Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likuma uzdevums
Likuma uzdevums ir noteikt dzīvokļa īpašuma statusu, dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību.
2.pants. Dzīvokļa īpašums un tā sastāvs
(1) Dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums. Par dzīvojamo māju šā likuma izpratnē uzskatāma ēka, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā dzīvojamā māja.
(2) Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.
(3) Attiecībā uz dzīvokļa īpašumu, ciktāl to nereglamentē šis likums, piemērojamas Civillikuma normas. Civillikuma 927.panta noteikumi uz dzīvokļa īpašumu attiecināmi ar šajā likumā paredzētajiem ierobežojumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 05.08.2021.)
3.pants. Atsevišķais īpašums
(1) Atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk arī — Kadastra informācijas sistēma).
(2) Atsevišķā īpašuma elementi ir:
1) telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nenesošie, nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu, grīdu un sienu apdare, durvis);
2) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem;
3) inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi;
4) atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis.
(3) Atsevišķā īpašuma sastāvā papildus var būt arī ārpus telpas vai telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas un palīgēkas vai to daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu vai citu atsevišķo īpašumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
4.pants. Kopīpašumā esošā daļa
(1) Kopīpašumā esošajā daļā ietilpst:
1) dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām);
2) dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, izņemot šā likuma 3.panta trešajā daļā minētās;
3) zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.
(2) Uz kopīpašumā esošo daļu attiecināms Civillikuma 1067. —1072.pants. Civillikuma 1068. panta pirmās daļas noteikumi piemērojami, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2016., 21.01.2021. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 05.08.2021.)
5.pants. Kopīpašuma domājamās daļas apmērs
(1) Dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.
(2) Mainoties atsevišķā īpašuma kopējai platībai, attiecīgi mainās arī katrā dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērs, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu.
(3) Dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērs nemainās, ja kopējās platības izmaiņas radušās atsevišķā īpašuma robežās, tai skaitā veicot atsevišķā īpašuma pārbūvi vai atkārtotu uzmērīšanu. Kopīpašuma domājamo daļu summa veido vienu veselu.
(4) Dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu aprēķina, pārrēķina un reģistrē Kadastra informācijas sistēmā Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība atbilstoši Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem aktuālajiem būves datiem.
(5) Šā panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu pārrēķina un reģistrē atbilstoši Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem aktuālajiem būves datiem, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.
(6) Pēc tam, kad noslēgti visi privatizācijas objektu pirkuma līgumi vai noslēgtas vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā, Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība atbilstoši Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem aktuālajiem būves datiem bez maksas pārrēķina un aktualizē Kadastra informācijas sistēmā dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma un kopīpašuma domājamās daļas, ja dzīvojamās mājas privatizācijas procesā kopīpašuma domājamās daļas apmērs aprēķināts neatbilstoši šā panta pirmajai daļai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017. Sestā daļa stājas spēkā 01.12.2019. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)
6. pants. Dzīvokļa īpašuma izveidošana un nodibināšana
(1) Dzīvokļa īpašumu var izveidot uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai mājas īpašnieka vai, ja tāda nav, — tiesiskā valdītāja lēmuma pamata.
(2) Dzīvokļa īpašumu izveido, sadalot ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju kopā ar tai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi. Dzīvokļu īpašumos vienlaikus sadala visu dzīvojamo māju.
(3) Dzīvokļu īpašumu ieraksta zemesgrāmatā pēc dzīvojamās mājas pieņemšanas ekspluatācijā. Dzīvokļa īpašums ir nodibināts līdz ar tā ierakstīšanu zemesgrāmatā.
(06.07.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.08.2021.)
7.pants. Dzīvokļa īpašuma izbeigšanās
Dzīvokļa īpašums tiek izbeigts, ja tas gājis bojā vai tiek pārveidots par citu īpašumu uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā dzīvokļu īpašnieku lēmuma vai testamenta pamata.
8.pants. Dzīvokļa īpašnieks
(1) Dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.
(2) Līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
9.pants. Dzīvokļa īpašnieka tiesības
Dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā tiesības:
1) valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem;
2) atsavināt, tai skaitā dāvināt, dzīvokļa īpašumu;
3) ieķīlāt un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām dzīvokļa īpašumu;
4) nodot dzīvokļa īpašumu lietošanā citām personām;
5) iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes locekļus un citas personas;
6) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
7) lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi.
10.pants. Dzīvokļa īpašnieka pienākumi
(1) Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:
1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;
3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;
5) maksāt zemes nomas maksu vai likumisko lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;
7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;
8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus;
9) ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus;
10) atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu;
11) iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu;
111) iesniegt šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā un apjomā aktuālu kontaktinformāciju, kas nepieciešama saziņai ar pārvaldnieku, kā arī ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu saistītu uzaicinājumu un paziņojumu saņemšanai;
12) atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram nodrošināt finansējumu dzīvokļu īpašnieku kopības saistību izpildei pret trešām personām.
