Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.188

Rīgā 2007.gada 20.martā (prot. Nr.19 19.§)

Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 9.panta otrās daļas 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriek­šējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 300 000 euro, un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk - persona), kārto grāmatvedību, ja tā izvēlas vienkāršā ieraksta sistēmu.

(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.927)

2. Persona kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā saskaņā ar šiem noteikumiem, ņemot vērā Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.584 "Kases operāciju uzskaites noteikumi".

2.¹ Fiziskā persona ir tiesīga veikt saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, kārtojot tikai ieņēmumu uzskaites reģistru, kurā hronoloģiskā secībā norāda saimnieciskās darbības ieņēmumus, ja šī persona saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir izvēlējusies vienu no šādām iespējām:

2.¹ 1. (svītrots ar MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 405);

2.¹ 2. iespēju maksāt patentmaksu, tai skaitā samazināto patentmaksu. Tad šī persona ieņēmumu uzskaites reģistrā norāda ieraksta kārtas numuru, datumu un dienas ieņēmumu kopsummu vai, ja dienas ieņēmumu kopsumma vidēji nedēļā nav lielāka par 150 euro, – nedēļas ieņēmumu kopsummu, kas pamatota ar ārēju vai iekšēju attaisnojuma dokumentu. Persona, kura maksā samazināto patentmaksu, ieņēmumu uzskaites reģistru kārto, ievērojot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikumus par šā reģistra saturu;

2.¹ 3. nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja. Tad šī persona ieņēmumu uzskaites reģistru kārto, ievērojot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikumus par šā reģistra saturu.

(MK 09.03.2010. noteikumu Nr. 246 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr. 927; MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 405)

2.² Uz šo noteikumu 2.¹ punktā minēto personu neattiecas šo noteikumu 3.punktā un II, III, IV un V nodaļā noteiktās prasības. Šī persona ieņēmumu uzskaites reģistrā katra mēneša beigās norāda ieņēmumu kopsummu mēnesī, kā arī var tajā norādīt citu nepieciešamo informāciju vai veikt ieņēmumu analītisko uzskaiti.

(MK 09.03.2010. noteikumu Nr.246 redakcijā)

3. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības reģistros atspoguļo saimnieciskās darbības naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu un saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā iegūtās mantas stāvokļa izmaiņas, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepiecie­šamos datus, kā arī veiktu mantas un norēķinu kontroli.

II. Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite

4. Persona saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus reģistrē (ieraksta) saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (turpmāk – žurnāls). Žurnālu var kārtot papīra reģistra veidā vai elektroniski. Persona, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, ierakstiem izmanto iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja žurnālu (1.pielikums). Persona, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, ierakstiem izmanto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja žurnālu (2.pielikums).

(MK 09.07.2013. noteikumu Nr.393 redakcijā)

4.¹ Persona saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus var nereģistrēt žurnālā, ja tā savu saimniecisko darījumu nodrošināšanai veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, šim nolūkam izmantojot atsevišķu maksājumu kontu, kuru tai atvēris personas maksājumu pakalpojumu sniedzējs Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē (turpmāk arī – kredītiestāde (banka)). Šādā gadījumā visi nepieciešamie dati par šīs personas saimnieciskajiem darījumiem, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, tiek iegūti, pamatojoties uz kredītiestādes (bankas) izsniegtajiem konta izrakstiem.

(MK 11.07.2017. noteikumu Nr. 405 redakcijā)

5. Žurnālu sagatavo un ierakstus izdara tā, lai tajā ietvertā informācija saglabātos likumā "Par grāmatvedību" grāmatvedības reģistriem paredzētajā glabāšanas laikā.

6. Ja žurnālu kārto papīra reģistra veidā, žurnāla lapas numurē no pārskata (taksācijas) gada sākuma augošā secībā, caurauklo, pēdējā lapā norāda lapu skaitu un apliecina ar personas parakstu un zīmogu, ja tāds ir.

7. Ja žurnālu kārto elektroniski, nodrošina tā izdruku. Pārskata (taksācijas) gada beigās vai, ja nepieciešams, agrāk izdrukas papīra reģistra veidā brošē hronoloģiskā secībā.

8. Žurnālu kārto saskaņā ar šādām prasībām:

8.1. katram pārskata (taksācijas) gadam iekārto jaunu žurnālu. Pārskata (taksācijas) gada sākumā žurnālā norādītajam skaidrās naudas atlikumam kasē un bezskaidrās naudas atlikumam kredītiestāžu (banku) kontos jābūt vienādam ar iepriek­šējā pārskata (taksācijas) gada beigās aprēķināto un žurnālā norādīto skaidrās un bezskaidrās naudas atlikumu;

8.2. ierakstus par katru mēnesi, kurā ir bijuši ieņēmumi vai izdevumi (turpmāk - mēnesis), izdara jaunā žurnāla lapā. Mēneša beigās aprēķina skaidrās naudas atlikumu kasē un bezskaidrās naudas atlikumu kredītiestāžu (banku) kontos. Mēneša sākumā žurnālā norādītajam skaidrās naudas atlikumam kasē un bezskaidrās naudas atlikumam kredītiestāžu (banku) kontos jābūt vienādam ar iepriekšējā mēneša beigās aprēķināto un žurnālā norādīto skaidrās un bezskaidrās naudas atlikumu;

8.3. mēneša beigās katrā ieņēmumu un izdevumu ailē aprēķina un žurnālā norāda apgrozījuma summu mēnesī, kā arī apgrozījuma kopsummu, skaitot no gada sākuma;

8.4. ierakstus žurnālā izdara, pamatojoties uz:

8.4.1. ārējiem attaisnojuma dokumentiem (piemēram, kredītiestādes (bankas) izsniegts konta izraksts par personas veiktajiem naudas darījumiem konkrētā datumā vai konkrētā laikposmā, kases iemaksu vai izmaksu attaisnojuma dokuments, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta kvīts vai biļete);

8.4.2. iekšējiem attaisnojuma dokumentiem (piemēram, pašu sagatavots kases ieņēmumu vai izdevumu orderis par vienu vai vairākiem saņemtajiem vai izsniegtajiem kases čekiem vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētajām kvītīm vai biļetēm konkrētā datumā vai konkrētā laikposmā, pašu sagatavots kases ieņēmumu vai izdevumu orderis par personiskajiem ieguldījumiem vai personiskajam patēriņam izņemtajiem līdzekļiem);

8.4.3. naudas izdevumus apliecinošajiem dokumentiem (piemēram, kases čeks, biļete);

8.4.¹ ierakstiem žurnālā, ja nepieciešams, var izmantot tādu iekšēju attaisnojuma dokumentu, kas sagatavots, pamatojoties uz viendabīgu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma datiem vai viendabīgu naudas izdevumus apliecinošu dokumentu kopsavilkuma datiem. Ja par attaisnojuma dokumentu tiek izmantots kredītiestādes (bankas) izsniegts konta izraksts, var aprēķināt šajā kontā notikušo viendabīgu (līdzīgu) saimniecisko darījumu kopsummas un tās ierakstīt žurnālā ar vienu ierakstu;

8.5. žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai.

(Grozīts ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr. 246; MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 405)

9. Personas skaidrās naudas atlikums kasē un bezskaidrās naudas atlikums kredītiestāžu (banku) kontos, kā arī saņemtās un izsniegtās naudas summas, kuras norāda žurnālā, ir nošķirtas no personiskajām vajadzībām izlietojamām naudas summām. Ja kredītiestādes (bankas) kontu izmanto ne tikai norēķiniem saimniecisko darījumu nodrošināšanai, žurnālā norāda visas šajā kontā saņemtās un no tā izsniegtās naudas summas. Naudas summas, kas gūtas ārpus saimnieciskās darbības un izlietotas personiskajām vajadzībām, ja tās ir nošķirtas no saimnieciskajā darbībā iegūtajām un izlietotajām naudas summām, žurnālā neieraksta.

10. Žurnālā norāda tikai tos ārpus saim­nieciskās darbības gūtos ieņēmumus, kurus persona iegulda saimnieciskajā darbībā (turpmāk - personis­kie ieguldījumi).

11. Žurnālā norāda tikai tos ar saimnieciskās darbības ieņēmumu gūšanu nesais­tītos izdevumus, kuri radušies, personai izņemot līdzekļus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem, lai tos izlietotu personiskajām vajadzībām (turpmāk - personiskajam patēriņam izņemtie līdzekļi).

12. Žurnālā ieņēmumus un izdevumus reģistrē (ieraksta) hronoloģiskā secībā. Bezskaidrā naudā saņemtos ieņēmumus un izdarītos izdevumus žurnālā ieraksta pēc kredītiestādes (bankas) konta izraksta saņemšanas, ievērojot prasības par darījumu reģistrēšanu grāmatvedības reģistros, ja šie ieņēmumi un izdevumi nav reģistrēti žurnālā pirms minētā izraksta saņemšanas.

13. Žurnālā ieņēmumus un izdevumus norāda euro un centos.

(MK 24.09.2013. noteikumu Nr.927 redakcijā)

14. Ieņēmumus un izdevumus ārvalsts valūtā žurnālā norāda, pārrēķinātus euro un centos saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā šo ieņēmumu gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienas sākumā.

(MK 24.09.2013. noteikumu Nr.927 redakcijā)

15. Ja kasē vai kredītiestādes (bankas) kontā pārskata (taksācijas) gada beigās ir nauda ārvalsts valūtā, to pārrēķina uz euro un centiem saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata (taksācijas) gada pēdējās dienas beigās (kursu ieraksta žurnālā). Ja nepieciešams, pārrēķinu var veikt arī mēneša beigās saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā attiecīgā mēneša pēdējās dienas beigās (kursu ieraksta žurnālā). Pēc ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas iegūto novērtējuma palielinājumu žurnālā ieraksta ieņēmumos, bet novērtējuma samazinājumu – izdevumos.

(MK 24.09.2013. noteikumu Nr.927 redakcijā)

16. Persona, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, žurnāla 13. un 14.ailē norāda tos ieņēmumus, kas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikti kā saimnieciskajā darbībā gūtie ieņēmumi, bet 19., 19.¹, 20., 20.¹ un 21.ailē norāda tos izdevumus, kas šajā likumā noteikti kā saimnieciskās darbības izdevumi.

(Grozīts ar MK 09.07.2013. noteikumiem Nr. 393; MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 435)  

17. Ja persona, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, gūst ieņēmumus gan no lauksaimnieciskās ražošanas, gan no iekšējo ūdeņu zivsaimniecības vai lauku tūrisma, tā žurnāla 13.aili var sadalīt sīkāk, lai nodalītu attiecīgos ieņēmumus.

(MK 09.07.2013. noteikumu Nr.393 redakcijā)

18. Persona, kas nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu), žurnāla attiecīgās ailes, kas paredzētas ieņēmumiem vai izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu), var izmantot, lai nodalītu dažādu citu saimnieciskās darbības veidu ieņēmumus un izdevumus.

(MK 09.07.2013. noteikumu Nr.393 redakcijā)

19. Ja žurnālu kārto elektroniski, žurnāla ailes, kuras neizmanto saimniecisko darījumu reģistrēšanai, var nenorādīt. Šādu žurnālu drīkst papildināt ar jaunām ailēm, lai ierakstītu citu personai nepieciešamo papildu informāciju. Žurnāla ailes atļauts sadalīt sīkāk, ja tas nepieciešams detalizētai informācijas uzskaitei saistībā ar saimnieciskās darbības specifiku vai nodokļiem.

(Grozīts ar MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 435)

20. Persona, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, žurnāla ailes aizpilda šādā kārtībā:

20.1. 1.ailē "Ieraksta kārtas numurs" norāda žurnālā izdarītā ieraksta kārtas numuru no gada sākuma;

20.2. 2.ailē "Ieraksta datums" norāda žurnālā izdarītā ieraksta datumu;

20.3. 3. ailē "Dokumenta nosaukums, numurs un datums" norāda tā attaisnojuma dokumenta nosaukumu, numuru un datumu, uz kuru pamatojoties izdara ierakstu žurnālā. Ja ierakstus žurnālā veic, pamatojoties uz naudas izdevumus apliecinošajiem dokumentiem, norāda konkrētā dokumenta nosaukumu, numuru un datumu. Ja ierakstus žurnālā veic, pamatojoties uz kredītiestādes (bankas) izsniegto konta izrakstu par laikposmu, kas ir ilgāks par vienu dienu, lai reģistrētu šajā laikposmā notikušo viendabīgu (līdzīgu) saimniecisko darījumu kopsummas, attaisnojuma dokumenta datuma vietā norāda attiecīgo laikposmu;

20.4. 4.ailē "Dokumenta autors, darījuma partneris (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums)" norāda:

20.4.1. saņemtā attaisnojuma dokumenta autora (sagatavotāja) vārdu, uzvārdu (fiziskajām personām) vai nosaukumu (juridiskajām personām), ja attaisnojuma dokumentu sagatavojusi cita persona;

20.4.2. darījuma partnera vai (ja nav darījuma partnera) pašas personas vārdu, uzvārdu (fiziskajām personām) vai nosaukumu (juridiskajām personām), ja attaisnojuma dokumentu sagatavojusi persona pati;

20.5. 5.ailē "Saimnieciskā darījuma apraksts" norāda attaisnojuma dokumentā par saimniecisko darījumu ietvertās informācijas īsu aprakstu;

20.6. 6.ailē "Analītiskās uzskaites reģistra Nr. vai nosaukums" norāda analītiskās uzskaites reģistra (ja tāds ir) numuru vai nosaukumu, kurā arī ir ierakstīts attiecīgais attaisnojuma dokuments;

20.7. 7.ailē "Kase, euro, saņemts" norāda kasē saņemtās skaidrās naudas summas;

20.8. 8.ailē "Kase, euro, izsniegts" norāda no kases izsniegtās skaidrās naudas summas;

20.9. 9.ailē "Kredītiestāžu konti, euro, saņemts" norāda kredītiestāžu (banku) kontos saņemtās naudas summas (bezskaidrā naudā ieskaitītās summas un skaidrā naudā iemaksātās summas);

20.10. 10.ailē "Kredītiestāžu konti, euro, izsniegts" norāda no kredītiestāžu (banku) kontiem izsniegtās naudas summas (bezskaidrā naudā pārskaitītās summas un skaidrā naudā izņemtās summas);

20.11. 11.ailē "Citi maksāšanas līdzekļi, euro, saņemts" norāda ieņēmumus, kas iegūti nevis naudā, bet citās lietās vai pakalpojumu veidā (piemēram, maiņas, ieskaita darījumi);

20.12. 12.ailē "Citi maksāšanas līdzekļi, euro, izsniegts" norāda izdevumus, kas izdarīti nevis naudā, bet citās lietās vai pakalpojumu veidā (piemēram, maiņas, ieskaita darījumi);

20.13. 13.ailē "Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas" norāda ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un lauku tūrisma, kā arī saņemto pievienotās vērtības nodokļa kompensāciju, izņemot summas, kas saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Šajā ailē norāda arī saņemto apdrošināšanas atlīdzību par bojāgājušiem dzīvniekiem, lietavās cietušiem sējumiem vai citiem apdrošināšanas gadījumiem, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu;

20.14. 14.ailē "Ieņēmumi no citiem saim­nieciskās darbības veidiem" norāda ieņēmumus no pārējās saimnieciskās darbības (izņemot lauksaimniecisko ražošanu un iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu);

20.15. 15.ailē "Subsīdijas" norāda summas, kas saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

20.16. 16.ailē "Neapliekamie ienākumi" norāda ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos ienākumus (piemēram, palīdzība stihiskas nelaimes gadījumos vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta, pamatojoties uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmumu);

20.17. 17. ailē "Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu" norāda personas saņemto aizņēmumu summas, personai atdotās aizdevumu summas, personas saņemtās trešās personas vārdā iekasētās maksājumu summas pārskaitīšanai citai personai (starpniecības maksājumi), nekustamā īpašuma apsaimniekotāja saņemtās maksājumu summas no dzīvokļu īpašniekiem uzkrājumu fondā dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem (piemēram, remontam, atjaunošanai, pārbūvei), personiskos ieguldījumus un citus ieņēmumus, kas nav attiecināmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona šajā ailē norāda aprēķinātās, kā arī no valsts budžeta atmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas;

20.18. 18.ailē "Ieņēmumi, euro, kopā (13.-17.aile)" norāda ieņēmumu kopsummu (13.aile + 14.aile + 15.aile + 16.aile + 17.aile);

20.19. 19. ailē "Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, iekļaujami pilnā apmērā" norāda izdevumus, kas pilnībā attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu un iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un lauku tūrisma pakalpojumiem, arī tos izdevumus, kas attiecīgajā laikposmā radušies kaļķošanas, ganību ierīkošanas, akmeņu novākšanas, dziļaršanas, saimniecības teritorijas labiekārtošanas dēļ un kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā, tai skaitā:

20.19.1. darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem;

20.19.2. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko persona maksājusi par sevi kā par pašnodarbinātu personu, ja tā nodarbojas tikai ar lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu);

20.19.3. nekustamā īpašuma nodoklis;

20.19.¹ 19. ailē "Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, iekļaujami pilnā apmērā" var norādīt arī pamatlīdzekļiem aprēķināto nolietojumu un, ja atsavināto pamatlīdzekļu atsavināšanas vērtība uzrādīta ieņēmumos, atsavināto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību;

20.19.² 19.¹ ailē "Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, iekļaujami ierobežotā apmērā" norāda citus izdevumus, kas pilnībā attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu un iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un lauku tūrisma pakalpojumiem, arī tos izdevumus, kas attiecīgajā laikposmā radušies kaļķošanas, ganību ierīkošanas, akmeņu novākšanas, dziļaršanas, saimniecības teritorijas labiekārtošanas dēļ, bet saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izdevumos ir iekļaujami, piemērojot ierobežojumu 80 % apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem (šajā punktā norādīto izdevumu ierobežojuma summu aprēķina pēc taksācijas gada beigām, veicot izdevumu precizēšanu). Šajā ailē norāda arī tādus izdevumus, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu) vairākus gadus (piemēram, samaksāto nomas maksu par vairākiem gadiem);

20.20. 20. ailē "Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, iekļaujami pilnā apmērā" norāda izdevumus, kas saistīti ar ieņēmumu gūšanu no citiem saimnieciskās darbības veidiem un kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā, tai skaitā:

20.20.1. darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem;

20.20.2. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko persona maksājusi par sevi kā par pašnodarbinātu personu, ja tās saimnieciskā darbība nav tikai lauksaimnieciskā ražošana (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecība un lauku tūrisms);

20.20.3. nekustamā īpašuma nodoklis;

20.20.4. kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai;

20.20.¹ 20. ailē "Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, iekļaujami pilnā apmērā" var norādīt arī pamatlīdzekļiem aprēķināto nolietojumu un, ja atsavināto pamatlīdzekļu atsavināšanas vērtība uzrādīta ieņēmumos, atsavināto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību;

20.20.² 20.¹ ailē "Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, iekļaujami ierobežotā apmērā" norāda citus izdevumus, kas saistīti ar ieņēmumu gūšanu no citiem saimnieciskās darbības veidiem, bet saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izdevumos ir iekļaujami, piemērojot ierobežojumu 80 % apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem (šajā punktā norādīto izdevumu ierobežojuma summu aprēķina pēc taksācijas gada beigām, veicot izdevumu precizēšanu);

20.21. 21.ailē "Proporcionāli sadalāmie izdevumi" norāda izdevumus, kas sadalāmi starp lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu) un citiem saimnieciskās darbības veidiem, piemērojot proporciju. Ja persona nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu) un veic arī citu saimniecisko darbību un nav precīzi zināms, kāda kopējo izdevumu daļa attiecas uz lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu) un kāda – uz citiem saimnieciskās darbības veidiem, to nosaka proporcionāli minētajiem ieņēmumiem (gada beigās šajā ailē uzkrāto izdevumu summu sadala starp lauksaimnieciskās ražošanas (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un lauku tūrisma) un citiem saimnieciskās darbības izdevumiem proporcionāli attiecīgajiem ieņēmumiem un tos var norādīt 19., 19.¹, 20. vai 20.¹ ailē). Šajā ailē var norādīt arī citus izdevumus, kurus persona proporcionāli attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem;

20.22. 22.ailē "Ar saimniecisko darbību nesaistītās izmaksas" norāda izdevumus, kas atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nav uzskatāmi par tādiem izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību (piemēram, personiskajam patēriņam izņemtie līdzekļi, ziedojumi un dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras personai kā galviniekam jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu);

20.23. 23. ailē "Izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu" norāda izdevumus, kas saistīti ar saimnieciskajā darbībā izmantoto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegādi (izdevumi, kurus ietver pirkta pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma sākotnējā vērtībā) un saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu izveidošanu (izdevumi, kurus ietver personas pašas izveidota pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā), avansa maksājumus, kas neattiecas uz pārskata (taksācijas) gada ieņēmumiem, izsniegto aizdevumu summas, atdotās aizņēmumu summas, samaksātās trešās personas vārdā iekasētās summas citām personām (starpniecības maksājumi), nekustamā īpašuma apsaimniekotāja samaksātās summas no uzkrājumu fonda, kas izveidots no dzīvokļu īpašnieku maksājumiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem, samaksātās soda naudas, līgumsodus, naudas sodus, ja to summas nav samērīgas ar darījuma vērtību, un kavējumu naudas, par saimniecisko darbību samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un tā avansu un citus izdevumus, kas nav attiecināmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona šajā ailē norāda pievienotās vērtības priekšnodokļa summas un valsts budžetā samaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas;

20.24. 24.ailē "Izdevumi, euro, kopā (19.-23.aile)" norāda izdevumu kopsummu (19. aile + 19.¹ aile + 20. aile + 20.¹ aile + 21.aile + 22.aile + 23.aile).

(Grozīts ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr. 246; MK 09.07.2013. noteikumiem Nr. 393; MK 24.09.2013. noteikumiem Nr. 927; MK 11.07.2017. noteikumiem Nr. 405; MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 435)

II¹. Īpaši noteikumi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaitei

(Nodaļa MK 09.07.2013. noteikumu Nr.393 redakcijā)

20.¹ Uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju attiecas šo noteikumu 20.1., 20.2., 20.3., 20.4., 20.5., 20.6., 20.7., 20.8., 20.9., 20.10., 20.11., 20.12. un 20.13.apakšpunktā minētā žurnāla aiļu aizpildīšanas kārtība.

20.² Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs citas žurnāla ailes aizpilda šādā kārtībā:

20.² 1. 14.ailē "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi" norāda ieņēmumus no pārējās saimnieciskās darbības (izņemot lauksaimniecisko ražošanu, iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu):

20.² 1.1. ieņēmumus no preču ražošanas, darbu izpildes, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas;

20.² 1.2. ieņēmumus no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas;

20.² 1.3. summas, kas saņemtas soda naudas veidā;

20.² 1.4. summas, kas saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

20.² 1.5. pamatlīdzekļu atsavināšanas ieņēmumus;

20.² 1.6. citus ieņēmumus, kas attiecināmi uz apgrozījumu;

20.² 2. 15.ailē "Apgrozījums (13. – 14.aile)" norāda saimnieciskās darbības ieņēmumu kopsummu, no kuras aprēķina mikrouzņēmumu nodokli (13.aile + 14.aile);

20.² 3. 16.ailē "Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz apgrozījumu" norāda saņemto aizņēmumu summas, personiskos ieguldījumus un citus personas ieņēmumus, kas nav attiecināmi uz apgrozījumu. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona šajā ailē norāda aprēķinātās, kā arī no valsts budžeta atmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas;

20.² 4. 17.ailē "Kopā (15. – 16.aile)" norāda ieņēmumu kopsummu (15.aile + 16.aile);

20.² 5. 18.ailē "Darba alga un tai pielīdzināmie izdevumi" norāda:

20.² 5.1. par darbinieku – izmaksāto darba algu un ar darba algu tieši nesaistītos maksājumus vai labumus, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja par darbu mikrouzņēmumā, ja Mikrouzņēmumu nodokļa likumā nav noteikts citādi;

20.² 5.2. par mikrouzņēmuma īpašnieku – ienākumu (personīgajam patēriņam no mikrouzņēmuma izņemtos līdzekļus un naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtos ienākumus no mikrouzņēmuma);

20.² 6. 19.ailē "Samaksātais mikrouzņēmumu nodoklis" norāda samaksātās mikrouzņēmumu nodokļa summas;

20.² 7. 20.ailē "Citi izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību" norāda citus izdevumus, kas saistīti ar saimnieciskās darbības ieņēmumu gūšanu (piemēram, samaksātās summas piegādātājiem saistībā ar krājumu iegādi vai pakalpojumu sniedzējiem par saņemtajiem pakalpojumiem). Šajā ailē norāda arī:

20.² 7.1. izdevumus, kas saistīti ar saimnieciskajā darbībā izmantoto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegādi (izdevumi, kurus ietver pirkta pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma sākotnējā vērtībā) un saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu izveidošanu (izdevumi, kurus ietver personas pašas izveidota pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā);

20.² 7.2. avansa maksājumus, kas neattiecas uz pārskata (taksācijas) gada ieņēmumiem;

20.² 8. 21.ailē "Ar ieņēmumu gūšanu nesaistītie izdevumi" norāda izdevumus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības ieņēmumu (apgrozījumu) gūšanu (piemēram, atdotās aizņēmumu summas, samaksātās soda un kavējumu naudas) un kas nav pielīdzināmi mikrouzņēmuma darbinieka ienākumam no mikrouzņēmuma saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona šajā ailē norāda pievienotās vērtības priekšnodokļa summas un valsts budžetā samaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas;

20.² 9. 22.ailē "Kopā (18. – 21.aile)" norāda izdevumu kopsummu (18.aile + 19.aile + 20.aile + 21.aile).

III. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaite un to nolietojuma aprēķināšana

21. Saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu (ja tādi ir) un nemateriālo ieguldījumu (ja tādi ir) uzskaitē un to nolietojuma aprēķināšanā persona ievēro šos noteikumus, likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (11.⁵ pants) un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumus Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" un aizpilda attiecīgās nolietojuma un vērtības norakstīšanas aprēķina veidlapas.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 435 redakcijā)

21.¹ Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nepiemēro šo noteikumu 21.punktu. Ja nodokļu maksātājs maina izvēlēto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu un kļūst par personu, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, tas uzskaita datus par tā saimnieciskajā darbībā izmantojamiem pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem un aprēķina nolietojumu šo noteikumu 21.punktā minētajā kārtībā, lai varētu noteikt attiecīgi pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma atlikušo vērtību.

(MK 09.07.2013. noteikumu Nr.393 redakcijā)

22. Par pamatlīdzekļiem uzskata nekustamas mantas uzskaites vienības (piemēram, zemesgabals, ēka, būve, ilggadīgie stādījumi) un kustamas mantas uzskaites vienības, kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 1000 euro (piemēram, iekārta vai tās aprīkojums, tehnika, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, dators, kopētājs).

(Grozīts ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr. 246; MK 24.09.2013. noteikumiem Nr. 927; MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 435)

23. Par nemateriālajiem ieguldījumiem uzskata par samaksu iegūtas bezķermeniskas lietas (piemēram, patents, licence), kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu.

24. Pirkta pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma sākotnējā vērtībā ietver:

24.1. pirkšanas cenu;

24.2. citus tiešos izdevumus;

24.3. (svītrots ar MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 435).

24.¹ Pirkta pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma sākotnējā vērtībā var ietvert arī saņemto aizņēmumu procentus, kas samaksāti par laikposmu līdz objekta lietderīgās izmantošanas uzsākšanai (turpmāk – nodošana ekspluatācijā).

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 435 redakcijā)

25. Citi pirkta pamatlīdzekļa tiešie izdevumi ir, piemēram, pamatlīdzekļa piegādes izdevumi līdz tā izmantošanas vietai, pamatlīdzekļa sagatavošanas izdevumi paredzētajai izmantošanai, kā arī samaksātie muitas maksājumi.

26. Personas pašas izveidota pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā ietver izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa izveidošanu (izgatavošanu vai celtniecību) un sagatavošanu nodošanai ekspluatācijā (piemēram, materiālu izdevumi, algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi, pamatlīdzekļa izveidošanā izmantoto pamatlīdzekļu nolietojums, samaksa par saņemtajiem pakalpojumiem). Sākotnējā vērtībā var ietvert arī procentus, kas līdz pamatlīdzekļa nodošanai ekspluatācijā samaksāti par pamatlīdzekļa izveidošanai saņemtajiem aizņēmumiem.

(Grozīts ar MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 435)

27. Ja pamatlīdzeklis iegūts kārtībā, kāda noteikta īpašumtiesību atjaunošanai, tā sākotnējo vērtību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumiem Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība".

(Grozīts ar MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 435)

28. Ja persona saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) personisko mantu, kas pirkta vai izveidota pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, pamatojot šīs mantas iegādes vai izveidošanas izdevumu summu ar tās iegādes vai izveidošanas laikā saņemtajiem attaisnojuma dokumentiem, par šāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību uzskata minētās mantas atlikušo vērtību datumā, kad pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā. Atlikušo vērtību pamatlīdzeklim, kas iegādāts pēc 2017. gada 31. decembra, aprēķina saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (11.⁵ pants) un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumiem Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība", ņemot vērā mēnešu skaitu līdz dienai, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 435 redakcijā)

29. Ja saimnieciskajā darbībā izmantotajam pamatlīdzeklim nav iegādes dokumenta vai dokumentu, kas pamato personas pašas izveidota pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, vai pamatlīdzekļa vērtība nav noteikta atbilstoši šo noteikumu 27.punktam, kā arī ja pamatlīdzeklis iegūts ziedojuma, dāvinājuma vai mantojuma veidā, to var uzskaitīt tikai natūrā (bez novērtējuma naudas izteiksmē).

29.¹ Ja saimnieciskajā darbībā izmantotais pamatlīdzeklis iegūts kā dāvinājums, kuru saņemot ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, šādu pamatlīdzekli uzskaita dāvinājuma līgumā norādītajā vērtībā. Pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība ir dāvinājuma līgumā norādītā vērtība. Atlikušo vērtību pamatlīdzeklim, kas iegādāts pēc 2017. gada 31. decembra, dienā, kad to iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā, aprēķina saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (11.⁵ pants) un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumiem Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība", ņemot vērā mēnešu skaitu līdz dienai, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 435 redakcijā)

30. Ja personai radušies izdevumi, kas saistīti ar saimnieciskajā darbībā izmantotajam pamatlīdzeklim (arī ja to uzskaita tikai natūrā) veiktajiem uzlabojumiem, tā atjaunošanu vai rekonstrukciju, kas būtiski palielina šī pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku, šādus izdevumus uzskaita kā šī pamatlīdzekļa vērtības palielināšanos un tiem aprēķina nolietojumu tādā pašā kārtībā kā attiecīgajam pamatlīdzeklim.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 435 redakcijā)

IV. Krājumu uzskaite

31. Par krājumiem uzskata izejvielas, materiālus, nepabeigtos ražojumus un izstrādājumus, gatavos ražojumus un izstrādājumus, preces pārdošanai, darba dzīvniekus un produktīvos dzīvniekus.

32. Pirkto krājumu atlikumus novērtē iegādes vērtībā (pirkšanas cenās). Pašražoto krājumu atlikumus novērtē ražošanas pašizmaksā vai zemākajās tirgus cenās.

33. Krājumu uzskaitei persona var iekārtot analītiskās uzskaites reģistru (turpmāk - krājumu uzskaites reģistrs), brīvi izvēloties reģistra veidu (piemēram, žurnāls, kartīte) un tā kārtošanas veidu (izdarot ierakstus papīra reģistrā vai kārtojot to elektroniski).

34. Ja krājumu uzskaites reģistru iekārto pirkto krājumu uzskaitei, tajā par katru krājumu uzskaites vienību norāda šādu informāciju:

34.1. ieraksta kārtas numurs;

34.2. ieraksta datums;

34.3. attaisnojuma dokumenta nosaukums, numurs un datums;

34.4. attaisnojuma dokumenta autors vai darījuma partneris (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums);

34.5. attiecīgās krājumu uzskaites vienības nosaukums;

34.6. daudzums un vērtība mēneša sākumā (atlikums mēneša sākumā ir vienāds ar atlikumu iepriekšējā mēneša beigās);

34.7. mēnesī saņemto krājumu daudzums un vērtība;

34.8. mēnesī izlietoto krājumu daudzums un vērtība;

34.9. krājumu atlikumu daudzums un vērtība mēneša beigās;

34.10. atzīme par pirkto krājumu samaksu mēnesī vai par krājumiem, par kuriem vēl nav samaksāts piegādātājam (nodrošina samaksāto pirkto krājumu atlikumu vērtības noteikšanu mēneša sākumā un beigās);

34.11. cita informācija (pēc personas brīvas izvēles).

35. Ja krājumu uzskaites reģistru iekārto pašražoto krājumu uzskaitei, tajā norāda tādu pašu informāciju kā par pirktajiem krājumiem, izņemot informāciju par mēnesī saņemto (saražoto) un izlietoto pašražoto krājumu vērtību, kā arī šo krājumu atlikumu vērtību mēneša beigās. Pašražoto krājumu atlikumu vērtību aprēķina un ieraksta reģistrā gada beigās.

(Grozīts ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr.246)

V. Citi grāmatvedības reģistri

36. Persona atbilstoši saimnieciskās darbības īpatnībām var iekārtot arī citus grāmatvedības reģistrus, brīvi izvēloties reģistru veidu (piemēram, žurnāls, kartīte) un to kārtošanas veidu (izdarot ierakstus papīra reģistrā vai kārtojot elektroniski). Piemēram, analītiskās uzskaites reģistru debitoru parādu (ja tādi ir) uzskaitei (turpmāk - debitoru parādu uzskaites reģistrs), kreditoru parādu (ja tādi ir) uzskaitei (turpmāk - kreditoru parādu uzskaites reģistrs), darbinieku, samaksāto nodokļu vai līgumu uzskaitei.

37. Par debitoru parādiem uzskata personas prasījumus no citām personām - debitoriem (piemēram, pircēji, pakalpojumu saņēmēji, nomnieki, aizdevumu saņēmēji) - par nesamaksāto vai aizdoto naudu vai citām lietām, kā arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos pārmaksātos nodokļus un nodevas.

38. Par kreditoru parādiem uzskata personas saistības pret citām personām - kreditoriem (piemēram, bankas, piegādātāji, pakalpojumu sniedzēji, darbinieki) - par nesamaksāto vai aizdoto naudu vai citām lietām, kā arī parādu valsts budžetam vai pašvaldību budžetiem par nodokļiem un nodevām.

39. Persona, kura izvēlējusies kārtot debitoru parādu uzskaites reģistru un kreditoru parādu uzskaites reģistru, attiecīgi par katru debitoru vai kreditoru parādu norāda šādu informāciju:

39.1. ieraksta kārtas numurs;

39.2. ieraksta datums;

39.3. attaisnojuma dokumenta nosaukums, numurs un datums;

39.4. attaisnojuma dokumenta autors vai darījuma partneris (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums);

39.5. saimnieciskā darījuma apraksts;

39.6. norēķinu atlikuma summa mēneša sākumā (atlikuma summa mēneša sākumā ir vienāda ar atlikuma summu iepriekšējā mēneša beigās);

39.7. mēnesī samaksātā parāda summa;

39.8. mēnesī izveidojusies parāda summa;

39.9. norēķinu atlikuma summa mēneša beigās;

39.10. cita informācija (pēc personas brīvas izvēles).

VI. Noslēguma jautājumi

40. Persona, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai kārto saimnie­ciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.338 "Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām" pielikumu, var turpināt šo žurnālu kārtot līdz 2007.pārskata (taksācijas) gada beigām.

41. Personas, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai par pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību uzskatīja attiecīgā pamatlīdzekļa tirgus vērtību tajā dienā, kad tas tika uzskaitīts, turpina uzskaitīt šo pamatlīdzekli šajā sākotnējā vērtībā un aprēķināt tā nolietojumu, attiecīgi piemērojot Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumus Nr.556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi", un saskaņā ar tiem aizpilda attiecīgas nolietojuma aprēķina veidlapas.

42. Žurnālā pēc stāvokļa uz 2014.gada 1.janvāri norādīto kasē un kredītiestādes (bankas) kontā esošo skaidras vai bezskaidras naudas atlikumu latos pārrēķina uz euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Kursu ieraksta žurnālā.

(MK 24.09.2013. noteikumu Nr.927 redakcijā)

43. Ja personai Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajā vienlaicīgas apgrozības periodā vai latu skaidras naudas nomaiņas periodā vai pēc šī perioda beigām ir ieņēmumi, izdevumi vai naudas atlikums latos, to žurnālā norāda, pārrēķinātu uz euro un centiem, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Kursu ieraksta žurnālā.

(MK 24.09.2013. noteikumu Nr.927 redakcijā)

44. Persona, kas kārto iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, līdz 2018. gada beigām var to turpināt kārtot līdzšinējā kārtībā, ja papildus nodrošina attiecīgo saimnieciskās darbības izdevumu uzskaiti (naudas izteiksmē euro) sadalījumā pa izdevumiem, kas saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir iekļaujami pilnā apmērā, un izdevumiem, kas saskaņā ar minēto likumu izdevumos iekļaujami ierobežotā apmērā.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 435 redakcijā)

45. Persona ir tiesīga izvēlēties šo noteikumu 28. punktā minētajam pamatlīdzeklim, kas iegādāts līdz 2017. gada 31. decembrim, atlikušo vērtību aprēķināt saskaņā ar likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) noteikto kārtību, ņemot vērā mēnešu skaitu līdz dienai, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 435 redakcijā)

46. Persona ir tiesīga izvēlēties šo noteikumu 29.¹ punktā minētajam pamatlīdzeklim, kas iegūts dāvinājumā līdz 2017. gada 31. decembrim, atlikušo vērtību aprēķināt saskaņā ar likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) noteikto kārtību, ņemot vērā mēnešu skaitu līdz dienai, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 435 redakcijā)

47. Persona, kura maina nodokļa maksātāja statusu no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju, statusa maiņas brīdī par pamatlīdzekļa turpmāko iegādes vērtību nolietojuma norakstīšanai iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām uzskata:

47.1. uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja statusā nodokļu vajadzībām uzskaitīto pamatlīdzekļu kategorijas vai pamatlīdzekļa atlikušo vērtību par pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 2017. gada 31. decembrim;

47.2. uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja statusā uzskaitīto pamatlīdzekļa atlikušo vērtību pamatlīdzeklim, kas iegādāts pēc 2017. gada 31. decembra.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 435 redakcijā)

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš