Darbības ar dokumentu

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apsaimniekotājs — ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersants, kas ir dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību;

2) (izslēgts ar 09.07.2020. likumu);

3) dabas resursi — dabas daļas, arī augsne, grunts, zemes dzīles, gaiss, ūdeņi, bioloģiskā daudzveidība;

4) dabas resursu ieguve— dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides, arī parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšana;

5) dabas resursu lietošana — dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē;

6) limits — atļaujā vai licencē noteiktais maksimālais pieļaujamais dabas resursu ieguves, lietošanas vai emitējamā piesārņojuma (arī apglabājamo atkritumu) daudzums, kas izteikts attiecīgās daudzuma mērvienībās;

7) saimnieciskā darbība — dabas resursu realizācija, preču ražošana, darbu izpilde, pakalpojumu sniegšana un cita veida darbība, ko veic par atlīdzību;

8) videi kaitīgas preces — preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību;

9) bioplastmasa - bioloģiski noārdāma plastmasa (biopolimērs), kuras sastāvdaļas pilnībā vai gandrīz pilnībā iegūtas no atjaunojamām izejvielām;

10) (izslēgts no 01.07.2018. ar 26.04.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 27. punktu);

11) plastmasa — polimērs Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra regulas (EK) Nr. 1907/2006 3.panta 5.punkta nozīmē, kam var būt pievienotas piedevas vai citas vielas un kas spēj funkcionēt kā iepakojuma, tai skaitā iepirkumu maisiņu, un kā vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu galvenā strukturālā sastāvdaļa;

12) (izslēgts ar 09.07.2020. likumu);

13) (izslēgts ar 09.07.2020. likumu);

14) preces ražotājs — persona, kas maksā dabas resursu nodokli par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, videi kaitīgām precēm un transportlīdzekļiem atbilstoši šā likuma 3. pantam;

15) ražotāja paplašinātās atbildības sistēma — pasākumu kopums, kuru īstenojot preces ražotājam ir finansiāla atbildība vai finansiāla un organizatoriska atbildība par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu;

16) tekstilizstrādājums — mājsaimniecības tekstilizstrādājums, apģērbs, apģērba gabala un piederumu tekstilizstrādājums, apavi, kā arī apģērba gabals un piederums, kura galvenā sastāvdaļa nav tekstilmateriāls.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 09.07.2020. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024. 16. punkts stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu)

2.pants. Dabas resursu nodokļa mērķis

Dabas resursu nodokļa (turpmāk — nodoklis) mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.

(Nodaļas nosaukums 09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2020.)

5.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par dabas resursu lietošanu

Nodokli nemaksā par:

1) fona piesārņojumu, ja nodokļa maksātājs attiecīgo piesārņojuma līmeni ir pierādījis ar monitoringa datiem, kurš veikts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) ūdeņu lietošanu (caurplūdi) zivsaimniecības objektos, zivju audzētavās un dīķsaimniecībās;

3) termālo un tehnisko ūdeņu izmantošanu, kas pēc izmantošanas iesūknēti atpakaļ ūdeņu ieguves horizontā, nemainot ūdeņu ķīmisko sastāvu (izņemot atsāļošanu);

4) balasta smilšu novietošanu vietējās pašvaldības noteiktajās vietās;

5) piesārņojuma ievadīšanu augsnes vai grunts filtrācijas slānī (absorbentā), ja attīrīšanas iekārtas projektā tā paredzēta kā piesārņojuma attīrīšanas metode;

6) avārijas noplūdes dēļ nelikumīgi vidē nonākušā tā piesārņojuma apjomu, kuru atbildīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Valsts vides dienesta noteiktajiem termiņiem un prasībām;

7) gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanas procesā atsūknētajiem ūdeņiem, ja to atsūknēšana saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi;

8) ražošanas vajadzībām izlietotajiem ūdeņiem, ja tie pēc attīrīšanas izmantoti atkārtoti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

6.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par radioaktīvo vielu izmantošanu

(1) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā valsts iestādes, kuras atbilstoši savām funkcijām nodrošina:

1) radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

2) metroloģiju;

3) gatavību radiācijas avārijām;

4) radiometrisko kontroli uz valsts robežas;

5) kriminālprocesuālo darbību veikšanu.

(2) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā ārstniecības iestādes, kurām šīs vielas nepieciešamas onkoloģisko, kardioloģisko un kardioķirurģisko slimību ārstēšanā un diagnostikā, mātes un bērna veselības aprūpes nodrošināšanā, nieru transplantācijā un ar HIV inficēto pacientu aprūpes nodrošināšanā atbilstoši valsts programmām, kā arī tad, ja radioaktīvās vielas tiek izmantotas citu slimību ārstēšanā un diagnostikā.

(3) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā radioaktīvo atkritumu apglabāšanas un pārvaldības komercsabiedrības.

(4) Persona, kura izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja pirkuma līgumā ir ietvertas garantijas izlietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij.

(5) Persona, kura izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja šīs radioaktīvās vielas izmanto demonstrēšanai izstādēs, gadatirgos vai līdzīgos pasākumos un tās ievestas Latvijā uz laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas.

6.¹ pants. Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošana

(1) Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu atbilstoši šim pantam un šā likuma 7., 8., 9., 9.¹ pantam un II¹ nodaļai neatkarīgi no izmantotās tirdzniecības metodes, kā arī neatkarīgi no noslēgtā distances līguma piemēro:

1) transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa;

2) iepakojumam, izņemot depozīta iepakojumu, vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, izņemot vienreiz lietojamas plastmasu saturošas glāzes un to vāciņus;

3) videi kaitīgām precēm;

4) tekstilizstrādājumiem.

(2) Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu depozīta iepakojumam piemēro atbilstoši šā likuma 8.¹ pantam, Iepakojuma likumam un normatīvajiem aktiem par depozīta sistēmas darbību.

(3) Valsts un pašvaldību institūciju kompetence ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanā ir šāda:

1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ietver uzdevumus un pasākumus ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas pilnveidošanai;

2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde publicē savā tīmekļvietnē informāciju par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu, apsaimniekotāju sarakstu un informāciju par apsaimniekotāju attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomiem;

3) pašvaldība, organizējot un plānojot atkritumu dalītu vākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, sadarbojas ar apsaimniekotājiem.

