Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 12.01.2011. - 08.02.2011. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr.166

Rīgā 2008.gada 10.martā (prot. Nr.15 23.§)
Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem
Izdoti saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta
likuma
4.panta otro, piekto, septīto un astoto daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šo pasākumu īstenotāju izvēles principus;

1.2. kārtību, kādā izveidojamas (pielāgojamas) darba vietas personām ar invaliditāti;

1.3. (svītrots ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151).

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

2. Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskām un juridiskām personām un šādu personu apvienībām organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus (turpmāk – pasākumi). Pasākumus organizē, ievērojot šo noteikumu 2.nodaļā noteikto pasākumu īstenotāju izvēles kārtību un paredzēto valsts budžeta, Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu finanšu avotu finansējumu, kā arī situāciju darba tirgū, kas izveidojusies attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

3. Pasākumu organizēšanai un īstenošanai paredzētos valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus aģentūra sadarbības ietvaros var piešķirt arī citām valsts un pašvaldības iestādēm.

4. Aģentūra iesaista bezdarbniekus pasākumos saskaņā ar individuālo darba meklēšanas plānu. Plānu izstrādā aģentūra, ņemot vērā situāciju darba tirgū, kā arī bezdarbnieka priekšlikumus un vajadzības. Individuālajā darba meklēšanas plānā nosaka pasākumus, kuros paredzēts iesaistīt bezdarbnieku, un pasākumu īstenošanas laiku.

5. Darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas iesaista tiem paredzētajos pasākumos atbilstoši situācijai darba tirgū, attiecīgās personas un darba devēja interesēm un saskaņā ar šiem noteikumiem.

5.1 Aģentūra var bezdarbniekus, darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas iesaistīt vienlaikus vairākos pasākumos, kā arī atkārtoti iesaistīt tos vienā un tajā pašā pasākumā saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja par dalību pasākumā ir paredzēts arī finansiālais atbalsts (ikmēneša stipendija, darba algas dotācija, ikmēneša dotācija biznesa plāna īstenošanas sākumposmā, dotācijas reģionālās mobilitātes veicināšanai), to piešķir par dalību tikai vienā pasākumā – tajā, kurā bezdarbnieks tiek iesaistīts vispirms, ievērojot nosacījumu, ka finansiālais atbalsts, tai skaitā komercdarbības dotācija tam pašam mērķim vai tām pašām darbībām, nav piešķirts ar citu finanšu atbalsta instrumentu starpniecību.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

6. Aģentūra nodrošina pasākumu īstenošanas norises un piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstības kontroli un izlases veidā veic pārbaudes pasākumu īstenošanas vietās.

2. Pasākumu īstenotāju izvēle

7. Pasākumu īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai aģentūra izvēlas pasākumu īstenotājus - izglītības iestādes, eksaminācijas centrus, darba devējus, sociālo pakalpojumu sniedzējus, amata meistarus, konsultantus, ekspertus, speciālistus, surdotulkus, asistentus, ergoterapeitus un citus pakalpojumu sniedzējus. Pasākumu īstenotājus aģentūra izvēlas atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem.

(Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786)

7.1 Bezdarba riskam pakļautās personas un bezdarbnieki izvēlas šo noteikumu 17.4.apakšpunktā un 5.11. un 5.12.apakšnodaļā minēto pasākumu īstenošanai pasākuma īstenotājus – izglītības iestādes – individuāli vai no aģentūras piedāvātajām izglītības iestādēm, kas ir gatavas noslēgt līgumu par apmācību kuponu metodes izmantošanu un atbilst šo noteikumu 11.punktā noteiktajām prasībām. Apmācību kuponu metode ietver izglītības programmas apguvi pēc bezdarbnieka vai bezdarba riskam pakļautas personas izvēles, un tās izmaksas sedz aģentūra.

(MK 04.08.2009. noteikumu Nr.880 redakcijā)

7.2 Ja šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.3.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi, bezdarbnieki un darba meklētāji individuāli vai no aģentūras piedāvātajām izglītības iestādēm izvēlas pasākuma īstenotājus – izglītības iestādes –, kas atbilst šo noteikumu 11.punktā minētajām prasībām, ir gatavas noslēgt līgumu par apmācību kuponu metodes izmantošanu un īsteno izglītības programmas, kas atbilst sarakstam, ko apstiprinājusi šo noteikumu 18.punktā minētā komisija. Apmācību izmaksas, nepārsniedzot šo noteikumu 33.2 un 33.3 punktā minēto apmācību kuponu vērtību, sedz aģentūra.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

8. Ja normatīvie akti par publiskajiem iepirkumiem neparedz iepirkuma procedūru piemērošanu, aģentūra izveido pasākumu īstenotāju izvēles komisiju (turpmāk - komisija) un izvēlas pasākumu īstenotājus saskaņā ar šo noteikumu 9., 10., 11., 12. un 13.punktu. Atbilstoši pasākuma veidam komisijas sastāvā iekļauj aģentūras un citu valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vai citu biedrību un nodibinājumu pārstāvjus. Komisijas darbībai piemēro normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem noteikto iepirkumu komisijas darbības regulējumu.

8.1 Šo noteikumu 3.2.1 apakšnodaļā minētā pasākuma īstenošanai aģentūra apzina pašvaldības, kuras vēlas un ir gatavas organizēt savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bezdarbnieku darba praktizēšanu.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

9. Lai izvēlētos pasākumu īstenotājus, aģentūra publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos paziņojumu pretendentiem par pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanu pasākumu organizēšanai.

10. Paziņojumā norāda organizējamā pasākuma veidu, pieteikumā vai piedāvājumā ietveramo informāciju, pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņu, pretendentu vērtēšanas kritērijus, kā arī citu ar pretendentu atlasi un paredzamā līguma slēgšanu saistītu informāciju, kas nepieciešama, lai izvēlētos pasākumu īstenotāju.

11. Izvērtējot pretendentus pasākumu īstenošanai, komisija ievēro Publisko iepirkumu likuma normas attiecībā uz noteikumiem par kandidātu un pretendentu izslēgšanu un šādus papildu kritērijus:

11.1. pretendents ir reģistrēts saskaņā ar attiecīgo saimniecisko, profesionālo vai cita rakstura darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

11.2. pretendentam ir licence, akreditācijas lapa vai sertifikāts attiecīgo pakalpojumu sniegšanai, ja tā nepieciešamību nosaka normatīvie akti;

11.3. pretendentam vai tā personālam ir konkrētā pasākuma īstenošanai atbilstoša izglītība un profesionālā pieredze, kā arī pasākumu īstenošanas vietā pretendentam ir atbilstoša materiāli tehniskā bāze, kas nepieciešama konkrētā pasākuma īstenošanai atbilstoši šo noteikumu 3. un 5.1 nodaļā noteiktajām prasībām;

11.4. pretendents pēdējā gada laikā nav pārkāpis līgumu par pasākumu īstenošanu (ja šāds līgums ar aģentūru ir bijis noslēgts).

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

12. Nepieciešamo informāciju pretendentu atlasei aģentūra iegūst un pretendentu sniegto ziņu patiesumu pārbauda, izmantojot publiski pieejamās datubāzes, citu institūciju datubāzes, kā arī pieprasot informāciju no kompetentajām valsts institūcijām. Ja aģentūras rīcībā esošā informācija neatbilst faktiskajai situācijai, attiecīgais pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu, precizējot informāciju.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

13. Aģentūra, ja nepieciešams, papildus šo noteikumu 11.punktā minētajām prasībām, nosaka pretendentu vērtēšanas kritērijus, kritēriju īpatsvaru un minētajiem kritērijiem atbilstošo piedāvājumu izvēles algoritmu un izvēlas pasākumu īstenotājus saskaņā ar minētajiem nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786)

14. Aģentūra ar izvēlētajiem pasākumu īstenotājiem noslēdz līgumu par pasākumu īstenošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Līgumā nosaka līguma priekšmetu, pasākumu īstenošanas vai pakalpojumu sniegšanas noteikumus, līgumslēdzēju pušu pienākumus, tiesības, saistības, atbildību, finansēšanas un savstarpējo norēķinu kārtību, līguma izpildes termiņu un vietu.

15. Pasākumu īstenotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam ir atbildīgs par pasākumu mērķu sasniegšanu, pasākumu īstenošanas kvalitāti un finanšu izlietojumu. Pasākumu nekvalitatīva īstenošana vai nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšana aģentūrā ir pamats ar pasākumu īstenotāju noslēgtā līguma izbeigšanai.

3. Aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšana

16. Īstenojot pasākumus Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu ietvaros, pasākuma organizēšanai un finansēšanai piemēro šajos noteikumos noteikto kārtību, ciktāl tā atbilst kārtībai, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādītās Eiropas Savienības fonda aktivitātes, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

3.1. Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve

17. Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve (turpmāk – bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība) ietver:

17.1. profesionālās tālākizglītības programmu apguvi, kas dod iespēju bezdarbniekiem iegūt profesionālo kvalifikāciju. Pēc attiecīgās programmas apguves bezdarbnieks kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Bezdarbniekam, kurš nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

17.2. profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi, kas bezdarbniekiem dod iespēju pilnveidot savu profesionālo meistarību un apgūt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. Bezdarbniekam izsniedz profesionālās pilnveides izglītības apliecību saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

17.3. neformālās izglītības programmu apguvi, kas ietver mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu sociālo un profesionālo pamatprasmju apguvi, noslēguma pārbaudījumu, tai skaitā valsts valodas prasmes pārbaužu organizēšanu un transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenus. Bezdarbniekam un darba meklētājam pēc neformālās izglītības apguves izsniedz neformālās izglītības programmu apguves ietvaros iegūto zināšanu apliecinošu dokumentu;

17.4. pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu apguvi, kas dod iespēju bezdarbniekam iegūt augstāko izglītību. Bezdarbniekam izsniedz augstākās izglītības diplomu saskaņā ar izglītības ieguvi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

18. Apmācību jomas, izglītības programmas, profesijas un sociālās un profesionālās pamatprasmes, kurās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, kā arī konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu tematiskās jomas ne retāk kā reizi gadā nosaka labklājības ministra izveidota komisija. Komisijas sastāvā iekļauj Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī, ja nepieciešams, citu kompetento valsts, pašvaldību, augstākās izglītības un zinātnes institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un ekspertus.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

18.1 Izglītības programmu, kurā tiks veikta bezdarbnieka apmācība šo noteikumu 17.4.apakšpunktā minētajā gadījumā, izvēlas bezdarbnieks sadarbībā ar karjeras konsultantu.

(MK 04.08.2009. noteikumu Nr.880 redakcijā)

19. Profesionālās izglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmas (turpmāk - profesionālās izglītības programmas) un neformālās izglītības programmas izstrādā izglītības iestādes atbilstoši prasībām, kas noteiktas izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

(Grozīts ar MK 04.08.2009. noteikumiem Nr.880)

20. Aģentūra organizē bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību:

20.1. ievērojot aģentūras datubāzē reģistrēto vakanču skaitu noteiktās profesijās;

20.2. atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētās komisijas priekšlikumiem un aģentūras veiktās darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem;

20.3. pēc darba devēja rakstiska pieprasījuma;

20.4. pēc bezdarbnieka izvēles, ja tiek izmantota apmācību kuponu metode.

(Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 04.08.2009. noteikumiem Nr.880; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

21. Profesionālās izglītības programmu apguvē bezdarbnieku iesaista, ja:

21.1. bezdarbnieka iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija vai profesio­nālā pieredze nav pieprasīta darba tirgū vai tā neatbilst attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām un tāpēc nav iespējams atrast piemērotu darbu;

21.2. bezdarbnieks ir zaudējis profesionālās prasmes;

21.3. bezdarbniekam nav iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas.

21.1 Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvē iesaista bezdarbnieku, kurš pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu iepriekš bija sekmīgi uzsācis, bet programmas apguvi vismaz vienu gadu pirms iesaistes pasākumā pārtraucis (persona ir izslēgta (eksmatrikulēta) no studējošo saraksta) un līdz izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanai izglītības programmas apguvē palicis ne vairāk kā 18 mēnešu.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603)

21.2 Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvē iesaista bezdarbnieku, kurš:

21.21. ir ieguvis nepieciešamo izglītību otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvei, ja atbilstoši šo noteikumu 18.1 punktam izvēlētās izglītības programmas apguve nav ilgāka par 18 mēnešiem un tā nav bijusi iepriekš uzsākta;

21.22. otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu iepriekš bija sekmīgi uzsācis, bet programmas apguvi vismaz vienu gadu pirms iesaistes pasākumā pārtraucis (persona ir izslēgta (eksmatrikulēta) no studējošo saraksta) un līdz izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanai izglītības programmas apguvē palicis ne vairāk kā 18 mēnešu.

(MK 04.08.2009. noteikumu Nr.880 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151; MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603)

21.3 Šo noteikumu 21.2 punktā minēto izglītības programmu apguvē iesaista bezdarbnieku, kurš pasākuma pieteikšanās laikā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

21.31. vismaz trīs gadus pēc izglītības iegūšanas nav uzsācis darba tiesiskās attiecības jomā, kurā iegūta izglītība, vai ir uzsācis darba tiesiskās attiecības jomā, kurā iegūta izglītība, taču darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas. Atbilstību šim kritērijam apliecina bezdarbnieks;

21.32. atbilst Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajai ilgstošā bezdarbnieka definīcijai.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603)

21.4 Šo noteikumu 21.1 un 21.2 punktā minēto izglītības programmu apguvē bezdarbnieku iesaista, ja bezdarbnieks apliecina, ka jau nav imatrikulēts un nestudē kādā citā pirmā vai otrā līmeņa augstākās izglītības programmā.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

22. Neformālās izglītības programmu apguvē bezdarbnieku un darba meklētāju iesaista, ja viņa prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām (vai šīs prasmes ir nepietiekamas), un šā iemesla dēļ ir grūti atrast darbu.

23. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.4.apakšpunktā minēto profesionālās izglītības programmu apguvē ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējās profesionālās izglītības programmas pabeigšanas.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

24. Bezdarbnieku un darba meklētāju viena gada laikā var iesaistīt ne vairāk kā divu neformālās izglītības programmu apguvē.

25. Ja šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.3.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai netiek izmantota apmācību kuponu metode, aģentūra bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību organizēšanai izvēlas izglītības iestādes. Izglītības iestādes pirms apmācības uzsākšanas atbilstoši profesionālās izglītības programmā vai neformālās izglītības programmā minētajām prasībām nosaka bezdarbnieka un darba meklētāja piemērotību konkrētās izglītības programmas apguvei.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

26. Aģentūra, iesaistot bezdarbniekus un darba meklētājus apmācībā, ar katru bezdarbnieku un darba meklētāju noslēdz līgumu par bezdarbnieka vai darba meklētāja apmācību. Līgumā nosaka apmācības noteikumus un laiku, aģentūras un bezdarbnieka vai darba meklētāja savstarpējos pienākumus un tiesības apmācības laikā, kā arī apmācības pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus. Iesaistot apmācībā bezdarbnieku, līgumā papildus nosaka stipendijas saņemšanas kārtību.

(Grozīts ar MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.203, kas piemērojami ar 01.03.2009.)

27. Ja aģentūra organizē bezdarbniekiem profesionālās vai neformālās izglītības programmu apguvi atbilstoši šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.3.apakšpunktā minētajiem pasākumiem pēc darba devēja pieprasījuma, bezdarbniekus iesaistei apmācībā izvēlas darba devējs. Aģentūra slēdz ar darba devēju, bezdarbnieku un izglītības iestādi atsevišķus divpusējus līgumus par bezdarbnieku profesionālās vai neformālās izglītības programmu apguves organizēšanu pēc darba devēja pieprasījuma. Līgumā nosaka pušu pienākumus, tiesības, atbildību un līguma izpildes kārtību. Darba devējam pēc apmācības pabeigšanas ir pienākums pieņemt bezdarbnieku darbā, noslēdzot darba līgumu, un nodarbināt attiecīgajā profesijā vismaz trīs mēnešus. Minētajā gadījumā aģentūra viena bezdarbnieka apmācību izmaksas sedz, nepārsniedzot šo noteikumu 33.2 un 33.3 punktā noteikto apmēru.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

27.1 Ja darba devējs bez attaisnojoša iemesla pēc apmācības pabeigšanas nav pieņēmis bezdarbnieku darbā, darba devējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai šo noteikumu 33.punktā minētos izdevumus, kas izlietoti bezdarbnieka apmācībai. Aģentūra minētos līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā)

28. Uzsākot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, izglītības iestāde bezdarbniekam un darba meklētājam izsniedz profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu un stundu (nodarbību) sarakstu un ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu ieskaita viņu izglītojamo skaitā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603)

29. Aģentūrai ir tiesības, ja nepieciešams, profesionālo izglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu organizēšanai piesaistīt akreditētus eksaminācijas centrus.

30. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs pārtrauc mācības vai atkārtoti nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, viņu ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu atskaita no izglītojamo skaita un aģentūra veic galīgo norēķinu ar izglītības iestādi par bezdarbnieka vai darba meklētāja apmācību, pārskaitot naudas līdzekļus atbilstoši faktiskajiem apmācības izdevumiem.

31. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs, ievērojot visas izglītības iestādes noteiktās un profesionālās izglītības vai neformālās izglītības programmā ietvertās prasības, pēc apmācības pabeigšanas nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, viņš par saviem līdzekļiem un saskaņā ar izglītības iestādes darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka termiņu atkārtota kvalifikācijas eksāmena vai noslēguma pārbaudījuma kārtošanai, atkārtoti kārto kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, kā arī apmaksā papildu apmācību, ja tāda nepieciešama.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

31.1 (Svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603)

32. Triju darbdienu laikā pēc profesionālo kvalifikāciju apliecinošā dokumenta (vai apliecības par citas profesionālās izglītības programmas vai neformālās izglītības programmas apguvi) saņemšanas bezdarbnieks vai darba meklētājs informē par to aģentūru.

33. Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

33.1. bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības ietvaros īstenoto izglītības programmu izmaksu segšanai (mācību vai studiju maksa), tai skaitā izglītības programmu izmaksu segšanai, kas rodas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12.panta piektajā daļā un 15.panta septītajā daļā minētajā gadījumā. Šādā gadījumā stipendijas izmaksu pārtrauc;

33.2. mācību un prakses vietas pielāgojumu veikšanai bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu apmērā par vienu mācību vai prakses vietu;

33.3. izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuri atbilst kādai no Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām mērķa grupām;

33.4. izglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu un noslēguma pārbaudījumu, tai skaitā valsts valodas prasmes pārbaužu, izmaksām;

33.5. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

(Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 04.08.2009. noteikumiem Nr.880; MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151; MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

33.1 Izdevumu segšanai, kas saistīti ar šo noteikumu 17.4.apakšpunktā minētās apmācības ietvaros īstenoto izglītības programmu apguvi, drīkst izlietot ne vairāk kā 1000 latu vienas izglītības programmas apguvei.

(MK 04.08.2009. noteikumu Nr.880 redakcijā)

33.2 Ja šo noteikumu 17.1. un 17.2.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi, aģentūra viena bezdarbnieka apmācību izmaksas sedz, nepārsniedzot apmācību kupona vērtību, kas tiek noteikta, Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumu Nr.655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" 3.pielikumā minēto koeficientu reizinot ar šādām apmācību kupona bāzes vērtībām:

33.2 1. pirmā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas – 375 lati;

33.2 2. otrā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas – 375 lati vai ar mācību ilgumu 640 mācību stundas – 500 latu;

33.2 3. trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 960 mācību stundas – 750 latu;

33.2 4. profesionālās pilnveides izglītības programmām ar mācību ilgumu no 160 līdz 320 mācību stundām – 250 latu.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

33.3 Ja šo noteikumu 17.3.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi izglītības programmām, kuru mācību ilgums ir no 60 līdz 159 mācību stundām, apmācību kupona vērtības noteikšanai viena bezdarbnieka apmācībai izmanto likmi līdz trim latiem par mācību stundu, bet kopā ne vairāk kā 250 latu.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

3.2. Apmācība pie darba devēja tam vajadzīgā speciālista sagatavošanai

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786)

34. Apmācību pie darba devēja (turpmāk - praktiskā apmācība) organizē darba devējam – komersantam (izņemot ārstniecības iestādi, kā arī izglītības iestādi, kuras pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātai personai, biedrībai vai nodibinājumam (izņemot politisko partiju) – vajadzīgā speciālista sagatavošanai, ja darbībai noteiktajā profesijā nav nepieciešams valsts atzīts izglītības dokuments vai bezdarbnieks ir ieguvis profesionālo kvalifikāciju, bet zaudējis darba iemaņas un profesionālās prasmes.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

34.1 Praktiskās apmācības neorganizē nekvalificētu vai mazkvalificētu darbu veikšanai (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai).

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

35. Praktiskā apmācība ietver:

35.1. darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanu, kas ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus;

35.2. jaunas profesijas ieguvi, kas kopā ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus.

36. Aģentūra, ņemot vērā izstrādāto darba devēju atlases kārtību, apzina un izvēlas darba devējus, kuri vēlas veikt bezdarbnieku praktisko apmācību. Aģentūras un darba devēja līgumā par pasākumu īstenošanu nosaka profesijas, kurās veicama bezdarbnieku praktiskā apmācība, praktiskās apmācības veidu un tās īstenošanas kārtību, kā arī darba devēja izvirzītās kvalifikācijas prasības praktiskajā apmācībā iesaistāmajiem bezdarbniekiem.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151)

37. Aģentūra, ņemot vērā izstrādāto bezdarbnieku atlases kārtību, sadarbībā ar izvēlētajiem darba devējiem veic praktiskajā apmācībā iesaistāmo bezdarbnieku atlasi atbilstoši darba devēja izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Bezdarbnieka piemērotību iesaistīšanai praktiskajā apmācībā nosaka darba devējs.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151)

38. Aģentūra, iesaistot bezdarbniekus praktiskajā apmācībā, ar katru bezdarbnieku noslēdz līgumu par bezdarbnieka praktisko apmācību. Līgumā nosaka praktiskās apmācības noteikumus un laiku, mācību pabalsta saņemšanas kārtību, aģentūras un bezdarbnieka savstarpējos pienākumus un tiesības, kā arī apmācības pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus.

