Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
(1) Likumā lietotie termini atbilst Ārstniecības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Likumā ir lietoti arī šādi termini:
1) ārstējošais ārsts — ārstniecības persona, kura konkrētā ārstniecības epizodē atbilstoši savai kompetencei vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, atbild par pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem;
2) informētā piekrišana — pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm;
3) klīniskā apmācība — atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
4) medicīniskie dokumenti — jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem;
5) veselības aprūpes pakalpojums — pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz ārstniecības persona noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai;
6) veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs — ārstniecības iestāde, ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona, kura tieši vai pastarpināti ir saistīta ar pacienta veselības aprūpes procesu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, sekmējot pacienta aktīvu līdzdalību savas veselības aprūpē, kā arī nodrošināt viņam iespēju īstenot un aizstāvēt savas tiesības un intereses.
3.pants. Vispārīgie noteikumi
(1) Pacientu tiesības īstenojamas saskaņā ar šo likumu, ciktāl citos likumos nav noteikts citādi.
(2) Nodrošinot pacienta tiesības, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem. Atšķirīga attieksme ietver personas tiešu vai netiešu diskrimināciju, personas aizskaršanu vai norādījumu to diskriminēt.
(3) Atšķirīga attieksme saistībā ar kādu no šā panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.
(4) Aizliegts sodīt pacientu vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgus apstākļus, ja pacients aizstāv savas tiesības.
(5) Pacientam un viņa tuviniekiem ir tiesības saņemt garīgo aprūpi, kuru saskaņā ar kapelānu dienestu un reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem sniedz ārstniecības iestādes kapelāns.
(6) Veselības aprūpe pret pacienta gribu nav pieļaujama, ja likumā nav noteikts citādi.
(7) (Daļa stājas spēkā 01.07.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)
4. pants. Tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem
(1) Pacientam ir tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību. Par šīs informācijas publiskošanu ārstniecības iestādē ir atbildīgs ārstniecības iestādes vadītājs. Pirms tiek uzsākta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt pacientu par plānotajām pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību.
(2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju un specialitāti. Ārstējošajiem ārstiem un veselības aprūpes procesā iesaistītajām ārstniecības personām, uzsākot ārstniecību, ir pienākums informēt pacientu par savu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju un specialitāti.
(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)
4.1 pants. Tiesības uz informāciju par pacienta veselību
(1) Pacientam ir tiesības laikus saņemt informāciju par savu veselību. To sniedz ārstējošais ārsts vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši savai kompetencei. Ārstējošais ārsts informācijas sniegšanu pacientam var atlikt tikai gadījumā, kad viņš pamatoti paredz, ka informācijas tūlītēja sniegšana varētu būtiski apdraudēt pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību. Šo informāciju pacientam sniedz, tiklīdz tas ir iespējams.
(2) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju no ārstējošā ārsta vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši tās kompetencei un uzdot jautājumus par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī ir tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, iepriekš neparedzētu ārstniecības iznākumu un tā iemesliem.
(3) Informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, veselības stāvokli, briedumu un pieredzi.
(4) Pacientam ir tiesības ārstniecības laikā, pēc ārstniecības vai kāda tās posma pabeigšanas (piemēram, izrakstoties no ārstniecības iestādes) saņemt informāciju par viņam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem un ārstniecības pabeigšanas pamatojumu, kā arī veikto diagnostisko izmeklējumu un funkcionēšanas novērtējumu rezultātus (izrakstus, norakstus un kopijas), norādījumus un rekomendācijas attiecībā uz turpmāko ārstniecību un sociālajiem pakalpojumiem un, ja tas nepieciešams pacienta veselības stāvokļa dēļ, saņemt nosūtījumu uz citu ārstniecības iestādi ārstniecības turpināšanai.
(5) Ārstniecības iestādei un ārstējošajam ārstam ir pienākums nekavējoties sniegt pacientam informāciju par iepriekš neparedzētu ārstniecības iznākumu, izskaidrojot iemeslus un turpmāko rīcību. Pacientam tiek sniegta informācija par attiecīgajā situācijā pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
(6) Pacientam ir tiesības atteikties no šajā pantā minētās informācijas saņemšanas, izņemot gadījumu, kad informācijas izpaušana ir nepieciešama citas personas dzīvības aizsardzībai. Savu atteikšanos pacients izsaka mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami to apliecina. Ārstniecības persona dokumentē pacienta izvēli atteikties no informācijas saņemšanas.
(7) Pacientam ir tiesības norādīt informāciju par personu, kuru pacients pilnvaro vai ir pilnvarojis pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā, kā arī personu, kurai nav tiesību saņemt informāciju par pacientu vai pieņemt ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā.
(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024.)
5.pants. Tiesības uz ārstniecību
(1) Katrai personai Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu ārstniecību.
(2) Pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no viņa slimības rakstura un smaguma.
(3) Pacientam ir tiesības uz savas ģimenes un citu personu atbalstu ārstniecības laikā.
(4) Pacientam ir tiesības uz savlaicīgu ārstniecību. Ārstniecības iestāde, kurā pacients vērsies, sniedz informāciju par ārstniecības saņemšanas iespējām un termiņiem, kā arī par citām ārstniecības iestādēm, kur var saņemt atbilstošu ārstniecību.
