Darbības ar dokumentu

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.26

Rīgā 2018.gada 9.martā (prot. Nr.19, 111.§)

Grozījumi Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošajos noteikumos Nr.202 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā"

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3.panta otro daļu, 33.panta otro daļu, 35.panta trešo, ceturto
un piekto daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā" 14.panta sesto daļu, likuma "Par pašvaldībām"
43.panta trešo daļu, Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija
noteikumu Nr.550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams,
izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa
nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību"
13., 15.punktu un Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra
noteikumu Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības
pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas
pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un
pasākumu īstenotāju izvēles principiem" 141.⁶punktu

1. Izdarīt Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošajos noteikumos Nr.202 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā" (Latvijas Vēstnesis, 2013, Nr.14, Nr.192; 2014, Nr.254) šādus grozījumus:

1.1. papildināt saistošo noteikumu izdošanas tiesisko pamatojumu pēc vārdiem un skaitļa "likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta sesto daļu," ar vārdiem un skaitli "likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu,";

1.2. svītrot saistošo noteikumu izdošanas tiesiskajā pamatojumā vārdus un skaitļus "Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" 19.4.apakšpunktu,";

1.3. svītrot 1.1.apakšpunktu;

1.4. svītrot 2.1.apakšpunktu;

1.5. izteikt 2.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.3. klients - Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējusi un faktiski dzīvojoša ģimene, kas sastāv no laulātajiem vai personām, kuras mitinās vienā mājoklī un kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai, vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk - ģimene (persona)), kas vēršas Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk - Sociālais dienests) ar lūgumu izvērtēt atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un piešķirt pabalstu.";

1.6. izteikt II nodaļu šādā redakcijā:

"II. Ienākumu un materiālo resursu novērtēšana

3. Lai izvērtētu ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai tiesībām saņemt pabalstu, klients vai tā pilnvarotais pārstāvis vēršas Sociālajā dienestā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, un:

3.1. iesniedz iesniegumu, kuru parakstījušas ģimenes pilngadīgās personas, tādējādi dodot Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem un pilnvarojot vienu iesniedzēju veikt nepieciešamās darbības ģimenes materiālās situācijas novērtēšanai;

3.2. aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu.

4. Izvērtējot klienta materiālo resursu atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un tiesībām saņemt pabalstu, papildus normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteiktajam par īpašumu netiek uzskatīts viens nekustamais īpašums vai tā daļa, kas pieder klientam un kur dzīvesvietu deklarējuši klienta pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums.

5. Pieprasot 19.6. vai 19.7.apakšpunktā minēto pabalstu, ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis netiek vērtēts.

6. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu un saistošo noteikumu 19.2., 19.3., 19.4.apakšpunktā minēto pabalstu nepiešķir, ja klients sešu mēnešu periodā pirms 3.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas ir uzdāvinājis nekustamo īpašumu citai personai.";

1.7. svītrot 13.punktu;

1.8. svītrot 17.punktu;

1.9. papildināt saistošos noteikumus ar 17.²punktu šādā redakcijā:

"17.² Ja ģimenes (personas) ienākumi nepārsniedz saistošo noteikumu 14.punktā minēto ienākumu līmeni, bet nav ievēroti citi saistošo noteikumu nosacījumi, Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam uz laiku - vienu kalendāro mēnesi. Šajā gadījumā ģimene (persona) nodrošina visu nosacījumu izpildi viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas.";

1.10. izteikt 19.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

"19.6. pabalstu krīzes situācijā;";

1.11. svītrot 21.punktā vārdus "kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un";

1.12. izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

"22. Tiesības saņemt saistošo noteikumu 19.3. un 19.4.apakšpunktā minēto pabalstu ir ģimenei (personai), kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 192,09 euro katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 234,77 euro mēnesī, ja ir ievēroti pārējie saistošo noteikumu nosacījumi.";

1.13. papildināt saistošos noteikumus ar 22.¹punktu šādā redakcijā:

"22.¹ Tiesības saņemt saistošo noteikumu 19.5.apakšpunktā minēto pabalstu ir personām (ģimenēm), kurām pēdējo trīs mēnešu laikā vidējie ienākumi mēnesī katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai nepārsniedz saistošo noteikumu 14.punktā minēto ienākumu līmeni.";

1.14. izteikt 23.punktu šādā redakcijā:

"23. Tiesības saņemt 19.6.apakšpunktā minēto pabalstu ir ģimenei (personai), kura krīzes situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības.";

1.15. svītrot 24.punktā vārdus ", nonākusi ārkārtas situācijā un ar saviem spēkiem nespēj nodrošināt pamatvajadzības";

1.16. izteikt 25.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.1. tam pieder naudas līdzekļu uzkrājumi vai īpašums, izņemot saistošo noteikumu 4.punktā un normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, minētos īpašumus;";

1.17. papildināt 26.punktu aiz vārda "īpašnieka" ar vārdiem ", zvērināta tiesu izpildītāja";

1.18. papildināt 28.4.1.apakšpunkta ievaddaļu aiz vārda "bezdarbnieks" ar vārdiem "vai persona, kura nestrādā pilnu darba slodzi un ar saviem ienākumiem nespēj nodrošināt pamatvajadzības";

1.19. papildināt 33.4.apakšpunktu aiz vārda "(dzīvokļa)" ar vārdu ", pansijas";

1.20. aizstāt 37.punktā vārdus "nav vērsies pēdējo divu gadu laikā" ar vārdiem "ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai";

1.21. svītrot 38.punktu;

1.22. izteikt 49.punktu šādā redakcijā:

"49. Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp klienta kopējo 44.punktā noteikto garantētā minimālā ienākumu līmeņa summas apmēru, ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītajās maksājumu kvītīs norādīto izdevumu summu (nepārsniedzot saistošo noteikumu pielikumā noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai) un klienta kopējiem ienākumiem:

P = GMI+K-I, kur

P - dzīvokļa pabalsta apmērs;

GMI - garantētā minimālā ienākumu līmeņa summa klientam;

K - ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītajās maksājumu kvītīs norādīto izdevumu summa;

I - klienta ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai).";

1.23. papildināt saistošos noteikumus ar 59.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"59.4. personai, kura saņem vecuma vai invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, - pabalstu pacienta iemaksas un līdzmaksājuma segšanai par valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu, ja pēc slimnīcas izrakstītajā rēķinā norādītās summas un ģimenes (personas) maksājuma par dzīvokļa īri/apsaimniekošanu un/vai komunālajiem pakalpojumiem apmaksas ģimenei (personai) netiek nodrošināts garantētais minimālais ienākumu līmenis. Pabalsta apmērs tiek aprēķināts pēc formulas:

P=GMI-(I-K-SL), kur

P - pabalsta apmērs;

GMI - garantētā minimālā ienākumu līmeņa summa klientam;

I - klienta ienākumi;

K - klienta maksājuma daļa par dzīvojamās telpas īri/apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem (kas izriet no saistošo noteikumu pielikumā noteiktajiem normatīviem dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai);

SL - slimnīcas izrakstītajā rēķinā norādītā summa par pacienta iemaksas un līdzmaksājuma par veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu.";

1.24. izteikt XIII nodaļu šādā redakcijā:

"XIII. Pabalsts krīzes situācijā

66. Pabalsts krīzes situācijā ir materiāla palīdzība, kuru Sociālais dienests, ņemot vērā krīzes situācijas radīto zaudējumu sekas vai sociālās situācijas uzlabošanai nepieciešamos izdevumus, piešķir klientam, ja tam nav tiesību saņemt valsts vai pašvaldības noteiktu citu pabalstu un/vai apdrošināšanas atlīdzību, vai tie ir nepietiekami pamatvajadzību nodrošināšanai.

67. Lai saņemtu pabalstu krīzes situācijā, klients mēneša laikā pēc krīzes situācijas rašanās iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), kas apliecina krīzes situācijas faktu, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai pašvaldības rīcībā.

67.¹ Pabalsta krīzes situācijā apmērs:

67.¹1. atsevišķi dzīvojošai personai - līdz valsts noteiktajai minimālajai mēneša darba algai;

67.¹2. ģimenei - līdz divām valsts noteiktajām minimālajām mēneša darba algām.

67.² Sociālais dienests lēmumu par pabalsta piešķiršanu un tā apmēru pieņem, pamatojoties uz sociālā darba speciālista sniegto atzinumu, izvērtējot klienta sociālo situāciju un ņemot vērā krīzes situācijas izraisītās sekas.";

1.25. izteikt saistošo noteikumu pielikuma 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"1. Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem un par apkuri:";

1.26. papildināt saistošo noteikumu pielikuma 1.4.2.apakšpunktu aiz vārda "(dzīvokļa)" ar vārdu ", pansijas";

1.27. izteikt saistošo noteikumu pielikuma 3.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.3. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, - papildus 3.1. vai 3.2.apakšpunktā noteiktajam 50 kWh izmaksas mēnesī personai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī ģimenei."

2. Atcelt Rīgas domes 2017.gada 15.decembra saistošos noteikumus Nr.16 "Grozījumi Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošajos noteikumos Nr.202 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā"".

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

 

Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2018.gada 9.marta saistošajiem noteikumiem Nr.26 "Grozījumi Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošajos noteikumos Nr.202 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā""

1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un Ministru kabineta noteikumiem ir izdoti Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošie noteikumi Nr.202 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr.202), kuri nosaka Rīgas pilsētas pašvaldībā kārtību, kādā tiek izvērtēta ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, sociālo pabalstu veidus, saņemšanas kārtību un personu loku, kurām ir tiesības pretendēt uz pašvaldības sociālo palīdzību.

2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums Saistošajos noteikumos nepieciešams veikt grozījumus un precizējumus saskaņā ar Saeimā 2017.gada 12.janvārī pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.356 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu"" noteikto, kā arī veikt redakcionālus labojumus atbilstoši praksei. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.299) veiktajām izmaiņām saistošajos noteikumos Nr.202 tiek precizēta sadaļa par Rīgas Sociālā dienesta klientu ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanu, vienlaikus svītrojot saistošo noteikumu Nr.202 normas, kuras neatbilst Ministru kabineta noteikumos Nr.299 paredzētajiem kritērijiem, proti, pašvaldības noteikti īpašumi, kuri netiek uzskatīti par īpašumu, izvērtējot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas/maznodrošinātas personas statusam vai tiesībām saņemt sociālos pabalstus. Līdz šim saistošie noteikumi Nr.202 paredzēja tiesības piešķirt ģimenei (personai) pabalstu ārkārtas situācijā, bet, ņemot vērā termina "krīzes situācija" definīciju Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, saistošie noteikumi Nr.202 papildināti ar normu par pabalsta krīzes situācijā saņemšanas kārtību un tā apmēru atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma prasībām. Lai palielinātu Rīgā dzīvojošo vecuma/invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumu un pēc šī pakalpojuma un izdevumu par īri/apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem apmaksas nodrošinātu šiem iedzīvotājiem garantēto minimālo ienākumu līmeni, tiek paredzēts pabalsta veselības aprūpei ietvaros piešķirt jaunu materiālā atbalsta veidu - pabalstu pacienta iemaksas un līdzmaksājuma segšanai par valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos Nr.299 noteikto saistošajos noteikumos Nr.202 precizēta norma, ka klienta dzīvesvietas apsekošana var notikt ikreiz, kad tas Rīgas Sociālā dienesta sociālā darba speciālistiem nepieciešams lēmuma pieņemšanai. Lai nodrošinātu pakalpojumu personām, kuras funkcionālo traucējumu dēļ nespēj dzīvot patstāvīgi, tomēr šīm personām aprūpe nav nepieciešama tik lielā apjomā, kāda tiek nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, Rīgā ir attīstīts pansijas pakalpojums, kura ietvaros tiek nodrošināts arī mājoklis. Pansijas pakalpojuma saņēmējiem no saviem līdzekļiem ir jāsedz izdevumi par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai). Ņemot vērā, ka daļa pansijas iemītnieku ir personas ar zemiem ienākumiem, viņiem ir tiesības pieprasīt arī pašvaldības administrēto dzīvokļa pabalstu, tamdēļ saistošie noteikumi Nr.202 tiek papildināti ar kritēriju, ka, pieprasot dzīvokļa pabalstu, pansijas pakalpojuma saņēmēji uzrāda līguma oriģinālu par sociālā pakalpojuma saņemšanu. Saistošie noteikumi Nr.202 papildināti ar nosacījumu, ka klientiem, kuri ir darbspējīgā vecumā, bet strādā nepilnu darba slodzi un ar saviem ienākumiem nespēj nodrošināt pamatvajadzības, ir pienākums līdzdarboties savas situācijas uzlabošanai, iesaistoties pašvaldības organizētajos darbos, t.sk. sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos. Saistošo noteikumu Nr.202 izdošanas tiesiskais pamatojums papildināts ar likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu, jo bez Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajiem sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldība piešķir arī brīvprātīgās iniciatīvas pabalstus sociālās drošības sistēmas ietvaros.

3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu Pabalsta pacienta iemaksas un līdzmaksājuma segšanai par valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu un pārējo pabalstu izmaksa tiks nodrošināta budžeta programmas 18.02.00 "Sociālie pabalsti Rīgas pilsētas iedzīvotājiem" 2018.gadam paredzēto budžeta līdzekļu ietvaros.

4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Neietekmē.

5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām Neietekmē.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Izstrādājot saistošos noteikumus, ņemti vērā arī sociālo pabalstu saņēmēju ierosinājumi.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs