saņemt valsts vai pašvaldības noteiktu citu pabalstu un/vai apdrošināšanas atlīdzību, vai tie ir nepietiekami pamatvajadzību nodrošināšanai.
(Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā)
67. Lai saņemtu pabalstu krīzes situācijā, klients trīs mēnešu laikā pēc krīzes situācijas rašanās iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), kas apliecina krīzes situācijas faktu, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai pašvaldības rīcībā.
(Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 29.08.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 49)
67.1 Pabalsta krīzes situācijā apmērs:
67.11. atsevišķi dzīvojošai personai – līdz valsts noteiktajai minimālajai mēneša darba algai;
67.12. ģimenei – līdz divām valsts noteiktajām minimālajām mēneša darba algām.
(Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā)
67.2 Sociālais dienests lēmumu par pabalsta piešķiršanu un tā apmēru pieņem, pamatojoties uz sociālā darba speciālista sniegto atzinumu, izvērtējot klienta sociālo situāciju un ņemot vērā krīzes situācijas izraisītās sekas.
(Rīgas domes 09.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā)
68. Apbedīšanas pabalsta maksimālais apmērs ir 430 euro, bet ne vairāk par faktiskajiem izdevumiem mirušās personas apbedīšanai.
(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.41; Rīgas domes 18.12.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 91)
69. Pabalsta apmēru samazina par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai citas institūcijas izmaksātā apbedīšanas pabalsta apmēru.
(Nodaļa svītrota ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.130)
(Nodaļa Rīgas domes 29.08.2018. saistošo noteikumu Nr. 49 redakcijā)
69.1 Pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas tiek piešķirts, lai klientam, kurš atbilst saistošo noteikumu 24.1punktā minētajiem nosacījumiem, nodrošinātu sadzīves priekšmetu minimuma (gulta, skapis, galds, krēsls, veļas mazgājamā mašīna, ledusskapis) iegādi.
(Rīgas domes 29.08.2018. saistošo noteikumu Nr. 49 redakcijā)
69.2 Pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas apmērs nedrīkst pārsniegt 430 euro.
(Rīgas domes 29.08.2018. saistošo noteikumu Nr. 49 redakcijā)
75. Sociālā dienesta pieņemto lēmumu par trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa un/vai pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcību klients normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā.
76. Rīgas domes Labklājības departamenta lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību klients var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
77. Saistošie noteikumi publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.
78. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2007.gada 3.jūlija saistošos noteikumus Nr.84 "Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem" (Latvijas Vēstnesis, 2007, Nr.127; 2008, Nr.8, Nr.55; 2009, Nr.19, Nr.94, Nr.160; 2010, Nr.6, Nr.101; 2012, Nr.25).
79. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2004.gada 17.februāra saistošos noteikumus Nr.56 "Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem" (Latvijas Vēstnesis, 2004, Nr.31; 2005, Nr.42; 2007, Nr.13, Nr.126; 2008, Nr.8; 2009, Nr.95; 2010, Nr.5, Nr.101).
80. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2005.gada 22.februāra saistošos noteikumus Nr.86 "Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu" (Latvijas Vēstnesis, 2005, Nr.39; 2007, Nr.127; 2010, Nr.5, Nr.101).
81. Atcelt Rīgas domes 2012.gada 6.novembra saistošos noteikumus Nr.192 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā".
