Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 91
Rīgā 2019. gada 18. decembrī (prot. Nr. 71, 73. §)
Izdoti saskaņā ar
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro daļu, 33. panta otro daļu, 35. panta
trešo, ceturto
un piekto daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā"
14. panta sesto daļu, likuma "Par pašvaldībām"
43. panta trešo daļu,
Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumu
Nr. 75
"Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un
preventīvo
bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un
finansēšanas
kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"
141.6 punktu,
Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumu
Nr. 550
"Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams
pabalsts
garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un
slēdzama
vienošanās par līdzdarbību" 6., 13., 15. punktu un
Ministru kabineta
2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913
"Noteikumi
par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 3. punktu
Izdarīt Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 202 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā" (Latvijas Vēstnesis, 2013, Nr. 14, Nr. 192; 2014, Nr. 254; 2018, Nr. 53, Nr. 196) šādus grozījumus:
1. Aizstāt 44. punktā skaitli "64,03" ar skaitli "80" un skaitli "56,91"ar skaitli "64".
2. Svītrot 47. punktu.
3. Izteikt 52. punktu šādā redakcijā:
"52. Ja klientam triju mēnešu laikā pēc iesnieguma par dzīvokļa pabalsta aprēķināšanu iesniegšanas mainās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, Sociālais dienests, pamatojoties uz klienta iesniegumu un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem, veic dzīvokļa pabalsta pārrēķinu par šo periodu atbilstoši faktiskajai situācijai."
4. Izteikt 56. punktu šādā redakcijā:
"56. Ja klients, kura dzīvokļa parāds par pašvaldībai piederošu vai pašvaldības nomātu dzīvojamo telpu pārsniedz mājas apsaimniekotāja rēķinā norādīto vidējo triju mēnešu izdevumu apmēru, vēršas Sociālajā dienestā ar lūgumu apmaksāt dzīvokļa parādu, Sociālais dienests pieprasa Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes atzinumu par dzīvokļa parāda apmaksas lietderību."
5. Papildināt 58. punktu aiz vārda "laikā" ar vārdiem "aptur tiesvedību vai".
6. Aizstāt 59.1. apakšpunktā vārdu "iemaksa" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "līdzmaksājums" (attiecīgā skaitlī un locījumā).
7. Svītrot 59.4. apakšpunktā vārdus "iemaksas un".
8. Aizstāt 68. punktā skaitli "426,86" ar skaitli "430".
9. Svītrot pielikuma 1.4. apakšpunktā vārdus "vai apsaimniekošanas izdevumiem".
10. Izteikt pielikuma 1.4.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.4.1. noslēgtā īres līguma nosacījumiem vai komunālo maksājumu kvītī norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot pielikuma 1.1. vai 1.2. apakšpunktā norādītos normatīvus), bet ne vairāk kā:
1.4.1.1. mājoklim ar kopējo platību līdz 32 m2 - 8 euro par 1 m2;
1.4.1.2. mājoklim ar kopējo platību virs 32 m2, līdz 45 m2 - 7 euro par 1 m2;
1.4.1.3. mājoklim ar kopējo platību virs 45 m² - 5 euro par 1 m2;".
11. Aizstāt pielikuma 1.4.2. apakšpunktā skaitļus un vārdus "kā 4,27 euro par 1 m2" ar vārdiem "par pielikuma 1.4.1. apakšpunktā minētajos kritērijos norādīto".
12. Svītrot pielikuma 1.5. apakšpunktā vārdus "(līdz otrajai radniecības pakāpei)".
13. Izteikt pielikuma 5.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"5.1. ar cieto kurināmo (malka, ogles, briketes, granulas u.c.) - atbilstoši izdevumus apliecinošā dokumentā norādītai summai, bet ne vairāk kā 6 euro par mājokļa 1 m2 (nepārsniedzot pielikuma 1.1. vai 1.2. apakšpunktā norādītos normatīvus) kalendārajā gadā; dzīvokļa pabalsta aprēķinā kopējo cietā kurināmā iegādes izmaksu summu iekļauj viena mēneša izdevumos;".