(4) Apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt savu vai līgumpartneru Latvijas Republikas teritorijā tirgū laisto preču un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu, ieskaitot attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus;

2) nodrošināt, ka tā līgumpartnera maksājumi, kas sedz šā panta sestajā daļā minētās izmaksas, ir pēc iespējas diferencēti attiecībā uz konkrētām precēm vai līdzīgu preču grupām un preču iepakojumu, ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas veidu prioritāro secību un pēc iespējas īstenojot vienmērīgu iekšējā tirgus darbību;

3) ievērot savā darbībā un lēmumu pieņemšanā caurredzamības principu, tai skaitā pamatot ar ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu saistītās izmaksas;

4) nodrošināt ikgadēju neatkarīgu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas auditu, kura ietvaros novērtē:

a) sistēmas finansiālo pārvaldību atbilstoši šā panta sestās daļas prasībām,

b) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei iesniegto datu kvalitāti;

5) informēt atkritumu radītāju un valdītāju par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem, preču un iepakojuma atkārtotas izmantošanas iespējām, preču atkritumu un izlietotā iepakojuma dalītās savākšanas vietām un vietām, kur atkritumus un izlietoto iepakojumu sagatavo atkārtotai izmantošanai, par piesārņošanas novēršanu, kā arī organizēt pasākumus, kas veicina atkritumu radītāju un valdītāju iesaistīšanos dalītās atkritumu savākšanas sistēmā;

6) publicēt savā tīmekļvietnē informāciju par:

a) dibinātājiem, biedriem, dalībniekiem vai akcionāriem,

b) to nodokļa maksātāju skaitu, kuri ir noslēguši līgumus par piedalīšanos ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā,

c) līgumpartneru maksu par piedalīšanos ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, norādot maksu euro par tirgū laisto preču un iepakojuma svara vienību,

d) to komersantu atlases procedūru, ar kuriem noslēgti līgumi par attiecīgā veida atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, reģenerāciju vai pārstrādi;

7) nodrošināt, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir atvērta visiem preces ražotājiem un tās piemērošanas nosacījumi ir vienlīdzīgi, nediskriminējoši un nerada nesamērīgu administratīvu slogu, tai skaitā mazajiem un vidējiem komersantiem.

(5) Apsaimniekotājs informē sabiedrību atbilstoši šā panta trešās daļas 2. punktam un ceturtās daļas 6. punktam, izņemot gadījumus, kad attiecīgā informācija ir komercnoslēpums atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likumam.

(6) Preces ražotājs, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību, sedz šādas izmaksas par precēm un iepakojumu, ko laiž tirgū Latvijas Republikas teritorijā:

1) izmaksas par attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot šo atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus, atskaitot ieņēmumu daļu, kuru tas tieši vai pastarpināti gūst no atkārtotas izmantošanas un nošķiroto reģenerējamo sadzīves atkritumu tirdzniecības;

2) izmaksas par informācijas sniegšanu atkritumu radītājam un valdītājam saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 5. punktu;

3) izmaksas par šā likuma 7. panta otrās daļas 2. un 5. punktā, 8. panta otrās daļas 4. un 5. punktā vai 9. panta otrās daļas 4. un 5. punktā minētā pārskata sagatavošanu un iesniegšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei.

(7) Gadījumā, kad citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts persona laiž tirgū Latvijas Republikas teritorijā šā panta pirmajā daļā noteikto preci vai preci iepakojumā, tā var piedalīties ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, ja minētā persona ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs vai ir rakstveidā pilnvarojusi personu, kas veic komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā, pārņemt minētās personas saistības Latvijas Republikas teritorijā attiecībā uz šajā pantā noteikto ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībnieka pienākumu izpildi. Citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts persona informē apsaimniekotāju par pilnvaroto personu, kura ir pārņēmusi minētās personas saistības Latvijas Republikas teritorijā attiecībā uz šajā pantā noteikto ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībnieka pienākumu izpildi.

(8) Persona nevar pretendēt uz tiesībām kļūt par apsaimniekotāju, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde konstatē pretendenta neatbilstību. Pretendenta atbilstības kritērijus, to izvērtēšanas kārtību un kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde informē personu, kura pretendē uz tiesībām kļūt par apsaimniekotāju, par atteikumu izskatīt iesniegtos dokumentus un slēgt apsaimniekošanas līgumu, nosaka Ministru kabinets.

(09.07.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024. Grozījumi pirmajā daļā stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu)

8.¹ pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu

(1) Nodokļa maksātājs, kas realizē normatīvajos aktos par iepakojuma apsaimniekošanu noteiktos dzērienus depozīta iepakojumā, nodokli par šo iepakojumu nemaksā, ja ir noslēdzis ar depozīta sistēmas operatoru līgumu par dalību depozīta sistēmā (ja depozīta sistēmas operators ir noslēdzis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu).

(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde par noslēgto līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu ar depozīta sistēmas operatoru un par nodokļu maksātājiem, kam piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu, līdz ceturksnim sekojošā mēneša 20. datumam informē Valsts ieņēmumu dienestu.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde reizi ceturksnī sniedz Valsts ieņēmumu dienestam aktuālu informāciju par nodokļu maksātājiem, kam piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu.

(4) Nodokļa maksātājs, kas realizē normatīvajos aktos par iepakojuma apsaimniekošanu noteiktos dzērienus depozīta iepakojumā un kam ir pienākums piedalīties depozīta sistēmā, bet kas nav noslēdzis ar depozīta sistēmas operatoru līgumu par dalību depozīta sistēmā un nepiedalās depozīta sistēmā, maksā nodokli par depozīta iepakojumu četrkāršā apmērā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam nodokļa maksātājam nepiemēro atbrīvojumu no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu atbilstoši šā likuma 8. pantam.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētais nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto atbrīvojumu, ja šā panta pirmajā daļā minētais līgums par dalību depozīta sistēmā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar nākamo dienu pēc līguma izbeigšanas.

(7) Nodokļa maksātājam, kas realizē normatīvajos aktos par depozīta sistēmas piemērošanu noteiktos dzērienus depozīta iepakojumā, atbrīvojums no nodokļa samaksas stājas spēkā ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc līguma noslēgšanas ar depozīta sistēmas operatoru par dalību depozīta sistēmā.

(8) Depozīta sistēmas operators, kas ir noslēdzis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu, šīs ministrijas padotībā esošai iestādei iesniedz pārskatu normatīvajos aktos par depozīta sistēmas piemērošanu noteiktajā kārtībā.

(30.04.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

9.¹ pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par tekstilizstrādājumiem

(1) Nodokli par tekstilizstrādājumiem nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina tekstilizstrādājumu dalītu savākšanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām normām, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

1) ir izveidojis un piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk — tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēma), iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi līgumu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līgums);

2) ir noslēdzis ar tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līgumu).