82. Grozījumi 62.punktā par skaitļa "35,57" aizstāšanu ar skaitli "50" stājas spēkā 2019.gada 1.jūnijā.
(Rīgas domes 29.08.2018. saistošo noteikumu Nr. 49 redakcijā)
(Pielikums grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 41; Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 130; Rīgas domes 09.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 26; Rīgas domes 29.08.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 49; Rīgas domes 18.12.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 91)
Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:
1. Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem un par apkuri:
1.1. par dzīvokļa kopējās platības 32 m2 vienai personai un 18 m2 katrai nākamajai personai;
1.2. pabalstu aprēķina par visu platību, ja:
1.2.1. tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī;
1.2.2. divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi (-šas) persona (-as), kurai (-ām) noteikta I vai II grupas invaliditāte vai kura (-as) saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, vai viena vai vairākas personas, kura (-as) vecāka (-as) par 65 gadiem un kurai (-ām) nav taisnās līnijas radinieku (bērni);
1.3. (svītrots ar Rīgas domes 16.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 130);
1.4. par dzīvojamo telpu īri saskaņā ar:
1.4.1. noslēgtā īres līguma nosacījumiem vai komunālo maksājumu kvītī norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot pielikuma 1.1. vai 1.2. apakšpunktā norādītos normatīvus), bet ne vairāk kā:
1.4.1.1. mājoklim ar kopējo platību līdz 32 m2 – 8 euro par 1 m2;
1.4.1.2. mājoklim ar kopējo platību virs 32 m2, līdz 45 m2 – 7 euro par 1 m2;
1.4.1.3. mājoklim ar kopējo platību virs 45 m² – 5 euro par 1 m2;
1.4.2. noslēgto līgumu par sociālā pakalpojuma saņemšanu – grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmējiem, bet ne vairāk par pielikuma 1.4.1. apakšpunktā minētajos kritērijos norādīto;
1.5. ja dzīvoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts dzīvokļa pabalsts, ir klienta atsevišķi dzīvojošu radinieku vai to laulāto īpašumā vai lietošanā un starp klientu un dzīvokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot dzīvokļa pabalstu, netiek ņemta vērā līgumā noteiktā īres maksa.
2. Par gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:
2.1. dzīvoklī ar gāzes plīti – 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai un 3 m3 izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē;
2.2. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, – papildus 2.1.apakšpunktā noteiktajam 3 m3 izmaksas mēnesī personai.
3. Par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:
3.1. 60 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 180 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;
3.2. ja dzīvoklī ir stacionārā elektriskā plīts –100 kWh izmaksas mēnesī personai, bet ne vairāk kā 240 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;
3.3. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, – papildus 3.1. vai 3.2.apakšpunktā noteiktajam 50 kWh izmaksas mēnesī personai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī ģimenei.
4. Par auksto ūdeni un karsto ūdeni – atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai arī komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja dzīvoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 m3 izmaksas mēnesī vienai personai, no kurām ne vairāk kā 2 m3 karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.
5. Apkures nodrošināšanai dzīvoklī (mājoklī):
5.1. ar cieto kurināmo (malka, ogles, briketes, granulas u.c.) – atbilstoši izdevumus apliecinošā dokumentā norādītai summai, bet ne vairāk kā 6 euro par mājokļa 1 m2 (nepārsniedzot pielikuma 1.1. vai 1.2. apakšpunktā norādītos normatīvus) kalendārajā gadā; dzīvokļa pabalsta aprēķinā kopējo cietā kurināmā iegādes izmaksu summu iekļauj viena mēneša izdevumos;
5.2. (svītrots ar Rīgas domes 18.12.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 91);
5.3. ar gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,71 euro par dzīvokļa 1 m2 mēnesī papildus šī pielikuma 2.punktā noteiktajam;
5.4. ar elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,71 euro par dzīvokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šī pielikuma 3.punktā noteiktajam.
5.1 Atsevišķi dzīvojošai personai, kas vecāka par 80 gadiem, kura dzīvo sev piederošā īpašumā un kurai nav taisnās līnijas radinieku (bērnu), pabalstu cietā kurināmā iegādei aprēķina par visu mājokļa platību.
6. Par citiem pakalpojumiem:
6.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar dzīvokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (t.sk. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana; zemes nomas maksa; nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļa atvieglojumus);
6.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 15 euro, bet ne vairāk kā norādīts izdevumus apliecinošā dokumentā;
6.3. (svītrots ar Rīgas domes 18.12.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 91);
6.4. par gāzes balonu (-iem) (ar tilpumu ne vairāk kā 60 litri) – iegādes izmaksas summa reizi divos mēnešos vienai personai un ne vairāk kā reizi mēnesī ģimenei;
6.5. par interneta un tālruņa lietošanas pakalpojumu atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, kā arī ģimenei, kurā nav personu darbspējīgā vecumā, – kopumā līdz 15 euro mēnesī, bet ne vairāk kā norādīts pakalpojumu sniedzēja rēķinā.
7. Normatīvajos izdevumos dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai netiek ieskaitīti izdevumi par nekustamā īpašuma apdrošināšanu, autostāvvietas izmantošanu un apsardzes (kārtības sarga) pakalpojumiem.
 |
 |
 |
 |