Darbības ar dokumentu

1. pants. (1) Dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu.

(2) Attiecībā uz dzīvokļa īpašumu, ciktāl to nereglamentē šis likums, piemērojamas Civillikuma normas.

2. pants. (1) Atsevišķais īpašums ir daudzdzīvokļu mājā esoša no pārējās mājas daļas nošķirta telpa vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi, durvis, caurules, dūmvadi, vadu (komunikāciju) daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus dzīvokļa esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas, ko īpašnieks ieguvis likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Atsevišķajam īpašumam būvnieciski jābūt nodalītam no pārējo dzīvokļu īpašnieku atsevišķā īpašuma.

(3) Uz atsevišķo īpašumu attiecas Civillikuma 927.panta noteikumi ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā un citos likumos.

3. pants. (1) Pie dzīvokļa īpašumiem piederošā kopīpašumā esošā daļa ir daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokli, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kā arī zemes gabals, ja tas nav citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā.

(2) Uz kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas daļu attiecināmi Civillikuma 1067.—1072.panta noteikumi.

4. pants. Dzīvokļa īpašuma statuss piemērojams arī atsevišķai fiziskajai vai juridiskajai personai piederošai:

1) daudzdzīvokļu mājā esošai funkcionāli nodalītai neapdzīvojamai telpai un mākslinieka darbnīcai, kas kā nošķirta telpa vai telpu komplekss ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā;

2) daudzdzīvokļu mājai funkcionāli piederīgā palīgēkā vai būvē esošai neapdzīvojamai telpai vai telpu kompleksam, kas kā neapdzīvojamā telpa iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīts ar kādu no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām.

(15.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2001.)

5. pants. (1) Dzīvokļa īpašums ir tiesiski nedalāms.

(2) Vairākām personām (līdzmantiniekiem) mantojot dzīvokļa īpašumu, piemērojami Civillikuma 715.—719. un 721.—723.panta noteikumi.

(3) Ja dzīvokļa īpašums ir nonācis vairāku personu kopīpašumā (mantojot vai citā veidā), katrs kopīpašnieks var jebkurā laikā prasīt kopīpašuma dalīšanu. Strīdus izskata tiesa atbilstoši Civillikuma 1075.pantam, nepiespriežot kopīpašuma dalīšanu reālās daļās.

6. pants. Dzīvokļa īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas likumīgi ieguvusi dzīvokļa īpašumu daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, un reģistrējusi šo īpašumu zemesgrāmatā.

7. pants. Dzīvokļa īpašnieks var savu īpašumu valdīt, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā veidā, ciktāl īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.

9. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs atsavināt vai dāvināt savu dzīvokļa īpašumu, ievērojot likumos noteikto kārtību, kā arī ieķīlāt to bez citu tās pašas mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanas.

(2) Kādam dzīvokļa īpašniekam atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem ir pirmpirkuma un izpirkuma tiesības gadījumos, kad viņi savu gribu iegādāties dzīvokļa īpašumu attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā ir iepriekš izteikuši sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā. Pirmpirkuma tiesības realizējamas sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja dzīvokļa īpašums ir nonācis vairāku personu kopīpašumā (mantojot vai citā veidā), katrs kopīpašnieks var savu domājamo daļu atsavināt kādam no pārējiem kopīpašniekiem vai — ar viņu piekrišanu — citai personai.

10. pants. Dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs dzīvokļa īpašumu nodot lietošanā citai personai, noslēdzot attiecīgu līgumu.

11. pants. (1) Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības iemitināt savā dzīvoklī ģimenes locekļus un citas personas.

(2) Dzīvokļa kopīpašniekam, iemitinot tā lietošanā esošajā dzīvokļa īpašuma daļā ģimenes locekļus un citas personas, kā arī nododot to lietošanā uz līguma pamata, pārējo kopīpašnieku piekrišana nav nepieciešama, ja visi kopīpašnieki nav vienojušies par citu kārtību.

12.pants. (1) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

(2) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:

1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;

2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

(3) Pieņemot šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopsapulce izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību izmaksu efektivitāti atbilstoši šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajam.

(4) Dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

(5) Šajā pantā minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

(6) Ja dzīvokļa īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, tā slēdz rakstveida līgumu ar daudzdzīvokļu mājas pārvaldītāju par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī sedz šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos izdevumus un norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

(12.11.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

13. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieka pienākums ir saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas daļu, kā arī ievērot telpu lietošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas.

(2) Dzīvokļa īpašnieka pienākums ir arī raudzīties, lai to ievērotu personas, kas dzīvo kopā ar viņu.

14. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieks nedrīkst bojāt viņa dzīvoklī esošās komunikāciju daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas.

(2) Dzīvokļa īpašnieks nedrīkst dzīvokļu īpašnieku sabiedrības amatpersonām vai attiecīgiem speciālistiem liegt apsekot viņa dzīvoklī esošās komunikāciju daļas un izpildīt darbības, kas nodrošina komunikāciju normālu funkcionēšanu.

(3) Dzīvokļa īpašnieks bez citu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas ir tiesīgs būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārplānot un pārbūvēt savu dzīvokli un tajā esošās komunikāciju daļas, ciktāl tas neskar citu dzīvokļu īpašnieku intereses. Ja tiek pārplānotas un pārbūvētas dzīvokļa vai komunikāciju daļas, kas funkcionāli nedalāmi saistītas ar visas mājas ekspluatāciju, nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrības piekrišana, kas noformējama sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā, un to dzīvokļu īpašnieku piekrišana, kuri nav dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki.

16. pants. (1) Dzīvokļa īpašumu var atsavināt tiesas ceļā par labu valstij vai pašvaldībai, kuras īpašumā attiecīgā dzīvojamā māja bija līdz privatizācijai, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas personas, kas dzīvo kopā ar viņu, ja dzīvokļa īpašnieks sistemātiski:

1) bojā ēku, arī komunikācijas vai citus mājas elementus;

2) izmanto dzīvokli tādā veidā, kas rada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem;

3) pārkāpj telpu lietošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas, tādējādi padarot citiem tās pašas mājas dzīvokļu īpašniekiem neiespējamu dzīvošanu vienā mājā.

(2) Šādu sankciju pret dzīvokļa īpašnieku var piemērot arī tad, ja šā panta pirmajā daļā minētos pārkāpumus izdara personas, kas dzīvo kopā ar viņu, bet dzīvokļa īpašnieks neveic pasākumus, lai tos novērstu.

(3) Prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu var celt ikviens dzīvokļa īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieku izveidotā sabiedrība, ja pārkāpējs jau iepriekš ir rakstveidā brīdināts un gada laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas pieļāvis jaunu pārkāpumu.

(4) Uz dzīvokļa īpašumu var vērst piedziņu sakarā ar maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, ja dzīvokļa īpašniekam nav citas mantas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.11.1998.)

17. pants. (1) Par labu valstij vai pašvaldībai atsavinātais dzīvoklis realizējams izsolē par naudu saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību".

(2) Dzīvokļa bijušajam īpašniekam pēc viņa izlikšanas no dzīvokļa un dzīvokļa pārdošanas izmaksājama dzīvokļa īpašuma realizācijas vērtība, no kuras atskaitīti tiesas izdevumi, realizācijas izdevumi un, ja pieteikti prasījumi, — arī tie zaudējumi, kurus dzīvokļa īpašnieks ir radījis citiem tās pašas mājas dzīvokļu īpašniekiem, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai citām personām sakarā ar dzīvokļa izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā no 17.11.1998.)

18. pants. (1) Par dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem šā likuma izpratnē atzīstams laulātais, abu laulāto bērni, kamēr viņi dzīvo nedalītā saimniecībā, kā arī personas, kuras dzīvokļa īpašnieks iemitinājis viņam piederošajā dzīvoklī un kuras viņam vai viņa laulātajam jāuztur uz likuma, līguma vai testamenta pamata.

(2) Laulātais un uz svainības attiecību pamata dzīvoklī iemitinātās personas pēc laulības šķiršanas vai laulības atzīšanas par spēkā neesošu zaudē dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļa statusu. Šīm personām saglabājas dzīvokļa lietošanas tiesības, ja ir attiecīga vienošanās ar dzīvokļa īpašnieku.

19. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvokļa īpašnieks iemitinājis viņam piederošajā dzīvoklī, ir tiesības tāpat kā īpašniekam lietot dzīvojamās un citas telpas, ja, viņus iemitinot, nav bijusi citāda vienošanās.

(2) Ģimenes locekļiem ir tiesības bez dzīvokļa īpašnieka piekrišanas iemitināt dzīvoklī savus nepilngadīgos bērnus, bet citu personu iemitināšanai nepieciešama dzīvokļa īpašnieka piekrišana.

(3) Ģimenes locekļiem, kuru uzturēšana ir dzīvokļa īpašnieka vai viņa laulātā pienākums, dzīvokļa lietošanas tiesības saglabājas neatkarīgi no viņu prombūtnes ilguma.

(4) Ģimenes locekļiem, kuri iesaukti obligātajā valsts dienestā, uz šo laiku saglabājas dzīvokļa lietošanas tiesības.

20. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem un citām dzīvoklī iemitinātajām personām ir tādi paši pienākumi kā dzīvokļa īpašniekam saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmo daļu un 14.panta pirmo daļu.

(2) Jautājumus par dzīvokļa lietošanas kārtību un par līdzdalību izdevumu segšanā dzīvokļa īpašnieks un viņa ģimenes locekļi vai citas dzīvoklī iemitinātās personas kārto vienošanās ceļā. Strīdus šajos jautājumos izšķir tiesa.

21. pants. Dzīvokļa īpašnieks nedrīkst ģimenes locekli vai citu dzīvoklī iemitināto personu izlikt patvarīgi, turklāt ģimenes locekļus, kuru uzturēšana ir dzīvokļa īpašnieka pienākums, var izlikt, tikai ierādot citu viņu veselības stāvoklim atbilstošu dzīvojamo platību.

22. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieks var prasīt ģimenes locekļu dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu, ja viņi:

1) nepilda šajā likumā noteiktos pienākumus;

2) necienīgi izturas pret dzīvokļa īpašnieku:

a) rupji apvaino viņu vārdos vai darbos,

b) tīši nodara viņam mantisku zaudējumu,

c) apdraud viņa dzīvību,

d) atstāj viņu bezpalīdzības stāvoklī, ja bija iespējams palīdzēt;

3) ir ilgstošā prombūtnē un nav vienojušies ar dzīvokļa īpašnieku par dzīvokļa lietošanas tiesību saglabāšanu.

(2) Laulības šķiršana vai laulības atzīšana par neesošu dod tiesības dzīvokļa īpašniekam prasīt bijušā laulātā un uz svainības attiecību pamata iemitināto personu dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu, ja vien dzīvoklis nav bijis laulāto kopīga manta (Civillikuma 89.panta otrā daļa).

23. pants. (1) Dzīvokļa īpašnieks var prasīt citu iemitināto personu (11.pants) dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu, ja šīs personas:

1) nepilda šajā likumā noteiktos pienākumus;

2) nepilda vienošanos, kas noslēgta ar dzīvokļa īpašnieku;

3) necienīgi izturas pret dzīvokļa īpašnieku.

(2) Ja dzīvokļa īpašnieks ir nodevis dzīvokļa īpašumu lietošanā un noslēdzis par to attiecīgu līgumu (10.pants), dzīvokļa lietošanas tiesības izbeidzot, piemērojami attiecīgā līguma un likuma noteikumi.

25. pants. (1) Pašvaldību bilancē esošās zemesgrāmatās neierakstītās dzīvojamās mājas, kurās ir tikai dzīvokļi vai dzīvokļi un mākslinieku darbnīcas, izņemot šā panta otrajā daļā minētās dzīvojamās mājas, atzīstamas par attiecīgās pašvaldības īpašumu. Pašvaldības bilancē esoša dzīvojamā māja, kurā ir izvietoti uzņēmumi vai iestādes, atzīstama par pašvaldības īpašumu, ja Ministru kabinets ar atsevišķu rīkojumu līdz 1997.gada 31.martam nav pārņēmis to valsts īpašumā. Valsts uzņēmumu un iestāžu bilancē esošās dzīvojamās mājas atzīstamas par valsts īpašumu, ja tās ar Ministru kabineta rīkojumu netiek nodotas pašvaldības īpašumā. Atbilstoši minētajam dzīvojamās mājas ierakstāmas zemesgrāmatās kā valsts vai pašvaldības īpašums.