(2) Pienākums norēķināties par šā panta pirmās daļas 2., 3., 5. un 12. punktā norādītajiem maksājumiem attiecībā uz izsoles rezultātā iegūtu dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam ir ar dienu, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu.
(3) Dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībnieki nekavējoties rakstveidā paziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu. Dzīvokļa īpašuma ieguvējs pēc darījuma noslēgšanas iesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.
(4) Dzīvokļa īpašnieks norāda Būvniecības informācijas sistēmā vai iesniedz pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu, šādu aktuālu kontaktinformāciju:
1) tālruņa numuru;
2) elektroniskā pasta adresi;
3) korespondences adresi, ja tā atšķiras no dzīvokļa īpašuma adreses.
(5) Uzskatāms, ka saziņai ar pārvaldnieku dzīvokļa īpašnieks ir sasniedzams viņa norādītajā elektroniskā pasta adresē vai korespondences adresē. Ja dzīvokļa īpašnieks nav norādījis vai iesniedzis elektroniskā pasta adresi un korespondences adresi, par adresi saziņai ar pārvaldnieku tiek uzskatīta dzīvokļa īpašuma adrese.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2016., 16.12.2021., 17.03.2022. un 30.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2024. Sk. pārejas noteikumu 10. un 11. punktu)
11. pants. Dzīvokļa īpašnieka tiesības veikt būvdarbus
(1) Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet ievērojot normatīvo aktu prasības, veikt būvdarbus atsevišķajā īpašumā, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus.
(2) Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības, ievērojot normatīvo aktu prasības, atjaunot atsevišķo īpašumu norobežojošos logus un durvis bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi.
(3) Ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu vai, ja būvdarbi skar tikai atsevišķu dzīvojamo māju, — atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.
(4) Ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar citu atsevišķo īpašumu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišanu.
(5) Dzīvokļa īpašniekam, lai nodrošinātu viņam vai viņa ģimenes loceklim mājokļa un vides pieejamību, ievērojot būvniecības prasības, kā arī iepriekš informējot dzīvokļu īpašnieku kopību (dzīvojamās mājas pārvaldnieku), ir tiesības:
1) uzstādīt pacēlāju dzīvojamās mājas kāpņu telpā;
2) izbūvēt uzbrauktuvi pie dzīvojamās mājas ieejas vai pie dzīvokļa īpašuma, ja tam ir atsevišķa ieeja;
3) veikt citāda veida dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pielāgošanu, lai nodrošinātu sava mājokļa un vides pieejamību.
(06.07.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.08.2021.)
11.1 pants. Atsevišķas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku tiesības ierosināt būvniecību un veikt remontdarbus
Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, atsevišķā dzīvojamā mājā veikt remontdarbus vai ierosināt būvniecību, ciktāl tā neskar citu atsevišķo dzīvojamo māju vai zemesgabalu un nemaina kopīpašumā esošo domājamo daļu, var tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā.
(06.07.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.08.2021.)
12.pants. Dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības
(1) Atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu.
(2) Pirmpirkuma tiesības īstenojamas Civillikumā noteiktajā kārtībā.
13.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšana
(1) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
(2) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:
1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;
2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu;
3) pasākumiem, kuru rezultātā tiek veicināta vides pieejamības prasību izpilde.
(21) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Pieņemot minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību veikšanu un to izmaksas.
(22) Šā panta 2.1 daļā minēto naudas maksājumu veikšanas un izmantošanas kārtību nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.
(3) Pieņemot šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību izmaksu efektivitāti atbilstoši šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajam.
(4) Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto atsevišķās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai veic, kā arī pārvaldīšanas izdevumus, kas ir saistīti ar būvniecības vai remonta izmaksām atsevišķā dzīvojamā mājā, sedz tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2016. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 05.08.2021.)
14.pants. Dzīvokļa īpašnieka atbildība
(1) Dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.
(2) Ja dzīvokļa īpašniekam zaudējumu segšanai nav citas mantas, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var vērst piedziņu uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas.
(3) Dzīvokļa īpašumu var atsavināt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas, ja dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai cita dzīvokļa īpašumā iemitinātā persona pārkāpj normatīvo aktu prasības, kas attiecas ar dzīvokļa īpašuma izmantošanu, tai skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei.
(4) Prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos var celt dzīvokļu īpašnieku kopība vai ikviens dzīvokļa īpašnieks.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.04.2022.)
15. pants. Dzīvokļu īpašnieku kopība
(1) Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts. Šā likuma 16. pantā noteiktās kompetences ietvaros tā var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā.
