Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) starptautiskā palīdzība — Latvijas Republikas īstenotā attīstības sadarbība un dalība starptautiskajās misijās un operācijās;
2) attīstības sadarbība — palīdzības sniegšana mazāk attīstītām valstīm, lai veicinātu šo valstu un to sabiedrības ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību;
3) saņēmējvalsts — valsts, kura saņem starptautisko palīdzību;
4) starptautiskās palīdzības finansētājs — tiešā vai pastarpinātā valsts pārvaldes iestāde vai starptautiska organizācija, kura finansē starptautiskās palīdzības aktivitātes īstenošanu (turpmāk — finansētājs);
5) starptautiskās palīdzības aktivitāte — attīstības sadarbības projekts, brīvprātīga iemaksa vai starptautiskā misija vai operācija;
6) aktivitāšu programma — vairāku starptautiskās palīdzības aktivitāšu kopums ar kopēju mērķi;
7) attīstības sadarbības projekts — nekomerciāla aktivitāte vai aktivitāšu kopums ar definētiem īstenošanas rezultātiem, īstenotājiem un izpildes termiņu;
8) kopīga (trīspusēja vai daudzpusēja) starptautiskās palīdzības aktivitāte — attīstības sadarbības projekts vai aktivitāšu programma, kurā atsevišķas projekta vai programmas aktivitātes īsteno divi vai vairāki finansētāji, no kuriem viens pārstāv Latvijas Republiku;
9) starptautiskā misija — aktivitāte, kuras īstenošanā piedalās civilais eksperts un kura tiek īstenota pēc starptautisko organizāciju aicinājuma piedalīties to vadītā misijā vai pēc valstu divpusējas vai daudzpusējas vienošanās;
91) starptautiskā operācija — starptautiskas organizācijas, valsts vai vairāku valstu vadīta aktivitāte, kuras īstenošanā piedalās civilais eksperts un kuras mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās;
10) civilais eksperts — fiziskā persona, kuras dalību starptautiskajā misijā vai operācijā apstiprina Ministru kabinets;
11) attīstības sadarbības projekta īstenotājs — persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izraudzīta par attīstības sadarbības projekta īstenotāju vai kura īsteno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzīto attīstības sadarbības projektu;
12) deleģētā sadarbība — divu vai vairāku finansētāju kopīga vienošanās par to, ka viens finansētājs (vadošais finansētājs) darbojas pārējo finansētāju (deleģējošo finansētāju) vārdā starptautiskās palīdzības aktivitātes vai aktivitāšu programmas īstenošanā;
13) brīvprātīga iemaksa — iemaksa, kas paredzēta starptautiskajām organizācijām, starptautiskajām iniciatīvām un fondiem, kuri izmanto piešķirtos finanšu līdzekļus starptautiskās palīdzības īstenošanai vai humānās palīdzības sniegšanai;
14) apstiprināšanas procedūra — procedūra, kurā tiek apstiprināta finansējuma piešķiršana starptautiskās palīdzības aktivitātes īstenošanai vai kurā tiek izraudzīts attīstības sadarbības projekta īstenotājs vai civilais eksperts;
15) grants — maksājums attīstības sadarbības projekta īstenotājam, lai īstenotu projektu, kuru tas iesniedzis granta projektu konkursam un kuru finansēšanai ir apstiprinājusi Ārlietu ministrija;
16) ārvalsts eksperts — ārvalstnieks, kurš nav algas nodokļa maksātājs Latvijas Republikā, bet kurš īsteno attīstības sadarbības projektā paredzētās aktivitātes vai saņem mantisku vai nemantisku labumu no šā projekta īstenošanas;
17) nacionālais eksperts — Latvijas Republikas iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents), kurš ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs Latvijas Republikā un kurš īsteno attīstības sadarbības projektā paredzētās aktivitātes un saņem mantisku vai nemantisku labumu no šā projekta īstenošanas;
18) attīstības sadarbības projekta īstenošanā iesaistītā persona — projekta administratīvais personāls (projekta vadītājs, projekta koordinators, grāmatvedis vai cita projekta administrēšanā iesaistīta persona), nacionālais eksperts vai ārvalsts eksperts;
19) aģentūra — institūcija, kas veic šajā likumā noteiktās funkcijas, lai veicinātu Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju dalību ārvalstu starptautiskās palīdzības sniedzēju finansētos attīstības sadarbības projektos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009., 16.01.2020. un 16.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurredzamu Latvijas Republikas sniegtās starptautiskās palīdzības plānošanu un īstenošanu, lai, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas principus un labo praksi starptautiskās palīdzības īstenošanā, nodrošinātu un sniegtu kvalitatīvu un efektīvu starptautisko palīdzību saņēmējvalstīm, kā arī attīstītu Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju prasmes un veicinātu to dalību ārvalstu starptautiskās palīdzības sniedzēju finansētos attīstības sadarbības projektos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)
3.pants. Likuma darbības joma
(1) Likums nosaka kārtību, kādā tiek plānota un īstenota starptautiskā palīdzība.