(2) Dzīvojamās mājas, kuras pēc 1940.gada 21.jūlija tika nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku iesniegtie pieteikumi par to atdošanu, nav ierakstāmas zemesgrāmatā līdz šo pieteikumu izlemšanai.

(3) Dzīvojamo māju var ierakstīt zemesgrāmatā, pamatojoties uz mājas īpašnieka nostiprinājuma lūgumu, kā arī uz dzīvokļa īpašnieka lūgumu šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos.

(4) Uz dzīvokļa īpašnieka lūguma pamata dzīvojamo māju var ierakstīt zemesgrāmatā, ja tā privatizēta likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" vai likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā papildus dokumentiem, kuri norādīti likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās", iesniedzama attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas izziņa. Tajā norādāms mājas stāvu skaits, tās kopējā platība, dzīvokļu kopējā platība un dzīvokļa īpašumu skaits.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997. un 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.11.1998.)

26. pants. (1) Dzīvokļa īpašumi ierakstāmi zemesgrāmatā un ar tiem saistītās tiesības nostiprināmas kārtībā, kāda noteikta Zemesgrāmatu likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās", ievērojot šādus papildu nosacījumus:

1) zemesgrāmatas nodalījuma pirmajā daļā kā nekustamais īpašums norādāma daudzdzīvokļu māja ar atzīmi, ka tā sastāv no dzīvokļa īpašumiem. Šajā daļā atsevišķi norādāms arī katra dzīvokļa īpašuma numurs, dzīvokļa kopējā platība, kā arī dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa;

2) zemesgrāmatu nodalījuma otrā daļa iekārtojama katram dzīvokļa īpašumam, un tajā norādāms īpašniekam piederošā dzīvokļa numurs;

3) ja dzīvokļa īpašums tiek apgrūtināts ar lietu tiesībām, tiek nodibinātas ķīlas tiesības vai arī tiek nodrošināta šādu tiesību nodibināšana, šim dzīvokļa īpašumam iekārtojama attiecīgi atsevišķa zemesgrāmatas nodalījuma trešā vai ceturtā daļa, izdarot par to atzīmi otrajā daļā, piešķirot iekārtotajai daļai apzīmējumu (literu), kas atbilst dzīvokļa numuram, un norādot īpašnieka vārdu un uzvārdu (juridiskajām personām — nosaukumu).

(2) Nekustamā īpašuma lieta iekārtojama atsevišķi katram dzīvokļa īpašumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.11.1998.)

27. pants. (1) Mainoties atsevišķā īpašuma kopējai platībai, attiecīgi grozāmas arī katrā dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas.

(2) Lēmumu par kopīpašuma domājamo daļu grozīšanu pieņem attiecīgi dzīvokļu īpašnieku sabiedrības rīcības institūcija vai dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtēšanas dienesta atzinumu.

(3) Katra dzīvokļa īpašuma sastāvā izdarītie grozījumi ierakstāmi zemesgrāmatā.

(Nodaļa 15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.11.1998.)

27.¹ pants. (1) Par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce (turpmāk — dzīvokļu īpašnieku kopsapulce).

(2) Dzīvokļu īpašnieku pirmo kopsapulci sasauc viens dzīvokļa īpašnieks vai vairāki dzīvokļu īpašnieki. Šī kopsapulce nosaka kārtību, kādā sasaucamas turpmākās kopsapulces un noformējami to lēmumi.

(3) Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki.

(4) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa īpašumā. Ja vienam dzīvokļu īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, kopsapulcē viņam ir ne vairāk kā piecdesmit procenti balsu no visām klātesošo dalībnieku balsīm.

(5) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja "par" balsojusi vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašnieku skaita.

27.² pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce lemj par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formu dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vai Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma veidā.

(2) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce var:

1) noteikt maksu par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;

2) apstiprināt dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekošanas uzņēmējsabiedrības līgumu;

3) lemt par apkures sezonas uzsākšanu un beigšanu;

4) lemt par līdzekļu uzkrāšanu un izlietošanu kapitālajam remontam;

5) izlemt citus jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

28. pants. (1) Daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotā dzīvokļu īpašnieku sabiedrība ir fizisko un juridisko personu sabiedrība ar mainīgu dalībnieku sastāvu un kapitālu.