(2) Dzīvokļu īpašnieku kopība par tās saistībām atbild ar savu mantu. Ja dzīvokļu īpašnieki ar kopības kreditoru norēķinās tieši, par kopības saistībām atbilstoši savā dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram kopības kreditoram vispirms atbild dzīvokļu īpašnieki, kuri nav veikuši attiecīgos norēķinus.
(3) Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, dzīvokļu īpašnieku kopību veido visu šo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki.
(4) Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļu īpašumi pieder vienai personai, tai ir likumā paredzētās dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības un pienākumi.
(17.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2022.)
15.1 pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvji
(1) Dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībās ar trešām personām un tiesā, ciktāl tas nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības uzdoto pārvaldīšanas darbību īstenošanai, pārstāv pārvaldnieks, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvību konkrētajā gadījumā neīsteno tās pilnvarotā persona. Ārpus uzdotajām pārvaldīšanas darbībām vai gadījumā, kad ir noslēgts aizdevuma līgums, pārvaldnieks ir tiesīgs pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību tikai uz atsevišķa kopības lēmuma pamata.
(2) Attiecībās ar pārvaldnieku dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv tās pilnvarotā persona.
(3) Ja dzīvokļu īpašnieku kopību nepārstāv pārvaldnieks un dzīvokļu īpašnieku kopība nav pilnvarojusi citu personu to pārstāvēt, tostarp šā panta otrajā daļā norādītajos gadījumos, dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv visi dzīvokļu īpašnieki.
(4) Ja dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv visi dzīvokļu īpašnieki, viņiem ir pienākums pilnvarot kopīgu pārstāvi lietas vešanai tiesā. Ja tiesas (tiesneša) noteiktajā termiņā dzīvokļu īpašnieki neinformē tiesu (tiesnesi) par kopīgo pārstāvi, tiesa (tiesnesis), uzklausot dzīvokļu īpašniekus, nosaka pārstāvi no viņu vidus.
(5) Šajā pantā norādītie dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvji ir tiesīgi pārstāvēt kopību ar likumisko pārstāvju tiesībām.
(6) Pārvaldnieks vai kopības pilnvarotais pārstāvis par kopības saistībām neatbild ar savu mantu, izņemot gadījumu, kad viņš ir rakstveidā tam tieši piekritis.
(17.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2022.)
15.2 pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības manta
(1) Dzīvokļu īpašnieku kopības manta ir:
1) dzīvokļu īpašnieku samaksātie un pakalpojumu sniedzējiem vēl nenodotie līdzekļi maksājumu par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) segšanai;
2) dzīvokļu īpašnieku veiktās iemaksas uzkrājumu fondā;
3) prasījuma tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu mājā (pārvaldīšanas izdevumi), maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi) un prasījumi pret trešām personām;
4) cita iegūta kustama un nekustama manta.
(2) Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā esošo dzīvokļu īpašnieku maiņa neietekmē mantas piederību dzīvokļu īpašnieku kopībai.
(3) Ienākumus, kas gūti no dzīvokļu īpašnieku kopības saimnieciskās darbības, atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam var izmantot tikai:
1) maksājumu veikšanai par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu mājā;
2) dzīvokļu īpašnieku kopības saistību izpildei pret trešām personām;
3) iemaksai dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā;
4) tādu izdevumu segšanai, kas ir saistīti ar tiesību un saistību uzņemšanos, īpašuma un citu lietu tiesību iegūšanu, ja tie skar dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē esošos jautājumus;
5) nodokļu saistību izpildei, naudas soda samaksai u. c. pielīdzināmiem maksājumiem.
(17.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2022.)
15.3 pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības un pienākumi, veicot saimniecisko darbību vai nodarbinot fizisko personu
(1) Dzīvokļu īpašnieku kopībai tās kompetences ietvaros ir tiesības veikt saimniecisko darbību (piemēram, iznomāt kopīpašumā esošo daļu), ievērojot šajā likumā un citos, tostarp grāmatvedību jomu un nodokļu jomu regulējošos, normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un īstenojot tajos noteiktās tiesības.
(2) Pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas dzīvokļu īpašnieku kopībai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam. Dzīvokļu īpašnieku kopību kā nodokļu maksātāju reģistrē pārvaldnieks. Ja dzīvokļu īpašnieku kopību nepārstāv pārvaldnieks, tai ir pienākums iecelt pilnvaroto personu, kura reģistrēs dzīvokļu īpašnieku kopību Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāju.
(3) Dzīvokļu īpašnieku kopība, kas neveic saimniecisko darbību, bet nodarbina fizisko personu, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs (darba devējs). Dzīvokļu īpašnieku kopību kā nodokļu maksātāju reģistrē pārvaldnieks. Ja dzīvokļu īpašnieku kopību nepārstāv pārvaldnieks, tai ir pienākums iecelt pilnvaroto personu, kura reģistrēs dzīvokļu īpašnieku kopību Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāju.