14. Svītrot pielikuma 5.2. apakšpunktu.
15. Papildināt pielikumu ar 5.1 punktu šādā redakcijā:
"5.1 Atsevišķi dzīvojošai personai, kas vecāka par 80 gadiem, kura dzīvo sev piederošā īpašumā un kurai nav taisnās līnijas radinieku (bērnu), pabalstu cietā kurināmā iegādei aprēķina par visu mājokļa platību."
16. Aizstāt pielikuma 6.2. apakšpunktā skaitli "11,38" ar skaitli "15".
17. Svītrot pielikuma 6.3. apakšpunktu.
18. Izteikt pielikuma 6.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"6.5. par interneta un tālruņa lietošanas pakalpojumu atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, kā arī ģimenei, kurā nav personu darbspējīgā vecumā, - kopumā līdz 15 euro mēnesī, bet ne vairāk kā norādīts pakalpojumu sniedzēja rēķinā."
19. Izteikt pielikuma 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Normatīvajos izdevumos dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai netiek ieskaitīti izdevumi par nekustamā īpašuma apdrošināšanu, autostāvvietas izmantošanu un apsardzes (kārtības sarga) pakalpojumiem."
Rīgas domes priekšsēdētājs O. Burovs
1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un Ministru kabineta noteikumiem ir izdoti Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošie noteikumi Nr. 202 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 202), kuri nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā (turpmāk - pašvaldība) tiek izvērtēta ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, sociālo pabalstu veidus, to saņemšanas kārtību un personu loku, kurām ir tiesības pretendēt uz pašvaldības sociālo palīdzību. |
2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums
Ņemot vērā, ka Ministru kabinets ir izdarījis grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni", paaugstinot minimālo ienākumu līmeni personai no 53 euro līdz 64 euro mēnesī (stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī), nepieciešams veikt grozījumus saistošajos noteikumos Nr. 202, paaugstinot garantēto minimālo ienākumu līmeni darbspējīgām personām no 56,91 euro līdz 64 euro mēnesī un paaugstinot šo līmeni bērniem no 64,03 euro līdz 80 euro mēnesī. Saskaņā ar Rīgas domes 29.05.2019. lēmuma Nr. 2321 "Par izglītojamiem, kuru ēdināšanas izmaksas sedz Rīgas pilsētas pašvaldība" 1. punktā noteikto no 01.09.2019. ēdināšanas izmaksas izglītojamiem, kuri apgūst pirmsskolas izglītības programmu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem, tādējādi saistošo noteikumu Nr. 202 47. punkts zaudē aktualitāti un to ir nepieciešams svītrot. Analizējot šī gada sākumā Rīgas Sociālā dienesta klientu, kuri saņem dzīvokļa pabalstu, noslēgto īres līgumu nosacījumus, konstatēts, ka 39 % gadījumu mājokļa 1 m2 īres maksa pārsniedz saistošajos noteikumos Nr. 202 noteikto 1 m2 īres maksu (4,27 euro). Arī pēc īres tirgus cenu izpētes sludinājumu portālā www.ss.com secināms, ka saistošajos noteikumos Nr. 202 noteiktā 1 m2 īres maksa šobrīd vairs neatbilst reālajai tirgus situācijai, un personas ar zemiem ienākumiem, kurām nav sava mājokļa, nevar atļauties īrēt pat nelielu dzīvojamo telpu, jo pašvaldības piešķirtais dzīvokļa pabalsts nesedz īres līgumā noteiktās īres maksas, līdz ar to īres maksas starpību personas spiestas segt no pārējo pamatvajadzību nodrošināšanai paredzētajiem iztikas līdzekļiem, tādējādi nonākot vēl lielākā nabadzībā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, neraugoties uz pensiju un vidējo algu nelielu paaugstināšanos, visvairāk nabadzības riskam 2017. gadā tika pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem jeb 74 % (2016. gadā - 72,8 %) no visām šai mērķa grupai atbilstošajām personām. Nabadzības riskam tiek pakļautas arī ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6 %), personas līdz 64 gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31 %). Ļoti sarežģīta