Darbības ar dokumentu
Skatīt 1999. gada 25. novembra likumu: Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam.
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Likuma mērķis
Šis likums nosaka obligātās sociālās apdrošināšanas bezdarba gadījumam (turpmāk — apdrošināšana) finansiālo un organizatorisko struktūru, apdrošināšanas līdzekļu veidošanas kārtību, apdrošināto personu loku, to tiesības, pienākumus un atbildību par šā likuma pārkāpumiem.
2. pants. Apdrošināšanai pakļautās personas
Apdrošināšanai ir pakļautas:
1) personas, kuras ir darba vai valsts civildienesta attiecībās (turpmāk — darbinieks) ar darba devējiem vai valsts civiliestādēm (turpmāk — darba devējs);
2) personas, kuras ir valsts apgādībā, arī aktīvā valsts dienesta dienestnieki dienesta laikā;
3) mātes vai citas personas, kuras audzina bērnu, — bērna kopšanas laikā, līdz bērns sasniedzis pusotra gada vecumu;
4) personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
5) mācekļi, kuri apgūst amatu individuālajos (ģimenes) uzņēmumos un ir reģistrēti Latvijas Amatniecības kamerā, — amata apguves laikā.
(27.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
3. pants. Apdrošināšanai nepakļautās personas
(1) Apdrošināšanai nav pakļauti:
1) darbinieki, kuriem ir tiesības uz vecuma vai izdienas pensiju vai kuriem ir piešķirta invaliditātes pensija;
2) personas, kas ir nodarbinātas steidzamu, īslaicīgu, vienreizēju darbu izpildīšanā, par kuriem norēķins tiek izdarīts tūlīt pēc darba izpildīšanas, ja viena persona šādā darbā ir nodarbināta ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā;
3) personas, kuras ir jaunākas par 15 gadiem;
4) pašnodarbinātās personas.
(2) Ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuri Latvijas Republikā ir darba attiecībās ar Latvijas darba devēju, ir pakļauti apdrošināšanai tādā pašā kārtībā kā Latvijas pilsoņi, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav paredzēts citādi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
8. pants. Nodarbinātības fonda padome
(Izslēgts ar 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
9. pants. Apdrošināšanas līdzekļi un to administrēšana
(1) Apdrošināšanas līdzekļus veido:
1) fizisko un juridisko personu un valsts budžeta obligātās iemaksas;
2) valsts budžeta un pašvaldību budžetu iedalītie līdzekļi;
3) fizisko un juridisko personu ziedojumi;
4) ārvalstu speciālo fondu iemaksas, citu fizisko un juridisko personu iemaksas un ziedojumi;
5) iemaksas no valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem;
6) soda naudas par šā likuma un likuma “Par nodarbinātību” neievērošanu.
(2) Apdrošināšanas līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts sociālās apdrošināšanas fonda atsevišķā kontā “Nodarbinātības fonds” (turpmāk — Nodarbinātības fonds).
(3) Apdrošināšanas līdzekļu administrēšanu veic Valsts sociālās apdrošināšanas fonds.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
10. pants. Apdrošināšanas iemaksu veicēji
Apdrošināšanas iemaksas (turpmāk — iemaksas) veic:
1) darba devēji par personām, kuras ar viņiem ir darba vai civildienesta attiecībās un kuras ir pakļautas apdrošināšanai;
2) personas, kuras saskaņā ar šā likuma 2.panta 1.punktu ir pakļautas apdrošināšanai;
3) valsts par šā likuma 2.panta 2.— 5.punktā minētajām personām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
11. pants. Iemaksu apmēri un to apstiprināšana
(1) Iemaksu kopējo apmēru, kā arī iemaksu tarifus atsevišķiem iemaksu veicējiem nākamajam gadam nosaka Ministru kabinets.
(2) Darba devējs un darbinieks veic iemaksas atbilstoši tarifam vienādās daļās.
(3) Iemaksas tiek izdarītas no darba ienākuma, kurš saskaņā ar likumu “Par sociālo nodokliī ir sociālā nodokļa objekts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997. Trešā daļa stājas spēkā 01.01.1998. Sk. pārejas noteikumu 5.punktu)
12. pants. Iemaksu veikšana
(1) Darba devēji un darbinieki ar darba devēja starpniecību iemaksas veic reizi mēnesī kārtībā, kāda ir noteikta likumā “Par sociālo nodokli”.
(2) Valsts kā iemaksu veicēja iemaksas par iepriekšējo mēnesi veic līdz nākamā mēneša desmitajam datumam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
13. pants. Apdrošināšanas līdzekļu izlietošana
(1) Apdrošināšanas līdzekļus izlieto pabalstu un stipendiju izmaksāšanai bezdarbniekiem un aktīvās nodarbinātības politikas pasākumu, izņemot algotos pagaidu sabiedriskos darbus, organizēšanai un realizācijai un ar to saistīto izdevumu apmaksai, kā arī apdrošināšanas rezerves fonda veidošanai.
(2) Neizlietotie Nodarbinātības fonda līdzekļi tiek uzkrāti nākamajām apdrošināšanas atlīdzības izmaksām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
14. pants. Iemaksu iekasēšana un izmaksu veikšana
(1) Iemaksas iekasē Valsts sociālās apdrošināšanas fonds, un tās ieskaita Nodarbinātības fondā.
(2) Saskaņā ar šo likumu un likumu “Par nodarbinātību” bezdarbnieka pabalstu piešķir un izmaksā no Nodarbinātības fonda līdzekļiem Valsts sociālās apdrošināšanas fonda rajonu vai pilsētu sociālās apdrošināšanas pārvaldes, sākot ar dienu, kad bezdarbnieks iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus.
(3) Profesionālās apmācības laikā bezdarbnieka stipendiju Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā izmaksā attiecīgā mācību iestāde.
(4) Aktīvās nodarbinātības politikas pasākumus saskaņā ar apstiprinātajām programmām Valsts sociālās apdrošināšanas fonds ar Nodarbinātības valsts dienesta starpniecību finansē no Nodarbinātības fonda līdzekļiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
15. pants. Rezerves fonds
(1) Rezerves fonda mērķis ir nodrošināt šajā likumā paredzēto apdrošināšanas atlīdzību gadījumos, kad bezdarba līmenis pārsniedz prognozēto.
(2) Rezerves fondā ieskaita vienu ceturtdaļu no iepriekšējā gadā bezdarbnieka pabalstiem izlietoto līdzekļu apmēra.
(3) Ja gada laikā netiek veiktas izmaksas no rezerves fonda līdzekļiem vai ja šie līdzekļi tiek izmantoti daļēji, neizmantotie līdzekļi izmantojami nākamajā gadā šajā likumā paredzēto apdrošināšanas atlīdzību izmaksām.
16. pants. Nodarbinātības fonda garants
Ja Nodarbinātības fondā trūkst līdzekļu šajā likumā paredzētajām izmaksām, tie ir iedalāmi no valsts budžeta.
17. pants. Apdrošināšanas atlīdzība
(1) Apdrošināšana apdrošinātajai personai garantē šajā pantā minēto pabalstu un stipendiju saņemšanu, kā arī bezmaksas profesionālo konsultāciju.
(2) Ja iemaksu veicēji Latvijas Republikā pēdējo 12 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas ir izdarījuši iemaksas ne mazāk kā deviņus mēnešus, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam:
1) no 1 līdz 5 gadiem — 50 procentus no pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas;
2) no 5 līdz 15 gadiem — 55 procentus no pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas;
3) no 15 līdz 25 gadiem — 60 procentus no pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas;
4) virs 25 gadiem — 65 procentus no pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas.
(3) Šā panta otrajā daļā minēto bezdarbnieka pabalstu izmaksā atkarībā no bezdarba ilguma:
1) pirmos trīs mēnešus — pilnā apmērā;
2) no trim līdz sešiem mēnešiem — 80 procentus no noteiktā bezdarbnieka pabalsta;
3) no sešiem līdz deviņiem mēnešiem — 60 procentus no noteiktā bezdarbnieka pabalsta.
(4) Bezdarbniekiem, par kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā iemaksas ir veikusi valsts (ne mazāk kā deviņus mēnešus), bezdarbnieka pabalstu izmaksā 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas, ja minētajā laikposmā viņi piederējuši pie vienas no šādām kategorijām:
1) mātes un citas personas, kuras audzina bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem un trim mēnešiem;
2) personas, kuras vairs nav valsts apgādībā, arī dienestnieki, kuri pēc aktīvā valsts dienesta atvaļināti rezervē;
3) personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām;
4) mācekļi, kuri apguvuši amatu individuālajos (ģimenes) uzņēmumos un bija reģistrēti Latvijas Amatniecības kamerā.
(5) Bezdarbniekiem, par kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā iemaksas nav veiktas, bezdarbnieka pabalstu izmaksā 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas, ja viņi pieder pie vienas no šādām kategorijām:
1) personas, kuras pēc invaliditātes ir atguvušas darbspējas;
2) personas, kuras ir kopušas bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam.
(6) Stipendiju bezdarbnieka profesionālās apmācības un pārkvalificēšanās laikā izmaksā 50 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas, sākot ar pirmo apmācības vai pārkvalificēšanās dienu, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus 12 mēnešu laikā.
(7) Kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir deviņi mēneši 12 mēnešu laikā no pabalsta piešķiršanas dienas.
(8) Bezdarbnieka pabalsts nevar būt lielāks par piecām valsts noteiktajām minimālajām mēnešalgām (amatalgām).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
18. pants. Apdrošinātās personas tiesības un pienākumi
Apdrošinātās personas tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums “Par nodarbinātību”.
19. pants. Atbildība par iemaksu veikšanu
(1) Par to summu slēpšanu, no kurām veicamas iemaksas, no maksātāja tiek piedzīts iemaksu parāds un soda nauda iemaksu parāda apmērā, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā — iemaksu parāds un soda nauda iemaksu parāda divkāršā apmērā.
(2) Par nokavētām iemaksām tiek piedzīts iemaksu parāds un iekasēta nokavējuma nauda — 0,1 procents no iemaksu summas par katru kavējuma dienu.
20. pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu
No personas, kura sniegusi nepatiesas ziņas bezdarbnieka statusa iegūšanai un uz to pamata nelikumīgi saņem bezdarbnieka pabalstu (stipendiju), nelikumīgi saņemtās summas piedzen tiesas ceļā un pārskaita Nodarbinātības fondam.
1. Bezdarbnieki, kuri tiesības uz bezdarbnieka pabalstu vai bezdarbnieka stipendiju ieguvuši pirms šā likuma stāšanās spēkā, to turpina saņemt atbilstoši likuma “Par nodarbinātību” normām.
2. Bezdarbnieki, kuri tiesības uz bezdarbnieka pabalstu vai bezdarbnieka stipendiju iegūst piecu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā, to saņem atbilstoši likuma “Par nodarbinātību” normām.
3. Mātes vai citas personas, kurām bērni šā likuma spēkā stāšanās dienā ir sasnieguši vecumu no diviem gadiem un trim mēnešiem līdz trim gadiem un sešiem mēnešiem un kuras griežas Nodarbinātības valsts dienestā līdz 1997.gada 1.jūnijam, bezdarbnieka pabalstu saņem 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas) sešus mēnešus no pabalsta piešķiršanas dienas.
(27.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
4. Apdrošināšanas stāžs, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, nosakāms saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.
(27.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
5. Šā likuma 11.panta trešā daļa stājas spēkā līdz ar likuma par valsts sociālo apdrošināšanu stāšanos spēkā.
(27.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
6. Personām, kuras saskaņā ar šā likuma 2.panta 1.punktu ir pakļautas apdrošināšanai, sociālais nodoklis par 1996.gadu uzskatāms par sociālās apdrošināšanas iemaksu.
(29.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.1997.)
7. Bezdarbnieki, kuri pieder pie 17.panta ceturtajā daļā noteiktajām kategorijām, par kuriem apdrošināšanas iemaksas piecus mēnešus līdz 1997.gada 1.jūnijam ir veikusi valsts un kuri griežas Nodarbinātības valsts dienestā laikā no 1997.gada 1.jūnija līdz 1997.gada 1.oktobrim, bezdarbnieka pabalstu saņem 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas) deviņus mēnešus no pabalsta piešķiršanas dienas.
(29.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.1997.)
Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 5.oktobrī.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.10.1996. likumu, kas stājas spēkā 06.11.1996.)
Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs
 |
 |
 |
 |