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotājs vai nodokļa maksātājs iesniedz dokumentus, kas apliecina tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) prasības attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidi un piemērošanu, prasības nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, kā arī prasības tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotājam, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par tekstilizstrādājumiem;

3) kārtību, kādā nodokļa maksātājs un tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotājs iesniedz pusgada pārskatu un auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata veidu un tajā iekļaujamo informāciju;

4) kārtību un apjomu, kādā tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros notiek tekstilizstrādājumu atkritumu dalīta savākšana un sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai;

5) tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus;

6) kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde pieņem lēmumu par atbrīvojumu no nodokļa samaksas par tekstilizstrādājumiem un izskata pusgada pārskatu un auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli;

7) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz šā panta pirmajā daļā minēto līgumu, līguma grozīšanas nosacījumus, kā arī gadījumus un kārtību, kādā vienpusēji atkāpjas no šā panta pirmajā daļā minētā līguma.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī pēc tam, kad tā ir pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam rakstveidā informē par to Valsts ieņēmumu dienestu un sniedz tam nepieciešamās ziņas.

(4) Ja tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līgumu ar normatīvajos aktos noteiktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi noslēdz apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas, norādot Valsts vides dienesta tā lēmuma datumu un numuru, kurš pieņemts par tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu, kā arī paziņojot, uz kādu laikposmu atbrīvojums piešķirts.

(5) Ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts tādēļ, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu.

(6) Ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts tādēļ, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei pusgada pārskatu vai auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli, nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu.

(7) Ja šā panta piektajā un sestajā daļā minētais lēmums par vienpusēju atkāpšanos no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgi un neizpilda līgumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības vai mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei pusgada pārskatu vai auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli, tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tas neaptur lēmuma darbību.

(8) Izbeidzot šajā pantā noteikto tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līgumu, četru mēnešu laikā pēc šā līguma izbeigšanas dienas:

1) nodokļa maksātājs, kas izveidoja un piemēroja tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksāja nodokli, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei, ar kuru bija noslēgts tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līgums, pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par laikposmu no kalendāra gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts;

2) apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksāja nodokli par tekstilizstrādājumiem, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei, ar kuru bija noslēgts tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līgums, auditētu pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par laikposmu no kalendāra gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024. Pants stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu)

10.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par oglekļa dioksīda emisiju

(1) Nodokli par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju nemaksā stacionāras tehnoloģiskās iekārtas operatori un gaisa kuģu operatori, kuri ir iekļauti Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un izpilda likuma "Par piesārņojumu" prasības par emisijas kvotu nodošanu.

(2) Nodokli nemaksā par oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētajās stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās (arī tādās, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. un 23.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

11.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu

Nodokli par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu nemaksā komersants, kas atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām ozona slāni noārdošu vielu izmanto citu ķīmisku vielu ražošanai, ja ķīmiskajā pārveides procesā ozona slāni noārdoša viela pilnībā maina savu ķīmisko sastāvu.

(Nodaļa 26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

11.² pants. Finanšu nodrošinājuma izmaksas gadījuma iestāšanās

(1) Izbeidzot apsaimniekošanas līgumu šā likuma 7., 8., 9. vai 9.¹ pantā minētajā gadījumā konkrētiem atkritumu veidiem vai izbeidzot līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu, kā arī ja apsaimniekotājs vai depozīta sistēmas operators nav nodrošinājis normatīvajos aktos noteiktos pieņemšanas, savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un nodošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes vai reģenerācijas apjomus, bet apsaimniekošanas līguma vai līguma par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu darbība netiek izbeigta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde:

1) lemj par pienākumu maksāt nodokli un par šo lēmumu rakstveidā:

a) paziņo apsaimniekotājam vai depozīta sistēmas operatoram, norādot kopējo aprēķināto nodokļa summu, finanšu nodrošinājuma summu, maksājuma samaksas termiņu un valsts budžeta kontu, kurā ieskaitāms maksājums, kā arī to aprēķināto nodokļa maksājuma daļu, kuru nesedz finanšu nodrošinājums,

b) paziņo finanšu nodrošinājuma sniedzējam,

c) informē apsaimniekotāja līgumpartnerus un Valsts ieņēmumu dienestu;

2) lemj par finanšu nodrošinājuma izmaksas gadījuma iestāšanos, ja nodokļa maksātājs nav veicis aprēķināto nodokļa maksājumu šā likuma 27. panta 4.¹ daļā noteiktajā termiņā, un par šo lēmumu rakstveidā paziņo:

a) finanšu nodrošinājuma sniedzējam, norādot finanšu nodrošinājuma summu, maksājuma samaksas termiņu — viens mēnesis no lēmuma paziņošanas dienas — un valsts budžeta kontu, kurā ieskaitāms finanšu nodrošinājums,

b) nodokļa maksātājam.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei ir tiesības pieprasīt, lai finanšu nodrošinājuma sniedzējs, kura izsniegtā finanšu nodrošinājuma darbības termiņš sakrīt ar periodu, par kuru aprēķināts nodoklis, vai vairāki finanšu nodrošinājuma sniedzēji, ja periodā, par kuru aprēķināts, bet nav samaksāts nodoklis, ir bijuši spēkā vairāki finanšu nodrošinājumi — proporcionāli to darbības termiņam, izmaksā finanšu nodrošinājuma summu līdz finanšu nodrošinājuma termiņa beigām. Izmaksājamo finanšu nodrošinājuma summu pārskaita uz lēmumā norādīto valsts budžeta kontu, norādot maksājuma identifikatoru.

(4) Ja nodoklis nav samaksāts šā likuma 27. panta 4.¹ daļā noteiktajā termiņā un pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošas iestādes pieprasījuma maksājumu nav veicis arī finanšu nodrošinājuma sniedzējs:

1) Valsts ieņēmumu dienests pēc attiecīgās informācijas saņemšanas no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošas iestādes lēmumā norādīto nodokļa summu, par kuru sniegts finanšu nodrošinājums, piedzen no nodrošinājuma sniedzēja bezstrīda kārtībā;

2) ja finanšu nodrošinājums nesedz aprēķināto nodokli pilnā apmērā, Valsts ieņēmumu dienests pēc attiecīgās informācijas saņemšanas no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošas iestādes lēmumā norādītās summas nesamaksāto daļu un par maksājuma samaksas termiņa kavējumu aprēķināto nokavējuma naudu piedzen no šā likuma 3. panta 1.¹ un 1.² daļā minētā nodokļa maksātāja bezstrīda kārtībā.

(26.04.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024. Grozījumi pirmās daļas ievaddaļā stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu)

11.³ pants. Finanšu nodrošinājuma darbības laiks

(1) Apsaimniekotājam un depozīta sistēmas operatoram finanšu nodrošinājumu nepieciešams uzturēt spēkā pilnā apmērā visu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi noslēgtā līguma par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu vai apsaimniekošanas līguma darbības laiku un vienu gadu pēc minēto līgumu darbības izbeigšanas.