(4) Ja dzīvokļu īpašnieku kopība veic saimniecisko darbību vai nodarbina fizisko personu, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, tai ir pienākums kārtot grāmatvedību normatīvajos aktos par grāmatvedību noteiktajā kārtībā, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Šādā gadījumā tai ir pienākums sagatavot, pārbaudīt un iesniegt gada pārskatu kārtībā, kāda noteikta biedrībām, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības.
(5) Dzīvokļu īpašnieku kopība, kas neveic saimniecisko darbību, bet nodarbina fizisko personu, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, attiecībā uz šo fizisko personu ir pielīdzināma darba devējam.
(6) Dzīvokļu īpašnieku kopības gada pārskatu apstiprina dzīvokļu īpašnieku kopība. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība pārvaldnieka noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 30 dienām, nav apstiprinājusi gada pārskatu, tas ir uzskatāms par apstiprinātu.
(7) Normatīvajos aktos par grāmatvedību noteiktos uzņēmuma vadītāja, normatīvajos aktos noteiktos darba devēja, kā arī nodokļu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un tiesības īsteno pārvaldnieks, bet ja tāda nav, — dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona.
(8) Nodokļu tiesību un administratīvās atbildības jomā dzīvokļu īpašnieku kopība ir pielīdzināma juridiskajai personai, bet pārvaldnieks — tās valdes loceklim. Ja pārvaldnieka nav, valdes loceklim ir pielīdzināma dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona vai, ja tādas nav, — visi dzīvokļu īpašnieki. Dzīvokļu īpašnieku kopības nodokļu maksājumu parādu piedziņa un administratīvā naudas soda izpilde vēršama pret dzīvokļu īpašnieku kopības mantu. Ja nodokļa maksājumu parādu samaksai un administratīvā naudas soda segšanai nepietiek kopības mantas, katrs dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram nodrošina finansējumu un nodokļa maksājumu parādu, un administratīvā naudas soda samaksu.
(17.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2022.)
16.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence
(1) Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot pārvaldnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvaroto personu izlemt kopības kompetencē esošu jautājumu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos jautājumus.
(2) Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par:
1) kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu);
2) kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā;
21) atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību;
3) dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un atcelšanu;
4) pilnvarojuma došanu un atsaukšanu;
5) lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, ievērojot normatīvo aktu prasības, tai skaitā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu;
6) kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā;
7) kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu;
8) atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu;
9) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību;
91) kopīpašumā esošo koplietošanas telpu platības izmaiņām;
10) citiem jautājumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.
(3) Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.
(4) Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2016., 21.01.2021., 06.07.2021. un 17.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.04.2022.)
17.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumi
(1) Pieņemot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu īpašumu viņam pieder.
(2) Ja vienam dzīvokļu īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, balsojot viņam ir 50 procenti balsu no visām dzīvokļu īpašnieku balsīm.
(3) Ja dzīvokļa īpašums pieder diviem vai vairākiem kopīpašniekiem, tie pilnvaro vienu personu pārstāvēt visus dzīvokļa īpašniekus un balsojot tai ir viena balss.
(4) Dzīvokļa īpašnieks, pilnvarojot citu personu pārstāvēt viņa intereses dzīvokļu īpašnieku kopībā, noformē par to rakstveida pilnvarojumu.
(41) Dzīvokļa īpašnieks, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu, var pilnvarot citu personu pārstāvēt viņa intereses dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanā vai atsaukt Būvniecības informācijas sistēmā izdoto pilnvarojumu. Dzīvokļa īpašnieks pilnvaru paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai izmanto Būvniecības informācijas sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku.
(42) Ja dzīvokļa īpašnieks ir izdevis pilnvaru, neizmantojot Būvniecības informācijas sistēmu, persona, kas ved mājas lietu, pēc dzīvokļa īpašnieka pieprasījuma reģistrē pilnvaru Būvniecības informācijas sistēmā un atspoguļo pilnvarojuma apjomu. Reģistrējot pilnvaru, persona, kas ved mājas lietu, to augšupielādē Būvniecības informācijas sistēmā.
(5) Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 1. punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” nobalso visi dzīvokļu īpašnieki.
(6) Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 3.punktā minēto pirmpirkuma tiesību nodibināšanu, nepieciešams, lai “par” nobalso visi dzīvokļu īpašnieki. Lai pieņemtu lēmumu par pirmpirkuma tiesību atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.
(7) (Izslēgta ar 21.01.2021. likumu)
(71) Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 2.punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem. Lai pieņemtu lēmumu par ceļa zīmes izvietošanu, autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti vai autostāvvietas izveidi elektromobiļiem, ja vienlaikus tiek izveidots elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts, nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.
(8) (Izslēgta ar 17.11.2016. likumu)
(9) (Izslēgta ar 21.01.2021. likumu)
(10) Dzīvokļu īpašnieku kopība atkārtotā kopsapulcē vai atkārtotā aptaujā nav tiesīga pieņemt lēmumus, kuru pieņemšanai saskaņā ar šā panta nosacījumiem vai dzīvokļu īpašnieku kopības nolemto nepieciešams lielāks balsu skaits nekā vienkāršs no visiem dzīvokļu īpašumu īpašniekiem saņemto balsu vairākums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2016., 21.01.2021., 31.03.2022. un 30.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2024.)
18. pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas un spēkā stāšanās kārtība
(1) Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas, spēkā stāšanās kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot šā likuma noteikumus.
(2) Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:
1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19.pants);
2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā (turpmāk — aptaujas veidā) (20.pants);
3) citādi savstarpēji vienojoties (21.pants).
(3) Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no šā panta otrajā daļā minētajiem veidiem tie pieņemti.
(4) Dzīvokļu īpašnieku kopība var noteikt, kuri jautājumi izlemjami tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
(5) Visi dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi noformējami rakstveidā. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums uzskatāms par pieņemtu ar brīdi, kad parakstīts kopsapulces vai balsojuma protokols. Protokolu sagatavo un paraksta, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību un ņemot vērā dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto lēmuma pieņemšanas veidu.
(51) Dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to paziņošanas, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi. Dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi ir uzskatāmi par paziņotiem ar brīdi, kad tie parakstīti vai pievienoti Būvniecības informācijas sistēmā.
(6) Sasaucot kopsapulci vai atkārtotu kopsapulci, kā arī organizējot aptauju vai atkārtotu aptauju, kopsapulces vai aptaujas organizators par to informē arī pārvaldnieku un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas dienas nosūta šo lēmumu pārvaldniekam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2016., 31.03.2022. un 30.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2024.)
19.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtība
(1) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka (turpmāk — kopsapulces organizators) iniciatīvas. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtību, tostarp izmantojot elektroniskās tiešsaistes saziņas līdzekļus, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.
(2) (Izslēgta ar 31.03.2022. likumu)
(3) (Izslēgta ar 31.03.2022. likumu)
(4) Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā septiņas dienas iepriekš rakstveidā vai citādā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks, kā arī pārvaldnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku, darba kārtību un lēmumu pieņemšanas nosacījumus.
(5) Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības nodot balsojumu pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, iesniedzot to rakstveidā kopsapulces organizatoram vai nododot savu balsi Būvniecības informācijas sistēmā, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce sasaukta, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
(6) Dzīvokļa īpašnieks, kurš balsojis pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, ir tiesīgs piedalīties kopsapulcē un tajā balsot. Dzīvokļa īpašnieka balsojums, kas nodots pirms kopsapulces, tiek anulēts, ja šis dzīvokļa īpašnieks piedalās kopsapulcē un tajā balso. Ja dzīvokļa īpašnieks, kurš balsojis pirms kopsapulces, piedalās kopsapulcē, taču tajā nebalso, ņemams vērā balsojums, ko dzīvokļa īpašnieks nodevis pirms kopsapulces.
(7) Kopsapulces organizators dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrē dzīvokļu īpašniekus, kuri ir nodevuši savu balsojumu pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un nepiedalās kopsapulcē, kā arī dzīvokļu īpašniekus, kuri piedalās dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē klātienē, un dzīvokļu īpašniekus, kuri dalībai kopsapulcē izmanto elektroniskās tiešsaistes saziņas līdzekļus. Dzīvokļu īpašnieki, kuri piedalās dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē klātienē vai dalībai kopsapulcē izmanto elektroniskās tiešsaistes saziņas līdzekļus, ievēlē kopsapulces vadītāju un protokolētāju.
(8) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.
(9) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu sagatavo, norādot katra dzīvokļa īpašnieka balsojumu — "par" vai "pret" — par katru kopsapulces darba kārtībā iekļauto jautājumu.
(10) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu paraksta kopsapulces vadītājs un protokolētājs, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi. Ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce sasaukta, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu, kopsapulces organizators 14 dienu laikā nodrošina protokola sagatavošanu un protokolu paraksta kopsapulces vadītājs un protokolētājs.
(11) Izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti, dzīvokļu īpašnieku elektroniskās kopsapulces protokola sagatavošanu nodrošina kopsapulces organizators. Sagatavoto elektroniskās kopsapulces protokolu septiņu dienu laikā paraksta kopsapulces vadītājs un protokolētājs, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku.
(12) Kopsapulces organizators paziņo visiem dzīvokļu īpašniekiem par to, ka ir apstiprināts kopsapulces protokols. Dzīvokļu īpašnieku kopība pati nosaka kārtību, kādā tā saņem paziņojumu par apstiprināto kopsapulces protokolu. Ja dzīvokļa īpašnieks 14 dienu laikā pēc kopsapulces protokola apstiprināšanas nav kopsapulces organizatoram izteicis iebildumus pret apstiprinātajā kopsapulces protokolā norādīto dzīvokļa īpašnieka balsojumu par kopsapulces darba kārtībā iekļauto jautājumu, uzskatāms, ka dzīvokļa īpašnieks ir piekritis tam, ka norādītais balsojums ir atbilstošs viņa balsojumam kopsapulcē. Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības iebilst, izmantojot arī Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2022. un 30.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2024.)
19.1 pants. Atkārtota kopsapulce
(1) Atkārtota dzīvokļu īpašnieku kopsapulce uzskatāma par lemttiesīgu, ja tā atbilst visiem šādiem noteikumiem:
1) šā likuma 19. pantā noteiktajā kārtībā un termiņā sasauktā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, tostarp kopsapulce, kas sasaukta, izmantojot elektroniskās tiešsaistes saziņas līdzekļus, (turpmāk — sākotnējā kopsapulce) nav bijusi lemttiesīga dzīvokļu īpašnieku kvoruma trūkuma dēļ;
2) atkārtota kopsapulce sasaukta ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sākotnējās kopsapulces;
3) atkārtotas kopsapulces darba kārtībā ietver tikai tādu jautājumu, kas atbilst šā likuma 17. panta desmitās daļas noteikumiem un kas bijis iekļauts sākotnējās kopsapulces darba kārtībā;
4) atkārtotas kopsapulces dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.
(2) Lēmumu pieņemšanai atkārtotā kopsapulcē nepieciešams, lai "par" nobalsotu vairāk nekā puse no atkārtotajā kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašumu īpašniekiem.
(3) Atkārtotā kopsapulcē pieņemts dzīvokļu īpašnieku lēmums stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā paziņošanas dienas, ja šajā termiņā dzīvokļu īpašnieku kopība no jauna sasauktā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai pieņemot lēmumu aptaujas veidā par attiecīgo jautājumu nav lēmusi citādi.
(4) Uz atkārtotas kopsapulces sasaukšanu un norisi attiecināmi šā likuma noteikumi, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
(30.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2024. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)
20.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci
(1) Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
(2) Ja lēmums tiek pieņemts aptaujas veidā, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks (turpmāk — aptaujas organizators) katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu, lēmuma pieņemšanas nosacījumus un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot "par" vai "pret" attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Atkārtoti organizētā aptaujā norāda arī dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumus. Termiņš nedrīkst būt īsāks par 14 dienām un garāks par 180 dienām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis "pret" lēmuma pieņemšanu.
(3) Par balsošanas rezultātiem aptaujas organizators sagatavo un paraksta balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:
1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;
2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;
3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma — atšķirīgo viedokļu saturu;
4) citas būtiskas ziņas par balsojumu.
(4) Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus.
(5) Kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus aptaujas veidā, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.
(6) Aptaujas organizators 14 dienu laikā pievieno mājas lietai Būvniecības informācijas sistēmā balsošanas protokolu, kā arī katra dzīvokļa īpašnieka balsojumu — "par" vai "pret" — par katru aptaujā iekļauto jautājumu.
(7) Ja lēmumi tiek pieņemti aptaujas veidā, var izmantot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti, piemērojot šajā pantā minēto kārtību un termiņus.
(8) Ja lēmumi aptaujas veidā tiek pieņemti atbilstoši šā panta septītajā daļā noteiktajai kārtībai, dzīvokļa īpašnieks balsojot izmanto Būvniecības informācijas sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku. Dzīvokļu īpašnieku kopība nosaka kārtību, kādā balso tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav iespējas nodot savu balsojumu, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2016., 31.03.2022. un 30.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2024.)
20.1 pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesā nepieciešamie dzīvokļu īpašnieku dati
Dzīvokļa īpašnieku identificējošos datus (fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu; juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru), kā arī datus par dzīvokļa īpašniekam piederošā dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma adresi un domājamām daļām un kadastra numuru dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanai Būvniecības informācijas sistēmā nodrošina bez maksas, izmantojot valsts informācijas sistēmas.
(31.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2022.)