(2) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dibināšanas, tās darbības, reorganizācijas un izbeigšanas kārtību nosaka šis likums un citi uzņēmējdarbību reglamentējoši likumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, kā arī sabiedrības statūti.

(3) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība ir juridiskā persona un reģistrējama Uzņēmumu reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

29. pants. (1) Vienas daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu drīkst nodot tikai vienai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai.

(2) Viena dzīvokļu īpašnieku sabiedrība var pārvaldīt un apsaimniekot kopīpašumā esošās daļas vairākās daudzdzīvokļu mājās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.11.1998.)

30. pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtus pieņem sabiedrības dibināšanas sapulcē, ja par to nobalsojušas divas trešdaļas no sabiedrības dibinātājiem.

(2) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības paraugstatūtus apstiprina Ministru kabinets.

31. pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrību var dibināt ne mazāk kā pieci dzīvokļu īpašnieki, ja šāds lēmums pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē saskaņā ar šā likuma 27.² panta pirmo daļu.

(2) Par dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem var būt tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kas ir dzīvokļu īpašnieki mājā, kuru pārvalda un apsaimnieko attiecīgā dzīvokļu īpašnieku sabiedrība.

(3) Dzīvokļa īpašnieku sabiedrības dalībniekus uzņem statūtos noteiktajā kārtībā.

(4) Nav tiesību atteikt uzņemt par sabiedrības dalībnieku tās daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieku, kuru pārvalda un apsaimnieko attiecīgā dzīvokļu īpašnieku sabiedrība.

(5) Ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrība ieguvusi īpašumā dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, kura ir šīs sabiedrības pārvaldīšanā, tā nekļūst par sabiedrības dalībnieku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.11.1998.)

32. pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir sabiedrības dalībnieku kopsapulce vai — sabiedrības statūtos noteiktajos gadījumos — pilnvaroto sapulce. Sabiedrības dalībnieku kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izveido rīcības institūciju vai ieceļ pārvaldnieku.

(2) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības kontroles un revīzijas institūcija ir revīzijas komisija vai revidents, kuru ievēlē sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā.

33. pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieku kopsapulcē katram dalībniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa īpašumā. Ja sabiedrības dalībniekam pieder vairāk nekā puse no mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem, sabiedrības dalībnieku kopsapulcē viņam ir ne vairāk kā 50 procenti balsu no kopsapulcē klātesošo dalībnieku skaita.

(2) Dzīvokļa kopīpašnieku balsstiesības un balsošanas kārtību nosaka dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūti.

34. pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības līdzekļi veidojas no sabiedrības dalībnieku regulārajiem un vienreizējiem maksājumiem, kuru apmērus un maksāšanas kārtību nosaka sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā.

(2) Sabiedrībai ir tiesības prasīt no dzīvokļu īpašniekiem, arī no tiem, kas nav sabiedrības dalībnieki, mājas un zemes gabala uzturēšanai nepieciešamo izdevumu attiecīgās daļas samaksu.

(3) Mājas un zemes gabala uzlabošanai izlietotos līdzekļus (derīgos izdevumus) dzīvokļu īpašnieki, kuri nav sabiedrības dalībnieki, sedz uz savstarpējas vienošanās pamata.

(4) Dzīvokļa īpašnieks, kurš nav piedalījies derīgo izdevumu segšanā, nav tiesīgs attiecīgos uzlabojumus izmantot, ja statūtos nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.11.1998.)

35. pants. Līdz dzīvokļa ierakstīšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu.

(16.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

36. pants. Līdz dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanai vai savstarpēja līguma noslēgšanai jautājumus, kas saistīti ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, izlemj dzīvokļu īpašnieki, savstarpēji vienojoties.

37. pants. Šā likuma III nodaļas noteikumi piemērojami arī attiecībā uz dzīvojamām mājām, kas ir viena īpašnieka īpašumā.

1. Ministru kabinetam apstiprināt dzīvokļu īpašnieku sabiedrības paraugstatūtus un telpu lietošanas noteikumus, kā arī izstrādāt likumprojektu par grozījumiem Zemesgrāmatu likumā.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas civilkodeksā un Latvijas dzīvokļu kodeksā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 20./21.nr.) un Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas civilkodeksā un Latvijas dzīvokļu kodeksā" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 20./21.nr.).