(2) Ja finanšu nodrošinājuma termiņš ir beidzies un apsaimniekotājs vai depozīta sistēmas operators nav finanšu nodrošinājumu atjaunojis un iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei, tā aptur atbrīvojuma no nodokļa samaksas piemērošanu, sākot ar nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu.

(3) Pēc finanšu nodrošinājuma izmaksas gadījuma iestāšanās apsaimniekotājam un depozīta sistēmas operatoram finanšu nodrošinājumu nepieciešams atjaunot pilnā apmērā. Ja apsaimniekotājs vai depozīta sistēmas operators divu mēnešu laikā pēc finanšu nodrošinājuma izmaksas gadījuma iestāšanās nav finanšu nodrošinājumu atjaunojis un iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei, tā aptur atbrīvojuma no nodokļa samaksas piemērošanu, sākot ar sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu.

(4) Ja apsaimniekotājam vai depozīta sistēmas operatoram ir apturēta atbrīvojuma no nodokļa samaksas piemērošana, atbrīvojumu no jauna sāk piemērot pēc finanšu nodrošinājuma atjaunošanas un iesniegšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei, sākot ar nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu.

(26.04.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2020.)

13.pants. Vispārīgās prasības nodokļa aprēķināšanai par dabas resursu ieguvi un lietošanu

(1) Nodokli aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm par katru iegūto vai izmantoto dabas resursu vai vidē emitētā piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves apjomu, kā arī par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes apjomu un vides piesārņojuma veidu un apjomu.

(2) Faktiski iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu vai emitētā piesārņojuma apjomu nodokļa maksātājs pierāda atbilstoši normatīvajos aktos, attiecīgajā atļaujā vai licencē noteiktajām metodēm, akreditētu laboratoriju veiktajām analīzēm vai standartizētiem aprēķiniem.

(3) Nodokļa maksātājs nodrošina iegūto un izmantoto dabas resursu un piesārņojuma apjoma uzskaiti.

(4) Nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu limitos noteiktajos apjomos aprēķina saskaņā ar šā likuma pielikumos noteiktajām likmēm.

(5) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā dabas resursus ieguvis vai lietojis mazāk par noteikto limitu, bet nevar pierādīt faktisko apjomu, nodokli maksā par limitam atbilstošu dabas resursu ieguves vai piesārņojuma veidu un apjomu.

(6) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā nav ieguvis dabas resursus, to norāda pārskatā par aprēķināto dabas resursu nodokli.

(7) Nodokli aprēķina un maksā par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā vai zemes dzīļu izmantošanas licencē iekļautajiem derīgajiem izrakteņiem un par derīgo izrakteņu ieguves procesā iegūtajiem blakusproduktiem, kuru ieguve nav iekļauta bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā vai zemes dzīļu izmantošanas licencē, bet par kuriem nodoklis ir jāmaksā atbilstoši šā likuma 1.pielikumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016., 15.12.2016. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

14.¹ pants. Nodokļa aprēķināšana par daļiņu PM emisiju gaisā, veicot beramkravu pārkraušanu atvērtos termināļos vai citās atvērtās pārkraušanas vietās

Persona, kas veic beramkravu pārkraušanu atvērtos termināļos vai citās atvērtās pārkraušanas vietās, nodokli par daļiņu PM emisiju gaisā aprēķina atbilstoši limitā noteiktajam apjomam, piemērojot šā likuma 4.pielikumā noteikto nodokļa likmi divdesmitkāršā apmērā.

(20.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

18.pants. Nodokļa aprēķināšana par augsni

Nodokli par augsni aprēķina un maksā, ja augsne ir realizēta, piemērojot šā likuma 1.pielikumā noteikto nodokļa likmi.

19.pants. Nodokļa aprēķināšana par ūdeņu ieguvi

Nodokli par virszemes un pazemes ūdeņu ieguvi maksā, ja ūdeņu ieguve pārsniedz 10 kubikmetrus diennaktī. Ja nodokļa maksātājam attiecīgajā atļaujā ūdeņu ieguves limits noteikts mazāks par 10 kubikmetriem diennaktī, nodokli saskaņā ar šā likuma 21.pantu maksā tikai par to ūdeņu apjomu, kas iegūts virs limita, atbilstoši šā likuma 2.pielikumā noteiktajai nodokļa likmei. Pazemes ūdeņiem, ko izmanto par dzērienu sastāvdaļu vai par pārtikas produktu sastāvdaļu ražošanas procesā, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 2.pielikumā pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko izmanto ūdens­apgādē. Nodokli par tālāk realizējamo pazemes ūdeņu, saldūdeņu, minerālūdeņu un avotu ūdeņu ieguvi maksā par taksācijas periodā faktisko iegūto apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

20.¹ pants. Nodokļa aprēķināšana par atkritumu apglabāšanu vai sadedzināšanu

(1) Nodokli par atkritumu apglabāšanu aprēķina un maksā par atkritumu poligonā apglabāto faktisko atkritumu daudzumu, piemērojot šā likuma 3. pielikumā noteiktās nodokļa likmes.

(2) Nodokli nemaksā par to atkritumu daudzumu, kas atbilstoši izsniegtajai atļaujai A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai tiek novietots bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) un pēc šā procesa īstenošanas uzskatāms par pārstrādātu vai reģenerētu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām.

(3) Nodokli maksā par to atkritumu daudzumu, ko atšķiro no bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā vai sadedzina atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās.

(3¹) Nodokļa maksātājs nodokli par šā panta trešajā daļā minēto atkritumu daudzumu aprēķina un maksā, piemērojot tādu nodokļa likmi par atkritumu apglabāšanu vai atkritumu sadedzināšanu, kas tika piemērota dienā, kad saskaņā ar Valsts vides dienestam sniegtajām ziņām bioreaktorā tika ievietots pēdējais atkritumu daudzums.

(4) Nodokļa likme par atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā ir 15 euro par tonnu.

(5) Nodokli nemaksā par to atkritumu daudzumu, kas tiek sadedzināts vai līdzsadedzināts iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnī.

(14.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

22.pants. Nodokļa aprēķināšana par piesārņojumu, kas emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ vai noteiktā laika periodā sakarā ar iekārtai netipisku darbību

(1) Nodokli par piesārņojumu, kas emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ, aprēķina par visu piesārņojuma apjomu kā par limita robežās emitēto piesārņojumu, ievērojot nosacījumu, ka nodokļa maksātājs par šādu piesārņošanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā ir rakstveidā informējis Valsts vides dienestu un veicis ar Valsts vides dienestu saskaņotus pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu.

(2) Ja nodokļa maksātājs par nepārvaramas varas iestāšanos nav informējis Valsts vides dienestu un nav veicis pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu, faktiski emitēto piesārņojumu ieskaita nodokļa maksātājam noteiktajā limitā. Nodokli par vides piesārņošanu limita robežās maksā atbilstoši šā likuma pielikumos noteiktajai likmei, bet par piesārņojumu, kas emitēts vidē virs limita, maksā nodokli desmitkāršā apmērā.

(3) Nodokli par piesārņojumu, kas emitēts vidē noteiktā laika periodā sakarā ar iekārtai netipisku darbību, tajā skaitā ar jaunas iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšanu vai testēšanu pirms nodošanas ekspluatācijā vai pēc rekonstrukcijas saskaņā ar iekārtas tehniskajā dokumentācijā norādīto, kā arī iekārtas vai tās daļas darbības testēšanu saskaņā ar tehniskās ekspluatācijas dokumentācijā norādīto, aprēķina par visu piesārņojuma apjomu kā par limita robežās emitēto piesārņojumu, ja operators nodrošina vides aizsardzības iestāžu izvirzīto nosacījumu ievērošanu laikā, kad iekārtas darbība notiek netipiskos apstākļos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

(Nodaļas nosaukums 07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024. Nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu)

23.¹ pants. Nodokļa aprēķināšana par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)

(1) Nodokli par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm) aprēķina atbilstoši šā likuma 9.pielikumā minētajām likmēm par katru akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) svara vienību atkarībā no to siltumspējas.

(2) Akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) svaru un siltumspēju pamato ar uzskaites dokumentiem. Lai pamatotu nodokļa aprēķinus, nodokļa maksātājs nodrošina akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) uzskaiti atbilstoši to siltumspējai.

(3) Ja uzskaites dokumentos akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) siltumspēja ir norādīta noteiktā intervālā, nodokļa aprēķināšanai izmanto intervāla augstāko robežu.

(4) (Izslēgta ar 14.11.2019. likumu)

(5) (Izslēgta ar 14.11.2019. likumu)

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. un 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

24.¹ pants. Nodokļa aprēķināšana par uguņošanas ierīcēm

Nodokļa maksātājs aprēķina un maksā nodokli par Latvijas Republikā realizētām vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotām uguņošanas ierīcēm, piemērojot nodokļa likmi trīs procentu apmērā no šo ierīču iegādes vērtības. Nodokļa maksātājs nodrošina realizēto un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto uguņošanas ierīču uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinu.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

25.pants. Nodokļa aprēķināšana par radioaktīvajām vielām

Nodokli par radioaktīvajām vielām, pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas, kā arī ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu aprēķina proporcionāli to radioaktīvo atkritumu radioaktivitātei, kuri radīsies pēc radioaktīvo vielu izmantošanas, saskaņā ar attiecīgo nodokļa likmi, bet nodoklis nav mazāks par 0,001 no likmes 1., 2., 3., 4., 5. un 6.radionuklīdu grupai un 0,2 no likmes 7.radionuklīdu grupai;

2) ja vienlaikus tiek izmantots vaļējs un slēgts radioaktīvā starojuma avots, nodokli aprēķina katram radioaktīvā starojuma avotam atsevišķi, ņemot vērā šā panta 1.punktā minētos nosacījumus.

26.¹ pants. Nodokļa aprēķināšana par tekstilizstrādājumiem

(1) Nodokļa maksātājs aprēķina un maksā nodokli par Latvijas Republikā realizētiem un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotiem tekstilizstrādājumiem, piemērojot nodokli par katru tekstilizstrādājuma svara vienību. Nodokļa maksātājs nodrošina tekstilizstrādājumu uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinu.

(2) Tekstilizstrādājumiem piemēro nodokļa likmi 0,50 euro par vienu kilogramu.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024. Pants stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu)

26.² pants. Nodokļa aprēķināšana par plastmasu saturošiem izstrādājumiem

(1) Ja nodokļa maksātājs realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto no citām valstīm ievestus vienreiz lietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus vai plastmasu saturošus zvejas rīkus un nepiemēro tiem ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu saskaņā ar Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. panta prasībām, tas aprēķina un maksā nodokli par Latvijas Republikā realizētiem vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotiem vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem (mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumu filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem) un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem. Nodokli aprēķina par katru izstrādājuma un zvejas rīka svara vienību. Nodokļa maksātājs nodrošina šo izstrādājumu un zvejas rīku uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinu.

(2) Nodokli piemēro šādiem vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem:

1) mitrajām salvetēm;

2) baloniem;

3) tabakas izstrādājumu filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem.

(3) Tiek piemērota šāda nodokļa likme:

1) mitrajām salvetēm un baloniem — 12,20 euro par vienu kilogramu;

2) tabakas izstrādājumu filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, — 8,00 euro par vienu kilogramu;

3) plastmasu saturošiem zvejas rīkiem — 4,80 euro par vienu kilogramu.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024. Pants stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. un 44. punktu)

(Nodaļas nosaukums 14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

28.pants. Nodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā

(1) Nodokļa maksājumus attiecīgi pa budžetiem sadala Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši nodokļa maksātāja reģistrācijas vietai.

(2) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu (izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un 4.¹ daļā minētos gadījumus) limitos noteiktajos apmēros ieskaita:

1) 2024. gadā 60 procentus — valsts pamatbudžetā, 40 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība;

2) 2025. gadā 50 procentus — valsts pamatbudžetā, 50 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība;

3) 2026. gadā 40 procentus — valsts pamatbudžetā, 60 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

(3) Nodokļa maksājumus:

1) par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, ieskaita tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (ja darbība notiek vairāku pašvaldību teritorijā, — proporcionāli izmantotajai teritorijai);

2) par radioaktīvo vielu izmantošanu ieskaita tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

(4) Valsts pamatbudžetā ieskaita nodokļa maksājumus par:

1) atkritumu  sadedzināšanu;

2) oglekļa dioksīda (CO₂) emisijām gaisā;

3) videi kaitīgām precēm, iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, tekstilizstrādājumiem, vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem un transportlīdzekļiem;

4) akmeņoglēm, koksu, lignītu (brūnoglēm) un uguņošanas ierīcēm;

5) ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā;

6) prettiesisku dabas resursu ieguvi un lietošanu.

(4¹) Nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu atbilstoši šā likuma 3. pielikuma 1. punktam ieskaita:

1) 2024. gadā 60 procentus — valsts pamatbudžetā, 40 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana;

2) 2025. gadā 50 procentus — valsts pamatbudžetā, 30 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 20 procentus — visu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā (proporcionāli iedzīvotāju skaitam iepriekšējā gada sākumā);

3) 2026. gadā 40 procentus — valsts pamatbudžetā, 30 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 30 procentus — visu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā (proporcionāli iedzīvotāju skaitam iepriekšējā gada sākumā);

4) 2027. gadā 20 procentus — valsts pamatbudžetā, 40 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana, un 40 procentus — visu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā (proporcionāli iedzīvotāju skaitam iepriekšējā gada sākumā).

(4²) Nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu atbilstoši šā likuma 3. pielikuma 2. punktam ieskaita:

1) 20 procentus — valsts pamatbudžetā;

2) 80 procentus — tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta atkritumu apglabāšana.

(4³) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, tai skaitā bioloģisko atkritumu pārstrāde, sasniedz noteiktos mērķus. Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības mērķi iepriekšējā kalendāra gadā nav sasniegti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par nodokļa maksājumu sadales maiņu starp valsts un pašvaldības budžetiem. Pamatojoties uz minēto lēmumu, nākamajā kalendāra gadā nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu, ko ieskaita attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pamatbudžetā, pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par minēto sadalījumu informē nodokļa maksātāju, Valsts ieņēmumu dienestu un reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru, kuram ir pienākums sniegt ziņas attiecīgajām pašvaldībām.

(5) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas maksājumus ieskaita valsts pamatbudžetā.

(6) Nokavējuma naudu par nodokļa maksājumiem ieskaita valsts pamatbudžetā un vietējās pašvaldības pamatbudžetā atbilstoši šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, 4.¹ un 4.² daļā noteiktajam sadalījumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 12.06.2009., 06.11.2013., 23.11.2016., 14.11.2019., 23.11.2020. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024. Grozījums ceturtās daļas 3. punktā par tā papildināšanu pēc vārda "piederumiem" ar vārdiem "tekstilizstrādājumiem, vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem" stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu)

29. pants. No nodokļa maksājumiem iegūto pašvaldības pamatbudžeta līdzekļu izmantošana

(1) Pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi, kas iegūti no nodokļa maksājumiem, un pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību, piemēram, ar izglītību un audzināšanu vides aizsardzības jomā, vides monitoringu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, gaisa aizsardzību un klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu izpēti, novērtēšanu, atjaunošanu, ūdeņu aizsardzību, augšņu un grunts aizsardzību un sanāciju, vides aizsardzības iestāžu un sabiedrisko vides inspektoru veiktspējas stiprināšanu, atkritumu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu pārvaldību. Pašvaldība pamatbudžeta līdzekļus vai pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļus var izmantot arī kā kompensāciju atkritumu poligona ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, administrēšanas izmaksu segšanai par Valsts kasē atvērto poligona slēgšanas kontu vai iedzīvotāju diskomforta mazināšanai, ko rada piesārņojošās darbības un dabas resursu ieguve un lietošana.

(2) Pašvaldība var veidot pašvaldības vides aizsardzības fondu, izmantojot pamatbudžeta līdzekļus, kas iegūti no nodokļa maksājumiem. Mērķus, kādiem pašvaldība izmanto šā panta pirmajā daļā minētos līdzekļus, nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos vai apstiprina ar domes lēmumu.

(14.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

30.pants. Nodokļa administrācijas kompetence

(1) Dabas resursu lietošanu, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu), iepakojuma, tekstilizstrādājumu, vienreiz lietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku un radioaktīvo vielu apjomu un izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpildi, kā arī uguņošanas ierīču apjomu kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes. Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai Latvijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu daudzuma uzskaiti un ar urbuma izplūdes atloku saistītās mērīšanas ierīces (skaitītāja) rādījumus kontrolē Būvniecības valsts kontroles birojs.

(2) Nodokļa aprēķinu kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tās padotībā esošās iestādes vai Būvniecības valsts kontroles birojs un Valsts ieņēmumu dienests.

(3) Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienests.

(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tās padotībā esošās iestādes vai Būvniecības valsts kontroles birojs un Valsts ieņēmumu dienests sadarbojas šā likuma īstenošanā un regulāri apmainās ar informāciju un datiem, kas saistīti ar nodokli un tā piemērošanu.

(5) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošā iestāde uzrauga un kontrolē ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 20.12.2010., 06.11.2013., 09.07.2020. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024. Grozījumi pirmajā daļā par daļas papildināšanu pēc vārdiem "lignīta (brūnogļu), iepakojuma" ar vārdiem "tekstilizstrādājumu, vienreiz lietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku", kā arī daļas papildināšanu ar teikumu "Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai Latvijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu daudzuma uzskaiti un ar urbuma izplūdes atloku saistītās mērīšanas ierīces (skaitītāja) rādījumus kontrolē Būvniecības valsts kontroles birojs." stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu)

31.pants. Atbildība par nodokļa bāzes samazināšanu un citiem likuma pārkāpumiem

(1) No nodokļa maksātāja tiek piedzīta arī soda nauda divkāršā nesamaksātā nodokļa apmērā atbilstoši pamatlikmēm šādos gadījumos:

1) par pārskatos nenorādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi, izmantošanu vai vidē ievadītā piesārņojuma apjomu;

2) par pārskatos nenorādīto (slēpto) realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, iepakojuma, tekstilizstrādājumu, akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu), vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, radioaktīvo vielu vai uguņošanas ierīču apjomu;

3) ja nodokļa maksātājs šā likuma 7., 8., 9. vai 9.¹ pantā minētajā gadījumā apsaimniekotājam vai šā likuma 8.¹ panta pirmajā daļā minētajam depozīta sistēmas operatoram sniedzis nepilnīgu informāciju par nodokļa objektu apjomu vai vispār nav to norādījis un rezultātā pārstrāde vai reģenerācija nav veikta atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto soda naudu par iepakojumu aprēķina šā likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ievērojot nosacījumu, ka izdevumus, kas saistīti ar Ministru kabineta noteiktās institūcijas atzinuma izsniegšanu, sedz nodokļa maksātājs.

(3) (Izslēgta ar 26.04.2018. likumu)

(4) (Izslēgta ar 26.04.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 06.11.2013., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 30.04.2020. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024. Grozījumi pirmās daļas 2. punktā par tā papildināšanu pēc vārda "iepakojuma" ar vārdu "tekstilizstrādājumu" un 3. punktā par skaitļu un vārdu "7., 8. vai 9. pantā" aizstāšanu ar skaitļiem un vārdiem "7., 8., 9. vai 9.¹ pantā" stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu)

32.pants. Nokavējuma nauda

Nokavējuma naudu aprēķina un iekasē likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā un apmērā.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par dabas resursu nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1997, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 10.nr.) .

2. Līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumi Nr.555 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

3. Līdz 2006.gada 31.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) , kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Līdz 2006.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus, izņemot šā likuma 9.pantā minētos noteikumus, kurus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.aprīlim. Šā likuma 23.panta sestās daļas 3. un 4.punktā minētos noteikumus un 24.panta trešās daļas 6. un 7.punktā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.oktobrim.

5. Šā likuma 8.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

6. Šā likuma 27.panta otrā daļa par pārskata iesniegšanu elektroniskā veidā saskaņošanai Valsts vides dienestā piemērojama ar dienu, kad elektroniskajam dokumentam tiek nodrošināts drošs elektroniskais paraksts. Līdz tam pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei papīra formā un, ja iespējams, elektroniskā veidā.

7. Līdz 2006.gada 30.jūnijam samaksātais nodoklis par videi kaitīgām precēm subsīdiju veidā atmaksājams no Latvijas vides aizsardzības fondam gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās dotācijas juridiskajām personām, kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju Latvijas Republikas teritorijā vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kā arī mērķprogrammu realizācijai.

8. Līdz 2006.gada 1.oktobrim Vides ministrija, pamatojoties uz Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglojumus līdz 80procentu apmēram komersantiem, kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu" un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un prasībām brīvprātīgām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmām. Nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šajā punktā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem var noteikt uz laikposmu ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim un piemērot līdz šā termiņa beigām.

9. Nodokļa atvieglojumus, kas piešķirti iepakotājiem pirms šā likuma spēkā stāšanās, piemēro līdz attiecīgā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim.

10. Par iepakojuma apjomu, kas līdz 2006.gada 31.decembrim nav pārstrādāts vai reģenerēts saskaņā ar Iepakojuma likumā un citos iepakojuma apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normām, papildus aprēķinātajam un samaksātajam nodoklim aprēķina un maksā soda naudu trīskāršā nodokļa likmes apmērā. Soda naudu par nepārstrādāto vai nereģenerēto iepakojuma apjomu nodokļa maksātājs aprēķina un samaksā pēc Iepakojuma likumā noteiktā ikgadējā ziņojuma iesniegšanas Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei vai Vides pārraudzības valsts birojam. Ja reģionālā vides pārvalde, pārbaudot ikgadējo ziņojumu, konstatē, ka izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normas nav izpildītas, vides valsts inspektors sastāda pārbaudes aktu un iepazīstina ar to nodokļa maksātāju. Ja nodokļa maksātājs soda naudu nav samaksājis, lēmumu par budžetā papildus iemaksājamo nodokļa summu reģionālā vides pārvalde iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, norādot papildus aprēķinātās summas samaksas termiņu. Nodokļa maksātājs nodokļa papildu maksājumus atbilstoši lēmumam veic 20 dienu laikā pēc iepazīšanās ar lēmumu. Ja nodokļa maksātājs soda naudu nesamaksā norādītajā termiņā, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības norādīto summu piedzīt bezstrīda kārtībā.

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

11. Ar šā likuma spēkā stāšanos līdz attiecīgā nodokļa atbrīvojuma termiņa beigām nemainās transportlīdzekļu būvētājam vai tā pilnvarotam pārstāvim piešķirtā nodokļa atbrīvojuma nosacījumi.

12. Līdz 2006.gada 31.decembrim samaksātais nodoklis par transportlīdzekli atmaksājams subsīdiju veidā nolietotu transportlīdzekļu apstrādes komercsabiedrībai par savāktajiem (arī savāktajiem atmestajiem nolietotajiem transportlīdzekļiem) un apstrādātajiem transportlīdzekļiem, kā arī mērķprogrammu īstenošanai atbilstoši Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumam. Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes komercsabiedrība nevar saņemt subsīdijas par apstrādātajiem transportlīdzekļiem, par kuru apsaimniekošanu šī komercsabiedrība noslēgusi līgumu ar attiecīgo transportlīdzekļu būvētāju vai tā pilnvarotu pārstāvi, ja transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis ir atbrīvots no nodokļa maksāšanas.

13. Likuma 8.panta otrās daļas 4.punktā un 9.panta otrās daļas 4.punktā minētajiem pārskatiem jābūt auditētiem, sākot no 2008.gada, kad iesniedz Vides ministrijai pārskatus par 2007.gadu.

14. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.jūlijam izdod jaunus šā likuma 4.panta trešās daļas 1. un 2.punktā, 4.panta ceturtajā daļā, 12.panta otrajā daļā, 14.pantā, 15.panta pirmajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 17.pantā, 20.pantā, 23.panta sestās daļas 1. un 2.punktā, 24.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā, 27.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.504 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

15. Grozījumi likuma 7., 8. un 9.pantā stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

16. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūlijam izdod jaunus šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

17. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūlijam izdod jaunus šā likuma 8.panta otrajā daļā un 9.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.jūlijam ir spēkā attiecīgi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr.915 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem" un Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.437 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

18. Grozījumi likuma 19.pantā attiecībā uz nodokļa likmes noteikšanu pazemes ūdeņiem, ko izmanto par dzērienu sastāvdaļu vai par pārtikas produktu sastāvdaļu ražošanas procesā, piemērojami, sākot ar 2008.gada 1.janvāri.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

19. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 24.panta trešās daļas 8.punktā minētos noteikumus.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

20. Šā likuma 24.panta sestajā daļā minētās prasības stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(14.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

21. Šā likuma 7.panta devītā daļa attiecībā uz personas atbrīvojumu no nodokļa samaksas stājas spēkā 2011.gada 1.aprīlī.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

22. Šā likuma 7.panta otrās daļas 5.punktā minētos pārskatus auditē, sākot ar 2012.gadu, iesniedzot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei pārskatu par 2011.gadu.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

23. Šā likuma 17.pantā minētās prasības attiecībā uz gaisa kuģu operatoriem piemērojamas, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

24. Ministru kabinets līdz 2011.gada 28.februārim izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā, desmitajā daļā un 26.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 28.februārim ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija noteikumi Nr.450 “Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

25. Pamatojoties uz tiesību normām, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, piešķirtais nodokļa atbrīvojums transportlīdzekļa būvētājam vai tā pilnvarotam pārstāvim ir spēkā līdz attiecīgā nodokļa atbrīvojuma termiņa beigām.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

26. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2017.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 8.panta otrās daļas 8.punktā minētos noteikumus.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

27. Grozījumi šā likuma 1. panta 10. punktā attiecībā uz šā punkta izslēgšanu, 4. panta piektās daļas otrajā teikumā attiecībā uz vārdu "vai oksonoārdāmās plastmasas" izslēgšanu, 24. panta trešās daļas 8. punktā attiecībā uz vārdu "un oksonoārdāmās plastmasas" izslēgšanu, 7. pielikuma tabulas 2. punktā attiecībā uz vārdu "oksonoārdāmās plastmasas" izslēgšanu un tabulas 5. punktā attiecībā uz šā punkta izslēgšanu stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā.