(5) Pacientam ir tiesības saņemt no visām viņa ārstniecībā iesaistītajām ārstniecības iestādēm pēctecīgu ārstniecību.
(6) Ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, pacientam ir tiesības uz ārsta profesionāli izdarītu izvēli, kuras pamatā ir uz pierādījumiem balstīti medicīniskie kritēriji.
(7) Pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā. Pacients var piekrist citu personu klātbūtnei ārstniecības laikā vai pieaicināt citas personas, ja tas netraucē ārstniecību un to pieļauj apstākļi, kādos ārstniecība tiek veikta.
(8) Ja pacients ir pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, to norāda viņa medicīniskajos dokumentos. Ja pacients ir nepilngadīga persona vai persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties, ārstniecības iestāde nekavējoties informē pacienta pilnvaroto pārstāvi, bet, ja tāda nav, — likumisko pārstāvi, laulāto, personu, par kuru ar pacientu Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas (turpmāk — partneris), vai tuvāko radinieku, bet, ja arī tādu nav, — bāriņtiesu. Ārstniecības iestāde nekavējoties informē kompetentās iestādes, ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ apdraud citu personu drošību vai veselību.
(9) Pacientam ir tiesības uz ārstniecību mājās, ja viņa veselības stāvoklis un dzīves apstākļi to ļauj.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2022., 09.11.2023. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)
6.pants. Piekrišana ārstniecībai vai atteikšanās no tās
(1) Ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients devis tai informēto piekrišanu. Pacientam ir tiesības pirms informētās piekrišanas došanas uzdot jautājumus un saņemt atbildes.
(2) Informēto piekrišanu noformē rakstveidā, ja to pieprasa pacients vai ārstējošais ārsts.
(3) Ja informētā piekrišana dota rakstveidā, pacients apstiprina to ar savu parakstu, norādot datumu un laiku. Rakstveida piekrišanu pievieno viņa medicīniskajam dokumentam.
(4) Pacientam ir tiesības atteikties no ārstniecības pirms tās uzsākšanas, no ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā, vai atteikties no ārstniecības tās laikā.
(5) Ārstējošais ārsts informē pacientu par šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma iespējamām sekām. Pēc ārstējošā ārsta sniegtās informācijas saņemšanas pacients ar savu parakstu apstiprina lēmumu par atteikšanos no ārstniecības vai par tās pārtraukšanu, vai par atteikšanos no ārstniecībā izmantojamās metodes, norādot, ka ir saņēmis attiecīgo informāciju. Ja pacients savu lēmumu nemaina, ārstējošā ārsta pienākums ir mudināt viņu apmeklēt citu ārstu.
(6) Ja pacients atsakās rakstveidā apliecināt atteikšanos, ārstējošais ārsts pieaicina divus pilngadīgus un rīcībspējīgus lieciniekus, kuri ar savu parakstu apliecina, ka pacients ir pieņēmis šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu.
(7) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk — pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4.pantā noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019. Grozījums septītajā daļā attiecībā uz pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā stājas spēkā 01.02.2022. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)
7.pants. Citu personu tiesības piekrist ārstniecībai vai atteikties no tās
(1) Ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pacienta pilnvarotajai personai, bet, ja tādas nav, — pacienta laulātajam, partnerim, bet, ja tāda nav, — pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem.
(2) Pacienta laulātais, partneris, tuvākais radinieks, pacienta pilnvarotā persona (turpmāk — persona, kas pārstāv pacientu), pieņemot lēmumu par ārstniecību vai atteikšanos no tās, ievēro pacienta iepriekš izteikto gribu attiecībā uz ārstniecību.
(3) Ja pacienta tuvākie radinieki, kuriem ir vienādas tiesības pieņemt lēmumu pacienta vietā, nevar vienoties par piekrišanu ārstniecībai, tad lēmumu par ārstniecību, kura vislabvēlīgāk ietekmētu pacienta veselības stāvokli, pieņem ārstu konsilijs.
(4) Ārstējošais ārsts izskaidro personai, kas pārstāv pacientu, kādas sekas var izraisīt lēmums par atteikšanos no ārstniecības. Pēc informācijas saņemšanas persona, kas pārstāv pacientu, ar savu parakstu medicīniskajā dokumentā apstiprina lēmumu par atteikšanos no ārstniecības vai par tās pārtraukšanu, vai par atteikšanos no ārstniecībā izmantojamās metodes, norādot, ka ir saņēmusi attiecīgo informāciju.
(5) Ja persona, kas pārstāv pacientu, atsakās pieņemt lēmumu par pacienta ārstēšanu, bet ārsts uzskata, ka ārstēšana ir pacienta interesēs, tad lēmumu par ārstniecību pieņem ārstu konsilijs.
(6) Ja persona, kas pārstāv pacientu, atsakās rakstveidā apliecināt atteikšanos, ārstējošais ārsts pieaicina divus pilngadīgus un rīcībspējīgus lieciniekus, kuri ar savu parakstu apliecina, ka persona, kas pārstāv pacientu, ir pieņēmusi minēto lēmumu. Atteikšanos pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem.