39. Praktisko apmācību pie darba devēja organizē, ja darba devējs uzņemas saistības pēc praktiskās apmācības pabeigšanas pieņemt bezdarbnieku darbā un nodarbināt attiecīgajā profesijā vismaz sešus mēnešus.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

39.1 Ja darba devējs bez attaisnojoša iemesla savas vainas dēļ pēc praktiskās apmācības pabeigšanas nav pieņēmis bezdarbnieku darbā, darba devējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai šo noteikumu 43.punktā minētos izdevumus, kas izlietoti bezdarbnieka apmācībai. Aģentūra minētos līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā)

40. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt praktiskajā apmācībā ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējās praktiskās apmācības pabeigšanas.

41. Darba devējs pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem praktiskās apmācības laikā nodrošina:

41.1. darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanu vai jaunas profesijas apguvi, organizējot nepieciešamo teorētisko un praktisko apmācību un sniedzot pamatzināšanas par profesionālajiem pienākumiem un ar to izpildi saistītajām pamatprasībām;

41.2. kvalificētu darba vadītāju, kas palīdz nostiprināt darba iemaņas, profesionālās prasmes un zināšanas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā veic bezdarbnieka praktisko apmācību;

41.3. spēju patstāvīgi veikt attiecīgos profesionālos pienākumus un pamatuzdevumus pēc praktiskās apmācības pabeigšanas.

42. Darba devējam ir tiesības, slēdzot līgumus, piesaistīt praktiskās apmācības īstenošanai citus ekspertus un mācībspēkus, kas ieguvuši izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu praktisko pieredzi profesijā, kurā veic bezdarbnieka praktisko apmācību, ievērojot, ka piesaistītie eksperti un mācībspēki nevar veikt darba vadītāja pienākumus.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151)

43. Praktiskajai apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

43.1. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša stipendijām. Dotāciju bezdarbniekam piešķir 70 latu apmērā, ko izmaksā proporcionāli apmācību dienu skaitam attiecīgajā mēnesī;

43.2. praktisko apmācību izdevumiem, tai skaitā darba devēja piesaistīto ekspertu un mācībspēku izmaksām, izņemot ar materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādi un tā uzturēšanu saistītās izmaksas, bet ne vairāk kā 300 latu šo noteikumu 35.1.apakšpunktā minētajam mērķim un ne vairāk kā 600 latu šo noteikumu 35.2.apakšpunktā minētajam mērķim;

43.3. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;

43.4. mācību un prakses vietas pielāgojumu veikšanai bezdarbniekiem ar invaliditāti, atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu apmērā par vienu mācību vai prakses vietu;

43.5. izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti;

43.6. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

(Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

3.2.1 Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība

(Apakšnodaļa MK 14.07.2009. noteikumu Nr.786 redakcijā)

43.1 Apmācību praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība (turpmāk – darba praktizēšana), organizē, ja dalība attiecīgajā pasākumā rada sociālo labumu sabiedrībai.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151)

43.2 Darba praktizēšana ietver praktisko darba iemaņu un profesionālo prasmju iegūšanu un uzturēšanu darba praktizēšanas vietās, kas uz sešiem mēnešiem izveidotas no jauna (kurās vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības uzsākšanas nav tikusi nodarbināta neviena cita persona, kā arī attiecīgais bezdarbnieks vismaz 12 mēnešus pirms iesaistes pasākumā nav ticis nodarbināts institūcijā, kurā tiek organizēta darba praktizēšana (izņēmums – bezdarbnieka iepriekšējā iesaiste aģentūras īstenotajos nodarbinātības pasākumos)) un kurās bezdarbnieks var iesaistīties ne mazāk kā divas nedēļas un ne vairāk kā sešus mēnešus.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603)

43.3 Bezdarbnieks darba praktizēšanā viena gada laikā drīkst piedalīties ne vairāk kā sešus mēnešus.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151)

43.4 Darba praktizēšanā iesaista bezdarbniekus, kuri vēlas iegūt un uzturēt praktiskās zināšanas darba veikšanā un kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju priekšlaicīgi.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

43.5 Aģentūra apzina pašvaldības, kuras vēlas organizēt savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bezdarbnieku darba praktizēšanas. Aģentūras un pašvaldības līgumā par darba praktizēšanām nosaka pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, norēķinu un līguma izpildes kārtību.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151)

43.6 Aģentūra atbilstoši šo noteikumu 43.4 punktā minētajam kritērijam veic darba praktizēšanā iesaistāmo bezdarbnieku atlasi.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151)

43.7 Pašvaldības, iesaistot bezdarbniekus darba praktizēšanā, ar katru bezdarbnieku noslēdz līgumu par darba praktizēšanas īstenošanas kārtību. Līgumā nosaka darba praktizēšanas uzsākšanas un izbeigšanas nosacījumus, stipendijas saņemšanas kārtību, pušu pienākumus un tiesības, pienākumu nepildīšanas attaisnojošos iemeslus, kā arī darba praktizēšanas periodu.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151)

43.8 Pašvaldība darba praktizēšanā iesaistītajiem bezdarbniekiem pasākuma laikā nodrošina:

43.8 1. praktisko darba iemaņu iegūšanu un uzturēšanu, organizējot nepieciešamo praktisko apmācību un sniedzot pamatzināšanas par darba pienākumiem un ar to izpildi saistītajām pamatprasībām;

43.8 2. darba praktizēšanas vadītāju, kas palīdz nostiprināt darba iemaņas un zināšanas;

43.8 3. spēju patstāvīgi veikt attiecīgos darba pienākumus un pamat­uzdevumus pēc darba praktizēšanas beigām;

43.8 4. darba praktizēšanas vietu attiecīgajā pašvaldībā.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151)

43.9 Darba praktizēšanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

43.91. darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša stipendijām. Dotāciju bezdarbniekam piešķir 100 latu apmērā, ko izmaksā proporcionāli darba praktizēšanas dienu skaitam attiecīgajā mēnesī;

43.92. darba praktizēšanas izdevumu nodrošināšanai pašvaldībām darba praktizēšanas laikā, tai skaitā nepieciešamā inventāra un palīgmateriālu (ēku, pagalmu un citu teritoriju apkopšanai un labiekārtošanai (izņemot kapitālo remontu) izmantojamo materiālu) iegādes un nomas izdevumu segšanai. Dotāciju pašvaldībai piešķir ne vairāk kā 80 latu apmērā par vienu darba praktizēšanas vietu, ņemot vērā, ka izmaksas palīgmateriālu iegādei vienai darba praktizēšanas vietai nedrīkst pārsniegt 40 latu, bet inventāra nomai – 10 latu. Inventāra kopējā vērtība ar pievienotās vērtības nodokli nedrīkst pārsniegt 80 latu;

43.93. pašvaldībām to izdevumu segšanai, kas saistīti ar darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku nokļūšanu uz darba praktizēšanas vietu un atpakaļ. Dotāciju pašvaldībai piešķir ne vairāk kā 72 latu apmērā par vienu darba praktizēšanas vietu;

43.94. darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku darba praktizēšanas vadītāju ikmēneša atlīdzībai valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, ja darba praktizēšanas vadītāja pārraudzībā ir ne mazāk kā 30 bezdarbnieku. Ja darba praktizēšanas vadītāja pārraudzībā ir mazāk par 30 bezdarbniekiem, atlīdzības apmēru aprēķina proporcionāli pārraugāmo bezdarbnieku skaitam;

43.95. viena pašvaldības darba praktizēšanas vietas organizētāja ikmēneša dotācijai. Dotāciju piešķir 90 latu apmērā par viena mēneša darba praktizēšanas dienām;

43.96. viena pašvaldības darba praktizēšanas vietas grāmatveža ikmēneša dotācijai. Dotāciju piešķir 90 latu apmērā par viena mēneša darba praktizēšanas dienām;

43.97. izdevumu segšanai par darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku veselības pārbaudēm, bet ne vairāk kā 20 latu apmērā par vienu bezdarbnieku;

43.98. ar iespējamo nelaimes gadījumu (kas var notikt darba praktizēšanas laikā ar iesaistītajiem bezdarbniekiem) apdrošināšanu saistīto izdevumu segšanai;

43.99. pasākuma monitoringam un novērtējumam un tajā iesaistīto institūciju informācijas sistēmu pielāgošanas izmaksām.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603)

43.10 Persona, kas veic darba praktizēšanas organizētāja vai grāmatveža pienākumus, nedrīkst vienlaikus veikt darba praktizēšanas vadītāja pienākumus.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā)

3.3. Pasākumi, kuri paredz darba līguma slēgšanu

44. Ar bezdarbnieku, kurš iesaistīts pasākumos - algotos pagaidu darbos, pasākumos noteiktām personu grupām, darba izmēģinājumos, kā arī ar personu, kura iegūst izglītību vispārējās, speciālajās vai profesionālajās izglītības iestādēs un kuru iesaista nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā (turpmāk - izglītojamais), darba devējs slēdz darba līgumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības.

45. Darba devējam, kas noslēdzis līgumu par pasākuma īstenošanu, ir jāpiedalās attiecīgā pasākuma līdzfinansēšanā (arī veicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem).

45.1 Ja darba devējs, kas noslēdzis līgumu par pasākuma īstenošanu, ir biedrība vai nodibinājums, kuras darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kura nodrošina, ka pasākumā iesaistītā bezdarbnieka darba pienākumos ietilpst atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no algas dotācijas daļas, ko līdzfinansē aģentūra par pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, sedz aģentūra.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

46. Pasākumos, kuri paredz darba līguma slēgšanu, bezdarbniekus un izglītojamos iesaista ar aģentūras norīkojumu.

47. Darba devējam, izbeidzot darba līgumu ar bezdarbnieku, ir pienākums triju darbdienu laikā pēc uzteikuma par to paziņot aģentūrai, norādot darba līguma uzteikuma pamatu.

47.1 Darba devējs pasākumiem, kas paredz darba līguma slēgšanu, var pieteikt tikai no jauna izveidotas darba vietas (darba vietā vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā nav tikusi nodarbināta neviena cita persona, un attiecīgais bezdarbnieks nav ticis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja vismaz 12 mēnešus pirms iesaistes pasākumā).

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā)

3.3.1. Algoti pagaidu darbi

48. Algotos pagaidu darbos – valsts līdzfinansētā bezdarbnieku nodarbi­nāšanā darba devēju piedāvātos nekvalificētos vai mazkvalificētos darbos, kas ilgstoša bezdarba periodā veicina bezdarbnieku darba iemaņu uzturēšanu un rada sociālu labumu sabiedrībai, – bezdarbnieku iesaista uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt algotajos pagaidu darbos ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējo algoto pagaidu darbu pabeigšanas.

(MK 14.07.2009. noteikumu Nr.786 redakcijā)

49. Algotu pagaidu darbu veikšanai nav nepieciešama profesionālā kvalifikācija.

50. Algotos pagaidu darbos iesaista bezdarbniekus, īpaši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto mērķa grupu bezdarbniekus, kas vēlas strādāt, bet dažādu iemeslu dēļ nevar atrast piemērotu pastāvīgu darbu.

51. Algotiem pagaidu darbiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

51.1. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

51.2. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

(Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786)

3.3.2. Pasākumi noteiktām personu grupām

52. Pasākumi noteiktām personu grupām paredz bezdarbnieku nodarbināšanu valsts līdzfinansētās darba vietās, lai palīdzētu bezdarbniekiem izprast darba tirgus prasības, veicinātu mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā.

53. Pasākumos noteiktām personu grupām iesaista bezdarbniekus, kuri atbilst Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulas (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 800/2008), 2.panta 18.punktā noteiktajiem “nelabvēlīgākā situācijā esoša darba ņēmēja” kritērijiem un 2.panta 19.punktā noteiktajam “īpaši nelabvēlīgā situācijā esoša darba ņēmēja” kritērijam (turpmāk – nelabvēlīgākā situācijā esoši darbinieki), un bezdarbniekus ar invaliditāti.

(MK 13.01.2009. noteikumu Nr.28 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

54. Finanšu atbalsta sniegšanas nosacījumi:

54.1. finanšu atbalstu darba devējiem, lai nodarbinātu nelabvēlīgākā situācijā esošus darbiniekus, aģentūra sniedz saskaņā ar Komisijas regulā Nr. 800/2008 noteiktajām prasībām;

54.2. finanšu atbalstu darba devējiem, kas nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulā (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1998/2006) noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 13.01.2009. noteikumiem Nr.28; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

55. Lai īstenotu pasākumus noteiktām personu grupām, aģentūra, ņemot vērā izstrādāto darba devēju un bezdarbnieku atlases kārtību, izvēlas darba devējus – komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātas personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas) –, kuri saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākumu īstenošanu nodrošina:

55.1. darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar pasākumos iesaistītajiem nelabvēlīgākā situācijā esošiem darbiniekiem un bezdarbniekiem ar invaliditāti;

55.2. kvalificētu darba vadītāju, kurš palīdz pasākumos iesaistītajiem nelabvēlīgākā situācijā esošiem darbiniekiem un bezdarbniekiem ar invaliditāti apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku;

55.3. bezdarbniekiem ar invaliditāti piedāvāto darba vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam;

55.4. bezdarbniekiem ar invaliditāti nepieciešamos surdotulku, asistentu un citu speciālistu pakalpojumus.

(Grozīts ar MK 13.01.2009. noteikumiem Nr.28; MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151; MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

55.1 Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt pasākumos noteiktām personu grupām ne agrāk kā gadu pēc tam, kad bezdarbnieks ir beidzis dalību iepriekšējā pasākumā.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

56. Darba devējiem, kuri nodarbina nelabvēlīgākā situācijā esošus darbiniekus, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina finanšu atbalstu darbinieku ikmēneša darba algai. Finanšu atbalstu ikmēneša dotācijas veidā piešķir 50 % apmērā no algu izmaksām viena gada laikā. Ikmēneša dotācija nedrīkst pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

(Grozīts ar MK 13.01.2009. noteikumiem Nr.28, kas piemērojami ar 01.01.2009.)

57. Paredzētā finanšu atbalsta sniegšanas laiks viena nelabvēlīgākā situācijā esoša darba ņēmēja nodarbināšanai, kurš atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 18.punktā noteiktajiem kritērijiem, nepārsniedz 12 mēnešu, bet īpaši nelabvēlīgā situācijā esoša darba ņēmēja nodarbināšanai, kurš atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 19.punktā noteiktajiem kritērijiem, – 24 mēnešus.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā)

58. Darba devējiem, kas nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina šādu finanšu atbalstu:

58.1. ikmēneša darba algas dotāciju darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotācija nav mazāka par valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;

58.2. ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājiem, kas strādā ar darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;

58.3. vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai pielāgotu darba vietas darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu apmērā par vienas darba vietas pielāgošanu;

58.4. surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumu izmaksām, ja tie sniegti, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti;

58.5. izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu bezdarb­niekiem ar invaliditāti, ja tās paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

(Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

59. Finanšu atbalstu viena bezdarbnieka nodarbināšanai, kuram ir noteikta invaliditāte, darba devējs saņem ne vairāk kā 36 mēnešus.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā)

60. Iesaistot pasākumos bezdarbniekus ar invaliditāti, pirms viņu pieņemšanas darbā darba devēju piedāvātās darba vietas izvērtē aģentūras izvēlēts ergoterapeits.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

61. Ergoterapeits pēc piedāvātās darba vietas novērtēšanas aģentūrā iesniedz rakstisku atzinumu par darba vietas atbilstību bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanai un darba vietas pielāgošanai nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem atbilstoši minētā bezdarbnieka funkcionālā traucējuma veidam, smaguma pakāpei un veicamajam darbam.

(Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

62. Ja darba vietu piedāvā bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanai, tās pielāgošanas noteikumus nosaka aģentūras un darba devēja līgumā par pasākumu īstenošanu.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

63. Nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku nodarbināšana netiek organizēta pie darba devējiem, kuri īsteno Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 2.punktā noteiktos atbalsta pasākumus, darbojas Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punkta “d” apakšpunktā noteiktajā saimniecības nozarē, atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 6.punktā minētajiem nosacījumiem, kā arī ja darba devējs nevar izpildīt Komisijas regulas Nr. 800/2008 8.panta 5.punktā minētos nosacījumus.

(MK 13.01.2009. noteikumu Nr.28 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.)

64. Darba devējam piešķirto finanšu atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku nodarbināšanai var izmantot vienlaikus ar komercdarbības atbalstu citiem mērķiem.

(MK 13.01.2009. noteikumu Nr.28 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.)

65. (Svītrots ar MK 13.01.2009. noteikumiem Nr.28, kas piemērojami ar 01.01.2009.)

66. Pirms finanšu atbalsta piešķiršanas, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra pārbauda, vai darba devējam minētais finanšu atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apjomu līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1998/2006 2.panta 2.punktā noteikto maksimālo apmēru.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

67. Finanšu atbalstu nepiešķir, ja bezdarbniekus ar invaliditāti nodarbina saimnieciskās darbības nozarēs, kuras minētas Komisijas regulas Nr. 1998/2006 1.panta 1.punktā.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

68. Finanšu atbalstu, kas saņemts, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti, darba devējs nedrīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

68.1 Finanšu atbalstu, kas piešķirts, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti, uzskaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai de minimis un cita ierobežota apmēra atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem un piešķiršanas kārtību.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

3.3.3. Darba izmēģinājumi

69. Darba izmēģinājumi ietver bezdarbnieku īslaicīgu valsts līdzfinansētu nodarbinātību pie darba devēja bezdarbnieka profesionālās piemērotības noteikšanai. Vienu bezdarbnieku gada laikā var iesaistīt darba izmēģinājumos ne vairāk kā trijās profesijās. Kopējais darba izmēģinājumu laiks nepārsniedz trīs mēnešus.

69.1 Darba izmēģinājumu pasākumu ietvaros bezdarbniekus nenodarbina nekvalificētos vai mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai).

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

70. Darba izmēģinājumus neorganizē reglamentētajās profesionālajās darbībās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par reglamentētajām profesijām ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.

71. Darba izmēģinājumos iesaista bezdarbnieku, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

71.1. ir saņēmis karjeras konsultācijas par bezdarbnieka personībai, interesēm, vērtību sistēmai un mērķiem piemērotāko profesionālo ievirzi un atbilstošākajiem profesionālās darbības virzieniem;

71.2. ir apguvis neformālās izglītības programmu noteiktā profesionālās darbības virzienā.

72. Nodarbināšanas laikā darba devējs pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kurš sniedz teorētisku un praktisku ievirzi attiecīgajā profesionālajā darbībā. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku.

73. Darba izmēģinājumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

73.1. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

73.2. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;

73.3. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

3.3.4. Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālajās vai profesionālajās izglītības iestādēs

74. Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām no 13 gadu vecuma, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs (turpmāk - nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā), paredz izglītojamo īslaicīgu (līdz diviem mēnešiem) nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, lai nodrošinātu viņiem iespēju iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi.

75. Paziņojumu izglītojamiem par iespēju pieteikties dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā aģentūra publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos.

76. Aģentūra reģistrē izglītojamo dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā, ja persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un sniedz šo noteikumu 77.punktā minēto informāciju. Izglītojamos aģentūra reģistrē, aizpildot izglītojamā uzskaites karti.

77. Izglītojamā uzskaites kartē norāda izglītojamā vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, kontaktinformāciju (tālruņa numuru, e-pasta adresi), personu apliecinoša dokumenta numuru, kā arī izglītības iestādes nosaukumu un iegūstamās izglītības veidu un pakāpi. Reģistrējoties aģentūrā, izglītojamais ar parakstu apliecina sniegto ziņu patiesumu.

78. Aģentūra apzina un izvēlas darba devējus, kuri piedāvā darba vietas izglītojamiem, un darba attiecību nodibināšanai organizē darba līguma slēgšanu starp darba devēju un izglītojamo. Izglītojamam ir tiesības aģentūrai ieteikt konkrētu darba devēju, ja ar šo darba devēju izglītojamais ir iepriekš vienojies par darbu un darba devējs ir pieteicis darba vietu nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā.

79. Darba devējs pasākumā iesaistītajam izglītojamam nodrošina darba vadītāju, kurš palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, veic darba laika uzskaiti, kontrolē izglītojamā darbu un nodrošina izglītojamā uzraudzību darba laikā.

80. Nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

80.1. pasākumos iesaistīto izglītojamo ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;

80.2. pasākumos iesaistīto izglītojamo darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir proporcionāli izglītojamo skaitam, ko darba devējs norīkojis pie attiecīgā darba vadītāja, bet ne vairāk kā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

80.3. izdevumu segšanai par aģentūras civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

80.4. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem izglītojamiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

3.4. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi

(Apakšnodaļa MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

81. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi ir vērsti uz bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspējas veicināšanu darba tirgū un ietver individuālās konsultācijas, grupu nodarbības (kursi, semināri, lekcijas un citas nodarbības) darba meklēšanas metožu apguvei, psiholoģiskajam atbalstam un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvei, tai skaitā darba tiesisko attiecību veidošanā, darba tiesībās un darba aizsardzībā.

82. Aģentūra šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izvēlas konkurētspējas paaugstināšanas pasākuma īstenotājus un organizē pasākumu īstenošanu.

83. Aģentūra apstiprina konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu programmu un plānu.

84. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

84.1. izdevumu segšanai konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu īstenotājiem par konkurētspējas pasākumu īstenošanu;

84.2. izdevumiem, kas saistīti ar telpu nomu konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu nodrošināšanai;

84.3. izdevumiem izdales materiāliem konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu nodrošināšanai.

3.5. Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai

85. Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai ir konsultatīvie un finanšu atbalsta pasākumi, kas palīdz bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un veiksmīgi darboties izvēlētajā jomā ne mazāk kā divus gadus.

86. Pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai iesaista bezdarbniekus, kuri aģentūrai rakstiski ir izteikuši vēlmi uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

86.1. ir ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā tām pielīdzināmā jomā;

86.2. profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu ietvaros apguvuši profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas uzņēmējdarbības vadības jomā;

86.3. ir ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību un apguvuši neformālās izglītības programmu ar uzņēmējdarbības vadību saistītā jomā.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

86.1 Bezdarbnieks, piedaloties pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, iesniedz aģentūrā izvērtēšanai paša sagatavotu biznesa plānu vai arī vēršas aģentūrā ar lūgumu sniegt konsultācijas par biznesa plāna sagatavošanu.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

87. Bezdarbniekiem, kas iesaistīti pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, aģentūra nodrošina:

87.1. konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā, kā arī biznesa plāna īstenošanā pirmajā saimnieciskās darbības gadā;

87.2. bezdarbnieku izstrādāto biznesa plānu izvērtēšanu un īstenošanas uzraudzību;

87.3. dotāciju bezdarbnieka ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos);

87.4. vienreizēju dotāciju biznesa plāna īstenošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iegādei un citiem izdevumiem (turpmāk - komercdarbības dotācija).

(Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786)

88. Aģentūra izvēlas konsultantus konsultāciju sniegšanai bezdarbniekiem, kuri iesaistīti pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, kā arī ekspertus, kuri izvērtē bezdarbnieku izstrādātos biznesa plānus un veic biznesa plānu īstenošanas regulāru uzraudzību.

89. Ar bezdarbniekiem, par kuru izstrādātajiem biznesa plāniem eksperts sniedzis pozitīvu atzinumu, aģentūra slēdz līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Līgumā nosaka pušu tiesības un pienākumus (tai skaitā bezdarbnieka pienākumu reģistrēties komersanta vai pašnodarbinātā statusā), pārskatu sniegšanas kārtību un periodiskumu, piešķirtā finanšu atbalsta apjomu, norēķinu kārtību, kā arī atbildību, ja līgumsaistības netiek pienācīgi pildītas. Dotāciju biznesa plāna īstenošanas sākumposmā un komercdarbības dotāciju bezdarbniekam piešķir pēc līguma noslēgšanas par biznesa plāna īstenošanu un komersanta vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

(Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786)

89.1 Bezdarbniekam, kurš ir noslēdzis līgumu par iesaistīšanos pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai un zaudē bezdarbnieka statusu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 11.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības, ievērojot līguma noteikumus, turpināt dalību pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, bet tas zaudē tiesības turpmāk saņemt šo noteikumu 90.3.apakšpunktā minēto finansiālo atbalstu.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

90. Pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

90.1. izdevumu segšanai par ekspertu un konsultantu pakalpojumiem, kas sniegti pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem biznesa plānu sagatavošanā un īstenošanā;

90.2. komercdarbības dotācijai bezdarbniekiem, ar kuriem aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Dotācijas apmērs viena biznesa plāna īstenošanai nepārsniedz 2000 latu;

90.3. dotācijām tādu bezdarbnieku ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos), ar kuriem aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Ikmēneša dotāciju bezdarbniekam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā.

(Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.786; MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603)

91. Ja bezdarbnieks bez attaisnojoša iemesla pienācīgi nepilda līgumā par biznesa plāna īstenošanu noteiktās saistības, aģentūra vienpusēji atkāpjas no līguma un bezdarbnieks valsts budžetā atmaksā saņemto finanšu atbalstu šādā apmērā:

91.1. pilnā apmērā, ja no līguma par biznesa plāna īstenošanu aģentūra atkāpjas sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas;

91.2. 50 % apmērā, ja no līguma par biznesa plāna īstenošanu aģentūra atkāpjas 24 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas un saimnieciskā darbība ir ilgusi ne mazāk kā sešus mēnešus.

92. Ja šo noteikumu 91.punktā minētajos gadījumos bezdarbnieks, kas iesaistīts pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, saņemto finanšu atbalstu neatlīdzina labprātīgi, aģentūra attiecīgo summu piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot prasību tiesā.

93. Aģentūra pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai paredzēto finanšu atbalstu bezdarbniekiem sniedz saskaņā ar Komisijas regulā Nr. 1998/2006 noteiktajām prasībām.

94. Pirms finanšu atbalsta piešķiršanas aģentūra pārbauda, vai minētais finanšu atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados personas saņemtā de minimis atbalsta kopējo apjomu līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1998/2006 2.panta 2.punktā noteikto maksimālo apmēru.

95. Finanšu atbalstu nepiešķir komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai saimnieciskās darbības nozarēs, kuras minētas Komisijas regulas Nr. 1998/2006 1.panta 1.punktā.

96. Saņemto finanšu atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai bezdarbnieks nedrīkst apvienot ar citu atbalstu komercdarbībai attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

96.1 Finanšu atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai de minimis un cita ierobežota apmēra atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem un piešķiršanas kārtību.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā)

96.2 Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai ne agrāk kā gadu pēc tam, kad bezdarbnieks bija iesaistīts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanas pasākumos, un tikai tad, ja šā pasākuma ietvaros ar bezdarbnieku nav ticis noslēgts līgums par biznesa plāna īstenošanu.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

3.6. Kompleksie atbalsta pasākumi

(Apakšnodaļa MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā)

97. Kompleksie atbalsta pasākumi ir kompleksu (vairāku mērķa grupu bezdarbnieku aptverošu un uz individuālām personas vajadzībām mērķētu) nodarbinātības atbalsta pasākumu kopums, kas veicina mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū, mazinot sociālās atstumtības riskus un atbalstot mērķa grupu bezdarbnieku motivācijas un konkurētspējas paaugstināšanu darba tirgū.

98. Kompleksie atbalsta pasākumi ietver:

98.1. jauniešu darba praksi (ilgst no sešiem līdz 12 mēnešiem), kas dod iespēju jaunietim iegūt darba iemaņas;

98.2. karjeras plānošanas konsultācijas, speciālistu (psihologu un psihoterapeitu) individuālās un grupu konsultācijas, kas veicina personas pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū (ilgst ne vairāk kā 32 stundas);

98.3. atbalsta pasākumu personām, kuru apgādībā ir bērns vecumā no pusotra gada līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai (ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus). Bērna pieskatīšanu nodrošina aģentūras izvēlēti pakalpojuma sniedzēji;

98.4. pasākumu "Darba vieta jaunietim" (ilgst līdz deviņiem mēnešiem). Pasākums vērsts uz jauniešu bezdarbnieku integrēšanu darba tirgū, vienlaikus veicinot pastāvīgas darba vietas izveidi un jauniešu bezdarbnieku pastāvīgu nodarbinātību;

98.5. pasākumu "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam". Pasākums paredzēts biedrību un nodibinājumu statūtos noteikto funkciju nodrošināšanai (ilgst līdz sešiem mēnešiem) un vērsts uz jauniešu bezdarbnieku aktivitātes veicināšanu sabiedrības labā;

98.6. pasākumu "Darbnīcas jauniešiem". Pasākuma ietvaros jaunieši bezdarbnieki izglītības iestādē iepazīst trīs profesionālās jomas un katrā jomā darbojas trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku un gūtu pirmo pieredzi, kas jaunietim bezdarbniekam ļautu izdarīt izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

99. Kompleksajos atbalsta pasākumos iesaista šādus mērķa grupu bezdarbniekus:

99.1. šo noteikumu 98.1.apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ir ieguvuši pamatizglītību, bet pēc izglītības iegūšanas nav nodibinājuši darba tiesiskās attiecības vai darba tiesiskās attiecības līdz dalībai pasākumā ir bijušas nodibinātas kopumā uz laiku ne ilgāku par sešiem mēnešiem;

99.2. šo noteikumu 98.2.apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto mērķa grupu bezdarbniekus un bezdarbniekus, kuri atbilst nelabvēlīgākā situācijā esoša darbinieka definīcijai;

99.3. šo noteikumu 98.3.apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros bezdarbniekus, kuru apgādībā ir bērns vecumā no pusotra gada līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, kuri iesaistās kādā no aģentūras piedāvātajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

99.3.1. ir noteikta invaliditāte;

99.3.2. ir atzīts par trūcīgu;

99.4. šo noteikumu 98.4.apakšpunktā minētajā pasākumā bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

99.4.1. jaunieši, kas aģentūrā kā bezdarbnieki ir reģistrējušies vismaz sešus mēnešus;

99.4.2. jaunieši bezdarbnieki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma;

99.4.3. jaunieši bezdarbnieki ar invaliditāti;

99.5. šo noteikumu 98.5.apakšpunktā minētajā pasākumā bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 24 gadiem;

99.6. šo noteikumu 98.6.apakšpunktā minētajā pasākumā bezdarbniekus vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

99.1 Pēc tam kad pabeigta dalība:

99.1 1. kādā no šo noteikumu 98.1. un 98.4.apakšpunktā minētajiem pasākumiem, atkārtoti jaunieti bezdarbnieku kādā no šiem pasākumiem var iesaistīt tikai pēc 12 mēnešiem. Jaunietis bezdarbnieks, kas piedalās šo noteikumu 98.1.apakšpunktā minētajā pasākumā (dalības laiks nav ilgāks par astoņiem mēnešiem), pēc paša vēlēšanās, pārtraucot dalību minētajā pasākumā, var iesaistīties šo noteikumu 98.4.apakšpunktā minētajā pasākumā, ja viņš atbilst vismaz vienam šo noteikumu 99.4.apakšpunktā minētajam kritērijam. Ja jaunietis bezdarbnieks panāk vienošanos ar šo noteikumu 98.1.apakšpunktā minētajā pasākumā iesaistīto darba devēju par iesaistīšanos šo noteikumu 98.4.apakšpunktā minētajā pasākumā, jaunietis bezdarbnieks uzsāk dalību šo noteikumu 98.4.apakšpunktā minētajā pasākumā pie tā paša darba devēja;

99.1 2. šo noteikumu 98.5.apakšpunktā minētajā pasākumā, atkārtota dalība šajā pasākumā iespējama tikai pēc 12 mēnešiem;

99.1 3. šo noteikumu 98.6.apakšpunktā minētajā pasākumā, jaunieti bezdarbnieku atkārtoti var iesaistīt šajā pasākumā tikai pēc 12 mēnešiem.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

99.2 Jauniešu darba prakses pasākumu un pasākuma "Darba vieta jaunietim" ietvaros jauniešus nenodarbina nekvalificētos un mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai).

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

100. Jauniešu darba prakses īstenošanai aģentūra, ņemot vērā izstrādāto darba prakses devēju un jauniešu atlases kārtību, izvēlas darba prakses devējus – komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātas personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas) –, kuri saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākumu īstenošanu nodrošina:

100.1. no jauna izveidotu prakses vietu (atbilst šo noteikumu 47.1 punktā noteiktajai jaunas darba vietas definīcijai) un līguma par darba prakses īstenošanas kārtību noslēgšanu. Līgumā par darba prakses īstenošanas kārtību nosaka darba prakses uzsākšanas un izbeigšanas nosacījumus, stipendiju saņemšanas kārtību, pušu pienākumus un tiesības, kā arī darba prakses periodu;

100.2. teorētisko apmācību bezdarbniekam darba prakses laikā esošo pienākumu izpildes nodrošināšanai, ja darba prakses laiks ir garāks par sešiem mēnešiem, un pēc darba prakses devēja ieskatiem, ja darba prakse nepārsniedz sešus mēnešus (apmācību laiks nedrīkst pārsniegt pusi no kopējā darba prakses laika);

100.3. kvalificētu darba prakses vadītāju, kurš palīdz pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas darba prakses laikā (izņemot laiku, kad bezdarbnieks iegūst teorētiskās zināšanas). Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku;

100.4. bezdarbniekiem ar invaliditāti prakses vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

101. Jauniešu darba prakses īstenošanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

101.1. pasākumā iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša stipendijām. Dotāciju bezdarbniekam piešķir 120 latu apmērā par viena mēneša darba prakses vai teorētisko apmācību dienām;

101.2. darba prakses vadītāja atlīdzībai, kas strādā ar darba praksē iesaistītajiem bezdarbniekiem (viens darba vadītājs vada darba praksi pieciem bezdarbniekiem vai mazākam bezdarbnieku skaitam, ja darba devējs ir pieteicis mazāk darba prakses vietu). Nodarbinot piecus bezdarbniekus, darba prakses vadītājam dotācija tiek piešķirta 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Tādējādi par katru bezdarbnieku darba prakses vadītājs saņem vienu piekto daļu no minētās dotācijas apmēra;

101.3. teorētisko apmācību izdevumiem, tai skaitā darba devēja piesaistīto ekspertu un mācībspēku izmaksām, bet ne vairāk kā 300 latu apmērā par vienu darba prakses vietu;

101.4. darba prakses vietas pielāgošanai bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu apmērā par vienu darba prakses vietu;

101.5. izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti;

101.6. izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm;

101.7. ar iespējamo nelaimes gadījumu (kas var notikt darba prakses laikā ar iesaistītajiem bezdarbniekiem) apdrošināšanu saistīto izdevumu segšanai.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

101.1 Lai īstenotu pasākumu "Darba vieta jaunietim", aģentūra, ņemot vērā darba devēju un jauniešu bezdarbnieku atlases kārtību, izvēlas darba devējus – komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātas personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas). Minētie darba devēji saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākumu īstenošanu nodrošina:

101.1 1. no jauna izveidotu darba vietu, kas atbilst šo noteikumu 47.1 punktā minētajiem nosacījumiem;

101.1 2. darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar pasākumos iesaistītiem jauniešiem bezdarbniekiem;

101.1 3. kvalificētu darba vadītāju, kas pie darba devēja palīdz pasākumā iesaistītajiem jauniešiem bezdarbniekiem apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Viens darba vadītājs var vadīt darbu ne vairāk kā pieciem jauniešiem bezdarbniekiem, attiecīgi par viena jaunieša bezdarbnieka darba vadīšanu saņemot vienu piekto daļu no tam paredzētās darba algas dotācijas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību profesijā, kurā nodarbina jaunieti bezdarbnieku, vai kurai ir ne mazāk kā divu gadu ilga darba pieredze profesijā, kurā nodarbina jaunieti bezdarbnieku;

101.1 4. jauniešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti piedāvāto darba vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam (izņemot šo noteikumu 99.7.apakšpunktā minēto gadījumu), bet ne vairāk kā 500 latu apmērā par vienu darba prakses vietu.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

101.2 Pasākuma "Darba vieta jaunietim" ietvaros darba devējiem, kas nodarbina jauniešus bezdarbniekus, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina finanšu atbalstu:

101.2 1. ikmēneša darba algas dotāciju jaunietim bezdarbniekam par pilnu darba laiku pirmos sešus mēnešus 100 latu apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – 150 latu apmērā);

101.2 2. ikmēneša darba algas dotāciju jaunietim bezdarbniekam par pilnu darba laiku turpmākos trīs mēnešus 50 latu apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – 100 latu apmērā);

101.2 3. ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājam, kas strādā ar darbā pieņemtajiem jauniešiem bezdarbniekiem. Par piecu jauniešu bezdarbnieku nodarbināšanu dotāciju piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, attiecīgi par viena jaunieša bezdarbnieka nodarbināšanu – vienu piekto daļu no minētās darba algas dotācijas.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

101.3 Pasākumu "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" un "Darbnīcas jauniešiem" īstenošanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot ikmēneša stipendijas izmaksai jaunietim bezdarbniekam 40 latu apmērā (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – 60 latu apmērā).

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1223 redakcijā)

102. Šo noteikumu 98.2.apakšpunktā minētajam pasākumam paredzētos finanšu līdzekļus var izmantot ar speciālistu individuālajām konsultācijām un grupu konsultācijām saistīto izdevumu segšanai.

103. Šo noteikumu 98.3.apakšpunktā minētajam pasākumam paredzētos finanšu līdzekļus var izmantot ar bezdarbnieku bērnu pieskatīšanu saistīto izdevumu segšanai.

4. Komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšana, pārkvalifikācija un tālākizglītība

104. Komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšanas, pārkvalifikācijas un tālākizglītības mērķis ir laikus reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu un ievērot komersanta vajadzības, lai nodarbinātās personas un pašnodarbinātie uzlabotu esošās vai apgūtu jaunas profesionālās zināšanas, prasmes un iemaņas, tādējādi mazinot nodarbināto personu un pašnodarbināto bezdarba risku (turpmāk - nodarbināto apmācība).

105. Nodarbināto apmācībā iesaista komersantu nodarbinātās personas un pašnodarbinātos, kuriem ir darba tirgus prasībām nepietiekams vai neatbilstošs iegūtās izglītības vai profesionālo prasmju līmenis (līmenis, kas neatbilst darba pienākumu veikšanai noteiktajām prasībām attiecīgajā profesijā vai saimnieciskās darbības jomā).

106. Nodarbināto apmācības ietvaros finanšu atbalsts paredzēts šādiem apmācības veidiem:

106.1. vispārējai apmācībai - teorētiskai un praktiskai apmācībai, kura nav izmantojama tikai un vienīgi konkrētā komersanta uzņēmumā vai saimnieciskās darbības nozarē un kuras ietvaros iegūtās zināšanas un iemaņas līdzvērtīgi izmantojamas arī citu komersantu uzņēmumos un citās saimnieciskās darbības nozarēs (profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve);

106.2. speciālajai apmācībai - teorētiskai un praktiskai apmācībai, kurā iegūtās zināšanas turpmāk izmantojamas galvenokārt konkrētā komersanta uzņēmumā vai saimnieciskās darbības nozarē, bet nav plaši izmantojamas citu komersantu uzņēmumos vai citās saimnieciskās darbības nozarēs (neformālās izglītības programmu apguve, praktiskā apmācība pie darba devēja un cita apmācība).

107. Aģentūra publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos uzaicinājumu komersantiem un pašnodarbinātajiem iesniegt iesniegumu nodarbināto apmācības organizēšanai.

108. Iesniegumā nodarbināto apmācības organizēšanai:

108.1. komersants norāda firmu, reģistrācijas numuru, nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības numuru, juridisko adresi, faktisko adresi, saimnieciskās darbības veidu (atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai - NACE 2.red.), kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese), pamato nodarbināto apmācības nepieciešamību un vēlmi saņemt atbalstu apmācībām, kā arī komersanta atbilstību vienam vai vairākiem šo noteikumu 110.punktā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem;

108.2. pašnodarbinātais norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības numuru, iegūto izglītību un kvalifikāciju, saimnieciskās darbības veidu (atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai - NACE 2.red.), kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese) un nepieciešamās apmācības detalizētu aprakstu, kurā norāda, kādu zināšanu, pras­mju vai izglītības programmu apguve ir nepieciešama (turpmāk - prasību apraksts nodarbināto apmācībai), kā arī pašnodarbinātā atbilstību vienam vai vairākiem šo noteikumu 110.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem. Pašnodarbinātais pievieno iesniegumam šo noteikumu 109.4., 109.5., 109.6., 109.7. un 109.8.apakšpunktā minētos apliecinājumus.

109. Komersants iesniegumam pievieno:

109.1. nodarbināto apmācībā iesaistāmo darbinieku sarakstu, norādot katra darbinieka personas datus (vārds, uzvārds, personas kods), iegūto izglītību un kvalifikāciju, profesiju komersanta uzņēmumā, atbilstību kādai no Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām mērķa grupām;

109.2. prasību aprakstu nodarbināto apmācībai;

109.3. aizpildītu deklarāciju par atbilstību mazo vai vidējo komersantu definīcijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā komercdarbības veicēji deklarē atbilstību mazo un vidējo komersantu definīcijai (ja komersants pretendē uz atbalstu, kas paredzēts mazajiem un vidējiem komersantiem);

109.4. apliecinājumu, ka komersantam nav nodokļu parādu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu;

109.5. apliecinājumu, ka nav izsludināta komersanta maksātnespēja, nav uzsākta tā likvidācija, nav apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība, nav uzsākta tiesvedība par tā darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

109.6. apliecinājumu, ka pēdējo triju gadu laikā nav konstatēti būtiski komersanta profesionālās darbības pārkāpumi attiecīgajā darbības nozarē, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību jomā;

109.7. apliecinājumu, ka komersants vai tā pārvaldes institūciju locekļi nav ar tiesas spriedumu atzīti par vainīgiem līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, korupcijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;

109.8. apliecinājumu, ka tas uzņemas saistības vismaz sešus mēnešus pēc apmācības pabeigšanas pasākumā iesaistītos darbiniekus nodarbināt attiecīgajā profesijā vai turpināt attiecīgo saimniecisko darbību.

110. Aģentūra izvērtē komersantu un pašnodarbināto iesniegumu atbilstību šo noteikumu 11.1., 11.2., 11.5., 11.6., 11.7. un 11.8.apakšpunktam un šādiem kritērijiem:

110.1. tiek atvērtas jaunas vai paplašinātas esošās ražotnes;

110.2. tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas vai jaunas darba metodes;

110.3. attīstībai tiek piesaistītas ārējās investīcijas vai komersanta un pašnodarbinātā līdzfinansējums;

110.4. komersants vai pašnodarbinātais saimniecisko darbību veic īpaši atbalstāmā reģionā;

110.5. komersants vai pašnodarbinātais plāno iesaistīt nodarbināto apmācībā nelabvēlīgākā situācijā esošus darbiniekus vai nodarbināto apmācībās iesaistāmais pašnodarbinātais atbilst kādam no nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku kritērijiem, kas noteikti Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 18. un 19.punktā.

(Grozīts ar MK 13.01.2009. noteikumiem Nr.28, kas piemērojami ar 01.01.2009.)

111. Aģentūra nosaka vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpat­svaru un komersantu un pašnodarbināto iesniegumu izvēles algoritmu saskaņā ar minētajiem kritērijiem. Minēto informāciju norāda, publicējot uzaicinājumu komersantiem un pašnodarbinātajiem iesniegt iesniegumu nodarbināto apmācību organizēšanai.

112. Pēc komersantu un pašnodarbināto iesniegumu izvērtēšanas aģentūra nodarbināto apmācībām paredzētā finansējuma ietvaros pieņem lēmumu par finanšu atbalsta sniegšanu tiem komersantiem vai pašnodarbinātajiem, kuri atbilst šo noteikumu 11.1., 11.2., 11.5., 11.6., 11.7. un 11.8.apakš­punktā minētajām prasībām un kuru iesniegumi ir saņēmuši augstāku vērtējumu, izvērtējot to atbilstību šo noteikumu 110.punktā noteiktajiem kritērijiem.

113. Nodarbināto apmācību īstenošanai aģentūra šo noteikumu 2.nodaļā noteiktajā kārtībā izvēlas pasākuma īstenotāju. Pasākuma īstenotājs var būt:

113.1. izglītības iestāde, kas īsteno profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas un kuras piedāvātā izglītības programma atbilst komersanta vai pašnodarbinātā iesniegtajam prasību aprakstam nodarbināto apmācību organizēšanai;

113.2. izglītības iestāde neformālās izglītības programmu apguvei, kā arī mācībspēki, eksperti vai praktiķi, kas dokumentāri var apliecināt savas zināšanas vai vismaz divus gadus ilgu praktisko darba pieredzi jomā, kurā saskaņā ar komersanta vai pašnodarbinātā iesniegto prasību aprakstu nodarbināto apmācībā iesaistītajai personai ir nepieciešama speciālā apmācība;

113.3. darba devējs (atbalsta saņēmējs) vai Latvijas amatniecības kamerā reģistrēts amata meistars (pašnodarbināto apmācībai), īstenojot speciālo praktisko apmācību darba vietā.

114. Komersants vai pašnodarbinātais var rakstiski ieteikt aģentūrai pasākuma īstenotāju, ieteikumam pievienojot apmācības tāmi. Nodarbināto apmācību pie ieteiktā pasākuma īstenotāja organizē, ja apmācības izdevumi nepārsniedz aģentūras piedāvātā pasākuma īstenotāja piedāvātās apmācības izmaksas.

115. Īstenojot speciālo praktisko apmācību darba vietā, pasākuma īstenotājam ir tiesības, slēdzot līgumus, nodarbināto apmācības īstenošanai piesaistīt ekspertus un mācībspēkus, kas ieguvuši izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu praktisko pieredzi jomā, kurā saskaņā ar komersanta vai pašnodarbinātā iesniegto prasību aprakstu nodarbināto apmācībai ir nepieciešama speciālā praktiskā apmācība darba vietā.

116. Aģentūra pēc lēmuma pieņemšanas par finanšu atbalsta sniegšanu slēdz līgumu ar izvēlēto komersantu vai pašnodarbināto (turpmāk - atbalsta saņēmējs) par finanšu atbalsta sniegšanu nodarbināto apmācībai. Līgumā nosaka nodarbināto apmācības veidu, izvēlēto pasākuma īstenotāju un apmācības īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, pārskatu sniegšanas un savstarpējo norēķinu kārtību, tai skaitā atbildību par vienpusēju atkāpšanos no līgumsaistību izpildes un līgumsaistību nepienācīgu izpildi.

117. Atbalsta saņēmējs, ievērojot līgumā par finanšu atbalsta sniegšanu nodarbināto apmācībai ietvertos noteikumus, slēdz līgumu ar pasākuma īstenotāju (izņemot gadījumu, ja par pasākuma īstenotāju izvēlas atbalsta saņēmēju) un nodrošina pasākumā iesaistītajām personām noteikto vispārējo vai speciālo apmācību. Atbilstoši līguma noteikumiem atbalsta saņēmējs kontrolē nodarbināto apmācības kvalitāti.

118. Nodarbināto apmācībai paredzētos finanšu atbalsta līdzekļus var izlietot:

118.1. mācību personāla izmaksām - samaksai par apmācības darba stundām (tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas);

118.2. mācību personāla un nodarbināto apmācībā iesaistāmo darbinieku ceļa izdevumiem;

118.3. apmācības procesā izmantojamo mācību telpu un materiālu izmaksām atbilstoši nodarbināto apmācībās iesaistāmo darbinieku skaitam;

118.4. apmācības procesā izmantojamo mācību telpu, iekārtu un instrumentu nomas izmaksām;

118.5. apmācībai izmantojamo instrumentu un iekārtu nolietojumam par mācību laiku;

118.6. nodarbināto apmācībā iesaistāmo darbinieku darba algai un pašnodarbinātā ienākumiem (atbilstoši valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei) par apmācības darba stundām, bet nepārsniedzot šo noteikumu 118.1., 118.2., 118.3., 118.4. un 118.5.apakšpunktā noteikto atbalstāmo izmaksu kopējo summu.

119. Aģentūra nodarbināto apmācībām paredzēto finanšu atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulā Nr. 800/2008 noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 13.01.2009. noteikumiem Nr.28, kas piemērojami ar 01.01.2009.)

120. Organizējot vispārējo apmācību, aģentūra sedz 80 % no kopējām nodarbināto apmācības izmaksām pašnodarbinātajiem un mazajiem komer­santiem, 70 % − vidējiem komersantiem un 60 % – lielajiem komersantiem. Organizējot speciālo apmācību, aģentūra sedz 45 % no kopējām apmācības izmaksām pašnodarbinātajiem un mazajiem komersantiem, 35 % – vidējiem komersantiem un 25 % – lielajiem komersantiem.

(MK 13.01.2009. noteikumu Nr.28 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.)

121. Ja viena atbalsta saņēmēja visi apmācībām pieteiktie nodarbinātie atbilst kādam no nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku kritērijiem, kas noteikti Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 18. un 19.punktā, šo noteikumu 120.punktā minēto finansējuma apmēru paaugstina par 10 %, izņemot finansējuma apmēru, ko aģentūra piešķir vispārējās apmācības organizēšanai pašnodarbinātajiem un mazajiem komersantiem.

(MK 13.01.2009. noteikumu Nr.28 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.)

122. Vienam atbalsta saņēmējam saskaņā ar noslēgto līgumu par nodarbināto apmācību ir iespēja piecu gadu periodā saņemt šādu maksimālo finanšu atbalstu:

122.1. ne vairāk kā 200000 latu apmērā, ja organizē komersantu nodarbināto personu apmācību;

122.2. ne vairāk kā 3000 latu apmērā, ja organizē pašnodarbināto apmācību.

123. Mazajiem un vidējiem komersantiem noteikto maksimālo finansējuma apmēru piešķir, ja tie atbilst mazo un vidējo komersantu definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 800/2008 I pielikumā.

(MK 13.01.2009. noteikumu Nr.28 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.)

123.1 Lielajiem komersantiem finansējuma apmēru piešķir, ja tie atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 8.punktā noteiktajai definīcijai un pamato finansējuma stimulējošo ietekmi vismaz vienā no Komisijas regulas Nr. 800/2008 8.panta 3.punkta “a”, “b”, “c” vai “d” apakšpunktā noteiktajiem veidiem.

(MK 13.01.2009. noteikumu Nr.28 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.)

124. Finanšu atbalstu, kas saņemts nodarbināto apmācības ietvaros, atbalsta saņēmējs nedrīkst apvienot ar citu atbalstu komercdarbībai attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

5. Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana

125. Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana ir pasākumu kopums nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanai Latvijas Republikas teritorijā, sniedzot finanšu atbalstu darbiniekiem pārbaudes termiņa laikā, ja darbinieks izvēlējies darba vietu ārpus savas deklarētās dzīvesvietas administratīvās teritorijas un darba vietas atrašanās vieta neatbilst Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajai darba vietas sasniedzamībai (turpmāk - mobilitātes atbalsta pasākumi).

126. Aģentūra nodrošina šāda finanšu atbalsta sniegšanu:

126.1. dotāciju transporta izdevumiem regulāriem braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ;

126.2. dotāciju dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai, ja darbinieka darba vieta ir citā reģionā, kur ir darbaspēka pieprasījums. Ja darbinieks saņem dotāciju dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai, viņš var saņemt dotāciju transporta izdevumiem ne vairāk kā par vienu braucienu nedēļā no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ.

127. Viens darbinieks par nostrādāto pārbaudes termiņa laiku var saņemt finanšu atbalstu dotāciju veidā ne vairāk kā:

127.1. 200 latu apmērā transporta izdevumiem regulāriem braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ;

127.2. 600 latu apmērā dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai un transporta izdevumiem braucienu apmaksai no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ par vienu braucienu nedēļā.

128. Mobilitātes atbalsta pasākumos iesaista darbiniekus, kuri aģentūrai ir iesnieguši rakstisku iesniegumu mobilitātes atbalsta pasākumu saņemšanai un kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

128.1. darbinieka darba alga pārbaudes termiņa laikā ir mazāka par divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru;

128.2. darba līgumā noteiktā darba vieta atrodas ārpus darbinieka deklarētās dzīvesvietas administratīvās teritorijas un attālums no deklarētās dzīvesvietas līdz darba vietai pārsniedz Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto piemērotas darba vietas sasniedzamību.

129. Darbinieki finanšu atbalsta saņemšanai pēc darba līguma noslēgšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārbaudes termiņa beigām iesniedz aģentūrā iesniegumu, kurā norāda nepieciešamo mobilitātes atbalsta pasākumu un:

129.1. personas datus - vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, dzīvesvietas adresi darba vietas administratīvajā teritorijā (ja darbinieks vēlas saņemt dotāciju dzīvokļa īres izmaksu kompensācijai), bankas norēķinu konta numuru un kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese);

129.2. informāciju par darba vietu - darba devēja firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, faktisko adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese), kā arī darba līgumā noteiktās darba vietas atrašanās vietas adresi, attālumu un laiku, kas jāpavada ceļā no deklarētās dzīvesvietas līdz darba vietai.

130. Darbinieks iesniegumam pievieno izziņu par deklarēto dzīvesvietu un darba devēja izziņu par darbiniekam noteikto darba algu, amatu vai profesiju, darba veikšanas vietu un noteikto pārbaudes termiņu.

131. Aģentūra saņem darbinieku iesniegumus, pārbauda tiem pievienotos dokumentus un pieņem lēmumu par finanšu atbalsta sniegšanu atbilstoši mobilitātes atbalsta pasākumiem paredzētajam finansējumam, ja ir ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības. Lēmumu par finanšu atbalsta sniegšanu aģentūra pieņem atbilstoši darbinieku iesniegumu saņemšanas secībai un ņemot vērā attiecīgā mobilitātes atbalsta pasākuma veidu un noteikto finanšu atbalsta maksimālo apmēru.

132. Darbiniekiem, par kuriem ir pieņemts pozitīvs lēmums attiecībā uz finanšu atbalsta sniegšanu, aģentūra nodrošina finanšu līdzekļu pārskaitīšanu, ja darbinieks līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam aģentūrā ir iesniedzis attiecīgus transporta vai īres izdevumus apliecinošus dokumentus par iepriekšējo mēnesi.

133. Dotāciju transporta izdevumiem un dotāciju dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai aģentūra izmaksā reizi mēnesī pēc izdevumus apliecinošo dokumentu saņemšanas.

134. Uz mobilitātes atbalsta pasākumiem darbinieks var atkārtoti pretendēt ne agrāk kā 12 mēnešus pēc iepriekšējā finanšu atbalsta saņemšanas.

135. Mobilitātes atbalsta pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

135.1. transporta izdevumu samaksai darbinieka braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ saskaņā ar darbinieka iesniegtajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem;

135.2. dotācijai dzīvokļa īres izmaksu kompensācijai atbilstoši darbinieka iesniegtajiem īres izdevumus apliecinošajiem dokumentiem (piemēram, līgums un maksājuma uzdevums).

5.1 Bezdarba riskam pakļauto personu apmācība

(Nodaļa MK 14.07.2009. noteikumu Nr.786 redakcijā)

5.1 1. Apmācības programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā

(Apakšnodaļas nosaukums MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā)

135.1 Lai bezdarba riskam pakļautas personas varētu papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, tiek nodrošināta pieaugušo iesaiste mūžizglītībā, izmantojot aģentūras izstrādāto apmācības kuponu sistēmu. Tās ietvaros tiek īstenotas šādas izglītības programmas:

135.11. profesionālās pilnveides izglītības programmas, izņemot tās profesionālās pilnveides izglītības programmas, kuru pabeigšana paredz iespēju iegūt tiesības vadīt A, A1, B, B1, C, C1, M kategorijas transportlīdzekļus vai kuras saistītas ar minēto transportlīdzekļu vadīšanas apmācību;

135.12. neformālās izglītības programmas (saziņa valsts valodā, saziņa svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, digitālā prasme, mācīšanās prasme, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kultūras izpratne un izpausme), izņemot neformālās izglītības programmas, kuru pabeigšana paredz iespēju iegūt tiesības vadīt A, A1, B, B1, C, C1, M kategorijas transportlīdzekļus vai kuras saistītas ar minēto transportlīdzekļu vadīšanas apmācību.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

135.2 Izglītības programmu, kurā nepieciešama bezdarba riskam pakļautās personas apmācība, nosaka pati bezdarba riskam pakļautā persona sadarbībā ar karjeras konsultantu.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151)

135.3 Pieaugušo izglītības programmas izstrādā izglītības iestādes atbilstoši prasībām, kas noteiktas izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

135.4 Bezdarba riskam pakļauto personu iesaista pieaugušo izglītības programmu apguvē, ja:

135.41. persona atrodas darba tiesiskajās attiecībās vai ir pašnodarbināta persona;

135.42. persona ir sasniegusi 25 gadu vecumu;

135.43. persona ir saņēmusi karjeras konsultanta atzinumu, kas apliecina nepieciešamību iesaistīties konkrētās izglītības programmas apguvē, lai celtu konkurētspēju darba tirgū;

135.44. (svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603);

135.4 5. persona pirms pirmreizējas iesaistes šajā punktā noteiktās izglītības programmas vai 5.12.apakšnodaļā noteiktās izglītības programmas apguvē nav iepriekš ieguvusi neformālo vai formālo izglītību aģentūras organizēto profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas un neformālās izglītības programmu ietvaros vai ir to ieguvusi vismaz pirms 12 mēnešiem vai agrāk.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1223)

135.5 Tiesības saņemt apmācībai paredzēto finanšu līdzekļu atmaksu pilnā apmērā, bet nepārsniedzot šo noteikumu 135.13 punktā noteikto apmācību kupona pilno vērtību, ir personai, kura atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

135.51. ir noteikta invaliditāte;

135.52. līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi (izņemot gadījumu, ja persona vecuma pensiju saņem priekšlaicīgi);

135.53. ir divi bērni vai vairāk vecumā līdz 18 gadiem;

135.54. ir atzīta par trūcīgu.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603)

135.6 Bezdarba riskam pakļauto personu var atkārtoti iesaistīt pieaugušo izglītības programmas apguvē ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās dalības šajā apakšnodaļā un 5.12.apakšnodaļā noteiktajā pasākumā. Bezdarba riskam pakļauta persona pasākuma ietvaros var saņemt atbalstu tikai par vienu šo noteikumu 135.11. vai 135.12.apakšpunktā minēto izglītības programmas apguves veidu.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

135.7 Pirms apmācību uzsākšanas bezdarba riskam pakļautās personas piemērotību konkrētās izglītības programmas apguvei nosaka izglītības iestāde.

135.8 Aģentūra, iesaistot bezdarba riskam pakļauto personu apmācībā, ar katru personu noslēdz līgumu par apmācību nodrošināšanu. Līgumā nosaka apmācības noteikumus un laiku, savstarpējos pienākumus un tiesības apmācības laikā, kā arī apmācības izbeigšanas nosacījumus.

135.9 Uzsākot apmācību, izglītības iestāde bezdarba riskam pakļautajai personai izsniedz profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu un stundu (nodarbību) sarakstu un ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu ieskaita viņu izglītojamo skaitā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603)

135.10 Ja bezdarba riskam pakļautā persona pārtrauc mācības vai atkārtoti nav nokārtojusi noslēguma pārbaudījumu, viņu ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu atskaita no izglītojamo skaita un aģentūra veic galīgo norēķinu ar izglītības iestādi par apmācību, pārskaitot naudas līdzekļus atbilstoši faktiskajiem apmācības izdevumiem.

135.11 Ja bezdarba riskam pakļautā persona, ievērojot visas izglītības iestādes noteiktās izglītības programmā ietvertās prasības, pēc apmācības pabeigšanas nav nokārtojusi noslēguma pārbaudījumu, tā par saviem līdzekļiem un saskaņā ar izglītības iestādes darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka termiņu atkārtota noslēguma pārbaudījuma kārtošanai, atkārtoti kārto kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, kā arī apmaksā papildu apmācību, ja tāda nepieciešama.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

135.12 Izglītības iestāde 10 darbdienu laikā pēc bezdarba riskam pakļautās personas izglītību apliecinoša dokumenta izsniegšanas par to rakstiski informē aģentūru.

135.13 Apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot īstenoto pieaugušo izglītības programmu izmaksu segšanai 90 % apmērā no apmācību izmaksām, bet ne vairāk kā 90 % no apmācību kupona pilnā apmēra, kas ir ne vairāk kā 250 latu gadā, izņemot šo noteikumu 135.5 punktā minēto gadījumu. Ja izglītības programmas maksa pārsniedz apmācību kupona pilnā apmēra vērtību, starpību sedz pati persona. Finanšu līdzekļus izlieto, lai segtu mācību maksu:

135.131. par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi – līdz 250 latiem;

135.132. par neformālās izglītības programmas apguvi (no 24 līdz 159 stundām) – līdz 3 latiem par stundu, bet kopā līdz 250 latiem.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

5.1 2. Apmācību programmas bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām

135.14 Apmācību programmu apguve bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju un pilnveidot ar darba devēja jomu vai nozari saistītās prasmes un iemaņas profesionālās pilnveides programmās (izņemot tās profesionālās pilnveides izglītības programmas, kuru pabeigšana paredz iespēju iegūt tiesības vadīt A, A1, B, B1, C, C1, M kategorijas transportlīdzekļus vai kuras saistītas ar minēto transportlīdzekļu vadīšanas apmācību) un profesionālās tālākizglītības programmās ilgtspējīgas darba vietas saglabāšanai.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603)

135.15 Bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu iesaista izglītības programmas apguvē, kas nav ilgāka par sešiem mēnešiem, ja persona ir darba tiesiskajās attiecībās ar komersantu vai pašnodarbināto personu, strādā nepilnu darba laiku darba apjoma samazināšanās dēļ ekonomiskās krīzes vai globalizācijas faktoru ietekmē, pašreizējā darba vietā nodarbināta ilgāk par sešiem mēnešiem, darba laiks samazināts vismaz vienu mēnesi pirms iesaistes apmācību programmu ieguvē un ir saņēmusi attiecīgu darba devēja rakstisku apliecinājumu. Darba devējs apliecina, ka triju darbdienu laikā informēs aģentūru, ja mainīsies darbiniekam noteiktais darba laiks vai tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar konkrēto darbinieku.

(MK 16.02.2010. noteikumu Nr.151 redakcijā)

135.16 (Svītrots ar MK 18.08.2009. noteikumiem Nr.944)

135.17 Bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu var atkārtoti iesaistīt izglītības programmas apguvē ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās dalības šajā apakšnodaļā un 5.11.apakšnodaļā noteiktajā pasākumā.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.603 redakcijā)

135.18 Apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

135.18 1. izglītības programmas apguvē iesaistītās bezdarba riskam pakļautās nodarbinātās personas ikmēneša stipendijai 70 latu apmērā par kalendāra mēnesi;

135.18 2. bezdarba riskam pakļautās nodarbinātās personas apmācības ietvaros īstenoto profesionālās tālākizglītības programmu izmaksu (mācību maksas) segšanai ne vairāk kā 500 latu apmērā vai profesionālās pilnveides izglītības programmu izmaksu (mācību maksas) segšanai ne vairāk kā 300 latu apmērā.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151; MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.603)

135.19 Izglītības programmas apguve bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām organizējama atbilstoši šo noteikumu 135.3, 135.7, 135.8, 135.9, 135.10, 135.11 un 135.12 punktam.

(Grozīts ar MK 16.02.2010. noteikumiem Nr.151)

6. Noslēguma jautājums

136. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumus Nr.309 "Aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtība un aktīvo nodarbinātības pasākumu realizētāju izvēles principi" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 93.nr.; 2004, 159.nr.; 2007, 45.nr.).

Ministru prezidents I.Godmanis

Labklājības ministre I.Purne
12.01.2011