(2) Likums nosaka starptautiskās palīdzības plānošanā un īstenošanā iesaistīto atbildīgo institūciju kompetenci.
(3) Likums neattiecas uz Latvijas Republikas militārpersonām, kā arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un uz to dalību starptautiskajās misijās un operācijās.
(4) Likums neattiecas uz Latvijas Republikas saistībām veikt obligātās ikgadējās iemaksas starptautiskajās organizācijās.
(5) Likums neattiecas uz humānās palīdzības sniegšanu, izņemot gadījumus, kad tiek veiktas brīvprātīgas iemaksas humānās palīdzības finansēšanai.
(6) Likums neattiecas uz cita veida palīdzību, kas nav attīstības sadarbība un dalība starptautiskajās misijās un operācijās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.)
4.pants. Atbildīgās institūcijas
(1) Starptautisko palīdzību plāno Ārlietu ministrija, sadarbojoties ar Konsultatīvo padomi attīstības sadarbības politikas jautājumos un Latvijas civilo ekspertu dalības starptautiskajās civilajās misijās un operācijās konsultatīvo padomi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.
(2) Šajā likumā noteikto apstiprināšanas procedūru vadību veic Ārlietu ministrija atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.
(3) Valsts pārvaldes iestādes, kas nav minētas šajā likumā, un pašvaldības var veikt aktivitātes starptautiskās palīdzības jomā, neievērojot šā likuma nosacījumus par apstiprināšanas procedūru piemērošanu.
(4) Šā likuma 4.panta trešā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ir nepieciešams veikt publisko iepirkumu, kā arī uz šā likuma 5.panta 2.punktā noteikto apstiprināšanas procedūru.
(5) Aģentūra nodrošina Eiropas Savienības ārējās darbības instrumentu un citu ārvalstu starptautiskās palīdzības finansētāju finansētu attīstības sadarbības projektu vienotā kontaktpunkta un koordinatora funkciju izpildi, sniedzot atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām un privāto tiesību juridiskajām personām attīstības sadarbības projektu piedāvājumu izstrādes, iesniegšanas un projektu administrēšanas procesā. Aģentūras funkcijas pilda Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.2020. un 16.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)
5.pants. Apstiprināšanas procedūras
Apstiprināšanas procedūras ir:
1) granta projektu konkurss;
2) civilā eksperta apstiprināšana dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā;
3) publiskais iepirkums;
4) brīvprātīga iemaksa;
5) deleģētā sadarbība;
6) Ministru kabineta apstiprinātajos politikas plānošanas dokumentos paredzētās starptautiskās palīdzības aktivitātes;
7) Ārlietu ministrijas lēmums par attīstības sadarbībai paredzēto neizlietoto finanšu līdzekļu pārdali citām attīstības sadarbības aktivitātēm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.)
6.pants. Ārlietu ministrijas funkcijas starptautiskās palīdzības jomā
(1) Ārlietu ministrija izstrādā attīstības sadarbības politikas plānu un vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
(2) Ārlietu ministrija koordinē šā likuma 5.panta 2.punktā noteikto apstiprināšanas procedūru.
(3) Ārlietu ministrija sadarbojas ar ārvalstu finansētājiem, lai īstenotu kopīgas (trīspusējas vai daudzpusējas) starptautiskās palīdzības aktivitātes vai deleģēto sadarbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.)
7.pants. Attīstības sadarbības valsts aģentūra
(Izslēgts ar 16.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.)
9.pants. Granta projektu konkurss
(1) Ārlietu ministrija granta projektu konkursus īsteno, izstrādājot un izsludinot attiecīgos konkursus. Konkursos nosaka iesniedzamo projektu prioritātes un mērķus, kā arī saņēmējvalstis un pieejamo finansējumu. Katra konkursa izsludināšanu apstiprina ārlietu ministrs.