(26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

28. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 11.¹ panta piektajā daļā minētos noteikumus.

(26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

29. Prasības attiecībā uz finanšu nodrošinājumu apsaimniekotājiem un nodokļa maksātājiem piemērojamas no 2018. gada 1. jūlija. Šā likuma 11.¹ pantā noteikto finanšu nodrošinājumu apsaimniekotājs un nodokļa maksātājs, kas līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi ir noslēdzis līdz 2018. gada 30. jūnijam, tai iesniedz līdz 2018. gada 30. decembrim.

(26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

30. Grozījumi šā likuma 27. panta trešajā un ceturtajā daļā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

31. Izbeidzot apsaimniekošanas līgumu šā likuma 7., 8. vai 9. pantā minētajā gadījumā, kā arī gadījumā, kad apsaimniekotājs nav nodrošinājis normatīvajos aktos konkrētiem atkritumu veidiem noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus, bet apsaimniekošanas līguma darbība netiek izbeigta, attiecībā uz noteikto prasību izpildi par 2017. gadu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde lemj par pienākumu maksāt nodokli saskaņā ar šā likuma 31. panta trešās daļas nosacījumiem, kas bija spēkā taksācijas periodā, kad pārkāpums izdarīts.

(26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

32. Ministru kabinets šā likuma 8. panta otrās daļas 11. un 12. punktā, kā arī 9. panta otrās daļas 10. un 11. punktā paredzētos noteikumus izdod līdz 2018. gada 1. decembrim.

(26.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

33. Šā likuma 8. panta 1.¹ daļa un grozījums par 8. panta ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

(03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2019.)

34. Grozījumi šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunktā, 4. panta pirmās daļas 3. punktā un šā likuma 20.¹ panta ceturtā daļa stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

35. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu piemēro no 2022. gada 1. februāra

(30.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2020.)

36. Nodokļa maksātājam, kas ir noslēdzis ar depozīta sistēmas operatoru līgumu par dalību depozīta sistēmā, pārtrauc piemērot atbrīvojumu no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu ar 2022. gada 31. janvāri atbilstoši šā likuma 8. pantam.

(30.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2020.)

37. Šā likuma 8.¹ panta otrajā daļā minēto informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde Valsts ieņēmumu dienestam pirmo reizi iesniedz līdz 2022. gada 1. aprīlim.

(30.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2020.)

38. Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmām, kas uzsākušas darbību pirms 2018. gada 4. jūlija un laikposmā no 2018. gada 4. jūlija līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 6.¹ pants, šā panta prasības ir saistošas, sākot ar 2022. gada 1. janvāri.

(09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2020.)

39. Šā likuma 8. panta 1.² un 1.³ daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

(09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2020.)

40. Šā likuma 9. panta 1.¹ daļas regulējums attiecībā uz fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atsevišķu uzskaiti un apsaimniekošanu nodokļa maksātājiem un apsaimniekotājiem piemērojams, sākot no 2023. gada 1. janvāra un piemērojams arī attiecībā uz 2022. gadā veiktām darbībām, par kurām pārskats sniedzams 2023. gadā.

(01.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2023.)

41. Ministru kabinets šā likuma 9. panta otrās daļas 6. punktā minētos noteikumus par prasībām fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumu pieņemšanai un uzglabāšanai, elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai pārstrādei un 12. punktā minētos noteikumus par kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats veic pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumu apsaimniekošanu, reģistrējas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošā iestādē, izdod līdz 2023. gada 1. oktobrim.

(01.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2023.)

42. Persona, kura līdz 2023. gada 1. jūlijam ievedusi un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto fotoelementu paneļus, invertorus un elektriskos akumulatorus fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai un kura nemaksā nodokli saskaņā ar šā likuma 9. panta piektās daļas nosacījumiem, reģistrējas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošā iestādē līdz 2023. gada 1. septembrim.

(01.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2023.)

43. Grozījumi šā likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā un 1.¹ daļā, 6.¹ panta pirmajā daļā, 11.¹ panta pirmajā daļā, 11.² panta pirmās daļas ievaddaļā, IV nodaļas nosaukumā, 27. panta pirmās daļas 1. punktā un 7.¹ daļā, 28. panta ceturtās daļas 3. punktā, 30. panta pirmajā daļā, 31. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā, kā arī 1. panta 16. punkts, 3. panta 1.³ daļa, 4. panta pirmās daļas 12. un 13. punkts, 6.¹ panta pirmās daļas 4. punkts, 9.¹ pants, 24. panta astotā daļa un 26.¹ un 26.² pants stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

44. Šā likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkta "f" apakšpunkta, 4. panta pirmās daļas 13. punkta, 26.² panta un 27. panta pirmās daļas noteikumus šo pārejas noteikumu 43. punktā minētajā redakcijā attiecībā uz dabas resursu nodokļa piemērošanu mitrajām salvetēm, baloniem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

45. Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. martam izdod šā likuma 6.¹ panta astotajā daļā un 27. panta četrpadsmitajā daļā minētos noteikumus.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

46. Ministru kabinets līdz 2024. gada 30. aprīlim izdod šā likuma 4. panta trešās daļas 3. punktā, 8. panta otrās daļas 13. punktā un 9.¹ panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

47. Šā likuma grozījumi par 12. panta otrās daļas izslēgšanu un trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un 1. pielikuma 19. punkts attiecībā uz nodokļa likmi par ogļūdeņražu ieguvi stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par zemes dzīlēm", kas paredz atteikties no dabas resursu lietošanas atļaujas un izslēgt valsts nodevu par ogļūdeņražu ieguvi.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024. Minētie grozījumi tiks iekļauti redakcijā uz attiecīgu grozījumu likumā "Par zemes dzīlēm" spēkā stāšanās dienu.)

(08.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009., 20.12.2010., 15.12.2016., 09.07.2020. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

1. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK;

2) Padomes 2003.gada 27.oktobra direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (Dokuments attiecas uz EEZ);

3) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/74/EK, ar ko groza direktīvu 2003/96/EK par dažu dalībvalstu iespēju piemērot nodokļu līmeņa pagaidu atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz enerģētikas produktiem un elektroenerģiju;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA);

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 8.decembra direktīvas 2003/108/EK, ar ko groza direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA);

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra direktīvas 2004/12/EK, ar ko groza direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ direktīvu 91/157/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ);

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu;

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 29.aprīļa direktīvas 2015/720/ES, ar ko groza direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu (Dokuments attiecas uz EEZ);

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 4.jūlija direktīvas 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (Dokuments attiecas uz EEZ);

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/851/ES, ar ko groza direktīvu 2008/98 par atkritumiem (Dokuments attiecas uz EEZ);

15) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija direktīvas 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei.

2. Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.