Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas civilkodeksā un Latvijas dzīvokļu kodeksā

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 4. decembra likumu «Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 51) izdarīt grozījumus šādos Latvijas Republikas likumdošanas aktos:

I. Latvijas civilkodeksā:

Izslēgt 107. un 108. pantu.

II. Latvijas dzīvokļu kodeksā:

Izteikt deviņpadsmito nodaļu šādā redakcijā:

«Dzīvokļu iegūšana dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību namos

126. pants. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību var dibināt personas, kas vēlas iegūt savā īpašumā dzīvokli daudzdzīvokļu namā, kuru cels šī sabiedrība uz valsts vai pašvaldības zemes, un personas, kas privatizācijas gaitā ieguvušas savā īpašumā dzīvokli daudzdzīvokļu namā, lai nodrošinātu šā nama kopīgu apsaimniekošanu.

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības reģistrē likumā noteiktajā kārtībā.

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvas sabiedrības paraugstatūtus apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība darbojas, pamatojoties uz statūtiem, ko pieņēmusi to personu kopsapulce, kuras dibina kooperatīvo sabiedrību.

127. pants. To personu reģistrācija, kuras vēlas iegūt īpašumā dzīvokli

Personas, kas vēlas iegūt īpašumā dzīvokli daudzdzīvokļu namā, kuru ir uzcēlusi, ceļ vai cels dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, reģistrē tā pagasta vai pilsētas (Rīgā - pilsētas rajona) pašvaldība, kurā šīs personas vēlas iegūt īpašumā dzīvokli.

Šīs personas pašvaldības noteiktajā kārtībā iesniedz pieteikumu un citus reģistrācijai nepieciešamos dokumentus.

Pašvaldība nosaka, kādā secībā pieteikumu iesniedzējiem būs iespēja iegūt savā īpašumā dzīvokli.

128. pants. Personas, kas var iegūt savā īpašumā dzīvokli

Savā īpašumā dzīvokli daudzdzīvokļu namā, kuru ir uzcēlusi, ceļ vai cels dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, var iegūt katrs Latvijas Republikas pilsonis, kā arī iedzīvotājs, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja un kurš Latvijā ir nodzīvojis pēdējos 16 gadus.

Pagasta vai pilsētas (Rīgā - pilsētas) pašvaldība, nosakot, kādā secībā personām būs iespēja iegūt savā īpašumā dzīvokli, prasībās, kas izvirzāmas attiecīgajām personām, var ietvert šādus papildu kritērijus:

1) attiecīgajā apdzīvotajā vietā nodzīvotais laiks;

2) dzīvojamās platības lielums uz vienu ģimenes locekli pašreiz aizņemtajā dzīvojamā telpā;

3) dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) atbilstība noteiktajām sanitārajām un tehniskajām prasībām.

129. pants. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības dibināšana un iestāšanās tajā

Personas, kas saņēmušas pašvaldības atļauju dibināt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, sasauc dibināšanas sapulci. Kooperatīvās biedrības dibinātāji kļūst par tās biedriem ar sabiedrības reģistrācijas brīdi.

Iestāties nodibinātajā dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā var personas, kuru atbilstību šā kodeksa 128. pantā minētajiem nosacījumiem pašvaldība ir pārbaudījusi.

130. pants. Īpašuma tiesības uz paju un dzīvokli

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības biedrs līdz dzīvokļa nodošanai ekspluatācijā un īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta saņemšanai ir kooperatīvajā sabiedrībā iemaksātās pajas īpašnieks.

Īpašuma tiesības uz dzīvokli rodas ar brīdi, kad īpašums reģistrēts likumā noteiktajā kārtībā.

Visus darījumus ar paju un dzīvokli veic īpašnieks.

131. pants. Pajas un dzīvokļa atsavināšana vai mantošana

Pajas vai dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs izstāties no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un atsavināt savu paju vai dzīvokli Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par labu vienīgi šā kodeksa 128. pantā minētajām personām.

Ja pajas vai dzīvokļa īpašnieks paju vai dzīvokli dāvina savam ģimenes loceklim, tam ir jāatbilst tikai šā kodeksa 128. panta pirmajā daļā izvirzītajiem nosacījumiem.

Gadījumos, kad šā kodeksa 128. panta pirmajā daļā minētās personas atsakās no pajas vai dzīvokļa pirkšanas vai arī šādu personu nav, dzīvokļa vai pajas īpašnieks var atsavināt savu paju vai dzīvokli jebkurai personai pēc saviem ieskatiem, ja tā atbilst šā kodeksa 128. panta pirmajā daļā izvirzītajiem nosacījumiem.

Paja vai dzīvoklis mantojams Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā. Uz mantiniekiem neattiecas 128. panta pirmajā daļā izvirzītā prasība par Latvijā nodzīvoto laiku.

Mantiniekam, ja tas ir kādas citas valsts pilsonis, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, dzīvoklis sešu mēnešu laikā jāatsavina par labu šā kodeksa 128. pantā minētajām personām.

132. pants. Dzīvokļa ekspluatācija un maiņa

Dzīvokļa ekspluatācija, izīrēšana un maksājumu kārtošana notiek Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Dzīvokļu maiņa var notikt, ja par to savstarpēji vienojas dzīvokļu īpašnieki.

133. pants, īpašnieku zaudējuša dzīvokļa atsavināšanas kārtība

Gadījumos, kad tiesa atzinusi dzīvokli par bezsaimnieka mantu vai arī īpašnieks ir miris un viņam nav mantinieku, īpašuma tiesības uz dzīvokli pēc tiesas sprieduma iegūst valsts. Šādu dzīvokli var atsavināt par labu šā kodeksa 128. pantā minētajām personām.

134. pants. Dzīvokļa atsavināšana valsts vajadzībām

Ja ēka, kuru uzcēlusi vai ekspluatē dzīvokļu īpašnieku kooperatīva sabiedrība, ir jānojauc sakarā ar zemes gabala izmantošanu valsts vajadzībām, dzīvokļa īpašniekam jānodod īpašumā līdzvērtīgs dzīvoklis vai, ja viņš no tā atsakās, jāizmaksā kompensācija, kas atbilst dzīvokļa vidējai tirgus cenai, bet nav mazāka par iemaksāto paju.»

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 28. aprīlī