situācija ir ģimenēm ar bērniem, kad, nespējot samaksāt izīrētāja noteikto augsto īres maksu, ģimenes paliek bez mājokļa un izmanto pašvaldībā esošo krīzes centru pakalpojumus. Krīzes centra pakalpojuma izmaksas ir augstas. Šis pakalpojums izmaksā vidēji 28 euro dienā personai, tādējādi, ja šo pakalpojumu saņem māte ar 2 nepilngadīgiem bērniem, pakalpojuma izmaksas mēnesī var sasniegt (28*3*30) 2520 euro mēnesī. Ņemot vērā iepriekšminēto, nepieciešams veikt izmaiņas saistošo noteikumu Nr. 202 dzīvokļa pabalsta piešķiršanai noteiktajos kritērijos, paaugstinot dzīvokļa pabalsta aprēķinam izmantojamo normatīvo īres maksu par mājokļa 1 m2, nepārsniedzot noslēgtā īres vai apsaimniekošanas līguma nosacījumus vai komunālo maksājumu kvītī norādīto summu mēnesī, bet ne vairāk kā: mājoklim ar platību līdz 32 m2 - 8 euro par 1 m2; mājoklim ar platību virs 32 m2, līdz 45 m2 - 7 euro par 1 m2; mājoklim ar platību, kas pārsniedz 45 m2, - 5 euro par 1 m2. Šādus īres maksas normatīvus, aprēķinot dzīvokļa pabalstu, piemērot arī grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmējiem. Vienlaikus, lai atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem/personām ar invaliditāti un ģimenēm, kurās ir tikai pensionāri/personas ar invaliditāti, atvieglotu pakalpojumu izdevumu apmaksu, nodrošinātu sazināšanās iespējas ar valsts un pašvaldības iestādēm elektroniski, lai varētu saņemt aktuālāko informāciju, dzīvokļa pabalsta aprēķinā plānots iekļaut arī interneta un tālruņa lietošanas pakalpojumu apmaksu kopumā līdz 15 euro mēnesī, bet ne vairāk kā norādīts pakalpojumu sniedzēja izrakstītajā rēķinā. Dzīvokļa pabalsta ietvaros tiek aprēķināts arī pabalsts cietā kurināmā iegādei. Esošajā saistošo noteikumu Nr. 202 redakcijā pabalsta cietā kurināmā iegādes aprēķināšanai tiek ņemts vērā gan malkas daudzums steros un pakalpojumu sniedzēju norādītā cena par steru, gan klienta mājoklī esošo krāšņu daudzums. Šāds pabalsta aprēķins ir sarežģīts, ne vienmēr atbilst faktiskai situācijai, jo pagājušajā gadsimtā celtajos mājokļos klienti ir veikuši pārveidi un nereti ar cieto kurināmo apsildāmās platības lielums mājoklī nav proporcionāls istabu skaitam (granulas, briketes, ogles) vai krāšņu skaitam (malka). Līdz ar to nepieciešams veikt izmaiņas saistošo noteikumu Nr. 202 pielikumā esošajos normatīvos, nosakot, ka klientiem, kuri mājokli apkurina ar cieto kurināmo (malka, ogles, briketes, granulas), dzīvokļa pabalsta aprēķinā ņem vērā normatīvajā aktā noteikto mājokļa normatīvo platību personai (ģimenei) un apkures cenu 6 euro par 1 m2. Šie grozījumi precizē dzīvokļa pabalsta aprēķinu un mazina Rīgas Sociālā dienesta darbinieku administratīvo slogu. Lai atbalstītu cienījama vecuma vientuļos seniorus, kuri vieni dzīvo savā privātīpašumā un kuriem nav taisnās līnijas radinieku (bērnu), dzīvokļa pabalsta cietā kurināmā iegādei aprēķinā tiks iekļauta visa mājokļa platība, kas tiek apkurināta. Esošajā saistošo noteikumu Nr. 202 redakcijā nepieciešams veikt arī citus redakcionālus labojumus atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un praksē konstatētajam. |
3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz
pašvaldības budžetu
Saistošajos noteikumos noteikto pabalstu izmaksa tiks nodrošināta budžeta programmā 18.02.00 "Sociālie pabalsti Rīgas pilsētas iedzīvotājiem" piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. |
4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz
uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā
Neietekmē. |
5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz
administratīvajām procedūrām
Saistošie noteikumi vienkāršos dzīvokļa pabalsta piešķiršanu un administrēšanu. |
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām
Ņemti vērā sociālo pabalstu saņēmēju ieteikumi. |
Rīgas domes priekšsēdētājs O. Burovs