(7) Ja pacients nav norādījis personu, kura ir tiesīga viņa vietā piekrist ārstniecībai vai atteikties no tās, un pacientam nav laulātā, partnera, tuvāko radinieku, likumiskā pārstāvja vai pacients rakstveidā aizliedzis laulātajam, partnerim vai tuvākajiem radiniekiem viņa vietā pieņemt lēmumu, tad lēmumu par ārstniecību, kas vislabvēlīgāk ietekmētu pacienta veselības stāvokli, pieņem ārstu konsilijs.
(8) Gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt paša pacienta vai personas, kas pārstāv pacientu, piekrišanu, ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus — izmeklēšanu, ārstēšanu, tajā skaitā ķirurģisku vai cita veida invazīvu iejaukšanos. Šādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsilijs, izņemot gadījumu, kad sniedzama pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība.
(9) Ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās laikā ārstējošajam ārstam bez pacienta dotas informētās piekrišanas ir tiesības veikt iepriekš neplānotu ārstēšanu, ja pacienta veselībai vai dzīvībai ir būtisks kaitējums vai tā iestāšanās risks vai ja neveiktās ārstēšanas dēļ viņa veselībai varētu rasties nesalīdzināmi lielāks kaitējums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2022., 09.11.2023. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)
8.pants. Tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi
Pacientam ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi.
9.pants. Tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem
(1) Pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem. Viņam ir tiesības pieprasīt un saņemt izrakstus, norakstus un kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim. Pacientam ir tiesības vienu reizi bez maksas saņemt savu medicīnisko dokumentu izrakstu, norakstu vai kopiju. Izrakstus, norakstus un kopijas pacients saņem triju darbdienu laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas.
(2) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par viņa medicīniskajos dokumentos iekļautās informācijas izmantošanu saskaņā ar šajā likumā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personu datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 15. pantā noteikto.
(3) Pacients var pieprasīt, lai ārstējošais ārsts izdara papildinājumus vai labojumus medicīniskajos dokumentos, ja viņš pamatoti uzskata, ka informācija ir neprecīza vai kļūdaina. Izdarot labojumus medicīniskajos dokumentos, ārstniecības persona nodrošina kļūdainās informācijas saglabāšanu, attiecīgi to precizējot vai papildinot un par to informējot ārstējošo ārstu.
(4) Ja pacienta medicīniskajos dokumentos ir informācija par citas personas sensitīvajiem datiem vai informācija, kuru sniegusi trešā persona, bet lūgusi to neizpaust pacientam, pacienta tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem nodrošina tiktāl, ciktāl tas neskar trešās personas tiesības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)
10.pants. Pacienta datu aizsardzība
(1) Informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(2) Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija nav izpaužama arī pēc pacienta nāves.
(4) Informāciju par pacientu pēc viņa nāves drīkst izpaust šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētajām personām, ja:
1) informācijas sniegšana var ietekmēt minēto personu dzīvību vai veselību vai atvieglot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tām;
2) informācija ir saistīta ar pacienta nāves cēloni vai ārstniecību laikā pirms viņa nāves.
(5) Pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz šādām personām un institūcijām:
1) ārstniecības iestādēm — ārstniecības mērķu sasniegšanai;
2) Datu valsts inspekcijai — nolūkā pārbaudīt personas datu apstrādes atbilstību normatīvo aktu prasībām;
3) Valsts darba inspekcijai — nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei;
4) (izslēgts ar 17.10.2013. likumu);
5) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai — invaliditātes ekspertīzes veikšanai;
6) tiesai, prokuratūrai, policijai, valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, bāriņtiesai, Valsts probācijas dienestam, tiesībsargam, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei — likumā noteikto funkciju veikšanai;
7) (izslēgts ar 17.10.2013. likumu);
8) (izslēgts ar 17.10.2013. likumu);
9) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībām — rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokļa izvērtēšanai;
10) biedrībai "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, apdrošināšanas sabiedrībām, kuras veic sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, — ceļu satiksmes negadījumā cietušai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai;
11) Tieslietu ministrijai — lai nodrošinātu Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanas lūguma nosūtīšanu ārvalstij;
12) Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai — lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam;
13) Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm — karavīru un zemessargu, kā arī valsts aizsardzības dienestā iesaucamo, profesionālā un Zemessardzes dienesta kandidātu veselības stāvokļa izvērtēšanai;
14) nelaimes gadījumā darbā cietušā nodarbinātā darba devējam — nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību;
15) valsts aģentūrai "Civilās aviācijas aģentūra", sertificētam aviācijas medicīnas centram, sertificētam aviācijas medicīnas ekspertam — lai izvērtētu civilās aviācijas personāla, kā arī uz civilās aviācijas personāla veselības apliecības saņemšanu pretendējošas personas veselības stāvokļa atbilstību civilās aviācijas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
16) apdrošināšanas sabiedrībām — lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņemšanai;
17) Latvijas Ārstu biedrībai, Latvijas Māsu asociācijai un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienībai — ārstniecības personu sertifikāciju regulējošos normatīvajos aktos noteiktās ārstniecības personas profesionālās darbības izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai;
18) pašvaldības sociālajam dienestam — normatīvajos aktos noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai klientam;
19) sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz šos pakalpojumus ar izmitināšanu, — lai sniegtu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī grupu dzīvokļa, pansijas un citus sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu;
20) Veselības inspekcijai — lai izskatītu Ārstniecības riska fonda lietu un pieņemtu lēmumu par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda vai atteikumu to izmaksāt;
21) Zāļu valsts aģentūrai — lai izskatītu iesniegumu par Covid-19 vakcīnas blakusparādību rezultātā pacienta veselībai vai dzīvībai radīto smago vai vidēji smago kaitējumu un pieņemtu lēmumu par kompensācijas izmaksu vai atteikumu to izmaksāt.
(51) Veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informāciju par pacientu sniedz šādām personām un institūcijām:
1) Slimību profilakses un kontroles centram — sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistiskās informācijas iegūšanai, apkopošanai, apstrādei un analizēšanai, infekcijas slimību epidemioloģiskajai uzraudzībai, valsts organizētā vēža skrīninga uzraudzībai un kvalitātes kontrolei, kā arī personas datu apstrādei ar mērķi nodot informāciju statistikas iestādei;
2) Nacionālajam veselības dienestam — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, personas datu apstrādei, lai attiecīgo informāciju nodotu statistikas iestādei, kā arī ceļu satiksmes negadījumā ievainoto un stacionēto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu datu uzskaiti un klasificēšanu atbilstoši maksimāli saīsinātās ievainojumu skalas trešās vai augstākās pakāpes (MAIS3+) prasībām;
3) Zāļu valsts aģentūrai — farmakovigilances funkciju nodrošināšanai;
4) Veselības inspekcijai — veselības nozares uzraudzības funkciju izpildes nodrošināšanai.
(52) Veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos par veselības informācijas sistēmā apstrādājamiem datiem noteiktajā kārtībā un apjomā apstrādā:
1) ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas — ārstniecības mērķu sasniegšanai;
2) farmaceiti un farmaceitu asistenti — farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai;
3) Nacionālais veselības dienests — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai un veselības informācijas sistēmas uzturēšanai, kā arī valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai;
4) Veselības inspekcija — veselības nozares uzraudzības funkciju izpildes nodrošināšanai, Ārstniecības riska fonda lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda vai atteikumu to izmaksāt;
5) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra — veselības informācijas sistēmā izrakstīto darbnespējas lapu administrēšanai un sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību radušos papildu izdevumu atlīdzināšanai;
6) Valsts darba inspekcija — nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izmeklēšanai un uzskaitei;
7) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija — prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzei un darbspēju zaudējuma noteikšanai;
8) Slimību profilakses un kontroles centrs — sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistiskās informācijas iegūšanai, apkopošanai, apstrādei un analizēšanai, infekcijas slimību epidemioloģiskajai uzraudzībai, profilakses un pretepidēmijas pasākumu organizēšanai, valsts organizētā vēža skrīninga uzraudzībai un kvalitātes kontrolei, kā arī personas datu apstrādei ar mērķi nodot informāciju statistikas iestādei;
9) augstskola, kura īsteno akreditētu medicīnas studiju programmu un ir saņēmusi cilvēka ķermeņa audu un šūnu vai orgānu izmantošanas atļauju, — lai noskaidrotu mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot medicīnas studijām savu ķermeni pēc nāves;
10) Centrālā statistikas pārvalde — lai saskaņā ar oficiālās statistikas programmu un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem attiecībā uz Eiropas statistikas nodrošināšanu par pastāvīgo iedzīvotāju skaita noteikšanu nodrošinātu oficiālo statistiku par pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra regulas (ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku 2. panta "c" punktā sniegtajai definīcijai;
11) Zāļu valsts aģentūra — lai izskatītu iesniegumu par Covid-19 vakcīnas blakusparādību rezultātā pacienta veselībai vai dzīvībai radīto smago vai vidēji smago kaitējumu un pieņemtu lēmumu par kompensācijas izmaksu vai atteikumu to izmaksāt;
12) Aizsardzības ministrija — valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselības stāvokļa izvērtēšanai.
(53) Šā panta piektajā daļā minētās personas un institūcijas rakstveida pieprasījumā norāda pamatojumu, kāpēc pieprasīta informācija par pacientu, kā arī nepieciešamo datu apjomu. Par informācijas pieprasīšanas pamatotību un nepieciešamo datu apjomu atbild persona un institūcija, kura to pieprasījusi.
(6) Nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par šā pacienta veselības stāvokli, izņemot šā likuma 13.pantā noteikto. Nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim informāciju nesniedz, ja šādas informācijas izpaušana var kaitēt attiecīgā pacienta interesēm. Ārsts pieņemto lēmumu ieraksta pacienta medicīniskajos dokumentos un informē par to bāriņtiesu.
(7) Medicīniskajos dokumentos fiksētos pacienta datus var izmantot pētījumā, pastāvot vienam no šādiem nosacījumiem:
1) pēc analizējamās informācijas nevar tieši vai netieši identificēt pacientu;
2) pacients rakstveidā piekritis, ka informācija par viņu tiek izmantota konkrētā pētījumā.
(8) Medicīniskajos dokumentos fiksētos pacienta datus var izmantot pētījumā, arī neievērojot šā panta septītajā daļā minētos nosacījumus, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
1) pētījums tiek veikts sabiedrības interesēs;
2) kompetenta valsts pārvaldes iestāde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atļāvusi izmantot pacienta datus konkrētā pētījumā;
3) pacients iepriekš rakstveidā nav aizliedzis viņa datu nodošanu pētniekam;
4) ar samērīgiem līdzekļiem nav iespējams iegūt pacienta piekrišanu;
5) pētījuma ieguvums sabiedrības veselības labā ir samērojams ar tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumu.
(81) Medicīniskajos dokumentos fiksētos pacienta datus var izmantot izglītības iestādes studiju virziena "Veselības aprūpe" studiju programmās paredzēto pētniecības darbu izstrādei, arī neievērojot šā panta septītās daļas nosacījumus, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
1) pētniecības darbs izstrādāts sabiedrības interesēs pirmā vai otrā līmeņa profesionālās, bakalaura, maģistra, rezidentūras vai doktora augstākās medicīniskās izglītības studiju programmas ietvaros;
2) ar samērīgiem līdzekļiem nav iespējams iegūt pacienta piekrišanu;
3) pētniecības darba ieguvums sabiedrības veselības labā ir samērojams ar tiesību ierobežojumu uz privātās dzīves neaizskaramību;
4) pacients iepriekš rakstveidā nav aizliedzis savus datus nodot pētniecībai;
5) ētikas komiteja ir izvērtējusi pētniecības darba atbilstību šīs daļas 1., 2. un 3. punktam, apstiprinājusi pētījuma protokolu un atļāvusi izmantot pacienta datus konkrētajā pētniecības darbā, izvērtējot tā atbilstību pētniecības ētikas principiem un personas datu aizsardzības prasībām, kā arī darba zinātnisko un sociālo vērtību.
(9) Šā panta septītajā, astotajā un 8.1 daļā minēto informāciju ārstniecības iestāde pētījuma vajadzībām sniedz, izdarot par to atzīmi medicīniskajos dokumentos.
(10) Lai nodrošinātu nepilngadīgas personas tiesības un intereses, Valsts policijai, pašvaldības policijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, Valsts probācijas dienestam, bāriņtiesai, sociālajam dienestam, sociālās korekcijas izglītības iestādes ārstniecības personai un ieslodzījuma vietas ārstniecības personai to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai gadījumos, kad ir radusies pamatota nepieciešamība, bet nav iespējams ar vecāku vai citu likumisko pārstāvju starpniecību vai no paša nepilngadīgā noskaidrot informāciju par nepilngadīgā veselību, ir tiesības ar informācijas sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību saņemt kontaktinformāciju par nepilngadīgā ģimenes ārstu vai pediatru.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.01.2013., 17.10.2013., 14.12.2017., 01.11.2018., 03.12.2020., 16.06.2022., 05.04.2023. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)
11.pants. Pacienta līdzdalība klīniskajā pētījumā
(1) Pacientu iesaista klīniskajā pētījumā, kas apstiprināts atbilstoši kārtībai, kāda noteikta normatīvajos aktos par klīniskajiem pētījumiem, ja ir saņemta viņa rakstveida informētā piekrišana un klīnisko pētījumu veic, vienlaikus pastāvot šādiem nosacījumiem:
1) paredzamais risks ir izvērtēts attiecībā uz prognozējamo pacienta, kā arī citu esošo vai nākamo pacientu ieguvumu;
2) nepastāv alternatīva, ka salīdzināmu efektu varētu iegūt citādā veidā;
3) ārstnieciskais ieguvums, kā arī ieguvums sabiedrības veselības labā attaisno risku, kas varētu draudēt pacientam.
(2) Ja pacients nespēj paust savu gribu, tiesības piekrist viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā ir pacienta pilnvarotajai personai, pacienta laulātajam, partnerim vai tuvākajiem radiniekiem, kas savu piekrišanu apstiprina rakstveidā šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, vienlaikus pastāvot šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam un šādiem nosacījumiem:
1) klīniskā pētījuma rezultāti var dot reālu un tiešu labumu pacienta veselībai;
2) nav iespējams ar pacientiem, kuri spēj paust savu gribu, veikt pētījumu, kas dotu salīdzināmu efektu;
3) pacients nav izteicis iebildumus pret viņa iesaistīšanu klīniskajā pētījumā.
(3) Ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, rakstveida piekrišanu viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā, vienlaikus pastāvot šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 1. un 2.punktā minētajiem nosacījumiem, dod pacienta likumiskais pārstāvis, ievērojot pacienta gribu, vai aizgādnis kopā ar pacientu atbilstoši tiesas noteiktajam rīcībspējas ierobežojuma apjomam. Piekrišana nepilngadīga pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā iegūstama šā likuma 13.pantā norādītajā kārtībā.
(4) Pirms iesaistīšanas klīniskajā pētījumā pacientam sniedz informāciju par attiecīgo klīnisko pētījumu, tā mērķi, metodēm, ilgumu, paredzamo ieguvumu, risku un klīniskā pētījuma veikšanas nosacījumiem, kā arī par tiesībām jebkurā laikā atteikties no dalības klīniskajā pētījumā un par citām tiesībām.
(5) Ja pacients nespēj paust savu gribu, tad šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju sniedz personai, kas devusi piekrišanu pacienta iesaistīšanai klīniskajā pētījumā.
