Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Izdarīt Pacientu tiesību likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2011, 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 21., 191., 211. nr.; 2017, 259. nr.; 2018, 225. nr.; 2020, 244. nr.; 2022, 63., 120. nr.; 2023, 75., 214., 226. nr.; 2024, 124. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 3. panta septītajā daļā vārdus "daudzprofila ambulatorā iestāde" ar vārdiem "daudzprofilu ambulatorā ārstniecības iestāde".

2. Izteikt 6. panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja pacients pilnvarojis citu personu (turpmāk - pacienta pilnvarotā persona) viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4. un 4.¹ pantā noteikto, pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk - veselības informācijas sistēma)."

3. 10. pantā:

izteikt piektās daļas 12. punktu šādā redakcijā:

"12) Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai - lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam, kā arī lai noteiktu tās personas nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi, kura nosūtīta uz Iekšlietu ministrijas Centrālo medicīniskās ekspertīzes komisiju;";

papildināt piekto daļu ar 22. punktu šādā redakcijā:

"22) Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram - lēmuma pieņemšanai par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi un lēmuma pieņemšanai par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un izdevumu kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi un atvaļinātai amatpersonai.";

izteikt 5.¹ daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) Nacionālajam veselības dienestam - no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, kā arī personas datu apstrādei, lai attiecīgo informāciju nodotu statistikas iestādei;";

izteikt 5.² daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) Nacionālais veselības dienests - no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, plānošanai un organizēšanai, nodrošinot datu pārvaldību, uzkrāšanu, analīzi, statistiku un koplietošanas iespējas veselības nozarei, kā arī valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai un valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai;";

papildināt 5.² daļu ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"13) sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" - veselības informācijas sistēmas uzturēšanai un ceļu satiksmes negadījumos ievainoto pacientu datu apstrādei, lai nodrošinātu vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto un stacionēto personu datu uzskaiti un klasificēšanu atbilstoši maksimāli saīsinātās ievainojumu skalas trešās vai augstākās pakāpes (MAIS3+) prasībām;

14) Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija - lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vai tās amata kandidāta veselības stāvokļa atbilstību dienestam, kā arī lai noteiktu personas nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi.";

papildināt pantu ar 5.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(5⁴) Veselības inspekcija šā panta 5.² daļā norādītās iestādes, kā arī citas iestādes, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt jebkādai informācijai, tai skaitā informācijai, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu, iekļauj Ārstniecības iestāžu reģistrā, bet šo iestāžu pilnvarotos pārstāvjus - ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, minēto informāciju neatspoguļojot reģistru publiskajā daļā."

4. Papildināt 16. panta piekto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Gadījumā, kad pacients šos termiņus ir nokavējis, iestāde, tiesa vai tiesnesis tos var atjaunot pēc pacienta motivēta lūguma, ja nokavēšanas iemeslu atzīst par attaisnojamu."

5. Papildināt 18. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja persona šajā likumā noteikto tiesību un tiesisko interešu aizstāvēšanai ir vērsusies ar iesniegumu ārstniecības iestādē, kurā tā ārstējas, ir saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumu vai tas atteikts, tad ārstniecības iestādei, ņemot vērā jautājuma steidzamību, ir pienākums saprātīgā termiņā nodrošināt iesnieguma izskatīšanu, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas sniegt personai atbildi pēc būtības, kā arī, ja nepieciešams, risināt domstarpības savstarpēju sarunu ceļā."

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Pacients, kuram atteikts izskatīt iesniegumu par atlīdzību no Ārstniecības riska fonda, jo tas iesniegts pēc šā likuma 16. panta piektajā daļā noteikto termiņu beigām, līdz 2026. gada 1. jūlijam var iesniegt atkārtotu iesniegumu par atlīdzības izmaksu, lūdzot atjaunot nokavēto procesuālo termiņu."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 15. janvārī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 28. janvārī