20.2 pants. Atkārtoti organizēta aptauja
(1) Par atkārtoti organizētu lemttiesīgu dzīvokļu īpašnieku aptauju (turpmāk — atkārtota aptauja) uzskatāma dzīvokļu īpašnieku aptauja, kas atbilst visiem šādiem noteikumiem:
1) šā likuma 20. pantā noteiktajā kārtībā un termiņā organizētā dzīvokļu īpašnieku aptauja, tostarp aptauja, kas organizēta, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti vai citus elektroniskās tiešsaistes saziņas līdzekļus, (turpmāk — sākotnējā aptauja) nav bijusi lemttiesīga dzīvokļu īpašnieku kvoruma trūkuma dēļ, tas ir, dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, noteiktajā termiņā nav snieguši atbildi;
2) atkārtota aptauja noorganizēta mēneša laikā, bet ne agrāk kā divas dienas pēc sākotnējās aptaujas;
3) atkārtotas aptaujas darba kārtībā ietverti tikai tie jautājumi, kas atbilst šā likuma 17. panta desmitās daļas noteikumiem un kas bijuši iekļauti sākotnējā aptaujā izlemjamo jautājumu sarakstā;
4) atkārtotas aptaujas dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.
(2) Lēmumu pieņemšanai atkārtotā aptaujā nepieciešams, lai "par" nobalsotu vairāk nekā puse no atkārtotajā aptaujā pārstāvēto dzīvokļu īpašumu īpašniekiem.
(3) Atkārtotā aptaujā pieņemts lēmums stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā paziņošanas dienas, ja šajā termiņā dzīvokļu īpašnieku kopība no jauna sasauktā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai pieņemot lēmumu aptaujas veidā par attiecīgo jautājumu nav lēmusi citādi.
(4) Uz atkārtotas aptaujas organizēšanu un norisi attiecināmi šā likuma noteikumi, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
(30.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2024. Sk. pārejas noteikumu 12. punktu)
20.3 pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesā izmantojamie saziņas līdzekļi
(1) Kopsapulces vai aptaujas organizators vai Būvniecības informācijas sistēmas pārzinis, ja kopsapulce tiek sasaukta vai aptauja tiek organizēta, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti, katram dzīvokļa īpašniekam uzaicinājumu uz kopsapulci vai informāciju par aptaujas organizēšanu, kā arī citu informāciju saistībā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu nosūta, izmantojot šādus saziņas līdzekļus šādā secībā:
1) elektronisko pastu;
2) oficiālo elektronisko adresi, ja dzīvokļa īpašnieks tādu ir izveidojis.
(2) Kopsapulces organizators uzaicinājumu uz kopsapulci un aptaujas organizators informāciju par aptaujas organizēšanu, kā arī citu informāciju saistībā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu dzīvokļa īpašniekam, kura elektroniskā pasta adrese nav norādīta Būvniecības informācijas sistēmā un kurš nav aktivizējis oficiālās elektroniskās adreses kontu, nosūta uz korespondences adresi. Kopsapulces vai aptaujas organizators informāciju par korespondences adresi iegūst, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti. Ja korespondences adrese Būvniecības informācijas sistēmā nav norādīta, tad šajā daļā norādīto informāciju nosūta uz dzīvokļa īpašuma adresi.
(30.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2024.)
20.4 pants. Informācijas par dzīvokļa īpašnieka deklarēto dzīvesvietu iegūšana
(1) Būvniecības informācijas sistēmas pārzinis, izmantojot tās funkcionalitāti, nodrošina pārvaldniekam vai dzīvokļa īpašniekam informāciju par dzīvokļu īpašnieku kopībā ietilpstošā dzīvokļa īpašnieka deklarētās dzīvesvietas adresi. Pieprasot informāciju par dzīvokļa īpašnieka deklarētās dzīvesvietas adresi, pārvaldnieks vai dzīvokļa īpašnieks apliecina, ka iegūtā informācija tiks izmantota konkrētu šajā likumā vai normatīvajos aktos par dzīvojamo māju pārvaldīšanu noteikto tiesību un pienākumu īstenošanai.
(2) Pārvaldnieks vai dzīvokļa īpašnieks, kurš ieguvis informāciju saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ir atbildīgs par to, ka iegūtā informācija tiek izmantota tikai likumīgam pieprasījumā norādītajam mērķim.
(30.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2024.)
21.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, citādi savstarpēji vienojoties
(1) Par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu ir pieņemama visu dzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās.
(2) Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi pieder vienai personai, tās lēmums uzskatāms par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.
(3) Dzīvokļu īpašnieku pieņemto savstarpējo vienošanos 14 dienu laikā pievieno mājas lietai Būvniecības informācijas sistēmā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)
22. pants. Lēmumu pieņemšanas kārtība atsevišķā dzīvojamā mājā
Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, šā likuma 11. panta trešajā daļā un 11.1 pantā minētos jautājumus izlemj, ievērojot šā likuma 17., 18., 19., 20. un 21. panta noteikumus. Lēmuma pieņemšanai nepieciešamo balsu skaitu aprēķina, ņemot vērā atsevišķā dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašumu skaitu.
(06.07.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.08.2021.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par dzīvokļa īpašumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2004, 9.nr.; 2009, 24.nr.).
(Punkta numerācija grozīta ar 17.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
2. Grozījums šā likuma 5.pantā par tā papildināšanu ar sesto daļu (par dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma un kopīpašuma domājamo daļu pārrēķināšanu, ja dzīvojamās mājas privatizācijas procesā kopīpašuma domājamās daļas aprēķinātas neatbilstoši šā likuma 5.panta pirmajai daļai) stājas spēkā vienlaikus ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un Zemesgrāmatu likumā izdarītajiem grozījumiem, kas nosaka pārrēķināto dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma un kopīpašuma domājamo daļu aktualizēšanu zemesgrāmatā.
(17.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
3. Šā likuma 3. panta pirmās daļas jaunā redakcija (par atsevišķā īpašuma kā telpu grupas reģistrēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā) neattiecas uz tiem dzīvokļu īpašumiem, kuri Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēti līdz 2016. gada 31. decembrim.
(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2017.)
4. Grozījums šā likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā (par vārdu "dzīvojamā māja" aizstāšanu ar vārdiem "atsevišķa dzīvojamā māja") neattiecas uz tiem dzīvokļu īpašumiem, kuri Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēti līdz 2016. gada 31. decembrim, kā arī uz tām dzīvojamām mājām, kuras ierakstītas zemesgrāmatā vai arī kuru būvniecībai būvatļauja izdota līdz 2016. gada 31. decembrim.
(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2017.)
5. Līdz brīdim, kad stājas spēkā atsevišķs likums, kas nosaka nedzīvojamo ēku — biroju ēku, kā arī citu nedzīvojamo ēku, ja šajā nedzīvojamā ēkā izbūvēti vismaz trīs dzīvokļi, sadalīšanu atsevišķos īpašumos, šā likuma noteikumi piemērojami arī Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām nedzīvojamām ēkām — biroju ēkām, kā arī citām nedzīvojamām ēkām ar vismaz trīs izbūvētiem dzīvokļiem, ja tajās izveidotas telpu grupas, kas atbilst šā likuma 3. panta pirmajai daļai. Šis punkts neattiecas uz nedzīvojamām ēkām, kas celtas uz apbūves tiesības pamata.
(06.07.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.08.2021.)
6. Šā likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētā likumiskā lietošanas maksa par zemes lietošanas tiesībām (stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī) zemes īpašniekam par 2022. gada pirmo ceturksni samaksājama līdz 2022. gada 31. martam, ja vien ar zemes īpašnieku nav noslēgta vienošanās par citu samaksas kārtību.
(16.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)
7. Dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas veic saimniecisko darbību vai nodarbina fizisko personu, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, ir pienākums sešu mēnešu laikā no šā likuma 15.3 panta spēkā stāšanās dienas reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam.
(17.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2022.)
8. Līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka nodokļu maksātāju reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts ieņēmumu dienests reģistrē dzīvokļu īpašnieku kopības nodokļu maksātāju reģistrā vispārējā kārtībā.
(17.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2022.)
9. No 2022. gada 1. maija pilnvarojuma dokumentus, kas iesniegti Būvniecības informācijas sistēmā, papildus apliecina ar pamatdarbības informācijas sistēmas izveidotu kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 33. punkta izpratnē.
(31.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2022.)
10. Dzīvokļu īpašnieki, kuri līdz 2024. gada 31. oktobrim nav norādījuši pārvaldniekam vai personai, kura kārto mājas lietu, savu kontaktinformāciju (tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi, korespondences adresi, ja tā atšķiras no dzīvokļa īpašuma adreses), līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz pārvaldniekam vai personai, kura kārto mājas lietu, kontaktinformāciju, ievērojot šā likuma 10. panta pirmās daļas 11.1 punkta un ceturtās daļas noteikumus.
(30.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2024.)
11. Šo pārejas noteikumu 10. punktā norādīto informāciju pārvaldnieks vai persona, kura kārto mājas lietu, pievieno Būvniecības informācijas sistēmā termiņā, kāds attiecībā uz dokumentu ietveršanu mājas lietā noteikts normatīvajos aktos.
(30.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2024.)
12. Šā likuma 19.1 panta noteikumi par atkārtotu kopsapulci un 20.2 panta noteikumi par atkārtotu aptauju nav piemērojami gadījumos, kad sākotnējā kopsapulce sasaukta un nav bijusi lemttiesīga vai sākotnējā aptauja organizēta un nav bijusi lemttiesīga pirms 2024. gada 1. novembra.
(30.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2024.)
Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 28.oktobrī.
 |
 |
 |
 |