(6) Pacientam vai, ja viņš nespēj paust savu gribu, personai, kas devusi piekrišanu pacienta iesaistīšanai pētījumā, ir tiesības atteikties no pacienta piedalīšanās klīniskajā pētījumā, kā arī jebkurā laikā pārtraukt piedalīšanos tajā. Atteikšanās piedalīties vai piedalīšanās pārtraukšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt ārstniecības personu attieksmi pret pacienta turpmāko ārstniecību.
(7) Klīniskajos pētījumos iegūtās ziņas par pacientu atļauts izmantot, ja no pacienta vai, ja viņš nespēj paust savu gribu, no personas, kas devusi piekrišanu pacienta iesaistīšanai pētījumā, saņemta attiecīga piekrišana un tiek garantēta pacienta anonimitāte.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013., 17.03.2022. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)
12.pants. Pacienta līdzdalība klīniskās apmācības procesā
(1) Ja ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona, kas nodrošina pacienta ārstniecību, ir iesaistīta klīniskās apmācības procesā, pacientu par to informē.
(2) Pacientam vai, ja viņš nespēj paust savu gribu, personai, kas devusi piekrišanu pacienta ārstniecībai, ir tiesības atteikties no piedalīšanās klīniskās apmācības procesā, kā arī jebkurā laikā pārtraukt piedalīšanos tajā. Atteikšanās piedalīties vai piedalīšanās pārtraukšana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt ārstniecības personu attieksmi pret pacienta turpmāko ārstniecību.
(3) Klīniskās apmācības procesā iegūtās ziņas par pacientu atļauts izmantot, ja no pacienta vai, ja viņš nespēj paust savu gribu, no personas, kas devusi piekrišanu pacienta iesaistīšanai apmācībā, saņemta attiecīga piekrišana un tiek garantēta pacienta datu aizsardzība vai viņa anonimitāte.
13.pants. Nepilngadīga pacienta tiesības
(1) Nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecuma sasniegšanai) ārstniecība pieļaujama, ja tas ir viņa labākajās interesēs un viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu, izņemot šā likuma 7. panta astotajā un devītajā daļā minētos gadījumus.
(2) Nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana, izņemot šā likuma 7. panta astotajā un devītajā daļā minētos gadījumus. Ārstam ir pienākums izvērtēt nepilngadīgā pacienta briedumu, spēju sniegt ārstniecībai nepieciešamo informāciju un spēju dot informēto piekrišanu. Ja ārsts konstatē nepietiekamu nepilngadīgā pacienta briedumu, informēto piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.
(21) Nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā. Nepilngadīgā pacienta viedoklim nozīme tiek piešķirta atbilstoši pacienta briedumam.
(3) Ja nepilngadīgs pacients (no 14 gadu vecuma) atsakās dot savu piekrišanu ārstniecībai, bet ārstniecība ir viņa labākajās interesēs vai ārstniecības neveikšana var nodarīt būtisku kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.
(4) Ārstniecības personas atbilstoši savai kompetencei sniedz nepilngadīgajam pacientam informāciju viņam saprotamā veidā, īpaši ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, vecumu, briedumu un pieredzi. Nepilngadīgam pacientam (no 14 gadu vecuma) ir tiesības atteikties no šādas informācijas saņemšanas, un šo atteikumu ārstniecības persona norāda pacienta medicīniskajā dokumentācijā.
(5) Ārstniecības iestādei ir pienākums nodrošināt iespēju nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim vai citam pacienta izraudzītam pārstāvim būt pastāvīgi klāt un sniegt atbalstu pacientam ārstniecības laikā, ja attiecīgā pārstāvja klātbūtne netraucē ārstniecību un to pieļauj apstākļi, kādos ārstniecība tiek veikta.
(6) Ārstniecības iestāde nepilngadīgā pacienta ārstniecības laikā nodrošina viņa fizisko un mentālo labklājību, tiesības uz izglītību, jaunradi un brīvā laika aktivitātēm atbilstoši vecumam tiktāl, ciktāl tas ir iespējams. Ārstniecības iestāde nodrošina atbilstošu vidi un veic nepieciešamos pasākumus šo tiesību īstenošanai.
(7) Ārstniecības iestāde nodrošina nepilngadīgā pacienta tiesības paust viedokli par veselības aprūpi, izteikt ierosinājumus un sūdzības. Ja nepilngadīgais pacients savu viedokli, ierosinājumus vai sūdzības ir izteicis mutvārdos, bet vēlas, lai tie tiktu noformēti rakstveidā, ārstniecības iestāde tos noformē rakstveidā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)
14.pants. Bāriņtiesas piekritība
(1) Ja nepilngadīga pacienta likumiskais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu ārstniecības uzsākšanai vai likumiskie pārstāvji nespēj vienoties par ārstniecības uzsākšanu, vai ārstam nav zināma nepilngadīgā pacienta likumisko pārstāvju atrašanās vieta, bet viņš uzskata, ka ārstniecības uzsākšana ir šā pacienta interesēs, atļauju ārstniecībai, pamatojoties uz ārsta motivētu iesniegumu, triju darbdienu laikā pēc šā ārsta motivēta iesnieguma saņemšanas var dot bāriņtiesa, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
(2) Ja ārsts uzskata, ka nepilngadīga pacienta interesēs nepieciešams nekavējoties uzsākt ārstniecību, bet šā pacienta likumiskais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu vai likumiskie pārstāvji nespēj vienoties par ārstniecības uzsākšanu, vai ārstam nav zināma nepilngadīgā pacienta likumisko pārstāvju atrašanās vieta, lēmumu par ārstniecības uzsākšanu pieņem ārstu konsilijs. Ārstu konsilijs triju darbdienu laikā par pieņemto lēmumu informē bāriņtiesu pēc šajā pantā noteiktās piekritības.
(3) Atļauju nepilngadīga pacienta ārstniecībai dod tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta šā pacienta abu vecāku vai aizbildņa dzīvesvieta.
(4) Ja nepilngadīga pacienta vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajā teritorijā, atļauju viņa ārstniecībai dod bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura šis pacients dzīvo.
(5) Ja nepilngadīga pacienta vecākiem vai aizbildnim nav deklarētas dzīvesvietas, atļauju viņa ārstēšanai dod tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā šā pacienta vecāki vai aizbildnis faktiski dzīvo.
(6) Ja nepilngadīgam pacientam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, atļauju viņa ārstniecībai dod bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā šis pacients atrodas.
(7) Ja nepilngadīga pacienta vecāki nav zināmi vai šis pacients ir atradenis, atļauju viņa ārstniecībai dod bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā attiecīgais pacients ir atrasts.
15.pants. Pacienta pienākumi
(1) Pacientam ir pienākums rūpēties par savu veselību.
(2) Ja pacienta veselības stāvoklis to pieļauj, viņam ir pienākums aktīvi iesaistīties ārstniecībā un savu iespēju un zināšanu robežās sniegt ārstējošam ārstam informāciju:
1) kas nepieciešama ārstniecības nodrošināšanai;
2) par savām slimībām, kas var apdraudēt citu personu dzīvību vai veselību;
3) par iepriekš dotajām piekrišanām un atteikumiem attiecībā uz ārstniecību;
4) par ārstniecības laikā notikušajām veselības stāvokļa izmaiņām.
(21) Ja pacients neprot valsts valodu un runā tādā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot, pacients nodrošina tulkošanu, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ.
(3) Pacientam ir saistoši ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumi un ārstniecības personas norādījumi.
(4) Persona, reģistrējoties ārstniecības iestādē vai saņemot ārstniecību, pēc ārstniecības personas pieprasījuma uzrāda personu apliecinošu dokumentu, izņemot gadījumu, kad pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un viņš sava veselības stāvokļa dēļ nespēj uzrādīt šādu dokumentu. Pacients personu apliecinošu dokumentu uzrāda, tiklīdz tas ir iespējams.
(41) Pacientam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir pienākums laikus atteikt iepriekš pieteikto vai viņa apstiprināto vizīti, ja pacients nevar ierasties, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu, vai viņam šis veselības aprūpes pakalpojums nav nepieciešams.
(5) Pacientam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību vai atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam maksas pakalpojumu cenrādim.
(6) Īstenojot savas tiesības, pacientam un personai, kas pārstāv pacientu, ir pienākums cienīt citu pacientu tiesības un ar cieņu izturēties pret ārstniecības personām un citiem ārstniecības iestādes darbiniekiem.
(7) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz apcietinātu vai notiesātu pacientu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ieslodzījuma vieta informē ārstniecības iestādi, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, par tāda apcietināta vai notiesāta pacienta personas datiem, kurš ievietots šajā ārstniecības iestādē, kā arī par ieslodzījuma vietā veikto ārstniecību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2024.)
16.pants. Tiesības uz atlīdzību
(1) Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, kā arī tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību (turpmāk — ārstniecības izdevumi), ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.
(2) No Ārstniecības riska fonda pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par:
1) viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) — nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 142 290 euro;
2) (zaudējis spēku ar 01.01.2014. Sk. Pārejas noteikumu 3.punktu);
21) viņam radītiem ārstniecības izdevumiem — radīto izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 28 460 euro.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pieprasa atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem un kārtību, kādā novērtē pacientam radītā kaitējuma apmēru, pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksu un izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda.
(4) Pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem neatkarīgi no tā, vai ārstniecības iestāde ir veikusi ārstniecības riska maksājuma iemaksu.
(5) Pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas. Šā panta otrajā daļā minēto atlīdzību neizmaksā, ja pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par viņam radītiem ārstniecības izdevumiem jau ir saņēmis civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros.
(6) Pacienta atlīdzības prasījumu par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumu atlīdzināšanu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Veselības inspekcija ir saņēmusi atlīdzības prasījumu. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, atlīdzības prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz vienam gadam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013., 12.09.2013. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)
17.pants. Ārstniecības riska fonds
(1) Ārstniecības riska fonda līdzekļus veido ārstniecības riska maksājumi un regresa kārtībā atgūtie fonda līdzekļi. Ārstniecības riska fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Ārstniecības riska fonda līdzekļu turētājs ir Nacionālais veselības dienests, par pacientam izmaksājamo atlīdzību no Ārstniecības riska fonda lemj Veselības inspekcija. Veselības inspekcijas lēmumu attiecībā uz šā likuma 16. pantā paredzēto no Ārstniecības riska fonda pacientam izmaksājamo atlīdzību var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Ārstniecības riska maksājumu katru gadu veic ārstniecības iestādes. Ārstniecības riska maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ārstniecības riska fonda ieņēmumus un izdevumus iekļauj gadskārtējā valsts budžetā atsevišķā pamatbudžeta apakšprogrammā.
(31) Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmā elektroniski izveidotajam ārstniecības riska maksājuma pieprasījumam ir juridisks spēks arī bez amatpersonas paraksta. Šādā gadījumā uz ārstniecības riska maksājuma pieprasījuma ir norāde "Dokuments sagatavots elektroniski un ir derīgs arī bez paraksta".
(4) Ārstniecības riska fonda līdzekļus izlieto pacientu prasījumu apmierināšanai par viņu dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī ārstniecības izdevumiem. Ārstniecības riska fonda līdzekļus ne vairāk kā piecu procentu apmērā no kārtējā gadā veikto ārstniecības riska maksājumu apjoma var izmantot pacientu atlīdzības prasījumu izskatīšanai piesaistīto ārstniecības personu, tai skaitā ārstniecības personu profesionālo organizāciju pārstāvju, darba apmaksai. Šā fonda līdzekļu atlikumu izlieto atlīdzības izmaksai pacientiem nākamajos saimnieciskajos gados.
(5) Ja ārstniecības iestāde nav veikusi ārstniecības riska maksājuma iemaksu, Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības no šīs ārstniecības iestādes piedzīt visu pacientam izmaksāto atlīdzību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.01.2013., 17.10.2013., 01.11.2018. un 03.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)
17.1 pants. Kompensācija par smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto Covid-19 vakcīnas blakusparādību dēļ
(1) Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā pieprasa, piešķir un izmaksā kompensāciju vai atsaka tās piešķiršanu, kā arī nosaka izmaksājamās kompensācijas apmēru atbilstoši kaitējuma smagumam, nepārsniedzot 142 290 euro, ja radies smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai apstiprināto Covid-19 vakcīnas blakusparādību dēļ.
(2) Pacienta kompensācijas pieprasījumu par smagu vai vidēji smagu kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto Covid-19 vakcīnas blakusparādību dēļ, izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc kompensācijas pieprasījuma saņemšanas. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, kompensācijas pieprasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt uz laiku līdz vienam gadam.
(3) Pacients kompensāciju par smagu vai vidēji smagu kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto Covid-19 vakcīnas blakusparādību dēļ, pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no vakcinācijas dienas. Šajā pantā minēto kompensāciju neizmaksā, ja pacients kompensāciju par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu jau ir saņēmis civilprocesa ietvaros.
(26.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)
18.pants. Tiesību un likumisko interešu aizstāvēšana
(1) Šajā likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai persona var izmantot visus likumos paredzētos tiesību aizsardzības mehānismus, tai skaitā vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja tiesību vai interešu aizstāvēšana notiek administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos administratīvos aktus un faktisko rīcību, ja šajā likumā nav noteikts citādi, var apstrīdēt Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(3) Šajā likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo ar ārstniecību saistīto interešu aizstāvēšanai persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas ir tiesīga iesniegt sūdzību Veselības inspekcijā normatīvajos aktos noteikto un nepieciešamo darbību veikšanai. Atbilde uz sūdzību sniedzama Iesniegumu likumā noteiktajā termiņā vai — gadījumā, ja tiek uzsākts administratīvais process, — vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu šajā procesā. Personu, kas iesniegusi sūdzību, informē par administratīvā procesa uzsākšanu.
(15.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2013.)
1. Šā likuma 16.panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa un 17.pants stājas spēkā 2013.gada 25.oktobrī. Šā likuma 16.panta otrajā daļā paredzēto atlīdzību izmaksā no 2014.gada 1.maija par kaitējumu, kas nodarīts pacientam pēc 2013.gada 25.oktobra.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2013.)
2. Grozījumi šā likuma 17.pantā attiecībā uz vārdu "Veselības norēķinu centrs" aizstāšanu ar vārdiem "Nacionālais veselības dienests" stājas spēkā 2013.gada 25.oktobrī.
(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2013.)
3. Šā likuma 16.panta otrās daļas 2.punkts zaudē spēku 2014.gada 1.janvārī.
(17.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.10.2013.)
4. Šā likuma 16.panta otrās daļas 2.1 punkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī, un tajā paredzēto atlīdzību izmaksā par ārstniecības izdevumiem, lai novērstu vai mazinātu pēc 2014.gada 1.janvāra ārstniecības personas nodarītā vai ārstniecības laikā radušos apstākļu izraisītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.
(17.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.10.2013.)
5. Grozījums šā likuma 6. panta septītajā daļā attiecībā uz pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā stājas spēkā 2022. gada 1. februārī.
(01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)
6. Šā likuma 10. panta 5.2 daļas 12. punkts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
(05.04.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2023.)
7. Šā likuma 3. panta septītā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā.
(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2024. 3. panta septītā daļa iekļauta likuma redakcijā uz 01.07.2025.)
(15.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 30.10.2013.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 15.decembra direktīvas 2010/84/ES, ar kuru attiecībā uz farmakovigilanci groza direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm;
4) Eiropas Padomes 2010.gada 10.maija direktīvas 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatlīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē.
Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 17.decembrī.
 |
 |
 |
 |