Darbības ar dokumentu

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir regulēt kārtību, kādā sniedzami pakalpojumi, ko paredz valsts sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk — bezdarba apdrošināšana), noteikt personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus, un šo personu pienākumus un atbildību.

2.pants. Bezdarba apdrošināšanas pakalpojumi

Saskaņā ar šo likumu tiek sniegti šādi bezdarba apdrošināšanas pakalpojumi:

1) bezdarbnieka pabalsts;

2) apbedīšanas pabalsts bezdarbnieka nāves gadījumā (turpmāk — apbedīšanas pabalsts);

3) (zaudējis spēku ar 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus).

3.pants. Tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem

(1) Tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu (turpmāk arī — bezdarbnieks), ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem, bet tiesības uz apbedīšanas pabalstu — šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

4.pants. Līdzekļi bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu un nodarbinātības pasākumu finansēšanai

(1) Šā likuma 2.pantā noteiktos bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus finansē no valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta (turpmāk — nodarbinātības speciālais budžets).

(2) Nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļus, bet ne vairāk kā 10 procentu apmērā no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktā nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra, izmanto arī Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto aktīvo nodarbinātības pasākumu finansēšanai, kā arī stipendijām un īres un transporta izdevumu kompensācijām bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un stipendijām neformālās izglītības ieguves laikā.

(3) Līdz 2006.gada 31.decembrim no nodarbinātības speciālā budžeta tiek finansēti arī Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktie bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2002. un 07.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2006.)

5.pants. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu

(1) Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk — iemaksas bezdarba gadījumam) ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

(2) Ja par bezdarbnieku pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic mazāk nekā deviņus mēnešus un ja tās ir veiktas vai bija jāveic arī par periodu pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā iemaksas bezdarba gadījumam par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas.

(3) Bezdarbniekam, par kuru pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai ir veiktas vai bija jāveic mazāk nekā deviņus mēnešus, ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja attiecīgajā periodā viņš ir piederējis pie vienas no šādām personu kategorijām:

1) pēc invaliditātes ir atguvis darbspējas;

2) ir kopis bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktajai personai bezdarbnieka pabalstu piešķir, ja tā bezdarbnieka statusa iegūšanai reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā viena mēneša laikā no dienas, kad atguvusi darbspējas, vai no dienas, kad personas kopjamais bērns invalīds ir sasniedzis 16 gadu vecumu vai miris, nesasniedzot 16 gadu vecumu.

(5) Ja par bezdarbnieku, kuram apdrošināšanas stāžs ir mazāks par vienu gadu, pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic vismaz deviņus mēnešus un ja tās ir veiktas vai bija jāveic arī par periodu pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, tad, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā apdrošināšanas stāžu par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2002. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006.)

6.pants. Apdrošināšanas stāžs, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu

(1) Apdrošināšanas stāžu, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, veido:

1) periodi, par kuriem veiktas iemaksas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

2) līdz 1991.gada 1.janvārim uzkrātie darba un darbam pielīdzinātie periodi, kurus nosaka saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1.punktu;

3) no 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim uzkrātie darba periodi, par kuriem veikti vai bija jāveic sociālā nodokļa maksājumi, vai darbam pielīdzinātie periodi, kurus nosaka saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 2.punktu;

4) periodi, par kuriem laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim veikti vai bija jāveic sociālā nodokļa maksājumi saskaņā ar likumu "Par sociālo nodokli".

(2) Apdrošināšanas stāžu nosaka:

1) šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajai personai — līdz bezdarbnieka statusa iegūšanas dienai;

2) šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajai personai — līdz pabalsta pieprasīšanas dienai;

3) šā likuma 5.panta piektajā daļā noteiktajai personai — līdz pabalsta pieprasīšanas dienai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006.)

7.pants. Bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšana

(1) Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas ir bijis darba ņēmējs, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk arī — apdrošināšanas iemaksu alga):

1) ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) — 50 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

2) ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz deviņpadsmit gadiem (ieskaitot) — 55 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

3) ar apdrošināšanas stāžu no divdesmit līdz divdesmit deviņiem gadiem (ieskaitot) — 60 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

4) ar apdrošināšanas stāžu virs trīsdesmit gadiem — 65 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

(2) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta, un šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem pabalstu nosaka 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra.

(3) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam par kādu iemaksu perioda daļu ir veicis pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, bet par pārējo daļu — valsts, piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka:

1) proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atkarībā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas — ja bezdarbnieks iemaksu perioda beigās piederējis pie šā panta pirmajā daļā noteiktās personu kategorijas;

2) 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra — ja bezdarbnieks iemaksu perioda beigās piederējis pie šā panta otrajā daļā noteiktās personu kategorijas.

(4) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam vienlaikus ir veicis gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, bezdarbnieka pabalstu piešķir 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra.

(5) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)

9.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa atkarībā no bezdarba ilguma

(1) Kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas.

(2) Ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, tas piešķirams, ņemot vērā iepriekšējo šajā periodā piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu. Ja par konkrēto personu šajā 12 mēnešu periodā ne mazāk kā deviņus mēnešus ir veiktas vai bija jāveic iemaksas bezdarba gadījumam, bezdarbnieka pabalsts piešķirams vispārējā kārtībā.

(3) Bezdarbnieka pabalstu izmaksā atkarībā no bezdarba ilguma:

1) pirmos trīs mēnešus — pilnā apmērā;

2) nākamos trīs mēnešus — 75 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra;

3) pēdējos trīs mēnešus — 50 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 24.10.2002. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006.)

10.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas apturēšana un pārtraukšana

(1) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks:

1) noslēdz darba līgumu par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu vai noslēdz darba līgumu dalībai citos Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;

2) iegūst darba ņēmēja statusu saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" uz laiku līdz diviem mēnešiem (ieskaitot).

(2) Laiku, kad bezdarbnieka pabalsta izmaksa apturēta, neieskaita šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētajā periodā.

(3) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona zaudē bezdarbnieka statusu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2002. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006.)

(Zaudējusi spēku ar 01.01.2002. Sk. pārejas noteikumus.)

12.pants. Apbedīšanas pabalsts

(1) Bezdarbnieka nāves gadījumā tiesības uz apbedīšanas pabalstu ir bezdarbnieka ģimenes locekļiem vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, ja mirušais bezdarbnieks ir bijis bezdarbnieka pabalsta saņēmējs vai arī par viņu pēdējo 36 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam bija veiktas ne mazāk kā 12 mēnešus.

(2) Apbedīšanas pabalstu piešķir bezdarbnieka nāves dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā.

(3) Ja bezdarbnieka nāves gadījumā ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu saskaņā ar šā likuma un citu likumu normām, piešķir un izmaksā apmērā lielāko pabalstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

14.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa par pagājušo laiku

Piešķirtās un aprēķinātās bezdarbnieka pabalsta summas, kuras bezdarbnieks nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par 12 mēnešiem pirms nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.

15.pants. Sakarā ar bezdarbnieka nāvi nesaņemtā bezdarbnieka pabalsta izmaksa

Piešķirtās bezdarbnieka pabalsta summas, kuras nav izmaksātas, bezdarbnieka nāves gadījumā ir tiesības saņemt viņa laulātajam un pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja pieprasījums iesniegts 12 mēnešu laikā no bezdarbnieka nāves dienas.

17.pants. Bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģen­tūras amatpersonas lēmumu par bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu persona var apstrīdēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(2) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006.)

1. Šā likuma 4.panta otrā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

2. Līdz 2001.gada 31.decembrim no nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem tiek finansēti arī šādi likumā "Par nodarbinātību" noteiktie bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumi:

1) darba meklētāju klubu darbība;

2) profesionālās orientācijas un konsultēšanas pasākumi;

3) profesionālās apmācības un pārkvalificēšanās pasākumi.

3. Šā likuma 2.panta 3.apakšpunkts, III nodaļa un 17.panta otrā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 22.nr.; 1997, 3., 13.nr.).

5. Personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par bezdarba periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc šā likuma stāšanās spēkā, pabalstu izmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā pabalsta piešķiršanas dienā.

6. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)

7. Grozījumi šā likuma 4.panta otrajā daļā attiecībā uz nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izmantošanu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām stipendijām neformālās izglītības ieguves laikā stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

(07.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2006.)