(2) Ārlietu ministrija var izsludināt terminētu (vienreizēju) granta projektu konkursu un beztermiņa granta projektu konkursu Latvijas Republikā vai saņēmējvalstī.
(3) Izsludinot terminētu granta projektu konkursu, Ārlietu ministrija nosaka projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņu.
(4) Izsludinot beztermiņa granta projektu konkursu, Ārlietu ministrija projektu iesniegumus vērtē un finansē to iesniegšanas secībā. Ieinteresētās personas iesniedz projektu iesniegumus, kamēr ir pieejams konkursa ietvaros noteiktais minimālais finansējums viena projekta īstenošanai.
(5) Grantu var saņemt tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes, kā arī biedrības, nodibinājumi, komersanti, arodbiedrības un citi subjekti. Grantu nevar saņemt politiskās partijas un to apvienības. Granta projektu konkursam saņēmējvalstī var pieteikties un grantu saņemt arī fiziskās personas, kuras ir attiecīgās saņēmējvalsts pilsoņi vai kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja saņēmējvalstī.
(6) Lai efektīvāk īstenotu attīstības sadarbību, Ārlietu ministrija ir tiesīga izsludināt granta projektu konkursus, sašaurinot šā panta piektajā daļā minēto iespējamo granta saņēmēju loku.
(61) Lai pārbaudītu, vai uz projekta iesniegumā minēto personu nav attiecināms šā panta astotās daļas 4. punktā noteiktais, Ārlietu ministrija un aģentūra iegūst ziņas no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra). Ārlietu ministrija un aģentūra minēto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) ir tiesīga saņemt, neprasot projekta iesniedzēja un citu šā panta astotās daļas 4. punktā minēto personu piekrišanu. Ārlietu ministrija un aģentūra iegūst ziņas arī par personām, kuras minētas, īstenojot aktivitātes saskaņā ar šā likuma 5. panta 6. punktā noteikto apstiprināšanas procedūru.
(7) Kārtību, kādā sagatavo un izsludina granta projektu konkursus, pieņem lēmumus par granta piešķiršanu, granta līgumu noslēgšanu un konkursa pabeigšanu, uzrauga un kontrolē projektu īstenošanu, kā arī gadījumus, kad granta saņēmējs atmaksā piešķirtos finanšu līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.
(8) Grantu nepiešķir šādos gadījumos:
1) projekta iesniegums neatbilst konkursa nolikumā norādītajām prasībām;
2) konkursā pieejamais finansējums nav pietiekams, lai piešķirtu grantu projekta īstenošanai;
3) ir objektīvs pamatojums, kāpēc Ārlietu ministrija nevar noslēgt granta līgumu ar projekta iesniedzēju (piemēram, nepārvaramas varas apstākļi, īpaši apstākļi saņēmējvalstī, kas liedz īstenot projektu);
4) projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, vai cita projekta iesniegumā minētā persona ir sodīta vai juridiskajai personai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par jebkuru no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem: kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, neatļauta labuma pieņemšana, komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana un došana vai tirgošanās ar ietekmi.
(9) Ārlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009., 16.01.2020. un 17.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.04.2022.)
9.1 pants. Informācijas pieejamība granta projektu konkursā
(1) Granta projektu konkursā iesniegtie projektu iesniegumi ir ierobežotas pieejamības informācija.
(2) Informācija par personām, kuras vērtējušas granta projektu konkursā iesniegtos projektu iesniegumus, ir ierobežotas pieejamības informācija.
(3) Par vispārpieejamu informāciju uzskata šādu informāciju:
1) granta saņēmējs (fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums un juridiskā adrese);
2) projekta nosaukums;
3) piešķirtā granta apjoms;
4) projekta īstenošanas vieta un laiks;
5) projekta ietvaros veicamo aktivitāšu kopsavilkums;
6) projekta ietvaros sasniegto rezultātu kopsavilkums.
(4) Šā panta trešajā daļā minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par granta piešķiršanu.
(5) Kamēr nav stājies spēkā lēmums par granta piešķiršanu, informāciju par projekta iesnieguma virzību ir tiesības saņemt tikai projekta iesniedzējam.
(6) Projekta iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar projekta iesnieguma vērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par granta piešķiršanu.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
10.pants. Brīvprātīga iemaksa
(1) Finanšu līdzekļus brīvprātīgām iemaksām paredz attīstības sadarbības politikas plānā.
(2) Ārlietu ministrija iemaksā finanšu līdzekļus attiecīgajam brīvprātīgas iemaksas finanšu līdzekļu saņēmējam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.)
11.pants. Deleģētā sadarbība
(1) Deleģēto sadarbību īsteno:
1) saņemot līdzfinansējumu no ārvalstu finansētājiem attīstības sadarbības projekta vai aktivitāšu programmas īstenošanai, kas izraudzīta, izmantojot šā likuma 5.panta 1., 3. vai 6.punktā noteiktās apstiprināšanas procedūras;
2) piešķirot ārvalsts finansētājam līdzfinansējumu no Ārlietu ministrijas budžeta noteikta attīstības sadarbības projekta vai aktivitāšu programmas īstenošanai vai noteikta attīstības sadarbības mērķa sasniegšanai. Ārvalsts finansētājs izlieto piešķirtos finanšu līdzekļus atbilstoši savas valsts normatīvajiem aktiem un procedūrām.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek īstenota deleģētā sadarbība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.)
12. pants. Civilā eksperta apstiprināšana dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā
(1) Civilie eksperti piedalās starptautiskajās misijās un operācijās pēc to starptautisko organizāciju rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti starptautiskie līgumi, kā arī pēc Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts aicinājuma.
(2) Lēmumu par civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā vai operācijā pieņem Ministru kabinets.
(3) Kārtību, kādā civilo ekspertu nosūta dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā, civilā eksperta dalības nosacījumus, kā arī dalības finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020.)
13.pants. Attīstības sadarbības projekta īstenošanā iesaistītās personas maksimālais atlīdzības, dienas naudas un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumu apmērs un civilā eksperta sociālās garantijas
(1) Attīstības sadarbības projekta īstenošanā iesaistītās personas maksimālo atlīdzības, dienas naudas un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumu apmēru nosaka Ministru kabinets.
(2) Ja civilais eksperts, pildot amata pienākumus starptautiskajā misijā vai operācijā, ir cietis nelaimes gadījumā vai gājis bojā, Ministru kabinets pieņem lēmumu par pabalsta vai kompensācijas izmaksu šādā kārtībā:
1) ja civilais eksperts, pildot amata pienākumus starptautiskajā misijā vai operācijā, ir cietis nelaimes gadījumā un guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai civilā eksperta veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) un 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija viņam ir noteikusi invaliditāti uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, un invaliditātes cēlonis ir savainojums vai veselības traucējums, kas saistīts ar civilā eksperta piedalīšanos civilajā misijā vai operācijā, izmaksājams vienreizējs pabalsts šādā apmērā:
a) ja noteikta I invaliditātes grupa, — 71 145 euro,
b) ja noteikta II invaliditātes grupa, — 35 573 euro,
c) ja noteikta III invaliditātes grupa, — 14 229 euro;
2) ja civilais eksperts, pildot amata pienākumus starptautiskajā misijā vai operācijā, ir cietis nelaimes gadījumā un guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai civilā eksperta veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību), bet viņam nav noteikta invaliditāte, izmaksājams vienreizējs pabalsts šādā apmērā:
a) ja ir smags veselības bojājums, — 10 000 euro,
b) ja ir vidēji smags veselības bojājums, — 5000 euro,
c) ja ir viegls veselības bojājums un pārejošā darba (dienesta) nespēja ilgst vairāk par sešām dienām, — 200 euro;
3) ja civilais eksperts starptautiskās misijas vai operācijas laikā gājis bojā vai miris gada laikā pēc atgriešanās no dalības starptautiskajā misijā vai operācijā ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar amata pienākumu pildīšanu starptautiskajā misijā vai operācijā, civilais eksperts tiek apbedīts par valsts budžeta līdzekļiem. Viņa laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā vienreizēju kompensāciju 100 000 euro apmērā, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. Ja attiecīgajam civilajam ekspertam nav laulātā, lejupējo un tuvākās pakāpes augšupējo radinieku, Ministru kabinets lemj par minētās kompensācijas izmaksu bojāgājušā civilā eksperta tuviniekiem. Apbedīšanas izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Šā panta otrajā daļā minētos pabalstus neizmaksā, ja konstatē, ka nelaimes gadījuma cēlonis ir pašnāvība vai tās mēģinājums, alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošana, normatīvo aktu pārkāpumi vai nepiedienīga rīcība.
(31) (Izslēgta ar 16.01.2020. likumu)
(4) Kārtību, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietis civilais eksperts, pildot amata pienākumus starptautiskajā misijā vai operācijā, nosaka Ministru kabinets.
(5) Civilajam ekspertam pēc atgriešanās no starptautiskās misijas vai operācijas sedz sociālās rehabilitācijas izdevumus. Kārtību, kādā civilajam ekspertam pēc atgriešanās no starptautiskās misijas vai operācijas sedz sociālās rehabilitācijas izdevumus, nosaka Ministru kabinets.
(6) Civilā eksperta darba devējs pēc šā eksperta atgriešanās no starptautiskās misijas vai operācijas nodrošina viņa tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009., 13.11.2013., 12.09.2013., 01.12.2016. un 16.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.)
14. pants. Ārlietu ministrijas uzdevumu deleģēšana
Ārlietu ministrija ir tiesīga daļu no apstiprināšanas instrumentu vadības deleģēt citai publiskai personai vai privātpersonai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā minētajiem nosacījumiem.
(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020.)
15. pants. Dalība ārvalstu starptautiskās palīdzības finansētāja finansētā attīstības sadarbības projektā
(1) Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijas atbilstoši kompetencei vai privāto tiesību juridiskā persona var piedalīties ārvalstu starptautiskās palīdzības finansētāja finansētā attīstības sadarbības projektā un veikt attīstības sadarbības projekta īstenotāja pienākumus, ievērojot attiecīgā starptautiskās palīdzības finansētāja noteikumus, pēc kādiem tiek izraudzīti tā finansēta attīstības sadarbības projekta īstenotāji.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās valsts un pašvaldību institūcijas un privāto tiesību juridiskās personas var vērsties aģentūrā, lai saņemtu konsultatīvu atbalstu pieteikumu vai projektu piedāvājumu izstrādē un iesniegšanā dalībai Eiropas Savienības ārējās darbības instrumentu finansētos attīstības sadarbības projektos vai programmās, kā arī atbalstu projektu administrēšanas procesā. Aģentūra var sniegt konsultatīvu atbalstu arī attiecībā uz dalību citu ārvalstu starptautiskās palīdzības finansētāju finansētos attīstības sadarbības projektos. Aģentūras atbalsta sniegšanas nosacījumus, atbalsta apjomu un sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Aģentūra var uzņemties attīstības sadarbības projekta koordinatora lomu un iesniegt pieteikumu vai projekta piedāvājumu dalībai ārvalstu starptautiskās palīdzības finansētāja finansēta attīstības sadarbības projekta īstenošanā.
(16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)
1. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 9.panta septītajā daļā, 11.panta otrajā daļā un 12.panta trešajā daļā minētos noteikumus.
3. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.novembrim izdod šā likuma 9.panta septītajā daļā minētos noteikumus, kas paredz kārtību, kādā sagatavo un izsludina granta projektu konkursus, īsteno konkursu vadību, izvērtē projektu iesniegumus un pieņem lēmumu par konkursu uzvarētājiem. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 12.augusta noteikumi Nr.659 “Kārtība, kādā īsteno granta projektu konkursus”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
4. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētos noteikumus, kas paredz attīstības sadarbības projekta īstenošanā iesaistītās personas maksimālo atlīdzības, dienas naudas un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumu apmēru.
(28.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
5. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 13.panta 3.1 daļā minētos noteikumus.
(01.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.01.2017.)
6. Ministru kabinets līdz 2020. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 9. panta septītajā daļā, 12. panta trešajā daļā un 13. panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2010. gada 5. janvāra noteikumi Nr. 2 "Kārtība, kādā īsteno granta projektu konkursus", Ministru kabineta 2009. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 35 "Kārtība, kādā civilo ekspertu nosūta dalībai starptautiskajā misijā, un dalības finansēšanas kārtība" un Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumi Nr. 274 "Kārtība, kādā civilajam ekspertam pēc atgriešanās no starptautiskās misijas sedz sociālās rehabilitācijas izdevumus", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020.)
7. Ministru kabinets līdz 2020. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 13. panta otrās daļas 3. punktā un ceturtajā daļā minētos noteikumus.
(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020.)
 |
 |
 |
 |